driass
driass joma: ģeoloģija
Trīs pēdējā leduslaikmeta beigu posma vēsākās fāzes (agrais, vidējais un vēlais driass), kuras atdalīja siltāka klimata fāzes "bēlings" un "alerods".
Stabili vārdu savienojumiAgrais driass. Vēlais driass. Vidējais driass.
- Agrais driass vārdkoptermins — leduslaikmeta beiguposma intervāls starp rauni un bēlingu, šajā laikā gandrīz visu Latvijas teritoriju klāja ledus
- Vēlais driass vārdkoptermins — leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīgs ļoti auksts un sauss klimats
- Vidējais driass vārdkoptermins — leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīga klimatisko apstākļu pasliktināšanās, Latvijas teritorijā veidojās ledāja kušanas ūdeņu limnoglaciālie nogulumi
Avoti: SV96, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Strauji pasiltinoties klimatam notiek pāreja no augšējā driasa bezmežu ainavām uz preboreāla bērzu un priežu mežiem.
- Kaut arī klimats kļuva siltāks jau vēlā driasa beigu daļā, tomēr lielā segledāja kušana Ziemeļamerikā un Eirāzijā turpinājās vēl vairākus gadu tūkstošus pēc vēlā driasa/holocēna pārejas ( Carlson et al., 2008).
- Notece no Agasi ezera ir bijis būtisks komponents ledājkušanas ūdeņu pulsam MWP1-a, savukārt tā ūdeņu noplūšana Ziemeļu Ledus okeāna virzienā – iespējams cēlonis augšējā ( vēlā) driasa sākumam ( Tarasov, Peltier, 2006).
- Tajā pašā laikā viņš piedāvā saglabāt Blitta-Sernandera shēmu un sastādītajā tabulā „ Holocēna putekšņu zonu reģionālās iezīmes” nosacīto robežu starp pleistocēnu un holocēnu noteikt starp jaunāko driasu ( DR3) un preboreālu ( PB) ( Segliņš, 2000; 2001a).
- Nogulumos atrodamās augu makroskopiskās atliekas, kā arī putekšņi un atvārsnītes liecina, ka egle Austrumbaltijas reģionā ir bijusi sastopama jau kopš jaunākā driasa sākuma ( Heikkilä, Seppä, 2010), bet egles putekšņu procentuālās vērtības sāk palielināties pirms 7800 kal.g.p. m.