Paplašinātā meklēšana
Meklējam sat.
Atrasts vārdos (634):
- sat:1
- sat:2
- sati:1
- satī:1
- asat:1
- satis:1
- satīt:1
- satja:1
- sator:1
- satva:1
- satapt:1
- satece:1
- satēgt:1
- sateka:1
- satekt:1
- satens:1
- satept:1
- satest:1
- satēst:1
- satika:1
- satikt:1
- satilt:1
- satimt:1
- satine:1
- satīns:1
- satīra:1
- satīri:1
- satirs:1
- satīrs:1
- satori:1
- satost:1
- satrīt:1
- satukt:1
- satūkt:1
- satumt:1
- satumt:2
- satupt:1
- satupu:1
- satura:1
- saturs:1
- satust:1
- apasat:1
- cessat:1
- ersatz:1
- Ersatz:1
- isatis:1
- Iusata:1
- satakas:1
- satalēt:1
- satamīt:1
- satangs:1
- satapāt:1
- satapot:1
- satārpt:1
- satdeps:1
- satecēt:2
- satecēt:1
- satēgāt:1
- sateikt:1
- satekāt:1
- satelst:1
- satēmēt:1
- satempt:1
- satēnēt:1
- satēnēt:2
- satepēt:1
- satepis:1
- satērēt:1
- satērpt:1
- satībēt:1
- saticēt:1
- satīdīt:1
- satiekt:1
- satīkāt:1
- satīkot:1
- satilāt:1
- satilpt:1
- satimot:1
- satimst:1
- satinēt:1
- satiņāt:1
- satīņāt:1
- satirāt:1
- satīrīt:1
- satirpt:1
- satītīt:1
- satomīt:1
- satopīt:1
- satošāt:1
- satraps:1
- satrāpt:1
- satrikt:1
- satrukt:1
- satrūkt:1
- satrupt:1
- satrust:1
- satrūst:1
- satsuma:1
- satūcīt:1
- satūdīt:1
- satūkāt:1
- satūkst:1
- satūkšt:1
- satulzt:1
- satūļāt:1
- satumēt:1
- satumsa:1
- satumst:1
- satunga:1
- satūņāt:1
- satupēt:1
- saturēt:1
- satusīt:1
- satūskt:1
- satuvot:1
- satvāpt:1
- satvars:1
- satvere:1
- satvert:1
- satvīkt:1
- apasatu:1
- Arasate:1
- Doksata:1
- gorsats:1
- Nāsatja:1
- osatūra:1
- Rudsaty:1
- Samsata:1
- sataisīt:1
- sataišas:1
- satalcēt:1
- satalcīt:1
- satalzīt:1
- satampīt:1
- satapāts:1
- satapiņš:1
- satārpot:1
- satastīt:1
- satašķīt:1
- sataucēt:1
- sataujāt:1
- sataukot:1
- satauļāt:1
- satauņāt:1
- sataupīt:1
- sataurēt:1
- sataurēt:2
- satauvēt:1
- satauvot:1
- satauzēt:1
- satekons:1
- satekupe:1
- satelīts:1
- satelsēt:1
- satelzēt:1
- satenkāt:1
- satenkot:1
- satergāt:1
- satērgāt:1
- satervēt:1
- satērzēt:1
- saticība:1
- saticīgs:1
- satiesāt:1
- satievēt:1
- satīklot:1
- satiksme:1
- satillēt:1
- satinets:1
- satirdīt:1
- satirgot:1
- satirzāt:1
- satīstīt:1
- satīties:1
- satracis:1
- satrakāt:1
- satrakot:1
- satrapēt:1
- satrāpīt:1
- satraukt:1
- satreipt:1
- satrenēt:1
- satrenkt:1
- satrepēt:1
- satrēpēt:1
- satresēt:1
- satricēt:1
- satrīcēt:1
- satriekt:1
- satriept:1
- satrikot:1
- satrinkt:1
- satrīņāt:1
- satrīsēt:1
- satropēt:1
- satrūdēt:1
- satrunēt:1
- satrunis:1
- satrupēt:1
- satrusēt:1
- satūkums:1
- satulkāt:1
- satulkot:1
- satumsēt:1
- satuncīt:1
- satureja:1
- saturība:1
- saturīgs:1
- saturkšt:1
- saturnia:1
- satusnīt:1
- satūstīt:1
- satvankt:1
- satvīcēt:1
- satvinkt:1
- Intelsat:1
- omtatsat:1
- apasatam:1
- česatsja:1
- kasators:1
- klusatne:1
- klusatnē:1
- pulsatio:1
- satābināt:1
- sataišņas:1
- satalināt:1
- satamstīt:1
- satāpelēt:1
- satapināt:1
- satapties:1
- sataukšēt:1
- sataustīt:1
- sataušķēt:1
- satecināt:1
- satekalēt:1
- satekonis:1
- satellits:1
- sateršķēt:1
- satērzgāt:1
- satesties:1
- saticīgai:1
- saticināt:1
- satīkavot:1
- satikšana:1
- satikties:1
- satilināt:1
- satimerēt:1
- satinella:1
- satinuļāt:1
- satinuļot:1
- satipuļot:1
- satīpuļot:1
- satiriāze:1
- satyridae:1
- satīriķis:1
- satirināt:1
- satīrisks:1
- satjajuga:1
- satopelēt:1
- satrailāt:1
- satraipīt:1
- satrāklēt:1
- satrakots:1
- satrallāt:1
- satramdīt:1
- satrankāt:1
- satrapija:1
- satraucēt:1
- satraucis:1
- satraukāt:1
- satraukts:1
- satreibēt:1
- satreknēt:1
- satrenkāt:1
- satrienēt:1
- satrīties:1
- satrūkums:1
- satrumpāt:1
- satucināt:1
- satūkšķēt:1
- satulināt:1
- satulznāt:1
- satumsums:1
- satupelēt:1
- satupināt:1
- satupties:1
- saturināt:1
- saturisks:1
- satutināt:2
- satutināt:1
- satuvināt:1
- satveicēt:1
- satvērējs:1
- satversme:1
- Arasatuba:1
- bezsatura:1
- bodisatva:1
- fiksatijs:1
- fiksatīvs:1
- fiksators:1
- glosators:1
- Ilulisata:1
- izsataļāt:2
- izsataļāt:1
- Masatlana:1
- Pothisata:1
- pulsators:1
- pusatviru:1
- sataisināt:1
- satamborēt:1
- satapojums:1
- sataprināt:1
- satargavāt:1
- satarkavāt:1
- satārpināt:1
- sataukstīt:1
- sataukšķēt:1
- sataurinēt:1
- satecējums:1
- satecēties:1
- sateikties:1
- satelitoze:1
- satempties:1
- satencināt:1
- satērēties:1
- satergavāt:1
- satergavot:1
- saterkšķēt:1
- satērpties:1
- saticīgums:1
- satiepties:1
- satievināt:1
- satīkāties:1
- satikšanās:1
- satiķnieki:1
- satillināt:1
- satilpināt:1
- satincināt:1
- satinēšana:1
- satīņāties:1
- satīrīties:1
- satirkšķēt:1
- satirpināt:1
- satisdatio:1
- satītīties:1
- satjagraha:1
- satracināt:1
- satraikšēt:1
- satraikšīt:1
- satraiškēt:1
- satraišķīt:1
- satrākalēt:1
- satrākelēt:1
- satrakināt:1
- satrapējis:1
- satrapināt:1
- satraucošs:1
- satrauksme:1
- satraukums:1
- satreišķēt:1
- satreksnēt:1
- satrenējis:1
- satribulēt:1
- satricināt:1
- satrīcināt:1
- satriecošs:1
- satrieksme:1
- satrinkšēt:1
- satripināt:1
- satrīsināt:1
- satrokšņot:1
- satrūcināt:1
- satrūdināt:1
- satrūkties:1
- satrupināt:1
- satūjāties:1
- satūļāties:1
- satumsināt:1
- satuntināt:1
- satuntulēt:1
- satuntuļot:1
- satūņāties:1
- saturācija:1
- saturators:1
- saturēties:1
- saturīgums:1
- saturnidae:1
- saturnisms:1
- satuvoties:1
- satūžāties:1
- satvarstīt:1
- satvēriens:1
- satverties:1
- satvīcināt:1
- satvirināt:1
- apsatīties:1
- bodhisatva:1
- dasatīties:1
- desatnieki:1
- fleksatons:1
- iesatīties:1
- incensatio:1
- indosatārs:1
- inkasators:1
- koksatroze:1
- krepsatīns:1
- Lielsatiķi:1
- nesaticība:1
- nesaticīgs:1
- nesatiksme:1
- nesatīķoņa:1
- nesaturīgs:1
- nosatīties:1
- polosatiks:1
- pulsatilla:1
- pusatklāts:1
- pusatmiris:1
- pusatvērts:1
- pusatvirus:1
- sasatīties:1
- sataisīties:1
- satamzāties:1
- satašķīties:1
- sataukoties:1
- satauņājums:1
- satauņāties:1
- satauņoties:1
- sataupīties:1
- sataurēties:2
- sataurēties:1
- sataušķināt:1
- satauvojums:1
- satečsūknis:1
- satekpunkts:1
- satemmēties:1
- satemvaloda:1
- satielēties:1
- satīklojums:1
- satimmēties:1
- satimmēties:2
- satirgoties:1
- satīriskums:1
- satisfactio:1
- satīstīties:1
- satjūningot:1
- satomzāties:1
- satostīties:2
- satostīties:1
- satracināms:1
- satracināts:1
- satrakoties:1
- satrāpīties:1
- satraucināt:1
- satrauktība:1
- satraukties:1
- satrausties:1
- satrembavāt:1
- satrenēties:1
- satricēties:1
- satrieciens:1
- satrūkāties:1
- satruļīties:1
- satrunējums:1
- satrupējums:1
- satukloties:1
- satulkoties:1
- satulpīties:1
- satungāties:1
- satungoties:1
- saturnāliji:1
- satūstīties:1
- satversmība:1
- adversatīvs:1
- Ajosatanasa:1
- atsatikties:1
- atsatupties:1
- bezsaturība:1
- bezsaturīgs:1
- compensatio:1
- dispensatio:1
- erkensators:1
- hippesatrum:1
- indeksators:1
- inspisators:1
- miosatelīts:1
- nesatikšana:1
- nosatrīties:1
- nosatupties:1
- pamatsaturs:1
- pasatupties:1
- piesatīties:1
- podpisatsja:1
- posatamente:1
- presatašejs:1
- psathyrella:1
- pusatvēries:1
- raspisatsja:1
- sasatikties:1
- sasatrīties:1
- sasatupties:1
- sataustīties:1
- satekestuārs:1
- satelītsaite:1
- satemvalodas:1
- satisfakcija:1
- satokstīties:1
- satraukāties:1
- satrausīties:1
- satrimšķināt:1
- satromelējis:1
- satulznīties:1
- satumuļoties:1
- saturnālijas:1
- satutināties:1
- satuvinājums:1
- satuvināties:1
- aposaturnijs:1
- apsatecēties:1
- apsatirities:1
- atsatamīties:1
- atsateikties:2
- atsateikties:1
- atsaturēties:1
- autosatiksme:1
- aviosatiksme:1
- balssatbilde:1
- desaturācija:1
- iesatiepties:1
- kompensators:2
- kompensators:1
- kondensators:1
- mitrumsaturs:1
- nesaticīgums:1
- nesaturēšana:1
- nosatamities:1
- nosatapāties:1
- nosatecēties:1
- nosateikties:1
- nosatirīties:1
- nosatrūkties:1
- nosaturēties:1
- nosatušīties:1
- orsataparāts:1
- pasatēikties:1
- pasatēikties:2
- pasatīrīties:1
- pasaturēties:1
- piesatupties:1
- pusatplaucis:1
- sasatrūkties:1
- sasaturēties:1
- satamborējums:1
- sataurinēties:1
- satelītattēls:1
- satelītdators:1
- satelītvalsts:1
- satievināties:1
- satracināties:1
- satricinājums:1
- satrinkšķināt:1
- satrūcināties:1
- satumsināšana:1
- satuntināties:1
- satuntulēties:1
- satuntuļoties:1
- satuvināšanās:1
- apsataisīties:1
- apsatriekties:1
- atsataisīties:1
- atsatīstīties:1
- atsatrāpīties:1
- bezsaturīgums:1
- dasataisīties:1
- iepasatikties:1
- iesataisīties:1
- iesatrakāties:1
- iesatrausties:1
- nesatricināms:1
- Neu-Seeksaten:1
- nosataisīties:1
- nosatampāties:1
- nosatrakāties:1
- nosatrausties:1
- nosatrucēties:1
- nosatvanīties:1
- pārsatīrīties:1
- pasatiesāties:1
- pasatrāpīties:1
- perisaturnijs:1
- piesatapīties:1
- piesateikties:1
- piesatrūkties:1
- piesaturēties:1
- postglosators:1
- pussatrepējis:1
- pussatrūdējis:1
- pussatrunējis:1
- pussatrupējis:1
- sasataisīties:1
- sasatrausties:1
- sasatriekties:1
- satvērējierīce:1
- satvirtināties:1
- angiopsatiroze:1
- asinsatriebība:1
- atsataisnāties:1
- dzimumsatiksme:1
- iesatriekšties:1
- Krussat-Drogen:1
- lielsatiķnieki:1
- pārsatriekties:1
- piesataisīties:1
- piesatrausties:1
- apsatolkavāties:1
- ārpusatmosfēras:1
- hipersaturācija:1
- iesatrupināties:1
- kompensatorisks:1
- miosatelitocīts:1
- nesatricināmība:1
- nosatuntulāties:1
- pasaulsatklāsme:1
- piesatuzavāties:1
- sasatraikšīties:1
- satelītģeodēzija:1
- blokkondensators:1
- maiņkondensators:1
- pārsatargavāties:1
- satelītnavigācija:1
- satelīttelevīzija:1
- kondensatorkarkass:1
- satelītapakšstacija:1
- satelītkartogrāfija:1
- satelīttriangulācija:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (4537):
- omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
- ietilpība (daiļdarba, teksta) satura nozīmīgums, dziļums
- pieķerstīt (Daudzkārt) pieķert, satvert.
- petimetrs 18. gs. literatūrā - satīrisks jauna švīta, vējgrābšļa tēls.
- standartsudrabs 222/240 tīra sudraba saturošs leģējums (monētu sudrabs).
- ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
- prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
- LGS A/s "Latvijas Gaisa satiksme".
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā.
- sējas āboliņš āboliņa suga ("Trifolium sativum").
- Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā.
- orbitogrāfija Acs dobuma un tā satura rentgenogrāfiska vai datortomogrāfiska vizualizācija.
- kombinētie adījuma pinumi adījuma pinumi, kas satur vismaz divus galvenos, atvasinātos un rakstu pinumu elementus.
- prespinumi Adījuma rakstu pinumi, kas satur cilpas ar vienu vai vairākiem uzmetumiem.
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
- asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi.
- relatīvā adresēšana adresēšanas shēma, kuru izmantojot instrukcijas adreses daļa satur relatīvo adresi.
- oinometrs Aerometrs, kas mērī alkohola saturu vīnā.
- diascordium Agrāk daudz lietots zāļu līdzeklis, kas satur 1% opija.
- cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
- saskopuļot Aiz skopuma sataupīt, sakrāt.
- eksaltēt Aizgrābt, uzbudināt, satraukt, apgarot.
- eksaltācija Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma.
- eksaltēts Aizgrābts, satraukts; slimīgi jūsmīgs.
- ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula.
- saviļņojošs Aizkustinošs, satraucošs.
- aiznasāt Aiznesat.
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
- dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- aiztvert Aizsniegt un satvert.
- aiztricināt Aizvest satricinot (kratot).
- aiztrīcināt Aizvest satricinot (kratot).
- ahondrīts Akmens meteorīts, kas nesatur apaļus graudiņus - hondras.
- Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā.
- akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos.
- epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu.
- Krēķupe Alakste, Pāces satekupe.
- Zeltupe Alakste, Pāces satekupe.
- metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH.
- alkadiēns Alifātisks ogļūdeņradis, kas satur divas dubultsaites.
- nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
- selagīns Alkaloīds, ko satur indīgais augs apdzira.
- homotermopsīns Alkaloīds, ko satur lancentiskās termopses droga.
- pahikarpīns Alkaloīds, ko satur lancetiskās termopses droga.
- teofilīns Alkaloīds, ko satur tējas lapas.
- olefīni Alkēni - nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti.
- spirta dzēriens alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta.
- dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
- spirituozs Alkoholu saturošs, alkoholisks.
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
- ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
- kasieris amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, satiksmes līdzeklī u. tml.).
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai.
- ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
- longtonna Amerikāņu apzīmējums angļu tonnai, kas satur 20 "Hunderweight" pa 112 mārciņām katrā, jeb 1016 kg.
- monoamīds Amīds, kas satur vienu amīdgrupu.
- monoamīns Amīns, kas satur vienu aminogrupu; tie ir biogēnie amīni serotonīns, dopamīns, epinefrīns un norepinefrīns.
- ammofoska Ammofosa veids, kas satur visas trīs galvenās augu barības vielas.
- Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km.
- Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km.
- Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km).
- polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu.
- lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām.
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām.
- almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu.
- desmopresīns Antidiurētiskā hormona atvasinājums, medikaments, ko lieto, lai ārstētu urīna nesaturēšanu naktīs.
- hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu.
- pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus.
- antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību.
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā.
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas.
- šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri.
- sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
- kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
- aeroskops Aparāts gaisa putekļu satura noteikšanai.
- orsataparāts Aparāts gāzu analīzēm, ko lieto gk. fabriku kurtuvju pārbaudēm; analizē skābekļa un ogļskābās gāzes saturu dūmgāzēs.
- ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
- laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
- acidobutirometrs Aparāts tauku satura noteikšanai pienā, to apstrādājot ar skābi.
- tvaika ģenerators aparāts vai agregāts virsatmosfēras spiediena tvaika ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzes siltumu (tvaika katls) vai elektroenerģiju (elektriskais tvaika ģenerators).
- gānu dziesmas apdziedāšanās dziesmas ar ķengājošu saturu.
- Rāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils novada Viesatu pagastā.
- Vārme Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs.
- Satiķi Apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi.
- Bali Apdzīvota vieta Indijā, Rietumbengālē, Kalkātas satāvdaļa, senāk tās piepilsēta.
- Oranmora apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Golvejas līča ziemeļaustrumu piekrsatē.
- plazma apgabals gāzu izlādes caurulē, kas satur apmēram vienādu skaitu elektronu un pozitīvo jonu.
- satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps.
- aptrīcināt Apgāzt satricinot.
- apgramstīt Apgrābstīt (1) (parasti, lai ko sataustītu).
- apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties.
- ķiguzis Apļveidā ap pakausi satīta matu bize.
- koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
- krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm).
- nodunis Apmācies, satumsis.
- stīpuloties Apmākties, satumst, savilkties mākoņiem.
- stīpuļoties Apmākties, satumst, savilkties mākoņiem.
- aptvert Apņemt (ar rokām, ar kājām), parasti saturot.
- apdēnēt Appūt visapkārt, sairt, sadrupt, sadēdēt, satrūdēt.
- skaidrojums apraksts, kurā atklāj vārda nozīmi, resp., jēdzienisko saturu.
- lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); bezgaumīgs, banāls.
- redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- ozonēšana Apstrāde ar ozonu, piem., gaisa vai ūdens tīrīšana un dezinficēšana ar materiāliem, kas satur vai izdala ozonu.
- saboķēt aptīt ar audumu; satīt lakatos.
- pietīt Aptīt, satīt papildus.
- sabuntēt Aptīt, satīt.
- notoņāties Aptīties, satuntulēties.
- Sarare Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē.
- Uribante Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē.
- teritorijas skaitliskā karte apvidus karte, kuras saturs ir digitālā formā.
- UNDRO Apvienoto Nāciju Organizācija palīdzībai katastrofās ("United Nations Disaster Relief Organisation").
- nozaidīt Apziest, satriept, aizziest.
- ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus.
- C. S. N. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai Francijā (franču "Comite superieur de normalisation").
- safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
- humozs Ar augstu humusa saturu.
- bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai.
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
- rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
- saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt.
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
- nauja Ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu.
- naujas Ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu.
- gāzbalons Ar gāzi pildīts metāla balons, kas parasti satur propānu-butānu vai metānu, šķidrā vai saspiestā veidā.
- sagrožāt Ar grožiem stingri saturēt (zirgu).
- uzžākarēt Ar koku sataustīt (ūdenī).
- nozīmes nobīde ar nozīmes pārnesumu nesaistītas pārmaiņas valodas vienības jēdzieniskajā saturā.
- mikrosfigmija Ar pirkstiem grūti sataustāms pulss.
- īpāt Ar pirkstiem satvert ādu (uz rokas virsas) un celt to uz augšu (bērnu rotaļa).
- knībāt Ar pirktiem satvert plaukstas aukšējās daļas ādu un pavilkt uz augšu (bērnu spēle); cīpāt.
- noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
- keramiskā masa ar sajaukšanas vai samalšanas metodēm sagatavots keramikas izejvielu un dažādu piedevu (disperģēšanas līdzekļu, mineralizatoru u. c.) viendabīgs maisījums ar dažādu mitruma saturu; izmanto keramiskajiem izstrādājumiem.
- ar nemierīgu (arī drebošu) sirdi ar satraukumu, bažām.
- drāma Ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums.
- idrains Ar satrunējušu serdi, dobs.
- ņidrains Ar satrunējušu serdi, dobs.
- ņidrs Ar satrunējušu serdi, dobs.
- vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
- žāvēt ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; arī [kaltēt]{s:1252}
- kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
- izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
- rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
- grauzt Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
- OAPEC Arābu naftas ekspotētājvalstu organizācija ("Organisation of Arab Petroleum Exporting Countries").
- Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā.
- datnes iedalīšana ārējās krātuves piešķiršana datnes ierakstam un datnes iezīmes fiksēšana sējuma satura rādītājā.
- pantopons Arī omnopons - ārstniecības preparāts, satur apmēram 50% morfīna; lietojams kā sāpju remdēšanas līdzeklis un miega zāles.
- lēts Ārišķīgs, bez dziļāka satura; arī banāls.
- dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem.
- šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
- kā zibens ķerts ārkārtīgi pārsteigts, samulsis, satriekts, nobijies.
- patoloģiskais afekts ārkārtīgi spēcīgs satraukums, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
- virsauklis Arkla sastāvdaļa, kas satur lemesnīcu no virspuses.
- Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts.
- namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas.
- naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
- adamsīts Arsēnu saturoša, kairinoša indīga kaujas viela, kas iedarbojas uz aizdegunes gļotādu.
- kazorāns Arsēnu saturošs līdzeklis ērkšķogulāju apmiglošanai pret Amerikas miltu rasu.
- skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi; iedarbīgs narkotisks līdzeklis.
- hormonpreparāts Ārstniecības līdzeklis, kas satur dabiskos hormonus vai sintētiskos savienojumus ar hormonālu aktivitāti.
- citronmelisa Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu ar citrona smaržu.
- atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu.
- mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis.
- pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa.
- novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs.
- roketsalāti Arugula - sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
- Božupīte Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā.
- Sērmūkšu strauts Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā.
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
- vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
- terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem.
- gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- tausagīzs Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku.
- gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
- gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā.
- globālā pozicionēšanas sistēma ASV navigācijas satelītu sistēma (GPS) ar 26 satelītiem; lido 20200 km augstumā, orbītas slīpums 55 grādi, apriņķošanas periods 12 stundas.
- atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
- enurēze atkārtota nespēja kontrolēt urinēšanu jeb urīna nesaturēšana.
- Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku.
- nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles.
- pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu).
- pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
- metaatmiņa Atmiņa par atmiņu (virsatmiņa), atmiņas veids, kas pavada jebkuras informācijas iegaumēšanas procesus un nav tieši saistīts ar iegaumēšanas mērķi (objektu).
- nedestruktīvā atmiņa atmiņa, kurā katras šūnas saturs saglabājas pēc informācijas nolasīšanas.
- destruktīvā atmiņa atmiņa, kurā lasīšanas operācijas izdzēš šūnu saturu. Lai informāciju saglabātu, tā katru reizi pēc lasīšanas jāatjauno.
- asociatīvā atmiņa atmiņa, kurā piekļuvi datiem realizē, norādot kāda datu lauka saturu, nevis tā atrašanās vietu; šāda veida atmiņu izmanto, piemēram, datu bāzu specprocesoros.
- energoatkarīga atmiņa atmiņa, kuras saturs zūd, ja tai pārtrauc pievadīt barošanas spriegumu.
- permanentā atmiņa atmiņa, kuras saturu nevar dinamiski mainīt datora darba gaitā. Datus permanentā atmiņā ieraksta tās izgatavošanas procesā.
- tīrīšana Atmiņas satura pārskate, lai izdzēstu datus, kuri kļuvuši nevajadzīgi vai neizmantojami.
- pēcizmete Atmiņas un reģistra saturu izvade anormālas aptures gadījumā.
- starpība Atņemšanas rezultāts, arī izteiksme, kuras saturs ir atņemšana.
- starpkodols Atoma kodols, kas rodas kodolreakcijā, mērķkodolam satverot bombardējošo daļiņu, kuras enerģija sadalās starp visiem mērķkodola nukloniem; eksistences laiks ap femtosekundi (10-15 s).
- regurgitācija Atpakaļplūsma, doba orgāna satura pārvietošanās fizioloģiskajam pretējā virzienā, saraujoties orgāna muskuļiem.
- attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
- pārlūkošana Ātras lasīšanas paņēmiens, ko izmanto, lai lasīšanas gaitā iegūtu vispārīgu priekšstatu par informācijas avota (laikraksta, žurnāla, grāmatas vai cita plašāka teksta) saturu.
- lentprinteris Ātrdarbīgs sitienprinteris, kurš satur metāla vai plastmasas lenti ar tai uzmontētiem rakstzīmju izciļņiem.
- meningoblastoma Ātri augoša meningioma; dažreiz satur melanīnu.
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- Remtes ezers atrodas Austrumkurzemes augstienē, Saldus novada Remtes pagastā, 110,1 m vjl., platība — 74 ha, garums — 1,0 km, ieapaļš, lielākais dziļums — 1,2 m, iztek Viesata.
- Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t.
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas.
- Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagsatā, Lošu ciemā, ir 12 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - gandrīz apaļš \~23 m diametrā, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- atropos Atropos pulsatoria - parastās putekļuts sinonīms nosaukums.
- ekspresautobuss Ātrs regulāras satiksmes autobuss, kas pietur tikai maršruta galapunktos vai dažās pieturās.
- attuntuļot Atsegt, attīt (ko satuntuļotu).
- privātā bibliotēka atsevišķa lietotāja vai lietotāju grupas veidota bibliotēka, kurā tie uzglabā savas programmas, procedūras vai datus, kuru saturs nav pieejams citiem lietotājiem.
- nomoteti Atsevišķās sengrieķu valstīs iestāde, kuru ievēlēja noteiktiem likumdošanas uzdevumiem, sevišķi satversmes reformai.
- ākstiens Atsevišķs notikums vai epizode ar ākstīgu saturu.
- Nova Atsevišķu apdzīvotu vietu vairākvārdu nosaukumu satāvdaļa.
- Nove Atsevišķu apdzīvotu vietu vairākvārdu nosaukumu satāvdaļa.
- Novi Atsevišķu apdzīvotu vietu vairākvārdu nosaukumu satāvdaļa.
- buks Atsperecēšu detaļa, kas satur ecēšanas dziļuma regulēšanas stieni.
- pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
- sulfītatsārms Atstrādātā vārskābe pēc sulfitcelulozes ieguves, satur lignīnu, cukurus u. c. izšķīdušās koksnes sastāvdaļas.
- rejekcija Atsviešana atpakaļ, piem., zarnu satura atsviešana kuņģī.
- diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības.
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- jūras navigācijas kartes saturs attēls, kas raksturo kartes tēmu, – speciālie satura elementi ir dziļuma atzīmes, orientieri, navigācijas līdzekļi, gultnes raksturojumi, krasta līnija; matemātiskie satura elementi – kartogrāfiskā projekcija, kartes mērogs, tīkls.
- mīms attēls, video vai teksta fragments ar humoristisku saturu, kuru kopē un plaši izplata interneta lietotāji, veidojot arī variācijas par to pašu tēmu
- centinormāls Attiecīgs uz šķīdumu, kura viens litrs satur vielas gramekvivalenta vienu simtdaļu.
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- sliecība Attīstības virziens; satura ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
- slieksme Attīstības virziens; satura ideoloģiskā virzība (piemēram, mākslas darbiem).
- nosliece Attīstības virziens; satura, ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
- atvīt Attīt (ko satītu vai satinušos).
- atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu).
- kontinence Atturība, mērenība; savaldība; spēja saturēt.
- pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem.
- vēmekļi Atvemtais, izvemtais kuņģa saturs.
- reflukss Atvilnis, orgāna satura atplūde vai pasīva ieplūde citā orgānā virzienā, kas ir pretējs normālajam.
- SVH Atzīme telegrammās, kas sūtītas cilvēku dzīvības glābšanai jūras un gaisa satiksmē (fr. "securite vie humaine" - cilvēka dzīvības drošība).
- hamartoplāzija Audu hiperkompensatoriska attīstība rētošanās procesā.
- perisinusīts Audu iekaisums ap gaisu saturošu sinusu.
- kista Audzējs somas veidā ar šķidru vai pusšķidru saturu.
- ganglioneiroblastoma Audzējs, kas satur ganglioneiromas un neiroblastomas elementus un simpātiskajos mezglos izveidojušos mazdiferencētu neiroblastu veidojumu.
- miofibroma Audzējs, kas satur saistaudus un muskuļaudus.
- garšaugi Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- kaļķaugi Augi, kas satur kaļķi lielākā daudzumā.
- nikotīnaugi Augi, kas satur nikotīnu.
- eļļas augi augi, kuru sēklas, augļi vai citas daļas satur daudz eļļas.
- bazaltiskais augīts augīta paveids, satur titānu un mangānu.
- sēklotne Auglenīcas daļa, kas satur daudz sēklu.
- podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū.
- ekoauglis Auglis, kas audzēts un apstrādāts bez ķīmiskiem piemaisījumiem un satur vienīgi dabiskas vielas.
- pagrants Augsne, kas mazliet satur granti.
- pamāls Augsne, kas mazliet satur mālu.
- plienājs Augsne, kas satur blīvu dolomītu, merģeli.
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu.
- piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas.
- potenciāli piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku.
- statocistas Augu augošo daļu šūnas, kas satur sīkus, ļoti kustīgus, cietus graudiņus - statolitus.
- sinepju eļļa augu eļļa, ko satur, piemēram, sinepju sēklas.
- edestīns Augu globulīns, atrodams sēklās (kaņepju, saulespuķu, rīcina), satur visas neaizvietojamās aminoskābes.
- seismonastijas Augu kustības, morfoloģiski vai tikai fizioloģiski dorsiventrāliem orgāniem saliecoties un atliecoties, ko izraisa ārēji grūdieni un satricinājumi.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
- hermess Augutu kārtas laputu apakškārtas atsevišķu sugu nosaukuma satāvdaļa.
- ūzaukla Aukla apakšbikšu saturēšanai.
- iuzaukla aukla bikšu saturēšanai.
- apsitām satīts aukla ir nelīdzeni satīta, ja viens pavediens ir stingrāk, otrs vaļīgāk pievilkts.
- pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
- spandauklas Auklas, kas satur kopā arkla lemeša un ilkšu (apīžu) savienojumus.
- hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem.
- euchologions Austrumu baznīcas galvenā rituālu grāmata, satur liturģijas mesām un sakramentiem, lūgšanas utt.
- mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
- čaucīte Aušanai satīta spolīte.
- mestavas Aušanai satītas dzijas.
- avārijas radioboja automātiska iekārta uz kuģa, kas dod avārijas radiosignālus, kurus pieņem starptautiska satelītsistēma "KOSPASSARSAT".
- ATTS Automātiskie tālsatiksmes telefona sakari.
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- autosatiksme Automobiļu satiksme.
- rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors.
- Eurolines Autosabiedriba "Eurolines" - Eiropas starptautiskās autobusu regulāras satiksmes tīkls, kurā ir ietverta arī Latvija.
- sējas auza auzu suga ("Avena sativa"), kas tiek kultivēta kā pārtikas un lopbarības augs.
- šķembu bumba aviobumba, kas sastāv no vairākiem simtiem mazu bumbu kopējā apvalkā un katra no tām satur lielu skaitu lodīšu un metāla šķembu.
- lapele Avīze (parasti ar politiski naidīgu, arī mazsvarīgu saturu).
- Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju.
- čargjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa satraukumu.
- azosavienojumi Azogrupu saturoši organiski savienojumi, krāsainas (dzeltenoranžas, sarkanas, violetas), gk. cietas vielas.
- kobalamīns B~12~ vitamīns, kam liela nozīme asinsradīšanas procesos organismā; pēc ķīmiskās struktūras līdzīgs hemoglobīnam, bet dzelzs vietā satur kobaltu; ciānkokobalamīns.
- koncentrāts Bagātināšanas produkts ar paaugstinātu derīgo komponentu saturu.
- homilofobija Bailes no satiksmes ar cilvēkiem.
- gravidofobija Bailes satikt grūtnieci.
- uzbakstīt Bakstot sataustīt, atrast.
- nitragīns bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur gumiņbaktērijas, kuras saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to.
- AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B.
- entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu.
- lizogēniskās baktērijas baktērijas, kas satur mērenā bakteriofāga ģenētisko materiālu profāga veidā un spontāni vai inducējošo faktoru iedarbības rezultātā izdala bakteriofāgu.
- dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem.
- ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā.
- variolovakcīna Baku vakcīnas limfa, ko iegūst no teļa, kurš potēts ar cilvēka baku pustulu saturu.
- adadžo Baletā - dejas forma (gk. duetā), kurā partneris atbalsta balerīnu satvērienos.
- balinātā celuloze balinot iegūta celuloze, kas satur 86-88% alfa celulozes.
- laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana.
- spoguļdzelzs Balta jēldzelzs ar augstu mangana saturu, - tēraudam.
- levoglikozāns balta kristāliska viela ar saldenu garšu, šķīst ūdenī, daļēji šķīst spirtā, ēterī, hloroformā, benzolā, to satur koksnes pirolīzes produkti.
- leikoreja Balta vai iedzeltena gļotas un strutas saturoša šķidruma izdalīšanās no maksts.
- dzīvnieku tauki balta vai iedzeltena vienveidīga masa ar mīkstu konsistenci, kas satur piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes.
- kūlaiņi Baļķi, kas satur jumstiņu (lubu) jumtu.
- kāpostbaļļa Baļļa, kurā skābē kāpostus, uzglabā skābētus kāpostus; šīs baļļas saturs.
- Bānūži Bānūžu upe - Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
- vergelds Barbaru tiesībās - atlīdzība naudā par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja aizstāt asinsatriebību.
- satraucis Bāriens, uztraukums; satraukums.
- Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
- THB Bāts; Taizemes Karalistes valūtas kods, sīknauda - satangs.
- melilitbazalts Bazalts ar nelielu kramskābes saturu, smalkgraudains, tumši pelēkā krāsā.
- baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci.
- gruzīties Bēdāties, skumt; satraukties.
- šķipste Beramvielas daudzums, ko varēja satvert starp īkšķi, rādītāja un vidējā pirksta galiem.
- taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi.
- skritulis Bērnu rotaļlieta, kas satur rotējošu disku.
- Pūķupīte Bērzenes kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagsatā.
- Dravniekvalks Bērzkalnupes kreisā satekupe Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
- bezmiesība Bez formas, bez satura, bez vērtības.
- bez elpas bez spēka, pilnīgi satriekts.
- mikroatspoļu stelles bezatspoļu stelles, kurās audu šķīrienā ievada ar speciālām mikroatspolēm, kas nenes audu uztinumu, bet satver tikai tā galu un ievada šķīrienā.
- Paskāla trijstūris bezgalīgs skaitļu trijstūris, kas satur binomialkoeficientus; katrs iekšējais skaitlis ir abu virs tā stāvošo skaitļu summa.
- kvākšēt Bezjēdzīgi, nesakarīgi un bez satura runāt šo un to.
- caponlaka Bezkrāsaina vai krāsaina nitrocelulozes laka, kas nesatur plastifikatoru.
- alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni.
- bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti.
- ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti.
- amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus.
- bezsaturīgums Bezsaturība.
- ēcholalija Bezsaturīga otra runas atdarināšana.
- kā pa ķešu bezsaturīgi, neizprotami, juceklīgi.
- ūdens gabals bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
- bezsatura Bezsaturīgs.
- bezsudraba Bezsudraba fotogrāfija - paņēmieni attēla iegūšanai ar sudraba halogenīdus nesaturošiem gaismjutīgiem slāņiem.
- formkriticisms Bībeles pētniecības metode, kas izpaužas teksta formas un satura kritiskā analīzē.
- Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli.
- annotācija Bibliogrāfijā grāmatas ārējā apraksta papildinājumi, kas attiecas uz saturu; anotācija.
- ķēmēks Biedēklis, jocīga, satuntulējusies persona ar atbaidošu izskatu.
- burzīties biedroties, satikties
- tusēt Biedroties, satikties.
- tusēties Biedroties, satikties.
- tusoties Biedroties, satikties.
- sapanckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapempelēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- saponckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapopēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- uzčunčināt Biezi saģērbt, satuntuļot.
- sasaunēties biezi saģērbties (satīties).
- sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- saģuģināties biezi saģērbties, satīties.
- pamplīža Biezi saģērbusies, satuntuļojusies sieviete.
- pangāt Biezi satīt, ietērpt.
- sasaunēt biezi satīt.
- bildžas Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
- bilge Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
- mēnešbiļete Biļete braukšanai satiksmes līdzekļos vienu mēnesi.
- retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
- Mančestras kods bināru signālu kodēšanas veids, apvienojot datu signālus ar sinhroimpulsiem saliktos impulsos, kur katrs saliktais impulss satur divas daļas, pie kam impulsa otrā daļa ir pirmās daļas inversija.
- bioprotēze Bioloģisku materiālu saturoša protēze.
- brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu.
- radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti.
- apbizenēt Bizot apkārt kaut kam (satraukti skriet).
- kāpostbļoda Bļoda, kurā iepildīts no kāpostiem gatavots ēdiens; šīs bļodas saturs.
- bodhisatva Bodisatva.
- šķīnis Bomis stellēs ap kuru satin uzausto audumu.
- fumarole Borskābi saturoši ūdens tvaiki kopā ar dažādām gāzēm, kas plūst no zemes Itālijā, Toskānā; no tiem iztvaicējot tika iegūta borskābe.
- reljefraksts Braila raksts - starptautiska raksta sistēma neredzīgajiem, kas ar 6 sataustāmu reljefpunktu kombinācijām attēlo burtus un citas zīmes.
- fraternizēt Brālīgi satikties, brāļoties.
- Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā.
- Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā.
- braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām.
- kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
- ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā.
- trauksmes zvans brīdinājums, rīkojums u. tml. aktīvi reaģēt uz ko nevēlamu, satraucošu.
- voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris.
- aizķerprogrammatūra Brīvprogrammatūra, kas satur ierobežotu iespēju skaitu (angļu "hookemware").
- lielsatiķnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielsatiķi" iedzīvotāji.
- hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā.
- lignīts Brūnogļu paveids, kas sastāv galvenokārt no maz sadalījušās koksnes atliekām, satur 65-71% oglekļa.
- Kannona Budisma dievība Japāna, bodhisatva, pie kuras vēršas ticīgie, lai saņemtu žēlastību un gudru padomu.
- Tāra Budisma mitologijā - bodhisatva, sievišķā sargātājdievība - idams, bezgalīgas līdzcietības iemiesojums.
- Mandžušrī Budisma mitoloģijā - "skaistais starojums", bodhitsatva, kas simbolizē gudrību un zināšanas.
- Vimalakirti Budisma mitoloģijā - bodhisatva, ko attēloja ar tīstokli un rakstāmirbulīti rokā.
- Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi.
- Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju.
- Vadžrapāni Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kuru parasti attēlo stāvam draudīgā pozā ar vadžru labajā rokā.
- pradžnja Budisma mitoloģijā - budu, bodhisatvu u. c. mitoloģisku personāžu sievišķā atbilsme.
- vadžra budisma mitoloģijā - izturīguma un neiznīcināmības simbols, daudzu budu, bodhisatvu un idamu atribūts, kas vadžrajānas simbolikā tiek attēlots kā īpaši veidots scepteris.
- Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja.
- Maitreija Budisma mitoloģijā - nākamās paaudzes buda un bodisatva.
- potala Budisma mitoloģijā - paradīze, kurā mīt bodhisatva Avalokitešvara, tā atrodas kalna virsotnē Indijas okeāna krastā.
- bhagavats budisma un džainisma mitoloģijā - epitets, kas lietots, runājot par Budu un bodhisatvām, Džinu (arī uzrunājot tos).
- bosacu Budistu svēto tituls Japānā; atbilst bodisatvas titulam Indijā.
- dubultā buferizācija buferizācijas metode, kas izmanto divas buferatmiņas. Izejas datus var ievietot vienā buferatmiņā, bet otras buferatmiņas saturu pārsūta perifērijas iekārtām. Pēc tam buferatmiņas apmainās lomām. Analoga darbība notiek pie datu ievadīšanas.
- sējas burkāns burkānu suga ko audzē kultūrā ("Daucus sativus"), vairāki autori to uzskata par savvaļas burkānu pasugu ("Daucus carota subsp. sativus").
- parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
- iet Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
- dusēt Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju.
- snaust Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
- saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas).
- būt kājās būt ļoti satrauktam.
- būt ragos būt naidā, nesatikt.
- būt uz nažiem būt naidīgās attiecībās, dzīvot ļoti nesaticīgi, naidā, nesamierināmā cīņā.
- sēdēt kā uz sprikstīm būt nemiera pārņemtam, satrauktam.
- tramdīties Būt nemierīgam, izrādīt satraukumu, piemēram, skraidot.
- nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties.
- nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
- lēkt (arī sprāgt) no ādas ārā (arī laukā) būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- vēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (par tekstu, attēlu u. tml.).
- pavēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
- stāstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
- trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- žāvēt būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju)
- kaltēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
- pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
- murdēt Būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā).
- uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kādu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
- vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, izraisa (kādā) vēlēšanos (kur) nokļūt, būt u. tml.
- skaidrot Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu; ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
- kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
- nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- izklausīties Būt uztveramam, nojaušamam (parasti par izteikuma jēgu, saturu).
- serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem); raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
- kodols Būtiskais saturs (parasti mākslas darbā).
- caureja Būvniecībā maza satiksmes telpa starp lielākām telpām; arī ieeja no āra trepju telpā.
- retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos.
- vicīns C~10~H~16~N~4~O~7~, balts kristālisks glikozīds, ko iegūst no sējas vīķiem "Vicia sativa L." u. c. vīķiem.
- seskviterpēns C~15~H~24~, nepiesātināts ogļūdeņradis, aciklisks, ciklisks vai policiklisks savienojums, satur trīs izoprēna atlikumus; atrodams daudzās ēteriskajās eļļās.
- sparfloksacīns C~19~H~22~F~2~N~4~O~3~, plaša spektra, fluoru saturošs hinolonu grupas antimikrobiskais līdzeklis.
- mezoporfirīns C~32~H~36~N~4~(COOH)~2~, kristālisks porfirīns, kas nesatur dzelzi; iegūts no hematīna reducēšanas procesā.
- timerozāls C~9~H~9~HgNaO~2~S organisks dzīvsudrabu saturošs antiseptiskais līdzeklis, aktīvs pret sēnēm un bakteriostatisks pret sporas neveidojošām baktērijām.
- ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā.
- laktitols C20H24O11, laktulozes disaharīda analogs; lieto par saldvielu; piemīt arī vājas laksatīvas īpašības, tāpēc lieto aizcietējuma novēršanai.
- merbromīns C20H8Br2HgNa2O6, dzīvsudrabu saturošs antiseptisks līdzeklis; lieto ādas un ievainojumu dezinfekcijai.
- neiramīnskābe C9H18NO8, organiska skābe, ietilpst daudzos gangliozidos un glikoproteīnos; deviņus vai vairākus oglekļa atomus saturošu aminoogļhidrātu grupas (siālskābju) svarīgākā skābe.
- krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas.
- kaulu porcelāns caurspīdīgs porcelāns ar ļoti baltu drumstalu; satur arī 30–60% liellopu kaulu pelnu.
- komunikācija cauruļu, vadu un ierīču sistēma elektriskās strāvas, ūdens, gāzes pārvadei, kanalizācijai; satiksmes ceļi.
- snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
- caurtece Caurums brangās, lai ūdens varētu satecēt viszemākajā jahtas vietā.
- tvērējierīce Celšanas mašīnu sastāvdaļa, kas satver vai ietver kravu tās pacelšanas vai pārvietošanas laikā.
- apvedceļš Ceļa posms tranzītsatiksmei gar pilsētas vai apdzīvotas vietas malu.
- melnais punkts ceļa posms vai krustojums, kur notiek īpaši daudz satiksmes negadījumu.
- jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
- ceļu mezgli ceļu krustojumi (ja satiksmes plūsmas satiekas vienā līmenī) un škērsojumi (ja satiksmes plūsmas šķērsojas divos vai vairākos līmeņos).
- CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija.
- CSN Ceļu satiksmes noteikumi.
- lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
- meklēt vārdus censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
- ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
- izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu).
- zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
- bikvadrātvienādojums Ceturtās pakāpes vienādojums, kura normālforma satur nezināmo ceturtajā un otrajā pakāpē.
- iesist Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežmiegt.
- iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iekost Cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā.
- pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
- sažņaugt Cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest.
- spundēt Cieši satīt (bērnu).
- savančīt cieši satīt, sasiet, ietīt.
- salāčot cieši satīt, satuntuļot (lai nesaltu).
- sačunčulēties cieši satīties.
- pieķerties Cieši satvert (ar zobiem, spīlēm u. tml.).
- iekosties Cieši satvert (ar zobiem); ieķerties (ar zobiem).
- (pa)spiest (arī saspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
- saspiest (arī paspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
- ieķerties Cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem.
- ieķerties Cieši satvert ar rokām, pirkstiem.
- pieķerties Cieši satvert, saņemt (ko ar rokām), lai turētos (pie tā).
- apkampt Cieši satvert; sakampt.
- rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot; rokas spiediens.
- rokas spiediens ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.
- tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
- čaumala Ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai).
- cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku; tika izmantots arī kā pasažieru gaisa satiksmes līdzeklis starp Eiropu un ASV 1918.-1937. g.
- sāgopalma Cika - līdz 12 metriem augsts, palmai līdzīgs koks, kura stumbra serde satur daudz cietes.
- plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
- pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām).
- laktami Cikliski aminoskābju atvasinājumi, kas ciklā satur atomu grupu -C(O)-NH-; lieto poliamīdu ražošanai u. c.
- talleļļa ciklisko alifātisko karbonskābju (sveķskābju C~19~H~29~COOH, 30-50% satura) un taukskābju (35-55% satura) maisījums ar neitrālām vielām un melnā atsārma oksidācijas produktiem, ko iegūst koksnes pārstrādāšanas procesā pēc sulfātvārīšanas metodes, vārot skujkoku šķeldas.
- kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
- īstais safrans cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- kraksīši Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- krokus Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- krokusi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- krokusiņi Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- safrānkrokuss Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- safrans Cildotais krokuss ("Crocus sativus x cultorum").
- veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums.
- rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
- tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums; rullis (1).
- merosporangijs Cilindrisks zigomicēšu orgāns, kura saturs sadalās sporās.
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
- tukšu salmu kūlējs cilvēks, kas daudz un bezsaturīgi runā.
- ļāļa Cilvēks, kas dzied vai runā bez īpaša satura.
- sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps.
- grabulis Cilvēks, kas mēdz runāt ko bezsaturīgu, nevajadzīgu; pļāpa.
- kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar preču (piem., grāmatu) pārdošanu, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām, satiksmes līdzekļiem.
- aģents cilvēks, kas nodarbojas ar valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai; spiegs
- velorasts cilvēks, kas pārvietojas ar velosipēdu un nespēj ievērot visus satiksmes noteikumus.
- melderis Cilvēks, kas satin virvi (velkot kādu smagumu, piemēram, kuģi ārā no jūras).
- vēpla Cilvēks, kas skaļi un nesaturīgi runā.
- bumbiņpūtējs Cilvēks, kas stāsta ko nepatiesu, nesaturīgu; blēņu stāstītājs.
- estēts Cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura.
- tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- strīds cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
- ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
- vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem.
- laikspiedols Ciparparaksts, kas fiksē dokumenta saturu laikā, lai viegli varētu atklāt jebkuru pēc tam izdarītu dokumenta izmaiņu.
- mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs.
- bakors Cirkoniju saturošs ugunturis; lieto stikla kausēšanas krāšņu oderēšanai.
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās.
- pētersile Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- pētersiles Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- pētersiļi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- pētersilis Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- petruška Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- selderiņi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- hidrocista Cista ar ūdeņainu saturu.
- pirotehnisko izstrādājumu klase civilajām vajadzībām paredzēto pirotehnisko izstrādājumu novērtējums atbilstoši to piroforo vielu, propelentu vai sprāgstvielu saturam un potenciālās bīstamības pakāpei.
- neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī.
- gaļas marmorējums cūku un liellopu gaļas struktūra, kas parādās gaļā, ja intramuskulāro tauku saturs ir ap 5%.
- Cūkezerupīte Cūkupīte, Līgupes kreisā satekupe.
- karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
- saldinātāji Cukuru nesaturošas vielas, kas dod produktiem saldu garšu.
- laktoze cukurveida ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens; piencukurs
- žiro čeks čeks, kas satur klienta rīkojumu bankai par noteiktas naudas summas pārskaitīšanu no viņa norēķinu konta kādas juridiskas personas vai fiziskas personas kontā.
- kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu.
- meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu.
- Čudarēnu ezers Čudarānu ezers Ilzeskalna pagsatā.
- Čudoranu ezers Čudarānu ezers Ilzeskalna pagsatā.
- leģētie čuguni čuguni, kas satur leģējošos elementus, kuri izmaina galvenokārt čuguna fizikālās un ķīmiskās īpašības.
- ehidnīns Čūsku inde vai slāpekli saturoša tās pamatviela.
- Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers.
- gvano dabīgā veidā sadalījušies jūras putnu vai sikspārņu ekskrementi, kas satur ievērojamu daļu slāpekļa un fosfora savienojumu; ļoti augstvērtīgs mēslojums.
- vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
- antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos.
- prologs Daiļdarbā - ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī [teika]{s:1835}, [leģenda]{s:1834}.
- dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
- liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu.
- treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis.
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
- posms daļa (parasti daiļdarbā, tekstā vai skaņdarbā), kam ir samērā patstāvīgs saturs.
- šķirste daļa no satītas dzijas vai diegiem.
- lietotāja dati daļa no ziņojuma vai paketes, kas satur lietotājam piederošu informāciju, bet nesatur vadības vai citu informāciju, kas tiek izmantota pārraides organizēšanai.
- noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
- aizdrunēt Daļēji sairt, satrunēt.
- piepost Daļēji sakārtot un satīrīt.
- pussatrepējis Daļēji satrūdējis.
- pussatrūdējis Daļēji satrūdējis.
- pussatrupējis Daļēji satrunējis, satrūdējis.
- pussatrunējis Daļēji satrunējis.
- pussasalējis Daļēji satrupējis; pussatrupējis.
- pasmilts Daļēji smiltis saturošs.
- follete Dāmu apģērba piederums 1760.-90. g., viegla auduma trijstūrains, nereti izrakstīts kakla lakats, kas apsedza dziļo kakla izgriezumu, vēlāk arī priekšā saturēts ar lentu vai puķu pušķi.
- sociālā vēsture darba dokuments, kuru izveido sociālais darbinieks, tajā ietipst sākuma lapa, klienta sociālās problēmas raksturojums un definējums, klienta sociālo apstākļu un resursu uzskaitījums, sociālās palīdzības procesa mērķu, uzdevumu un satura apraksts, novērtēšanas rezultātu apkopojums, pielietojmās metodes.
- knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
- satvere Darbība --> satvert (1).
- augšupšķiršana Darbība tekstapstrādes programmā dokumenta ritināšanai par viena ekrāna saturu uz augšu.
- lejupšķiršana Darbība tekstapstrādes programmā dokumenta ritināšanai par viena ekrāna saturu uz leju.
- amoka skrējiens darbība, kas veikta ar lielu sasprindzinājumu, satraukumā, izmisumā.
- nesaturēšana Darbība, process --> nesaturēt.
- satece Darbība, process --> satecēt 1 (2).
- izteiksmes kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka modalitāti, kā arī teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu un darbības realitāti.
- štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja.
- salest darīt (ko) no viena, un no otra gala, lai vidū satiktos.
- krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
- atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
- satvērējs Darītājs --> satvert(1).
- darvojs Darvu saturošs.
- kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu.
- dālderroze Dārza cietķērsa jeb kressalāts ("Lepidium sativum").
- salatas Dārza salāti ("Lactuca sativa"), kurvjziežu dzimtas salātu ģints suga, lakstaugi ar skraju lapojumu.
- laktuka Dārza salāti ("Lactuca sativa").
- salātas Dārza salāti ("Lactuca sativa").
- salate Dārza salāti ("Lactuca sativa").
- salati Dārza salāti ("Lactuca sativa").
- salats Dārza salāts ("Lactuca sativa").
- salāts Dārza salāts ("Lactuca sativa").
- sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā.
- ētiskais datīvs datīva lietojums, kas parasti teikumā netieši norāda uz autora tekstā paustās negatīvās, retāk pozitīvās, attieksmes niansi un vienlaikus ieinteresētību teksta satura īstenošanā.
- slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā.
- skaņu datne datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni _MIDI_.
- sistēmas datne datne, kas ir operētājsistēmas vai kādas citas vadības sistēmas sastāvdaļa un kas satur informāciju par šai sistēmai nepieciešamajiem resursiem.
- izplātā datne datne, kas nav fizikāli saistīta ar citām datnēm un nesatur norādes uz tām, tai nepiemīt hierarhiska struktūra.
- izvaddatne Datne, kas satur darbu izpildes rezultātus.
- darbu datne datne, kas satur informāciju par darbiem, kuri sakārtoti rindā un gaida to izpildi.
- labojumu datne datne, kas satur izlabotu programmas vai datu versiju.
- transakciju datne datne, kas satur papildinformāciju un ko transakcijas izmanto datu bāzu vai pamatdatņu modifikācijai.
- datu datne datne, kura atšķirībā no instrukciju (komandu) vai programmu datnes satur tikai datus.
- pamatdatne Datne, kura satur samērā pastāvīgu informāciju par noteiktu nozari, ko izmanto dažādu uzziņu iegūšanai un periodiski atjauno.
- datnes konversija datnes datu pārvēršana no viena formāta otrā, nemainot tās saturu.
- atjaunināšana Datnes vai datu bāzes satura maiņa, kas var ietvert sevī jaunu datu ierakstīšanu, datu dzēšanu vai atsevišķu to fragmentu aizstāšanu ar citiem.
- dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā informācijas bitu uzglabāšanai izmanto mikroskopiskus kondensatorus. Tā kā šie kondensatori pakāpeniski izlādējas, tie vairākus simtu reižu sekundē ir jāuzlādē, lai saglabātu tajos ierakstīto informāciju.
- statiskā brīvpieejas atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri; atšķirībā no dinamiskās brīvpieejas atmiņas tās saturu nav nepieciešams regulāri atjaunot.
- sistēmplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un satur sistēmas pamatelementu vairākumu; mātesplate.
- saglabāšanas apgabals datora pamatatmiņas apgabals, kurā tiek saglabāts reģistru saturs.
- saišu redaktors datora programma, kas paredzēta vienota ielādes moduļa izveidošanai no viena vai vairākiem neatkarīgi translētiem ielādes vai objektmoduļiem, kā arī šķērsatsauču likvidēšanai starp moduļiem.
- domēnu vārdu serveris dators internetā, kurš satur attiecīgās programmas un datnes, kas veido domēnu vārdu datu bāzi, un veic domēnu vārdu pārveidošanu _IP_ adresēs.
- galvene datu apstrādē - pirmais ieraksts, kas identificē datni; var saturēt datnes nosaukumu, tās pēdējo izmaiņu datumu un citu informāciju; datnes galvene.
- datnes galvene datu apstrādē - pirmais ieraksts, kas identificē datni; var saturēt datnes nosaukumu, tās pēdējo izmaiņu datumu un citu informāciju.
- transakcija datu bāzēs - pieprasījums datu bāzes satura maiņai vai informācijas izguvei.
- protokola datu bloks datu bloks, ko saskaņā ar datoru tīkla protokolu izmanto sakariem starp vienranga entītijām, tas satur protokola vadības informāciju un, iespējams, arī lietotāja datus.
- pazīme Datu elementa daļa (atribūts), kas satur informāciju par tā īpašībām vai stāvokli; piemēram, individuāls nosaukums (identifikators).
- izsaukuma ventilis datu ieraksts mikroprocesora reģistrā vai atmiņā, kas satur apakšprogrammas, subrutīnas vai procedūras sākuma adresi un citus parametrus; kā arī ir uzdota vienīgā atļautā sākuma adrese un tas ir starpposms vadības nodošanai attiecīgajai programmatūras struktūrvienībai.
- cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību.
- šanons Datu pārraides informatīvā satura mērvienība.
- caurspīdīgums datu pārraides sistēmās - datu pārraides režīms, kurā dati var saturēt jebkuras rakstzīmes, t. sk. izmantot pārraides vadības rakstzīmes, un ir izslēgta iespēja, ka uztverošajai ierīcei vai programmai rodas grūtības šo datu interpretēšanā.
- datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju.
- notarizēšana Datu reģistrēšana, piedaloties pilnvarotam starpniekam, lai vēlāk varētu pārliecināties, vai tādi to raksturojumi kā saturs, datu avots, saņemšanas laiks ir pareizi.
- kopnes sekotājs datu satekne, kas saņem datus no kopnes vedēja.
- vadības bloks datu struktūra, kas satur kādas ierīces vai objekta parametrus.
- šifrēšana Datu un ziņojumu apstrādes process, ko veic datu sagatavotājs vai ziņojuma nosūtītājs, lai datus vai ziņojuma saturu nodrošinātu pret nesankcionētu izmantošanu.
- konversija datu vai programmu formāta izmaiņa, piemēram, skaitļu pārveidošana no binārās formas decimālajā, vai programmu, kas uzrakstītas asamblervalodā, pārveidošana mašīnvalodā. Šaurākā nozīmē šo terminu lieto ziņojumu apdares sistēmās, lai apzīmētu ziņojuma satura daļas pārveidošanu no viena kodētas informācijas tipa citā.
- klabināt muti daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- balmutēt Daudz un nesaturīgi runāt, pļāpāt; balamutēt.
- balamutēt Daudz un nesaturīgi runāt, pļāpāt.
- skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus.
- krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā.
- badjans Daudzgadīgs lakstaugs ar skaistiem ziediem, satur ēterisko eļļu, kura var radīt apdedzinājumus; to audzē arī kā dekoratīvu augu (sauc arī par diktamni).
- gametangijs Daudzkodolu šūnas, kuru saturs saplūst kopā dažu sēņu un aļģu dzimumprocesā.
- peritēcijs Daudzu asku sēņu augļķermenis, kam bumbiera vai lodes forma; iekšā tas ir dobs un satur askus ar sporām.
- taustes orgāni daudzu bezmugurkaulnieku kustīgi ķermeņa izaugumi, kas veic ožas, garšas, taustes, dažkārt arī elpošanas, barības satveršanas, pārvietošanās un aizsargfunkcijas.
- Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja.
- Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m.
- Karikste Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles pagsatā, garums - 10 km; Karakste; Kāriekste; Kārikste.
- Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve.
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe.
- kupolpaugurs Daugulis - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā.
- mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā).
- sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums kā pārtikas produkts.
- pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
- psihodēlisms Dažu jauniešu grupu uzskati un dzīvesveids, kura pamatā ir narkotiku un psihi stimulējošu vielu lietošana, raksturīga seksuāla brīvība, visatļautība, sabiedrības morāles ignorēšana.
- Juvenāls Decims Jūnijs Juvenāls - seno romiešu dzejnieks satīriķis (~60.-127. g.).
- zibeņots Dedzīgs, ātri satracināms, straujš.
- degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- konglomerāts dekoratīvs ēku apdares materiāls, ko izgatavo, sacementējot oļus, kuri satur grants, smilts un laukakmens gabaliņu piejaukumus.
- černuha Depresīva satura daiļdarbs (parasti filma).
- trizulis Detaļa (stellēs), kas ir paredzēta nīšu saturēšanai.
- skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai.
- morbicīds Dezinfekcijai lietojams ziepju preparāts, kas satur formaldehidu.
- lizols Dezinfekcijas un antiseptisks līdzeklis, kas satur krezola šķīdumu kālija ziepēs.
- furoplasts Dezinficējošs šķīdums, kas satur furacilīnu un plēvi veidojošas vielas; to no ādas var viegli nomazgāt ar ūdeni.
- sprādzienpiltuve Diatrēma - dzīļu sprādziena piltuve, ar kimberlīta iežiem aizpildīts cauruļveida kanāls, kas izveidojies eksplozīvas gāzu izlaušanās procesā, nereti satur dimantus.
- frotola Didaktiski satīriska tautas dzeja Itālijā 14.-16. gs.
- vars Diegs, tieva aukla, kas pārstiepta pāri nīšu kokam un satur nītis.
- čiča Dienvidamerikā - salds dzēriens ar niecīgu alkohola saturu.
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju.
- rīcinaugs Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas; rīcins (1).
- rīcins dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas suga ("Ricinus communis"), augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas, Latvijā dažkārt audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
- vispārīgais atrisinājums diferenciālvienādojuma atrisinājuma izteiksme, kas satur nenoteiktas konstantes (atbilst funkciju saimei).
- parciāls diferenciālvienādojums diferenciālvienādojums, kas satur vairākargumentu nezināmo funkciju, tās parciālos atvasinājumus.
- teritorijas skaitliskais modelis digitāls kartogrāfisks modelis, kas satur datus par apvidus objektiem un to raksturojumiem.
- gliciltriptofāns Dipeptīds, kas satāv no glicīna un triptofāna radikāļiem; lieto kā reaģentu dipeptidāžu aktivitātes noteikšanai zarnu sulā.
- dispečera norādījumi direktīvidirektīvi gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumi pilotam attiecībā uz konkrētu darbību veikšanu.
- gaiskuģis Dirižablis vai cits gaisa satiksmes līdzeklis, kas vieglāks par gaisu.
- ekrāna izmete displeja ekrāna attēla (satura) pārsūtīšana printerim drukāšanai.
- informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu.
- Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu.
- dubultvadība Divas savstarpēji savienotas vadības ierīces, piem., satiksmes lidmašīnās, māc. lidmašīnās un māc. automobiļos; vadība iespējama no divām vietām.
- satraucošs Divd. --> satraukt.
- satraukts Divd. --> satraukt.
- lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
- duboisia Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas krūmājs, kas satur pret acu slimībām lietojamu alkaloīdu.
- sapoti Divdīgļlapju klases dzimta ("Sapotaceae"), koki, retāk krūmi, satur piensulu, tropos un subtropos \~60 ģintis, 800 sugas.
- pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
- paulina Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Pailina"), kas sastopama Dienvidamerikā un no tiem iegūst dzērienu, kas satur kofeīnu.
- dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā.
- pašpāris Divi, kas savā starpā labi satiek.
- diloģija Divi, saturā savstarpēji saistīti, daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
- valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts.
- motocikls divriteņu vai trīsriteņu satiksmes līdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura tilpums pārsniedz 50 m^3^.
- divjēzis Divu upju sateka.
- satekestuārs Divu vai vairāku upjus satekā izveidojies estuārs.
- ekvivalence divu vai vairāku vienumu satura, formas, kvalitātes, apjoma, funkcijas u. tml. raksturlielumu savstarpēja līdzvērtība (vienādība); atbilstība.
- birztalas diždadzis diždadžu suga ("Arctium nemorosum"), Latvijā ļoti reti satopams augs, aizsargājams.
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs.
- peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
- regests Dokumenta atstāstījums, kurš satur dokumenta devēja un ņēmēja vārdus, satura kopsavilkumu bez dokumenta tīri formālām daļām un dokumenta izdošanas vietu un laiku.
- kultūrfilma Dokumentāla kinofilma ar izglītojošu saturu.
- valsts izglītības standarts dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību.
- biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
- finanšu grāmatvedības standarts dokuments, kas nosaka finansu pārskatu sagatavošanas pamatprincipus, apsvērumus, struktūru un satura minimālās prasības.
- turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ.
- disbursmenta konts dokuments, kas satur kuģa aģenta ar kuģa apkalpošanu saistīto izdevumu uzskaitījumu.
- pārskats Dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu).
- programmdokuments Dokuments, kas satur ziņas, kuras nepieciešamas kāda programmprodukta izstrādei, izgatavošanai, ekspluatācijai un uzturēšanai.
- akts juridiskais dokuments, ko izdod valsts institūcija un kas satur vispārnormatīvos un individuāli noteiktus priekšrakstus.
- programmu dokumentācija dokumentu kopums, kas satur datora programmu projektēšanai, izgatavošanai un ekspluatācijai nepieciešamās zinas.
- rediģēšana Dokumentu vai datņu satura, to izvietojuma vai attēlošanas formas mainīšana.
- gudrs Domām, atziņām, idejām bagāts; saturīgs.
- interpretācija Domas, teksta satura, arī fakta izskaidrošana, domas, teksta satura, arī fakta jēgas atklāšana.
- doma Domāšanas saturs, tas, kam pievēršas domāšanas procesā.
- ievirze Domu, runas satura u. tml. pievēršana (kam).
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
- triecināt Dot grūdienu, satricināt.
- tūšķis Drānās, autiņos satīts bērns.
- kollēģiāls Draudzīgs, saticīgs, kollēģijai piederīgs.
- Drini i Zi Drini kreisā satekupe, garums 133 km, augštece Ziemeļmaķedonijā (saucas - Crna Drima), iztek no Orhidas ezera.
- Drini Barda Drini labā satekupe, garums 130 km, augštece un vidustece Kosovā, lejtece (~20 km) Albānijā.
- ceļa trasēšana drošas satiksmes kustības prasībām atbilstoša autoceļa mērķtiecīga iekļaušana apkārtnes ainavā.
- lietotāja konts drošības mehānisms, ko izmanto, lai kontrolētu piekļuvi datoru sistēmai vai tīklam, tas satur informāciju par lietotāja paroli, tā tiesībām un, iespējams, citu informāciju, kas ļauj identificēt lietotāju.
- dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām).
- dubultais puspatents dubultais prespinums, kurā adījuma vienas puses visas cilpas satur vienu uzmetumu.
- Cēsniekupīte Dūkupītes kreisā satekupe Raiskuma pagastā.
- Rideļupīte Dūkupītes labā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā.
- dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
- dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar muļķīgu saturu.
- Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis.
- ellenīca Dusmīga, ķildīga, nesaticīga sieviete.
- dzalkstis Dusmīgs, nikns, nesaticīgs cilvēks.
- sanīkt dusmoties, satraukties.
- šūmēties Dusmoties; uztraukties; satraukties.
- satracis Dusmu pārņemts, satrakojies.
- Zesere Dviete, Berezaukas satekupe.
- Slabada Dviete, Berezauskas satekupe.
- Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe.
- Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis.
- Elpupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā.
- Dandaru upe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā.
- Odre Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās augštecē.
- Žurnika Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Žurnikupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- austrumu dzeguze dzegužu suga ("Cuculus saturatus"), kas retumis ieceļo Latvijas austrumu daļā.
- pantiņš Dzejolis, parasti ar vienkāršu, arī vāju saturu un formu.
- ass Dzēlīgs, nesaudzīgs (par satīru, kritiku, polemiku u. tml.).
- antohlors Dzeltena krāsviela (pigments), ko satur augu šūnu sula, galvenokārt ziedu vainaglapās, retāk - augļos un lapās (rudenī).
- hemofuscīns Dzeltenbrūns pigments, kas nesatur dzelzi, hemosiderīna noārdīšanās produkts audos.
- rūsa dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas; šāda viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
- rutils dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, titāna dioksīds TiO~2~, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu; titāna rūda.
- apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
- ambarkadēra Dzelzceļa satiksmē - dažāda veida platformas.
- krateklis Dzelzceļa vilciens; satiksmes līdzeklis.
- kratulis Dzelzceļa vilciens; satiksmes līdzeklis.
- feroelektriķi Dzelzi saturošas vielas, kam piemīt elektriskā polarizācija arī tad, ja nav ārējā elektriskā lauka.
- haimogallols Dzelzi saturošs zāļu līdzeklis, ko iegūst apstrādājot defibrinētas asinis ar pirogallolu.
- hemogallols Dzelzi saturošs zāļu līdzeklis, ko iegūst apstrādājot defibrinētas asinis ar pirogallolu.
- dzelzains Dzelzi saturošs.
- lecīns Dzelzs un olbaltumvielu šķīdums, neitrāls, ar patīkamu garšu, satur 0,55% dzelzs; lieto kā līdzekli pret mazasinību.
- rūša zeme dzelzs zeme, zeme, kas satur dzelzs rūdu.
- Soto dzenbudisms dzenbudisma skola, kas māca pakāpenisku un lēnprātīgu ceļu uz satori.
- bezalkoholiskie dzērieni dzērieni ar alkohola saturu līdz 2,5 tilp.%.
- alkoholiskie dzērieni dzērieni, kuros ir alkohols; tos iedala mazalkoholiskajos (alus, dzirkstošie dzērieni), vidēji stiprajos (augļu, ogu un vīnogu vīni, kuriem alkohola saturs ir 18 %) un stiprajos - virs 18 % (aperitīvi, liķieri, degvīni, konjaks u. c.).
- susla Dzēriens, kas satur maz vēlamo vielu; arī negaršīgs dzēriens.
- miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
- multum, non multa dziļš saturs nedaudz vārdos.
- non multa, sed multum dziļš saturs nedaudz vārdos.
- diatrēma Dzīļu sprādziena piltuve, ar kimberlīta iežiem aizpildīts cauruļveida kanāls, kas izveidojies eksplozīvas gāzu izlaušanās procesā, nereti satur dimantus.
- froterisms Dzimumtieksmes novirze - baudas gūšana no dzimumlocekļa rīvēšanas pret citu personu (pūlī, satiksmes līdzeklī u. tml.).
- barotrauma Dzirdes orgāna (retāk cita gaisu vai gāzes saturoša orgāna - plaušu, zarnu) bojājums, ko rada strauja apkārtējās vides spiediena maiņa.
- pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums.
- Pieņupe Dzirnupes labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
- jodināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- jodīt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- jodzināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt.
- anakreontika Dzīvespriecīga satura lirika, 18. gs. lirikas virziens, kas atdarināja Anakreonta vīna un mīlas dziesmas.
- elektroniskā apzīmēšana dzīvnieku iezīmēšana implantējot zem ādas elektronisku ierīci, kas satur dzīvnieka identitātes numuru (nolasīšanai lieto speciālu aparatūru).
- protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
- hromatofori Dzīvnieku un cilvēka organisma šūnas, kas satur pigmentu un pa lielākajai daļai nosaka orgānu un organisma ādas vai apmatojuma krāsu.
- protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka.
- sadzīvāt Dzīvojot kopā (ar kādu), būt draudzīgās, biedriskās attiecībās (ar to); satikt.
- sadarēt Dzīvot saskanīgi, saticīgi.
- govmīža Ēdama, bet mazvērtīga sēne, kas aug gk. pie satrunējušu priežu celmiem un saknēm vai sūnainās vietās skuju mežos, labprāt ēd govis un aitas; rudmiese.
- Vārme Ēdas kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m, izveidojas, satekot Ķīšupei un Palīcei.
- Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti.
- tītenis Ēdiens - iegarenā veidojumā satīts produkts.
- čirpatiņas Ēdiens, kas satur izkausētas taukas gaļas pārpalikumus pēc tauku noliešanas.
- gaišais Efedrīnu saturoša narkotiska viela, kuras iespaidā cilvēks uzbudinās, kļūst skaļš.
- tunga eiforbiju dzimtas ģints, līdz 15 m augsts vasarzaļš koks (5 sugas) ar baltsārtiem ziediem un indīgām sēklām, kas satur ātri žūstošu eļļu.
- introni Eikariota gēna rajoni, kas nesatur ģenētisko informāciju par polipeptīdu struktūru (aminoskābju secību).
- Eurocontrol Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija ("European Organisation for the Safety of Air Navigation").
- Cenelec Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (fr. "Comite europeen de normalisation electrotechnique").
- CERN Eiropas kodolpētījumu organizācija (fr. "Organisation europeene pour la recherche nucleaire").
- EURO-AIM Eiropas Neatkarīga audiovizuālā tirgus organizācija ("European Organisation for an Audiovisual Independent Market").
- EPO Eiropas Patentu organizācija ("European Patent Organisation").
- CARE Eiropas Savienības satiksmes negadījumu datubāze.
- CEN Eiropas standartu koordinācijas komiteja (fr. "Comite europeen de normalisation").
- EOTC Eiropas Testēšanas un sertifikācijas organizācija ("European Organisation for Testing and Certification").
- neokeinsisms Ekonomikas regulēšanas teorija, keinsisma modifikācija, kuras saturs ir kapitālistiskās ekonomikas stabilas augšanas teorētisks pamatojums par ekonomikas augšanas galveno faktoru uzskatot investīcijas.
- sociālā ekonomika ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī sociālekonomisko rādītāju saturu un dinamiku valstī un tās reģionos, valsts sociālo politiku, iedzīvotāju reālos ienākumus kopumā un atsevišķās sociālās grupās, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējas un sociālo nodrošināšanu.
- forma Eksistences veids, satura organizācija, struktūra.
- slots Ekspertsistēmās - kadra sastāvdaļa, kas satur objektu vārdus, atribūtus, vērtības un dažādas norādes.
- ekspress Ekspresis - satiksmes līdzeklis, kas brauc ar palielinātu ātrumu.
- ligaments Elastīga saite, kas satur kopā gliemeņu čaulas vākus.
- bronhofibroskops Elastīgs bronhoskops, kas satur optiskās šķiedras.
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
- kondensatorkarkass elektriskā kondensatora karkass.
- svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskās svārstības.
- impulsregulators Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas paredzēts līdzstrāvas patērētāju darba sprieguma regulēšanai; satur strāvas pārtraucēju, kas periodiski pieslēdz slodzi sprieguma avotam un atslēdz no tā.
- pārejas process elektriskās ķēdes (ja tajā ir enerģijas uzkrājēji – induktīvas spoles vai kondensatori) pāreja no viena stacionāra režīma otrā; pārejas procesu cēlonis parasti ir komutācija.
- grafs elektriskās shēmas attēls, kas satur visus shēmas mezglus un zarus, no kuriem izslēgti visi shēmas elementi (enerģijas avoti un patērētāji).
- drošinātāja ieliktnis elektrisko ķēžu aizsardzības aparāta drošinātāja nomaināmā daļa, kas satur kūstošu elementu, kurš pārslodzes vai īsslēguma gadījumā izkūst un pārtrauc strāvas ķēdi.
- kriptofons Elektrisks instruments aizsardzībai pret kuģu sadursmēm naktīs un miglā, telpu apsargāšanai attālumā u. tml., kas uztver pēc mikrofona principa jebkuru satricinājumu (kuģa skrūves troksni, kustību telpā utt.) un pārraida uz novērošanas vietu.
- luksofors elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa; palīgkrāsas – zila un mēness balta) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
- mikrofonēšana Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonefekts.
- mikrofonefekts Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonēšana.
- pirmscaursites elektroluminiscence elektroluminiscence, kas vērojama luminoforos, piemēram, cinka sulfīdā (ZnS), kuri ievietoti starp kondensatora klājumiem, kuriem pielikts maiņspriegums.
- elektronu paramagnētiskā rezonanse elektromagnētisko svārstību enerģijas selektīva absorbcija vielās, kas satur paramagnētiskas daļiņas; EPR.
- van der Vālsa spēks elektrostatiskais spēks starp divām elektriski neitrālām molekulām vai atomiem; veidojas, kad satuvināti atomi vai molekulas inducē viens otrā dipola momentus, kas rada elektrostatisku mijiedarbību starp šīm daļiņām.
- magnijorganiskie savienojumi elementorganisko savienojumu grupa, satur magnija atomu saistībā ar vienu vai diviem oglekļa atomiem.
- magnijorganisks Elementorganisko savienojumu grupa, satur magnija atomu saistībā ar vienu vai diviem oglekļa atomiem.
- ferocēns Elementorganisks savienojums, ciklopentadietildzelzs; satur molekulā dzelzs jonu; vienkāršākais savienojums ar slāņainu struktūru.
- kontrastējoša kompozīcija elementu salikums mākslas darbā, kas satrauc skatītāju, ir negaidīts, nenoturīgs, asimetrisks, kustīgs un sarežģīts.
- Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe.
- Elkšķupe Elkšķene, Kamārces labā satekupe.
- majorāneļļa Eļļa, ko satur majorāni.
- pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, garīgi možs (par cilvēku).
- eirošoks emocionāls satricinājums, kas radies saistībā ar grūtībām, iestājoties Eiropas Savienībā.
- pacilātība Emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
- miksoendotelioma Endotelioma, kas satur gļotas.
- psammoma Endotelioma, kurā ir koncentriski slāņaini veidojumi, kas satur kalcija sāļus.
- psamnioma Endotelioma, kurā ir koncentriski slāņaini veidojumi, kas satur kalcija sāļus.
- lasāmatmiņa Energoneatkarīga datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kuras saturu ieraksta tās izgatavotājs un kuru datora darbības gaitā nevar mainīt.
- OPET Enerģētikas tehnoloģiju veicināšanas organizācija ("Organisation for the Promotion of Energy Technologies").
- aizkrampt Enerģiski satvert aiz kaut kā.
- Dzedrupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, garums - 9 km, izveidojas, satekot Šķēdei un Jādekšai, tek pa Piejūras zemienes Engures līdzenumu.
- enzīmpreparāti Enzīmus saturoši ārstniecības līdzekļi, ko iegūst no dzīvniekiem (tripsīns, himotripsīns), augiem (papaīns, bromelaīns) vai baktērijām (streptokināze, amilāze, lipāze).
- pjemontīts Epidotu grupas minerāls, sarkanā vai gandrīz melnā krāsā, satur mangānu, rets, sastopams dažos metamorfos iežos.
- kasandra Ēriku dzimtas ģints ("Chamaedaphne"), 1 suga, tā konsatēta arī Latvijā.
- normohromocīts Eritrocīts ar normālu hemoglobīna saturu.
- siderocīts Eritrocīts, kas satur dzelzi, kas nav saistīta ar hemoglobīnu.
- ēteraugi Ēteriskas eļļas saturoši ārstniecības, garšas un tehniski augi.
- uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
- konfidencialitāte ētikas princips, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks vai cits profesionālis nedrīkst atklāt informāciju par klientu (klienta identitāti, sarunu saturu, profesionālo viedokli par klientu, ierakstu materiālus utt.) bez paša klienta piekrišanas.
- Agdi Evenku (Aizbaikāls, Ķīna) mitoloģijā - pērkona un zibens saimnieks, debesu vecis, kas mostas pavasarī un izšķiļ uguni, kuras dzirksteles satriec ļaunos dēmonus.
- Teļecas ezers ezers Krievijā (_Teleckoe ozero_), Altaja Republikas austrumos 436 m vjl., platība - 223 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 325 m, garums - 78 km, vidējais platums - 3 km, ietek \~70 upju, iztek Obas labā satekupe Bija; Altinkels.
- Glūdainis ezers Viesatu pagastā, platība - 31,2 ha; Glūdaines ezers.
- sāļezers Ezers, kura ūdens satur samērā daudz sāļu.
- rijējšūnas Fagocīti - īpaši leikocīti, kas nodrošina organismā iekļuvušo svešo organisko un neorganisko daļiņu, kā arī mirušo šūnu satveršanu un iznīcināšanu.
- enkoprēze fēču un gāzu nesaturēšana jeb patvaļīga izdalīšanās.
- papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
- fibrinoreja Fibrīnu saturoša šķidruma izdalīšanās.
- izliekta figūra figūra, kas līdz ar katriem diviem šās figūras punktiem satur arī visus šos savienojošā nogriežņa punktus.
- fiksāža fiksatīvs (1).
- ieskaņošana Filmas skaniskā satura ierakstīšana pēc filmas uzņemšanas īpašā ieraksta studijā.
- operacionālisms Filozofijas novirziens, kas savieno loģiskā pozitīvisma un pragmatisma idejas, kas atzīst, ka jēdziena saturu var aprakstīt ar tajā ietvertajām operācijām.
- kritiskais reālisms Filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- formālisms Filozofiska koncepcija, kas lietu un parādību formu atrauj no to satura.
- ogļpapīrs Filtra papīrs, kas satur ogli, lietojams šķidrumu atkrāsošanai.
- lietfirma Firma, kas satur norādījumu uz darbības nozari.
- ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru).
- ekrāndrukāšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un tiek izmantots, lai ekrāna saturu nosūtītu printerim drukāšanai. Dažās programmās ekrāndrukāšanas taustiņu izmanto, lai ekrānu saturu varētu ierakstīt datnē vēlākai apstrādei.
- mikroprocesors Intel Pentium Pro firmas _Intel_ mokroprocesoru _80x86_ saimes superskalārs 32 bitu mikroprocesors, kurš satur arī otrā līmeņa kešatmiņu.
- valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu.
- melanoflokulācija Flokulācijas reakcija serumā malārijas diagnostikai; par antigēnu lieto tīklenes ekstraktu, kas satur melanīnu.
- fluorlons Fluoru saturoša sintētiskā šķiedra, ko iegūst no acetonā šķīstošā fluoroplasta.
- fluoroplasti Fluoru saturoši polimēri un kopolimēri; ķīmiski un termiski ļoti izturīgi materiāli.
- politrifluorhloretilēns Fluoru saturošs polimērs.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas valsts; satelītvalsts.
- bioaktīvā biokeramika fosfora savienojumus saturoša keramika kaulaudu aizvietošanai; dabiskos audus saista ar ķīmisku saiti (pateicoties virsmas aktivitātei).
- kazeinogēns Fosforproteīds, kazeīna priekšstadija pienā, kas renīna ietekmē pārvēršas kazeīnā; satur 0,8% fosfora.
- pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- tomassārņi Fosforu saturoša tērauda ražošanas blakusprodukts, kas rodas iekārtās ar bāzisko oderējumu.
- tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei.
- fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija.
- konstituante Francijā - satversmes sapulce, ko sasauc, lai izstrādātu vai grozītu valsts konstitūciju; pastāvēja no 1789. līdz 1791. g. - līdz Likumdošanas sapulcei, kā arī 1848.-1849. g. un 1945.-1946. g.
- sotija Francijā 15. un 16. gs. - satīriska, galvenokārt sabiedriski politiska rakstura luga, kurā personāži, kas tēloja nerrus, alegoriski parādīja sabiedriskās dzīves negatīvās puses.
- Franču Francijas aizjūras departamentu un koloniju nosaukuma satāvdaļa.
- OAS Franču labēji ekstrēmistiska organizācija (franču "Organisation de l'Armee Secrete"), kas, pielietojot teroru, 1960.-1962. g. cīnījās pret Alžīrijas neatkarību.
- noele Franču tautas satīriska dziesmiņa, sastāv no astoņām rindām sillabiskā vārsmošanas sistēmā (pirmās četras rindas ir sešzilbīgas, piektā - divpadsmitzilbīga, sestā un septītā - astoņzilbīga, bet pēdējā - sešzilbīga).
- teikumkopa Frāžkopa - relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums.
- bezsvina glazūra fritēta, svinu nesaturoša glazūra.
- svina glazūra fritēta, svinu saturoša glazūra ar zemu uzkausēšanas temperatūru, labu spīdumu; skābā vidē ķīmiski neizturīga.
- parafuksīns Fuksīna sastāvdaļa, kas satur augstākos homologus no ksilīna piemaisījumiem un nosaka fuksīna nokrāsu.
- pakāpju rinda funkciju rinda a~0~+a~1~x+a~2~x^2^+...+a~n~x^n^+..., kuras locekļi satur argumenta x pakāpes.
- grīzte Gabaliem satītas dzijas.
- gumzaks Gabals, pika, vīstoklis, kaut kas satīstīts.
- vecsatiķnieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Satiķi" (agrāk - "Vecsatiķi") iedzīvotāji.
- magneziālie kaļķi gaisa kaļķi, kas satur 5–20% MgO.
- opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
- aero- Gaisa, gaisa satiksmes (piem., aerogrāfs, aerodroms).
- baltā gaisma gaisma, kas satur visus redzamās gaismas viļņu garumus tādās proporcijās, ka priekšmeti ir redzami to reālajās krāsās, piemēram, dabiskā gaisma dienā.
- Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu.
- rinofaringocēle Gaisu saturoša cista aizdegunē.
- kolapss Gaisu saturoša orgāna sienu saplakšana.
- galvaskausa pneimatocēle gaisu saturoši pietūkumi zem galvas matainās daļas ādas pēc galvaskausa lūzuma, kas savienots ar deguna blakusdobumiem.
- pneimatizēts gaisu saturošs.
- pneimatizācija Gaisu saturošu šūnu vai dobumu veidošanās audos, gk. galvaskausa kaulos.
- krecekļains Galertveida, galertu saturošs.
- cerebrastēnija Galvas smadzeņu funkcionāls vājums: nespēja koncentrēties, emocionāla labilitāte; var būt primāra un sekundāra; cēloņi: garīga pārpūle, psihiska trauma, smadzeņu satricinājums, hroniskas infekcijas, intoksikācijas.
- ķīļplanka Galvenā (vidējā) korpusu saturošā planka jahtas (laivas) garenvirzienā, pie tās stiprina vadņus, pildklučus (t. s. nedzīvo koku), kā arī ķīļa metāla daļu (balastķīli).
- maģistrāle Galvenā satiksmes līnija.
- pamatkodols Galvenā, nozīmīgākā (kā) satura sastāvdaļa; arī kodols (9).
- maģistrāls Galvenais (par satiksmes līnijām, ielām).
- aerofotoainas pamatpunkti galvenais punkts, galvenais satekpunkts, nullsagrozījumu punkts jeb ainas izocentrs.
- pamatsaturs Galvenais saturs, būtība, raksturīgākais.
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences veids, satura galvenā, nozīmīgākā organizācija, struktūra.
- raksturs Galveno, raksturīgo (kā) satura īpašību, pazīmju kopums.
- spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
- disgammaglobulinēmija Gammaglobulīnu nenormāls saturs asinīs, piem., atsevišķo tipu disproporcija vai nenormālu sastāvdaļu piemaisījums.
- kokaīnaugs Gandreņu rindas dzimta ("Erythroxylaceae"), koki un krūmi Dienvidamerikā, kuru lapas satur kokaīnu; šīs dzimtas augi.
- hlorofilšūnas Garas, zaļas šūnas sfagnu lapās, kuras satur hlorofilu.
- runguls garens, apaļš sainis, arī satīts zīdainis.
- dievdziesma Garīga satura dziesma.
- hermeneitika Garīgās kultūras pieminekļu, gk. senu tekstu, satura un jēgas zinātniska skaidrošana.
- mērklucīši Garuma mēru etaloni mašīnbūvē, standarta komplekts satur 87 klucīšus, ko izmanto mērinstrummentu kalibrēšanai.
- Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe.
- Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara.
- Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km.
- BTPS Gāzes stāvoklis 37 Celsija grādu temperatūrā faktiskā atmosfēras spiediena apstākļos, ja gāze piesātināta ar ūdens tvaikiem (angļu "body temperature and pressure, saturated with water vapour").
- kokakola gāzēts tonizējošs dzēriens, kas satur kolas sēklu piedevu.
- gazeux Gāzi, ogļskābi saturošs.
- sagāzt Gāžot, arī stipri satricinot, panākt, ka (kas) sagrūst.
- poligopiperīns Glikozīds, ko satur skarbās sūrenes ("Polygonum scabrum") droga.
- centaurīns Glikozīds, ko satur zilā rudzupuķe.
- gaulterīns Glikozīns, ko satur lielziedu vīgriezes droga.
- GNSS Globālā navigācijas satelītsistēma - satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā (angļu "Global Navigation Satellite System").
- Glūdaines ezers Glūdainis, ezers Viesatu pagastā.
- moleskins Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums, kas izstrādāts pastiprinātā satīna pinumā no dzijas ar mazu lineāro blīvumu; audu lineārā aizpilde 140%.
- trunains Gļotains, satrūdējis.
- mukocēle Gļotas saturoša retences cista.
- lubiņas Grafikas darbi ar viegli uztveramu saturu, kuru autori ir gk. neprofesionāli mākslinieki.
- direktoriju koks grafisks diska satura attēlojums, kas rāda direktoriju un apakšdirektoriju savstarpējās attiecības un to hierarhiju.
- rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim.
- Tibetiešu mirušo grāmata grāmata, kas satur norādījumus attiecībā uz gatavošanos nāvei un to rituālu aprakstus, kas veicami attiecībā pret mirstošajiem.
- kontekstatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulas (atšķirībā no kontekstneatkarīgās gramatikas) ir šādas: zaz-->xyz, kur a - palīgsimbols, bet x, y, z - patvaļīgas pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdītes; ķēdītes x un z var būt arī tukšas (t. i. nesaturēt nevienu simbolu.
- grāmatu māksla grāmatu mākslinieciskā un tehniskā apdare saistījumā ar grāmatu saturu.
- formas pakļaušanas saturam princips grāmatvedības pamatnostādne: uzņēmuma darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo finanšu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, ne tikai juridisko formu.
- helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas.
- grantijs Granti saturošs.
- sīkmaluma (arī sīka maluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- sīka maluma (arī sīkmaluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- rupja maluma (arī rupjmaluma) milti graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
- gricēns Gredzenā savīta rīkste, ko uzmauc sētas mietiem virsgalā, lai tos saturētu kopā.
- pesārijs Gredzens (parasti no gumijas) dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, arī kontracepcijas nolūkā.
- piroze Grēmas, dedzinoša sajūta epigastrija apvidū un barības vadā, ja kuņģa saturs nokļūst barības vada lejas daļā.
- mīmas Grieķiem un romiešiem tautas komēdijas, lielāko tiesu ar pajēlu saturu.
- laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas.
- Marsijs Grieķu mitoloģijā - satīrs, kas atrada dievietes Atēnas pamesto flautu un iemācījās to lieliski spēlēt.
- Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes.
- silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
- stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds.
- zemais grīslis grīšļu suga ("Carex supina"), Latvijā satopama ļoti reti, aizsargājama.
- Sārcene Grīvas labā satekupe Talsu novada Vandzenes pagastā, iztek no Laidzes ezera, garums - \~6 km; Laidzes upe; Sārajupe; Silenes upe.
- grupu veidi sociālajā darbā grupu iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem sociālajā darbā ar grupu, piemēram, grupas mērķi, struktūra, grupas darba saturs un veidošanas process.
- GTTS Grupveida tālsatiksmes telefona sakari.
- miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei.
- guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos).
- nikometalls Gultņu metāls, kas satur alvu (50-84% Sn, 0-14% Sb un 1,5-14% Ni), ar lielu cietumu un spiedes izturību, bet samērā trausls.
- silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ogūrči Gurķi ("Cucumis sativus").
- agurks Gurķis ("Cucumis sativus").
- ogurks Gurķis ("Cucumis sativus").
- dabūt trieku gūt lielu morālu satricinājumu.
- Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma.
- Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām.
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums.
- Baihe Haihes satekupe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, garums - 560 km.
- nīčeānisms Haosu slavinošais un ārdošais, pārcilvēka visatļautība un imorālisms; nīčisms.
- Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai.
- Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina.
- hematoporfirīns Hēma derivāts, kurš nesatur dzelzi; atrodams asinīs, saindējoties ar sulfātiem un hematoporfīrijas gadījumos.
- makrohematūrija Hematūrijas forma, kad urīns ir sārts vai pat sarkans un proporcionāli viens litrs urīna satur 1 mililitru asiņu.
- methemoglobīns Hemoglobīna oksidēšanās produkts brūnā krāsā, kurš satur trīsvērtīgo dzelzi un nespēj apgriezeniski saistīt skābekli; atrodams asinīs pēc saindēšanās ar hlorātiem, ferocianīdiem, hinoniem, peroksīdiem, acetanilīdu, fenacetīnu u. c.
- hematīns Hemoglobīna skābekli saturošā prostētiskā grupa, trīsvērtīgās dzelzs un porfirīna komplekss.
- siderofors Hemosiderīnu saturošs makrofāgs.
- peroksidāze Hemu saturošs enzīms, oksireduktāze, kas katalizē aktīvā skābekļa pārnesi no ūdeņraža peroksīda uz skābekļa akceptoru audu elpošanā.
- pirimidīnbāzes Heterocikliskas slāpekli saturošas bāzes: pirimidīna atvasinājumi.
- purīnbāzes Heterocikliskas, slāpekli saturošas bāzes; purīna atvasinājumi.
- austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes.
- romāncements Hidrauliska javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
- hidrohematocēle Hidrocēle ar asiņainu saturu.
- galaktocēle Hidrocēle ar pienveida saturu.
- koks hierarhiska datu struktūra, kuras visi elementi, izņemot saknes elementu, satur atsauci uz vienu vai vairākiem zemāka līmeņa datu struktūras elementiem un vienu augstākā līmeņa datu struktūras elementu.
- pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni.
- hiperfragmenti Hiperkodoli - atomu kodolu šķembas, kas rodas kodolreakcijās, kuru norisei nepieciešama liela enerģija, un kas satur ne tikai nuklonus, bet arī noteikta tipa hiperonu.
- šamozīts Hlorītu grupas minerāls ar lielu dzelzs saturu; nogulumu dzelzsrūda.
- hlorskābe Hloru saturoša skābe; pazīstama tikai savienojumos (hlorātos) un ūdens šķīdumos.
- pantocīds Hloru saturošs antiseptisks līdzeklis, ko lieto gk. ūdens hlorēšanai, gatavo arī šķīdumu roku un brūču apdarei.
- heksahlorāns Hloru saturošs cikloheksāna atvasinājums, līdzeklis pret augu kaitēkļiem.
- henītis holsndiešu gaišais alus _Heineken_ ar 5% alkohola saturu.
- hromšpinelīdi Hromu saturoši salikto oksīdu minerāli; raksturīgi bāziskiem un ultrabāziskiem iežiem, vieni no dimantu pavadoņminerāliem.
- HSB HSB krāsu modelis jeb krāssātspozmes modelis (angļu "hue-saturation-brigthness").
- asprātība Humoristiski vai satīriski izteicieni.
- travestija Humoristisks dzejas žanrs, kurā komiskumu rada nopietna satura izpausme tam neatbilstošā formā; šī žanra dzejolis.
- smiekli Humors, arī satīra (parasti mākslas darbā).
- virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
- determinatīvs Ideogrāfiskā rakstā hieroglifa elements, kas norāda uz apzīmētā nojēguma piedrību pie noteiktas jēdzienu grupas, nosaka vienādi rakstīto vārdu konkrēto saturu.
- sējas idra idru suga ("Camelina sativa"), augstums 30-80 cm, ziedi dzelteni.
- gaišais ieaugums ieaugums, kura koksnes krāsa ir tuva apkārtējās koksnes krāsai un nesatur mizas iekļāvumus.
- reklamants Iebildumu cēlājs, reklamācijas satādītājs.
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem; kāpnes (1).
- Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums.
- cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi.
- aizlauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski).
- ielauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski).
- aiziet Iegūt noteiktu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
- sadziedzerot Iekaist, satūkt (par tesmeni).
- programmators iekārta, ar kuras palīdzību programmējamās ierīcēs (piemēram, programmējamās loģiskās matricās, programmējamās un pārprogrammējamās lasāmatmiņās) tiek veiktas mērķtiecīgas šo ierīču struktūras vai atmiņas satura izmaiņas, tādējādi mainot to izpildāmās funkcijas.
- ieslēpt Iekļaut (piemēram, tekstā kādu saturu) tā, ka neizpaužas tieši.
- aizturēties Iekonservēties, saglabāties (sataupītam, neskartam).
- izplūdes gāzes iekšdedzes dzinēja gāzes; satur indīgas vielas, kā arī sodrējus un svinu.
- amnions Iekšēja dīgļa plēve augstākiem mugurkaulniekiem, kas aptver dīgli visapkārt kā maisiņā, ar olbaltumvielas saturošu šķidrumu.
- gars Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība.
- iekšturs Iekšējais saturs.
- būtība Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs; galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības.
- valodas sistēma iekšēji organizēts, formas un satura resp. nozīmes ziņā savstarpēji saistītu un nosacītu valodas elementu strukturēts kopums.
- sažuvēties Iekšķīgi sarauties, satrūkties.
- dasajemties Iemācīties uztvert runas saturu; ievingrināties kādā darbā, apgūt darba prasmi.
- randiņš Iepriekš norunāta, parasti intīma, satikšanās.
- randevu Iepriekš saskaņota kuģu satikšanās vieta jūrā.
- pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz.
- ligzdieraksts Ieraksts, kas satur lauku, kas pats ir ieraksts.
- datu hierarhija ierakstu struktūra , kurā i-tā līmeņa ieraksts satur ar i+1 līmeņa ierakstu kopīgus datus un kurā iespējams no augstākā līmeņa ieraksta realizēt piekļuvi zemākā līmeņa ierakstu kopai. Jebkuram ierakstam var būt saites tikai ar vienu zemākā līmeņa ierakstu kopu un tas var ietilpt tikai vienā tādā ierakstu kopā.
- satvērējierīce Ierīce (kā) satveršanai.
- greifers Ierīce apstrādājamā priekšmeta satveršanai, satvērējs.
- dzeloņa smiga ierīce atspraudenēs burtu saturēšanai, no cinka griezta smiga ar dzeloņiem iespīlēšanai starp līstēm.
- greifers Ierīce kravas satveršanai (piemēram, celtņiem).
- ozonometrs Ierīce ozona satura noteikšanai vielā, vielu maisījumā.
- tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai no vārpstas vai spoles šķeterēs, kā arī šo pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
- nitrometrs Ierīce slāpekļa satura noteikšanai tā oksīdos.
- azotometrs Ierīce slāpekļa satura noteikšanai urīnā.
- kameras vadības sistēma ierīce telekameras kanālā, kas satur lielāko daļu kameras kanāla regulēšanai nepieciešamo elektrisko shēmu.
- iekrāvējs ierīce vai mašīna kravu satveršanai, pārvietošanai un iekraušanai transportlīdzeklī, bērumos un krāvumos.
- gleikometrs Ierīce, ar ko nosaka cukura saturu vīnā.
- saturators Ierīce, iekārta (kā) saturācijai.
- satvere Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai; satvērējs (2).
- satvērējs Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
- aizmugures plate ierīce, kas nodrošina datu apmaiņu starp datora blokiem un tā perifērijas ierīcēm, tā satur daudzkontaktu spraudņu ligzdas, kas pievienotas pie datora iekšējām ķēdēm vai kopnēm; perifērijas ierīces pieslēdz pie ligzdām, izmantojot saskarnes plates.
- piebīdne Ierīce, ko novieto pie iespiežamās loksnes abām leņķī esošām malām un kas piebīda loksni spiedes vai lokāmās mašīnas papīra satvērējam un sānu markām, kā arī regulē iespiežamās vai lokāmās loksnes pareizo stāvokli.
- induktivitātes spole ierīce, ko veido spolē satīts izolēts vads un kas paredzēta magnētiska lauka un ar tā izmaiņām saistīto parādību radīšanai elektriskajā ķēdē.
- spīles Ierīce, rīks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī; rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
- ierist Iesākt rist, ārdīties; iesākt raisīties vaļā (par ko satītu, sasietu u. tml.).
- ietrakoties Iesākt trakot, arī plosīties; arī satrakoties.
- diastazolīns Iesala ekstrakts, kas satur fermentu diastazi un ko lieto stērķeles pārcukurošanai.
- tipodobspiedums Iespiedums izcilā spiedē no dziļi kodinātām autotipiju klišejām uz nepilnīgi satinēta papīra ar divkārša toņa krāsu.
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
- spīļstienis Iespiežamā veltņa ierīce uzvilkņa saturēšanai un piestiprināšanai.
- inkarcerācija Iesprūdums, piem., trūces iesprūdums, kad trūces saturs iesprūdis trūces maisā un to nav iespējams reponēt vēdera dobumā.
- autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
- aptumst Iestāties krēslai vai tumsai; satumst.
- iečubināt Ietīt, satīt.
- iečunčināt Ietīt, satīt.
- satūļāties Ietīties, ievīstīties, satuntulēties.
- dasatīties Ietīties, satīties.
- satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti; arī satraukt.
- iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā).
- iebozties Ievīstīties, satuntulēties.
- kils Iezis, balinošu mālu paveids, satur daudz sārmu, puto jūras ūdenī; kefekelīts.
- kefekelīts Iezis, balinošu mālu paveids, satur daudz sārmu, puto jūras ūdenī; kils.
- purva rūda iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
- karbonātiezis iezis, kas satur >50% karbonātu minerālu; Latvijā visvairāk izplatītie ir dolomīts un kaļķakmens; karbonātu iezis.
- holokristallisks Iezis, kas satur vienīgi kristalliskas sastāvdaļas.
- kincingīti Ieži, mainīga sastāva paragneisi ar lielu granāta un ļoti mazu kvarca saturu; bez tam satur daudz tumšas vizlas un plagioklaza.
- feldšpatīdi Iežveidotāju minerālu grupa, nātrija, kālija, kalcija alumosilikāti (piem., nefelīns); līdzīgi laukšpatiem, bet satur mazāk Si0~2~, nekad nav sastopami asociācijā ar kvarcu.
- sdegnoso Īgni; dusmīgi; satraukti.
- boķis Īgns, dusmīgs, ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- makrolīds Ikviena antibakteriāla viela, kas satur makrolīdu ciklu, piem., eritromicīns, azitromicīns un klaritromicīns; tās sintezē noteiktas "Streptomyces" sugas.
- onkovīruss Ikviens audzēju izraisošs, dezoksiribonukleīnaskābi saturošs "Oncovirinae" dzimtas vīruss; morfoloģiski tiek iedalīti četrās grupās (A, B, C un D).
- prostaglandīns Ikviens ķīmisks savienojums, kas veidojies no nepiesātinātām 20 oglekļa atomus saturošām taukskābēm, gk. no arahidonskābes ciklooksigenāzes ietekmē; atrodami visos orgānos; spēcīgi dažādu fizioloģisko procesu mediatori, kas darbojas gan šūnās, kuras tos sintezē, gan blakusšūnās.
- sulfoproteīns Ikviens sēru saturošs albumīns.
- atsavalkāties Ilgāku laiku, daudz satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem).
- sadračoties Ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties.
- dadzīt Ilgi tecinot (piemēram, alu), panākt, ka (tas) satur maz alkohola.
- ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma; laikmets.
- Ilukste Ilūkste, Berezovkas satekupe.
- magazīna ilustrēts periodisks izdevums ar izklaidējošu vai pamācošu saturu.
- ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas.
- rīcins Indīga olbaltumviela, ko satur šī auga augļi.
- velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
- muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem.
- neitrīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes.
- harmala Indīgs divdīgļlapju augs, kas satur alkoloidus; aug dienvidu stepēs, pustuksnešos un tuksnešos; sēklas lieto ārstniecības preparātu un krāsu ražošanai.
- germizāns Indīgs sēklas kodināšanas līdzeklis ar apmēram 17% dzīvsudraba satura.
- sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu.
- neirotisms Individuāla psiholoģiska īpatnība, kam raksturīgs pastiprināts nemiers, satraukums, arī bez redzama cēloņa.
- satemvaloda indoeiropiešu saimes valoda, kurā indoeiropiešu pirmvalodas palatālie līdzskaņi _k_, _g_ pārveidojušies par līdzskaņiem _š_, _ž_ (latviešu valodā - s, z); baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām.
- satemvalodas Indoeiropiešu valodu austrumu grupa (baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām).
- blankoindosaments Indosamenta veids, kad indosamentu izdara, neuzrakstot indosatāra vārdu.
- karšu katalogs informācija par karšu tematiku, saturu, izdošanas laiku, vietu, autoru, apkopota atsevišķa izdevuma vai digitālā formā.
- efemerīdas informācija par radionavigācijas satelītu sistēmas stāvokli, orbītu novirzi, mērījumu kļūdām un citiem parametriem.
- rumpis Informāciju saturoša ziņojuma daļa, kuru lietotājs vēlas pārsūtīt.
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- hlorofoss Insekticīds, kas satur hloru un fosforu.
- lidlauka zonas vadības tornis institūcija gaisa satiksmes vadībai lidlaukā.
- netiešā instrukcija instrukcija, kas satur izpildāmās operācijas operanda netiešo adresi.
- izpildadrese Instrukcijas (komandas) operanda adrese, kas vai nu tieši iekļauta tajā, vai arī tiek aprēķināta, pamatojoties uz attiecīgo lauku saturu, atbilstoši izmantotajai adresēšanas shēmai.
- instrukcijas kods instrukcijas vārda daļa, kas satur informāciju par izpildāmo operāciju.
- programma Instrumentāla skaņdarba satura izklāsts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai darba nosaukumā.
- programmatiskā mūzika instrumentāli skaņdarbi ar noteiktu verbālu, nereti poētisku programmu, kas atsedz tajos ietverto saturu.
- programmatisms Instrumentālu skaņdarbu veidojums ar noteiktu vārdos izteiktu programmu, kas atsedz to saturu.
- pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
- alkoholometrs Instruments alkohola satura noteikšanai šķidrumos.
- cauruļatslēga Instruments ar robotiem tērauda žokļiem un pārstādāmu satvēriena platumu.
- krēmometrs Instruments krējuma satura noteikšanai pienā.
- kombinētās knaibles instruments, kas apvieno plakanknaibļu un asknaibļu funkcijas, tām ir arī satvērējs ar zobiem maza izmēra cauruļu, nipeļu, uzgriežņu u. c. detaļu ieskrūvēšanai.
- procesorsekcija Integrālā shēma, kas satur visas galvenās matemātiskai un loģiskai apstrādei nepieciešamās procesora ierīces.
- sistēma IVR interaktīva balssatbilde.
- interklubs Internacionāls klubs - kur satiekas dažādu valstu pārstāvji.
- standartizētā intervija intervijas veids, kurā norādīti visi pamatjautājumi un papildjautājumi, to saturs un secība ir stingri fiksēta, norādīti arī iespējamie atbilžu varianti.
- citosiderīns Intracelulārs, dzelzi saturošs pigments, kas rodas, sabrūkot eritrocītu hemoglobīnam.
- kvarcdiorīts Intruzīvs, vidēji skābs magmatiskais iezis, kas satur >5% kvarca, pelēks, parasti vidējgraudaina struktūra, masīva tekstūra.
- rēzus īpaša viela, ko satur cilvēka un rēzus makaka eritrocīti un kas ierosina specifisku antivielu rašanos un īpašā veidā reaģē ar tām
- hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens.
- zašila Īpašas dakšas, ar ko satver kārti un virza paledus apakšu no viena āliņģa uz otru.
- ažiotāža Īpaši radīts satraukums, intereses sakāpinājums.
- fizikālā lieluma izmērs īpašība, kas izsaka kvantitatīvo saturu dotajā objektā atbilstoši jēdzienam fizikāls lielums.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- saprašana īpašību, pazīmju, satura u. tml. uztveršana, izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus
- Rinda Irbes kreisā satekupe Ventspils novadā, garums - 29 km, kritums - 6,8 m, iztek no Puzes ezera.
- Stende Irbes labā satekupe Talsu un Ventspils novadā, garums - 100 km, kritums - 78 m; augštecē līdz Dižstendei Leļļupe.
- izčērkstējis Irdens, satrunējis, porains.
- idrs Irdens, satrunējis.
- ātrais sekss īsa seksuāla satikšanās, kurā dzimumakts sākas bez priekšspēles un beidzas bez pēcspēles.
- konspektēt Īsi pierakstīt (piemēram, no teksta, runas) svarīgāko saturu.
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- konspekts Īss (piemēram, teksta, runas) svarīgākā satura pieraksts.
- autoreferāts Īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums, ko saraksta darba autors.
- skits Īss humoristiska vai satīriska rakstura literārs sacerējums; īss komiska rakstura uzvedums.
- skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām.
- epigramma Īss satīrisks dzejolis; kodolīgs izteikums.
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml.; teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs.
- truntulis Īss un resns satīts priekšmets.
- truntuls Īss un resns satīts priekšmets.
- fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
- švanks Īss, satīrisks stāstiņš (sākumā dzejā, vēlāk prozā) vācu v-laiku literatūrā 13.-17. gs.
- bucuins Īstens un nesatricināms princips, ko dzenbudisma skolā nemainīgi nodod "no sirds sirdij", no skolotāja skolniekam.
- madrigāls Itāliešu vienstrofas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
- contrasto Itāļu literatūrā dzejolis dialoga formā, kur katrai personai piekrīt pa strofai vai sonetām; satur strīdu par kādu jautājumu.
- fescenīna Itāļu tautas apdziedāšanās dziesmas (parasti kodīgas, satīriskas), kuras izpildīja kāzās, ražas novākšanas svētkos.
- iztrūcināt Izbaidīt; satraukt.
- sabrīnīties Izbrīnīties, satrūkties, samulst.
- augsts Izcili nozīmīgs (ētiski), godpilns, cildens; tāds, kam ir dziļš saturs.
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- krāsāt Izdaiļot (seju, tās daļas) ar kosmētiskiem līdzekļiem, kas satur krāsu.
- krasavāt Izdaiļot (seju, tās daļas) ar kosmētiskiem līdzekļiem, kas satur krāsu.
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- krāsāties Izdaiļot savu seju, tās daļas ar kosmētiskiem līdzekļiem, kas satur krāsu.
- krasavāties Izdaiļot savu seju, tās daļas ar kosmētiskiem līdzekļiem, kas satur krāsu.
- izkakāties Izdalīt resnās zarnas apakšējās daļas saturu; izkārnīties.
- daidžests izdevums, kas satur mākslas darb adaptētu izklāstu.
- sausā keramiskā masa izejvielu un piedevu maisījums ar mitruma saturu 0–6 %; lieto elektrokeramikas un ugunsizturīgās keramikas veidošanai ar presēšanu.
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- politehniskā izglītība izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
- mācību priekšmeta vai kursa programma izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu.
- ISEC Izglītības satura un eksaminācijas centrs (Izglītības un zinātnes ministrijā).
- vemt Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām, nepatvaļīgām kustībām.
- biotehnoloģisks izgudrojums izgudrojums, kas attiecas uz produktiem, kuri sastāv no bioloģiska materiāla vai satur bioloģisku materiālu, vai uz paņēmieniem, ar kuriem bioloģisks materiāls tiek iegūts, apstrādāts vai lietots
- atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (kāda teksta, runas saturu).
- blokķēde Izkliedēta datubāze, kas ir pastāvīgi augošs sakārtotu ierakstu, kurus dēvē par blokiem, saraksts, katrs bloks satur laika zīmogu un norādi uz iepriekšējo bloku, sistēma ir īpaši droša pret ierakstu izmainīšanu.
- atšifrēt Izlasīt (šifrētu tekstu) un noskaidrot (tā saturu).
- jauktās izmaksas izmaksas, kuras satur gan fiksēto gan mainīgo izmaksu elementus.
- likt lietā izmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā.
- baktrīti Izmirusi amonītu dzimtas gliemju ģints, stabveidīgi, šķērsgriezumā apaļi, satopami no devona līdz apakškarbonam.
- tikonds Izolācijas materiāls; iegūst no titāna dioksīda, tam piemaisot mālu; lieto kondensatoros kā dielektriķi.
- izsacīt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
- izteikt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
- pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju).
- prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- aizdedzināt Izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot.
- aizdegt Izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot.
- ieinteresēt Izraisīt ar savu saturu, īpašībām u. tml. (kādā) interesi (par sevi).
- naidot Izraisīt ķildas, nesaskaņas, arī nesaticību.
- tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
- karst Izraisīt satraukumu, nemieru.
- tirpināt Izraisīt spēcīgu emocionālu stāvokli, satraukumu.
- kutināt sirdi izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- kutināt pakrūti Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- sacelt vētru izraisīt, parasti nevēlamu, satraukumu, arī skandālu.
- sintētiskie grāmatvedības ieraksti izraksti, kas aptver pēc ekonomiskā satura vienveidīgu līdzekļu un to avotu atlikumu, kā arī minēto atlikumuizmaiņu uzskaiti grāmatvedības kontos.
- Ak (tu) pasaulīt, arī mīļā (arī baltā) pasaulīt! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī priekā, satraukumā.
- ak (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Vai dieviņ! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) dieviņ (arī dievs)! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) dievs (arī dieviņ)! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Mīļais (arī mans) dievs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
- Vai manu, vai! izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
- ak tu mīļo (arī manu) dieniņ(u) (arī stundiņ(u)!) izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
- Mīļā stundiņa! izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
- Vai (arī ai) (manu) dieniņ! arī Ak tu (manu, arī mīļo) dieniņ(u)! izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā.
- ka tevi deviņi izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
- ka tevi deviņš izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
- ka tevi devītais izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
- ka tevi divi deviņi izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
- izlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu).
- uzlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu).
- izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt.
- interpretēt Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam).
- izašļūkalēties Izslīdēt, izšļukt (par vezuma saturu).
- dendisms Izsmalcināta gaume apģērbā, ārējās manierēs un satiksmē ar citiem cilvēkiem.
- izkratīt sirdi izstāstīt kādam to, kas nomāc, satrauc; vaļsirdīgi izrunāties par visu, cerot gūt psihisku atvieglojumu.
- pirotehniskais izstrādājums izstrādājums, kas satur degošu vai eksplozīvu maisījumu un ir paredzēts dūmu, skaņas vai gaismas efekta radīšanai, signalizācijai vai svētku uguņošanai.
- nošļanderēt Izšļakstīt (neuzmanīgi pārvadājot trauku ar šķidrumu, tā saturu).
- litota Izteiksmes forma, ko izmanto, lai mazinātu izteikuma satura asumu.
- tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
- skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
- ietvert Izteikt (noteiktu saturu vārdos, teikumos u. tml.).
- spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko); liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
- implikācija izteikuma slēptais saturs, kas netiek tieši apgalvots, bet loģiski izriet no izteikuma satura.
- presupozīcija Izteikuma slēptais saturs, resp., fona informācija, kas netiek tieši apgalvota un saglabājas noliegumā.
- iebildums Izteikums, ar kuru iebilst (1); šāda izteikuma saturs.
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- nepieklājība Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino; bezkaunīgs, rupjš izteikums.
- exposē Iztirzājums, izskaidrojums; raksts, kas satur iztirzājumu.
- izšķetināt Iztīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
- iztuntuļot Iztīt (ko satuntuļotu).
- satraucēt Iztraucēt; arī sabaidīt, satraukt.
- izdruka Izvadierīces iespiestais teksts, kas satur programmu tās sākotnējā vai translētajā formā, kā arī norāžu tabulas, diagnostikos ziņojumus un citu informāciju, ko pieprasa lietotājs.
- individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā); savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
- paņemt Izvēlēties un satvert (rokās), lai lietotu, izmantotu; izlietot, izmantot, arī patērēt.
- vadības izvēlne izvēlne, ko var atrast praktiski visos logos un dialoglodziņos un kas satur opcijas aktīvo logu pārvaldīšanai.
- Grīvupe Jādekša, Dzedrupes satekupe.
- Mengupīte Jādekša, Dzedrupes satekupe.
- Pļavu upe Jādekša, Dzedrupes satekupe.
- Pļavu grāvis Jādekša, Dzedrupes satekupe.
- Mellupīte Jādekšas kreisā krsata pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, augštece Laucienes pagastā.
- Fugens Japāņu mitoloģijā - viens no bodhisatvām, ko Buda sūtīja uz zemi, lai cilvēkiem un visam dzīvajam palīdzētu ceļā uz paradīzi.
- mezenhimoma Jaukts mezenhimāls audzējs, kas bez saistaudiem satur vēl vismaz divus mezodermālo šūnu elementus.
- Jāņa evaņģēlijs Jaunās Derības ceturtā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve; rakstīts, domājams, mūsu ēras 90. gados, no pārējiem evaņģēlijiem atšķiras pēc formas un satura.
- apokalipse Jaunās Derības pēdējā grāmata, kas satur pravietojumus par pastardienu.
- JSI Jaunie satiksmes inspektori.
- ausmenieki Jaunpils novada Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Ausmas" iedzīvotāji.
- apzināšana Jebkāda neapzināta satura ieviešana apziņā.
- ostomija Jebkura operācija, kurā veido mākslīgu atveri starp diviem dobiem orgāniem, kā arī starp vienu vai vairākiem iekšējiem orgāniem un vēdera dobuma sienu, lai izvadītu zarnu saturu vai urīnu.
- pamatizlūkdati Jebkura satura izlūkdati, ko var izmantot par atsauces materiālu plānošanai un par pamatu vēlākai informācijas vai izlūkziņu apstrādei.
- nēnija Jebkura skumja, vienmuļa, dažkārt pat nievājoša satura dziesma.
- tiešsaistes publikācija jebkurš Latvijā radīts un internetā pieejams darbs, kas satur vispārpieejamu tekstuālu, vizuālu vai audiovizuālu informāciju.
- silikons Jebkurš plašas grupas organiskais savienojums, kas satur mainīgu silīcija un skābekļa atomu daudzumu, kuri saistīti ar organiskām grupām; izmanto par mitrinošu, hermetizējošu, dzesējošu līdzekli, kā arī par ķirurģisku membrānu, implantātu un zobu nospiedumu materiālu.
- definīcija Jēdziena satura, priekšmeta būtisko pazīmju īss formulējums.
- nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
- aloģisms Jēdzieniski vai gramatiski nesaderīgu vārdu vai teikuma daļu satuvinājums, ko var izmantot par stilistisku paņēmienu.
- atpriekšmetiskošanās Jēdziens marksistiskajā filozofijā - praktiskas darbības produktos vai kultūras vērtībās iemiesoto darba rezultātu iekļaušanās darba procesā, lietu un garīgās kultūras vērtību satura un iekšējās loģikas transformācija cilvēka darbaspējās, prasmē, zināšanās.
- stiepjams jēdziens jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
- taukmiecēšana Jēlādu miecēšana ar taukiem, kas satur nepiesātinātu taukskābi; iegūst vismīkstākās, plānākās, elastīgākās ādas.
- Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja.
- Lielā Jeņiseja Jeņisejas labā satekupe Krievijas Tivas Republikā, garums - 605 km, iztek no Karabalika ezera Austrumsajānos; Bijhema; Boļšojjeņiseja.
- jodipīns Joda savienojums ar sēzama eļļu, satur 10% un 25% joda.
- vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
- jonītu membrānas jonapmaiņas sveķu vai tos saturošu materiālu plēves vai loksnes.
- nūnis Jostās, autiņos, lakatos satīts zīdainis, mazs bērns.
- Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes.
- zvīņainā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus petasatus", syn. "Pluteus patricius").
- Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne.
- Akmeņupīte Jurģupes labā satekupe Talsu novada Zentenes pagastā.
- gramatiskā iztulkošana juridiskā akta satura noskaidrošana tā valodnieciskās formas analīzes ceļā.
- juridiskie termini juridisko jēdzienu vārdiski apzīmējumi, ko izmanto likumu un citu normatīvo aktu satura izteikšanai.
- izziņa juridisks dokuments, kas sniedz ziņas par kādu noteiktu faktu, notikumu, satur tā aprakstu un reizē apliecinājumu.
- juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura.
- konsiliatori Justiniāna kodifikācijas komentētāji Rietumeiropā no 13. gs. otrās puses, kuri strādāja padomniekiem juridiskajos jautājumos pie valdniekiem; postglosatori.
- affetto Jūtu izpaudums, satraukums.
- filohinons K~2~ vitamīns, kas nodrošina normālu asins recēšanas norisi; to satur visu augu lapas, olas u. c. produkti.
- kaldzene Kāda augu suga, kas aug meža biezoknī un satur riebīgu sulu.
- parazītvārds Kāda cilvēka runātā (retāk - rakstītā) tekstā daudzkārt izmantots ar teksta saturu nesaistīts vai vāji saistīts vārds.
- dividivi Kāda Indijas auga brūngansarkanas pākstītes, kas satur līdz 40% miecvielas, izmantoja ādminībā un reizēm arī krāsotavās tanīna vietā.
- runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
- mēles Kāda zāle (augs), ko var izmantot krāsošanai ("Isatis tinctorica").
- klabats Kāda zināma rokas dzirnavu satāvdaļa.
- bikses trīc (kādam) kādam ir bailes, satraukums.
- iztekupe Kādas lielas upes satekupes izteka, vai viena no šādām iztekām.
- inkorporācija Kādas tiesību nozares normatīvo aktu sistematizācija, sakārtošana vienā kopojumā, nemainot to saturu.
- pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
- apakšnozare Kādas zinātnes, mākslas vai tautsaimniecības nozares tematiski (saturiski) vienots apakšiedalījums, kas ir būtiska nozares sastāvdaļa.
- titulkadrs Kadrs (parasti kinofilmā, televīzijas pārraidē), kurā ir teksts, kas satur galveno informāciju (par to).
- čamāns Kāds, kas ir nekārtīgi apģērbies (cieši satinies).
- cocans Kāds, kas ir satīstīts daudzās drēbēs un tāpēc neveikli pārvietojas.
- čunča Kāds, kas ir satuntulējies, ietinies.
- jozupausis Kāds, kas ir satuntuļojies, apjozies.
- jozups Kāds, kas ir satuntuļojies, apjozies.
- Kaza Kafejnīca Rīgā, Vaļņu ielā, darbojās 20. gs. 60.-70. gados, iecienīta radošo cilvēku satikšanās vieta.
- īve Kaislīgs uzbudinājums, satraukums.
- fizisks kaitējums kaitējums, kas var izpausties kā miesas bojājumi, veselības satricinājums vai fiziskas ciešanas.
- psihiska trauma kaitīgas psihiskas iedarbības rezultāts, psihisks šoks, satricinājums; sāpīgs emocionāls pārdzīvojums ar ilgstošām psihiskām sekām (apgrūtināta kontaktēšanās ar citiem, miega traucējumi utt.).
- kola-rieksti Kakao pupām līdzīgas sēklas saturoši augļi-pogaļas, ko dod tropiskā Āfrikā augošie kola koki; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā b audviela un arī barībai.
- kaļķammonijsalpetris Kalcija amonjaka salpetris, satur sintētiskā ceļā iegūtu amonija nitrātu, kuram piejaukts ogļskābais kaļķis.
- Baldones sērūdeņi kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta ūdeņi, satur sērūdeņradi (H~2~S), veidojas Salaspils svītas ģipšainajos iežos zem purviem, tiek izmantoti kopš 15. gs.
- lāsakmens Kalcīta vai aragonīta veidojums, kas rodas no cieta, kalcija karbonātu saturoša ūdens, kad tas pilieniem krīt no alu griestiem vai sienām; stalaktīts.
- lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai.
- mollīns Kālija ziepes no cūku taukiem ar 20% glicerīna saturu, lieto farmācijā ziežu pagatavošanai.
- Ait Kaiss kalnu virsotne Marokā (_Aït Kaïs, Koudia_), Vidusatlasa kalnu grēdā, Fēsa-Būlmana reģionā.
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- Kalvetnieku Kalvetnieku upe - Šķēde, Dzedrupes satekupe.
- Goļama Kamčija Kamčijas satekupe.
- Luda Kamčija Kamčijas satekupe.
- čumuls Kamolā satīta vai mudžeklī savēlusies dzija, kopā savākušos bišu kamols, apaļa lapu kaudzīte.
- vīksts Kamols (nekārtīgi satīts).
- Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm.
- zīmeklis Kantora grāmatu vākiem balta vai krāsaina papīra uzlipne ar grāmatas satura apzīmējumu.
- sējas kaņepe kaņepju suga ("Cannabis sativa").
- rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
- reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
- Rietumeifrata Karasu, upe Turcijā, satekot ar Muratu veido Eifratu.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
- nitrils Karbonskābju atvasinājums, satur ciāngrupu - CN.
- melanokarcinoma Karcinoma, kas satur melaninu.
- cartoon Karikatūra, bieži ar politiski satīrisku saturu.
- Puļķupe Kārklupes kreisā satekupe Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā.
- Melnupe Kārklupes labā satekupe Bārtas pagastā.
- Poļu grāvis Kārklupes labā satekupe Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā.
- brāļošanās Karojošo valstu kareivju protesta forma 1. pasaules kara laikā, kad naidīgo armiju kareivji satikās neitrālajā joslā un ierakumos.
- dzeltenvaidze Karpu dzimtas suga, plēsīga, ātraudzīga zivs līdz 2 m garumā un 40 kg svarā, satopama Amūras baseinā un Ķīnas upēs.
- kardināls karpu dzimtas zivs; satopama Ķīnas dienviddaļā, pazīstama kā akvārija zivs.
- karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai.
- silals karstumizturīgs čuguns ar paaugstinātu silīcija saturu.
- hromals Karstumizturīgs sakausējums uz Fe bāzes, satur 17-30% Cr un 4,5-6% Al.
- karšu sērijas karšu grupa, analoģiska pēc noteiktas pazīmes, piemēram, pēc mēroga, attēlotās teritorijas, satura tematikas; katrā lapā ir norāde par piederību pie sērijas.
- karšu klasifikācija karšu nosaukumu sakārtošana pēc dažādām pazīmēm, piemēram, pēc mēroga, attēlotās teritorijas, satura tematikas u. c.
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
- blankkarte Karte ar vienkāršotu saturu; izmantokā pamatni tematiskajām un statistiskajām kartēm.
- loģiskā karte karte, kas satur loģiskos ventiļus un veido loģisko shēmu noteiktas funkcijas izpildīšanai.
- administratīvā karte karte, kuras galvenie satura elementi ir administratīvās robežas un centri.
- ciparkarte Karte, kuras satura informācija tiek veidota, glabāta un lietota datorizētas informācijas formātā; tās izmantošanai nepieciešams dators ar attiecīgo programmnodrošinājumu, tāpēc lauka apstākļos ērtāk lietojamas ir analogās kartes; digitālā karte.
- faksimilkarte Kartes kopija, kas precīzi atbilst oriģinālam pēc izmēriem, satura un krāsām.
- ticamība kartei kartes leģendas veidošanas pamatojums, ģeneralizācijas principu ievērošana, satura elementu precizitāte un aktualitāte.
- jūras navigācijas kartes korektūra kartes satura atsevišķu elementu (piemēram, dziļuma atzīmju) atjaunošana.
- mērogatbilstība Kartes satura elementu kvantitatīvs raksturojums ar zīmju izmēru.
- žartavnieks Kārts, kas satur kopā plosta baļķu galus.
- šķērukaste Kaste, kurā ievieto (kamolos satīto vai spolēs saspolēto) velku dziju.
- eglis Kašķīgs, nesaticīgs cilvēks.
- reālkatalogs Katalogs, kurā apraksti sakārtoti pēc grāmatu un citu materiālu satura.
- nominālkatalogs Katalogs, kurā grāmatu vai citu materiālu apraksti sakārtoti nevis pēc satura, bet gan autoru vai nosaukumu alfabētiskā secībā.
- latekss Kaučukaugu piensula; pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, plēves veidotāju.
- abregs Kaukāza kalnietis, kas pildīja asinsatriebības pienākumu; partizāns; laupītājs Kaukāzā.
- sapoņķināt Kaut kā, pavirši sapīt, satīt.
- suska Kaut kas bezformīgs, bezsaturīgs, izplūstošs.
- grītuls Kaut kas riteņveidīgs, satīts.
- paauns Kaut kas satīts ap kāju zem zeķes.
- strumpa Kaut kas strups, resns, satīstīts.
- ziepju burbulis kaut kas tikai ārēji skaists, bez dziļāka satura un nozīmes, tikai šķietami vērtīgs; mānīgs, gaistošs, iluzorisks.
- sanatogens Kazeīnu (95%) un glicerīnfosforskābo nātriju (5%) saturošs preparāts (balts pulveris bez garšas un smakas), ko lietoja kā viegli sagremojamu vielu dažādu kuņģa un zarnu slimību gadījumos, kā arī nervu stiprināšanai.
- kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho.
- kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu; attiecīgais kinomākslas žanrs.
- skaņas celiņš kinolentes daļa, kurā fiksēts filmas skaniskais saturs.
- Ļevaja Kirenga Kirengas kreisā satekupe.
- Pravaja Kirenga Kirengas labā satekupe.
- jodkalijs KJ, bezkrāsaini kristāli, nesatur ūdeni un gaisā nekļūst mitri.
- paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- gāzt visas malas (arī māju) apkārt Kliegt, trakot (dusmās, satraukumā).
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem.
- grīvonkys klūgas ragavu mietņu piestiprināšanai pie saturkokiem.
- izlīdzināšanas kļūda kļūda datu pārraides procesā lokālajos tīklos; termins apzīmē situāciju, kad kadrs nesatur pilnus oktetus.
- rimties Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
- kristies Kļūt ar zemāku satura līmeni (par trauku).
- izdubt Kļūt cauram, parasti, satrunot vidum; kļūt cauram (par vidu).
- izslābt Kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni); samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā).
- norimt Kļūt mierīgākam vai mierīgam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
- apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam; nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
- pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
- izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļukt.
- izļukt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļurkt.
- izļurkāties Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu.
- izlēkt (arī izsprāgt) no ādas (ārā, arī laukā) kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- izsprāgt (arī izlēkt) no ādas (ārā, arī laukā) kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- izlēkt vai no ādas laukā kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
- drupēt Kļūt satrunējušam.
- aizdegties Kļūt spēcīgi satrauktam, saviļņotam.
- saskābt Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, palielinās skābes vai skābju saturs.
- saglumēt Kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
- sasāļoties Kļūt tādam, kurā palielinās sāls vai sāļu saturs.
- nokristies Kļūt tādam, kurā pazeminās satura līmenis (par trauku).
- pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām).
- pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas kalcija savienojumi (piemēram, par iežiem).
- tumt Kļūt tumšam, satumst.
- satraukties Kļūt, parasti ļoti, satrauktam.
- saburbēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam; arī satrunēt.
- samelnēt Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēsla); satumst.
- paralēlknaibles Knaibles ar paralēlām žokļu iekšējām virsmām biezāku priekšmetu saturēšanai.
- mehāniskais satvērējs knaibļu vai spīļu veida satveršanas mehānisms.
- iekniebties Kniebjot satvert (ar nagiem, spīlēm u. tml.).
- koda redundance koda īpašība saturēt vairāk rakstzīmju, nekā nepieciešams kodējamo objektu viennozīmīgai attēlošanai.
- taktētie dati kodētie dati, kas satur datu plūsmu un taktimpulsus.
- keratohialīns Kodola sabrukuma produkts, satur dezoksiribonukleīnskābi; nav nekā kopēja ne ar keratīnu, ne ar hialīnu.
- motto Kodolīgs izteiciens (citāts, sakāmvārds u. tml.), ko liek raksta sākumā kā tā satura vai tendences norādījumu; moto 1.
- pregnants Kodolīgs, ar saturu, nozīmīgs; svarīgs; īss.
- karioblasts Kodolu saturoša šūna, sevišķi to šūnu jaunā forma, kuru nobriedušās formas kodolu nesatur, piem., eritrocīti.
- adresāta kods kods, kas satur termināļa vai apkalpojošās programmas nosaukumu, kam adresēts attiecīgais ziņojums.
- trimetilksantīns Kofeīns - alkaloīds, ko satur kafijas pupiņas un tējas lapas.
- maigles Koka stienis ar, parasti diviem, žuburiem galā vai iešķeltu galu (kā satveršanai).
- kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi.
- nelikvīds Koki vai to daļas, kas rodas koku atmiršanas vai mežizstrādes procesā (kritalas, lapas, skujas, zari, žagari, koku galotnes, stumbru atlūzas, skaidas un mizas, kā arī nocirstie koki un krūmi, kurus atstāj satrupēšanai sastāva kopšanas cirtēs) un ko neizmanto mehāniskā, ķīmiskā, siltumenerģētiskā vai citās pārstrādes nozarēs.
- bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus.
- krauls Kokmateriālu sīki atkritumi, kas nav satrūdējuši.
- veļdine koks auduma saturēšanai pirms ietīšanas audums veltnī aušanas sākumā un velku saturēšanai, aušanu beidzot.
- sulfītvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar skābiem sērpaskābes sāļu šķīdumiem, kas satur izšķīdināta sērpaskābes anhidrīda pārākumu sulfītcelulozes iegūšanai.
- baltais sārms koksnes šķeldu vārīšanas sārms, kas satur aktīvo vārīšanas reaģentu nātrija hidroksīdu (vārot pēc natronmetodes) vai nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda maisījumu (vārot pēc sulfātmetodes).
- šķiedrošana Koksnes u. c. celulozi un lignīnu saturošu materiālu smalcināšana, saberžot tos šķiedrās.
- koksnes nožuvuma koeficients koksnes vidējais nožuvums, samazinoties saistītā ūdens saturam uz mitruma vienu procentu.
- koksnes piedegums koksnes virsmas daļas satumšana daļējas pārogļošanās rezultātā no augstās temperatūras iedarbības, kas rodas no griezējinstrumentu palielinātas berzes pret koksni.
- Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km.
- mašīnkomanda Komanda, kas izteikta mašīnvārda formā, tās kods parasti satur operācijas kodu, operandu adreses un modifikācijas pazīmes.
- optrons Kombinēta pusvadītāju ierīce, kas satur kopējā korpusā iemontētus divus elementus - gaismas avotu un tās uztvērēju.
- nitrofoska Kombinēti minerālmēsli, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
- urodāns Kombinēts preparāts, kas satur piperazīnu un litiju, kuri ar urīnskābi veido viegli šķīstošus sāļus un veicina tās izdalīšanos no organisma.
- salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
- operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
- postglosators Komentators, Justiniāna likumdošanas komentētājs, kas savos spriedumos balstījās uz iepriekšējo likumu skaidrotāju (glosatoru) darbiem.
- capitolo Komiski, satīriski, nereti arī obscēni dzejoļi tercīnās.
- sotī Komisks, satīrisks uzvedums 15.-16. gs. franču teātrī, farsa paveids.
- tiesību normu piemērošanas akts kompetentas valsts iestādes izdots juridiski saistošs akts, kas satur individuālu vai konkrētu uzvedības priekšrakstu un kas kalpo par pamatu tiesisko attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai, t. i. tie ir juridiski fakti.
- autoceļš Kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām transportlīdzekļu satiksmei ar noteiktu ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem (sauc arī par ceļu).
- nitroamofoska Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
- nitroamofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
- nitrofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
- bibliotēkzinātne Komunikācijas zinātnes apakšnozare, kas pētī tradicionālās un modernās formās fiksēto informāciju, tās avotus, attīstību, izplatību, vākšanu, glabāšanu, sistematizēšanu, izmantošanu, saturu un sistēmu konkrētos vēsturiskos apstākļos.
- galvgalis komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai.
- galvgals komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai.
- tīkšķis komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- sīrups Koncentrēts cukuru šķīdums ūdenī, kas satur zāļu līdzekļus.
- finītisms Koncepcija, kas noliedz, ka bezgalības kategorijai ir objektīvi reāls saturs vai ka bezgalīgais ir izzināms.
- maiņkondensators Kondensators ar maināmu kapacitāti.
- blokkondensators Kondensators ar nemaināmu kapacitāti.
- trimers Kondensators augstfrekvences kontūru regulēšanai radioiekārtās.
- trimmeris Kondensators, ar ko radioaparatūrā regulē augstfrekvences kontūras.
- keramiskais kondensators kondensators, kas sastāv no keramiska dielektriķa un uz tā uzklātiem metāla elektrodiem.
- MDP Kondensators, kura viens elektrods ir metāla, otrs - pusvadītājmateriāls, un starp tiem atrodas dielektriķa slānis (metāls - dielektriķis - pusvadītājs).
- kondensētājs Kondensators.
- kondiķis Kondensators.
- saldums Konditorejas izstrādājumi ar lielu saldvielu saturu.
- rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu; šāda izstrādājuma gabals, šķēle.
- diēnsintēze Konjugēto alkadiēnu (arī cikloaladiēnu) iedarbība ar savienojumiem, kas satur aktīvu dubulto saiti vai trīskāršo saiti.
- bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
- ceļu škērsojums konstrukcija savstarpēji nesaistītu satiksmes ceļu šķērsošanai dažādos līmeņos (piem., dzelzceļa škērsojums ar autoceļu).
- lasāmatmiņas kasetne konstruktīvi noslēgts modulis, ko var ievietot datorā un kas satur lasāmatmiņas mikroshēmā ierakstītus datus, fontus vai īpašas programmas.
- melnzeme Kontinentāla klimata ietekmē veidojusies auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu.
- tukša kopa kopa, kas nesatur nevienu elementu.
- apakškopa Kopa, kas satur daļu dotās kopas elementu; atsevišķā gadījumā - arī visa dotā kopa.
- politionskābes Kopējs tritionskābs, tetrationskābes, pentationskābes un heksationskābes nosaukums.
- kopēšana Kopiju izgatavošana, lai dokumenta saturu padarītu pieejamu vienlaikus vairākām personām un saglabātu oriģinālu.
- Haihe Koptekupe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Haihe"), garums - 69 km, sākas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos satekot Baihei, Veihei u. c., ietek Bohai jūras Bohai līcī, izmanto apūdeņošanai.
- sējas koriandrs koriandru suga ("Coriandrum sativum"), sens kultūraugs, savvaļā sastopams kā dārzbēglis.
- smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
- ūdens kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
- krāšļi Kosmētikas līdzekļi, kas satur krāsvielas.
- cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas.
- laurilsulfāts Kosmētikas sastāvdaļa, putu veidotājs, izmanto šampūnos, var izraisīt ādas jutības pastiprināšanos, vidējs toksiskums, ja ieēd, var saturēt formaldehīdu.
- polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna.
- kokamidopropilhidroksisultaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, biezinātājs, izmanto šampūnos, matu un ādas krēmos, var izraisīt alerģiskus ādas izsitumus, var saturēt nitrozamīnus.
- magnija oletsulfāts kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var saturēt kancerogēnas komponentes.
- magnija lauretsulfāts kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var saturēt kancerogēnas sastāvdaļas.
- satelīttriangulācija Kosmiskās jeb satelītģeodēzijas metode, kas balstās uz sinhroniem satelīta novērojumiem no 2 Zemes virsmas punktiem; šo 2 punktu un novērotā satelīta pozīcija nosaka novērojuma plakni; veicot vairākus sinhronus satelīta novērojumus, iegūst vairākas plaknes, kas krustojoties nosaka hordu starp 2 Zemes punktiem; starp vairākām stacijām noteiktās hordas veido trīsstūrus.
- malahīts koši zaļš minerāls, vara karbonāta hidrāts CuCO~3~(OH)~2~, kam raksturīgi blīvi satecējumagregāti ar koncentrisku dažādas intensitātes zaļu joslu miju; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- vizuļojošais kotings kotingu dzimtas suga ("Cotinga cayana"), viens no skaistākajiem kotingu dzimtas pārstāvjiem, satopams Dienvidamerikā.
- ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli.
- emaljas krāsa krāsa, kas satur pigmentus un sintētiskos vai dabiskos sveķus.
- pervēties Krāsoties ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; grimēties.
- HSB krāsu modelis krāssātspozmes modelis (angļu "hue-saturation-brigthness").
- krāslente Krāsu saturoša lente, ko izmanto, piemēram, rakstāmmašīnas rakstu zīmju nospiedumu fiksēšanai uz papīra.
- krāsainuma kanāls krāsu televīzijas signāla frekvences spektra daļa, kas satur informāciju par attēla krāsām.
- spilgtuma kanāls krāsu televīzijas signāla frekvences spektra daļa, kas satur informāciju par attēla spilgtumu.
- šmiņķis Krāsvielas saturoša ziede, ko lieto kosmētikā un uz skatuves, lai piedotu vēlamo krāsu ādai.
- krāsojums Krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz kādas sejas daļas).
- krāsošanas vanna krāsvielas un tekstilpalīgvielas saturošs šķīdums, kurā notiek krāsošana.
- dabiskās organiskās krāsvielas krāsvielas, kuras satur dabas produkti, parasti augi: kvarcitrons (dzeltenā krāsā); katehu (brūnā krāsā); kampešs (zilā krāsā un citās tumšās krāsās no zaļās līdz melnai) u. c.
- skābās krāsvielas krāsvielas, kuru molekulas satur sāļus veidojošas grupas (COOH, SO~3~H u. c.).
- ziepene Krese ("Lepidium sativum").
- saprols Krezolu saturošs darvas eļļas un minerāleļļas maisījums, tumši brūns šķidrums, ko lieto dezinfekcijai.
- doktordesa Krievijā un citās bijušajās padomju republikās populāra vārītu desu šķirne; tā ir sava veida zema tauku satura desa, tāpēc to uzskata par diētisku produktu.
- GLONASS Krievijas globālā satelītnavigācijas sistēma.
- Baltijas jautājums Krievijas iekšpolitikas problēma, kuras saturs bija valsts centrālās varas un Baltijas vācu muižniecības konflikts Baltijas provinču autonomijas jautājumā.
- globālā satelītnavigācijas sistēma Krievijas militāro satelītu sistēma (GLONASS) ar 11 satelītiem (plānoti 24); lido 19100 km augstumā, orbītas slīpums 64,8 grādi, apriņķošanas periods 11 stundas 15 minūtes.
- rajošņiks Krievu tautas brīvās dzejas forma ar blakusatskaņām, bez stingra dalījuma pantos.
- častuška Krievu tautas mutvārdu daiļradē - īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
- creeks Krīki, nelielas, seklas smilšainas upju gultnes Austrālijā, kurās ūdens tek tikai pēc lielām lietus gāzēm; citā laikā tās pavisam sausas, vai satur tikai atsevišķas peļķes ar stāvošu ūdeni.
- flogozīns Kristāliska, slāpekli nesaturoša viela, kas izolēta no piogēnu koku kultūrām; izraisa strutainu iekaisumu.
- jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- tefroīts Kristalizēts minerāls, lielāko tiesu raupjš, pelēks līdz brūngansarkans, dzelzi un mangānu saturošs silikāts.
- kritala Kritis, satrunējis koks.
- safrāna krokuss krokusu suga ("Crocus sativus").
- mēle Krustziežu dzimtas ģints ("Isatis"), kaili vai mataini lakstaugi ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dārza cietķērsa krustziežu dzimtas suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās ir daudz vitamīnu.
- kružka Krūzes saturs.
- satece Kuģa iekšienē dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļas u. c.
- šalupa Kuģa laiva satiksmei ar krastu un citiem kuģiem.
- Panamas kanāls kuģošanas kanāls Centrālamerikā (sp. val. “Canal de Panama”), šķērso zemesšaurumu tā zemākajā daļā, savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums — 81,6 km, platums — 150-300 m, dziļums — 12,8-25,9 m, 12 dubultas slūžas, kas nodrošina satiksmi abos virzienos vienlaikus.
- fārvaters Kuģu ceļš - ūdens satiksmes maršruts, marķēts ar navigācijas zīmēm.
- rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa; šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle.
- piks Kulminācija, vislielākās aktivitātes brīdis (piem., darbā vai satiksmē).
- Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu.
- Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai.
- gastroezofageālais atvilnis kuņģa satura atvilnis barības vadā.
- daugulis Kupolpaugurs - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā.
- Aragvi Kūras kreisā krasta pieteka Gruzijā, garums - 66 km, kritums - 2681 m, veidojas satekot Baltajai un Melnajai Aragvi.
- Mugānas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa uz dienvidiem no Kūras un Araksas satekas, Azerbaidžānā, dienvidrietumos tā turpinās Irānā, dienvidu daļā pakāpeniski saplūst ar Lenkorānas zemieni, lielākā daļa teritorijas zjl., sauss subtropu klimats.
- prauli Kurināmais materiāls, satrunējusi vītola, liepas u. c. koksne dūmu iegūšanai dūmekļos; prauls.
- koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
- Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē.
- ēigā Kustība, satiksme.
- mikrofāgi Kustīgi leikocīti, kas satver un iznīcina mikrobus.
- katers Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- kutere Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- kuters Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- zemdura Kvadrātu rinda vai svina pildenis katrā lappusē zem pēdējās rindas lappuses noslēgšanai un saturēšanai.
- lejbalsts Kvadrātu rinda vai svina pildenis, ar ko noslēdz katras lappuses salikumu pēc pēdējās rindas, lai to labāk saturētu.
- oksidimetrija Kvantitatīvās analīzes metodes, kuru pamatā ir oksidēšanas un reducēšanas reakcijas; oksidimetriju plaši lieto ražojumu kontrolē, piem., dzelzs un tērauda analīzē, lai noteiktu tajos mangāna, hroma u. c. metālu saturu.
- Bress Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kas bijis ļoti neviesmīlīgs un nesaticīgs, atklājis cilvēkiem zemes apstrādāšanas noslēpumus, mācījis art un sēt.
- izliekts ķermenis ķermenis, kas līdz ar katriem diviem ķermeņa punktiem satur arī visus tos savienojošā nogriežņa punktus.
- miroņpuķe Ķērsa, krese ("Lepidium sativum").
- miroņzāle Ķērsa, krese ("Lepidium sativum").
- purāties ķerties, satīties.
- ciess Ķilda, bāršanās, nesaticība.
- štimmiņš Ķilda, nesaticība.
- naids Ķildas, nesaskaņas, arī nesaticība.
- ragana Ķildīga, nesaticīga, arī nikna sieviete.
- kaseklis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- kaška Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- kaslis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- kašūklis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- ecētava Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ecēža Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ecēžas Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ēslis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ieska Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- āzīgs Ķildīgs, nesaticīgs.
- ecīgs Ķildīgs, nesaticīgs.
- naidīgs Ķildīgs, nesaticīgs.
- kaseklīgs Ķildīgs, strīdīgs, arī nesaticīgs.
- kašķīgs Ķildīgs, strīdīgs; arī nesaticīgs.
- ecīgums Ķildīgums, nesaticīgums.
- naidoties Ķildoties, būt nesaticīgam (ar kādu).
- peķēties Ķildoties; būt nesaticīgam.
- nīsties Ķildoties; nesatikt (ar kādu).
- dokimastika Ķīmijā kvantitatīva noteikšana, cik zināma metāla (gk. zelta, sudraba, vara, svina utt.) satur rūda vai kausējums.
- peroksiradikālis Ķīmiska daļiņa, kas satur peroksigrupu -O-O; rodas, reaģējot brīvajiem radikāļiem ar skābekļa molekulām (parasti ūdens šķīdumos).
- v-gāzes Ķīmiski savienojumi, kas satur fosforiltioholīna grupu.
- vī-gāzes Ķīmiski savienojumi, kas satur fosforiltioholīna grupu.
- aldoli Ķīmiskie savienojumi, kas satur gan aldehīdgrupu, gan hidroksilgrupu.
- hidrāts Ķīmisks savienojums, kas satur ūdens molekulas.
- sašūšanas aģents ķīmisks savienojums, ko pievieno polimērus saturošām sistēmām un kas izraisa makromolekulu šķērssaistīšanos telpiskā struktūrā.
- eļļotājs Ķīmisku vielu maisījums, ar kuru apstrādā filamentus vai pavedienus to iegūšanas procesā; parasti satur augu eļļas vai minerāleļļas.
- Emituofo Ķīniešu vārds budisma bodhisatvam Amitābham.
- kuanjina Ķīniešu vārds, kas apzīmē lielo bdhisatvu Avalokitešvaru, īpaši tad, ja bodhisatva tiek attēlota sievišķā formā.
- ķipluks Ķiploks - liliju dzimtas daudzgadīgs augs, kura sīpols sastāv no vairākām baltām, iegarenām daivām ("Allium sativum").
- čošņaks Ķiploks ("Allium sativum").
- šišnaks Ķiploks ("Allium sativum").
- šišņaks Ķiploks ("Allium sativum").
- Akmene Ķires kreisā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā, garums - 9 km; Akmeņupe.
- Šēlupīte Ķires labā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā; Šēlupe.
- tenākuls Ķirurģisks instruments griežamās vietas saturēšanai.
- Ķīšupe Ķīse, Vārmes satekupe.
- ķiverveida ramalīna ķiverveida ramalīna ("Ramalina obtusata"), kam samērā īsi lentveidīgi lapoņi ar ķiverveidīgiem sorāļiem galos, sastopama pareti.
- hondroangioma Labdabīga mezenhimoma, kas satur hondro- un angiomatozus elementus.
- sasaprasties Labi satikt (ar kādu).
- sadzīgot Labi satikt, sadzīvot.
- satapt labi satikt; dzīvot saticīgi.
- kūmetrs Labuma mērītājs - radiomēraparāts, ko lieto svārstību kontūra, spoles un kondensatora labuma Q noteikšanai; Q-metrs.
- signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju; attiecīga zīme vai zīmju kopums.
- norises saskaņotība laika un telpas nepārprotams atspoguļojums, attēla virziena un kompozīcijas saskaņojums, kas ļauj skatītājam uztvert filmu kā loģisku tās satura izklāstu.
- Svētais laiks laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības
- skaidiena Laikraksta "Latvija" humoristiski satīriskā nodaļa.
- kāptuves Laipa ar virspusē piestiprinātiem kāpšļiem satiksmei starp dažāda augstuma vietām.
- afabls Laipns, saticīgs.
- moto Lakoniskā formā izteikta doma, kas raksturo (piemēram, mākslas darba) saturu, tematu, kādas darbības virzību; arī epigrāfs (2).
- latukas Laktuka, dārza salāti ("Lactuca sativa").
- špakteļtepe Laku un krāsu materiāls, kurā pigmentu un pildvielu saturs 4 līdz 10 reizes pārsniedz saistvielas daudzumu; lieto krāsojamo virsmu nelīdzenumu aizpildīšanai.
- muļķēt Lasīt vai runāt bez izpratnes, iedziļināšanās saturā.
- lasītmāka Lasītprasme; māka, prasme lasot saprast teksta saturu.
- kūča Latgaliešu Ziemassvētku sesatdienas vakara ēdiens, ko vāra no piestā grūstiem miežiem, kamēr graudi piebrieduši un viss ūdens novārījies, tad šo biezeni saldina ar medu vai cukuru un ēd kā našķi.
- dainoloģija Latviešu tautas dziesmu pētniecība no visdažādākajiem kā satura, tā formas aspektiem.
- LATO Latvijas Transatlantiskā organizācija.
- Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja.
- Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas.
- Rūpes urga Laučurgas kreisā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā.
- Josturga Laučurgas labā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā.
- dakšas lauksaimniecības mašīnu satvērējmehānisma dakšveida darbīgās daļas, piemēram, cukurbiešu krāvēja dakšas, kartupeļu racēja dakšas.
- Elefantīda Leģendāra sengrieķu rakstniece hetēra (ap 3. gs. p. m. ē.), autore vairākiem spilgti erotiska satura darbiem, kuri bijuši ļoti populāri.
- norāde Leksikogrāfiska atzīme, kas satur vārda (piemēram, gramatisko, stilistisko) raksturojumu.
- Lumpenus lampretaeformis lampretaeformis lentzivs pasuga, kas satopama arī Baltijas jūrā.
- Dūkupīte Lenžupes kreisā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā, izveidojas satekot Rideļupītei un Cēsniekupītei.
- suzerenitate Lēņa tiesību institūts, kura saturs raksturo, kura saturs raksturo augstākā lēņa kunga (sizerēna) tiesisko stāvokli.
- piesātinātā leptogija leptogiju suga ("Leptogium saturninum"), kuras lapoņa centrā melnas, graudainas izīdijas, apakšpusē rizoīdi; Latvijā aizsargājama.
- takirs Lēzena, mālaina, sāļus saturoša virsa bez augiem (smilšu, māla, akmeņu tuksneša pazeminājumos).
- spoks lībiešu mitoloģijā - jebkura neskaidra lieta vai parādība, kas rada satraukumu un bailes (kaut arī balstās uz pavisam dabiskiem apstākļiem).
- Laplata Līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, Paranas un Urugvajas satekestuārs, garums - 320 km, platums - līdz 220 km, dziļums - 10-20 m.
- atledošana Lidmašīnu atledošana - lidaparāta korpusa atbrīvošana no apledojuma, ko veic īpaši iekārtotos laukumos lidostās īsi pirms lidojuma sākuma; lidaparāta korpusu apsmidzina ar siltu, glikolu saturošu līdzekli, lai atbrīvotu no ledus, sniega un sarmas.
- Marokas meseta līdzenumu un plato kopīgs nosaukums Atlasa kalnu ziemeļrietumos, Marokā, starp Atlantijas okeānu un Augsto Atlasu un Vidusatlasu, augstums piekrastē - 400 m, centrālajā daļā - 1600 m.
- bubulīgs Līdzīgs bubulim, ērmam, biedēklim; satuntulēts, maskēts.
- bubulisks Līdzīgs bubulim, ērmam, biedēklim; satuntulēts, maskēts.
- ēterisks Līdzīgs ēterim (2); tāds, kas satur ēteri (2); arī viegli gaistošs.
- Liekne Liekna, Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novadā.
- Liekņa Liekna, Jurģupes kreisā satekupe.
- Veldze Lieknes kreisā satekupe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 31 km.
- Vecmuižas upīte Liekņas kreisā satekupe Talsu novada Balgales pagastā, augštece Tukuma novada Cēres pagastā.
- Bijhema Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā, Tivas Republikā.
- Boļšojjeņiseja Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā.
- kaušinīca Liela karote, ko lieto ar abām rokām maisot katla saturu.
- pamatkarte Liela mēroga topogrāfiskā karte, kuras satura elementi un simboli ir obligāti citu mērogu topogrāfiskajām kartēm attiecīgajā valstī; kartogrāfiskā pamatinformācija vienā vai vairākos slāņos, kurus izmanto kā standartstruktūru papildus datu ievietošanai.
- klupšus krišus lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupdams krizdams.
- klupdams krizdams lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupšus krišus.
- Drini Lielākā upe Albānijā, vaidojas satekot Drini i Zi un Drini Barda, garums kopā ar Drini i Zi - 281 km, Lejtecā sadalās, dienvidu atzars ietek Adrijas jūras Drini līcī, ziemeļu atzars - Škodras ezera notekā Bunā.
- tecine Lielāka vārpsta, kurā no vērpjamās vārpstas uztin (satecina) dziju.
- Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā.
- Mergupe Lielās Juglas kreisā satekupe Cēsu un Siguldas novadā, garums - 53 km, kritums - 140 m, iztek no Būnēnu ezera; Mērgupe.
- Suda Lielās Juglas labā satekupe Mālpils pagastā, augštece Mores pagastā, garums - 38 km, kritums - 48 m; Sude; Sudupe.
- Jugla Lielās Juglas un Mazās Juglas satekupe Rīgas pilsētā, abu kopēja delta, kas dziļi ievirzīta ezera dienvidu daļā.
- neorganiskie polimēri lielmolekulāri savienojumi, kuru makromolekulu galvenās ķēdes ir neorganiskas un nesatur organiskas sāngrupas.
- fulvoskābes lielmolekulāru, slāpekli saturošu organisko savienojumu grupa ar sarežģītu molekulāro uzbūvi; humusa sastāvdaļa.
- Gross-Saticken Lielsatiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- kondensatora kapacitāte lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
- Mūsa Lielupes kreisā satekupe, kas pie Bauskas saplūst ar Mēmeli, garums - 164 km (Latvijā 20 km, Latvijas un Lietuvas robežupe - 6 km), sākas Lietuvā (tur saucas - Mūša), kritums - 73 m.
- Mēmele Lielupes labā satekupe, kas saplūst ar Mūsu pie Bauskas, garums - 191 km (Latvijā 40 km, Latvijas un Lietuvas robežupe 76 km), kritums - 97 m, iztek no Olsetu ezera pie Rokišķiem Lietuvā; Lielmēmele; Lietuvā - Nemunēle (lietuniešu val. "Nemunēlis").
- Nemunelis Lielupes labās satekupes Mēmeles nosaukums Lietuvā.
- greituls liepas vai kārkla lūks (satīts ap roku, sākot no lūka resnākā gala) vīzu pīšanai vai lāpīšanai.
- koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem.
- koleģiāls Lietišķi draudzīgs, saticīgs.
- kā suņāda lieto kā lamuvārdu nesaticīgam, ķildīgam, agresīvam cilvēkam.
- nē Lieto, lai apstiprinātu ar noliegumu izteiktā jautājuma saturu.
- tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem); lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
- protams lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; bez šaubām.
- saprotams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; protams, bez šaubām.
- laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs; droši vien, acīmredzot.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs.
- zināms Lieto, lai norādītu, ka kas (piemēram, izteikuma saturs) ir skaidrs, neizraisa šaubas; protams, saprotams.
- pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārda, vārdu savienojuma nozīme neatbilst izteikumā ietvertajam saturam.
- laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
- bet Lieto, lai pastiprinātu teikumā izteikto domu kā pretstatu kam gaidītam, piešķirot teikuma saturam lielāku emocionalitāti.
- kur nu (vēl), arī kur tad (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- kur nu vēl, arī kur tad vēl lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu; lūk (2).
- redzēt Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību teiktajam, rakstītajam, arī, lai uzsvērtu tā saturu.
- nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu, piešķirot izteikuma saturam apstiprinājuma nokrāsu.
- lietotāja rokasgrāmata lietotājam paredzēts dokuments, kas satur informāciju, kura nepieciešama datu apstrādes sistēmas vai tās kāda komponenta izmantošanai.
- Cūkupīte Līgupes augšteces kreisā satekupe Talsu novada Virbu pagastā un Tukuma novada Kandavas pagastā.
- izsēdināt Likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa).
- tiesību normu interpretācija likumos un citos normatīvajos aktos izteikta satura noskaidrošana un izskaidrošana, lai tiesību normas pareizi un vienveidīgi izprastu un piemērotu konkrētajā dzīves gadījumā - ir priekšnosacījums to pareizai realizācijai.
- fluorkaučuki Lineāri fluoru saturoši polimēri ar kaučukiem raksturīgām īpašībām.
- linetols Lineļļas preparāts, kas satur nepiesātināto taukskābju esterus.
- iedevums Lingvistiskā informācija, kas tiek sniegta valodas apguvējam noteikta mācību uzdevuma veikšanai un valodas lietošanas prasmes apguvei un pilnveidei; viss, kas veido mācību saturu.
- lingvokulturoloģisks Lingvokulturoloģiskā pieeja - valodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu, metodisko paņēmienu, mācību organizācijas formu izvēli un izmantošanu. lai nodrošinātu valodas kā etnosa garīgā mantojuma apguvi, iepazīšanos ar attiecīgā etnosa un citu etnosukultūras faktiem un vērtībām.
- krēsliņš Linu kaudze (statiņš) uz lauka (parasti satur desmit saujas noplūkto linu).
- holesteatoze Lipīdā deģenerācija ar bagātīgu holesterīna vai tā esteru saturu, parasti aortas intīmā; holesterīna steatoze.
- fosfatīds Lipīds, kas satur fosforskābes un slāpekli saturošu atlikumu; pazīstamākie ir lecitīns, kefalīns un sfingomielīns.
- mielīns Lipīdu maisījums, kas ekstrahējams no nervšķiedrām; satur fosfatīdus un holesterīnu.
- leģenda Liriski episka rakstura skaņdarbs ar tautisku vai reliģisku saturu.
- Dīrīte Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, izveidojas satekot Murmastienei un Grāna grāvim; kopā ar Murmastieni garums 16 km, kritums - 10 m, iztek Teiču purva ziemeļu daļā no Lielā Murmasta ezera; Dira; Dīza; Murmasta; Murmastiena; Murmastiene; Murmosta.
- nekonvencionālā literatūra literatūra, kas satur vispārpieejamu informāciju un netiek izplatīta tirdzniecības tīklā (analītisks apskats, pārskats par tehnisku vai zinātnisku pētījumu, deponēts zinātnisks darbs, konferences vai kongresa programma, materiāli u. tml.); "pelēkā literatūra".
- eihologions Liturģiska grāmata, kas satur trīs eiharistijas ritu tekstus un skaidrojumus, šo grāmatu tagad lieto Austrumu baznīcā.
- darba koplīgums lokāls normatīvs akts – rakstveida vienošanās, ko uzņēmuma darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā, slēdz ar darba devēju par darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši par darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darbinieku sociālās aizsardzības jautājumiem.
- Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe.
- Kazeņupe Lonastes satekupes Pāces paralēls nosaukums tās vidustecē.
- koncentrāts Lopbarība ar bagātīgu barības vielu saturu, (piemēram, graudi, klijas, rauši).
- rupjbarība Lopbarība, kas satur salīdzinoši daudz kokšķiedras un kuras sakošļāšanai vajadzīgs daudz enerģijas.
- precipitāts Lopbarības piedeva, arī minerālmēsli, kas satur kalciju un fosforu.
- lubene Lubu literatūra - viegla satura literatūra bez mākslinieciskas vērtības.
- sējas lucerna lucernu suga ("Medicago sativa").
- izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās.
- turbācija Ļaušanās satraukumam.
- aptaisināt Ļaut sataisīt kaut kam apkārt.
- aiztrūdināt Ļaut satrūdēt (aizpūdēt).
- pampināt Ļaut satūkt.
- doties rokā ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
- pašūmēties Ļauties satraukumam (kādu laiku); padusmoties.
- aiztrakāt Ļoti ātri aizskriet (par satracinātiem dzīvniekiem).
- dziļš Ļoti būtisks, nozīmīgs; tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus; saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.).
- kvebraho Ļoti ciets Dienvidamerikas koks, kura miza satur vairākus alkaloidus un miecvielas; lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kebraco.
- kā melns mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies.
- kā negaisa mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies.
- lēkt vai no ādas laukā (ārā) ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- hiosciamīns Ļoti indīgs alkaloīds, ko satur vilkogas, driģenes un velnābols.
- jēls Ļoti izmircis, arī apglumējis, satrūdējis (par augiem, to daļām).
- ātrums Ļoti lielā steigā, arī satraukumā.
- žuliks Ļoti maza degvīna pudele (apmēram 100-200 gramu tilpumā); šāda pudele kopā ar saturu.
- kā suns ar kaķi ļoti nesaticīgi; nemitīgi strīdoties.
- saharoze Ļoti salds ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres; biešu cukurs; niedru cukurs.
- žirbt Ļoti satraukties.
- izmisis Ļoti satraukts (par dzīvniekiem).
- pampaļāties Ļoti silti ģērbties vai satīties.
- pamparāties Ļoti silti ģērbties vai satīties.
- satuntuļot Ļoti silti saģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt (parasti ķermeni, tā daļu).
- aptuntuļoties Ļoti silti saģērbties; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt sev apkārt; aptīstīties.
- nokaitināt Ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
- iznasāt Ļoti strauji aulekšot un izmētāt (vezuma saturu), arī izārdīt (aizjūgu) - par iejūgtu zirgu.
- kā uz karstām oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
- kā uz (karstām) oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības.
- dunēt Ļoti zemu, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
- daimonoloģija Mācība par daimoniem un viņu satiksmi ar cilvēkiem.
- akceptilācija Mācība, ka Dievs uzlūkojis par pilnīgu Kristus satisfakciju, kas pati par sevi it kā nebūtu bijusi pilnīga.
- reliģijas filozofija mācība, kas pētī reliģijas būtību un tās patiesību saturu.
- programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- Kaine Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās augštecē.
- Riogrande Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās vidustecē.
- sārmainie ieži magmatiskie ieži, kas satur daudz kālija un nātrija; alkālijieži.
- kimberlīts Magmatisks iezis, kas parasti satur dimantus.
- magniko Magnētisks materiāls uz dzelzs bāzes, kas satur kobaltu, niķeli, alumīniju un varu.
- Lotosa sūtra mahājānas budisma raksti sprediķa formā, ko Buda sludināja par dieviem, dēmoniem, valdniekiem un kosmiskajiem spēkiem; satur mācību par Budas mūžīgumu, Budas valstības universālo piepildījumu un bodhisatvu līdzjūtību un spēku.
- pārsvērties Mainoties iegūt citādu, parasti pretēju, saturu (par domām, jūtām).
- impedance Maiņstrāvas elektriskās ķēdes kopējā (pilnā) pretestība, kas sastāv no strāvas pretestības un ķēdē ieslēgto kondensatoru un indukcijas spoļu pretestības.
- rezonanses pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs ar šauru frekvenču caurlaides joslu; parasti satur rezonanses LC kontūru.
- Bulnetene Maizīte, Dīvajas satekupe.
- lietusmākonis Mākonis, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.
- lietus mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā; lietusmākoņi.
- sniega mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
- makrojoni Makromolekulas, kas satur jonu veida funkcionālas grupas.
- kritiskais ātrums maksimālais pieļaujamais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kurā vadītājam ir iespējams saglabāt stabilu transportlīdzekļa kustību vai izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma.
- formālisms Mākslā - teorija un metode, kas noniecina mākslas saturu un absolutizē mākslas darbu formas nozīmi.
- olu pulveris mākslīgi izkaltēts olu saturs, kurā ir 45% un vairāk olbaltumvielu, 35% tauku un ap 9% ūdens.
- ammofoss Mākslīgie mēsli, kuri satur amonija fosfātus un amonija sulfātu.
- elektrokorunds Mākslīgs abrazīvs materiāls, kura sastāvā ir korunds un silīcija, titāna, kalcija un dzelzs oksīdi; iegūst, elektriskā loka krāsnīs kausējot alumīnija oksīdu saturošu izejvielu un ļaujot kausējumam kristalizēties.
- forma Māksliniecisko līdzekļu kopums (mākslas darba satura izteikšanai); mākslas darba žanrs, variants.
- pantuns Malajiešu tautas dziesmu četrrinde par sadzīves attiecībām, satur krusteniskas atskaņas un daudz paralēlismu.
- keramika Māls vai mālu saturoša masa, no kuras darina šos izstrādājumus.
- mālīgsnējs Mālus saturošs.
- pamālijs Mālus saturošs.
- koribantisms Maniakāls stāvoklis ar bezmiegu, satraukumu un redzes halucinācijām.
- bagāža Mantas, saiņi, ko pārved pasažieru satiksmes līdzekļos.
- starppilsētu autobuss maršruta autobuss satiksmei starp pilsētām, ar mīkstiem sēdekļiem un bagāžas nodalījumu.
- brauciens Maršruta satiksmes līdzekļu kustība no viena galapunkta līdz otram; reiss.
- pasta Masa ar mīklai vai biezputrai līdzīgu konsistenci; ziede, kas satur vairāk par 25 procentiem pulverveida vielas.
- mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu.
- kodolmateriāli Materiāli, kuri satur izotopus, kas spēj dalīties, mijiedarbojoties ar neitroniem, un kuri kodoldalīšanās procesā rada jonizējošo starojumu.
- silikātmateriāli Materiāli, kuru pamatsastāvdaļa ir silikāti, arī materiāli, kas nesatur silikātus, bet ir iegūti pēc tādas pašas ražošanas tehnoloģijas (piem., kaļķi, ģipsis).
- paranīts Materiāls, kas satur azbestu un gumiju un ko parasti izmanto starpliku izgatavošanai.
- bioloģisks materiāls materiāls, kas satur ģenētisku informāciju un ir spējīgs pats vairoties vai ko var pavairot bioloģiskā sistēmā.
- matūdens Matu kopšanas līdzeklis, kas satur ūdeni, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
- Kahema Mazā Jeņiseja, Jeņisejas satekupe.
- skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm.
- Vārngrāvis Mazdursupes kreisā satekupe Talsu novada Laucienas pagastā; Vārnu grāvis.
- Sēņgrāvis Mazdursupes labā satekupe Talsu novada Balgales pagastā; Sēņu grāvis.
- aptrūdēt Mazliet satrūdēt (visapkārt, no virspuses).
- aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt.
- aiztrunēt Mazliet satrunēt; ietrunēt.
- aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
- aptūkt Mazliet satūkt.
- ietūkt Mazliet satūkt.
- ietrūdēt Mazliet, arī vietumis satrūdēt.
- ietrunēt Mazliet, arī vietumis satrunēt.
- ietrupēt Mazliet, arī vietumis satrupēt; ietrunēt.
- ietrusēt Mazliet, arī vietumis satrusēt.
- patrūdēt Mazliet, daļēji satrūdēt.
- patrunēt Mazliet, daļēji satrunēt.
- patrupēt Mazliet, daļēji satrupēt.
- zems Maznozīmīgs, mazvērtīgs, tāds, kam nav dzija satura.
- globulārais leikocīts mazs klejojošs limfocīts zarnu kriptu epitēlijā; satur pilienus, kas ar eozīnu krāsojas košsarkani.
- kaļiki MDMA saturošas tabletes.
- kaļosas MDMA saturošas tabletes.
- borvazelīns Medicīnā lietojama ziede, kas satur borskābi.
- nitroglicerīns Medikaments - šīs vielas šķīdums, tablete, kas satur šo vielu; lieto par asinsvadu paplašinātāju.
- verucīds Medikaments, ko izmanto kārpu ārstēšanai, satur salicilskābi un etiķskābi.
- augsnes blīvēšana mehāniska darbība, kas mākslīgi izraisa augsnes daļiņu satuvināšanos.
- vārpstu kārba mehāniska pārvada ietaise ar vairākām vārpstām, kas satur instrumentus; pievienojama darba galvai, izmantojot tās piedziņu.
- pneimatiskais satvērējs mehānisms ar elastīgiem elementiem, kas, būdami pildīti ar gaisu deformējas un satver manipulācijas objektu.
- planetārais pārvads mehānisms griezes kustības pārveidošanai; sastāv no sazobē esošiem zobratiem, vismaz viena zobrata ass ir kustīga telpā (to sauc par satelītu).
- parašuts Mehānisms, kas troses satrūkšanas gadījumā (liftā, šahtā) novērš ceļamās iekārtas krišanu.
- grūpija meitene vai sieviete, kas ceļo līdzi popmūziķiem no vienas uzstāšanās vietas uz citu cerībā tos satikt un nodibināt attiecības
- grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos; runāt ko bezsaturīgu, nenozīmīgu.
- pulke Meksikāņu nacionālais dzēriens no raudzētas, saldinātas agaves sulas, viegli skābens, alkohola saturs 5-6%.
- Tumšupe Mellupe - Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā.
- Melnupe Mellupe, Pededzes pietekas Mugurupes labā satekupe.
- ilmenīts Melns oksīdu grupas minerāls, kas satur titānu un dzelzi; titāna rūda.
- loparīts Melns vai pelēki melns minerāls, rūda, kas satur retzemju elementus.
- šungīts Melns, blīvs metamorfs slāneklis, kas satur daudz slēptkristāliska oglekļa; lieto par apdares materiālu un melnu krāsvielu ražošanai, mālainos paveidus - betonu vieglo pildvielu ražošanai.
- magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām.
- šerls Melns, necaurspīdīgs minerāls, turmalīna paveids; satur daudz dzelzs oksīda.
- Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis.
- songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
- Lorumupe Melsnsilupes labā satekupe Dundagas un Rojas pagastā.
- krāsu mēle mēļu suga ("Isatis tinctoria"), ko izmanto zilas krāsas iegūšanai.
- Lielmēmele Mēmele, Lielupes satekupe.
- emanometrs Mēraparāts radona satura noteikšanai atmosfērā.
- Mērgupe Mergupe, Lielās Juglas satekupe.
- Merga Mērgupe, Lielās Juglas satekupe.
- degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- tiospirti Merkaptāni - sēru saturoši organiski savienojumi ar nepatīkamu smaku; lieto par piedevām - brīdinātājiem pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
- koncentrēt Mērķtiecīgi, arī īsi ietvert (kādu saturu) - piemēram, par mākslas darbu; būt mērķtiecīgam, arī īsam (piemēram, par tekstu).
- kapacitatīvais mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir kondensatora kapacitātes maiņa mērāmā neelektriskā lieluma iedarbības rezultātā.
- karāts mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas (tīrā zeltā ir 24 karāti).
- tiešie mēsli mēsli, kas satur augam vajadzīgās barības vielas.
- amonijmēsli Mēslojums, kas satur amonija sāļus.
- mikromēslojums Mēslojums, kas satur mikroelementus.
- uz kustu spēlēt mest gaisā mazus akmentiņus un uzlasīt zemē guļošus akmentiņus, pie tam, satverot drīkst vairākiem guļošiem akmeņiem.
- enkuris Metāla āķis, kas satur kopā griestu siju un vainagbaļķi.
- štagas jātnieks metāla skava (apskava) ar atsperīgu fiksatoru.
- spraislums metāla stīpas krāsns velves saturēšanai.
- tīrmetāls Metāls bez piemaisījumiem, tā saturs kādā izstrādājumā, monētā (zelta, sudraba), ko līdz 19. gs. mārīja mārkās.
- kantals Metālu sakausējums, kas satur dzelzi (Fe), hromu (Cr), alumīniju (Al), kobaltu (Co); maksimālā izmantošanas temperatūra 1150-1350 C; izmanto elektriskiem sildelementiem.
- galvanīts Metālu sālis saturoša masa, kas noderīga metālu gludināšanai un spodrināšanai, ieberzējot ar mitru drēbi.
- greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas.
- radiooglekļa metode metode materiāla absolūtā vecuma noteikšanai pēc radiooglekļa satura šajā materiālā.
- Delfu metode metode, ar kuras palīdzību ekspertu grupas locekļi nesatiekoties apmainās ar idejām - katrs dalībnieks uzraksta savas domas par attiecīgo problēmu un iesniedz koordinatoram, kurš apkopo saņemtos komentārus un nosūta tos katram grupas loceklim; informācijas apmaiņa noslēdzas brīdī, kad visi iesaistītie eksperti ir apmierināti ar sasniegto rezultātu.
- sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija.
- metrolīnija Metropolitēna satiksmes līnija.
- meža apsaimniekošanas projekts meža apsaimniekošanas un izmantošanas pamatdokuments, ko izstrādā zvērināts taksators, lai nodrošinātu vides aizsardzību, racionālu meža apsaimniekošanu, kā arī nepārtrauktu un nenoplicinošu meža izmantošanu.
- dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža.
- silpureņu hibrīds meža silpurenes un pļavas silpurenes hibrīds ("Pulsatilla x wolfgangiana"), kas retumis konstatēta Latvijā.
- fiskars meža tehnika - baļķvedējs ar manipulatoru koku satveršanai un pārvietošanai.
- cirsmas pielūžņojums mežizstrādes atlieku un kritušo koku daudzums cirsmā, kas var traucēt ne vien cirsmu izstrādi, bet arī meža atjaunošanas darbu izpildi; lai to novērstu, jāveic izcirtuma satīrīšana.
- tanīns Miecviela, ko satur augi, visvairāk ozolu mizas.
- līdzsvars Mierīgs, nesatraukts (psihiskais) stāvoklis.
- rāms gars mierīgs, nesatraukts psihiskais stāvoklis.
- sedzoša glazūra miglinātājus un krāsvielas saturoša necaurspīdīga glazūra, kas vājina drumstalas krāsu vai padara to neredzamu.
- auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs)
- saite Mijiedarbība (parasti elektriska), kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
- komplementācija Mijiedarbība starp diviem celulārajiem vai virusālajiem gēnu komplektiem vienā un tai pašā šūnā vai tā, ka šūna spēj funkcionēt arī tad, ja katrs gēnu komplekts satur mutantu vai nefunkcionējošu gēnu.
- kobalta mēsli mikroelementu mēslojums, kas satur kobaltu, piemēram, kobalta sulfāts, kobalta hlorīds un kobalta nitrāts.
- vara mēsli mikroelementu mēslojums, kas satur vara sāļus un rūpniecības atkritumus.
- integrālā mikroshēma mikrominiatūra elektroniska cietvielu ierīce, kurā lielā blīvumā kopīgā struktūrā apvienoti dažādi elementi (tranzistori, diodes, rezistori, kondensatori), kas nav atdalāmi un izmantojami atsevišķi.
- amonifikācija Mikroorganismu izraisīta slāpekli saturošu organisku vielu noārdīšanās, kuras rezultātā veidojas augiem izlietojams amonjaks.
- puvums mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisko savienojumu noārdīšanās process; pūšana
- pūšana Mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisko savienojumu noārdīšanās process.
- ortomiksovīrusi Miksovīrusi, kas ierosina dzīvnieku elpošanas ceļu slimības; sastāv no RNS un lipīdus saturoša olbaltumvielu apvalka.
- vezikālā malakoplakija mīksti dzeltenīgi pacēlumi uz urīnpūšļa un urīnceļu gļotādas, kuri satur specifiskas Hanzemaņa šūnas; attīstās infekcijas gaitā.
- Mīlgrāvis Milzgrāvis - Melnsilupes satekupe Dundagas un Rojas pagastā.
- Gulivers milzis - no īru rakstnieka Džonatana Svifta satīriskā romāna "Gulivera ceļojumi" (1726. g.) galvenā varoņa vārda.
- kā (divi) balodīši mīļi, saticīgi.
- stanciēnits Minerāla retinita pasuga melnā krāsā, ļoti trausls, praktiski gandrīz nesatur dzintarskābi.
- sēravots Minerālavots, kura ūdens satur sērūdeņradi.
- dzelzsūdeņi Minerālavotu ūdeņi, parasti ar zemu temperatūru, bez dzelzs, kā galvenās sastāvdaļas satur hidrokarbonāta, hlora, sulfāta, kalcija un natrija jonus.
- rūdu minerāli minerāli, kas satur metalurģiski izdalāmus metālus, piemēram, magnetīts, halkopirīts, galenīts.
- kompleksie mēsli (arī minerālmēsli) minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- kompleksie minerālmēsli (arī mēsli) minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- fosformēsli Minerālmēsli, kas satur fosforskābes sālis.
- slāpeklis Minerālmēsli, kas satur šo ķīmisko elementu.
- superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus.
- barīts Minerāls - bārija sulfāts, satur 65,7% barija oksīda (BaO), izomorfos piemaisījumos stroncijs, kālijs, svins, rādijs u. c.; izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā; Latvijā kā rets piemaisījums sastopams devona dolomītos.
- anhidrīts minerāls - ūdeni nesaturošs kalcija sulfāts CaSO~4~; Latvijā sastopams ģipšakmeņos sīku ieslēgumu veidā.
- andezīns Minerāls plagioklazu grupā; raksturīgs magmatiskajiem iežiem ar vidēju silīcijskābes saturu.
- kolumbīts Minerāls, derīgais izraktenis, kas satur tantalu un niobiju.
- ortīts Minerāls, kas satur cēziju, itriju, lantānu u. c. elementus; radioaktīvs; to izmanto kā izejvielu retzemju elementu iegūšanai.
- pirohlors Minerāls, kas satur galvenokārt niobiju un tantalu; radioaktīvs.
- tantalīts Minerāls, kas satur tantalu.
- brannerīts Minerāls, kas satur titānu, urānu, toriju un itriju; no brannerīta iegūst urānu.
- uraninīts Minerāls, kas satur urāna (II) oksīdu un svinu, kalciju un citus ķīmiskos elementus.
- otenīts Minerāls, kas satur urānu; stipri radioaktīvs; to izmanto urāna un urāna savienojumu ieguvei.
- fergusonīts Minerāls, komplicēts oksīds, kas satur niobiju, itriju, tantalu, titānu, urānu, toriju.
- kamasīts minerāls, kristāliskās dzelzs un niķeļa sajaukums; satur dzelzs meteorīti.
- pektolits Minerāls, kristalizējas triklīnā singonijā, satopams bāzisku izvirdumu iežu tukšumos.
- kallaīts Minerāls, satur alumīniu un fosforu ar vara dzelzs piemaisījumiem, kristalizējas triklīnā singonijā, tomēr kristāli ļoti reti, bet parasti tas atrodams blīvās nierveidīgās masās vai stalaktītos.
- argentīts Minerāls, tumšs, svinpelēks, izcelsme epitermāla, sudrabu saturoša rūda.
- sērūdens minerālūdens, kas satur samērā daudz sērūdeņraža; sērūdeņraža ūdens.
- radona ūdeņi minerālūdeņi, kas satur radona gāzi.
- integrālshēma Miniatūra elektroniska ierīce no pusvadītāju materiāla ar daudziem komponentiem (tranzistoriem, diodēm, pretestībām, kondensatoriem u. c.), viss izgatavots vienā procesā silīcija plāksnītē; integrālā shēma, mikroshēma.
- ca-ca Miniatūras stūpas vai Budu un Bodhisatvu figūras, kas izgatavotas vai nu no māliem, vai no sīki samaltiem gaļai nokauta dzīvnieka kauliem.
- metmioglobīns Mioglobīna oksidēšanās produkts, kas satur trisvērtīgo dzelzi.
- miksomioma Mioma, kas satur miksomatozus audus.
- eikalipts Miršu dzimtas ģints ("Eucalyptus"), ļoti liels mūžzaļš tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas, ap 200 sugas, dažas sugas mēdz audzēt kā dekoratīvus telpaugus.
- Misūri Misisipi lielākā pieteka ASV (angļu val. "Missouri"), garums - 4740 km, sākas Klinšu kalnos 1220 m vjl., satekot Džfersonai, Madisonai un Gelatinai, Montānas štata dienvidaustrumu daļā.
- ūdukšņains Mitrumu saturošs, ūdeņains.
- ūdokšnājs Mitrumu saturošs.
- ūdoksnis Mitrumu saturošs.
- ūdūkšnājs Mitrumu saturošs.
- Alabama Mobilas kreisā satekupe ASV dienvidaustrumu daļā (_Alabama River_), garums 569 km (kopā ar Kūsu 933 km), veidojas satekot Kūsai un Talapūsai.
- evidenciālā modalitāte modalitātes paveids, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, norādot, ka teksta autors nav pārliecināts par teksta satura patiesumu vai ka tekstam var būt cits autors.
- epistēmiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, izsakot nepieciešamību, iespējamību, varbūtību.
- konceptuāls modelis modelis, kas apraksta datu bāzu saturu un struktūru, kā arī dod iespēju lietotājam pārskatīt speciāliem lietojumiem nepieciešamās datu bāzes daļas.
- globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas.
- limonēns Monociklisks terpēns, ko satur daudzas ēteriskās eļļas, terpentīns; izmanto pārtikas un parfimērijas rūpniecībā.
- montānisti Montāna domu biedri, kurš 2. gadsimtenī mācīja, ka nevajagot baznīcai nekādas hierarhijas, nedz dievkalpošanas formas, bet vajagot piekopt tiešu satiksmi ar Dievu.
- apakšmorēna Morēnu apakšējā kārta, kas satur pelēko morēnu mālu vai merģeli, kas radies vecākā ledus laikmetā.
- narkofīns Morfija un narkotīna mēkonāts, satur apmēram 30% morfija un apmēram 43% narkotīna, lieto tur, kur vajadzīga opija iedarbība bez blakus vielām.
- karteris Motora apakšdaļa (piemēram, automobilim), kam ir kārbas veids; mašīnas, mehānisma korpusa kārbas veida daļa, kas satur un balsta detaļas.
- policistronālā ribonukleīnskābe mRNS molekula, kas satur ģenētisko informāciju vairāk nekā viena polipeptīda sintēzei.
- rahicēle Mugurkaula kanāla satura trūcei līdzīga izspiešanās cauri iedzimtai spraugai mugurkaulā.
- epidurogrāfija Mugurkaula un tā satura rentgenogrāfiska izmeklēšana pēc kontrastvielas ievadīšanas epidurālajā telpā.
- Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta.
- mukoitīnsulfāts Mukopolisaharīds, atrodams siekalu muciņā, stiklveida ķermenī, gļotādā un skrimšļos; hondroitīnsulfātam līdzīga viela, kas galaktozamīna vietā satur glikozamīnu.
- Cvikavas Mulde Muldes kreisā satekupe, Saksijā, garums - 128 km, sākas Rūdu kalnos.
- Freibergas Mulde Muldes labā satekupe, Saksijā, garums 102 km, sākas Rūdu kalnos.
- MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio.
- distopija Mūsdienu literatūras termins, kas radīts kā pretstats utopijai un nozīmē satraucoši nepatīkamu (parasti nākotnes) atainojumu vai daiļdarbu, kurā ir šāds atainojums.
- miosatelitocīts Muskuļa pavadšūna, t. s. miosatelīts, mononukleāra kambija šūna; pieguļ šķērssvītroto muskuļškiedru virsmai un atrodas zem sarkolemmas.
- cikliskā forma mūzikā apvieno vairākas apjomīga skaņdarba relatīvi patstāvīgas daļas, kas pēc struktūras un satura ir atšķirīgas, bet tonāli un tematiski radniecīgas (sonāte, simfonija, oratorija, kantāte, instrumentāls vai vokāls cikls).
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma, dziļš saturs.
- oratorijs Muzikāla drāma, kuras saturs ņemts no svētajiem rakstiem, bet vēlāk no pasaulīgās dzīves; oratorija pamats ir koris, bet bez tā piedalās arī orķestris un solisti; oratorija.
- mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
- OPEC Naftas eksportētājvalstu organizācija (angļu "Organisation of the Petroleum Exporting Countries").
- aromatizācija Naftas vieglo destilātu apstrādes process, kurā palielina aromātisko ogļūdeņražu saturu, lai uzlabotu benzīna un šķīdinātāju īpašības.
- mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus.
- tabaka Nakteņu dzimtas ģints ("Nicotiana"), lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus.
- Vačupīte Nātrenes augšteces kreisā satekupe Skaņkalnes pagastā, izteka Alojas pagastā pie tā ziemeļaustrumu robežas.
- Demokrātupīte Nātrenes augšteces labā sateka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
- NAS Nātriju nesaturošs (angļu "no added sodium").
- revalvācija Naudas apgrozības reforma - metāla satura palielināšana naudas vienībā vai valūtas kursa paaugstināšana (attiecībā pret zeltu, sudrabu vai citas valsts valūtu).
- bāts Naudas vienība Taizemes Karalistē, sīknauda - satangs.
- naktouss Navigācijas iekārta kuģa kompasa uzstādīšanai, magnētu kompensatoru izvietojumam kopā ar regulēšanas ierīcēm.
- frondists Neapmierināts, nesaticīgs cilvēks.
- katatīmija Neapzināts pārdzīvojumu komplekss ar sekundārām slimīgām pārmaiņām apziņā; emocionālo faktoru ietekme uz psihisko procesu saturu, raksturu un norisi.
- sitiens zem jostas vietas neatļauts paņēmiens, kaut kas satriecošs, negaidīts.
- šmirģelis Neattīrīta korunda paveids, kas satur aptuveni 1/3 daļu magnetīta, haimatīta, kvarca u. c. minerālu piemaisījumu.
- plancka Neauglīga, smilšaina vieta, kas satur daudz ūdens.
- patumst Nedaudz satumst.
- pasavadāties Neilgu laiku satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem).
- parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (ko satītu).
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt.
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
- pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
- mioneiroma Neiroma, kas satur muskuļaudus.
- triviālliteratūra neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla literatūra.
- triviālā māksla neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla māksla.
- ellespagale Nejauka, nesaticīga sieviete.
- tikšanās nejauša sastapšanās vai norunāta satikšanās.
- sasagadīties Nejauši satikties; nejauši (kam) gadīties.
- sadurties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- saskrieties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- akmens Nejūtīgs, nepielūdzams, nesatricināms, ciets.
- adalīns Nekaitīgs miega līdzeklis, balta kristāliska viela, satur bromu.
- bandžalis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
- bandžolis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
- bandžulis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
- sačamurāt nekārtīgi satīstīt, savīstīt.
- punkts neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
- šansonete Neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju; īpaši ar divdomīgiem vārdiem).
- pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu; šādas mucas saturs.
- maidavas Nelielas tītavas dzijas satīšanai spolītēs aušanas laikā.
- maidava Nelielas tītavas dziju satīšanai spolītēs.
- kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu.
- parabole Neliels allēgorisks stāsts ar tikumīgi pamācīgu saturu; līdzība; parabola (2).
- zurdze Neliels avotiņš ar neskaidru, dzelzi saturošu ūdeni.
- oligohīmija Neliels barības putriņas saturs zarnās.
- stance Neliels lirisks dzejolis ar prātniecisku saturu.
- mērogmaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas augšējā labajā stūrī; noklikšķinot peli šajā lodziņā, palielinās aktīvā loga izmēri un lietotājs var redzēt visu tā saturu; pēc atkārtotas peles noklikšķināšanas logs atgūst savu iepriekšējo lielumu.
- nedoties rokā neļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
- nerām Nemierīgi, satraukti.
- suits Nemierīgs, satraukts (parasti attiecībā uz bērnu).
- grels Nemierīgs, satraukts.
- nerāms Nemierīgs, satraukts.
- nokavēt Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
- lepens Nenoteikts, nesaturīgs, bez mugurkaula.
- tukšs kā izšauta plinte Nenozīmīgs, bezsaturīgs.
- monoblastoma Neoplazma, kas satur monoblastus un monocītus.
- kristālhidrāts Neorganiska kristāliska viela, kas satur kristalizācijas ūdeni, piemēram, ģipsis.
- kā uz adatām nepacietīgi, nemierīgi, arī satraukti.
- sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
- kā ar ūdeni apliets nepatīkami pārsteigts, satriekts, vīlies, apkaunots.
- autorasts nepatīkams autobrācējs, kurš neievēro satiksmes noteikumus un traucē satiksmi.
- Bičlija jodamēba nepatogēna amēba, kas parazitē cilvēka resnajā zarnā; pārtiek no mikrobiem; veido volutīnu un glikogēnu saturošas cistas, kas viegli saskatāmas joda šķīdumos.
- sorbīnskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli; pārtikas piedeva E200, mitrumuzturētājs, var radīt alerģiskas reakcijas, astmu, kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas.
- alkēni nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti, vispārējā formula C~n~H~2n~.
- bijons Nepilnvērtīga sīknauda, kuras nominālā vērtība ir lielāka par šo monētu kalšanas izdevumiem un metāla daudzumu, ko tās satur; arī metāls, no kā kaļ šādu sīknaudu.
- horeofrāzija Nervoza vārdu vai frāžu atkārtošana, nepievēršot uzmanību to formai vai saturam.
- slikti Nesaskaņā, nesaticībā (dzīvot), tā, ka ir sliktas savstarpējās attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- naidests Nesaticība, nesaskaņa.
- nesatiksme Nesaticība, nesaskaņa.
- nesaderība Nesaticība, nesaskaņas.
- nesadarība Nesaticība.
- bļauška Nesaticīga, bļaustīga sieviete.
- spertavnīca Nesaticīga, kašķīga sieviete.
- ellenieca Nesaticīga, ķildīga sieviete; nepaklausīgs dzīvnieks.
- nesatīķoņa Nesaticīgais, ķildnieks.
- atkāru dzīvot nesaticīgi dzīvot
- mīties Nesaticīgi dzīvot.
- nesadarīgai Nesaticīgi.
- cobiķis Nesaticīgs cilvēks.
- ērce Nesaticīgs cilvēks.
- skrāpsns nesaticīgs, dusmīgs.
- ercens Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- nedabis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks.
- plēsnis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks.
- suseklis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks.
- puntūzis Nesaticīgs, ķildīgs puika.
- velns Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, enerģisks cilvēks.
- brajāks Nesaticīgs, ļauns cilvēks.
- nejaucīgs Nesaticīgs, naidīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nesalīdzīgs Nesaticīgs, nesaderīgs.
- šķirīgs nesaticīgs.
- nesadarīgs Nesaticīgs.
- aprostosija Nesatricināmība; stoiķu mācībā laimīgas dzīves noteikums.
- fatāls (arī filozofisks) miers nesatricināms miers, aukstasinība.
- fatāls miers nesatricināms miers, aukstasinība.
- filozofisks miers nesatricināms miers, aukstasinība.
- olimpiskais miers nesatricināms miers, ļoti liela nosvērtība, savaldība.
- pirška Nesaturīgs cilvēks.
- piršķis Nesaturīgs cilvēks.
- pirslis Nesaturīgs cilvēks.
- ļeveris Nesaturīgs, āverģēlīgs cilvēks.
- vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums (piemēram, par dzeju); savārstījums (2).
- bezkodulīgs Nesaturīgs, tukšs.
- miglains neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par saturu, domām, priekšstatiem)
- nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
- penka Nevārītas olas saturs.
- CW2CU Nevaru sagaidīt, kad tevi satikšu (angļu "can't wait to see you"; īsziņās).
- tirināties Nezināt kur likties, būt satrauktam, nevarēt nostāvēt mierā.
- metilantranilāts NH~2~C~6~H~4~COOCH~3~, metilgrupa, daudzu ēterisko eļļu smaržīgā sastāvdaļa, izmanto arī kā satāvdaļu smaržās un iedeguma losjonos, var radīt ādas kairinājumus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- pieskaņa Nianse, arī nokrāsa (piemēram, kā satura, veidojuma).
- sējas nigella nigellu suga ("Nigella sativa"), ko retumis audzē kā garšaugu.
- Bani Nigēras labā krasta pieteka Mali, veidojas no satekupēm Baules un Bagoes Kotdivuāras teritorijā, garums - 416 km, kopā ar Bauli \~900 km, lejtecē vairākas attekas un starptekas, plaša applūdumu zona.
- haimatogens No asinīm iegūts dzelzs albumīnāta preparāts, kas satur dzelzi.
- pina No auduma vai kāda cita materiāla šūta šaura josta, saite apģērba daļu sasiešanai, saturēšanai.
- serdes dēlis no baļķa vai brusas centrālās daļas izzāģēts dēlis, kas satur necaurzāģētu serdi.
- zemeņturza No bērza tāss vai alkšņu mizas gatavota kārba zemeņu ievietošanai; šāda kārba kopā ar saturu.
- fosforīns No dzīvnieku kauliem iegūta minerālbarība, kas satur fosforu un kalciju.
- vemšana No gribas neatkarīga kuņģa satura izgrūšana pa muti. A izraisa kuņģa, diafragmas u. c. muskuļu spazmatiska saraušanās.
- sakulstīties no ilgas kulstīšanas satrūkt
- vieglā šamota izstrādājumi no izdegošas piedevas saturošas šamotaa masas izgatavoti izstrādājumi, ko izmanto siltumizolācijai augsttemperatūras iekārtās.
- veltne No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize.
- veltnis No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize.
- veltene No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta rupjmaize.
- lignocelluloza No koka, džutas, salmiem vai bambusa iegūta celuloze, kas vēl satur lignīna paliekas.
- keramika no māla vai mālu saturošām masām darināti un apdedzināti izstrādājumi.
- parafīneļļa No naftas iegūla bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; vazelīneļļa.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
- kadastra dokuments no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas sagatavots un noformēts dokuments, kas satur kadastra datus.
- melnais krīts no ogli saturoša māla šīfera pagatavots rakstīšanas līdzeklis.
- glidīns No stērķelēm atbrīvots kviešu miltu preparāts, satur 96% olbaltuma, 3% sāļu, 1% lecitīna.
- nozīmes nianse no vārda pamatnozīmes vai sekundārās nozīmes nedaudz atšķirīgs jēdzieniskais saturs, kas neveido patstāvīgu leksiski semantisko variantu.
- ihtulīni No zivju oliņām dabūjamas fosforu saturošas olbaltumvielas.
- brukām Nobrukušiem gabaliem (par vērpjot pavirši spolēs satītu dziju).
- poterna Nocietinājumos - segta satiksmes eja galerijas veidā.
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
- nodripēt Nodrebēt, satrūkties.
- nokrēsties Nodrebēt, satrūkties.
- novantarēties Nodrebēt, satrūkties.
- satricēt Nodrebēt, satrūkties.
- satricēties Nodrebēt, satrūkties.
- pārsamīties Nogriezties pa sānceļu un nesatikt pretimnācēju, pretimbraucēju.
- mēmie ieži nogulumieži, kas nesatur organismu atliekas, pēc kurām varētu noteikt to ģeoloģisko vecumu.
- radioaktīvie nokrišņi nokrišņi, kas satur radioaktīvās vielas un apkārtnē rada radioaktīvo piesārņojumu.
- nesatricināms Nolieguma divdabis --> satricināt.
- trankvilizatori Nomierinoši līdzekļi, kas mazina psihisku satraukumu un baiļu sajūtu.
- trankvilizators nomierinošs ārstniecības līdzeklis, kas mazina psihisku satraukumu un baiļu sajūtu.
- trankvilizējošs Nomierinošs līdzeklis, kas mazina psihisku satraukumu un baiļu sajūtu.
- satuvoties Nonākt tuvās, draudzīgās attiecībās (ar kādu); satuvināties (2).
- tukšziedība Nopietna satura, jēgas, mērķa trūkums (piemēram, darbībā, dzīvē); arī ārišķība.
- uz Norāda kādas psihiskas norises, parasti domāšanas, saturu.
- par Norāda uz (kā, parasti teksta, mākslas darba) saturu.
- ar Norāda uz (piemēram, trauka) saturu.
- okso- Norāda uz asu, skābu, ātru; skābekli saturošu savienojumu.
- par Norāda uz darbības, stāvokļa saturu.
- tāpat Norāda uz izteikuma, domu saturu, kas ir līdzīgs iepriekš minētajam.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu); norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts.
- ar Norāda uz to, kas kam piemīt kā satura sastāvdaļa.
- pie Norāda uz to, kuru satver vai ar kuru (ko) satver, kuram (kas) pieskaras.
- kas Norāda uz turpmāk paužamo saturu, uzskaitījumu.
- vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
- pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur mazāk ūdens.
- orto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur vairāk ūdens.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais satur dzelzi vai attiecas uz dzelzi.
- pārtraukuma vektors norāde uz vietu atmiņā, kur tiek glabāta rutīna, kas veic pārtraukumu apkalpošanu, tas satur rutīnas adresi un izmanto to, lai izsauktu rutīnu, kad programmai nepieciešama tās izpilde.
- normohromija Normāla eritrocītu krāsa, kas norāda uz normālu hemoglobīna saturu.
- definitīvās normas normas, kas satur tiesisko parādību definīcijas, jēdzienus.
- defekti tiesībās normatīvo noteikumu pilnīgs vai daļējs trūkums, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības attīstība un praktisko lietu izlemšanas nepieciešamība, spēkā esošās likumdošanas pamatprincipi, tās politika un saturs, kas vērsti uz dzīves gadījumu noregulēšanu.
- statūts Normatīvs akts, kas satur apbalvojuma (parasti ordeņa) aprakstu, piešķiršanas kārtību.
- sasist strelku norunāt satikšanos, satikties.
- pentrinīts Nosaukums dinamītiem, kas satur vismaz 10% pentrīta.
- atšifrēt Noskaidrot (saīsinājumu saturu).
- kaklu lauzdams nost sizdamies; lielā steigā, satraukumā.
- uzraksts notariāls apliecinājums, ko izdara uz notariālā kārtībā taisītiem aktiem un citiem notariāli apliecināmiem dokumentiem, tā saturs ir atkarīgs no notariālā akta vai apliecinājuma rakstura un veida.
- kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas.
- lasīt Noteikt, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
- valsts forma noteikta forma, kurā izpaužas valsts saturs, raksturo valsts varas organizāciju; izsaka to, kā šī vara ir organizēta un tiek realizēta.
- kontrolējama gaisa telpa noteikta gaisa telpa, kurā ir nodrošināta gaisa satiksmes vadība saskaņā ar vizuālo un instrumentālo lidojumu noteikumiem.
- gaisa satiksmes vadības gaisa telpa noteikta gaisa telpa, kurā veic konkrētus lidojumu veidus, ir noteikti lidojumu noteikumi (instrumentālie vai vizuālie) un gaisa satiksmes vadības apjoms.
- adreses lauks noteikta komandas vai ziņojuma daļa, kas satur adresi.
- dienesta atzīme noteikta satura uzraksts, ko uz dokumenta oriģināla vai tā atvasinājuma izdara tā saņemšanas, izpildes vai nosūtīšanas procesā.
- bandrole Noteikta veida un satura pasta sūtījums (galvenokārt iespieddarbi), kam paredzēts pazemināts tarifs.
- pieturvieta Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekli; pietura (1).
- pietura Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekļi; pieturvieta.
- subsistēma Noteiktai sistēmai pēc apjoma un satura pakļauta apakšsistēma.
- ceļa zīmes noteiktas formas, krāsas un izmēru figūras uz autoceļiem un ielām, ar ko informē satiksmes dalībniekus par ceļa apstākļiem un satiksmes režīmu; galvenie ceļa zīmju veidi ir brīdinājuma, priekšrokas, aizlieguma, rīkojuma, informējošās norādījuma, servisa un papildu informācijas zīmes.
- pavediens Noteikts, parasti visnozīmīgākais (kā) temats, saturs.
- lidlauka satiksmes zona noteiktu izmēru gaisa telpa, kas atrodas virs lidlaukam blakus esošās teritorijas un ir paredzēta lidlauka satiksmes drošības garantēšanai.
- tehniskā norma noteikums, kas tiek veidotsattiecību regulācijai starp cilvēkiem un neapgarotiem priekšmetiem, parādībām procesiem (dabiskiem un mākslīgiem); tie ir noteikumi, kas reglamentē tehnoloģiskos procesus, dažādu tehnisku sistēmu ekspluatāciju, dabas priekšmetu apstrādi utt.
- notvarstīt Notvert, satvert.
- izdienāt Novājēt (par slimu cilvēku); satrunēt (par audumu).
- karšu rekognoscēšana novecojušu topogrāfisko karšu satura korekcija atbilstoši jaunajām apvidus īpatnībām.
- satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupt.
- satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupties.
- tupināties Novietoties tupus (satupties).
- prāts Nozīme, saturs; arī jēga.
- jēga Nozīme, saturs.
- semēma Nozīmes, satura vismazākā vienība, kurai ir korelativitāte ar atbilstošu formas elementu.
- detaļa Nozīmīga, raksturīga sastāvdaļa (piemēram, mākslas darbā, teksta saturā).
- artērija Nozīmīgs satiksmes ceļš.
- prioni Nukleīnskābes nesaturošas infekciozas olbaltumvielas daļiņas, kas izraisa deģeneratīvas cilvēka un dzīvnieku nervu sistēmas slimības; mazāki par vīrusiem, un nav pilnībā izpētīti.
- dezoksiribonukleotīdi Nukleozīdu fosforskābes esteri, kas satur dezoksiribozes.
- vargāns Ņaudētājs; nesaticīgs, ķildīgs cilvēks; bērns, kas raud, trokšņo, skaļi, nemierīgi izturas, uzvedas.
- pārņemt Ņemt vēlreiz, no jauna, pārliekot otrā rokā, satverot citā vietā u. tml.
- Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē.
- Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru.
- Bija Obas labā satekupe Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, garums - 301 km, iztek no Teļecas ezera.
- pusapohromatisks objektīvs objektīvs, kas satur fluorīdu; īpašību ziņā atrodas starp ahromatu un apohromatu.
- adamantinoma Odontogēns audzējs, kura uzbūve atgādina zoba emaljas orgāna aizmetņa uzbūvi; audzēja audi var būt blīvi vai saturēt cistas, pildītas ar dzidru šķidrumu.
- pakete Oficiāla satura vēstule aizlīmētā iesaiņojumā vai aploksnē.
- paziņojums Oficiāla ziņa; dokuments, kas satur ziņu, informē (par ko).
- raksts Oficiāls, parasti samērā plašs, rakstīts teksts, kura saturs atspoguļo, arī apstiprina kādus faktus; arī dokuments.
- aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem.
- aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
- konverterprocess Oksidācijas process, kā rezultātā čugunā tiek samazināts oglekļa saturs, pārvēršot čugunu kaļamā tēraudā.
- redokspotenciāls Oksidēšanās-reducēšanās potenciāls - ķīmiski inerta elektroda potenciāls šķīdumā, kas satur oksidēties un reducēties spējīgas vielas.
- tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā.
- getīts Oksīdu klases minerāls, izplatīts dzelzi saturošu minerālu dēdēšanas produkts; brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa.
- ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.).
- metaferrīns Olbaltumvielu preparāts, kas satur koloidālu dzelzi; lieto pret anaimiju un hlorozi.
- strofants oleandru dzimtas ģints ("Strophantus"), gk. Āzijā un Āfrikā, vairāk nekā 50 sugu, kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto pret sirdskaitēm.
- strofanti Oleandru dzimtas ģints (vairāk nekā 50 sugas); kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto sirds ārstēšanai.
- rauvolfija oleandru dzimtas tropu kokaugu ģints (~90 sugu), vairākas sugas satur alkaloīdus, kurus lieto medicīnā.
- dīgļplazma Olšūnas protoplazma, kas satur vielu krājumu augošā dīgļa barošanai.
- komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
- angiostomija Operācija (asins) vada atvēršanai un kaniles ievadīšanai tajā uz ilgāku laiku, lai iegūtu tā saturu.
- pārnešana Operatīvās atmiņas satura pārsūtīšana palīgatmiņā un otrādi.
- COM datne operētājsistēmas DOS vai OS/2 datne kuras paplašinājumā ietilpst sufikss "COM". Šo sufiksu izmanto lai apzīmētu datni, kas satur nepārvietojamu, no viena segmenta sastāvošu izpildāmu programmu, kura ietilpst atmiņas apgabalā, kas mazāks par 64 kilobaitiem.
- EXE datne operētājsistēmas DOS vai OS/2 datne, kuras vārda paplašinājumā ietilpst sufikss "EXE", kuru izmanto, lai apzīmētu datni, kas satur pārvietojamu izpildāmu programmu.
- omnopons Opija alkaloīdu maisījums, kas satur apmēram 50 procentus morfīna.
- durj Opijs, anaša, stipras iedarbības narkotiskas vielas saturošas tabletes.
- daudzkārtlasāmā vienierakstes atmiņa optiskā atmiņa ar lielu informācijas ierakstu blīvumu un ietilpību, bet nemaināmu saturu; ierakstu tajā veic ar lāzera stara palīdzību.
- cietvielu lāzers optiskais kvantu ģenerators, kura aktīvā vide ir dielektriski kristāli un stikli, kas satur optiski aktīvus centrus (piemaisījumi – retzemju metālu vai pārejas metālu joni, krāsu centri), kuru enerģētiskie līmeņi tiek izmantoti inversijas apdzīvotības radīšanai.
- flintstikls Optisks stikls ar lielu gaismas laušanas koeficientu, satur daudz svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcām un spoguļiem).
- realgārs Oranžsarkans minerāls, kas satur arsēnu.
- katafrakse Orgāna ieslēgšana metāla ietvarā, lai saturētu to īstajā stāvoklī.
- atvilnis Orgāna satura atpakaļplūsma no zemāk esoša orgāna uz augstāk esošu.
- OLED Organiskā gaismas diode; gaismas diode (LED), kas satur organisku pusvadītāju materiāla slāni starp elektrodiem.
- gallusskābe Organiska skābe, atrodama augos, kas satur miecvielas (tējaskrūmu lapās, ozolu mizās); lieto krāsvielu sintēzē, medicīnā u. c.
- galluskābe Organiska skābe, ko satur daži miecvielām bagāti augi (ozolu miza, tējaskrūmu lapas u. c.); to lieto medicīnā, krāsvielu sintēzē u. c.
- gallskābe Organiska skābe, ko satur zalkšu sūreņu droga.
- betaīns Organiska slāpekļviela, glicīna metilatvasinājums, ko satur cukurbietes un daudzi citi augi, arī vēžu un mīkstmiešu organismi.
- teobromīns Organiska, sārmaina viela, ko satur kakao pupiņas, tējas lapas, kosmētikā izmanto kā ādas kondicionētāju.
- sulfoskābe Organiska, sešvērtīgo sēru saturoša skābe.
- vecupju alūvijs organiskas atliekas bagātīgi saturoši nogulumi, kas uzkrājas vecupēs, kur ūdens režīms ir līdzīgs ezderu ūdens režīmam.
- bāziskās krāsvielas organiskās bāzes sāļi ar skābēm (sālsskābe, sērskābe, etiķskābe, skābeņskābe, slāpekļskābe); šo krāsvielu molekulas satur kā brīvās, tā aizvietotās aminoskābes.
- ksilidīni Organiski aromātiskās rindas savienojumi, kas satur NH2 grupu; iegūst, reducējot dažus nitrosavienojumus, lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- biozes Organiski savienojumi, kas pieder pie ogļhidrātu vienkāršākās grupas - monosaharīdiem un satur 2 oglekļa atomus molekulā.
- spirts organiski savienojumi, kas satur -OH grupas; pēc šo grupu skaita izšķir vienvērtīgos un daudzvērtīgos spirtus.
- diazoamīni Organiski savienojumi, kas satur atomu grupējumu -N=N-NH-.
- ketēni Organiski savienojumi, kas satur grupējumu >C=C=O ar 2 kumulētām dubultsaitēm.
- acetils Organiskos savienojumos satopamais etiķskābes radikālis CH~3~CO.
- vinilacetilēns Organisks acikliskas rindas savienojums, acetilēna derivāts, kas satur vinilgrupu CH2 = CH-; gāze ar sīvu smaku; polimerizējot vinilacetilēnu, iegūst polimērus, kurus lieto laku, līmes un sintētiskā kaučuka ražošanā.
- floroglucīns Organisks aromātiskās rindas savienojums, fenols, kas satur trīs OH grupas, ko izmanto koksnes masas piejaukuma noteikšanai papīrā.
- atoksils Organisks arsēna savienojums, kas satur 37,69% arsēnika; lietoja pret sifilisu, anaimiju, miega slimību.
- krezols Organisks fenolu rindas savienojums, ko satur akmeņogļu, kūdras, arī kokogles darva.
- kumarīns Organisks savienojums - smaržīga viela, ko satur daži augi (piemēram, amoliņš, miešķi, smaržzāle).
- gvajakols Organisks savienojums aromātiskajā rindā, pirokatehina monometilēteris, ko satur skābarža darva; iegūst sintētiski.
- vinilhlorīds Organisks savienojums, bezkrāsaina gāze ar hloroforma smaržu; to izmanto polimēru ražošanā un hlorsaturošo organisko šķīdinātāju iegūšanai.
- asparagīns Organisks savienojums, kas satur slāpekli (asparagīnskābes amīds); rodas kā slāpekļvielu maiņas produkts augos; asparagīnu pirmo reizi atrada sparģeļu dzinumos.
- kuģniecība Organizācija (dienests), kas vada šādu satiksmi.
- nevalstiskas organizācijas organizācijas, kas darbojas sabiedrības un tās grupu interesēs un kuru saturiskā darbība nav pakļauta valsts pārvaldei, kā arī nav vērsta uz peļņas gūšanu vai reliģisko darbību.
- gaisa tilts organizēta liela mēroga gaisa satiksme uz vietām, kas kara vai dabas katastrofas dēļ nonākušas izolācijā.
- rolverks Ornaments ar satītu slokšņu motīviem Eiropas 16. gs. mākslā.
- Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci.
- tintsābols Ozollapu pangu lapsenēm olas iedējot izveidojies bumbuļveidīgs audu sabiezējums jeb panga uz ozolu lapām un lapu kātiem, kur attīstās kāpuri; miecskābes (tanīna) satura dēļ lietoti medicīnā, arī kā krāskodnes (beices) un melnās tintes pagatavošanai.
- Štēburupe Pāces kreisā satekupe Dundagas pagastā; Štēburupīte; lejtecē Štēburgupe; augštecē Pieņupe.
- Pieņupe Pāces satekupes Štēburupes augštece Dundagas pagastā.
- iznervāt Padarīt (kādu) nervozu, satrauktu.
- piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu (ar ko).
- paseklināt Padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku.
- noplicināt Padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu.
- satinēt Padarīt spīdīgu un gludu kā satīnu.
- satinella Padrēbes (oderu) audums atlasa sējumā, stipri spožs, lieto puszīda padrēbes satīna atvietošanai.
- pasamīties Padzīvot nesaticībā.
- patrāpīt Pagadīties (satikt).
- apbraucamais ceļš pagaidu ceļš, ja tiešais ceļš kādā vietā satiksmei slēgts.
- Abavas pagasts pagasts Tukuma apriņķī, kurš pastāvēja līdz 1924. g., kad teritorija pievienota Tumes un Grenču pagastam, bet bijušā Grenču pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Irlavas, Jaunsātu, Kandavas un Viesatu pagastā.
- Zantes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Vānes, Zemītes un Viesatu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Santen, krieviski — Zantenskaja.
- Jaunpils pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Viesatu, Irlavas, Lestenes un Džūkstes pagastu, kā arī ar Dobeles un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuenburg, krieviski — Neienburgskaja.
- sagriezt Pagriežot satuvināt, savirzīt kopā (ķermeņa daļas); pagriežot pavērst vienu pret otru, citu pret citu.
- sagriezties Pagriežoties satuvināties, savirzīties kopā; pavērsties vienam pret otru, citam pret citu.
- pagrīt Pagrīst, sataisīt.
- Coturnix coturnix coturnix paipalu pasuga, kas satopama arī Latvijā.
- izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
- hroniska progresējošā mielopātija pakāpeniski progresējoša spastiska paraparēze, ko izraisa I tipa cilvēka T-limfotropiskais vīruss (HTLV-I); raksturīgas iešanas grūtības, kāju nespēks, jušanas traucējumi un urīna nesaturēšana.
- tīt Pakāpeniski virzīt nost, laukā (ko no kāda satīta kopuma).
- kāpnes Pakāpieni satiksmei starp dažādiem (apvidus) līmeņiem.
- vadības pakete pakete datoru tīklos, kurai nav datu lauka, bet kura satur tīkla vadībai nepieciešamo informāciju; izšķir savienojumu nodibināšanas, pārtraukšanas, plūsmas vadības, diagnostikas un kļūdu apstrādes paketes.
- datagramma Pakete datu pārraides tīklos, kas ir neatkarīga no citām paketēm un kas satur nepieciešamo informāciju tās pārsūtīšanai no datu avota datu saņēmējam.
- datogramma Pakete datu pārraides tīklos, kas ir neatkarīga no citām paketēm un kas satur nepieciešamo informāciju tās pārsūtīšanai no datu avota datu saņēmējam.
- paketes iesākums paketes daļa, ko pārsūta pirms lietotāja datiem un kas satur adreses un citu vadības informāciju.
- sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā.
- ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās.
- Palšče Palīce, Vārmes satekupe.
- Palše Palīce, Vārmes satekupe.
- hiperhromija Palielināts krāsvielas saturs sarkanajos asinsķermenīšos.
- tiēmija Palielināts sēru saturošu vielu daudzums asinīs.
- skatītājs Palīgprogramma, kas lietotājam ļauj redzēt attēlu un dokumentu datņu saturu, neizmantojot programmu, ar kuru šīs datnes izveidotas (angļu "viewer").
- nosacījuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka nosacījumu, kāds nepieciešams, lai īstenotos virsteikumā izteiktais saturs.
- cēloņa apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikumā izteiktā satura cēloni.
- pamatojuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikuma satura pamatojumu; šādu palīgteikumu ievada saiklis _jo_.
- seku palīgteikums palīgteikums, kas pauž iepriekš virsteikumā izteiktā satura sekas.
- pieļāvuma palīgteikums palīgteikums, kura saturs ir loģiskā pretrunā ar virsteikuma saturu, tomēr ļauj īstenoties virsteikuma darbībai.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
- hipohromija Pamazināts krāsvielas saturs sarkanajos asinsķermenīšos.
- pampuļāties Pampaļāties - ļoti silti saģērbties, satīties.
- tulsums Pampums, satūkums.
- notvert Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- satrūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) satrūd.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt.
- pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās satraukums.
- mierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.).
- sasāļot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās sāls vai sāļu saturs.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, mākslas darbs, daiļrades process) kļūst saturīgāks, detaļām, izteiksmes līdzekļiem bagātāks.
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, zināšanas, izpratne, izpēte) kļūst pilnīgāks, saturīgāks.
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
- satrīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satrīs.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- paplašināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās satraukums.
- pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs.
- pasniegt panākt, ka (kā) saturs kļūst skaidri uztverams.
- turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piemēram, rokās, klēpī, uz muguras).
- nolaist Panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes); panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu.
- satecināt Panākt, ka (parasti šķidrums) satek 1(2).
- satvīcēt Panākt, ka satvīkst.
- majorāns panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Majorana"), garšaugs, kas satur ēterisku eļļu, izmanto arī medicīnā un parfimērijā.
- starpkadru pāreja paņēmiens, ar kādu tiek veikta attēlu nomaiņa montāžas vietā; piemēram, diafragmas atvēršanās – kadra sākums, attēlam atklājoties no tumsas pieaugošā aplī, vai arī satumsums un izgaismošanās – attēla satumšana līdz pilnīgi melnam ekrānam kadra beigās un izgaismošanās no pilnīgi melna ekrāna nākamā kadra sākumā.
- paņemt (kādu) zem rokas paņemt, satvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
- gludināšana Papīra fabrikācijā negludināta papīra gludināšana satināžas mašīnās.
- mašīngluds Papīri ar papīra mašīnas gludinājumu, bez satinējuma.
- sūckaste papīrmašīnas sieta galda sastāvdaļa, kas seko pēc reģistra daļas un zem vakuuma atūdeņo slapjo papīrlenti līdz sausnas saturam 8-12%.
- antikorozīvais iesaiņošanas papīrs papīrs ar ūdensizturīgu pārklājumu, kas satur korozijas inhibitorus metālisko izstrādājumu aizsargāšanai no korozijas.
- baktericīdais papīrs papīrs, kas satur baktericīdas vielas; lieto ievainojumu pārsiešanai un produktu iesaiņošanai, lai pasargātu tos no baktēriju iedarbības.
- fungicīdais papīrs papīrs, kas satur fungicīdas vielas, kuras pasargā tajā iesaiņotos izstrādājumus no pelējumsēņu iedarbības.
- piropapīrs Papīrs, kas satur nitrocelulozi un tādēļ aizdedzināts sadeg ļoti ātri un bez dūmiem, lieto uguņošanas ierīču aizdedzināšanai.
- ruļļu papīrs papīrs, ko pēc izgatavošanas glabā, transportē satītu rullī.
- pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
- kvaternioni Par kompleksajiem skaitļiem vispārīgāka skaitļu sistēma, kas satur četras vienības, kurām der visi galvenie darbību likumi, izņemot reizināšanas komutativo likumu.
- suņķīt Pārāk silti saģērbt, satīstīt.
- izomorfisms paralēlisms valodas skaņas un valodas jēgas aspektu organizācijā (izteiksmes aspektā un satura aspektā).
- lineārā perspektīva paralēlu telpas līniju satuvināšanās efekts atkarā no kameras attāluma.
- Riugrandi Paranas satekupe Brazīlijā (port. val. "Rio Grande"), garums - 1230 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mantikeiras grēdā.
- riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju.
- hrizoberils Parasti dzeltenīgi zaļš oksīdu grupas minerāls, kas satur beriliju un alumīniju (dārgakmens).
- anoraks Parasti ūdensnecaurlaidīga, ar rāvējslēdzēju pilnīgi atdarāma vējjaka vai pusatdarāma vējblūze ar kapuci un gurnos savelkamu lejasmalu; parka.
- makets Paraugs, kas atspoguļo (topoša darba) saturu un izveidi.
- saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi, saturu.
- Miņeja Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Menaione.
- Menaione Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Miņeja.
- pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu.
- kaļķot Pārklāt ar vielām, vielu maisījumu, kas satur kalcija savienojumus.
- nodūkties Pārklāties ar lietus mākoņiem, satumst.
- glikosialoreja Pārmērīga glikozi saturošu siekalu.
- sapampaļāties pārmērīgi biezi saģērbties, satīties.
- hiperaērija Pārmērīgs gaisa saturs, piem., plaušās.
- redudance Pārpilnība; liekvārdība informācijā, bez kuras var iztikt, nezaudējot patieso saturu.
- elektronisko sakaru tīkls pārraides sistēmas, komutācijas un maršrutēšanas iekārtas un citi resursi, kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus tīklos, tajā skaitā: satelītu tīklos, fiksētos tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu) un mobilos zemes elektronisko sakaru tīklos; tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai; kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.
- piesist Pārsitot olas čaumalu, pievienot (olas saturu pie kā, kam klāt).
- palaist Pārstāt turēt (ko satvertu) savās rokās; pārstājot turēt (ko satvertu), atņemt, atbrīvot (rokas no tā).
- kā no zara nokritis pārsteigts, apjucis, satriekts.
- zaleņa pārstrāde pārstrādei parasti izmanto tehnisko koku zaleni, kas satur dažādus piemaisījumus.
- betanīns Pārtikas piedeva E162, krāsviela (tumši sarkana, violeta), ekstrahē no bietēm, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, tātad nav ieteicama bērniem.
- titāna dioksīds pārtikas piedeva E171 (sastopama dabā, var saturēt nanodaļiņas), krāsviela (balta), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontaktā ar ādu var izraisīt kairinājumu, ir pierādījumi par vēža izraisīšanu dzīvniekiem.
- polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E432 (sintētisks, iegūst no sorbīta, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 20.
- polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts pārtikas piedeva E434, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 40.
- polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E436, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 65.
- kālija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E555, pretsalipes viela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju.
- E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E173 Pārtikas uzlabotājs - alumīnijs, krāsviela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E558 Pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E162 Pārtikas uzlabotājs - biešu sarkanais, betanīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, nav ieteicams bērniem.
- E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E555 Pārtikas uzlabotājs - kālija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E554 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E432 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monolaurāts (polisorbāts 20), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
- E434 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts (polisorbāts 40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
- E436 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna tristearāts (polisorbāts 65), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums.
- gonopodijs Pārveidots dzīvnieka loceklis, kas, nepiederēdams pie dzimumšūnu izvadorgāniem, kalpo tomēr dzimuma satiksmei, piem., vēdera spuras haizivīm un rajām, hektokotils astoņkājiem un desmitkājiem, žokļu antenas zirnekļiem u. c.
- alkoholizēts Pārvērsts alkoholā; alkoholu saturošs.
- sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); satikt (1).
- WIPO Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (ANO) ("World Intellectual Property Organisation").
- WHO Pasaules veselības aizsardzības organizācija (angļu "World Health Organisation").
- kerigma Pasludināšana, it īpaši Jēzus Kristus mācības saturs.
- atkārtots pasta sūtījums pasta sūtījuma atkārtota nosūtīšana adresātam, pilnībā saglabājot tā saturu.
- pārauši Pastalas auklas, kuras krusteniski satin ap kājau, lai nostiprinātu pastalu pie kājas.
- Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Zemītes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam, atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009. g. atjaunots Kandavas novadā, no 2021. g. Tukuma novadā, robežojas ar Jaunsātu, Irlavas, Viesatu, Zantes, Vānes un Kandavas pagastu.
- Struteles pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jaunpils, Viesatu un Irlavas pagastā.
- Grenču pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Irlavas, Jaunsātu, Viesatu un Zemītes pagastā.
- Jaunpils novads pastāvēja Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Jaunpils un Viesatu pagastu.
- sējas pastinaks pastinaku suga ("Pastinaca sativa").
- bukingnota Pasūtījuma zīme - līguma par jūras pārvadājumiem paveids tiešas satiksmes gadījumā.
- žokļveida iekrāvējs pašgājēja mašīna ar žokļveida kokmateriālu satvērēju, kas paredzēta baļķu un citu apaļo sortimentu kraušanai grēdās vai iekraušanai mašīnās; izveido gan uz riteņtraktora, gan uz kāpurķēžu traktora bāzes.
- suicīds Pašnāvības akts, ko cilvēks izdara stipra psihiska satricinājuma vai psihiskas slimības ietekmē.
- pačalot Pateikt, pavēstīt bez nopietna, dziļa satura; būt bez nopietna, dziļa satura (parasti par tekstu).
- mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs nepamatoti pacilāts garastāvoklis, satraukta domāšana un kustības.
- kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no visa ķermeņa vai tā lielākās daļas spēcīga satricinājuma, kurš izraisa nervu sistēmas stipru kairinājumu.
- zarnu aizsprostojums patoloģisks stāvoklis, kura pamatā ir aizturēta zarnu satura pārvietošanās no kuņģa uz taisno zarnu.
- piedrukājums Patstāvīga grāmatas daļa ar savu titullapu un pagināciju, kas parasti nav minēta ne pamatteksta titullapā, ne satura rādītājā.
- cenobijs Patstāvīgu šūnu vai vienšūnas organismu kolonija, kuru kopā satur kopīgs apvalks.
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, tieksmes, parasti satrauktā, asā sarunā.
- ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
- ceļi Pavedienu kārta satītā dzijas kamolā.
- leptotrikss Pavedienveida ūdens baktēriju ģints ("Leptotrix"), kuras sugas atrod gk. dzelzi saturošā ūdenī.
- piepildījums Paveikta darbība, rezultāts --> piepildīt (5); saturs, jēga.
- satamborējums Paveikta darbība, rezultāts --> satamborēt(1).
- satapojums Paveikta darbība, rezultāts --> satapot; arī tapsavienojums.
- satauvojums Paveikta darbība, rezultāts --> satauvot.
- satecējums Paveikta darbība, rezultāts --> satecēt 1 (2).
- satīklojums Paveikta darbība, rezultāts --> satīklot.
- satricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satricināt(1).
- satricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satricināt(2).
- satrūkums Paveikta darbība, rezultāts --> satrūkt.
- satrunējums Paveikta darbība, rezultāts --> satrunēt.
- satrupējums Paveikta darbība, rezultāts --> satrupēt.
- satumsums Paveikta darbība, rezultāts --> satumst(1).
- satumsums Paveikta darbība, rezultāts --> satumst(2).
- satumsums Paveikta darbība, rezultāts --> satumst(3).
- satumsums Paveikta darbība, rezultāts --> satumst(4).
- satuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satuvināt (1).
- satuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satuvināt (2).
- abbreviators Pāvesta kancelejas ierēdnis, kas īsi savelk lūgumrakstu saturu un uzmet bullu konceptus.
- abreviātors Pāvesta kancelejas ierēdnis, kas īsi savelk lūgumrakstu saturu un uzmet bullu konceptus.
- sarungāt pavirši satīt.
- savārčāt pavirši satrāklēt un sasiet.
- izplūst Pazaudēt koncentrētību, satura vai formas skaidrību (parasti par mākslas darbu, tā kompozīciju).
- ādere Pazemes ūdeņus saturoša dzīsla vai slānis.
- sējas pazvērīte pazvērīšu suga ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs, iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; eruka; rukola; arugula.
- flogistons Pēc 18. gadsimta ķīmiķu priekšstatiem - matērija, kuru satur degošas vielas un kura izdalās no tām degšanas procesā.
- didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver mācību teorijas jautājumus, pamato un atklāj mācību saturu, metodes, organizatoriskās formas.
- Mugurupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, Mellupes un Pogupes satekupe, garums - 2 km (kopā ar Mellupi 23 km); Mugurve.
- Mellupe Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā, garums - 21 km.
- beigas Pēdējās rindas, lappuses, pēdējais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā); šādu rindu, lappušu, nodalījumu saturs.
- grifons pēkšņa apakšzemes ūdens izplūde no ūdenssaturoša ieža vai gāzes izlaušanās no urbuma.
- aizlūzt Pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī); aizrauties.
- satrukt Pēkšņi, strauji (parasti satraukumā) sākt ko darīt, rīkoties.
- kā dzelts pēkšņi, strauji, neapvaldīti; uztraukti, satracināti (aizvainojumā, dusmās, bailēs, pārsteigumā, iekārē).
- aura Pēkšņs nemiers un satraukums, kas ir epilepsijas vai histērijas lēkmes priekšsajūta.
- kāre Peldlīdzekļa iekšpusē izvietotas ribas, kas satur ārējo apšuvi.
- horizontālās šķērssvārstības peldlīdzekļa svārstības horizontālajā plaknē perpendikulāri tā pārvietošanās virzienam; kopējo (summāro) šķērssvārstību satāvdaļa.
- lēsa Peldoša velēna aizaugošā krastā, plāna, augu saknēm satrūdot izveidojusies humus kārta virs ūdens.
- hemorāģisks pemfigs pemfigs ar asiņainu pūšļu saturu.
- fjumāres Periodiskas upes Itālijā, kas satur ūdeni tikai lietus sezonā, bet citā laikā sausas.
- avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts.
- laikraksts Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu.
- referatīvais žurnāls periodisks sekundārās informācijas izdevums žurnāla vai kartes veidā; satur dažādās zinātnes un tehnikas nozarēs publicētu iespieddarbu koncentrētu, īsu izklāstu - referātus.
- Cīrulīšu minerālūdens Pērnavas pazemes ūdeņu horizonta augšējās daļas maz mineralizēts (2,5 g/l) kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens, satur samērā daudz magnija, kā arī bromu (7 mg/l), varu, mangānu, dzelzi, cinku; temperatūra - 15 °C, izmanto ārstniecībā.
- superoksīdi Peroksīdi - ķīmiski savienojumi, kas satur divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
- perugvano Peru piekrastes gvano, kas vietām sasniedz līdz 30 m biezumu, satur 12-15% slāpekļa un 13-14% fosforskābes.
- nitrofēns Pesticīds, brūna pasta, satur akmeņogļu alkilofenolu nitrēšanas produktus, lieto kā fungicīdu, insekticīdu un herbicīdu.
- cirtainais pētersīlis pētersīļu suga ("Petroselinum crispum", senāk "Petroselinum sativum"), ko audzē gandrīz visā pasaulē, pazīstamas 2 pasugas.
- VALUE Pētniecības rezultātu izmantošanas un izplatīšanas programma (fr. "valorisation et utilisation pour l'Europe").
- mice Petrolejas lampas vai kvēpenes detaļa - metāla ierīce dakts saturēšanai.
- ģeķīgas jaunavas piecas jaunas sievietes kādā Jēzus līdzībā (Mat. 25), kas (pretēji piecām gudrajām jaunavām) neielēja eļļu savās lampiņās, kad pa nakti grasījās satikties ar līgavaiņiem.
- dochmijs Piecbalsienu pēda antīkā pantmērā ar 1. un 4. īsu, pārējiem gariem balsieniem; metriski daktila un jamba savienojums; lietots traģēdijās pacilāta satura dziesmai.
- tiazols pieclocekļu heterociklisks sēru un slāpekli saturošs savienojums; bezkrāsaina šķidra viela (bioloģiski aktīvu vielu, krāsvielu sastāvā) ar raksturīgu smaržu.
- sveiks Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki; arī laba vēlējums.
- sveiciens Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
- sveicināts Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
- sveiki Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties.
- labīties Pielabināties, pieglaimoties, sataisīt draudzīgu sejas izteiksmi.
- laktofenols Piens ar paaugstinātu dzelzs saturu (līdz 0,02%), lieto pret mazasinību.
- pienijs Pienu saturošs.
- Bānūžu upe Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
- iejūgties Piesaistīt sevi (pie transportlīdzekļa vai darba rīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
- vakuuma satvērējs piesūcekņa veida satvērējs parasti plakanu objektu noturēšanai.
- oktrojēt Piešķirt no valdnieka žēlastības (sevišķi zīmējoties uz satversmi).
- pabalstīt Pieturēt, saturēt (kādu).
- ievirzīt Pievērst (domas, runas saturu u. tml.) kam noteiktam.
- piepīt Pievienojot (kādu satura elementu, izteikumu, vārdu), papildināt (ar to tekstu).
- iridocīti Pigmenta šūnas zivju, abinieku un rāpuļu ādā, satur organisku savienojumu - gvanīnu, rada šo dzīvnieku segaudu spīdumu.
- mīnijs Pigmentu grupa, kas satur dažus dzelzs un svina oksīdus.
- melinīts Pikrīnskābi saturoša sprāgstviela.
- pilntaukie Pilntaukie sieri - sieri, kas satur ne mazāk par 45% tauku siera sausnā.
- Honolulu Pilsēta ASV ("Honolulu"), Havaju štata administratīvais centrs, atrodas Oahu salā, 350400 iedzīvotāju (2010. g.), Klusā okeāna apgabala gaisa un kuģu satiksmes krustpunkts, ASV jūras kara bāze Pērlhārbora atrodas uz rietumiem no pilsētas.
- Pitsburga Pilsēta ASV ("Pittsburgh"), Pensilvānijas štatā, osta Ohaijo upes sākumā (pie Alegeini un Monongahilas satekas), 305400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bādišle Pilsēta Austrijā ("Bad Ischl"), Augšaustrijas federālajā zemē, pie Traunas un Išles satekas, 13700 iedzīvotāju (2013. g.), kūrorts, ziemas slēpošanas bāze.
- Kobrina Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, pie Muhavecas un Dņepras-Bugas kanāla satekas, 51200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Liona Pilsēta Francijas austrumos (fr. val. "Lyon"), osta pie Ronas un Sonas satekas, Ronas-Alpu reģiona Ronas departamenta administratīvais centrs, 484300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Denkerka Pilsēta Francijas ziemeļos ("Dunkirk"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, osta Ziemeļjūras krastā, 92000 iedzīvotāju (2010. g.), prāmja satiksme ar Duvru Lielbritānijā.
- Allahābāda Pilsēta Indijā, arī Prajāga (प्रयाग, izrunā: [prʌˈjaːɡ]), Utarpradēšas štatā, pie Džammas un Gangas satekas, 990300 iedzīvotāju (2001. g.), svētceļojumu vieta.
- Ņižņijnovgoroda Pilsēta Krievijā, osta pie Volgas un Okas satekas, apgabala administratīvais centrs, 1264000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pasvale pilsēta Lietuvā ("Pasvalys"), Panevēžas apriņķī, pie Lēvenes un Svaļas satekas, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7290 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Dzūnbajana Pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā ("Zuunbayan"), Ausatrumgobi aimakā.
- Arasate pilsēta Spānijā (_Arrasate_), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Umm Durmāna pilsēta Sudānā ("Umm Durmān"), Hartūmas piepilsēta, Baltās Nīlas krastā, pie tās satekas ar Zilo Nīlu, Sudānas parlamenta mītne, 3151600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Samsata Pilsēta Turcijā ("Samsat"), Adijamanas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Prezata Pilsēta Vācijā ("Pressath"), Bavārijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halmstade pilsēta Zviedrijā (_Halmstad_), Hallandes lēnes administratīvais centrs, 58600 iedzīvotāju (2010. g.), osta (prāmju satiksme ar Dāniju), līdz 1645. g. piederēja Dānijai.
- Īstade pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Ystad_), Skones lēnē, 18300 iedzīvotāju (2010. g.), osta, prāmju satiksme ar Bornholmas salu (Dānija) un Poliju, labi saglabājušās 16.-18. gs. guļbaļķu ēkas, franciskāņu ordeņa klosteris (tagad muzejs), pirmās ziņas no 13. gs.
- piepilsētas autobuss pilsētas vai piepilsētas satiksmei paredzēts maršruta autobuss ar palielinātu stāvvietu skaitu, pasažieru uzkrājuma laukumiem un vismaz divām platām durvīm, lai paātrinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu.
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta.
- Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns.
- Ģērķu Dievu kalns pilskalns Ogres novada Meņģeles pagastā pie Ģērķu mājām, ir iegarens uzkalns (garums \~30 m, platums \~20 m, augstums \~3 m) Ogres upes ielokā, kur vēl 19. gs. 80. gados bijis satrupējis liela ozola celms, otrs liels ozols (apkārtmērs \~5 m) tur audzis līdz 20. gs. 70. gadiem; pie ozoliem nesti ziedojumi dieviem, gk. ēdieni.
- Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne".
- Veckuipju pilskalns pilskalns Tukuma novada Viesatu pagastā, ir savrups, 28 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums izlīdzināts - 15-20 m plats, ziemeļaustrumu malā nocietināts ar \~4 m augstu valni, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms.
- lapu piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe phyllophila", syn. "Clitocybe cerussata").
- satelītnavigācijas sistēma Gallileo pirmā civilās lietošanas satelītu navigācijas sistēma ar projektētiem 30 satelītiem, orbītas slīpums 56 grādi, satelitu augstums - 23222 km, 1 satelīta svars 680 kg, apriņķošanas periods 12 stundas un plānotais darbības laiks 16 gadi; pirmo satelītu orbītā ievadīja 2005. g. beigās.
- lentes iezīme pirmais un pēdējais magnētiskās lentes ieraksts, kas satur informāciju par datnēm, kas glabājas lentē.
- sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
- coitus interruptus pirms sēklas noiešanas pārtraukts dzimuma satiksmes akts (lai novērstu grūtniecību).
- prespats Plakansieta vai apaļsieta celulozes atūdeņošanas iekārta, pēc kuras celuloze ar apm. 38% koncentrāciju tiek satīta tīteņos.
- reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
- plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks.
- aminoplasti Plastmasas, ko iegūst no dažādu amīnu un aldehīdu sveķiem un kas satur pildvielas, cietinātājus, krāsvielas, ziežvielas u. c.; lieto par apdares materiāliem mēbeļu ražošanā, celtniecībā u. c.
- paplašināts Plašāks, pilnīgāks nekā parasti (sastāva, satura, apjoma ziņā).
- plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
- apjoms plašums (piem., saturam, parādībai, īpašībai).
- lielceļš Plats, grantēts ceļš (satiksmei starp samērā lielām apdzīvotām vietām).
- silikoze Plaušu slimība, ko izraisa silīciju saturošu putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- pirmurīns Plazmas ultrafiltrāts, kas veidojas nieru garozas (Malpigi) ķermenīšos, pēc sastāva līdzīgs asins plazmai, tikai nesatur olbaltumvielas.
- ļaundabīgā mezotelioma pleiras, vēderplēves vai perikarda audzējs, no dažāda veida šūnām sastāvošas plašas plēves; dažās vietās satur sarkomai līdzīgas, citur adenomatozas šūnas.
- blaugzna Plēnītes uz rāvaina (dzelzi saturoša) ūdens.
- blaugzne Plēnītes uz rāvaina (dzelzi saturoša) ūdens.
- sapļikšināt plikšķinot sagatavot, sataisīt.
- blenkšis Pļāpa, nesaturīgs cilvēks.
- ļeverīgs Pļāpīgs, nesaturīgs.
- mēlīgs Pļāpīgs, vīpsnājošs, satīrisks.
- salaka pļavas silpurene ("Pulsatila pratensis").
- vilkkaulis Pļavas silpurene ("Pulsatilla pratensis", senāk "Anemone pratensis").
- Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte.
- Poga Pogupe, Mugurupes satekupe.
- PCB Polihlorētie bifenīli, hloru saturošas organiskās vielas, kuras izmanto krāsās un plastmasās un kā izolācijas materiālu hidrauliskās sistēmās un transformatoros.
- polielektrolīti Polimēri, kuru makromolekulas satur jonogēnās grupas.
- brīvais loceklis polinoma loceklis (skaitlis), kas nesatur mainīgos.
- fibropolips Polips, kas satur fibrozus elementus.
- mukopolisaharīds Polisaharīds, kas satur heksozamīnu, muciņa sastāvdaļa (savienojumā ar proteīnu vai bez tā).
- proklamācija Politiska satura (parasti nelegālas organizācijas) rakstveida uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
- metālporfirīns Porfirīns, kas satur metālu, piem., dzelzi (hēms), varu (turacīns) u. c.
- ātri cietējošais portlandcements portlandcements, kas satur palielinātu trikalcija silikāta un trikalcija alumināta daudzumu; cietējot izdalās daudz siltuma.
- baltais portlandcements portlandcements, kura izejvielas nesatur vairāk par 0,3–0,45% krāsvielu.
- postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras satāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms); internacionālais postfiksoīds.
- otrā koša prānas ķermenis, kas satur kopā fizisko ķermeni un prātu; prānamājākoša.
- rezonēt Prātot, spriedelēt nenozīmīgi, bez satura.
- steblis Prauls, satrūdējis, sapuvis koka gabals, šķidruma piesūcies koka gabals; stablis.
- iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam, t. sk. materiāls, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja, un kas tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
- metafrāze Precīzs literāra teksta satura atstāstījums citiem vārdiem, galvenokārt dzejoļa atstāstījums prozā.
- moduļa specifikācija precīzs un pilnīgs moduļa veicamā uzdevuma formulējums, kas satur nepieciešamo informāciju uzdevuma risināšanas algoritma izstrādāšanai.
- kolportāža Preču (piem., grāmatu) pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām, satiksmes līdzekļiem.
- kvadrātiskā preisija preisiju suga ("Preissia quadrata"), kas aug uz karbonātus saturošas augsnes un akmeņiem.
- bakteriālie mēslošanas līdzekļi preparāti, kas satur augiem derīgus mikroorganismus vai to sporas un veicina bioķīmiskos procesus augsnē; nitragīnu, rizotorfīnu, kas satur gumiņbaktērijas, izmanto tauriņziežu sēklu apstrādei pirms sējas; azotobakterīnu un fosforbakterīnu lieto organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei.
- polivitamīni Preparāti, kas satur vairākus vitamīnus.
- azelastīns Preparāts alerģisku iesnu ārstēšanai, kas satur H1 receptoru blokatorus vai vielas ar šo blokatoru īpašībām.
- hlorfeniramīns Preparāts alerģisku iesnu ārstēšanai, satur receptoru blokatorus.
- forbiāts Preparāts augsnē sastopamo augu kaitēkļu (nematodu, kāpostu mušas olu un kāpuru u. c.) apkarošanai, satur 20% dimetilditiokarbamīnskābes metilesteri.
- hormonāls preparāts preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
- fermentu preparāts preparāts, kas satur bioloģiski aktīvas vielas – fermentus (enzīmus); iedarbība izpaužas barības vielu pilnvērtīgākā izmantošanā, īpaši dzīvniekiem, kam ir vienkameras kuņģis, un jaundzīvniekiem.
- mikolotisulīns Preparāts, kas satur tuberkulozes mikobaktēriju antigēnu mikolu un pret tuberkulozi rezistentu, imunizētu dzīvnieku audu ekstraktu tisulinu; ieteikts tuberkulozes terapijai.
- pankrelipāze Preparāts, ko iegūst no cūku aizkuņģa dziedzera; satur dažādus enzīmus, gk. lipāzi, amilāzi un proteāzi; darbība līdzīga aizkuņģa dziedzera sulas darbībai; izmanto gremošanas veicināšanai aizkuņģa dziedzera mazspējas gadījumā.
- bulvāra prese prese, kas lasītājus cenšas pievilināt ar sensacionālu vai erotisku saturu; dzeltenā prese.
- Hadfilda tērauds pret abrazīvo dilšanu izturīgs tērauds, kas satur 0,9–1,1% oglekļa un 12–13% mangāna; piemīt spēja ekspluatācijas gaitā uzkaldināties; lieto dzelzceļa pārmijām, akmens dzirnavu vaigiem.
- radiācijas izturīgi stikli pret γ starojumu izturīgi stikli, to sastāvā ietilpst svina, bismuta vai volframa oksīdi; lēnos neitronus absorbē stikli, kas satur kadmija oksīdu (CdO) un bora oksīdu (B~2~O~3~).
- mikoseptīns Pretsēnīšu preparāts, ziede, kas satur cinka undecilēnu.
- kā spārnos priecīgā satraukumā, lielā sajūsmā aktīvi darboties, pacilāti
- tvereklis Priekšmeta daļa (tā) satveršanai; arī rokturis.
- mērs Priekšmets tilpuma mērīšanai; šāda priekšmeta saturs.
- aprehenzija Priekšstata satura apzinīga uztvere un uzņemšana apziņā.
- hiba Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas suga ("Thujopsis dolabrata"), kas savvaļā satopama Japānā, bet Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, dēvē arī par Japānas patūju.
- drils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio leucophaeus"), satopama Āfrikā.
- minimaksa princips princips, kas tulkošanā nodrošina maksimālu efektu ar minimālu piepūli, piemēram, tulkotājs apzināti izvairās no tām valodas vienībām, kas ir neraksturīgas mērķvalodas sistēmai un bez kā var iztikt, nezaudējot satura precizitāti un tulkojuma kvalitāti.
- kondensatora uzlāde process, kurā kondensatora platēs uzkrājas elektriskie lādiņi.
- garšviela Produkts, kas satur aromātiskas vielas un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai.
- datņu pārvaldības programma programma darbam ar datnēm, direktorijiem un diskiem. Pārskatot esošās datnes, šī programma nodrošina iespēju iepazīties ar disku direktoriju saturu. Izmantojot programmas izvēļņu komandas, var pārvietot un kopēt datnes, kā arī veikt citus uzdevumus, kas saistīti ar disku izmantošanas uzlabošanu un lietotāju datu aizsardzību.
- tabulrēķinu programma programma, kas rāda rindās un kolonnās izkārtotu šūnu tabulu, kurā, mainoties vienas šūnas saturam, var notikt vienas vai vairāku citu šūnu pārrēķināšana saskaņā ar lietotāja norādīto sakaru starp šūnām.
- segments programmas loģiski noslēgta, funkcionāli neatkarīga daļa, kas var tikt ielādēta atmiņā un izpildīta atsevišķi un kas parasti satur instrukcijas, kuras nodrošina pāreju uz cita segmenta izpildi.
- dublējums programmas, diska satura vai adreses dublikāts, ko gadījumā, ja aktīvie dati var tikt bojāti vai iznīcināti, izmanto arhīva veidošanai vai vērtīgu datu drošai saglabāšanai.
- lietojumprogrammatūra Programmatūra kādu konkrētu datu apstrādes sistēmas lietotājam specifisku uzdevumu risināšanai; satur attiecīgās lietojumprogrammas un lietojumpakotnes.
- lappuses pazīšana programmatūra, kas atpazīst datorā skenētas drukātas lappuses saturu. Lai pārveidotu drukātos vārdus datora tekstā un atšķirtu tekstu no citiem lappuses elementiem, piemēram, attēliem un virsrakstiem, šī programmatūra izmanto rakstzīmju optisko pazīšanu.
- datņu skatītājs programmatūra, kas datnes saturu uz displeja ekrāna attēlo tādā pašā veidā, kādā to būtu attēlojis tas lietojumprocess, kurš to izveidojis.
- brīvpiekļuves atmiņas dubultotājs programmatūra, kas saspiež atmiņas saturu, tādējādi divkāršojot tās pieļaujamo apjomu.
- bēta programmatūra programmatūras versija, kuras testēšana pirms nodošanas pasūtītājam nav pabeigta un var saturēt kādu kļūdu.
- raidīšana Programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija).
- transakciju tiešsaistes apstrāde programmu sistēma, kas atvieglo un pārrauga tādus transakciju orientētus lietojumus kā, piemēram, datu ievades un izguves transakcijas dažādās jomās, t. sk. banku darījumos, gaisa satiksmē, pasta sūtījumos, lielveikalu funkcionēšanā un ražošanā.
- nukleīds Prokariota šūnas ģenētisko informāciju saturošas struktūras, DNS vai RNS gredzenveida makromolekulas, ko nosacīti sauc arī par baktēriju šūnu kodoliem un hromosomām.
- nukleoīds Prokariotu šūnas ģenētisko informāciju saturoša struktūra, gredzenveida nukleīnskābes.
- feroproteīns Proteīns, kas satur dzelzi; piedalās skābekļa pārnesē un apmaiņā.
- serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos.
- Prušena strauts Prūsene, Viesatas pieteka.
- Isvintenu strauts Prūsenes kreisā krasta pieteka Jaunpils novada Viesatu pagastā, augštece Kandavas novada Zantes pagastā.
- spilgts Psihiski (parasti emocionāli) ļoti ietekmīgs, iedarbīgs (piemēram, pēc satura, kādām īpašībām).
- notriekt Psihiski satriekt (parasti ļoti).
- telepātija Psihisko, nervu sistēmas procesu satura tieša pārraide un uztvere (bez valodas, mīmikas, žestu u. tml. starpniecības).
- bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
- nemiers Psihisks stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgs satraukums, rūpes, raizes.
- apspiešana Psihoanalīzē - vairāk vai mazāk apzināta cenšanās izpiest no apziņas nepieņemamo Ego vai Super Ego saturu, kas saistīta ar dziņu, vai arī tā turēšana bezapziņā.
- URSS PSRS apzīmējums starptautiskajā pasta satiksmē (franču "Union des Republiques socailistes sovietiques").
- pterīns Pteridīna ciklu saturošs pigments; atrodams tauriņu spārnos un zīdītājdzīvnieku audos.
- trauks Pudele ar alkoholisku dzērienu; šādas pudeles saturs.
- trīna Pudelei līdzīgs trīslitru degvīna trauks; šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
- trīne Pudelei līdzīgs trīslitru degvīna trauks; šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
- akrotisms Pulsa trūkums vai nesataustāmība.
- displejpults Pults, kas satur vismaz vienu displeju un, iespējams, vienu vai vairākas citas ievadierīces.
- izsviedlādiņš Pulvera pildiņš, ko ievieto kasešu, gaismas, aizdedzinošajā, aģitācijas u. c. munīcijā, lai tajā ievietoto saturu izmestu no korpusa, to nesaārdot.
- galmanīns Pulveris (satur cinka oksīdu, magnēzija karbonātu, talku un cieti), ko kaisīja jēlumos un piesvīdušās miesas daļās.
- Putkupe Puļķupe, Kārklupes satekupe.
- sekvenēšana Purīnbāzes (adenīnu un guanīnu) un pirimidīnbāzes (citozīnu un timīnu vai uracilu) saturošu nukleotīdu secības (sekvences) noteikšana polinukleotīdu (DNS, RNS) virknēs.
- bakteriorodopsīns Purpursarkans, rodopsīnam līdzīgs, retinolu saturošs pigments, kas pārveido saules enerģiju elektroķīmiskajā enerģijā.
- strīķa pūrs pūrs ar nolīdzinātu saturu, bez kaudzes.
- pusšauja Puse no daudzuma, ko var satvert saujā.
- subfosilijas Puspārakmeņojumi, fosilijas, kas satur maz pārveidotas augu vai dzīvnieku atliekas.
- pussapuvis Pussatrunējis.
- sapūt Pūstot sabojāties, parasti pilnīgi; arī satrupēt.
- pseidomikoze Pustulozs recidivējošs plaukstu un pēdu iekaisums: mēreni niezošas, nekonfluējošas pustulas uz plaukstām un pēdām; pustulas vēlāk kļūst hemorāģiskas, izžūst un lobās; bieži palmoplantāra hiperkeratoze un hiperhidroze; bakterioloģiski izmeklējot, pūslīšu saturs sterils.
- pārprogrammējamā lasāmatmiņa pusvadītāja lasāmatmiņa, kuras saturu lietotājs var dzēst, apstarojot to ar ultravioleto gaismu, un pēc tam ierakstīt tajā jaunus datus ar speciālas ierīces - programmatora - palīdzību.
- akceptors pusvadītājos piemaisījumu atoms ar zemāku valenci (B atomi Si, Ge), kas var satvert elektronu no valences zonas; elektronu satveršana ir ekvivalents cauruma radīšanai valences zonā.
- kompensēts pusvadītājs pusvadītājs, kas vienlaikus satur donorus un akceptorus salīdzināmās koncentrācijās; donoru atbrīvotos elektronus satver akceptori, kas noved pie brīvo lādiņnesēju koncentrācijas samazināšanās.
- parastā putekļuts putekļutu suga ("Trogium pulsatorium syn. Atropos pulsatorium").
- kukaiņķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Platysteirinae"), kas satopama gk. Āfrikā.
- dzeltengalvītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus satrapa").
- elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi radio, televīzija, kabeļtelevīzija, kabeļradio (radiotranslācija), satelītradio, satelīttelevīzija, datortelevīzija, teleteksts, radio datu sistēma un citas apraides sistēmas.
- Decca Radionavigācijas sistēma garajos viļņos kuģniecības un gaisa satiksmē; sastāv no daudziem uz zemes bāzētiem radioraidītājiem un balstās uz hiperboliskās navigācijas principu.
- attāluma mērīšanas sistēma radiotehniska sistēma gaisakuģa attāluma noteikšanai līdz noteiktai vietai uz Zemes virsmas, navigācijas satelītam vai citam gaisakuģim.
- sacelt putekļus radīt satraukumu, sajukumu; sacelt kņadu.
- sapampināt Radīt satūkumu.
- dimdēt Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
- interpretācija Radoša, īpatnēja pieeja idejas, satura atklāšanai (parasti izpildītājmākslā).
- interpretēt Radoši atklāt (mākslas darba ideju, saturu, parasti izpildītājmākslā).
- ragate Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus.
- zagata Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus.
- ūzkale Ragavu detaļa, kas satur kopā ragavu mietnes.
- atgalvene Ragavu slieces kopā saturošais priekšējais posms.
- varjetē Raibais teātris, viegla satura un mazas vērtības.
- šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
- piekļūstamība Rajonu, vietu un iestāžu raksturojums - cik labi tās ir sasniedzamas ar dažādiem satiksmes un sakaru līdzekļiem; vispārējais savienojums ar dažādiem tīkliem un dienestiem.
- bilžu raksts raksta tips, kurā grafiskās zīmes atspoguļo teksta saturu, bet neparāda valodas formas; piktogrāfiskais raksts.
- pseudepigrāfi Raksti, kam virsrakstā likts nevis raksta autora, bet kādas citas personas vārds - vai nu aiz sevišķas godbijības pret šo personu, vai arī lai pastiprinātu raksta satura ticamību.
- satīriķis Rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, kura darbiem ir raksturīga satīra (1).
- pavadraksts Raksts, dokuments, ko pievieno kādam sūtījumam un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
- piktogrāfiskais (arī attēlu, bilžu) raksts raksts, kurā grafiskās zīmes atspoguļo teksta saturu, bet neparāda valodas formas.
- pretraksts Raksts, kura saturs ir vērsts pret citu, parasti kritisku, rakstu.
- atstāstījums Rakstu darbs (skolā), kurā tiek izklāstīts kāda teksta saturs.
- zīme Raksturīga uzlīme (piemēram, precei, tās iesaiņojumam), kas satur vajadzīgo informāciju (piemēram, par preces cenu, ražotāju firmu), arī nosacīts (piemēram, jēdziena) raksturojums (parasti attēla veidā); arī birka.
- pelnvielas raksturīgas vielas, ko satur pelni; koppelni.
- X veida priekškājas raksturīgs cūku eksterjera defekts – stipri satuvināti priekškāju ceļgali.
- pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības darbiniekam strādāt vai iepazīties ar dokumentiem (materiāliem), kas satur slepenu informāciju.
- normatīvie akti rakstveida juridiskie akti, ko izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur tiesību normas (vispārobligātus uzvedības noteikumus).
- uzsaukums Rakstveida, sabiedriski aktuāla satura, parasti īss, aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai (lapiņu, plakātu u. tml. veidā) vai publicēšanai presē.
- Dižupe Raķupe - Lonastes kreisā satekupe.
- Moricupe Raķupe, Lomastes satekupes paralēls nosaukums tās augštecē.
- Rakupe Raķupe, Lonastes kreisā satekupe.
- Rāķupe Raķupe, Lonastes satekupe.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- randevu Randiņš, satikšanās.
- stute Ratu detaļa, kas katrā stūrī satur kopā ratu vai ragavu apakšējo daļu ar augšējo.
- šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāt (3).
- šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāties (3).
- karbēni Reaģētspējīgas ķīmiskas daļiņas, kas nav izolētas brīvā veidā un satur divvalento oglekļa atomu.
- šķērskompensācija Reaktīvās jaudas izmaiņa elektrotīkla mezgla punktos, pieslēdzot paralēli tīklam reaktorus, kondensatorus vai sinhronos kompensatorus.
- rediss Redīss ("Raphanus sativus").
- pārpalicība Redundance - koda īpašība saturēt vairāk simbolu, nekā nepieciešams ziņojuma tiešajai pārvadei; izmanto kļūdu novēršanai.
- sataukoties Refl. --> sataukot; tikt sataukotam.
- sataupīties Refl. --> sataupīt; tikt sataupītam.
- satērpties Refl. --> satērpt.
- satīņāties Refl. --> satīņāt.
- satīstīties Refl. --> satīstīt.
- satuntuļoties Refl. --> satuntuļot.
- satuvināties Refl. --> satuvināt(1); tikt satuvinātam.
- satīties Refl. -->satīt(1); tikt satītam.
- satīties Refl. -->satīt(2).
- satīties Refl. -->satīt(3); tikt satītam.
- aviosatiksme Regulāra gaisakuģu satiksme.
- instrukcijas reģistrs reģistrs, kurš satur attiecīgajā laika momentā izpildāmo instrukciju.
- Aizreina Reinas labā satekupe Šveicē (_Hinterrhein_), Graubindenes kantonā.
- impulsu ģenerators relaksācijas svārstību ģenerators – radioelektroniska iekārta, kas ģenerē noteiktas formas un noteiktu parametru elektriskus impulsus (relaksācijas svārstības); darbības pamatā parasti ir kondensatoru uzlādes un izlādes procesi, kurus vada nelineāras elektroierīces.
- frāžkopa Relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums.
- reliģiskā mānija reliģiska satura murgi.
- leģenda Reliģiska satura nostāsts (piemēram, svētā dzīves apraksts).
- dievvārds Reliģiska satura runa, teksts.
- kanons Reliģiska satura tekstu kopums, ko kādā konfesijā atzīst par svētu.
- vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps.
- plazmotomija Reprodukcija, atdalot no mātšūnas nelielus kodolus saturošus protoplazmas fragmentus.
- izkārnījumi Resnās zarnas apakšējās daļas saturs.
- bertrānisms Reti sastopama perversija, seksuālas tieksmes uz sadalīties sākušu vai pat pussatrūdējušu līķi.
- desatnieki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Desatnieki" iedzīvotāji.
- pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (1); rakstu zīmju, pieņemtu zīmju, arī fizikālu signālu kopums, ar ko ir fiksēts kāds fakts, kā saturs.
- sapampums Rezultāts --> sapampt; arī sapampusī vieta; satūkums.
- satūkums Rezultāts --> satūkt; arī satūkusī vieta.
- tūkums Rezultāts --> tūkt (1); arī satūkusī vieta; arī tūska.
- reovīruss Ribonukleīnskābi saturošo vīrusu pārstāvis, kurā ir trīs serotipi un kopējs komplementa saistītājs antigens; grupā ietilpst ECHO-10 vīruss, peļu hepatoencefalomielīta vīruss un vairāki pērtiķu vīrusi. Ierosina elpceļu un zarnu trakta slimības.
- RJL Rīgas Jūras līnija (prāmju satiksmes sabiedrība).
- Izteka Rijaskalnu strauta kreisā satekupe Nītaures pagastā, iztek no Ezerrožu ezera.
- Baurupīte Rijaskalnu strauta labā satekupe Cēsu novada Nītaures pagastā.
- savadīt Rīkoties, darīt (ko), lai (kāds) satiktos, iepazītos (ar kādu).
- jakaris Rīks baļķu satveršanai un pievilkšanai pie plosta.
- spīles Rīks, kas sastāv no vienā galā savienotiem, parasti diviem, zariem un ko izmanto (kā) satveršanai, noturēšanai.
- izrisināt Risinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
- lodīšu gultņu tēraudi rites gultņu izgatavošanai paredzēti tēraudi ar lielu cietību, nodilumizturību, kontaktnoguruma pretestību; satur 0,95–1,15% oglekļa, 0,4–1,65% hroma un 0,2–1,2% mangāna.
- aizritināt Ritinot aiztīt, satīt.
- atritināt Ritinot attīt (ko saritinātu, satītu).
- izritināt Ritinot panākt, ka (kas satīts) iztinas, izstiepjas.
- plauksta Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem.
- milīns Rokas dzirnavu detaļa - koka stienis, ko satver, lai grieztu dzirnakmeni.
- salvatorieši Romā 1881. g. dibināta apustuliska mācības biedrība iekšējai un ārējai misijai, 1905. g. Sv. Krēsla atzīta un 1922. g. izstrādāta galīgā satversme.
- praescriptio Romiešu tiesībās viena no trim likuma daļām, kas saturēja: tā maģistrāta vārdu, kurš iesniedzis likuma projektu, datumu, kad likums pieņemts tautas sapulcē un centurijas vai tribas nosaukumu, kura balsojusi pirmā.
- dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piemēram, par ceļu).
- sarotināt Rotot salocīt, satīt.
- hinīnkoks Rubiju dzimtas ģints ("Cinchona") mūžzaļš koks, kuru kultivē mizas ieguvei Andu kalnos Dienvidamerikā; miza satur \~30 alkaloīdu, t. sk. hinīnu, ko lieto medicīnā.
- hromīts rūda, kas satur dzelzi un hromu.
- dzelzsrūda Rūda, kas satur dzelzi; dzelzs rūda.
- dzelzs rūda rūda, kas satur dzelzi; dzelzsrūda.
- martensīta struktūra rūdīta tērauda struktūra, ar oglekli pārsātināta alfa dzelzs; jo lielāks oglekļa saturs tēraudā, jo dzelzs vairāk pārsātināta, kristāliskais režģis vairāk deformēts un lielāka martensīta cietība un trauslums.
- Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira.
- bakardi Rums, alkoholisks dzēriens - cukurniedru sulas vai cukurnirdru destilācijas produkts ar 38-78% alkohola saturu.
- tukšas runas (arī tukša runāšana) runas (runāšana) bez nopietna satura, mērķa.
- atstāstīšana Runas darbība, kuras laikā notiek kāda dzirdēta vai lasīta teksta satura izklāsts; jauna teksta radīšana, izmantojot pamattekstu.
- valoda Runas darbības jēdzieniskais saturs, jēga.
- tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas; arī intonācija (1).
- grābstīties pa tukšu Runāt ko bezsaturīgu, nenozīmīgu.
- grābstīties pa gaisu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
- grabēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
- klabēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
- klabināt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
- klaudzēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
- liet ūdeni runāt nesaturīgi, tukši
- siens Rupjā lopbarība - nopļauta, izkaltēta zāle, kas satur aptuveni 17 procentu ūdens.
- izkrāģēt Rupji izdzīt, izgrūst (no kurienes), parasti satverot aiz apkakles.
- jēlība Rupjš, piedauzīgs vārds, izteiciens; rupjš, seksuāla satura joks.
- aecidium Rūsas sēņu kausveida tvertnes, kas satur rindiņās apvienotas ecīdiju sporas.
- Raphanus sativus ssp. sativus rutka " Raphanus sativus ssp. hybernus" nosaukuma sinonīms.
- ruks Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus").
- rutka Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus").
- rutkis Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus").
- rudaks rutks ("Raphanus sativus").
- citrusi Rūtu dzimtas ģints ("Citrus"), augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas.
- uztrūcināt Sabaidīt, satraukt; uztraukt (no miega).
- sociālā problēma sabiedrības dzīvi satraucošs aspekts, kura risināšanā parasti iesaistās valsts varas institūcijas un sabiedrība.
- aiztumēt Sabiezēt, kļūt biezam, satumēt.
- satrūcināties Sabīties, satrūkties.
- sadrellēt sabojāt, satrīt, sastrīpot.
- saknūčāt Saburzīt, satūcīt.
- vēršu cīņas sacensības (galvenokārt Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
- bruņinieku turnīri sacensības 16.-18. gs., kurās jātniekam ar šķēpu jātrāpa vai jāsatver pakārts priekšmets, parasti - riņķis.
- abstrakts Sacerējuma satura īss atstāstījums.
- bufs Sacerējums (mūzikā vai dramaturģijā) ar komisku, grotesku saturu; attiecīgais žanrs.
- pasažieru stacija sadales punkts, kurā notiek pasažieru iekāpšana un izkāpšana, pasta sūtījumu pieņemšana un pasažieru vilcienu satiksmes organizēšana.
- trūds Sadalījušās organisko vielu atliekas (trūdvielas) saturoša aramzeme (irdne, augsne).
- sadēnēt Sadilt, satrūdēt, sapūt.
- satampīt Sadragāt, satriekt.
- sabrāļot Sadraudzēt, satuvināt.
- sabrāļoties Sadraudzēties, satuvināties; arī sabiedroties.
- sadrunēt Sadrupt, satrūdēt, sapūt.
- safārēties Sadrūvēties, satraukties; sajukt.
- sanerroties Sadusmoties; sanervozēties; satracināties; sanarrāties.
- sanarrāties Sadusmoties; sanervozēties; satracināties.
- krokoss Safrāna krokuss ("Crocus sativus").
- iztuzināties Sagatavoties, sataisīties, izpūlēties.
- salāgoties sagatavoties, sataisīties.
- sariežīties sagatavoties, sataisīties.
- sasprigāties sagatavoties, sataisīties.
- apladēties Sagatavoties, sataisīties.
- atriedīties Sagatavoties, sataisīties.
- izknierēties Sagatavoties, sataisīties.
- izvaikstīties Sagatavoties, sataisīties.
- pavīkšties Sagatavoties, sataisīties.
- saknosīties Sagatavoties, sataisīties.
- saspirināties Sagatavoties, sataisīties.
- satūjāties Sagatavoties, sataisīties.
- uzkūlināties Sagatavoties, sataisīties.
- sakamstīt sagrābt, satvert.
- sakampstīt Sagrābt, satvert.
- tutuļoties Saģērbties, satīstīties (daudzos apģērbos).
- sačunčināties Saģērbties, satīties.
- satauņāties Saģērbties, satīties.
- sakamāties Saģērbties, satuntuļoties.
- raugs Saharomicēšu dzimtas vienšūnas sēnes, kas vairojas pumpurojoties un ar sporām un kas cukuru saturošās vielās izraisa rūgšanu.
- riņķāt Saieties, satikties.
- absintisms Saindēšanās ar vērmelēm, parasti lietojot vērmeles saturošus alkoholiskos dzērienus.
- tundulis Sainis, kaut kas satīstīts.
- taču Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (3).
- turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- vien Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, neatbilstību.
- tik Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
- tikai Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
- vien Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu; tik 4(3), tikai (3).
- tik Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu; tikai (3).
- tikai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu.
- taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (2).
- bet Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz satura norobežojumu.
- endoneirijs Saistaudi, kas aptin un satur kopā.
- labrocīts Saistaudu šūna ar bazofilām granulām citoplazmā, kuras satur heparlnu, hondroitīnsulfātu, hialuronskābi, histamlnu, serotonīnu un tripāzi.
- jūgties Saistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
- kaitināt Saistīt uzmanību, patīkami satraucot; kairināt.
- poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā); arī dzeja (3).
- dzeja Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums.
- faktoloģisks saistīts ar faktu apkopošanu; faktus saturošs.
- idiomātisks Saistīts ar idiomu, tai raksturīgs; tāds, kas satur idiomu.
- kompensators Saistīts ar kompensatoru 1 (1), tam raksturīgs; kompensatorisks (1).
- kompensators Saistīts ar kompensatoru 1 (2), tam raksturīgs; kompensatorisks (2).
- kompensatorisks Saistīts ar kompensatoru 1(1), tam raksturīgs; kompensators 2(1).
- kompensatorisks Saistīts ar kompensatoru 1(2), tam raksturīgs; kompensators 2(2).
- saturisks Saistīts ar mākslas darba saturu, tam raksturīgs.
- konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs.
- satīrisks Saistīts ar satīru (1), tai raksturīgs; izsmejošs, zobgalīgs, dzēlīgi ironisks.
- saraksta struktūra saistītu datu elementu kopa, kurā katrs elements satur sekojošā elementa adresi.
- asfalts Saistmateriāls - 25-40% eļļvielu saturošs bitumens, ceļa seguma materiāls.
- a saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo pretstatu; [bet]{s:7}
- bet Saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- skleronoma saite saite, kurai saites vienādojums nesatur laiku: f(x,y,z)=0; stacionāra saite
- peņķes Saites, kas satur arkla lemesi pie ilksīm.
- samigāt sajaukt, sataisīt (par migu).
- klabināt zobus sajust stipru aukstumu; izjust lielas bailes, satraukumu.
- modalitāte sajūtu, uztvērumu un priekšstatu satura pamatīpašības, kas atkarīgas no tā, kādos aspektos īstenību tver attiecīgā maņa; redzei tāda ir, piemēram, krāsa, dzirdei - tonis, ožai - smarža utt.
- nervu kamols saka par ātri satraucamu, uzbudināmu cilvēku; saka par ļoti satrauktu, uzbudinātu cilvēku.
- kā cimds ar roku saka par cilvēkiem, kas labi satiek, sader kopā.
- klab kā kulstīkla saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- (iet, klab u. tml.) kā kulstave saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- klab kā mīstīkla saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- Amoka skrējiens saka par intensīvu, lielā steigā un satraukumā veiktu darbību
- vētra ūdens glāzē saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu.
- kā aizdzelts saka par kāda satraucoša pārdzīvojuma (dusmu, izbaiļu u. tml.) izraisītu strauju reakciju.
- kā ļurka saka par ko nesaturīgu, izļodzītu, arī izmirkušu, mīkstu.
- pontaga pirksti saka par nedrošu satvērienu.
- duras (arī griež, griežas) ausīs saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
- (iet) kā ārdeklis saka par nesaticīgu, ķildīgu cilvēku.
- kā vilkāda saka par nesaticīgu, ķildīgu, agresīvu cilvēku.
- aiziet gar degunu saka par satiksmes līdzekli, kas nedaudz nokavēts, bet vēl redzams nelielā attālumā.
- kā aizdurts saka par spēju pārdzīvojumu, ciešanu satriekta cilvēka reakciju.
- vārdi (arī neviens vārds, skaņa) nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
- neviens vārds (arī vārdi, arī neviena skaņa) nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
- ir uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
- uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
- no dieva puses saka, emocionāli pastiprinot izteikuma saturu apgalvojuma teikumos - katrā ziņā.
- no dieva puses saka, emocionāli pastiprinot izteikuma saturu nolieguma teikumos - nekādā ziņā.
- roka nedreb saka, ja (kāds) jūtas bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību; saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
- sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles, dusmām, satraukuma sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- mute klab saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- cik pasaule maza saka, ja gadās satikties tur, kur to nepavisam nevarētu iedomāties.
- sirds karst saka, ja ir satraukts.
- sirds dreb saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
- sirds kut vien saka, ja izjūt prieku, nelielu satraukumu, saviļņojumu.
- kā skudru pūznis saka, ja kādā vietā ir daudz kustīgu, nemierīgu, satrauktu cilvēku.
- mati ceļas stāvus saka, ja kādam ir lielas bailes, ja kādu kas ļoti satrauc.
- kā diegā pakārts saka, ja kāds atrodas ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī, dzīvo satraukumā, bailēs, neziņā par kaut ko priekšā stāvošu.
- (kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs; saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
- kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla ir saīdzis, neapmierināts, satraukts, rīkojas neizprotami.
- kā nātru sadzelts saka, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts.
- nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
- nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
- kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir pārāk nemierīgs, neapvaldīts, satraukts, apjucis.
- kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu.
- plāta muti kā zivs sausumā saka, ja kāds mēģina runāt, bet nespēj izteikt ne vārda apmulsuma, satraukuma, pārsteiguma dēļ, ja nevarīgi plāta muti.
- kā ar mietu pa pieri saka, ja kāds pēkšņi saskaras ar ko negaidīti skarbu, satriecošu, ja uzzina ko pārsteidzošu.
- iet caur sirdi saka, ja kas izraisa pārdzīvojumus, satrauc.
- būt uz sirds saka, ja kas satrauc, nomāc, ja ko vēlas pateikt.
- auksts pārskrien pār kauliem saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
- auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī, arī satraukumā, bailēs).
- plēšas kā suņi saka, ja nemitīgi strīdas, plēšas, nepavisam nesatiek.
- karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
- dzīvo kā divi balodīši saka, ja precēts pāris dzīvo mīļi, saticīgi.
- zobi klab saka, ja sajūt stipru aukstumu; saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
- karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) saka, ja sajūta (piemēram, satraukuma, bailēs).
- drebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) noskrien (arī pārskrien) pa kauliem (arī pa muguru, miesu) saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
- asinis karst saka, ja satraucas, uzbudinās un satraukumā, uzbudinājumā kļūst karsti.
- sirds lec no krūtīm laukā saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds pa muti lec laukā (arī ārā) saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- sirds nodreb (arī iedrebas, retāk ietrīcas) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- sirds iedrebas saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas; saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- sirds ietrīcas (biežāk iedrebas) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas; saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- karsts pārskrien pār muguru saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
- kā ecēša saka, par ķildīgu, nesaticīgu cilvēku.
- kā brālis saka, raksturojot savstarpēju saprašanos, saticību, izpalīdzību, lielu pieķeršanos kaut kam.
- drinēt Sakalst, panīkt, satrunēt.
- ievietoties Sakāpt (parasti satiksmes līdzeklī); iesēsties (kur, piemēram, sēdeklī, krēslā).
- saistība Sakari, satiksme (starp teritorijām, telpām u. tml.).
- koks Sakarīgs vienkāršs grafs, kas nesatur ciklus; izmanto datu šķirošanas un meklēšanas procedūrās.
- retranslators sakaru satelīta raiduztvērējs, kas saņemto informāciju pastiprina un ar citu frekvenci nosūta atpakaļ uz zemi.
- satelītsaite Sakaru sistēma, kas nodrošina, ka signāls no zemes tiek raidīts sakaru satelītam un no satelīta atgriežas uz zemi.
- Panamerikas autoceļš sākas Aļaskā un ved cauri visam Amerikas kontinentam līdz Ugunszemei, ar vairākiem atzariem un atsevišķiem pārrāvumiem, kur tiek nodrošināta prāmju satiksme.
- Durbe Sakas kreisā satekupe Durbes, Aizputes un Pāvilostas novadā, garums - 47 km, kritums - 22 m, iztek no Durbes ezera.
- Tebra Sakas labā satekupe Dienvidkurzemes novadā, garums - 69 km, kritums - 92 m, iztek no Podnieku ezera pie Kalvenes.
- silikols Sakausējums, kas sastāv no silīcija ar nelielu dzelzs, alumīnija u. c. metālu piemaisījumu; lietoja silīciju saturošu krāsainu metālu sakausējumu ražošanā.
- konkusija Sakratīšana, satricinājums; grūdiens; kontūzija; slimīgs stāvoklis pēc satricinājuma.
- sukusija Sakratīšana, satricināšana.
- sagrandīt Sakratīt, satricināt, krietni sabārt.
- uzragi Sakrustotas kārtis, pārsegumi, kas satur kopā jumta augšdaļu.
- sakratīt Sākt, parasti pēkšņi, kratīt (piemēram, ko satvertu, kur ievietotu); īsu brīdi kratīt.
- beņķkājkņope Saktiņa vīriešu krekla saturēšanai.
- kanconeta Sākumā trubadūru dziesma, pa lielākai daļai par mīlestību, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija (ērģelēm, klavērēm, lautei) ar dziesmas raksturu.
- canzone Sākumā trubadūru dziesma, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija ar dziesmas raksturu.
- galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes, sakaru u. tml. līnijā).
- galastacija Sākuma vai beigu stacija (satiksmes līnijā).
- atķert Saķert, satvert (ko krītošu).
- pārķert Saķert, satvert vēlreiz, no jauna (parasti citā vietā); pārtvert (2).
- aizkampt Saķert, satvert.
- sapurāties Saķerties, satīties.
- sakacēties Saķerties, satverties.
- Lollande Sala Baltijas jūrā (dāņu val. "Lolland"), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 1241 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 25 m, ar Falsteras salu savieno tilti, prāmja satiksme ar Fēmarnas salu (Vācijā).
- safiksēt Salabot; sataisīt.
- apkramstīt Salasīt, satvarstīt ar zobiem visapkārt.
- dārza salāts salātu suga ("Lactuca sativa").
- galviņsalāti salātu šķirne ("Lactuca sativa var. capitata"), kuras lapas veido apaļas vai plakani apaļas dažāda blīvuma galviņas.
- salīkumoties saliekties, satīties kamolā; salocīties vairākos līkumos.
- fosfoproteīds Salikta olbaltumviela, kas satur esterveidīgi ar aminoskābēm - serīnu un treonīnu saistītu fosforskābi.
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- hromoproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur krāsainas prostētiskās (neolbaltumvielas) grupas.
- metālproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur metālu jonus.
- glikoproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur ogļhidrātus; atrodas gandrīz visu organismu audos un šķidrumos.
- hemoproteīdi Saliktas, dzelzs atomu saturošas olbaltumvielas, piem. hemoglobīns, mioglobīns, citohromi, daži fermenti.
- glikolipīdi Salikti lipīdi, kas satur ogļhidrātus.
- locis Salocīts, saliekts, kamolā satīts.
- sakļaut Salokot, sabīdot u. tml., satuvināt (priekšmeta) kustīgās daļas tā, ka (tas) iegūst mazāku apjomu, nav vairs izplests.
- Inders Sālsnogulu beznotekezers Kazahstānā, Atirau apgabalā, 10 km uz austrumiem no Zajikas (Urālas) upes, mālainā pustuksnesī 24 m zjl., platība - \~110 kvadrātkilometru, sāls slānis 10-15 m, augstvērtīgas sāls ieguve (satur kāliju, bromu, boru).
- Magadi Sāļezers Kenijas dienvidos ("Lake Magadi"), platība - 300-900 kvadrātkilometru, atrodas Austrumāfrikas lauzumzonā starp sāļus saturošiem izvirdumiežiem.
- ierēvēt Samazināt buras platību (piemēram, buru satinot).
- nosārmot Samazināt sārma saturu.
- atsalaisties Samazināties satūkumam.
- sarucināties Samazināties, sarauties, satīties.
- saķeksēt Sameklēt un satvert ar ķeksi.
- pastiprs Samērā auglīgs, tāds, kas satur samērā daudz māla, grants (par augsni).
- pasīks Samērā nebūtisks, nenozīmīgs (parasti par mākslas darbu, tā saturu).
- paviegls Samērā nenopietns, bez dziļāka satura.
- pasekls Samērā nenozīmīgs, nebūtisks (piemēram, par mākslas darbu), samērā virspusīgs (piemēram, par kā saturu).
- rībēt Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc satricinājuma, trieciena.
- saticināt Samierināt; padarīt saticīgus.
- stablis Samircis koka gabals; satrūdējis, sapuvis koka gabals.
- sačunčurot Samudžināt, arī saburzīt; satīstīt, satuntuļot; krokās savilkt.
- sačunčuroties Samudžināties, arī saburzīties; arī satīstīties; arī sačervelēties.
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- sakniebt Saņemot, satverot cieši saspiest (ko, piemēram, pirkstos, lūpās, spīlēs).
- iemiegt Saņemt un saspiest (padusē, starp kājām), lai saturētu.
- saņemt (kādu) zem rokas saņemt, satvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
- iekļaut saņemt, satvert no visām pusēm.
- ietvert Saņemt, satvert no visām pusēm.
- sanagot Saņemt, satvert.
- sabļūt Saplūst, satecēt.
- saplaust Sapļāpāt, satenkot.
- oneirodīnija Sapņi ar sāpju, satraukuma sajūtu; lietuvēns.
- lasīt karti saprast kartes saturu.
- sapropelīts Sapropelis (parasti sacietējis), kura saturā pārsvarā ir minerālvielas.
- salidot Sapulcēties, satikties salidojumā (1).
- izdribēt Sapūt, satrūdēt.
- sadrenēt Sapūt, satrūdēt.
- satrusēt Sapūt, satrūdēt.
- izdribis Sapuvis, satrūdējis.
- saraksta galva saraksta elements, kas satur saraksta sākuma adresi un, iespējams, arī citu papildu informāciju, piemēram, elementu skaitu sarakstā un pēdējā saraksta elementa adresi.
- reģistrs Saraksts (parasti oficiāls), kas satur, piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus.
- uzdevumu rinda saraksts, kas satur ziņas par izpildīšanai sagatavotajiem uzdevumiem, kur vienlaicīgi pieprasa procesora laiku.
- salocīt Saritināt, satīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida; ritinot, tinot (kādu materiālu), izveidot (ko lokveidīgu, gredzenveidīgu no tā).
- baķis Saritināts, satīts liels (parasti auduma) gabals.
- rietums saritināts, satīts noausts audekls.
- ferratīns Sarkanbrūns neitrāls pulveris, gandrīz bez ožas un garšas, satur 6% dzelzs.
- rāva Sarkanīgi brūns purva ūdens ar paaugstinātu dzelzs saturu.
- cinobrs Sarkans sulfīdu grupas minerāls, kas satur dzīvsudrabu; dzīvsudraba rūda.
- polisulfīdsārms Sārmains šķeldu vārīšanas šķīdums celulozes iegūšanai pēc sulfātvārīšanas metodes, kas blakus nātrija hidroksīdam un nātrija sulfīdam satur arī nātrija polisulfīdus.
- saklabināt Sarunāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu; sapļāpāt.
- savāvuļot Sarunāt tukšas muļķības bez satura.
- saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu).
- satutināties Sasēsties, novietoties, satupties, piemesties (kur).
- izskārbalāt Sasist, satriekt druskās.
- sadauzījums Sasitums, saspiedums, kas rodas ķermeņa audus satricinot ar neasiem, smagiem priekšmetiem, vai krītot uz cietas zemes vai ledus.
- labi Saskaņā, saticībā (dzīvot), tā, ka ir labas savstarpējas attiecības (par cilvēku grupu).
- sadienība Saskaņa, saticība.
- sakraņģēt Saskrubināt, sakasīt, satīrīt.
- samentēt Saslaucīt, satīrīt.
- aizkacēt Sasniegt, satvert.
- turgors Saspriegts šūnapvalka stāvoklis, ko rada šūnas satura spiediens uz šūnapvalku.
- sastapties Sastapt (1) vienam otru, citam citu; satikties (1).
- atrast Sastapt, satikt (kur).
- satrāpīt Sastapt, satikt (parasti nejauši).
- satapt Sastapt, satikt.
- satrāpīties Sastapties, satikties (parasti nejauši).
- kongestija Sastrēgums, satece; nenormāls asins sastrēgums kādā ķermeņa daļā vai orgānā.
- satimerēt sataisīt.
- salaidīties sataisīties.
- salaisties sataisīties.
- satumuļoties sataisīties.
- sataušķināt sataustīt.
- satecēties satecēt^1^ (1).
- globālā navigācijas satelītsistēma satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto militāro, civilo transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā.
- satelītu komunikācija satelītu sakari (angļu "satellite communications").
- satelītu sakari satelītu, kas riņķo ap Zemi pa stacionāru orbītu, izmantošana informācijas retranslēšanai.
- sadarība saticība, saskaņa; saderība.
- komunikācijas līnija satiksmes ceļš, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmugures rajoniem.
- transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē.
- ceļa satiksmes noslogojuma pakāpe satiksmes intensitātes un apskatāmā ceļa posma caurlaides spējas attiecība.
- rezervētā satiksmes josla satiksmes josla vai joslas, kas rezervētas noteiktiem satiksmes līdzekļu veidiem visu dienu vai tikai maksimumstundās.
- rendez-vous satikšanās; randiņš.
- Satiķi Satiķu dzirnavezers - uzpludināts uz Imulas upes Gaiķu pagastā, platība - 11,9 ha; Vecsatiķu dzirnavezers.
- kupleja Satīriska estrādes žanra dziesma ar aktuālu saturu.
- satīrs satirs - dabas dievība sengrieķu mitoloģijā, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
- savarčakāt satīstīt (dziju).
- rezglīt satīstīt, ietīstīt.
- sačunčināt Satīstīt, satuntuļot (drēbēs).
- sačankot satīstīt.
- sačankoties satīstīties.
- sapinčerēt satīt (dziju u. tml.) tā, lai to nevarētu viegli attīt.
- savamzīt satīt (pavirši, slikti).
- satūļāt Satīt, satīstīt.
- sariesties satīties uz aužamo stāvu bomja.
- savīstīties Satīties, satuntuļoties (segā, drēbēs).
- savamžoties satīties.
- ruņģis satīts tabakas vīšķis.
- sakarsēt asinis (kādam) satraukt, saniknot, izraisīt kaislības.
- sacelt kājās (daudzus) satraukti meklēt palīdzību, aktivizēt kaut kādai darbībai.
- kā apsvilis satraukti, lielā steigā, bez apdomas.
- kā uz ecēšām satraukti, nemierīgi.
- kā elektrizēts satraukts, nemiera pārņemts, strauji.
- kā aizdedzies (aizsvilies, aizsvilis, aizkurts) satraukts, nemiera pilns; kādas domas, vēlēšanās pārņemts.
- kā aizsvilies satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs.
- cepiens satraukums, neapmierinātība (par ko)
- kipišs satraukums.
- komocija Satricinājums; iekšēja orgāna funkciju traucējums no satricinājuma.
- āsom satriecošs.
- satropēt Satrūdēt, satrupēt.
- truns Satrunējis, satrūdējis.
- atpurpēt Satrunēt, satrūdēt.
- trupeknis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupēknis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupeksnis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupēksnis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupēns Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupe satrupējusi koksne – sēņu infekcijas rezultātā bojāta koksne ar izmainītu krāsu un mehāniski vājinātu struktūru.
- prauls Satrupējusi koksne, satrupējušas koksnes gabals.
- notropēt Satrupēt, satrūdēt.
- satūkšķēt satūcīt.
- satūņāt satūļāt.
- satūņāties satūļāties.
- satutināt Satuntulēt, satīstīt, ietīstīt.
- sakukurēties satuntulēt, satuntulēties.
- sačunčelēt satuntuļot.
- sačunčot satuntuļot.
- sačunčalāties satuntuļoties.
- ģeneralizācija satura atlase un vispārināšanas process ģeogrāfijas karšu sastādīšanā, lai kartēs saglabātu un izceltu attēlojamo parādību svarīgākās iezīmes un raksturīgākās īpatnības atbilstoši kartes uzdevumam, tās tematikai un mērogam.
- noturēt Saturot neļaut kustēties, virzīties, saturot apstādināt.
- hujāts saturs.
- satversme saturs.
- satuvot satuvināt.
- Carex appropinquata satuvinātais grīslis.
- aizņemšana satveršana, saņemšana (aiz kā)
- kratīt roku (kādam) satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt šādā veidā, parasti sveicinot, sveicot.
- pakratīt roku (kādam) satvert (kāda) delnu un to īsu brīdi kratīt, parasti sveicinot, sveicot.
- (pa)kratīt roku (kādam) satvert (kāda) roku un to īsu brīdi (pa)kratīt, parasti sveicinot.
- saņemt Satvert (parasti ar roku), lai saturētu, pieturētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- paņemt pavadā satvert aiz pavadas (dzīvnieku), lai (to) pieturētu, vadītu.
- pieturēt Satvert, saturēt (priekšmetu), lai (tas) nekustētos.
- saģint satvīkt.
- uravāt Saucot "urā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urravot (2), urrāt (1).
- uravot Saucot "urā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urravot (2), urrāt (1).
- urravot Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urrāt (1).
- urrāt Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urravot (2).
- saglaust Saudzīgi saņemt kopā, satvert (ko) lielākā daudzumā.
- jauktā krava sausa krava ar dažādu saturu (piemēram, gabalkrava kopā ar beramkravu vai metamkravu).
- smilšainās gruntis sausā stāvoklī birstošas gruntis bez plastiskām īpašībām; būvīpašības atkarīgas no smilšu graudu lieluma un mitruma satura.
- termiskā iebiezināšana sausnas satura palielināšana šķīdumā aizvadot daļu šķīdinātāja tvaika veidā.
- kriogēnā iebiezināšana sausnas satura palielināšana šķīdumā, to sasaldējot - aizvadot šķīdinātāju ledus kristālu veidā.
- iebiezināšana Sausnas satura palielināšana šķīdumā.
- pogaļa sauss, retāk sulīgs veronis, kas attīstījies no auglenīcas, kura saaugusi no vismaz trim, retumis no divām augļlapām un satur daudz sēklu.
- saspļaut Savienojumā "saspļaut saujās, arī delnās, plaukstās": uzspļaut uz delnām pirms kāda priekšmeta satveršanas (lai samazinātu berzi), arī pirms fiziska darba sākšanas.
- laist Savienojumā ar "vaļā: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā; pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
- gan Savienojumos "jau gan", "nu gan", "jau nu gan" lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
- hidroksīds Savienojums, kas satur hidroksiljonus.
- savalcīt savilkt, sataisīt.
- jaukt prātu (arī domas, mieru), arī sajaukt prātu saviļņot, satraukt.
- sajaukt prātu saviļņot, satraukt.
- saķerties Savstarpēji pasniegt un satvert (vienam otra, citam cita roku).
- cikls Savstarpēji saistīts (norišu, procesu, mākslas darbu u. tml.) komplekss, kas veido saturisku veselumu.
- defekogrāfija Secīga rentgenogrammu vai fluorogrammu ierakstīšana videolentē izkārnīšanās laikā, pirms tam ievadot bāriju; izmanto izkārnījumu nesaturēšanas diagnosticēšanā.
- varikonds Segnetokeramisks nelineārs kondensators ar mainīgu kapacitāti.
- nodzerta seja seja (piemēram, trula, satūkusi), kurā atspoguļojas pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
- baltais āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- sarkanais sētais āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- sētais āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- vēra āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- sētais ābols sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- skarainās auzas sējas auza ("Avena sativa").
- skarauza Sējas auza ("Avena sativa").
- šķestaine Sējas auza ("Avena sativa").
- jūdra Sējas idra ("Camelina sativa").
- jūdstrūka Sējas idra ("Camelina sativa").
- zvēres Sējas idra ("Camelina sativa").
- pūkainā idra sējas idras pasuga ("Camelina sativa subsp. pilosa"), ko uzskata arī par atsevišķu sugu ("Camelina pilosa").
- kaņape Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- kaņapes Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- kaņaps Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- kaņepājs Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- kanepes Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- kaņepis Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- kaņiepji Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- kaņipe Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- paskana Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- paskaņi Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- puskaņepes Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- sausnes Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
- lucernis Sējas lucerna ("Medicago sativa").
- more Sējas pastinaks ("Pastinaca sativa"), čemurziežu dzimtas divgadīgs lakstaugs, aizvieto burkānus pārtikā, izmanto lopbarībā, novāc vēlu (saknes sala izturīgas), var atstāt pat līdz pavasarim.
- arugula Sējas pazvērīte ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs; iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; rukola.
- eruka Sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
- rukola Sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
- lēca Sējas vīķis ("Vicia sativa").
- lēcas Sējas vīķis ("Vicia sativa").
- lēces Sējas vīķis ("Vicia sativa").
- lēcis Sējas vīķis ("Vicia sativa").
- pelušķi Sējas vīķis ("Vicia sativa").
- pupa Sējas vīķis ("Vicia sativa").
- vika Sējas vīķis ("Vicia sativa").
- vīķis Sējas vīķis ("Vicia sativa").
- cukurzirņi Sējas zirnis ("Pisum sativum").
- zirnājš Sējas zirnis ("Pisum sativum").
- zirnalājš Sējas zirnis ("Pisum sativum").
- sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks; arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus sēklu iegūšanai.
- ikonolagnija Seksuāls satraukums, aplūkojot gleznu vai skulptūru.
- psiholagnija Seksuāls satraukums, ko izraisa dzimumakta iztēle.
- evidencialitāte Semantiska kategorija, kas apvieno valodas līdzekļus, kuros ietverta norāde uz informācijas avotu, kā arī izteikuma satura vērtējumu.
- lescha Senā Grieķijā viesnīcai līdzīga māja, kur pārnakšņot ceļiniekiem, un ko grieķi apmeklēja arī, lai satiktos un patērzētu.
- Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu).
- libella Senā Romā katrs neliels raksts, bet jo sevišķi nievājoša satura; vēlāk katrs rakstisks iesniegums iestādei; tiesā iesniegta sūdzība.
- tetraloģija Senajā Grieķijā - četri dramatiski dzejojumi - trīs traģēdijas un satīru luga.
- epistula Senajā Romā - ķeizara atbildes raksts ierēdņiem vai pilsoņiem; bieži saturēja tiesiskas normas.
- atellāna Senajā Romā - tautas komēdija, bieži vien ar politisku saturu; nosauktas pēc Atellas (Kampaņā) pilsētas, kurā tās radušās.
- atģieda Senāk pārdzīvota apziņas satura uztvere un pārdzīvošana no jauna; atģida.
- atģida Senāk pārdzīvota apziņas satura uztvere un pārdzīvošana no jauna; atģieda.
- lotīgums Senāks tehnisks apzīmējums sudraba tīrsaturam naudas gabalos un sudraba priekšmetos; piem., 12 lotīgais sudrabs saturēja 75% tīra sudraba.
- jambs sengrieķu dzejā - sacerējums, kas sarakstīts jambos un kas satura ziņā tuvs satīrai.
- hrizoelefantīns sengrieķu skulptūra, kurai mati un apģērbs bija darināti no zelta, ķermenis - no ziloņkaula, visu saturēja koka karkass.
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais.
- Nāsatja senindiešu mitoloģijā - epitets, kas attiecas uz abiem dvīņiem Ašviniem (Nāsatju un Dasru) vai arī uz pirmo no viņiem.
- sūtra Senindiešu rakstos - īsa, iegaumējama tēze, teiciens; senindiešu literatūras žanrs - šādu tēžu veidā rakstīti dažāda satura darbi.
- brahmodija Senindiešu vēdās mīkla ar kosmogonisku saturu, kas veidota rituālā jautājuma un atbildes formā.
- antiprologs Seno lugu sākums, kas skaidroja lugas saturu un nozīmi.
- kvipa seno peruāņu ziņojumu pārsūtīšanas priekšmets, kas sastāvēja no krāsainām ādas strēmelītēm, kurās bija iesieti mezgli, atkarībā no krāsas un mezglu skaita varēja saprast ziņojuma saturu.
- fauni Seno romiešu meža dievības (atbilst grieķu satīriem), meža un auglības dieva Fauna dēli; bieži vien tiek attēloti ar nelieliem ragiem, āža kājām un asti.
- sirventesa Senprovansiešu dzejas paveids, kanconai līdzīgā formā, parasti politiska vai morāliska satura.
- grieķu-romiešu cīņa sens cīņas stils; pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
- atdoš Sens laulības veids dzimtas satversmes laikā, apmainot tautu meitu pret māsiņu.
- urobors Sens simbols - pūķis vai čūska, kas satvērusi savu asti; simbolizē cikliskumu, mūžīgo atgriešanos.
- Sēņu grāvis Sēņgrāvis, Mazdursupes satekupe.
- zigogāmija Sēņu dzimumvairošanās veids - divu gametās nediferencētu šūnu satura saplūšana.
- zigosēnes sēņu nodalījums (Zygomycota), kurā apvienotas mikroskopiskas sēnes, kam ir vienšūnas daudzkodolu micēlijs vai sekundārs daudzšūnu micēlijs, šūnapvalki satur hitīnu, vairojas dzimumiski (ar zigosporām) vai bezdzimumiski (ar konīdijām un sporangijsporām).
- kalkarona Sēra ieguves krāsns jeb bedre, kurā dedzina sēru saturošo minerālu masu; senāk izplatīts sēra ieguves veids gk. Sicīlijā.
- sējas seradella seradellu suga ("Ornithopus sativus"), viengadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām, gaišdzelteniem ziediem.
- alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
- merkaptāni Sēru saturošs organisks savienojums ar nepatīkamu smaku, kurā -SH grupa saistīta ar ogļūdeņraža atlikumu; lieto par piedevām - brīdinātāju pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
- dimetilsulfoksīds Sēru saturošs organisks šķīdinātājs.
- tiofēns sēru saturošs pieclocekļu heterociklisks savienojums C~4~H~4~S.
- membranīns Sēru saturošs proteīns, atrodams radzenes mugurējā robežplātnītē un lēcas kapsulā.
- trizduļi Siena vai labības dakšas ar 3 vai 4 zariem apakšā un vienu zaru augšā labības saturēšanai.
- siera graudu apstrāde siera graudu ūdens satura un skābuma pakāpes regulēšana ar dažādiem tehnoloģiskiem paņēmieniem.
- valdzināt siet vai saturēt ar valgu, virvi; ķert, turēt ciet
- krūšturis sieviešu veļas gabals, kas apņem un satur krūtis; var būt ar vai bez bļodiņu vīlēm, ar ieliktņiem vai polsteriem vai bez tiem, ar maiņgaruma, noņemamām vai mainīga platuma lencēm vai bez lencēm.
- sprēgala sieviete, kas ātri satraucas un pauž emocijas skaļi uzvedoties.
- uretropeksija Sievietes urīnizvadkanāla ķirurģiska fiksēšana pie kaunuma kaula simfīzes un vēdera taisnā muskuļa fascijas, lai novērstu urīna nesaturēšanu.
- ksantopsidrācija Sīkas dzeltenas (holesterīnu u. c. lipoīdus saturošas) pūtītes vai pustulas uz ādas.
- obolos Sīks sengrieķu naudas gabals, kādus drachmē saturējusi pavisam 6.
- pavēdere Siksna vai josta, ko piesprādzē pie sedulkām to saturēšanai.
- zvīņainā sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Neolentinus lepideus", syn. "Lentinus lepideus"), kas Latvijā satopama bieži uz zemē ieraktas koksnes (stabiem, gulšņiem).
- siloksāni silīcijorganiskie savienojumi, kas satur (pamīšus) silīcuja un skābekļa atomus.
- rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- berils Silikātu grupas minerāls, kas satur beriliju, alumīniju; berilija rūda.
- salakpuķes Silpurene ("Pulsatilla"); ilggadīgi gundegu dzimtas lakstaugi ar matainām, stipri dalītām lapām un lieliem vientuļiem violetiem ziediem.
- anemone Silpurene ("Pulsatilla").
- salakpuķe Silpurene ("Pulsatilla").
- silmalītes Silpurene ("Pulsatilla").
- silpureni Silpurene ("Pulsatilla").
- pļavas silpurene silpureņu ģints suga (“Pulsatilla pratensis”), 7-45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama nevienmērīgi un ne visai bieži, aizsargājama.
- meža silpurene silpureņu suga ("Pulsatilla patens"), Latvijā aizsargājama.
- parastā silpurene silpureņu suga ("Pulsatilla vulgaris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- sapumbuļoties Silti saģērbties, satīties, uzpucēties.
- sapudžināt Silti satīt.
- iztvaikotājs Siltuma apmaiņas aparāts, kas iztvaicē kondensatorā sašķidrināto aukstuma aģentu.
- SIM SIM karte - abonenta identifikācijas modulis (angļu "subscriber identity module"), kas ir ievietots ikvienā mobilajā telefonā, un satur nepieciešamo drošības informāciju, atmiņu telefona numuru ierakstīšanai.
- fluoroze Simptomu komplekss cilvēkiem, kas ilgstoši lietojuši uzturā ūdeni ar pārmērīgu fluora saturu (>1 mg/l): zobu emaljas displāzija; stomatīts; nagu displāzija; matu distrofija; dažādas dermatozes u. c.
- jēdzieniskās attieksmes sintaktiskā sakara saturiskā puse.
- lukoleļļa Sintētiska eļļa, linu eļļas atvietojums, ko gatavo no dzīvnieku eļļu un tauku oleīna, satur sveķu vielas, tāpēc labi noder otēšanai.
- ķiploks Sīpolu ģints suga ("Allium sativum"), viengadīgs vai divgadīgs augs, kurā sīpols sastāv no vairākām baltām iegarenām daivām.
- ekstrasistole Sirds pukstiens, kas noticis pirms normālā laika sirds ritmā un kam var sekot kompensatoriska pauze.
- kapillārsīrups Sīrupa veids, bezkrāsaina staigna viela, kas satur vismaz 56% glikozes, stiepjas tievos garos pavedienos.
- ihtiols Sīrupveida šķidrums, kas satur organiskos sēra savienojumus un ko lieto par antiseptisku un pretiekaisuma līdzekli; ihtiolsulfoskābes amonija sāls.
- sekot Sistemātiski interesēties par kāda konta saturu kādā sociālo tīklu vietnē.
- ziedlapprinteris Sitienprinteris rakstzīmju virknes drukāšanai, kura drukājošais elements veidots rotējoša diska veidā ar ziedlapveidīgiem, burtus saturošiem izciļņiem.
- peroksiskābe Skābe, kas satur peroksigrupu -O-O.
- paparžskābe Skābe, ko satur melnās ozolpapardes droga.
- hlorapskābe Skābekli saturoša hlora skābe, kas rodas, hloram iedarbojoties uz ūdeni.
- furāns Skābekli saturošs pieclocekļu heterociklisks savienojums C4H4O; lieto organiskajā sintēzē.
- neurols Skābekļa barības preparāts, satur 75% ogļhidrātu un olbaltumvielu, 17% peroksidu, 3% hipofosfītu un 5% dzelzs savienojumu.
- oksiduls Skābekļa saturā visnabagākais zināmas pamatvielas oksīds, kas satur tik maz skābekļa, ka pat nevar izveidot ar skābēm sālis.
- skābekļsaturs Skābekļa saturs (vielā, vidē u. tml.).
- agresīvie ūdeņi skābes vai sāļus saturoši dabiskie ūdeņi, kas iedarbojas uz betonu un kaļķiem.
- sulfītvārskābe Skābos sērpaskābes sāļus saturošs sulfītvārīšanas šķīdums ar izšķīdušā sērpaskābes anhidrīda pārākumu.
- apercu Skaidrs pārskats, īss satura atstāstījums, uzmetums.
- svārstību kontūra labums skaitlis, kas rāda, cik reižu spriegums uz reaktīvajiem elementiem rezistora, induktivitātes spoles un kondensatora (RLC) virknes slēgumā rezonanses režīmā pārsniedz spriegumu ķēdes ieejā; jo lielāks šis skaitlis, jo mazāki ir relatīvie enerģijas zudumi kontūrā.
- mikrooperācija Skaitļotāja vai tā atsevišķas ierīces operācijas elementārsolis (datu koda pārsūte, nobīde vai pieskaitīšana, darbība ar atsevišķiem koda bitiem, reģistra vai skaitītāja satura maiņa).
- multiprocesorsistēma Skaitļotājsistēma, kas satur vismaz 2 centrālos procesorus programmu, uzdevuma risināšanas posmu vai operāciju paralēlizpildei.
- Zambe Skalde, Kamrāces satekupe.
- kliedzamais Skaļi izkliegtas runas saturs.
- vēplāt Skaļi, nesaturīgi runāt.
- Forseti Skandināvu mitoloģijā - dievs no āsu cilts, dieva Baldra un Nannas dēls, miera, vienprātības un saticības dievs, kas izšķir strīdus.
- frazēšana Skaņdarba idejiski emocionālā satura prasmīga izteiksme atskaņojot; muzikālās frāzes izcelšana.
- melilits Skapolitu grupas minerāls, no dzeltenganbaltas līdz brūnai krāsai, kalcija, alumīnija, magnija un dzelzs silkāts, kas satur arī nātriju.
- heliotrops Skarblapju dzimtas augu ģints ("Heliotropium"), ap 200 sugām, lakstaugi, puskrūmi, krūmi ar sīkiem, ziedkopās sakārtotiem baltiem vai violetiem ziediem; arī krāšņumaugi; satur ēteriskas eļļas.
- balets Skatuves mākslas darbs, kura saturs izteikts muzikāli horeogrāfiskos tēlos; attiecīgais skatuves mākslas veids.
- opermāksla Skatuves mākslas veids, kura darbu saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos.
- ietērps Skatuves telpas mākslinieciskais veidojums atbilstoši lugas darbības apstākļiem un idejiskajam saturam.
- alternatīvā skola skola, kuras mērķi, izglītības saturs un pamatmetodes izvēlētas pēc citiem kritērijiem nekā tradicionālajā skolu sistēmā; parasti ar šo jēdzienu uzsver radikālus un progresīvus uzskatus par izglītību.
- skorvils Skorvila skala - piparus saturošas pārtikas stipruma un asuma mērīšanas skala, kuras mērvienības nosauktas amerikāņu ķīmiķa Vilbura Skorvila vārdā, kurš 1912. gadā atklāja piparu sīvuma noteikšanas organoleptisko metodi, kuru vēlāk apstiprināja mērinstrumenti.
- skripturveidīgs Skripturveidīgi vērtspapīri - publiskas ticamības vērtspapīri, kas raksturojas ar to ka to turētājam ir patstāvīgas tikai no vērtspapīra satura izrietošas prasījuma tiesības pret parādnieku.
- īvjaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi divmāju vai vienmājas koki un krūmi, koksne un skujas nesatur sveķus, izplatīti Z puslodē, gk. A-Āzijā, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā sastopama 1 suga.
- bilineirīns Slāpekli saturoša viela, kas atrodas visos orgānos, B vitamīnu kompleksa sastāvdaļa, viens no savienojumiem, kuru trūkums uzturā veicina neitrālo tauku uzkrāšanos aknās un aknu taukainās deģenerācijas attīstību; holīns.
- alkaloīdi Slāpekli saturoši organiski savienojumi, kuriem ir bāziskas īpašības; izmanto, piemēram, zāļu (morfija, hinīna) ražošanai.
- biogēnie amīni slāpekli saturoši organiskie savienojumi, kas veidojas organismā un veic daudzveidīgas bioloģiskas regulatoriskas funkcijas.
- triazoli slāpekli saturoši pieclocekļu heterocikliski savienojumi C~2~H~3~N~3~.
- triazīni slāpekli saturoši sešlocekļu heterocikli C~3~H~3~N~3~.
- galaktolipīds Slāpekli saturošs lipīds bez fosfora, kurā ietilpst galaktoze; cerebrozīds.
- slāpekļains Slāpekli saturošs.
- dilemma Slēdziens, kas satur divas premisas, kuras izslēdz viena otru.
- piknīdija Slēgts, sīks augļu ķermenis ar vai bez atvārsnes, kas satur sporas; attīstās "Fungi imperfecti" grupas "Sphaeropsidales" sēnēm.
- nolaist Slīdoši virzīt lejup (kur iekšā) un pabeigt virzīt (ko iekārta, piekārtu, satvertu).
- gruzis slikts garastāvoklis, nogurums, satraukums vai citas negatīvas emocijas.
- melanaimija Slimība, kad asinīs baltie asinsķermenīši satur melnu pigmentu.
- orbitopātija Slimība, kas ietekmē acs dobumu un tā saturu.
- botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
- bezcukura diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru nesaturoša urīna atdalīšanās, ārkārtīgas slāpes un nespēks.
- nieru diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls.
- koitofobija Slimīgas bailes no dzimumsatiksmes.
- kinezofobija Slimīgas bailes no kustībām, satricinājumiem.
- nemierīgs Slimīgi uzbudināts, satraukts (piemēram, aiz sāpēm).
- panduss Slīpa iebūve (celtnē) vai izbūve (celtnes ārpusē, arī pie tiltiem) bez pakāpieniem satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- smadzeņu trīce smadzeņu satricinājums.
- smadzeņtrīce Smadzeņu satricinājums.
- kamala Smalks ķieģeļsarkans pulveris, ko iegūst saberžot koka "Rottlera tinctoria" augļu dziedzerīšus un matiņus, satur aktīvu vielu rotlerīnu, lieto pret plakanajiem tārpiem.
- zacirkeņa smalku (no samitrinātiem miltiem satrītu) klimpu piena zupa.
- vīnroze Smaržlapu roze ("Rosa rubiginosa"), satopama retumis saulainos pakalnos un mežmalās, 0,6 līdz 1,2 m gara, zied jūnijā un jūlijā.
- cigārs Smēķēšanai paredzēts blīvi satītu tabakas lapu veidojums ar uzbiezinātu vidu un smailākiem galiem.
- smiltszeme Smilšaina augsne; 80% un vairāk smilts saturoša aramzeme (irdne).
- vaka Smilts iezis, kas satur daudz iežu atlūzu.
- pasniegt Sniedzot pavirzīt (roku) tā, ka (kāds to) var satvert, lai sasveicinātos, atvadītos, apsveiktu u. tml.
- sasniegt Sniedzoties aizskart, arī satvert ar roku.
- stiepties Sniegties (parasti, lai ko paņemtu, satvertu).
- sociālā izglītība sociāli integratīvs process, kas vērsts uz attiecību izpēti un apguvi sabiedrībā, papildinot formālas izglītības stratēģijas, didaktiskos uzdevumus un saturu.
- sociālās katastrofas sociāli, masveidīgi satricinājumi, kuru rezultātā iespējami upuri un vairāku sociālo grupu labklājības pazemināšana, cilvēku fiziskās vai psihiskās veselības zudums.
- sekotājs Sociālo tīklu vietnes lietotājs, kas [seko]{n:2} konkrēta lietotāja vai konta radītajam saturam.
- solnce Solutāns (narkotisku vielu saturošs medikaments).
- spannis Spaiņa saturs; daudzums, kas ietilps spainī.
- comedia Spāniešu teātra ziedu laikos laicīgu drāmu nosaukums, neatkarīgi no tā, vai saturs ir jautrs vai nopietns.
- vējkārte Spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis.
- švabra Speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm), kas labi satur ūdeni, izmanto klāja mazgāšanai.
- mašu slota speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm), kas labi satur ūdeni, noder klāja mazgāšanai.
- bibliotēka Speciālā veidā organizēta datne, kas sastāv no satura rādītāja un nodaļām, kurās ierakstītas programmas un programmu elementi.
- lopkopības pārraugs speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); kontrolasistents.
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs.
- dzeramais spirts speciāli gatavots produkts, kas satur 95% alkohola un ko atšķaidītu izmanto par alkoholisku dzērienu.
- aviodispečers Speciālists, kas vada, regulē gaisa satiksmi noteiktā rajonā.
- vecākvadības programmatūra specializēta pārlūkprogramma vai filtra programma, kas atmet tās tīmekļa vietnes, kas nav piemērotas bērniem. Šādas programmas var pārbaudīt lappuses pēc satura vai pēc vietrāža _URL_, izmantojot nevēlamu vietņu datu bāzes.
- fagocīti Specializētas saistaudu šūnas, kas spēj satvert un iznīcināt organismā iekļuvušās dzīvās daļiņas (mikroorganismus, šūnu fragmentus).
- gāzes pistole speciāls līdzeklis, kurš paredzēts īslaicīgai iedarbībai uz cilvēka organismu un caur kura stobru, šaujampulverim sadegot, tiek izgrūstas kairinošu vai paralizējošu vielu saturošas gāzes mikrodaļiņas.
- elektroizolācijas eļļa speciālu minerāleļļu grupa - transformatoru, kondensatoru un kabeļu eļļas, ko izmanto elektrotehniskās ierīcēs elektroizolācijai un dzesēšanai.
- kopproteīns specifisks zootehnisks apzīmējums slāpekli saturošo vielu kopumam barības līdzekļos; to aprēķina, analīzes noteikto slāpekļa daudzumu reizinot ar koeficientu 6,25; kopproteīna veidi ir olbaltumvielas un slāpekli saturošās neolbaltumvielas (amīdi, amīni, nitrāti u. c.).
- iededzināt Spēcīgi satraukt, saviļņot; ļoti ieinteresēt.
- uzdauzīt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko), lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu.
- dārdēt Spēcīgi, dobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
- digitālā kompetence spēja lietpratīgi un apzināti izmantot digitālās tehnoloģijas, medijus un to saturu; medijpratība un digitālās prasmes.
- medijpratība spēja lietpratīgi un apzināti izmantot medijus^2^(1) un to saturu.
- saprasme Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus; sapratne
- sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
- fagocitoze Spēja satvert un sagremot svešķermeņus, arī mikroorganismus un bojāgājušo šūnu atliekas.
- apdedzināt Spēji satraukt, saviļņot, apmulsināt.
- grūdiens Spējš satricinājums, trieciens.
- bagātinātājpiedevas Spēkbarības koncentrāti, kas satur olbaltumvielas, minerālvielas, vitamīnus, fermentus, aminoskābes un ir paredzēti graudu vai citas barības maisījumu bagātināšanai.
- vilkt krampjus spēkoties, satverot ar vienu pirkstu pretinieka saliektu pirkstu un cenšoties to atliekt.
- tehniskā apskate spēkratu un citu mašīnu regulāra pārbaude, ko veic, lai konstatētu to atbilstību lietošanas kārtībai. Valsts tehnisko apskati veic noteiktā termiņā, līdz kuram ir atļauta šo mašīnu dalība satiksmē. Traktortehnikas tehnisko apskati veic Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras inspektori, automobiļu un to piekabju tehnisko apskati - inspektori Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskās apskates stacijās.
- boulings Spēle telpās ar cietu plastikāta bumbu (maks. masa - 7,25 kg), kurai trīs padziļinājumi satveršanai, un tā tiek ripināta pret 10 trīsstūrveidā nostādītiem koka ķegļiem.
- samtainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Lacrymaria lacrimabunda", syn. "Psathyrella lacrimabunda").
- smiltāja spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella ammophila").
- smilšu spīgulite spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella ammophila").
- purpurbrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella bipellis").
- kandola spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella candolleana").
- rievainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella corrugis", syn. "Psathyrella gracilis").
- ūdeņainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella piluliformis", syn. "Psathyrella hydrophyla").
- kastaņbrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea" syn. "Psilocybe spadicea").
- kakaobrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea", syn. "Psathyrella sarcocephala").
- asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes.
- slaidā spīgulīte spīgulīšu suga ("Psathyrella gracilis"), kuras augļķermeņi ir ļoti sīki un trausli.
- čemurainā spīgulīte spīgulīšu suga ("Psathyrella multipedata"), kas sastopama reti.
- pundura spīgulīte spīgulīšu suga (“Psathyrella pygmaea"), kuras augļķermeņi veido lielas grupas ap veciem lapkoku celmiem.
- piedzīvojums Spilgts, negaidīts, arī satraucošs notikums.
- ķilburis Spīļu arkla daļa, kuru kopā satur ilksis.
- dzenis Spīļu arkla sastāvdaļa, kas satur kopā rokturu apakšdaļu un pie kuras ir piestiprināta lemesnīca.
- negators Spirālē cieši satīta, iepriekš plastiski deformēta, plāna atspere, ko lieto precīzu aparātu atsperes dzinējos.
- Spirogyra grevilleana spirogīru suga, kas mīt dzelzi saturošos purvu ūdeņos.
- Spirogyra inflata spirogīru suga, kas mīt dzelzi saturošos purvu ūdeņos.
- Spirogyra lagerheimii spirogīru suga, kas mīt dzelzi saturošos purvu ūdeņos.
- pašsakropļošanās Spontāna ķermeņa daļu atdalīšanās, kas raksturīga dažiem dzīvniekiem, tiem atbrīvojoties no (piemēram, uzbrucēja) satvēriena (parasti pašaizsardzības nolūkā).
- anonīmais sekss spontāna seksuāla savienošanās ar nepazīstamu partneri, tā var būt kaislība no pirmā acu uzmetiena, satriecoša un vienreizēja satikšanās, taču arī īstu saistību noraidīšana un bailes no tām.
- amonīti Sprāgstvielas, kas satur amonija nitrātu NH~4~NO~3~ kopā ar citiem savienojumiem; kopā ar trinitrotoluolu nosaukums ir amotols, kopā ar trinitrotoluolu un alumīnija pulveri - amonāls, kopā ar trinitrotoluolu, heksogēnu un alumīnija pulveri - klinšu amonīts.
- sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas.
- parametriskais stabilizators stabilizators, kas satur stabilitronu un virknē ar sprieguma avotu slēgtu rezistoru; slodzi pieslēdz paralēli stabilitronam.
- kompensācijas stabilizators stabilizators, kas stabilizē spriegumu ievērojami efektīvāk nekā parametriskais stabilizators; satur virknē ar slodzi ieslēgtu regulējošo elementu, parasti tranzistoru, kas maina cauri plūstošo strāvu atkarībā no izejas sprieguma.
- apdziras Staipekņu suga ("Huperzia selago syn. Lycopodium selago"), daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos, satur toksiskas vielas, lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā.
- programmatūras dokumentācija standartveidā noformētie dokumenti (rokasgrāmatas), kas satur ziņas par programmām, to izmantošanas iespējām un ierobežojumiem un kas domāti programmatūras lietotājiem.
- ūdeņraža saite starpatomu saite, vidēja starp kovalento saiti un nevalentu starpatomu mijiedarbību, kas realizējas, ūdeņraža atomam sadarbojoties ar diviem blakusatomiem, veidojot saiti O–H–O; O–H–N.
- citodesma Starpšūnu viela, kas satur kopā šūnas.
- INMARSAT Starptatiskā Jūras satelītsakaru organizācija ("International Maritime Consultative Organisation").
- CIOS Starptautiskā darba zinātniskās organizācijas komiteja (franču "Conseil international pour l'organisation scientifique").
- CIOFF Starptautiskā Folkloras festivālu un tradicionālo mākslu organizāciju padome (franču "Comite international des Organisations des Festivals de Folklore").
- OIRT Starptautiskā radio un televīzijas raidījumu organizācija (franču "Organisation internationale de radiodiffusion et television").
- KOSPAS-SARSAT Starptautiska satelītsistēma, kas pieņem briesmu signālu SOS un atklāj kuģa avāriju 20 minūšu laikā jebkurā Pasaules okeāna daļā ar precizitāti līdz 3-5 km; darbojas no 1983. g.
- KOSPAS–SARSAT starptautiska satelītsistēma, kas pieņem briesmu signālu SOS un atklāj kuģa avāriju 20 minūšu laikā jebkurā Pasaules okeāna daļā ar precizitāti līdz 3–5 km; darbojas no 1983. g.
- Intelsat Starptautiskā Telekomunikāciju satelītu organizācija ("International Telecommunications Satellite Organisation").
- IMCO Starpvaldību jūrlietu konsultatīvā organizācija ("Intergovernmental Maritime Consultative Organisation").
- čalojums Stāstījums bez nopietna satura.
- pačalojums Stāstījums, saruna, arī teksts bez nopietna, dziļa satura.
- neviena skaņa (arī neviens vārds, arī vārdi) nenāk pār lūpām (arī no mutes) - saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
- deshidrēmija Stāvoklis ar pazeminātu ūdens saturu asinīs.
- šums Stāvoklis, kad (cilvēks) kļūst satraukts, nervozs, arī nevaldāms.
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- saticība stāvoklis, kad cilvēki, cilvēku grupa nemēdz ķildoties, strīdēties; saticīgums
- izpratne Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- pneumotoraks Stāvoklis, kad krūšu plēves dobums satur gaisu vai gāzveidīgas vielas.
- neizpratne Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- aprāvējis Stāvošs, smirdīgs, dzelzi saturošs, ar krāsainu plēvi (rāvu) pārklāts ūdens.
- nomudīt Steidzīgi satvert, noķert.
- bezatspoļu stelles stelles, kurās audu nesējs nesatur rezerves audu uztinumu.
- Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe.
- blīvais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon condensatum"), Latvijā sastopams reti, aizsargājams, atrasts Slīteres rezervātā.
- rags Stieņveida, parasti izliekta, (kā) detaļa, elements (piemēram, satveršanai, turēšanai).
- difūzās krāsošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas krāsošana ar pastu, kas satur sudraba vai vara savienojumus, un (pēc tam) apdedzināšana; krāsojošie joni (Ag^1+^, Cu^1+^) difundē stiklā, un stikla virskārta iegūst noteiktu krāsu, piem., ja lieto vara savienojumu, iegūst vīnsarkanu krāsu.
- karafe Stikla trauks ar tievu kaklu un stikla aizbāzni (parasti ūdens, alkoholisku dzērienu iepildīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
- kramstikls Stikls optisko lēcu un prizmu izgatavošanai ar noteiktu svina (kalija, cinka, barija) saturu ar kramskābes (borskābes vai fosforskābes) saturu.
- pamatinformācija stilistikā - valodas vienību jēdzieniskais saturs pretstatā papildinformācijai.
- papildinformācija Stilistikā - valodas vienību stilistiskās un emocionālās ekspresivitātes elementi pretstatā jēdzieniskajam saturam jeb pamatinformācijai.
- literālisms Stingra turēšanās pie burta, nemaz vērību negriežot uz iekšējo saturu.
- uzkrampēt Stingri satvert (laužoties).
- sakrampēt Stingri satvert (rokā, pirkstos).
- nokrampt Stingri satvert.
- skābeņskābe Stipra, toksiska, bezkrāsaina, kristāliska skābe, kuras sāļus satur, piemēram, skābenes, rabarberi.
- uzsist asinis (kādam) stipri sadusmot, saniknot, satracināt, satraukt, aizraut.
- sacelt kājās Stipri satraukt (daudzus vai visus).
- sakaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi.
- kaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
- sacelt kājās (daudzus) stipri satraukt.
- pupucis Stipri, biezi satīstīts, satuntuļots cilvēks.
- uzragi Stiprinājumi, kas satur kopā skalu jumta spāres.
- kriptopodija Stiprs apakšstilba lejasgala un pēdas virsas satūkums; pēda zaudē savas kontūras.
- drošs Stiprs, nesatricināms (piemēram, par kādu domu, pārliecību).
- Apaščas svīta stratigrāfiska vienība apakšsilūra nogulumu slāņkopā Latvijas dienvidu daļā, Lietuvas rietumu rajonos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums - līdz 11 m, nogulumi satur hitinozojus un konodontu elementus, kuru sastāvs liecina par piederību pie Landoveru stāva.
- izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu).
- ieķert Strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu.
- iegrābt Strauji ievirzīt (rokas kur iekšā) un satvert.
- iegrābties Strauji ievirzīt rokas (kur iekšā) un satvert.
- nolēkt Strauji nokrist, parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
- nolēkt Strauji novirzīties (nost no kā), parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
- salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
- sasist (arī piesist) papēžus strauji satuvināt apautu kāju papēžus un radīt troksni.
- piesist (arī sasist) papēžus strauji satuvināt apautu kāju papēžus un radīt troksni.
- piekampt Strauji satverot (barību), piepildīt (ar to muti) - parasti par dzīvniekiem.
- nosviest Strauji satverot, nogāzt (kādu) zemē.
- aizgrābt Strauji satvert (aiz kā).
- pakampt Strauji satvert (ar zobiem), paņemt (mutē) - par dzīvniekiem.
- paķert Strauji satvert (kādu, piemēram, aiz rokas), lai (to) noturētu, kur vestu, iesaistītu kādā darbībā; paņemt (kādu, piemēram, kur līdzi).
- paķert Strauji satvert (mutē) - par dzīvniekiem; pakampt (2).
- izķert Strauji satvert un atņemt.
- izķert Strauji satvert un izvilkt, izdabūt (no kurienes).
- saķerties Strauji satvert, apņemt no visām pusēm (ko) - par vairākiem, daudziem.
- uzķert Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.).
- pakampt Strauji satvert, paņemt (ko); pagrābt.
- nokampt Strauji satvert, sagrābt.
- paķert Strauji satvert, saņemt (aiz gala, malas), lai paceltu, virzītu, arī saturētu.
- sakampt Strauji satvert, saņemt (ko); sagrābt (2).
- ieķert Strauji satvert, saņemt.
- saķert Strauji satvert, saņemt.
- pārķert Strauji tverot, pieskaroties, kļūdīties, satvert (ko) citu, pieskarties (kam) citam.
- pagrābt Strauji un stingri paņemt, satvert (ko).
- nogrābt Strauji un stingri satvert, saķert (aiz kā, pie kā u. tml).
- sagrābt Strauji un stingri satvert, saņemt (ko).
- ķerstīties Strauji vairākkārt censties saņemt, satvert (ko).
- izgāzt Strauji, arī nevērīgi iztukšot (piemēram, trauku), izlejot, izberot (saturu).
- dungot Strauji, dobji, arī satraukti pukstēt (par sirdi).
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu.
- triekt strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu
- ķīve Strīds, ķilda, nesaticība.
- obstināts Stūrgalvīgs, nesatricināms.
- kisuaheli Suaheli cilts valoda, attīstītākā bantu valodu starpā, ko lietoja kā satiksmes valodu visā Austrumāfrikā.
- Hartūma Sudānas galvaspilsēta un vilājas administratīvais centrs (angļu val. "Khartoum"), 2737500 iedzīvotāju (2007. g.), upes osta Baltās un Zilās Nīlas satekā.
- bijo Sudraba sakausējums, kurā dārgmetāla saturs nepārsniedz 50%.
- sūkalaiņš Sūkalains, tāds, kas satur sūkalas.
- lencēt Sūknēt kuģī sakrājušos ūdeni no satecēm.
- lenčot Sūknēt kuģī sakrājušos ūdeni no satecēm.
- pucolāncements Sulfatizētos un mineralizētos ūdeņos korozijizturīgs cements, ko iegūst, samaļot portlandcementa klinkeru vai kaļķus kopā ar hidrauliskām piedevām (trepeli, diatomītu, trašu, domnu sārņiem), kas satur aktīvo silīcija dioksīdu.
- izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā.
- spamot Sūtīt surogātpastu (elektroniski); rakstīt nesaturīgus, bezjēdzīgus komentārus (internetā).
- bušelis Svara mērs Lielbritānijā ar mainīgu saturu, atkarībā no tā ko sver.
- parametrisks pastiprinātājs svārstību pastiprinātājs, kura darbība balstās uz kondensatora kapacitātes vai spoles induktivitātes maiņu sinhroni ar pastiprināmo svārstību.
- labdiena Sveiciens, satiekoties dienā.
- labrīts Sveiciens, satiekoties no rīta.
- labsrīts Sveiciens, satiekoties no rīta.
- labsvakars Sveiciens, satiekoties vakarā.
- labvakars Sveiciens, satiekoties vakarā.
- šellaka Sveķi, ko izdala daži tropu augi vai kukaiņi; viela, materiāls, kas satur šādus sveķus; pārtikas piedeva E904, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt ādas kairinājumu un alerģisku kontakta dermatītu.
- laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas.
- lupulīns Sveķveida viela, ko satur apiņu rogas un ko izmanto alus gatavošanā.
- paniņas Sviesta ražošanas blakusprodukts, kas satur 0,4-0,7% tauku, olbaltumu kompleksu, A, D, E, F, B~1~, B~12~, PP vitamīnus, arī neaizstājamās aminoskābes.
- asenzabas Sviras, saites, kas satur arkla lemeša koka dakšu ar ilksīm.
- satine Svītrots kokvilnas satīns, arī kokvilnas atlass ar zīda svītrām kā metiem.
- glāzīte Šāda glāze kopā ar tās saturu.
- nestuves Šāda ierīce kopā ar tās saturu.
- kauss Šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs; šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
- pavārnīca Šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs; šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
- kule Šāda maisa saturs; daudzums, kas ietilpst šādā maisā.
- maiss Šāda priekšmeta saturs; daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
- puslitrs Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu (parasti ar degvīnu); šāda trauka, saturs (parasti degvīns).
- kortelītis Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
- pusstops Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
- pusstops Šāda tilpuma vai puslitra trauks kopā ar tā saturu, parasti degvīnu; šāda trauka saturs, parasti degvīns.
- pudele šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- krūze Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- krūzīte Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- mēriņš Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- panna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- tase Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- muca Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- spainis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- ķipis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
- glāze Šāda trauka saturs; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- burka Šāda trauka saturs.
- katls Šāda trauka saturs.
- šķīvis Šāda trauka saturs.
- transportkanna Šāda trauka saturs.
- kratīt Šādā veidā kustināt (satvertu priekšmetu), lai (to) iztukšotu; šādā veidā kustinot satvertu priekšmetu, panākt, ka (kas) krīt, birst ārā (no tā).
- žāvēt šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to garšu)
- kaltēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to) garšu.
- glāzīte Šādās glāzes saturs.
- nestuves Šādas ierīces saturs; daudzums, kas ietilpst šādā ierīcē.
- kule Šāds maiss kopā ar tā saturu.
- zebenīca Šāds priekšmets kopā ar tā saturu; arī šāda priekšmeta saturs.
- maiss Šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- kauss Šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
- kanna Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- katls Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- ķipis Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- krūze Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- krūzīte Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- mēriņš Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- muca Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- panna Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- pokāls Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- šķīvis Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- spainis Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- tase Šāds trauks kopā ar tā saturu.
- turza Šāds veidojums kopā ar tā saturu; šāda veidojuma saturs.
- tūta Šāds veidojums kopā ar tā saturu; šāda veidojuma saturs.
- Logone Šari kreisā krasta pieteka (fr. val. "Logone"), Centrālāfrikas Republikā, Kamerūnā un Čadā, veidojas satekot Mberei un Vinai, garums kopā ar Mberi - 965 km.
- servokompensācija Šarnīra momenta samazināšana gaisakuģa vadības sistēmā, izmantojot aerodinamisko spēku, ko rada neliela palīgvirsma - servokompensators, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā.
- svītrkods šaurāku un platāku svītru salikums, kas attēlo noteiktu kodētu informāciju un ko parasti izmanto dažāda veida produkcijas apzīmēšanai, to nolasa izmantojot lāzera staru vai ierīci, kas satur gaismas avotu un fotošūnu; rezultāts ir ērti apstrādājams datorā.
- Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu.
- Šēlupe Šēlupīte, Ķires satekupe.
- bļoda Šī trauka saturs.
- atšifrēšana Šifrēta ziņojuma apstrāde, ko veic tā saņēmējs, lai atklātu ziņojuma sākotnējo saturu.
- andrejas Šīs apakšklases ģints ("Andreaea"), kas veido tumšas, sarkanīgi līdz melni brūnas, līdz 4 cm (retāk līdz 10 cm) augstas, irdenas velēnas uz kaļķi nesaturošām klintīm un akmeņiem.
- efedra šīs dzimtas ģints ("Ephedra"), mūžzalš krūms vai puskrūms, ārstniecisks augs; dažas sugas satur alkaloīdu efedrīnu, ko lieto medicīnā.
- kultūras ananass šīs ģints suga ("Ananas sativus"), tropu augs ar lieliem, sulīgiem, aromātiskiem čiekurveida augļiem.
- krustpāru mikrobiota šīs ģints suga ("Microbiota decussata").
- Ampelomyces quisqualis šīs ģints suga (syn. "Cicinnobolus cesatii"), kas parazitē uz īstās miltrasas sēnēm.
- Aconitum ferox šīs ģints suga, kas sastopama Indijas austrumu daļā, satur pseidakonitīnu, visstiprāko no augu indēm.
- Bangia pumila šīs ģints suga, kas satopama viļņu šļakatu joslā Baltijas jūras piekrastē.
- Gartiltupe Šķēde, Dzedrupes satekupe Talsu novadā.
- Līčupe Šķēde, Dzedrupes satekupe.
- Vandzenes upe Šķēde, Dzedrupes satekupe.
- Nastupīte Šķēde, Dzedrupes satekupe.
- Līču upe Šķēde, Ēdas satekupe.
- zaļās šķeldas šķeldas, kas satur mizas, skuju vai lapu piemaisījumus.
- partiju šķērēšana šķērēšana, kurā visus auduma šķērus sadala n partijās un paralēli uztin uz speciāla šķēru veltņa, pēc tam no visiem šķēru veltņiem satin kopā uz aušanas pamatnes; šķēru skaits un blīvums uz šķēru veltņa ir n reižu mazāks nekā uz aušanas pamatnes.
- banksti Šķērskoki spāru satvaram; arī šķēršļi, kas valda spāres.
- bauksti Šķērskoki spāru satvaram; arī šķēršļi, kas valda spāres.
- rūčkas Šķērskoki, kas satur kopā sānu dēļus ratos.
- pinne Šķērskoks, kas jaunu koka piebūvi satur pie vecas koka ēkas, pie pakša.
- bendelis Šķerskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- bankste Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- banksts Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- bante Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- bende Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- pinne Šķērskoks, kas savieno un satur celtnes divas pretējās spāres.
- bēģele Šķērskoks, kas savieno, satur celtnes divas pretējās spāres.
- mioblastoma Šķērssvītroto muskuļu audzējs, kas satur mioblastus.
- degviela šķidrais kurināmais (t. s. motoru kurināmais), piemēram, benzīns, petroleja, dīzeļdegviela, solāreļla u. c., – oglekli saturoša viela, kas sadegot izdala lielu daudzumu siltuma, kuru izmanto enerģijas ieguvei.
- polimērkompoundi Šķidras, monomērus, oligomērus, polimērus saturošas kompozīcijas, ko lieto izolācijai elektronisko ierīču ražošanā.
- mitrumsaturs Šķidruma, tvaika saturs (piemēram, vielā).
- sūkalas Šķidrums, kas rodas biezpiena ieguvē un kas satur ūdenī šķīstošas vielas (piemēram, cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
- bezūdens vide šķīdums (šķidrums), kas nesatur ūdeni vai ūdens ir izšķīdusī viela.
- ātrpelde Šķīdums galvanoplastikā, kas parasti satur uz 100 l ūdens 20-30 kg bezdzelzs vara vitriola un 0,4 kg tīras sērskābes.
- laudopans Šķīdums vai tabletes, kas satur galvenos opija alkaloīdus bez balastvielām.
- decinormāls Šķīdums, kas vienā litrā satur 0,1 gramekvivalentu šķīdinātās vielas.
- decimolārs Šķīdums, kas vienā litrā satur 1/10 izšķīdinātās vielas mola.
- dekanormāls Šķīdums, kas vienā litrā satur 10 gramekvivalentu šķīdinātās vielas.
- metamucils Šķiedrvielas saturošs caurejas līdzeklis.
- papīrmasa Šķiedrvielu pusfabrikātu suspensija ūdenī papīra vai kartona izgatavošanai, var saturēt pildvielas, līmvielas un krāsvielas.
- koana Šķietami bezjēdzīgs jautājums vai mīkla, ar ko dzenbudisma reliģiskais skolotājs savam skolniekam palīdz sasniegt satori (apskaidrību); koans.
- talerka Šķīvja saturs.
- Greifera transportieris štancēšanas preses barošanas mehānisms, kas satver apstrādājamo priekšmetu un pārvieto to par noteiktu attālumu.
- Tasmanija Štats Austrālijas Savienības satāvā ("Tasmania"), aizņem tāda paša nosaukuma salu un vairākas nelielas salas apkārtnē, administratīvais centrs - Hobārta, platība - 67914 kvadrātkilometru, 505400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Štēburgupe Štēburupe, Pāces satekupe.
- Štēburupīte Štēburupe, Pāces satekupe.
- dikarions Šūna ar diviem cieši satuvinātiem haploidāliem kodoliem.
- diploīds Šūna vai organisms, kas satur dubultotu hromosomu komplektu, kas radies, saplūstot divām gametām.
- heparinocīts Šūna, kas ražo vai satur heparīnu; saistaudu tuklā šūna, bazofilais leikocīts.
- pigmentšūna Šūna, kas satur pigmentu.
- fagocīts Šūna, kas satver un iznīcina organismā iekļuvušos mikrobus un svešķermeņus.
- piensula šūnsula (parasti baltā krāsā), ko satur daudzi augi; latekss.
- fiksācija Šūnu, audu, orgānu (dažreiz arī veselu organismu) apstrāde ar dažādām vielām (fiksatoriem), lai saglabātos dzīvo šūnu un audu struktūra.
- parabaze Tā daļa grieķu komēdijā, kur koris griezās pie publikas un izstāstīja komēdijas saturu.
- roka Tā, ka ir satverts, saņemts plaukstā.
- vikalīns Tabletes, kas satur bismuta bāzisko nitrātu, magnija karbonātu, nātrija hidrokarbonātu u. c. ārstnieciskas vielas, darbojas savelkoši, neitralizē skābi un atvieglo vēdera izeju.
- ligzdtabulas Tabula tabulā - datu bāzes tabulas, kas satur citas tabulas.
- vadības bloks tabula, kas satur vadības informāciju, ko izmanto operētājsistēma skaitļošanas procesa vadībai.
- patiesuma tabula tabula, ko izmanto loģisko funkciju aprakstīšanai; šīs tabulas rindiņas satur aprakstāmās funkcijas argumentu vērtību kombinācijas un tām atbilstošās funkcijas vērtības.
- indeksētā adresēšana tāda adresēšanas metode, kurā izpildāmo adresi veido, pieskaitot pamatadresei indeksreģistra saturu.
- kompakta kopa tāda kopa topoloģiskā telpā, kuras katra bezgalīga elementu virkne satur konverģentu apakšvirkni (t. i., tai ir robežpunkts).
- diferenciālais tarifs tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pārvadājuma attālumam pieaugot.
- diploidāls Tāda šūna vai organisms, kas radies saplūstot divām gametām un satur dubultotu hromosomu komplektu.
- maskēšana Tāda vārda bināro pozīciju izdalīšana, kas atbilst vieniniekiem attiecīgajā maskā, vienlaicīgi ignorējot informāciju, ko satur pārējās pozīcijas.
- atkārtošana Tādas konstrukcijas izmantošana strukturētā programmēšanā, kas satur daudzkārt izmantojamu operatoru secību (ciklu).
- likumpamatotie normatīvie akti tādi juridiski akti, kas satur tiesību normas un atbilst likuma prasībām (Ministru Kabineta noteikumi, instrukcijas, lēmumi, ministru un citu resoru vadītāju pavēles un instrukcijas, vietējo pašvaldības iestāžu lēmumi)
- bezhlorofila Tāds (augs), kas nesatur hlorofilu.
- glejots Tāds (augsnes slānis), kas satur [gleju]{s:1704}.
- tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi; tāds, kurā nav spēcīgu (emocionālu) pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
- grādīgs Tāds (dzēriens), kas satur alkoholu.
- bezgaļas Tāds (ēdiens), kas nesatur gaļu; arī veģetārs.
- iejūtīgs Tāds (mākslinieks), kas labi iejūtas (atveidojamā saturā, materiālā u. tml.).
- viegls Tāds (piemēram, sacerējums, izteikums), kura saturs, raksturs nav pilnībā izpausts.
- taukains Tāds (priekšmets, viela, izstrādājums), kas satur daudz tauku; tāds, kam ir tauku piejaukums.
- rāvaiņš Tāds (purva ūdens), kas satur dzelzs savienojumus.
- imaginārs Tāds (skaitlis), kas par saskaitāmo satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena.
- milimolārs Tāds (šķīdums), kura 1 litrs satur 1 mmol izšķīdušās vielas.
- mīksts Tāds (ūdens), kas nesatur vai maz satur, parasti kalcija un magnija, sāļus.
- ciets Tāds (ūdens), kas satur, parasti kalcija un magnija, sāļus.
- iespraust Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un niansē teikuma saturu.
- aplokaina valoda tāds izteiksmes veids, kad notikumu norise un domu saturs neietveras vārdu un teikumu tiešajā nozīmē, bet uzminams vai nu kā secinājums no teiktā, vai arī kā vārdu un teikumu simbolikā dzirdams visiem, bet tikai vērīgiem saprotams noslēpums.
- psitacisms Tāds vārdu un jēdzienu lietošanas veids, kad neizprot pilnībā visu to saturu; spriešana par vārdiem, ne par to saturu.
- smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem); arī nesaticīgs, ķildīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par raksturu).
- pussaprotams tāds, kā saturs ir daļēji uztverams
- saprotams tāds, kā saturs ir viegli uztverams
- tramīgs Tāds, kad noris kas satraucošs (par laikposmu); tāds, kas izraisa nedrošību, satraukumu (piemēram, par parādībām dabā, vidi).
- trauksmains Tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.).
- sārmains Tāds, kam ir [sārma]{s:1577} īpašības, tāds, kas ir raksturīgs sārmam; tāds, kas satur sārmu.
- plašs Tāds, kam ir daudzveidīgs, daudzas parādības aptverošs saturs, arī liels apjoms (piemēram, par tekstu, zināšanām).
- satraukts Tāds, kam ir izraisījies satraukums.
- salds tāds, kam ir ļoti patīkams saturs.
- neļoms Tāds, kam ir nepatikšanas; tāds, kas ir satraukts, nemierpilns.
- saturīgs Tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts.
- jēgpilns Tāds, kam ir noteikts, parasti kādiem loģikas nosacījumiem atbilstošs, saturs, nozīme.
- vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
- jauks Tāds, kam ir patīkams, saistošs saturs.
- trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība (par psihi, raksturu, personību); aktīvs, aizrautīgs, arī nemierīgs, satraukts (par psihisku stāvokli).
- tramīgs Tāds, kam ir raksturīga ļoti piesardzīga izturēšanās, tāds, kas viegli satrūkstas, izbīstas (par dzīvniekiem).
- pacilāts Tāds, kam ir raksturīgs emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, možums (par psihisku stāvokli).
- rāvains Tāds, kam ir rāvai 1 raksturīgās īpašības (par ūdeni); tāds, kurā ir rāva 1, kurš satur rāvu.
- skābs Tāds, kam ir skābes īpašības, tāds, kas ir raksturīgs skābei; tāds, kas satur skābi.
- noteikts Tāds, kam ir skaidrs, precīzi formulēts saturs; arī konkrēts, zināms.
- raganīgs Tāds, kam ir slikts raksturs; nesaticīgs; ļauns.
- krāsains tāds, kam ir spilgts, daudzveidīgs saturs, forma (par mākslas darbu, tā sastāvdaļu)
- tēžveida Tāds, kam ir tēzēm (1) raksturīgais lakoniskais formulējums, arī satura vispārinājums.
- krāšņs Tāds, kam ir vērtīgs, bagāts saturs; pilnvērtīgs.
- daiļš Tāds, kam ir vērtīgs, dziļš saturs; pilnvērtīgs.
- bezsaturīgs Tāds, kam nav (nopietna, vērtīga) satura; viegls, tukšs, nevērtīgs.
- virspusējs Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks; virspusīgs (1).
- virspusīgs Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks.
- sekls Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas neiedziļinās būtībā, ir virspusējs.
- ārējs Tāds, kam nav dziļāka satura; virspusējs; formāls, nebūtisks.
- bezjēdzīgs Tāds, kam nav jēgas, satura, tāds, kas nav saprotams.
- nekonkrēts Tāds, kam nav konkrēta, īstenības daudzveidību atspoguļojoša satura; vispārīgs, abstrakts.
- bezmiesīgs Tāds, kam nav konkrēta, reāla satura; nekonkrēts.
- nenoteikts Tāds, kam nav konkrētības, skaidra satura.
- tukšs Tāds, kam nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- tukšs Tāds, kam nav saturīgas garīgās dzīves, dziļu emociju; arī nenopietns, vieglprātīgs.
- nesaderīgs Tāds, kam raksturīga nesaticība, nesaskaņas.
- uzgaidāms Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots, lai būtu, kur uzturēties, gaidot (pieņemšanu pie kāda, satiksmes līdzekli u. tml.).
- rafinēts Tāds, kas (sākotnēji vai pēc apstrādes) nesatur piemaisījumus (parasti par pārtikas produktiem).
- cēls Tāds, kas atbilst augstām ētiskām prasībām; tāds, kura saturs ir ētiski augstvērtīgs.
- hidradenoīds Tāds, kas atgādina sviedru dziedzeri vai satur sviedru dziedzera elementus.
- parantrāls Tāds, kas atrodas gaisu saturoša dobuma tuvumā, piem., deguna blakusdobuma vai aizauss paugura papildšūna.
- nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra, lielas satiksmes maģistrāles (par vietu, novadu, apgabalu).
- makrociklisks Tāds, kas attiecas uz lielu ciklisku organisko savienojumu, parasti satur >15 atomu.
- vitaminozs Tāds, kas bagātīgi satur vitamīnus.
- ķildīgs Tāds, kas bieži ķildojas; strīdīgs; nesaticīgs.
- iela Tāds, kas darbojas, noris ārpus telpām, parasti šādā satiksmei paredzētā joslā.
- metaloģisks Tāds, kas ir ārpus loģikas, piem., domāšanas likumi (Šopenhauers) vai mēģinājumi aptvert loģikas formās doto saturu (Tillichs).
- bezakmens Tāds, kas ir bez akmeņiem, tāds, kas nesatur akmeņus.
- pamparīgs Tāds, kas ir ģērbies vecās, noskrandušās drēbēs; arī satuntuļojies.
- pilnasinīgs Tāds, kas ir izveidots dzīvi, reāli, saturīgi (par mākslas tēlu, mākslas darbu).
- grantains Tāds, kas ir klāts ar granti; tāds, kas satur granti.
- oļains Tāds, kas ir klāts ar oļiem; tāds, kas satur oļus.
- zvirgzdains Tāds, kas ir klāts ar zvirgzdiem; tāds, kas satur zvirgzdus.
- trekns Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tauks (2).
- tauks Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); trekns (2).
- satrakots Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, nesavaldīgs; satracināts.
- neauglīgs Tāds, kas ir pavadīts bezmērķīgi, nesaturīgi (par laikposmu).
- nepatiess Tāds, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību; tāds, kas satur ar nolūku sagrozītu patiesību; melīgs.
- vilgs Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma, tvaika, arī mitrs; valgs 2.
- valgs Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma, tvaika; arī mitrs.
- mikls Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma, tvaika; mazliet mitrs.
- mitrs Tāds, kas ir uzsūcis, satur šķidrumu, tvaiku.
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem); tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
- brāzmains Tāds, kas izpaužas strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem; tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu.
- dzirkstīgs Tāds, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti, tāds, kam ir interesants saturs (par runu, izteikumiem).
- nopietns Tāds, kas izraisa dziļu pārdzīvojumu, dziļas pārdomas (par mākslas darbu, tā saturu).
- pacilājošs Tāds, kas izraisa emocionālu saviļņojumu, priecīgu satraukumu, garīgu možumu.
- trauksmains Tāds, kas izraisa nemieru, satraukumu (piemēram, par notikumu, faktu).
- pievilcīgs Tāds, kas izraisa patiku (parasti ar savu saturu, raksturīgām īpašībām); arī saistošs.
- tramdīgs Tāds, kas izraisa satraukumu, nemieru.
- satraucošs Tāds, kas izraisa satraukumu.
- nervozs Tāds, kas izraisa spēcīgu, parasti ilgstošu, satraukumu, nemieru (piemēram, par dzīvi, apstākļiem).
- mierīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā līdzsvaroti, bez satraukuma.
- aplinks Tāds, kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu, netiešs (domu izteikšanas veids).
- kliedzošs tāds, kas ļoti satrauc, arī izraisa sašutumu (parasti par faktu, notikumu).
- sviežs Tāds, kas nav satrūdējis, sadalījies u. tml.
- nesaturīgs Tāds, kas nav saturīgs.
- atematisks Tāds, kas neizmaina saturu, tēmu.
- bezalkoholisks Tāds, kas nesatur alkoholu.
- nemāksliniecisks Tāds, kas nesatur ko mākslai raksturīgu, mākslas elementus; tāds, kas neatbilst mākslas kritērijiem.
- neliekuļots Tāds, kas nesatur liekulību, izlikšanos; patiess.
- sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti mazā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, vielu, priekšmetu, grupā.
- nepiena Tāds, kas nesatur pienu.
- bezsvina tāds, kas nesatur svinu.
- sauss Tāds, kas nesatur šķidrumu, tvaikus vai satur tos ļoti maz; tāds, uz kā virsmas nav šķidruma, tvaika vai to ir ļoti maz.
- bezūdens Tāds, kas nesatur ūdeni.
- neūdens Tāds, kas nesatur ūdeni.
- bezsāls Tāds, kas nesatur vārāmo sāli; tāds, ko gatavo bez vārāmās sāls; tāds, kas saistīts ar ēdiena lietošanu bez vārāmās sāls.
- nesapratīgs Tāds, kas nespēj saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; tāds, kam nav vajadzīgās izpratnes (kādā jautājumā).
- mierīgs Tāds, kas noris bez satraukuma, sasprindzinājuma, steigas.
- rāms Tāds, kas noris mierīgi, netraucēti, tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu.
- padziļināts Tāds, kas padarīts pilnvērtīgāks, saturīgāks.
- kairs Tāds, kas patīkami satrauc; pievilcīgs, valdzinošs; tāds, kas rada iekāri.
- dziļš Tāds, kas pilnīgi atbilst (kā) būtībai, raksturam, saturam.
- asprātīgs Tāds, kas prot atrast interesantus un trāpīgus, bieži humoristiskus vai satīriskus izteicienus; tāds, kas mērķtiecīgi prot atrast atrisinājumu sarežģītā situācijā.
- skaistvārdīgs Tāds, kas runā, raksta skaistiem vārdiem, parasti bez pietiekama pamata saturā.
- dramatisks Tāds, kas saistīts ar satricinošiem pārdzīvojumiem.
- denotatīvs Tāds, kas saistīts ar valodas vienības jēdzienisko saturu, nozīmes galveno komponentu.
- augstākais Tāds, kas sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību; visattīstītākais, vissarežģītākais.
- reibinošs Tāds, kas satur alkoholu (par dzērieniem).
- alkoholisks Tāds, kas satur alkoholu.
- aloģisks Tāds, kas satur aloģismu, tāds, kas pamatots uz aloģismu; neloģisks.
- alternatīvs Tāds, kas satur alternatīvu - nepieciešamību izvēlēties vienu no divām iespējām, kuras viena otru izslēdz.
- astoņzīmju Tāds, kas satur astoņas zīmes.
- duļķains Tāds, kas satur cietu, parasti necaurspīdīgu, daļiņu piemaisījumu (parasti par minerāliem).
- četrprocentīgs Tāds, kas satur četrus procentus (kādas vielas).
- sulīgs Tāds, kas satur daudz [sulas]{s:2133} - par augiem, to daļām.
- dikts Tāds, kas satur daudz alkohola.
- miltāts Tāds, kas satur daudz cietes (par kartupeļiem).
- stērķelains Tāds, kas satur daudz cietes.
- stērķelaiņš Tāds, kas satur daudz cietes.
- eļļains Tāds, kas satur daudz eļļas; tāds, kam ir eļļas piejaukums.
- glūdains Tāds, kas satur daudz glūdas; tāds, kam ir glūdas piejaukums.
- graudains Tāds, kas satur daudz graudu (1); graudiem bagāts.
- grīšļains Tāds, kas satur daudz grīšļu; tāds, kur aug daudz grīšļu.
- jodains Tāds, kas satur daudz joda.
- kūdrains Tāds, kas satur daudz kūdras; tāds (apvidus, zemes gabals), ko klāj kūdras slānis.
- daudzvārdīgs Tāds, kas satur daudz lieku vārdu, frāžu.
- naftains Tāds, kas satur daudz naftas; tāds, kam ir naftas piejaukums.
- putojošs Tāds, kas satur daudz ogļskābes gāzes (par dzērieniem).
- ogļains Tāds, kas satur daudz ogļu (1).
- pakalainis Tāds, kas satur daudz pakulu.
- plienains Tāds, kas satur daudz pliena (1).
- plienains Tāds, kas satur daudz pliena (2).
- sudrabīgs tāds, kas satur daudz sudraba; ar sudrabu izrotāts.
- trekns Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu); tauks (1).
- tauks Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu); trekns (1).
- trūdains Tāds, kas satur daudz trūdvielu (parasti par augsni).
- ūdeņains Tāds, kas satur daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu (par organisma dalām, veidojumiem, vielu maisījumiem tajos).
- barojošs Tāds, kas satur daudz viegli izmantojamu uzturvielu.
- baķains Tāds, kas satur daudzus baķus.
- daudzsaikļu Tāds, kas satur daudzus saikļus.
- desmitprocentīgs Tāds, kas satur desmit procentus (kādas vielas).
- divkontūru Tāds, kas satur divus kontūrus.
- divprocentīgs Tāds, kas satur divus procentus (kādas vielas).
- mezolecitāls Tāds, kas satur dzeltenumu mērenā daudzumā.
- dzelžains Tāds, kas satur dzelzi.
- eļļīgs Tāds, kas satur eļļu (vai eļļai līdzīgu vielu).
- fibrinozs Tāds, kas satur fibrīnu vai ir līdzīgs fibrīnam.
- glizdainis Tāds, kas satur glūdu (par augsni).
- gļotains Tāds, kas satur gļotas, gļotvielas.
- glums Tāds, kas satur gļotvielas; staipīgs, lipīgs, arī recekļains (par šķidrumu, dūņām u. tml.).
- granulārs Tāds, kas satur granulas (3).
- ģipšains Tāds, kas satur ģipsi.
- indīgs Tāds, kas satur indi (par augiem, to daļām).
- sterkorals Tāds, kas satur izkārnījumus.
- skaļš Tāds, kas satur izteiksmīgus, arī jūsmīgus vārdus (parasti nepamatotus satura, faktu ziņā) - par tekstu, izteikumu u. tml.
- daiļrunīgs Tāds, kas satur izteiksmīgus, arī jūsmīgus vārdus; skaists, izteiksmīgs un jūsmīgs (par vārdiem, runu).
- noslēpumains tāds, kas satur kādu noslēpumu; savāds, dīvains
- kaļķains Tāds, kas satur kaļķus.
- kaļķots Tāds, kas satur kaļķus.
- karbonātisks Tāds, kas satur karbonātus vai ko veido karbonāti.
- kramains Tāds, kas satur kramu.
- krējumains Tāds, kas satur krējumu; tāds, kam ir krējuma piedeva.
- kreimains Tāds, kas satur krējumu; tāds, kam pievienots (daudz) krējuma.
- kreimaiņš Tāds, kas satur krējumu; tāds, kam pievienots (daudz) krējuma.
- kritisks Tāds, kas satur kritiku (1); tāds, kurā izpaužas kritika (1).
- krītains Tāds, kas satur krītu.
- magneziāls Tāds, kas satur magnija oksīdu.
- mālains Tāds, kas satur mālus.
- mazalkoholisks Tāds, kas satur maz alkohola; tāds kam ir neliela alkohola piedeva.
- nesauss Tāds, kas satur maz cietes (parasti par kartupeļiem).
- pļekains Tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem).
- pļekaiņš Tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem).
- pļekans Tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem).
- ultrabāzisks Tāds, kas satur maz silīcija (parasti par iežiem).
- pašķīsts Tāds, kas satur maz tauku (par pienu).
- maztauku Tāds, kas satur maz tauku.
- vienvārdīgs Tāds, kas satur maz vārdu, frāžu.
- skops Tāds, kas satur mazāk informācijas nekā vēlams, nepieciešams (piemēram, par tekstu, atmiņām); tāds, kura daudzums ir nepietiekams (par informāciju).
- pussauss Tāds, kas satur mazliet cukura (parasti par vīnu).
- medains Tāds, kas satur medu; tāds, kam ir medus piedeva.
- mīksts Tāds, kas satur nelielu alkohola daudzumu.
- švaks Tāds, kas satur nelielu alkohola daudzumu.
- duļķains Tāds, kas satur nogulsnes, duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs; pretstats: dzidrs.
- divdomīgs Tāds, kas satur norādījumu uz ko pikantu, arī nekautrīgu, nepieklājīgu (par izteicienu, izturēšanos).
- paoļš Tāds, kas satur oļus.
- pakulains Tāds, kas satur pakulas, tāds, kam ir pakulu piejaukums; tāds, kas ir pagatavots no pakulām.
- panains Tāds, kas satur paniņas; tāds, kam ir pievienotas paniņas.
- panaiņš Tāds, kas satur paniņas; tāds, kam ir pievienotas paniņas.
- parafīnains Tāds, kas satur parafīnu.
- ūdeņains Tāds, kas satur pārmērīgi daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu un par maz citu cilvēkam vēlamu vielu (par augu daļām, parasti augļiem).
- paškritisks Tāds, kas satur paškritiku; tāds, kurā izpaužas paškritika.
- pelnains Tāds, kas satur pelnus; tāds, kas sadegot rada daudz pelnu.
- piecprocentīgs Tāds, kas satur piecus procentus (kādas vielas).
- pienskābs Tāds, kas satur pienskābi.
- pīnains Tāds, kas satur pīnes, vijumus.
- ambipolārs Tāds, kas satur pretējas zīmes lādētas daļiņas.
- recekļains Tāds, kas satur recekli, recekļvielas.
- rūsains Tāds, kas satur rūsu 1 (1).
- rūsains Tāds, kas satur rūsu 1 (3).
- kvēpainis Tāds, kas satur sakaltušu, sabirzušu augu cietās daļiņas.
- miltains Tāds, kas satur samērā daudz cietes.
- salds tāds, kas satur samērā daudz cukura, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
- stiprs Tāds, kas satur samērā daudz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
- miltains Tāds, kas satur samērā daudz miltu.
- sāļš tāds, kas satur samērā daudz sāļu, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
- sāļains Tāds, kas satur samērā daudz sāļu.
- smelinis Tāds, kas satur samērā daudz smilšu daļu (par augsni).
- ūdeņains Tāds, kas satur samērā daudz ūdens (parasti par ēdienu); tāds, kam ir pievienots nevēlami daudz ūdens un pārāk maz citu produktu, vielu.
- ūdeņaiņš Tāds, kas satur samērā daudz ūdens.
- sāļš tāds, kas satur samērā daudz vārāmā sāls, salīdzinot ar ko citu līdzīgu.
- vājš Tāds, kas satur samērā maz alkohola (par dzērieniem).
- viegls Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
- pašvaks Tāds, kas satur samērā nelielu alkohola daudzumu.
- sārnains Tāds, kas satur sārņus.
- sārņains Tāds, kas satur sārņus.
- sērains Tāds, kas satur sēru 1(1).
- heksahidrisks Tāds, kas satur sešus ūdeņraža atomus.
- ikrijs Tāds, kas satur sīkas sēkliņas.
- simtprocentīgs Tāds, kas satur simt procentus (kādas vielas).
- sīrupains Tāds, kas satur sīrupu; tāds, kam ir sīrupa piedeva.
- peskinis Tāds, kas satur smiltis; tāds, kur ir smiltis.
- smiltots tāds, kas satur smiltis.
- smilšains Tāds, kas satur smiltis.
- sociālkritisks Tāds, kas satur sociālo parādību kritiku; tāds, kurā izpaužas sociālo parādību kritika.
- spaļains Tāds, kas satur spaļus, tāds, kam ir spaļu piejaukums.
- speķains Tāds, kas satur speķi.
- sudrabsvina Tāds, kas satur sudrabu un svinu.
- sūkalains Tāds, kas satur sūkalas.
- sveķains Tāds, kas satur sveķus; tāds, kurā ir sveķi; tāds, kam ir sveķiem raksturīgā konsistence.
- sviestskābs Tāds, kas satur sviestskābi.
- sviestains Tāds, kas satur sviestu; tāds, kam ir sviesta piedeva.
- sviestots Tāds, kas satur sviestu; tāds, kam ir sviesta piedeva.
- sviekstains Tāds, kas satur sviestu.
- sviekstaiņš Tāds, kas satur sviestu.
- sviestaiņš Tāds, kas satur sviestu.
- zvinains Tāds, kas satur svinu, gatavots no svina.
- sulīgs Tāds, kas satur šķidras vielas (parasti par pārtikas produktiem).
- taukainis Tāds, kas satur taukvielas.
- tri- Tāds, kas satur trīs noteikta veida atomus vai grupas (piem., triacetāts).
- trīsprocentīgs Tāds, kas satur trīs procentus (kādas vielas).
- serotonīnerģisks Tāds, kas satur vai aktivizē serotonīnu.
- vienprocentīgs Tāds, kas satur vienu procentu (kādas vielas).
- zemjains Tāds, kas satur zemi.
- ziepjains Tāds, kas satur ziepes.
- cianofors Tāds, kas satur zilskābi: attiecīgs uz dabiskajiem glikozīdiem, kas hidrolīzē veido zilskābi.
- ūdenīgs Tāds, kas satur, kur ir (parasti) daudz ūdens (parasti par ūdenstilpi).
- kapitālietilpīgs tāds, kas satur, prasa kapitālu.
- informatīvs Tāds, kas sniedz, savāc, satur informāciju (1); tāds, kas saistīts ar informāciju (1).
- pseidovēsturisks Tāds, kas stilā vai saturā pavirši atdarina ko vēsturisku; šķietami vēsturisks.
- mēms Tāds, kas uz brīdi nespēj runāt (aiz pārsteiguma, satraukuma u. tml.).
- ausīgs Tāds, kas uzmanīgi, arī satraukti klausās.
- raits Tāds, kas veidojas vēlamajā tempā, satura saistībā, bez kļūmēm (par runu, valodu u. tml.).
- praulains Tāds, kas, parasti vairākās vietās, ir satrupējis, pārvērties praulos.
- viegls Tāds, ko izraisa ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis; tāds, kura saturs atspoguļo ar pozitīvām emocijām saistītu psihisku stāvokli.
- grūtsirdīgs Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo bezcerīgas skumjas, drūmumu, nomāktību.
- grūts Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu pārdzīvojumu, ciešanas.
- smags Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu psihisku stāvokli, ciešanas.
- melns un maziņš tāds, ko neatzīst, neievēro; padevīgs, pazemīgs; pārspēts, satriekts.
- nerūdas Tāds, ko neizmanto metāla iegūšanai (par minerāliem); tāds, kas nesatur rūdu.
- nešķobāms Tāds, ko nevar izkustināt, sašķobīt; nesatricināms.
- retorisks Tāds, ko valodā izmanto īpaša izteiksmīguma radīšanai, arī izteiksmīguma pastiprināšanai; tāds, kura saturs un vērstība kādā sazināšanās situācijā, tekstā atšķiras no sintaktiskajā formā izteiktās modalitātes.
- smilgains Tāds, kur aug daudz smilgu; tāds, kas satur daudz smilgu.
- stiebrains Tāds, kur aug daudz stiebraugu; tāds, kas satur daudz stiebru.
- ušņains Tāds, kur aug daudz ušņu; tāds, kas satur daudz ušņu.
- merģeļains Tāds, kur ir daudz merģeļa, tāds, kas satur merģeli.
- šķembains Tāds, kur ir šķembas; tāds, kas satur šķembas.
- sutains Tāds, kur ir tvaiki, garaiņi; tāds, kas satur tvaikus, garaiņus.
- bezskābekļa Tāds, kur nav skābekļa, tāds, kas nesatur skābekli.
- bezslāpekļa Tāds, kur nav slāpekļa, tāds, kas nesatur slāpekli.
- beztauku Tāds, kur nav tauku, tāds, kas nesatur taukus.
- dūmāts Tāds, kur plūst iekšā dūmi (par celtni, telpu); tāds, kas satur daudz dūmu (par gaisu).
- mīla Tāds, kurā attēlotas vai kura saturs atspoguļo šādas jūtas.
- mīlestība Tāds, kurā attēlotas vai kura saturs atspoguļo šādas jūtas.
- komēdija Tāds, kurā galvenokārt iestudē lugas ar jautru, satīrisku sižetu (par teātri).
- konkrēts Tāds, kurā ievērota visu (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība; tāds, kura saturā atspoguļota visa (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība.
- vētrains tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu; tāds, kas izpaužas strauji un intensīvi
- asiņains Tāds, kurā ir daudz asiņu; tāds, kas satur daudz asiņu.
- konspektīvs Tāds, kurā ir īsi pausts (kā) svarīgākais saturs.
- krēpains Tāds, kurā ir krēpas; tāds, kas satur krēpas.
- mazvērtīgs Tāds, kurā ir maz vērtīga satura, tāds, kam ir maza nozīme (piemēram, par mākslas darbu).
- putekļains Tāds, kurā ir putekļi; tāds, kas satur putekļus.
- putekšņains Tāds, kurā ir putekšņi; tāds, kas satur putekšņus.
- puvekļains Tāds, kurā ir puvekļi; tāds, kas satur puvekļus.
- puvešains Tāds, kurā ir puveši (2); tāds, kas satur puvešus (2); pūžņains; strutains.
- pūžņains Tāds, kurā ir pūžņi; tāds, kas satur pūžņus; strutains.
- patukšs Tāds, kurā ir samērā maz vērtīga, nopietna satura.
- sodrējains Tāds, kurā ir sodrēji; tāds, kas satur sodrējus.
- drosmīgs Tāds, kurā izpaužas bezbailība, drosme; tāds, kura saturā ir bezbailība, drosme.
- iztrūcināts Tāds, kurā izpaužas izbailes; tāds, kurā izpaužas pēkšņs satraukums.
- satraucošs Tāds, kurā izpaužas satraukums (parasti par psihisku stāvokli).
- nemierpilns Tāds, kurā izpaužas satraukums, rūpes, raizes.
- satraukts Tāds, kurā izpaužas satraukums.
- vieds Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības, arī domām, atziņām, idejām bagāts, saturīgs.
- dumpīgs Tāds, kurā izpaužas vai kura saturā ir nemiers (ar ko), vēršanās pret ko, arī aicinājums uz cīņu.
- referatīvs Tāds, kurā kas ir izklāstīts referāta (2) veidā; tāds, kas satur referātu vai referātus (2).
- skaistvārdīgs Tāds, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists; tāds, kurā ir pārāk daudz vārdu ar patīkamu saturu, ar atzinīgu vērtējumu.
- kodolīgs Tāds, kurā nav liekvārdības (piemēram, par rakstu, runu); saturīgs; īss, bet zīmīgs, trāpīgs.
- tukšvārdīgs Tāds, kurā nav nopietna satura, jēgas, mērķa (parasti par runu, rakstu).
- mierīgs Tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu, tāds, kas noris netraucēti, ērtos apstākļos (par laikposmu).
- apgarots Tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas; ar bagātu, cildenu saturu.
- strutains Tāds, kurā rodas strutas, tāds, kas satur strutas.
- tukšvārdīgs Tāds, kura runā, rakstos nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- cīpslains Tāds, kurā saredzamas vai sataustāmas cīpslas, dzīslas.
- drausmīgs Tāds, kura saturā ir briesmas, ciešanas, ļaunums.
- dzīvespriecīgs Tāds, kura saturā ir dzīvesprieks.
- mēlnesīgs Tāds, kura saturā ir kas nepatiess, melīgs.
- dzēlīgs Tāds, kura saturā ir nicinājums, arī ironija.
- dzedrs Tāds, kura saturā ir skarbums, arī nelaipnība (piemēram, par runu, domu).
- dziļdomīgs Tāds, kura saturā ir vērtīgas domas, tāds, kas izraisa pārdomas.
- drastisks Tāds, kura saturā ir vieglprātība, arī kas ne visai pieklājīgs.
- vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; naivs (2).
- naivs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne.
- ļauns Tāds, kura saturā izpaužas kas naidīgs, nežēlīgs, nekrietns.
- zemisks Tāds, kura saturā izpaužas kas nekrietns, netikumisks, arī ļauns.
- labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī patīkams, labvēlīgs; tāds, kas izraisa patiku.
- pilnvērtīgs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, pilnīgi atbilstošs noteiktām prasībām, uzskatiem.
- lielisks Tāds, kura saturā izpaužas kas sevišķi nozīmīgs, vērtīgs, saistošs.
- ugunīgs Tāds, kura saturā izpaužas liela aizrautība, dedzība.
- naidīgs Tāds, kura saturā izpaužas naids.
- muļķīgs Tāds, kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- līksms Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
- priecīgs Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
- skumjš Tāds, kura saturā izpaužas skumjas; tāds, kas izraisa skumjas.
- naidpilns Tāds, kura saturā izpaužas spēcīgs naids.
- zems Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības (parasti par vārdiem).
- draisks Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
- pacilāts Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
- spārnots Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
- sāpīgs Tāds, kura saturā izpaužas šāds emocionālais stāvoklis.
- smeldzīgs Tāds, kura saturā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis.
- smeldzošs Tāds, kura saturā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis.
- neģēlīgs Tāds, kura saturs aizskar un pazemo cilvēka cieņu (par vārdiem, izteikumiem).
- nekaunīgs Tāds, kura saturs aizskar, aizvaino; nepieklājīgs, rupjš.
- nekautrīgs Tāds, kura saturs aizskar, aizvaino; nepieklājīgs.
- nepieklājīgs Tāds, kura saturs aizskar, apvaino; bezkaunīgs, rupjš.
- bezkaunīgs Tāds, kura saturs aizskar, apvaino; nepieklājīgs, rupjš.
- uzskatāms Tāds, kura saturs atklājas konkrētā, labi uztveramā formā (piemēram, par mākslas tēlu, tekstu).
- gaišs Tāds, kura saturs atspoguļo optimismu, prieku, pacilātību.
- drūms Tāds, kura saturs atspoguļo smagus pārdzīvojumus, nomāktību.
- pikants Tāds, kura saturs ir erotisks, juteklīgs, arī mazliet nepieklājīgs.
- programmatisks Tāds, kura saturs ir izklāstīts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai nosaukumu (par instrumentālu skaņdarbu).
- dumjš Tāds, kura saturs ir muļķīgs.
- glupjš Tāds, kura saturs ir muļķīgs.
- glups Tāds, kura saturs ir muļķīgs.
- rakstisks Tāds, kura saturs ir pausts, fiksēts ar rakstības līdzekļiem.
- labvēlīgs Tāds, kura saturs ir pozitīvs.
- vulgārs Tāds, kura saturs ir rupjš, neatbilst labas gaumes prasībām (piemēram, par tekstu).
- nekrietns Tāds, kura saturs ir rupjš, piedauzīgs.
- kautrīgs Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks; tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
- kautrs Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks; tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
- melīgs Tāds, kura saturs ir veidots apzināti nepatiesi.
- spraigs Tāds, kura saturs izraisa neatslābstošu interesi.
- neķītrs Tāds, kura saturs ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu; ļoti rupjš, piedauzīgs.
- vājš Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām, arī tāds, kas savas zemās kvalitātes dēļ izraisa nepatiku, ko nevēlamu.
- slikts Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām; tāds, kas izraisa nepatiku, arī ko nevēlamu.
- parasts Tāds, kura saturs neizceļas ne ar ko īpatnēju, savdabīgu, nav oriģināls.
- precīzs Tāds, kura saturs pilnīgi pareizi atspoguļo īstenību (par informāciju, tekstu u. tml.); tāds, kura saturs un forma pilnīgi atbilst noteiktam mērķim (piemēram, par tekstu, tā elementiem).
- saistību izpildījums tādu darbību veikšana, kas sastāda saistību saturu: lietas atdošana, darba izpilde, pakalpojuma sniegšana utt.
- vaļēja kopa taisnes, plaknes vai telpas punktu kopa, kas nesatur nevienu savu robežpunktu (piemēram, vaļējs intervāls (a, b)).
- ritjosla Taisnstūrveida josla loga ietvara labajā vai apakšējā malā, ko izmanto loga satura pārvietošanai horizontālā vai vertikālā virzienā.
- Puto Tālo Austrumu budisma mitoloģijā vieta senajā valstī Malakutā, Malabaras piekrastē (Indijā), kur parādījās bodhisatva Avalokitešvara (Guaņiņa).
- tālpārraidījums Tālruņa vai televīzijas pārraidījums no cita kontinenta vai pasaules telpas satelīta.
- temats Tas (piemēram, parādība, fakts, problēma, to kopums), ko aplūko, iztirzā, pētī (kādā tekstā, mākslas darbā, sarunā u. tml.); īss šāda aplūkojuma, iztirzājuma, pētījuma satura formulējums.
- varza Tas (piemēram, stieples, dzijas), kas ir satinies, sagriezies, samudžinājies; arī mudžeklis (1).
- caurbraucējs Tas (tāds), kas kādai vietai brauc cauri (par satiksmes līdzekli).
- tālbraucējs Tas (tāds), kas veic tālus braucienus (parasti par satiksmes automobiļiem, to šoferiem).
- zemteksts Tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu.
- virspuse Tas, kam nav dziļāka satura; tas, kam nav būtiskas nozīmes.
- čarba Tas, kas ir irdens, čaugans, pussatrunējis.
- čorba Tas, kas ir irdens, čaugans, pussatrunējis.
- radinieks Tas, kas ir līdzīgs (kam citam), piemēram, pēc satura, īpašībām.
- tuntolis Tas, kas ir saritināts, satīts, savīstīts.
- tuntulis Tas, kas ir saritināts, satīts, savīstīts.
- tīteklis Tas, kas ir satīts (piemēram, kamolā).
- sataišņas Tas, kas sataisīts; ekskrementi; sataišas.
- sataišas Tas, kas sataisīts; ekskrementi.
- dokuments tas, kas satur informāciju (piemēram, raksts, grāmata, attēls, kinofilma).
- Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda.
- kapacitatīvā tastatūra tastatūra, kurā, nospiežot taustiņu, iedarbina elektronisku shēmu, kas izmaina elektrisko lādiņu kondensatorā un ģenerē atbilstošu kodu.
- vindale Tauku plēvīte uz zupas virsmas; plēvīte uz ūdens, kas satur dzelzi, virsmas.
- tinējs Tauriņu kārtas dzimta ("Tortricidae"), kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 368 sugas.
- arahiss Tauriņziežu dzimtas augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas; zemesrieksts.
- lupīna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lupinus"), lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās, dažas to sugas satur indīgus alkaloīdus, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas suga ("Arachis hypogaea"), augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas.
- lejupšķiršanas taustiņš taustiņš (parasti ar apzīmējumu [Pg Dn]), kas izvietots rediģēšanas taustiņu blokā un dažādās programmās mēdz pildīt atšķirīgas funkcijas, bet visbiežāk to izmanto tekstapstrādes programmās, lai dokumentu ritinātu par viena ekrāna saturu uz leju.
- augšupšķiršanas taustiņš taustiņš (parasti ar apzīmējumu [Pg Up]), kas izvietots rediģēšanas taustiņu blokā un dažādās programmās mēdz pildīt atšķirīgas funkcijas, bet visbiežāk to izmanto tekstapstrādes programmās, lai dokumentu ritinātu par viena ekrāna saturu uz augšu.
- tvarstīties Taustīties, lai satvertu (ko); arī tvarstīt (2).
- grābstīties Taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties ko satvert, sameklēt.
- sagrābstīt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert; sagrābāt (2).
- sagrābāt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert; sagrābstīt (2).
- tamazigti Tauta Marokā, Vidusatlasa kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu valodām, ticīgie - musulmaņi.
- tautas dziesmas versija tautas dziesma, variants, kas no pamatdziesmas atšķiras ar būtisku satura niansi vai arī ar valodisko vai poētisko formu.
- hanti tautība Rietumsibīrijā Obas un Irtišas sateces apvidū, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu nacionālā apvidus pamatiedzīvotāji, runā hantu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- tipveida tehnoloģiskais process tehnoloģiskais process, kurā tehnoloģisko operāciju un pāreju lielākās daļas saturs un izpildes secība ir kopīga veselai ražojumu grupai ar kopīgām konstruktīvi tehnoloģiskām pazīmēm.
- atsāļošana Tehnoloģisks process sāļu satura samazināšanai šķīdumā.
- sintaktiskā modalitāte teikuma gramatiskā nozīme, kas izsaka teikuma satura attieksmi pret īstenību: saturs tiek atspoguļots kā reāls vai ireāls.
- sintaktiskais laiks teikuma gramatiskā nozīme, kas izsaka teikuma satura attieksmi pret runas brīdi: notikums ir runas brīdī (tagadne), pirms tā (pagātne) vai pēc tā (nākotne).
- predikativitāte teikuma gramatiskā nozīme, kas rāda teikuma satura attieksmi pret īstenību un izpaužas kā sintaktiskā laika un sintaktiskās modalitātes saistījums
- procedūras deklarācija teikumu kopa, kas satur procedūras nosaukumu, parametrus, kurus procedūras izsaukuma gadījumā aizvieto ar konkrētām vērtībām, kā arī operatorus, kas nosaka procedūras sākumu un beigas.
- snupis tējkannas atvere ērtākai tās satura izliešanai; snīpis (1).
- snipis Tējkannas atvere ērtākai tās satura izliešanai.
- lokalizēšana Teksta adaptēšanas veids, kurā, mainot atsevišķus satura elementus, citas tautas daiļdarbu vai citu sacerējumu pielāgo savas tautas, zemes īpatnībām, videi, dzīves apstākļiem u. tml. (parasti tulkošanas procesā).
- indeksācija Teksta galvenā satura, tēmas izteikšana ar īpašas zīmju sistēmas līdzekļiem.
- rindkopa Teksta rindu kopums (arī viena rinda), kurš parasti sākas ar atkāpi un kurā pausta teksta satura samērā patstāvīga daļa.
- robežsvītra Tekstapstrādē - taisna līnija, kas norobežo kādu teksta daļu vai grafisku attēlu no pārējā lappuses satura.
- antihlorēšana Tekstilizstrādājumu apstrāde hlorsaturošo savienojumu palieku aizvākšanai.
- pase Teksts (grāmatā, brošūrā u. tml.), kas satur informāciju, piemēram, par (tās) veidotājiem, formātu, cenu, metienu; iespiedziņas.
- pasīte Teksts (grāmatā, brošūrā u. tml.), kas satur informāciju, piemēram, par (tās) veidotājiem, formātu, cenu, metienu; pase.
- rullis Teksts, attēls, dokuments u. tml, ko parasti glabā satītu cilindriskā formā.
- norāde Teksts, kas parasti satur izmantoto avotu nosaukumu (parasti zinātniskā darbā).
- tīstoklis Teksts, ko glabā satītu šādā veidojumā.
- konkordance Tekstu korpusa satura analīzes rezultāts, kas parāda pieprasījumā norādītā vārda vai vārdu savienojuma lietojumu korpusa tekstos.
- elektronteleskops Teleskops, kuram gaismas uztvērēja ierīce satur elektronoptisko pārveidotāju, elektronkameru vai kādu citu ierīci, kas debess spīdekļa optisko attēlu pārveido elektronattēlā, galarezultātā iegūstot pastiprinātu optisko attēlu.
- kombinētais signāls televīzijas signāls, kas satur gan attēla, gan sinhronizējošo informāciju.
- groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs satīrisks vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
- scenogrāfija Tēlotājas mākslas nozare, kas ietver skatuves telpas māksliniecisko izveidi atbilstoši uzveduma darbības apstākļiem un saturam.
- mitoloģiskais žanrs tēlotājas mākslas paveids ar mitoloģisku saturu, Latvijā pirmsākumi rodami lielāko piļu interjeru dekorā 18. gs. 2. pusē un tālāk attīstās 19. un 20. gs., arī Brīvības pieminekļa ansamblī.
- bilža Telpa zem laivas vai jahtas grīdas, kur satek ieplūdušais ūdens.
- perlīta struktūra tērauda struktūra, kas satur 0,83% oglekļa, sastāv no smalka plāksnīšu ferīta un cementa maisījuma.
- silīcijtērauds Tērauds, kas satur silīciju.
- ģeoķīmiskā anomālija teritorija, kurā ķīmisko elementu saturs iežos, augsnē, ūdenī, dzīvajos organismos vai citi ģeoķīmiskie rādītāji atšķiras no ģeoķīmiskā fona.
- dinamiskā hiperteksta marķēšanas valoda termins apzīmē globālā tīmekļa saturu, kas dažādos piekļuves brīžos var būt dažāds. Piemēram, vietrādis _URL_ atkarībā no noteiktiem parametriem var norādīt uz dažādām lappusēm. Kā parametrus var minēt, piemēram, lietotāja ģeogrāfisko novietojumu, konkrēto diennakts brīdi, lietotāja iepriekš apskatītās lappuses u. c.
- nozīmes pārnesums terminu darināšanā - vārda nozīmes maiņas paveids, kurā mainās vārda vai citā nocīmē lietota termina jēdzieniskais saturs, pamatojoties uz loģiski (arī tehniski) asociatīvām saitēm strp reālijām, resp., notiek vārda vai citā nozarē lietota termina nozīmes pārnsums pēc jēdzienu pakļautības klasifikācijas sistēmā, pēc tehniskās vai ārējās analoģijas, pēc jēdzienu robežošanās u. c.
- entalpija Termodinamiskais potenciāls, kas raksturo sistēmas siltumsaturu.
- THC Tetrahidrokanabinols jeb aktīvā viela, ko satur Indijas kaņepes.
- kvercetīns Tetraoksiflavanols C15H10O7, dzeltena krāsviela, ko satur Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" miza.
- Čenresi Tibetiešu vārds, kas apzīmē Avalokitešvaru, lielo Bodhisatvu, kurš ir Tibetas patrons un kura reinkarnācija ir dalailama.
- norādes norma tiesību norma, kas nesatur noteiktu uzvedības noteikumu, bet norāda uz citu normu dotajā vai citā normatīvajā aktā, kas ir jāpilda.
- interpretācijas gramatiskā metode tiesību normu un to sastāvdaļu (vārdu, jēdzienu, terminu, pieturzīmju, skaitļu u. c.) satura vai nozīmes noskaidrošana ar valodniecības - gramatikas, semantikas u. c. līdzekļiem.
- interpretācija Tiesību normu, specifisku metožu un paņēmienu lietošana, lai iespējami objektīvi atklātu normas saturu, izprastu tās jēgu un sociālo mērķi, tādējādi sekmējot normas lietošanu vai piemērošanu atbilstoši tās lomai kopējā tiesību sistēmā, nacionālo un starptautisko tiesību principiem, sabiedrības attīstības realitātei un loģikai.
- permisivitāte Tiesisko un morāles normu ignorēšana, visatļautība.
- noklusēt Tieši neatspoguļot (ko, piemetām, daiļdarbā), lai (tā) saturu varētu uztvert pēc konteksta, situācijas.
- himuss Tievo zarnu saturs, kam parasti ir pusšķidra konsistence.
- ginomerogonija Tikai sievišķo prokodolu saturošas, apaugļotas olšūnas attīstība.
- zars Tīklu topoloģijā - ceļš, kas savieno divus blakus mezglus un nesatur nevienu starpmezglu.
- nartiņš Tīklveida izstrādājums matu saturēšanai.
- pagadīties ceļā Tikt nejauši satiktam.
- aizlūzt Tikt psihiski iedragātam, satriektam; pārdzīvot krasu psihisku lūzumu.
- sasatīties Tikt satītam.
- krājbaseins Tilpne, kurā satek kanalizācijas vai drenāžas ūdens.
- estakāde tiltam līdzīga virszemes (virsūdens) būve, kas paredzēta zemes uzbēruma aizstāšanai, satiksmes izkārtošanai dažādos līmeņos, inženiertīklu (piem., siltumtrases) ierīkošanai; arī spēkratu novietošanai augstākā līmenī, lai atvieglotu piekļuvi to apakšējām daļām
- klikšķēsma tīmekļa saturs, kuram raksturīgi maldinoši vai pārspīlēti virsraksti, lai piesaistītu uzmanību un mudinātu lietotājus noklikšķināt uz saites, tā iegūstot vairāk skatījumu
- attīt Tinot dabūt vaļā (to, ar ko kas ir aptīts, kurā ir satīts).
- notīt Tinot izveidot (piemēram, kamolu); satīt.
- magnētiskā tinte tinte, kas satur sīkas magnētiska materiāla daļiņas. Ar šādu tinti ieraksta informāciju bankas čekos un citos dokumentos, kurus lasa ar datora palīdzību, izmantojot lasīšanas galviņas.
- spīgulīte Tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Psathyrella"), vairumā saprofīti, aug uz trūdvielām bagātas augsnes, retāk tās ir parazīti uz dzīvas koksnes un cepurīšu sēnēm, dažāda lielum augļķermeņi, cepurīte pusapaļa vai zvanveidīga, radiāli rievota, 50 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- korns tīra cēlmetāla masa, ko satur monēta.
- graudums Tīra metāla saturs (piemēram, monētā).
- risināt Tīt vaļā, raisīt (ko satītu, sapītu).
- laulāto likumiskās mantiskās tiesības to saturā ietilpst laulāto tiesības un pienākumi, kas rodas sakarā ar viņiem piederošo mantu, ieskaitot tās lietošanu un pārvaldīšanu, saistībām, pabalstu un uzturu, katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi pirms laulības, tāpat arī to, ko ieguvis laulības laikā - tā ir katra atsevišķa manta.
- Tavda Tobolas kreisā krasta pieteka (Obas baseinā) Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, izveidojas, satekot Lozjvai un Sosjvai, garums 719 km (kopā ar Lozvju - 1356 km).
- objektdatne Translatora izvaddatne, kas satur vienu vai vairākus objektmoduļus.
- transporta rotors transporta ietaise, kas nepārtraukti griežas un ar saviem satvērējiem pārnes pusfabrikātus no viena darba rotora uz citu, kā arī veic sagatavju padošanas un apstrādāto priekšmetu noņemšanas funkcijas.
- piksārietis Transportlīdzeklis (autobuss), kas uztur satiksmi ar Piksāriem.
- cēsnieks Transportlīdzeklis (parasti autobuss), kas uztur satiksmi ar Cēsīm.
- rūjēnietis Transportlīdzeklis (parasti autobuss), kas uztur satiksmi ar Rūjienu.
- rūjienietis Transportlīdzeklis (parasti autobuss), kas uztur satiksmi ar Rūjienu.
- rūvēnietis Transportlīdzeklis (parasti autobuss), kas uztur satiksmi ar Rūjienu.
- rūvienietis Transportlīdzeklis (parasti autobuss), kas uztur satiksmi ar Rūjienu.
- satiksmes līdzeklis transportlīdzeklis, ko izmanto satiksmes uzturēšanai.
- līnijreiss Transportlīdzekļa (piemēram, lidmašīnas) reiss regulāras satiksmes ietvaros.
- labās rokas likums transportu satiksmē izmantots princips, kas izriet no satiksmes noteikumiem, ka neregulētā krustojumā vai stāvlaukumos priekšroka veikt kustību ir tam transportam, kurš atrodas pa labi no otra transporta
- fase Tranšejas, satiksmes ejas, nesprāgstošu pretkājnieku un prettanku aizžogojumu taisnais posms.
- drudzis Trauksme, nemiers, satraukums, uztraukums.
- sarsaparilla Tropu Amerikas "Smilax" ģints augu sakne, kas satur trīs hemolītiskus saponīnus - smilasaponīnu, sarsasaponīnu un parilīnu; agrāk lietota sifilisa ārstēšanai.
- kokaīnkrūmi Tropu koki un krūmi, aug Peru un Bolīvijā, lapas satur kokaīnu, indiāņi tās košļā kā stimulantus; lapu ekstraktu, kas atbrīvots no kokaīna, lieto kā sastāvdaļu kokakolas dzērienā.
- kolas koki tropu koks Āfrikā, ko audzē sēklu - kolas riekstu dēļ; tie ir lieli, balti vai sarkani, satur kofeīnu, tos košļā kā tonizējošu līdzekli, sēklu pulveri vai ekstraktu lieto atspirdzinošos dzērienos (kokakolā u. c.) un šokolādē.
- stirakss Tropu un subtropu koks, kura sveķi satur aromātiskas vielas.
- fimbriocēle Trūce, kas satur olvada bārkstiņas.
- UR Tu esi; jūs esat (angļu "you are"; īsziņās).
- žeiba Tukša, bezsatura sieviete.
- deklamatorisks Tukši patētisks; bezsaturīgs, liekvārdīgs.
- Viesati Tukuma novada apdzīvotās vietas "Viesatas" bijušais nosaukums.
- dzintarnieki Tukuma novada Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji.
- klapkalnieki Tukuma novada Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Klapkalnes" iedzīvotāji.
- rūsakmens Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīda saturoša smilts augsnes apakšējā daļā.
- ortšteins Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīdu saturoša smilts augsnes apakšējā daļā; rūsakmens.
- haimols Tumši brūns organisks dzelzs preparāts, satur līdz 3% dzelzs.
- hemols Tumši brūns organisks dzelzs preparāts, satur līdz 3% dzelzs.
- piroksēni Tumši zaļi vai brūni līdz melni iežu veidotāji minerāli, kas satur galvenokārt dzelzi un magniju un kam piemīt laba skaldnība.
- gabro Tumšs, rupjgraudains bāzisks intruzīvs iezis, dažreiz satur vara, niķeļa, titāna rūdas.
- Ankara Turcijas Republikas galvaspilsēta (no 1923. g.) un ila administratīvais centrs ("Ankara"), atrodas Anatolijas plakankalnes centrālajā daļā (900 m vjl.), pie Čubukas un Ankaras satekas, 2. lielākā pilsēta valstī (aiz Stambulas), 4417500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1930. g. saucās Angora, senatnē - Ankira.
- TSK Tūrisma satelītkonts.
- transudāls Tūskas šķidrums - bezkrāsains vai iedzeltens asins serumam līdzīgs šķidrums, kas satur 0,5-3% olbaltumvielu - albumīna un globulīna; tajā parasti nav fibrīna, asins formas elementu un asins plazmas fermentu.
- Renkina cikls tvaika dzinēja ideālais termodinamiskais cikls, ko veido izobāriska siltuma pievade (tvaika katlā), adiabatiska tvaika izplešanās (tvaika dzinējā), izobāriska siltuma novade (kondensatorā) un adiabatiska kondensāta saspiešana (katla barošanas sūknī).
- kondensācijas turbīna tvaika turbīna, kurā attvaika kondensācija notiek ar ūdeni dzesējamā kondensatorā.
- kondensācijas elektrostacija tvaika turbīnu elektrostacija, kas ražo tikai elektroenerģiju; turbīnā nostrādātais tvaiks kondensatorā pazeminātā spiedienā (0,004–0,005 MPa) kondensējas; radušos kondensātu izmanto tvaika katla barošanai; šādas sistēmas lietderības koeficients sasniedz 40%.
- absolūtais mitrums tvaiku daudzums gramos, kuru satur viens kubikmetrs gaisa.
- ogļskāblis Tvans (CO), oglekļa savienojums ar 1 skābekļa atomu, kas rodas oglei vai ogli saturošām vielām degot nepietiekošā gaisa vai skābekļa daudzumā.
- Strautnieku strauts ūdenetece Zantes pagastā, satekot ar Eglīšu strautu izveido Sudmaļu strautu.
- hidrāti Ūdeni saturoši neorganisko un organisko vielu produkti, kas veidojas hidratācijā.
- rāvūdens Ūdens ar augstu dzelzs saturu.
- maksimālā ūdenskapacitāte ūdens daudzums, kādu augsne satur, ja visas spraugas aizņemtas ar ūdeni.
- lencēšana Ūdens izsūknēšana no peldlīdzekļa satecēm (bilžām).
- ūdenssaturs Ūdens saturs (piemēram, vidē, vielā).
- kaļķains ūdens ūdens, kas satur kalcija un magnija sāļus.
- mīksts ūdens ūdens, kas satur maz sāļus.
- ciets ūdens ūdens, kas satur, parasti, kālija un magnija, sāļus.
- hidrauliskās piedevas ūdensizturīgas saistvielas; vielas (trepelis, diatomīts, trass, arī ķieģeļu lauskas, domnu sārņi), kas, sajauktas ar gaisa kaļķiem, dod tiem spēju pēc cietēšanas gaisā cietēt arī ūdenī; satur aktīvo silīcija dioksīdu un alumīnija oksīdu, kas, reaģējot ar kaļķiem, veido kalcija hidrosilikātus un kalcija hidroaluminātus.
- hidrauliskie kaļķi ūdensizturīgi kaļķi, hidrauliska saistviela, ko iegūst, apdedzinot merģeļainu kaļķakmeni, kas satur 6–20% mālvielas.
- Vēverupe ūdenstece Ainažu pilsētā, Indupes un Rožupes satekupe, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~0,6 km; Vēverupīte; Krožupe.
- Alkšņvalks ūdenstece Latvijā, Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, Milzgrāvja kreisā satekupe; Šteinertgrāvis.
- Laučurga Ūdenstece Limbažu novada Skultes pagastā, ietek Rīgas jūras līcī, izvaidojas satekot Josturgai un Rūpes urgai, garums - \~1,2 km.
- Dzirnupīte ūdenstece Raiskuma pagastā, iztek no Ungura ezera, satekot ar Dūkupīti izveido Gaujas pieteku Lenčupi.
- Grīva ūdenstece Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Upesgrīvas, izveidojas satekot Sārcenei no Laidzes ezera ar Brantu novadgrāvi, garums - \~14 km; Dārtes upe; Mucupe, Jozupe un Jozupupe (uz leju no Dārtes); Uguņupe (pie Uguņciema); Lāčupe (lejtecē).
- hizons Ūdeņraža trīsatomu molekula.
- Apurimaka Ukajali kreisā satekupe Peru (_Apurimac, Rio_), Amazones garākā iztekupe, garums - 1250 km, sākas ziemeļrietumos no Titikakas ezera.
- dūma Ukraiņu (arī poļu, čehu) episka dziesma ar vēsturisku saturu, dziļi nopietna, pārdomu pilna.
- Rbija Umm Rbija - upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā.
- lauka vārds unikāls vārds, kas palīdz lietotājam noteikt lauka saturu un ko datu bāzes vadības programma izmanto, lai identificētu noteiktu datu lauku.
- Andarāba upe Afganistānā (_Andarāb_), Baglānas vilajetā, Kondozas labā satekupe.
- Gaznī upe Afganistānā, Gardīzas labā satekupe, Gaznī un Vardakas vilajetā.
- Volta Upe Āfrikā, Ganā (angļu val. "Volta"), veidojas satekot Baltajai un Melnajai Voltai, kas abas sākas Burkinfaso teritorijā, garums - 1600 km (kopā ar Melno Voltu), ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī.
- Ngoko Upe Āfrikā, Kamerūnas un Kongo Republikas robežupe visā tās garumā \~140 km, Sangas labā krasta pieteka, izveidojas, satekot Dža un Bumbai.
- Limpopo Upe Āfrikas dienvidos (angļu val. "Limpopo"), DĀR un Mozambikā, vidustecē DĀR robežupe ar Botsvānu un Zimbabvi, garums - 1800 km, sākas Vitvatersrandas grēdā, satekot Marikai un Krokodailai, ietek Indijas okeānā.
- Bandama Upe Āfrikas rietumu daļā, Kotdivuārā, veidojas satekot Baltajai un Sakanajai Bandamai, garums kopā ar Balto Bandamu \~700 km, ietek Gvinejas līcī, krāčaina.
- Mulūja Upe Āfrikas ziemeļrietumos ("Oued Moulouya"), Marokā, garums - 520 km, sākas Vidusatlasā, ietek Vidusjūrā.
- Maizīte Upe Aizkraukles un Skrīveru pagastā, Daugavas senlejas malā, satekot ar Braslu veido Dīvaju, garums - 14 km, kritums - 44 m; Bulnetene.
- Devoli Upe Albānijas vidienē ("Devoll"), Semani labā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 181 km.
- Osumi upe Albānijas vidienē ("Osum"), Semani kreisā satekupe, sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 126 km
- Semani Upe Albānijas vidienē ("Semani"), izveidojas, satekot Devoli un Osumi, kas abas sākas Gramosas grēdas rajonā, garums - 85 km, lejtece piejūras zemienē meandrē, ietek Adrijas jūrā.
- Kuskokvima Upe Aļaskā ("Kuskokwim"), garums - 1300 km, sākas Aļaskas grēdas ziemeļu nogāzē satekot Nortforkai un Īstforkai, šķērso Kuskokvimu kalnus, ietek Beringa jūrā, veidojot garu estuāru.
- Rionegro Upe Argentīnā ("Rio Negro"), veidojas Andos, satekot Neukenai un Limajai, garums (kopā ar Neukenu) - 1300 km, tek pa Patagoniju, ietek Atlantijas okeānā.
- Arikarī upe ASV (_Arikaree River_), Kolorādo un Nebraskas štatā, augštece sezonāli izsīkstoša, satekot ar Sautforkripablikanu izveido Kanzasas pieteku Ripablikanu.
- Kūsa Upe ASV ("Coosa River"), Dienvidkarolīnas un Alabamas štatā, Alabamas labā satekupe, garums 364 km.
- Dablmauntinforka Upe ASV ("Double Mountain Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas labā satekupe.
- Kanzasa Upe ASV ("Kansas"), Kanzasas štatā, Misūri labā krasta pieteka, veidojas satekot Ripablikanai un Smokihilai, kas sākas Augstajos līdzenumos, garums - 275 km (kopā ar Smokihilu - \~1000 km).
- Nabesna Upe ASV ("Nabesna"), Aļaskā, sākas no šļūdoņa Vrangeļa kalnu nogāzē, garums - 117 km, satekot ar Čisanu izveido Jukonas kreisā krasta pieteku Tananu.
- Ohaio Upe ASV ("Ohio River"), Misisipi kreisā krasta pieteka, garums - 1579 km, sākas 214 m vjl., satekot divām upēm, kuru iztekas ir Apalaču kalnos.
- Potomaka Upe ASV ("Potomac"), garums (kopā ar Sautpotomaku) - 590 km, ar estuāru - 780 km, sākas Apalačos satekot Nortpotomakai un Sautpotomakai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī.
- Ripablikana Upe ASV ("Republican River"), Kolorādo, Nebraskas un Kanzasas štatā, Kanzasas kreisā satekupe.
- Soltforka Upe ASV ("Salt Fork Brazos River"), Teksasas štatā, Brazosas kreisā satekupe.
- Smokihila Upe ASV ("Smoky Hill River"), Kolorādo un Kanzasas štatā, Kanzasas labā satekupe, garums - \~725 km.
- Talapūsa Upe ASV ("Tallapoosa River"), Alabamas štatā, Alabamas kreisā satekupe.
- Tanana Upe ASV ("Tanana River"), Aļaskā, Jukonas kreisā krasta pieteka, garums - 940 km, izveidojas, satekot Nabesnai un Čisanai, kas abas tek no šļūdoņiem Vrangeļa kalnos.
- Brazosa Upe ASV (angļu val. "Brazos"), Teksasas štatā, garums - 1530 km, sākas Ļanoestakadā, satekot Soltforkai un Dablmauntinforkai, ietek Meksikas līcī.
- Plata Upe ASV (angļu val. "Platte River"), Misūri labā krasta pieteka, garums - 510 km (kopā ar Nortplatu 1415 km), satekupes Nortplata un Sautplata sākas Klinšu kalnos.
- Apalačikola upe ASV dienvidaustrumu daļā (_Apalachicola River_), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojama līdz Kolumbusai.
- Čatahūčī Upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Chattahoochee River"), Apalačikolas labā satekupe, garums 660 km.
- Flinta Upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Flint River"), Džordžijas štatā, Apalačikolas kreisā satekupe, sākas Apalaču dienvidos.
- Ziemeļu Redrivera upe ASV un Kanādā (“Red River of the North”), garums — 920 km, sākas Minesotas štatā, satekot Bua de Sū un Oterteilai, plūst pa Centrālajiem līdzenumiem, ir Minesotas robežupe ar Dienvidakotu un Ziemeļdakotu, ietek Vinipega ezerā.
- Džeimsa Upe ASV, garums - \~550 km, veidojas Apalačos, satekot Džeksonai un Kaupasčerai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, veido Hemptorodsas līci.
- Tenesī Upe ASV, Ohaio kreisā krasta pieteka, garums - 1050 km, kopā ar Holstonu 1470 km, veidojas Apalaču rietumu nogāzē satekot Holstonai un Frenčbrodai.
- Nortpotomaka Upe ASV, Potomakas kreisā satekupe.
- Sautpotomaka Upe ASV, Potomakas labā satekupe.
- Dosona Upe Austrālijas austrumos ("Dawson"), Ficrojas labā satekupe, garums - 400 km.
- Makenzi Upe Austrālijas austrumos ("Mackenzie"), Ficrojas kreisā satekupe.
- Rufidži Upe Austrumāfrikā (angļu val. "Rufiji"), Tanzānijā, garums (kopā ar Luvegu) - \~1400 km, sākas kalnos uz austrumiem no Ņasas ezera, satekot Luvegu un Kilombero, ietek Indijas okeānā.
- Tigra Upe Āzijas dienvidrietumos, Turcijā un Irākā, Sīrijas un Turcijas robežupe (angļu val. "Tigris"), garums - 1850 km, sākas Armēnijas kalnienes nogāzēs, lejtecē satekot ar Eifratu, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī.
- Megna Upe Bangladešā ("Meghna"), Gangas un Bramaputras kopējās deltas austrumu daļas atteka, veidojas satekot vienai no Bramaputras austrumu attekām un Surmai, garums \~240 km, saplūstot ar deltas galveno atteku (Padma), veido līdz 60 km platu estuāru.
- Beni Upe Bolīvijā ("Rio Beni"), Madeiras kreisā satekupe, garums – \~1500 km, sākas Andos, augštecē krāčaina, lejtecē meandri.
- Mamore Upe Bolīvijā ("Rio Mamore"), Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande.
- Akari upe Brazīlijā (_Acari, Rio_), Amazonasas štatā, Madeiras pietekas Kanumanas kreisā satekupe.
- Paranaiba Upe Brazīlijā ("Paranaiba"), Paranas labā satekupe, garums - 860 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mata da Kordas grēdā, tek pa dziļu ieleju, krāčaina.
- Dosi Upe Brazīlijā ("Rio Doce"), Minasžerisa un Espritu Santa štatā, garums \~600 km, veidojas Brazīlijas plakankalnē satekot Pirangai un Šopotai, ietek Atlantijas okeānā.
- Takutu Upe Brazīlijā ("Rio Tacutu"), Roraimas štatā, kā arī Brazīlijas un Gajānas robežupe, Riubranku kreisā satekupe.
- Urarikuera Upe Brazīlijā ("Rio Uraricoera"), Roraimas štatā, Riubranku labā satekupe.
- Madeira Upe Brazīlijā (port. val. "Madeira"), augštecē īsā posmā robežupe ar Bolīviju, Amazones labā krasta pieteka, veidojas satekot Mamorei un Beni, garums - 1350 km, kopā ar Mamori 3230 km, pie ietekas 2,7 km plata, pali X-V, līmeņa svārstības \~12 m.
- Tokantinsa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 2850 km, veidojas Brazīlijas plakankalnes vidusdaļā, satekot Maranjanai un Almasai, ietek Amazones attekā Parā, veidojot estuāru.
- Tapažosa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, veidojas Brazīlijas plakankalnē, satekot Žuruenai un Sanmanuelai, garums - \~2000 km (kopā ar Žuruenu), lejtecē, tekot pa Amazonas zemieni platums sasniedz 15 km, palos līmenis ceļas par 7-8 m.
- Urugvaja Upe Brazīlijā, Argentīnā un Urugvajā (port. val. "Uruguai", sp. val. "Uruguay"), garums - 2200 km (kopā ar Pelotasu), veidojas Brazīlijas plakankalnes Žerala grēdā, satekot Pelotasai un Kanoasai, ietekot Atlantijas okeānā kopā ar Paranu veido Laplatas estuāru.
- Piranga Upe Brazīlijā, Dosi labā satekupe.
- Riubranku Upe Brazīlijā, Roraimas štatā (port. val. "Rio Branco"), Riunegru kreisā krasta pieteka, kas izceļas, satekot Urarikuerai, kas sākas Parimas grēdas austrumu nogāzēs (Gvajānas plakankalnē) un Takutu, kas sākas Kamoas kalnos, garums - (kopā ar Urarikveru) 1300 km.
- Iskara Upe Bulgārijas rietumu daļā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 368 km, satekupes Beli Iskara un Černi Iskara iztek no Rilas masīva.
- Sanga Upe Centrālāfrikas Republikā un Kongo Republikā, arī abu šo valstu robežupe ar Kamerūnu (dažu kilometru garumā ar katru), Kongo labā krasta pieteka, veidojas Adamavas plakankalnes dienvidaustrumos, satekot Kadeji un Mamberei, garums - \~790 km, kopā ar Kadeji - \~1300 km.
- Šari Upe Centrālajā Āfrikā, CĀR, Čadā, lejtecē Čadas un Kamerūnas robežupe (fr. val. "Chari"), garums - \~1400 km (kopā ar Vamu), veidojas satekot Bamingi un Gribingi, ietekot Čada ezerā, kopā ar Logoni veido kopēju deltu.
- Ubangi Upe Centrālajā Āfrikā, Kongo pieteka, Kongo Demokrātiskās Republikas, Kongo Republikas un Centrālāfrikas Republikas robežupe, veidojas satekot Mbomu un Velei, garums - \~1200 km.
- Pandža Upe Centrālajā Āzijā, Tadžikistānas un Afganistānas robežupe visā garumā, Amudarjas kreisā satekupe (labā - Vahša), garums - 921 km, veidojas satekot Pamirai un Vāhānai.
- Ili Upe Centrālāzijā (Ķīnā un Kazahstānā), garums - 1001 km (kopā ar Tekesu 1439 km), veidojas satekot Tekesai un Kungesai Austrumtjanšanā (Ķīnā), ietek Balhaša ezerā.
- Vltava Upe Čehijā ("Vltava"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, satekupes sākas Šumavā.
- Mže Upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas kreisā satekupe, garums - 107 km.
- Radbuza Upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas labā satekupe, garums - 111 km.
- Bahrelgazāla Upe Dienvidsudānā ("Bahr el Ghazal"), Baltās Nīlas kreisā krasta pieteka, garums - 241 km, veidojas no vairākām satekupēm, kas sākas plašos purvos, vasaras lietus sezonā plaši pārplūst.
- Sobāta Upe Dienvidsudānā, Baltās Nīlas labā krasta pieteka, izveidojas, satekot Baro un Piborai uz Etiopijas robežas, garums kopā ar Baro - 730 km.
- Pibora Upe Dienvidsudānā, lejtecē arī Dienvidsudānas un Etiopijas robežupe, Sobātas kreisā satekupe.
- Kangena upe Dienvidsudānas austrumos, Piboras kreisā satekupe.
- Agvei upe Dienvidsudānas austrumos, Piboras labā satekupe.
- Kaļķupe upe Dundagas pagastā, Pilsupes kreisā satekupe, dažkārt uzskatīta arī par Pilsupi visā garumā līdz ietekai Rīgas līcī, garums - \~12 km; Kaļķupīte.
- Baro Upe Etiopijā, lejtecē arī Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe, Sobātas labā satekupe.
- Majenna Upe Francijas rietumu daļā ("Mayenne"), garums - 200 km, satekot ar Sartu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā.
- Sarta Upe Francijas rietumu daļā ("Sarthe"), garums - 285 km, sākas Armorikas augstienē, tek pa Luāras zemieni, meandrē, satekot ar Majennu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā.
- Prānhita Upe Indijā ("Prānhita"), Godāvari kreisā krasta pieteka, Mahāraštras un Āhndra Pradēšas štata robežupe \~250 km garumā, izveidojas Mahāraštras štatā, satekot Vardhai un Pengangai.
- Ganga Upe Indijā un Bangladešā (sanskritā "Ganga"), garums - 2700 km, sākas Himalajos >4500 m vjl., no satekupēm Bagirati un Alaknandas, ietek Bengālijas līcī, 500 km no ietekas kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē (~100000 kvadrātkilometru), lejtecē plūdmaiņu ietekme līdz 300 km (3-5,5 m).
- Menamčaopraja Upe Indoķīnas pussalā (taju val. "Mae Nam Chao Phraya"), veidojas satekot 3 upēm - Pingai, Nanai un Jomai, garums - 1500 km (kopā ar Pingu), iztekas sākas Kuntana grēdā \~2000 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūras Siāmas līcī; Menama.
- Šatelaraba Upe Irākā, lejtecē Irānas un Irākas robežupe (arābu val. "Shatt al Arab"), garums - 195 km, veidojas satekot Tigrai un Eifratai, ietek Persijas līcī.
- Sefīdrūda Upe Irānas ziemeļrietumos ("Sefīd Rūd"), veidojas, satekot Kezelūzenai un Sahāsrūdai, ietek Kaspijas jūrā, veido deltu, garums kopā ar Kezelūzanu - 720 km, tek pa aizu starp Elbursu un Bogrovdaga kalniem, Gilanas zemienē izmanto apūdeņošanai.
- Kezelūzana Upe Irānas ziemeļrietumu daļā ("Qezel Ūzan), Sefīdrūdas kreisā satekupe.
- Sahāsrūda Upe Irānas ziemeļu daļā ("Sahās Rūd"), Sefīdrūdas labā satekupe.
- Vestarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas kreisā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja.
- Eistarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas labā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja.
- Hēradsvehtna upe Islandes Ziemeļu Zemē, ietek Skāgafjordā, izveidojas satekot Eistarijēgilsau un Vestarijēgilsau, kas abas iztek no Hofsjegidla ledāja.
- Mamberano Upe Jaungvinejas salas rietumos ("Mamberano"), Indonēzijā, satekupes Tarika un Taritata sākas Maokes kalnos, garums (kopā ar Taritatu) - \~750 km, ietek Klusajā okeānā pie d'Irvila raga.
- Barito Upe Kalimantānas salā ("Barito"), Indonēzijā, garums - 885 km, sākas Millera kalnu dienvidos, satekot Nurungai un Busangai, ietek Javas jūrā, kuģojama 400 km.
- Džerema Upe Kamerūnā ("Djerem"), Sanagas labā satekupe.
- Loma upe Kamerūnā ("Lom"), Sanagas kreisā satekupe.
- Sanaga Upe Kamerūnā ("Sanaga"), veidojas Adamavas plakankalnē satekot Džeremai un Lomai, garums kopā ar Djeremu - 918 km, ietek Gvinejas līcī.
- Dža Upe Kamerūnā, lejtecē arī robežupe ar Kongo Republiku, Ngoko labā satekupe.
- Bumba Upe Kamerūnā, Ngoko kreisā satekupe.
- Nortsaskačevana Upe Kanādā ("North Saskatchewan"), Saskačevanas satekupe, garums - 1223 km, sākas Klinšu kalnos Albertas provinces rietumos, lejtece Saskačevanas provinces vidusdaļā.
- Pīsrivera Upe Kanādā, Sleivas kreisā krasta pieteka, garums - 1920 km, veidojas Klinšu kalnos, satekot Finli un Parsnipai.
- Sautsaskačevana Upe Kanādas dienvidos ("South Saskattchewan"), Saskačevanas satekupe garums - 1364 km, sākas Klinšu kalnos, augštecē saucas - Bova.
- Saskačevana Upe Kanādas dienvidos (angļu val. "Saskatchewan"), veidojas, satekot Nortsaskačevanai un Sautsaskačevanai, kas sākas Klinšu kalnos, garums - 540 km, kopā ar Sautsaskačevanu 1930 km, ietek Vinipega ezerā.
- Žamansarisu Upe Kazahstānā ("Jaman-Sarisw"), Sarisu satekupe, garums - 198 km.
- Sarisu Upe Kazahstānā ("Sarisw"), garums - 761 km, sākas, satekot Žaksisarisu un Žamansarisu, tek pa Kazahstānas sīkpauguraini un Betpakdalas tuksnesi, ietek Telekola ezerā.
- Ilkenkobda Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Iļekas (Urālas pietekas) kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Karahobdai un Sarihobdai, garums - 277 km.
- Karahobda Upe Kazahstānā, Ilkenkobdas satekupe.
- Sarihobda Upe Kazahstānā, Ilkenkobdas satekupe.
- Turgaja Upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā.
- Žaksisarisu Upe Kazahstānā, Sarisu satekupe.
- Ora Upe Kazahstānas Aktebes apgabalā un Krievijas Orenburgas apgabalā, Urālas kreisā krasta pieteka, garums - 332 km, veidojas Mugodžaru rietumu nogāzē, satekot Šijli un Terisbutakai.
- Šijli Upe Kazahstānas Aktebes apgabalā, Oras satekupe.
- Terisbutaka Upe Kazahstānas Aktebes apgabalā, Oras satekupe.
- Šu Upe Kirgizstānā un Kazahstānā, garums - 1186 km, satekupes Džuanarika un Kočkora sākas no Iekšējā Tjanšana ledājiem, ūdeņus plaši izmanto apūdeņošanā un upe izsīkst Aščikola ieplakā, nesasniedzot Sirdarju.
- Karadarja Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km.
- Čatkala Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas kreisā satekupe, garums - 240 km.
- Narina Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā satekupe, garums - 807 km, sākas Centrālā Tjanšana ledājos.
- Tara Upe Kirgizstānā, Kardarjas kreisā satekupe.
- Karakuldža Upe Kirgizstānā, Kardarjas labā satekupe.
- Ahahu upe Kolumbijā (_Ajajú, Rio_), Apaporisas labā satekupe, visā garumā ir Kaketas un Gvavjares departamenta robežupe.
- Ruki Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ruki"), Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Busirai un Mombojai, garums - 105 km (kopā ar Busiru un tās satekupi Čuapu - \~1300 km).
- Lulonga Upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Lopori un Maringai, garums no satekas - 180 km, kopā ar Lopori - \~1000 km.
- Vele Upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos ("Uele"), Ubangi kreisā satekupe, garums - >1000 km, sākas Zilajos kalnos uz ziemeļrietumiem no Alberta ezera; Uele.
- Belaja upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas satekupēm, garums - 44 km.
- Čornaja Upe Kreivijas Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas sateupēm, garums - \~40 km.
- Birjusa Upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona.
- Ingoda Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, satekot ar Ononu veido Šilku, garums - 708 km, sākas Henteja grēdā, sekla, strauja, krāčaina.
- Katuņa Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, satekot ar Biju, veido Obu, garums - 688 km, sākas Beluhas kalna dienvidu nogāzē no Katuņas šļūdoņa 1970 m vjl.
- Peza Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai.
- Bludnaja Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas kreisā satekupe.
- Ročuga Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas labā satekupe, garums - 172 km.
- Piņega Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 779 km, izveidojas, satekot Belajai un Čornajai.
- Vitima Upe Krievijā, Austrumsibīrijā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1837 km, veidojas, satekot Činai un Vitimkanai, sākas Ikatas grēdā Aizbaikālā.
- Boļšojaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km.
- Malijaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km.
- Maja Upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas pieteka, garums - 1053 km, veidojas no divām satekupēm, kas sākas Judoma-Majas kalnienē.
- Ajakita Upe Krievijā, Habarovskas novadā, Burejas grēdā, Amguņas satekupe.
- Suluka Upe Krievijā, Habarovskas novadā, Burejas grēdā, Amguņas satekupe.
- Malijabakana Upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas labā satekupe.
- Katanga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tunguskas kreisā satekupe.
- Kirenga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 746 km, sākas Baikāla grēdā 856 m vjl., satekot divām upēm.
- Abakana Upe Krievijā, Jeņisejas augšteces kreisā krasta pieteka, izveidojas, satekot upēm Boļšaja Abakana un Malijabakana, garums - 514 km (kopā ar Boļšaja Abakana).
- Boļšaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, garums - 133 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas labā satekupe.
- Malaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas kreisā satekupe.
- Učkulana Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva šļūdoņa.
- Ullukama Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja.
- Meža Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka, garums - 186 km, veidojas satekot Koņugai un Mičugai, kuras sākas Ziemeļuvālos.
- Laba Upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka, garums - 214 km, izveidojas, satekot Boļšajai un Malajai Labai.
- Čuņa Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennaja Tungunskas labā krasta pieteka, garums - 1000 km, veidojas satekot Severnaja Čuņai un Južnaja Čuņai.
- Oba Upe Krievijā, Rietumsibīrijā, veidojas satekot Bijai un Katuņai, garums - 3650 km (kopā ar Katuņu 4338 km, kopā ar Irtišu 5410 km), ietek Karas jūrā.
- Dulgalaha Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā satekupe.
- Sartanga Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā satekupe, garums 620 km, sākas Verhojanskas grēdāja ziemeļu nogāzē, lejtece Janas-Oimjakonas kalnienē, gk. sniegūdeņu pieplūde.
- Ožogina Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka, garums - 523 km, sākas Momas grēdā, satekot Sulakanai un Deļkju.
- Molodo Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu.
- Muna Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 715 km, veidojas satekot Ortomunai un Ulahanmunai.
- Deļkju Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā.
- Sulakana Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā.
- Rosoha Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Alazejas kreisā krasta pieteka, garums - 453 km, līkumo pa ezeriem un purviem bagāto Kolimas zemieni, veidojas satekot Iļinjurjahai un Argajurjahai.
- Alazeja Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Iļinjurjaha Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe, garums - 337 km.
- Argajurjaha Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe.
- Ņeiva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņicas kreisā satekupe.
- Lozjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā satekupe, garums - 637 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē.
- Sosjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā satekupe, garums - 635 km, sākas Urālu austrumu nogāzē.
- Poluja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Obas labā krasta pieteka, veidojas Rietumsibīrijas līdzenumā, satekot Glubokijpolujai un Suhojpolujai, garums - 369 km.
- Glubokijpoluja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Polujas satekupe, garums - 266 km.
- Suhojpoluja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Polujas satekupe.
- Pura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļu daļā, garums - 389 km, ietek Karas jūras Tazas līcī, veidojas satekot Aivasedapurai un Pjakupurai.
- Pjakupura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā satekupe, garums - 542 km (kopā ar Jangjagunu - 635 km).
- Aivasedapura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras labā satekupe.
- Parabeļa Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, veidojas Vasjugaņjes purvos, satekot Kengai un Čuzikai.
- Čuzika Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Parabeļas kreisā satekupe.
- Kenga Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Parabeļas labā satekupe, garums - 498 km.
- Juga Upe Krievijā, Vologdas un Kirovas apgabalā, satekot ar Suhonu veido Ziemeļu Dvinu, garums - 574 km, sākas Ziemeļuvālos.
- Andijas Koisu upe Krievijas Dagestānas Republikā (_Andijskoe Kojsu_), Sulakas kreisā satekupe.
- Sulaka Upe Krievijas Dagestānas Republikā, garums - 144 km, veidojas, satekot Avāras Koisu un Andijas Koisu, tek 700-1500 m dziļā kanjonā, ietek Kaspijas jūrā.
- Čirahčaja Upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas kreisā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas ziemeļaustrumu nogāzē.
- Kuraha Upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas labā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzē.
- Gjuļgeričaja Upe Krievijas Dagestānas Republikā, izveidojas, satekot Čirahčajai un Kurahai, kas abas sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Samuru kopēju deltu.
- Ziemeļu Dvina upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, garums — 744 km (kopā ar Suhonu 1300 km), veidojas, satekot Vičegdai un Mazajai Ziemeļu Dvinai, kas savukārt veidojusies satekot Suhonai un Jugai, ietek Baltajā jūrā; Severnaja Dvina; Ziemeļdvina.
- Uda Upe Krievijas Habarovskas novadā, garums - 457 km (kopā ar satekupi Aņjandžu - 520 km), sākas Džagdi grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Ohotskas jūras Udas līcī.
- Aņjandža Upe Krievijas Habarovskas novadā, Udas satekupe, garums - 63 km.
- Prēgele Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, garums - 123 km, veidojas satekot Angrapai un Instručai, ietek Baltijas jūras Vislas līča Kaļiņingradas līcī; Pregoļa.
- Angrapa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe, augštece Polijā, kur saucas - Vengorapa, iztek no Mamrija ezera.
- Instruča Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) labā satekupe.
- Agrapa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles kreisā satekupe, izteka Polijā.
- Aksauta upe Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas pietekas Malijzeļenčukas labā satekupe, iztek no ledāja pie Ercaho virsotnes Lielajā Kaukāzā.
- Usa Upe Krievijas Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 365 km, izveidojas, satekot Malaja Usai un Boļšaja Usai.
- Boļšaja Usa upe Krievijas Komi Republikā, Usas satekupe, garums — 98 km, sākas Polāro Urālu ziemeļrietumu nogāzē.
- Malaja Usa upe Krievijas Komi Republikā, Usas satekupe, sākas Polāro Urālu ziemeļrietumu nogāzē.
- Tasejeva Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Angāras kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Čunai un Birjusai, garums - 116 km (kopā ar Čunu - 1319 km).
- Amila Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas kreisā satekupe, izteka Kurtušibinas grēdas ziemeļaustrumos pie Tivas Republikas robežas.
- Kazira Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas labā satekupe, garums - 388 km, izteka Irkutskas apgabala rietumos, Udas grēdas ziemeļaustrumos.
- Tuba Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, veidojas satekot Kazirai un Amilai, kuras sākas Austrumsajānos, garums - 119 km (kopā ar Kaziru - 507 km), tek pa paugurainu stepi, plašajā palienē sadalā vairākos atzaros, ietek Krasnojarskas ūdenskrātuvē.
- Selenjaha Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 796 km, veidojas Čerska grēdājā satekot Hargisalai un Ņamņai, tek pa Momas-Selenjahas ieplaku un Abijas zemieni.
- Hargisala Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe, garums - 49 km.
- Ņamņa Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe.
- Veņovka Upe Krievijas Tulas apgabalā, Osjotras labā satekupe.
- Lundonga Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas kreisā satekupe.
- Kema Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā satekupe, garums - 105 km.
- Užava Upe Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 67 km, kritums - 46 m, sākas netālu no Gudeniekiem satekot grāvjiem, ietek Baltijas jūrā; Dižupe; Zirgmežupe.
- Amodzjana upe Ķīnā (_Amo Jiang_), Juņnaņas provincē, Lisjaņdzjanas kreisā satekupe.
- Arguņa Upe Ķīnā un Krievijā (Čitas apgabalā), Amūras satekupe (ar Šilku), garums - 1260 km, sākas Lielajā Hingānā Ķīnā, lejtecē ir Ķīnas un Krievijas robežupe (950 km).
- Jundinhe Upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni.
- Hotana Upe Ķīnas rietumu daļā (angļu val. "Khotan"), Tarimas labā krasta pieteka, garums (kopā ar Karakašu) - 1035 km, sākas, satekot Karakašai un Jurunkašai Karakorumā un Kuņluņa rietumos, šķērso Taklamakana tuksnesi.
- Jarkanta Upe Ķīnas ziemeļrietumos ("Yarkant He"), Tarimas vidējā satekupe, garums - \~1000 km, sākas Karakoruma ledājos, šķērso Kunluna atzarus, Tarimas līdzenumu.
- Tarima Upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Tarim He"), veidojas satekot Aksu (dod 70-80% kopējās noteces), Jarkendai un Hotanai, garums - 2030 km (kopā ar Jarkendu), ietek Lopnūra ezerā.
- Urunga Upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~750 km, veidojas Mongolijas Altajā satekot Bulgangolai un Čingilai, grīva nepastāvīga, vasaras uzplūdienos ietek gan Baganura, gan Uļungura ezerā.
- Andumupe Upe Latvijā, Talsu novadā, Virbupes kreisā satekupe.
- Andrupe Upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte.
- Jūra upe Lielbritānijā (_Ure_), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas labā satekupe.
- Ūza Upe Lielbritānijā ("Ouse"), Anglijā, garums - 99 km, veidojas satekot Sveilai un Jūrai, ietek Ziemeļjūrā.
- Sveila Upe Lielbritānijā ("Swale"), Anglijas ziemeļu daļā, Ūzas kreisā satekupe, garums - 125 km.
- Ūla upe Lietuvā, Merķes kreisā krasta pieteka, izveidojas pie Dubičiem satekot Katrai un Peļasai no Baltkrievijas.
- Minija Upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 213 km, sākas Didova ezerā Žemaitijas augstienē, satekot ar Nemunas atteku Atmatu, veido deltu, Klaipēdas kanāls savieno ar Kuršu jomu.
- Gauja upe Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidaustrumos, Havjas labā satekupe uz Baltkrievijas robežas.
- Umm Rbija upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā.
- Tuspana Upe Meksikas Verakrusas pavalstī, izveidojas, satekot Vinasko un Pantepekai, ietek Meksikas līcī.
- Piva Upe Melnkalnē, Drinas kreisā satekupe.
- Tara Upe Melnkalnē, Drinas labā satekupe, garums 140 km.
- Onona Upe Mongolijā un Krievijā, Šilkas labā satekupe (Amūras baseins), garums - 1032 km, sākas Henteja grēdas ziemeļaustrumu nogāzē.
- Dzavhana Upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol"), garums - 808 km, sākas Hangaja grēdas dienvidrietumos, satekot Bujantgolai un Šarausgolai, ietek Airagnura ezerā, kas savienots ar Hirgisnura ezeru.
- Olifantsa Upe Namībijā ("Olifants"), Auobas kreisā satekupe, sezonāli izžūst.
- Tāna upe Norvēģijā (_Tana_), robežupe ar Somiju, kur saucas - Teno (_Teno_, senāk arī _Tenojoki_), garums - 344 km, satekupes Kārāšjohka un Inarijoki sākas Mānselkes ziemeļu nogāzē, ietek Barenca jūras Tanafjordā.
- Esterdālelvena Upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas kreisā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos Norvēģijā, garums - 280 km.
- Vesterdālelvena Upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas labā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos.
- Inarijoki upe Norvēģijas un Somijas ziemeļos, lielākajā daļā tecējuma abu valstu robežupe, satekot ar Kārāšjohku izveido Tānu (somu - Teno).
- Kārāšjohka upe Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē, Tānas kreisā satekupe.
- Kolorado Upe Patagonijas ziemeļos (sp. val. "Rio Colorado"), Argentīnā, garums - 1200 km, sākas Andos, satekot Riograndei un Barankasai, ietek Atlantijas okeāna Elrinkona līcī; Riokolorado.
- Altopurusa upe Peru (_Alto Purús, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos un Brazīlijas Akri štatā, Purusas kreisā satekaupe.
- Maranjona Upe Peru, Amazones kreisā satekupe, garums - 1600 km, sākas Peru Andos, Rietumkordiljeras austrumu nogāzē 4840 m vjl., satekot ar Ukajali veido Amazoni.
- Vengorapa upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļaustrumu daļā, iztek no Mamrija ezera, lejtece Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Angrapa, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe.
- Dunajeca Upe Polijas dienvidos ("Dunajec"), Vislas labā krasta pieteka, garums 247 km, sākas Tatros satekot Bjali Dunajecai un Čarni Dunajecai pie Novi Targas.
- Lielā Jugla upe Rīgas pilsētā un Garkalnes, Ropažu un Mālpils novadā, garums — 62 km, kritums — 70,6 m, sākas Mālpils novadā satekot Mērgupei un Sudai, pirms ietekas Juglas ezerā satek ar Mazo Juglu.
- Melnsilupe upe Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Melnsila, garums - 2,2 km, veidojas satekot Milzgrāvim un Lorumupei; Melnsila.
- Someša Upe Rumānijā ("Somesul" un Ungārijā, kur saucas - Samoša "Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai.
- Kereša Upe Rumānijā un Ungārijā, Tisas kreisā krasta pieteka, veidojas no 3 satekupēm, kas sākas Apusenos, garums - 580 km.
- Somešulmika Upe Rumānijā, Somešas kreisā satekupe, izteka - Bihoras grēdā.
- Somešulmare Upe Rumānijā, Somešas labā satekupe, izteka - Austrumkarpatos.
- Velika Morava upe Serbijā ("Velika Morava"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 245 km, izveidojas, satekot Južna Moravai un Zapadna Moravai.
- Južna Morava upe Serbijā (“Južna Morava”), Velika Moravas labā satekupe.
- Zapadna Morava upe Serbijā (“Zapadna Morava”), Velika Moravas kreisā satekupe.
- Drina Upe Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā un lielākajā daļā garuma šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums 340 km, veidojas Dināru kalnienē, satekot Pivai un Tarai.
- Kolima Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Jana Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, garums - 872 km (kopā ar Sartangu 1492 km), satekupes Dulgalaha un Sartanga sākas Verhojanskas grēdāja dienvidos, ietek Laptevu jūrā.
- Indigirka Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1726 km, veidojas satekot Hastahai un Tarinjurjahai Halkanas grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Ondava Upe Slovākijā, Bodrogas kreisā satekupe, garums - 146 km.
- Slana Upe Slovākijā, Šajo kreisā satekupe, garums - 111 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu austrumu daļā, uz Ungārijas robežas sateka ar Rimavu.
- Rimava Upe Slovākijā, Šajo labā satekupe, garums - \~90 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu vidusdaļā, uz Ungārijas robežas satek ar Slanu.
- Muonio Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās somu nosaukums (zviedru - Muonioelvena), izveidojas, satekot Leteseno un Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvena), satekot ar Tornelvenu izveido Tornionjoki (zviedru - Torne), kas ietek Botnijas līcī.
- Muonioelvena Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās zviedru nosaukums (somu - Muonio), izveidojas, satekot Leteseno un Šēnšemeelvenai (somu - Konkemeeno), satekot ar Tornelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas ietek Botnijas līcī.
- Konkemeeno Upe Somijas ziemeļos, robežupe ar Zviedriju (zviedru nosaukums - Šēnšemeelvena), satekot ar Leteseno izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu).
- Leteseno Upe Somijas ziemeļrietumos, satekot ar Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvenu) izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu), kas ir robežupe ar Zviedriju.
- Tornionjoki Upe Somijas ziemeļu daļā, robežupe ar Zviedriju (kur saucas - Torne), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonio (zviedru - Muonioelvena), ietek Botnijas līcī.
- Lielupe Upe Strenču novada Jērcēnu pagastā, kas satekot ar Andrupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums kopā ar Krāčupi - 19 km.
- Vahša Upe Tadžikistānā, Amudarjas labā satekupe, garums - 524 km, veidojas Aizalaja grēdā (Kirgizstānā), satekot Kizilsu un Muksu.
- Amūra Upe Tālajos Austrumos, Ķīnas un Krievijas robežupe (ķīniešu valodā "Heilong Jiang" - Heilundzjana), garums - 2824 km, veidojas satekot Arguņai un Šilkai, lielākajā daļā garuma Krievijas un Ķīnas robežupe, lejtece Krievijas Federācijas Habarovskas novadā, ietek Ohotskas jūras Sahalīnas līcī, kuģojama visā garumā.
- Alakste upe Talsu novada Dundagas pagastā, Pāces labā satekupe; Krēķupe; Zeltupe.
- Slampe Upe Tukuma novada Slampes un Džūkstes pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, no satekas ar Džūksti sākas Kauguru kanāls, kas novada ūdeņus uz Lielupi.
- Eifrata Upe Turcijā, Sīrijā un Irākā ("Euphrates"), veidojas satekot Muratai un Karasu, garums kopā Muratu - 3065 km, sākas Armēnijas kalnienē, satekot ar Tigru, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī.
- Murata Upe Turcijas austrumos ("Murat Nehri"), satekot ar Karasu, veido Eifratu, garums - 610 km, sākas Aladaga grēdā, tek pa Armēnijas kalnieni.
- Karasu Upe Turcijas austrumos, satekot ar Muratu veido Eifratu, garums - 470 km, tek pa dziļām aizām, šķērso Erzurumas un Erzindžanas ieplaku.
- Latorica Upe Ukrainā un Slovākijā, Bodrogas kreisā satekupe, garums - 182 km.
- Tisa Upe Ukrainā, Slovākijā, Ungārijā, Serbijā (ukraiņu, slovāku un serbu val. "Tisa", ungāru val. "Tisza"), Donavas lielākā pieteka, garums - 966 km, sākas Austrumkarpatos \~2000 m vjl., satekot Bila Tisai un Čorna Tisai.
- Samoša Upe Ungārijā ("Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucās Someša ("Somesul"), kopējais garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai.
- Šajo Upe Ungārijas ziemeļaustrumos, Tisas labā krasta pieteka, garums - 111 km, satekupes Slana un Rimava.
- Surhondarja Upe Uzbekistānā, Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 196 km (kopā ar Karatagu - 306 km), veidojas Hisaras grēdas dienvidu nogāzē, satekot Tupalangdarjai un Karatagai.
- Čirčika Upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pieteka, veidojas satekot Piskomai un Čatkalai, garums 173 km (kopā ar Čatkalu - 413 km), sniegūdeņu pieplūde, izmanto enerģētikā un apūdeņošanai.
- Piskoma Upe Uzbekistānā, Sirdarjas labā krasta pietekas Čirčikas labā satekupe, garums - \~150 km.
- Mulde Upe Vācijā ("Mulde"), Elbas kreisā krasta pieteka, Saksijā un Saksijā-Anhaltē, garums - 124 km, izveidojas, satekot Freibergas Muldei un Cvikavas Muldei.
- Rēdnica Upe Vācijā ("Rednitz"), Rēgnicas satekupe, garums - 115 km.
- Rēgnica Upe Vācijā ("Regnitz"), Mainas kreisā krasta pieteka, garums - 68 km (kopā ar satekupi Rēdnicu - 183 km), iztekas Franku Albā, ieteka lejpus Bambergas.
- Vera Upe Vācijā ("Werra"), Vēzeres labā satekupe, garums - 292 km, izteka Tīringenes Meža dienvidos 812 m vjl., līdz satekai ar Fuldu kritums 695 m.
- Fulda Upe Vācijā, Hesenes federālajā zemē, lejtecē arī Hesenes un Lejassaksijas robežupe, Vēzeres kreisā satekupe, garums - 218 km.
- Maina Upe Vācijas vidusdaļā ("Main"), Reinas lielākā pieteka, garums - 524 km, veidojas satekot Rotermainai (no Franku Albas) un Veisarmainai (no Fihtela kalniem), ieteka iepretī Maincai.
- Vēzere upe Vācijas ziemeļu daļā, veidojas satekot Verai un Fuldai, garums - 452 km, ietekot Ziemeļjūrā veido līdz 10 km platu grīvlīci.
- Anuļa upe Valmieras novada Kocēnu pagastā, Jumāras kreisā satekupe, garums - 16 km.
- Apure upe Venecuēlā (_Apure, Rio_), Orinoko kreisā krasta pieteka, garums - 1580 km, veidojas satekot Uribantei un Sararei, kas sākas Andos.
- Irbe Upe Ventspils novadā, veidojas satekot Rindai un Stendei, garums - 32 km, kritums - 8 m, ietek Baltijas jūrā Irbes šaurumā; Irve; Dižirbe; Dižirve; Lielirbe.
- Amudarja Upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā.
- Sirdarja Upe Vidusāzijā (Uzbekistānā, Tadžikistānā un Kazahstānā), garums - 2212 km, veidojas Ferganas ielejas ziemeļaustrumu daļā satekot Narinai un Karadarjai, ietek Arāla jūrā.
- Hatanga Upe Vidussibīrijas ziemeļos, Krievijā (Krasnojarskas novadā), veidojas satekot Hetai un Kotujai, garums - 227 km (kopā ar Kotuju - 1636 km), ietek Laptevu jūrā, upes estuārs pāriet Hatangas līcī.
- Kubaņa Upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni).
- Vetasjoki upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Angesanas kreisā satekupe.
- Linaelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Angesanas labā satekupe.
- Dālelvena Upe Zviedrijas vidusdaļā, izveidojas, satekot Vesterdālelvenai un Esterdālelvenai, garums - 240 km (kopā ar Esterdālelvenu - 520 km), ietek Botnijas līcī.
- Šēnšeneelvena Upe Zviedrijas ziemeļos, robežupe ar Somiju (somu nosaukums - Konkemeeno), satekot ar Leteseno izveido Muonioelvenu (somu - Muonio), kas arī ir robežupe ar Somiju.
- Tornelvena upe Zviedrijas ziemeļos, satekot ar Somijas un Zviedrijas robežupi Muonioelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas visā tās garumā arī ir Somijas un Zviedrijas robežupe un ietek Botnijas līcī.
- Torne Upe Zviedrijas ziemeļu daļā, robežupe ar Somiju (kur saucas - Tornionjoki), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonioelvenai (somu - Muonio), ietek Botnijas līcī.
- satekupe Upe, kas satekot ar otru upi veido galveno upi.
- caurupe Upe, kas zināmās dzelzi saturošās vietās nekad neaizsalst.
- rāvupīte Upe, strauts ar necaurspīdīgu, dzelzi saturošu ūdeni.
- koptekupe Upe, tās posms, kas izveidojies divām (vai vairākām) upēm satekot kopā un izveidojot kopēju gultni tālākam tecējumam (piemēram, Daugavas pieteka Berezovka).
- tālvegs upes ielejas dibena, gravas, sengravas visdziļākā ass līnija; ūdens sateces līnija dabā, kas iet pa mikroreljefa ieplaku zemākajām vietām; ievalka (3).
- saka Upju satekas vieta.
- žāklis Upju, ceļu satekas vieta.
- urīnnesaturēšana Urīna nesaturēšana jeb urīna noplūšana, cilvēkam nejūtot tieksmi urinēt.
- slapināt Urinēt (parasti urīna nesaturēšanas gadījumā) - par cilvēkiem.
- vezikoureterālais atvilnis urīnpūšļa satura atvilnis uz urīnvadiem.
- būvlikumi Uz būvēm attiecināmas normas par būvdarbu izpildīšanu saskaņā ar konstrukcijas, būvmateriālu, higiēnas, satiksmes u. tml. prasībām.
- hormonu preparāti uz hormonu bāzes veidoti preparāti, kas satur bioloģiski aktīvas vielas; izmanto dzīvnieku augšanas un nobarošanās paātrināšanai, dzimumdziņu u. c. procesu regulēšanai; šo preparātu pēciedarbība nav pilnībā izpētīta, un tos drīkst lietot tikai tad, ja saskaņo ar veterinārijas speciālistiem.
- objektīvais Uz objektu attiecīgais, no subjekta neatkarīgais; raksturo no cilvēces neatkarīgu parādību eksistenci un patiesu zināšanu saturu.
- listings Uz papīra iespiesti datora programmas saturs un izvaddati.
- izpildu dokuments uz tiesas vai citu institūciju (amatpersonu) nolēmumu pamata piedzinējam izdots noteiktas formas un satura procesuāls dokuments attiecīgo nolēmumu izpildei piespiedu kārtībā.
- šķeteris uz tītavām 3 kopā satītu spoļu vērpums.
- saka Uz tītavām satīta un šķeterē savīta dzija.
- sašūpot uzbudināt, satraukt.
- iekarsināt Uzbudināt, satraukt.
- agitato Uzbudināti, satraukti, nemierīgi.
- exaltē Uzbudināti, satraukti.
- aiztrupināt Uzirdināt zemi (ļaujot tajā satrūdēt mēsliem).
- iejodināt Uzmudināt, ieskubināt, satrakot.
- lidsabiedrība Uzņēmums, kas nodrošina regulāru gaisa satiksmi vienā vai vairākos maršrutos un apkalpo tajos braucošos pasažierus; aviosabiedrība.
- Satiķu dzirnavezers uzpludināts uz Imulas upes Gaiķu pagastā, platība — 11,9 ha; Vecsatiķu dzirnavezers.
- Viesatu dzirnavezers uzpludināts uz Viesatas upes Tukuma novada Viesatu pagastā, platība - 3 ha.
- nervozēt Uztraukt, satraukt.
- sakaisties uztraukties, satraukties, dusmoties.
- tūkšis Uztūkums, satūkums, pampums, tūska.
- saieties Uzturēt draudzīgas, tuvas attiecības (piemēram, bieži satiekoties, apciemojot vienam otru u. tml.).
- saprast Uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
- jūras karšu katalogs uzziņu materiāls par visām noteiktā laikposmā lietojamām jūras kartēm un izmaiņām to saturā; izdod hidrogrāfijas dienesti.
- Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks.
- tinējsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Attelabidae"), neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot, Latvijā konstatēts >15 sugas.
- spraugložņa Vaboļu kārtas dzimta ("Colydiidae"), \~1650 sugu, maz pētīta, Latvijā konstatētas 6 sugas, vaboļu ķermenis 1,3-7,5 mm garš, iegareni ovāls, saplacināts, satopamas gk. zem koku mizas, koksnē, dažas sugas - skudru pūžņos, kompostā, augsnē.
- māņīsspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Micropeplidae"), ķermenis šaurs 1,0-2,5 mm garš, satopamas trūdošās augu atliekās, trūdošā koksnē, dzīvnieku ekskrementos un citur, Latvijā maz pētītas, konstatētas 2-3 sugas.
- Līgotne Vadakstes kreisā satekupe Vītiņu pagastā, garums - 10 km.
- Avīkne Vadakstes labā satekupe Dobeles novada Vītiņu pagastā, garums - 30 km, kritums - 38 m, sākas 3 km uz dienvidaustrumiem no Ķerkliņu ezera pie Sidrabes pilskalna, Austrumkursas augstienes dienvidu malā; Aviekne; Avīkna.
- nosacītais zarojums vadības nodošana noteiktai programmas instrukcijai atkarībā no iepriekšējās instrukcijas izpildes rezultāta vai procesora reģistru satura.
- tiesību pārkāpšana vainu saturoša, prettiesiska personas darbība (vai bezdarbība), kas nodara vai var nodarīt ļaunumu atsevišķām personām, sabiedrībai vai valstij.
- vīstoklis Vairākās kārtās satīts, savīstīts veidojums; arī tīstoklis; arī sainis.
- kaļķaļģes Vairākas, dažādām grupām piederīgas aļģes, kam šūnu apvalki satur no ūdens šķīduma ņemtu kaļķi, vai arī tas pārklāj aļģi no virsas.
- mesa Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - katoļu liturģijas mūzikas daļa.
- rekviēms Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - šādas mises mūzikas daļa.
- tvarstīt Vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu.
- tvārstīt Vairākkārt censties satvert, noķert.
- snaigstīties Vairākkārt sniegties, stiepties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- piedauzīt Vairākkārt spēcīgi piesist, lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu.
- snaikstīt Vairākkārt stiept (piemēram, roku, kaklu), parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- snaikstīties Vairākkārt stiepties, sniegties, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu.
- skraidīt Vairākkārt strauji mainīt objektus, saturu (par domām).
- taustīties Vairākkārt taustīt, parasti, ko meklējot, cenšoties ko satvert.
- snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piemēram, par roku, kaklu).
- tvarstīt Vairākkārt tvert, censties satvert (parasti kustīgu priekšmetu); taustot (ko), censties satvert (to).
- purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
- purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
- kratīt Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (satvertu priekšmetu) noteiktā virzienā šurp turp samērā nelielā attālumā.
- freons Vairāku fluoru saturošu ogļūdeņražu apzīmējums (sākotnēji preču zīme), izmanto par aukstuma aģentu ledusskapjos un saldētavās un kā aktīvo (izsmidzinošo) līdzekli aerosolu flakonos; izplūstot atmosfērā, freons veicina ozona slāņa noārdīšanos.
- polisinusīts Vairāku gaisu saturošo sinusu vienlaicīgs iekaisums.
- kondensatoru baterija vairāku kondensatoru savienojums.
- poliptihs Vairāku saturā saistītu tēlotājas mākslas darbu (piemēram, gleznu) kopums uz vienas pamatnes vai vairākām pamatnēm.
- tireoglobulīns Vairogdziedzera sekretēts, jodu saturošs proteīns.
- Pelnupe Vaives kreisā satekupe.
- Rīdzene Vaives labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
- blāgs Vājš, slikts, sirdīgs, nesaticīgs.
- diegveidīgs pulss vājš, tikko sataustāms pulss.
- mape Vākiem līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas, ādas) priekšmets (kā, parasti dokumentu, zīmējumu, nošu) glabāšanai; šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- spiegot Vākt, zagt valsts vai militāru noslēpumu saturošas ziņas ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai.
- vaļāt Valdīt, pievārēt, saturēt.
- vaļot Valdīt, pievārēt, saturēt.
- sinhronizētās multivides integrācijas valoda valoda multivides satura sinhronizēšanai globālajā tīmeklī, tās sintakse ir līdzīga valodas _HTML_ sintaksei, un tā ļauj vai nu secīgi, vai paralēli izpildīt audio, video vai grafiku.
- bezvadu pārraides iezīmēšanas valoda valoda, kas izveidota šaurjoslas bezvadu ierīču, piemēram, mobilo telefonu un peidžeru satura un lietotāju saskarņu specifikāciju aprakstam.
- notikumu apdarinātājs valodas "JavaScript" lietojumos mehānisms, kas liek skriptam reaģēt uz notikumu (piemēram, klikšķi uz hipersaites vai teksta laukuma satura maiņu), tā izpildi var izraisīt vai nu lietotājs, vai arī skripts.
- lingvodidaktiskā pieeja valodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu un mācību līdzekļu, kā arī mācību organizācijas un sasniegumu vērtēšanas formu izvēli atkarībā no valodas apguves mērķa, uzdevumiem un valodas apguvēja vajadzībām.
- lingvodidaktika Valodas didaktika - valodniecības un pedagoģijas starpnozare, kurā pēta valodas apguves, mācīšanas un mācīšanās procesa teorētiskos pamatus, mērķus, uzdevumus, valodas mācību saturu, valodas mācību principus, pieejas, metodes, metodiskos paņēmienus, kā arī valodas mācību organizācijas formas un valodas mācīšanas un mācīšanās sasniegumu vērtēšanas sistēmu.
- lingvodidaktiskais princips valodas mācību procesa vispārīga pamatprasība, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu un metodisko paņēmienu, kā arī mācību organizācijas formu un valodas mācīšanās rezultātu vērtēšanas formu izvēli konkrēta valodas mācību mērķa sasniegšanai.
- dinamiskās normas teorija valodas normas izpratne, ka satzīst valodas normas mainīgumu.
- emocionāli ekspresīvais stils valodas paveids, ko raksturo autora vērtējoši emocionālā attieksme pret runas saturu un emocionāla iedarbe uz adresātu.
- intonācija Valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas, kas izsaka daļu izteikuma satura.
- atslēgvārds Valodas vārds vai vārdu grupa, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai; atslēgas vārds.
- nozīmes maiņa valodas vienības (parasti - vārda) attiecināšana uz citu konkrēto reāliju konkrētā valodas lietojumā, kas saistīts ar pārmaiņām attiecīgās valodas vienības jēdzieniskajā saturā.
- konotācija Valodas vienības (vārda, vārdformas, frazeoloģisma, teikuma) jēdzieniskā satura uzslāņojums: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība, asociatīvās sēmas.
- denotācija Valodas vienības jēdzieniskā satura (nozīmes galvenā komponenta) izteikšana.
- funkcionālā asimetrija valodas zīmes asimetrija; valodas zīmes formas un satura neatbilstība.
- valodas zīmes asimetrija valodas zīmes formas un satura neatbilstība, piemēram, darbības vārda vienkāršās tagadnes formai _eju_ teikumā _Rīt es eju uz teātri_ ir nākotnes nozīme; valodas zīmes asimetrijas izpausme ir arī polisēmija, sinonīmija, homonīmija un antonīmija.
- apzīmējošais Valodas zīmes teorijā - valodas zīmes materiālais apvalks, kas nesaraujami saistīts ar saturisko pusi jeb nozīmi.
- apzīmējamais Valodas zīmes teorijā - valodas zīmes saturiskā puse jeb nozīme, kas nesaraujami saistīta ar materiālo apvalku jeb apzīmējošo.
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā, piemēram, konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, veido runas aktu tipoloģiju, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā, resp., izteikuma tiešā un slēptā satura attieksmes.
- konstitucionālisms valsts iekārta, kurā varas institūciju un indivīdu tiesību un pienākumu pamatā ir satversme.
- VISC Valsts izglītības satura centrs.
- mācību priekšmeta vai kursa standarts valsts izglītības standarta sastāvdaļa, kas nosaka mācību priekšmeta vai kursa galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmeta vai kursa obligāto saturu, izglītības sasniegumu novērtēšanas formas un kārtību.
- inkorporēšana Valsts likumu sistematizēšana, to izvietošana noteiktā kārtībā publicēšanas procesā, nemainot pašu likumu saturu.
- spiegošana Valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valsti, citas valsts izlūkošanas organizācijai.
- signifikāts Vārda (un jebkuras zīmes) jēdzieniskais saturs, jēga.
- semēma Vārda elementārā nozīme, saturiskā puse.
- denotatīvais komponents vārda leksiskās nozīmes daļa - jēdzieniskais saturs bez stilistiskiem, emocionāliem u. c. nozīmes uzslāņojumiem; nozīmes pamatkomponents.
- nozīmes pamatkomponents vārda leksiskās nozīmes daļa - jēdzieniskais saturs bez stilistiskiem, emocionāliem u. c. nozīmes uzslāņojumiem.
- nozīmes pārnesums vārda vai izteiciena jēdzieniskā satura maiņa (valodas attīstības procesā vai atsevišķā lietojumā), kam pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem; galvenie tēlainā nozīmes pārnesuma veidi ir metafora un metonīmija.
- aplinki Vārdi, ar ko domu izsaka netieši un kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu.
- salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
- zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, kas iekļauts tekstā un ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un gribas plūsmu.
- iespraudums Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un niansē teikuma saturu.
- anastrofa Vārdu pārstatījums teikumā, nemainot saturu.
- Kūla Vārme, Ēdas satekupe.
- Ķīse Vārmes kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, augštece Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, garums - 11 km; Ķīšupe; Tiše.
- Palīce Vārmes labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 4,5 km; Palšče; Palše.
- Vārnu grāvis Vārngrāvis, Mazdursupes satekupe.
- hemokupreīns Varu saturošs proteīns dažu dzīvnieku erotricītos.
- hepatokupreīns Varu saturošs proteīns, līdzīgs hemokupreīnam; izolēts no aknām.
- kuprāti Varu saturošu elementorganisko savienojumu klase.
- nosprazits Varu, arsēnu un kaļķi saturošs miglošanas līdzeklis, lietojams pret augu slimībām un grauzējiem kukaiņiem.
- Alt-Saticken Vecsatiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.
- zaponizēšana Vecu, satrunējušu vai bojātu iespiedumu apstrādāšana ar zapona laku aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi.
- palmira Vēdekļpalma tropu Āzija; satur cukurainu sulu; lapu pumpuri ir ēdami; izturīgo uri ārkārtīgi cieto koksni lieto kā būvmateriālu, kā arī sīkizstrādājumu izgatavošanai.
- taisīt Veidot, izstrādāt (piemēram, noteikta satura, arī formas, tekstu, secinājumu).
- konditoreja Veikals, kur pārdod pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām; šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus; ceptuve, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
- rediģēt Veikt dokumentu vai datņu satura, to izvietojuma vai attēlošanas formu izmaiņas.
- vējkārts Vējkārte - spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis.
- ore Vējluktura detaļa - caurule, kas satur vējluktura virsu.
- aretaloģija Vēlīnā grieķu-romiešu klasicisma reliģiozi-filozofiska satura literatūra.
- ādibuda vēlīnās mahājānas un vadžrajānas budisma mitoloģijā - visu budu un bodhisatvu avots, tiem visiem kopīgās īstenās būtības personificējums, kas simbolizē mūžīgās esamības garīgo vienotību (un nav nekādā sakarā ar monoteistisko reliģiju dieva, pasaules radītāja izpratni).
- savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā; velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus.
- Liepna Veļikajas pietekas Vēdas (Vjadas) kreisā krasta pieteka Alūksnes un Balvu novadā (7 km lejteces Krievijā, bijušajā Abrenes apriņķī), garums — 47 km, kritums — 66,7 m, sākas Liepnas pagastā, satekot meliorācijas grāvjiem.
- vendetta Vendeta - asinsatriebība, paraža nogalināt asinsradinieka slepkavu (izplatīta Korsikas un Sardīnijas salas iedz. vidū).
- Ēda Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, Pieventas līdzenumā, lejtecē ir Rumbas un Vārmes pagasta robežupe, garums - 6 km, kritums - 13,1 m, izveidojas, satekot Šķēdei un Vārmei; Eda; Ede; Ēde; Edus upe.
- Kamārce Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 8 km, kritums - 5 m, veidojas satekot Elkšķenei un Skaldei; Kamagula; Kamarce; Kamačupe; Brida; lejtecē - Dokupe.
- Skalde Ventas pietekas Kamārces kreisā satekupe Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 6 km; Zambe.
- Elkšķene Ventas pietekas Kamārces labā satekupe Ventspils novadā, garums - 14 km, kritums - 14,9 m; Elkšķupe; Elkupe.
- velkmes skapis ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piemēram, ķīmijas laboratorijās).
- jodoventrikulogrāfija Ventrikulogrāfija ar jodu saturošu kontrastvielu.
- pembele vērpjot savilkta, satinusies pakulu pika.
- paraboliskā antena vērstā antena ar parabolisku reflektora spoguli, kura fokusā atrodas aktīvā antena; izmanto radaros, radioteleskopos un satelīttelevīzijas raidījumu uztveršanai.
- novērtēt Vērtējot, analizējot noteikt (kā satura, mērķa u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, arī izprast.
- putnu mēsli vērtīgs, iedarbīgs un koncentrēts organiskais mēslojums, kas satur visas augiem nepieciešamās barības vielas.
- mesidžs Vēstījums; lugas, stāsta, romāna galvenā tēma, kodolīgs satura atsegums.
- diplomātika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskus dokumentus - to rašanos, saturu un formu.
- sfragistika vēstures palīgdisciplīna, kas pētī zīmogu veidus, formu un saturu, kā arī to tiesisko, vēsturisko un kultūrvēsturusko nozīmi; sigillogrāfija.
- ainavceļš Vēsturiski izveidojies ceļš rajonos ar skaistām, pievilcīgām dabas un lauku apdzīvoto vietu ainavām, kur nelielā satiksmes intensitāte ļauj šos ceļus izmantot izklaides braucieniem.
- Krišana Vēsturisks novads Rumānijas ziemeļrietumu pierobežā, no X gs. vaivadija Ungārijas karalistē, no 1451. g. - Transilvānijas satāvdaļa, tagad - Bihoras un daļēji - Aradas žudecs.
- savicināt vicinot satīt.
- hromansils Vidēji leģēts konstrukciju tērauds, kas satur Cr, Mn un Si (katru \~1%).
- pornovideo Videofilmas ar pornogrāfisku saturu.
- šķelps Vidū robots kociņš, ar ko satur lemesnīcu spīļu arklam pie apīžām.
- špruhs Viduslaiku vācu dzejas žanrs ar didaktisku, moralizējošu saturu, raksturīgas divrindes ar blakusatskaņām un četruzsvaru toniskām vārsmām.
- lēņa valsts viduslaiku valsts, kuras valsts satversme atradās lielākā vai mazākā lēņa tiesību ietekmē.
- jogāčāra Vidžnjānavāda - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, radās ap 2. gs., attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
- lubu literatūra viegla satura literatūra bez mākslinieciskas vērtības, domāta laika kavēklim
- dziesmuspēles Viegla satura luga ar dziesmām, dejām un muzikālām starpspēlēm.
- tingeltangels Viegla satura muzikāls uzvedums (piemēram, dziesmuspēle, operete); izprieca, sarīkojums ar banālu mūziku.
- variolācija Vieglas baku formas pūslīšu satura iepotēšana veselam cilvēkam, lai to imunizētu.
- rostīt viegli sadiegt, satrāklēt.
- kutināt Viegli satraukt, uzbudināt (parasti patīkami).
- pieturēt Viegli satvert ar roku un atbalstīt (kādu).
- pieņemt Viegli satvert, saņemt (pie kā); saņemot ar rokām, mazliet pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- frivols Vieglprātīgs, bez dziļāka satura; ne visai pieklājīgs.
- silikalcīts Viela (būvmateriāls), kas satur silīciju un kalcītu.
- abiurēts Viela, kas rodas noārdoties olbaltumu molekulai fermentu vai ķīmisku vielu ietekmē; tā nesatur peptīdu saites un neuzrāda biurēta reakciju.
- lipekļviela Viela, kas satur augu lipekli.
- metilcitizīns Viela, ko satir lancetiskās termopses droga.
- trombokināze Viela, ko satur audu šķidrums un asins plāksnītes un kas paātrina asins recēšanu; piedalās neaktīvā asins protrombina pārvēršanā aktīvajā fermentā trombinā.
- monohidrāts Viela, kuras viena molekula satur vienu kristalizācijas ūdens molekulu.
- neorganiskās vielas vielas, kas nesatur oglekli, kā arī ogļskābes metālu sāļi.
- tauku aizvietotāji vielas, kas veido nepieciešamās sensorās īpašības produktiem ar samazinātu tauku saturu.
- dezinfekcijas līdzekļi vielas, ko lieto infekcijas slimību izraisītāju iznīcināšanai ārējā vidē (uz ādas, telpās, satiksmes līdzekļos, uz sadzīves priekšmetiem un apģērba, kā arī slimnieka izdalījumos).
- kaļķi Vielas, vielu maisījums, kas satur kalcija savienojumus.
- apzīmētājfunkcija Viena no divām terminoloģijas teorijā aprakstītajām termina pamatfunkcijām, kas izpaužas kā jēdziena satura iezīmēšana.
- laktacidogens Viena no fosforskābi saturošām vielām muskuļos, kas spēlē lomu ogļhidrātiem muskuļos noārdoties un atbrīvojot enerģiju.
- primīns Viena no olbaltumvielām, ko satur daži augi.
- glikonskābe Viena no organiskām skābēm, ko satur tējas sēnes dzēriens.
- gadījuma vadīšana viena no pamatmetodēm sociālajā darbā ar gadījumu, kas palīdz cilvēkiem orientēties plašajā pakalpojumu klāstā un saņemt visatbilstošākos pakalpojumus: veic individuālās situācijas un vajadzību izvērtēšanu, nepieciešamo pakalpojumu plānošanu, resursu un pakalpojumu piesaisti.
- Vikipēdija Viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī, brīva daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu.
- leikomaīns Viena no slāpekli saturošām bāzēm, kas veidojas organismā normālā vielmaiņā atšķirībā no ptomaīna, kas veidojas pūšanas gaitā.
- kontekstneatkarība Viena no terminam izvirzītajām zinātniskajām prasībām, kas paredz, ka terminam jābūt ar noteiktu konkrētā nozarē fiksētu saturu (resp. termina nozīmi) jebkurā kontekstā.
- kadinēns Viena no vielām, ko satur jauno priežu dzinumu drogas un to ēteriskās eļļas.
- metilarbutīns Viena no vielām, ko satur parastās miltenes droga.
- pinopikrīns Viena no vielām, ko satur priežu dzinumu droga.
- surogātpasta izplatīšana viena un tā paša ziņojuma kopijas nosūtīšana vairākām interneta lietotāju intereškopām, kuras tās nav pieprasījušas un kuru tematikai neatbilst ziņojumu saturs.
- tulkošana vienā valodā (oriģinālvalodā vai avotvalodā) rakstītā vai runātā vārda, teksta satura, jēgas, domas (ieskaitot zemtekstus u. c.) izteikšana ar citas valodas (mērķvalodas vai tulkojumvalodas) līdzekļiem.
- vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
- transcendents vienādojums vienādojums, kas satur nezināmo kā kādas transcendentas funkcijas argumentu.
- funkcionālvienādojums Vienādojums, kas satur nezināmu f-ju (no noteiktas kopas).
- trigonometrisks vienādojums vienādojums, kas satur trigonometriskās funkcijas.
- diferenciālvienādojums Vienādojums, kurā nezināmie ir funkcijas un kurš satur arī šo funkciju atvasinājumus.
- šķetere Vienādos lokos satītas dzijas, pavedienu kopums.
- noziedzīgu nodarījumu daudzējādība vienas personas izdarīti divi vai vairāki patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm vai arī tikai viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, ja tos neaptver vainīgās personas vienots nodoms, kā arī personas izdarīts viens noziedzīgs nodarījums, kas satur vismaz divu dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmes.
- brīvais tulkojums vienas valodas teksta tulkojums citā valodā, atveidojot galveno saturu, jēgu, būtību, bet necenšoties precīzi saglabāt oriģinālvalodas (vai avotvalodas) jēdzieniskās detaļas, emocionāli ekspresīvās nianses un sintaktisko konstrukciju.
- kalipso Viendīgļlapju klases orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, satopami līdz 66 grādu ziemeļu platumam, \~25000 sugu, Latvijā 31 suga.
- reibumzāle Viengadīga sēklu nezāle "Lolium temulentum L.", radniecīga kultūraugam - raizālei, sēklas indīgas, satur alkaloīdu temulinu.
- redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ("Raphanus sativus") ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām.
- eļļas eruka viengadīgs krustziežu dzimtas eļļas augs ("Eruca sativa"), ko audzē Indijā un citās Dienvidrietumāzijas zemēs eļļas ieguvei.
- fruktoze vienkārša cukurviela, augļu cukurs C~6~H~12~O~6~, ko satur augļi, medus.
- monosaharīds Vienkāršais ogļhidrāts; aldehīdgrupu saturošos sauc par aldozēm, ketogrupu saturošos - par ketozēm; atkarība no oglekļa atomu skaita molekulā tos iedala triozēs, tetrozēs, pentozēs utt.
- satiksmes noteikumi vienots dokuments, kas reglamentē satiksmes dalībnieku rīcību uz ceļiem (ielām), kā arī transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un iekārtojumu.
- satvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> satvert(1).
- gaistošais liniments viens no ādas un gļotādu kairinātājiem līdzekļiem, satur 25% ožamā spirta saulgriežu eļļā, lieto ādas ieberzēšanai pret muskuļu un nervu sāpēm.
- projektīvā identifikācija viens no agrīnajiem primitīvajiem psihes aizsardzības mehānismiem, kas ietver: 1) nepieņemamo jūtu, priekšstatu psiholoģisku izstumšanu, paralēli aktivizējoties arī citiem psihes aizsardzības mehānismiem; 2) neapzinātā psihiskā satura projicēšanu uz citu cilvēku; 3) neapzinātu identificēšanos ar projicēto materiālu.
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- Kandžurs Viens no diviem vadžrajānas kanona sakopojumiem, kas tiek uzskatīts par Budas Šākjamuni teiktā apkopojumu, tam ir septiņas daļas, pēdējā daļa - 108 sējumi - satur tantras un visu 24 budisma tantrisko sistēmu rakstu sīku pārstāstījumu.
- jēdzieniskais sinonīms viens no diviem vai vairākiem sinonīmiem, kuru nozīmēs atsevišķas jēdzieniskā satura jeb nozīmes pamatkomponenta sēmas ir atšķirīgas.
- stilistiskais sinonīms viens no diviem vai vairākiem sinonīmiem, kuru nozīmēs ir atšķirīgas stilistiskā un/vai emocionālā satura jeb nozīmes papildkomponenta sēmas.
- laminarīns Viens no ogļhidrātiem, ko satur lamināriju droga.
- liecinieka liecība viens no pierādīšanas līdzekļiem krimināllietā vai civillietā, satur ziņas, ko liecinieks sniedzis nopratināšanā par notikumiem un faktiem, kurus viņš pats uztvēris ar saviem maņu orgāniem vai arī par kuriem uzzinājis no citām personām vai citiem avotiem.
- antocianīns Viens no pigmentiem, kuri atrodami augos glikozīdu veidā, radnieciski flavoniem un katehīniem; nesatur slāpekli; noteic augļu un ziedu sarkano, zilo un violeto krāsu; pārtikas piedeva E163.
- satīru drāma viens no sengrieķu dramatiskās poēzijas veidiem: satīru drāmu pievienoja traģēdiju triloģijai kā ceturto drāmu, kurai bija uzjautrinošs, traģēdijas noskaņojumam pretējs raksturs; tās galvenie varoņi sākotnēji bija Dionīsa pavadoņi - satīri.
- lizosoma Viens no sīkajiem graudiņiem citoplazmā, kas saredzami elektronmikroskopā; satur dažādus enzīmus, gk. hidrolītiskos.
- aļģes Viens no zemākajiem augiem (lapoņaugs), kas satur hlorofilu un eksistē galvenokārt ūdenī.
- Smuku upe Viesata, Abavas pieteka.
- Vēžu upe Viesata, Abavas pieteka.
- Remtes upe Viesata, Abavas pieteka.
- Prūsene Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zantes un Viesatu pagastā, garums - 11 km; Prušena strauts.
- Ķīpa Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Viesatu pagastā, augštece Zantes pagastā, garums - 10 km.
- grostenieki Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Grosti" iedzīvotāji.
- grostnieki Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Grosti" iedzīvotāji.
- rāvenieki Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Rāvi" iedzīvotāji.
- viesatnieki Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Viesati" iedzīvotāji.
- caurbrauktuve Vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
- slapjaine Vieta ar ūdeni saturošu augsnes virskārtu.
- krūtaša Vieta starp sievietes krūtīm, kurā sabirst ēdiena paliekas, esot pusatsegtām krūtīm.
- sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
- lauvu bedre vieta, kur dzīvo, uzturas nesaticīgi, ļauni, cietsirdīgi cilvēki; to kopums.
- šķimbaks Vieta, kur satek netīri, smirdoši ūdeņi.
- vilku (arī lauvu) bedre vieta, kur uzturas, dzīvo ļauni, nesaticīgi cilvēki.
- dromonīms Vietvārds, kas nosauc ceļu vai satiksmes maršrutu (izņemot ielas).
- savīkstīt Vīkstot iesaiņot, arī satīt (ko, piemēram, drānā, papīrā).
- sējas vīķis vīķu suga ("Vicia sativa").
- iegurņa vingrinājumi vingrinājumi, kas nostiprina vēdera lejasdaļas muskuļus ap tūpli, urīna izvadkanālu un maksti, tādējādi novēršot urīna nesaturēšanu, dzemdes un maksts izkrišanu.
- pussaldie vīni vīni, kas satur 10–13% alkohola un 3–5 g/100 ml cukura.
- saldais vīns vīns, kas satur no 16 līdz 32% cukura.
- Lībagupe Virbupes labā satekupe Talsu novada Lībagu pagastā.
- blūze vīriešu virsdrēbju, īpaši uniformu, vaļīgs, piedurkņots pusatdarāmais augšģērbs (piemēram, matrožblūze, virsblūze, pārlaidblūze)
- pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
- androgēni vīrišķie dzimumhormoni un tos saturoši zāļu līdzekļi.
- pirža virspusējs, viegla satura cilvēks.
- VLP Vīrusiem līdzīgas daļiņas (angļu "Virus like particles") - vīrusu apvalki, kas nesatur ģenētisko materiālu.
- imažinisms Virziens krievu dzejā no 1918. līdz 1924. g. (daļēji tajā iekļāvās arī S. Jeseņins), kam raksturīgs brīvu uzskatu kults; par galveno uzskatīja vārdiska tēla (metaforas) savdabību, ignorējot satura un loģiska kompozicionāla sakarīguma nozīmi.
- sist Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
- dasatīties Virzoties riņķveida, satīt virvi, ķēdi, piemēram, ap mietu (par piesietu dzīvnieku).
- izmete Visa atmiņas satura vai tā daļas pārrakstīšana citā datu vidē vai tā izdruka, lai nodrošinātos pret informācijas zudumiem iespējamu bojājumu vai avāriju gadījumā.
- radikāla mastoīdektomija visas aizauss paugura gaisu saturošo šūnu sistēmas izgriešana; izgriež arī bungplēvīti, dzirdes kauliņus un vidusauss gļotādu.
- izkrautņu spaidi Visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem. Šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos. Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu.
- beigas Visattālākā vieta (telpai); gals (virknei).
- optimāls Visizdevīgākais, vislabākais, arī visatbilstošākais (no iespējamā kādā situācijā, kādos apstākļos).
- bituminozās ogles visizplatītākais akmeņogļu paveids, satur 15-20% gaistošo komponentu.
- pikstunda Vislielākās (piem., darba vai satiksmes) aktivitātes stunda.
- courtoisie Vispār atzīti paradumi, kas uz ieradumu tiesību pamata nodibinājušies valstu starptautiskā satiksmē; to neievērošana gan vēl nenozīmē tiesību pārkāpumu, bet to uzskata par nedraudzīgu aktu un valsts cieņas aizkaramu; daudzi diplomātiskā ceremoniāla noteikumi.
- tiesību normas vispārēja satura uzvedības noteikumi, kam piemīt visiem obligāts raksturs, kas apveltī (piešķir) tiesību subjektus ar tiesībām un pienākumiem, un noteikumu neievērošanas gadījumā paredz atbildību.
- autokondensācija Vispārējās diatermijas terapijas modificēta metode, kurā slimnieks ir it kā viena no kondensatora plātnēm.
- tionskābes Vispārējs apzīmējums piecām skābēm ar dažādu skaitu sēra atomu molekulā, no H2S2O6 līdz H2S6O6, t. i. ditionskābe, tritionskābe, kvadritionskābe, pentationskābe, heksationskābe.
- spriedelējums Vispārīga, nenoteikta, parasti vāji pamatota, doma, izteikums (par ko), to kopums; liekvārdīga, bezsaturīga runa, saruna (par ko).
- vispārinātājvārds Vispārīgas nozīmes vārds, kura saturu teikumā izvērš un konkretizē vairāki vienlīdzīgi teikuma locekļi.
- bezsaturība Vispārināta īpašība --> bezsaturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķildīgums Vispārināta īpašība --> ķildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; strīdīgums; nesaticīgums.
- nesaticīgums Vispārināta īpašība --> nesaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesaticība.
- nesaticība Vispārināta īpašība --> nesaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesatricināmība Vispārināta īpašība --> nesatricināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saticīgums Vispārināta īpašība --> saticīgs, šīs īpašības konkrētu izpausme; saticība.
- satīriskums Vispārināta īpašība --> satīrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- satrauktība Vispārināta īpašība --> satraukts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saturīgums Vispārināta īpašība --> saturīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saturīgums Vispārināta īpašība --> saturīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stūķis Vīstoklis; satīts bērns, biezi saģērbies cilvēks.
- savīstīt Vīstot iesaiņot, arī satīt (ko, piemēram, drānā, papīrā).
- savīstīt Vīstot satīt.
- konnotācija Visu to īpašību un raksturojumu kopums, kas ietilpst kādā jēdzienā, t. i. jēdziena saturs.
- poliksēns Visvairāk izplatītais minerāls no platīna tīrradņu grupas; šis platīns satur dzelzi (4-11%), irīdiju (līdz 7%) un nelielu pallādija, rodija, vara un niķeļa piejaukumu.
- zivju eļļa vitamīnu preparāts, ko iegūst no mencu aknām un kas satur A un D vitamīnu.
- uztura bagātinātāji vitamīnus un minerālvielas saturoši produkti, kurus lieto papildus, ja uzturs nav pilnvērtīgs.
- Berounka Vltavas kreisā krasta pieteka Čehijā, garums (kopā ar Mže) – 239 km, veidojas pie Plzeņas satekot Mže un Radbuzai.
- madrigāls Vokāls daudzbalsīgs skaņdarbs ar laicīgu saturu (galvenokārt 16. un 17. gadsimtā).
- ārija Vokāls skaņdarbs (ar lirisku vai dramatisku saturu), kas rakstīts solistam ar orķestra pavadījumu (parasti operas, oratorijas, kantātes sastāvdaļa).
- volframīts Volframātu klases minerāls, kas satur volframu (dzelzs un mangāna volframsāls); galvenā rūda, no kuras iegūst volframu.
- vons Vona - naudas pamatvienība Korejā, satur 100 čonu.
- lokzāģis Zāģis, kura plātne ir iestiprināta lokveida detaļā, ko izmanto plātnes savilkšanai un zāģa satveršanai.
- fantastrons Zāģsprieguma ģenerators, kurā kondensatora uzlādi (izlādi) realizē ar speciālām strāvu stabilizējošām shēmām.
- hlorella Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Chlorella"), vienšūnas zaļaļģe, kas satur daudz olbaltumvielu un tauku, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 10 sugas.
- verdoperoksidāze Zaļš enzīms, atrodams leikocītos; piešķir strutām zaļganu krāsu; tā prostētiskā grupa ir dzelzi saturošs porfirīns.
- bradistaltika Zarnu satura lēna virzīšanās uz priekšu.
- enterostāze Zarnu stāze, zarnu satura sastrēgums, aizcietējums.
- zaudēt līdzsvaru Zaudēt mierīgu, nesatrauktu psihisko stāvokli.
- monetārā paritāte zelta standarta laikā balstījās uz nacionālās naudas vienības zelta saturu.
- dāriks zelta vai sudraba monēta Persijas impērijā ap 500. g. p. m. ē.; zelta dārikus kala tikai pēc imperatora pasūtījuma, sudraba varēja kalt nozīmīgi ģenerāļi un satrapi; šīs monētas bija apgrozībā arī ārpus Persijas, t. sk. Eiropas centrālajā un austrumu daļā
- apakšbaseins Zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk kādā konkrētā ūdensteces vietā (parasti ezerā vai upju satekā).
- rūdājs Zemes slānis, kas satur rūdu, arī rūdas raktuves.
- ciči Zīdītājiem bērnu zīdīšanas orgāni, kas sastāv no piena dziedzeriem un bērna mutei viegli satverama konveidīga gala.
- daikons ziemas redīss ("Raphanus sativus var. longipinnatus"), tas ir maigas garšas, parasti raksturīgas ātri augošas lapas un gara, balta sakne.
- NAFO Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija ("North-West Atlantic Fisheries Organisation").
- merozigota Zigota, kas satur recipienta genomu un daļu donora genoma.
- cianidīns Zilā krāsviela, ko satur zilās rudzupuķes ziedi.
- lakmuss Zila krāsviela, kuru satur daži augi; skābā vidē krāsojas sarkana, bet bāziskā vidē - zila, izmanto laboratorijās par indikatoru.
- bla-bla-bla Zilbju savirknējums, ar kuru aizstāj kādu, parasti garu, tekstu bez nopietna, dziļāka satura.
- ceļazīme Zīme transportlīdzekļu vadītāju un gājēju informēšanai (piemēram, par ceļa virzienu, satiksmes ierobežojumu).
- sīktēls Zīmējuma vai lappuses miniatūrs grafisks attēlojums, ko izmanto, lai ātri un vienkārši pārskatītu grafikas vai datorizdevniecības datņu saturu pirms to noformēšanas.
- komikss Zīmējumu sērija, kurā attēlots komiska stāsta vai piedzīvojumu žanra stāsta saturs un kurai pievienoti attiecīgi paskaidrojumi.
- zinībietilpīgs zināšanas saturošs.
- objektīvā patiesība zināšanu saturs, ko nosaka atspoguļojamais objekts un kas nav atkarīgs no subjekta gribas, vēlēšanās.
- kara zinātne zināšanu sistēma par bruņotas cīņas būtību un saturu, bruņoto spēku darbības līdzekļiem un veidiem kaujā.
- dialektiskā loģika zinātne par domāšanas satura organizācijas un attīstības formām un metodēm objektīvās pasaules izziņas procesā.
- valeoloģija zinātne par veselību, satur rekomendācijas par pareizu uzturu, optimālu dienas režīmu, darba, sporta u. c. slodzēm, cilvēka attiecībām ar apkārtējo vidi u. tml.
- mediju pedagoģija zinātniskā darbība un pedagoģiskā prakse, kuras centrā ir mediji un to saturs.
- zinātība zinātniski tehniskas, komerciālas, organizatoriskas zināšanas vai informācija, kas nodrošina to īpašniekiem noteiktas priekšrocības un kas var saturēt komercnoslēpumus, nepatentētu tehnoloģisko procesu aprakstus vai citādu plašai sabiedrībai vēl nepieejamu informāciju
- zinātniskās institūcijas zinātniskie institūti, augstskolas, komercsabiedrības, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā.
- ziņojuma noslēgums ziņojuma daļa, kas norāda uz tā beigām un, iespējams, satur pārbaudes informāciju.
- aploksne Ziņojuma daļa, kas satur informāciju, ko izmanto ziņojuma nogādei adresātam.
- direktīva Ziņojums pavēles formā, ko operators vai lietotājs nodod sistēmai un kas satur norādījumus par izpildāmajām darbībām.
- diagnostiskais ziņojums ziņojums, ko izstrādā diagnostikas programmas vai palīgprogrammas un kas satur informāciju par pārbaudāmās programmas vai ierīces disfunkciju raksturu un to atrašanās vietu.
- referēt Ziņot par kādiem faktiem; īsi izklāstīt (grāmatas, raksta) saturu.
- vipatas Zirgu locītavu iekaisumi, mīksti, šķidrumu saturoši pampumi, visbiežāk zirgu vēzīša un lecamā locītavā, parasti abās pusēs.
- haimoglobīnūrija Zirgu slimība, kad urīns satur asiņu krāsvielu, kļūstot tumšāks, pat melns.
- hemoglobinūrija Zirgu slimība, kad urīns satur asiņu krāsvielu, kļūstot tumšāks, pat melns.
- māņskorpioni Zirnekļveidīgo klases kārta ("Pseudoscorpiones"), nelieli posmkāji ar plakanu ķermeni, apakšžokļi ar spīlēm, kas noder barības satveršanai, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- sējas zirnis zirņu suga ("Pisum sativum").
- navigācijas ZMP ZMP, kas ar satelītnavigācijas paņēmieniem nodrošina kuģu, lidmašīnu u. c. objektu atrašanās vietas (ģeogrāfisko koordinātu) precīzu noteikšanu.
- juvenālisks Zobgalīgs, satīrisks.
- mēlgalīgs Zobgalīgs, satīrisks.
- baltuzacu zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Mimus saturninus").
- sažāvēt Žāvējot (piemēram, siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- kurkuma Žāvēta un pulverī saberzta šī augu sakne, kas satur dzeltenu krāsvielu, ko lieto pārtikas produktu un audumu krāsošanai.
- saleps Žāvēti dzegužpuķu un dažu citu orhideju dzimtas augu bumbuļi, kas satur gļotainu vielu un stērķeli; lieto medicīnā un zīda audumu apstrādē.
- otolītu membrāna želatīnveida plēve, kas satur otolītus un klāj dzirdes plankumu sensoriskā epitēlija brīvo virsmu.
- ginzengs Žeņšeņs - arāliju dzimtas panaksu ģints suga, lakstaugs ar sakni, kas satur bioloģiski aktīvas, tonizējošas vielas.
- gnatostats Žokļa fiksators; lieto zobu rentgenoloģijā, sejas fotografēšanā, cefalometrijā u. c., ja nepieciešama žokļu fiksācija.
- žoklis Žokļveida detaļa, elements (iekārtai, rīkam u. tml.) kā satveršanai, saturēšanai, saspiešanai.
- allohols Žultsdzinējs preparāts, kas satur ķiploku un nātru sauso ekstraktu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sat.