aizprātot
aizprātot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizprātoju | aizprātojam | aizprātoju | aizprātojām | aizprātošu | aizprātosim |
| 2. pers. | aizprāto | aizprātojat | aizprātoji | aizprātojāt | aizprātosi | aizprātosiet, aizprātosit |
| 3. pers. | aizprāto | aizprātoja | aizprātos | |||
Pavēles izteiksme: aizprāto (vsk. 2. pers.), aizprātojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizprātojot (tag.), aizprātošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizprātotu
Vajadzības izteiksme: jāaizprāto
Prātojot nonākt (līdz kādai domai).
Avoti: LLVV