sardīne
sardīne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sardīne | sardīnes |
| Ģen. | sardīnes | sardīņu |
| Dat. | sardīnei | sardīnēm |
| Akuz. | sardīni | sardīnes |
| Lok. | sardīnē | sardīnēs |
Siļķu dzimtas divas ģintis ("Sardina" un "Sardinops") zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos.
Stabili vārdu savienojumiEiropas sardīne. Klusā okeāna sardīne.
- Eiropas sardīne taksons — sardīņu suga ("Sardina pilhardus"), kas izplatīta Atlantijas okeāna jūrās
- Klusā okeāna sardīne taksons — sardīņu suga ("Sardinops sagax"), kas izplatīta Tālo Austrumu jūrās, saukta arī - ivasi
Avoti: LLVV, PDE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Toties droši var iekļaut ēdienkartē heku, siļķes, saivas, sardīnes.
- Iecienītākās zivis ir siļķes, saidas, makreles, mencas un sardīnes.
- Džuljeta izņēma maizi no tostera, apsmērēja ar sviestu un uzlika sardīnes.
- Viņa iedzēra džinu, piecēlās un ielika sardīnes kaķa bļodiņā.
- Sardīni jau vismaz pus mēnesi dzīvo ne sezonā!"