driāde
driāde sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | driāde | driādes |
| Ģen. | driādes | driāžu |
| Dat. | driādei | driādēm |
| Akuz. | driādi | driādes |
| Lok. | driādē | driādēs |
formā: daudzskaitlis Rožu dzimtas ģints ("Dryas"), neliels, ložņājošs mūžzaļš augs ar ādainām, ovālām lapām, baltiem ziediiem, aug ar kaļķi bagātā augsnē kalnos un arktiskajā zonā.
Stabili vārdu savienojumiAstoņvainaglapu driāde. Svendermana driāde.
- Astoņvainaglapu driāde taksons — driāžu suga ("Dryas octopetala")
- Svendermana driāde taksons — driāžu suga ("Dryas x suendermanii")
Avoti: DaE, LEV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Parādījās pirmie augi: polārais kārkls, driādes, efedra, pundurbērzs.
- Gandrīz izzūd vēlajam leduslaikmetam raksturīgie subarktiskie un stepju zālaugi — driādes, pundurvītoli, smiltsērkšķi, efedras, vērmeles, balandas u.c. Samazinās arī pundurbērzu putekšņu daudzums.
- Lai arī urbuma Pantene/Braukšas I-2006 nogulumi nav datēti, tomēr labi atpazīstamais 8200 notikums nosacīti ļauj datēt šī griezuma nogulumus un, iespējams, norāda, ka daļu no 7,60 m dziļā griezuma ( 4,00 - 7,60 m) veido leduslaikmeta beigu posma nogulumi – māli un aleirīti, kuros no makroskopiskajām atliekām atrodami Characeae oogoniji, ostrakodu un molusku čaulas, driādes un pundurbērza makroskopiskās atliekas, kas norāda, ka nogulumi uzkrājušies periglaciāla ezera apstākļos, ļaujot secināt, ka Senais Burtnieks savos pirmsākumos bijis oligotrofs ezers ar aukstu, tīru ūdeni, bez ievērojamas organisko vielu klātbūtnes.
- Sākumā no ledus brīvajās teritorijās parādījās tundrai raksturīgi augi, piemēram, pundurbērzi, pundurkārkli, driādes, ķērpji, dažādas sūnas.
- Siltākos apgabalos astoņvainaglapu driāde aug kopā ar " Cassiope tetragona".