satrīcēt
satrīcēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | satrīcu | satrīcam | satrīcēju | satrīcējām | satrīcēšu | satrīcēsim |
2. pers. | satrīci | satrīcat | satrīcēji | satrīcējāt | satrīcēsi | satrīcēsiet, satrīcēsit |
3. pers. | satrīc | satrīcēja | satrīcēs |
Pavēles izteiksme: satrīci (vsk. 2. pers.), satrīciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: satrīcot (tag.), satrīcēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: satrīcētu
Vajadzības izteiksme: jāsatrīc
Sākt, parasti pēkšņi, trīcēt; īsu brīdi trīcēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tu satrīci n ves varu un ītekmi uz cylvāku dzymumu
- Te piepēži visa pils satrīcēja, pīlari un mūŗi ar lielu troksni sagruva, zeme atvērās un ieņēma pili ar lepniem bruņiniekiem un daiļām jumpravām savā klēpī.
- Katru reizi sirds satrīc, saņemot e-pastu vai zvanu: “ Pirms stundas piedzima bērniņš, vēlos pasūtīt dekoru!”