Heimdals
Heimdals vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Heimdals | Heimdali |
| Ģen. | Heimdala | Heimdalu |
| Dat. | Heimdalam | Heimdaliem |
| Akuz. | Heimdalu | Heimdalus |
| Lok. | Heimdalā | Heimdalos |
Skandināvu mitoloģijā – dievs no āsu cilts, Odina dēls, ko viņam dzemdējušas deviņas māsas, dievu sargs, kurš dzīvo pie tilta, kas savieno debesis ar zemi.
Avoti: MitE
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Heimdals stāsies pretī Loki, abi mirs.
- Heimdals, redzot tuvojamies ienaidnieku, pūtīs Gjallarhornu, un tā skaņu varēs dzirdēt visās deviņās pasaulēs.
- Nozīmīgākais Odina dēls ir Tors ( no Jerdas), un viņam ir arī citi dēli — Vidars no Gridas, Heimdals no deviņām Ēgira meitām u.c.
- Drīz pēc tam visus Heimdala taures skaņas aicinās uz cīņu.
- Ar Asgardu to savieno tilts Bivrests, kuru apsargā Heimdals.