Himirs
Himirs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Himirs | Himiri |
| Ģen. | Himira | Himiru |
| Dat. | Himiram | Himiriem |
| Akuz. | Himiru | Himirus |
| Lok. | Himirā | Himiros |
Skandināvu mitoloģijā – milzis, kas devies slavenā zivju zvejā kopā ar dievu Toru.
Avoti: PmV