buberts
buberts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | buberts | buberti |
| Ģen. | buberta | bubertu |
| Dat. | bubertam | bubertiem |
| Akuz. | bubertu | bubertus |
| Lok. | bubertā | bubertos |
Saldais ēdiens, ko gatavo no piena, mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
Avoti: MLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nav vienas pareizas receptes, katram pavāram izdodas savs unikālais buberts.
- Ieskatam pāris ļoti vecu buberta recepšu no senām un unikālām pavārgrāmatām:
- Bērni jau pat nezina, kas ir buberts un peldošās salas.
- Mātes māte bija īpaši centusies — cepetis ar saknēm, buberts saldajā.
- Jāatzīst, ka nepelnīti piemirstā prosa biezputrā bija tik garda kā buberts.