zīdene1
zīdene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zīdene | zīdenes |
| Ģen. | zīdenes | zīdeņu |
| Dat. | zīdenei | zīdenēm |
| Akuz. | zīdeni | zīdenes |
| Lok. | zīdenē | zīdenēs |
Zīda lakats; zīdaine.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liezerē " pļavas dedestiņas" sauktas par " virklītēm", " rūgtās ziepenītes" par " zīlītēm", bet " pļavas spulgnaglenes" par " zīdenēm".
- Kur ņemsi zīdeni, ko ņukāt?”
- Pretēji cerētajam, Čamdiņam nebija izdevies apņemt sievu, kura virstu zīdeni, kurai varētu nolikt galvu klēpī un visu izstāstīt, kura piedotu un saprastu, kuras platās gūžas izstumtu pasaulē mantinieku…
- Pus dienām vāra zīdeni ar cūkas galvas pusi
- Klāt vāra zīdeni pupas un grūstus miežus , ne dzirna vās taisītas grūbas