husisms
husisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | husisms | husismi |
| Ģen. | husisma | husismu |
| Dat. | husismam | husismiem |
| Akuz. | husismu | husismus |
| Lok. | husismā | husismos |
Reliģiska kustība Čehijā 15. gs., kas mudināja arī lietot un kopt čehu valodu.
Avoti: LV93