Paplašinātā meklēšana
Meklējam dai.
Atrasts vārdos (501):
- dai:1
- daiči:1
- daiet:1
- daiga:1
- daiga:2
- daigs:1
- daija:1
- daika:1
- daiki:1
- daiks:1
- daile:1
- dails:1
- daiļ-:1
- daiļš:1
- daims:1
- daina:1
- daiņa:2
- daiņa:3
- daiņa:1
- daira:1
- dairi:1
- dairs:1
- dairt:1
- daiva:1
- daivi:1
- kadai:1
- kādai:1
- šādai:1
- tadai:1
- tadai:2
- tādai:1
- daigas:1
- daikas:1
- daikši:1
- daikte:1
- daikti:1
- daikts:1
- daiķis:1
- dailēt:1
- dailis:1
- daiļot:1
- daimjo:1
- daināt:1
- dainēt:1
- dainot:1
- daiņāt:1
- daiņot:1
- dairas:3
- dairas:1
- dairas:2
- daires:1
- gardai:1
- gludai:1
- Sendai:1
- Šaddai:1
- šaldai:1
- ādaine:1
- ādains:1
- ādaiņi:1
- Idaina:1
- kadais:1
- rudais:1
- tādaiš:1
- ūdains:1
- daiciņi:1
- daidzīt:1
- daigles:1
- daikari:1
- daikiri:1
- daikons:1
- dailene:1
- dailīgs:1
- dailiņš:1
- dailule:1
- daiļais:1
- daiļava:1
- daiļums:1
- daimoni:1
- daimons:1
- dairīgs:1
- daitjas:1
- daiviņa:1
- nekadai:1
- nekādai:1
- savādai:1
- ādainis:2
- ādainis:1
- badains:1
- Bodaiba:1
- Bodaibo:1
- bodains:1
- Bradaiž:1
- dudaidā:1
- indaine:1
- jodains:1
- jūdaika:1
- Kēdaiņi:1
- Kodaira:1
- Ķēdaiņi:1
- ledaine:1
- ledains:1
- ledaiņš:1
- līdains:1
- lodains:1
- medaine:1
- medains:1
- medaiņš:1
- modains:1
- nedaiļš:1
- padaiļš:1
- podains:1
- rēdains:1
- rudains:1
- rudaiņš:1
- saldais:1
- sūdains:1
- Tadaiķi:1
- Tadaine:1
- Todaiži:1
- ūdainis:1
- urdains:1
- Vadaiņa:1
- daibatsu:1
- daibieši:1
- daibutsu:1
- daiderēt:1
- daideris:1
- dailināt:1
- dailulis:1
- daiļināt:1
- daiļrade:1
- daiļruna:1
- daivains:1
- daiveris:1
- daivings:1
- vienādai:1
- ādainīca:1
- apdainēt:1
- apdainot:1
- atdairīt:1
- bārdaine:1
- bārdains:1
- bārdaiņš:1
- Bradaiža:1
- Bradaiži:1
- Brodaiža:1
- Brodaiži:1
- burdains:1
- cimdains:1
- dadaisms:1
- dadaists:1
- divdaivu:1
- dzidaine:1
- galdaine:1
- galdains:1
- galdaiņi:1
- galdaiņš:1
- glūdains:1
- gnīdains:1
- hordaiņi:1
- izdailāt:1
- izdailēt:1
- izdaiļot:1
- jūdaisms:1
- jūdaists:1
- klādains:1
- kļūdains:1
- krodains:1
- kuldains:3
- kuldains:1
- kuldains:2
- Kurdaine:1
- laidaine:1
- lazdaine:1
- liedains:1
- mondaine:1
- nekadais:1
- padainot:1
- paldains:1
- plūdaine:1
- plūdains:1
- raudains:1
- rimdains:1
- roidains:1
- roidaiņš:1
- sadainot:1
- sadaiņot:1
- sērdaine:1
- serdains:1
- slidains:1
- stādaiga:1
- stādaigs:1
- stādaiks:1
- stādaiķi:1
- stadaiņi:1
- Sūdainis:1
- Tadaiken:1
- trūdains:1
- uzdaiņot:1
- Vadainis:1
- Valdaiķi:1
- vārdaiņi:1
- veldains:1
- daiceklis:1
- daidžests:1
- daijoties:1
- dailēties:1
- dailgurne:1
- dailietis:1
- dailnieks:1
- dailonīte:1
- dailulīte:1
- daiļamata:1
- daiļdarbs:1
- daiļdārzs:1
- daiļoties:1
- daiļproza:1
- daiļradis:1
- daiļrunāt:1
- daiļskaņa:1
- daimonijs:1
- dainoties:1
- daiņāties:1
- daiņoties:1
- dairēties:1
- dairīties:2
- dairīties:1
- ādainieks:1
- apdaidzīt:1
- augšdaiva:1
- badainīgs:1
- balodains:1
- bārdainis:1
- Bārdaitis:1
- briedaine:1
- briedains:1
- galdainis:1
- glīzdaine:1
- glīzdains:1
- Glūdainis:1
- graudaine:1
- graudaini:1
- graudains:1
- graudaiņš:1
- gruzdaimi:1
- iezīdains:1
- kaodaisti:1
- klondaika:1
- Klondaika:1
- krešdaiss:1
- Kūdaicīši:1
- kuldainis:1
- ledainums:1
- mandaisms:1
- mandaisti:1
- mazdaisms:1
- medainība:1
- medainīte:1
- medainums:1
- nodaidzīt:1
- paldainis:1
- pāradains:1
- Peradaisa:1
- plandains:1
- plūdainis:1
- priedaine:1
- Priedaine:1
- ragādains:1
- sadaidzīt:1
- skaidaine:1
- skaldains:1
- skārdains:1
- sklidains:1
- spundains:1
- stadaigas:1
- stāvdaigs:1
- stōdaigys:1
- šķiedaine:1
- tendaisms:1
- trejdaivu:1
- trūdainis:1
- uzdaidzīt:1
- valodains:1
- vārdainis:1
- daibenieki:1
- daigonieki:1
- dailaugums:1
- dailenieks:1
- dailinieks:1
- daiļaudzis:1
- daiļaugums:1
- daiļaušana:1
- daiļinieks:1
- daiļjūtība:1
- daiļjūtīgs:1
- daiļlēcējs:1
- daiļraksts:1
- daiļrunība:1
- daiļrunīgs:1
- daiļvijīgs:1
- daimonisks:1
- daimonisms:1
- nevienādai:1
- adatādaiņi:1
- aizdaidzīt:1
- apakšdaiva:1
- balandains:1
- bardainība:1
- bārdainums:1
- bārzdainis:1
- biezādains:1
- bradaižāni:1
- brazdaiķis:1
- brāzdaiķis:1
- brodaižāni:1
- divdaiviņu:1
- geodaizija:1
- glizdainis:1
- grauzdains:1
- greidainis:1
- gremzdains:1
- gridairons:1
- ģeodaizija:1
- haidaivers:1
- iedailināt:1
- izdailināt:1
- kļūdainums:1
- laidainīte:1
- lejasdaiva:1
- melnādains:1
- miljardais:1
- molibdaina:1
- pāradaines:1
- pēdainītis:1
- piedaidzīt:1
- plānādains:1
- raudainīte:1
- rodailenda:1
- Rodailenda:1
- rupjādains:1
- skaidainis:1
- sklandains:1
- skrandains:1
- skrandaiņš:1
- sprīdainis:1
- spurādaiņi:1
- šķiedainis:1
- tadainieši:1
- tēraudains:1
- Todaischen:1
- trūdainīte:1
- trūdainums:1
- tumšādains:1
- daidzenieki:1
- dailaudzīte:1
- dailinājums:1
- dailināties:1
- daiļaudzīte:1
- daiļdirsējs:1
- daiļlēkšana:1
- daiļskaists:1
- daiļskanība:1
- daiļskanīgs:1
- dainoloģija:1
- adatādainie:1
- apdairēties:1
- Bādaiblinga:1
- bezbārdains:1
- bezkļūdains:1
- bradaizieši:1
- brodaizieši:1
- cordaitales:1
- cordaitidae:1
- garbārdains:1
- graudainība:1
- graudainums:1
- ģeodaizists:1
- haidaivings:1
- iedairīties:1
- izdailējums:1
- izdailēties:1
- izdaiļoties:1
- izdaiņoties:1
- izdairīties:1
- izdairīties:2
- izdairīties:3
- klifdaivers:1
- lūpziedaiņi:1
- mazvārdains:1
- mazziedains:1
- mīkstādains:1
- nodairīties:1
- nosvaidains:1
- padaiļoties:1
- padainoties:1
- padairēties:1
- padairīties:1
- pushordaiņi:1
- raibpēdains:1
- rudbārdains:1
- sadairēties:1
- sīkziedains:1
- skabardains:1
- skrandainis:1
- tadaiķnieki:1
- todaižnieki:1
- traidairīdi:1
- vadairētājs:1
- Vārdainītis:1
- daiļlasīšana:1
- daiļlasītājs:1
- daiļrunātājs:1
- daiļrunīgums:1
- Āberdaiglēde:1
- aizdairīties:1
- baltbārdains:1
- dzedziedains:1
- eidaimonisms:1
- eudaimonisks:1
- eudaimonisms:1
- galvhordaiņi:1
- Grandailenda:1
- klifdaivings:1
- lielziedains:1
- lielziedaiņš:1
- liepziedains:1
- melnbārdains:1
- Mordaiķezers:1
- pandaimonijs:1
- pārdairīties:1
- pasklandains:1
- platbārdains:1
- priedainieki:1
- priedainieši:1
- saistaudains:1
- saldaispiens:1
- sarkanādains:1
- sārtziedains:1
- sīkgraudaini:1
- sīkgraudains:1
- sirmbārdains:1
- skrandainība:1
- skrandainums:1
- tumšādainais:1
- tumšbārdains:1
- daiļamatnieks:1
- daiļdārznieks:1
- daiļkrāsošana:1
- daiļkrāsotājs:1
- daiļskanīgums:1
- daiļslidošana:1
- daiļslidotājs:1
- daiļspiestuve:1
- daimonoloģija:1
- daimonomaģija:1
- daimonomānija:1
- bakenbārdains:1
- baltbārdainis:1
- čemurziedains:1
- daudzvārdains:1
- daudzziedains:1
- demi-mondaine:1
- dzeloņādainie:1
- izdailināties:1
- kordaitācejas:1
- krustziedaiņi:1
- logodaidalija:1
- melnbārzdains:1
- merčendaizers:1
- nosadairīties:1
- pasadairīties:1
- rupjgraudains:1
- saldaisšņabis:1
- sarkanādainis:1
- daiļliteratūra:1
- daiļrakstīšana:1
- daimonolatrija:1
- daimonomachija:1
- daudzvārdainis:1
- deizidaimonija:1
- krustziedainie:1
- merčendaizings:1
- polidaimonisms:1
- raibziedainība:1
- rūsganbārdains:1
- sarkanbārdains:1
- sīkgraudainība:1
- sīkgraudainums:1
- smailbārdainis:1
- smalkgraudains:1
- spurdžziedaiņi:1
- daiļamatniecība:1
- daiļdārzniecība:1
- dzeltenbārdains:1
- dzeltenziedains:1
- daiļrakstniecība:1
- Hiltonhedailenda:1
- katodaizsardzība:1
- smalkgraudainība:1
- smalkgraudainums:1
- Havajanperadaispārka:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2921):
- ietilpība (daiļdarba, teksta) satura nozīmīgums, dziļums
- bambino (mazs) bērns; zīdainis.
- (sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
- tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai.
- Parmelia tiliacea ādainā parmēlija.
- ādinieks Ādainis - vājš, vecs, nodzīts zirgs.
- subcutis Ādas dziļā jeb saišķaudainā kārta, kas atrodas tieši zem ādas epidermas.
- ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa.
- ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa.
- ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa.
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas.
- spurādaiņi Adatādainie ("Echinodermen").
- dzeloņādainie Adatādainie.
- adatādainie Adatādaiņi.
- adataiņi Adatādaiņi.
- echinodermata Adatādaiņi.
- jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā.
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
- asterias Adatādaiņu tipa ģints.
- jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni.
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu.
- Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam.
- Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta.
- adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā.
- AKTH Adrenokortikotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva.
- slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu.
- šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna.
- bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini.
- bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi.
- aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizairēt Airēt prom; airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizairēties Airēties prom; airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- daart Aizart, uzart līdz kādai vietai.
- dačāpāt Aizčāpot līdz kādai vietai.
- dasadzīties Aizdzīt (mājdzīvniekus) kur, līdz kādai vietai.
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
- daiet Aiziet līdz kādai vietai.
- aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- aizvantēties Aiziet, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- dajāt Aizjāt līdz kādai vietai.
- dajāties Aizjāt līdz kādai vietai.
- daklebečēt Aizklibot līdz kādai vietai.
- dalakstīt Aizlēkt līdz kādai vietai.
- dalēkt Aizlēkt līdz kādai vietai.
- aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu.
- dastiept Aiznest ko smagu līdz kādai vietai.
- danest Aiznest līdz kādai vietai.
- dasanesties Aiznest līdz kādai vietai.
- aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
- dapeldēt Aizpeldēt (līdz kādai noteiktai vietai).
- damaut Aizpeldēt līdz kādai vietai.
- daplūst Aizplūst līdz kādai vietai.
- dapļaut Aizpļaut līdz kādai noteiktai vietai.
- dapūst Aizpūst līdz kādai vietai.
- darāpāt Aizrāpot līdz kādai vietai.
- likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai).
- ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām).
- daskriet Aizskriet līdz kādai vietai.
- nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā.
- aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
- aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
- teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā.
- Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe.
- informacionālais drošums algoritma vai programmas spēja pareizi funkcionēt kļūdainu sākuma datu gadījumā.
- alaklopēnija Alkāliju iztrūkums organismā; relativa acidoze, biežāk zīdaiņiem.
- groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
- raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi.
- Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā.
- Bejas mežniecība Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" kļūdains nosaukuma variants.
- Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums.
- Strunķene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Struņķene" kļūdains nosaukuma variants.
- Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants.
- ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
- Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km).
- herems Anatēma (lāsts un izslēgšana) jūdaismā.
- runas koris ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
- almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu.
- ADH Antidiurētiskais hormons, ko producē hipofīzes mugurējā daiva.
- enkomija Antīkajā dzejā slavinājuma dziesma kādai noteiktai personai vai notikumam.
- pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs.
- kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
- klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju.
- magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai.
- Aisteres muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā.
- Šukteri apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā.
- Vārve apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā.
- Cirgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine.
- Aistere Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda.
- Lieģi apdzīvota vieta (vidējciems) Tadaiķu pagastā.
- amigdala Apgabals smadzeņu deniņu daivā, emociju kontroles centrs.
- piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
- spalva Apmatojums (kažokādai, tās izstrādājumam).
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); bezgaumīgs, banāls.
- sarkanais dermogrāfisms apsarkums svītras veidā, pārvelkot ādai ar neasu priekšmetu.
- apskrandējis Apskrandis, noskrandis, skrandains, nonēsāts, sadriskāts.
- apzaļumošana Apstādījumu iekārtošana apdzīvotās vietās pēc daiļdārznieka projekta.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēnāda.
- šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēns.
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- daiļspiestuve Ar attiecīgiem burtiem un mašīnām ierīkota spiestuve daiļdarbu pagatavošanai.
- daidzīt Ar daigām (3) sniegt, īpaši āboliņu.
- zītarains Ar dzintaru izrotāts, izdaiļots.
- atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp; ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- lauzelēties Ar grūtībām, kļūdaini, piemēram, lasīt, arī runāt (kādā valodā).
- ņjamņjami Ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi.
- kabalistika Ar jūdaisma reliģiju (kabalu 1) saistītie priekšstati un rituāli.
- maļavāt Ar kosmētiskiem līdzekļiem izdaiļot (seju vai tās daļas).
- atlakstīt Ar lēcienu atvirzīties līdz kādai vietai.
- aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ciltstiesības Ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām.
- aizmest Ar metienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest.
- autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
- instruēt Ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai; informēt, arī rīkot.
- atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp; ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- spiest sevi ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai).
- aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- dasakulties Ar pūlēm, grūtībām aizkļūt līdz kādai vietai.
- aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iesvētīšana Ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai.
- nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
- nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- atsist Ar sitienu atvirzīt šurp; ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp; ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizmest.
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp; ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
- atšalkt Ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru.
- aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
- aiztriekt Ar triecienu attālināt; ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- attriekt Ar triecienu atvirzīt šurp; ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
- atvilnīt Ar vieglu plūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvēdīt Ar vieglu pūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- zaļots Ar zaļumiem izdaiļots.
- aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
- zīžots Ar zīdu izdaiļots, zīdā apģērbts.
- zieduļains Ar ziediem rotāts, izdaiļots.
- efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus.
- Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais.
- Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes.
- atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai).
- Vincetoxicum hirundinaria ārstniecības indaine.
- Cincetoxicum officinale ārstniecības indaines "Vincetoxicum hirundinaria" nosaukuma sinonīms.
- spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
- alakrima Asaru trūkums, patstāvīga iedzimta autosomāli dominanta slimība; no zīdaiņa vecuma raksturīgs asaru sekrēcijas trūkums.
- henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi.
- kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- ramalīna Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Ramalinaceae"), krūmu ķērpji, kam ir pelēkzaļi līdz dzeltenīgi lapoņi ar dažāda garuma un platuma daivām, 1 ģints.
- melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta.
- autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai.
- paramfistomatoze Atgremotāju slimība, ko ierosina paramfistomas piesūcoties priekškuņģa gļotādai.
- atjauda Atģidai līdzīgs stāvoklis, kad pie agrāk pārdzīvotās apziņas nonāk apzinīgi.
- sārņi atkritumviela, kas rodas, cietām izejvielām (kurināmajam, rūdai, kušņiem) augstā temperatūrā reaģējot ar gāzes vidi; ir metalurģiskās rūpniecības sārņi un kurtuvju sārņi (izdedži) un pelni.
- rezervēšana Atlicināšana, paglabāšana (kādai vajadzībai).
- kamionāža Atlīdzība par kraušanu vai izkraušanu; to maksā kravas saņēmējs transportierim blakus vedummaksai un guļamai naudai, noliktavas naudai u. c. glabāšanas nodevām.
- atvilt Atmānīt, atvilināt šurp; atmānīt, atvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pielūžņojumu krāja atmirušo (parasti gulošu) koku koksnes tilpums, kas neatbilst likvīdai koksnei.
- osmofors Atomu grupa, kas piešķir kādai vielai smaržu vai smaku.
- noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- aizmesties Ātri (ejot, skrejot), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atdiebt Ātri atskriet šurp; ātri atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aiztraukt Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atjozt Ātri, strauji atskriet šurp; ātri, strauji atskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens.
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
- ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij.
- pārstāvis atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam.
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu.
- atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem.
- atvantēt Atsviest, atmest (kur, līdz kādai vietai).
- kristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
- nokristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- atstate Attālums dziļumā starp rindām, mašīnām un apakšvienībām (no priekšā stāvošās apakšvienības pēdējās rindas līdz aizmugurē stāvošās apakšvienības (mašīnas) priekšējai rindai).
- aprakstīt Attēlot (daiļdarbā).
- iezīmēt Attēlot, atveidot (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
- bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai.
- brefotrofisks Attiecīgs uz zīdaiņu uzturu.
- novest Attīstīt, izveidot (domu) līdz kādai pakāpei.
- pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
- spēlēt Atveidot, tēlot (lomu drāmas daiļdarbā vai filmā); īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
- traheostomija Atveres izveidošana trahejā cauri kakla ādai.
- liriska atkāpe atvirze vai iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
- atsakāpties Atvirzīties atmuguriski līdz kādai vietai.
- atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
- atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atradze Atzarojums (kalnu grēdai).
- priekšpieņēmums Atzinums, kas ir pamatā kādai hipotēzei vai argumentācijai.
- perilobulīts Audu iekaisums ap plaušu daiviņām.
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls.
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- lapas šķēlums auga lapas plātnes seklāks vai dziļāks iegriezums, kas nosaka vai lapa ir daivaina, šķelta vai dalīta.
- trūdaugi Augi, karu normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina augsne.
- stumbrveidotājs augļu koks vai ogu krūms, uz kura stumbra veido cita koka vai krūma vainagu; izmanto arī daiļdārzniecībā dekoratīvo rožu un ceriņu formu veidošanai.
- aizaugt Augot aizstiepties (kur, līdz kādai vietai).
- minerālzeme Augsnes maztrūdainā apakškārta.
- erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls).
- kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta.
- Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m.
- puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei; attiecīgā augkopības nozare.
- ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp; aulekšojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizaulekšot Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atauļot Auļojot atkļūt šurp; auļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizauļot Auļojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- daiļaušana Aušana, kā daiļamatniecības jeb lietišķās mākslas veids.
- autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
- bodains Badains.
- bagatirs Bagāts saimnieks, bajārs latvju dainās.
- stakles Balsts, pamats kādai ierīcei.
- staklis Balsts, pamats kādai ierīcei.
- odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā.
- baltakmenis Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- baltakmins Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca).
- Centaurea cyanus forma albus baltziedaina zilā rudzupuķe.
- mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
- bradas tiesa bārdai uzlijusi alus lāse.
- Penstemon barbatus bārdainā penstemone.
- plūkšņa Bārdainā plūkšņa - plūkšņzivs Baltijas pasuga ("Liparis liparis barbatus").
- plūkšņzivs Baltijas pasuga bārdainā plūkšņa ("Liparis liparis barbatus").
- spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš.
- smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele.
- rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele.
- akmeņgrauzis Bārdainais akmeņgrauzis - šīs dzimtas suga ("Noemacheilus barbatulus").
- kūšu bārzdiņš bārdainais akmeņgrauzis ("Cobitis barbatula" arī "Nemachilus barbatulus").
- Noemacheilus barbatulus bārdainais akmeņgrauzis.
- rudspārniņš Bārdainais akmeņgrauzis.
- Myotis mystacinus bārdainais naktssikspārnis.
- Procnias averano bārdainais zvanputns.
- pogonatum Bārdaines.
- bārdainis Bārdains cilvēks; ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks.
- bārzdainis Bārdains cilvēks.
- parastā bārdaine bārdaiņu suga ("Pogonatum urnigerum").
- Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs.
- piebarojums Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam.
- ruminācija Barības atvemšana, ko novēro zīdaiņiem; baudas noteikta atgremošana zīdaiņiem.
- basmicvahs Barmicva divpadsmitgadīgām meitenēm - mazāk izplatīta jūdaisma tradīcija uzņemšanai pieaugušo sabiedrībā.
- peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
- Ipomoea batatas batāte jeb saldais kartupelis.
- melilitbazalts Bazalts ar nelielu kramskābes saturu, smalkgraudains, tumši pelēkā krāsā.
- alkalopēnija Bāzisku vielu trūkums organismā; relatīva acidoze, biežāk zīdaiņiem.
- atbēgt Bēgot atkļūt šurp; bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbēgt Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
- fināls Beigu daļa (skaņdarbam, izrādei, daiļdarbam).
- gals Beigu daļa, beigas (piemēram, rindai, virknei).
- nefroblastomatoze Bērniem vērojami mikroskopiski blastulo, kanāliņu un stromas šūnu sakopojumi nieres daivu perifērijā.
- apgādājamais bērns bērns, kurš kādai personai(-ām) vai valstij jānodrošina ar iztiku un jāaudzina.
- nūnis Bērns, zīdainis.
- vieglais temperaments bērnu un zīdaiņu temperamenta tips, kam raksturīga regularitāte, viegla adaptēšanās jaunās situācijās un un caurmērā pozitīvs noskaņojums.
- deklarēt Bez tēlainības, pamatojuma apgalvot (daiļdarbā).
- anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta.
- evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos.
- agnatha Bezžokleņi - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums, pie kura no recentajiem dzīvniekim pieder tikai apaļmutnieki.
- agnati Bezžokļu hordaiņi, kas dzīvo ūdenī (nēģi, miksīni).
- atbīdīt Bīdot atvirzīt šurp; bīdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ķencis Bieza, glīzdaina masa.
- pahidermi Biezādaini kustoņi karstās zemēs, piem., degunradzis.
- aizbiržot Biržojot aiziet, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm); bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbizot Bizojot attālināties; bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atblandīties Blandoties atkļūt šurp; blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- Bodaiba Bodaibo - pilsēta Krievijā.
- baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
- hidroboracīts Bora minerāls, pēc uzbūves ķēdes borāts, blīvi sīkgraudaini agregāti, adataini kristāli, bezkrāsains, balts.
- inderīts Borātu minerāls, adatveida un īsprizmatiski kristāli, kā arī graudaini agregāti, bezkrāsains vai iesārts, caurspīdīgs.
- kolemanīts Borātu minerāls, bezkrāsains, balts, iedzeltens, graudaini, blīvi agregāti, sferolīti.
- injoīts Borātu minerāls, īsprizmatiski kristāli vai graudaini agregāti, bezkrāsains, caurspīdīgs.
- Bradaiž Bradaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā.
- aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- davest Braucot aizvest līdz kādai vietai.
- aizbraukt Braucot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām.
- brazdavāks Brazdaiķis.
- atbrist Brienot atkļūt šurp; brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- dabriest Briest līdz kādai gatavības pakāpei.
- bocmanis Brigadieris komandai, kas strādā uz kuģa klāja (uz tirdzniecības kuģiem).
- Svikļi Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Svikli" kļūdains nosaukuma variants.
- peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
- laktoprīvs Brīvs no piena, piem., uzturs, ko dod zīdaiņiem urīna pH vērtības palielināšanai piūrijas gadījumā; sastāv no sojas miltiem, olīveļļas, rīsu miltiem, kalcija fosfāta un vārāmā sāls.
- Bradaižu ezers Brodaižas ezers Pildas pagastā.
- ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga.
- kutlērijas Brūnaļģu izogenerātu klases rinda, laponis plakans, daivains, līdz 15 cm augsts, siltajās jūrās.
- tadaiķnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaiķi" iedzīvotāji.
- Vārtāja Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaiķi" nosaukuma variants.
- aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizzēģelēt Burājot attālināties; burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- noburt Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām.
- metabole Burta atmešana rituma vai daiļskaņas dēļ.
- burvjlazdaugi Burvjlazdu rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), kokaugi ar vienkāršām, ādainām lapām, ziedi sīki, \~25 ģintis, vairākas sugas introducētas arī Latvijā, bargās ziemās apsalst.
- ierosināšana Būšana par cēloni (kādai parādībai), par (kādas parādības) izraisītāju.
- nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
- skaldīt Būt derīgam šādai (kā) dalīšanai (parasti par cirvi).
- nopanckāties Būt ģērbtam skrandainās drēbēs.
- nopempelēties Būt ģērbtam skrandainās drēbēs.
- darboties Būt iesaistītam sižeta attīstībā (par daiļdarba tēlu).
- aizdegt Būt liesmu pārņemtam un sadegt (līdz kādai vietai).
- piedzimt Būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām.
- noskrandāties Būt noskarandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs.
- noskrandoties Būt noskrandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs.
- ierosināt Būt par cēloni (kādai parādībai), būt par (kādas parādības) izraisītāju.
- uzmudināt Būt par cēloni (kādai) darbībai.
- dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem).
- novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam; panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
- apbarāt Būt par cēloni tam, ka (zīdainis), tiekot barots ar pienu, saslimst, parasti, ja zīdītāja ir pārdzīvojusi bailes.
- ievadīt Būt par ievadu, sākumu (piemēram, daiļdarbam, skaņdarbam).
- apsalupatāties Būt skrandainā apģērbā.
- lauzīt Būt šādai sāpju sajūtai.
- durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
- durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
- durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
- maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
- mēslāties Būt tādai, kurai izdalās gļotas no dzemdes (parasti par govi).
- uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kādu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
- rotāt Būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.).
- rotāt Būt tādam, kas izdaiļo (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
- publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem.
- nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda); būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
- mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
- kūņoties (bērnu) autiņos (retāk autos) Būt zīdaiņa vecumā.
- dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
- piebūvēt Būvēt (ko) tieši blakus (kādai celtnei), cieši saistot (ar to).
- izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu.
- sublimente Cēli, daiļi.
- dzinulis Cēlonis, ierosinājums (kādai norisei).
- pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu; celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ledus halle (arī arēna pils) celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
- ledus pils (arī arēna, halle) celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
- nestingā ceļa sega ceļa sega ar bituminētu segumu uz graudaina materiāla pamata vai ar ogļūdeņražu saistvielām nostiprināta pamata.
- aizceļot Ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai).
- stilbits Ceolītu grupas minerāls baltā vai ķieģeļu sarkanā krāsā, kristalizējas monoklīnā singonijā, veidojot plākšņainus vai graudainus kristālu agregātus.
- barmicva Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
- barmicvahs Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem.
- virsāja cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria olivetorum syn. Cetraria ericetorum"), tai ir šaurākas lapoņa daivas un pseidocifelas gar daivu malām, sastopama retāk.
- Kaļvīši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļveiši" kļūdains nosaukuma variants.
- Vacumnieki Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants.
- Zeltiņi Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļteņi" kļūdains nosaukuma variants.
- saslēgties Cieši apvienoties (kādai darbībai).
- abrazīvi Cieta, graudaina viela, ko lieto materiālu virsmas apstrādei, instrumentu asināšanai.
- kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties).
- aizcildīt Cildinot, slavējot panākt, ka slava izplatās līdz kādai noteiktai vietai.
- celms Cilme, izcelšanās; arī pamats (kādai norisei).
- atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem); cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji.
- hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- valstspiederība Cilvēka piederība kādai valstij - pilsonība vai pavalstniecība.
- lokālidentitāte cilvēka piederības izjūta kādai vietai, apvidum.
- literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
- portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
- skrandu lācis cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandainis.
- skrandulācis Cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandu lācis; skrandainis.
- karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
- līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam).
- daiļamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļamatniecību.
- rakstnieks Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
- literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus; rakstnieks; arī publicists.
- ģermanofils Cilvēks, kas simpatizē ģermāņu kultūrai, paražām, valodai.
- instruktors Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
- daiļlasītājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļlasīšanu; daiļrunātājs; deklamators.
- daiļrunātājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļrunu; daiļlasītājs.
- haidaivers Cilvēks, kurš nodarbojas ar haidaivingu.
- klifdaivers Cilvēks, kurš nodarbojas ar klifdaivingu.
- tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām; šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds.
- rūtaiņi cimdi ar rūtainiem rakstiem; galdainīši; rūtainīši.
- rūtainīši cimdi ar rūtainiem rakstiem; rūtaiņi (2); galdainīši.
- daimonomachija Cīņa ar daimoniem.
- prosēlitisms Cītīga sekotāju vervēšana kādai mācībai.
- pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- aizčāpāt Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizčāpot Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem.
- tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
- Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams.
- gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- drāva Dabisks dobums bišu ligzdai; auļa dobums.
- aizdabūt Dabūt prom; (parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ničevoki Dadaisma ietekmē 20. gs. 20. gadu sākumā radusies literātu grupa Krievijā, kas uzskatīja, ka viss dzejā, tāpat dzīvē rodas no nekā, un dzejā nekā nav, izņemot viņus pašus.
- dadaists Dadaisma pārstāvis.
- bišu kalpiņš daikts, uz kā pie stropa uz īsu laiku saliek bišu šūnas.
- Aeonium decorum daiļā eonija.
- Leycesteria formosa daiļā leicestērija.
- Dicentra formosa daiļā sirdspuķe.
- Tricyrtis formosana daiļā tricirta.
- Sorbus decora daiļais pīlādzis.
- mākslas amatniecība daiļamatniecība.
- dzeltaine Daiļava zelta matiem, latvju dainās tautu meitas epitets.
- dzeltenīte Daiļava zelta matiem, latvju dainās tautu meitas epitets.
- literāra tiesa daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
- intriga daiļdarbā attēlotā darbība, kurai raksturīga spraiga norise.
- personu (arī personāža) runa daiļdarbā attēloto personu (personāža) runa.
- deklamācija Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
- daiļruna Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana.
- daiļlasīšana Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļruna.
- garīga barība daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
- gara (arī garīga) barība daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
- deklamētājs Daiļlasītājs, daiļrunātājs.
- lasītājs Daiļlasītājs, daiļrunātājs.
- bērnu literatūra daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām.
- rakstu māksla daiļliteratūra.
- vārda māksla daiļliteratūra.
- dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
- rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem; kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēts ar rakstības līdzekļiem; literatūra (2).
- cum tacent, clamant daiļrunīga klusēšana; _burtiski_: "Ar to, ka viņi klusē, viņi kliedz" (Cicerons).
- eifonija Daiļskanība (daiļdarbā); fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
- daiļskaņa Daiļskanība (parasti valodai).
- dejas uz ledus daiļslidošanas disciplīna - deju izpilde uz ledus ar slidām.
- aistētisks Daiļš, skaists, daiļuma pilns; estētisks.
- Polystichum aculeatum daivainā cietpaparde.
- Grifola frondosa daivainā čemurene.
- ekspozīcija Daļa (daiļdarbā), kurā raksturoti apstākļi un personas līdz darbības, konflikta sākumam.
- posms daļa (parasti daiļdarbā, tekstā vai skaņdarbā), kam ir samērā patstāvīgs saturs.
- ieskicēt Daļēji attēlot, neatklājot pilnīgi (parasti daiļdarbā).
- Bandajs Darbīgs vulkāns Ou grēdas dienvidu galā ("Bandai san"), Honsju salā, Japānā, augstums - 1819 m, katastrofāls izvirdums 1888. g., iekļauts Bandaja-Asahi nacionālajā parkā.
- daiļot Darīt daiļu, patīkamu.
- stāstīt Darīt zināmu (ko) rakstveidā; attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.
- augsta līmeņa valoda datorneatkarīga programmēšanas valoda, kas ir tuva dabīgai valodai un programmētājam dod iespēju koncentrēt uzmanību aplūkojamās problēmas risināšanai, nevis datora arhitektūrai, kā tas nepieciešams, izmantojot, piemēram, asamblervalodu.
- savienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek pa iepriekš izveidotu savienojumu un kas atvieglo datu plūsmas vadīšanu, kā arī kļūdaini pārraidīto vai pazudušo datu atklāšanu.
- robustums Datu apstrādes sistēmas spēja saglabāt vai atjaunot pareizu funkcionēšanu kļūdainās situācijās.
- datu bojāšana datu kļūdaina ievadīšana vai kļūdu rašanās apstrādājamos datos. Vairums datoru izmanto speciālas verifikācijas un validācijas programmas, lai aizsargātu datorus no datu kļūdainas ievadīšanas un lai atklātu bojātos datus.
- aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
- multilobulārs Daudzdaiviņu-.
- multilobārs Daudzdaivu-.
- samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā).
- ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas.
- daudzziedu Daudzziedains.
- Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte.
- antoloģija Dažādu autoru daiļdarbu (parasti dzeju) izlase.
- katohits Dažās Vidusjūras salās, it sevišķi KOrsikā atrodams akmens, kas kā magnēts pievelkas cilvēka ādai.
- defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras.
- atsvilt Degt līdz kādai noteiktai vietai.
- Javas degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros sondaicus"), kas saglabājusies tikai Javas salā.
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- atdejot Dejojot atkļūt šurp; dejojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- melodeklamācija deklamācija mūzikas pavadījumā; daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai.
- mezuza Dēlītis ar uzrakstītu lūgšanu, piesists pie durvju stenderes jūdaistu namos.
- daiciņi Dem. --> daikas.
- dailulīte Dem. --> dailule; skaista meitene.
- dailiņš Dem. --> daiļš.
- zīdainītis Dem. --> zīdainis.
- černuha Depresīva satura daiļdarbs (parasti filma).
- esenciālais neirotiskais dermatīts dermatīts, ko izraisa ādas atrofisko nervu bojājums un kas piešķir atrofiskajai ādai spīdīgu, zīdam līdzīgu izskatu.
- šūpoles Detaļa, kas pēc uzbūves un kustībām ir līdzīga šādai ierīcei.
- landsmols Dialekti, kas līdzās valsts valodai tiek runāti Zviedrijā un Somijas apgabalos, kuros dzīvo zviedri.
- mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets.
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets.
- aizdiebt Diebt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Aiztere Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" bijušais nosaukums.
- aisternieki Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" iedzīvotāji.
- Jaunlieģi Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- šekina Dieva klātbūtne vai manifestācija, kas aprakstīta jūdaistu tekstos.
- izpirkšana Dieva pestīšanas darbs, atpērkot vai atjaunojot to, kas pieder viņam; jūdaismā tas attiecas uz Izraēlas atjaunošanu, bet kristietībā - uz grēcinieku vainas izpirkšanu, atbrīvojot tos no grēka un nāves varas.
- allelujā Dieva slavināšanas sauciens (jūdaismā un kristietībā).
- alelujā Dieva slavināšanas sauciens jūdaismā un kristietībā.
- aleluja Dieva slavināšanas sauciens vai dziesma jūdaismā un kristietībā.
- Jahves diena Dieva tiesas diena, viens no svarīgākajiem priekšstatiem Jahves kultā un jūdaismā, kad paredzama vecās pasaules bojāeja un jaunas pasaules dzimšana.
- atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem); dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- Ginkgo biloba divdaivu ginks.
- proteācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi ar ādainām lapām, augšēju sēklotni un krāsainu, vainagveida apziedni, gk. D puslodē.
- nidularium Divdīgļlapju augu ģints "Bromelaceae" dzimtā, lapām rozetē, ar lizdai līdzīgu iedobumu lapai pie pamata, 15 sugas, Brazīlijā, Latvijā dažas audzē siltumnīcās kā krāšņumaugus.
- nyssa Divdīgļlapju augu ģints "Nyssaceae" dzimtā, ka pieder mirtifloru rindai, 6 sugas.
- simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos.
- shorea Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ādainām lapām ar pielapām, ziediem vienpusējās vārpās, kas sakopotas kuplās skarās, 87 sugas Dienvidāzijā.
- ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
- dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu.
- platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas.
- dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu.
- magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu.
- malva Divdīgļlapju klases dzimta ("Malvaceae"), koki, krūmi un lakstaugi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem.
- muskats Divdīgļlapju klases dzimta ("Myristicaceae"), divmāju koki, retāk krūmi, lapas veselas, ādainas, ziedi viendzimuma, lapu žāklēs, sastopami tropos, 16 ģinšu, \~380 sugu.
- dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu.
- diloģija Divi, saturā savstarpēji saistīti, daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
- bisegmentektomija Divu aknu segmentu, t. i., vienas daivas rezekcija; hepatiskā lobektomija.
- diglosija Divu valodu vai vienas valodas divu paveidu (piemēram, literārās valodas un dialekta) lietojums; katrai valodai vai paveidam ir citādas sabiedriskās funkcijas.
- ozols Dižskābaržu dzimtas ģints ("Quercus"), koks ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, daivainām lapām, sīkiem ziediem un augli - zīli.
- dižvalodas Dižvalodas māmuliņa - runīga, daiļrunīga māmuliņa.
- saits DNS vai RNS rajons, kas pakļaujas kādai iedarbībai neatkarīgi no citiem rajoniem; piemēram, mutācijas vieta, fermenta vai regulētājproteīna piesaistīšanās vieta.
- aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
- karte Dokuments, kas apliecina (personas) piederību (kādai organizācijai, biedrībai, apvienībai u. tml.).
- aizdomāties Domājot nokļūt (piemēram, līdz kādai atziņai).
- deklarācija Domas izklāsts bez tēlainības, bez pamatojuma (daiļdarbā).
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
- atdelverēt Draiskuļojot atkļūt šurp; draiskuļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
- aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- mizete Dūdai līdzīgs franču tautas mūzikas instruments.
- Trumpe Durbes ezera pieteka, Tadaiķu un Durbes pagasta robežupe.
- birznieki Durbes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Birznieki" iedzīvotāji.
- birztalieši Durbes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Birztalas" iedzīvotāji.
- prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozaisms (1).
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozisms.
- bibleismi Dzejiskai valodai raksturīgi vārdi un izteiksmes paņēmieni, aizgūti no garīgās literatūras stilistiskos nolūkos.
- pentacrinus Dzeloņādainu jūras dzīvnieku ģints, sastopami sākot ar triasu līdz tagadnei, sevišķi juras nogulumos.
- Arachnothera crysogenys dzeltenbārdainais zirnekļputniņš.
- armocements Dzelzsbetona paveids, ko izgatavo no smalkgraudainā smagā betona un stiegro ar tievu stiepļu sietiem.
- aizdzenāt Dzenāt prom, dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
- dasalaisties Dzenot (mājdzīvniekus), lēni aizvirzīties (līdz kādai vietai).
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
- aizdzīt Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nenna Dzēriens (bērnam, zīdainim).
- labskanīgs Dzirdei tīkams; arī daiļskanīgs.
- aizdzīties Dzīties prom; strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- tīrasiņu dzīvnieki dzīvnieki, kas pieder tādai šķirnei, kura ļoti daudzās paaudzēs audzēta izolēti bez svešu šķirņu piejaukuma.
- šahats Dzīvnieku kaušanas rituāls jūdaistiem.
- jūrasgurķi Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), jūras dzīvnieki ar gurķveidīgu vai maisveidīgu ķermeni; holotūrijas.
- ofiūra Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Ophiuroidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki, kas dzīvo okeānos un jūrās.
- pushordaiņi Dzīvnieku valsts bezmugurkaulnieku tips ("Hemichordata"), kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes, no 4 mm līdz 2,5 m gari tārpveida dzīvnieki, \~80 sugu.
- saimniekgals Dzīvojamās ēkas daļa, kur atradās šāda telpa vai šādas telpas; vieta, kas cieši piekļāvās šādai dzīvojamās ēkas daļai.
- pascha Ebreju Lieldienas; ortodoksu svētki; saldais ēdiens.
- Mozus ticība ebreju ticības nosaukums; jūdaisms.
- aizecēt Ecējot nokļūt (līdz kādai vietai).
- košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
- Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā.
- manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu.
- aizkājot Ejot attālināties; ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- aiziet Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- apziņošana elektroniskā pasta ziņojuma nosūtīšana kādai datoru tīkla intereškopai vai adresātu sarakstam, nevis individuālam adresātam.
- atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā.
- ciparsertifikāts Elektronisks dokuments, kurš apstiprina publiskās atslēgas piederību kādai personai vai citai vienībai.
- menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā.
- ķerubs Eņģelis jūdaismā un kristietībā; Dieva troņa vai paradīzes vārtu sargi; spārnoti lauvas ar sievietes galvu.
- ofanims Eņģeļu zemākā kārta jūdaismā, kas Ecēhiēla grāmatā vīzijas aprakstā nosaukti par "riteņiem".
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums; šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- epika Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- starpepizode Epizode, kam ir palīgfunkcijas (piemēram, daiļdarbā, izrādē).
- miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
- aistēts Estēts, daiļuma izpratējs un kopējs.
- iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi.
- Mordaiķezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - 6,8 ha; Medulāju ezers; Mordaiķu ezers.
- Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe.
- Vadainis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 49,6 ha; Vadaiņa ezers.
- Glūdainis ezers Viesatu pagastā, platība - 31,2 ha; Glūdaines ezers.
- dalība Fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita (Finanšu konglomerātu likums).
- perpendikulāršķēlums Figūras (ķermeņa, virsmas) šķēlums ar taisni (plakni), kas perpendikulāra kādai fiksētai taisnei (pieņi., figūras simetrijas asij).
- fildeperss Fildekosam līdzīga, zīdaina dzija, ko izmanto trikotāžas izstrādājumu ražošanai.
- tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
- aizfilozofēties Filozofējot nonākt (līdz kādai domai, atziņai).
- irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos.
- flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai.
- apdares flīzes flīzes iekšsienu un ārsienu apdarei; no virspuses glazētas ar porainu smalkgraudainu struktūru un drumstalas ūdens uzsūci 9–20%; ārsienu apdares flīzēm jābūt salizturīgām.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- nullforma Formālas izpausmes trūkums kādai vārdformai, kas veic noteiktu sintaktisku funkciju un konstatējama pretstatā formāli izteiktiem tās pašas paradigmas elementiem.
- kondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā ekrānu apgaismo ar virzītu gaismas plūsmu, kas palielina fotogrāfiskā attēla kontrastu un izceļ negatīva defektus un graudainību.
- bezkondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā, izkliedējot gaismas starus atstarotājā, iegūst vienmērīgu ekrāna apgaismojumu, ar kuru iegūst mīkstāku, mazāk graudainu fotoattēlu.
- epigrāfs Frāze vai citāts (daiļdarba vai kādas tā daļas sākumā) temata vai temata risinājuma raksturošanai.
- agrīnā iejaukšanās funkciju kopums, kas tiek izmantots garīgu un fizisku noviržu novēršanā, traucējumu kompensācijā zīdaiņa vecumā.
- daiļliteratūras stils funkcionālais literārās valodas paveids jeb stils, ko lieto daiļliteratūrā.
- veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem.
- raudzīt Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei).
- pirmtiesības gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likuma vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības.
- aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt.
- aizgaiņāt Gaiņāt prom; gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u., tml.); aizgainīt.
- dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla); smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
- elpa Gaisa strāva, plūsma; smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
- fulbe Gaišādaina, islāmticīgo tauta Vidus un Rietumu Sudānā, ieceļojuši no Senegālas.
- lāpu gājiens gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.).
- galasmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas ārpus smadzeņu stumbra un ietver divas smadzeņu lielās puslodes, kas katra sastāv no 5 daivām.
- pamattēma Galvenā, nozīmīgākā tēma (piemēram, mākslas darbā, mākslinieka daiļradē).
- virsuzdevums Galvenais mērķis, uzdevums (kādai darbībai, rīcībai).
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- Ginza Galvenie mandaistu raksti, kur aprakstīta pasaules radīšana un dvēseles liktenis pēc nāves.
- daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei); būtība.
- bumbiņas Gaļas, zivju, arī saldais ēdiens, kas veidots apaļu lodīšu jeb bumbiņu formā; apaļas formas mīklas, gaļas u. tml. veidojumi.
- jostiņa Gara, šaura (parasti kokvilnas) auduma saite, kurā ietin zīdaini.
- runguls garens, apaļš sainis, arī satīts zīdainis.
- sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- garnierēt Garnēt; izdaiļot; dekorēt.
- slings Garš taisnstūrveida auduma gabals (piemēram, šalle) zīdaiņa piestiprināšanai pie nēsātāja ķermeņa.
- parseks Garuma mērvienība astronomijā - attālums līdz tādai zvaigznei, kuras gada paralakse ir 1 loka sekunde; 1 pc = 3,26 ly = 206265 ua = 3,0857·10^16^ m.
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
- gatavot stundu Gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- atčāpāt Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- biogāze gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi.
- aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties; gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
- gļetns Glets - ūdeņains; glums, glīzdains; neizcepts, negatavs, pusjēls.
- pucēt Glīti ģērbt; izdaiļot, post.
- klešķaina maize glīzdaina maize.
- duņka Glīzdaina maize.
- gļecka Glīzdaina maize.
- glezis Glīzdaina maize.
- kļecka Glīzdaina maize.
- klešķe Glīzdaina maize.
- ķiebla Glīzdaina masa.
- glitums Glīzdaina vieta maizē.
- gleze Glīzdaina, lipīga viela, masa.
- zleģis Glīzdaina, slikti izcepusi maize.
- zlete Glīzdaina, slikti izcepusi maize.
- sabuņķēta maize glīzdaina, slikti sarūgusi maize.
- glīzdens Glīzdains (1).
- glīzdens Glīzdains (2).
- gļeckains Glīzdains (par maizi).
- glemīgs Glīzdains (par maizi).
- gleņķains Glīzdains (par maizi).
- gleņķaiņš Glīzdains (par maizi).
- gleņķains Glīzdains (par zemi, augsni).
- gleņķaiņš Glīzdains (par zemi, augsni).
- klinčains Glīzdains, slikti izcepis.
- gleķains Glīzdains.
- glentains Glīzdains.
- klešķains Glīzdains.
- saglīdis Glīzdains.
- žļegains Glīzdains.
- žļegans Glīzdains.
- Glūdaines ezers Glūdainis, ezers Viesatu pagastā.
- glīzdains Glūdains; glums un lipīgs (par augsni).
- acicula polita gludais adatgliemezis.
- Ilex laevigata gludais akmeņozols.
- SER Gludais endoplazmatiskais tīkls (angļu "smooth endoplasmic reticulum").
- agranulārais EPT gludais EPT.
- cinka paksis gludais paksis.
- vācu paksis gludais paksis.
- cinkpaksis Gludais paksis.
- rombs Gludais rombs - akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), kas sastopama arī Baltijas jūrā.
- Scopthalmus rombus gludais rombs.
- Sphagnum teres gludais sfagns.
- Vallonia pulchella gludais zāģgliemezis.
- aizgorīties Goroties aiziet; goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizgrabēt Grabot attālināties; grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizgrābstīt Grābstot aizvākt prom; grābstot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizgrābt Grābt prom; grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
- finālburti Grāmatu spiestuvēs īpaši burti rindu īpatnējai atdzīvināšanai; lieto gk. daiļdarbu salikumos vārda vai rindas beigās.
- aktīvs Grāmatvedības bilances kreisā puse, kur uzņēmuma līdzekļus attēlo naudas izteiksmē, tai jābūt vienādai ar bilances labo pusi - pasīvu.
- granoplazma Graudaina citoplazma.
- granuloplazma Graudaina citoplazma.
- Suillus granulatus graudainā sviestbeka.
- zvirgzde Graudaina zeme.
- ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
- Echinococcus granulosus graudainais ehinokoks.
- ergastoplazma Graudainais endoplazmatiskais tīkls.
- granulārais EPT graudainais EPT.
- granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus.
- zvirgt Graudainam kļūt.
- graudaini Graudains (1).
- zirnains Graudains (1).
- pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
- sarkosoma Graudains veidojums sarkoplazmā.
- kolīgs Graudains, kodolains.
- graudaiņš Graudains.
- lazdu graudaine graudaiņu ģints sēņu suga ("Encoelia furfuracea").
- aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- zarnas Gremošanas trakts (piemēram, hordaiņiem).
- krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju.
- skaistināt Greznot, daiļot.
- daiļoties Greznoties, posties, lai kļūtu daiļš.
- Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā).
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, 12 dēlu tēvs, kuru Hērakls lūdza kopā ar dēliem piedalīties karagājienā uz Lakedaimonu.
- Akontijs Grieķu mitoloģijā - bagāts jauneklis no Dēlas salas, kas bija iemīlējis daiļo atēnieti Kidipi.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Lakedaimona un Spartas meita, Agrosas valdnieka Akrisija sieva, Danajas māte.
- Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt.
- Harons grieķu mitoloģijā - mirušo pārcēlājs pāri pazemes valstības upēm līdz Aīda vārtiem; attēlot kā skrandains, drūms vecis.
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi.
- Hrīsāors grieķu mitoloģijā - Poseidona un gorgonas Medūzas dēls, kurš piedzima, kad Persejs nocirta gorgonai galvu, trīsgalvainā briesmoņa Gēriona, kas piedzima okeanīdai Kallirojai, tēvs.
- heliādi grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija dēli, Faetons (dzimis laulībā ar nimfu Klimeni) un septiņi brāļi, kas piedzima Afrodītes meitai nimfai Rodai un bija slaveni kā gudri astrologi.
- Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība.
- Kokīta grieķu mitoloģijā - viena no upēm pazemes valstībā, kura jāpārvar mirušo dvēselēm, lai nokļūtu Aīdā, tā izcēlās ar ledainu aukstumu.
- Kranajs grieķu mitoloģijā - viens no pirmajiem Atikas valdniekiem, kas valdījis pēc Kekropa, autohtons ("zemes radītais"), viņa laikā notika grēku plūdi, bija precējies ar Peliādi no Lakedaimonas.
- ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
- aizgrīļoties Grīļoties prom; grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizgrozīties Grozoties attālināties; grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- Astragalus rytilobus grumbdaivu tragantzirnis.
- aizgrūst Grūst prom; grūžot aizdabūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgrūstelēt Grūstot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdīvelēt Grūstot, bīdot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
- gūrieši Gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām; gūruli.
- atgrūst Grūžot atvirzīt šurp; grūžot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga.
- gūruli Gūrieši - gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
- varietāte Ģeometrijā, topoloģijā - ģeometrisks objekts, kura struktūra atbilst kādai telpai.
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
- pužīties Ģērbties, posties, izdaiļoties; taisīties.
- ģimenes fideikomiss ģermāņu tiesībās institūts, pēc kura fideikomisa dibinātājs ar tiesisku darījumu rada kādai muižai speciālu civiltiesisku režīmu, lai savas vai citas ģimenes spožuma interesēs nodrošinātu muižu uz visiem laikiem šai ģimenei (plašākā nozīmē).
- klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī latīņu un sengrieķu valodai, antīkajai literatūrai.
- alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā.
- armonioso Harmoniski, daiļskanīgi.
- timusķermenītis Hasala dziedzerītis - atrodas embriju un jaunu dzīvnieku timusdziedzera dziedzerepitēlija daiviņu centrā.
- hidrocefaloīds Hidrocefālijai līdzīgas parādības, kuras novēro distrofiskiem vai atrofiskiem zīdaiņiem smagas caurejas gadījumos.
- koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
- Maja hindu mitoloģijā - asura celtnieks, viens no daitjām, Vipračiti un Diti dēls, kuru bija pametusi sieva.
- Bali Hindu mitoloģijā - daitju valdnieks, kas ar askēzi un tikumīgu dzīvi bija iemantojis varu visās trijās un piedraudējis dievam Indram atņemt tam pasaules valdnieka godu.
- Dušjanta Hindu mitoloģijā - valdnieks, kas medību laikā iemaldījās vientuļnieka Kanvas mājoklī un daiļo Šakuntalu, kuru māte pēc dzimšanas bija pametusi.
- Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu.
- Mohinī Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnas avatārām, kad viņš iemiesojās daiļā sievietē.
- Bāna Hindu mitoloģijā - viens no daitjām, Bali dēls - tūkstošrokains dēmons, dieva Šivas draugs un dieva Višnu ienaidnieks.
- Lakšmī Hinduisma bagātības un dailes dieviete, Višnu sieva; viņas svētki ir Divāli.
- adenohipofīze Hipofīzes (starpsmadzeņu daļas) priekšējā daiva, kuras hormoni ietekmē vielmaiņu, stimulē organisma attīstību un augšanu.
- antidiurētiskais hormons hipofīzes hormons, ko producē hipofīzes mugurējā daiva; ADH; vazopresīns.
- neirohipofīze Hipofīzes mugurējā daiva.
- pituitrīns Hipofīzes mugurējās daivas ekstrakts; pastiprina dzemdību sāpes.
- oksitocīns Hipofīzes pakaļējās daivas [hormons]{s:1631}, kas veicina gludās muskulatūras, it īpaši dzemdes un piena dziedzeru muskulatūras, saraušanos.
- tireotropiskais hormons hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas regulē vairogdziedzera darbību, veicina tā hormonu sintēzi; tireotropīns.
- prolaktīns Hipofīzes priekšējās daivas hormons; stimulē piena dziedzeru un olnīcu (dzeltenā ķermeņa) aktivitāti.
- adrenokortikotropīns Hipofīzes priekšējās daivas hormons.
- kortikotropocīts Hipofīzes priekšējās daivas šūna, kas sekretē adrenokortikotropisko hormonu.
- melanotropīns Hipofīzes starpdaivas hormons, dzīvnieku un cilvēku organismā stimulē pigmentu melanīnu biosintēzi, pēc ķīmiskās dabas polipeptīds.
- bioblasts Hipotētiska dzīvības pamatvienība, graudaini veidojumi, no kuriem sastāv šūnas.
- Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.).
- hongalva Honēšanas galva - tapnis ar sīkgraudainām galodiņām.
- chordata Hordaiņi.
- neirula Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa attīstības stadija; šajā stadijā no ektodermas izdalās nervu kārtiņa, no kuras izveidojas visa nervu sistēma; dīglis šajā stadijā.
- neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi.
- nefrotoms Hordaiņu (arī cilvēku) dīgļa izvadorgānu aizmetnis.
- tunikāti hordaiņu apakštips (_Tunicata_), jūras dzīvnieki, kuru kāpuriem ir horda, tiem ir vientuļas un koloniālas formas.
- muguras stiegra hordaiņu ass skelets.
- mugurkaulnieki Hordaiņu tipa apakštips ("Vertebrata syn. Craniota"), visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips; šī apakštipa dzīvnieki.
- putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā).
- zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras.
- skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas.
- kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas.
- humoristika Humoristiskā literatūra, humoristisku daiļdarbu kopums.
- jātvingu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā.
- kuršu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; līdz 15.-16. gs. tajā runāts tag. Lietuvas ZR - līdz Klaipēdai, Kurzemē vēl 16. gadsimtā; tās pēdas saglabājušās vietvārdos, liet. val. žemaišu dialektā un latv. val. kursiskajās izloksnēs.
- flāmu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Beļģijā (līdzās franču valodai), tuva nīderlandiešu valodai (dažkārt uzskata par nīderlandiešu valodas teritoriālo variantu), rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- katalāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda (līdzās spāņu valodai) Katalonijā un dažos citos Spānijas autonomajos apgabalos, kā arī (līdzās spāņu un franču valodām) Andorā.
- franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica.
- virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
- hiperrinecefālija Iedzimta smadzeņu deformācija ar pieres daivu pārsvaru un pārmērīgu ožas vālīšu attīstību.
- hiperostotiskais nanisms iedzimtu, iespējams, autosomāli dominanti pārmantotu anomāliju komplekss: simptomi rodas agrīnā zīdaiņa vecumā; novēro attīstības traucējumus, ļenganu ādu ar progeroīdu izskatu; plašas, neslēgušās galvaskausa šuves un avotiņi.
- aizdzīt Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- vecuma klasifikācija iedzīvotāju sadalījums tipiskās vecuma grupās (piemēram, zīdaiņu, darbspējīgo iedzīvotāju vecums).
- aizgriezt Iegriezt (līdz kādai vietai).
- folklorizēties Iegūt folkloras funkcijas (par daiļdarbu, skaņdarbu, deju).
- elementu diagnostika iekārtu tehniskās diagnostikas veids, kad to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbus veic tikai kādai to sastāvdaļai (elementam).
- ievērpt Iekļaut (daiļdarbā).
- ieglecēt Iekristies (par glīzdainu maizi).
- labs iekšpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: kreisā puse.
- pompaļains Ielāpains, skrandains; pompažains.
- pompažains Ielāpains, skrandains.
- hiphops Ielu subkultūra, kas radās Ņujorkā 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē pusaudžu (galvenokārt melnādaino un spāniski runājošo) vidū.
- betona injicēšana iepriekš uzspriegto (saspriegto) dzelzsbetona konstrukciju kanālu aizpildīšana ar smalkgraudainu betona vai cementa javu.
- injicēšana Iepriekš uzsprigto (saspriegto) dzelzsbetona konstrukciju kanālu aizpildīšana ar smalkgraudainu betona vai cementa javu.
- literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums.
- storno Ieraksts grāmatvedības reģistros kļūdaina grāmatojuma anulēšanai, iegrāmatotas summas samazināšanai.
- katapulta Ierīce sākuma ātruma piešķiršanai (piemēram, lidaparātam, torpēdai).
- kodētājs Ierīce tādai informācijas pārveidošanai, kas katram ieejas signālam piekārto noteiktu izejas signālu kombināciju - kodu.
- koders Ierīce tādai informācijas pārveidošanai, kas katram ieejas signālam piekārto noteiktu izejas signālu kombināciju.
- ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
- atmiņas sardze ierīce vai programma, kas aizliedz piekļuvi kādai atmiņas daļai.
- sabuntot Ierosināt kādai darbībai.
- rezonanses frekvence ierosinošā spēka frekvence, ar kuru uzspiesto svārstību amplitūdai ir maksimālā vērtība.
- aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
- aizbilst Iesākt runāt par kaut ko, pieskarties sarunā (kādai tēmai).
- iezīmēt Ieskicēt, parādīt (ko) vispārīgos vilcienos (parasti daiļdarbā).
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
- gravētava Iestāde vai nodaļa, kas nodarbojas ar misiņa gravējumiem grāmatu vāku daiļošanai.
- piena virtuve iestāde, kas zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
- aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
- ieskaņa Ievads, ievadījums, arī sākums (kādai norisei, notikumam).
- ieskaņa Ievads, sākuma posms (parasti skaņdarbā, arī daiļdarbā).
- iezīdens Iezīdains.
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- īsinājumikona Ikona, ko izmanto operētājsistēma un kas nodrošina ātru piekļuvi kādai programmai.
- sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
- lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem.
- vincetoxicum Indaines.
- ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas.
- Kālidāsa Indiešu dzejnieks un dramaturgs (ap 5. gs.), rakstījis sanskritā; daiļradei raksturīgs humānisms, cilvēcība un apkārtējās pasaules vienotības apziņa; drāma "Pēc uzpirksteņa pazītā Šakuntala" (latv. 1920).
- netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai.
- reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību.
- emocionālais komforts individuāla personiskās uzmanības un mīlestības norma, kas nepieciešama emocionālo kontaktu vajadzības apmierināšanai, sākot no zīdaiņa vecuma, kad šī vajadzība ir primārā un galvenā, līdz dzīves beigām.
- latviešu valoda indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda, viena no divām dzīvajām baltu valodām blakus lietuviešu valodai; valsts valoda Latvijas Republikā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- mikroviļņu nosēšanās sistēma instrumentālā nosēšanās sistēma, kurā izmanto mikroviļņus un standartveida virzienantenas; šādai. sistēmai ir lielāka precizitāte nekā metru viļņu instrumentālās nosēšanās sistēmām, un tajā ir iespēja izvēlēties gaisakuģim optimālo nosēšanās trajektoriju.
- kaloriskops Instruments zīdaiņu barības kaloriju daudzuma noteikšanai.
- instrumentārijs Instrumentu komplekts, kas nepieciešams kādai darbībai: anatomiskai, ķirurģiskai, zobārstnieciskai, dzemdnieciskai u. c.
- sarakstserveris Interneta elektroniskā pasta sistēma, kas nodrošina, ka elektroniskā pasta ziņojumi, ko paredzēts nosūtīt kādai adresātu grupai, tiek automātiski nogādāti katram šīs grupas dalībniekam, kurš minēts adresātu sarakstā.
- kvarcdiorīts Intruzīvs, vidēji skābs magmatiskais iezis, kas satur >5% kvarca, pelēks, parasti vidējgraudaina struktūra, masīva tekstūra.
- galds Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei).
- retoriskās figūras īpašas sintaktiskas konstrukcijas (retorisks jautājums, retorisks izsauciens, retoriska uzruna), ko daiļliteratūrā autors lieto izteiksmes pastiprināšanai; stilistiskās figūras.
- izlase Īpaši izraudzītu daiļdarbu, rakstu u. tml. sakopojums.
- vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā).
- krāsa Īpatnība, kvalitāte (piemēram, psihiskam stāvoklim, kādai norisei, notikumam).
- Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās.
- aleirīts Irdens, smalkgraudains (0,01-0,1 mm) drupiezis, kas ir starpstāvoklī starp smiltīm un māliem, sastāv gk. no kvarca, laukšpata un vizlas graudiem.
- atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (piemēram, laivu); irot, airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atairēt.
- aizirt Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizirties.
- aizirties Iroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizirt Irt prom; irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizairēt.
- novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums; šī stāsta paveida daiļdarbs.
- Capra aegagrus īsbārdainā kaza.
- Allāhs Islāma mitoloģijā - vienīgais dievs, kas ir identisks ar jūdaistu un kristiešu dievu.
- fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
- daārdīt Izārdīt līdz kādai vietai.
- aizdzīt Izart (vagu, stigu līdz kādai vietai).
- aizaudzēt Izaudzēt, ieaudzēt (līdz kādai vietai).
- cilme Izcelšanās (kādai parādībai, parasti mākslā, valodā).
- akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā).
- raidīt Izdaiļot (izšūt) cimdu vai zeķu virspusi.
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- krāsāt Izdaiļot (seju, tās daļas) ar kosmētiskiem līdzekļiem, kas satur krāsu.
- krasavāt Izdaiļot (seju, tās daļas) ar kosmētiskiem līdzekļiem, kas satur krāsu.
- uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas), parasti mazliet.
- izkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas).
- izkrāsāt Izdaiļot ar krāsainiem kosmētiskiem līdzekļiem (seju vai tās daļas).
- izmaļavāt Izdaiļot ar krāsainiem kosmētiskiem līdzekļiem (seju vai tās daļas).
- uzmeijot Izdaiļot ar meijām.
- puķot Izdaiļot ar puķēm.
- puķoties Izdaiļot ar puķēm.
- rozēt Izdaiļot ar rozēm.
- samatot Izdaiļot ar samtu.
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- maļavāties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētiskiem līdzekļiem.
- krāsāties Izdaiļot savu seju, tās daļas ar kosmētiskiem līdzekļiem, kas satur krāsu.
- krasavāties Izdaiļot savu seju, tās daļas ar kosmētiskiem līdzekļiem, kas satur krāsu.
- uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti savas sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem, parasti mazliet.
- izskaistināt Izdaiļot, izgreznot.
- uzglītināt Izdaiļot, izrotāt.
- piepucēt Izdaiļot; izskaistināt.
- glītināt Izdaiļot.
- izdailāt Izdaiļot.
- izdailēt Izdaiļot.
- iztērpties Izdaiļoties, apgādāties.
- izposties Izdaiļoties, izgreznoties.
- izskaistināties Izdaiļoties, izgreznoties.
- izdailēties Izdaiļoties.
- izdailināties Izdaiļoties.
- sagatavoties izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei)
- memoriāleksemplārs Izdevums, kas piederējis kādai pazīstamai vai izcilai personai.
- smalkai Izglītotam cilvēkam raksturīgi (piemēram, runāt, censties runāt atbilstoši literārajai valodai).
- uzskaistināt Izgreznot, izdaiļot, parasti mazliet.
- sarēdēt Izgreznot, izdaiļot.
- aizkaplēt Izkaplēt (līdz kādai vietai).
- lampaža Izlaidīga, nekārtīga sieviete skrandainā apģērbā.
- aizlasīt Izlasīt (grāmatu, rakstu u. tml. līdz kādai vietai).
- mēlīgs Izmanīgs, daiļrunīgs.
- petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts.
- graptolīti Izmiris pushordaiņu apakštips ("Graptolithina"), paleozojā dzīvojuši jūras dzīvnieki, kas veidoja zarotas kolonijas, to fosilijām ir liela nozīme stratigrāfiskos pētījumos, Latvijā plaši izplatīti ordovika un silūra nogulumos.
- blastoīdi Izmirusi adatādaiņu klase, kas dzīvoja no silūra līdz permam; dažas sugas izmanto karbona un perma nogulumu ģeoloģiskā vecuma noteikšanai.
- cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis.
- kordaīti Izmirusi skuju koku klases apakšklase ("Cordaitidae"), līdz 30 m augsti koki, mūsdienu skuju koku priekšteči, kas eksistēja no devona beigām līdz triasam; arī no šādu mežu atliekām veidojušies akmeņogļu slāņi.
- atraut Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu); aplūkot izolēti.
- simptoms Izpausme, pazīme (kādai parādībai, parasti sabiedrībā).
- vīties Izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
- uzstāties Izpildīt skaņdarbu, daiļdarbu, dejas u. tml. (publikas priekšā).
- sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- atsniegties Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties šurp; izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties (līdz kādai vietai).
- dakast Izrakt (kartupeļus) līdz kādai vietai.
- aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- sadarināt Izrotāt, izdaiļot.
- saderināt Izrotāt, izdaiļot.
- ķekarains Izspūris, skrandains.
- personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar atsevišķa mākslinieka daiļradi kopumā vai ar kādu tās posmu.
- aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai).
- izstāstīt ceļu izstāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
- izauklēt Izšūpot rokās, arī klēpī (zīdaini, bērnu), paauklēt.
- deklamēt Izteiksmīgi, mērķtiecīgi runāt (daiļdarbu).
- emocionālā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, frazeoloģismam, teikumam) piešķir emocionāls nozīmes papildkomponents.
- stilistiskā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, teikumam) piešķir stilistisks nozīmes papildkomponents, kas norāda uz lietojuma ierobežojumu noteiktā saziņas sfērā.
- atzīt izteikt kādu atzinumu; nonākt līdz kādai atziņai.
- izpost Iztīrīt, izdaiļot.
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piem., ucinot, rotaļājoties).
- uzrakstīt Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
- apstrīpāt Izveidot visapkārt kādai vietai svītru.
- izzīmēt Izveidot, notēlot (daiļdarbā, mākslas tēlā).
- sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
- izmisēties Izveidoties, rasties kļūdai, neveiksmei.
- Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- pārsijāt Izvērtēt (piemēram, daiļdarbu), parasti atšķirojot nevajadzīgo, nederīgo.
- ģeogrāfija izvietojums (kādai saimnieciskās vai kultūras dzīves nozarei).
- atzarot Izvirzīt, izstiept zarus (līdz kādai vietai, kur u. tml.).
- stiepšana Izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu. Apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama.
- okeāna sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilga okeāna brauciena laikā komandai būtu elementāras ērtības.
- bakdekers Jahta, kuras lēzenā un zemā kajīte virsbūves konstrukcijā aizņem visu jahtas platumu, līdz ar to šādai jahtai nav sānu klāja.
- atjāt Jājot atkļūt šurp; jājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizjāt Jājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- sumo Japāņu cīņas veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
- Inari Japāņu mitoloģijā - rīsa dievība, ko attēlo kā bārdainu vīru jāšus uz baltas lapsas.
- Bensaitens Japāņu mitoloģijā – viens no septiņiem laimes dieviem, kas cilvēkiem piešķir ilgu mūžu, dāvā bagātību, veiksmi un uzvaru karā, sargā no dabas kataklizmām, dāvā gudrību un daiļrunību.
- Ame Udzume japāņu mitoloģijā — jauna, daiļa dieviete, iespējams rītausmas dieviete, kurai ir nozīmīga loma Amaterasu izvilināšanā no grotas.
- hibrīdvaloda Jaukta valoda - valoda, kas radusies, vienai valodai uzņemot sevī citas valodas elementus, gk. leksēmas, un vienkāršojot gramatiku.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
- granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot.
- zēns Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai jaunietei, sievietei.
- puisis Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai sievietei.
- infantorijs Jaunpiedzimušo un zīdaiņu slimnīca.
- valodas atdzīvināšana jaunu vai atjaunotu sociolingvistisko funkciju piešķiršana kādai valodai.
- traidas Jautrs traidairīdi dziedājums, gaviles.
- Ābrāma reliģijas Jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu (lielākās - jūdaisms, kristietība, islāms).
- pamatteritorija Jebkura teritorija vai zona, kuras iekarošana vai zaudēšana dod būtiskas priekšrocības kādai karojošām pusēm.
- putekļaizsargs Jebkuras formas un dažāda materiāla detaļa, kas aizsargā pret putekļu piekļūšanu kādai mehānisma daļai.
- progresīvais jūdaisms jēdziens, ar ko apzīmē liberālās un reformu kustības jūdaisma ietvaros Eiropā 19. gs., kas veicina Bībeles zinātnisku izpēti, dievlūgšanas praksē ļauj izmantot dzimto valodu un diētas likumus interpretē daudz liberālāk nekāortodoksāļi.
- Jahve Jehova - jūdaisma dievs; vārds veidots no senebreju tetragrammas YHWH, kuras precīza izruna bija tabuēta, tetragrammas vietā lietoja vārdu "Kungs".
- tadainieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaine" iedzīvotāji.
- Jaunsēlpils Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Sēlpils" kļūdains nosaukuma variants.
- rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas ārpussistēmas mērvienība; 1 rads atbilst tādai starojuma dozai, kurai absorbējoties 1 kilogramā vielas, izdalās 0,01 džouls enerģijas; rad; rd.
- atjoņot Joņojot atkļūt šurp; joņojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizjoņot Joņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nūnis Jostās, autiņos, lakatos satīts zīdainis, mazs bērns.
- aizjozt Jozt prom; ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- gojs Jūdaismā - citticībnieks.
- pātaru deķis jūdaismā - iegarena, četrstūraina sega, ko liek uz pleciem, skaitot lūgšanu.
- rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas skolotājs, garīdznieks, Toras interpretētājs; sinagogas reliģiskais virsvadītājs.
- herēzija Jūdaismā - nepareiza ticība.
- Enzofs Jūdaisma kabalā visas pasaules pirmcēlonis, cilvēku izpratnei absolūti nepieejama dievišķa būtne.
- kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis.
- cicits Jūdaismā kulta piederums, auklas ar pušķiem talīta stūros.
- halaha Jūdaisma likumu un tiesību skaidrojumu kopums, kas ietver arī rituālu jautājumus.
- halāka Jūdaisma likumu un tiesību skaidrojumu kopums; reglamentē dzīvesveidu, rituālus u. c.
- tefillīns Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); filaktērijas.
- filaktērija Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); tefillīns.
- rabbi Jūdaisma mācītājs, Svēto Rakstu zinātājs, garīgais vadītājs; rabīns.
- Hasmodejs Jūdaisma mitoloģijā - dēmons, kas minēts kā laulības ienaidnieks, arī kā valdnieka Sālamana palīgs tempļa celtniecībā un valsts pārvaldē.
- Šehina Jūdaisma mitoloģijā - viens no Dieva vārdiem, kas saistīts arī ar priekšstatu par Dieva klātesamību uz zemes.
- Asmodejs Jūdaismā mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne, leģendās akcentēts kā laulības un ģimenes pretinieks.
- jūdaists Jūdaisma piekritējs.
- Šeola Jūdaisma reliģijā un mitoloģijā - mirušo valstība, pazeme; vēlākos laikos to sāka uzskatīt par soda vietu grēciniekiem un ļaundariem.
- kabala Jūdaisma reliģijas mistiska mācība, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simboliska interpretācija.
- sinagoga Jūdaisma reliģiska organizācija.
- sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam paredzēta celtne.
- Talmūds Jūdaisma reliģisko, filozofisko, ētisko, tiesisko, sadzīves priekšrakstu, mācību krājums; attiecīgā grāmata.
- tašlihs Jūdaisma rituāls Jaungada svētkos, ko notur pie upes, kurā simboliski slīcina savus grēkus.
- akafots Jūdaisma rituāls tišri (oktobra) mēnesī, kad tiek svinētas Toras lasīšanas gada beigas un tūlīt sākta toras lasīšana no sākuma, simbolizējot nepārtrauktu likuma mācīšanos.
- karaīti Jūdaisma sektas locekļi, radās 8. gs. Babilonijā, neatzīst Talmudu un par dievišķu uzskata tikai Veco Derību.
- Ebreju Bībele jūdaisma svētie raksti, kurus kristieši dēvē par Veco derību.
- Gemāra Jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) otrā daļa (Mišnas komentāri).
- Mišna jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) pamatdaļa, krājumā sakārtoti komentāri par rakstītajiem senebreju likumiem.
- Dāvida zvaigzne jūdaisma un jūdu kopinas simbols - sešstaru zvaigzne jeb heksagramma, ko veido divi vienādmalu trijstūri; kopš 17. gs. jūdaisma simbols.
- nešama Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles augstākais elements, kas saistīts ar Dievišķā intelektuālo izzināšanu.
- nefešs Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles zemākais elements, kas tieši saistīts ar ķermeni.
- halelūja Jūdaismā un kristietībā Dieva slavināšanas sauciens.
- zēravs Jūdaismā un kristietībā sešspārnu eņģelis, kas debesu hierarhijā atrodas uz augstākās pakāpes.
- Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi.
- Sofija jūdaisma un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā — gudrības dieviete; Vecajā Derībā viņa ir augstākās gudrības personifikācija.
- hasīdisms Jūdaisma virziens, kas 18. gs. radās Polijas un Ukrainas ebreju vidū un atspoguļoja opozīciju pret rabīnu varu.
- Gabriēls Jūdaisma, kristietības un islāma (Džibrīls) mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, erceņģeļis, debesu sūtnis un "pasludināšanas" eņģelis.
- Gogs Jūdaisma, kristietības un islāma mītos par pasaules galu - ziemeļzemju valdnieks, kas kopā ar Magogu iesaistīsies izšķirošajā cīņā ar Izraēlu.
- Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu.
- tišri Jūdaistiem 1. mēnesis civilā gadā un 7. mēnesis baznīcas gadā (septembris - oktobris).
- tebēts Jūdaistiem 4. pilsoniskais un 10. baznīcas mēnesis.
- ijars Jūdaistu civilā kalendāra astotais mēnesis.
- tevets Jūdaistu civilā kalendāra ceturtais mēnesis.
- tammuzs Jūdaistu civilā kalendāra desmitais mēnesis.
- sivans Jūdaistu civilā kalendāra devītais mēnesis.
- eluls Jūdaistu civilā kalendāra divpadsmitais mēnesis.
- hešvans Jūdaistu civilā kalendāra otrais mēnesis.
- švats Jūdaistu civilā kalendāra piektais mēnesis.
- adars Jūdaistu civilā kalendāra sestais mēnesis.
- kislevs Jūdaistu civilā kalendāra trešais mēnesis.
- avs jūdaistu civilā kalendāra vienpadsmitais mēnesis
- sabats Jūdaistu dievlūgšanas un atpūtas diena, kas ilgst no piektdienas saulrieta līdz sestdienas saulrietam un ir stingri jāievēro.
- Šavuots Jūdaistu ražas svētki, kurus svin piecdesmit divas dienas pēc ebreju lieldienām; Pentekosts.
- rabīnisms Jūdaistu reliģiska sistēma, kas blakus svētajiem rakstiem atzīst arī tradīciju, kura noglabāta talmūdā un vēlākā rabīnu rakstniecībā.
- šaharits Jūdaistu rīta lūgšana.
- purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem.
- sofers Jūdaistu ticības skolotājs, rakstu mācītājs.
- astērija Jūras zvaigzne - adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieks.
- asteroīdi Jūras zvaigznes, adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieku klase.
- holotūrijas Jūrasgurķi - dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), ap 1100 sugu, sastopami gandrīz visās jūrās, dažas sugas ir ēdamas.
- patapinājums Juridiski noformēts (mantas) aizdevums kādai personai.
- priedainieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji.
- stengturis Jūrniecībā uz masta vai marsstengas virsgala (topas) vai bugsprita ārējā gala (nokas) nostiprināts briļļu veida stiprs metāla daikts, kas šos apaļkokus savieno ar marsstengu, resp. bramstengu vai klīverbomi.
- ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (parasti daiļdarbā, mākslas darbā, valodā).
- paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
- leksikons kādai darbības jomai, literāram darbam, sociālai vai profesionālai grupai vai indivīdam raksturīgu vārdu kopums; arī - kādas darbības jomas vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša).
- čulis Kādai sabiedrībai nepieņemams cilvēks.
- nacionālais kolorīts kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
- seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme.
- idioma Kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
- halāzija Kādas ķermeņa atveres atslābums, piem., zīdaiņa kuņģa ieejas atveres slēdzēja atslābums, kas izraisa vemšanu.
- akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu.
- jaunjūds Kāds, kas nesen pārgājis jūdaismā.
- apakšstilbs Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdai; liels^2^.
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
- Egrisas grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, paralēla Galvenajai Kaukāza grēdai, Gruzijā, garums – 55 km, augstums – līdz 3173 m; Megrēlijas grēda.
- aizkalt Kaļot, drupinot (ko), nonākt (līdz kādai vietai).
- aizkāpt Kāpjot, rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- Rudais akmens Kapsēdes Rudais akmens Medzes pagastā.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
- Dzerkaļova Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļova" kļūdains nosaukuma variants.
- rinda Kārta, reize (kādai darbībai); vieta (kā) secībā.
- leptīts Kārtains, smalkgraudains, metamorfs iezis (gneisa paveids).
- dukuris Kartupeļu mīcāmais daikts; stampa.
- ka Kas (kļūdaini).
- prosēlits Kas tikko pievienojies kādai ticībai, jaunatgrieztais.
- ārkausa kasandra kasandru suga ("Chamaedaphne calyculata"), mūžzaļš purva augs ar bālganiem ziediem ķekaros un ādainām lapām.
- aizkasīt Kasot, kārpot aizdabūt prom; kasot, kārpot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- mezuza Kastīte, kurā ielikts pargamenta tīstoklis ar lūgšanu no Pentateiha piektās grāmatas; jūdaistu namos šāda kastīte atrodas pie katra dzīvokļa un katras istabas durvju stenderes, izņemot vannas istabu.
- miserere Katoļu baznīcā dziedājums, sevišķi izplatīts 16.-18. gs. polifoniķu daiļradē.
- lucka Kaut kas skrandains, saburzīts.
- lūckabiņa Kaut kas skrandains, saburzīts.
- luckurīte Kaut kas skrandains, saburzīts.
- Klondža kazino _Klondaika_.
- skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem).
- seal Kažokādu tirdzniecībā apzīmējums roņu ādai; tumšbrūni krāsota roņāda.
- rupjgraudainā keramika keramika ar rupjgraudainu drumstalu; iegūta no smalki nemaltām izejvielām.
- smalkgraudainā keramika keramika ar smalkgraudainu drumstalu, iegūta ar smalkkeramikas tehnoloģiju.
- rupjkeramika Keramikas izstrādājumi (piemēram, ķieģeļi, drenu caurules), kas sastāv no samērā rupjgraudaina materiāla.
- smalkkeramika Keramikas izstrādājumi ar smalkgraudainu, homogēnu drumstalu.
- klinkers keramikas materiāls ar saķepušu, blīvu, rupjgraudainu, krāsainu drumstalu, lielu mehānisko izturību, mazu ūdens uzsūci (<5%); lieto ārējās apdares ķieģeļu, ietvju un gājēju celiņu plākšņu ražošanai.
- distēns Kianīts - minerāls, viena no trim Al2SiO5 polimorfajām modifikācijām, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti.
- oriģinālpozitīvkopija Kinofilmas pozitīvkopija, ko nokopē uz filmas ar īpaši smalku emulsijas graudainību un izmanto oriģinālnegatīvkopiju izgatavošanai.
- kinodramaturģija Kinofilmu scenāriju veidošana; attiecīgā daiļrades nozare.
- aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizklīst.
- aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklimstēt Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklakšināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklakšķināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklejot Klejojot attālināties; klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atklibot Klibojot atnākt šurp; klibojot atnākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklibot Klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atklīst Klīstot atklāt, atnākt šurp; klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizklīst Klīstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- stīpa Klūga, ko izmanto šādai stiprināšanai vai rotāšanai.
- parekforija Kļūdaina atcerēšanās.
- datu kļūda kļūdaina ievaddatu uzdošana, kuras rezultātā programma var tikt anormāli apturēta vai nepareizi izpildīta.
- pseidohromestēzija Kļūdaina krāsas uztvere.
- steka izzude kļūdaina situācija, kas rodas tad, ja stekā tiek meklēts elements, bet steks ir tukšs.
- steka pārpilde kļūdaina situācija, kas rodas tad, ja stekā trūkst vietas jauna elementa ierakstam.
- apzobis Kļūdaina vieta audumā, kas radusies, auduma velku vilkšanas laikā, neieverot pavedienu kādā šķieta caurumā.
- tekstūra Kļūdainās vietas nosegšana ar pareizā teksta uzlipinājumu.
- cisālijas Kļūdaini izkaltas monētas vai monētu kalšanai kļūdaini sagatavotas metāla ripiņas.
- nošauties Kļūdaini nošaut (kā cita vietā).
- māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati.
- kļūdu intensitāte kļūdaini uztverto bitu, rakstzīmju vai datu bloku skaita attiecība pret pārraidīto bitu, rakstzīmju vai datu bloku skaitu.
- pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt.
- sliktai Kļūdaini; ar grūtībām.
- alīgs Kļūdains, maldīgs, aplams, nepareizs.
- krācains Kļūdains, nelīdzens (par audumu).
- greizs Kļūdains, nepareizs (parasti par uzskatiem, domām).
- analfabētisks Kļūdains.
- blakains Kļūdains.
- kļūdīgs Kļūdains.
- misēklīgs Kļūdains.
- piekrāsošana Kļūdainu un vāju iespiedumu labošana krāsojot ar roku.
- saklešķēt Kļūt (būt) jēlam, glīzdainam, sakristies (parasti attiecībā uz maizi).
- sablieķēties Kļūt blīvam, glīzdainam; sablīvēties.
- gražoties Kļūt daiļākam.
- samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu).
- saglīdēt Kļūt glīzdainam (par maizi).
- saglīdēties Kļūt glīzdainam (par maizi).
- saklieķēties Kļūt glīzdainam (par maizi).
- klešķēt Kļūt glīzdainam, saķept, smērēt.
- saglīdināt Kļūt glīzdainam.
- saglīst Kļūt glīzdainam.
- saglīvēt Kļūt glīzdainam.
- uzglecēt Kļūt glīzdainam.
- uzglezēt Kļūt glīzdainam.
- noskarāt Kļūt skrandainam, lēkšķainam.
- noplušķēt Kļūt skrandainam, saplūkātam, saplosītam.
- saskrandāt Kļūt skrandainam.
- sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena, dzeltenīga nokrāsa (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- nobarbalēt Kļūt viscaur skrandainam, stērbeļainam (par apģērbu, tā daļām).
- saglīzdēt Kļūt, parasti viscaur, glīzdainam (par maizi).
- aizknikšināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- Mildas Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" kļūdains paralēlā nosaukuma "Mieldas" variants.
- kariolobisms Kodola daivainība, piem., segmentkodolainajos leikocītos.
- nukleolīns Kodoliņa graudainā struktūra.
- dore Kokā izdobts, izcirsts vai dabisks dobums bišu ligzdai.
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus.
- rogaigings Komandu spēle, kas atgādina orientēšanās sportu: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- apakškomisija Komisija, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komisijai.
- apakškomiteja Komiteja, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komitejai.
- skaņrade Komponista daiļrade, jaunrade.
- intonācija Komponista vai tautas daiļradei piemītošo īpatnību kopums.
- modernists Komponists, kura daiļradē izpaužas modernisms (2).
- piepūst vaigus koncentrēties, koncentrēt spēkus (kādai darbībai).
- svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- autiņdermatīts Kontaktdermatīta veids zīdaiņiem, ko izraisa autiņu lietošana.
- porfiri Kopapzīmējums magmatiskiem iežiem ar t. s. porfirisko struktūru, kur lieli kristāli, bieži ar labi saskatāmām kristāla plāksnēm, ieslēgti sīkgraudainā pamatmasā.
- enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam.
- auklēt Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo.
- decilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no šķidra parafīna), putu dzēsējs, fiksācijas viela, izmanto kosmētikā, smaržās, var būt nedaudz toksisks dzīvnieku ādai.
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
- glutarolaldehīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
- glutarols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
- etanolamīni Kosmētikas sastāvdaļa, konservators, emulgators, lieto matu krāsā, ziepēs, ilgviļņu losjonā, var būt kairinošs plaušām, ādai un acīm, var veicināt matu izkrišanu, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- priedainieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji.
- Skuķi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Skuki" kļūdains nosaukuma variants.
- škunstmāleris Krāsotājs; daiļkrāsotājs.
- palete Krāsu kopums, krāsu kombinācija (gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos); krāszieds.
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos).
- šmiņķis Krāsvielas saturoša ziede, ko lieto kosmētikā un uz skatuves, lai piedotu vēlamo krāsu ādai.
- ziedis Krāsziedis - sēņveida daikts, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formas, ar mīkstu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā.
- platlapainais dārzu sedliņš krāšņuma krūms, 150-400 cm garumā, ziediem daudzziedainos ķekaros, ieapaļām, zaļganām, sīkākām ziedlapām.
- aizkravāt Kravāt prom; vairākkārt liekot, kraujot, aizvākt, aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- LUL Kreisā augšējā daiva (angļu "left upper lobe").
- crepe georgette kreps ar graudainu virsmu.
- biokosmisms Krievu avangarda literārais grupējums 20. gs. 20. gados, proletkulta tipa dzejnieki; daiļrades kredo lielā mērā neoreliģisks.
- častuška Krievu tautas mutvārdu daiļradē - īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
- apologēti Kristiešu rakstnieki (Justīns, Origens, Terlulliāns), kas 2.-3. gs. aizstāvēja kristietību pret jūdaisma, pagānisma un antīko filozofu uzbrukumiem; apoloģēti.
- apoloģēti Kristiešu rakstnieki (Justīns, Origens, Terlulliāns), kas 2.-3. gs. aizstāvēja kristietību pret jūdaisma, pagānisma un antīko filozofu uzbrukumiem.
- suņmirte Krūms ar mūžzaļām šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs.
- suņumirte Krūms ar mūžzaļām šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs.
- medene Krustziežu dzimtas augs ar veselām sēdošām lapām un medaini smaržojošiem baltiem vai violetiem ziediem.
- aizkuģot Kuģot prom; braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- todaižnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Todaiži" iedzīvotāji.
- priedainieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji.
- aizkūleņot Kūleņot prom; kūleņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atkūpēt Kūpot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai) - par dūmiem, putekļiem.
- kalathos Kurvjveida antīkā kapitela pamatforma, ko parasti izdaiļoja ar akantiem.
- skāteres Kurzemē galdaini austas garas linu drānas dvieļu izskatā.
- aizkustēties Kustēties prom; aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- cārot Kustēties, spārdīties (par zīdaini).
- konservatīvais jūdaisms kustība, kas tiecas ieņemt vidusceļu starp ortodoksālo un progresīvo jūdaismu, atzīst talmūdisko tradīciju, bet Toru interpretē atbilstoši mūsdienu prasībām.
- Kēdaiņi Ķēdaiņi - pilsēta Lietuvā.
- Fanda Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Citpasaules valdnieka Mananana daiļā sieva, viena no svētlaimīgo salu valdniecēm, kurai piederēja burvju dārzs.
- Ogmijs Ķeltu mitoloģijā - gallu dievs, identificēts ar romiešu varoni Herkulesu (grieķu Hēraklu), taču atšķirībā no tā bija pavecs vīrs un tika pielūgts kā daiļrunības dievs.
- aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties; ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atķepuroties Ķepurojoties atvirzīties šurp; ķepurojoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite.
- zobiņš Ķiploka daiviņa.
- zubenč Ķiploka daiviņa.
- ķipluks Ķiploks - liliju dzimtas daudzgadīgs augs, kura sīpols sastāv no vairākām baltām, iegarenām daivām ("Allium sativum").
- sētvija Ķirbjaugu dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
- RLL Labā apakšējā daiva (angļu "right lower lobe").
- RUL Labā augšējā daiva (angļu "right upper lobe").
- RML Labā vidējā daiva (angļu "right middle lobe").
- dermoīdi Labdabīgas cistas, novērojamas jau pirmos dzīves gados; parasti apaļas formas veidojums ar biezu, ārpusē gludu, iekšpusē nelīdzenu ādai līdzīgu un matiem pārklātu kapsulu.
- fenokristāli Labi izveidoti (idiomorfi) atsevišķi minerālu kristāli, kas ieslēgti porfīru un porfirītu smalkgraudainajā vai stiklveida pamatmasā.
- labskaņa Labskanība (parasti valodai).
- hronotarakse Laika sajūtas zudums; to rada redzes uzkalna vai pieres daivas bojājums.
- vakara reize laiks vakarā, kam raksturīga kādai parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakarreize.
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai).
- gājums Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai).
- gājienis Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu līdz kādai vietai; attālums līdz kādai vietai.
- brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai).
- atlaipot Laipojot atnākt šurp; laipojot atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizlaipot Laipot prom; laipojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlaisties Laižoties, lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- recitēt Lasīt (klausītājiem) priekšā (parasti daiļdarbu); deklamēt.
- aizlasīties Lasot nonākt (līdz kādai vietai).
- Čivčiši Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Čiučiši" kļūdains nosaukuma variants.
- pamaki Laukakmeņu pamati (kādai celtnei, tās daļai).
- ketubs Laulības dokuments jūdaismā, ko līgavainis paraksta pirms laulību ceremonijas, tajā viņš solās uzņemties saistības pret savu līgavu.
- aizlauzties Lauzties prom; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); izlauzties.
- Vadaiņa grāvis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā; Vadainis.
- aizlavīties Lavīties prom; paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- hamameliss Lazdai līdzīgs augs Amerikā un Āzijā, no kura mizas iegūst ekstraktu, ko lieto farmācijā un kosmētisko preparātu ražošanai.
- lucs Lēciena veids daiļslidošanā: sportists atsperas ar vienas slidas ārējo šķautni un pēc rotācijas gaisā piezemējas uz otras slidas ārējās šķautnes.
- salhovs Lēciens ar griešanos daiļslidošanā.
- tulups Lēciens ar griešanos daiļslidošanā.
- atlēkt Lecot atkļūt šurp; lecot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ledojs Ledains, ledots.
- ledots Ledains.
- Cejas šļūdonis ledājs Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, starp Vilpatas un Adaihoha virsotni, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 9 km, platība - 18 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2150 m vjl.
- eozinofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar skābām krāsvielām; parasti divdaivu kodols.
- aizlēkšot Lēkšiem attālināties; lēkšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizauļot.
- aizlēkt Lēkt prom; lecot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- ļumba Lempis, skrandainis.
- ļumbis Lempis, skrandainis.
- atvilkties Lēnā gaitā atnākt šurp; lēnā gaitā atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvilkties Lēnā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties; lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- dasavilkties Lēni, ar grūtībām aiziet līdz kādai vietai.
- aizgubāties Lēni, neveikli ar pūlēm aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
- trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei, apdarei paredzēts veidojums.
- piesātinātā leptogija leptogiju suga ("Leptogium saturninum"), kuras lapoņa centrā melnas, graudainas izīdijas, apakšpusē rizoīdi; Latvijā aizsargājama.
- grezelīte Lēzenai bļodai līdzīgs grozs bez vāka, kas pīts no mizotām klūdziņām.
- aizlidināties Lidināties prom; lidinoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlidināt Lidinot attālināt; lidināt tā, ka nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atlidināties Lidinoties atkļūt šurp; lidinoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atlidot Lidojot atkļūt šurp (par putniem un kukaiņiem); lidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); atlaisties.
- aizlidot Lidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
- turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
- līdz kaut kurienei līdz kādai, tieši nenoteiktai vietai.
- allokācija Līdzekļu atlikšana kādai sevišķai vajadzībai.
- kompozicionālā anafora līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
- grāmata Liela, atsevišķa daļa (daiļdarbā, parasti romānā).
- neitrofilais leikocīts lielākā graudaino leikocītu grupa visu mugurkaulnieku asinīs; granulas ir dažāda lieluma, krāsojas kā ar skābajām, tā bāziskajām krāsvielām vai vispār nekrāsojas.
- megaloblasts Liels eritroblasts, kura diametrs >11 mikrometriem; citoplazma homogēna, ar relatīvi lielu kodolu un graudainu hromatīnu.
- limfogonijs Liels limfocīts ar relatīvi lielu kodolu un negraudainu citoplazmu; to atrod limfoleikozes gadījumā.
- atlīst Lienot atkļūt šurp (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem); lienot, rāpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt šurp; lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku); lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nominālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala, kas raksturo piederību kādai grupai un atbilstību tās pazīmēm.
- gleņķis Lieto salīdzinājumā "kā gleņķis" - runājot par lipīgu, glīzdainu vielu, masu vai par ūdeņainu dārzeni (parasti kartupeli).
- davai Lieto, izsakot piekrišanu (kādai darbībai).
- neklau Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu kādai darbībai vai domai.
- urā Lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko; lieto, lai uzmundrinātu, pamudinātu kādai darbībai; urrā.
- vieglā versija lietojumprogrammas ierobežota versija, ko vai nu dod par brīvu, vai piesaista kādai citai programmatūrai, lai piesaistītu potenciālo pircēju interesi vēlāk iegādāties pilno versiju.
- pervēt Lietot (kosmētikas līdzekļus) sejas izdaiļošanai.
- dzimte Lietvārda gramatiskā forma, kas norāda uz dzimumu (daļā valodu - arī uz dzīvumu) vai formālu piederību kādai no dzimtes formām - sieviešu, vīriešu vai nekatrai dzimtei.
- aizlīgot Līgot prom; līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- grebeklis Līks dzelzs daikts, nazis, ar ko grebj koka karotes.
- Lēmonvradona Līkslipa, pilsēta Īrijā ("Leim an Bhradain"), tās nosaukums īru valodā.
- atsaukt Likt (kādai oficiālai personai), lai pārtrauc veikt savus līdzšinējos pienākumus.
- spraņģēt Likt, jozt, sprādzēt (jostu ap kādu ķermeņa daļu); likt apkārt (piemēram, jostu, siksnu kādai ķermeņa daļai), to cieši savelkot un aizdarot.
- aizlikties Likties prom; ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizmesties.
- limfocīts Limfšūna, no limfaudiem cēlies vienkodola leikocīts ar apaļu kodolu un negraudainu protoplazmu.
- glezans Lipīgs, glīzdains.
- anakreontiskā dzeja lirika, kam raksturīgi sengrieķu dzejnieka Anakreonta daiļradei tipiskie motīvi: esības prieka izjūta, brīvdomība, jautras, bezrūpīgas dzīves, mīlas, dzīru un vīna slavinājums.
- blūzs Lirisks, melanholisks Amerikas melnādaino vokālās mūzikas žanrs.
- liriķis Lirisku daiļdarbu autors.
- liroepiķis Liroepikas daiļdarbu autors.
- eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šī liroepikas paveida daiļdarbs.
- poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē; šī žanra daiļdarbs.
- balāde Liroepikas žanrs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums; šī žanra daiļdarbs.
- aizlīst Līst prom; lienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- apokalipse Literārā žanra forma kristietībā un jūdaismā, kas akcentē jautājumus par zudušām patiesībām, ticības triumfu un tiesas spriešanu pār visām tautām.
- folklorizācija Literāru darbu, gk. dzejoļu (dziesmu) iekļaušanās folkloras tradīcijā, kad tie iegūst tautas daiļradei tipiskas iezīmes: mutvārdu izplatību, variēšanos, anonimitāti, sabiedrisku funkciju.
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
- daimonisms Literatūras virziens, kas gk. tēlo daimoniskas dabas cilvēkus, lepnus, drūmus, vīlušos, vientuļus, citu un visas pasaules nīdējus.
- literatūras kritika literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu; literatūrkritika.
- tulkojumkritika literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu tulkojumu vērtēšanu.
- literatūrkritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu vērtēšanu; literatūras kritika.
- poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus; arī literatūras teorija.
- literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
- literatūras teorija literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
- literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
- literatūras vēsture literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
- rainoloģija Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi; rainistika.
- rainistika Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi; rainoloģija.
- turis Lokāls identifikators, ar kura palīdzību var realizēt pieeju kādai ierīcei vai tādiem objektiem kā dators, logi vai dialoglodziņi; grafiskajā lietotāja saskarnē tos izmanto šo objektu identificēšanai.
- repertuārs Lomas, ko attiecīgajā laikposmā tēlo kāds aktieris, skaņdarbi, daiļdarbi, ko attiecīgajā laikposmā izpilda dziedātājs, mūziķis, daiļlasītājs.
- pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
- Degļeva Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Degļova" kļūdains nosaukuma variants.
- Ērzeļeva Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Ierzeļova" kļūdains nosaukuma variants.
- Plaudīši Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Plaudiši" kļūdains nosaukuma variants.
- Opoļi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opuļi" kļūdains nosaukuma variants.
- Pizāni Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Pīzāni" kļūdains nosaukuma variants.
- Ozupiene Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Ozupine" kļūdains nosaukuma variants.
- Paidari Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Paideri" kļūdains nosaukuma variants.
- Piteri Ludzas novada Lauderu pagasta apdzīvotās vietas "Pīteri" kļūdains nosaukuma variants.
- Gadživņi Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Gadžiuņi" kļūdains nosaukuma variants.
- Dauguļeva Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļova" kļūdains nosaukuma variants.
- bradaižāni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Bradaiža" iedzīvotāji.
- bradaizieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Bradaiža" iedzīvotāji.
- Bradaiža Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiža" nosaukuma variants.
- Bradaiži Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiža" nosaukuma variants.
- Brodaiži Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiža" nosaukuma variants.
- brodaižāni Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiži" iedzīvotāji.
- brodaizieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Brodaiži" iedzīvotāji.
- Sergušina Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Sergušiha" kļūdains nosaukuma variants.
- Vacumniki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants.
- Zeiļeva Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļova" kļūdains nosaukuma variants.
- Degiņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Degini" kļūdains nosaukuma variants.
- Bližņeva Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bļižņeva" kļūdains nosaukuma variants.
- Bližņova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bļižņeva" kļūdains nosaukuma variants.
- Radiškino Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Radiškina" kļūdains nosaukuma variants.
- Bolūževa Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Bolūžova" kļūdains nosaukuma variants.
- Dunakļi Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Diunokļi" kļūdains nosaukuma variants.
- dramatizējums Luga, kas izveidota parasti no epikas daiļdarba.
- hazans lūgšanu dziedātājs jūdaismā - sinagogā vada dievkalpojumu, kurš sastāv no lūgšanām un Toras lasījuma.
- dramaturģija Lugu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- hozianna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas sauciens jūdaismā un kriestietībā.
- hosanna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas, cildinājuma sauciens jūdaismā un kristietībā; ozianna; hozianna.
- spārgas lupatains, skrandains apģērbs.
- knopis Lupatiņā ietīta rupjmaize ar cukuru, ko dod zīst zīdainim; knupis.
- rozmarīns Lūpziežu dzimtas ģints ("Rosmarinus"), mūžzaļš daudzgadīgs krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem.
- šikane Ļaunprātīga tiesību izlietošana nolūkā kaitēt kādai personai.
- ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai.
- apaudzēties Ļaut sev izaugt (lielai bārdai, gariem matiem).
- svelīgs Ļoti auksts (ar ledainu stindzinošu vēju).
- svelons Ļoti auksts laiks (ar ledainu, stindzinošu vēju).
- dižin daiļš ļoti daiļš.
- pluska Ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks; plukata (1).
- plukata Ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks.
- driskas Ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets.
- nolaistība Ļoti slikts (kā) stāvoklis, kas radies kāda bezdarbības, arī nepilnīgas, kļūdainas darbības rezultātā.
- pelīti Ļoti smalkgraudaini, parasti viendabīgi, nogulumieži, kam atsevišķu daļiņu diametrs ir mazāks par 0,01 vai 0,001 milimetru.
- pieķerties Ļoti, arī nepamatoti ticēt (piemēram, kādai domai, vārdiem).
- eifonija Mācība par daiļskanību (daiļdarbā).
- aistētika Mācība par daiļumu dabā un mākslā; estētika.
- daimonoloģija Mācība par daimoniem un viņu satiksmi ar cilvēkiem.
- topika Mācība par pierādījumu sameklēšanu un retorisku sakārtošanu kādai tēzei; mācība par vārdu kārtību teikumā.
- ritmika Mācība par ritmu (parasti daiļdarbos, skaņdarbos).
- lasāmā grāmata mācību grāmata, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātniski, publicistiski raksti.
- akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - parasti 45 minūtes.
- tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli.
- dzīslieži Magmatiskie ieži, kas, magmai iespiežoties atdziestoša intruzīva masīva vai apkārtējo iežu plaisās, veido dzīslas vai daikas.
- porfīriska struktūra magmatisko iežu struktūra, kam raksturīgi atsevišķu lielāku kristālu ieslēgumi sīkgraudainā pamatmasā.
- porfīriska strultūra magmatisko iežu struktūra, kam raksturīgi atsevišķu lielāku kristālu ieslēgumi sīkgraudainā pamatmasā.
- porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
- daile Māksla, daiļrade.
- impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
- improvizācija Mākslas darba (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, izrādes tēla), runas veidošana izpildījuma procesā.
- pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piemēram, kinofilmas, lugas) radīšanai.
- kompozīcija Mākslas darbs (parasti skatuves mākslā), kurā apvienoti (daiļdarba, skaņdarba) fragmenti.
- improvizācija Mākslas darbs (piemēram, skaņdarbs, daiļdarbs, izrādes tēls), runa, kas veidota izpildījuma procesā.
- melnā izplešana mākslīga nelinearitātes radīšana televīzijas signālā, liekot tā melnās daļas amplitūdai izplesties uz pārējās signāla daļas rēķina.
- pseidomitoloģija Mākslīgi sacerēts mītu kopums, kas tiek piedēvēts kādai tautai vai kopienai.
- reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus; literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
- Triumfa arka mākslinieciski izdaiļoti uzvaras vārti (galvenokārt seno romiešu arhitektūrā).
- poētika Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- mākslas darbs Mākslinieka daiļrades rezultāts.
- racionālists Mākslinieks, kura daiļradei ir raksturīgs racionālisms (4).
- reālists Mākslinieks, kura daiļrades metode ir reālisms.
- podniecības izstrādājumi māla izstrādājumi ar necaurspīdīgu krāsainu, matētu, smalkgraudainu drumstalu.
- glečīgs Mālains, glīzdains.
- aizmaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- masbuta Mandaistu kristīšanas rituāls.
- masikta Mandaistu sakramentāla maltīte, ko notur cilvēka nāves brīdī, lai tam palīdzētu dvēseles pestīšanā.
- aizmānīt Mānīt prom; ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizmanīties Manīties prom; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizlavīties.
- pirmmantinieks Mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
- pēcmantinieka iecelšana mantojuma atstājēja uzlikts pienākums testamentā vai mantojuma līgumā ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam izsniegt mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam.
- mīkla Masa, kas veidojas, sajaucoties kādai vielai ar šķidrumu.
- masta pēda masta apakšējais gals, parasti apstrādāts profilā, kas atbilst masta kurpei (ligzdai).
- kriptols Materiāls elektriskās strāvas pretestībām, grafita, mālu un karborunda vaļējs graudains maisījums, kas spēj sakarst pāri par 2500 grādiem.
- alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām.
- komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs.
- miniatūra Maza apjoma daiļdarbs.
- vokabulārs Maza vārdnīciņa, arī vārdu saraksts, kas pievienots hrestomātijai vai kādai mācību grāmatas nodaļai.
- pligzda Maza, raudai līdzīga zivtiņa.
- paskaistināt Mazliet izdaiļot, izgreznot.
- brēkulis Mazs bērns (parasti zīdainis), kas bieži raud; raudošs bērns.
- lelle Mazs bērns, zīdainis līdz kristībām.
- bebis Mazs bērns, zīdainis.
- bēbis Mazs bērns, zīdainis.
- palakatīte Mazs lakatiņš, ko izmantoja zīdaiņa gurnu ietīšanai.
- autiņš Mazs paladziņš (zīdaiņa ietīšanai).
- peļonka Mazs palags zīdaiņa ietīšanai.
- Klein-Warwen Mazvārves muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
- melato Medaini, saldeni.
- medīgs Medains.
- papildizmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte, ko veic papildus kādai pārbaudei, izpētei.
- atmeimurot Meimurojot atkļūt šurp; meimurojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizmeimurot Meimurot prom; meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- girl Meitene, sevišķi slaidais sporta tips; reviju dejotāja, kas uzstājas grupā.
- uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku.
- melnbārzdains Melnbārdains.
- savada Melni pelēka, smalki graudaina aluvija zeme Mezopotāmijas dienvidos, kad apūdeņota, ļoti auglīga.
- zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti.
- sūrpieņi Mēļziedaino kurvjziežuaugu ģints, vīkallapas dakstiņveidīgas, ārējās bieži uz zemi, zieda pamatne kaila, stublājs un lapas ar cietām atskabargveidīgām spilvītēm, lapas jomzobotas.
- Čeri Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Čieri" kļūdains nosaukuma variants.
- kolobi mērkaķu dzimtas ģints ("Colobus"), ķermeņa garums - 50-70 cm, masa - 3-5 kg, apmatojums zīdains, dekoratīvs, dzīvo lielos baros biezos mežos, Āfrikā, 4 sugas, \~40 pasugu.
- virzīties Mērķtiecīgi virzīt, attīstīt (piemēram, daiļrades procesu, izpildītājmākslas meistarības izaugsmi).
- superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
- rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei.
- granulīts metamorfs, vienmērīgi sīkgraudains, parasti pelēks iezis, kas veidojas lielos dziļumos augstas temperatūras un liela spiediena apstākļos.
- plazmohīns Metoksihinolīna savienojuma sāls, iedzeltens, smalki graudains pulveris bez garšas, lietots pret malāriju.
- aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties; līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atmēzt Mēžot atdabūt šurp; mēžot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Grivdinīši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Griudinīši" kļūdains nosaukuma variants.
- Kaķi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaki" kļūdains nosaukuma variants.
- eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu.
- Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā.
- piekasis Mīklas klaipiņš, kas izveidots no muldai pielipušajām un izkasītajām mīklas atliekām.
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm; arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
- kanka Mīksts, glīzdains kunkulis.
- langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai.
- kianīts Minerāls, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti, veidojas mālaino iežu reģionālās metamorfizācijas procesos lielā spiedienā; izmanto porcelāna, ugunturu, skābjizturīgu izstrādājumu ražošanā; distēns.
- sericīts Minerāls, sīkzvīņains muskovīta vai paragonīta paveids; bezkrāsains vai iezaļgans, ar zīdainu spīdumu; metamorfo un intruzīvo iežu iežveidotājs minerāls.
- karnotīts minerāls, spilgti dzeltens, graudaini agregāti, radioaktīvs, sastopams urāna un vanādija atradņu oksidēšanās zonās, arī smilšakmeņos: urāna un vanādija rūda.
- zīdaiņu mirstības koeficients mirušo zīdaiņu skaita attiecība pret kopējo dzimušo skaitu noteiktā laika periodā; parasti izsaka ar mirušo zīdaiņu skaitu uz 1000 jaundzimušajiem.
- tanaīts Mišnā minēts vai mišnas laikmetam piederīgs jūdaistu bauslības mācītājs.
- hondrosoma Mitohondriju graudainā forma.
- mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai).
- dadaisms modernistisks novirziens Rietumeiropas (gk. Francijas un Vācijas) literatūrā un mākslā (20. gadsimta desmitajos un divdesmitajos gados), kuram raksturīga jebkuru estētisko vērtību noliegšana un patvaļas absolutizēšana daiļradē.
- Rjūkjū mogera mogeru suga ("Mogera uchidai").
- Mordaiķu ezers Mordaiķezers, ezers Rendas pagastā.
- Medulāju ezers Mordaiķezers, ezers Rendas pagastā.
- mozaisms Mozus likumi, jūdaistu ticība.
- stabule Mucas tapa vai kāds cits apaļš puļķis, ar ko aiztaisa caurumu kādai baļļai, kastei u. tml.
- horda Muguras stiegra (hordaiņu tipa dzīvniekiem).
- bezgalvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips ("Acrania"), primitīvākie mugurkaulnieki, kam nav galvaskausa, norobežotu galvas smadzeņu, nieru; nelieli jūras dzīvnieki - galvhordaiņi un lancetnieki.
- galvhordaiņi Mugurkaulnieku klase (pēc cita iedalījuma - hordaiņu apakštips), ķermenis \~5 cm garš, sastāv no segmentiem, galvaskausa nav.
- pagāns Mūsdienās cilvēks, kurš nav ne kristietis, ne jūdaists, ne musulmanis, arī neticīgais, bezdievis.
- hermeneitika Mūsdienu filozofiskā mācība par to, kā ar valodas līdzekļu palīdzību vai citādā veidā izskaidrojama (izprotama) cilvēka esamība, vēsture, kultūra un līdz kādai robežai te iespējams izvairīties no subjektivitātes.
- distopija Mūsdienu literatūras termins, kas radīts kā pretstats utopijai un nozīmē satraucoši nepatīkamu (parasti nākotnes) atainojumu vai daiļdarbu, kurā ir šāds atainojums.
- semitonium Mūzikā: pustonis, nosaukums mazai sekundai.
- koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba iestudējums koncerta veidā.
- koncertizpildījums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba izpildījums koncerta veidā.
- koncertuzvedums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba uzvedums koncerta veidā.
- ikts Mūzikas formu analīzē apzīmējums uzsvaram motīvā, melodijas kulminācijā, stiprajai taktsdaļai vai kādai tēmai nozīmīgi iestājoties.
- kanēļkoks Mūžzaļš Lauru dzimtas ģints ("Cinnamomum"), mūžzaļš koks ar ādainām lapām un sīkiem ziediem, izžāvēta šī koka miza ir garšviela kanēlis.
- plukatība Nabadzība, skrandainība.
- atnākt Nākot atkļūt, ierasties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
- hipofizārais nanisms nanisms, kas attīstās hipofīzes priekšējās daivas funkciju traucējuma dēļ; raksturīga izteikta augšanas un dzimumorgānu attīstības aizture.
- nav izskata nav glīti, daiļi.
- lorkāt Nedaiļi, neētiski strēbt, dzert.
- tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki.
- Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki.
- Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots.
- subliterārs Neformāls, literārai valodai neatbilstošs.
- gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā.
- vienādā nefroma nefromu suga ("Nephroma parile") sastopama reti uz apsūnojušām koku stumbru pamatnēm, apsūnojušiem akmeņiem un cita substrāta, lapoņi pelēkbrūni vai brūni, daivu malas ar sorēdijām.
- gļukot Nefunkcionēt; darboties kļūdaini.
- gļets Negatavs, pusjēls, neizcepis; ūdeņains; glums, glīzdains.
- holokopija Negatīvā fotoattēla graudainības samazināšana un attēla blīvo vietu gaismcaurlaidības palielināšana, apstrādājot negatīvu balinošā šķīdumā, kas attēla metālisko sudrabu pārvērš sudraba hlorīdā.
- vaina Negatīvs faktors, arī cēlonis, iemesls (kādai negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei, izpausmei).
- padainot Neilgu laiku, mazliet dainot.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- sociālais konflikts neizbēgama parādība sabiedrībā, ko raksturo sabiedrībai vai kādai tās daļai nozīmīgu interešu sadursme jautājumos, kas skar sociālo attīstību, sociālo kārtību, sabiedrības funkcionēšanu un stabilitāti.
- klieķis Neizcepusies, glīzdaina maize.
- prozelīts Nejūds, kas pieņēmis jūdaismu.
- lupatbunte Nekārtīgs, skrandainās drēbēs ģērbies cilvēks; trūcīgs cilvēks.
- dogmatisms nekritiska sekošana kādai nepierādītai vai neizprastai mācībai vai idejai.
- centrālā nekroze nekroze, kas bojā šūnas, kaula vai aknu daivas centrālo daļu.
- imobilizācija Nekustīguma, miera stāvokļa radīšana kādai ķermeņa daļai, piem., traumu gadījumos.
- lūgšanu nams neliela baznīca (parasti kādai sektai).
- piemūrs Neliela izbūve plīts priekšā, kas neļauj ķādai pagalei nejauši izkrist uz grīdas.
- guņģis Neliela piebūve kādai lielākai ēkai.
- dudurs Neliela, būdai līdzīga, telpa.
- knabulis Neliels daikts, kas atrodas pie kāda lielāka priekšmeta.
- puļa Neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij).
- tēlojums Neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
- lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs jūras hordainis bez galvas smadzenēm un galvaskausa, ar lancetisku astes spuru.
- megakarioblasts Nenobriedis megakariocīts - milzu šūna ar negraudainu, stipri bazofilu citoplazmu un kodolu, kuram ir smalka hromatīna struktūra un vairāki kodoliņi.
- mieloblasts Nenobrieduši bezgraudaina bazofila kaulu smadzeņu šūna, starpstadija starp hemocitoblastu un promielocītu.
- eozoons Neorganiski minerālveidojumi, kas atklāti 19. gs. beigās Ziemeļamerikā un kļūdaini uzskatīti par vissenāko dzīvnieku atliekām.
- atstāt Nepakļaut kādai iedarbībai (neiznīcinot, nelikvidējot).
- principatteice Nepareiza aparāta darbība, ko izraisījusi kļūdaina aparāta projektēšana, konstruēšana, ieregulēšana vai lietošana.
- buldurēt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešā valodā).
- lauzīt Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešvalodā).
- čivlis Nepiederīgs kādai sabiedrības kārtai (piem., nekatolis, Latgalē).
- čūlis Nepiederīgs kādai sabiedrības kārtai (piem., nekatolis, Latgalē).
- inkompetence Nepiekritība kādai iestādei vai amata personai izlemt noteiktu jautājumu.
- oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos.
- trūkumains Nepilnīgs, kļūdains.
- mākslinieciskā pašdarbība neprofesionāla daiļrade kādā mākslas nozarē.
- dzejolis prozā nesaistītā valodā uzrakstīts un rindās neizkārtots daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
- karī Nesiens (daiļslidošanā pāru slidojumos).
- nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt; nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt.
- pabuldurēt Neskaidri, nesaprotami, arī kļūdaini pateikt, parunāt.
- atnest Nesot atgādāt šurp; nesot atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai).
- aiznest Nesot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); nesot nogādāt (kam).
- astereognozija Nespēja ar tausti noteikt priekšmetu formas (galvas smadzeņu centrālās paura daivas bojājuma sekas).
- anerģija Nespēja jebkādai piepūlei.
- lupatlancka Netīrīga, skrandaina sieviete.
- aleurons Netīrs graudains olbaltums pelēkā krāsā, kas iekrājas labības graudos; apņem no ārpuses grauda sēklbaltumu.
- pastiept Nevajadzīgi palielināt (parasti daiļdarba, tā daļu, teksta) apjomu.
- atklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā atklāt šurp; neveiklā, grīļīgā gaitā atklāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties; neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet; neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi.
- aizvazāt Nevīžīgi aiznest, aizvilkt; vazāt prom _imperf._ nevīžīgi nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- ļēpsna Nicīgs apzīmējums kādai personai - plukata.
- kankarlaka Nicīgs apzīmējums kādai personai.
- kurza Nicīgs apzīmējums kādai personai.
- cimbole Nicinošs apzīmējums kādai personai.
- nedrēms Nicinošs apzīmējums kādai personai.
- bronzīts Ninerāls, silikāts no augītu jeb piroksenu rindas, rombisks: retāk noteiktos kristālos, parasti graudainu agregātu veidā, dzeltenzaļš, brūngans.
- aiznirt Nirstot attālināties; nirstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- bukumbārda No doņiem pīts bārdai līdzīgs priekšmets - maska, ko bērni pieliek pie zoda, atdarinot āžus un baidot citus bērnus.
- kaimaks no karsēta piena nosmelts saldais krējums.
- krabiķis No koka taisīts daikts ar 3 kājām, ar ko atbalsta malā izvilktas zvejas laivas.
- virģele No salmiem un papīra sloksnēm izgatavotna vītne ko stiprina pie griestiem izdaiļojot telpas.
- glazētās grīdas flīzes no virspuses glazētas, spožas vai matētas nodilumizturīgas flīzes ar saķepušu smalkgraudainu drumstalu.
- daadīt Noadīt līdz kādai vietai.
- aizaust Noaust (līdz kādai vietai).
- aste Nobeigums, beigu daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai).
- gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības.
- saskrandāties Nodilt, kļūt skrandainam.
- aizdīrāt Nodīrāt (līdz kādai vietai).
- atdeve Nodošanās (darbam, daiļradei).
- leskains Nodriskāts, skrandains, saplosīts.
- aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai).
- nodzīt (arī nogriezt) matus uz nulli nodzīt (nogriezt) matus līdz ādai.
- nogriezt (arī nodzīt) matus uz nulli nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai.
- nodzīt matus uz nullīti nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai.
- aizirt Noirt, atirt (līdz kādai vietai).
- sadzirdēt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā).
- saklausīt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā).
- daklāt Noklāt līdz kādai vietai - izmērcētos linus.
- sniegt Nokļūt (līdz kādai vietai).
- dativēt Nokļūt kur, līdz kādai vietai.
- aizkrāsot Nokrāsot (līdz kādai vietai).
- sasniegt Nonākt līdz kādai (parasti skaitliska lieluma) robežai.
- aizpīt Nopīt, sapīt (līdz kādai vietai).
- nolupis cilvēks noplīsis cilvēks, skrandainis.
- nolupatājies Noplīsis, skrandains.
- aizpluskāties Noplīst, kļūt skrandainam, sadriskāties (plīst).
- aizplūkt Noplūkt (līdz kādai vietai).
- temporo- Norāda uz deniņiem vai deniņu daivu.
- pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
- no Norāda uz to, kurā ietverto, ievietoto izmanto kādai darbībai.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopīgs, vienots (kādai teritorijai).
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai piemīt daiļums.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt daiļums.
- priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
- tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
- pleiķis Noskrandis, nabadzīgs cilvēks; skrandainis.
- sknārbains Noskrandis, skrandains.
- sknārbalains Noskrandis, skrandains.
- izskust Noskūt apmatojumu (izmiecētai ādai); noskūt (apmatojumu) izmiecētai ādai.
- atrakstīties Nosūtīt atteikumu kādai interneta ziņu kopai, pārtraukt abonementu.
- pārbaudīt Noteikt (kā) atbilstību vēlamajam, kādai normai u. tml.
- brikete Noteiktā formā sapresēts sīkgraudains materiāls.
- uzrunāt Noteiktā veidā, piemēram, ar savu daiļradi, iedarboties (uz kādu), ietekmēt (kādu).
- iedaļa Noteikta, atzīmēta daļa, kas parasti atbilst kādai mērvienībai.
- šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; šādai formai atbilstošu zīmju kopums.
- sarežģījums Notikums, epizode (daiļdarba), ar ko sākas darbība, iezīmējas konflikts.
- darbība Notikumu, norišu kopums, kas veido (daiļdarba) sižetu.
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
- sakārne novājējusi dzīva būtne; novājējis, bārdains cilvēks ar gariem, salēkšķējušiem matiem
- novelistika Noveļu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- līdzināt ceļu novērst šķēršļus, kavēkļus (kādai darbībai, pasākumam).
- nolīdzināt ceļu novērst šķēršļus, kavēkļus (kādai darbībai, pasākumam).
- euforisms Novirziens filozofijā - eudaimonisma un perfekcionisma apvienojums, kas par cilvēka pēdējo un augstāko mērķi uzlūko pilnīgu personību un valsts pilnību.
- čūskastes Ofiūras - adatādaiņu klase, piecstaraini simetriski jūras dzīvnieki, ķermenis sastāv no diska (1-10 cm diametrā) un 5-10 kustīgiem stariem, kuru garums 20-30 reižu pārsniedz diska diametru.
- galaktozēmija Ogļhidrātu maiņas hereditāra traucējuma sindroms, kas parasti novērojams zīdaiņa vecumā.
- bikstīklis Ogļu aprausējs, rušinātājs daikts, stienis.
- Ochrolechia androgyna ohrolehiju suga, kas uz lapu un skuju kokiem veido gaišus, sīkgraudainus, saplaisājušus lapoņus.
- lobostomija Operācija plaušas daivas ārējai drenāžai.
- krusts Ordenis, kas pēc formas ir līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
- lobektomija Orgāna vai dziedzera daivas (īpaši plaušu daivas) izgriešana.
- dizontoģenēze Organisma kļūdaina attīstība.
- specializācija organismu īpaša piemērošanās eksistences apstākļiem, kura raksturīga kādai sugai vai zināmai dzīvnieku grupai.
- oriģinālliteratūra Oriģināla 2(1) daiļliteratūra (parasti kādai tautai, šīs tautas valodā).
- oriģināldarbs Oriģināls 2(1) daiļdarbs.
- hsīdi Ortodoksāli jūdaisti, hasīdisma atbalstītāji.
- pāri Otrā malā, pusē (kādai vietai, priekšmetam), arī aiz (kādas vielas, priekšmeta).
- vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu.
- literarizēt Padarīt (ko) literāru (1), iekļaut daiļdarbā.
- sablieķēt Padarīt blīvu, glīzdainu.
- izdaiļot Padarīt daiļu, patīkamu.
- samezglot Padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu).
- glīdināt Padarīt glīzdainu.
- graudināt Padarīt graudainu.
- izdaiļoties Padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām); izrotāties, izgreznoties.
- rekomendācija Padoms, norādījums, pamācība (kādai darbībai).
- ērču krūms paeglis (daiņās).
- pieķert Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu).
- pieņemt Pagarinot kādai darbībai, rīcībai vajadzīgo laiku, papildus izmantot (citu laikposmu).
- Tadaiķu pagasta teritorija pagasta dienvidu daļa (kopā ar vēsturisko centru) pēckara gados iekļauta Priekules novada Bunkas pagastā un neliela daļa Grobiņas novada Gaviezes pagastā, bet tagadējā Tadaiķu pagastā iekļauta visa pirmskara Aisteres pagasta teritorija un Tāšu pagasta austrumu stūris.
- Aisteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā.
- Aizteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā.
- Durbes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Durbes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Dunalkas, Vecpils, Bunkas un Tadaiķu pagastu.
- Bunkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Kalvenes, Priekules, Gaviezes Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Funkenhof, krieviski — Funkengofskaja.
- Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja.
- Gaviezes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Tadaiķu, Bunkas, Virgas, Bārtas un Grobiņas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gawesen, kriewviski — Gavezenskaja.
- šūpulis Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
- kraniotabess Pakauša kaula zvīņas atmiekšķēšanās zīdaiņiem; cēloņi - rahīts, sifiliss vai marasms.
- ņemt priekšā Pakļaut kādai darbībai.
- ņemt uz grauda Pakļaut kādai darbībai.
- paņemt priekšā Pakļaut kādai darbībai.
- izlietot Pakļaut kādai, parasti saimnieciskai, darbībai.
- karāties brunčos pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes.
- kārties brunčos pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes.
- Ligularia x palmatiloba palmdaivu mēlziede.
- didaktiskā literatūra pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
- skelets Pamatstruktūra (kādai sistēmai); karkass 1(2).
- karkass Pamatstruktūra (kādai sistēmai).
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, mākslas darbs, daiļrades process) kļūst saturīgāks, detaļām, izteiksmes līdzekļiem bagātāks.
- pārcelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
- sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka rodas priekšnoteikumi, plāni kādai norisei, pārmaiņām u. tml.
- aizslīdināt Panākt, ka aizslīd (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- izprecināt Panākt, ka apprecas, kļūst (kādam) par sievu (retāk kādai par vīru).
- atpeldināt Panākt, ka atpeld šurp; panākt, ka atpeld (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- nodot Panākt, ka saņem, pieņem (kādai darbībai).
- luģenīte panēsāta, skrandaina ziemas cepure.
- maniere Paņēmienu, savdabību kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
- davest Paņemot, pieturot aiz rokas, aizvest līdz kādai vietai; aizvest pie kā.
- salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī.
- blankējošais impulss papildinājums televīzijas kameras jaudai nevēlamu signālu novēršanai.
- piespirāt Papildus spirāt; pievienot papildus (kaut ko graudainu).
- smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšpapīrs.
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
- kapāt Par ko sīku, graudainu (piemēram, smiltīm).
- beigties Par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu.
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciālā konkursā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei
- pretspēks Parādību kopums, kas aktīvi darbojas pretī (kādai iedarbībai).
- banāls Pārāk apnicīgs, bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs.
- Pogonatum urnigerum parastā bārdaine.
- ratiņi Parasti savienojumā "bērnu ratiņi": neliels transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi (zīdaiņu, mazbērnu) pārvadāšanai.
- priekšzīme Paraugs (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam).
- vētīt Pārbaudīt, noskaidrot (kā) lietderību, piemērotību, atbilstību kādai normai.
- dasacelties Pārcelties ar laivu līdz kādai vietai.
- dzimumnobriešana Pāreja no bērnības uz dzimumnobriedumu; hipofīzes priekšējās daivas hormonu ierosinātā dzimumdziedzeru straujā attīstība un to izraisītās pārmaiņas organismā; pubertāte.
- intersticiāli audi parenhīmas audi, kas veido stromu, orgāna saistaudaino skeletu.
- parfait Parfē - saldais ēdiens no franču virtuves: saldējuma, augļu, putukrējuma, saldās mērces (sīrupa), cepumu u. c. kārtojums, ko pasniedz iegarenā vāzē.
- nabisti Parīzes mākslinieku postimpresionistu grupējums 19. gs. beigās; daiļradei raksturīga reliģisko un mitoloģisko tēmu izmantošana, simbolisma iezīmes.
- uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam); arī nosūbēt.
- sociālās reformas pārmaiņu īstenošana ar mērķi mainīt sociālās aizsardzības sistēmu vai tās elementus (piemērm, institūcijas, sociālo palīdzību, bērnu tiesību aizsardzību), lai panāktu sociālo taisnīgumu vai citu sociāli vēlamu rezultātu kādai grupai vai sabiedrībai kopumā.
- diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi.
- oligomeganefronija Pārmantota nieru hipoplāzija, kad daivu un kopējais nefronu skaits ir samazināts, bet nefroni ir hipertrofēti.
- liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm).
- lauzt Pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm; būt šādai sāpju sajūtai.
- hiperkeratoze Pārragošanās, ādas raga slāņa hipertrofija, bieži arī graudainā un pamatslāņa hipertrofija.
- haplogrāfija Pārrakstīšanās, kļūdaini izlaižot vienu no divām vienādām blaku zilbēm vai citiem vārda vai teksta segmentiem.
- burleska Pārspīlēti komisks tēlojums (daiļliteratūrā, skatuves mākslā, bieži ar rupji komiskiem skatiem); attiecīgais žanrs.
- dramatizēt Pārstrādāt (parasti epikas daiļdarbu), izveidojot lugu.
- oksidētā ciete pārtikas piedeva E1404 (sintētiska, modificēta ciete), biezinātājs, stabilizētājs, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā.
- monocietes fosfāts pārtikas piedeva E1410, biezinātājs, stabilizators, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā.
- acetilēta ciete pārtikas piedeva E1420, biezinātājs, augu sveķi, izmanto mērcēs, desertos, konditorejas izstrādājumos, nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- hidroksipropilciete Pārtikas piedeva E1440, biezinātājs, augu sveķi, nav noskaidrots nekaitīgums, īpaši zīdaiņu pārtikā.
- propilgallāts Pārtikas piedeva E310 (sintētisks galluskābes esteris), antioksidants, var veicināt astmu, kontakta dermatītu, kuņģa kairinājumu, nav atļauts lietot zīdaiņu un mazu bērnu pērtikā.
- sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- acetilēta oksidēta ciete pārtikas piedeva, biezinātājs, stabilizētājs (E1451), izmanto konservētā pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem, konditorejas izstrādājumos, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1451 Pārtikas uzlabotājs - acetilēta, oksidēta ciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1422 Pārtikas uzlabotājs - acetilētās dicietes adipināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1420 Pārtikas uzlabotājs - acitelēta ciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1414 Pārtikas uzlabotājs - acitelētas dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
- E1450 Pārtikas uzlabotājs - cietes nātrija oktenilsukcināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E635 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija 5'-ribonukleotīdi, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - grastāvokļa maiņas, astma, nieru problēmas, hiperaktivitāte, aizliegts izmantot zīdaiņu pārtikā.
- E1413 Pārtikas uzlabotājs - fosfatētas dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
- E1440 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1442 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilcietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1404 Pārtikas uzlabotājs - oksidētā ciete, iespējamā iedarbība - pastāv neskaidrības par modificētās cietes nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
- E310 Pārtikas uzlabotājs - propilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa kairinājums, nav atļauts pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem.
- E1505 Pārtikas uzlabotājs - trietilcitrāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- pāržagarāt Pārtīt bērna (zīdaiņa) autiņus.
- pārcelt Pārtulkot (parasti daiļdarbu).
- pārlikt Pārtulkot (parasti daiļdarbu).
- atlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- beletrizācija Pārveidošana daiļliteratūras stilā.
- ekranizēt Pārveidot (parasti daiļdarbu), piemērojot uzņemšanai kinofilmā; uzņemt kinofilmā (šādi pārveidotu daiļdarbu).
- aizkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.); nokļūt.
- nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
- rāpties Pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, _retāk_ ar asti (par dzīvniekiem).
- literārā pasaka pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
- estētiskā audzināšana pasākumu sistēma, kas veido cilvēka spējas izprast, novērtēt un radīt daiļo, cildeno dzīvē un mākslā.
- WAIMH Pasaules Jaundzimušo un zīdaiņu garīgās veselības asociācija (angļu "World Association for Infant Mental Health").
- Dienvidu okeāns Pasaules okeāna dienvidu daļas, kas piekļaujas Antarktīdai, neoficiāls nosaukums, ziemeļu robeža nosacīti tiek vilkta pa dienvidu platuma 60 grādu paralēli, platība — 20,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7235 m, Antarktīdas piekrastē izdala 13 jūras.
- Kolnočeva Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Kolnačova" kļūdains nosaukuma variants.
- Koršupļeva Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Koršupļova" kļūdains nosaukuma variants.
- Tivļeva Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiuļova" kļūdains nosaukuma variants.
- atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.); atlavīties.
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Tāšu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Talsu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā.
- Talsu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tāšu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā.
- bāksignalizēšana Pastāvīga bāksignālu raidīšana par kļūdainām situācijām lokālajā tīklā.
- granuloze Pastiprināta epidermas graudaina slāņa šūnu veidošanās, saistīta ar hiperkeratozi.
- iedīglis Pats pirmais sākums, pati pirmā sākotnējā izpausme (kādai parādībai); pirmsākums.
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
- sniegšana paušana mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaušana (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būšana tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu)
- atvadīt Pavadot atvest šurp; pavadot atvest (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- ebreju Lieldienas pavasara svētki "Pesahs" jūdaismā, kas ilgst astoņas dienas atzīmējot aiziešanu no Ēģiptes un to, kā Nāves eņģelis neapstājās virs ebreju mājām un tādējādi bojā gāja tikai ēģiptiešu pirmdzimtie dēli.
- apakšveids Paveids - kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
- aizjumt Paveikt jumšanu (parasti līdz kādai vietai).
- iziet Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi); būt pakļautam (kādai darbībai, norisei).
- izrotājums Paveikta darbība --> izrotāt; priekšmets, ornaments u. tml., kas izgrezno, izdaiļo.
- lokalizējums Paveikta darbība --> lokalizēt (2); citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām.
- izdailējums Paveikta darbība, rezultāts --> izdailēt.
- tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1); personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā).
- apvēstīt Paziņot, darīt zināmu (personu rindai).
- rekabieši Pēc cilts principa organizēta nomadu grupa, kas dzīvojusi Palestīnā līdz trimdai, minēti Vecajā derībā.
- Noasa dēlu septiņi priekšraksti pēc jūdaisma mācībām pienākumi, kas attiecas uz visiem vīriešiem un sievietēm neatkarīgi no rases vai ticības; tie paredz atteikšanos no elkdievības, zaimošanas, incesta, slepkavības, zagšanas unn dzīvas miesas ēšanas, kā arī prasību ievērot taisnīgumu.
- zefiroti Pēc jūdaistu kabalistiskā misticisma mācībām iezīmes, kas raksturo Dieva aktus un padara viņu zināmu.
- tabula Pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā; ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai.
- paronīms pēc skaniskās un morfoloģiskās uzbūves līdzīgi, bet semantiski atšķirīgi vienas vārdšķiras vārdi, kurus valodas praksē kļūdaini mēdz lietot citu cita vietā.
- tarsoptoze Pēdas pamata kaulu noslīdējums, veidojoties plakanajai pēdai.
- nobeigums Pēdējā daļa, beigas (piemēram, tekstam, daiļdarbam, skaņdarbam).
- noslēgums Pēdējā daļa, beigas (piemēram, tekstam, daiļdarbam, skaņdarbam).
- novēle Pēdējās gribas rīkojums, ar ko mantojuma atstājējs kādai personai tieši vai netieši piešķīris kādu mantisku labumu no savas mantas, tā pamazinot mantojumu.
- mikropediatrija Pediatrijas nozare, kas nodarbojas ar zīdaiņu slimībām.
- zibakcija Pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai; flašmobs; flešmobs.
- pēkšņā zīdaiņu nāve pēkšņa nāves iestāšanās zīdaiņiem, kas šķiet pilnīgi veseli - parasti 2-4 mēnešu vecumā, visbiežāk miegā.
- atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm); peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizpeldēt Peldot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- peperīns Pelēks, sīkgraudains vulkānisks iezis, bieži sastopams Romas klajumos.
- pikrīts Peridotīta rindas izvirduma iezistumšā zaļgani pelēkā vai gandrīz melnā krāsā ar vienādgraudainu struktūru.
- Asukas periods periods Japānas vēsturē (538.-710. g.) starp Jamato periodu un Naras periodu, kura laikā Japānā ieviesās budisms un tika pārņemta ķīniešu likumdošana un rakstība pārveidojot hieroglifus japāņu valodai piemērotā veidā.
- fidūciants Persona vai valsts, kas uztic savu vai kādai trešajai personai piederošu mantu kādam citam pārzināt un pārvaldīt.
- mohels Persona, kas jūdaistiem izdara apgraizīšanu.
- pārsūtītājtirgotājs Persona, kas no vienas dalībvalsts nosūta akcīzes preces uz citu dalībvalsti tādai personai, kurai nav noliktavas turētāja, apstiprināta tirgotāja vai neapstiprināta tirgotāja statusa.
- persona bez pilsonības persona, kura nav dotās valsts pilsonis un kurai nav attiecīgo formālo pierādījumu viņa pilsoniskajai piederībai kādai ārvalstij; apatrīds.
- regresants Persona, organizācija u. tml., kas izvirza kādai citai personai, organizācijai u. tml. regresa prasību.
- prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai; vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
- pundurpērtiķis Pērtiķu kārtas dzimta ("Callithricidae"), mazākie pērtiķi ar zīdainu kažoku un garu asti, ēd augus un kukaiņus, Dienvidamerikā (izņemot Andus), 4 ģintis, 33 sugas.
- Leonurus quinquelobatus piecdaivu mātere.
- Leonurus villosus piecdaivu māteres "Leonurus quinquelobatus" nosaukuma sinonīms.
- siltināt Piejaukt dzelteno, oranžo vai sarkano krāsu kādai citai krāsai.
- adhērents Piekritis, pieķēries, pielipis; kādai mācībai vai partijai ārīgi pieķēries.
- latviskošana Pielāgošana, padarot atbilstošu latviešu valodai, tās īpatnībām, struktūrai.
- lokalizēt Pielāgot (citas tautas daiļdarbu, folkloras sacerējumu), parasti tulkojot, savas tautas, zemes īpatnībām.
- latinizēt Pielīdzināt latīņu valodai, piem., vārdu galotnes.
- sajaukt Pieļaut kļūdas (piemēram, norunājot kādu tekstu, izpildot skaņdarbu); kļūdaini, neprecīzi, juceklīgi atstāstīt, izklāstīt (ko).
- piepulcēt Piesaistīt, pievienot (kādai cilvēku grupai).
- iedzelt Pieskaroties ādai, radīt smeldzošu, dedzinošu sajūtu (par augiem).
- kost Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par rupju, asu audumu, par asiem augiem).
- iedurt Piespiest (parasti ko smailu kādai virsmai), cieši pieskarties (ar ko smailu kādai virsmai).
- pielukšīt Pietiekami paēst (par zīdaini).
- piepulcēt Pievienot (kādai sistēmai, kopumam), attiecināt (uz to).
- pieslēgt Pievienot (ko kādai sistēmai), izveidojot (to) savstarpēju saistību.
- pierindot Pievienot virknei, rindai.
- simpatizēt pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem); atbalstīt
- pieslieties Pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem).
- pieslieties Pievienoties (kādai norisei, darbībai).
- aizmiršanās Pilnīga nodošanās priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo); pārdzīvojums, ko izraisa prieki, baudas.
- amigdalohipokampektomija Pilnīga vai daļēja galvas smadzeņu mandeļveida ķermeņa un jūraszirdziņa izgriešana, lai ārstētu deniņu daivas epilepsiju, kas nepakļaujas medikamentozai ārstēšanai.
- nogrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam; iegrimt (3).
- iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam.
- iestigt Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam; iegrimt (3).
- nodziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, neievēro apkārtējo.
- iedziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo.
- aizmirsties Pilnīgi nodoties priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo).
- pilnvarošana pilnvaru piešķiršana kādai personai vai personu grupai noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā.
- pilnvarošana pilnvaru piešķiršana kādai personai veikt noteiktu darbību vai rīkoties pilnvaras izsniedzēja vārdā.
- ievēlēšana Pilnvaru piešķiršana vai nodošana likumā noteiktajā kārtībā kādai personai balsošanas ceļā, lai tā ieņemtu valsts vai sabiedrisko amatu un veiktu tam atbilstošus pienākumus; vēlējot, balsojot izveidot cilvēku grupu, komisiju, komiteju utt., kāda uzdevuma veikšanai.
- Gardāja Pilsēta Alžīrijā ("Ghardaia"), Sahāras ziemeļos, karavānu un autoceļu mezgls pie Transsahāras autoceļa (Laguata-Zindera), 128000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Midltauna Pilsēta ASV ("Barrington"), Rodailendas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baringtona Pilsēta ASV ("Barrington"), Rodailendas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bristola Pilsēta ASV ("Bristol"), Rodailendas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanandeigva Pilsēta ASV ("Canandaigua"), Ņujorkas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamberlenda Pilsēta ASV ("Cumberland"), Rodailendas štatā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linkolna Pilsēta ASV ("Lincoln"), Rodailendas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūporta Pilsēta ASV ("Newport"), Rodailendas štatā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portsmuta Pilsēta ASV ("Portsmouth"), Rodailendas štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorena Pilsēta ASV ("Warren"), Rodailendas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorika Pilsēta ASV ("Warwick"), Rodailendas štatā, 82000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vesterli Pilsēta ASV ("Westerly"), Rodailendas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vunsokita Pilsēta ASV ("Woonsocket"), Rodailendas štatā, 41200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Providensa Pilsēta ASV (angļu val. "Providence"), Rodailendas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna Naragansetas līča krastā, 179200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Udajpura Pilsēta Indijas ziemeļrietumos ("Udaipur"), Radžastānas štatā, 451700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kodaira Pilsēta Japānā ("Kodaira"), Honsju salas austrumos, Tokijas pavadoņpilsēta, 191400 iedzīvotāju (2016. g.).
- Labitnagi Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26300 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Obas kreisajā krastā (iepretī Saļihardai).
- Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
- Gargždi pilsēta Lietuvā ("Gargždai"), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajona pašvaldībā, Minijas upes labajā krastā, 17 km uz austrumiem no Klaipēdas, 15000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Ķēdaiņi pilsēta Lietuvā ("Kėdainiai"), Kauņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 26080 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1590. g.
- Alkala de Gvadaira pilsēta Spānijā ("Alcala de Guadaira"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.).
- sadraudzības pilsēta pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums vai līgumi.
- Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns.
- pluškatainis Pinkainis, skrandainis.
- pluškātājs Pinkainis, skrandainis.
- pluškutainis Pinkainis, skrandainis.
- skarbalains Pinkains, plūksnains, skrandains.
- skarbulains Pinkains, plūksnains, skrandains.
- kakarots Pinkains, skrandains.
- pluškatains Pinkains, skrandains.
- pluškutains Pinkains, skrandains.
- krumplis Pirksta locītava (kur ādai ir grumba).
- asns Pirmās, sākotnējās pazīmes (kādai parādībai).
- pirmdīglis Pirmsākums, aizsākums; pirmā, sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
- dīglis Pirmsākums, sākotnējā forma, arī sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
- pārsprāgt Plaisājot, sprēgājot (kam, parasti ādai), rasties ievainojumam (tajā).
- tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrēšanai; arī dokuments (piemēram, grāmatas, klades veidā) šādai reģistrēšanai.
- pleura Plāna saišķaudaina plēve, kas sedz plaušu virsu, cieši saaug ar plaušu audiem un pāriet uz krūšu kurvja sienu un diafragmu.
- maca plāna, neraudzētas bezsāls mīklas maize, ko jūdaisti ēd Lieldienās, pieminot jūdu izceļošanu no Ēģiptes
- tefillims Plānas siksnas, ar kurām jūdaisti dievlūgšanā aptin rokas un galvu.
- spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piemēram, uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
- diska kasetne plastmasas vai metāliskā kasetnē iebūvēts cietais disks, ko var ielikt vai izņemt no diskdziņa līdzīgi disketei; šādai kasetnei ir daudz lielāka ietilpība un piekļūšanas ātrums nekā lokanajam diskam.
- Āmura dievs plaši izplatīts ķeltu dievs, īpaši populārs Gallijā, parasti attēlots kā tunikā un apmetnī ģērbies bārdains vīrietis, kam vienā rokā ir āmurs garā kātā, bet otrā - pods
- romāns Plašs daiļdarbs (parasti prozā), kas attēlo atsevišķu cilvēku vai arī tautas dzīvi kādā laikposmā.
- cipus Plātnes veidā stāvošs kapa piemineklis, ko bieži sastop antīkā laikmetā, vēlāk pie jūdaisma un islāma ticīgajiem.
- lobīts Plaušas daivas iekaisums.
- apakšdaiva plaušu apakšējā daiva.
- augšdaiva plaušu augšējā daiva.
- pneimopaludisms Plaušu augšējās daivas karnifikācija, kas rodas malārijas gadījumā.
- bronhopneimonija Plaušu iekaisums, kas sākas sīkajos bronhos un skar plaušu daiviņas.
- interlobīts Pleiras iekaisums starp divām plaušu daivām.
- glumiflorae Plēkšņziedaino rinda.
- plēksnains Plēvains, ādains.
- plīvurs plēvjains vai ādains izaugums uz paparžaugu lapām, kas sedz sporu nesējus.
- atplīvot Plīvojot atvirzīties šurp; plīvojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- daplūkt Plūcot nokļūt līdz kādai vietai.
- aizpludināt Pludināt prom; pludinot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atpludināt Pludinot atgādāt šurp; pludinot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi); plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.); aiztecēt.
- atplūst Plūstot atvirzīties šurp (par ūdeni, gaisu u. tml.); plūstot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atpļaut Pļaujot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizpļaut Pļaujot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- polarizācija Polaritātes iegūšana; noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei).
- aglomerāts Porainos gabalos saķepināta smalkgraudaina rūda.
- raunds Posms (kādai darbībai).
- mizostomīdi Posmtārpu klase, adatādaiņu parazīti vai komensāļi.
- literārais varonis Pozitīvais varonis daiļliteratūrā.
- aizprātot Prātojot nonākt (līdz kādai domai).
- opozīcija Pretdarbība, pretošanās, savu uzskatu, savas politikas pretstatīšana kādiem citiem uzskatiem, kādai citai politikai.
- konflikts Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu.
- iepretī Pretstatā (kādai parādībai), atšķirībā (no kādas parādības).
- iepretim Pretstatā (kādai parādībai), atšķirībā (no kādas parādības).
- recepte Priekšraksts, ieteikums (kādai darbībai, izturēšanās veidam).
- valodas statusa atjaunošana process, kad valodai tiek atjaunots (augstāks) oficiālais statuss.
- īpašniekprogrammatūra Programma, kas pieder kādai organizācijai vai indivīdam.
- bloķējošā programmatūra programmatūra, kas globālajā tīmeklī bloķē piekļuvi tādai informācijai, ko var uzskatīt par agresīvu vai bīstamu.
- daiļproza Proza (daiļliteratūrā).
- hospitālisms Psihiskās attīstības aiztures zīdaiņa vecumā, kas rodas emocionālā kontakta ar pieaugušo izteikta deficīta dēļ.
- priekšnesums Publisks (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, dejas) izpildījums; uzstāšanās (publikas priekšā).
- celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā.
- puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
- hemichordata Pushordaiņi.
- zarnelpotāji Pushordaiņu klase, jūras dzīvnieki ar hordaiņiem raksturīgām iezīmēm, tārpveidīgu ķermeni (garumā no dažiem cm līdz 2,5 m), dzīvo jūru piekrastē nelielā dziļumā.
- spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem.
- aizpūst Pūst prom; pūšot attālināt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- Kristceļnieki Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļnīki" kļūdains nosaukuma variants.
- Mērdzene Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Mērdzine" kļūdains nosaukuma variants.
- Slapni Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sļapnie" kļūdains nosaukuma variants.
- Snotivļi Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Snotiuļi" kļūdains nosaukuma variants.
- Vacumnieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants.
- atpūst Pūšot atvirzīt šurp; pūšot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- piekasas Putras katlam vai maizes muldai pielipušas ēdiena vai mīklas atliekas.
- portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
- polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
- veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
- stinkšēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
- stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
- tinkšēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai.
- tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai.
- pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu, skaņu (piemēram, par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādai skaņai; arī svilpot (1).
- šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- plirkšēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
- plinkšēt Radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu); atskanēt šādai skaņai.
- plinkšķēt Radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu); atskanēt šādai skaņai.
- tankšēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai.
- tankšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai.
- žūžot Radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu); atskanēt šādai skaņai.
- dot iemeslu radīt pamatojumu; būt par pamatu (kādai darbībai, norisei).
- trinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
- strinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- žļankšēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
- žļankšķēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
- žļankstēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
- žļadzēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., mīkstam, piemirkušam priekšmetam kustoties vai šķidrumam atsitoties (pret ko); atskanēt šādai skaņai.
- šļonkstēt Radīt skaņu, kāda rodas, piemēram, ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
- šļunkstēt Radīt skaņu, kāda rodas, piemēram, ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
- pļerkšēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
- pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
- žviukstēt Radīt smalku, īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piem., ja spēcīgi šķeļ gaisu ar tievu, elastīgu priekšmetu; atskanēt šādai skaņai.
- kaukt Radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādai skaņai.
- ķaukstēt Radīts īsas, nesakarīgas skaņas (par zīdaini, kas mācās runāt).
- apaugļot Radoši ietekmēt, aktivizēt (piemēram, domas, iztēli, daiļradi).
- ziedojs Raibs, ziedains.
- aizraidīt Raidīt prom; sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizdzīt, aizsūtīt.
- prozaiķis Rakstnieks, kas daiļdarbus raksta prozā.
- anglisks Raksturīgs angļu valodai, saistīts ar to; raksturīgs angļiem.
- arābisks Raksturīgs arābu valodai, saistīts ar to; raksturīgs arābiem.
- čigānisks Raksturīgs čigāniem; raksturīgs čigānu valodai, saistīts ar to.
- francisks Raksturīgs franču valodai, saistīts ar to; raksturīgs frančiem.
- igaunisks Raksturīgs igauņu valodai, saistīts ar to; raksturīgs igauņiem.
- itālisks Raksturīgs itāliešu valodai, saistīts ar to; raksturīgs itāliešiem.
- stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- kursisks Raksturīgs kuršu valodai, saistīts ar to; raksturīgs kuršiem.
- sēlisks Raksturīgs sēļu valodai, saistīts ar to; raksturīgs sēļiem.
- ukrainisks Raksturīgs ukraiņiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
- zemgalisks Raksturīgs zemgaļu valodai, saistīts ar to; raksturīgs zemgaļiem.
- kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam).
- atsoļa sekvence rakstzīmju sekvence, kas sākas ar atsoļa rakstzīmi un kam seko viena vai vairākas rakstzīmes, kuru apvienojums liek izpildīt komandu kādai ierīcei vai programmai, piemēram, mainīt krāsas displeja ekrānā, veidot speciālas uzvednes, mainīt printera iestatījumu no viena burtveidola uz otru.
- aizrakties Rakties prom; rokoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- renesveida ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina calicaris"), tās laponim ir šauras, renesveidīgas, ieritinātas daivas, uz kurām attīstās apotēciji.
- miltainā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina farinacea"), kas uz lapu kokiem ceļmalās, apdzīvotās vietās; tās laponim šauras, lentveidīgas daivas, uz kurām daudz plankumveidīgu sorāļu.
- vienādgalotņu ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina fastigiata), kas veido blīvus lapoņus, kuru daivu galos attīstās apotēciji.
- aizrāpot Rāpot prom; rāpojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizrāpties Rāpties prom; rāpus, arī rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- reskrētiņš Rasaskrēsliņš - daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žaklēs.
- pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta tastatūras taustiņa dēļ.
- pamisēties Rasties, gadīties kļūdai (parasti vienu reizi).
- misīties Rasties, gadīties kļūdai, neveiksmei.
- misēties Rasties, gadīties kļūdai, neveikties.
- Rietumu siena Raudu mūris, vieta Jeruzalemē, kur jūdaisti vaimanā par Jeruzalemes krišanu un pastāvīgajām ebreju ciešanām, kā arī lūdz par tempļa atjaunošanu.
- aizraust Raust prom; raušot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizrausties Rausties prom; lēnām, raušoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atraust Raušot atvirzīt šurp; raušot atvirzīt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizraut Raut prom; raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); strauji, ar rāvienu aizvilkt.
- feļetons Recenzijas, kritikas raksti, arī daiļliteratūras sacerējumi (periodikā).
- prozopagnozija Redzes agnozija, kam raksturīga nespēja atšķirt pazīstamas sejas vai pat savu seju spogulī; attīstās, ja abpusēji bojātas vidēji apakšējās pakauša daivas gar deniņu daivas medioventrālo virsmu.
- apotēma Regulārai piramīdai - sānskaldnes augstums.
- splēniskā neitropēnija un reimatoīdais artrīts reimatoīdā artrīta forma: reimatoīdais poliartrīts, palielināta liesa, leikopēnija, granulocitopēnija, trombocitopēnija, anēmija, hiper- un disproteinēmija.
- RF Reimatoīdais faktors (angļu "rheumatoid factor").
- piekomandēšana Relatīvi īslaicīga vienības vai personālsastāva piesaiste kādai struktūrvienībai, ievērojot ierobežojumus, kas ir iekļauti piekomandēšanas pavēlē.
- sabieši Reliģiska grupa, kas līdzās jūdiem un kristiešiem kā "Grāmatas ļaudis" labvēlīgi pieminēta Korānā; ir uzskatīts, ka sabieši ir tas pats, kas mandaisti.
- saduceji Reliģiski politiska grupējuma pārstāvji Jūdejā 2. gs. p. m. ē. - 1. gs. m. ē., kas atzina tikai Mozus likumus, noliedza mācību par eņģeļiem un augšāmcelšanos, pretojās jebkurām jūdaisma reformām.
- mandaisms Reliģisks virziens, kas radās m. ē. sākumā Mezopotāmijā; apvieno kristietības, jūdaisma, zoroastrisma, seno babiloniešu reliģiju elementus, izceļ Jāņa Kristītāja pravieša lomu; nedaudz piekritēju saglabājies Irānā un Irākā.
- glosārijs Reti lietotu, grūti saprotamu vārdu skaidrojumu vai tulkojumu (glosu) saraksts, kas parasti mazas vārdnīcas veidā pievienots kādai grāmatai vai rokrakstam.
- neiroastrocitoma Rets audzējs, parasti veidojas trešā ventrikula pamatā un deniņu daivās; histoloģiski - gangliju un zvaigžņveida šūnas.
- Stankaļi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" kļūdains nosaukuma variants.
- Barīsi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Barīsi" kļūdains nosaukuma variants.
- Jaudzemki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" kļūdains nosaukuma variants.
- Kisiļevka Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļovka" kļūdains nosaukuma variants.
- Leinīki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejnīki" kļūdains nosaukuma variants.
- Sivgaļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" kļūdains nosaukuma variants.
- Svatova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Svātova" kļūdains nosaukuma variants.
- Žērkļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" kļūdains nosaukuma variants.
- Kurpnīki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kūrpinīki" kļūdains nosaukuma variants.
- Pertnīki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Piertnīki" kļūdains nosaukuma variants.
- Skujavnīki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Skujaunīki" kļūdains nosaukuma variants.
- Ugulova Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Uguļova" kļūdains nosaukuma variants.
- Belobabino Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Belobabina" kļūdains nosaukuma variants.
- Groverišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" kļūdains nosaukuma variants.
- Špeļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" kļūdains nosaukuma variants.
- Ostrovski-1 Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" kļūdains nosaukuma variants.
- Diogi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Djogi" kļūdains nosaukuma variants.
- Ivgolova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Iugulova" kļūdains nosaukuma variants.
- Ivgulova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Iugulova" kļūdains nosaukuma variants.
- Meļņeva Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Meļņova" kļūdains nosaukuma variants.
- Verēmi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" kļūdains nosaukuma variants.
- Vērēmi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" kļūdains nosaukuma variants.
- bantustāna Rezervāts DĀR, 1959.-1994. g. melnādainajiem iedzīvotājiem bija ierīkotas 9 bantustānas.
- efekts Rezultāts (kādai norisei, darbībai).
- noslīgt Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- noslīdēt Rietot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- kašūbu valoda rietumslāvu valoda, kas visai tuva poļu valodai un parasti tiek uzskatīta par tās īpatnēju paveidu.
- piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam).
- atrikšot Rikšojot, rikšiem atkļūt šurp; rikšojot, rikšiem atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizrikšot Rikšojot, rikšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- rindas pārvaldība rindošanas disciplīnas realizācijas veids, kas ar speciālas vadības programmas palīdzību nosaka kārtību, kādā klienti pievienojami rindai vai kādā veidā rindā esošie klienti apkalpojami.
- aizripināt Ripinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- atripināt Ripinot atvirzīt šurp; ripinot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atripot Ripojot atvirzīties šurp; ripojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizripot Ripot prom; ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
- gaita Risinājums (piemēram, izrādei, daiļdarba sižetam).
- aizritināt Ritināt prom; ritinot aizvirzīt (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizripināt.
- atritināt Ritinot atvirzīt šurp; ritinot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ritmika Ritma īpatnību kopums (piemēram, valodā, tekstā, daiļdarbā).
- strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piemēram, kāda autora, virziena) daiļdarbos.
- atritēt Ritot atvirzīties šurp; ritot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- marka Robeža, robežas zīme (piemēram, kādai joslai, teritorijai).
- konverģence Robežvērtības piemitība (rindai).
- Rodailendas un Providensas Plantāciju Valsts Rodailenda, ASV štats, tā pilnais nosaukums (“State of Rhode Island and Providence Plantations”).
- Rodailenda Rodailendas un Providensas Plantāciju Valsts - štats ASV ("Rhode Island" / "State of Rhode Island and Providence Plantations"), administratīvais centrs - Providensa, platība 4002 kvadrātkilometri, 1055200 iedzīvotāju (2014. g.).
- primārā astereognoze rodas, ja bojāta galvas smadzeņu paura daivas garoza, tad slimnieks spēj noteikt priekšmeta īpašības, bet to nepazīst.
- aizrakt Rokot nokļūt (līdz kādai vietai).
- atrakties Rokoties, rokot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai).
- konservatīvais (arī pasīvais) romantisms romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīga cilvēka personības absolutizēšana.
- progresīvais (arī aktīvais, revolucionārais) romantisms romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīgi mēģinājumi rast indivīda sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu.
- romānistika Romānu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- portugāļu valoda romāņu valoda, kas radniecīga latīņu valodai, tuva spāņu valodai; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- Lielā shizma Romas baznīcas šķelšanās; vienotas baznīcas sadalīšanās, nošķiroties kādai ticīgo daļai (tā notika 1378. g.).
- Merkurijs Romiešu mitoloģijā - Majas dēls, tirdzniecības un daiļrunības dievs, dievu vēstnesis un mirušo dvēseļu pavadonis uz pazemes valstību.
- roš Roš hašanā - jūdaistu Jaungads, svētki,ko svin tišri mēneša 1. vai 2. datumā.
- izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, daiļāku.
- rosmarīns Rozmarīns (1) - mūžzaļš daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem.
- rasaskrēsliņš Rožu dzimtas ģints ("Alchemilla"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs.
- aronija Rožu dzimtas ģints ("Aronia"), vasarzaļi krūmi ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem, melnām ogām, 3 sugas (Ziemeļamerikas austrumu daļā no Ontārio līdz Floridai), visas introducētas Latvijā.
- driāde Rožu dzimtas ģints ("Dryas"), neliels, ložņājošs mūžzaļš augs ar ādainām, ovālām lapām, baltiem ziediiem, aug ar kaļķi bagātā augsnē kalnos un arktiskajā zonā.
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
- fotīnija Rožu dzimtas ģints ("Photinia"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi, krūmi vai koki ar ādainām, vienkāršām, gludām vai smalki zāģzobainām lapām, kas rudenī krāsojas spilgtos toņos.
- stefanandras Rožu dzimtas ģints ("Stephanandra"), nelieli, vasarzaļi krūmi ar daivainām lapām, ziedi balti, sīki, sakopoti vairogos vai skarveida ziedkopās, 4 sugas, Latvijā kā dekoratīvus krūmus pa 1 akmeņdārzos vai grupās dažkārt audzē 2 sugas.
- rudēns Rudains.
- Macropus rufus rudais dižķengurs.
- sarkanastis Rudais erickiņš ("Lusciola phoenicurus").
- Phoenicurus phoenicurus rudais erickiņš.
- Turdus naumanni rudais mežastrazds.
- Monarcha rubiensis rudais monarhķauķis.
- Furnarius rufus rudais mūrniekputns.
- Aglia tau rudais pāvacis.
- racējmūrnieks Rudais racējmūrnieks - zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas mūrniekputnu apakšdzimtas suga ("Geositta ruffipennis").
- Geositta rufipennis rudais racējmūrnieks.
- Sphagnum subfulvum rudais sfagns.
- Passer rutilans rudais zvirbulis.
- rudbārdis Rudspārnis jeb bārdainais akmeņgrauzis ("Noemacheilus barbatulus", senāk "Cobitis barbatula").
- Gruzīši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Grūzīši" kļūdains nosaukuma variants.
- aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai); izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu.
- oratio Runa, daiļrunība.
- sarunāt Runājot vienoties (par vietu, laiku kādai darbībai).
- runaskoris Runas koris - ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu.
- piekasīties Rupjā veidā, uzmācīgi parādīt (kādai) uzmanību.
- perlūvijs Rupjgraudainais materiāls (laukakmeņi, klintsbluķi), kas uzkrājies upes gultnē nogulumu izskalošanas un krasta nogruvumu rezultātā.
- psefīti rupjgraudainie drupieži (grants, oļi, akmeņi).
- rupjgraudu Rupjgraudains (1).
- brekčija Rupjgraudains iezis, kas sastāv no sacementētām, stūrainām dažādu iežu atlūzām.
- pegmatīts Rupjgraudains izvirduma iezis, kas ir sastopams dzīslu, lēcu, ligzdu veidā.
- gravelīts Rupjgraudains nogulumiezis, sacementēta grants.
- zvirgzdājs Rupjgraudains, irdens, drupans.
- rupjgraudu Rupļgraudains (2).
- apakšlūpa Saaugusi zieda vainaga apakšējā daļa, visbiežāk ir daivaina, manāmi lielāka par augšlūpu, ar raksturīgu punktu vai sv;itru zīmējumu.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
- šarlote Sacepumam līdzīgs saldais ēdiens, ko pagatavo no kausētā sviestā izmērcētas baltas vai saberztas rupjas maizes, āboliem, cukura un dažām garšvielām.
- dzejot Sacerēt (daiļdarbu) saistītā valodā.
- nodarboties ar literatūru sacerēt daiļdarbus.
- sarakstīt Sacerēt un fiksēt, piemēram, ar raksta zīmēm (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- komponēt Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (izmantojot kāda daiļdarba tekstu).
- rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
- kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals.
- atdegt Sadegt līdz kādai vietai un atdalīties nost.
- piešķirt Sagādāt apstākļus (kādai darbībai, stāvoklim); būt par cēloni tam, ka rodas (kāds stāvoklis).
- iestudēt Sagatavot, izveidot (lugas, muzikāli dramatiska darba) izrādi, sagatavot, izveidot (daiļdarba, skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
- savīstīties Sagatavoties (kādai darbībai, pasākumam).
- sakārtoties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- sataisīties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- sagatavot stundu sagatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- dakast Sagrābt līdz kādai vietai (sienu, labību).
- fascija Saistaudains apvalks, kas klāj atsevišķus muskuļus vai to grupas, kā arī asinsvadus, nervus un iekšējos orgānus.
- sindesmoze Saistaudains kaulu savienojums.
- poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā); arī dzeja (3).
- dzeja Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums.
- organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, iestādes, cilvēku kolektīva) dibināšanu, radīšanu, šādai dibināšanai, radīšanai raksturīgs.
- organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, pasākuma, kādas darbības) gatavošanu, rīkošanu, šādai gatavošanai, rīkošanai raksturīgs.
- organizatorisks Saistīts ar (kā) apvienošanu, saliedēšanu noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai), šādai apvienošanai, saliedēšanai raksturīgs.
- potenciāls Saistīts ar (kā) mijiedarbību telpā, šādai mijiedarbībai raksturīgs.
- organizatorisks Saistīts ar (kā) plānveidīgu, saskaņotu kārtošanu, veidošanu, šādai kārtošanai, veidošanai raksturīgs.
- daiļamata Saistīts ar daiļamatniecību.
- literārs Saistīts ar daiļliteratūru, tai raksturīgs.
- ebrejisks Saistīts ar ebrejiem vai jūdaismu.
- elektroakustisks Saistīts ar elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi; šādai pārvēršanai raksturīgs.
- episks Saistīts ar epiku, tai raksturīgs; tāds (daiļdarbs, skaņdarbs), kam ir vēstījuma raksturs.
- homērisks Saistīts ar Homēra daiļdarbiem, tiem raksturīgs.
- speciāls Saistīts ar kādu noteiktu darbības nozari, šādai nozarei raksturīgs.
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā), tam raksturīgs; tāds, kurā attēloti sirsnīgi, maigi emocionāli pārdzīvojumi (par daiļdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
- subklīnisks Saistīts ar slimību, kurai ir vāja, grūti konstatējama izpausme, šādai slimībai raksturīgs.
- potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- republikānisks Saistīts ar valsts iekārtas un varas institūciju formu, kur augstākās valsts varas institūcijas ievēlē uz noteiktu laiku, šādai valsts iekārtas un varas institūciju formai raksturīgs.
- pašmāju Saistīts ar vietu, teritoriju u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai vietai, teritorijai raksturīgs.
- šekspīrisks Saistīts ar Viljama Šekspīra daiļradi, tai raksturīgs.
- transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml., šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
- ģeodēzisks Saistīts ar Zemes virsas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs, šādai mērīšanai, attēlošanai raksturīgs.
- pašzemes Saistīts ar zemi, kas kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai zemei raksturīgs.
- būvjava Saistvielu, smalkgraudainu minerālo pildvielu un ūdens maisījums, kas pēc iestrādāšanas sacietē, java.
- kā galoda saka par glīzdainu maizi.
- no kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
- katra minūte ir dārga, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī laiks ir dārgs saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
- katrs mirklis (arī brīdis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga, arī laiks ir dārgs saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
- laiks ir dārgs, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
- stunda ir situsi (retāk sit) Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
- kāda tēvu zeme jādala (arī dalāma) saka, norādot, ka nav iemesla ķildai.
- kumulatīvā variācijas rinda sakārtota variācijas rinda, kuras absolūtie vai relatīvie biežumi ir uzkrāti; uzkrātos biežumus iegūst, secīgi summējot (uzkrājot) līdz kādai variantei šīs variantes un visu iepriekšējo varianšu biežumus.
- saklekšķēt Saklešķēt - kļūt (būt) jēlam, glīzdainam, sakristies (parasti attiecībā uz maizi).
- dakodīt Sakodīt (ko) un pievienot (to) pie zīdaiņa barības.
- glītoties Sakopties, izdaiļoties.
- mašiahs Sākotnēji valdnieku un jūdaisma augstāko priesteru epitets.
- sapickāt Sakristies, kļūt glīzdainam.
- sapickāties Sakristies, kļūt glīzdainam.
- sapļekāt Sakristies, kļūt glīzdainam.
- zleģains Sakrities, glīzdains.
- uzņemt Sākt (kustību, darbību), arī darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par mašīnām, ierīcēm).
- uzņemt Sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- klieķēt Sākt kļūt glīzdainam (par maizi).
- piebiedroties Sākt piedalīties (kur), pievienoties (piemēram, pasākumam, kādai norisei).
- ievads Sākuma daļa (daiļdarbam, runai u. tml.).
- ievadījums Sākuma daļa, ievads (piemēram, daiļdarbam).
- priekšspēle Sākums (kādai darbībai, norisei).
- galva Sākums, sākuma daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai).
- Kanādas Arktiskais arhipelāgs salas Ziemeļamerikas ziemeļu piekrastē (angļu val. "Canadian Arctic Archipelago"), pieder Kanādai, platība - 1,33 mlj kvadrātkilometru, ietver >30 lielas salas, augstākā virsotne - 2926 m.
- ķēniņāboli Saldais ēdiens no āboliem ar augļu marmelādi, kas sacepti kopā ar sagatavoto krēmu.
- parfē Saldais ēdiens no franču virtuves: saldējuma, augļu, putukrējuma, saldās mērces (sīrupa), cepumu u. c. kārtojums, ko pasniedz iegarenā vāzē; parfait.
- flamerijs Saldais ēdiens no miltiem, piena un olām.
- flammeri Saldais ēdiens no miltiem, piena un olām.
- aizēds Saldais ēdiens, deserts.
- pēcēdiens Saldais ēdiens, deserts.
- ķiselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti.
- ķīselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti.
- uzputenis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti, no mannas biezputras vai olas baltuma un augļu, augļu sulas masas, uzputojot to.
- buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no piena, mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
- saldais Saldais ēdiens.
- putu krējums Saldais krējums, ko var izmantot saputošanai.
- Prunus avium saldais ķirsis.
- Cerasus avium saldais ķirsis.
- ķezbere Saldais ķirsis.
- komparatīvisms Salīdzināmā daiļdarbu, daiļliteratūras parādību pētīšana.
- komparatīvistika Salīdzināmi vēsturiskā valodniecība; pētī radniecīgu valodu un dialektu rašanos un vēsturi; salīdzinot šo valodu dotumus, iespējams rekonstruēt senākās skaņas, formas, vārdu nozīmes, turklāt ne vien atsevišķām valodām, bet pat pirmvalodai.
- pušķojums Samākslojums, pārspīlējums, arī izskaistinājums (piemēram, daiļdarbā).
- izpušķot Samākslot, izskaistināt (parasti daiļdarbu).
- deklamācija Samākslotu valodisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti daiļdarbā); teksts, kurā izmantoti šādi izteiksmes līdzekļi.
- vietējā anēmija samazināts asiņu pieplūdums kādai ķermeņa daļai.
- kļavaugi Sapindu rindas dzimta ("Aceraceae"), gk. vasarzaļi koki un krūmi ar staraini daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi nelieli, ķekaros, vairogos, \~150 sugu, Latvijā 1 suga.
- sterbeļains Saplīsis, skrandains.
- putu krējums Saputots saldais krējums.
- selenīts Sārti dzeltens vai balts šķiedrains ģipša paveids ar zīdainu spīdumu.
- andeluzīts Sārts, zaļš, pelēks, dzeltens vai brūns minerāls; prizmatiski kristāli, radiāli staraini vai graudaini agregāti; Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
- tiremēze Sarūguša piena atrīšana, vērojama zīdaiņiem.
- dialogs Saruna starp divām vai vairākām personām; šādas sarunas attēlojums daiļdarbā.
- trialogs Saruna starp trim personām daiļdarbā.
- Azazēls Saskaņā ar jūdaisma priekšstatiem - dēmoniska būtne, Bībelē minēts tikai sakarā ar grēku izpirkšanas dienas - svētku rituāliem.
- nākt Sasniegt (kādu stāvokli), tiekot pakļautam kādai norisei, darbībai (par priekšmetiem).
- kompresija Saspiešana, arī saspiedums (kādai ķermeņa daļai, orgānam).
- līnija Sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- sacelt kājās (daudzus) satraukti meklēt palīdzību, aktivizēt kaut kādai darbībai.
- dzejolis Satura un formas ziņā noslēgts, parasti neliela apjoma, daiļdarbs saistītā valodā.
- pelsains Sauss, graudains (par sniegu).
- pelšņa Sauss, graudains sniegs.
- immortelle Sausziede, puķe ar sausu, ādainu apziedni, kas ilgi patur savu veidu un svaigumu.
- daiņa Savā daiņā - savā nodabā.
- drasku Savienojumā "drisku drasku iet" - skrandainam, nodriskātam staigāt.
- dzidaine Savienojumā "dzidaina pagale" - asa, šķēpveidīga malkas pagale.
- nominālistisks Savienojumā "nominālistiskā naudas teorija": ekonomikas teorija, pēc kuras naudai ir tikai valsts noteiktā vērtība un nauda netiek uzskatīta par preci.
- šaldai Savienojumā "šaldai, baldai" raksturo aušīgumu, (bērnišķīgu) muļķīgumu, ākstību.
- opuss Savienojumā ar kārtas numuru lieto, lai apzīmētu komponista norādīto skaņdarba vai skaņdarbu grupas hronoloģisko secību viņa daiļradē.
- atgriezeniskās cilpas spraudnis savienotājs pārraides diagnosticēšanai, ko pievieno seriālajai, paralēlajai vai kādai citai pieslēgvietai, un tas savieno raidītāju ar uztvērēju tā, lai izejošos signālus varētu atgriezt atpakaļ datoram un tādējādi pārbaudīt pieslēgvietu un atbilstošo ievadizvades ierīču funkcionēšanu.
- attieksme Savstarpēja sakarība, saistība (kādai parādībai) ar citu parādību.
- valoda Savstarpējo signālu kopums (skaņas, ķermeņa pozas, izturēšanās veidi u. tml.), kas radies kādai dzīvnieku sugai evolūcijas procesa.
- pašatdeve Savu spēju, jūtu u. tml. atdeve (piemēram, darbam, daiļradei).
- kinodramaturģija Scenāriju kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta kinomākslā).
- sedliņš Sedlināju dzimtas ģints ar ziediem mazziedainos ķekaros, 4 sugas; segliņš.
- klājums Segums (piemēram, jumtam, grīdai).
- somāliešu valoda semitu-hamitu valodu saimes kušītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Somālijā (līdzās arābu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- Bandava Senās Kurzemes zeme, kas aptvērusi Ventas vidus daļu sākot no Abavas ietekas, līdz Skrundai; senrakstos pieminēta 1230. g. (kuršu līgumā ar Balduinu), 1252. g. un 1253. g. (Kurzemes bīskapam un Vācu ordenim zemē daloties).
- Sendaja Sendai, pilsēta Japānā.
- mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī.
- Tanak Senebreju vārdu Tora, Nebiim un Ketubim akronīms; jūdaisma svētie raksti, ko kristietībā sauc par "Veco Derību".
- sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
- grēcisms Sengrieķu valodai raksturīga parādība; šādas parādības atdarinājums citā valodā; aizguvums no grieķu valodas.
- Hajagrīva Senindiešu mitoloģijā - daitja, kas no dieva Brahmas lūpām, tam kalpas beigās guļot, izzaga četras vēdas.
- Rāhu senindiešu mitoloģijā - dēmons (asura), daitju valdnieka Vikpračiti un Dakšas meitas Simhikas dēls, ko uzskatīja arī par planētu, kas rada saules un mēness aptumsumus.
- zervānisms Senirāņu reliģija, kuras galvenais dievs bija Zervāns, saistīta ar mazdaismu.
- Ogema raksts senīru teikās - ķeltu rakstu un daiļrunības dieva Ogmas darināts raksts, lietots 5. gs. kapakmeņu uzrakstos Īrijā, Skotijā, Velsā un Anglijā (atrasti \~360 šādi uzraksti).
- ugunsurbis Seno cilvēku daikts uguns iegūšanai, koka irbulis ar nosmailinātu galu, kas tiek urbjot ātri griezts koka kluča iedobumā, kamēr urbuma vieta sakarst līdz degšanai.
- Ura Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irakā), Eifratas labajā krastā, radusies IV gs. p. m. ē., šumeru reliģiskais centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz daiļamatniecības un juvelieru izstrādājumu.
- Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu.
- kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura.
- Gentiana septemfida septiņdaivu genciāna.
- aura Sevišķa gaisotne, ko izstaro vai kas raksturīga kādai vietai, cilvēkam u. tml.
- bāksignāls signāls, kas tiek noraidīts ziņojot par kļūdainu situāciju lokālajā datoru tīklā.
- osilka Sīkgraudaina galoda.
- mazlabība Sīkgraudaina labība, ko izmanto gk. lopbarībai.
- briketēšana Sīkgraudaina materiāla sapresēšana ģeometriski pareizos vienāda lieluma gabalos - briketēs - ar saistvielām vai bez tām.
- sīkgraudu Sīkgraudains (1).
- sīkgraudu Sīkgraudains (2).
- sīkgraudaini Sīkgraudains.
- briketēt Sīkgraudainu materiālu pārvērst briketēs, piem., ogļu smelkni briketē, lai to varētu labāk sadedzināt, rūdas smalkumus un metālu skaidas - lai ērtāk varētu ievadīt kausējamās krāsnīs.
- daiceklis Sīki piekarināti daiciņi.
- sitāli Sīkkristālisks stikla materiāls, kas iegūts vadāmā katalītiskā heterogēnā stikla kristalizācijā, - blīvs, gluds, smalkgraudains, necaurspīdīgs materiāls baltā, krēma un pat melnā krāsā; lieto apdares materiālu, elektroizolatoru, trauku u. c. izgatavošanai; stiklkeramika, pirokeramika, stiklporcelāns.
- blusenes Sīks, ložņājošs purvu vai (priežu) mežu ogulājs ar melnām ogām un ādainām lapām.
- granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos.
- simbolisms Simbolu kopums, sistēma, arī simboliska izteiksme (piem., rakstnieka, dzejnieka daiļradē).
- ķiploks Sīpolu ģints suga ("Allium sativum"), viengadīgs vai divgadīgs augs, kurā sīpols sastāv no vairākām baltām iegarenām daivām.
- perikardijs Sirds somiņa, plāna saišķaudaina plēve, kas ietver sirdi.
- džimkrovisms Sistemātiska melnādaino amerikāņu segregācijas prakse, kas ASV dienvidu pavalstīs bija visai izplatīta līdz pat 20. gs. 60. gadiem.
- pieradināt Sistemātiski, pakāpeniski sagatavot (ķermeņa daļu) kādai slodzei.
- retardācija Sižetiskas darbības aizkavēšana (daiļdarbā, dramatiska darba iestudējumā, kinofilmā); vēstījuma palēnināšana (piemēram, ar liriskām atkāpēm, pārspriedumiem, aprakstiem).
- kriminālsižets Sižets (kinofilmā, daiļdarbā), kam pamatā ir nozieguma atklāšana.
- kalo- Skaist-, daiļ-.
- skaistule Skaista sieviete, daiļava.
- kā mācītājs (runā) skaisti, daiļrunīgi, pārliecinoši, gudri (runā).
- dailināties Skaistināties, sevi izdaiļot.
- jaucīgs Skaists, daiļš, piemīlīgs.
- daiļjūtība Skaistuma, dailes izjūta.
- skaistumkaraliene Skaistumkonkursa uzvarētāja; par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- košība Skaistums, daiļums, izsmalcinātība, izcilība.
- daile Skaistums, daiļums.
- aprēķins Skaitliska izteiksme (parasti projektējama objekta vērtībai, jaudai un tml.).
- aizskaitīt Skaitot (ko) no galvas, nonākt (līdz kādai vietai).
- lūzums skaldījumā izveidojušās virsmas raksturs; silikātmateriāliem (stiklam, keramikai, betonam u. c.) lūzums var būt gluds graudains, matēts, rupjgraudains, viļņains u. tml.
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, (kur, līdz kādai vietai, cik tālu u. tml.).
- atskalot Skalojoties atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- aizgrauzties Skalojoties, izskalojot iežus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdeni.
- Tjaci Skandināvu mitoloģijā - milzis, daiļās Skadi tēvs, kuram izdevās nolaupīt dievieti Idunu ar tās zelta āboliem, kuri dieviem dāvā mūžīgu jaunību.
- aizskanēt Skanot aizplūst (kam garām, kam pāri, līdz kādai vietai u. tml.).
- palīgskaņa Skaņa, ko pievieno kādai melodijas skaņai tās bagātināšanai.
- repertuārs Skaņdarbi, daiļdarbi, dejas u. tml., ko attiecīgajā laikposmā izpilda kāds kolektīvs (piemēram, koris, ansamblis).
- grāvējs Skaņdarbs, kinofilma, daiļdarbs, arī izrāde, kas (kādu laiku) iegūst lielu popularitāti.
- koncertprogramma Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu (1).
- koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieka, mākslinieku kolektīva repertuārā.
- vējsmilgas Skaraino salmaugu ģints ar vienziedainām vārpiņām, 3-4 reizes par ziedplēksnēm garāku, taisnu vai ielocītu akotu, par iekšplēksnēm mazākām kausiņa ārplēksnēm.
- skārdijs skārdains (1).
- skārdājs skārdains.
- dzīvesziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi; arī tradīciju, ieražu kopums (kādai tautai).
- uzvedums skatuves mākslas darbs; daiļdarba, skaņdarba, dejas u. tml. priekšnesums.
- drāma Skatuves mākslas veids, kurā izmanto šī daiļliteratūras veida darbus.
- rencka Skranda, lupata, arī skrandaine.
- skrandainis Skrandainā apģērbā tērpies cilvēks.
- krapčene Skrandaina sieviete, ubadze.
- ģērpsteles Skrandaina, novalkāta apģērba apakšējā vīle.
- atslarpatāt Skrandainam (un slapjam) atnākt.
- lēvurot Skrandainam kļūt, nolietoties.
- nosknarēt Skrandainam kļūt.
- ņērbt Skrandainam, noplīsušam kļūt.
- šaramiga Skrandainis, baskājis.
- lumpenis Skrandainis, plukata, degradējies cilvēks.
- plukainis Skrandainis, plukata.
- driskis Skrandainis, plušķis; drišķis.
- drišķis Skrandainis, plušķis.
- drašķis Skrandainis.
- kankarainis Skrandainis.
- lampatainis Skrandainis.
- lankaris Skrandainis.
- lenkašans Skrandainis.
- lupatainis Skrandainis.
- ņerckus Skrandainis.
- ņeskata Skrandainis.
- plukatainis Skrandainis.
- pluskatainis Skrandainis.
- skarabiksis Skrandainis.
- skarainis Skrandainis.
- sknārbalītis Skrandainis.
- skrandenieks Skrandainis.
- skrandinieks Skrandainis.
- skrandulainis Skrandainis.
- skrandulis Skrandainis.
- šlana Skrandainis.
- šlanoks Skrandainis.
- kakarbiksis Skrandains cilvēks.
- nodrišķelis Skrandains cilvēks.
- babis Skrandains ubags, arī biedēklis, ar ko baida mazus nepaklausīgus bērnus.
- lēvarains Skrandains, driskains.
- lēvaraiņš Skrandains, driskains.
- lēverains Skrandains, driskains.
- driskains Skrandains, ļoti noplīsis.
- kaldarains Skrandains, nabadzīgs.
- čuslis Skrandains, nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
- skrandlācis Skrandains, netīrs cilvēks.
- nopluskis Skrandains, nodriskāts.
- dripsnains Skrandains, noplīsis, nodriskāts.
- noģidis Skrandains, noplīsis.
- kaikaris Skrandains, pinkains cilvēks, plukata, plikadīda.
- driksnains Skrandains, svītrains.
- drīksnains Skrandains, svītrains.
- drīksnots Skrandains, svītrains.
- drīznains Skrandains, svītrains.
- skārdains skrandains.
- berbeļains Skrandains.
- kakurains Skrandains.
- lampatains Skrandains.
- lanckarains Skrandains.
- lanckarīgs Skrandains.
- lupatains Skrandains.
- nodriskājies Skrandains.
- noskaris Skrandains.
- skarmalains Skrandains.
- sumpatains Skrandains.
- skrandbanda Skrandainu, degradējušos cilvēku grupa.
- atskriet Skrienot atkļūt šurp; skrienot atklāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizskriet Skrienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām, kam priekšā u. tml.).
- Nothofagus nervos slaidais dienvidskābardis.
- Succinea oblonga slaidais dzintargliemezis.
- Carex acuta slaidais grīslis.
- Carex gracilis slaidais grīslis.
- Agrostemma gracilis slaidais kokalis.
- Verpa digitaliaeformis slaidais ķēvpups.
- Alchemilla gracilis slaidais rasaskrēsliņš.
- ārējā robežmembrāna slānis starp tīklenes ārējo graudaino slāni un nūjiņu un vālīšu slāni
- aizslapstīties Slapstoties aiziet; slapstoties nokļūt, nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizslaukt Slaucot (rindā piesietas govis), aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
- aizslaucīt Slaukot aizvākt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atslaucīt Slaukot atvirzīt šurp; slaukot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- vīlas Slāvu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, daiļas jaunavas ar gariem, vaļā palaistiem matiem, kas bija mirušas nekristītas.
- kukluksklans Slepena teroristiska, rasistiska organizācija Amerikas Savienotajās Valstīs, kas dibināta Tenesijā 1867. g. ar nolūku saglabāt balto virskundzību pār melnādainajiem.
- atslēpot Slēpojot atkļūt šurp; slēpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- klieķis Slidena, glīzdaina masa, samirkusi mālzeme.
- gļevens Slidens, glīzdains.
- sklidans Slidens; sklidains.
- sklidens Slidens; sklidains.
- sklīdīgs Slidens; sklidains.
- aizslidināt Slidināt prom; slidinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- atslidot Slidojot atkļūt šurp; slidojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizslidināt Slidojot kopā, aizvadīt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- atslīdēt Slīdot atkļūt šurp; slīdot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizslīdēt Slīdot attālināties; slīdot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizslidot Slidot prom; slidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- aizslīgt Slīgstot, slīdot uz leju, nokļūt (aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.); noslīgt.
- pekņa Slikti izcepta, glīzdaina maize.
- ļerckains Slikti izcepts, glīzdains.
- duņķis Slikti izcepusies, glīzdaina maize.
- glete Slikti izcepusies, glīzdaina maize.
- gleze Slikti izcepusies, glīzdaina maize.
- pārslimāt Slimības dēļ kļūt tādai, kam izraisās spontāns aborts.
- dorafobija Slimīgas bailes pieskarties dzīvnieka ādai.
- kahektiskās aftas smaga zīdaiņu saslimšana, ko raksturo čūlas zem mēles, liesas un aknu palielināšanās un deģenerācija, ādas pigmentācija.
- atrepsija Smagi zīdaiņu barošanās traucējumi, kas rodas, barojot zīdaiņus mākslīgi.
- Alchelmilla acutangula smaildaivainā rasaskrēliņa "Alchemilla acutiloba" nosaukuma sinonīms.
- Alchemilla acutiloba smaildaivainais rasaskrēsliņš.
- smalkgraudu Smalkgraudains (1).
- smalkgraudu Smalkgraudains (2).
- krepsatīns Smalkgraudains kokvilnas audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
- smirģelis Smalkgraudains nogulumiezis, kurā korunda kristāli ir cieši saistīti ar citu minerālu (piemēram, magnetīta, vizlas) kristāliem.
- less Smalkgraudains, porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
- smečka smerliņš jeb bārdainais akmeņgrauzis.
- Aumeistari Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" kļūdains nosaukuma variants.
- mefītisks Smirdains, smacīgs.
- leska Smulis, skrandainis.
- ļeska Smulis, skrandainis.
- rekomendēt Sniegt padomu, norādījumu, pamācību (kādai darbībai).
- ķert Sniegties (līdz kādai vietai) - par zemes platību.
- atnākt Sniegties, stiepties šurp (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.) - par ceļiem.
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- atsoļot Soļojot atkļūt šurp; soļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizsoļot Soļojot nokļūt (līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- atspārdīt Spārdot atvirzīt šurp; spārdot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ķengursoma Speciāla soma zīdaiņa nēsāšanai, kurā zīdainis tiek piestiprināts pie nēsātāja ķermeņa uz krūtīm.
- rezistence Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām); pretestība (1).
- pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām).
- runas dāvanas spēja izteikties brīvi, daiļrunīgi.
- atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp; spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
- atdeve Spēju, jūtu u. tml. veltīšana (darbam, daiļradei).
- potenciāls Spēku, spēju, līdzekļu kopums, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- aizspert Spert prom; ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atspindzēt Spindzot atlidot šurp; spindzot atlidot (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- bronhospirogrāfija Spirogrāfijas veids, kas reģistrē elpošanu tikai vienā plaušā vai pat tikai vienā tās daivā.
- gregarīna Sporaiņu tipa klase ("Gregarina"), visvienkāršākais (vienšūnas) organisms, kas parazitē dažādu bezmugurkaulnieku - posmkāju, gliemju, adatādaino un tārpu zarnās un ķermeņa dobumā, \~1000 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas 5 sugas.
- tramplīns Sporta būve, ierīce sportista lēciena tāluma, augstuma un ilguma palielināšanai (piemēram, slēpošanā, ūdensslēpošanā, daiļlēkšanā).
- batuts sporta ierīce, atsperīgs tīkls (garums 457 cm, platums 274 cm), kas ar gumijas amortizatoriem piestiprināts pie horizontāla rāmja 91 cm augstumā no grīdas, uz tā trenējas akrobāti, vingrotāji, daiļlēcēji; to izmantojot var izdarīt augstus atspēriena lēcienus, un apvienot tos ar vingrojumiem gaisā.
- leduskross Sporta veids (radies 2000. gadā), nobrauciens ar slidām hokejista formā un bruņās, angliski "Crashe Ice"; krešdaiss.
- daiļlēcējs Sportists, kas specializējies daiļlēkšanā.
- daiļslidotājs Sportists, kas specializējies daiļslidošanā.
- atsprakstēt Sprakstot atkļūt šurp; sprakstot atkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- atsprakšēt Sprakšķot atkļūt šurp; sprakšķot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atsprakšķēt Sprakšķot atkļūt šurp; sprakšķot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizspiesties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizspraukties.
- atspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt šurp; spraucoties (kam cauri, garām), atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties; spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- atsprēgāt Sprēgājot atkļūt šurp; sprēgājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atspurgt Spurdzot atlidot šurp (par putniem); spurdzot atlidot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- lampažāt Staigāt skrandainā apģērbā.
- interlobulārs Starpdaiviņu.
- interlobārs Starpdaivu.
- P "Papa" starptautisks signāls – 1) uz tirdzniecības kuģa nozīmē "visai komandai jābūt uz klāja sakarā ar iziešanu jūrā"; 2) uz zvejas kuģa – "mani tīkli ir aizķērušies".
- stāstīt ceļu stāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai (augstākai) varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
- puankarīts Stāvoklis, kad ilgstoši nav iespējams rast risinājumu kādai problēmai.
- atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp; steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizsteberēt Steberēt prom; steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- Tanakas stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra tanakae"), kurai izlocītas vasas un trīsdaivainas vai piecdaivainas lapas, kas rudenī krāsojas karmīnsarkanos vai oranžos toņos.
- aizsteigties Steigties prom; steidzīgi, ātri aiziet, doties (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- aizstīdzēt Stīdzot aizstiepties (līdz kādai vietai, kādā virzienā) - par augiem.
- aizstiepties Stiepjoties aizsniegties (līdz kādai vietai, arī tālu).
- diaskops Stikla plātnīte, ko piespiež ādai, lai apskatītu tās virsmu.
- histeroloģija Stilistisks paņēmiens - loģikas kļūda, proti, kādai darbībai vai parādībai sekojoša darbība vai parādība tiek minēta pirms pirmās darbības vai parādības, piem., "viņš nomira un izlaida garu".
- aliterācija Stilistisks paņēmiens (daiļdarbā) - vienādu līdzskaņu atkārtošanās (strofā, pantā, frāzē u. tml.).
- atsperties Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai).
- uzņemt Strādājot kāpināt, parasti līdz kādai pakāpei (darba tempu).
- atbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt šurp; straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml).
- piekulčināt Strauji maisot pievienot (ko kādam šķidrumam, kādai masai).
- piekult Strauji maisot, pievienot (ko kādam šķidrumam, kādai masai).
- sisties Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kādai, parasti nevēlamai, videi).
- baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā.
- racionālisms Strāvojums mākslā, arī māksliniecisku paņēmienu kopums, kas pārmērīgi uzsver intelektuālu, loģisku vispārinājumu nozīmi daiļradē.
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties šurp; streipuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizstreipuļot Streipuļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- rebefings stresu, arī dzemdību stresu noņemšanas paņēmiens, izmantojot īpašu nepārtrauktās elpošanas sistēmu, kas radaiespēju iekļūt visnomāktākajos psihes apgabalos.
- kompozīcija Struktūra, uzbūve (daiļdarbā, teātra mākslas darbā, kinofilmā).
- aizstumt Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- atstumt Stumjot atvirzīt šurp; stumjot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizstūrēt Stūrēt prom; stūrējot aizvadīt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- sūdijs Sūdains.
- sūdojs Sūdains.
- ragvācelīte Sūnu nodalījuma klase ("Anthocerotae"), sūnas, kurām ir daivaini, ieapaļi rozetveida lapoņi ar vienkāršu uzbūvi, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); likt ko darīt.
- aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nogādāt sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pārvietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgādāt.
- Krievijas sveda svedu ģints suga ("Suaeda salsa"), radnieciski tuva Jūrmalas svedai, no tās atšķiras gk. ar augstumu (25-100 cmm).
- ditirambs Svinīgs dzejojums (līdzīgs odai, himnai).
- bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai, notikumam).
- mantāt Šādā veidā pasargāt zīdaini no katra ļaunuma.
- mantēt Šādā veidā pasargāt zīdaini no katra ļaunuma.
- nags Šādai ragvielas plātnei līdzīgs izvirzījums, veidojums (piemēram, priekšmetam).
- zīds Šādai šķiedrai līdzīga mākslīgā šķiedra.
- šaržs Šāds attēlojums (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- replika Šāds izteikums (daiļdarba, parasti lugas, kinofilmas scenārija) dialogā; šāds izteikums, ko tēlotājs runā izrādē, kinofilmā, uzvedumā u. tml.
- šma Šēma - jūdaistu ticības apliecinājums.
- liroepika Šī daiļliteratūras starpveida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- lirika Šī daiļliteratūras veida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- burvjlazda Šīs apakšklases rinda ("Hamamelidales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, koki ar vienkāršām, veselām vai daivainām lapām.
- pandāns Šīs dzimtas ģints ("Pandanus"), \~600 sugu, mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm.
- saldsaknīte Šīs dzimtas ģints ("Polypodium"), nelieli daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām, 75 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Acme polita šīs ģints sugas "Acicula polita" (gludais adatgliemezis) nosaukuma sinonīms.
- pasīvās matricas displejs šķidro kristālu displejs, kurā var izgaismot attiecīgo pikseli, pievadot strāvu atbilstošajai rindai un kolonnai.
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- aizšķiest Šķiežot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- lēkšķe Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra.
- lēkšķis Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra.
- geta Šķiršanās izziņa jūdaismā, ko izdod ebreju reliģiskā tiesa, gadījumā ja abi partneri piekrīt laulības šķiršanai; šis dokuments ir rakstīts aramiešu valodā, to paraksta divi liecinieki, un to vīrs pasniedz sievai; tas sievu atbrīvo no visām laulības saistībām attiecībā pret vīru.
- aizšķirt Šķirt (grāmatu līdz kādai lappusei).
- atšķūrēt Šķūrējot atdabūt šurp (piemēram, sniegu); šķūrējot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atšļākt Šļācot, šļācoties atkļūt šurp; šļācot, šļācoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizšļākt Šļācoties aizplūst; šļācoties aizplūst (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā attālināties; šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļakstināt Šļakstot, šļakstinot novadīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizšļakstīt Šļakstot, šļakstinot novadīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļākt Šļākt prom; šļācot, ar šalti aizliet, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atšļūkt Šļūcot atkļūt šurp; šļūcot atkļūt (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
- aizšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- Ņujorka Štats ASV ("New York"), administratīvais centrs - Olbani, platība - 141299 kvadrātkilometri, 19746200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vermontu, Masčūsetu, Konnektikutu, Rodailendu, Ņūdžersiju un Pensilvāniju, kā arī ar Kanādu.
- atšūpot Šūpojot atvirzīt šurp (par ūdeņiem, vēju u. tml); šūpojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml) - par ūdeņiem, vēju u. tml.
- epiceloms Tā celoma daļa, kas ir vistuvāka notohordai.
- sērijveidā Tā, ka (kas) ietilpst kādā sērijā (1); tā, ka (ko) izgatavo atbilstoši kādai sērijai; tā, ka (kas) noris atbilstoši kādai sērijai.
- rīcība Tā, ka var izmantot kādai darbībai (par laikposmu).
- metaģenēze Tāda dzīvnieku paaudžu mija, kur dzimumpaaudzei (paaudzei, kurā vairošanās noris dzimumiski) seko viena vai vairākas bezdzimumpaaudzes (kur vairošanās noris dalīšanās vai pumpurošanās ceļā); sastopama daudziem zarndobumaiņiem (hidrozojiem un scifozojiem), dažiem tārpiem, zemākajiem hordaiņiem.
- valodspecifisks tāda valodas iezīme, kas piemīt, ir raksturīga vai ir piemērojama tikai kādai konkrētai valodai vai valodu grupai.
- Tadaiken Tadaiķi.
- Tadaiken Tadaiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
- Latvlauktehnika Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" bijušais nosaukums padomju laikā.
- lieģenieki Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" iedzīvotāji.
- lielvārvenieki Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Vārve" (agrāk - "Lielvārve") iedzīvotāji.
- Vārva Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Vārve" bijušais nosaukums.
- Todaischen Tadaižu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā.
- blacains Tāds (audums), kurā ir daudz kļūdainu vietu (piemēram, ar pārtrūkušām un nesasietām dzijām).
- atdevīgs Tāds (cilvēks), kas ziedo sevi (darbam, daiļradei, arī citu labā).
- epistolārs Tāds (daiļdarbs), kas uzrakstīts vēstuļu formā.
- epistulārs Tāds (daiļdarbs), kas uzrakstīts vēstuļu formā.
- parahordāls Tāds kas atrodas blakus notohordai.
- putras ķiķis tāds putras daudzums, ko zīdainim vienā knupītī var ielikt.
- daivains Tāds, kam ir daivas, tāds, ko veido daivas.
- miniatūrs Tāds, kam ir mazs apjoms (par daiļdarbu).
- unilobārs Tāds, kam ir viena daiva; tāds, kas attiecas uz vienu daivu.
- unilobulārs Tāds, kam ir viena daiviņa; tāds, kas attiecas uz vienu daiviņu.
- čemurziedains Tāds, kam ziedi čemuros, piem., čemurziedainās mauragas.
- stūrgalvīgs Tāds, kas (kādā laikposmā) nemainās, nepakļaujas kādai iedarbībai (par priekšmetiem, parādībām, norisēm u. tml.).
- paraksiāls Tāds, kas atrodas blakus kādai asij.
- intralobārs Tāds, kas atrodas daivā.
- intralobulāls Tāds, kas atrodas daiviņā.
- intraparietāls Tāds, kas atrodas galvas smadzeņu paura daivā.
- interoptisks Tāds, kas atrodas starp redzes daivām, traktiem vai nerviem.
- paracentrāls Tāds, kas atrodas tuvu centram, piem., smadzeņu centrālā blakusdaiviņa.
- centrilobulārs Tāds, kas attiecas uz daivas centrālo daļu.
- okcipitotalāmisks Tāds, kas attiecas uz pakauša daivu un redzes uzkalnu.
- parietookcipitāls Tāds, kas attiecas uz paura un pakauša kaulu vai daivu.
- diadermisks Tāds, kas iet cauri ādai.
- sērijveida Tāds, kas ietilpst kādā sērijā (1); tāds, ko izgatavo atbilstoši kādai sērijai; tāds, kas noris atbilstoši kādai sērijai.
- speciāls Tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam; saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmeta.
- personīgs Tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku); tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai.
- personisks Tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku); tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai.
- sabiedrisks Tāds, kas ir kopējs kādai cilvēku grupai, kādam kolektīvam.
- ādveida Tāds, kas ir līdzīgs ādai.
- perlamutrs Tāds, kas ir līdzīgs šādai kārtai (piemēram, pēc spīduma, raksta, krāsas).
- zīds Tāds, kas ir līdzīgs šādam audumam; zīdains.
- rotaļa Tāds, kas ir paredzēts šādai darbībai, darbību kopumam; tāds, kas ir saistīts ar šādu darbību, darbību kopumu.
- specāls Tāds, kas ir paredzēts, gatavots kādai vajadzībai, noteiktam nolūkam; īpašs, atsevišķs.
- japānisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts japāņu valodā; raksturīgs japāņu valodai, saistīts ar to; raksturīgs japāņiem.
- krievisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts krievu valodā; raksturīgs krievu valodai, saistīts ar to; raksturīgs krieviem.
- latīnisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts latīņu valodā; raksturīgs latīņu valodai, saistīts ar to; raksturīgs latīņiem.
- latvisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts latviešu valodā; raksturīgs latviešu valodai, saistīts ar to; raksturīgs latviešiem.
- lībisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts lībiešu valodā; raksturīgs lībiešu valodai, saistīts ar to; raksturīgs lībiešiem.
- lietuvisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts lietuviešu valodā; raksturīgs lietuviešu valodai, saistīts ar to; raksturīgs lietuviešiem.
- polisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts poļu valodā; raksturīgs poļu valodai, saistīts ar to; raksturīgs poļiem.
- spānisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts spāņu valodā; raksturīgs spāņu valodai, saistīts ar to; raksturīgs spāņiem.
- vācisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts vācu valodā; raksturīgs vācu valodai, saistīts ar to; raksturīgs vāciešiem.
- zviedrisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts zviedru valodā; raksturīgs zviedru valodai, saistīts ar to; raksturīgs zviedriem.
- nozarspecifisks Tāds, kas ir raksturīgs, piemīt kādai konkrētai nozarei.
- patognostisks Tāds, kas ir raksturīgs, tipisks kādai slimībai (par simptomiem, pazīmēm).
- personisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli) vai raksturīgs kādai personai (piemēram, par domam, uzskatiem); [personīgs]{s:1548}.
- personīgs Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli) vai raksturīgs kādai personai individuāli (piemēram, par domām, uzskatiem); [personisks]{s:1552}.
- literārs Tāds, kas ir saistīts ar rakstniecību; tāds, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri nodarbojas ar daiļliteratūru.
- kauja Tāds, kas ir saistīts ar šādu sadursmi; tāds, kas ir paredzēts šādai sadursmei.
- pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
- dermoīds Tāds, kas līdzīgs ādai.
- pilnīgs Tāds, kas ļoti izteikti atbilst kādai darbības sfērai, stāvoklim (par cilvēku).
- neatkarīgs Tāds, kas nav pakļauts kādai citai (augstākai) varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās (par tautu, valsti).
- nesēlisks Tāds, kas nav raksturīgs sēļu valodai, nav saistīts ar to; tāds, kas nav raksturīgs sēļiem.
- nepiekritīgs Tāds, kas neietilpst (piemēram, kādas iestādes, personas) kompetencē; tāds, ko (piemēram, kādai iestādei, personai) nav tiesību izlemt.
- ortodoksāls Tāds, kas nelokāmi, konsekventi seko kādai pārliecībai, virzienam, mācībai, parasti neievērojot konkrētus apstākļus, attīstības procesus; saistīts ar ortodoksiju, tai raksturīgs.
- dzimis Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai (cilvēku) grupai.
- dzimts Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u. tml.
- jaunpiegriezts Tāds, kas no jauna pievērsies kādai ticībai; 19. gs. Latvijā - pareizticībā pārgājušais.
- priekšzīmīgs Tāds, kas noder par pozitīvu paraugu (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam); arī ļoti labs, teicams, nevainojams.
- ādains Tāds, kas pēc izskata atgādina ādu, ir līdzīgs ādai.
- vidusmērs Tāds, kas pēc kvalitātes, daudzuma u. tml. atbilst šādai pakāpei.
- imanents Tāds, kas piemīt kādai parādībai un ir nedalāmi saistīts ar tās būtību.
- plandīgs Tāds, kas pland; plandains.
- patognomisks Tāds, kas raksturīgs kādai noteiktai slimībai, atšķir to no citām.
- divdaivu Tāds, kas sadalīts divās daivās.
- divdaiviņu Tāds, kas sastāv no divām daiviņām.
- granulozs Tāds, kas sastāv no sīkiem graudiņiem; graudains, graudveidīgs.
- pašatdevīgs Tāds, kas veltī savas spējas, jūtas u. tml. (piemēram, darbam, daiļradei).
- sods Tāds, ko sacensībās piemēro sacensību dalībniekam, komandai par noteikumu pārkāpumu.
- tīrs Tāds, kura īpašības atbilst kādai no pamatkrāsām (par krāsu, tās toni); arī dzidrs (2).
- slimīgs Tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes.
- trejdaivu Tāds, kura kādam orgānam ir raksturīgas trīs daivas (par augiem).
- šķira Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- šķirne Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- šķirne Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- literārs Tāds, kurā popularizē, vērtē daiļdarbus; tāds, kurā izmanto daiļdarbus.
- spirāle Tāds, kuram ir šādas līknes forma vai kurš atgādina šādu līkni; tāds, kurā kādai sastāvdaļai ir šādas līknes forma vai kurā kāda sastāvdaļa atgādina šādu līkni.
- kompulsīvs Tāds, kurš ir pakļauts kādai uzmācīgai idejai un pakļauts tieksmei izpildīt kādas darbības atkal un atkal.
- taisns Tāds, pa kuru visīsākā laika sprīdī var nokļūt līdz kādai vietai (par ceļu).
- vāzt Taisīt, vērt (kārbu, trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas); taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.).
- nostiepties Taisni nokarāties (līdz kādai vietai) - parasti par matiem; zaudēt viļņainumu un nokarāties taisni lejup (par matiem).
- monuments Tas (piemēram, daiļdarbs, skaņdarbs), kas ir plašs, ļoti nozīmīgs.
- priekšnesums Tas (piemēram, skaņdarbs, daiļdarbs, deja), ko izpilda publiski.
- zīme Tas (piemēram, uzšuve, nozīme, emblēma, medaļa u. tml.), kas norāda uz kādu darbības sfēru, piederību kādai organizācijai, apbalvojumu par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
- caurbraucējs Tas (tāds), kas kādā vietā iebraucis uz īsu brīdi un dosies tālāk (par cilvēku); tas (tāds), kas brauc kādai vietai cauri vai garām (par cilvēku).
- caurbraucējs Tas (tāds), kas kādai vietai brauc cauri (par satiksmes līdzekli).
- paverkšķi tās pastalu auklas, kas sasietas krusteniski apkārt pēdai.
- bubuļbārdis Tas, ar ko baida kādu (piemēram, bārdains, dusmīgs vecis, arī cita būtne).
- izmukas Tas, kas iekšā kādai ārējai čaulai.
- pārsegs Tas, kas ir pārsegts, novietots kam pāri (parasti, lai aizsargātu pret ko); tas, kas ir paredzēts šādai pārsegšanai, novietošanai.
- serde Tas, kas pastāv, ir centrā, vidū (piemēram, kādai parādībai).
- jaunienācējs tas, kas tikko vai nesen pievērsies kādai nozarei; iesācējs.
- gruži Tas, kas traucē, ir kļūdains, lieks (piemēram, cilvēka apziņā, radošajā darbībā).
- sārņi Tas, kas traucē, ir kļūdains, lieks (piemēram, psihē, raksturā, personībā, arī parādībās sabiedrībā).
- antophila Tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas ģints "Anthophila" kļūdains nosaukums.
- luzerna Tauriņziedains augs, der lopbarībai; lucerna.
- aiztaustīties Taustīties prom; taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.).
- attaustīties Taustoties atvirzīties šurp; taustoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- hazareji Tauta Afganistānā, Irānā, runā hazareju valodā, kas tuva dari valodai, pieder pie irāņu valodām; ticīgie - musulmaņi.
- miaotse Tauta Dienvidķīnā no tai tautu grupas, runā siamiešu valodai radniecīgu valodu.
- tuli Tauta Indijā, dzīvo gk. Karnatakas štata dienvidrietumos, Rietumgatu apvidū, valoda pieder pie dravīdu saimes valodām (tuvu radniecīga kannaru valodai), stipras matriarhāta paliekas, ticīgie - hinduisti, saglabājušies senie ticējumi (dēmonu pielūgšana, senču kults).
- ampatlavani Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- kroji Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- redžanglebongi Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- semendi Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- seraveji Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- bubi Tauta, dzīvo Ekvatoriālajā Gvinejā, Bioko salā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, tuva dualu valodai, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi; jediji.
- šerpi Tauta, dzīvo Himalajos, uz dienvidiem no Džomolungmas, Nepālas ziemeļaustrumos, arī kaimiņrajonos Indijā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuva tibetiešu valodai, senču kults; labi pazīst kalnus, tāpēc bieži pavada ekspedīcijas Himalajos.
- ulči Tauta, dzīvo Krievijas Habarovskas novadā, Amūras lejteces un Ņeveļskoja šauruma krastā, valoda pieder pie tungusu-mandžūru grupas valodām (tuva manaju valodai).
- TDM Tautas daiļamata meistars.
- ieražu folklora tautas daiļrade (gk. tdz., arī buramvārdi, mīklas, pasakas, rotaļas, dejas), kas tematiski un funkcionāli saistīta ar darba, gadskārtu svētku un ģimenes godu ieražām.
- burtniecība Tautas daiļrade; folklora.
- tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma.
- tautas dziesma tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautasdziesma.
- vēstītāja folklora tautas poētiskā daiļrade prozā.
- t. poēt. tautas poētisms, folkloras valodai raksturīga stilistiskā nokrāsa.
- mongori Tautība, dīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Kukunora ezera, valoda pieder pie mongoļu grupas (tuva vecmongoļu valodai), etnoģenēzē piedalījušies rietummongoļi, tjurki, tibetieši un ķīnieši, reliģija - budisms (lamaisms), kas sajaukts ar šamanismu un daoismu.
- krimčaki Tautība, dzīvo galvenokārt Krimas pilsētās (Simferopolē, Sevastopolē, Kerčā u. c.), valoda pieder pie tjurku grupas, ticīgie - jūdaisti, etnoģenēze neskaidra, domājams, ka cēlušies no Krimas seniedzīvotājiem, kam vēlāk piejaukušies ebreji, tjurki, varbūt arī itāļi (dženovieši).
- sibo Tautība, dzīvo Ķīnas Sindzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļrietumos (Ili upes ielejā), neliela grupa arī Mandžūrijā, valoda pieder pie tungusmandžūru grupas, tuva mandžūru valodai, reliģija - konfuciānisms, daoisms, budisms.
- salari Tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, gar Cinhajas un Gansu provinces robežu, valoda pieder pie tjurku grupas (tuva ulguru valodai, ar daudziem aizguvumiem no tibetiešu, mongoļu un ķīniešu valodas), ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- karaīmi Tautība, kas dzīvo galvenokārt Ukrainā (vēsturiskā dzimtene Krima), Lietuvā, Polijā; runā karaīmu valodā un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
- agavi Tautu grupa (bilini jeb bogosi, kamiri, kamti, kvari, kemanti, kaili, aviji), dzīvo gk. Etiopijas ziemeļrietumu daļā vairākos sīkos areālos (Tanas ezera ziemeļu krastā u. c.), >60000 cilvēku, valodas pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- redžanglampongi Tautu grupa (lumpongi, redžanglebongi, pasemahi, seraveji, semendi, ampatlavani, kroji), dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, Indonēzijā, valodas pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuvas malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- aiztecēt Tecēt prom; teciņus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- attecēt Teciņus atnākt šurp; teciņus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- kamēlija Tējasaugu dzimtas ģints ("Camellia"), mūžzaļš dienvidu koks vai krūms ar ādainām lapām un lieliem ziediem, ap 80 sugu.
- adaptācija teksta (piemēram, daiļdarba) pielāgošana (atvieglošana) bērniem, kā arī tiem, kas sāk mācīties svešvalodu.
- lokalizēšana Teksta adaptēšanas veids, kurā, mainot atsevišķus satura elementus, citas tautas daiļdarbu vai citu sacerējumu pielāgo savas tautas, zemes īpatnībām, videi, dzīves apstākļiem u. tml. (parasti tulkošanas procesā).
- proza Teksts (arī tekstu kopums) metriski nesaistītā valodā; metriski nesaistīta valodas forma; daiļdarbs (arī daiļdarbu kopums), kas rakstīts šādā valodas formā.
- Bībele tekstu krājums (Vecā Derība un Jaunā Derība), kuri jūdaismā un kristietībā ieguvuši reliģisku nozīmi; attiecīgā grāmata.
- glezna Tēlains īstenības parādības atspoguļojums (daiļdarbā).
- gleznains Tēlains, izteiksmīgs (piemēram, par daiļdarbu, valodas līdzekļiem).
- sejas teleangiektāzija teleangiektāzija bērniem ar hipofīzes priekšējās daivas attīstības traucējumiem (autosomāli recesīva pārmantošana): punduraugums, hipogonādisms, garīgā un fiziskā atpalicība; pirmajos mūža gados uz sejas rodas teleangiaktātiskā eritema, kas atgādina sarkano vilkēdi (Saules starojuma ietekmē pastiprinās); uz lūpām bieži bulozi izsitumi; ilgstoši saglabājas infantila balss; intelekts normāls.
- satīra Tēlojuma veids (daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā), kam raksturīgs dzēlīgs nopēlums, nosodījums, atmaskojums.
- teikt Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā; sacīt (2).
- sacīt Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā; teikt (2).
- primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar 19. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- panelis telpas sienas apakšējās daļas apdare (piemēram, koka plātņu apšuvums); arī plātnes šādai apdarei.
- persona tēls (parasti daiļdarbā, muzikāli dramatiskā darbā).
- personāžs Tēls (parasti daiļdarbā, muzikāli dramatiskā darbā).
- galerija Tēlu grupa, virkne (piemēram, daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā).
- kavalkāde Tēlu grupa, virkne (piemēram, daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā).
- personāžs Tēlu kopums, sistēma (parasti daiļdarbā, muzikāli dramatiskā darbā).
- kolīzija Tēlu pretnostatījums, pretēju tēla interešu, centienu sadursme (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
- nubuks Teļa vai vērša āda, kas pēc apstrādes ieguvusi samtainu, zamšādai līdzīgu virsmu.
- brīvais temats temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
- aiztenterēt Tenterēt prom; tenterējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nominālisms Teorija, ka naudai ir tikai valsts piešķirtā vērtība un nauda nav prece.
- buiburti Tēraudalumīnija burti, piemēroti rupju, graudainu papīru, maisu, ādas, koka u. c. materiālu apdrukāšanai.
- Baikāla Daurija teritorija no Baikāla ezera līdz Jablonu kalnu grēdai.
- atbalstam Termins, kas apzīmē atbalstu, ko sniedz kādai citai vienībai, formējumam vai organizācijai, saglabājot sākotnējo pavēlniecības pakļautību.
- homoousios Tēva un Dēla vienādais dievišķīgums; termins lietots Nīkajas ticības apliecībā, lai noraidītu ariānismu.
- daimonisms Ticība ļauniem gariem, daimoniem.
- alegoristi Tie, kas (savā daiļradē) bieži izmanto alegoriju.
- nostaigāt Tiekot virzītam, vairākkārt nonākt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- noklusēt Tieši neatspoguļot (ko, piemetām, daiļdarbā), lai (tā) saturu varētu uztvert pēc konteksta, situācijas.
- viennozīmība Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); monosēmija.
- monosēmija tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); viennozīmība; viennozīmīgums.
- aizkalst Tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai).
- iet Tikt atdalītam, arī atdotam, iztērētam (kādai vajadzībai, nolūkam).
- sasniegt Tikt izveidotam, izbūvētam (līdz kādai vietai, kādam augstumam, dziļumam).
- nākt Tikt pakļautam (kādai darbībai), nokļūt (kādā stāvoklī).
- saņemt Tikt pakļautam (kādai fiziskai iedarbībai).
- pušierēties Tikt pieļautai kļūdai; rasties (par bojājumu).
- sajukt Tikt veiktam kļūdaini, neprecīzi (par darbību).
- pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
- aiztipināt Tipināt prom; tipinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- attipināt Tipinot atkļūt šurp; tipinot atkļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml).
- tulkošanas universālija Tipiska tulkojumu pazīme, kas nav saistīta ar avotvalodu un mērķvalodu, bet kas raksturīga jebkurai valodai un meklējama konkrētā lingvistisko sistēmu pāra sastatījumā.
- dijodtirozīns Tireoglobulīna sastāvdaļa; kavē tireotropā hormona rašanos hipofīzes priekšējā daivā.
- tireotropīns Tireotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas regulē vairogdziedzera darbību, veicina tā hormonu sintēzi.
- TTH Tireotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva.
- glītot Tīrīt, izdaiļot.
- pagānisms To cilvēku reliģija un dievlūgšanas prakse, kuri nav ne kristieši, ne jūdaisti, ne musulmaņi.
- kipa Tradicionālā ebreju cepurīte, ko valkā galvenokārt ortodoksālā jūdaisma piekritēji - vīrieši; jermolka.
- ortodoksālais jūdaisms tradicionālais jūdaisms, kas ir fundamentāli talmudisks gan ticējumos gan praksē.
- tiramisu Tradicionāls itāļu virtuves saldais ēdiens.
- attransportēt Transportējot atgādāt šurp; transportējot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- aiztransportēt Transportēt prom; transportējot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Corallorhiza trifida treidaivu koraļļsakne.
- Corallorhiza innata treidaivu koraļļsaknes "Corallorhiza trifida" nosaukuma sinonīms.
- Bazzania trilobata trejdaivu bacānija.
- dadzīši Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
- divzoleji Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
- lagaiņi Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
- ļogaiņi Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
- ļogainis Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
- smadži Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
- smadzīši Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
- sunīts Trejdaivu sunītis ("Bidens tripartitus").
- Bidens tripartita trejdaivu sunītis.
- Lemna trisulca trejdaivu ūdenszieds.
- attrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); attriekt (1).
- aiztrenkt Trenkt prom; trencot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aiztriekt.
- aiztriekt Triekt prom; triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizdzīt.
- triloģija Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- Ambrosia trifida trīsdaivu ambrozija.
- Cymbalaria aquitriloba trīsdaivu cimbalārija.
- Carex trifida trīsdaivu grīslis.
- Viburnum trilobum trīsdaivu irbene.
- Amygdalus triloba trīsdaivu mandele.
- hialomērs Trombocītu bāli homogēnā citoplazma krāsotos preparātos atšķirībā no centrālās graudainās daļas.
- granulomērs Trombocītu centrālā graudaina daļa, krāsotos preparātos tā ir violetsarkana atšķirībā no bāli homogēnās citoplazmas.
- trūde Trūdaina augsne.
- požņans Trūdains.
- trūdainis Trūdains.
- latviskot Tulkot latviski (parasti daiļdarbu).
- vāciskot Tulkot vāciski (parasti daiļdarbu).
- moris Tumšādains cilvēks, nēģeris.
- gabro Tumšs, rupjgraudains bāzisks intruzīvs iezis, dažreiz satur vara, niķeļa, titāna rūdas.
- bazalts tumšs, smalkgraudains vai stiklains bāzisks iezis, kas sastāv no plagioklaziem, piroksēniem un stiklainas pamatmasas; visizplatītākais efuzīvais iezis, lieto keramikā un būvmateriālu ražošanā.
- literarizēt Tuvināt daiļdarba formai, tā raksturīgām īpatnībām.
- piecirst Tuvoties (kādai sievietei), lai iepazītos un kopā pavadītu laiku.
- Limpopo Upe Āfrikas dienvidos (angļu val. "Limpopo"), DĀR un Mozambikā, vidustecē DĀR robežupe ar Botsvānu un Zimbabvi, garums - 1800 km, sākas Vitvatersrandas grēdā, satekot Marikai un Krokodailai, ietek Indijas okeānā.
- Tenesī Upe ASV, Ohaio kreisā krasta pieteka, garums - 1050 km, kopā ar Holstonu 1470 km, veidojas Apalaču rietumu nogāzē satekot Holstonai un Frenčbrodai.
- Sefīdrūda Upe Irānas ziemeļrietumos ("Sefīd Rūd"), veidojas, satekot Kezelūzenai un Sahāsrūdai, ietek Kaspijas jūrā, veido deltu, garums kopā ar Kezelūzanu - 720 km, tek pa aizu starp Elbursu un Bogrovdaga kalniem, Gilanas zemienē izmanto apūdeņošanai.
- Ilkenkobda Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Iļekas (Urālas pietekas) kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Karahobdai un Sarihobdai, garums - 277 km.
- Ziemeļu Dvina upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, garums — 744 km (kopā ar Suhonu 1300 km), veidojas, satekot Vičegdai un Mazajai Ziemeļu Dvinai, kas savukārt veidojusies satekot Suhonai un Jugai, ietek Baltajā jūrā; Severnaja Dvina; Ziemeļdvina.
- Tarima Upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Tarim He"), veidojas satekot Aksu (dod 70-80% kopējās noteces), Jarkendai un Hotanai, garums - 2030 km (kopā ar Jarkendu), ietek Lopnūra ezerā.
- Aistere Upe Latvijā, Dienvidkurzemes novadā, Dunalkas un Tadaiķu pagasta robežupe, garums - 6 km; Aisteres grāvis.
- Lielā Jugla upe Rīgas pilsētā un Garkalnes, Ropažu un Mālpils novadā, garums — 62 km, kritums — 70,6 m, sākas Mālpils novadā satekot Mērgupei un Sudai, pirms ietekas Juglas ezerā satek ar Mazo Juglu.
- Mureša Upe Rumānijā un Ungārijā (rum. val. "Mures", ung. val. "Maros"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 883 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka iepretī Segedai; Maroša.
- Vēzere Upe Vācijas ziemeļu daļā, veidojas satekot Verai un Fuldai, garums - 452 km, ietekot Ziemeļjūrā veido līdz 10 km platu grīvlīci.
- Irbe Upe Ventspils novadā, veidojas satekot Rindai un Stendei, garums - 32 km, kritums - 8 m, ietek Baltijas jūrā Irbes šaurumā; Irve; Dižirbe; Dižirve; Lielirbe.
- apslapināties Urinējot kļūt slapjam (parasti par zīdaini, mazu bērnu).
- evernija Usneju dzimtas ķērpju ģints ("Evernia"), laponis mīksts, krūmveidīgs, daivu virspuse zaļganpelēka, apakšpuse balta, aug uz koku stumbriem, retāk uz augsnes; \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- kutāns Uz ādu attiecīgs, ādai piederīgs.
- Ptolemaja teorija uz ģeocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kas debess ķermeņu redzamo kustību izskaidroja, izmantojot visai sarežģītu riņķu sistēmu – epiciklus (riņķus, pa kuriem pārvietojas debess ķermeņi) un deferentus (riņķus, pa kuriem pārvietojas epiciklu centri); kaut arī šī teorija bija kļūdaina, tā deva iespēju noteikt debess spīdekļu stāvokļus un aprēķināt to kustību.
- atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur, līdz kādai vietai).
- funkcija Uzdevums, nozīme, arī darbība (piemēram, kādai sistēmai).
- dakāpt Uzkāpt līdz kādai vietai.
- uztūnēt Uzlabot (piem., pārbūvējot, izdaiļojot) transportlīdzekli (piem., standarta automobili, motociklu).
- aizrakstīt Uzrakstīt (līdz kādai vietai).
- darakstit Uzrakstīt līdz kādai vietai.
- darakt Uzrakt līdz kādai vietai.
- mautave Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša; pamave (3).
- pamave Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša.
- pamāve Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša.
- pamuja Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša.
- pamuve Uzsegs; galdaini austa linu garenas formas sagša.
- uzrotāt Uzskaistināt, izdaiļot, izrotāt.
- sektantisms Uzskatu ierobežotība, dogmatisms, kas raksturīgi kādai samērā šaurai cilvēku grupai (piemēram, politikā, mākslā); piederība pie sektas (2).
- uzklausīt Uztvert un izprast (piemēram, daiļdarbā).
- lasīt Uztvert, izprast (ko, parasti daiļdarbu, mākslas darbu).
- lasījums Uztvērums, interpretējums (parasti daiļdarbam skatuves mākslā).
- dumbraiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Helodidae"), \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai olveidīgs, klāts ar zīdainiem matiņiem, spīdīgs, 2-6 mm garš.
- grobiānisms Vācu literatūras virziens 15.-16 gs., tematika grozās ap visu nedaiļo un rupjo, līdz galējībai izkopta pornogrāfija un valodas vulgārisms.
- Vadaiņa Vadaiņa ezers - Vadainis Zvārtavas pagastā.
- instrukcija Vadošs norādījums (kādai rīcībai, darbībai); priekšraksts.
- novadīt Vadot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- direktrisa Vadule, analītiskā ģeometrijā vispārīgi līnija, pret ko pastāvīgi jāatspiežas kādai citai līnijai (veidulei), lai veidotu zināmu virsmu.
- sasavadāties Vairākkārt braukt (kur, līdz kādai vietai).
- aiztaujāties Vairākkārt taujājot ceļu, nonākt līdz kādai vietai.
- sprādzienkļūda Vairāku kļūdainu blakussimbolu secība pārraidāmo datu masīvā.
- polimetrija Vairāku pantmēru apvienojums daiļdarbā.
- kulms Vairākus simtus m bieza glūdaini smilšaina slānekļu rinda apakšējā akmeņogļu formācijā.
- vīrpaparde Vairogpaparžu dzimtas ozolpaparžu ģints suga - melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas"), ap metru augsta paparde, lapas plūksnaini divkārt dalītas, sastāv no vienāda platuma sīkām lapu daiviņām, kas izvietotas pa pāriem, Latvijā sastopama bieži ēnainos mežos.
- veģetatīvā vairošanās vairošanās bez apaugļošanās, kādai vecākorganisma daļai attīstoties par jaunu organismu.
- reskripts valdnieka, augstas amatpersonas (piemēram, pāvesta) rakstveida rīkojums, pavēle kādai amatpersonai vai padotajam, atbilde uz lūgumu vai ziņojumu, pateicības izteikums, paziņojums par apbalvojum u. tml.
- daiļliteratūras valoda valoda, ko lieto kā dzīves tēlaina atspoguļojuma līdzekli dažādu žanru daiļdarbos.
- dialekts Valodas paveids, kas raksturīgs kādai sociālajai grupai.
- teokrātija Valsts forma, kurā Dievs tiek atzīts par valdnieku vai arī to, kas netieši vada esošo varu (piemēram, jūdaismā, viduslaiku katolicismā).
- valsts zīdaiņu nams valsts iestāde, kurā tiek uzņemti un uzturēti zīdaiņu vecuma bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni līdz 2 gadu vecumam.
- normatīva vārdnīca vārdnīca, kurā norādītas vārda lietojuma normas, atbilstība literārajai valodai, saziņas situācijai, funkcionālajam stilam u. tml.
- rakstnieka valodas vārdnīca vārdnīca, kurā sakopota kāda rakstnieka daiļradē lietotā leksika, jaundarinājumi, frazeoloģismi, vārdformas un kuras mērķis ir rakstnieka individuālā stila atspoguļošana.
- kolokviālisms Vārds vai vārdu savienojums, kas raksturīgs sarunvalodai.
- leksika Vārdu kopums (valodā, kādā tās formā, piemēram, izloksnē); vārdu kopums, kas raksturīgs kādai sociālai grupai, atsevišķam indivīdam, arī kādam tekstam.
- skaitāmais pantiņš vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai.
- Wartagen Vārtājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
- Warwen Vārves muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
- storaksi Vasarzaļi un mūžzaļi koki un krūmi ar ādainām lapām, ziedi parasti balti, smaržīgi ķekarā, auglis - kaulenis vai pogaļa; subtropos un tropos jūru piekrastēs \~130 sugu.
- pompaļa Vecās, skrandainās drēbēs ģērbusies sieviete.
- pompaža Vecās, skrandainās drēbēs ģērbusies sieviete.
- pompaļa Vecas, skrandainas, arī ielāpainas drēbes, apģērba gabali; skrandas.
- pompaža Vecas, skrandainas, arī ielāpainas drēbes, apģērba gabali; skrandas.
- ievēcināt Vēcinot sagatavot (kādai darbībai).
- firns Vecs, blīvs, rupjgraudains sniegs ar ledus kristāliem, kas veido pārejas formu starp sniegu un šļūdoņa ledu.
- krata Vecs, skrandains apģērba gabals.
- aizvedināt Vedinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Diti Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Dakšas vecākā meita, viena no Kāšjapas sievām, dēmonu asuru - daitju māte.
- atvizināt Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp; vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atvest Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp; vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvizināt Vedot (ar transportlīdzekli), attālināt; vedot (ar transportlīdzekli), aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atvest Vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt šurp; vedot (liekot iet sev līdzi), atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ievest Vedot sev līdzi, padarīt pazīstamu (kādai sabiedrībai), arī iesaistīt (kādā sabiedrībā).
- rotāt Veidojot (attēlus, ornamentus u. tml.), arī novietojot, piestiprinot (piemēram, priekšmetus), panākt, ka (kas) kļūst skaists, daiļš.
- greznot Veidojot (rakstus, zīmējumus), izdaiļot.
- vasara Veidošanās un attīstības augstākā pakāpe (piemēram, kādai parādībai).
- jaunība Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai).
- pavasaris Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai).
- ziedonis Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai).
- romanizēt Veidot (daiļdarbu) ar romānam raksturīgām mākslinieciskajām īpatnībām.
- improvizēt Veidot (mākslas darbu, piemēram, skaņdarbu, daiļdarbu, izrādes tēlu, arī runu) izpildījuma procesā.
- likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
- Abraāma klēpis vēlā jūdaisma un kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos vieta viņpasaulē, kur mirušie taisnie mīt svētlaimē.
- pārvilkt Velkot (parasti apģērba gabalu), pārvirzīt (to pāri kādai ķermeņa daļai).
- atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp; velkot atdabūt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvilkt Velkot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- davilkt Velkot nogādāt, aizgādāt līdz kādai vietai.
- aizvelt Veļot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- atvelt Veļot atgādāt šurp; veļot atgādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Puze Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Blāzma" kļūdains nosaukums.
- arklinieks Vesela arkla zemes saimnieks; dainās saukts par "pilnu vīru".
- aizvest Vest prom; vedot (liekot iet sev līdzi) aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- zombijs Vestindijas un ASV dienvidu iedzīvotāju (melnādaino, indiāņu) pagāniskajos ticējumos - svētais pūķis, dievišķais pitons.
- pasaka Vēstītājas folkloras vai daiļliteratūras žanrs, parasti ar fantastikas elementiem; šī žanra darbs.
- subelektrons Vēsturisks nosaukums hipotētiskai elementārdaļiņai ar mazāku elektrisko lādiņu nekā elektronam, kas it kā reģistrēta kādā, vēlāk par kļūdainu atzītā, eksperimentā.
- ievēzēt Vēzējot sagatavot (kādai darbībai).
- ievēzēties Vēzējot sagatavoties (kādai darbībai).
- ievicināt Vicinot sagatavot (kādai darbībai).
- vidusdaiva vidējā daiva (plaušās).
- keriblūterjers Vidēja lieluma suns ar zilganu, zīdainu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- bahši Vidusāzijas tautu dziedoņi, muzikanti, tautas mutvārdu daiļrades radītāji un saglabātāji, to sacerējumus izpilda dutaras (divstīgu instrumenta) pavadījumā.
- pagaments Viduslaikos kaltās maksājuma naudas nosaukums pretstatā aprēķina naudai, bet 17. un 18. gs. iekausēšanai un pārkalšanai nolemtās novecojušās vietējās un aizliegtās svešzemju monētas.
- hasīdi Viduslaiku mistiķi, kuriem bija nozīmīga loma jūdaisma attīstībā Vācijā.
- sīkkātnis Vielapainais sīkkātnis - orhideju dzimtas sīkkātņu ģints suga, Latvijā reti sastopams purvājos, dzeltenzaļā krāsā, 5-50 cm garumā, dzeltenzaļiem ziediem garā, retā, daudzziedainā ķekarā.
- nesējvielas Vielas, kas nemaina pārtikas piedevu tehnoloģiskās funkcijas un ko izmanto pārtikas piedevu izšķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai modificēšanai, lai atvieglotu attiecīgā pārtikas produkta apstrādi vai lietošanu.
- kontaktants Viena no daudzām vielām (alergēniem), kas izraisa pārmērīgas jutības parādības, tieši pieskaroties ādai vai gļotādai.
- sefārdi Viena no divām (otra - aškenazi) ebreju pamatgrupām, kuru saknes meklējamas viduslaiku Spānijas ebreju kultūrā, veido austrumzemju ebreju vairākumu un sastāda 50% no Izraēlas ebreju skaita, runā ladino (sefardu) valodā, kas tuva spāņu valodai.
- ledeburīts Viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu (gk. čugunu) struktūras pamatsastāvdaļām; smalkgraudains austenīta un cementīta eitektisks maisījums.
- serafs Viena no eņģeļu kategorijām jūdaismā, viena no vairākām ugunīgām būtnēm ar četriem (vai sešiem) spārniem.
- vērene Viena no jāņogu sugām - Alpu vērene ("Ribes alpinum") - ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām; alpu jāņoga.
- badžavi Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- baroki Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- binadi Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- illanuni Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- obiani Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- pesukuani Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- sekahi Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- siluki Viena no oranglautu grupas ciltīm, dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuva malajiešu valodai.
- sikuli Viena no senākajām ciltīm Vidusitālijā, Dienviditālijā un no 13 gs. p. m. ē. Sicīlijā; valoda bija līdzīga latīņu valodai; 4. gs. p. m. ē tos pakļāva grieķi un pakāpeniski tika hellenizēti.
- hondriosoma Viena no šūnas citoplazmas graudainajām struktūrām.
- programmēšanas sistēma viena vai vairākas programmēšanas valodas un nepieciešamā programmatūra, kas paredzēta lietojumprogrammu sastādīšanai kādai noteiktai datu apstrādes sistēmai.
- anahronisms Viena vēsturiska laikmeta notikumu, parādību u. tml. kļūdaina attiecināšana uz citu laikmetu.
- gredzens Vienāda vai līdzīga posma atkārtojums (daiļdarba vai tā atsevišķu daļu) sākumā un beigās.
- hemitireoidektomija Vienas vairogdziedzera daivas izgriešana.
- strelīcija viendīgļlapju klases, banānu dzimtas apakšdzimta ("Strelitziaceae"), lakstaugi ar ādainām lapām divās rindās un nekārtniem ziediem laivveida seglapas žāklē, auglis - pogaļa, aug tropos, gk. Dienvidāfrikā un Dienvidamerikā; 3 ģintis, 7 sugas; audzē arī kā krāšņumaugus.
- sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piemēram, mākslai) tās veidošanās sākumposmā.
- sīkdadzis Viengadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar viendzimuma ziediem kurvīšos un pamīšus sakārtotām trīsdaivainām vai veselām lapām.
- izlīgšanas diena vieni no jūdaistu lielākajiem svētkiem (ebr. "Jom Kippur"), kas tiek svinēti rudenī kā grēku izpirkšanas un attīrīšanās diena.
- attālā pārraudzība vienkāršā tīkla pārvaldības protokola (_SNMP_) paplašinājums, kas nodrošina plašas tīkla pārraudzības iespējas. Protokols _SNMP_ paredz, ka iekārta ir jāapprasa, lai no tās iegūtu informāciju. _RMON_ ir aktīvs un var sūtīt trauksmes signālus par dažādiem trafika stāvokļiem, arī par specifiski kļūdainām situācijām.
- epika Viens no daiļliteratūras pamatveidiem (blakus drāmai un lirikai), kam raksturīgs autora objektīvs vēstījums par notikumiem un personām.
- lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus drāmai un epikai), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā.
- drāma Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un lirikai), kam raksturīgi daiļdarbi, kuri rakstīti personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma.
- Adonajs viens no Dieva nosaukumiem, kas lietoti jūdaisma tradīcijā, lai nebūtu jāizrunā tabuētais Jahves vārds; Bībeles tulkojumos tam atbilst gr. "Kyrios", lat. "Dominus", latv. - (tas) Kungs.
- somatotropīns Viens no hipofīzes priekšējās daivas hormoniem, kas ietekmē vielmaiņas procesus un organisma augšanu.
- folklora Viens no tautas kolektīvās daiļrades veidiem (poētiskā tautas daiļrade, tautas mūzika, tautas horeogrāfija); tautas masu sacerējumi, kas ieguvuši noteiktu māksliniecisku formu un dzīvo tautā kā patstāvīgi daiļdarbi.
- literārā norma viens no valodas normas tipiem; tradicionāli izveidojušās, visai literārajai valodai kopīgas, apzināti izkoptas un noteiktā periodā par paraugu atzītas un rakstītos avotos (gramatikās, vārdnīcās) fiksētas valodas likumības.
- bērna pamešana novārtā viens no vardarbības veidiem pret bērnu, kad bērnam netiek nodrošināta viņa attīstībai atbilstoša aprūpe un šādai attieksmei nav gadījuma raksturs.
- kiberbulings viens no vardarbības veidiem, kas radies līdz ar moderno tehnoloģiju un sociālo tīklu attīstību, un ko raksturo uzvedība, ko indivīds vai grupa veic ar informācijas tehnoloģiju starpniecību, atkārtoti sūtot naidīgas, agresīvas vai pazemojošas ziņas, lai nodarītu kaitējumu vai radītu diskomfortu kādai personai vai grupai.
- Kotels Vieta Jeruzalemē, kur jūdaisti vaimanā par Jeruzalemes krišanu un pastāvīgajām ebreju ciešanām; Raudu mūris; Rietumu siena.
- māmulītis Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli; avotiņš.
- avotiņš Vieta zīdaiņa galvaskausā, kur vēl nav saauguši galvaskausa kauli.
- trūdājs Vieta, kur ir trūdainā augsne; trūdainā augsne.
- nervu punkts vieta, kur nervs ir tuvu ādai vai pieguļ kaulam.
- pozīcija Vieta, kurā (kas) atrodas, parasti kādas darbības veikšanai; vieta, kas paredzēta kādai darbībai, norisei.
- Laužu kanāls Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Zvārtvas pagastā un Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 14 km, iztek no Vadaiņa; Vadainis.
- aizvīties Vijoties aizvirzīties; viļoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvilināt Vilināt prom; vilinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atvilināt Vilinot atdabūt šurp; vilinot atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- šekspiroloģija Viljama Šekspīra daiļrades un biogrāfijas pētniecība.
- tallīts Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; talets.
- talets Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; tallīts.
- atvilnīt Vilnījot atplūst šurp; vilnījot atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atviļņot Viļņojot atplūst šurp; viļņojot atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atviļņot Viļņojot atvirzīt šurp; viļņojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai.
- vilciņš Vingrošanas, daiļslidošanas u. tml. elements, kuru izpildot sportists vairākkārt griežas ap savu asi.
- krekls Vīrietis (parasti kādai grupai piederīgs).
- atvirmot Virmojot atvirzīties šurp; virmojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvirpināt Virpināt prom; virpinot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvirpuļot Virpuļojot atvirzīt šurp; virpuļojot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvirpuļot Virpuļojot atvirzīties šurp; virpuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvirpuļot Virpuļot prom; virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- labā puse virsējā virsma, virspuse, arī ārpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
- hons Virsmu precīzas apstrādes (gk. motoru cilindriem) instruments, kas sastāv no tapņa un pie tā piestiprinātām sīkgraudainām galodiņām.
- kreiss virspusei, ārpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: labā puse
- tituls Virsraksts, nosaukums (grāmatai, brošūrai, žurnālam u. tml. vai kādai to daļai).
- aizvirzīt Virzīt prom; virzot (bīdot, velkot u. tml.) nogādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). _imperf._
- aizvirzīties Virzīties prom; virzoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku); virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp; virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- sagatavošanās visa nepieciešamā izdarīšana (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei)
- virsotne Visaugstākā vieta, visaugstākā daļa (parasti kalnam, kalnu grēdai).
- Korintas stils visdaiļākais kolonnu stils ar greznu kapiteli un akanta lapu rotājumu.
- nullenerģija Vismazākā enerģija, kas var būt kādai sistēmai (piemēram, atomam, molekulai), kura pakļaujas kvantu mehānikai.
- bardainība Vispārināta īpašība --> bārdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bārdainums Vispārināta īpašība --> bārdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļrunība Vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļrunība Vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļskanība Vispārināta īpašība --> daiļskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaistums.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; tikums, krietnums.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainums Vispārināta īpašība --> graudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kļūdainums Vispārināta īpašība --> kļūdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labskanība Vispārināta īpašība --> labskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daiļskanība; eifonija.
- ledainums Vispārināta īpašība --> ledains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- medainums Vispārināta īpašība --> medains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- medainums Vispārināta īpašība --> medains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- medainība Vispārināta īpašība --> medains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkgraudainība Vispārināta īpašība --> sīkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkgraudainums Vispārināta īpašība --> sīkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrandainība Vispārināta īpašība --> skrandains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrandainums Vispārināta īpašība --> skrandains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkgraudainība Vispārināta īpašība --> smalkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkgraudainums Vispārināta īpašība --> smalkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trūdainums Vispārināta īpašība --> trūdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zīdainība Vispārināta īpašība --> zīdains, šīs īpašības konkrēta izpausme; zīdainums.
- zīdainums Vispārināta īpašība --> zīdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvirgzdainība Vispārināta īpašība --> zvirgzdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvirgzdainums Vispārināta īpašība --> zvirgzdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kulminācija Vissasprindzinātākā (daiļdarba darbības, konflikta) attīstības pakāpe, kurai seko atrisinājums.
- bakaine Vista, kam abās galvas pusēs ir bārdai līdzīgi spalvas cekuli (baki).
- Rodailendas vista vistu šķirne, kas izaudzēta gk. Rodailendas štatā ASV; rodailenda.
- rodailenda vistu šķirne, kas izaudzēta gk. Rodailendas štatā ASV; Rodailendas vista.
- priekšķīlis Vītne galvas smadzeņu paura daivas mediālajā virsmā, pakauša daivas ķīļa priekšpusē.
- mediatizācija XIX gs. sākumā - daudzu neatkarīgu vācu firstu - patstāvīgu un tiešu vācu ķeizarvalsts savienības locekļu pakļaušana kādai citai - lielākai vācu valstij, kas arī ietilpa ķeizarvalsts savienībā.
- aizzagties Zagties prom; zagšus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- kosmārija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Cosmarium"), vienšūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala 2 simetriskās pusēs, kuras nav dalītas daivās, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 130 sugu, kas izplatītas gk. augsto jeb sūnu purvu ūdeņos un starp sfagniem.
- Rivčini Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Riucāni" kļūdains nosaukuma variants.
- diorīts Zaļganpelēks, graudains intruzīvs iezis, kas sastāv galvenokārt no plagioklaza un amfibola (ragmāņa); andezīta intruzīvais ekvivalents; izmanto būvniecībā.
- velūrāda Zamšādai līdzīga, blīva, hrommiecēta teļu vai cūku āda ar plūksnainu, samtainu virsmu; to iegūst, slīpējot teļu jēlādu kreisās puses kārtu, bet cūku ādām - labās puses kārtu, tā iegūstot samtaino virsmu.
- koliinfekcija Zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu ierosināta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zīdaiņi, neiznesti, kā arī mākslīgi baroti un novājināti bērni.
- kāts Zeķes augšdaļa (līdz pēdai).
- Klondaika Zelta rūpniecības rajons Kanādā, Jukonas teritorijā, gk. Klondaikas upes baseinā.
- lecideja Zemāko augu ķērpju nodalījuma asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lecideaceae"), ķērpjiem ir vienveidīgs, sīks, zvīņveidīgs, vesels vai šūnveidīgi saplaisājis, dažreiz graudains krevju lapotnis, 20 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 47 sugas.
- Israēla Zeme, ko Dievs apsolīja Ābramam (Ābrahāmam) agrīnajās jūdaisma tradīcijās.
- skropstzvaigzne Zemeszvaigžņu dzimtas ģints ("Trichaster"), sēņu augļķermeņi ir apaļi, ar smailu galotni, to apvalka - perīdija - ārējais slānis uzplīst un sadalās 4-7 daivās, kas atliecas un uz augsnes veido zvaigznei līdzīgu figūru, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Pieatlantijas zemiene zemiene ASV (angļu val. "Atlantic costal plain"), Atlantijas okeāna piekrastē, aizņem teritoriju no Ņujorkas līdz Floridai, platums - 30-350 km, augstums rietumu malā - līdz 100 m.
- zīdene Zīda lakats; zīdaine.
- Volvariella bombycina zīdainā makstaine.
- Clitopilus prunulus zīdainā plūmene.
- Ptinolorhynchus violaceus zīdainais lapeņputns.
- pupalellis Zīdainis (nicīgi).
- gosta Zīdainis ietīts pārvietošanai.
- priekšlaicīgi dzimis zīdainis zīdainis, kas piedzimis pirms 37. grūtniecības nedēļas.
- zīdaļa Zīdainis, vārgulis.
- klējpa bērns zīdainis; mazbērns.
- rāpulis Zīdainis; tas, kas pārvietojas rāpus.
- bebīte Zīdainis.
- karapuzs Zīdainis.
- pupzīdis Zīdainis.
- pupzīža Zīdainis.
- vīstenis Zīdainis.
- zīdonis Zīdainis.
- zīdulis Zīdainis.
- zīdulītis Zīdainis.
- zīdīgs Zīdains.
- zīžains Zīdains.
- rāpulītis Zīdaiņa apģērba gabals - bikses ar pēdām un nelielu augšdaļu ar lencēm.
- pūrīns Zīdaiņa apģērba un veļas komplekts.
- galaktoterapija Zīdaiņa ārstēšana, zāles dodot mātei vai zīdītājai, lai bērns tās saņemtu ar pienu.
- ablaktācija Zīdaiņa atradināšana no mātes krūts.
- vindeles Zīdaiņa autiņi.
- dabiskā ēdināšana zīdaiņa ēdināšana ar mātes pienu.
- kubis Zīdaiņa knupis.
- sosks Zīdaiņa knupis.
- trupķis Zīdaiņa knupis.
- truksnis Zīdaiņa knupītis.
- ļuļķis Zīdaiņa pupiņš.
- lācītis Zīdaiņu apģērba gabals - bikses ar pēdām un lencēm.
- penatēns Zīdaiņu kopšanas līdzeklis.
- neonatālā mirstība zīdaiņu mirstība pirmajās četrās dzīves nedēļās.
- knupītis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim); knupis (1).
- knupis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim); knupītis (1).
- māneklis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim).
- pupiņš Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim).
- zīdenis Zīdījams teļš, zīdainis.
- kāmis Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Cricetidae"), neliels, drukns dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos), 127 ģintis, \~625 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 6 sugas.
- sikspārnis zīdītāju klases kārta ("Chiroptera"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli lidojoši dzīvnieki, kam priekškājas ir pārveidotas par spārniem un kam raksturīgs biezs, zīdains apmatojums, 2 apakškārtas, \~950 sugu.
- puškains Ziedains, puķains.
- ziedaiņš Ziedains.
- grizelīnija Ziedaugu kārtas ģints ("Griselinia"), mūžzaļi, dekoratīvi augi ar apaļām, ādainām, gaiši zaļām lapām, kas iztur dažus grādus sala, var stādīt neapkurināmā siltumnīcā vai arī audzēt traukā.
- ratinēšana Ziemas virsdrēbju auduma apstrāde (sprogošana), lai tas izskatītos līdzīgs kažokādai.
- palēks Ziemciešu dzimtas ģints ("Chimaphila"), zemi puskrūmi ar ādainām lapām, ziemeļu puslodē, gk. boreālajā joslā, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu.
- izsmērēt Ziežot pilnīgi pārklāt (parasti no iekšpuses); izziest (kustīgās daļas kādai ierīcei).
- šizotrihas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Schizotrix"), pavedieni neīsti zaroti, cieši savijušies, veido ādainas, garozveidīgas vai spilvenveidīgas kopas, \~80 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu, kas ne visai bieži sastopamas uz augsnes, klintīm, upju krastos, arī apaugumos, tekošos ūdeņos.
- ziloņkājība Ziloņslimība - kādas ķermeņa daļas, visbiežāk kāju palielināšanās uzbiezējoties ādai un zemādas audiem, ja traucēta limas rite, gk. zirgiem.
- estētika Zinātne par skaistumu, mākslu un daiļradi.
- literatūrzinātne Zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru; literatūras zinātne.
- literatūras zinātne zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru; literatūrzinātne.
- fantaste Zinātniski fantastisku daiļdarbu autore.
- fantasts Zinātniski fantastisku daiļdarbu autors.
- diagnoze zinātnisks kādai augu vai dzīvnieku sistemātikas grupai (dzimtai u. c.) raksturīgo pamatpazīmju apraksts.
- ādenis Zirgs, govs, kuru vienīgā vērtība ir āda; kleperis; ādainis.
- elasmobranchii Zivis ar iekšēju skrimšļu skeletu, galvas kausu bez ārējās ādainās pārklāja plātnes.
- džendžele Zivju baidāmais daikts, pastāv no 3 pēdu garas dzelzs ar kreceli galā, uz kuras uzmaukti 15-20 tērauda riņķi.
- zeltspārnīte Zivju epitets dainās.
- pušķžauņi Zivju grupa ar žaunām nevis parastā ķemmes veidā, bet pušķa veidā ar garu caurules veida purnu un kaula plātņu rindām ādai.
- kopēšanas metode zobratu zobu veidošanas metode ar speciālu, starpzobu spraugas profilam atbilstošas formas griezējinstrumentu - modulgriezni vai modulfrēzi; izmanto rupjai vai pusgludai zobu apstrādei.
- zvirgzdājs Zvirgzdaine.
- zvirgzdēja Zvirgzdaine.
- zvirgzdējs Zvirgzdaine.
- zvirgzdiena Zvirgzdaine.
- zvirgzdiene Zvirgzdaine.
- zvirgzdijs Zvirgzdains, grantains.
- žvirots Zvirgzdains, grantains.
- zvirgzdans Zvirgzdains.
- zvirgzdējs Zvirgzdains.
- zvirgzdojs Zvirgzdains.
- zvirgzdots Zvirgzdains.
- zvirksnots Zvirgzdains.
- daigs Žebērklis ar 2 žuburiem (daigles).
- vēkšt Žēli, aiz sāpēm raudāt (parasti par zīdaini, mazu, slimīgu bērnu).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa dai.