husisms
husisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | husisms | husismi |
Ģen. | husisma | husismu |
Dat. | husismam | husismiem |
Akuz. | husismu | husismus |
Lok. | husismā | husismos |
Reliģiska kustība Čehijā 15. gs., kas mudināja arī lietot un kopt čehu valodu.
Avoti: LV93