referēt
referēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | referēju | referējam | referēju | referējām | referēšu | referēsim |
| 2. pers. | referē | referējat | referēji | referējāt | referēsi | referēsiet, referēsit |
| 3. pers. | referē | referēja | referēs | |||
Pavēles izteiksme: referē (vsk. 2. pers.), referējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: referējot (tag.), referēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: referētu
Vajadzības izteiksme: jāreferē
1.Lasīt referātu (1).
2.Ziņot par kādiem faktiem; īsi izklāstīt (grāmatas, raksta) saturu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par šīs koncepcijas saturu es aicinātu referēt aizsardzības ministru Raimondu Bergmani.
- Referēts sastāv no faktu apkopojuma un analīzes, kā arī izdarītajiem secinājumiem.
- Raivis Dzintars pavisam noteikti pats nepieteicās referēt par šo jautājumu.
- un drošības iestāžu pārstāvjiem, kuri arī referēja mums komisijā,
- Rīt jāreferē par filmām.