Paplašinātā meklēšana
Meklējam sar..
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (8443):
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
- Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
- basta "Viss!", liekot saprast, ka saruna beigusies.
- tumšie elfi (gnomi, rūķi) sargā pazemes alās noslēptos dārgumus un ir pazemes kalēji.
- (sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
- (pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- (pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē.
- aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot ļaut acīm kļūt sarkanām.
- detektīvdrāma [detektīvžanra]{s:1949} darbs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa
- melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- kontradanss 17.-18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk - populāra sarīkojumu deja.
- nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
- Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
- imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
- aizsargu pulks 1920. gadu sākumā apriņķu aizsargu nodaļas pārveidoja par pulkiem, bet nodaļa aptvēra pagasta teritoriju.
- GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
- Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
- pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- kodziki 8. gs. sarakstīta japāņu hronika, galvenais japāņu mitoloģijas avots.
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m.
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju.
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
- inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu.
- zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama.
- drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā.
- postīgas acis acis, kas niez vai asaro.
- epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru.
- asaru ezers acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
- Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene.
- Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis.
- nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis.
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
- Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem.
- halkīts Acu iekaisums ar asarošanu un jutību pret gaismu; rodas no acu berzēšanas, ja rokām bijusi saskare ar varu.
- dermatofilakse Ādas aizsardzība pret infekciju.
- eksofilakse Ādas aizsargājošā funkcija pret slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā.
- čapši Ādas aizsargbikses jātniekiem; čapsi; čaparahosi.
- sarkoīds Ādas audzējs, kas atgādina sarkomu.
- dermatofibrosarkoma Ādas fibrosarkoma.
- sarkoīds Ādas granuloma sarkoidozes gadījumā.
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
- eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās.
- segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu.
- krauroze Ādas un gļotādu pirmsvēža progresējoša sacietēšana un sarukšana, ko pavada nieze.
- mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
- filipunktūra Adatu vai stieples ievadīšana aneirismas maisā, lai ierosinātu asins sarecēšanu.
- Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- pupugali adījuma raksts ar tumšsarkaniem apaļiem plankumiņiem uz balta fona.
- Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta.
- Majordomo adresātu saraksta serveris _Majordomo_.
- LISTSERV adresātu saraksta serveris.
- Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos.
- konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita.
- suselnieks Agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
- saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana.
- papuves augi agri novācami kultūraugi, kurus audzē ziemāju un vasarāju sējai paredzētajos aizņemtās papuves laukos.
- hormetonija Agrīnas kontraktūras veids centrālu paralīžu gadījumos, ar periodiskām toniskām spazmām un pastiprinātiem aizsardzības refleksiem.
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem.
- mēja Aita (bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- sadirt aiz noguruma sarauties.
- aizsargbīdnis aizbīdnis, kas paredzēts drošībai, aizsargāšanai.
- egīda Aizbildniecība, aizsardzība.
- protekcionisms Aizbildniecība, aizsardzība.
- zem egīdas aizbildniecībā, aizsardzībā.
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES.
- aizpagājušpavasar Aizpagājušajā pavasarī.
- aizpagāšpavasar Aizpagājušajā pavasarī.
- aizpagājušvasar Aizpagājušajā vasarā.
- aizpagāšvasar Aizpagājušajā vasarā.
- attiecēt Aizpildīt rindas vienmērīgos atstatumos, piem., sarakstos, programmās.
- iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1).
- aizstāvība Aizsardzība (3).
- drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem).
- māja Aizsardzībā (sporta spēlēs), tuvāk saviem vārtiem vai savam grozam.
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
- kiberaizsardzība Aizsardzība pret kiberuzbrukumiem un kibernoziegumiem.
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
- elektrostatiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences elektrisko lauku iespaidu.
- magnētiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences magnētisko lauku iespaidu.
- defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās; aizsardzības, aizstāvēšanās taktika.
- aizstāvēšana Aizsardzība, aizstāvība.
- paģisme Aizsardzība, aizstāvība.
- aigida Aizsardzība, patvērums.
- aizvēja Aizsardzība.
- aizsargjosla Aizsardzībai iekārtota josla.
- biocīds aizsardzības līdzeklis vai tā aktīvā daļa, kas pasargā koksni no bioloģiskās sairšanas.
- AiM Aizsardzības ministrija.
- Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
- dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde.
- aizsargmehānisms Aizsardzības paņēmieni.
- nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā.
- aizsargspēja Aizsardzības spēja.
- jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību.
- presings aizsardzības veids sporta spēlēs - cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā.
- aizsardzībnieks Aizsardzībnieku politiskās kustības dalībnieks.
- Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (_Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā.
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona.
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas.
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu.
- pretvēja josla aizsargājama josla gar mežaudžu malām, t. s. meža kažoks.
- flankēšana Aizsargājamas pozīcijas pieeju segšana no flanga.
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas.
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas".
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus.
- Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m.
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m).
- Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas.
- Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts.
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m.
- Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums.
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m.
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha.
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā.
- sargjumts Aizsargājošs jumts.
- atgaiņājošs Aizsargājošs; tāds kas atgaiņā.
- atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
- specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības.
- diskete Aizsargapvalkā ievietots plastmasas disks, kas pārklāts ar magnētisku materiālu datu ierakstīšanai.
- maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai.
- makstenīca Aizsargapvalks, maksts 1.
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
- pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
- ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
- apmantot Aizsargāt ar maģisku aktu vai rituālu.
- ņemt savā aizsardzībā aizsargāt, aizstāvēt.
- prezervēt Aizsargāt, novērst.
- pārsargāt aizsargāt.
- atkost Aizsargāties ar kodienu; iekost pretī.
- aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem; enerģiski pretoties.
- atsargāties Aizsargāties, aizstāvēties.
- aizastāvēties Aizsargāties.
- salirgans Aizsargāts nosaukums kompleksam salicilalilamidoetiķskābes nātrija un dzīvsudraba savienojumam, lieto gk. pret sifilisu.
- migrēnīns Aizsargāts nosaukums maisījumam, kas sastāv no fenīldimetīlpirazolona, kofeīna un citronskābes; lietoja pret galvas sāpēm.
- aizsargacenes Aizsargbrilles.
- patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
- viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni.
- ķīveris Aizsargcepure, bruņucepure.
- ķivere Aizsargcepure; arī bruņucepure.
- cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
- valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt.
- kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
- bruņas aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj auga vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu
- uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta).
- radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
- izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē.
- parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu).
- potēšana Aizsargpotēšana; vakcinācija.
- rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm.
- smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem.
- beks Aizsargs (futbolā).
- apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam.
- dzērvīte Aizsargs jumta virsai.
- suspensorijs Aizsargs sēklinieku maisiņam, ko lieto, piem., hokejisti.
- pievējš Aizsargs; patvērums.
- palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
- bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
- profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi.
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
- aizsargs aizsargu organizācijas loceklis
- estokāde Aizsargu siena, parasti pagatavota improvizācijas ceļā no tuvumā esoša materiāla.
- basteja Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums.
- bastija Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums.
- filaktisks Aizsargu.
- aleksīns Aizsargviela asins serumā.
- amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu).
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus.
- kriša Aizsegs, kriminālgrupa, kas it kā pasargā biznesmeņus no citu kriminālapdraudējumiem.
- šurmis Aizsegs; lietussargs.
- aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
- aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
- aizspaidīt Aizspiežot brūci, ļaut asinīm sarecēt.
- barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem.
- dakriagogatrēzija Aizsprostots vai nepilnīgi attīstīts asaru kanāliņš.
- parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem.
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
- ģeržaķ mazu aizstāvēt partneri; uzturēt sarunu.
- otkaļivaķ Aizstāvēt sarunā.
- otmazivaķ Aizstāvēt sarunā.
- otsaživaķ Aizstāvēt sarunā.
- pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
- pātēt aizstāvēt, aizsargāt.
- gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem.
- zīda akācija akācija ar lielām sarkanvioletām ziedu galviņām.
- grīvlāde Akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm.
- Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju".
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m.
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru.
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens.
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m; Ķāvju dižakmens.
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
- dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama.
- trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama.
- mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- encenieši Aknīstes novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Encene" iedzīvotāji.
- cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze.
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas.
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi.
- bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
- aizstāvēt Aktīvi rīkojoties, aizsargāt (kādu, ko) pret ko nevēlamu.
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos.
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta.
- palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti.
- naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus.
- klakeris Algots plaukšķinātājs (applaudētājs) sarīkojumos.
- Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama.
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
- libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai.
- alkšņruste Alkšņu mizās iegūts sarkanbrūns (auduma) krāsojums.
- Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans.
- lielais alks alku dzimtas suga ("Alca torda"), aizsargājams jūras putns.
- fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano.
- bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
- patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
- cietā alvejīte alvejīšu suga ("Aloina rigida"), Latvijā aizsargājama.
- fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas.
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
- Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību.
- amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai.
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
- apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs.
- nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- Cephalopterus ornatus Amazones saulsargputns.
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā.
- lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās.
- Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
- digitālīns Amorfs glikozīds, spēcīga sirds inde, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes.
- masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama.
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
- parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts.
- Sleseri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Slesari" nosaukuma variants.
- claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums.
- dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas.
- Herefordas govis angļu gaļas govju šķirne, sarkanbrūnas, ar baltu galvu un baltām kājām.
- Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem.
- Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
- lambetvoks Angļu sarīkojumu deja, bija populāra 20. gs. 30. gados.
- CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources").
- antirenīns Antiferments, kas rodas dzīvnieka asins serumā pēc renīna ievadīšanas; aizkavē piena sarecēšanu.
- kadastrs Antīkajā pasaule - personu saraksts, kurām jāmaksā galvasnauda.
- hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu.
- likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns.
- autoantitoksīns Antitoksīns, kas rodas organismā un pasargā to no saslimšanas.
- imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot.
- partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis.
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai.
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas.
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas.
- kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
- detektofons Aparāts ar slēptu mikrofonu sarunu noklausīšanai.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- trokšņmērs Aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs.
- datu aizsardzība aparatūras un programmatūras apvienojums, kas izveidots, lai izsargātos no datu zaudēšanas vai bojāšanas nesankcionētas piekļuves gadījumā.
- aparatūras drošība aparatūras, piemēram, ierobežotājreģistru vai slēdžu un atslēgu sistēmu izmantošana datora datu aizsardzībai.
- saserot apaugt ar sariem.
- virskurpes Apavi, ko valkā virs kurpēm, lai aizsargātu tās no slapjuma, dubļiem.
- apbērēt Apbedīt un sarīkot bēru mielastu.
- bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis.
- apziedot Apdāvināt ar līgavas sarūpētām dāvanām.
- apskatība Apdomība, piesardzība.
- lipināt Apdomīgi, piesardzīgi iet.
- vairi Apdomīgi, piesardzīgi.
- apsvēpēšana Apdūmošana, apkvēpināšana, lai pasargātu no saslimšanas.
- Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
- Dominieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Kokneši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Kapteiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
- Tuksneši apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
- Vārkava apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
- Veldres apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā.
- Bubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Hellvīkena apdzīvota vieta (vasarnīcu ciemats) Zviedrijā (_Höllviken_), Skones lēnes dienvidrietumos.
- Pullans Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
- Daugava apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Birkineļu dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
- Ozolaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Eglīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā.
- Elektrons apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Ezeriņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Plikais kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Pērlīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā.
- Laime apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Šēderes pagastā.
- Zemnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Auru pagastā.
- Misa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā.
- Rozītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā.
- Sarma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā.
- Spārīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Beļavas pagastā.
- Gaujaslāči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā.
- Gaujmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā.
- Saulītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā.
- Sprīdītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā.
- Garupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā.
- Gauja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā.
- Mežciems Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā.
- Lazdiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cenu pagastā.
- Lācīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
- Bērziņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
- Pavasaris Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Daugavpils novada Maļinovas pagastā.
- Pirmie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
- Otrie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
- Trešie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
- Peši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā.
- Galenieki Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dobeles novada Dobeles pagastā.
- Ječi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dunikas pagastā.
- Makstenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā.
- Skuķīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā.
- Suži Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Glūdas pagastā.
- Svente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Šēderes pagastā.
- Juneļi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
- Kārļzemnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inčukalna pagastā.
- Krūmēni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inešu pagastā.
- Liesma Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
- Vārzgūne Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
- Dolomīts apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Indrāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Putnukalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
- Birzīte Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Pārupe Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Siliņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Straume Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Tērvete Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Viesturi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Gulbju ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Dārzciems Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Agro Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Grīva Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Mazgrīva Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Rosība Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Ozolnieku pagastā.
- Atpūta Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Mičurinietis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā.
- Varavīksne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā.
- Celtnieks Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā.
- Gauja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Gaujmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Grīšļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Miegupīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Segļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
- Mežgaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kazdangas pagastā.
- Ilzenieki Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils novada Kūku pagastā.
- Meždārzi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils pagastā.
- Kondrāti apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā.
- Lauktehnika apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā.
- Vārpa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā.
- Zīlāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā.
- Tiezumi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Kažoki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Baldones pagastā.
- Bērzmente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
- Dzērumi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
- Jenči Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas pagastā.
- Laucese apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Laucesas pagastā.
- Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Laucesas pagastā.
- Ķieģeļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Liepas pagastā.
- Kooperators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā.
- Latgale apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā.
- Ļūbaste apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā.
- Alfa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Mežvīns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Dunte 96 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Vefa Skulte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Universitāte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Ārņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Diāna Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Kaija Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Koklītes Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Kursīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Nākotne Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Saule Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Ziemeļblāzma Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā.
- Lidlauka ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Dārzciems Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Mežaciems Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līvbērzes pagastā.
- Liepa Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Pavasaris Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Rosme Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā.
- Spārīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Maļinovas pagastā.
- Kūdra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mārupes novada Salas pagastā.
- Stūnīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mārupes novadā.
- Zelta kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Medumu pagastā.
- Šķēde apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Medzes pagastā.
- Zvirgzdusala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mežāres pagastā.
- Luksofors apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Naujenes pagastā.
- Vasarnīcas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Naujenes pagastā.
- Urdziņa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Druviņas Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Lašupes Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Mežmalas Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Ogre Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Pauļuki Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā.
- Kooperators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogresgala pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogresgala pagastā.
- Ezītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Dāvi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Galiņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Jāņupe Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Stīpnieki Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Vaivadi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Virši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
- Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā.
- Lapsas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā.
- Purviņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ozolnieku novada Sidrabenes pagastā.
- Ozoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Preiļu novada Rušonas pagastā.
- Strautmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Priekuļu pagastā.
- Gundegas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Raiskuma pagastā.
- Pleikšņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novada Ropažu pagastā.
- Gaidas Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novada Ropažu pagastā.
- Podkājas Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novadā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sakas pagastā.
- Lakstīgalas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, mazciema "Bajāri" daļa.
- Avoti Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, saplūst ar vasarnīcu ciematu "Tēraudi".
- Getliņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa.
- Rūķīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa.
- Dole apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Jaksti Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Mežezeri Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Rūķi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Tēraudi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
- Cekule Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, mazciema "Bunči" daļa.
- Upeslīči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, skrajciema "Pikalne" daļa.
- Salenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Jaksti" daļa.
- Mežmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā.
- Aronija Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saldus novada Saldus pagastā.
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saldus pagastā.
- Ainava Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā (dažkārt neprecīzi - Ainavas).
- Astra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Vefa Biķernieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Vefa Pabaži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Pabaži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Āres Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Banga Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Priedes Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Jubileja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Līči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Liepaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Saulainā ieleja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Ķīšupe 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Ķīšupe 2 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Roze apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Selga apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Silmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Veselība apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Vēsma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Zeme apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
- Vaivariņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sējas pagastā.
- Ābelīte Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sējas pagastā.
- Ziedi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sērenes pagastā.
- Egļupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā.
- Kļavas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Inčukalna pagastā.
- Saulītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Skultes pagastā.
- Saltupi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
- Ilgas Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
- Kamaldiņa Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā.
- Glāznieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Suntažu pagastā.
- Atpūta apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā.
- Melnezers apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā.
- Meža ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā.
- Bērziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Mehanizators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Skujiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Celtnieks Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā.
- Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā.
- Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā.
- Zaļais sils apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā.
- Ieleja Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Lejaslabiņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Plēsums Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā.
- Celtnieks Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tīnūžu pagastā.
- Lāčupīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Engures pagastā.
- Bērzāji Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
- Ezerkauķi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
- Līdums Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
- Liepkalni Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
- Pārupe Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
- Alieši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Bērzezers Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Pūpoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā.
- Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā.
- Priedes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Valmieras pagastā.
- Kaijas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Līgotnes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Līgotnes 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs.
- Ancene Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
- Aumeisteri Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari.
- Absorkī apdzīvota vieta ASV (_Absarokee_), Montānas štata dienvidu daļā.
- Ajagaline apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Galíni_), Krētas salas dienvidu piekrastē, Mesaras līča krastā.
- Ābsarda apdzīvota vieta Irānā (_Ābsard_), Teherānas ostānā, \~60 km uz austrumiem no Teherānas.
- Altinsarijna apdzīvota vieta Kazahstānā (_Altınsarїn_), Kostanajas apgabalā.
- Aksaraiska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksaraiskij_), Astrahaņhas apgabalā, austrumos no Volgas lejteces atzariem.
- laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu.
- murdi apjukums; nesaprotamas sarunas, murmināšana, drudžainas fantāzijas.
- aizsargapkalums Apkalums, kas aizsargā no mehāniskiem bojājumiem.
- grīnpīss apkārtējās vides aizsardzības organizācija, dibināta 1971. g. Kanādā.
- aprudināt Apkrāsot sarkanīgi (sarkanbrūni).
- sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- aizsargaploce Aploce, kas aizsargā.
- koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
- dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
- aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
- Lātona Apollona un Diānas māte, titāna meita, kas sargāja dzemdētājas un deva veselību jaunpiedzimušiem.
- apsvainoties Apprecēties, saradoties.
- apurs Appurvis, zema, ar zāli apaugusi vieta, kas pavasarī pārklājas ar ūdeni.
- ideomotoriskā apraksija apraksija, kurā atsevišķas kustības var tikt izpildītas pareizi, bet sarežģītā darbībā tās kļūst nepareizas.
- aizsargaprīkojums Aprīkojums, kas aizsargā.
- sabazārēt Aprunāties, sarunāt.
- ierūsēt Aprūsējot, sarūsējot kļūt tādam, ko grūti izkustināt, izņemt.
- aprustot Aprustēt, nokrāsot sarkanbrūni.
- ohrana Apsardze.
- apsargs Apsardzes (1) loceklis.
- apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki.
- kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā); šādam postenim paredzēta celtne.
- apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
- kustodijas Apsardzība.
- apture Apsardzības priekšgrupa.
- apvaktēšana Apsargāšana.
- patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu).
- nosaudzēt Apsargāt, pasargāt, paturēt (pie sevis).
- piketēt Apsargāt, uzturēt kārtību ar piketu 1(1).
- turēt vakti apsargāt.
- apvaktēt Apsargāt.
- apsardze Apsargs.
- ohraņņiks Apsargs.
- sarkanais dermogrāfisms apsarkums svītras veidā, pārvelkot ādai ar neasu priekšmetu.
- rubeoze Apsarkums, sārtums.
- appērsnes Apsarme.
- apsarmas Apsarme.
- apsarmes Apsarme.
- apsarme Apsarmojums.
- appērsēt Apsarmot.
- apsarmāt Apsarmot.
- apsermot Apsarmot.
- dzieznāt Apsarmot.
- Calicium adspersum apsarmotā kalīcija.
- Clitocybe radicellata apsarmotā piltuvene.
- aizsargapskava Apskava, kas paredzēta aizsardzībai.
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso.
- aizslāt Apslēpt, noslēpt, pasargāt.
- sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
- presimpozijs Apspriedes, sarunas pirms simpozija.
- aizsargapstādījumi Apstādījumi, kas aizsargā (dārzu, ceļu u. tml.) pret vēja u. c. apkārtējās vides iedarbību.
- sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
- valsts mērīšanas līdzekļu reģistrs apstiprināto mērīšanas līdzekļu tipu saraksts, kurus atļauts lietot Latvijas Republikā valsts metroloģijas kontrolei pakļautajās formās.
- štatu saraksts apstiprināts uzņēmuma (iestādes) darbinieku amatu un algu kategoriju saraksts.
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas.
- balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
- intervēšana Aptaujas veids; tās pamatā ir mērķtiecīgs dialogs starp intervētāju un intervējamo, kas parasti notiek pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
- separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes.
- pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
- apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē.
- aizsargapvalks Apvalks, kas aizsargā.
- dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi.
- atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus.
- inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā.
- rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū.
- UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International Children's Emergency Fund").
- dziesmu svētki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem; Latvijā notikuši 1. vispārējie - 1873. g.; 2. - 1880; 3. - 1888; 4. - 1895; 5. - 1910; 6. - 1926; 7. - 1931; 8. - 1933; 9. - 1938; 10. - 1948; 11. - 1950; 12. - 1955; 13. - 1960; 14. - 1965; 15. -1970; 16. - 1973; 17. - 1977; 18. - 1980; 19. - 1985; 20. - 1990; 21. - 1993; 22. - 1998; 23. - 2003; 24. - 2008; 25. - 2013; 26. - 2018; 27. - 2023.
- dziesmu diena apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
- apkrecēt Apvilkties, pārvilkties ar garozu, sarecēt.
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss.
- zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss.
- tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu.
- antiseptēta koksne apzīmējums koksnei, kas apstrādāta ar ķīmiskiem aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskiem bojājumiem.
- naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros.
- pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru.
- aizsardzības- Apzīmētājs ar aizsardzības jēdzienu saistītiem terminiem.
- bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām.
- narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana.
- somnambulisms apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms
- acidofils Ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts.
- puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
- pasargāt Ar aktīvu rīcību novērst (kādam ko nevēlamu, ļaunu); arī aizsargāt.
- ievārīt putru ar aplamu, neapdomīgu rīcību sagādāt nepatikšanas, radīt sarežģījumus.
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- storas Ar aukliņām uzvelkams (sarullējams) un nolaižams, visu logu aizklājošs aizkars.
- bruņutehnika Ar bruņām aizsargāta kaujas tehnika.
- bruņutanks Ar bruņām aizsargāts tanks.
- sargātājgars ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas; sargātājs gars.
- acidofilīns Ar īpašām baktērijām saraudzēts piens.
- izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
- sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko); izkombinēt (1).
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā.
- noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums.
- kā savu acuraugu ar lielu rūpību, saudzību, pašaizliedzību, mīlestību, kā lielāko dārgumu (sargāt, glabāt).
- dabas piemineklis ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
- ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
- grebzdi Ar nazi sakasīti (arī sarīvēti) kāļu, burkānu vai kartupeļu smalkumi.
- kadastrs Ar nodokļiem apliekamo objektu saraksts un novērtējums.
- rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
- atvairīt Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
- sarkanējs ar sarkaniem vaigiem.
- sarkanēns Ar sarkanīgu nokrāsu; iesarkans.
- sarkulējs Ar sarkanīgu vai sarkanbrūnu nokrāsu; iesarkans.
- sarkanīgs Ar sarkanu nokrāsu; arī iesarkans.
- fasces Ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
- izskūpstīt Ar skūpstiem nomierināt, nosausināt (kāda) asaras.
- spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
- trinitāte Ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai.
- poleieļļa Ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu.
- novaļas Ar zālienu vai zemi aizsargāti pamati.
- Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
- fatsija Arāliju dzimtas ģints ("Fatsia"), dekoratīvi krūmi, ko Latvijas apstākļos var audzēt telpās, pa vasaru izvietojot dārzā kopā ar trauku.
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā.
- šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās).
- Ardvisura Ardvisura Anahita - irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
- apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
- protektors ārējā biezākā un izturīgākā pneimatiskas riepas daļa, kas saskaras ar ceļa segumu; arī dažādu tehnisku ierīču aizsargpārklājums.
- arkbutāns Arējā pusarka (galvenokārt gotiskajā arhitektūrā), kas pārnes velves horizontālo spiedienu uz balstiem (kontrforsiem) ēkas ārpusē.
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem; no šiem audiem iegūtais materiāls.
- kārpainais sedliņš arī rets, 12-180 cm garumā, apaļiem, kārpainiem zariem, sarkani punktotām lapām, iedzeltenu augli.
- kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mežvīteņu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia clematitis"), vietām pārgājusi savvaļā, aizsargājama.
- hipersarežģīts ārkārtīgi sarežģīts; pārmērīgi sarežģīts.
- aizsargarmatūra Armatūra, kas aizsargā.
- Aslimeliks armēņu mitoloģijā - eposā Sanasars un Bagdasars, viens no Bagdasara vārdiem.
- Abameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem.
- Adnameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem).
- Bagdasars armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars.
- Sanasars armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars.
- pahapans hreštaks armēņu mitoloģijā - sargeņģelis; divi šādi sargeņģeli pavadot cilvēku kopš dzimšanas, viens apsargā dvēseli, bet otrs miesu.
- Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem.
- Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas.
- vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū.
- parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni.
- teritoriālarmija Armija, kuras sastāvdaļas papildina tikai no zināmu valsts daļu iedzīvotājiem, arī franču zemessargu armija.
- arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
- proskripcija Ārpus likuma izsludināto personu saraksts.
- exlex Ārpus likuma, likuma neaizsargāts.
- dīgļapvalki Ārpusdīgļa orgāni, kas aizsargā mugurkaulnieku dīgli un apgādā ar barības vielām un skābekli.
- čārterreiss Ārpussaraksta reiss, ko transportlīdzeklis (gk. lidmašīna) veic pēc nomas līguma.
- izoverīns ārstniecisks preparāts, kuru lieto, lai pasteidzinātu dzemdības un veicinātu dzemdes muskulatūras saraušanos pēcdzemdību periodā.
- krasta artilērija artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml.
- stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves.
- arisārums Ārumu dzimtas ģints ("Arisarum"), dekoratīvi zemsedzes augi ar tumšzaļām lapām, kas aug nelielā noēnojumā auglīgā augsnē, rudenī veidojas mazas, zaļas ogas.
- dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti.
- trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi.
- kobris Asara un ķīša apzīmējums.
- kobrs Asara un ķīša apzīmējums.
- osara Asara.
- asarājs Asarains.
- asarots Asarains.
- Melnezers Asarājs, ezers Drabešu pagastā.
- Asaru ezers Asarājs, ezers Drabešu pagastā.
- dakrioīds Asarām līdzīgs.
- dakrioma Asarām pildīta cista, kā asaru dziedzera izvadkanāliņu aizsprostojuma sekas.
- asaras kāpj acīs asaras riešas acīs.
- karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs, parasti sāpīgs, pārdzīvojums.
- dūciņas Asaras, raudāšana.
- as'ras Asaras.
- Asarīšu ezers Asareits, ezers Ņukšu pagastā.
- Asarītis Asareits.
- Assern Asares muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
- vārkaviešos Asares pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" apkārtnē.
- vārkavieši Asares pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" iedzīvotāji.
- Asernskaja Asares pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ķemerezeriņš Asarezeriņš Lazdonas pagastā.
- Asaru-Ķemeru ezeriņš Asarezeriņš Lazdonas pagastā.
- Assern Asari.
- Vienītis Asariņš, ezers Ģibuļu pagastā.
- asara Asaris ("Perca fluviatilis").
- Perca fluviatilis asaris.
- asars Asaris.
- aseris Asaris.
- bieršķis Asaris.
- Asarītis Asarīšu ezers Mārcienas pagastā.
- Rubeņu ezers Asarīšu ezers Mārcienas pagastā.
- Rubenis Asarīšu ezers Mārcienas pagastā.
- Asaru ezers Asarītis Ģibuļu pagastā.
- Asaru ezers Asarītis Ropažu novadā.
- Asarīšu ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā.
- Asaru ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā.
- Psathyrella velutina asarojošā spīgulīte.
- aizasarot Asarojot aizmigloties (par acīm).
- lakrimācija Asarošana.
- izasarot Asarot un pārstāt asarot.
- asarāt Asarot.
- rasot Asarot.
- lakrimocīti Asaršūnas, epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu.
- dakriolīts Asaru akmens, konkrements asaru ceļos.
- dakriopioze Asaru aparāta strutošana.
- dakrioadenīts Asaru dziedzera iekaisums.
- dakrioadenektomija Asaru dziedzera izgriešana.
- asaru aparāts asaru dziedzeris un asaru izvadceļi.
- percidae Asaru dzimta.
- gymnocephalus Asaru dzimtas ģints.
- perca Asaru dzimtas ģints.
- stizostedion Asaru dzimtas ģints.
- ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni.
- zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm.
- Ašaru kalns Asaru kalna neprecīzs nosaukuma variants.
- kanalikulīts Asaru kanāla iekaisums.
- dakrioscintigrāfija Asaru kanāliņa scintigrāfija.
- dakriosolenīts Asaru kanāliņa vai deguna un asaru vada sašaurinājums.
- dakriostenoze Asaru kanāliņa vai deguna un asaru vada sašaurinājums.
- dakriocistīts Asaru maisa iekaisums.
- dakriocistoptoze Asaru maisa noslīdējums.
- dakriocistektāzija Asaru maisa paplašināšanās.
- dakriocistotomija Asaru maisa pārgriešana.
- konjunktivodakriocistostomija Asaru maisa piešūšana pie iekšējā acs kaktiņa, lai novērstu asarošanu.
- dakriocistostenoze Asaru maisa sašaurinājums.
- dakriocistektomija Asaru maisa sienas izgriešana.
- dakriocistocēle Asaru maisa trūce.
- dakriohelkoze Asaru maisa un asaru kanāliņa čūlošana.
- dakriocistosiringotomija Asaru maisa un deguna un asaru vada pārgriešana.
- lacrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši.
- lagrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši.
- dakrioma Asaru punkta aizsprostojums, kas izraisa asarošanu.
- Acerina cernua asaru sugas "Gymnocephalus cernuus" nosaukuma sinonīms.
- alakrima Asaru trūkums, patstāvīga iedzimta autosomāli dominanta slimība; no zīdaiņa vecuma raksturīgs asaru sekrēcijas trūkums.
- Asaru strauts Asarupe, Ušurupes labā krasta pieteka.
- Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā.
- perciformes Asarveidīgo kārta.
- spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija.
- cihlasomas Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Cichlasoma"), kuras sugas audzē akvārijos.
- tilapija Asarveidīgo kārtas cihlidzivju dzimtas ģints ("Tilapia"), kuras vairākas sugas audzē arī akvārijos.
- labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas.
- cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos.
- zobenzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Xiphiidae"), 1 ģints, 1 suga.
- stichaeidae Asarveidīgo kārtas dzimta, kurā kā apakšdzimtu dažkārt iekļauj lentzivju dzimtu.
- cihlidas Asarveidīgo kārtas dzimta, saldūdens zivis, ap 1000 sugas, D-Amerikā un Āfrikā, spilgtās krāsās, populāras akvārija zivis.
- jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas.
- naucrates Asarveidīgo kārtas ģints.
- perccottus Asarveidīgo kārtas ģints.
- pomatomus Asarveidīgo kārtas ģints.
- thunnus Asarveidīgo kārtas ģints.
- trachinus Asarveidīgo kārtas ģints.
- trachurus Asarveidīgo kārtas ģints.
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
- jūrasasaris Asarveidīgo kārtas skorpenīdu dzimtas ģints ("Sebastes"), sastopama Atlantijas un Klusā okeānu ziemeļu daļā, \~40 sugu.
- rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
- tuncis Asarveidīgo kārtas suga ("Thunnus thunnus"), liela zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
- nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
- lūpzivis Asarveidīgo kārtas zivis ar biezām lūpām un garu, priekšpusē dzeloņainu muguras spuru; parasti košā krāsā, gk. siltajās jūrās.
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga.
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
- apofilakse Asins aizsargspēju samazināšanās, piemēram, vakcīnterapijas negatīvajā fāzē.
- asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts.
- hemopekse Asins sarecēšana; paaugstināta tieksme uz asins sarecēšanu.
- serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot.
- fericiankālijs Asinssālis (sarkanā asinssāls).
- Dermocybe semisanguinea asinssarkanā ādgalve.
- Amaranthus hybridus asinssarkanā amaranta "Amaranthus cruentus" nosaukuma sinonīms.
- Amaranthus paniculatus asinssarkanā amaranta "Amaranthus cruentus" nosaukuma sinonīms.
- Brugmansia sanguinea asinssarkanā brugmansija.
- Dactylorhiza cruenta asinssarkanā dzegužpirkstīte.
- Cornus sanguinea asinssarkanā grimoņa "Swida sanguinea" nosaukuma sinonīms.
- Heuchera sanguinea asinssarkanā heihēra.
- Ribes sanguineum asinssarkanā jāņoga.
- Stromanthe sanguinea asinssarkanā stromante.
- Crataegus sanguinea asinssarkanā vilkābele.
- Aesculus pavia asinssarkanā zirgkastaņa.
- Amaranthus cruentus asinssarkanais amarants.
- Swida sanguinea asinssarkanais grimonis.
- Potentilla atrosanguinea asinssarkanais retējs.
- Orchis cruenta asinssarkanās dzegužpirkstītes "Dactylorhiza cruenta" nosaukuma sinonīms.
- mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos.
- pūkainā asinszāle asinszāļu ģints suga (“Hypericum hirsutum”), līdz 1 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- dakriohemoreja Asiņainu asaru atdalīšanas.
- hromodakrioreja Asiņainu asaru izdalīšanās.
- sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā.
- asiņains Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
- asinssarkans Asiņu krāsā, spilgti sarkans.
- inopeksija Asiņu pastiprināta tieksme sarecēt.
- koza Asiņu un limfas sarecējums, kas pārklāj brūci.
- feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas.
- fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- lodveida sferofora asku ķērpju klases kalīciju rindas suga, Latvijā atrasta tikai vienreiz (1870), aizsargājama.
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- nefroma asku ķērpju klases lekanoru rindas ģints ("Nephroma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
- asociacionisms Asociatīvā psiholoģija - psiholoģijas teorija, kas mehānistiski aplūko visus sarežģītos viengabalainos psihiskos procesus kā vienkāršāko elementu savienošanas (asociācijas) rezultātu.
- samēļot asprātības sarunāt.
- kaķaste Astainais amarants ("Amaranthus caudatus"), viengadīgs dekoratīvs augs ar tumšsarkaniem ziediem zarainā vārpveida ziedkopā.
- nirīca Astru un lūku pinums, ko izmanto kā aizsargapklāju, ārstējot mājdzīvnieku dažus uzpampumus, īpaši zirgiem no aizjūga saspiedumiem.
- Pentagons ASV Aizsardzības ministrija.
- Elektoru kolēģija ASV vēlēšanu sistēmā 538 elektori, ko katras pavalsts (štata) vēlētāji ievēl balsojot par katras partijas izvirzīto elektoru sarakstiem.
- atbalsta personas pakalpojums atbalsts dažādām mērķa grupām (piem., personām ar invaliditāti, pusaudžiem), lai palīdzētu īstenot atbalstāmās personas tiesībspēju un rīcībspēju sarežģītās situācijās.
- puskrēsls atbalstu konstrukcija, kas pasargā spāres no lūzuma zem jumta dakstiņu svara.
- NRN Atbildēt nav nepieciešams (angļu "no reply necessary"; īsziņās).
- atpestīt Atbrīvot no soda par grēkiem; atbrīvot, pasargāt no velna varas.
- pestīties atbrīvoties, pasargāties no kaut kā.
- disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām.
- atstuidīt Atgaiņāt, aizsargāt.
- nogainīties Atgaiņāties, aizsargāties.
- atdzimt Atjaunoties (par dabu pavasarī).
- grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u. tml.
- malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām; atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu).
- pušums aizrecējis atklāta brūce ir pārklājusies ar sarecējušām asinīm.
- šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
- nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles.
- fizisko personu datu apstrāde atļauta, ievērojot likumā noteiktos datu apstrādes principus fizisko personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, un kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai.
- bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu.
- regurgitācija Atpakaļplūsma, doba orgāna satura pārvietošanās fizioloģiskajam pretējā virzienā, saraujoties orgāna muskuļiem.
- kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
- džaivs Ātra sarīkojumu deja.
- vansteps Ātra sarīkojumu deja.
- lēkši ātra zirgu gaita, kas veidojas no atsevišķiem lēcieniem ar sarežģītu trīstakts atbalstu un ķermeņa lidojuma fāzi ceturtajā taktī.
- rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress.
- Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas.
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē.
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi.
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle.
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
- izglābt stāvokli atrast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa; būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
- sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- būt uz sēkļa atrasties ļoti grūtā, sarežģītā situācijā.
- atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
- pārcirst Gordija mezglu ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
- ņirbīt Ātri, saraustīti kustēties.
- atšķetināt Atrisināt, novērst (sarežģījumus cilvēka dzīvē, cilvēku attiecībās).
- attīt Atritināt (ko saritinātu).
- izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts.
- Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu.
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu.
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
- Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
- Diližanas rezervāts atrodas Armēnijā, Mazā Kaukāza grēdu ziemeļu atzaros, platība — 230 kvadrātkilometru, augstums — līdz 2993 m, dibināts 1958. g., lai aizsargātu Mazā Kaukāza floru un faunu.
- Āfrikas-Antarktīdas lielieplaka atrodas Atlantijas un Indijas okeāna robežjoslā, garums 6200 km, platums 1500 km, lielākais dziļums 6972 m, gultnē 600-700 m biezs sarkanā māla un diatomeju dūņu slānis.
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
- Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota.
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis.
- Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas.
- Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers.
- Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors.
- Širvanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Širvānas līdzenuma dienvidaustrumos, platība — 707 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g., lai aizsargātu džeirānus un izstrādātu to pavairošanas metodes.
- Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms.
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi.
- Aņītes Garais iezis atrodas Braslas ūdenskrātuves austrumu krastā, 400 m garš un 2-7 m augsts dzeltenīgi sarkans iezis.
- Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens.
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
- Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži.
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas.
- Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri.
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis.
- Turkestānas grēda atrodas Hisaras-Alaja kalnu sistēmā, Alajas grēdas rietumu turpinājums (Tadžikistānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā), garums — 430 km, augstums — līdz 5621 m.
- Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi.
- Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas.
- Čīles lielieplaka atrodas Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, dziļums līdz 5738 m, gultnē sarkanais māls.
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens.
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove".
- Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
- dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs.
- Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri.
- Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā.
- Ķempju dzirnavu dīķis atrodas Līgatnes novada Līgatnes pagastā, uzstādināts Līgatnes upē, platība - 0,3 ha, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.).
- Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai.
- Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā.
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres.
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
- Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi.
- Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam.
- Plisūna dižakmens atrodas Plusona ezera dienvidu krastmalā ūdenī, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,4 m, platums - 4,4 m, augstums - līdz 3 m, apkārtmērs - 16,5 m, virszemes tilpums - \~35 kubikmetri.
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
- Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags.
- Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem.
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts.
- Kleistu muiža atrodas Rīgā, Kleistu ielā 37, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1638. g., tās kungu māja celta 18. gs. beigās guļbūves konstrukcijā uz augstiem mūra pamatiem, kā vienstāva koka ēka ar mansardu.
- Grīziņkalna parks atrodas Rīgā, starp Ata, Pērnavas un J. Asara ielu, platība 10,4 ha, tajā aug 16 vietējās un 62 introducēto koku un krūmu sugas (arī >30 t. s. Darmštates priedes).
- Zviedru vārti atrodas Rīgā, Torņa ielā 11, izbūvēti 17. gs., kā izeja caur bijušo aizsardzības mūri un jauno ārējo apbūvi uz Torņa ielu ar aizveramiem vārtiem abās pusēs.
- Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums.
- Krupenišku pilskalns atrodas Rušonas pagastā, netālu no Krupenišku (Krupenišķu) mājām, Zolvas ezera ziemeļu krastā, aizņem gara, šaura paugura daļu, plakums - 70 x 25 m, atdalīts ar aizsarggrāvjiem, rietumu un austrumu nogāzes stāvas.
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m.
- Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā.
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
- Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m).
- Černausku akmens atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m.
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
- Askanija Novas rezervāts atrodas Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, platība 110 kvadrātkilometru, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu.
- Užavas polderis atrodas Užavas abos krastos no Sises līdz Užavai, platība — 3400 ha, maģistrālajos grāvjos ierīkoti regulatori, kas daļēji pasargā no pārplūšanas, nav sūkņu staciju.
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai.
- Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
- Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases.
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
- Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m.
- Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota.
- Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi.
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
- nosegt Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko).
- grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
- slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
- tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
- asins grimšana ātrums, ar kādu sarkanie asinsķermenīši grimst asins paraugā, kas aizsargāts no sarecēšanas; atkarīgs no vecuma un dzimuma; palielināta asins grimšana norāda uz slimību.
- atsārtums Atsarkums (1).
- atsārtums Atsarkums (2).
- delistings Atsaukums - vērtspapīru atsaukšana no biržas saraksta ar biržas vai pašas kompānijas lēmumu.
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m.
- Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem.
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- kreisēšana Atsevišķa karakuģa vai eskadras braukāšana noteiktā rajonā, lai izlūkotu vai apsargātu krastu un uzbruktu pretinieka kuģiem.
- Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa Asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks.
- eritēma atsevišķu ādas iecirkņu sasarkšana sakarā ar pastiprinātu asins pieplūdumu.
- bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs.
- zaļais Atslēgvārds vides aizsardzības, ekoloģiskajai tematikai: zaļā domāšana, zaļais pagrieziens, zaļā ekonomika, zaļā pārtika, zaļā politika, zaļā revolūcija utt.
- karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā.
- piekupināt Atstājot (pienu) sarecēt piepildīt (ar to).
- pāraprūpe attiecību veids, kurās vienai personai ir tendence pārmērīgi pasargāt citu personu, neļaujot piedzīvot situācijas, kas, pēc šīs personas domām, var radīt otrai personai psiholoģisku vai fizisku kaitējumu.
- diasostisks Attiecīgs uz higiēnu vai veselības aizsardzību.
- attīstīšanas pārtraukšana attīstītāja neitralizācija, lai pasargātu fotoemulsiju no krāsainu laukumu vai joslu izveidošanās, kas var notikt, ja fotomateriālu tieši no attīstītāja pārliek fiksāžā.
- komitēties Atvadīties no savas studentu korporācijas aktīviem biedriem, sarīkojot komitātu.
- defensija Atvairīšana, aizsargāšana.
- atsargāt Atvairot, atvirzot (ko), nosargāt, pasargāt (no tā).
- 12. Hērakla varoņdarbs Atveda no pazemes tās sargu Kerberu.
- uzsist lietussargu (arī saulessargu) atvērt lietussargu, saulessargu
- kontenti Atvesto preču saraksti ar kuģinieka un saņēmēju piezīmēm.
- atķeksēt Atzīmēt (piem., sarakstā, tekstā ar ķeksīti).
- individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem.
- muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
- segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija.
- MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika.
- sklerostenoze Audu sacietējums ar orgāna sarukumu vai atveres sašaurinājumu.
- trinītis auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts; audums, kam ir šāds pinums; saržs.
- žakards audums ar sarežģītu rakstu, ko veido žakardmašīna.
- žakardaudums Audums ar sarežģītu rakstu; žakards.
- cilindrosarkoma Audzējs, kas sastāv no cilindromatoziem un sarkomatoziem elementiem.
- Popraga divdesmitčetrstumbru liepa aug Talsu novada Laidzes pagastā pie Popraga dzirnavām, aizsargājama kā unikāls dabas retums, domājams, ka pie tās senatnē bijusi upurvieta.
- Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m.
- kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai.
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija.
- uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
- kaķactiņas Augi: dzeguzes spulgnaglene un sarkanā spulgnaglene.
- fetotomija Augļa sadalīšana, dzīvnieka dzemdību sarežģījumu gadījumā, lai glābtu dzemdētāju.
- pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
- gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu.
- koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt.
- koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt.
- pasvilt Augot kļūt iesarkanam un pacietam (par liniem).
- haoma augs; no piena un šā auga sulas gatavots reibinošs dzēriens; šā auga un dzēriena personifikācijai - zaļacainajam dievam piemīt spēja sargāt un dziedēt lopus, novērst sausumu.
- Lielais purvs augstais purvs Jēkabpils novada ziemeļu daļā, sarp Mārsnas un Odzes upi, platība — 899 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,1 m, lielākais dziļums — 6,6 m.
- ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
- amnijs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns - plēve, kas pasargā dīgli no izžūšanas un mehāniskiem bojājumiem.
- ciparkasete Augstas kvalitātes magnētiskā lente, kas ievietota standartizmēra kasetē ar ierakstaizsardzības un standartformāta nodrošināšanas iespējām.
- skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos).
- jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams.
- aizsardzības augstskola augstskola, kas sagatavo civilos un militāros darbiniekus aizsardzības spēku vadošiem amatiem.
- logodaidalija Augstu vārdu lietošana, sagrozīti, sarežģīti izteicieni.
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
- Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m.
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes.
- Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m.
- cistogons Augu aizsardzībā lietojams preparāts, ko lieto augsnes kaitēķļu (nematodu) apkarošanai.
- bordo šķidrums augu aizsardzības līdzeklis, fungicīds.
- metilmerkaptofoss Augu aizsardzības viela, ko izmanto apmiglojot, insekticīds, arī pieskares inde, apkaro tīklērces, laputis, tripšus u. c.
- karotinoīdi Augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos.
- kannācejas Augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs.
- antociāni Augu pigmenti, kas nosaka to sarkano, zilo vai violeto krāsu.
- miltrasa augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
- fuzarioze Augu slimība, ko ierosina Fusarium ģints sēnes.
- baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
- paternosters Aukla ar sarindotām pērlēm, zīlēm jeb bumbiņām lūgsnu saskaitīšanai; rožu kronis.
- atziema Auksta laika atgriešanās ziemas beigās vai pavasarī.
- Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi.
- raupa Aukstumā sarāvusies āda - "cāļa miesa".
- raups Aukstumā sarāvusies āda - "cāļa miesa".
- Japānas aukuba aukubu suga ("Aucuba japonica"), kurai zeltainas vai raibas lapas un sarkanas ogas, tiek bieži audzēta istabā un oranžērijās, dažkārt dēvē par zelta koku.
- ēzeļu ausene auseņu ģints sēņu suga ("Otidea onotica"), Latvijā aizsargājama.
- alčeringa Austrālijas aborigēnu reliģijā - mitoloģisks laiks (kuram ir sākums, bet nav beigu), kā arī sarežģīts ticējumu un rituālu komplekss, kurā liela nozīme ir totēmismam.
- Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs.
- mežainis Austrumslāvu mitoloģijā - meža gars, cilvēkam līdzīga būtne, kas mīt mežā un sargā kokus un meža zvērus.
- Kupala austrumslāvu mitoloģijā - vasaras saulgriežu svētki un šo svētku galvenais personāžs, kas tiek prezentēts lelles veidolā, svētku laikā to slīcina ūdenī.
- Ostlande Austrumzeme - vācu okupācijas laikā 1941.-1944. g. Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja Ostlandes reihskomisariāts ("Reichskommissariat Ostland") Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā.
- autodegazācijas Autodegazācijas stacija - Pārvietojams tehnisks līdzeklis, kas paredzēts indīgu ķīmisko kaujasvielu piesārņota apģērba, apavu, uzkabes un individuālo aizsarglīdzekļu atsārņošanai ar gāzu tvaiku un šķidrumu.
- aktīvā autofokusa sistēma autofokuss kompaktkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka ar ultraskaņas vai infrasarkano staru impulsiem.
- gaisa spilvens automašīnā izvietots spilvens, kas trieciena rezultātā automātiski piepūšas, tā pasargājot autobraucēju no smagiem ievainojumiem.
- defrostieris Automašīnas ierīce, kas pasargā priekšējā loga stiklu no apledošanas.
- tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs.
- sarkozinēmija Autosomali recesīvi pārmantota aminoacidopātija, ko izraisa sarkozīna dehidrogenāzes trūkums.
- ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls.
- meža auzene auzeņu suga ("Festuca altissima", senāk "Festuca silvatica"), Latvijā aizsargājama.
- kaļķu avoksne avoksņu suga ("Philonotis calcarea"), Latvijā aizsargājama.
- Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti.
- Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus.
- Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums.
- Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu.
- azbotekstolīts Azboplastiķis ar azbesta auduma pildvielu; lieto elektroģeneratoru detaļu un sūkņu lāpstiņu, kā arī kosmisko aparātu siltumaizsardzības elementu izgatavošanai.
- safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā.
- azosavienojumi Azogrupu saturoši organiski savienojumi, krāsainas (dzeltenoranžas, sarkanas, violetas), gk. cietas vielas.
- Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā.
- izbaidīties Baidoties izsargāties.
- helenologofobija Bailes no sarežģītas terminoloģijas un arī visa grieķiskā.
- eritrofobija Bailes nosarkt nelaikā.
- ereitofobija Bailes nosarkt.
- izbailīgs Bailīgs, piesardzīgs.
- aturķēt Bakstot, ar grūtībām un sarežģītu paņēmienu palīdzību atvērt.
- ritums Baķī saritināts noausts audums.
- zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm.
- balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
- salātu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella locusta"), Latvijā aizsargājama.
- pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
- izbalēt Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
- izbaloties Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
- izbālēt Bālējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
- Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
- sārts Bāli sarkans, gaiši sarkans; arī sarkanīgs.
- skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs.
- kailā balodene balodeņu suga ("Atriplex glabriuscula syn. Atriplex babingtonii"), Latvijā aizsargājama.
- pabālot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
- dzidrābele Baltā dzidrā - vasaras šķirnes ābele ar saldskābiem, sulīgiem augļiem.
- luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni.
- topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā.
- baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas.
- ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā.
- baltenis Balti noēvelēts koks, ar kuru, laiku kavēdami, spēlējušies, pavasarī pirmo reizi jājot pieguļā.
- spinells Balti sarkans rubīns.
- zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
- brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams.
- pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu.
- Centaurea dealbata baltsarmainā dzelzene.
- Ruņģis Baltu tautu mitoloģijā - labais mājas gars, labības aizgādnis un sargātājs.
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- Vasareņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vasariņa" nosaukuma variants.
- balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu.
- tolubalzams Balzams no Tolusalas Karaību jūrā, iedzeltens vai sarkanbrūns ar patīkamu smaržu.
- ballēšanās Baļļu, viesību rīkošana; piedalīšanās ballēs, viesībās; sarīkojumu, baļļu apmeklēšana.
- bordero Banku operācijās - saraksts iesūtītiem diskontējamiem vai inkaso vekseļiem un vērtspapīriem.
- bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu.
- parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām.
- Kunces bārdlape bārdlapju suga ("Barbilophozia kunzeana"), Latvijā aizsargājama.
- sašaurinātā bārdlape bārdlapju suga (“Barbilophozia attenuata”), Latvijā aizsargājama.
- aizsargbarjera Barjera kā aizsargāšanai.
- tūbainā bārkstlape bārkstlapju suga ("Trichocolea tomentella"), kas veido līdz 15 cm augstas bāli zaļas velēnas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu.
- koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā.
- martirijs Baznīcas apstiprināts martiru saraksts.
- piebēgt Bēgot rast patvēruumu, aizsardzību pie kāda.
- rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- apšu beka beku suga ("Boletus rufus"), ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti.
- antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela.
- vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā.
- bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
- bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē.
- kurcens Bērzā izcirsts robs (pavasarī), lai krātos sula.
- alksnene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius rufus"), sarkanbrūna ēdamā sēne ar sīvu, baltu sulu.
- zeltasaru bērzlape bērzlapju suga ("Russula sardonia").
- pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos.
- ar sausām acīm bez asarām; nespējot raudāt.
- acis ir sausas bez asarām; nespējot raudāt.
- kā cuciks bez grūtībām; bez sarežģījumiem.
- kā pa sliedēm bez sarežģījumiem, grūtībām.
- kā pa sviestu (arī taukiem) bez sarežģījumiem, grūtībām.
- kā pa taukiem (arī sviestu) bez sarežģījumiem, grūtībām.
- kā pa diedziņu Bez sarežģījumiem, grūtībām.
- joksīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, iesaistīties, jaukties (piemēram, kādā pasākumā, sarunā).
- aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā.
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
- jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
- hloretons Bezkrāsaini kristāli, šķīst spirtā, ēterī, hloroformā; pasargā no jūras slimības.
- benzilbromīds Bezkrāsains šķidrums, asaru gāze.
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
- bērzu sulas bezkrāsains, saldens šķidrums, kas pavasarī cirkulē bērza stumbrā.
- fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās.
- vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
- Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst.
- Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma).
- Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu.
- brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu.
- nesagādis Bezrūpīgs, tāds, kas nenodrošina savlaicīgu izpildi, nepiesardzīgs.
- Hieronīms Bībeles tulkotājs vienkāršā, visiem saprotamā latīņu valodā, sarakstījis arī daudzus komentārus.
- saviesīgā biedrība biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
- bjennāle Biennāle - mākslas sarīkojums (festivāls, izstāde), kas regulāri notiek ik pēc 2 gadiem.
- biezt Biezēt, sarecēt.
- rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne.
- zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola.
- nokarenā biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon cernuus"), Latvijā aizsargājama.
- Heima biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon heimii"), Latvijā aizsargājama.
- Randa biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon randii"), Latvijā aizsargājama.
- grinsbons Biezs kokvilnas audums lauztā sarža pinumā no kardu dzijas, kuras lineārais blīvums šķēriem ir 25 teksi, audiem - 35,7 teksi, virsmas blīvums - 165-197 g/m2.
- drebuļi Bieža muskuļu saraušanās un atslābšana.
- karstais saraksts bieži izmantojamu globālā tīmekļa vietu saraksts, ar ko lietotājs strādā, izmantojot izvēlni vai dialoga lodziņu; grāmatzīmju saraksts.
- vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas); saritināt.
- brāļot Bieži teikt, lietot (sarunā) vārdu "brālis", uzrunāt kādu par "brāli".
- Āres Bijusī apdzīvotā vieta (vasarnīcu ciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Carnikavas daļa.
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m.
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienē; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai.
- Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa.
- insekticīdais papīrs biocīds papīrs, kas pasargā iesaiņotos izstrādājumus no kaitēkļiem.
- krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis; sarežģīts pārejas stāvoklis.
- kritisks Bīstams, sarežģīts, smags.
- sejsargs Biškopja inventārs galvas un kakla aizsargāšanai no bišu dzēlieniem; izgatavots no plāna auduma ar caurskatāmu tīkliņu sejas priekšpusē.
- sezonas saime bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
- akarapoze Bišu slimība, ko ierosina bišu traheju smidzis; saime biežāk iet bojā ziemā vai pavasarī; visas dravas 5-7 km rādiusā karantinē.
- sarmatainā bitene biteņu suga ("Geum hispidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu.
- sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- liste Blanka, anketa, arī saraksts.
- atbala Blāzma, atsarkums (pie debess); bāla, sarkanīga rīta vai vakara gaisma.
- ksive Blēžu žargonā slepena sarakste cietumnieku vai cietumnieku un ārpus cietuma esošu personu starpā; kasibers.
- kasibers Blēžu žargonā slepena sarakste cietumnieku vai cietumnieku un ārpus cietuma esošu personu starpā.
- albumināti Blīvi olbaltumvielu savienojumi, kas pasargā dziļākos audus no nevēlamiem kairinājumiem.
- siena blīvs audu veidojums, kas sedz, arī aizsargā (kādu organisma daļu).
- ekscīpuls Blīvs sēnes hifu aizsargveidojums, kas aptver apotēciju.
- paduks Blīvs, ciets un smags koks koraļļu sarkanumā, tumši svītrots, ko lieto mākslas galdniecībā un finierēšanai.
- korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns.
- rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
- vadības bloks bloks, kas nodrošina citu iekārtu ieslēgšanu, izslēgšanu, aizsardzību un regulēšanu atbilstoši iekārtas darba programmai.
- designācija Bojāto preču saraksts.
- bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā.
- Cieceres ezera salas botāniskais liegums Brocēnu novadā, valsts aizsardzībā kopš 1923. g., platība - 14 ha, aug 12 diži ozoli (apkārtmērs - >4 m), vairākas aizsargājamu augu sugas.
- Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem.
- Gaujienas priedes botāniskais liegums Gaujienas pagastā, platība — 71 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., 170-200 g. vecas priežu audzes ar bagātīgu pamežu.
- Jūrmalas miķelītes atradne botāniskais liegums jūrmalas miķelītes aizsardzībai, atrodas Liepājā, Liepājas ezera ziemeļrietumu krastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 0,45 ha.
- Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas.
- Luknes skābaržu audze botāniskais liegums parastā skābarža aizsardzībai, atrodas Rucavas novada Dunikas pagastā, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha.
- Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha.
- braģis Braga - starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma.
- braks Braga - uz augšu un leju bīdāms jumts uz stabiem, lai izžāvētu sienu pasargātu no slapjuma.
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
- kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
- kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
- andiroba Brazīlijas sarkankoks.
- saules telts brezenta jumts, kas pasargā kokpitu un kajītes virsbūvi, jahtai atrodoties ostā.
- Brienamais Brienamā purva daļa - botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Dienvidkurzemes novada Gaviezes un Bārtas pagastā, Brienamā purva ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 171 ha.
- skorpioncilvēki Briesmoņi Divupes mitoloģijā, kuri sargāja pazemes valstības vārtus.
- stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
- dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka.
- saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām acu aizsargāšanai pret spilgtu gaismu.
- ugunsputns Brīnumputns ar mirdzošām spalvām sarkanā krāsā; arī fēnikss.
- divkrāsainā briorija brioriju suga ("Bryoria bicolor"), kas aug Gaujas Nacionālajā parkā uz apsūnojušām smilšakmens klintīm, Latvijā aizsargājama.
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
- BKS Brīvprātīgie kārtības sargi.
- adresātu saraksta serveris Majordomo brīvprogrammatūras adresātu saraksta serveris, kas darbojas _UNIX_ vidē. Kad e-pasts tiek nosūtīts kādam no _Majordomo_ adresāta saraksta, tas automātiski tiek pārsūtīts visiem adresātu saraksta dalībniekiem.
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā.
- skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm.
- vijeņzieži Brīvziedlapjiem piederīga zālējāda divdīgļlapaugu dzimta, ziedi ar divkāršu apziedni (kausiņu un vainadziņu), purpursarkani, ziedlapas vienādas, vainadziņš kārtns.
- sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli.
- plēsta brūce brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
- augu apkodumi brūces, kas paliek pēc dzinumu apkošanas un lapu nobraucīšanas, ko dzīvnieki izdara vasarā un ziemā.
- zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene.
- sarce brūna vai sarkana govs.
- punika Brūnas vai sarkanas govs vārds.
- brūnsarkans Brūngani sarkans.
- brūzgans Brūngans, sarkanbrūns.
- zals Brūngans, sarkanīgs.
- ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa.
- hematīts brūni sarkans minerāls, dzelzs oksīds Fe~2~O~3~, sarkanā dzelzsrūda.
- ķiršbrūns Brūni sarkans.
- lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs.
- sarkanbrūns Brūns ar sarkanu nokrāsu.
- sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls.
- neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem.
- andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
- phaeolepiota Brūnsardzenes.
- zeltainā brūnsardzene brūnsardzeņu ģints sēņu suga ("Phaeolepiota aurea").
- Opuntia rufida Brūnsarkanā opuncija.
- Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi.
- armadili Bruņneši - Dienvidamerikas zīdītāji, kuru ķermeni sargā kaula bruņas.
- sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
- tautas milicija bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā, ko pašaizsardzības nolūkā organizēja pagaidu rīcības komitejas, iesaistījās arī sadursmēs ar policiju un karaspēku, uzbruka muižām.
- traverss Brustvērs - uzbērums ierakuma priekšā karavīru aizsargāšanai.
- Tāra Budisma mitologijā - bodhisatva, sievišķā sargātājdievība - idams, bezgalīgas līdzcietības iemiesojums.
- Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju.
- lokapalas budisma mitoloģijā - dharmapālu apakšgrupa, ar ko izprot vispirms četrus debespušu sargus, cits to nosaukums ir "četri lielie valdnieki": Dhritarāštra - austrumos, Virūdhaka - dienvidos, Virūpākša - rietumos un Vaišravana - ziemeļos.
- dharmapālas Budisma mitoloģijā - dievības, kas aizsargā budisma mācību un katru budistu.
- Samvara Budisma mitoloģijā - sargātājdievība - idams, kas mīt svētajā Kailāsa kalnā.
- idams Budisma mitoloģijā - sargātājdievība, kuru ticīgais izvēlas par savu aizstāvi.
- bhiku Budistu mūks, kas iztiek vienīgi no žēlastības dāvanām un no mūku kopienas (sanghas) sarūpētā.
- Ašvaghoša Budistu rakstnieks un dzejnieks 1. gs., kas sarakstījis poēmu, kurā stāstīts par Budas dzīvi līdz brīdim, kad pār viņu nāca apskaidrība.
- bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
- sarkokoka Bukšu dzimtas ģints ("Sarcococca"), pundurkrūmi, kam agri pavasarī parādās mazi, balti ziediar rozā putekšņlapām.
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
- komandoss Būru zemessardzes vienības nosaukums Angļu - būru kara laikā 1899.-1902. g.
- palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums.
- ambraskoks Burvjlazdu dzimtas ģints ("Liquidambar"), liels, vasarzaļš koks, izplatīts Āzijā un Amerikā.
- pēc vārda kabatā nemeklēt būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
- stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) būt ieslēgtam; tikt sargātam, slēptam (no kā).
- vadāt Būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem).
- būt tintē būt kļūmīgā, sarežģītā situācijā.
- raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
- liesmot Būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā.
- modrēt Būt nomodā, sargāt.
- miglot Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
- saasarot Būt par cēloni tam, ka (acis) piepildās ar asarām.
- raut Būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums.
- sariest Būt par cēloni tam, ka (kādam) sariešas (acīs asaras).
- kaparot Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu.
- pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
- saraudzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sarūgst.
- izspiest Būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.).
- iedzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums; panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst, parādās (parasti sārtums sejā, asaras acīs).
- pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
- iedzīt asins vilni sejā, arī iedzīt asinis sejā būt par nosarkšanas cēloni.
- iedzīt asins vilni vaigos (arī sejā), arī iedzīt asinis vaigos (arī sejā) būt par nosarkšanas cēloni.
- iedzīt asins vilni sejā būt par nosarkšanas cēloni.
- kaist Būt piesarkušām (psihiska stāvokļa ietekmē).
- ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām); būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
- saredzēties Būt saredzamam.
- liesmot Būt spožam (parasti sarkanā krāsā), tiekot apgaismotam.
- spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās); būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
- zvērot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
- kvēlot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
- mitrināt būt tādam (kosmētiskajam līdzeklim), kas pasargā ādas virsējos slāņus no izžūšanas un saglabā ādas elastību; kopt ādu ar šādiem kosmētiskajiem līdzekļiem
- patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
- rīstīties būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
- būt ar (plašu) vērienu būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
- pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- perturbēt Būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.).
- pārplūst Būt tādam, kurā rodas, izpaužas (piemēram, nosarkums, smaids) - par seju.
- uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
- vasarot Būt, pastāvēt vasarai; kļūt, būt vasarīgam.
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
- aizsargbūve Būve (kā) aizsargāšanai.
- ledgriezis Būve tilta balstu aizsargāšanai pret ledus spiedienu palu laikā.
- uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas).
- kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma.
- sarmentogenīns C~23~H~34~O~5~, sarmentocimarīna aglikons.
- sarmentocimarīns C~30~H~46~O~8~, sirds glikozīds "Strophanthus sarmentosus" sēklās; to hidrolizējot, iegūst sarmentogenīnu un sarmentozi.
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- sarmentoze C~7~H~14~O~4~, monosaharids, ko iegūst, hidrolizējot sarmentocimarīnu; cimarozes izomērs.
- izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu.
- sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā.
- laktaroviolīns C15H14O, sarkans antibiotisks pigments priežu rudmiesē ("Lactarius deliciosus"), kurš nomāc tuberkulozes mikobaktēriju vairošanos.
- fenolsarkanais C19H14O5S, fenola un ortosulfobenzoskābes kondensācijas produkts; sarkans pulveris, ko lieto par pH indikatoru (dzeltens pH <6,8, sarkans pH >8); lieto arī nieru sekretētspējas noteikšanai.
- pararozanilins C19H17N3HCl, sarkana trifenilkatjonā krāsviela.
- prodigiozins C20H25N3O, antibiotisks sarkans pigments, ko izdala "Serratia marcescens".
- timolzilā C27H30O5S, pH indikators: pH <1,2 sarkans, pH=2,8- 8,0 dzeltens, pH >9,6 zils.
- rodamīns C28H31ClN2O3, fluorescējoša sarkana krāsviela, fluoresceīna atvasinājums.
- rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem.
- bromobenzilcianīds C6H5CHBr CN; asaru gāze.
- bromacetofenons C6H5COCH2Br; asaru gāze.
- capitophorus Capitophorus ribis - jāņogulāju sarkanās laputs nosaukuma sinonīms.
- Saule Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Atpūta 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Sala 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Sala 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Atpūta Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Salūts Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Zvejnieks Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Līdums 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Līdums 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Langa 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Langa 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Langa 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- uzsarvēt Caur sarvi uzbirdināt.
- mirkšķināmā plēve caurspīdīga acu aizsargplēve, gk. rāpuļiem un putniem.
- rubīns Caurspīdīgs, sarkans minerāls, alumīnija oksīds ar hroma piemaisījumu (sarkans dārgakmens, bet var būt arī brūngans vai violets).
- aizsargcaurule caurule, kas paredzēta kā aizsardzībai, piemēram, kabeļa, ūdensvada.
- klīze Cauruļveida apkalums peldlīdzekļa bortā vai margsienā, kas pasargā pietauvošanās troses no pārrīvēšanās.
- piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos.
- Ženēvas cekuliņš cekuliņu suga ("Ajuga genevensis"), Latvijā aizsargājama.
- nocietināt Celt aizstāvēšanās būves (kāda objekta) aizsardzībai.
- nocietināties Celt aizstāvēšanās būves (sava novietojuma) aizsardzībai.
- bozties Celt stāvus spalvu, sarus (gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
- Bebrenes muižas pils celta eklektisma stilā, celtniecība pabeigta 1896. g., sākotnēji bijusi divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, bet pēc 2. pasaules kara mansards aizstāts ar 3. stāvu.
- labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).
- būve Celtnes, sarežģītas ierīces izgatavošana; būvēšana; darbība, process --> būvēt.
- hidroizolācija Celtniecības konstrukciju, būvju u. tml. pasargāšana no ūdens iedarbības.
- vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
- okluzivpesārijs Celuloīda, cietas gumijas vai sudraba aizsargcepurīte dzemdes noslēgšanai (pret grūtniecību).
- skrejsisenis Ceļojošais sisenis, saranča, kaitīgs, Latvijā nav sastopams.
- sarenieks Ceļojošs ebreju tirgotājs - saru uzpircējs.
- jūrmalas ceļteka ceļteku suga ("Plantago maritima"), Latvijā reti sastopama piejūras pļavās, aizsargājama.
- vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams); censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
- sarcināt censties panākt, ka nosarkst.
- izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
- piesargāt Censties pasargāt (no kā nevēlama).
- izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- ielūgšana cenšanās lūdzot panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās)
- hipokrātisms Cenšanās palīdzēt organisma dabiskajiem aizsargspēkiem, ārstējot slimības.
- baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms.
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku vides aizsardzībā, reģionālajā attīstībā, tūrismā, būvniecībā un ģeoloģijā.
- preiskurants Cenu rādītājs, cenu saraksts.
- ceņņiks Cenu saraksts; cena.
- stilbits Ceolītu grupas minerāls baltā vai ķieģeļu sarkanā krāsā, kristalizējas monoklīnā singonijā, veidojot plākšņainus vai graudainus kristālu agregātus.
- rulbiskvīts Cepts kulinārijas izstrādājums, ko noziež ar ievārījumu un sarullē.
- cepurāt Cepurāt rudzus - statiņos saslietajiem rudzu kūļiem uzlikt resgalī sasietu kūli, lai tos pasargātu no lietus.
- bārkstainā cepurene cepureņu suga ("Encalypta ciliata"), Latvijā aizsargājama.
- parastā cepurene cepureņu suga ("Encalypta vulgaris"), Latvijā aizsargājama.
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti.
- cetrārijveida cetrēlija cetrēliju suga ("Cetrelia cetrarioides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama; mitrumu mīlošs ķērpis, kas aug uz lapkoku stumbriem.
- gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu.
- ksililbromīds CH3C6H4CH2Br, metilbenzilbromīds, pastāv ortoizomēru, metaizomēru un paraizomēru veidā; izomēru maisījumu lieto par asaru gāzi.
- savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
- sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- saritināties (arī savilkties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- savilkties (arī saritināties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
- Aloina rigida cietā alvejīte, šīs ģints suga, Latvijā aizsargājama.
- ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem).
- prismalis Cieta, asa, iesarkana linu šķiedra.
- fibrosarkoma Cieta, kolagēnšķiedrām bagāta vārpstveida šūnu sarkoma.
- elitras Cieti, hitinizēti kukaiņu priekšspārni, pārvērsti par aizsargspārniem.
- daivainā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum aculeatum"), Latvijā aizsargājama.
- Brauna cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum braunii"), Latvijā aizsargājama.
- šķēplapu cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum lonchitis"), Latvijā aizsargājama.
- dakriadenoskirs Ciets asaru dziedzera audzējs.
- cietspuru Cietspuru zivis - kaula zivju apakškārta, Latvijas faunā asari, jūras grunduļi, makreles.
- cietumsargs Cietuma un cietumnieku apsargātājs, uzraugs.
- vertuhajs Cietumsargs.
- sēdošā cifēlija cifēliju suga ("Cyphelium sessile"), Latvijā aizsargājama.
- cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz), arī cik tālu acis rāda cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
- mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- paravans Cilājams aizklājs, lai aizsargātos no vēja.
- tuļļa Cilindriskas formas kārbiņa; šādā veidā saritināts papīrs.
- tendi Cilšu grupa (basari, koņagi, badjarnaki, tendamaiji, tendaboeni), dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- amfiktioņi Cilšu un polišu pārstāvji, sarunvedēji Senajā Grieķijā.
- nozieguma priekšmets cilvēka ārējā pasaulē objektīvi eksistējoša lieta (nozieguma objekts), pret kuru tieši vērsts noziedzīgs nodarījums un līdz ar to tiek apdraudētas ar likumu aizsargātās intereses.
- ekoloģiskā drošība cilvēka dzīvei svarīgu ekoloģisku interešu aizsardzības stāvoklis.
- erizipeloīds Cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina cūku sarkanguļas ierosinātājs, galvenais simptoms - norobežots ādas iekaisums infekcijas iekļūšanas vietā.
- augstuma eiforija cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība).
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- karabūve Cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti.
- zaļie Cilvēki un organizācijas, kas aktīvi piedalās vides aizsardzībā; politiskās partijas, kuru uzmanības centrā ir vides aizsardzības jautājumi.
- sarkangalvis cilvēks ar sarkaniem matiem.
- sarkanvaidzis Cilvēks ar sarkaniem vaigiem.
- Jeruzalemes dedzinātājs cilvēks ar sarkanīgiem matiem.
- sarkanbārdis Cilvēks, kam ir sarkanīga bārda.
- sarkanmatis Cilvēks, kam ir sarkanīgi mati.
- brīnumsavants Cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms un spējas kādā šaurā jomā ir sevišķi izcilas, kā piemēram, spēja dažās sekundēs iegaumēt sarežģītu attēlu un pēc tam to precīzi reproducēt.
- galdabiedrs Cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda.
- bruņinieks Cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti.
- zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1).
- vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- pseidointelektuālis cilvēks, kas lieto "gudrus vārdus", iesaistās "intelektuālās" sarunās, taču no tā maz ko saprot.
- sagājējs Cilvēks, kas mēdz daudz iet uz viesībām, sarīkojumiem.
- duderis Cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi.
- dūderis Cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi.
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
- miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
- sarunas (arī sarunu) biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem sarunbiedrs.
- sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
- velna puika cilvēks, kas prot izkļūt no jebkuras sarežģītas situācijas.
- biksteklis Cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu.
- bikstis Cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu.
- godasargs Cilvēks, kas stāv godasardzē.
- strjomščiks Cilvēks, kas stāv sardzē, kamēr citi veic nelikumīgas darbības.
- kolektors Cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus).
- maršals Cilvēks, kas vada sarīkojumu, svinības.
- aizstāvis cilvēks, kas, aktīvi rīkojoties, aizsargā (kādu, ko) pret kaut ko nevēlamu
- pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
- aizstāvis cilvēks, kas, vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzst (kādu) par nepatiesi apvainotu, aizsargā, aizstāv
- krakeris Cilvēks, kura vaļasprieks ir iekļūt aizsargātās datoru sistēmās, lai veiktu tajās izmaiņas, bieži nevēlamas.
- miesassardze Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību.
- strīds cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
- ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
- izpeizēties Cīnīties ar sarežģītu darbu.
- ksantosarkoma Cīpslas maksts vai aponeirozes milzu šūnu sarkoma, kurā ir ksantomšūnas.
- hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās.
- lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams.
- lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis.
- sačurmoties Cirtoties, saritināties.
- dobais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cava syn. Corydalis bulbosa"), Latvijā aizsargājama.
- vidējais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis intermedia"), Latvijā aizsargājama.
- cekulainais cīrulis cīruļu suga ("Galerida cristata"), Latvijā aizsargājama.
- zālainā cirvene cirveņu suga ("Alisma gramineum syn. Alisma loeselii"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- šaurlapu cirvene cirveņu suga ("Alisma lanceolatum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- cistadenosarkoma Cistadenoma ar sarkomas šūnām.
- cistosarkoma Cistiska sarkoma.
- Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām.
- CA Civilā aizsardzība.
- reģenerators Civilajā aizsardzībā, izolējošas gāzmaskas vai filtrventilācijas iekārtas daļa, kas paredzēta gaisa sastāva atjaunošanai.
- civilās aviācijas gaisa kuģis civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai Valsts robežsardzes dienesti.
- dispozitivitāte Civilprocesa princips, saskaņā ar ko civillietas puses brīvi var rīkoties ar savām tiesībām un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem.
- griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
- linneīts Co3S4, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, veidojot parasti oktaedrus, iesarkanā vai sidrabbaltā krāsā.
- ārenieks Cūka, ko pa vasaru tur laukā un nenobaro kaušanai.
- atseris Cūka, kurai sari aug nepareizā virzienā.
- atspure Cūka, kurai sari, sākot no pusmuguras, aug pretējā virzienā.
- violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē.
- uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- spārnainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia umbrosa syn. Scrophularia alata", arī " Scrophularia aquatica"), Latvijā aizsargājama.
- laukas Cūku slimība, mandeļu iekaisums, sarkanā kaite.
- cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs.
- lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
- gamanāt Čalot, parasti tā saka, ja noris saruna starp daudziem cilvēkiem.
- čapsi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem; čaparahosi.
- čaparahosi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem.
- čibēt Čaukstēt, kaut kam sakustoties, sarosoties.
- platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
- prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- dobspārne Čemurziežu dzimtas ģints ("Cenolophium"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- stobulis Čemurziežu dzimtas ģints ("Conioselinum"), \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
- čemurziežu dzeltenā blakts čemurziežu kaitēklis, 4-5 mm gara blakts, ķermenis dzeltens līdz dzeltensarkans ar melnu vai brūnu zīmējumu.
- Bačue Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - ciltsmāte, zemkopības aizgādne, kas mācīja cilvēkiem ievērot likumus un tradīcijas, sargāt mieru.
- čīkstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium") - augs ar gaļīgām lapām un dzeltenzaļiem, baltiem vai gaišsarkaniem ziediem; Latvijā audzē kā krāšņumaugu, retāk savvaļā.
- taurēties Čokuroties, saritināties.
- šukstināt Čukstus sarunāties.
- Čuvašija Čuvašijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs - Čeboksari, platība - 18300 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2008. g.).
- krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem.
- Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
- DAP Dabas aizsardzības pārvalde.
- Apriķu līdzenums dabas apvidus Rietumkursas rietumu malā, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā 27 km, platums — 16 km, sarežģīts pamatiežu virsas reljefs ar nelielu lokālu pacēlumu un pazeminājumu miju.
- Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas.
- Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers.
- Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem.
- Aizkraukles purvs un meži dabas liegums Aizkraukles pagasta ziemeļu daļā (neliela daļa arī Ogres novada Krapes pagastā), valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 1532 ha, liegumā vērojama pārmitro un sausieņu mežu mija.
- Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes.
- Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs.
- Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas.
- Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus.
- Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas.
- Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene.
- Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris").
- Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas.
- Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā.
- Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas.
- Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši.
- Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis.
- Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
- Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri.
- Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība.
- Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība.
- Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu.
- Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes.
- Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni.
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus.
- Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas.
- Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama.
- Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos.
- Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji).
- Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
- Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs.
- Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju.
- Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu.
- Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta.
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
- Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži.
- Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas.
- Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi.
- Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas.
- Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas.
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni.
- Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs.
- Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus.
- Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha.
- Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus.
- Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus.
- Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni.
- Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus.
- Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē.
- Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus.
- Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas.
- Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte.
- Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna.
- Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha.
- Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži).
- Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā.
- Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%.
- Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes).
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
- Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā.
- Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas.
- Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka.
- Īdeņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~800 ha.
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš).
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
- Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs.
- Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs.
- Zaļezera purvs dabas liegums Bārbeles pagastā, kas ietver Zaļezeru un daļu purva ap to, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 324 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
- Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums).
- Aklais purvs dabas liegums Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2003 ha, veidojies ieplakā, aizaugot ezeriem, apmēram 20% platības apaugusi ar kokiem un krūmiem.
- Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija.
- Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m).
- Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha.
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām.
- Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas).
- Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole).
- Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas.
- Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums.
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas.
- Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte).
- Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru.
- Drīdža ezers dabas liegums Krāslavas novada Kombuļu, Krāslavas un Skaistas pagastā, platība - 2520 ha, no kuriem 753 ha aizņem Drīdzs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), teritorijā arī citi ezeri un 10 purvi.
- Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas.
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
- Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.
- Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi.
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu.
- Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs.
- Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas.
- Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
- Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai.
- Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi.
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
- Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām.
- Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas.
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas.
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
- Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni.
- Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala).
- Dziļezers un Riebezers dabas liegums Limbažu novada Limbažu pagasta rietumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), ietver abus ezerus un to apkārtni, platība — 301 ha.
- Dzērves purvs dabas liegums Limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas.
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha.
- Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior").
- Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
- Gruzdovas meži dabas liegums Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 350 ha.
- Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts.
- Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni.
- Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.).
- Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas.
- Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas.
- Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis").
- Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas.
- Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas.
- Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
- Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai.
- Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni.
- Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas.
- Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu.
- Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus.
- Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis.
- Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne.
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas.
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas.
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju.
- Ašinieku purvs dabas liegums Preiļu novada Upmalas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha, purvs veidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei ūdensšķirtnē starp Feimanku un Dubnu.
- Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu.
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne.
- Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha).
- Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
- Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas.
- Ašu purvs dabas liegums Smiltenes novada Apes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 76 ha.
- Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes.
- Zvirgzdenes ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1925. g., platība - 5 ha, ietilpst 5 salas un to apkārtnes akvatorija, kurās izveidojušās platlapju (liepu un ozolu) un baltalkšņa audzes.
- Meduma ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., kopplatība - 4 ha, liegumā 4 salas (lielākās platība - 2,8 ha), dominē lapkoku audzes.
- Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā.
- Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene.
- Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu.
- Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni.
- Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes).
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
- Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu.
- Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus.
- Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma.
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus.
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs.
- Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas.
- Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%.
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne.
- Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus.
- Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi.
- Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība.
- Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
- Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis").
- Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma.
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis.
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas.
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
- Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas.
- Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%.
- Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti.
- Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai.
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
- Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
- Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
- Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
- Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas.
- Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha.
- Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
- Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos.
- Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
- Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes.
- Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes).
- Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes).
- Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām.
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni.
- Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha.
- Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi.
- Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas.
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas).
- Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus.
- Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas.
- Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni.
- Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus.
- Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta.
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
- Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus.
- Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha).
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas.
- Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas.
- Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni.
- Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību.
- Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu).
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
- Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes.
- Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu.
- Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei.
- Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums).
- Dulbju acs purvs dabas liegums, atrodas Saldus novada Remtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), zemais purvs, kas izveidojies aizaugot ezeram, platība - 6,5 ha (visa purva platība - 16 ha).
- Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni.
- Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas.
- Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni.
- Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Ežezers Dabas liegums, izveidots 1999. g., ietilpst Rāznas nacionālajā parkā, kopš 1928. g. valsts aizsardzībā 11 salas, kopš 1977. g. visas salas.
- Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams.
- Silabebru ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un tā apkārtni, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 114 ha, konstatēti vairāki aizsargājamie augi, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas.
- Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde.
- Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes).
- Ļūbasts Dabas liegums, kurā iekļauts šis ezers un tā apkārtne, kurā ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas, platība - 110 ha, izveidots 2004. g., gk. melnā zīriņa aizsardzībai.
- Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem.
- Abavas ieleja dabas parks (līdz 1999. g. — kompleksais dabas liegums), atrodas Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā; platība — 6697 ha; valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
- Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi.
- Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.
- Abavas senleja dabas parks Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, platība - 67 kvadrātkilometri, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., paplašināts 1977. g.
- Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
- Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu.
- Laukezers Dabas parks kurā ietilpst šis ezers un tā apkārtne, izveidots 2004. g., aizsargājamā platība - 327 ha.
- Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs.
- Beberbeķi Dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme.
- Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus.
- Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze".
- Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus.
- Talsu pauguraine dabas parks Talsu novada Laidzes, Laucienes un Lībagu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība – 2827 ha.
- Arabida dabas parks un aizsargājama teritorija Portugālē (_Arrábida_), dibināts 1976. gadā, aizņem 176,41 km² lielu platību, aptverot Setubalas pussalas vistālāko dienvidu malu.
- Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta.
- Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu.
- Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
- Ciriša ezers dabas parks, valsts aizsardzībā kopš 1977. gada (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), aptuveni pusi teritorijas aizņem Cirišs un Ruskuļu ezers (platība - 12 ha).
- Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
- Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā.
- meža likumdošana dabas resursu likumdošanas apakšnozare, kas regulē racionālu meža apsaimniekošanu, izmantošanu un aizsardzību.
- apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus.
- dabsaimniecība Dabas resursu racionāla lietošana, atjaunošana un aizsardzība: tā apvieno visas attiecīgās teritorijas saimniecības nozares un ļauj sabalansēt resursu lietošanu un vides aizsardzības prasības.
- ūdenstiesības dabas resursu tiesību apakšnozare, kas regulē ūdens resursu izmantošanas (lietošanas) un aizsardzības kārtību.
- Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību.
- Baikāla rezervāts dabas rezervāts Burjatijas Republikā, Hamardabana grēdā un Baikāla dienvidu piekrastē, platība — 1657 km^2^, dibināts 1969. g., lai aizsargātu un pētītu dabas kompleksus Baikāla ezera piekrastes terasēs un Hamardabana grēdā.
- buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi.
- zaļāmuiža Dabas zaļums pavasarī.
- Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti.
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- āža pātari dadzim līdzīgs augs, bet bez asiem dzelkšņiem, kas zied vasaras otrajā pusē.
- ciglis Dadzītis - zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi.
- dialogs Daiļdarbs, sacerējums, kas uzrakstīts šādas sarunas formā.
- turunda Dakts veidā saritināts pārsienamais materiāls ievietošanai brūcē drenāžas nolūkā.
- domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus.
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi.
- aizsargdaļa daļa, kura aizsargā.
- pusraudus Daļēji raudot, ar asarām acīs.
- pusrūdzis Daļēji sarūdzis.
- eritrohloropija Daļējs krāsu aklums, kura gadījumā skaidri atšķir tikai zaļo un sarkano krāsu.
- anomalopija Daļējs krāsu aklums, piem., ar pavājinātu sarkanās vai zaļās krāsas uztveri.
- semiveģetārisms Daļējs veģetārisms - uzturs kurā tiek izslēgts kāds noteikts gaļas veids, piemēram, "sarkanā gaļa", un tiek lietota cita veida gaļa.
- koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu.
- aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
- danebrogs Dānijas nacionālais karogs ar baltu krustu uz sarkana fona.
- akordsamaksa Darba atlīdzības forma, kura balstās uz vienošanos starp darba devēju un darba ņēmēju par nolīgtās summas izmaksu par saražoto produkciju vai darbu kopumā.
- instruktāža darba vietā darba devējs nodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un apmācību un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu.
- OSHA Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra.
- fabriku likumdošana darba likumdošanas pirmsākumi, kas attiecās uz fabriku strādnieku tiesisko aizsardzību.
- profilaktorijs darba postenis vai darbnīca, kurā veic plānotus profilaktiskus tehniskos pasākumus spēkratu aizsardzībai pret priekšlaicīgu nolietošanos un darbspēju zaudēšanu.
- drošība darba tirgū darba tiesību, nodarbinātības un darba aizsardzības politiku īstenošanas pasākumu rezultāts.
- DAP Darba un aizsardzības padome.
- publisks izpildījums darba vai cita ar autortiesību likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka.
- ķēmurs Darbā vai sarunās neizveicīgs cilvēks.
- bišu dzelonis darbabišu aizsargāšanās un uzbrukšanas ierocis - pārveidots, ass, atskabargains un hitinizēts olu dējeklis.
- apsardze Darbība --> apsargāt; apsargāšana.
- sardze Darbība --> sargāt(1); pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu.
- sarūpe Darbība --> sarūpēt.
- ieguve darbība, kad kas tiek saražots, izstrādāts, izveidots
- aizsargdarbība Darbība, kas aizsargā.
- nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
- saroze Darbība, process --> sarozīties.
- apsardzība Darbība, stāvoklis --> apsargāt.
- angioneiroze Darbības traucējumi nervos, kas paplašina un sašaurina asinsvadus; tās izpausme ir pēkšņa ādas nobālēšana vai sasarkšana, ādas uztūkšana, svīšana, locekļu notirpšana u. tml.
- resursu pārvaldība darbību kopums, kas aizsargā viena uzdevuma risināšanai izmantojamos resursus no mēģinājuma tos vienlaicīgi izmantot vairāku laiksakritīgu darbu izpildei.
- sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt (1).
- lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
- rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
- pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
- ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
- piņķelēties Darboties, rīkoties, veicot ko nelielu, darbietilpīgu, sarežģītu.
- laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
- klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- mest (arī sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Macrolepiota rhacodes var. hortensis dārza dižsardzene.
- piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru.
- Ribes rubrum var. domestica dārza sarkanā jāņoga.
- stigošana Dārzkopības paņēmiens augļu koku stumbru mizas pasargāšanai no plīšanas - stumbra mizā ar dārza naža asmens galu izdara 8-12 cm garus vertikālus iegriezumus.
- datnes drošība datnes aizsardzība pret tīšu vai netīšu rīcību, kas var radīt tās modificēšanu, atklāšanu vai bojāšanu.
- direktorija saraksts datņu apvienots saraksts, kas var ietvert arī datņu lielumus, atribūtus, datņu izveidošanas un pēdējo izmaiņu datumu un laiku, kā arī, ja nepieciešams datņu piederību.
- drukdarbu rinda datņu saraksts, kas ar drukas spolētāja starpniecību tiek izdrukāts kā fona darbs tajā laikā, kad dators izpilda citus, priekšplāna darbus.
- datortrauksme datora aizsardzības sistēmas reakcija uz nesankcionētām darbībām interneta tīklā.
- rakstzīmju kopa datorā izmantojams noteikts rakstzīmju saraksts, kurā katru rakstzīmi attēlo kā skaitli.
- lietojums datora izmantojums īpašiem nolūkiem, piem., algu sarakstu sastādīšanai, inventāra uzskaitei, aviobiļešu rezervēšanai u. c. vajadzībām
- bastiondators Datoru tīklā - dators, kas pasargā no nesankcionētas ieiešanas tīklā un piekļuves tīkla resursiem.
- tīkla drošība datoru tīkla aizsargātība pret nesankcionētu piekļuvi, tīšu vai netīšu iejaukšanos tā normālajā darbībā, kā arī tīkla aizsardzība pret tīkla komponentu bojāšanas mēģinājumiem. Datoru tīkla drošība ietver tā ierīču, programmatūras, datu un personāla aizsardzību.
- piekļuves vadības saraksts datoru tīkla lietotāju saraksts, kas norāda, kuriem lietotājiem ir atļauta piekļuve kādam no datoru tīkla resursiem un kā lietotāji šo resursu var izmantot.
- drošība datoru tīklos un datoru sistēmās glabājamo datu aizsardzība pret to bojāšanu vai zaudēšanu, kā arī nesankcionētu izmantošanu.
- iekštīkls Datoru tīkls, kas izmanto TCP/IP protokolu saimi un pieder vienai organizācijai; no nesankcionētas pieejas to aizsargā ugunsmūris.
- loģiskā slēdzene datu aizsardzība pret lietotāja piekļuvi, kas tiek nodrošināta, izmantojot programmatūru datņu vai ierakstu marķēšanai.
- datu drošība datu aizsargātība pret tīšu vai netīšu nesankcionētu rīcību, kas var radīt to modificēšanu, atklāšanu vai bojāšanu.
- sarežģītības klases datu apstrādes algoritmu, formālo valodu un izrēķināmo funkciju klasifikācijas veids atbilstoši to sarežģītībai.
- pārlūkošana Datu bāzes vai datņu saraksta izskatīšana, lai atrastu kādu konkrētu objektu.
- katalogs datu datņu un indeksu saraksts vai sistēma, ko vadības programma izmanto datņu atrašanās vietas noteikšanai.
- datu bojāšana datu kļūdaina ievadīšana vai kļūdu rašanās apstrādājamos datos. Vairums datoru izmanto speciālas verifikācijas un validācijas programmas, lai aizsargātu datorus no datu kļūdainas ievadīšanas un lai atklātu bojātos datus.
- saistīts saraksts datu saraksts, kurā elementu secība uzdota ar norādēm, kas ieslēgtas pašos saraksta elementos.
- rinda Datu struktūra objektu saraksta glabāšanai, kuri gaida datu apstrādes sistēmas pakalpojumus.
- saraksts Datu struktūra, kas attēlo sakārtotu ierakstu - saraksta elementu - secību.
- satencināt Daudz nepatiesību sarunāt.
- pieraudāt Daudz raudot, piepildīt (ko ar asarām).
- piemuldēt Daudz sarunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
- vārīties Daudz skaļi sarunāties; pļāpāt.
- saverkšķēt Daudz žēloties, sarunāt blēņas.
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis ("Asparagus officinalis"), arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
- naktsskaistule daudzgadīgs lakstaugs ("Mirabilis") ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; mirabile.
- ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli.
- pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās.
- multilaterāls Daudzpusējs (par līgumiem, sarunām u. tml.).
- daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija.
- polychaeta Daudzsartārpi jeb daudzsareņi.
- nerejs Daudzsartārpu klases ģints ("Nereis"), kas sastopama Baltijas jūrā.
- hermathoe Daudzsartārpu klases ģints.
- pygospio Daudzsartārpu klases ģints.
- ovālā daudzspārne daudzspārņu suga ("Pterygoneurum ovatum"), Latvijā aizsargājama.
- tambūrs Daudzsturaina piebūve pie lievenēm, kas aizsargā no lietus un vēja.
- taustes orgāni daudzu bezmugurkaulnieku kustīgi ķermeņa izaugumi, kas veic ožas, garšas, taustes, dažkārt arī elpošanas, barības satveršanas, pārvietošanās un aizsargfunkcijas.
- somatizācija Daudzveidīgi, mainīgi, pārejoši somatiski simptomi, kuru izcelsme saistīta ar sociālo situāciju, personīgo attiecību vai ģimenes saišu saraušanu.
- komplicēts Daudzveidīgs, arī sarežģīts.
- samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā).
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas.
- Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
- šnauceri dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīga īsa, cieta spalva un ar biezu bārdu apaudzis purns.
- šnaucers Dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīgs īss, ciets apmatojums un ar biezu bārdu apaudzis purns.
- verķis Dažādas aizsardzības būves un ierīces cietokšņos (aizsargvaļņi, forti u. c).
- fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze.
- sudrabmānis Dažādas sudraba rūdas, sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sēru u. c. sastāvā.
- Racomitrium heterostichum dažādšūnu sarmenīte.
- Gordija mezgls dažādu apstākļu sarežģījums.
- vitelāze Dažādu mikroorganismu enzīms, kas sarecina olas dzeltenumu.
- patrulēšana Dažādu objektu un karamantu apsargāšanas metode, veicot sardzes dienestu.
- kontracepcija Dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, lai izsargātos no grūtniecības.
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai).
- izvēlne Dažādu režīmu, programmu, instrukciju vai atbilžu saraksts, kas interaktīvās sistēmās tiek attēlots displeja ekrānā un piedāvāts lietotāja izvēlei.
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
- džigitēšana Dažādu sarežģītu vingrojumu veikšana uz auļojoša zirga; džigitēšana ir populāra Kaukāza kalnu iedzīvotāju, kazaku vidū (sk. džigits).
- parafīzes Dažām aļģēm, sēnēm un sūnām - daudzšūnu pavedieni vai atsevišķas šūnas starp dzimumorgāniem jeb spornešiem, kas pasargā šos orgānus no izžūšanas.
- perdrigones Dažas ļoti garšīgas plūmes baltā, zilā, sarkanā vai melnā krāsā.
- milicija Dažās valstīs - zemessardze; neregulāri bruņotie spēki iedzīvotāju militārajai apmācīšanai.
- akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus.
- subitanolas Dažiem zemākiem dzīvniekiem (vēžiem, radiolarijām u. c.) sastopamas t. s. vasaras olas.
- vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā.
- apsarme Dažu augu slimību simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
- hemokoagulīns Dažu čūsku indes sastāvdaļa, kas veicina asins sarecēšanu.
- ziemas (arī vasaras) miegs dažu dzīvnieku pilnīgs miera stāvoklis ziemā (vasarā).
- maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
- trihocistas Dažu vienšūnas organismu aizsargorganoīdi.
- čums Dažu ziemeļu tautu mājoklis - pārnēsājams konusveida kāršu karkass, kas ziemā pārklāts ar briežādām, vasarā ar tāsīm vai mizām.
- atbula Debess atsarkums.
- Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī.
- Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta.
- vasaras saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas vasaras saulgriežos.
- pavasara punkts debess sfēras punkts, viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem; punkts, kurā Saules diska centrs atrodas pavasara ekvinokcijā.
- Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts.
- Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī.
- Lira debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lyra", saīsinājums "Lyr"), Latvijā novērojams vasarā, spožākās zvaigznes - Vega un Šeliaks.
- angioneiralģija Dedzinošas sāpes ekstremitātē ar tūsku un apsarkumu.
- piknocīts Deformēts, sarāvies eritrocīts, reizēm ar adatveida izaugumiem; parasti nelielā skaitā atrodams jaundzimušo asinis; to skaits palielinās hemolītisku traucējumu gadījumā.
- liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu.
- kvēlot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
- zvērot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
- lakrimotomija Deguna un asaru vada pārgriešana.
- dakriocistorinostenoze Deguna un asaru vada sašaurinājums.
- dakriosinusīts Deguna un asaru vada un sietiņkaula dobumu iekaisums.
- sarkangalvīte Degvīna pudele (sarkani aizlakota).
- sarkanmicīte Degvīna pudele (sarkani aizlakota).
- eritropiknoze Deģeneratīvas eritrocītu pārmaiņas, kam raksturīga sarukšana un vara krāsa.
- kratīties Dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
- zaļumu balle deju vakars brīvā dabā (parasti vasarā); zaļumballe.
- viengadīgā mēnesene dekoratīvs augs ar lieliem, smaržīgiem baltiem vai sarkanvioletiem ziediem.
- ziedaste Dekoratīvs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; amarants.
- poligrāns Dekoratīvs ēku ārsienu aizsargmateriāls; sastāv no polimēra saistvielas un dažādu minerālu granulveida pildvielām.
- skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās.
- kodināšanas dekorēšana dekorēšana, kas līdzīga ķīmiskai pulēšanai – dekorējamo izstrādājumu pārklāj ar aizsargkārtiņu (piemēram, parafīnu), kura izturīga pret fluorūdeņražskābi, pēc tam izveido zīmējumu un izstrādājumu apstrādā ar fluorūdeņražskābi.
- dzirkstains Dekorēts ar sarkaniem smalkiem rakstiem.
- eritrodekstrīns Dekstrīns, kas rodas, skābei vai siekalām darbojoties uz cieti; ar jodu krāsojas sarknā krāsā.
- nāre Dēļi jumta aizsardzībai negaisa laikā.
- nārs Dēļi jumta aizsardzībai negaisa laikā.
- asariņa Dem. --> asaras.
- asarīna Dem. --> asaras.
- sarenīte Dem. --> sarene.
- sargeņģelītis Dem. --> sargeņģelis.
- sardziņš Dem. --> sargs.
- sariņi Dem. --> sari.
- sarkanbikšelis Dem. --> sarkanbiksis.
- sarkaneņš Dem. --> sarkans.
- vasariņa Dem. --> vasara.
- zoakantoze Dermatīts, ko izraisa dzīvnieku saru vai adatu ieduršanās ādā.
- prekankrozā norobežotā melanoze dermatoloģisku simptomu komplekss: asi norobežotas, sarkanbrūnas krevelītes uz sejas vai kakla veciem cilvēkiem; krevelīte perifēriski paplašinās un nereti čūlo.
- bairīšdesa Desa, ko ēd kā uzkodu pie alus; sardele.
- liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem.
- laikāties Dežurēt, būt sardzē.
- pellidols Diacetīlamīnoazotoluola aizsargāts nosaukums, iesarkans pulveris, kas nešķīst ūdenī, lietoja brūču ārstēšanai.
- sudene dibens (sarunā ar bērnu).
- Vecdaugavas kompleksais dabas liegums dibināts 1984. g., valsts aizsardzībā kopš 1987. g., 1999. g. pārveidots par dabas liegumu.
- purva diedzene diedzeņu suga ("Zannichellia palustris"), Latvijā sastopama samērā reti un ir aizsargājama.
- fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri.
- nastnieki Dienas strādnieki Rīgā (līdz 19. gs.), kam bija noteikti pienākumi pilsētas aizsardzībā; dzīvoja gk. priekšpilsētās.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu.
- stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē.
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
- Apakšstacija Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" nosaukums sarunvalodā.
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa.
- krapstāds Dienvidu augs "Rubia tinctorum", no kura saknēm ieguva sarkanu krāsvielu.
- svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība.
- biritiņa Dievība, aitu sargātāja.
- purva dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia palustris"), aizsargājams augs.
- diespas Dievs pasargā!
- kutānreakcija Diloņslimniekiem ādas sarkanumi un tulznojumi 1-2 dienas pēc tuberkulīna iepotēšanas.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- negociācija Diplomātiskās sarunas.
- bordero Diplomātisko saiņu saraksts.
- kaprifolijaugi Dipsaku rindas dzimta, vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi, liānas ar vienkāršām lapām, stumbri dobi, vai ar serdi, izplatīti gk. Z puslodes mērenajā joslā, \~15 ģinšu, \~300 sugu.
- izplātais datņu direktorijs direktorijs, kurā nav apakšdirektoriju, bet ir tikai datņu saraksts.
- ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- grafiskā lietotāja saskarne displeja formatēšanas veids, kas ļauj lietotājam izvēlēties komandas, kā arī apskatīt datņu sarakstus un citus objektus, norādot to piktogrāfiskos attēlus (ikonas), tādējādi nodrošinot tiešu dialogu ar datoru.
- kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem.
- špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
- kontrastkrāsas Divas krāsas, kas, novietotas blakus, šķiet kāpinām savu intensitāti, piem., sarkans un zaļš, zils un oranžs.
- rombvantis Divas troses, kas nāk no masta topa caur augšējā zāliņa noku uz mastu pie nākamā zāliņa uz leju, tās pasargā masta augšdaļu no izliekšanās uz sāniem.
- saraustīts Divd. --> saraustīt.
- sarežģīts Divd. --> sarežģīt.
- satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras.
- lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem.
- parūkkoks Divdīgļlapju klases anakardiju dzimtas ģints ("Cotinus"), Latvijā audzē kā dekoratīvus, vasarzaļus krūmus vai kokus.
- tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
- limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas.
- katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus.
- gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss.
- fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks.
- platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas.
- ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne.
- sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā.
- akvifolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Aquifoliaceae"), divmāju koki vai krūmi, 2 ģintis, \~400 sugu, Latvijā audzē gk. kā dekoratīvus vasarzaļus krūmus; akmeņozols.
- bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kokžņaudzējs Divdīgļlapju klases dzimta ("Celastraaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai liānas, 58 ģintis, 860 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - segliņš.
- kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis.
- riekstkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Juglandaceae"), vasarzaļi koki, retumis krūmi, 7 ģintis, 58 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē riekstkokus, pterokārijas un kārijas.
- magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu.
- zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos.
- pabērzs Divdīgļlapju klases dzimta ("Rhamnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas vai poligāmi koki un krūmi, arī liānas, 60 ģinšu, 900-1000 sugu, Latvijā savvaļā 2 ģintis, katra ar 1 sugu.
- citronliāna divdīgļlapju klases dzimta ("Schisandraceae") vasarzaļas vai mūžzaļas kokveida liānas, lapas pamīšas, ziedi viendzimuma, 2 ģintis, 47 sugas.
- timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta.
- goba Divdīgļlapju klases dzimta ("Ulmaceae"), vasarzaļi koki, retāk krūmi, 18 ģinšu, Latvijā sastopama 1 ģints, dažas sugas introducētas.
- irbene Divdīgļlapju klases dzimta ("Viburnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi krūmi, retāk koki, 1 ģints.
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
- citronliānaugi Divdīgļlapju klases ilīciju rindas dzimta, mūžzaļas vai vasarzaļas liānas, vijīgi vai ložņājoši krūmi, 2 ģintis, Latvijā introducēta 1 suga.
- armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas.
- pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
- cefalota Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Cephalotaceae"), 1 ģints, Austrālijas dienvidrietumu daļā.
- nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta.
- dioneja Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas raseņu dzimtas ģints ("Dionea") ar vienu sugu.
- akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
- zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu.
- dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas.
- ziemciete Divgadīgās ziemcietes - dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
- daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu.
- Kalnezers Divpīļu ezers Asares pagastā.
- vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem.
- kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu.
- analoģizēšana Divu dažādu lietu salīdzināšana, ko parasti veic, lai paskaidrotu vai izskaidrotu sarežģītu vai neparastu ideju.
- gumīts Divu minerālu - kirīta un sodīta slēpti kristālisks maisījums, kas veidojas kā gaiši sarkans, oranžs un dzeltens apsarmojums vai garoziņa, sairstot uraninitam.
- datu saķēdēšana divu vai vairāku datu elementu secīga sasaistīšana vienā veselumā, ko lieto ievadizvades kanālu vadības programmās, kā arī sarakstos, kuri izvietoti dažādās atmiņas vietās, uzrādot nākamo adresi.
- zarainā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium clathroides"), Latvijā aizsargājama.
- Labvāržu akmens dižakmens Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (paugura nogāzē mežā), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 15 m, garums — 5,9 m, platums — 4,0 m, augstums nogāzes kāpuma pusē — 2,3 m, lejpusē — 3,0 m, virszemes tilpums — 22 kubikmetri.
- līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties.
- birztalas diždadzis diždadžu suga ("Arctium nemorosum"), Latvijā ļoti reti satopams augs, aizsargājams.
- pūkainais dižīsspārnis dižīsspārņu suga ("Emus hirtus"), kas medī kukaiņus uz zirgu vai vistu mēsliem, Latvijā un arī visā Eiropā sastopama reti un to nepieciešams aizsargāt.
- brūnais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus fuscus"), Latvijā aizsargājams, sastopams reti.
- macrolepiota Dižsardzenes.
- sarkstošā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Chlorophyllum rachodes", syn. "Macrolepiota procera").
- sēnalainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota excoriata").
- paugurainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota mastoidea").
- lielā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota procera").
- meiteņu dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota puellaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- dārza dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota rhacodes var. hortensis").
- kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas.
- notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas.
- avota dižspārne dižspārņu suga ("Octodiceras fontanum"), Latvijā reta un aizsargājama.
- čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams.
- cīrulīšu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Parnassius mnemosyne"), pakļauts izzušanas briesmām, aizsargājams.
- milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama.
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
- Vilkupe Dobes labā krasta pieteka Asares pagastā, garums - 7 km.
- antiperistaltika Dobo orgānu (zarnu, urīnvada u. c.) viļņveidīga saraušanās virzienā, kas pretējs parastajai.
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
- peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
- zaļā dobziede dobziežu suga ("Coeloglossum viride", senāk "Platanthera viridis"), aizsargājams augs.
- indekss dokumenta vai datnes sastāvā ietilpstošo elementu saraksts ar atsaucēm, kas nosaka elementa atrašanās vietu; datu bāzu vadības programmās – datne ar norādēm, kas nosaka datu bāzes ierakstu fizisko atrašanās vietu.
- priekšmetu rādītājs dokumenta vai datnes sastāvā ietilpstošo elementu saraksts ar atsaucēm, kas nosaka elementa atrašanās vietu.
- tīri papīri Dokumenti, kuros viss kārtībā, kuri nerada sarežģījumus, nepatikšanas.
- pārvaldes dokuments dokuments, ar kura palīdzību organizācija īsteno vadību; šo dokumentu grupas: organizatoriskie, rīkojumu, izziņu un pārskatu, sarakstes, persomāla dokumenti.
- atļauja pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanai dokuments, kas apliecina pārvadātāja tiesības veikt pasažieru regulāros komercpārvadājumus attiecīgā maršruta reisā saskaņā ar apstiprinātu kustības sarakstu.
- vaku grāmata dokuments, kurā ierakstītas muižai maksājamās nodevas, maksātāju saraksti ar katram izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu, kā arī citi zemnieku pienākumi pret muižu.
- lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā).
- atrisinājums doma, plāns, kas nosaka, kā rīkoties kādā sarežģītā jautājumā, situācijā
- risinājums doma, plāns, kas nosaka, kā rīkoties kādā sarežģītā jautājumā, situācijā
- melnīgsnējais donis doņu suga ("Juncus atratus"), Latvijā aizsargājama.
- galvainais donis doņu suga ("Juncus capitatus"), Latvijā aizsargājama.
- Žerāra donis doņu suga ("Juncus gerardii Loisel"), Latvijā aizsargājama.
- kūdrāja donis doņu suga ("Juncus stygius"), Latvijā aizsargājama.
- strupais donis doņu suga ("Juncus subnodulosus"), Latvijā aizsargājama.
- glābt Dot patvērumu, lai sargātu (piemēram, par telpu, vietu).
- katastāze Dramatiskā vai episkā darbā strauja darbības sarežģīšanās, kas sagatavo drīzu katastrofu.
- sviedru lapas drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- sarucināšana Drānas mehāniska nobeiguma apdare žāvēšanas un platināšanas mašīnās vai speciālās iekārtās; drāna saraujas garenvirzienā un iegūst stabilus izmērus.
- HACCP Draudu analīze un kritiskie kontroles punkti - pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma. (angļu "Hasard Analysis and Critical Control Points").
- tutināties Draudzīgi sarunāties.
- aizsargdrēbes Drēbes, kas aizsargā; aizsargapģērbs.
- digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai.
- birztalas drojene drojeņu suga ("Draba nemorosa"), aizsargājams augs.
- delibašs Drosmīgs karavīrs, brašs jātnieks; senajā sultānu Turcijā - turku pašā sargs.
- atvairbarjera Drošības barjera gar tilta, atbalstsienas vai līdzīgas konstrukcijas malu gājēju (jātnieku, riteņbraucēju u. c.) aizsardzībai un norobežošanai.
- autentificēšana drošības pasākumi sakaru sistēmas aizsargāšanai pret nesankcionētu ziņojumu pārraidi.
- ugunsmūris Drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un interneta tīklu; aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas interneta tīkla lietotāju pieejas, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem interneta tīkla pakalpojumu izmantošanu.
- rūgtā drudzenīte drudzenīšu ģints suga ("Gentianella amarella syn. Gentiana amarella"), 3-30 cm augsts lakstaugs, Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama.
- krustlapu drudzene drudzeņu suga ("Gentiana cruciata"), aizsargājams augs.
- tumšzilā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana pneumonanthe"), aizsargājams augs.
- dubļuturis Dubļu sargs (izbraucamiem ratiem).
- brizgaviki dubļusargi.
- dubļubleķis dubļusargs.
- sans dūkšana (ko rada piemēram dunduri u. tml. radības karstā vasaras laikā).
- cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi.
- dižlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon megalophyllum"), Latvijā aizsargājama.
- apaļlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon trifarium"), Latvijā aizsargājama.
- kūpekļi Dūmojoši objekti, kā aizsardzības līdzeklis pret knišļiem.
- patentatslēga Durvīs iemontējama atslēga ar īpašu sarežģītu slēdzeni: šāda slēdzene.
- lambasts Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs; lambats.
- lambats Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs.
- durlambasts Durvju sargs muižā; sulainis.
- konsjeržs Durvju sargs vai šveicars daudzdzīvokļu namos (gk. Francijā).
- ārāsviedējs Durvju sargs, šveicars.
- portjē Durvju sargs; kalpotājs (viesnīcā), kas saņem apmeklētājus.
- concierge Durvju sargs.
- durvinieks Durvju sargs.
- ušaks Durvju vai loga augšējais dēlis, kas aizsargā durvis vai logu no lietus.
- dzeltenā dzegužkurpīte dzegužkurpīšu suga ("Cypripedium calceolus"), Latvijā aizsargājama.
- plankumainā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza maculata", senāk "Orchis maculata"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug mitrās un purvainās pļavās, zemajos un pārejas purvos, purvainos mežos, krūmājos, aizsargājama.
- zalkšņi Dzelkšņains augs, kas aug purvainās pļavās; mazi krūmiņi, kas zied agros pavasaros sārtiem ziediem.
- brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā.
- krievpoga Dzeltenā krievpoga - dzeltenā skabioza, skabiozu suga ("Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama.
- hromoplasti Dzeltenas vai sarkanas plastīdas augu šūnu protoplazmā.
- siderīts dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām); dzelzs karbonāts FeCO~3~.
- krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
- ruds Dzeltenbrūns ar sarkanīgu nokrāsu.
- eritrozīns Dzelteni sarkana krāsviela, fluoresceīna jodderivāts; lieto mikroskopijā.
- medinis Dzelteni sarkanīgs.
- ksantoeritrodermija Dzeltenīgi sarkana ādas nokrāsa.
- rūsa dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas; šāda viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
- rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa; šādas krāsas kārta.
- rūsas krāsa dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa.
- rūss Dzeltenīgi sarkanbrūns traips (piemēram audumā).
- rūsgans Dzeltenīgi sarkanbrūns.
- sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkani un dzelteni krāsu laukumi.
- hemosiderīns Dzeltens vai sarkanbrūnsdzelzs un proteīna savienojums audos, hemoglobīna noārdīšanās produkts.
- rutils dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, titāna dioksīds TiO~2~, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu; titāna rūda.
- Hygrophoropsis aurantiaca dzeltensarkanā negailene.
- eufosstikls Dzeltenzaļš aizsargstikls ultraviolēto staru aizturēšanai, strādājot stiprā gaismā.
- Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā.
- Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I".
- skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos.
- laktoferīns Dzelzi saistošs proteīns, ko atrod neitrofilo leikocītu specifiskajās granulās; piemīt pretmikrobu aktivitāte, tas ir arī dažādos sekrētos un eksudātos, piem., pienā, asarās, gļotās, siekalās un žultī.
- kolkotars Dzelzs sulfāta pārtvaices sausais pārpalikums, sarkanais dzelzs oksīds; jebkurš pārtvaices sausais pārpalikums.
- Šašti Dzemdību dieviete, jaundzimušo sargātāja.
- baltmuguras dzenis dzeņu suga ("Picoides leucotos"), Latvijā aizsargājama.
- vidējais dzenis dzeņu suga ("Picoides medius syn. Dendrocopos medius"), Eiropā aizsargājama.
- trīspirkstu dzenis dzeņu suga ("Picoides tridactylus"), Latvijā aizsargājama.
- mirucis Dzēriens no bērzu sulām, kas saraudzētas ar rupjas maizes garozām un rudzu graudiem.
- toddy Dzēriens no konjaka, ruma, viskija vai sarkanvīna maisījuma ar siltu ūdeni un tam pievienotu cukuru un citronu.
- kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
- pēcdzēriens Dzēriens, ko viesiem pasniedz banketa, sarīkojuma vai citu svinību noslēgumā, parasti tas ir alkoholisks dzēriens; latviešiem iecienīts svinību noslēgums pirms viesu atvadīšanās - "ceļa kāja".
- nennāt Dzert (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
- Apiņu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 161,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Baltais purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 163,2 ha, dzērvenāji aizņem 65,5 ha, to segums 50-60%.
- Mūrnieku purvs dzērvenāju liegums Susāju pagastā, purva platība — 1458 ha, aizsargājamā platība — 381 ha kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 129,6 ha, to segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”).
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš.
- rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā".
- kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
- melnā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Dryocopus martius"), aizsargājama.
- pelēkā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Picus canus"), Latvijā izplatīta nelielā skaitā, dzīvo nelielos jauktos mežos, vecos parkos, aizsargājama.
- zagss Dzimtsarakstu birojs jeb Valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļa (saīs. no krievu "zapis aktov graždanskogo sostojaņija"); zakss.
- dzimtssarakstu Dzimtsarakstu.
- tārkšis Dzinēju klabeklis medībās; naktssarga klabeklis.
- tāršķis Dzinēju klabeklis medībās; naktssarga klabeklis.
- iekūlības Dzīres kuļamam laikam sākoties, ar nolūku sargāt riju un pārējās saimniecības ēkas pret ugunsgrēku.
- vedības Dzīres pēc mēslu vešanas talkas pavasarī.
- Asare Dzirnavupīte Asares un Rubenes pagastā.
- kurmucis Dzīva, panīkusi, kropla, no aukstumma vai slimības čokurā sarāvusies būtne.
- natūrisms Dzīves veids un filozofija - kaila ķermeņa kulta sludināšana apvienojumā ar videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu, nūdisma paveids, kura piekritēji arī uzturā cenšas patērēt pārtikas produktus, kas ir izaudzēti un saražoti, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju.
- sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem); sārtoties (1).
- sārtoties Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām); dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem).
- āmulis Dzīvības, auglības simbols, saistīts ar saules kultu; ar āmuļa zaru (pēc ticējumiem) varot atrast paslēptu zeltu; aizsargs pret burvjiem, raganām, pret pērkonu un ugunsgrēku.
- mīmikrija Dzīvnieka vai auga līdzība, pielāgošanās apkārtējai videi ar savu aizsargkrāsu, formu.
- indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi).
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
- dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām.
- sarkanacis Dzīvnieks, kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
- vasarnieks Dzīvnieks, kas tikai vasaru pavada kādā vietā.
- disepimenti Dzīvnieku anatomijā šķērssienas koraļļpolipu, sariņkājaino tārpu un brachiopodu ķermenī, sadala to vairākās mazāk vai vairāk noslēgtās daļās.
- sarkocistoze Dzīvnieku hroniska invāzijas slimība, ko ierosina vienšūņi, veidojot cistas; sarkosporidioze.
- lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāte dzīvnieku saražotas produkcijas daudzums noteiktā laika vienībā.
- dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām.
- neražošanas pamatlīdzekļi dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta.
- džidžits Džiudžitss - japāņu pašaizsargāšanās māksla un cīņas veids.
- kakiplūme Ebenauga Japānas hurmas ("Diospyros kaki") jeb persimona auglis, sarkans, līdz 7 cm garš, nenogatavojies ļoti rūgts.
- pesachsvētki Ebreju svētki, kas svinēti pavasara mēnesī, pilna mēness naktī pēc saules rieta.
- tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
- ņamma Ēdiens (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
- kunkuļi Ēdiens, kur piena putraimu zupai pieliek klāt gabalos sarūgušu pienu.
- matlots ēdiens: zivju gabaliņi sarkanvīna mērcē ar dažādām piedevām.
- menu Ēdienu kartes saraksts kafejnīcā vai restorānā.
- ēdienkarte Ēdienu saraksts (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā).
- meni Ēdienu saraksts, ēdienu karte.
- mielasts Ēdienu un dzērienu kopums sarīkojumā (piemēram, viesībās).
- sadalietaise Eelektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem.
- sēras Egļu un priežu ziedputekšņi, kas, šiem kokiem pavasarī ziedot, vairumā sakrituši ūdens paltēs.
- Taīta Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete un aizgādne, valdnieku un mirušo apģērba sargātāja tempļos.
- Heketa Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dieviete, grūtnieču aizbildne, palīdze dzemdībās, aizkapa pasaulē viņa apsargāja mirušos.
- Renenuteta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - čūska, tīrumu un ievāktās ražas sargātāja.
- Meritsegera Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete čūska, kas sargāja Tēbu nekropoli; cilvēkiem labvēlīga dieviete, taču nežēlīga pret grēciniekiem.
- Uto ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Ra Acs un faraona sargātājdieviete, kuras svētie dzīvnieki bija kobra un mangusts, kulta centrs bija Buto pilsēta (Nīlas deltā); Uadžeta.
- Sopdu Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, kas sargāja valsts austrumu robežu.
- Sešata Ēģiptiešu mitoloģijā - gudrības dieva Tota māsa, sieva vai meita, rakstības dieviete, celtniecības un zināšanu aizbildne, rakstīšanas un skaitļošanas mākas sekmētāja, rakstu sargātāja.
- Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva.
- Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis.
- hierogrammati Ēģiptiešu priesteri, kas pazina svētos rakstus, raudzījās uz priesteru svēto parašu izpildīšanu un sarakstīja svētos senrakstus.
- puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs.
- tunga eiforbiju dzimtas ģints, līdz 15 m augsts vasarzaļš koks (5 sugas) ar baltsārtiem ziediem un indīgām sēklām, kas satur ātri žūstošu eļļu.
- goblapu eikomija eikomiju suga ("Eucommia ulmoides"), 15-20 m augsts vasarzaļš koks ar stipri eliptiskām lapām, Ķīnas centrālās un rietumu daļas kalnos.
- Sardina pilhardus Eioropas sardīne.
- EASS Eiropā apdraudēto sugu saraksts.
- EDA Eiropas Aizsardzības aģentūra ("Europian Defence Agency").
- EU-OSHA Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra ("European Agency for Safety and Health at Work").
- EDAU Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.
- EDAK Eiropas drošības un aizsardzības koledža.
- Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā.
- Einecs Eiropas ķīmisko komercvielu saraksts ("European inventory of existing commercial chemical substances").
- Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
- Science Eiropas pētnieku starptautiskās sadarbības un apmaiņas stimulēšanas plāns ("plan to stimulate the international cooperation and interchange necessary for European researchers").
- ESP Eiropas sugu papildsaraksts (sugas, kam ir relatīvi maza izplatība pasaulē, bet nozīmīgas populācijas Eiropā).
- Oxalis fontana f. purpurea Eiropas zaķskābenes sarkanlapainā forma.
- durstelēties Ejot piesardzīgi likt kājas.
- penthaus Ēkas augšējā stāvā izbūvēts t. s. jumta dzīvoklis; arī mansarda dzīvoklis; penthouse.
- ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
- cilvēku tirdzniecība ekspluatācijas nolūkā īstenota cilvēku savervēšana, pārvadāšana, nodošana un saņemšana, lietojot vardarbību, iebiedēšanu, krāpšanu un izmantojot personas neaizsargātību vai pārsniedzot amata pilnvaras.
- automobiļu darbizbrauces koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo automobiļu parka faktiskās izmantošanas pakāpi: tā ir faktiski ekspluatācijā esošo automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu.
- parka izmantošanas koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo parka izmantošanu laikā, piemēram, autoparka izmantošanas koeficients raksturo autoparka izmantošanas pakāpi, ņemot vērā kalendāro dienu skaitu: tā ir faktiskā izmantoto automobiļdienu skaita attiecība pret saraksta automobiļdienu skaitu.
- tehniskās gatavības koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo sistēmas vai iekārtas gatavību izmantošanai, piemēram, autotransporta gatavības koeficients raksturo autoparka izmantošanas gatavības pakāpi: tā ir izmantošanai gatavu automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu.
- maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis").
- spīdekļa rektascensija ekvatora loks no pavasara punkta līdz spīdekļa meridiānam Saules redzamās kustības virzienā.
- Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā.
- ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē.
- elater Elater sanguinolentus - sarkansvītrotā sprakšķa "Ampedus sanguinolentus" nosaukuma sinonīms.
- kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
- akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi.
- relejaizsardzība Elektriska iekārta elektrisko sistēmu atsevišķo elementu aizsardzībai, kas īsslēguma gadījumā konstatē bojāto elementu un automātiski atslēdz no nebojātās sistēmas daļas, bet bīstamas pārslodzes vai pārsprieguma gadījumā signalizē par to vai pēc noteikta aiztures laika atslēdz šo elektriskās sistēmas daļu.
- drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi.
- gaismekļa armatūra elektriskās kvēlspuldzes aprīkojumu kopums tās nostiprināšanai, elektriskās strāvas pievadīšanai, gaismas plūsmas izkliedēšanai un aizsardzībai no mehāniskiem bojājumiem.
- drošinātāja ieliktnis elektrisko ķēžu aizsardzības aparāta drošinātāja nomaināmā daļa, kas satur kūstošu elementu, kurš pārslodzes vai īsslēguma gadījumā izkūst un pārtrauc strāvas ķēdi.
- aizsargzemējums Elektrisko mašīnu, aparātu un iekārtu korpusu zemējums, kas aizsargā cilvēkus no elektriskās strāvas iedarbības.
- pārsprieguma novadītājs elektrisks aparāts, kurā elektriskās izlādes rezultātā noslēdzas ķēde starp elektriskā tīkla punktu ar paaugstinātu potenciālu un zemi; lieto elektroiekārtu aizsardzībai pret pārspriegumu.
- kriptofons Elektrisks instruments aizsardzībai pret kuģu sadursmēm naktīs un miglā, telpu apsargāšanai attālumā u. tml., kas uztver pēc mikrofona principa jebkuru satricinājumu (kuģa skrūves troksni, kustību telpā utt.) un pārraida uz novērošanas vietu.
- luksofors elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa; palīgkrāsas – zila un mēness balta) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
- sadalne Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem; elektrosadalietaise.
- elektrosadalietaise Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem.
- molekulu spektri elektromagnētiskā starojuma sadalījums, molekulai to izstarojot vai absorbējot sev raksturīgā veidā; vērojami joslu veidā spektra ultravioletajā, redzamajā vai infrasarkanajā daļā.
- infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 1 milimetram un kura spektrs atrodas aiz redzamās gaismas spektra sarkanās daļas.
- pastreflektors Elektroniskā pasta adrese, uz kuru nosūtītais pasts tiek automātiski pārsūtīts kāda saraksta adresātiem.
- adresātu saraksts elektroniskā pasta adrešu saraksts, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- apziņošana elektroniskā pasta ziņojuma nosūtīšana kādai datoru tīkla intereškopai vai adresātu sarakstam, nevis individuālam adresātam.
- kriptonauda Elektronisks maiņas vai maksāšanas līdzeklis, kas izmanto kriptogrāfiju, lai aizsargātu darījumus un kontrolētu jaunu vienību emisiju, darījumi tiek fiksēti publiskā žurnālā izmantojot blokķēdes tehnoloģiju.
- tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
- radiotelefons Elektrosakaru ierīce, iekārta, ar ko telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
- radiotelefonija Elektrosakaru veids, kurā telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
- pārvietojamā elektrostacija elektrostacija transportlīdzekļos (automobiļos un to piekabēs, uz dzelzceļa platformām, plostiem); sastāv no primārā dzinēja, elektromašīnģeneratora, sadales iekārtas, relejaizsardzības un signalizācijas ierīcēm un kabeļiem patērētāju pievienošanai; paredzēta īslaicīgai izmantošanai vietās, kas atrodas tālu no stacionārajiem elektrotīkliem; biežāk lieto dīzeļelektrostaciju.
- sekcionēšanas postenis elektrotehniska iekārta, kas izvietota starp blakus vilces apakšstacijām un aprīkota ar automātiskiem slēdžiem kontakttīkla aizsardzībai pret īsslēgumiem.
- slēgdēlis Elektrotehniska iekārta, kurā apvienoti dažādi elementi (piemēram, slēdži, aizsargierīces, signālierīces, mērinstrumenti).
- ekranējošs aizsargtērps elektrovadoša materiāla tērps, kas paredzēts strādājošā aizsardzībai pret elektriskā lauka iedarbību.
- primitīvs elementāra struktūra, ko nevar sadalīt vienkāršākos elementos un ar kuras palīdzību var veidot sarežģītus objektus.
- primitīvs elementārs veidojums, kuru nevar sadalīt vienkāršākos elementos un ar kura palīdzību var veidot sarežģītākus objektus.
- aizsargelements Elements, detaļa, kas aizsargā.
- kontrastējoša kompozīcija elementu salikums mākslas darbā, kas satrauc skatītāju, ir negaidīts, nenoturīgs, asimetrisks, kustīgs un sarežģīts.
- reflektoriskā apnoja elpošanas apstāšanās kā aizsargreflekss pret kairinošu gāzveida vielu ieelpošanu.
- žagošanās Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kuras dēļ plaušās ar troksni tiek ievilkts gaiss.
- karbolinejs Eļļa, ko iegūst no akmeņogļu darvas un izmanto, piemēram, augu aizsardzībā, koksnes konservēšanā.
- ķiploku embotiņš embotiņu suga ("Teucrium scordium"), Latvijā aizsargājams augs.
- planetārais miglājs emisijas miglājs, kura centrā ir neliela karsta zvaigzne – topošais baltais punduris; tas rodas sarkanajam milzim nometot ārējo apvalku.
- smaidiņš Emocijzīme " -) " arī " :-) ", ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās sarakstes procesā.
- sahugot emocionāli apskaut, pieglausties, aizsargājoši noglāstīt.
- oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, kas izsaka lietišķu attieksmi un ko izmanto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās un sarunās, publicistikas oficiālajos žanros.
- lieveņains Ēnains, no tiešas saules pasargāts.
- endotelioangīts Endotēlija sistēmas slimība, līdzīga sarkanajai vilkēdei, ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
- Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība.
- ķerubs Eņģelis jūdaismā un kristietībā; Dieva troņa vai paradīzes vārtu sargi; spārnoti lauvas ar sievietes galvu.
- sargeņģelis Eņģelis, kas sargā kādu cilvēku.
- datūra Eņģeļtaure, krāšņumaugs, kas pa vasaru nesams ārā, bet ziemās kopjams telpās.
- Mihaēls Eņģeļu valdnieks, Izraēlas sargeņģelis, lielais cīnītājs beidzamajā cīņā pret ļauno.
- plakanšūna epidermas ārfējo (virsmas) slāņu šūna, kas nodrošina sekrēciju, aizsardzību un absorbciju, bet ar laiku atdalās; arī visi procesi kas saistīti ar to, piemēram, plakanšūnu vēzis.
- pjemontīts Epidotu grupas minerāls, sarkanā vai gandrīz melnā krāsā, satur mangānu, rets, sastopams dažos metamorfos iežos.
- ironiskā epitāfija epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
- asaršūnas Epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu; lakrimocīti.
- noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu.
- sārtērce Ērču kārtas dzimta ("Trombidiidae"), spilgti sarkana, ovāla, retāk garena, 0,5-4,0 mm gara ērce; samtērce.
- klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams.
- miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
- dzērvene Ēriku dzimtas ģints ("Oxycoccus"), mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām, 4 sugas, Latvijā 2 sugas.
- rododendrs Ēriku dzimtas ģints ("Rhododendron"), dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros, \~1200 sugu, iecienīti krāšņumaugi, >10000 šķirņu, Latvijā audzē >100 sugu, izveidoti vairāki desmiti hibrīdu un perspektīvu šķirņu.
- brūklene Ēriku dzimtas suga ("Vaccinium vitis-idaea", senāk "Rhodococcum vitis-idaea"), mūžzaļš puskrūms ar baltiem vai rožainiem ziediem un sarkanām ogām.
- parastā mellene ēriku ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums.
- krenācija Eritrocītu sarukšana, ko panāk, pakļaujot tos gaisa ietekmei vai ievietojot hipertoniskā nātrija hlorīda šķīdumā; to izskats sāk atgādināt zobratu.
- eritropoēze Eritrocītu veidošanās sarkanajās kaulu smadzenēs.
- jāņogas Ērkšķogu dzimtas ģints ("Ribes"), ogulāji ar skābenām, sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
- aierširi Ērširi - sarkanraibu piena govju šķirne.
- airšīri Ērširi, Ēršīras govis - sarkanraibu piena govju šķirne.
- enkurvieta Ērta un pietiekami droša vieta noenkurotam kuģim attiecīgas akvatorijas robežās; uzskata, ka tā ir laba, ja tās dibenā ir smilts vai grants un tā daļēji pasargāta no vēja un viļņiem.
- Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem.
- smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros.
- ņammāt Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- konfidencialitāte ētikas princips, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks vai cits profesionālis nedrīkst atklāt informāciju par klientu (klienta identitāti, sarunu saturu, profesionālo viedokli par klientu, ierakstu materiālus utt.) bez paša klienta piekrišanas.
- Menrva etrusku mitoloģijā - māšu dieviete un dzemdētāju sargātāja, amatu un amatnieku aizgādne un karotāja, etrusku pilsētu aizstāve.
- veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- Agdi Evenku (Aizbaikāls, Ķīna) mitoloģijā - pērkona un zibens saimnieks, debesu vecis, kas mostas pavasarī un izšķiļ uguni, kuras dzirksteles satriec ļaunos dēmonus.
- izplestā evernija everniju suga ("Evernia divaricata"), Latvijā aizsargājama.
- vidējā evernija everniju suga ("Evernia mesomorpha"), Latvijā aizsargājama.
- peldošais ezerrieksts ezerriekstu ģints suga (“Trapa natans”), viengadīgs ūdensaugs ar garu lokanu stublāju, Latvijā sastopams tikai dažos ezeros, aizsargājams
- Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers.
- Sasikkels Ezers Balhaša-Alakola ieplakā 374 m vjl., Kazahstānā, platība - 736 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 4,7 m, līmenis mainīgs, augstākais vasarā.
- Melnezers Ezers Garkalnes pagastā, 2 km uz dienvidiem no Garkalnes, platība - 5,8 ha, garums - 360 m, lielākais platums - 210 m, lielākais dziļums - 2,1 m, ietilpst Zaķumuižas sūkņu stacijas sanitārās aizsardzības zonā.
- Paravani ezers ezers Gruzijā starp Samsari grēdā un Džavahetijas grēdu 2074 m vjl., platība - 37 kvadrātkilometri, dziļums - \~3m, izveidojies izvirdumiežu aizsprostotā ieplakā, notece uz Kūru.
- Divpīļu ezers ezers Jēkabpils novada Asares pagastā, platība - 1,4 ha; Kalna ezers; Kalnezers.
- Bubuļu ezers ezers Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 3 ha.
- Vārkavas ezers ezers Jēkabpils novadā uz Prodes un Asares pagasta robežas, platība — 3,5 ha; Varkovas ezers.
- Gardaunis Ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers.
- Ašars ezers Kombuļu pagastā, uz ziemeļiem no Krāslavas pilsētas, platība - 19 ha, garums - \~1,1 km; Ašaru ezers, Asaru ezers; Ašera ezers.
- Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers.
- Asareits ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 3,2 ha; Asarīšu ezers; Asarītis.
- Asarezeriņš Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha; Asaru-Ķemeru ezeriņš; Ķemerezeriņš.
- Asarīšu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 3 ha; Asarītis; Rubenis; Rubeņu ezers.
- Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no Baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā.
- Vusars Ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība - 13,3 ha; Aizezers; Jūseris; Usaru ezers; Vusaru ezers; Vuseru ezers; Userovas ezers; Useru ezers.
- Asarītis ezers Ropažu novada Ropažu pagastā, platība 7,5 ha; Asarīšu ezers; Asaru ezers.
- Maizezers Ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers.
- Asarītis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asariņš; Asarīšu ezers; Asaru ezers.
- Adžigels ezers Turcijā (_Acigöl_), Afjonas (Afjonkarahisaras) un Denizli ilā.
- Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers.
- Kāla ezers Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers.
- Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs.
- Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
- Asarājs ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha; Asaru ezers; Melnezers.
- Vasarāja ezers ezers Viesītes pagastā, platība - 22,2 ha, dziļums - līdz 1,4 m; Vasarāju ezers.
- Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers.
- āpana Ezoterismā tā apzīmē visu, kas saistīts ar izdalījumiem no dažādiem orgāniem, procesiem tajos utt.; cilvēka aurā tā parādoties kā tumši sarkans starojums, kas reizēm kļūst tumši brūngani sarkans.
- samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
- šaurlapu ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium angustifolium"), Latvijā aizsargājama.
- kamolainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium glomeratum"), Latvijā aizsargājama.
- zālainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium gramineum syn. Sparganium friesii"), Latvijā aizsargājama.
- pārklājējlīdzekļi Farmakoloģiski indiferenti lielmolekulāri savienojumi, kas, veidojot koloidālu šķīdumu, pārklāj gļotādu un pasargā to no kairinošo aģentu iedarbības.
- salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām.
- amilokoagulāze Ferments labības graudos, kas sarecina šķīstošo cieti.
- kreatinināze Ferments, kas katalizē kreatinīna sašķelšanu urīnvielā un sarkozīnā.
- amidāze Ferments, kas sarauj saites starp slāpekli un oglekli skābju amīdos.
- plazmīns Fibrinolizīns, ferments, kas šķīdina asins sarecējumus.
- fibromiksosarkoma Fibrosarkoma ar gļotainu deģenerāciju; fibrosarkomas un miksosarkomas kombinācija.
- figūrlādiņš Figūrveida lādiņš, kas veido sarežģītākas figūras salīdzinājumā ar citiem kontakta lādiņiem.
- rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
- lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī noteiktas vides skābuma vai sārmainības pārbaudei: kļūst sarkans skābju un zils sārmu iedarbībā.
- aizsargfiltrs Filtrs (kā) aizsardzībai.
- dīķa aizsargfiltrs filtrs, kas aizsargā zivju audzētavas dīķi no plēsīgo zivju iekļūšanas tajā.
- meklētājprogramma Infoseek firmas _Infoseek Corporation_ izveidota meklētājprogramma globālajam tīmeklim, kas ne tikai nodrošina tekstu meklēšanu, bet var atrast arī tīmekļa vietnēs noteiktus kategoriju sarakstus.
- mikroprocesors Intel Pentium firmas _Intel_ 1933. g. izstrādāts 32 bitu superskalārs sarežģītas instrukciju kopas mikroprocesors, kas ir atpakaļsaderīgs ar mikroprocesoru _80x86_ saimi.
- virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma.
- apsardzes uzņēmumi firmas un apvienības, kas sniedz apsardzes pakalpojumus fiziskajām vai juridiskajām personām.
- nobeiguma apdare fizikāli mehāniska (dekatēšana, kalandrēšana, sarucināšana) un (vai) ķīmiska (apretēšana) tekstilizstrādājumu apdare, kuras rezultātā uzlabojas to izskats un lietojamība.
- infrasarkanā starojuma gaismas terapija fizioterapijas metode, kurā izmanto infrasarkano staru lampu un siltuma starojumu.
- apsardzes darbinieks fiziskā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību.
- kravas saņēmējs fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek piegādāts Latvijā kontrolējamo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos iekļauto augu, vielu vai zāļu sūtījums; šī persona var nebūt saņemto augu, vielu vai zāļu lietotāja.
- šīberis Fokstrotam līdzīga sarīkojumu pāru deja; šīs dejas mūzika; arī fokstrots.
- vides aizsardzības kustības formālas un neformālas sociālas kustības, kuras motivē pārliecība par vides jautājumu aktualitāti un kuras ir vērstas uz dabas aizsardzību un dabiskās vides atjaunošanu.
- zeltpulkstenītis Forsītija ("Forsytia") - olīvu dzimtas ģints, varsarzaļš krāšņumkrūms ar dzelteniem ziediem, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā.
- parkerizācija Fosfatēšana - tehnisks paņēmiens, ar kuru metāla izstrādājumus pasargā no korozijas: tos iegremdē fosfātu šķīdumā un pēc tam ieeļļo vai pārklāj ar attiecīgu vielu kārtām.
- infrasarkanā fotogrāfija fotogrāfija, kurā izmanto infrasarkano starojumu – objektu fotografē caur tumšsarkano vai speciālo infrasarkano gaismas filtru uz infrahromatiskiem fotomateriāliem; izmanto astronomijā, spektroskopijā, mikroskopijā, medicīnā, kriminālistikā u. c. zinātnēs.
- pretoreola slānis fotomateriāla aizsargslānis, kas novērš atspīdumu oreolus, fotografējot spilgtus vai mirdzošus objektus.
- infrahromatiski materiāli fotomateriāli (fotoplates, filmas, fotopapīrs), kas ir ne vien gaismjutīgi, bet reaģē arī uz infrasarkano starojumu.
- purpursērbaktērijas Fotosintezējošas baktērijas, kas par elektronu donoru izmanto gk. sērūdeņradi un sulfīdus, baktēriju masa oranža, sarkana, violeta vai brūna, anaerobas.
- purpurbaktērijas fotosintezējošas baktērijas, kas par elektronu donoru izmanto vienkāršas organiskās vielas un ūdeņradi, to masa ir sarkana, oranža, brūngana vai purpurvioleta.
- marešosē Francijā zemes sargi priekš 1789. g.
- fransēze Franču sarīkojumu deja 19. gs. 6/8 un 1/4 taktī ar vairākām tūrēm.
- kankāns Franču sarīkojumu deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā; šīs dejas mūzika.
- trikolore Franču trīskrāsainais karogs (zils, balts, sarkans).
- lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions.
- veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- literārā sarunvaloda funkcionālās valodas paveids jeb stils - sarunvaloda, kurā visos valodas līmeņos (fonētikā, gramatikā, leksikā) ievēro literārās valodas normas.
- aizsardzība futbola, hokeja, basketbola u. tml. spēlēs - noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas
- pausarpuse Gadalaika posms, kad tuvojas vai sācies pavasaris.
- pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
- pavirsis Gaileņu jeb primulaceju dzimtas divdīgļlapis, viengadīgs, līdz 30 cm augsts pasmalks lakstaugs, nelieliem sarkaniem ziediem.
- gaiļbikses Gaiļpieši ("Primula veris"), agrs vasaras augs, ziedi dzelteni, čemuros.
- nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
- speciālie aviācijas darbi gaisa kuģa lidojumi, kuru laikā gaisa kuģis par atlīdzību tiek izmantots dabas aizsardzības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai, aviācijas glābšanas darbu veikšanai, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem un palīdzību stihisku nelaimju seku likvidēšanā.
- Latvijas Republikas militārā aviācija gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas paredzēts valsts aizsardzībai.
- paplāksnis Gaisakuģa konstruktīvais elements, ko izmanto aerodinamisko spēku izmaiņai vai atsevišķu agregātu aizsardzībai no applūstoša gaisa.
- sporta gaisakuģis gaisakuģis sportistu apmācībai, treniņam un sacensībām; ar sporta gaisakuģi ir iespējams izpildīt sarežģītu pilotāžu ar lielām pozitīvām un negatīvām pārslodzēm.
- auksta gaisma gaisma, kurā ir ļoti maz sarkanā elementa.
- gardevue Gaismas aizsargs.
- mālains Gaiši dzeltens; dzeltenbrūns ar iesarkanu nokrāsu; mālu krāsā
- bakteriopurpurīns Gaiši purpursarkans pigments, ko producē dažas baktēriju sugas.
- clairette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns.
- clarette Gaiši sarkans liķieris, īpaši ķiršu; Francijā arī viegls, putojošs baltvīns.
- gaišsarkans gaiši sarkans.
- rožains Gaiši sarkans.
- rose gaišsarkans (par vīnu).
- gaizans Gaizs - rūgts, sarūdzis, sīvs, nepatīkamas garšas.
- nacionālais kopprodukts galapreces un pakalpojumi, ko gada laikā saražojuši valsts pastāvīgie iedzīvotāji gan savā zemē, gan ārzemēs.
- smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
- maskarāde Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās.
- dubļenes Galošas - gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
- boze Galva (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
- dibranchiati Galvkāju gliemju kārta ar divi žaunām, ar sarukušu (iekšēju) čaulu vai pavisam bez tās, ar 8 vai 10 taustekļiem, kas apbruņoti piezīšanās (piesūkšanās) kārpiņām.
- grābeklīte Gandreņu dzimtas ģints ("Erodium"), lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- rudans gandrīz nogatavojies (sarkanīgs).
- autosplenektomija Gandrīz pilnīga liesas izzušana progresējošas fibrozes sakarā un šā orgāna sarukšanas dēļ, piem., sirpjveida šūnu anēmijas slimniekiem.
- saganīties Ganoties kopā, sarast (par mājdzīvniekiem).
- stupkuošons ganu rotaļa ("zvirbuļu ķeršana") no lieldienām līdz vasarsvētkiem.
- galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs).
- pindzele Garāki sari meža kuilim vai apmatojums stirnu āzim pavēderē dzimumorgānu rajonā.
- pieslietne gari baļķi, kas pieslieti pie ārsienas un pasargā to no lietus.
- Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards.
- vizionārs Garreģis, kas redz citiem nesaredzamas lietas; cilvēks, kam ir parādības.
- limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu; neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
- tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
- acibels Garšviela, asa piedeva gaļas ēdieniem, ko iegūst vārot bārbeļu pulvera mērci ar sarkanajiem pipariem un sāli.
- pimento Garšviela, salds, sarkans, piparveida augs.
- sūras asaras gaužas asaras.
- impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu).
- drudzenīte Genicānu dzimtas ģints ("Gentianella"), viengadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, 125 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- furcellārija Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints ("Furcellaria"), 10-20 cm garš, cilindrisks, dihtomiski zarots, tumšsarkans laponis, aug jūrās uz akmeņiem 1-20 m dziļumā; izmanto agara iegūšanai.
- glabāšana nojumē glabāšana vieglas konstrukcijas celtnē zem jumta, bet bez sienām, kas nepasargā spēkratus no atmosfēras iedarbes un tajā nav iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru.
- vaņķēt Glabāt, sargāt.
- aizglābt Glābjot, sargājot aizvest, aiztransportēt.
- ģelbt Glābt no briesmām, sargāt, pasargāt.
- ģilbēt Glābt no briesmām, sargāt, pasargāt.
- gliebt Glābt, sargāt.
- aiztverties Glābties, meklēt aizsardzību.
- glaciomorfoskulpturāls Glaciomorfoskulpturālais reljefs - apledojuma apgabala reljefa tipi un formas, kuru veidošanās saistīta ar ledāja eksarācijas vai akumulācijas un ledāja kušanas ūdeņu erozijas vai akumulācijas procesu darbību.
- Aģes ielejveida pazeminājums glaciotektonisks zemledāja izspieduma un izspieduma-eksarācijas veidojums Aģes augštecē Krimuldas novada Lēdurgas un Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 16,5 km, dziļums - 9-12 m (vidusdaļā līdz 20 m).
- jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle.
- lokālkrāsa Gleznā attēlotā priekšmeta nosacīta pamatkrāsa (piemēram, zila, sarkana, brūna utt.), ko iegūst, neņemot vērā toņu gradācijas un nianses, kas rodas dabā gaismas, gaisa un esošo priekšmetu savstarpējo krāsu iedarbībā.
- lica Glica, plēvīte, kas paliek cūkai sarus noplēšot.
- cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas.
- strofantīns glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku; iegūst no strofantu sēklām.
- smaillapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton acutifolius"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, līdz 60 cm garš daudzgadīgs ūdensaugs.
- sabuņķēta maize glīzdaina, slikti sarūgusi maize.
- piroglobulīns Globulins asins serumā, kas sildot sarecē.
- protrombīns Globulīnu grupas olbaltumviela, kura ietilpst asins plazmā un pārvēršas trombīnā - fermentā, kas sarecina asinis.
- starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties.
- fizāra Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Physaraceae"), saprofīti, 12 ģinšu, 125 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 18 sugu.
- govskuņģis Govkuņģis - suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats.
- slaune Govs ar sarkanbaltiem vai melnbaltiem sāniem.
- Audumla Govs skandināvu mitoloģijā, kas izveidojās no sarmas un baroja milzi Īmiru ar savu pienu, no akmeņiem izlaizīja visu dievu tēvu Buri.
- grafikas primitīvs grafikas pamatelements (loks, līnija, aizpildīts laukums u. c.), ko izmanto, lai veidotu sarežģītākus grafikas attēlus.
- slīdošais grafiks grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas.
- rādītājs Grafiks, saraksts, kurā atspoguļoti šādi dati.
- izlabojums Grāmatā ielaistu kļūdu labojumu saraksts, ko iespiež uz krāsainas papīra sloksnes un novieto grāmatas sākumā vai beigās.
- jaunā stila (arī Gregora) kalendārs grāmatniecībā - pa nedēļām, mēnešiem sakārtots gada dienu saraksts tabulas vai grāmatas veidā.
- almandīns granātu grupas minerāls Fe~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, violeti sarkanā krāsā; lieto abrazīviem, juvelierizstrādājumiem.
- pirops granātu grupas minerāls Mg~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
- helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas.
- sarkosoma Graudains veidojums sarkoplazmā.
- iesēklis Graudi, sēkla, ko sargā no izlietošanas pārtikā, lai nodrošinātu sējas materiālu pavasarī.
- puskailā graudsardzene graudsardzeņu ģints sēņu suga ("Cystolepiota seminuda", syn. "Cystolepiota sistrata").
- platlapu cinna graudzāļu dzimtas cinnu ģints suga ("Cinna latifolia"), Latvijā sastopama reti, aug slapjos egļu, platlapju-egļu un melnalkšņa mežos, krūmājos, aizsargājama
- kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga.
- ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
- ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste.
- gravimetrijas punktu katalogs gravimetrisko punktu sistematizēts saraksts, kurā norādīti - punkta nosaukums, atrašanās vieta apvidū un pēc koordinātām, smaguma spēka paātrinājums.
- aizsarggrāvis Grāvis, kas paredzēts aizsardzībai.
- veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
- aizsarggredzens Gredzens, kas paredzēts aizsardzībai.
- tievā gredzenvācelīte gredzenvācelīšu suga ("Gyroweisia tenuis"), Latvijā aizsargājama.
- slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
- sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri.
- villa Grezna vasarnīca, māja, parasti ārpus pilsētas.
- šambierēts Grezns, raibs, sarežģīts.
- šemarots Grezns, raibs, sarežģīts.
- šemurots Grezns, raibs, sarežģīts.
- šimarots Grezns, raibs, sarežģīts.
- paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
- Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli.
- hesperīdas Grieķu mitoloģijā - Atlanta meitas; galējos rietumos dārzā sargājušas Hēras zelta ābolus, ko nolaupīja Hērakls.
- zeltvilnas aunāda grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis.
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, kas Delfos pie orākula sargājis svēto avotu, viņam audzināšanā tika nodots zemes radītais briesmonis Tīfons, bet viņu nogalināja Apollons
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
- Gijs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Kots Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Briarejs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kurš palīdz dievu jaunajai paaudzei, kas pasaules uzbūvē iedibina kārtības principu, un Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Soters Grieķu mitoloģijā - dieva - sargātāja vārds.
- Likomēds grieķu mitoloģijā - dolopu valdnieks Skīras salā, pie kura no Atēnām bēga Tēsejs, kad tur varu sagrāba Mensetejs; tur Tetida slēpa arī jauno Ahileju, gribēdama pasargāt no piedalīšanās Trojas karā.
- Gordijs Grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, Mida tēvs, kurš nodibināja galvaspilsētu un citadelē novietoja vezumu, kura jūgu sasēja sarežģītā mezglā.
- Forkijs Grieķu mitoloģijā - jūras dievība, zemes dievietes Gajas un pirmatnējo ūdeņu dievības Ponta dēls, kurš kopā ar savu māsu Kēto radījis daudzus briesmoņus - gorgonas, grajas, Ehidnu un čūsku, kas sargā zelta ābolus.
- Ladons grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais pūķis, kas apsargāja zelta ābolus hesperīdu dārzā.
- heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem.
- hekatonheiri Grieķu mitoloģijā - simtroči, trīs milži ar simts rokām un piecdesmit galvām (Kots, Briarejs un Gijs), kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
- Kerbers Grieķu mitoloģijā - suns, Aīda sargs, briesmonis ar trim galvām un čūskas asti.
- Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs.
- Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām.
- Talojs Grieķu mitoloģijā - vara milzis, kas sargāja Krētas salu, viņam bija tikai viena dzīsla, kas pildīta ar dievu asinīm; tiek uzskatīts arī par pirmo robotu pasaulē.
- Atīds grieķu mitoloģijā - zemes auglības dievs, kura kults ir saistīts ar pavasara nāves un atdzimšanas svētkiem, kas sākotnēji radušies Frīģijā.
- Artemīda grieķu mitoloģijā - Zeva un titanīdas Lēto meita un Apollona māsa, sākumā auglības, medību un mēness dieviete, vēlāk - sieviešu nevainības sargātāja un dzemdētāju aizstāve; atbilst Diānai seno romiešu mitoloģijā.
- Tallo Grieķu mitoloģijā - ziedošo augu dieviete, to sargātāja, viena no horām - dievietēm, kuras pārzināja gadalaiku maiņu.
- Palaimons Grieķu un romiešu jūras dievs, kas apsargāja bojā gājušu kuģu ļaudis.
- dakriocistostomija Grieziens asaru maisā, lai radītu drenāžu.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- uzziedēšana griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes.
- uzziedināšana Griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes.
- slīkonis Grimoņu dzimtas brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints krūmu suga, 3-4 m garš reti sastopams krāšņuma krūms, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asins sarkani; sarkanais žīdogājs.
- maucuksnes Grīslim līdzīga zāle, ko pavasarī izmanto lopbarībai.
- dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
- rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- ūdeņu grīslis grīšļu suga ("Carex aquatilis"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- akotainais grīslis grīšļu suga ("Carex atherodes syn. Carex siegertiana"), Latvijā aizsargājama.
- vizuļu grīslis grīšļu suga ("Carex brizoides"), Latvijā aizsargājama.
- Devela grīslis grīšļu suga ("Carex davalliana"), Latvijā aizsargājama.
- divsēklu grīslis grīšļu suga ("Carex disperma"), Latvijā aizsargājama.
- attālinātais grīslis grīšļu suga ("Carex distans"), Latvijā sastopams ļoti reti Ainažu apkaimē, aizsargājams.
- kūdrāja grīslis grīšļu suga ("Carex heleonastes"), Latvijā aizsargājama.
- Ligērijas grīslis grīšļu suga ("Carex ligerica"), Latvijā aizsargājama.
- Makenzija grīslis grīšļu suga ("Carex mackenziei"), Latvijā aizsargājama.
- Otrubas grīslis grīšļu suga ("Carex otrubae"), Latvijā aizsargājama.
- matainais grīslis grīšļu suga ("Carex pilosa"), Latvijā aizsargājama.
- Reihenbaha grīslis grīšļu suga ("Carex reichenbachii"), Latvijā aizsargājama.
- knābja grīslis grīšļu suga ("Carex rhynchophysa"), Latvijā aizsargājama.
- pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama.
- Skandināvijas grīslis grīšļu suga ("Carex scandinavica syn. Carex pulchella"), Latvijā aizsargājama.
- zemais grīslis grīšļu suga ("Carex supina"), Latvijā satopama ļoti reti, aizsargājama.
- Baidaratas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, starp Jugru un Jamalas pussalu, garums - \~180 km, platums - pie ieejas 78 km, dziļums - līdz 20 m, ieteka Kara, Juribeja, ziemā aizsalst, vasarā ziemeļu vēji piedzen ar ledu.
- gruntējums Grunts klājums, materiāla pārklājuma kārta pirms krāsas, emaljas vai cita klājuma slāņa; aizpilda virsmas poras, uzlabo adhēziju, aizsargā materiālu pret koroziju.
- samezglojums Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums; sarežģījums (dzīvē, attiecībās).
- problēma grūtības, sarežģījumi.
- pinēkle grūts un sarežģīts darba ar dažādiem kavēkļiem.
- mujāklīgs Grūts, grūti izdarāms, sarežģīts.
- zemums Grūts, sarežģīts, arī necils stāvoklis; situācija, kurā rodas šāds stāvoklis.
- piņķerīgs Grūts, sarežģīts.
- piņķīgs Grūts, sarežģīts.
- Berika Gruzīnu mitoloģijā – auglības dievība, ko attēloja āža izskatā un kas simbolizēja dabas atdzimšanu pavasarī.
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
- Lielvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielvasaraudži" nosaukuma variants.
- Mazvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvasaraudži" nosaukuma variants.
- Muiža Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" sarunvalodā lietots nosaukums.
- luņģināties Gulēt (par suni), kas saritinājies.
- magāt Gulēt (sarunā ar bērniem).
- moskitero Gultas aizklājs, kas aizsargā pret moskitiem, siltu zemju odiem, no kuru dūrieniem saslimst ar purva drudzi.
- samesties čūriski guļot saritināties.
- sačūrāties guļot saritināties.
- galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem.
- daktilotēka Gumijas uzpirkstenis, pirksta aizsargs.
- gaisa baloni gumijota auduma baloni, kas iebūvēti švertlaivās, lai pēc tam, kad tās apgāzušās, pasargātu komandu un laivu no grimšanas.
- mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus.
- erante Gundegu dzimtas ģints ("Eranthis"), \~10 cm garš augs, ar bumbuļiem zemē, vienāda platuma lapām un dzeltenu ziedu agri pavasarī.
- peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu.
- klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
- villainā gundega gundegu suga ("Ranunculus lanuginosus"), Latvijā aizsargājama.
- Sardīnijas gundega gundegu suga ("Ranunculus sardous"), Latvijā adventīva.
- zvārgulītis Gundegziežaugu ģints, 6-15 zeltdzeltenas ziedlapiņas saritinājušās apaļā galviņā, stublājs ar spirāliskām lapām.
- tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām.
- Kusari Gusara, pilsēta Azerbaidžānā.
- mazā gusmanija Gusmaniju suga ("Guzmania minor"), kuras šķirnes tiek tirgotas kā populāri telpaugi ar spilgti sarkanu ziedkopu.
- sfinksa Gvinejas paviāns - pērtiķis ar šauru degunu un kuplu, sarkanbrūnu kažoku, kas tēviņiem veido it kā mantiju ap pleciem.
- burušaski Ģenealoģiski izolēta valoda Indostānas ZR, fonētikā sarežģīta līdzskaņu un vienkārša patskaņu sistēma; rakstības nav.
- limfosarkomatoze Ģeneralizētas limfosarkomas.
- ģenerālkomisārs ģenerālkomisariāta vadītājs.
- imūnģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organisma imūnsistēmu attīstību un ģenētisko determināciju, piem., asins grupu iedzimšanu, mātes un augļa nesaderību, audu nesaderību, pret patogēniem mikroorganismiem vērstu aizsardzības sistēmu veidošanos organismā u. tml.
- aeroģeodēzija Ģeodēzijas nozare, kurā nodarbojas ar Zemes un citu planētu virsmas kartēšanu no attāluma, izmantojot aerofotografēšanu vai infrasarkano viļņu izstarojumus.
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
- aktīvais slānis ģeokrioloģijā - vasarā atkūstošs augsnes un grunts slānis mūžīgā sasaluma apgabalos.
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
- Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m.
- Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri.
- Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas.
- Tilderu krauja ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, aizsargājamā platība — 1 ha.
- Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
- Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums.
- Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos.
- Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis.
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
- Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma.
- Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala.
- Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu.
- Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas.
- Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi.
- Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m).
- Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m.
- Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts.
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi.
- Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums.
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
- Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m.
- Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām.
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; Ērgļu klintis; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi.
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai.
- Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas.
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
- Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē.
- Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā.
- Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m.
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu.
- Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem.
- Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā.
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
- Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru.
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats.
- Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas.
- Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens.
- Ogres dolomītu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un paleontoloģiskais piemineklis, atrodas Ogres kreisajā krastā Ogres novada Ogresgala pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,58 ha, ir unikāla dažādu slāņu dolomītu ar starpslāņiem atsegumu josla.
- Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala.
- Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu.
- Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala.
- Bēršu drumlini ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. gada.
- Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts.
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens.
- Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m.
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums.
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem.
- Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.
- Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem.
- Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra.
- Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums.
- Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta.
- Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi.
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
- Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi.
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
- Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti.
- Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m.
- Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m.
- Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava.
- Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala.
- Rīteru sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Kokneses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha.
- Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos.
- Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km.
- Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums.
- Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens.
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai.
- Leimaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā \~1 km lejpus Amatas ietekas, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 6,2 ha, augstums — \~9 m, garums — 350 m, iezī izveidojusies līdz 30 m gara ala.
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m.
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
- Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša.
- Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m.
- Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m).
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis.
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis.
- Piķenes krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā senkrastā, 2 km lejpus Siguldas tilta, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., krauja ir stāva, gandrīz 1 km gara un līdz 80 m augsta, tajā smilšakmeņu atsegumi, avoti, ūdenskritumi un 2 alas.
- Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens.
- Imulas dolomīta klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Imulas krastos lejpus "Pūcēm" Tukuma novada Matkules pagastā, atrodas dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
- Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m.
- Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem.
- Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās.
- Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš.
- Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst).
- Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m.
- Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai.
- Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu.
- Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas.
- Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m.
- Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos.
- Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām.
- Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens.
- Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti.
- Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m).
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants.
- Medņu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., garums - 5,8 m, platums - 5,3 m, augstums - 1,4 m, sarkanbrūns rapakivi granīts.
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele.
- Muižuļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacgrīvas pagastā, mežā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā, augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri.
- Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha.
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m.
- Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m.
- Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala.
- Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums.
- Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala.
- Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
- Gobdziņu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventas labajā krastā Skrundas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības.
- Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu.
- Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m.
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni.
- Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
- Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli.
- Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu.
- Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m.
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
- Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m.
- Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta.
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā.
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi.
- Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā.
- Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs.
- Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi.
- Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti.
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem.
- aizsargapģērbs Ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības; specapģērbs.
- Sigina Ģermāņu mitoloģijā - dieviete, krāpnieka Lokija sieva, kas sodīto Lokiju sargāja no čūsku indes.
- Tors ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - pērkona, vētras un auglības dievs, dievišķais varonis, kas aizsargā dievus un cilvēkus no milžiem un citiem teiksmainiem briesmoņiem.
- Lielā tautu staigāšana ģermāņu, slāvu, sarmatu u. c. cilšu pārvietošanās Viduseiropā un Romas impērijā 4.-7. gs., kas veicināja Rietumromas impērijas sabrukumu.
- ģimenes budžets ģimenes ienākumu un izdevumu apjoms un saraksts.
- serdoliks Halcedona paveids - sarkans vai dzeltens minerāls (pusdārgakmens).
- heliotrops Halcedona paveids - zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem (pusdārgakmens).
- allo Hallo - telefona sarunas sākumā lietots izsauksmes vārds.
- pretputekļu ierīce helikopteru gāzturbīnu dzinēju aizsardzības ierīce pret putekļu iesūkšanu dzinējā, lai mazinātu to abrazīvo iedarbību uz lāpstiņām.
- Helms Helms J. - Rostokas mācītājs 17. gs., sarakstījis hroniku, par autoru ziņu maz.
- hemangiosarkoma Hemangioma ar saistaudu sarkomatozu deģenerāciju.
- hematoporfirīnūrija Hematoporfirīns urīnā (asinssarkans urīns), piem., saindējoties ar sulfonamīdu.
- makrohematūrija Hematūrijas forma, kad urīns ir sārts vai pat sarkans un proporcionāli viens litrs urīna satur 1 mililitru asiņu.
- vienguma hermīnija hermīniju suga ("Herminium monorchis"), Latvijā aizsargājama.
- Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes.
- mieturu hidrilla hidrillu suga ("Hydrilla verticillata"), Latvijā sastopama reti un ir aizsargājama.
- folijizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, plāna rievota vai gluda alumīnija folija, kas no apakšas pārklāta ar bitumena vai gumijas aizsargkārtām.
- Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim.
- Inča dambis hidrotehniska būve Rīgā, celta 16. un 17. gs. mijā Daugavas labajā krastā iepretī Zvirgzdusalai, lai aizsargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu.
- Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis".
- skalēšana Hierarhiskas sistēmas veidošana; dažādu mērījumu datu sarindošana kādā noteiktā secībā.
- radiācijas higiēna higiēnas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz cilvēka organismu un izstrādā pasākumus aizsardzībai pret šo starojumu.
- Hildenbrandia rivualis hildenbrandiju suga, kas Latvijā plaši izplatīta straujās upēs ēnainās vietās uz akmeņiem, gliemežvākiem, kur veido karmīnsarkanas garozveida kreves.
- Hildenbrandia prototypus hildenbrandiju suga, kas Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē līdz 2 m dziļumam uz iežiem veido dzeltenbrūnas līdz sarkanas kreves.
- parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- tīmeklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Cortinariaceae"), lielākā un sistemātiski sarežģītākā cepurīšu sēņu dzimta, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 124 sugas, no tām 33 sugas ir izmantojamas uzturā, bet 25 sugas ir indīgas.
- pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).
- aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna.
- čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem.
- dvīpas hindu mitoloģijā - "kontinenti", no kuriem katru apskalo savs okeāns un kuri parasti atrodas ap Meru kalnu, to skaits svārstās no četriem līdz astoņpadsmit, visos sarakstos minēta tieši Meru kalnam pieguļošā Džambudvīpa, ko dažkārt identificē ar Indiju.
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
- Durvāsass Hindu mitoloģijā - brahmanis, niknā vientuļnieka tips, kas sargā un aizstāv tradicionālās uzvedības normas.
- lokapalas Hindu mitoloģijā - debespušu dievības un sargi, sākotnēji mītos pieminēti četri, bet vēlāk to skaits pieaug līdz astoņiem.
- bhūtas Hindu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dieva Šivas pavadoņi, parasti cilvēkiem naidīgas, bet var būt arī to ciemu vai māju labvēlīgas sargātājas, kurās tās apmetušās.
- jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās.
- Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa.
- Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu.
- ņjāsa Hinduistu aizsardzības rituāls, gatavojoties sarežģītākai ceremonijai, sksuālajai maģijai un dziedniecībai.
- Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
- vēsture Hipersaišu saraksts, ko caurskatījusi globālā tīmekļa pārlūkprogramma.
- oksitocīns Hipofīzes pakaļējās daivas [hormons]{s:1631}, kas veicina gludās muskulatūras, it īpaši dzemdes un piena dziedzeru muskulatūras, saraušanos.
- lentveida hipogimnija hipogimniju suga ("Hypogymnia vittata"), Latvijā aizsargājama.
- fibrīnglobulīns Hipotētiska viela, kas it kā varēja rasties asins sarecēšanas procesā, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem.
- fibrīnferments Hipotētisks ferments, kas kalpoja asins sarecēšanas parādību skaidrošanai, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem.
- mianīns Hloramīna aizsargāts nosaukums, preparātu iegūst parasti kā blakus produktu saharīna ražošanā.
- lavene Hokeja vārtsarga cimds ar aprīkojumu ripu ķeršanai.
- miksohondrosarkoma Hondrosarkoma ar plašu gļotaino deģenerāciju.
- Masauu Hopu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - viens no svarīgākajiem gariem - kačiniem, pazemes valstības sargs.
- EPO Hormons eritropoetīns, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu.
- eritropoetīns Hormons, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu.
- klinšu hornungija hornungiju suga ("Hornungia petraea"), Latvijā aizsargājama.
- filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes.
- eritrofors Hromatofors, kurā ir alkoholrezistenti sarkani vai brūni pigmenta graudiņi.
- dakriopss Hroniska acs asarošana.
- parapsoriāze Hroniska ādas slimība, kam raksturīgs ādas apsarkums un lobīšanās bez niezes.
- eritromieloze Hroniska vai akūta febrila asinsrades orgānu sistēmas slimība ar sarkanās rindas hiperplāziju, progresējošu anēmiju, trombocitopēniju, hemorāģisko diatēzi, hepato - un splenomegāliju.
- guhjakas hundu mitoloģijā - pusdievību grupa, kas kopā ar jakšām un kinnarām veido bagātību dieva Kuberas svītu, dzīvo kalnos un sargā tur apslēptos dārgumus, par viņu vadoni uzskata Revantu, dieva Sūrjas dēlu.
- Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus.
- Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli.
- Vurunsemu Hurriešu un hetu mitoloģijā - saules dieviete, valdnieces sargātāja un aizstāve, kura kaujās palīdzēja gūt uzvaru.
- eritromēlija Idiopātiska ādas atrofija; sarkanvioleta marmorizēta āda, sākumā tajā veidojas mezgliņi, vēlāk mīklveida konsistences infiltrāti, kas pāriet hroniskā atrofijā.
- meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību.
- ienennāt Iedzert (sarunā ar bērniem).
- ieninnāt Iedzert (sarunā ar bērniem).
- resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus.
- pleiotropisms Iedzimtības mācībā parādība, ka viens gēns ietekmē vairākas īpašības; piem., zirņiem A-gēns izpaužas sarkanā ziedu krāsā un pelēkā sēklas čaulā, bet tā allēlais partneris a-gēns baltā ziedu krāsā un bezkrāsainā sēklas čaulā.
- protanopija iedzimts daļējs krāsu aklums - nespēja uztvert sarkanu krāsu.
- ugunszīme Iedzimts sarkans plankums uz kādas ķermeņa daļas.
- oftalmorinostomatohigroze Iedzimtu anomāliju komplekss: asaru, siekalu un deguna gļotu hipersekrēcija; palielināta kuņģa sulas sekrēcija, hlorīdmaiņas traucējumi; atropīns hipersekrēciju nevājina; nereti arī kalcināti kakla skriemeļos.
- IAO Iedzīvotāju aizsardzības organizācija.
- aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
- laidināt Iegrozīt, iekārtot, sarīkot, izrīkot.
- sagremzdoties iegūt (pavasarī) viegli novelkamu koka mizu (svilpes izgatavošanai).
- sarūdēt iegūt sarkanbrūnus plankumus (par kartupeļiem, kas glabāti mitrā vietā).
- mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas).
- šaustīties Iejaukties (sarunā, jautājumā).
- iespraukties Iejaukties (sarunā, runā).
- būt kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī (parasti nepatīkamā, grūtā, sarežģīto).
- vēja elektrostacija iekārta vēja kinētiskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā; galvenās sastāvdaļas ir vēja dzinējs, elektriskais ģenerators, vadības aparatūra un mehānismi, arī būvkonstrukcija un iekārtas saražotās elektriskās enerģijas akumulēšanai; būvē vietās, kur gada vidējais vēja ātrums ir lielāks par 5 m/s.
- piefrendot iekļaut savu virtuālo draugu sarakstā, piemēram, portālā "draugiem.lv".
- sažuvēties Iekšķīgi sarauties, satrūkties.
- NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām.
- IeTK Iekšlietu Tautas komisariāts.
- jājamzirgs Iemīļota blakus nodarbe; parastais sarunu temats.
- jājamzirdziņš Iemīļota, parasti no pamatnodarbošanās atšķirīga, nodarbība; iemīļots sarunu temats.
- aizsargiepakojums Iepakojums, kas aizsargā.
- Kanāriju lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā starp Āfrikas kontinentālo nogāzi un Ziemeļatlantijas grēdu, dziļums — >5000 m, lielākais dziļums — 6549 m, gultnē — sarkanais māls.
- morēnieplaka Ieplaka, kas radusies seno un tagadējo ledāju eksarācijas un akumulācijas, bet it īpaši glacitektoniskos procesos.
- ieriesties Ieplūst (acīs) - par asarām.
- ieriezties Ieplūst (acīs) - par asarām.
- pieriesties Ieplūst (acīs) - par asarām.
- pierietēt Ieplūst (acīs) - par asarām.
- sariesties Ieplūst (acīs) lielākā daudzumā (par asarām).
- brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
- ieruna Iepriekšēja saruna par iespējamo bildinājumu gadījumā, kad vīrietis bez nekustama īpašuma vēlas kļūt par iegātni.
- preliminārijas Iepriekšējas sarunas, vienošanās pirms līguma noslēgšanas; pagaidu lēmumi.
- prevencija Iepriekšēji izsargāšanās pasākumi.
- sistēmas inicializācija iepriekšēju darbību komplekss, kuru jāveic pirms operētājsistēmas vai kādas citas sarežģītas programmas palaišanas, piemēram, dažādu skaitītāju, adrešu un indikatoru iestādīšana sākuma stāvoklī, kā arī citi sagatavošanas darbi.
- imatrikulācija ierakstīšana sarakstā (matrikulā); ierakstīšana augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
- reģistrācija Ierakstīšana sarakstā, speciālā žurnālā, grāmatā.
- imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
- pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
- uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus); reģistrēt (1).
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus); būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
- sareibties iereibt, sareibt.
- ekrāns Ierīce aizsardzībai pret starojumu (karstumu, gaismu, elektromagnētisko lauku u. tml.).
- respirators Ierīce elpošanas ceļu aizsargāšanai no kaitīgu vielu iedarbības.
- vēderaizsargs Ierīce ķermeņa vidukļa aizsargāšanai (parasti darba procesā, sportā).
- kvēlkrāsns Ierīce materiālu vai priekšmetu vienmērīgai sakarsēšanai līdz sarkankvēlei un to uzglabāšanai šai karstumā.
- aretieris Ierīce mērinstrumentos un dažādās ierīcēs jutīgo un kustīgo elementu nostādīšanai un nostiprināšanai fiksētā (nekustīgā) stāvoklī to darbības pārtraukuma laikā (pārvietojot, uzglabājot), lai tos pasargātu no nolietošanās un bojāšanās.
- eksikators ierīce preparātu pasargāšanai no mitruma uzņemšanas (lieto arī žāvēšanai vai pilnīgai atūdeņošanai) laboratorijas apstākļos.
- sejassargs Ierīce sejas aizsargāšanai (parasti darba procesos); sejsargs.
- sejsargs Ierīce sejas aizsargāšanai (parasti darba procesos).
- telefona skaitītājs ierīce telefona sarunu skaita un sarunu ilguma noteikšanai.
- fiziskā slēdzene ierīce, kas aizsargā datus pret lietotāja piekļuvi, izmantojot, piemēram, datora slēdzenes atslēgas pārslēgu vai datnes aizsargmehānismu disketē.
- lāzermikrofons Ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas.
- aizsargslēdzis Ierīce, kas nenormāla darba režīma, nepareizas darbības vai bojājuma gadījumā automātiski atslēdz aizsargājamo objektu.
- siltumpelengators Ierīce, kas nosaka virzienu uz kādu objektu, reaģējot uz siltuma (infrasarkano) starojumu.
- izlādnis Ierīce, kas paredzēta elektropatērētāju un/vai elektrotīkla elementu aizsardzībai pret pārsprieguma viļņiem.
- defrosters Ierīce, kas pasargā automobiļa priekšējo stiklu no apledošanas.
- krāsu kodētājs ierīce, kas saņem sarkano, zaļo un zilo separācijas signālu un veido pilnīgu kodētu videosignālu.
- pierausējs Ierīce, kas sarauš graudus kaltes aparātā.
- ierobežotas piekļuves sistēma ierīce, programma vai cits risinājums, kas pakalpojuma saņēmējam saprotamā veidā nodrošina piekļuvi aizsargātam pakalpojumam.
- arkla drošības ierīces ierīces arkla darbīgo daļu pasargāšanai no salaušanas pārslodzē, kad arkla korpuss saduras ar akmeni.
- kasete Ierīces, ietaises (parasti fotoaparāta, magnetofona) elements (kāda materiāla) aizsargāšanai, virzīšanai.
- kompanders Ierīču komplekss traucējumaizsardzības uzlabošanai signālu pārraides traktā, izmantojot dinamisku diapazona regulēšanu.
- elektriskā ķēde ierīču kopums elektriskās (elektromagnētiskās) enerģijas vai informācijas pārvadei pa vadiem, sadalei un pārveidošanai; ķēdē ietilpst arī komutācijas aparatūra (slēdži, releji), mēraparāti un aizsardzības ierīces.
- elektroarmatūra ierīču kopums, ar kurām nostiprina elektriskā apgaismojuma iekārtas, pievada tām strāvu, pasargā no bojājumiem u. c.
- zona Ierobežota, apsargājama ieslodzījuma vietas teritorija.
- nelegāla sistēma ierobežotas piekļuves sistēma, kas tiek izmantota bez aizsargāta pakalpojuma sniedzēja piekrišanas vai individuālas atļaujas.
- rusls Ieruds, sarkanbrūns.
- ielaisties Iesaistīties (sarunās, strīdos); piedalīties (domu apmaiņā).
- aizvērpt Iesākt (domu, sarunu).
- ievērpt Iesākt (parasti domu, sarunu).
- ierecēt Iesākt recēt; mazliet sarecēt.
- ierisināt Iesākt risināt (piemēram, sarunu, domu).
- iegramzdot Iesākt rīvēt; sarīvēt kādu daļu (no kā) un pievienot (kam).
- iegremzdot Iesākt rīvēt; sarīvēt kādu daļu (no kā) un pievienot (kam).
- aizbilst Iesākt runāt par kaut ko, pieskarties sarunā (kādai tēmai).
- iesarkties Iesākt sarkt un pārstāt.
- iečaloties Iesākt sarunāties, tērzēt daudziem reizē; īsu brīdi sarunāties, tērzēt daudziem reizē.
- uzliesmot Iesākt spraigi norisēt (par sarunu, diskusiju u. tml.); īsu brīdi spraigi norisēt.
- aizvērpties Iesākties (par domu, sarunu).
- iekustēties Iesākties (par runu, sarunu).
- ievīties Iesākties (par sarunu).
- ievērpties Iesākties (parasti par domu, sarunu).
- Sphagnum rubellum iesarkanais sfagns.
- ošlapiņas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji; ošlapas.
- ošlapas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji.
- sienīts Iesarkani pelēks, sarkans vai sarkanbrūns magmatisks iezis, kas sastāv no kālija laukšpatiem un amfiboliem; izmanto celtniecībā.
- areola Iesarkans aplītis ap krūtsgalu, čūlu u. tml.
- sarkanains iesarkans, iesārts.
- sārtains Iesarkans, ruds.
- pussarkans Iesarkans.
- galanskōs vystas iesarkanspalvainas liela auguma vistas (gaiļi).
- kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu.
- iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- ekspokorekcija Iespēja veikt ekspozīcijas izmaiņas automātiskos eksponēšanas režīmos, fotografējot sarežģītos apgaismojuma apstākļos.
- izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
- pizjec Iespraudums sarunā emocionālas attieksmes izteikšanai.
- pionieru nometne iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizēja pionieru un skolēnu atpūtu.
- iekšējās drošības dienests iestāžu, komersantu vai organizāciju struktūrvienība, kas nodrošina to apsardzi un iekšējo drošību.
- zibensnovedējs Ietaise ēku un būvju aizsardzībai pret zibeni.
- Pinku ezera dabas parks ietver šo ezeru un tā apkārtni, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., teritorijā ir savdabīgi dīķu biotopi, konstatētas >25 retu augu sugas, ligzdo vairākas retas putnu sugas.
- bruņot ietvert aizsargčaulā, ļoti izturīgā izolācijas kārtā
- Inglingu sāga ievaddaļa Snorri Sturlasona sāgā "Heimskringla", balstās uz 10. gs. sarakstīto islandiešu episko dziesmu ("Ynglinatal"), kurā, starp citu, ir ziņas par Inglingu dzimtas karaļiem; "Sāga par Inglingiem".
- darbu rinda ievadīto darbu saraksts, kuru izpilde vēl nav iesākta.
- apsula Ievainoto bērzu sula pavasarī, kas sarecējusi, sabiezējusi.
- džems Ievārījums, kurā augļi vai ogas ir biezā, sarecējušā sīrupā.
- antidempinga nodeva ievedmuitas nodevas veids, kas nodrošina valsts iekšējā tirgus aizsardzību pret preču ievešanu par dempinga cenām.
- Rubenes pagasta teritorija ievērojami palielinājusies padomju laika pārkārtojumos gk. uz pirmskara Bebrenes un Asares pagastu rēķina.
- oftalmomalācija Ievērojami pazemināts intraokulārais spiediens; acābola sarukums.
- dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m.
- apviesties Ieviesties, sarasties zem kaut kā.
- ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību; rezultāts --> ieslodzīt (2).
- iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu glabājot, transportējot.
- kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas.
- Abruka Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī uz dienvidiem no Sāmsalas, platība - 1060 ha, viens no tālākajiem platlapu koku izplatības rajoniem Eiropas ziemeļu daļā, atrodas valsts aizsardzībā.
- haldjass Igauņu tautas reliģijā - ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas (sargātājs gars).
- pavasara pali ikgadēja ūdens caurteces daudzumu un līmeņu paaugstināšanās upēs, strautos un kanālos, kas rodas, sniegam pavasarī strauji kūstot.
- fuzariotoksikoze Ikviena no daudzām cilvēka un dzīvnieka mikotoksikozēm, ko ierosina Fusarium ģints sēnes.
- eritrofils Ikviens histoloģisks elements vai šūna, kas viegli krāsojas sarkanā krāsā.
- parastais īlenknābis īlenknābju suga ("Recurvirostra avosetta"), Latvijā ieceļo reti, aizsargājams (EASS).
- apsargāt Ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt.
- pierūgt Ilgāku laiku atrodoties (kur) sarūgušiem (piena) produktiem, iegūt nepatīkamu piegaršu, smaku (par trauku).
- knosīt Ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt.
- knozīt Ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt.
- izķibelēties Ilgāku laiku darīt ko sarežģītu, arī grūtu, nepatīkamu.
- sasaudzēt Ilgāku laiku nepārtraukti saudzēt, sargāt, kopt.
- izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
- iztriekties Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek.
- sasargāt Ilgāku laiku, nepārtraukti sargāt.
- satauzēt Ilgāku laiku, nepārtraukti, lēnām un apdomīgi sarunāties.
- sašņaukāt Ilgāku laiku, nepārtraukti, saraustīti šņukstēt.
- ķengatu karš ilgstoša sarkastiska apmaiņa ar ķengatām, izmantojot elektronisko pastu vai tīklu _Usenet_.
- kačāt Ilgstoši spēlēt aizsardzības stilā (tenisā, galda tenisā).
- sociālās aizsardzības stratēģija ilgtermiņa plāns, kurā valsts izvirza sociālās aizsardzības mērķus un paredz šī plāna īstenošanas mehānismus.
- Aksaraja ils Turcijā (_Aksaray_), Mazāzijas pussalas vidusdaļā, ietver Tuza ezera dienviaustrumu galu, robežojas ar Kiršehiras, Aksarajas, Konjas un Ankaras ilu.
- filtrējošais aizsargtērps impregnētas bikses, jaka un galvassega, kā arī aizsargveļa un aizsargcepures pasega; aiztur kaitīgās vielas, gāzes un aerosolus, netraucējot ādas elpošanu.
- imūnpatoloģija Imunoloģijas nozare, kas pētī cēloņus, kāpēc atsevišķos gadījumos, antigēnam reaģējot ar antivielām, organisma aizsargspējas nevis pastiprinās, bet pavājinās, apraksta šo gadījumu klīniskās pazīmes un dod norādījumus, kā no tiem izsargāties vai kā tos ārstēt.
- imūndiagnostika Imunoloģisko metožu izmantošana slimību un organisma aizsargfunkcijas traucējumu noteikšanai; šo metožu pamatā ir specifiska antigēna-antivielu reakcija.
- imūnstimulācija Imūnterapijas veids, kad organisma aizsargsistēma tiek rosināta un nostiprināta ar dažādiem imunitāti stimulējošiem līdzekļiem, pie kuriem pieder arī vakcinācija.
- siū Indiāņu cilšu grupa (dakoti, asiniboini, apsaroki, osedži u.c.), dzīvo ASV prēriju zonā, neliela daļa arī Kanādas dienvidos, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
- Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras.
- gandharvi Indiešu mitoloģijā - pusdievi, kas mājo gaisā un ūdeņos; indiešu klasiskajā mitoloģijā - tie ir debesu spēlmaņi un dziedoņi, apsaru pavadoņi.
- asaru gāze indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu; lieto arī nemieru apslāpēšanai u. c.; slēgtā telpā var būt nāvējoša.
- velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
- bārijkarbonāts Indīga viela, ko mežaizsardzībā lietoja peļu iznīcināšanai stādu audzētavās un vērtīgās kultūrās.
- tahana Indijas dzīvojamo ēku pagrabos iekārtota telpa, ko izmanto kā patvērumu no vasaras karstuma.
- dimetilaminoazobenzols Indikators pH robežās 2,9-4,0; skābā vidē krāsa sarkana, mazāk skābā - dzeltena.
- krezolftaleīns Indikators, bezkrāsains pie pH 7,2 un sarkans pie pH 8,8.
- atmiņas atslēga indikators, kas saistīts ar vienu vai vairākiem atmiņas blokiem. Šo bloku izmantošanai nepieciešams, lai izpildāmajam uzdevumam būtu atbilstošā aizsargatslēga.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- kotedža Individuāla vienstāva vai divstāvu dzīvojamā māja, kuras otro stāvu parasti veido mansards.
- augstuma aprīkojums individuālais lidotāja aprīkojums, kas aizsargā no retinātās atmosfēras negatīvās iedarbības un hipoksijas lielā augstumā; sastāv no skābekļa maskas, augstuma kompensācijas apģērba, hermētiskas aizsargmaskas, var būt arī skafandrs.
- gāzmaska Individuālās aizsardzības līdzeklis, ierīce elpošanas orgānu aizsardzībai.
- aizsargtērps Individuālie aizsardzības līdzekļi, kas aizsargā ādu un apģērbu no indīgajām vielām, kā arī no citiem nevēlamiem faktoriem.
- antifoni Individuālie aizsarglīdzekļi pret trokšņiem.
- skafandrs individuāls hermētisks ietērps, kas neparastā vidē (ūdenī, kosmosā u. c.) cilvēkam aizsargā dzīvību un nodrošina darbaspējas.
- romāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir rietumu - ibēru (spāņu, portugāļu, galisiešu, katalāņu), gallu (franču, provansiešu), retoromāņu, sardīniešu - un austrumu (itāļu, rumāņu, mirusī dalmāciešu) valodas.
- epidēmiskā miliārija infekciozs drudzis ar sarkanajai miliārijai raksturīgiem izsitumiem.
- nevirzīta informācija informācija, kas paredzēta plašam adresātu lokam, piemēram, visiem kāda adresātu saraksta dalībniekiem.
- konfidencialitāte Informācijas aizsargātība pret lietotājiem, kas mēģina tai piekļūt bez atbilstoša pilnvarojuma.
- kriptogrāfija Informācijas teorijas nozare, kas pētī ziņojumu kodēšanas un dekodēšanas metodes aizsardzībai pret nevēlamu nolasīšanu; kriptoloģija.
- rādītājs Informatīvs saraksts (piemēram, grāmatā, rakstā).
- īssavilkums Informatīvu materiālu apkopojums, ko kādam adresātu sarakstam nosūta kā vienu ziņojumu.
- termomaskēšanās Infrasarkanā maskēšanās: objektu (mērķu) slēpšana no pretinieka termoizlūkošanas un pretdarbība iznīcināšanai ar šāviņiem, kas aprīkoti ar termiskās pašvades uzgaļiem.
- infrasarkanā starojuma tehnika infrasarkanā starojuma izmantošana ierīcēs vai mehānismos militārajā izlūkošanā, apsardzē, ieroču tēmēšanas ierīcēs, zinātniskiem un tehniskiem pētījumiem.
- IS starojums infrasarkanais starojums.
- infrasarkanā gaisma infrasarkanie stari.
- termolokators Infrasarkano staru lokators: elektroniska ierīce, kas paredzēta objektu (mērķu) atklāšanai un to atrašanās vietas noteikšanai, izmantojot infrasarkanā diapazona elektromagnētiskos viļņus; optiskā lokatora varietāte.
- IS Infrasarkans.
- ultrasarkans Infrasarkans.
- Engadīna Innas augšteces ieleja Rētijas Alpos ("Engadin"), Šveices austrumos, garums - \~90 km, kūrorts, ziemas sporta centrs, dienvidu nogāzē Šveices nacionālais parks, kas izveidots 1914. g., lai aizsargātu floru un faunu.
- sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību.
- fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors.
- rogors Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus.
- pieteikumskripts Instrukciju saraksts, ar kura starpniecību zvanītājprogramma īsteno iezvanpieeju: uzgriež pakalpojumu piegādātāja numuru, nodod lietotāja pieteikumvārdu un paroli, kā arī nodibina nepieciešamo savienojumu.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dakriocistotoms Instruments asaru maisa striktūru pārgriešanai.
- lakrimotoms Instruments deguna un asaru vada atvēršanai.
- polimetrs Instruments sarežģītiem izmērījumiem.
- sarakstserveris Interneta elektroniskā pasta sistēma, kas nodrošina, ka elektroniskā pasta ziņojumi, ko paredzēts nosūtīt kādai adresātu grupai, tiek automātiski nogādāti katram šīs grupas dalībniekam, kurš minēts adresātu sarakstā.
- piekļuves vadības saraksts interneta hostdatora pakalpojumu tabula un to hostdatoru saraksts, kuri šos pakalpojumus var izmantot.
- čats Internetā reālā laikā notiekoša informācijas apmaiņa ("saruna") starp tīkla lietotājiem.
- pakalpojumu tabula interneta servisa sniedzēja pakalpojumu iekšējais saraksts, piemēram, protokolu _FTP_, _IRC_ pakalpojumu un speciālas programmas (pirksta) izmantošanas veidi, kas tiek piedāvāti lietotājam.
- skype Interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
- trollis Interneta trollis - persona, kas sēj nesaskaņas tiešsaites sarunās, publicējot aplamus, muļķīgus, diskusijai neatbilstošus ziņojumus ar tīšu nodomu provocēt citus lasītājus vai citādi traucēt normālu diskusiju.
- brīvā intervija intervijas veids, kurā jautājumu sarakstu veido vienīgi tēmas vai problēmas nosaukums, bet jautājumi iepriekš nav izstrādāti.
- inventarizācija inventāra, arī īpašumu, prasību, saistību reģistrēšana, attiecīga saraksta sastādīšana.
- vides inženierija inženiertehniskie pasākumi vides piesārņojuma novēršanai, dabas resursu racionālai izmantošanai un aizsardzībai, degradēto vides un ainavas elementu atjaunošanai un atveseļošanai.
- bioloģiskie cimdi īpaša aizsargviela, ko uzziež rokām, lai pasargātu tās darbā no kaitīgu vielu iedarbības.
- Norspa Īpašā Ziemeļjūras darbības programma (Īru jūras, Ziemeļjūras, Baltijas jūras un Ziemeļaustrumu Atlantijas okeāna vides aizsardzībai; "North Sea special programme of action").
- aizsargcepure Īpaša, izturīga materiāla stingra cepure, kas pasargā galvu no kā nevēlama, kaitīga; bruņucepure; ķivere.
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas.
- Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.
- liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība, lai saglabātu un aizsargātu noteiktus dabas kompleksus vai to elementus (kādu augu vai dzīvnieku sugu, biocenozi); dabas liegums.
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
- nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
- superdators īpaši jaudīgs dators, kas izstrādāts sarežģītu aprēķinu veikšanai ar tādu ātrumu, kādu pieļauj vismodernākā tehnoloģija.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze.
- odere Īpaši veidots aizsargslānis, arī apmetums (kā) iekšpusē.
- lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē.
- apvalks Īpašs aizsargs, futrālis (tehniskām ierīcēm, darba rīkiem, instrumentiem u. tml.).
- dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
- pajungs Īpašs malajiešu saules sargs.
- trakā drāna īpašs sagšas jeb villaines veids suitu novadā, parasti spilgti sarkandzeltenās krāsās.
- aparatūras atslēga īpašs slēdzis vai speciāla ierīce, kas aizsargā datoru vai noteiktu programmatūru pret nesankcionētu izmatošanu.
- ārkārtējais stāvoklis īpašs valsts pārvaldes režīms, kuru izsludinot tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības, pārvietoties, rīkot mītiņus, un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze.
- izohaimaglūtīni Īpatnējas vielas asinīs, kas sarecina (aglūtinē) sarkanos asins ķermenīšus.
- Lielais Avotmuižas iezis ir \~15 m augsta un \~150 m gara iesarkana smilšakmens siena, tās piekājē izplūst Svētavots, pie kura tika upurēts vēl līdz 1920. gadiem, iezī ir ala, kurā kādreiz ligzdojuši ūpji.
- koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst.
- devas Irānas folklorā - spalvām klāti milzīgi radījumi ar asiem nagiem un baismām sejām, tie dzīvo kalnu aizās un sargā dārgumus, neieredz cilvēkus un ir stipri, nežēlīgi un ļauni.
- fedaji Irānas revolūcijā (1905-11) - bruņoto vienību locekļi; Irānas Azerbaidžānā 1945-46 - pašaizsardzības vienību locekļi.
- sauromati irāņu klejotāju lopkopju cilts Pieurālu un Pievolgas stepēs 7.-4. gs. pirms mūsu ēras. 4.-3. gs. p. m. ē., kas kopā ar radniecīgām ciltīm izveidoja jaunas cilšu savienības (to kopīgais nosaukum - sarmati).
- Ardvisura Anahita irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
- Parendi Irāņu mitoloģijā - sieviešu pavēlniece, pārpilnības dāvātāja, dārgumu un apslēptas mantas sargātāja.
- Rapitvins Irāņu mitoloģijā - vasaras un siltuma dievs.
- Ameretāts Irāņu mitoloģijā - viens no septiņiem gaismas gariem, visu augu sargs un aizgādnis, arī ganāmpulku aizgādnis un rūpējas par to auglību.
- irbine Irbene - divdīgļlapju koks vai krūmājs ar lēveraini dalītām lapām, baltiem čemurveida ziediem un sarkanām ogām.
- čauka Irdens, sačākstējis sniegs pavasarī.
- tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
- cīruļu putenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.
- cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.
- atziema Īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas.
- putnu ziema īslaicīgs sniegs, arī sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- Zulkarnains Islāma mitoloģijā - divradzis, mītu varonis, kas reiz aizgājis līdz pat zemes malai un tur uzbūvējis mūri, kas pasargā ļaudis no Jādžūdža un Mādžūdža.
- malāiki Islāma mitoloģijā - eņģeļi, kurus Allāhs radījis kā sūtņus starp Allāhu un praviešiem, cilvēkiem, tie sargā debesis no džinniem un šaitāniem, vēro visas cilvēku darbības un tās pieraksta, nopratina cilvēkus kapā un soda neticīgos.
- Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe.
- Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst.
- autoreferāts Īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums, ko saraksta darba autors.
- akinaks Īss dunčveida zobens (40-60 cm), lietojuši skiti, sarmati, persieši 1. gt. p. m. ē.
- patenta formula īss izgudrojuma objekta apraksts, kas ir formulēts saskaņā ar likumu prasībām un nosaka izgudrojuma aizsardzības robežas.
- pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās.
- asarveidīgās zivis īsto kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, asaru, lucīšu, zobenzivju dzimtas
- kazino Itāliešu lauku māja vai vasarnīca.
- gonfalonjers Itālijas pilsētrepublikās (13.-15. gs.) pilsētas kvartāla zemessardzes vadītājs.
- pīnija Itālijas priede ("Pinus pinea"), skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā.
- Pezāro un Urbīno Itālijas province (“Provincia di Pesaro e Urbino”), Markes reģionā, platība — 2564 kvadrātkilometri, 364900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Setaria italica Itālijas sarene.
- mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
- Parmas siers itāļu cietā siera šķirne, ko gatavo no nepasterizēta piena, radies Parmā (Itālijas ziemeļos), sarīvētu izmanto dažādu ēdienu gatavošanai; parmesans; parmezans, parmedžano; parmadžāno.
- parastā īve īvju ģints suga ("Taxus baccata"), ko dēvē arī par platpaegli, Latvijā aizsargājama, aug pa vienai - Slīteres rezervātā ir 300 g. veci un 12 m augsti eksemplāri.
- Visgrilla īvlape īvlapju ģints suga ("Taxiphyllum wissgrillii"), Latvijā aizsargājama.
- iztrēmināt Izbārt, sarāt.
- sadrellēt Izbārt, sarāt.
- nodot strušku izbārt; lasīt morāli, sarāt, audzināt.
- degt Izcelties ar spožumu, ar košu, parasti sarkanu, krāsu.
- valgot Izdalīt valgumu, valgmi (piemēram, asaras).
- izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
- spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
- plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem); tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
- zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem); kvēlot (2).
- kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
- sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- sarkaņot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot (2).
- sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties (2).
- sarkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu.
- apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
- saķīmiķot Izdarīt kaut ko sarežģītā ceļā, neveiksmīgi un nepareizi.
- inscenēt Izdarīt, notēlot, sarīkot (ko), lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
- apalot Izdobt, izrakņāt, sarokot alas.
- saštukot Izdomāt, sarunāt, samest naudu.
- iznennāt Izdzert (sarunā ar bērniem).
- izninnāt Izdzert (sarunā ar bērniem).
- izņammāt Izēst (sarunā ar bērniem).
- izņammāties Izēsties (sarunā ar bērniem).
- uzknipelēt Izgatavot (parasti ar grūtībām, sarežģījumiem).
- noglēbt Izglābt, pasargāt (no kā); noglābt.
- noglābt Izglābt, pasargāt (no kā).
- noglābties Izglābties, pasargāties.
- lakmus Izkaltēta dažu ķērpju sula, no kā pagatavo tinktūru reaktīviem jeb lakmus papīriem, kas piesūcināti ar minēto tinktūru un noder sārmu un skābju izzināšanai: sarkans papīrs no sārma top zils un zils no skābes atkal sarkans.
- rausteve izkaptij līdzīgs ravēšanas rīks sakņu saraušanai.
- blokķēde Izkliedēta datubāze, kas ir pastāvīgi augošs sakārtotu ierakstu, kurus dēvē par blokiem, saraksts, katrs bloks satur laika zīmogu un norādi uz iepriekšējo bloku, sistēma ir īpaši droša pret ierakstu izmainīšanu.
- tikt uz kājām izkļūt no grūtībām, pārvarēt sarežģījumus; sasniegt labklājību, turību.
- būt uz kājām Izkļūt no grūtībām, sarežģītas situācijas.
- pārlabot Izlabot (sarunbiedra izteikumu).
- žablēties Izlaidīgi sarunāties, pļāpāt.
- duga Izliekta dzelzs caurule, stienis (piem., apvidus automašīnas aizsargstienis).
- garde Izliekts metāla vairodziņš špagas, rapiera roktura priekšā vai loks pie zobena roktura, lai paukošanā vai kaujā pasargātu roku no ievainošanas.
- nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to); līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem).
- fotografēšana Izlūkošanas paņēmiens no gaisa un virs zemes, ko izmanto, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu, pretinieka aizsargbūvēm un aizsprostojumiem.
- iegriezties Izmainīties (par sarunu, tās tematu).
- pagriezties Izmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
- ammonīti Izmirusi gliemju (mīkstmiešu) grupa ar kamerās sadalītām un vairākkārt saritinātām vai taisnām čaulām.
- bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu.
- karakolēt Iznesīgi jāt, vadot zirgu sarauksmē, lai ar skaisto zirga izskatu pievērstu apkārtējo uzmanību.
- parazītlidmašīna Iznīcinātāja tipa viegla lidmašīna, ko bumbvedējs varētu pārvadāt savā bagāžas nodalījumā un izmantot aizsardzībai ienaidnieka lidmašīnu uzbrukuma gadījumā; uzbūvēti 2 eksperimentāli eksemplāri (ASV, 1948. g.), bet izmēģinājumi izrādījās neveiksmīgi.
- baražēšana Iznīcinātāju patrulēšana gaisā, lai nodrošinātu sauszemes karaspēka, aviācijas un flotes operācijas, kā arī lai pasargātu svarīgus objektus no ienaidnieka aviācijas uzbrukuma.
- hidroizolācija Izolācijas materiāla kārta, kas pasargā (celtniecības konstrukcijas, būves u. tml.) no ūdens iedarbības.
- kabelis Izolēts vads vai vairāki izolēti vadi, ko apņem aizsargapvalks un hermētiskas čaulas.
- palaist mēli izpaust, izpļāpāt ko; kļūt sarunā pārāk vaļīgam, zoboties, teikt rupjības.
- džigitēt Izpildīt sarežģītus vingrojumus, jājot uz auļojoša zirga.
- starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu); būt gaišam, labi saredzamam (par gaismu).
- tenkot Izplatīt tenkas, parasti sarunā.
- kianti Izplatīta skāba itāļu sarkanvīna šķirne; kjanti (it. "chianti")- nosaukums pēc Kjanti ielejas.
- uzplest Izplest (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- retransfūzija Izplūdušu nesarecējušu asiņu ievadīšana atpakaļ paša asinsritē.
- apasarāties Izplūst asarās.
- Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā.
- litot Izrādīt piesardzību.
- saraut Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem); izraisīt (ķermeņa dalās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību).
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
- pietvīcināt Izraisīt nosarkumu.
- kost sirdī izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- kosties sirdī reti izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- durties (arī griezties, griezt, kost, dzelties, retāk kosties) sirdī, arī dzelt sirdi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- durties sirdī izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- apraut Izraisīt spēju (runas, elpas) pārtraukumu (piemēram, par klepu, asarām).
- ievilkties Izraisīties un ieilgt (par sarunu).
- iztīt Izritināt, atritināt (ko saritinātu).
- kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto; izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
- seroprofilakse Izsargāšana no saslimšanas, ievadot organismā ārstniecisku serumu.
- vairināt Izsargāt, glābt.
- izvairīt Izsargāt, pasargāt (no kā nevēlama).
- izvairīt Izsargāt, pasargāt (no saskares, sadursmes).
- izsardzīt Izsargāt.
- izvairīties Izsargāties (no slimības, saslimšanas).
- izglabāties Izsargāties, glābties.
- izakiravāties Izsargāties, izvairīties.
- izasargāties Izsargāties.
- izkavāties Izsargāties.
- capu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt.
- cipu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt.
- labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām.
- eksmatrikulēt Izslēgt no sarakstiem.
- spuraiņš Izspūris, arī sarains.
- žāvēšanas sarukums izstrādājuma izmēru samazināšanās žūstot; fizikālais sarukums.
- drošums Izstrādājuma vai detaļas sarežģītu īpašību kopa, kas nosaka to ilgstošu lietojamību, saglabāšanos un derīgumu turpmākajam remontam.
- ietērps Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums (ķermeņa vai tā daļas) aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības; arī apģērbs, tērps.
- apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības.
- sudrabošana Izstrādājumu virsmas pārklāšana ar sudraba kārtiņu, lai tos aizsargātu pret koroziju, uzlabotu izskatu.
- izslēgt Izsvītrot (no saraksta).
- atteikt abonēšanu izsvītrot intereškopu no intereškopu saraksta.
- atteikt abonēšanu izsvītrot klientu no e-pasta saraksta.
- zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu; gausties, žēloties, arī bažīties.
- spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko); liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
- ielūgums izteikts aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās)
- izkamāties Iztīties, atbrīvoties, izkļūt (no sarežģītas situācijas).
- piesardzība Izturēšanās, rīcība, runa, ar ko cenšas pasargāt (sevi no kā nevēlama).
- lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, iecietīgi (piemēram, pasargājot no grūtībām, izdabājot).
- dabiskā koksnes izturība izturība, kas piemīt neaizsargātai koksnei nelabvēlīgos ārējos apstākļos.
- izagriezties Izvairīties, izsargāties.
- aizvairīties Izvairīties, novērst, piesargāties; paturēt rezervē.
- sariekt Izveidot auduma pamatni (aužamajos stāvos); sariest.
- sapumpurot Izveidot, sariest vairākus, daudzus pumpurus (par augiem, to daļām).
- Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē.
- Engures ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 3266 ha, ligzdo 169 putnu sugas, konstatēts >800 augstāko augu sugu.
- Kaņiera ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1964. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 857 ha, ligzdo \~110 putnu sugu, to vidū \~20 Eiropā un pasaulē aizsargājamas, 1997. g. iekļauts Ķemeru nacionālajā parkā.
- Papes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1977. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, ietver pašu ezeru un tā piekrastes mitraines, platība - 2205 ha.
- Liepājas ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1977. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 1380 ha, ligzdo \~110 putnu sugu.
- Mērsraga jūras piekrastes ornitoloģiskais liegums izveidots 1987. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 51 ha.
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
- Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana.
- noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski; parasti tā ir visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis kādā izvēlnē vai sarakstā.
- izsarvēt Izvētīt (labību) ar sietu - sarvi.
- izdūķerēt Izzvejot ar žebērkli (pavasarī nārsta laikā).
- ovalbumīns Izžāvēts (nesarecināts) vistas olas baltums.
- darba devēju sadarbība ja vienā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devējiem, veicot darba aizsardzības pasākumus, ir pienākums sadarboties, – saskaņot veicamos darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku, kā arī atbilstoši sniegt instruktāžu nodarbinātajiem.
- pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
- dižā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sceptrum carolinum"), Latvijā aizsargājama.
- meža jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sylvatica"), Latvijā aizsargājama.
- sarkanā jāņoga jāņogu suga ("Ribes rubrum var. domesticum"), kas ir pamatsuga dārzos audzētajām sarkano jāņogu šķirnēm.
- Cryptomyzus ribis jāņogulāju sarkanpangu laputs.
- Erithacus akahige Japānas sarkanrīklīte.
- Otosi japāņu mitoloģijā - dievība, kuras tēvs ir vētras un ūdens stihijas dievs Susano, viņam ir sešpadsmit bērnu, to vidū mājas pavarda un ģimenes sargdievības, pavarda un pavarda uguns dievības.
- Tengu japāņu mitoloģijā - fantastiska būtne ar sarkanu seju, garu degunu un spārniem, tērpusies vientuļnieka mētelī, tai raksturīgs milzīgs, postošs spēks, kas naidīgs auglības spēkam.
- Kamadogami Japāņu mitoloģijā - mājas pavarda svētuma un ģimenes dievs, kas sargā ģimenes stiprumu un rūpējas par jaunas ģimenes nostiprināšanu.
- Bensaitens Japāņu mitoloģijā – viens no septiņiem laimes dieviem, kas cilvēkiem piešķir ilgu mūžu, dāvā bagātību, veiksmi un uzvaru karā, sargā no dabas kataklizmām, dāvā gudrību un daiļrunību.
- udzigami japāņu mitoloģijā — dzimtas sargdievība.
- Bisjamontens japāņu mitoloģijā — viens no septiņiem laimes dieviem, ziemeļu debespuses sargs, arī bagātības dievs.
- aikido Japāņu pašaizsardzības sistēma, kur daudzi paņēmieni balstīti uz pretinieka kustību izmantošanu.
- Tanokami Japāņu tautas mitoloģijā - dievība, kas sargā sējumus un nodrošina bagātu ražu.
- vasābi Japāņu virtuvē iecienīti mārrutki, no kuru sarīvētas saknes tiek gatavota pasta, ko plaši lieto japāņu virtuvē, it īpaši pie jēlām zivīm; vasabi.
- tofu Japāņu virtuves ēdiens: sapresētam biezpienam līdzīga masa, kas iegūta, sarecinot sojas pienu.
- transformatoru apakšstacija jaudas transformatoru, sadales, vadības un aizsardzības iekārtu kopums elektroenerģijas sprieguma izmainīšanai.
- peņķēties Jaukt, sarežģīt, mudžināt.
- līst vidū jaukties citu sarunās, darīšanās.
- karcinosarkoma Jaukts audzējs, kurā ir karcinomas un sarkomas elementi.
- adenosarkoma Jaukts embrionāls ļaundabīgs audzējs, kas attīstās urogenitālajā sistēmā; sastāv no dziedzeraudiem un no sarkomatoziem saistaudiem.
- Jaunā Derība jaunākā, grieķu valodā sarakstītā Bībeles daļa, kas atzīta par svētu tikai kristietībā; radusies 1. gs. 2. p. un 2. gs.; tās kanons apstiprināts Laodikejas koncilā (364)
- konsumants Jauneklis naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientes un vedina izmaksāt viņam īpaši dārgus dzērienus.
- hunveibini Jauniešu vienību locekļi Ķīnas "kultūras revolūcijas" laikā (20. gs. 60. gadu otrajā pusē), kurus izmantoja cīņā pret Mao Dzeduna pretiniekiem (ķīn. "sarkanie sargi").
- jlat. Jaunlatīņu literatūra - latīņu valodā sarakstā līteratūra pēc 7. gs., kad pati valoda vairs netika lietota sadzīvē, bet tikai rakstos, un tika radīta arī jauna terminoloģija.
- jaunsargs Jaunsardzes biedrs.
- triekt Jautri, skaļi sarunāties; arī, parasti daudz, runāt.
- oftalmalergoze Jebkura alerģiska acu slimība, piem., skrofuloze, pavasara katars, siena drudža konjunktivīts, pārmērīga jutība pret medikamentiem.
- psihotropā viela jebkura dabīga vai sintētiska viela, kas ir klasificēta atbilstoši 1971. gada 21. februāra Konvencijai par psihotropajām vielām un iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos.
- putekļaizsargs Jebkuras formas un dažāda materiāla detaļa, kas aizsargā pret putekļu piekļūšanu kādai mehānisma daļai.
- pieaugušo drošības aizsargāšana jēdziens, ko attiecina uz to personu tiesībām dzīvot drošībā un būt pasargātām no vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas vai pamešanas novārtā, kuras ir vecākas par 18 gadiem un kurām garīgās vai fiziskās veselības, citu slimību vai vecuma dēļ nav iespējams veikt sevis aprūpi un ir nepieciešama sociālā aprūpe un atbalsts.
- ancenieši Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Ancene" ("Ancine", "Encene") iedzīvotāji.
- asarieši Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Asare" iedzīvotāji.
- Papališķi Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Kokneši" otrs nosaukums.
- patmalnieki Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji.
- hrommiecēšana Jēlādu miecēšana ar hroma sāļu šķīdumiem ūdenī; process īsāks nekā sarkanmiecēšana un taukmiecēšana, iegūtā āda poraināka.
- Oguns Jorubu tautas dzelzs un metālapstrādes dievs Nigērijā, aizsargā riteņbraucējus, autovadītājus, karavīrus un kalējus.
- vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas.
- dēka Juku jukām sasviests kopums, mantu jūklis, sarežģītas, sajauktas attiecības.
- vetrinieks Jumta gala dēlis, kas pasargā jumtu no vēja iedarbības.
- velēnu jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia caespiticia"), aizsargājama.
- gludkausīšu jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia leiantha"), aizsargājama.
- apaļvācelītes jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia sphaerocarpa"), aizsargājama.
- asaris Jūras asaris - lielacaina dzīvdzemdētāja zivs ("Epinephelus morio"), kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās.
- sarkanais asaris jūras asaris.
- smilštārpi Jūras daudzsartārpi, kas rok garas ejas mīkstā gruntī; laba makšķerēsma.
- dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis.
- Makasaras šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas un Sulavesi salu (angļu val. “Makassar Strait”), savieno Sulavesi jūru ar Javas, Bali un Floresas jūru, garums — 710 km, platums — 120-398 km, vidējais dziļums — \~1000 m, lielākais dziļums — 3392 m.
- sebastes Jūrasasari.
- baltastes jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus albicilla"), Latvijas lielākais plēsējputns, sastopams arī ziemā, Latvijā aizsargājams.
- dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle.
- Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā.
- Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
- asarieši Jūrmalas pilsētas daļas "Asari iedzīvotāji.
- foteritrozs Jutīgs pret spektra sarkano gaismu; attiecas uz krāsu aklumu, kad neatšķir zaļo krāsu.
- pāpa Jūtīgs, viegli saraudināms cilvēks.
- Sohara Kabalistisks sacerējums, sarakstīts 13. gs. aramiešu valodā Mozus grāmatu komentāra veidā.
- ķivete Kabatas pulksteņu iekšējais vāks, kas mehānismu sargā pret putekļiem.
- neekranēts kabelis kabelis, kas nav aizsargāts ar metalizētu ekrānu pret ārējā elektromagnētiskā lauka nevēlamu ietekmi.
- ekranēts kabelis kabelis, ko pret ārējā elektromagnētiskā lauka nevēlamu ietekmi aizsargā, izmantojot metalizētu ekrānu.
- aizsargkabīne Kabīne, kas paredzēta aizsardzībai no apkārtējās vides iedarbības.
- infrasakano staru kabīne kabīnes veida pirts, kurā siltumu pārnes galvenokārt infrasarkanie stari, bet ne gaiss kā klasiskajā saunā vai tvaiks kā tvaika pirtīs.
- Vaišuns Kačinu (Mjanma) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurā ir demiurga iezīmes, viņu godā kā zemes dievību un apvidus sargātāju.
- sarkankūse kāda ar sarkanīgu kaunuma apmatojumu.
- ģiģēles Kāda augu (zāles) suga, ko pavasaros labprāt ēd cūkas.
- dividivi Kāda Indijas auga brūngansarkanas pākstītes, kas satur līdz 40% miecvielas, izmantoja ādminībā un reizēm arī krāsotavās tanīna vietā.
- vederes Kāda kaitīgu kukaiņu suga, kas sastopama vasaras karstajā laikā.
- nekroloģijs Kāda klostera, kapitula vai draudzes mirušo locekļu un labdaru nāves dienu saraksts, kas noderēja par pamatu šo dienu gadskārtējai piemiņai.
- pārvalks Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
- pārklājs Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
- tovasar Kādā no pagājušajām vasarām.
- topavasar Kādā no pagājušajiem pavasariem.
- piestiņa Kāda pavasara puķe.
- gostene Kāda sarkana puķe.
- rudasis Kāda zivju suga ar sarkanām acīm.
- vasarnīca Kāda, kas nolīgta darbā uz vasaras mēnešiem.
- patrocinijs Kādas diecēzes jeb baznīcas apsardzība, novēlēta kādam svētajam jeb t. s. svētajam noslēpumam (trijvienībai, krustam un tml.); kādas baznīcas jeb draudzes patrona svētki.
- saraksts "Bieži uzdodamie jautājumi" kādas interešu grupas uzdodamo jautājumu saraksts, kurā ir arī atbildes, un tas parasti tiek noformēts kā dalīta ziņojumdēļa sistēma, kuru var izmantot interneta lietotāji.
- katamorfoze Kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem; kataģenēze.
- konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
- paeglis Kadiķis - ziemzaļš krūms, retāk koks ("Juniperus") ar adatveida vai zvīņveida lapām un melnām vai sarkanām čiekurogām.
- sarkanpautis kāds ar sarkaniem sēkliniekiem.
- krīčis Kāds dzeloņains augs ar plūmei līdzīgām lapām, baltiem ziediņiem un sarkanām ogām.
- skrullastiņš Kāds mazs dzeltenraibs putniņš ar sarkanu asti.
- medkanniņa Kāds pļavas zieds (ar brūni sarkanu kātu, brūni sarkaniem pumpuriem un gaiši sarkanām ziedlapiņām; zied pavasarī).
- pienelītis Kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums).
- paeglīte Kāds putns žagatas lielumā, sarkanu sekstīti, zaļganām spalvām (laikam zaļā dzilna).
- meldziras Kāds tīrumu augs ar maziem, sarkanīgiem ziediem un mazām tumšām lapām.
- sverķis Kāds, kas nosauļojies sarkans.
- laipenis Kāds, kas piesardzīgi iet, lai nenosmērētu kājas.
- glābējs Kāds, kurš rīkojas tā, lai novērstu kāda bojāeju, sargātu kādu no bojāejas.
- glābējs Kāds, kurš sargā kaut ko (priekšmetus, nemateriālas vērtības) no posta, nelaimes u. tml.
- aizsardznieks kāds, kurš sargā, aizstāv
- pasūlāt Kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt.
- pasūlāties Kādu brīdi (spītīgi) asaraini raudāt.
- pačužināties Kādu brīdi klusu un draudzīgi sarunāties.
- pasaudzēties Kādu brīdi piesargāties, saudzēties.
- aprunāties Kādu laiku (neoficiāli, arī draudzīgi) sarunāties; parunāties.
- patribināt Kādu laiku censties iebaidīt; saukt pie atbildības, pratināt tiesā; sarāt.
- novervelēt Kādu laiku sarunāties.
- nočākstēt Kādu laiku skaļi sarunāties (par sievietēm).
- citpavasar Kādu pavasari; dažu pavasari.
- saznotēties kādu precību rezultātā saradoties.
- citvasar Kādu vasaru; dažu vasaru.
- cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā.
- reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā.
- kāpine Kaila zeme uz ceļa ziemas laika beigās, īpaši pavasarī.
- Roberta kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium robertianum syn. Dryopteris robertiana"), Latvijā aizsargājama.
- brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku.
- lakrimators kairinoša viela, kas izraisa asarošanu, piemēram, asaru gāze.
- profesionālais risks kaitējuma nodarīšana tiesiski aizsargātām interesēm ar profesionālu darbību, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi.
- sekas Kaitējums ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm, kas radies citas personas nelikumīgas rīcības vai bezdarbības rezultātā.
- kvērcināt Kaitinot saraudināt vai panākt, ka sāk kviekt.
- ščitoki Kājsargi (piem., futbolistiem, hokejistiem).
- kāju sargs kājsargs.
- lapsaste Kaķastei līdzīgs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; astainais amarants.
- kaļada Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums.
- kaļadot Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums.
- Kalna Kalna ezers - Divpīļu ezers Asares pagastā.
- pazieme Kalna nogāze, kur pavasarī sniegs ilgāk nenokūst.
- Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti.
- asinssniegs Kalnājos un polārzemēs dažkārt sastopamais sarkanais sniegs, kam krāsu piedod zināmi mikroorganismi, kas attīstās uz sniega virsas un tā virskārtā.
- Sauleskalns Kalns Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir sarežģītas uzbūves lielpaugurs, ar vairākām virsotnēm, garums - 2,5 km, platums - 1,3 km, absolūtais augstums - 266,6 m vjl., relatīvais augstums - 63 m.
- Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka.
- Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.).
- Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m.
- Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira.
- Absorkī grēda kalnu grēda ASV (_Absaroka Range_), Montānas un Vaiomingas štatā, vidusdaļa iekļauta Jeloustounas nacionālajā parkā.
- Voseča grēda kalnu grēda Klinšu kalnos ASV ("Wasarch Range"), uz austrumiem no Greitsoltleika ezera, garums — \~350 km, augstums — līdz 3660 m (Timpanogoss).
- Ansarijas grēda kalnu grēda Sīrijas rietumos ("Ansariya"), garums - 120 km, augstums - līdz 1562 m, platoveida virsa.
- Tanena grēda kalnu grēda Taizemes rietumos ("Tanen Taunggyi"), neliela daļa arī Birmā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2079 m, saposmo dziļas ielejas, vasarzaļie (tīkkoki) un mūžzaļie tropu meži.
- Špesarts Kalnu grēda Vācijā ("Spessart"), Mainas labajā krastā, garums - \~50 km, augstums - līdz 585 m, skujkoku un dižskābaržu meži.
- Austrumsajāni Kalnu sistēma Dienvidsibīrijā, Krievijā, garums no Jeņisejas līdz Baikāla ezeram - >1000 km, augstākā virsotne - Munkusardiks - 3491 m virs jūras līmeņa, mūžīgais sasalums, \~100 nelielu ledāju.
- takahe Kalnugrieze - dumbrvistiņu dzimtas suga, nelidojošs putns, fitofāgs, Jaunzēlandes kalnu purvos saglabājušies ap 100 putnu; valsts aizsardzībā.
- vasarasmeita Kalpone, kas nolīgta darbā tikai pa vasaru.
- korespondents Kalpotājs, kas kārto sarakstīšanos iestādes vai uzņēmuma darba jautājumos.
- vasaraspuisis Kalps, kas nolīgts darbā tikai pa vasaru.
- vasarkalps Kalps, kas pieņemts darbā uz vasaras laiku.
- puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
- radiācijas kalte kalte, kurā materiālu kaltē ar infrasarkanajiem stariem.
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- avota kaļķenīte kaļķenīšu suga ("Gymnostomum calcareum"), Latvijā aizsargājama.
- lielacu kamene kameņu suga ("Bombus confusus"), Latvijā aizsargājama.
- augļu kamene kameņu suga ("Bombus pomorum"), Latvijā aizsargājama.
- Šrenka kamene kameņu suga ("Bombus schrenckii"), Latvijā aizsargājama.
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
- jūrmalas kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum intermedium"), pirmoreiz Latvijā minēta 1839. g., sastopama reti, aizsargājama.
- sudrablūsis Kanādā sastopama lūšu suga - iecienīts kažokzvērs ar iesarkani pelēku pamatspalvu un galos baltu garāko spalvu.
- šmakovka kandža, paštecinātais, kura pamatā ir maizes garozas, sarkanās bietītes.
- Ķūpu kāpa kāpa Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība — 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā.
- uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
- kapara sarkans kaparsarkans.
- titulsaraksts Kapitālieguldījumu plānā paredzēto jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātiem projektiem un tāmēm.
- kaproeira Kapoeira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- kolkvīcija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Kolkwitzia"), dekoratīvi dārza krūmi, kas uzzied tieši tad, ka pavasara krūmi jau ir noziedējuši.
- veigela Kaprifoliju dzimtas ģints ("Weigela"), vasarzaļi krūmi, lapas pretējas, veselas ar zāģzobainu malu, ziedi samērā lieli ar divkāršu apziedni, 12 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmus audzē 6 sugas un 10 dekoratīvās formas.
- ātraudži Kaprifoliju dzimtas krūms, parasts dārzos, sarkanās ogas čemuros; retāk melnām ogām.
- vīteņsausserži Kaprifoliju dzimtas vasarzaļi vai mūžzaļi vijīgi, retāk stāvi krūmi, \~20 sugu, Latvijā introducētas 5 sugas.
- kapusargs Kapsētas sargs, pārzinis.
- kapulis Kapsētas sargs.
- kapmāte Kapu māte (velis) - kapsētas vārtu sargātāja.
- kopuls kapu sargs.
- kapoeira Kapueira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama.
- aviobruņas Kara gaisakuģa apkalpes un gaisakuģa ierīču un mezglu aizsardzība pret bojājumiem no ieroču iedarbības (piem., vairāku slāņu metāla un kompozītu loksnes).
- atiešana Karadarbība, kuras mērķis ir pasargāt karaspēka daļas no pretinieka triecieniem, ieņemt aizsardzībai izdevīgas pozīcijas, sagatavoties pretuzbrukumiem un prettriecieniem.
- koferdams Karakuģiem - ūdensnecaurlaidīgs nodalījums gar bortiem kuģa papildu aizsardzībai pret lādiņu triecieniem.
- mīnu kuģis karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis.
- mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
- kreiseris karakuģis pretinieka kuģu un piekrastes objektu iznīcināšanai, kuģu un desantu apsargāšanai.
- konvojs Karakuģu, lidaparātu grupa, kas apsargā tirdzniecības un transporta kuģus brauciena laikā.
- karakuri Karakuri lelles - Japānā 17.-18. gs. ļoti izplatītas kustīgas lelles, kurām bija sarežģīts un smalks mehānisms.
- arjergards Karaspēka (flotes) daļa vai apakšvienība, kas virzās aiz galvenajiem spēkiem un apsargā tos.
- konvojs Karaspēka apakšvienība (kā) pavadīšanai, apsargāšanai.
- avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
- leibgvarde Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana; privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs).
- sedzējspēki Karaspēka jebkura daļa vai nodaļa, kas nodrošina spēka drošību, novērojot, izlūkojot, uzbrūkot, aizsargājot, vai lietojot jebkuru šo metožu kombināciju.
- aplenkuma stāvoklis karastāvokļa veids, ko izsludina attiecīgas valsts institūcijas aizsardzības nolūkā.
- tūkstošnieks Karavadonis Senkrievijā 9.-10. gs.; zemessardzes militārais vadītājs Krievijā līdz 15. gs. vidum.
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
- sargkareivis Karavīrs, kas attiecīgajā laikposmā veic sarga pienākumus.
- sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus.
- aizsargapbruņojums Karavīru aizsargāšanās līdzekļi kaujā.
- apķēdējums Karavīru grupa (komanda, apakšvienība), kas norīkota noteiktā vietā, lai nepiederošām personām neļautu iekļūt apsargājamā rajonā (pie apsargājamā objekta) vai no tā izkļūt.
- priekšgrupa Karavīru grupa, ko izsūta uz priekšu (kā) apsardzībai.
- ksantokrāsvielas Karbonija grupas organiskas krāsvielas, piem., pironīns, akridīnsarkanā, rodamīns.
- vienvasaras karpas karpas, kuras audzē dīķsaimniecībās vienu vasaru
- karūsa Karpu dzimtas ģints ("Carassius"), saldūdens zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām.
- sapals karpu dzimtas suga (_Leuciscus cephalus_), saldūdens zivs ar platu muguru, sarkanām spurām.
- ālants Karpu dzimtas suga ("Leuciscus idus"), zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām.
- rauda Karpu dzimtas suga ("Rutilus rutilus"), sudrabbalta saldūdens zivs ar sarkanām spurām un sarkanām acīm.
- rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
- vimba karpu dzimtas suga ("Vimba vimba", senāk "Abramis vimba"), zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti, dzīvo jūrā, nārsto upēs; Latvijā pavasarī masveidā ieceļo no jūras upēs.
- plaudenis Karpu dzimtas zivs, ķermeņa forma līdzīga jaunam plaudim, bet ar lielākām zvīņām un vairāk rīkles zobiem, pāra spuras iesarkanas pie pamata.
- nosveilēties Karsējot kļūt sarkanam.
- karsiens Karstā vasarā svīst darbā.
- karstvīns Karsts dzēriens, ko gatavo no, parasti sarkanā, vīna ar cukuru un garšvielām.
- aizsargkārta Kārta, slānis, kas aizsargā.
- pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei.
- tautas milicija kārtības sargāšanas institūcija Latvijā 1940. gadā, kas radās pārdēvējot Kārtības policiju 1940. g. 25. jūlijā, bet 1940. g. septembrī tā tika pārveidota par LPSR Strādnieku un zemnieku miliciju.
- kārtībnieks Kārtības sargātājs, uzturētājs.
- kārtībassargs Kārtības sargs.
- azbestkartons Kartons, kuru lieto ugunsaizsardzībai, siltumizolācijai, elektroizolācijai un dažādu iekārtu un komunikāciju savienojumu blīvēšanai; iegūst no hrizotilazbesta 2-8 mm biezumā.
- risināt Kārtot (kādu, parasti sarežģītu, jautājumu), veikt (kādu, parasti sarežģītu, uzdevumu).
- saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piemēram, ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
- sprāguļi kartupeļu šķirne; sarkanie kartupeļi ar saplaisājušu mizu.
- eunūchs Kastrēts, izrūnīts harēma sargs; einuhs.
- kobla Katalāniešu deju orķestris (sevišķi dejai "sardana"), kas sastāv no 5-6 misiņa pūšamiem instrumentiem, tamburīna un kontrabasa.
- kataģenēze Katamorfoze - kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem.
- kastelāns Katoļu dievnama sargs.
- kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši.
- pamatkrāsa Katra no trīs krāsām, kuras jaucot noteiktā attiecībā iespējams iegūt krāsu, kas vizuāli nav atšķirama no ikvienas izvēlētās krāsas; sarkana, zaļa un zila krāsa ir noteiktas par pamatu 1930. g. pieņemtajā starptautiskajā krāsu sistēmā RGB (angļu "Red, Green, Blue"), bet ir arī vairākas citas krāsu sistēmas, izplatītākā no tām XYZ, kurā pamatkrāsas ir nosacītas krāsas, kam jāatbilst noteiktiem rādītājiem; praksē krāsu jaukšanai bieži izmanto sarkano, zilo un dzelteno krāsu.
- Jūnona Katras sievietes sargātājs gars, kas atbilda vīriešu ģēnijam.
- lobio Kaukāzā - sarkanās pupiņas īpašā mērcē.
- osteoteleangiektāzija Kaula sarkoma ar paplašinātiem asinsvadiem.
- osteosarkoma Kaula sarkoma vai sarkoma, kurā ir kaulaudi.
- ostealeoze Kaulvielas pārveidošanās, piem., osteosarkomas gadījumā.
- aizsargāšana kaut kā novietošana tā, lai pasargātu kaut ko citu no nevēlamas iedarbības
- rūzinis Kaut kas iesarkans, dzeltenīgi brūns.
- miguža Kaut kas samudžināts, sarežģīts.
- ķervele Kaut kas sarāvies, sarucis, sakrunkojies.
- recenis Kaut kas sarecējis.
- ķeburs Kaut kas sarežģīts (piemēram, komplicēts mehānisms).
- naršķi Kaut kas sarežģīts, samezglots.
- riteklis kaut kas saritināts.
- rūsinis Kaut kas sarūsējis vai viegli rūsējošs.
- saveltņi kaut kas savelts, tāds kas sarullējas; savaļņi^3^.
- Kautraks Kautraka gravas - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 32,12 ha.
- biete Kautrīga meitene, kura bieži sarkst.
- dairs Kautrīgs, piesardzīgs.
- kirasietis kavalērijas jātnieks, kura krūtis un muguru aizsargā metāla bruņas – kirasas.
- Kazarča Kazarča Ligūre - pilsēta Itālijā ("Casarza Ligure"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- ziemeļu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus arcticus"), Latvijā aizsargājama.
- krokainā cūcene kazeņu ģints suga (“Rubus plicatus”), Latvijā aizsargājama.
- Kaziranga Kazirangas nacionālais parks Indijā, Asamas štatā, Bramaputras kreisajā krastā, platība - 520 kvadrātkilometru, dibināts 1908. g., lai aizsargātu degunradžus.
- pakalnu kazroze kazrožu suga ("Epilobium collinum"), Latvijā aizsargājama.
- tumšzaļā kazroze kazrožu suga ("Epilobium obscurum"), Latvijā aizsargājama.
- Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai.
- izdotnes Kāzu mielasts, ko, piem., saimnieks sarīko kalponei, kas ilgāku laiku no vietas kalpojusi.
- skābēšana Kažokādu pusfabrikāta apstrāde ar maizes kvasiem (sarežģīts bioķīmisks process).
- kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho.
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska.
- Keri Keri kalni - atrodas Īrijas salas dienvidrietumu daļā (_Kerry_), augstums - līdz 1041 m, sarkanie smilšakmeņi, ielejās slānekļi, kaļķakmeņi.
- kjanti Kianti - sauss itāļu sarkanvīns; nosaukums pēc Kjanti ielejas.
- Kizilkums Kizilkuma rezervāts - atrodas Uzbekistānā, Buhāras vilojatā, Amudarjas palienē, platība - 40 kvadrātkilometru, dibināts 1971. g., lai pētītu tugaju-smiltāju kompleksus, staltbriežu (Buhāras pasuga), džeirānu un fazānu ekoloģiju un un izstrādātu aizsardzības metodes.
- lapveida kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia foliacea"), Latvijā ieceļojusi ar migrējošiem putniem, aizsargājama.
- paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- dzeltenkakla klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus flavicollis"), sarkanbrūna \~30 cm garumā (ieskaitot asti) ar gaišākiem sāniem un vēderu, sastopama lielākajā Eiropas daļā.
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu, aizsargkārtu).
- aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams; klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml.
- Klaparu Klaparu ezers - atrodas Smiltenes novada Raunas pagastā, platība - 1,6 ha; Asaru ezers.
- vienotā ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēma klasifikāciju un klasifikatoru saraksts, kura lietošana nodrošina valsts līmeņa ekonomiskās informācijas standartizāciju un apriti starp valsts informācijas sistēmām.
- sarafānkleita Kleita ar sarafānam (1) raksturīgu piegriezumu.
- štāteskleita Kleita, ko velk svētkos, viesībās, sarīkojumos u. tml.
- Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
- musonu klimats klimats apgabalos ar musonu atmosfēras cirkulāciju: sausa ziema un lietaina, mitra vasara.
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis.
- sarkanā kliņģerene kliņģereņu suga ("Hydnum rufescens"), tās cepurīte oranža līdz ķieģeļsarkana.
- poliptiks Klosteru mantu saraksts.
- ivasi Klusā okeāna sardīne ("Sardinops sagax").
- Sardinops sagax Klusā okeāna sardīne jeb ivass.
- skrapēt Klusām sarunāties.
- turēt mēli aiz zobiem klusēt, neizpaust ko; būt piesardzīgam, neizteikt savas domas.
- zadināt Klusi sarunāties, pļāpāt.
- bubināties Klusi sarunāties.
- dudinēt Klusi sarunāties.
- sumināties Klusi sarunāties.
- dudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) sarunāties.
- satutināt Klusu sarunāt.
- samurdēt Klusu sarunāties.
- satutināties Klusu sarunāties.
- errata kļūdu saraksts.
- kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- noasarot Kļūt asarainam (par acīm, seju).
- červelēties Kļūt červeļainam; sarauties, savilkties.
- samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu).
- atraisīties Kļūt dzīvam, nepiespiestam (par sarunām, jautrību).
- samezgloties Kļūt grūti nokārtojamam, atrisināmam (piemēram, par parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām).
- tīties Kļūt grūti saredzamam (piemēram, miglā, tumsā).
- dzist Kļūt grūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām); bālēt.
- nokrupt Kļūt kraupainam, kreveļainam, sasprēgāt, saplaisāt, sarukt.
- apkaist Kļūt kvēlojošam (sarkanam).
- kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām kļūt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- nokaist Kļūt ļoti sārtam (parasti par seju); ļoti nosarkt.
- čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam; sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma); krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
- padzist Kļūt pagrūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām).
- iemēļoties Kļūt par sarunas dalībnieku.
- lāsēt Kļūt plankumainam, pārklāties ar vasaras raibumiem.
- iesilt Kļūt rosīgākam, dzīvākam (par sarunām, strīdu u. tml.).
- norudēt Kļūt rudam, iesarkanam, palsam.
- norūzēt Kļūt sarkanam kā lapsa.
- nosarkt Kļūt sarkanam, sārtam (sarkanā, sārtā gaismā).
- piesarkt Kļūt sārtam (no asarām, piepūles) - par acīm, plakstiņiem.
- apsarkt Kļūt sārtam, iesarkanam (no virspuses).
- atsarkt Kļūt sārtam, sarkanam (gaismas staros).
- pietvīkt Kļūt sārtam, sarkanam (par augiem, to daļām, parasti augļiem).
- rosināties Kļūt spraigākam (parasti par sarunām, domām).
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums; zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
- sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu; būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
- sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- sarētoties Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētot.
- sarētot Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
- sasūbēt Kļūt tumšam, melnam, sarūsēt.
- sarūgtināties Kļūt, parasti pēkšņi, sarūgtinātam.
- mānīgā knīdija knīdiju suga ("Cnidium dubium"), Latvijā aizsargājama.
- reflektoriskais dermogrāfisms ko vēro, svītrojot ādu ar adatas smaili; raksturīga ir svītra ar nelīdzenām malām, kas sastāv no spilgti sarkaniem plankumiem, starp kuriem ir normālas krāsas vai bālāka āda.
- kariopiknoze Kodola sarukšana.
- privātuma slēdzene kods, datu elements vai procedūra, ko izmanto datu bāzu aizsardzībai, lai aizkavētu jebkuru lietotāja darbību ar datu bāzi, kamēr nav uzrādīta attiecīgā privātuma atslēga.
- slotiņu kohija kohiju suga ("Kochia scoparia"), saukta arī par vasaras eglīti, Latvijā audzēta kā krāšņumaugs, vietām pārgājusi savvaļā.
- padeļķi Koka gabali, kas tika pieslieti pie ēku sienām, lai pasargātu no lietus.
- maucīklis Koka miza, kas pavasarī viegli atdalāma.
- koka metallizācija koka piesūcināšana ar dzelzs vitriolu vai sodu, lai to izsargātu no pūšanas.
- dandals Koka runga pašaizsardzīnai, parasti 4-8 pēdas gara.
- eksostra Koka tilts, ko nolaida no uzbrucēju apsēžamā torņa uz pretinieka aizsargu mūri.
- skrulis Koka uzmava auklu pinēja plaukstu pasargāšanai.
- grētiņš Koka vai metāla aizsargrestes, režģots paliktnis.
- kopēšanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna sarežģītu profilētu izliektu vai ieliektu (arī telpisku) virsmu frēzēšanai, izmantojot kopēšanas paņēmienu.
- meža atjaunošana kokaudzes atjaunošana, lai nodrošinātu tautsaimniecībai nepieciešamās koksnes ražošanu un vides aizsardzību.
- vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju.
- čiekuraugi Koki vai krūmi ar mūžzaļām vai vasarzaļām skujām un ar čiekuriem vai čiekurogām.
- impregnēta koksne koksne, kas apstrādāta ar aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskajiem bojājumiem vai uguni.
- koksnes konservēšana koksnes aizsardzības ķīmiskais paņēmiens - koksnes apstrāde ar antiseptiskām vielām, iesūcinot tās koksnes struktūrā.
- piesūcināmība koksnes īpašība, kas raksturo tās spēju uzņemt aizsarglīdzekļus.
- modificēšana Koksnes modificēšana - koksnes fizikālmehānisko, siltumfizikālo, tribotehnisko, bioķīmisko un ugunsaizsardzības īpašību mērķtiecīga vai regulēta izmaiņa atbilstoši tās lietošanas apstākļiem.
- koksnes piesūcināšana pēc kanālu piesūcināšanas paņēmiena koksnes piesūcināšana, ievadot aizsarglīdzekļus izurbtajos šķērskanālos pastas, pulvera vai speciāli pagatavoto patronu veidā.
- koksnes dubultpiesūcināšana koksnes secīgā piesūcināšana ar diviem dažādiem aizsarglīdzekļiem vai divreizēja piesūcināšana ar vienu aizsarglīdzekli.
- miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei.
- dižais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber"), Latvijā aizsargājama.
- priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs.
- skujkoku dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Tragosoma depsarium").
- lītiskais kokteilis kokteilis, kas pagatavots no dažādiem zāļu līdzekļiem, kas bloķē veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas, kavē organisma homeostatiskās aizsargreakcijas un rada t. s. mākslīgās hibernācijas stāvokli.
- aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības; zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos).
- imogrēgnācija Koku, audumu u. c. piesūcināšana tādām vielām, kas aizsargā no pūšanas, degšanas, piemirkšanas utt.
- parastā kokuvarde kokuvaržu suga ("Hyla arborea") ar zaļgani plankumainu muguru, dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā, Latvijā aizsargājama.
- denims kokvilnas audums tradicionāli 3/1 trinīša (sarža) pinumā, kas ražots no vidēji rupjas krāsotas šķēru un nekrāsotas audu dzijas; auduma virsmas blīvums aptuveni 270 g/m^2^.
- streika sarunas kolektīvā darba strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos kolektīvajā darba strīdā un izbeigt streiku.
- medības ar karodziņiem kolektīvo medību veids, kad meža gabalu (kas ierobežots ar auklu, kurai piestiprināti sarkani karodziņi) ar ielenktu vilku vai lapsu pēc izcelšanas no midzeņa dzen mednieku virzienā, Latvijā lielā laika patēriņa dēļ šādi gk. medī vilkus.
- kollokūcija Kolokvijs, saruna, izrunāšanās; savāds eksāmens, kandidāta pārbaudīšanai uz kādu amatu.
- koloniālkaraspēks Koloniju karaspēks metropoles aizsardzībai.
- aizsargkolonna Kolonna, kas aizsargā.
- ekvinokciju kolūrs kolūrs, kas iet caur pavasara un rudens punktiem.
- nolaižamais sarakstlodziņš komandu opciju saraksts, kas displeja ekrānā parādās kā teksta lodziņš, kamēr lietotājs atrod komandu kas izsauc opciju saraksta nolaišanu.
- nolaižamais kombinētais lodziņš kombinētā lodziņa paveids, kurā sarakstlodziņš ir apslēpts līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai to padarītu redzamu.
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
- aizsargkombinezons Kombinezons, kas aizsargā.
- apsardzes komersants komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai un sniedz apsardzes pakalpojumus.
- pužādisti Komersantu un amatnieku aizsardzības biedrība - galēji labēja politiska kustība Francijā, kas 1954.-1958. gadā bija ievērojams politiskais spēks.
- Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils.
- onkoimunoloģija Kompleksa zinātnes nozare, kas pētī cilvēka organisma aizsardzības spējas pret audzēja augšanu.
- Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Aglonas novada Grāveru pagastā, dibināts 1977. g., platība - 53 ha, aizsargājams sufozijas izcelsmes ezers (platība - 1,9 ha, dziļums - 17 m), ūdenī neliels sāļu daudzums, tāpēc maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku.
- Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze.
- Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm.
- Adamovas ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Adamovas ezeru no piesārņošanas, platība - 44 ha.
- kolāža Kompozicionāls paņēmiens, kura pamatā ir cita komponista skaņdarba (arī paša autora agrāk sarakstīta skaņdarba) fragmentu izmantošana samērā mehāniskā savienojumā.
- rinodakriolīts Konkrements deguna un asaru vadā.
- dakriolitiāze Konkrementu veidošanās asaru ceļos.
- lietu pakļautība konkrētu tiesisku jautājumu izskatīšanas un izlemšanas kompetences sadalījums starp dažādām valsts, pašvaldību, tiesībsargājošām un sabiedriskajām institūcijām.
- iekonservēt Konservējot pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
- neaizskaramība Konstitucionālajās tiesībās minētā personas, dzīvokļa, korespondences, telefonsarunu, telegrāfisko un citu sakaru neaizskaramība; princips, kas garantē noteiktu valsts amatpersonu (tiesneša, prokurora, deputāta) objektivitāti, ar aizliegumu vai īpašu procedūru aizsargājot šīs personas pret nepamatotu kriminālvajāšanu, piespiedu līdzekļu vai administratīvo pasākumu piemērošanu.
- saulsargs Konstrukcija telpu aizsardzībai pret tiešajiem un atstarotajiem saules stariem.
- aizsargkonstrukcija Konstrukcija, kas aizsargā.
- jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību; šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).
- vējtveris Konstrukcija, veidojums, kas aizsargā no vēja.
- siltumaizsargājošie materiāli konstrukcijas materiāli, kas aizsargā no aerodinamiskās sasilšanas lidaparāta virsmu u. c. elementus; ir trīs šādu materiālu tipi: ablācijas materiāli (grafīts); materiāli ar labām preterozijas un siltumuzņemšanas īpašībām (volframs, oglekļa šķiedras); materiāli ar mazu siltumvadāmību un lielu atstarošanas spēju (kvarca šķiedras materiāli).
- marga Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
- margas Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
- tiešsaistes konsultēšana konsultāciju sniegšana, ko sarakstē, sarunā vai videoierakstā veic sociālais darbinieks vai pedagogs, izmantojot informācijas tehnoloģijas.
- zodiakālgaisma Konusveidīgs gaišums gandrīz ekliptikā, kas sevišķi skaidri parādās ap ekvinokciju laiku, pavasarī drīz pēc rieta rietumos, rudenī pirms ausmas austrumos.
- saraša Kopā sarašana, pierašana vienam pie otra.
- kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī.
- zeltainā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria aurea"), Latvijā aizsargājama
- trejdaivu koraļļsakne koraļļsakņu suga ("Corallorhiza trifida"), Latvijā aizsargājama.
- tekvondo Korejiešu cīņas un pašaizsardzības sistēma, ietver vairākus elementus, piemēram, sparingu jeb kaušanos, arī dēļu laušanu, sitot ar dūri vai kāju lēcienā.
- Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
- rūžs Kosmētikas līdzeklis dažādos sarkanās krāsas toņos.
- psoralēns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no augiem), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, smaržās, arī kā vitiligo ārstēšanas līdzekli, var radīt fotodermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- oksibenzons Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no izopropanola), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta alerģiju un hronisku aktīnisku dermatītu.
- cinka stearāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), krāsviela, izmanto kā pūderi bērniem, arī kā dekoratīvo pūderi, roku krēmu, var radīt ādas un acu kairinājumu, plaušu darbības sarežģījumus un pneimoniju.
- izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- glicerilpaba Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var izraisīt kontakta dermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- izostearilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto roku krēmos, skūšanās krēmos, ziepēs, aizsargkrēmos, var būt sensibilizējoša ietekme uz cilvēkiem, kas cieš no alerģijām, var izraisīt kontakta dermatītu.
- cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas.
- trietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, buferviela, pārklājumu piedeva, izmanto kā roku un ķermeņa losjonu, kondicionētāju matiem, neskalojamu šampūnu, var radīt alerģisku kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- kvecertīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, antioksidants, izmanto tumši brūnu toņu matu krāsās, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā, teratogēns.
- rīcinskābe Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, emulgators, izmanto ziepēs un lūpu krāsā, arī kontraceptīvajā želejā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, iekļauta NIH bīstamo vielu sarakstā.
- karbitols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, nagu lakās, var būt bīstams, ja koncentrācija pārsniedz 5 procentus.
- polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna.
- etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- diizopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, skābes-sārma regulētājs, izmanto kā matu krāsu, ilgviļņu šķīduma sastāvā, tonizējošos līdzekļos, matu kopšanas līdzekļos, ietverts HIH bīstamo vielu sarakstā, var kombinēties ar nitrosavienojumus veidojošām vielām un veidot nitrozamīnus.
- dietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, buferviela, izmanto kosmētikā, ziepēs, šampūnos, matu kondicionētājos, vannas putās, mitrinošos krēmos un šķidrās ziepēs, var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumus, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- metoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, smaržviela, izmanto nagu lakās, smaržās, šķidrajās ziepēs, kosmētikā, var būt toksisks attīstībai un dzimumorgāniem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- metoksisalēns Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto iedegumu veicinošos līdzekļos un sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt kontakta alerģiju, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
- homosalats Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var veicināt endokrīnu noārdīšanu, ir zināmi saindēšanās gadījumi, ja uzsūcies caur ādu.
- oktilmetoksicinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, lūpu krāsās, smaržās, tonālajos krēmos, var radīt fotoalerģiju un kontakta alerģiju, veicināt iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu.
- meksenons Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt fotoalerģiju, nātreni, kontakta alerģiju, hronisku aktīnisku dermatītu, var saasināt slimības.
- amildimetil-PABA Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt sensibilizāciju, pastiprināt krūts vēža šūnu dalīšanos.
- dibenzoilmetāni Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var radīt alerģiskas reakcijas.
- benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- benzofenoni Kosmētikas sastāvdaļas (pastāv vairāki dažādi svienojumi), aromātviela, fiksācijas līdzeklis, UV staru absorbētājs, var izraisīt nātreni, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- lūpukrāsa Kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību; lūpu pomāde; lūpu krāsa.
- lūpu pomāde kosmētisks līdzeklis - ziede lūpu krāsošanai, arī aizsargāšanai pret vēja, lietus u. tml. iedarbību.
- brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu.
- meldru kosa kosu suga ("Equisetum scirpoides"), Latvijā aizsargājama.
- lielā kosa kosu suga ("Equisetum telmateia syn. Equisetum maximum"), Latvijā aizsargājama.
- Sarcoscypha coccinea košā agrene jeb sarkoscifa.
- šarlaks koši sarkana krāsviela, ko iegūst no košenilēm un alvas hlorīda.
- lepidokrokīts Koši sarkans minerāls, brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa, zvīņaini un šķiedraini agregāti; no ķīmiski un ģenētiski radniecīgā getīta atšķiras ar kristāliskās struktūras īpatnībām un mazāku izplatību.
- košsarkans Koši, spilgti sarkans.
- Lobelia cardinalis košsarkanā lobēlija.
- Pericrocotus ethologus košsarkanais dzelkņspalvenis.
- Anthyllis coccinea košsarkanais pērkonamoliņš.
- delistācija Kotēšanas pārtraukšana - uzņēmuma vērtspapīra izslēgšana no biržas sarakstiem biržas noteikumu neievērošanas vai kotēšanas nosacījumu neizpildes gadījumā, vai arī pēc uzņēmuma paša vēlēšanās.
- Donavas krāčsūna krāčšūnu suga ("Cinclidotus danubicus"), Latvijā aizsargājama.
- sarunvārdnīca Krājums, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu paraugi (divās, retāk vairākās valodās).
- angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi.
- toniski krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu saraušanās.
- toniskie krampji krampji, kam raksturīga lēna, ilgstoša muskuļu, saraušanās.
- kloniski krampji krampji, kam raksturīga strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
- uretrospazma Krampjveidīga urīnizvadkanāla sfinkteru saraušanās.
- krapkarmīns Kraplaka, sarkana krāsa, alizarīna un purpurīna savienojums ar alluminija oksida hidrātiem.
- segkrāsa Krāsa (kā) pārklāšanai, virsmas aizsargāšanai.
- šķautne Krasa pretruna, sarežģījums (darbībā, norisē u. tml.).
- zemūdens krāsa krāsa, kas pasargā peldlīdzekļa zemūdens daļu apaugšanas ar sīkbūtnēm (gliemežiem) un augiem.
- proceskrāsa Krāsa, kuras drukāšanai izmanto četras atsevišķas drukāšanas krāsas - zilganzaļu, vīnsarkanu, dzeltenu un melnu.
- uvahromija Krāsainās fotogrāfijas paņēmiens ar trīs uzņēmumiem, dzeltena, sarkana un zila, kuru kopijas saskaņo citu ar citu un malās salipina, iegūstot krāsainu diapozitīvu.
- medību karodziņi krāsaini (parasti sarkani) 11-13 x 18-25 cm auduma gabali, kuri piestiprināti auklai (parasti kaprona - 2,0 mm) 50-70 cm attālumā viens no otra.
- silts (krāsas) tonis krāsas tonis (piemēram, dzeltens, brūns, zaļš, sarkans), kas rada vides siltuma, mājīguma izjūtu.
- madarošana Krāsošana ar dabiskām kodināmām krāsvielām, gk. sarkanā krāsā.
- madarot Krāsot (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
- sarkanot Krāsot sarkanā krāsā.
- rudināt krāsot, padarīt sarkanbrūnu.
- rūst krāsoties rudam, iesarkanam.
- norudīt Krāsoties sarkanīgam, kļūt sarkanbrūnam.
- vienzieda krastene krasteņu suga ("Littorella uniflora"), Latvijā aizsargājama.
- aditīvais process krāsu filmas pozitīvkopiju izgatavošanas metode - pamattoņu (sarkanā, zaļā, zilā) intensitāti regulē, papildus virzot attiecīgas krāsas gaismu uz filmas virsmu.
- tehnoloģija "Technicolor" krāsu kinofilmu uzņemšanas tehnoloģija, izmantojot trīs atsevišķus negatīvus – zilu, sarkanu un dzeltenu.
- sarkanzaļzilais krāsu modelis krāsu modelis attēlu ģenerēšanai displeja ekrānā, ko veido mainīgas intensitātes sarkanu, zaļu un zilu punktu sajaukumu.
- krāssātspozmes modelis krāsu modelis, kurā katra nokrāsa atrodas krāsu aplī, no 00 līdz 3590; 00 atbilst sarkanā krāsa, 600 - dzeltenā, 1800 - ciāna, 2400 -zilā, 3000 - fuksīna krāsa. Piesātinājums ir specifiskās nokrāsas procentuālais daudzums krāsā, ko mēra no 0 līdz 100%, bet spilgtums - baltās krāsas procentuālais daudzums krāsā.
- subtraktīvais process krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu.
- ksantociānopija Krāsu redzes traucējums, kura gadījumā uztver dzeltenu un zilu krāsu, bet neredz sarkanu.
- CMYK Krāsu sistēma, kas sastāv no četrām krāsām: C - (Cyan) zila, M - (Magenta) sarkanā jeb fuksīna, Y - (Yellow) dzeltena, K - (black) melnā; ciānfuksīndzeltenmelnā krāsu sistēma.
- karmīnskābe Krāsviela (sarkana), ko iegūst no kaltētu košeniļu ekstrakta, pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- hematoksilīns Krāsviela, ko iegūst no kampeškoka un lieto mikroskopijā šūnu kodolu nokrāsošanai sarkanvioletā krāsā.
- alizarīns krāsviela, ko iegūst no madaru saknēm vai izgatavo sintētiski, izmanto krāsošanai sarkanā vai violetā krāsā; svarīga izejviela sarežģītu krāsvielu sintēzei.
- lauztā sirds krāšņā sirdspuķe ("Dicentra spectabilis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- illūminēt Krāšņi apgaismot, sarīkot ilumināciju.
- ozoliņu krāšņpūcīte krāšņpūcīšu suga ("Plusidia cheiranthi"), Latvijā aizsargājama.
- Geum coccineum krāšņsarkanā bitene.
- ugunsspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Pyrrhosoma"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama un aizsargājama suga.
- lielā krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Buprestis mariana syn. Calcophora mariana"), Latvijā aizsargājama.
- alkšņu krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Dicerca alni"), Latvijā aizsargājama.
- zaļā vārna krāšņvārnu dzimtas suga (“Coracias garrulus”), Latvijā aizsargājama.
- zaļvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas krāšņvārnu dzimtas suga ("Coracias garrulus"), kovārņa lieluma putns ar košām zaļām un zilām spalvām, Eiropā aizsargājams.
- Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas.
- Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums.
- Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m.
- Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis.
- karavāna Kravas kuģu grupa, kas devusies ceļā karakuģu apsardzībā; ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis; vairāki kuģi, kas cits aiz cita seko ledlauzim.
- kargo Kravas preču saraksts.
- segts kravas vagons kravas vagons ar segtu virsbūvi dažāda veida kravu pārvadāšanai, to saglabāšanai un aizsardzībai no atmosfēras iedarbības.
- parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
- bakborts Kreisais borts (kuģim, laivai), pie kura izliekama sarkana sānuguns.
- aizsargkrēms Krēms, kas aizsargā.
- kavalergardi Krievijas imperatora ģimenes locekļu goda sardze un miesassargi sevišķi svinīgos gadījumos.
- asambleja Krievijas valdnieka Pētera I ieviestas sapulces privātās mājās, kurās gan risināja lietišķas sarunas, gan nodevās izpriecām.
- streļci Krievu caru miesas sardze 16. un 17. gs.
- Ivanuška Muļķītis krievu mitoloģijas tēls, kas bija mājas pavarda sargātājs un ģimenes tradīciju uzturētājs.
- Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši.
- jumts Kriminālgrupa, kas it kā reāli, bet parasti tikai šķietami, par ikmēneša atlīdzību pasargā biznesmeni no citiem kriminālapdraudējumiem.
- tefroīts Kristalizēts minerāls, lielāko tiesu raupjš, pelēks līdz brūngansarkans, dzelzi un mangānu saturošs silikāts.
- piecdesmitnieki Kristiešu sekta - vasarsvētku draudze; šīs sektas locekļi.
- Vasarsvētki Kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
- Pāvils Kristietības apustulis, kurš nodibināja jaunas baznīcas visā Mazāzijā un Maķedonijā, sarakstījis vairākas Jaunās Derības vēstules.
- Georgs Kristietības un islāma mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās kareivis - moceklis, Romas imperatora Diokletiāna laikabiedrs; folkloras tradīcija viņa vārdu saista ar lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu ieražām; Juris.
- Juris kristietības un islāma nostāstos — kareivis moceklis, ar kura vārdu folkloras tradīcija saistīja lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu reliktās pagāniskās ieražas, kā arī bagāto mitoloģisko tematiku, arī motīvu par cīņu ar pūķi.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- cherubs Kristīgo mācībā paradīzes sargi, augstāki eņģeļi.
- leucocoprinus Kroksardzenes.
- dzeltenā kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus birnbaumii").
- brūnvidus kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus brebissonii").
- sīpolkāta kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus cepistipes").
- ceriņkrāsas kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus ianthinus").
- parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs.
- žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
- dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu.
- pitahaja Krūmveidīgs, ļoti adatains kaktuss, kas aug Dienvidkalifornijā un Meksikā, zied purpurkrāsas ziediem, ražo ēdamus tumšsarkanas krāsas augļus.
- Tufa krūmzarīte krūmzarīšu suga ("Eucladium verticillatum"), Latvijā aizsargājama.
- smilšu krupis krupju dzimtas suga (“Bufo calamita”), Latvijā aizsargājams dzīvnieks, sastopams reti, dzīvo biotopos ar smilšainu augsni.
- ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā.
- kalvārija Krusta ceļa pieturas - virknē sarindoti 14 krusti, parasti katrs ar kādu glezniecisku vai skulpturālu attēlu, kuri ataino 14 posmus Jēzus ceļā uz krustā sišanu.
- gušņa Krustziedis ar zaļiem lakstiem, ko ēd pavasarī.
- mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā.
- drojenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Erophila"), viengadīgi vai pārziemojoši lakstaugi, sugu skaits grūti nosakāms sarežģītās morfoloģijas dēļ; Eiropā tikai 1 suga.
- rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis.
- kuģa rullis kuģa apkalpes saraksts.
- blisters Kuģa korpusa paresninājums kuģa pasargāšanai no mīnu sprādziena iedarbības.
- manifests Kuģa kravas vai tās daļas saraksts.
- pakaļvadnis kuģa pakaļgala apakšējā daļa (ar sarežģītu profilu), savienota ar ķīli, borta apšuvi, stūri un dzenvārpstas deidvudu. (Kuģa stringeru sastiprinājuma vieta pakaļgalā - kuģa daļa, kas šķeļ ūdeni kuģa atpakaļgaitā.)
- paravāns Kuģa priekšgala ierīce, kas pasargā no saduršanās ar nostiprinātām mīnām.
- posteņkuģis Kuģis, kas veic sardzes dienestu reida (ostas) ieejā, lai uzturētu noteikto kuģu kustības režīmu.
- barāža Kuģu un zemūdeņu ceļa aizsprostošanas līdzekļu kopums - sarežģīts mīnu, tīklu, bonu un citu priekšmetu kombinējums.
- kamēlītis Kukainis tīklspārņu kārtā, melnīgsnējā krāsā ar garu šauru, kamieļa kaklam līdzīgi izliektu galvu un priekškrūti, lido pavasarī.
- košenije Kukainītis, no kura pagatavo sarkanu krāsu; pati šī krāsa; košenile.
- ežveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, nelieli zvēri (ķermeņa garums - 10-45 cm, masa - līdz 1100 g), kas klāti ar adatām un spēj saritināties kamolā, 14 sugu, Latvijā konstatētas 2 grūti atšķiramas sugas.
- putcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- mēslmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās.
- dižods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti.
- garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu.
- skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni.
- vairogviendienīte Kukaiņu klases viendienīšu kārtas suga ("Prosopistoma foliaceum"), Latvijā aizsargājama.
- otkats kukuļdošanas veids sarunās, kurā kukuļņēmējam apmaiņā pret sniegtajiem pakalpojumiem tiek maksāta komisijas maksa.
- pasējas kultūra kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
- Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
- astainā kumeļpēda kumeļpēdu suga ("Asarum caudatum").
- parastā kumeļpēda kumeļpēdu suga ("Asarum europaeum"), kas konstatēta arī Latvijā.
- gumpis Kuņģa sarāvums.
- pilorospazma Kuņģa vārtnieka pārejoša saraušanās, kas neļauj kuņģim iztukšoties.
- kurkumi Kurkumu zāles, kumeļpēdas ("Asarum").
- diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos.
- liatre Kurvjziežu dzimtas ģints ("Liatris"), ilggadīgi divdīgļlapju augi, savvaļā Ziemeļamerikā, zied vasaras otrā pusē karmīnsārtiem ziediem vārpā kāta galā; audē arī kā krāšņumaugus.
- rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte.
- argirantēma Kurvjziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Argyranthemum"), kas vasaras periodā zied ilgstoši, Latvijā bieži dēvē arī par krizantēmām.
- emīlija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe ar īsu veģetācijas periodu, zied jūlijā - septembrī ar sarkaniem, oranžiem vai dzelteniem ziedu kurvīšiem 1,5-2 cm diametrā.
- kserantēma Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe, ziedi sarkanos kurvīšos 2-3 cm diametrā.
- libertiānisms Kustība par seksuālo mazākumu līdztiesības atzīšanu un prostitūcijas tiesisku un sociālu aizsardzību.
- ekofeminisms Kustība, kas meklē garīgu apskaidrību, sintezējot feminismu un rūpes par apkārtējās vides aizsardzību.
- kankale kūtsmēslu slānis, kas iekaltis liellopu ādas apmatojumā (īpaši pavasarī).
- aizkurs Kvēlojošas ogles, kas ir saraustas maizes krāsns atverē.
- salu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia sarda").
- melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms.
- plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
- zarainā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium matricariifolium"), Latvijā aizsargājama.
- vienkāršā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium simplex"), Latvijā aizsargājama.
- Virdžīnijas ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium virginianum"), Latvijā aizsargājama.
- Leprehuns Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - elfs, kurš sargā daudz apraktu dārgumu, kurus atklāj tikai tam, kas spēj viņu noķert un uzklausīt, nenovēršot no viņa skatienu.
- beltane Ķeltu pavasara svētki, sākotnējie Maija svētki.
- Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku.
- suseklis Ķemme (parasti) ar retiem zariem; suka ar cietiem sariem.
- katafilakse Ķermeņa dabisko aizsardzības spēju pavājināšanās.
- hiptokinēze Ķermeņa gāšanās atpakaļ sarkanā kodola sistēmas disfunkcijas gadījumā.
- pūkainā ķērsa ķērsu ģints suga ("Cardamine hirsuta"), 7-30 cm augsts lakstaugs, ar vienkāršu vai apakšdaļā zarotu stublāju, Latvijā aizsargājama; skarbā ķērsa.
- izlocītā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine flexuosa"), kas ļoti reti sastopama Latvijas rietumu daļā un ir aizsargājama.
- dūķerēt Ķert zivis, durot ar žebērkli (pavasarī nārsta laikā).
- penteris Ķeza, ķibele, sarežģījums.
- Hypholoma sublateritium ķieģeļsarkanā sērsēne.
- Stokholmas sindroms ķīlnieku pašaizsardzības mehānisms, kas liek iemantot uzbrucēju labvēlību, lai glābtu savu dzīvību.
- Hellera ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum helleranium syn. Sphenolobus helleranus"), Latvijā aizsargājama.
- mazā ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum minutum syn. Sphenolobus minutus"), Latvijā aizsargājama.
- sadalīšanās reakcija ķīmiska reakcija, kurā sarežģītas molekulas pārvēršas vienkāršās molekulās (piemēram, CaCO~3~ –> CaO+CO~2~).
- fosfatēšana Ķīmiska vai elektroķīmiska metālu un to sakausējumu virsmas pārklāšana ar nešķīstošu fosfātu kārtiņu, kas to pasargā no korozijas.
- izatīns Ķīmiska viela, o-amīnofenīglikosilskābes laktams, sarkani kristāli, kūst 200-201 Celsija grāda temperatūrā, izmanto krāsvielu pagatavošanai.
- kobalts Ķīmiskais elements - par dzelzi cietāks sudrabbalts metāls ar iesarkanu spīdumu, periodiskās sistēmas 27. elements, Co, atommasa - 58,9332, zināmi 10 izotopi, no tiem 1 stabils.
- varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu, Cu, atomnumurs - 29, atommasa - 63,546, zināmi 12 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- broms Ķīmiskais elements - smags, sarkani brūngans šķidrums, simbols Br, atomnumurs 35, atommasa - 79,904, zināmi 18 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos.
- nematocīdi Ķīmiskas vielas, ko izmanto augu aizsardzībā nematožu iznīcināšanai.
- speciālie līdzekļi ķīmiskās vielas, priekšmeti vai mehānismi, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči.
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
- Vej-To Ķīniešu budisma mitoloģijā - debesu karotājs, klosteru un budas likumu sargātājs.
- lakstīgala Ķīniešu lakstīgala - sarkanknābja saulesputns.
- Džu-Žuns Ķīniešu mitoloģijā - Ķīnas valdnieks, uguns dievs, dienvidu un vasaras pavēlnieka Jaņ-Di pēctecis un palīgs.
- Kai-Minšou Ķīniešu mitoloģijā - milzīga auguma fantastisks dzīvnieks ar tīģera ķermeni un deviņām cilvēka galvām, kurš apsargāja deviņus vārtus un vēstīja par rītausmas iestāšanos.
- Duņ-Dzins Ķīniešu mitoloģijā - saules dievība, ko attēloja kā skaistu vīrieti, kurš ratos traucas pa debesjumu un dzied jautru dziesmu, vēlāk - pavasara dievība.
- Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem.
- Hygrocybe coccinea ķiršsarkanā stiklene.
- šarlaksarkanā stiklene ķiršsarkanā stiklene.
- višņovs Ķiršsarkans.
- saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas.
- elektrokoagulācija Ķirurģiska operācija - audu piededzināšana, kurā augstfrekvences elektriskās strāvas iedarbībā sarec audu olbaltumvielas.
- sila ķirzaka ķirzaku dzimtas suga (“Lacerta agilis”), ķermenis slaids, garums kopā ar asti - līdz 28 cm, dēj olas, Latvijā sastopama visā teritorijā, taču samērā reti un ir izplatīta nevienmērīgi, aizsargājama.
- aizsargķivere Ķivere, aizsargcepure.
- sargcepure Ķivere; aizsargcepure.
- šķēplapu ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria hastifolia"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti.
- Ķūpu Ķūpu kāpa - atrodas Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība - 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā.
- mieggaris Labais gariņš, kas sargā un iemidzina bērnu šūpulī; miegaris.
- miegaris Labais gariņš, kas sargā un iemidzina bērnu šūpulī; mieggaris.
- ieraut Labi nopelnīt, saraust (naudu).
- miogēns Labi šķīstošs muskuļu proteīns, kas veido apmēram 10% kopējā muskuļu proteīnu daudzuma; sastāv gk. no glikolītiskiem enzīmiem; sarecot pārvēršas par miogēnfibrīnu, tad par miozīnfibrīnu.
- kempings Labiekārtota autotūristu vasaras nometne, kurā ir teltis vai viegla tipa namiņi.
- valsts darba inspekcija labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde; tās funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.
- corrigenda labojumu saraksts.
- pelašķu lācītis lācīšu dzimtas suga ("Ammobiota festiva"), Latvijā aizsargājama.
- melnais lācītis lācīšu dzimtas suga ("Arctia villica"), Latvijā aizsargājama.
- mauragu lācītis lācīšu dzimtas suga ("Hyphoraia aulica"), Latvijā aizsargājama.
- gāršas lācītis lācīšu dzimtas suga ("Pericallia matronula"), Latvijā aizsargājama.
- Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā.
- medību trofeju vērtēšana lai nodrošinātu medību trofeju vienotas salīdzināšanas iespējas, trofeju vērtēšanai ir izstrādāta speciāla metodika; Eiropā populārākā un plašāk lietotā ir Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas izstrādātā metodika, kas apstiprināta 1937. g. un kopš tā laika būtiski nav mainīta.
- Laidiņu Laidiņu ezers - atrodas Aknīstes novada Asares pagastā, platība - 2,3 ha.
- laikgadi Laika dalījuma periods seno latviešu kalendārajos priekšstatos, 2-12 nedēļas gari periodi, atbilstoši veicamajiem darbiem; kā ziemas tā vasaras laiks dalījās 5 laikgados.
- zvaigžņu diennakts laika intervāls, kurā Zeme izdara vienu pilnu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm, precīzāk – pret pavasara punktu; Zvaigžņu diennakts garums ir 23 h 56 min un 4 s pēc vidējā Saules laika.
- nižģeklis Laika kavēklis, nenozīmīgs, bet sarežģīts darbs vai darbošanās.
- civilā pusnakts laika moments 0.00.00 pēc joslu laika vai vasaras laika; šai momentā notiek datuma maiņa.
- civilā pusdiena laika moments 12.00.00 pēc joslu laika vai vasaras laika.
- pavasara ekvinokcija laika moments pavasarī, kad Saule šķērso debess ekvatoru un dienas un nakts garums ir vienāds.
- Manvantara Laika periods, salīdzināms ar astronomijā pazīstamo sarosa un metona 2 ciklu.
- mežu un dārzu dienas laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
- putnu dienas laika posms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
- lobu laiks laika posms pavasarī, kad kokam viegli atdalās miza.
- bizamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo.
- bizojamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo.
- klanlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu; klanāmlaiks.
- klanāmlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu.
- spindallaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles; spindeļlaiks.
- spindeļlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles.
- tropiskais gads laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis).
- taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas.
- mežu (arī mežu un dārzu) dienas laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
- priekšpavasaris Laikposms pirms pavasara; pirmspavasaris.
- pirmspavasaris Laikposms pirms pavasara; priekšpavasaris.
- bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks.
- neceļa laiks laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī).
- ragavu plēsis laiks pavasarī, kad daudzo kāpeņu dēļ ragavas plīst.
- ģīgonis Laiks uz pērkona negaisu, kad saule aiz dūmakām spīd dzelteni sarkana.
- pārklāšanas laka laka, kas izveido aizsargsegumu apkārtējās vides iedarbes novēršanai.
- šaurlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria angustifolia"), Latvijā aizsargājama.
- viengadīgi augi lakstaugi, kuru dzīves cikls ilgst vienu veģetācijas periodu, tie dīgst pavasarī vai vasarā un rudenī pēc sēklu nogatavošanās iet bojā.
- divgadīgs augs lakstaugs, kura dzīves cikls ilgst divus veģetācijas periodus; pirmajā veģetācijas vasarā tas veido tikai lapu rozeti un (vai) neziedošu stublāju un, pēc pārziemošanas uzzied nākamajā vasarā.
- gruntis Laku un krāsu pārklājumu apakšējais slānis, kas aizpilda virsmas poras, nodrošina labu pārklājuma adhēziju, aizsargā metālus pret koroziju, izceļ koksnes tekstūru.
- maijkoks Lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā. Šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols).
- pielape Lapas plātnes izaugums, kas atrodas pie lapas pamata un sākumā aizsargā jaunās lapas.
- sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem.
- lilijgrauzis Lapgraužu dzimtas vaboļu ģints ("Lilioceris"), vaboļu ķermenis 6-8 mm garš, segspārni sarkani, samērā gari melni taustekļi, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sūrene Lapiņu sēne, pieder bērzlapju ģintij, sarkanu cepurīti, kas vēlāk kļūst gandrīz balta, un iesārtu kāju, nav ēdama.
- sarkankārpu nektrioze lapkoku sarkankārpainība.
- salāpīt Lāpot salabot (priekšmetu); arī saremontēt.
- vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus.
- slotiņbarība Lapu koku sīkākie zari un atvases, vasarā sagatvota slotiņās (ar lapām), ko lieto, ja trūkst rupjās barības.
- andrejas Lapu sūnu klases apakšklase ("Andreaeidae"), sarkanbrūnas, pat melnas sūnas, kas izplatītas augstu kalnos un polārajos apvidos.
- zaļsūnas Lapu sūnu klases apakšklase ("Bryidae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi, 85 dzimtas, >700 ģinšu, \~14000 sugu, Eiropā 1084 sugas, Latvijā konstatētas 35 dzimtas, 120 ģinšu, 337 sugas, no tām 152 sugas ir retas un aizsargājamas.
- avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas.
- plagiope Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Plagiopus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas.
- apaļvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Aphanorhegma"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- grubuļlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases leskeju dzimtas ģints ("Pterigynandrum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- strupzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Amblyodon"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama.
- dzīparene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Paludella"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama.
- zaļastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases tēliju dzimtas ģints ("Myurella"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- pielāsēt Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
- pielāsot Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
- izlasīt Lasot saredzēt, uztvert.
- Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem.
- LPIAC Latgales patērētāju interešu aizsardzības centrs (reg.).
- Rūsiņš latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, minēts Indriķa hronikā, 1212. g. bija viens no Autīnes sacelšanās vadoņiem, uzņēmās Satezeles pils aizstāvēšanu un tur krita (sarunu laikā ar krustnešiem tīšām vai netīšām tika nošauts ar stopu).
- čačača Latīņamerikas tautu deja; sarīkojumu deja, kurā izmantoti šīs dejas elementi.
- Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas.
- bēgļu komitejas latviešu bēgļu apgādes organizācijas 1. pasaules kara laikā, pastāvēja no 1914. g. augusta līdz 1918. g. novembrim, kad to lietas pārņēma Padomju Krievijas Latviešu nacionālo lietu komisariāts.
- Atlantas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV Džordžijas štatā, Atlantas pilsētā, izveidojusies 20. gs. 60. gadu sākumā, bet 70. gados saruka, 80. gados Atlantā dzīvoja tikai \~50 sabiedriski aktīvu latviešu, kas uzturēja sakarus ar latviešu organizācijām ASV.
- Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss.
- pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona.
- ašgalvis Latviešu mitoloģijā - mājas aizsarggars akmens tēla veidolā.
- Maikats Latviešu mitoloģijā - mājas gars, mājas sargs, mirušais pirmsencis, arī Maikata.
- Laime latviešu mitoloģijā - mājas un tās svētības sargs, kas nakti pavada cilvēku mītnē, viņas iemīļotā vieta ir slieksnis, bet ar viņu nedrīkst dižoties.
- Krūma māte latviešu mitoloģijā ir vai nu Meža mātes pavārds, vai arī senāk bijusi kā atsevišķa krūmainas platības aizgādne, sargājot mājlopus no meža zvēru uzbrukumiem.
- Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons.
- Stompaku kauja latviešu nacionālo partizānu un LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (ITK) vienību kauja 1945. g. 2. martā, bet 3. marta naktī partizāni izlauzās no aplenkuma un izklīda apkārtējos mežos; 90. gados iekārota piemiņas vieta.
- Atsevišķā latviešu partizānu vienība latviešu padomju partizānu vienība, ko izveidoja 1942. g. novembrī Maskavas apgabalā no latviešiem, kas 1941. g. vasarā bija evakuējušies uz Krieviju, 1943. g. martā pārveidota par latviešu partizānu brigādi.
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
- pavasara rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā" (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē).
- pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot.
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
- lielā brūngalvīte Latvijā ļoti reti sastopama brūngalvīšu suga ("Prunella grandiflora"), aizsargājams augs.
- Biržu kauja Latvijas armijas vienību kauja P. Bermonta-Avalova karaspēku 1919. g. 17. oktobrī, Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā, kurā piedalījās 3. Jelgavas kājnieku pulka vienības un Jēkabpils apriņķa aizsargi, kam izdevās atsist bermontiešu uzbrukumu Biržiem pie Podvāzes tilta.
- LDPAB Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība.
- pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi.
- Kara ministrija Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas nosaukums 1922.-1940. g.
- Apsardzības ministrija Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas nosaukums no 1918. g. novembra līdz 1922. g., kad tā pārdēvēta par Kara ministriju.
- Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām.
- Viestura ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1938. g. 11. augustā, atjaunots 2004. g. 25. martā, piešķir par militāriem nopelniem, kā arī par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, karavīru audzināšanā un valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos.
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- aizsardzības ministrija Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno Satversmē, likumos un citos tiesību aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus valsts aizsardzības jomā.
- Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas.
- lauksardzene Lauksarga sieva.
- palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari.
- aizsargāšana laukuma daļas nosargāšana pret pretinieka uzbrukumiem
- reģistrētas partnerattiecības laulībai alternatīvs tiesisks pāra attiecību regulējums, kas nodrošina partneru tiesisko aizsardzību (piemēram, mantojuma saņemšana, sociālās garantijas).
- civilstāvokļa reģistri laulību noslēgšanas, dzimšanas un miršanas gadījumu reģistrēšanas pirmdokumenti dzimtsarakstu nodaļās.
- himonante Lauru rindas ģints ("Chimonanthus"), sala neizturīgi dekoratīvi krūmi, zied agri pavasarī pirms lapu plaukšanas.
- sublimācijas–diaftorēzes lavīna lavīna, kas rodas apstākļos, kad sniega slāņa apakšējā daļā veidojas irdens sarmas kristālu horizonts, kurš izraisa virsējā sniega slīdēšanu.
- dižlazda Lazdu ģints suga ("Corylus maxima"), dekoratīvs krūms ar dzeltenām skarām un brūnsarkanām lapām.
- Lohengrīns Leģendārs tā paša nosaukuma poēmas varonis, kas sarakstīta 13. gs. beigās.
- alfa leikocīts leikocīts, kas izšķīst, asinīm sarecot.
- bēta leikocīts leikocīts, kas nešķīst, asinīm sarecot.
- limfosarkoleikoze Leikoze ar kaulu smadzeņu un limfvadu sarkomatozu deģenerāciju.
- veidlējums Lējums (parasti metāla), kam ir sarežģītāka forma.
- piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu.
- akromelalģija Lēkmjveida sāpes locekļu distālajās daļās bez tūskas un apsarkuma.
- skatoloģiskā leksika leksika, kas sarunvalodā raksturo (ar vielmaiņu saistītos) organisma fizioloģiskos procesus.
- polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos); šīs dejas mūzika.
- sipahi Lēņa īpašnieki Osmaņu impērijā, kuriem par viņu valdījumā nodoto feodālo zemes īpašumu kopā ar noteiktu skaitu karavīru bija jākalpo jātnieku zemessardzes vienībās.
- lepromatozā lepra lepra, kurai raksturīga sarkanbrūnu mezglveida lepromu attīstība ādā, gk. uz sejas ("facies leonina"), kā arī acu un elpceļu augšdaļas gļotādās; rodas temperatūras, sāpju un taktilā anestēzija bojāto nervu (visbiežāk elkoņa, fibulārā un lielā auss nerva) inervācijas apvidos.
- zilganā leptogija leptogiju suga ("Leptogium cyanescens"), laponis tumšpelēks, lapveidīgs, aug uz koku stumbru apsūnojušās pamatnes; Latvijā aizsargājama.
- piesātinātā leptogija leptogiju suga ("Leptogium saturninum"), kuras lapoņa centrā melnas, graudainas izīdijas, apakšpusē rizoīdi; Latvijā aizsargājama.
- lēsens Lēsena zeme - sarkana, ļoti irdena purva zeme ar koku atliekām.
- divkrāsu lespedēza lespedēzu suga ("Lespedeza bicolor"), kas ir līdz 2 m augsts krūms ar violeti karmīnsarkaniem ziedu ķekariem, bargās ziemās tas apsalst, taču atjaunojas.
- bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojumu telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus un dzērienus.
- doblapu leženeja leženeju suga ("Lejeunea cavifolia"), kas ir aizsargājama, aug mitros lapkoku un jauktos mežos, gk. gāršā, vērī, mazs vienmājas augs; veido blīvas, tumšzaļas vai dzeltenzaļas velēnas uz lapkoku stumbriem, laukakmeņiem, nereti arī uz epifītiskajām lapu sūnām; Latvijā aizsargājama.
- avioceļojumu organizatora licence licence, kas jāiegūst ikvienai personai vai uzņēmumam, kas vēlas piedāvāt kompleksos ceļojumu pakalpojumus vai līgumreisa lidojumus, kas izveidota, lai aizsargātu ceļotājus gadījumos, kad uzņēmums tiek likvidēts.
- leduslīdakas Līdakas, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā).
- atledošana Lidmašīnu atledošana - lidaparāta korpusa atbrīvošana no apledojuma, ko veic īpaši iekārtotos laukumos lidostās īsi pirms lidojuma sākuma; lidaparāta korpusu apsmidzina ar siltu, glikolu saturošu līdzekli, lai atbrīvotu no ledus, sniega un sarmas.
- čarterlidojums Lidojums, ko veic pēc nomas līguma, ārpus regulāro reisu saraksta.
- parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni.
- purpura setkrēzija līdz 50-70 cm augsta telpu puķe, lapas līdz 18 cm garas un 3 cm platas, stublāji un lapas purpurvioletas, lapas virspusē ar zilganu apsarmi.
- anofelifugs Līdzeklis, kas aizbaida malārijas odus vai pasargā no to kodieniem.
- aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu).
- kulicifūgs Līdzeklis, kas aizsargā pret odiem.
- dekoagulants Līdzeklis, kas kavē asins sarecēšanu, samazinot recinošo vielu (koagulantu vai prokoagulantu) daudzumu.
- Aladina gredzens līdzeklis, kas pasargā no visa ļaunā.
- izolācija Līdzekļi un pasākumi, ar kuriem būvkonstrukcijas, un ēkas, kā arī iekārtas, aparātus u. tml. aizsargā pret nevēlamiem fizikāliem, ķīmiskiem faktoriem (ūdeni, siltumu, aukstumu, trokšņiem u. c.).
- skābekļa aprīkojums līdzekļu komplekts (skābekļa balons, skābekļa maska, regulējošā aparatūra un skābekļa padeves sistēma) apkalpes un pasažieru pasargāšanai no skābekļa nepietiekamības lidojuma laikā un no degšanas produktu iedarbības ugunsgrēka gadījumā.
- Lerchenfeldia flexuosa liektā sariņsmilga.
- Deschampsia flexuosa liektās sariņsmilgas "Lerchenfeldia flexuosa" nosaukuma sinonīms.
- nototēnija Liela asarveidīgo kārtas zivs, kas dzīvo galvenokārt antarktiskajos un subantarktiskajos ūdeņos.
- gorilla Liela auguma, brutāla izskata miesassargs, gangsteris u. tml.
- milzu zvaigzne liela diametra un lielas starjaudas zvaigzne; pēc temperatūras milzu zvaigznes var iedalīt sarkanajos milžos un dzeltenajos milžos.
- Lieldienas Liela diena - latviešu tradīcijā pavasara svētki, kad diena un nakts vienādā garumā; pavasara saulgrieži.
- Macrolepiota procera lielā dižsardzene.
- kuitala Lielā kuitala - tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius arquata", senāk "Scolopax major"), putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi, Latvijā sastopams reti, aizsargājams.
- saraine Liela ota ar samērā rupjiem sariem.
- sarene Liela ota ar samērā rupjiem sariem.
- sociālā makrosistēma liela sabiedriska sistēma ar augstu sarežģītības pakāpi, piemēram, valstiskas institūcijas, kuru darbība un tās rezultāts izpaužas valsts sociālajā politikā.
- sinklinorijs Liela sarežģītas uzbūves sinklināla tektoniskā struktūra, kas sastāv no ļoti daudzām mazākām krokām.
- makrosistēma Liela sistēma ar augstu sarežģītības pakāpi.
- studijas kinokamera liela un sarežģīta kinokamera, ko galvenokārt izmanto filmēšanai studijā, sevišķi – ierakstot dialogus.
- pilsēta liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības, aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi
- verza Liela, gara, sarežģīta lieta.
- jūras asaris lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās; sarkanais asaris.
- Viskūžu sala lielākā Latvijas ezeru sala (garums - 3 km, platums - 1,5 km) un dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Usmas ezerā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 309 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., izveidots, lai aizsargātu veco priežu audzi, retos augus un putnus.
- nacionālais parks lielāka teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dzīvniekiem, ģeoloģiskiem veidojumiem), dabas piemineklis, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
- Taganrogas līcis lielākais līcis Azovas jūras ziemeļaustrumu daļā, no jūras to atdala Dolgajas un Belosarajas strēle, garums — \~140 km, platums pie ieejas — 31 km, vidējais dziļums — \~5 m.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
- fulvoskābes lielmolekulāru, slāpekli saturošu organisko savienojumu grupa ar sarežģītu molekulāro uzbūvi; humusa sastāvdaļa.
- žūriņš Liels, iemūrēts katls vasaras virtuvē.
- kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm.
- dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m.
- lītaine vasara lietaina vasara.
- reifikācija Lietiskošana - sociālo attiecību pārvēršana cilvēka saražoto lietu vērtību attiecībās un cilvēka darba pielīdzināšana mašīnu darbam.
- budūc Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
- budūcs Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
- budūks Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
- dik Lieto atkārtojumā, lai attēlotu ātru skriešanu, īpaši sarunā ar maziem bērniem.
- absorbcijas lēca lieto brillēm acu pasargāšanai no noteikta garuma stariem.
- davai Lieto kā atvadu frāzi, nobeidzot telefonsarunu.
- jā Lieto, lai apstiprinātu sarunbiedra izteikto domu vai arī savu domu.
- ņam Lieto, lai atdarinātu ēšanas procesu (parasti atkārtojumā, sarunā ar bērniem).
- ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- hallo Lieto, lai atsauktos (parasti telefona sarunās); lieto, lai pievērstu kāda uzmanību.
- pa Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
- pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies; pa 2.
- paga Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies; pa 2.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
- saprasties Lieto, lai kam pievērstu īpašu sarunbiedra uzmanību.
- nu Lieto, lai pamudinātu sarunbiedru runāt, darīt ko.
- noi Lieto, lai pamudinātu turpināt sarunu, stāstīt tālāk.
- zināt Lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību.
- štie Lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību (iepriekš) teiktajam.
- štiekur Lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību (iepriekš) teiktajam.
- štie Lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību dzirdamajam.
- štiekur Lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību dzirdamajam.
- štie Lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību redzamajam; lūk kur.
- štiekur Lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību redzamajam; lūk kur.
- tien Lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību.
- pārlūkprogramma Lietojumprogramma, kas paredzēta datu bāzu, datņu sarakstu un tīmekļa WWW dokumentu izskatīšanai, lai atrastu lietotājam vajadzīgo informāciju.
- vēsture lietotāja izmantoto sistēmas _Gopher_ izvēlņu saraksts.
- komandkarte Lietotāja izvēlei piedāvājamo programmas komandu saraksts, kuru var izsaukt pēc vajadzības.
- vēsture Lietotāja nesen veikto darbību vai komandu saraksts.
- saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
- renširme Lietussargs; reiširme.
- širmis Lietussargs; saulessargs.
- braģītis Lietussargs.
- lietsargs Lietussargs.
- lietsega Lietussargs.
- lietširme Lietussargs.
- lītasargs Lietussargs.
- parasāns Lietussargs.
- parpele Lietussargs.
- rēgenširmis Lietussargs.
- reinširmis Lietussargs.
- reiširme Lietussargs.
- rējenširmis Lietussargs.
- rējširmis Lietussargs.
- širme Lietussargs.
- zonds Lietussargs.
- zoņķiks Lietussargs.
- zonts Lietussargs.
- Lietuvas statūti Lietuvas dižkunigaitijas tiesību kodeksi, pieņemti 3 redakcijās (1529., 1566. un 1588. g.), sarakstīti slāvu lietvedības valodā, vēlāk tulkoti poļu un latīņu valodā, ietvēra valststiesību, zemes tiesību, civiltiesību, krimināltiesību, procesuālo un ģimenes tiesību normas.
- Baubis Lietuviešu mitoloģijā - dievs, mājdzīvnieku sargātājs, ganu aizgādnis, kuram tika upurēti lopi.
- Gabija Lietuviešu mitoloģijā - uguns dieviete, kurai lūdza aizsardzību no ugunsgrēka, kaltējot graudus.
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus.
- niedru lija liju ģints suga ("Circus aeruginosus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama.
- lauka lija liju suga ("Circus cyaneus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama.
- kumbt Līkam kļūt, sarukt.
- likopīns Likopēns - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns.
- likopēns Likopens - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; pārtikas piedeva E160d (ekstrahē no tomātiem un rozā greipfrūtiem, var būt sintētisks, var būt ģenētiski modificēts), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā; likopīns.
- vākot Likt (grāmatai, burtnīcai) aizsargvākus, apvākus.
- nostādīt Likt kādu laiku atrasties (kur) un veikt noteiktu uzdevumu (parasti sargāt, novērot).
- aprucināt Likt sarauties, ierauties.
- sakrupināt likt sarauties, sarukt.
- izkupināt Likt sarecēt, sakupt.
- uzkupināt Likt sarecēt, sakupt.
- recināt Likt sarecēt.
- aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
- aizbildnība Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa (bērna vai garīgi slima cilvēka) personisko un mantisko tiesību aizsardzībai.
- operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
- ringulots Līkumots, saritināts.
- ringuļots Līkumots, sartitnāts.
- likumsargātājs likumsargs.
- balzamēšana Līķa apstrāde ar vielām, kas aizsargā ķermeņa audus no sairšanas.
- knifolija Liliju dzimtas dekoratīvs augs, dzimtene Āfrika, Latvijā audzē stādījumos, zālienos, ziedi vārpās sarkani, oranži, dzelteni, sārti, brūni.
- rūtainā fritilārija liliju dzimtas fritilāriju ģints suga ("Fritillaria meleagris"), 15-30 cm augsts sīpolaugs, Latvijā sastopama ļoti reti palieņu pļavās, aizsargājama.
- agapants Liliju dzimtas ģints ("Agapanthus"), daudzgadīgs augs Dienvidāfrikā; Eiropā audzē kā krāšnumaugu vasarā zālienā, pa ziemu vēsās augu mājās vai istabā.
- žagatiņa Liliju dzimtas ģints ("Maianthemum"), 10-20 cm garš augs ar maziem, baltiem smaržīgiem ziediem stāvā ķekarā un sarkanām ogām, Latvijā bieži skujkoku mežos, krūmājos, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- bokarneja Liliju dzimtas kokveida sukulents, savvaļā sastopams Centrālamerikā, stumbra pamatdaļa plata, pudeļveida paplašināta; pārziemo vēsās siltumnīcās vai dzīvokļos, vasarā novieto laukā, zālājos, skaits un īpatnējs krāšņumaugs.
- ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām lapām un lieliem, oranžsarkaniem zvanveida ziediem; tīģerlilija.
- klīvija Liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Clivia"), daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem.
- tīģerlilija Liliju suga ("Lilium tigrinum"), sīpolaugs ar nokareniem, lieliem, dzeltensarkaniem un melni punktētiem zvanveida ziediem.
- Sivašs Limānu sistēma Azovas jūras rietumos, Krimas pussalas piekrastē, platība - \~2560 kvadrātkilometru, garums - 112 km, no jūras to atdala Arabata strēle, krasti zemi, lēzeni, staigni, vasarā pārklājas ar sāls kārtu; par sivašiem sauc arī citus seklus, ar smilšu strēlēm no jūras atdalītus Krimas līčus.
- kāpuru līme līme, ko izmanto augu aizsardzībā līmes jostu apziešanai.
- limfangiosarkoma Limfangioma, kas kombinēta ar sarkomu.
- limfosarkoma Limfmezgla sarkoma; arī kaulu smadzeņu cilmes audzējs ar limfmezgla struktūru.
- timusdziedzeris Limfoeptiāls orgāns, labi attīstīts embrijiem un jauniem dzīvniekiem, vēlāk tas reducējas, 2-6 g. veciem bieži nav novērojams, piedalās limfocīta veidošanā, organisma aizsargreakcijās.
- Alšēnu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Jēkabpils novadā, 1 km uz ziemeļaustrumiem no Biržiem, derīgā slāņa augšējā daļā sarkanbrūns keramzīta māls, apakšējā daļā pelēkbrūns ķieģeļu māls.
- Kaltiķu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Kuldīgas novadā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Kuldīgas, derīgais slānis (tumšbrūns un sarkanbrūns horizontāli slāņots māls) vidēji 4,4 m biezs (1-10 m).
- sjenna Limonīta paveids - sarkanbrūns minerāls.
- izotera Līnija, kas kartē savieno vietas ar vienādu vidējo vasaras temperatūru.
- karseknis Linu audekla (pašausta) vasaras svārki.
- spīlas Linu audekls aizsardzībai pret sauli.
- spīle Linu audekls aizsardzībai pret sauli.
- spīlis Linu audekls aizsardzībai pret sauli.
- Lēzela lipare liparu suga ("Liparis loeselii"), Latvijā aizsargājama.
- propoliss Lipīga viela, ko bites sanes no lapu koku pumpuriem un kas palīdz aizsargāt bišu saimes ligzdu no kaitīgiem mikroorganismiem.
- asinsserums Lipīgu slimību dziedniecībā izmantots šķidrums, ko iegūst zirgam iepotējot slimības dīgļus un pēc kāda laika, kad izstrādājušās aizsargvielas, nolaižot asinis, no kurām atšķir serumu - sūkalas.
- teipings Līplentes joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām (uz muskuļiem, locītavām) vairākos slāņos, lai pasargātu iepriekš traumētu vietu no atkārtota bojājuma.
- konseptisms Literatūras stils 17. gs. Spānijā, kurā izpaudās renesanses mākslas "aristrokratizācija", galvenā uzmanība tika pievērsta literāro darbu formai (sarežģītas metaforas, negaidīti salīdzinājumi, vārdu spēle u. c.).
- liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks.
- Vecākā atskaņu hronika Livonijas 13. gs. vēstures avots, sarakstīts vidusaugšvācu valodas dzejas formā (12017 rindu), atspoguļo galvenokārt 13. gs. militārās norises Baltijā un Livonijas ordeņa darbība.
- Vartberges Hermaņa hronika Livonijas 13.-14. gadsimta vēstures avots, sarakstīta 14. gs. 70. gados latīņu valodā, aprakstīti notikumi Livonijā un tās kaimiņzemēs (gk. Lietuvā) no 12. gs. 2. puses līdz 1378. g., izmantoti gan Livonijas ordeņa arhīva dokumenti, gan vairākas 13.-14. gs. hronikas.
- Dortmaņa lobēlija lobēliju suga ("Lobelia dortmanna"), kas Latvijā vienīgā sastopama savvaļā un ir aizsargājama.
- sferofora Lodveida sferosfora - asku ķērpju klases kalīciju rindas suga ("Sphaerophorus globosus"), Latvijā konstatēta tikai Slīteres rezervātā uz egles stumbra pamatnes, aizsargājama.
- kombinētais lodziņš lodziņš, kas apvieno ievadlauka un sarakstlodziņa iespējas.
- ziņojumlodziņš Lodziņš, kas parādās displeja ekrānā kādas programmas izpildes gaitā un parasti informē par kļūdām vai brīdina par lietotāja veikto darbību iespējamām sekām. Sk. arī dialoglodziņš, sarakstlodziņš.
- jumta logs logs bēniņu vai mansarda izgaismošanai; konstrukcija var būt dažāda, to var iebūvēt ne tikai vertikālā plaknē, bet arī jumta slīpnē.
- bezvadu lokālais tīkls lokālais datoru tīkls, kura mezglu vai atsevišķu segmentu savienošanai izmanto radioviļņu vai infrasarkano staru tehnoloģiju.
- angiolupoīds Lokalizēts ādas sarkoīds ģīmja, sevišķi deguna ādā, parasti sievietēm; raksturīgs ar atsevišķu vai vairāku mīkstu, sārti violetu mezgliņu erupciju, kam gluda virsma, klāta teleangiektāzijām.
- darba koplīgums lokāls normatīvs akts – rakstveida vienošanās, ko uzņēmuma darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā, slēdz ar darba devēju par darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši par darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darbinieku sociālās aizsardzības jautājumiem.
- tautas saimniecības padome LSPR Tautas komisāru padomes institūcija 1919. g., kas koordinēja ar saimniecisko darbību saistīto tautas komisariātu darbu.
- lucis Lucītis (3) - neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
- ielūgt Lūdzot censties panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
- salūgt Lūdzot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
- drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa.
- luperkālijas Luperkāliji - seno romiešu pavasara svētki par godu faunam Luperkam, kas dod auglību un svētību.
- smaržene Lūpziežu dzimtas augu ģints ar sarkaniem smaržīgiem ziediem.
- skaistnātre Lūpziežu dzimtas ģints ("Coleus"), tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām, ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; raibnātre.
- vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi.
- vilkpēži Lūpziežu ģints, ar zvaniņa vai piltuves veida vainadziņu ar 4-5 gandrīz vienādiem galu lēveriem, 2 putekšnīcām, baltiem, iekšpusē sarkanpunktainiem ziediem.
- saudzēknis Luteklis, aizsargājamais.
- angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm.
- papilosarkoma Ļaundabīga, sarkomatoza papiloma.
- miksofibrosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no miksomatoziem, sarkomatoziem un fibromatoziem audiem.
- miksotibrosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no miksomatoziem, sarkomatoziem un fibromatoziem audiem.
- atkupināt Ļaut sarūgt (pienam).
- saracināt Ļaut uzrakņāt, sarakņāt.
- pārdrošs Ļoti drošs, drosmīgs; arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku).
- dedzīgs Ļoti dzīvs, spraigs (par sarunām, strīdiem).
- apkakles agāma ļoti iespaidīga, līdz 80 cm gara ķirzaka ("Chlamydosaurus kingii"), kas sastopama Austrālijā, iztraucēta tā izpleš savu koši sarkandzelteno kakla apkakli, atpleš koši sarkano muti, šņāc un šūpojas no vienas puses uz otru.
- uzliesmot Ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā.
- Zālamana spriedums ļoti izsvērts, gudrs spriedums; arī atjautigs sarežģītas lietas atrisinājums.
- dižakmeņi Ļoti lieli laukakmeņi, aizsargājamu dabas pieminekļu kategorija.
- sarkans kā biete (arī kā (vārīts) vēzis) ļoti nosarcis.
- sarkans (arī nosarcis) kā vārīts vēzis ļoti nosarcis.
- sarkans (arī nosarcis) kā (vārīts) vēzis (arī kā biete) ļoti nosarcis.
- sarkans kā biete ļoti nosarcis.
- nosarkst kā (vārīts) vēzis (arī kā biete) ļoti nosarkst.
- nosarkst kā vārīts vēzis ļoti nosarkst.
- nosarkst kā (vārīts) vēzis ļoti nosarkst.
- nosarkst kā biete ļoti nosarkst.
- dziļi nosarkt ļoti nosarkt.
- kā ķieģelis ļoti piesarcis, iededzis, sarkans.
- piesarkst kā biete ļoti piesarkst.
- piesarkst kā zemene ļoti piesarkst.
- agrotīkls Ļoti plāns materiāls, ko izmanto, piem., augu pārklāšanai agrā pavasarī.
- bezizeja Ļoti sarežģīta situācija, kurā nav iespējams pozitīvs atrisinājums.
- lizozīms Ļoti sarežģītas struktūras olbaltumviela, atrodama vistas olas baltumā, elpošanas ceļu, mutes dobuma gļotādās u. c; lizozīms aizkavē baktēriju augšanu, tās izšķīdina.
- Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu.
- kā dzīvu vardi norijis ļoti sarūgtināts.
- turēt stikla skapī ļoti saudzēt, lutināt, sargāt no kā grūtāka.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- ugunīgs Ļoti spilgts (parasti par ko sarkanu).
- piesarkt (arī nosarkt, sasarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) ļoti stipri nosarkt.
- pietvīkt (biežāk nosarkt, piesarkt, sasarkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) ļoti stipri nosarkt.
- sasarkt (arī nosarkt, piesarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausim) ļoti stipri nosarkt.
- nosarkt (arī piesarkt, sasarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausīm) ļoti stipri nosarkt.
- nosarkt līdz ausu galiem ļoti stipri, pār visu seju nosarkt.
- notvīkt līdz ausu galiem ļoti stipri, pār visu seju nosarkt.
- kā tāss ļoti vājš, sarāvies.
- pirmatnīgs Ļoti vienkāršs, nesarežģīts, arī nepilnīgs; primitīvs (2).
- disteleoloģija Mācība par nelietderību, kura norāda uz nelietderīgām parādībām dzīvo būtņu uzbūvē, dzīves veidā un ierašās, piem., rudimentāri (sarukuši) un darboties nespējīgi orgāni, kas organismam vairs neder vai ir pat kaitīgi (tārpveidīgais aklās zarnas piedēklis cilvēkam).
- mežaizsardzība Mācība par paņēmieniem, kā sargāt mežu no cilvēku nemākulīgas vai ļaunas rīcības, no kustoņu, putnu, slimību un kaitēkļu bojājumiem un kā novērst nelabvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmi uz mežu.
- izlaidums Mācību iestādes, kursu u. tml. nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
- projektu metode mācību sistēma, kuras ietvaros zināšanu apguve norisinās arvien sarežģītāku praktisku uzdevumu - projektu plānošanas un izpildes gaitā.
- neklātiene Mācīšanās mācību iestādes vadībā un pēc tās programmas ar sarakstes, TV, radio, datoru u. c. palīdzību, parasti kombinācijā ar dažu nedēļu intensīvām mācībām pasniedzēju tiešā vadībā.
- Šultesa madara madaru suga ("Galium schultesii"), Latvijā aizsargājama.
- trejdaļu madara madaru suga ("Galium trifidum"), Latvijā aizsargājama.
- trejziedu madara madaru suga ("Galium triflorum"), Latvijā aizsargājama.
- ferimagnētisms Magnētisma veids - magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā par magnētismu atbildīgie atomi veido vairākus magnētiskos apakšrežģus ar magnētiskiem momentiem, kas vērsti cits citam pretī, vai arī veido sarežģītāku telpisko orientāciju.
- tulpjukoks Magnoliju dzimtas ģints ("Liriodendron"), vasarzaļš koks, kura ziedi atgādina tulpes ziedu.
- auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle.
- cīrulītis Magoņu dzimtas ģints ("Corydalis"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem, \~90 sugu, Latvijā brīvā dabā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas.
- sirdspuķe Magoņu dzimtas ģints ("Dicentra"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- glaucija Magoņu dzimtas ģints ("Glaucium"), viengadīgi, divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, nezāles, ziedi dzelteni vai sarkani, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama retumis kā adventīvs augs.
- sēkleri Maģāru zemnieki Transilvānijā, kas no 11. gs. nometināti Karpatu ielejās pie kalnu pārejām, robežu apsardzībai pret rumāņiem.
- īstais mahagons mahagonu suga ("Swietenia mahagoni"), mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks Vidusamerikā, kura koksne - mahagonijs jeb sarkankoks - ir viena no iecienītākajām lietkoksnēm pasaulē.
- dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties.
- triangulīna Maija tārpu attīstības stadija, kāpuriņi ar asiem nadziņiem, kas mitinās uz pirmiem pavasara ziediem, ieķeras bites ķermeņa matiņos un nokļūstot stropā pārvēršas cirmenī, kas pārtiek no bišu periem un to barības.
- diskpaka Maināms disku bloks, kurš sastāv no vairākiem vienādiem cietiem magnētiskajiem diskiem un aizsargdiskiem.
- vērst (arī griezt) valodas (arī sarunu) uz citu pusi mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- priežuda Maizes krāsns priekšējā daļa, kur slaukot krāsni sarauš ogles.
- vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī.
- tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku.
- mājas tāfele mājas iedzīvotāju saraksts (šādas plāksnes veidā), kas parasti ir novietots kāpņu telpā.
- Udžungpandaga Makasara - pilsēta Indonēzijā ("Ujung Pandang"), Sulavesi salā, tās nosaukums 1971.-1999. g.
- sudrabainie mākoņi mākoņu veids 75-90 km augstumā, redzami tikai vasarā krēslas laikā, kad tos apgaismo Saule, atrazdamās 5-15 grādu augstumā zem horizonta; spīdošie nakts mākoņi.
- skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu.
- atlīdzība maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ.
- telefonsekss Maksas seksuālie pakalpojumi, ko klientam sniedz pa telefonu, piemērm, erotiskas sarunas veidā.
- biennāle Mākslas sarīkojums (festivāls, izstāde), kas regulāri notiek ik pēc 2 gadiem.
- kongo Mākslīga sarkana krāsviela.
- aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem).
- galaktofors Mākslīgs pups, ko uzliek zīšanas atvieglināšanai un krūtsgala aizsardzībai no iesprēgājumiem.
- ielaidne Makšķere plēsīgu zivju kā līdaku, asaru, foreļu u. c. ķeršanai; ūda.
- blitne Makšķeres paveids, ar ko ziemā zvejo asarus, ēsmai izmantojot metāla zivtiņas atdarinājumu.
- junkuriņi Makšķerēšanai lietotas sliekas: balti tārpi ar sarkanu galvu, kas dzīvo aiz priežu mizām.
- rambutāns Malaizijā augoša koku suga; šī koka auglis - sarkans, sarains, ar sulīgu mīkstumu.
- kakaokoks Malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Theobroma"), tropu koki (22 sugas) ar lielām lapām, sīkiem iesarkaniem ziediem, gurķveidīgiem, līdz 20-30 cm gariem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas).
- Vesna Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasaris" bijušais nosaukums.
- tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda.
- aizbildnība Mantas apsardzība pilsoņa prombūtnes laikā.
- mantojuma prasība mantinieka griešanās tiesā, iesniedzot prasības pieteikumu, lai aizsargātu savas mantojuma tiesības.
- mantojuma atklāšanās mantojums atklājas mantojuma atstājējam nomirstot - viņa nāves dienā, miršanas faktu un dienu apliecina miršanas apliecība, ko izsniedz dzimtsarakstu nodaļa pēc miršanas fakta reģistrācijas dienas.
- meža sicista māņlēcējpeļu dzimtas suga (“Sicista betulina”), mazs grauzējs, ķermeņa garums 6-8 cm, masa 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās.
- Kudovodižs Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - gars, mājas un ģimenes pavarda aizgādnis un sargātājs, kas sargā cilvēkus no slimībām.
- septiņpunktu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Coccinella septempunctata"), Latvijā sastopama ļoti bieži pļavās, mežos, laukos, dārzos, vaboles ķermenis ieapaļš, izliekts 5,5-8 mm garš, segspārni brūnsarkani ar 7 apaļiem, melniem plankumiem, ēd laputis, kuru kolonijas spēj "saost" >1 km attālumā.
- biešu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Subcoccinella vigintiquatuorpunctata"), sarkanbrūna vabole 3-4 mm garumā, uz virsspārniem 24 melni, daļēji saplūstoši punktveida laukumiņi, grauž biešu, spinātu, balandu, lucernas, āboliņa un neļķu lapas.
- timiāns Mārsils ("Thymus"), kam ir sīkas lapas, violeti iesarkani ziedi un ko izmanto par garšaugu.
- dienvidu mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë australis"), Latvijā aizsargājama.
- Buclers Mārtiņš Buclers - fotogrāfs, fotorūpnieks, izdevējs (1866.-1944. g.), Latvijas fotomākslas pamatlicējs, 1903. g. atvēris pirmo fotopreču veikalu Latvijā, sarakstījis pirmo fotografēšanas pašmācības grāmatu latviešu valodā, nodibinājis pirmo latviešu fotogrāfu biedrību.
- pavasarieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasari" iedzīvotāji.
- rotveilers Masīvs, spēcīgs suns ar melnu un brūnu (uz krūtīm) apmatojumu, izcils sargsuns; attiecīgā suņu šķirne.
- kamuflāža maskēšanas veids, kurā izmanto apvidus krāsām atbilstošu, plankumainu aizsargkrāsojumu.
- pretkorozijas mastika mastika, kas paredzēta metāla virsmu aizsardzībai pret koroziju, to uzklāj uz aizsargājamās virsmas plānas plēves veidā.
- prettrokšņa mastika mastika, kas paredzēta spēkratu salona aizsardzībai pret ārēju troksni. Ar prettrokšņa mastiku pārklāj salona grīdu un virsmas, kas atdala salonu no motora telpas un transmisijas. Prettrokšņa mastiku uzklāj uz izolējamās virsmas plēves veidā.
- aizrisnis Matējums, aizsargslānis.
- uzkrāšana Materiālās bagātības palielināšana, pievienojot tai daļu saražotā produkta, kas pārsniedz patēriņu attiecīgajā periodā.
- liesinātāji materiāli, ko ievada keramikas masā, lai samazinātu keramisko materiālu žāvēšanas un apdedzināšanas sarukumu; izmanto dabiskos (kvarcu, kvarca smiltis u. c.) un mākslīgos (šamotu, dehidratizētus mālus, ķieģeļu lauskas) liesinātājus.
- sabiedriskais patēriņš materiālo labumu un pakalpojumu patēriņš izglītībā, veselības aizsardzībā, zinātnē, valsts aizsardzībā.
- segmateriāls Materiāls (kā) pārsegšanai, pārklāšanai, arī aizsargāšanai.
- skaņizolācija Materiālu slānis, kas izveidots ēkas nesošajās un norobežojošās konstrukcijās telpu pasargāšanai no caurplūstošiem trokšņiem.
- konservēšana Materiālu, detaļu, mākslas darbu, ēku u. c. objektu apstrāde ar konservantiem, antiseptiskiem u. tml. līdzekļiem, lai pasargātu no bojāšanās; speciālu uzglabāšanas apstākļu radīšana.
- suseklītis Matu suka no stingriem cūku sariem.
- suceklis Matu sukājamais, kas pagatavots no kūlīšos sasietiem, ar sveķiem sastiprinātiem cūkas sariem.
- zalkšmauraga Mauragu suga ar 10-12 lapām pie stublāja, kas līdz ar to klātas lokveidīgi uz augšu paliektiem sarainiem matiņiem un nelielām galviņām.
- sarmauraga Mauragu suga, sarainā mauraga, ar 3-5 lapiņām stublāja apakšdaļā, kurām horizontāli atliekti, bieži sarkanbrūni, saraini matiņi, un nedaudz diezgan lielām galviņām.
- Foudia rubra Maurīcijas fodijs jeb melnsarkanais fodijs.
- cairnterrier Maza Skotijas terjera šķirne, agrāk tos izmantoja alu dzīvnieku medībās, apmatojums raupjš, krāsas dažādas (sarkans, smilšu krāsas, pelēcīgs).
- sardinella maza sudrabaini balta siļķu dzimtas jūras zivs, līdzīga sardīnei, bet ar gludu žaunu plātni.
- vokabulārs Maza vārdnīciņa, arī vārdu saraksts, kas pievienots hrestomātijai vai kādai mācību grāmatas nodaļai.
- cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu.
- nojumes veida mītnes mazas, vieglas pagaidu celtnes cūku turēšanai vasarā, lai aplokā pasargātu dzīvniekus no saules, vēja un lietus.
- defētisms Mazdūšības izplatīšana un veicināšana nopietnu politisku vai saimniecisku sarežģījumu gadījumos.
- pieēnot Mazliet apēnot, pasargāt no saules staru tiešas iedarbības.
- pierāt Mazliet sarāt, izrāt.
- apkupināt Mazliet saraudzēt, sarecināt.
- aprecēt Mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt).
- iesarkans Mazliet sarkans.
- pasakužināties Mazliet sarosīties ko darīt, uzsākt.
- ierūsēt Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
- paplest Mazliet, daļēji izplest (ko sakļautu, saritinātu u. tml.).
- parullēt Mazliet, daļēji sarullēt.
- pasēdēties Mazliet, neilgu laiku sēdēt kopā ar citiem (sarunājoties, arī klausoties ko u. tml.).
- ciņu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum caespitosum"), Latvijā reti sastopams un aizsargājams augs.
- zilvēders Mazs asaris.
- lollītis Mazs bērns; tas kas ir bezpalīdzīgs, kuru nepieciešams sargāt, aprūpēt.
- Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam.
- Delfīns mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Delphinus", saīsinājums "Del") starp Pegazu un Ērgli; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
- Bulta mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sagitta", saīsinājums "Sge") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja; spožu zvaigžņu nav, vislabāk novērojams vasarā.
- globulārais leikocīts mazs klejojošs limfocīts zarnu kriptu epitēlijā; satur pilienus, kas ar eozīnu krāsojas košsarkani.
- mazsareņi Mazsartārpi - posmtārpu klase; raksturīgākie pārstāvji ir sliekas, sīksliekas.
- oligochaeta Mazsartārpi.
- sīkslieka Mazsartārpu klases dzimta ("Enchytraeidae"), dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni, \~400 sugu, Latvijā varētu būt \~50 sugu.
- slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- stobriņtārps Mazsartārpu klases dzimta ("Tubificidae"), kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma, \~130 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu.
- branchiobdella Mazsartārpu klases ģints.
- tīrumslieka Mazsartārpu klases slieku dzimtas atsevišķu sugu grupa.
- allolobophora Mazsartārpu klases slieku dzimtas ģints.
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
- preventīvā medicīna medicīnas nozare, kas nodarbojas ar veselības veicināšanu un uzturēšanu, izsargāšanu no slimībām, nevarības un priekšlaicīgas nāves.
- higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību.
- dievlūdzējs Medniekprusaks ("Mantis religiosa") - 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs, 2010. g. vasarā vairāki īpatņi konstatēti Daugavpils apkaimē.
- mednis Medņu apakšdzimta - fazānu dzimtas putni ar druknu ķermeni, īsām, apspalvotām kājām, īsu kaklu un kailu, sarkanu laukumu virs acīm, 16 sugas, Latvijā sastopamas 4 sugas - rubenis, baltirbe, mednis un mežirbe.
- ienesums Medus, ko bites saražo noteiktā periodā.
- lietišķā mehānika mehānikas metožu izmantojums svarīgu un sarežģītu praktisku uzdevumu risināšanā ar aptuvenām analītiskām vai skaitliskām metodēm; praktiskā mehānika.
- prezervatīvs mehānisks pretapaugļošanās līdzeklis - gumijas uzmava, kas pasargā no seksuāli transmisīvajām un dažām citām slimībām un apaugļošanās.
- sarkangalvīte Meitene ar sarkanu cepurīti pasakās.
- sarkanmicīte Meitene ar sarkanu cepurīti pasakās.
- konsumante Meitene naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientu un vedina izmaksāt viņai īpaši dārgus dzērienus.
- Macrolepiota puellaris meiteņu dižsardzene.
- sarakt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakņāt (2).
- sarakņāt Meklējot ko (starp daudziem priekšmetiem), radīt, parasti viscaur, nekārtību; sarakt (3).
- slēpties Meklēt (kur) patvērumu, censties izsargāties (no kā).
- burito meksikāņu virtuves ēdiens: sarullēta pankūka (tortija), kas pildīta ar gaļu, sieru, dārzeņiem u. tml.
- smalkā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia elegantula"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Ežezera salās, Slīterē un citās vietās, tās lapoņa virspusē ļoti daudz cilindrisku izīdiju.
- sarkomelanīns Melanosarkomas melnais pigments.
- sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams.
- saru meldrs meldru suga ("Scirpus setaceus", arī "Isolepis setacea"), Latvijā aizsargājama.
- sakņmeldri Meldru suga ar vienatnīgām, reti pa 2 sakopotām, 3-6 mm garām vārpiņām, nešķeltām plēksnēm, 2-3 reizes par augli garākiem sariem.
- gobija Melnā gobija - zivju klases asarveidīgo kārtas jūrasgrunduļu dzimtas suga, melnais jūrasgrundulis ("Gobius niger").
- biešu spradzis melna vabole ar metālisku spīdumu 1,5-2,3 mm garumā, kāpuri pavasarī bojā biešu saknes, apgrauž arī biešu, griķu, skābeņu, rabarberu dīgstus.
- ortohromatiskā kinofilma melnbaltā kinofilma, kuras emulsija reaģē uz visu krāsu spektru, izņemot sarkano un oranžo daļu; izmanto pamatā speciālo efektu un melnbalto montāžas kopiju uzņemšanai.
- bomildrāna Melnbalti sīkrūtaina villaine ar sarkanām svītrām malās.
- sarkanmelns Melns ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkani un melni krāsu laukumi.
- piķa rūda melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu.
- miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
- himopapaīns Meloņkoka "Carica papaya" sulas ferments, kas sarecina pienu.
- Sibīrijas mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia sibirica"), Latvijā sastopama savvaļā, aizsargājama.
- daudzgadīgā mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria rediviva"), aug pamitru, ēnainu lapkoku mežu lakstaugs ar smaržīgiem ziediem skarās un plati eliptiskiem augļiem, Latvijā aizsargājama.
- lunātisms Mēnessērdzība jeb somnambulisms - apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
- pelēkā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. caesia") arī ir dekoratīvs koks, kura tumšzaļās skujas klāj pelēcīga apsarme.
- sindi Meotu cilts Tamaņas pussalā un Melnās jūras ZA piekrastē 1. gt. p. m. ē.; m. ē. sākumā asimilējās ar sarmantiem.
- Lielais mēris mēra epidēmija 18. gs. sākumā, sākās 1707. g. Ungārijā, 1709. g. izplatījās Polijā, 1710. g. janvārī konstatēti pirmie saslimšanas gadījumi Kurzemē, Liepājas apkārtnē, 1710. g. vasarā izplatījās arī Vidzemē, dažos apvidos dzīvi palikuši 4-16% iedzīvotāju.
- pierustēt mērcējot alkšņu mizu novilkumā krāsot sarkanīgā vai dzeltenīgā krāsā.
- sānziedu mēringija mēringiju suga ("Moehringia lateriflora"), Latvijā aizsargājama.
- trīvijs Merkurija, kā ceļu un ceļinieku apsargātāja nosaukums.
- mežsaimnieciskā ainava mērķtiecīgi apsaimniekots meža ainaviskais komplekss, kam raksturīga cilvēka veikta diferencēta kontrole vai uz mežu resursu racionālu izmantošanu vai aizsardzību vērsta iejaukšanās dabiskajā mežaudzes attīstībā.
- tēmīgs Mērķtiecīgs un piesardzīgs.
- bruņas Metāla (parasti tērauda) plāksnes, kuras izmanto kāda objekta aizsargāšanai.
- klāja klīze metāla apkalums uz peldlīdzekļa klāja pie bortiem, paredzēts, lai pasargātu pietauvojamos vai velkamos galus, klāju un klājmalu no berzes bojājumiem; atkarībā no uzdevuma klāja klīzes iedala vaļējās, slēgtās, taisnās un slīpās klīzēs.
- umbons Metāla apkalums vairoga vidusdaļā, kas aizsargāja karavīra roku no vairogu caururbjošiem triecieniem; Latvijā arheoloģiskos izrakumos atrasti arī no bērza māzerpuna darināti.
- enkurlīze Metāla apkalums, kas pasargā jahtas vai kuģa klāja malas no berzēšanās ar enkurķēdi, to izlaižot vai ieņemot.
- kirasas Metāla bruņas, kuras uzlika uz muguras un krūtīm, lai izsargātos no auksto ieroču triecieniem; 20. gs. sākumā kirasas vēl bija dažu armiju kavalērijā kā parādes formas tērpa piederums.
- alvošana Metāla izstrādājumu pārklāšana ar plānu alvas, alvas-svina, alvas-svina-cinka vai alvas-bismuta sakausējuma kārtiņu, lai aizsargātu virsmu no korozijas, vai sagatavotu lodēšanai.
- pakavs Metāla kalts lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
- niķelēšana Metāla priekšmetu virsmas pārklāšana ar plānu niķeļa kārtiņu, lai tos pasargātu no korozijas un padarītu glītākus.
- bruņas Metāla vai cita materiāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās aizsargātu.
- gumijošana Metāla, dzelzsbetona vai cita materiāla pārklāšana ar gumiju vai ebonītu, lai tos aizsargātu pret agresīvās vides iedarbību, koroziju, berzi.
- retie metāli metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta.
- karstlūzens Metāls, kas sarkankvēlē nav kaļams un velmējams, bet sadrūp, kamēr aukstumā apstrādājams ļoti labi.
- veidspiešana Metālu štancēšanas operācija, kurā, sagatavi vai pusfabrikātu vietēji deformējot, izgatavo sarežģītākas formas priekšmetus un detaļas.
- tanoforms Metilēna tannāta aizsargāts nosaukums, to pagatavo, iedarbojoties uz taninu ar formaldehidu sālsskābes klātbūtnē.
- metināšana ar infrasarkano starojumu metināšana, izmantojot infrasarkanā starojuma radīto siltumu.
- polimērmateriālu spiedienliešana metode precīzu dažāda lieluma (no 1-2 mm līdz 1,5 m) un sarežģītas konfigurācijas izstrādājumu iegūšanai no plastmasas (termoplasta, reaktoplasta, putuplasta) vai gumijas maisījuma.
- majeitika Metode, ko strīdos lietojis Sokrāts; māka ar uzvedinošiem jautājumiem likt sarunu biedriem atrast un formulēt jaunas atziņas, atspēkot nepareizus meklējumus.
- redukcionisms Metodoloģisks princips, saskaņā ar kuru sarežģītus procesus pilnībā vajadzētu izskaidrot ar vienkāršu procesu likumsakarībām.
- sistēmanalīze Metodoloģisku līdzekļu kopums, ko izmanto sarežģītu problēmu risināšanas sagatavošanai un pamatošanai.
- korozijaizsardzība Metožu un līdzekļu kopums metāla konstrukciju un izstrādājumu aizsardzībai pret koroziju.
- koloniālkaraspēks Metropoles karaspēks koloniju aizsardzībai.
- piparmētra Mētru suga ("Mentha piperita"), daudzgadīgs aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
- zarbia Mezgloti paklāji ar ģeometriskiem rakstiem sarkanu, zaļu un zilu toņu salikumā.
- meža apsaimniekošanas projekts meža apsaimniekošanas un izmantošanas pamatdokuments, ko izstrādā zvērināts taksators, lai nodrošinātu vides aizsardzību, racionālu meža apsaimniekošanu, kā arī nepārtrauktu un nenoplicinošu meža izmantošanu.
- kvadrāts Meža iedalījuma vienība mežniecības meža kopšanas, aizsardzības un izmantošanas darbiem.
- sicista Meža sicista - māņlēcējpeļu dzimtas suga ("Sicista betulina"), viens no vismazākajiem grauzējiem, ķermeņa garums - 6-8 cm, masa - 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- sarkanzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar rūsgansarkano plankumu zilā rīkles apvidus vidū.
- aizsargmežs Meža vai krūmāju josla, kas aiztur plūstošās smiltis, kā arī aizsargā krastus un nogāzes pret izskalošanu un nobrukumiem.
- sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte.
- kūrortu meži meži (ap kūrortiem) ar veselības aizsardzības un dziedniecības nozīmi.
- palieņu meži meži, kas veidojas lēni tekošu upju zemajos krastos, kas pavasaros periodiski applūst.
- aizsargājamie meži meži, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt vides aizsardzību.
- Pokaiņu mežs mežs Dobeles novada Naudītes pagastā Sesavas kreisajā krastā, aizņem \~100 ha lielu teritoriju ar sarežģītu reljefu, kas veido Pokaiņu paugurmasīvu.
- saudzējamais mežs mežs, kura apsaimniekošanā līdzvērtīgi jāsavieno vides aizsardzība un kokmateriālu ieguve.
- apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība (Latvijā līdz 1959. gadam), kas bija nodota viena mežsarga uzraudzībā.
- aprēda Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), ko pārzināja virsmežsargs.
- meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- meža kultūrdarbi mežsaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas saistīta ar meža vai nemeža zemju apmežošanu: augsnes sagatavošana, koku sēšana, stādīšana, ierīkoto meža kultūru agrotehniskā kopšana, vajadzības gadījumā papildināšana un aizsardzība pret slimībām, kaitēkļiem un meža dzīvnieku bojājumiem.
- mežsardziene Mežsardzene.
- mežsardzīša Mežsardzene.
- mežsargmāja Mežsarga māja, mežsarga saimniecība.
- mežkungmuiža Mežsarga māja.
- mežsardzene Mežsarga sieva.
- lesnieks Mežsargs.
- mežasargs Mežsargs.
- mežkungs Mežsargs.
- civilā aizsardzība miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- vaislas kondīcija miesas stāvoklis, kad ķermenī uzkrāts tik daudz barības vielu, ka organisms var enerģiski darboties, bet ir pasargāts no aptaukošanās.
- gvarde Miesassardze.
- trabants Miesassargs, arī pavadonis.
- apsardznieks Miesassargs, zaldāts, kas kalpo miesassardzē.
- satelīts Miesassargs; bruņots (piemēram, augstmaņa) pavadonis.
- bodigārds Miesassargs.
- krāsu miešķis miešķu suga ("Asperula tinctoria"), Latvijā aizsargājama.
- Setaria verticillata mieturainā sarene.
- greizknābīša mietvācelīte mietvācelīšu suga ("Hymenostylium recurvirostrum"), Latvijā aizsargājama.
- čemurziežu-kārklu laputs migrējošas laputu sugas, kuru starpsaimnieks ir kārkli (pavasarī), bet vasarā pārceļotājas mātītes atrodamas uz dažādiem savvaļas un kultivētiem čemurziežiem.
- ģimenes konference mikrolīmeņa prakses metode sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem, viens no ģimenes sapulces veidiem, kam raksturīga ģimenes locekļu un institūciju pārstāvju (piemēram, sociālais darbinieks, policijas darbinieks, bērnu tiesību aizsardzības pārstāvis) tikšanās, lai pieņemtu kopīgus lēmumus problēmu risināšanai.
- miofibrillas Mikroskopiski pavedieni, kas iet pa gludo un šķērssvītroto muskuļu šķiedrām un regulē muskuļu saraušanos; saraušanās pavedieni.
- zemā mīkstpene mīkstpieņu suga ("Sonchus humilis"), Latvijā aizsargājama.
- maša mīksts matracis, kas pasargā sportistu no sasišanās, krītot no sporta rīka vai lecot.
- sangīna Mīksts, brūngani sarkans zīmulis bez ārējā apvalka.
- lakatiņi Mīksts, sarkanīgs ādas krokveida veidojums dažu putnu (piemēram, gaiļu, vistu) pakaklē.
- jūrmalas miķelīte miķelīšu suga ("Aster tripolium"), Latvijā aizsargājama.
- sarkanā miliārija miliārija ar sarkanām papulām, rodas stipras svīšanas rezultātā sviedru dziedzeru aiz-sprostojuma dēļ.
- žubināties Mīlīgi, draudzīgi sarunāties.
- robežsardze militāras vienības valsts robežas apsargāšanai.
- aizsardzība militāri pasākumi un līdzekļi aizsargāšanai, nodrošināšanai
- sargmainis Militārpersona (sardzes sastāvā), kas posteņos nostāda un maina sargus.
- kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu.
- raibais Militārpersona, zemessargs, kas tērpies raibā formā.
- eskorts Militārs konvojs, sardze.
- patruļdienests Militāru pasākumu sistēma kādu militāru objektu vai karaspēka pārvietošanās maršrutu pastiprinātai apsardzei, arī kārtības uzturēšanai.
- patruļa Militāru, bruņotu vai civilu cilvēku grupa, kas uztur kārtību vai apsargā kādu teritoriju veicot tās apgaitu.
- Argoss Milzis ar 100 acīm, kuru dieviete Hēra, Zeva sieva, pielika par sargu karaļmeitai Īo, Zeva mīļākai.
- trauslkājods Milzu trauslkājods - trauslkāju dzimtas suga ("Pedicia rivosa"), Latvijā aizsargājama.
- mimētisms Mīmikrijas veids, kas izpaužas kāda dzīvnieka līdzībā ar kādu citas sugas dzīvnieku, kurš šādā vai tādā veidā ir no ienaidniekiem pasargāts, piem., dzeguzes līdzība ar vanagu, stiklspārņu tauriņa līdzība ar lapseni u. c.
- kautrā mimoza mimozu suga ("Mimosa pudica") ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas (aizsargreakcija pret stiprām tropu lietusgāzēm).
- polihalīts Minerāls baltā, iesarkanā, iedzeltenā vai pelēkā krāsā, ko kopā ar citiem kālija minerāliem lieto kālija mēslošānas līdzekļu gatavošanai.
- glauberīts Minerāls, bez krāsas, iesarkanā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, ūdenī pa daļai šķīst.
- langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai.
- cinkīts Minerāls, sarkanā cinka rūda (cinka oksīds), bieži ar mangāna piemaisījumu; no tā iegūst cinku.
- villemīts Minerāls, sarkanas vai zaļas krāsas, cinka savienojums ar kramskābi.
- bornīts Minerāls, sarkans, veido hidrotermālas atradnes, vara rūda.
- eidialīts Minerāls, sārts, aveņsarkans, brūns vai dzeltens, no tā iegūst cirkoniju.
- prustīts minerāls; gaiši sarkana sudraba rūda.
- volframāti Minerālu klase, volframskābes sāļi; dzeltenīgi, sarkanbrūni līdz melni, reti - bezkrāsaini, gk. hidrotermāla ģenēze; volframa rūda.
- spineli Minerālu, oksīdu grupa; sarkanais spinels ir dārgakmens.
- Hygrocybe miniata mīnijsarkanā stiklene.
- 15. maija valsts apvērsums ministru prezidenta K. Ulmaņa vadītas Latvijas politiķu grupas un armijas un Latvijas aizsargu organizācijas vadības pārstāvju organizēts valsts apvērsums 1934. g. 15. maijā.
- iemirdzēties Mirdzot parādīties (acīs) - par asarām.
- kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapu svētki.
- kapu svētki mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapusvētki.
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls.
- māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā, kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.
- zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
- likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta.
- sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa.
- koksnes piesūcināšana ar difūzijas paņēmienu mitras koksnes apstrāde vai piesūcināšana ar ūdenī šķīstošiem aizsarglīdzekļiem difūzijas ceļā.
- teicis Mitrs meža ceļš pavasarī.
- cortex Miza; anatomijā ārējā, pelēki sarkanā smadzeņu kārta (kortikālviela).
- mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos.
- mižģu Mižģu mežģiem - sajaukt, sarežģīt.
- handsfrī Mobilā tālruņa lietošanas sistēma (brīvroku iekārta, no angļu "hands free"), kad saruna notiek, nevis turot tālruni rokā, bet ar austiņu un mikrofona palīdzību, neizmantojot rokas, kas ir svarīgi, piemēram, vadot automašīnu.
- sēklu kodināšanas mašīna mobila vai stacionāra iekārta mitrai, pusmitrai vai sausai sēklu apstrādei ar ķimikālijām, lai sēklu pasargātu no slimībām un kaitēkļiem.
- līdzsavienojums Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kas ļauj uzsāktas sarunas laikā uzzināt par citiem ienākošiem izsaukumiem pārslēgt savienojumu, neizvienojot iepriekšējo.
- šeiks Moderna angļu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 vai 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- universālais montāžas galds moderna un sarežģīta montāžas iekārta, ar kuru var montēt skaņu un attēlu gan kopā, gan atsevišķi 8, 16, 35, 70 mm filmām.
- viderlači Modernāku deju nosaukums vecāku cilvēku sarunā 19. gs.
- vigilance modrība, piesardzība.
- Argoss Modrīgs sargs.
- Kerbers modrs un nikns sargs.
- cerbers Modrs un nikns sargs.
- Args Modrs, nenogurstošs sargs.
- Arguss Modrs, nenogurstošs sargs.
- dzerens Mongolijas gazele, antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Procapra gutturosa"), dzīvo gk. Centrālāzijā, aizsargājams dzīvnieks.
- sarkanzaļzilais monitors monitors, kas sarkanās, zaļās un zilās krāsas signālus no datora pievada tieši katodstaru lampai, neizmantojot dekodētājus.
- solilokvijs Monologs, saruna pašam ar sevi.
- miosatelīts Mononukleāra kambija šūna; pieguļ šķērssvītroto muskuļškiedru virsmai un atrodas zem sarkolemmas.
- avota montija montiju suga ("Montia fontana"), Latvijā aizsargājama.
- nogatavošanās Morfoloģisku un bioķīmisku pārmaiņu kopums augļos, kuru rezultātā sēklā attīstās dīglis, bet augļapvalks iegūst sēklas izplatīšanas un aizsargāšanas spēju.
- rolleris motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem; motorollers
- motorollers Motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem.
- murīt Mudžināt, sarežģīt.
- histiocīti Mugurkaulnieku (arī cilvēku) irdeno saistaudu šūnas; organismā veic aizsargfunkciju.
- mugurkauls Mugurkaulnieku skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
- lufars Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas suga ("Pomatomus saltatrix"), liela zivs (Atlantijas un Indijas ok., Melnajā un Azovas jūrās) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni, garums - līdz 115 cm, masa - līdz 15 kg.
- fess Muhamedāņu galvassega: sarkana apaļa cepurīte ar pušķi.
- muitas tarifs muitas likmju sistemātisks saraksts.
- osteosarkomatoze Multipla osteosarkoma.
- melanosarkomatoze Multiplas melanosarkomas veidošanās dažādās ķermeņa daļās.
- leikosarkomatoze Multipli sarkomatozi audzēji ar leikotisku asinsainu.
- vecuma angioma multipli, sīki, rubīnsarkani mezgliņi, galvenokārt uz sejas un lūpām, nereti arī uz vidukļa un locekļiem; paralēli kapilāriem ir akantoze, hiperkeratoze un papilomatoze.
- nemierīgs miegs murgains, saraustīts miegs.
- burties Murmināt, klusu sarunāties; darīt ko tādu, kas šķiet dīvains.
- mušains Mūsains, ar vasaras raibumiem.
- čuras Mūsainums; vasaras raibumi.
- miosatelitocīts Muskuļa pavadšūna, t. s. miosatelīts, mononukleāra kambija šūna; pieguļ šķērssvītroto muskuļškiedru virsmai un atrodas zem sarkolemmas.
- sarkosporīdiji Muskuļsporaiņi, sporaiņu kārta, kurā ietilpst sarkocistu ģints; tie ir zīdītāju, putnu un rāpuļu šķērssvītrotās muskulatūras parazīti.
- miozīns Muskuļšķiedru olbaltumviela, viela, kas nodrošina muskuļu saraušanos.
- miosarkoma Muskuļu sarkoma; sarkomatozi deģenerēta mioma.
- hidžaba Musulmaņu sieviešu plīvurs, lakats vai šalle, kas pasargā no svešinieku skatieniem.
- koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma, dziļš saturs.
- repertoārs Mūzikas vai dramatisku gabalu saraksts, kurus izrāda teātrī pa noteiktu laiku.
- mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
- jamaikieši Nācija, Jamaikas pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Lielbritānijā, ASV, Nikaragvā, Kostarikā; runā angļu valodā (sarunvalodā - jamaikiešu dialekts); ticīgie - gk. protestanti.
- NAA Nacionālā aizsardzības akadēmija.
- Aideilijas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Idalia National Park_), Kvīnslendas vidusdaļā, izveidots 144000 hektāru akāciju (gk. _Acacia aneura_) un eikaliptu mežu un krūmāju aizsardzībai un saglabāšanai.
- Pripetes nacionālais parks nacionālais parks Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labajā krastā, platība – 607 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g. (kā rezervāts), lai izstrādātu Baltkrievijas Poļesjes kompleksu dabas aizsardzības metodes, pētītu meliorācijas ietekmi Poļesjas zemienē.
- Apo nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās (_Mount Apo National Park_), izveidots Apo vulkāna apkārtnes faunas un floras aizsardzībai.
- Kamarga Nacionālais parks Francijas dienvidos, Ronas deltā, platība 720 kvadrātkilkometru, dibināts 1967. g. (rezervāts no 1928. g.), flamingu kolonija (lielākā Eiropā), gājputnu apmešanās un ziemošanas vieta, aizsargā bebrus un savvaļā pārgājušos zirgus un vēršus.
- Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m.
- Brekonbīkonsu nacionālais parks nacionālais parks Lielbritānijā ("Brecon Beacons"), Velsas dienvidaustrumos, platība - 1333,8 kvadrātkilometru, dibināts 1957. g., aizņem Kembrianu kalnu sarkanā smilšakmens masīvu (augstums - līdz 887 m vjl.), korē augstie kūdras purvi, virsāji, nogāzēs un ielejās meži.
- Ajubijas nacionālais parks nacionālais parks Pakistānas ziemeļu daļā (_Ayubia National Park_), Haibaras Pahtūnhvas provincē, uz ziemeļrietumiem no Islāmābādas, izveidots mērenās joslas mežu aizsardzībai.
- Abiseo upes nacionālais parks nacionālais parks Peru, Sanmartina reģionā, izveidots lai aizsargātu šim Andu reģionam raksturīgo faunu un floru; 2500-4000 metru augstumā atklātas vairāk nekā 30 pirmsinku sabiedrības dzīvesvietas, kur tiek veikti arheoloģiskie pētījumi.
- Azovas-Sivaša nacionālais parks nacionālais parks Ukrainas dienvidu daļā, Azovas jūras piekrastē, ietilpst Obitočnajas zemes strēle, Birjučas, Kujuktukas un Čurjukas sala, platība 85 kvadrātkilometri sauszemes un 252 kvadrātkilometri Azovas jūras akvatorijas, dibināts kā rezervāts 1927. g. lai aizsargātu pirmatnējās solončaku stepes, niedrājus salās un pussalās, gājputnu apmešanās vietas.
- Pelistera nacionālais parks nacionālais parks Ziemeļmaķedonijas dienvidos, dibināts 1949. g. kā tautas parks, lai aizsargātu priežu, dižskābaržu, ozolu mežus, alpīnās pļavas, un tur sastopamās ģemzes, stirnas un brūnos lāčus.
- NAP Nacionālās aizsardzības pārvalde (Japānā).
- zonderkomanda Nacistiskās vācu okupācijas varas 1941. g. vasarā un rudenī izveidota Drošības dienesta speciālo uzdevumu vienība; tādas tika veidotas no brīvprātīgajiem vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā bija vairākas vienības, zināmākā no tām "Arāja komanda".
- pēds Naga forma, kas vispilnīgākā izveidojumā novērojama pārnadžu un nepārnadžu dzīvniekiem, piem., zirgam, kur naga plātne apņem pirkstgalu gandrīz visapkārt, ieslēdz arī sarukušo pamatni un pirksta spilventiņu.
- spuldzes Nagleņziežu (neļķu) ģints ar kopā saaugušām kauslapiņām, 2 daļās šķeltām, baltām vai sarkanām ziedlapiņām, spilvotu kausiņu, pieczobainu auglīti.
- nahu-dagestāniešu Nahu-dagestāniešu valodas - kaukāziešu valodu saimes valodu grupa, bagāts konsonantisms, morfoloģijā vārdu klases kategorija, sarežģīta locījumu sistēma (ir vairāki lokatīva locījumi), ergatīva konstrukcija.
- karagūsteknis naidnieka militārpersona vai tam pielīdzināta persona, tātad kombatants, kas ir pretinieka sagūstīta un kas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par apiešanos ar karagūstekņiem bauda noteiktu aizsardzību un humānu apiešanos.
- kaulīnija Najādu dzimtas ģints ("Caulinia"), maigi, trausli, ūdenī iegrimuši viengadīgi augi, lapas šauri lineāras, ar sīkzobainu malu, īsu maksti un austiņām, 45 sugas, Latvijā 2 sugas, abas aizsargājamas un ļoti reti sastopamas.
- jūras najāda najādu suga ("Najas marina"), Latvijā aizsargājama.
- sīkā najāda najādu suga ("Najas tenuissima"), Latvijā aizsargājama.
- nākampavasar Nākamajā pavasarī.
- nākamvasar Nākamajā vasarā.
- nākošpavasar Nākošajā pavasarī; nākampavasar.
- nākošvasar Nākošajā vasarā; nākamvasar.
- nāciņāt Nākt (parasti sarunā ar bērniem).
- velndiegi Nakteņaugu ģints, krūmi ar sarkanām ogām, slaidiem, nokareniem zariem, apmalē veselām lapām, piltuves veidīgu, violeti sarkanu vainadziņu.
- līcija Nakteņu dzimtas ģints ("Lycium"), mūžzaļš vai vasarzaļš, dzeloņains dekoratīvs krūms ar sīkiem ziediem, \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugs audzēta 1 suga, kas vietām pārgājusi savvaļā.
- tomāts nakteņu dzimtas ģints ("Lycopersicon"), lakstaugs ar augstu zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem.
- vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām.
- puķtabaka Nakteņu dzimtas krāšņumaugs, savvaļā aug Brazīlijā, kultivē kā viengadīgu; 60-100 cm augsts augs ar baltiem vai sarkaniem stobrveida ziediem, kas dienā aizveras, vakaros atveras, ar stipru specifisku smaržu.
- bebrukārkliņš Nakteņu suga ("Solanum dulcamara"), puskrūms ar violetiem ziediem un sarkanām ogām.
- naktēt Naktī stāvēt sardzē.
- klabyns naktssarga klabatas.
- varde Naktssarga saimniecības apgaita.
- tarksis Naktssarga tarkšis.
- pļera Naktssarga tarkšķis, klabeklis.
- pļerra Naktssarga tarkšķis, klabeklis.
- varde Naktssarga tarkšķis.
- baldaha Naktssargs.
- balģa Naktssargs.
- dubaks Naktssargs.
- naktsvakte Naktssargs.
- naktsvakts Naktssargs.
- rundzinieks Naktssargs.
- vardātājs Naktssargs.
- vardnieks Naktssargs.
- peļauši Naktssikspārņi - sikspārņu dzimtas ģints, ķermeņa garums - 3,5-8,5 cm, spārni plati un strupi, ausis vidēji lielas, entomofāgi, \~80 sugu, Latvijā 5 sugas, kas ir retas vai ļoti retas, visas aizsargājamas.
- Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā).
- gaura Naktssveču dzimtas ģints ("Gaura"), dekoratīvi, graudzālēm līdzīgi, graciozi izliekti augi ar sarkaniem plankumiem uz lapām, var audzēt starp bruģakmeņiem vai oļiem saulainā vietā vai pusēnā.
- mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule.
- čore Nama čukurs, liektais dzirkšņu aizsargs virs pavarda.
- sekstainais nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum crystatum"), Latvijā aizsargājama.
- ķirurģiskā narkoze narkoze, kuras uzdevums ir pasargāt no sāpju sajūtu uztveršanas operējamo cilvēku un radīt viņa nekustīgumu, muskulatūras atslābumu.
- sarža Nātna auduma sējuma veids - četrnīšu trinītis; šādi austs audums; sarzis (2).
- rēdens Nātni vasaras svārki.
- gobaugi Nātru rindas dzimta ("Ulmaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi ar vienkāršām, veselām, asimetriskām lapām, ziedi viendzimuma, sīki, 16 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 1 ģints, 2 sugas.
- zīdkokaugi Nātru rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi kokaugi ar piensulu, retāk lakstaugi, lapas dažādas pat vienā kokā, ar pielapēm, 60 ģinšu, >1500 sugu.
- Vasaraudziškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants latgaliski.
- Vasargeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants latgaliski.
- Vasaraudziškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants.
- Vasargeliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants.
- Vasargelišķi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants.
- Lauku celtnieks Naujenes pagasta apdzīvotās vietas “Vasarnīcas” bijušais nosaukums.
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- apmale Ne pārāk augsta margsiena, kas stiepjas visapkārt kokpitam, lai pasargātu to no pieliešanas; uz lielākām jahtām šī apmale izveidota kā kajītes ārsienu turpinājums.
- vašborts Ne pārāk augsta uzmale (margsiena), kas stiepjas visapkārt kokpitam, lai pasargātu to no pieliešanas; uz lielākām jahtām šī apmale izveidota kā kajītes ārsienu turpinājums.
- pakalnu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga ("Myosotis ramosissima"), Latvijā sastopama samērā reti un aizsargājama
- sīkziedu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga (“Myosotis sparsiflora”), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, viengadīgs lakstaugs, stublājs līdz 35 cm augsts, ar noliektiem matiņiem
- papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
- psihes aizsardzības mehānismi neapzināti psihes procesi, kas pasargā Ego no iekšējiem konfliktiem un mazina negatīvu, nepanesamu impulsu radītos trauksmes draudus.
- rūsganans nedaudz iesarkans, ruds.
- pakupt Nedaudz sarecēt (par pienu).
- pieviebt Nedaudz, uz īsu brīdi saraukt vai aizvērt.
- tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki.
- Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki.
- Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots.
- tramīgs miegs nedziļš, saraustīts miegs.
- dzeltenās lapas neformāls interneta pakalpojumu un pakalpojumu sniedzēju saraksts (datu bāze), kurā iekļauta informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem un piekļuvi tiem.
- klientu tops neformāls mutvārdu vai rakstisks saraksts, kurā ietverti klienti, kas kādā institūcijā vai organizācijā tiek uzskatīti par īpaši apgrūtinošiem viņu attieksmes vai uzvedības dēļ (pret šādiem klientiem jāizturas ar īpašu uzmanību, īpaši piesardzīgi).
- iesisties (arī iešauties) vidū (arī starpā) negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā.
- iesisties starpā (arī vidū) negaidīti, pēkšņi pārtraukt kādu sarunu vai darbību ar savu runu vai darbību
- saņergt Neglīti saraukt, savilkt.
- repuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu); tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to dalām).
- rēpuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu); tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to dalām).
- njam-njami Nēģeru cilts Vidusāfrikā apvidū pie Ubangi upes (Kongo pieteka) iztekas, sarkanbrūnu ādas krāsu.
- pazaudēt Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko).
- Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu.
- Kauss neievērojams zvaigznājs (latīņu "Crater", saīsinājums "Crt"), atrodas uz dienvidiem no debess ekvatora, blakus Krauklim; Latvijā redzams pavasara vakaros.
- paasarot Neilgu laiku, mazliet asarot.
- paburties Neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
- pasarkt Neilgu laiku, mazliet sarkt.
- angiopātiskā neiropātija neiropātija, ko izraisa to asinsvadu bojājums, kuri nodrošina nervu asinsapgādi; parasti sistēmiska dažādu slimību, piem., sarkanās vilkēdes, reimatoīdā artrīta, sklerodermijas u. c. komplikācija.
- lapegle Neīstā lapegle - priežu dzimtas ģints ("Pseudolarix"), vasarzaļi dekoratīvi koki ar krāšņām krāsām rudenī.
- ketosteroīds Neitrālo steroīdu grupas apzīmējums, kurā ir ketogrupa pie 17. oglekļa atoma; tā dod raksturīgu sarkanu krāsu ar m-dinitrobenzolu alkāliskā šķīdumā; virsnieru garozas un dzimumdziedzeru steroīdu metabolīti.
- izņukāt Nekārtīgi griežot sarobot.
- sačukstīt Nekārtīgi, neglīti (ko) sarakstīt; sačukāt.
- sačukāt Nekārtīgi, neglīti (ko) sarakstīt.
- viļņainā nekera nekeru suga ("Neckera crispa"), Latvijā aizsargājama.
- cinobrsarkanā nektrija nektriju suga ("Nectria cinnabarina"), kas bieži atrodama uz lapkoku un krūmu stumbriem un zariem; izraisa lapkoku sarkankārpainību.
- sniega palikas nekustīgi sniega, firna un ledus sakopojumi vietās, kas pasargātas no vēja un tiešas saules staru iedarbības, saglabājas ilgāk par apkārtējo sezonālo sniega segu.
- grūtības nelabvēlīgi apstākļi, sarežģījumi.
- kļūmīgs Nelabvēlīgs, sarežģīts, arī liktenīgs, nelaimīgs (piemēram, par apstākļiem, situāciju).
- pikets Neliela (apbruņotu karavīru, kārtības sargu u. tml.) grupa apsardzei, kārtības uzturēšanai.
- punkts neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
- Krustpils sala neliela akumulatīva, neapdzīvota sala Daugavā, Jēkabpils teritorijā. garums — 500 m, platums — līdz 100 m, pilsētas masu pasākumu vieta, pavasarī, ledus sastrēguma laikā applūst; Ādamsona saliņa.
- ierakstīšanas aizsagbīdnis neliela atvere 3,5 collu disketes plastmasas apvalka stūrī, ko izmanto, lai aizsargātu disketi pret nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var radīt vajadzīgo datu zudumu. Ja atvere nav aizklāta ar bīdni, kas speciāli ierīkots disketes plastmasas apvalkā, diskete pret ierakstīšanu ir aizsargāta.
- dzelztiņa Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
- dzelztiņš Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
- ķuģītis Neliela kaudze ar sienu vai vasarājiem.
- tupesītis Neliela kaudze siena vai vasarāju; ķuģītis.
- eipireksija Neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās infekcijas slimības sākumā, organisma aizsargreakcija.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta celtne, arī augu veidojums (piemēram, dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
- kurzulis Neliela, čokurā sarāvusies būtne.
- dievsunītis Neliela, sarkanīga vabole.
- ballīte nelielas viesības, sarīkojums (parasti šauram personu lokam).
- pārkaras Nelieli, kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek siena kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus.
- pārkari Nelieli, pie galotnēm kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek (siena) kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus.
- bābiņa Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
- bābīna Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
- bābiņš Neliels (auzu) kūlis; (uzsliets) linu saišķis; arī saslieta (vasarāju) kopiņa.
- kokerspaniels Neliels angļu medību suns ar mīkstu, garu apmatojumu un garām ausīm, kas nokarājas; melns, sarkans vai brūns.
- Ziemeļu Vainags neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Borealis"; saīsinājums "CrB") uz dienvidiem no Herkulesa, spožākā zvaigzne (α) - Gemma; Latvijā novērojams pavasarī.
- Mazais Lauva neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Leo Minor", saīsinājums "LMi") starp Lauvu un Lielo Lāci, spožu zvaigžņu nav, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- niedrcālis Neliels griežveidīgo kārtas putns ar sarkanbrūnu, melnbalti plankumotu muguru un zaļu knābi.
- sargkuģis Neliels karakuģis, kas paredzēts transportkuģu un citu karakuģu aizsargāšanai.
- ielīcis Neliels krasta līnijas ieliekums, ko no viļņiem aizsargā zemesragi, nērijas vai salas.
- dzeguškumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu; dzeguskumāss.
- dzeguskumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu.
- lauku kapela neliels muzikantu ansamblis, kas spēlē lauku svinībās, sarīkojumos
- sinces Neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma.
- korvete Neliels sargkuģis.
- ierakstīšanas aizsargrobs neliels taisnstūrveida robs 5,25 collu lokanā diska malā, ko izmanto, lai to aizsargātu pret nesankcionētu vai nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var izraisīt vajadzīgo datu zudumu.
- Sekstants neliels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Sextans"; saīsinājums "Sex") zem Lauvas; spožu zvaigžņu nav; Latvijā redzams pavasarī.
- Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ).
- vokābulārijs neliels, bieži sistemātiski sakārtots vārdu saraksts; īsa vārdnīca.
- uzjume Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
- uzjumis Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
- uzjums Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
- mīzeņi Nelielu skudru sugas; šo sugu skudras melnā vai iesarkanā krāsā.
- mudzināties Nelielu, sīku darbu ilgi un sarežģīti darīt.
- noslāņošana Nelikumīgā ceļā iegūto ienākumu atraušana no to avotiem, izmantojot sarežģītu finanšu operāciju virkni, lai nomaskētu pārbaudāmās šo ienākumu veidošanās pēdas.
- spulgotne Neļķu dzimtas ģints ("Melandrium"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem vai sarkaniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dzirkstelīte Neļķu suga ("Dianthus deltoides") ar spilgti sarkaniem ziediem.
- Fišera neļķe neļķu suga ("Dianthus fischeri"), Latvijā aizsargājama.
- krāšņā neļķe neļķu suga ("Dianthus superbus"), Latvijā aizsargājama.
- dundurnieks Nemierīgs, nenosvērts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas.
- dundurmice Nemierīgs, nenosvēts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas.
- briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani.
- brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti.
- grauzties sirdī nemitīgi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- griezties Nemitīgi vērsties (uz ko) - piemēram, par domām, sarunām.
- riņķot Nemitīgi vērsties (uz ko), piemēram, par domām, sarunām.
- pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna; arī tenkas, tukšvārdība.
- paraproteins Nenormāls serumglobulins, kas sarec aukstumā un kam ir liela molekulmasa.
- hemahroze Nenormāls vai ļoti izteikts asins sarkanums.
- nedrošs Nenoteikts, saraustīts, arī nepilnīgs.
- cepurainā neotiante neotianšu suga ("Neottianthe cucullata syn. Gymnadenia cucullata"), Latvijā aizsargājama.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas; arī baumas.
- zemūdens akmeņi neparedzamas, negaidītas grūtības, sarežģījumi.
- ziemas dambji nepārplūstoši dambji palieņu un citu applūstošu vietu norobežošanai un aizsargāšanai pret pavasara palu ūdeņiem.
- kafija nepatīkama saruna skolā - pie skolotāja, direktora.
- peņķis Nepatikšanas; sarežģījumi.
- krampji Nepatvaļīga lēkmjveidīga vai pastāvīga muskuļu saraušanās, ko, piemēram, izraisa nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
- darbabite Nepilnīgi attīstīta bišu māte, kas nav spējīga pāroties ar traniem, bet ievāc nektāru, ziedputekšņus, propolisu un ūdeni, ligzdā darbabite veic visus darbus: baro māti un perus, velk šūnas, pārstrādā nektāru medū, ziedputekšņus - bišu maizē, regulē temperatūras un gaisa mitruma režīmu ligzdā, kā arī aizsargā ligzdu no svešām bitēm u. c. dzīvniekiem; attīstās no apaugļotām olām 20-22 dienās; ziemošanas periodā dzīvo 7-8 mēnešus, vasarā - 7-8 nedēļas.
- melnā cistokoleja nepilnīgi pazīstamo ķērpju suga ("Cystocoleus ebeneus syn. Cystocoleus niger"), Latvijā aizsargājama.
- dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
- ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas.
- fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm.
- eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem.
- priekšvadņa stīpa nerūsoša metāla stīpa, kas piestiprināta pie priekšvadņa asās šķautnes, lai pasargātu priekšvadni no bojājumiem, tā iet no priekšvadņa galvas līdz ķīlim.
- horeja Nervu slimība, kurai raksturīga nepatvaļīga, juceklīga muskuļu saraušanās.
- viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
- sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piemēram, par īpašībām, parādībām).
- sakausējums Nesaraujams, ciešs (piemēram, īpašību, parādību) savienojums.
- vienāds Nesaraustīts, vienmērīgs (piemēram, par elpu).
- žabalēt Nesaredzēt.
- vieglums Nesarežģīti, arī bezrūpīgi dzīves apstākļi.
- bokšterēt Neskaidi, saraustīti runāt; šļupstēt.
- murkšķināties Neskaidri sarunāties, pļāpāt.
- sakrecelēt Neskaidri, nemākulīgi sarakstīt.
- saskribināt Neskaidri, nesaprotami sarakstīt.
- perastāties Neskaidri, nesaprotami sarunāties (parasti igauniski).
- perestāt Neskaidri, nesaprotami sarunāties (parasti igauniski).
- perrestāt Neskaidri, nesaprotami sarunāties (parasti igauniski).
- sabeiselēt Neskaidri, pavirši sarakstīt, sazīmēt.
- bokšķerēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
- boksturēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
- boksturot Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
- žargoņa Neskaidrs, skaļu sarunu u. tml. troksnis.
- sāpīgais nefrīts nespecifisks sarežģījums; raksturīga sāpīga kapsulas sabiezēšanas, ko izraisa neskaidras etioloģijas iekaisums.
- dekompensācija nespēja psiholoģiski aizsargāties.
- samudžinātība Nevajadzīga sarežģītība, arī neskaidrība, juceklīgums.
- sagaužāt Nevajadzīgas, bezkaunīgas blēņas sarunāt.
- samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.).
- buinis Neveikls, biezi saģērbies cilvēks, kuram tikko saredzamas acis (galvenokārt par sievietēm sacīts).
- mirgot Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
- drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
- zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti par asarām acīs).
- pasprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (par smiekliem, asarām u. tml.).
- sazagties Neviļus, negribēti sariesties (par asarām).
- kankālis nezāle rudzos ar spilgti sarkaniem ziediem, kas vijas ap rudzu kātiem.
- metilantranilāts NH~2~C~6~H~4~COOCH~3~, metilgrupa, daudzu ēterisko eļļu smaržīgā sastāvdaļa, izmanto arī kā satāvdaļu smaržās un iedeguma losjonos, var radīt ādas kairinājumus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- Fāfnirs Nībelungu sāgā - pūķis, kas sargā Nībelungu dārgumus.
- Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna.
- Edamas siers Nīderlandes cietais siers, apaļš, klāts ar sarkanu parafīna kārtu.
- naša Niedres, kuras pavasarī izskalo no ezera.
- nefrociroze Nieres sarukšana iekaisuma vai deģeneratīva procesa dēļ.
- žults Niknums, ļaunums (pret kādu); arī sarūgtinājums.
- krupt Nīkt, saraukties.
- skatulis No 6 līdz 8 cm garš līneālveida asi piegriezts tumšzils tērauda skārds; kopā ar līdzuli noder burtu lējējam līniju, bieznes, augstumu u. c. mērīšanai; turot pret gaismu, saredzama pat vissīkākā nolējuma starpība.
- marināt No ārpuses visu izzināt un pēc tam sarīkot dažādas nepatikšanas, arī ar darbiem.
- suseklis No cūku sariem darināta matu suka.
- piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
- vemšana No gribas neatkarīga kuņģa satura izgrūšana pa muti. A izraisa kuņģa, diafragmas u. c. muskuļu spazmatiska saraušanās.
- bioloģiskais ekrāns no īpaša materiāla izgatavots aizsargekrāns, kas paredzēts starojuma intensitātes samazināšanai.
- namīns No kārtīm saslieta celtne, kur vasarā vārīja ēdienu.
- klucīšslēdzene No koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem; kā arī sarežģītākas konstrukcijas koka slēdzenes.
- azolakmuss No lakmusa iegūta tumšsarkana viela, ko lieto kā indikatoru, sevišķi piena bakterioloģijā.
- dzirksteļuztvērējs No māla un zariem gatavots velvjveidīgs aizsargjumtiņš.
- bruņucepure No metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai.
- bruņu krekls no metāla izgatavots tērps ķermeņa augšējās daļas aizsargāšanai
- kraiška No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- kraiški No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- kraišks No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals roku vai piedurkņu aizsargāšanai.
- kraplaks No rubijas novārījuma un alauna izgatavota sarkana krāsa (gleznošanai).
- periants No saaugušām augšējām lapām veidojies zieda apziednis, aizsargslānis ap jungermanniju arhegoniju.
- sarkanais krīts no sarkanās dzelzs oksīda krāsas pagatavots rakstīšanas līdzeklis.
- kagors no sarkano šķirņu vīnogām iegūts deserta vīns.
- sūkala No sarūguša piena atdalīts šķidrums.
- buras pārsegs no saules un atmosfēras kaitīgās iedarbības pasargājošs pārsegs burai, kas atstāta, piemēram, uz grotbomja.
- sarkanvīns No tumšām vīnogu šķirnēm gatavots, parasti tumši sarkans, vīns.
- aizvēja No vēja (arī no saules) pasargāta vieta.
- piegoze No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
- saulgozis No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
- piesaule No vēja aizsargāta, saulaina vieta.
- aizvējīgs No vēja aizsargāts laukums.
- aizgozne No vēja pasargāta saulaina vieta, saules puse.
- aizvēnis No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji; aizvējš.
- aizvējš No vēja pūsmām aizsargāta vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji.
- navigācijas telpa no vēja un viļņiem pasargāta telpas daļa kajītē, kur navigators vai stūrmanis pie speciāla karšu galda var netraucēti veikt navigācijas aprēķinus.
- tīkliņš No viegla, smalka tīkla (1) darināts izstrādājums (piemēram, kā rotāšanai, aizsargāšanai).
- uzrecēt No virspuses sarecēt, pārklāties ar kreveli.
- izskaņa Nobeigums (piemēram, pasākumam, sarīkojumam).
- nodreberēt Nobrīdināt; sarāt; nodrebelēt.
- nodrebelēt Nobrīdināt; sarāt.
- Lielais Ķīnas mūris nocietinājuma siena Ķīnas ziemeļos, celtniecība sākta IV gs. p. m. ē., nostiprināts un papildināts līdz XV gs., kopējais garums \~5000 km (pilnīgi nav saglabājies), augstums — 6,6 m (ar uzzobjiem līdz 8-10 m), platums — 6,5 m (pamatā) — 5 m (augšā), ik pēc dažiem simtiem m — sargtorņi, pēc 10 km — novērošanas un signālu torņi, kalnu pārkāpēs — cietokšņi.
- kastela Nocietināta nometne, kuru aizsargā zemes valnis ar palisādēm vai mūra siena un grāvis.
- ribats Nocietināts musulmaņu klosteris ar aizsardzības mūriem un novērošanas torņiem, iekšpusē bija dzīvojamās un lūgšanu telpas, bieži vien arī atsevišķa mošeja.
- Mēdiešu mūris nocietināts zemes valnis starp Eifratu un Tigru ziemeļos no Bagdādes, kas celts 5. gs. p. m. ē. Babilonijas aizsargāšanai.
- uzticības persona nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā.
- leida Nodeva, ar ko ieguva personas brīvības tiesisku aizsardzību; Latvijas vēstures avotos pirmoreiz minēta 1385. g., pastāvēja līdz zemnieku brīvlaišanai.
- Demlo parāds nodoklis, ko angļi 991.-1163. g. maksāja vikingiem, lai pasargātu savu zemi no izpostīšanas.
- atdot Nodot (kur) glabāšanā, sargāšanā.
- kavēties Nodoties (piemēram, atmiņām, sarunai); pievērsties (kam atmiņās, sarunā).
- drišķēt Nodriskāt, saplēst, saraut driskās (par drēbēm).
- atskarbis Nodriskāts, saraustīts.
- apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem).
- nobruņoties Nodrošināt sevi ar ieročiem, aizsardzības līdzekļiem u. tml.
- apsargāt Nodrošināt, aizsargāt (kādu objektu), nepieļaujot pēkšņu pretinieka uzbrukumu, arī izlūkošanu.
- nodūķerēt Nodurt ar žebērkli (zivis pavasarī nārsta laikā).
- gaidības Nogaidīt to, kas tika sarunāts un kā trūkst.
- varvēts Nogulumu slānis, kas sadalīts māla un smilšu slāņu pāros, kuros pārmaiņus ir gaišs un tumšs slānis kopā veidojot gadskārtu (par nogulumiem, kas ziemās veidojas tumši un vasarās gaiši).
- atrisināt Nokārtot (sarežģītu jautājumu), veikt (sarežģītu uzdevumu).
- plakēt Noklāt ar velēnām zemes nogāzes, lai tās nostiprinātu ar zālaugu saknēm un pasargātu no izskalošanas un- noslīdēšanas.
- ieķērnāties Nokļūt nepatīkamā, sarežģītā situācijā savas vainas dēļ.
- ieķērnēties Nokļūt nepatīkamā, sarežģītā situācijā savas vainas dēļ.
- aprustēt Nokrāsot sarkanbrūnu (piem., ar krāsu, kas taisīta no alkšņu mizas).
- markīze Nolaižama (parasti auduma) nojume virs loga vai balkona (pasargāšanai no saules); nojume (no dažāda materiāla) virs celtnes ieejas vai virs terases celtnes priekšā.
- kojas sāndēlis nolaižams kojas ārējās puses bortdēlis, kas pasargā no izkrišanas, peldlīdzeklim zvalstoties.
- sejsegs Nolaižams sejas aizsargs ķiverēm.
- nesaraujams Nolieguma divdabis --> saraut.
- jacigi Nomadi, kas dzīvoja stepē uz ziemeļiem no Melnās jūras un piederēja pie sarmantiem.
- iesprantēties Nonākt sarežģītā situācijā.
- iemuities Nonākt sarežģītā vai nepatīkamā situācijā.
- pārkraistīt Noņemt, nosmelt (krējumu no sarūguša piena virsas).
- nokrist Nopilēt (piemēram, par lāsēm); noritēt (par asarām).
- virtedzenis Noplēsta liepas vai kārkla lūka saritinājums.
- noklapatāties Nopūlēties (parasti, ilgāku laiku darot ko sarežģītu, darbojoties ap ko u. tml.).
- eritr- Norāda uz sarkanu krāsu, eritrocītiem.
- eritro- Norāda uz sarkanu krāsu, eritrocītiem.
- no Norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes); norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas.
- smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir aizsargāts ar bruņām (1) un apbruņots kara darbības veikšanai.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežas (1) apsargāšanu.
- korespondenc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
- Ariadnes pavediens norādījums, kā risināma sarežģīta problēma.
- nobrīdēt Norāt, sarāt.
- pārjemt Norāt, sarāt.
- noraudāt Noraudāt kādu (arī dažu labu) asaru - mazliet pāraudāt.
- apbirt Noritēt (par asarām, kas īsu brīdi strauji plūst).
- nobirt Noritēt (par asarām).
- noripot Noritēt (par asaru).
- nolīt Noritēt, nopilēt (par asarām, sviedriem).
- trihromatopsija Normāla krāsu redze, spēja atšķirt trīs pamatkrāsas - sarkano, zaļo un zilo.
- siltumaizsardzība Normāla siltuma režīma nodrošinājums aviācijas un raķešu iekārtās un aparātos, lai pasargātu no aerodinamiskas sasilšanas atmosfēras blīvajos slāņos. Ir aktīvas s-as metodes (ar aukstu dzesēšanas šķidrumu, piem., degvielu) un pasīvas s-as metodes (ar siltumizolējošiem un aizsargājošiem materiāliem).
- ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm; tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
- eritroplāzija Norobežoti nesāpīgi sarkani plankumi gļotādas un ādas savienojumu vietās, visbiežāk uz dzimumlocekļa galviņas; tos uzskata par planocelulārās karcinomas agrīno stadiju.
- saderēt Norunāt, sarunāt.
- Statoil Norvēģijas valsts naftas kompānija, uzņēmums, kas dibināts 1972, lai aizsargātu valsts intereses naftas un dabas gāzes ieguvē Ziemeļjūrā.
- kabeļu līnijas ass nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu un nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu.
- biete Nosarcis cilvēks.
- pomidors Nosarcis cilvēks.
- aizsargāt nosargāt (laukuma daļu) pret pretinieka uzbrukumiem
- nosargāties Nosargāt sevi (pret ko nevēlamu, arī kaitīgu).
- apkavāt Nosargāt, pasargāt.
- nopiļņavāt Nosargāt.
- notīkt Nosargāt.
- novaktēt Nosargāt.
- uztvīkt Nosarkt (karstumā vai uztraukumā).
- piesarkt Nosarkt (par cilvēku).
- ieskriet bietē nosarkt.
- aizsarkt Nosarkt.
- izsarkt Nosarkt.
- nosārst Nosarkt.
- notvīkt Nosarkt.
- kaunsārtums Nosarkums no kauna.
- nočārmot Nosarmot.
- nosarmāt Nosarmot.
- nosermot Nosarmot.
- noēnot Nosedzot, aizsedzot pasargāt no saules starojuma tiešas iedarbības.
- pārbaudīt Noskaidrot (piemēram, saraksta) pareizumu, atbilstību īstenībai.
- nodrebēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- notrīcēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- notrīsēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- izslaucīt Noslaucīt, nosusināt (piemēram, asaras, ūdens lāses).
- sarakstīties Noslēgt laulību valsts iestādē; sareģistrēties.
- gaismas vads noslēgta "ierīce" (kanāls, šķiedra, gaismas stara viļņvads u. c.) elektromagnētiskā starojuma (īpaši – gaismas, optiskā, infrasarkanā starojuma nestās enerģijas un informācijas) virzītai pārvadīšanai (pārraidei); vada lineārie izmēri daudzkārt lielāki par pārvadāmā starojuma viļņa garumu.
- nonemt Nosmelt krējumu no sarūguša piena virsmas.
- iekupināt Nostādināt sarecēšanai.
- iesprantēt Nostādīt sarežģītā situācijā.
- norindoties Nostāties rindā, sarindoties.
- pārkompensācija Nostiprināta aizsargreakcija mazvērtības sajūtas gadījumā.
- nopindzelēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai ir nepieciešama pacietība).
- nopiņķēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība).
- apsvilināt cūku nosvilināt kautai cūkai sarus.
- nosvilināt cūku nosvilināt kautai cūkai sarus.
- atsvilināt Nosvilināt; dedzinot atbrīvot (piemēram, nokautas cūkas ādu no sariem).
- aizlieguma zona noteikta gaisa telpa virs valsts sauszemes vai ūdens teritorijas, kurā lidojumi ir aizliegti; valsts (atbilstoši 1944. g. Čikāgas konvencijai) var noteikt aizliegumu virs svarīgiem aizsardzības objektiem, vēsturiskiem pieminekļiem, liegumiem u. c.
- konsuls Noteiktā kādas valsts rajonā ar šās valsts piekrišanu iecelta citas valsts amatpersona, kuras uzdevums ir aizsargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
- nodot Noteiktā kārtībā panākt, ka pārņem (piemēram, sardzi, dežūru); noteiktā kārtībā panākt, ka uzņemas atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni).
- aizsargjosla Noteikta platība, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.
- programma Noteiktā secībā dots (piemēram, sarīkojumā, koncertā, radiopārraidē, televīzijā) izpildāmo priekšnesumu uzskaitījums; priekšnesumu, pārraižu kopums.
- rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
- reģistrs Noteiktas formas veidlapa, to kopums, kantora grāmata (kā) reģistrācijai; rakstisks (parasti dokumentu) uzskaitījums, saraksts.
- ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves vai uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
- vertikālie ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
- atbilstības kritēriji noteiktu indikatoru, prasību kopums kādas mērķa grupas vai klientu mērķgrupas atlasei; sociālās aizsardzības sistēmā tādējādi nosaka, kas ir tiesīgs saņemt sociālos pabalstus vai pakalpojumus.
- respekts Noteiktu principu, likumību u. tml. ievērošana rīcībā, darbībā, rīkošanās saskaņā ar tiem. R. pret dabas aizsardzības noteikumiem.
- vagot Notekot atstāt joslu, līniju (uz sejas, ķermeņa, piemēram, par asarām, sviedriem).
- notusēt Notērēt (laiku, piem., sarunās).
- paternitātes brīvprātīga atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai, un uz tā pamata tiek izdarīts tēva ieraksts dzimšanas reģistrā.
- pidarka notiesāto vasaras cepure; pieguļoša melna adīta cepure.
- Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas.
- saiet grīstē notikt pretēji vēlamajam, sarežģīties.
- Prāgas pavasaris notikumi Čehoslovakijā 1968. g. pavasarī un vasarā, kad Čehoslovākijas Komunistiskā partija, ko vadīja Aleksandrs Dubčeks, uzsāka no padomju ideoloģijas līnijas atšķirīgu reformu politiku un pārkārtojumus, kas tika varmācīgi apturēti ar padomju armijas ienākšanu valstī 1968. g. 21. augustā un augstāko amatpersonu nomaiņu.
- pārbaudījums Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
- annāles Notikumu pieraksts (protokoli, saraksti u. tml.) pa gadiem.
- intreccio Notikumu sarežģījums, intriga; neliels skatuvisks uzvedums.
- notocactus Notocactus rutilans - sarkanīgās parodijas ("Parodia rutilans") nosaukuma sinonīms.
- sačupt Notupties un sarauties kamolā.
- sociālais institūts noturīga sociālā struktūra noteiktu sabiedrības funkciju veikšanai, piemēram, ģimene, reliģija, ekonomika, izglītības sistēma, veselības aizsardzības sistēma, valsts, armija.
- celīnu notīrīt novērst iespējamos kavēkļus, sarežģījumus u. tml., iepriekš noskaņojot labvēlīgi (kādu pret ko).
- salest Novērtēt, sarēķināt.
- izbļāvināt Novest līdz asarām un panākt, ka pamatīgi izraudas.
- pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu; arī noklāt (2).
- pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu; pārklāt (2).
- noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- aizsargāt novietojot (kam ko) priekšā vai atrodoties (kam) priekšā, pasargāt pret nevēlamu iedarbību
- slēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, sargāt no (kā) iedarbības.
- noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
- likties ziemas (arī vasaras) guļā (arī uz ziemas (arī vasaras) guļu) novietoties ziemas (vasaras) guļai (par dažiem dzīvniekiem).
- novest Novirzīt (sarunu, runu u. tml. uz ko).
- uzgriezt Novirzīt (uz ko citu, piemēram, sarunu).
- pārsviest Novirzīt uz ko citu (piemēram, sarunu).
- novērst Novirzīt uz ko citu (sarunu, domas).
- aizklīst Novirzīties (no sarunas, domu gaitas u. tml.).
- juziķ Novirzīties no sarunu temata.
- noiet no sliedēm Novirzīties sānis (sarunā, darbā).
- skapstīt Novīst, sarūsēt; skapstēt.
- latentā noziedzība noziedzības daļa, kas sastāv no izdarītiem, bet tiesībaizsardzības iestādēs nereģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, t. s. slēptā noziedzība.
- Liepas māla atradne nozīmīgākā devona māla atradne Latvijā, atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, Lodes dzelzceļa stacijas apkaimē, platība 62 ha, veido 5 iegulas, ko veido sarkanbrūns un zilganpelēks liess māls ar gaišpelēka trekna, grūti kūstoša māla lēcām.
- aizsargnožogojums Nožogojums, kas aizsargā.
- termogrāfija Objektu infrasarkanā starojuma reģistrēšana, izmantojot siltumjutīgus materiālus; virsmas temperatūras noteikšana, piemēram, ar termovizoru.
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetos kā atlīdzība par valsts nodrošinātajām tiesiskajām darbībām (pakalpojumiem) vai arī kā mērķiemaksas iedzīvotāju publisko vajadzību finansēšanai - ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, publisko tiesību labiekārtošanai u. c. sabiedriskiem mērķiem.
- sēņodiņš Odveidīgo divspārņu apakškārtas dzimta ("Mycetophilidae syn. Fungivoridae"), sīki, dažus mm gari odi, mitros mežos gk. pavasarī un rudenī, kāpuri dzīvo sēnēs, retāk zem trūdošu koku mizas vai augsnē; \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~310 sugu.
- parlamentārs Oficiāla persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar otru karojošo pusi un kas sarunu vešanai dodas pāri frontes līnijai.
- galvenais apmērītājs oficiāla persona, kvalificēts speciālists jahtu apmērīšanā, kurš vada mērīšanas komisijas darbu un sastāda sacensībām pieteikto jahtu sarakstu ar to tehniskā stāvokļa novērtējumu.
- familiārisms Oficiālā situācijā vai sarunā ar svešām vai oficiālām personām lietots pazemināta stila sarunvalodas vai vienkāršrunas vārds vai frāze, kas var būt iederīgi ģimenes vai tuvu paziņu un draugu saziņā, bet ne apstākļos, kad jāievēro noteiktas runas etiķetes prasības.
- pavēste Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt).
- matrikula Oficiāls (piemēram, noteiktu personu, ienākumu, iemaksu) saraksts.
- komunikē Oficiāls paziņojums par diplomātisku sarunu rezultātiem, par valstu savstarpējo vienošanos, par nozīmīgiem notikumiem valsts dzīvē.
- bruņniecības matrikula oficiāls priviliģētāko muižniecības dzimtu saraksts, kas nodrošināja bruņniecības korporācijas un kārtas tiesības (sevišķi muižu iegūšanā), Latvijā 1634.-1920. g.
- Dārziņi Ogres novada Ogresgala pagasta vasarnīcu ciema "Ogre" otrs nosaukums.
- ochrana Ohrana, apsardze.
- okerkrāsa Okeram raksturīgā dzeltenīgā vai sarkanīgi brūnā krāsa.
- kuprīts Oksīdu klases minerāls, sarkans vai pelēcīgi melns dabiskais vara oksīds; to izmanto par vara rūdu.
- pulsa oksimetrs oksimetrs, kas mērī arteriālo asiņu skābekļa daudzumu, izmantojot sarkanās vai infrasarkanās gaismas staru, kas šķērso pulsējošo kapilāru.
- genijs Okultisma reliģijās gars aizbildnis un sargātājs.
- Aurora Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Pavasaris Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Vasara Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- globīns Olbaltumviela, asiņu sarkanās krāsvielas, hemoglobīna, sastāvdaļa.
- pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
- antiviela Olbaltumviela, kas rodas, dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
- ceropēgija Oleandru dzimtas ģints ("Ceropegia"), kas veido ļoti sarežģītus ziedus.
- hionants Olīvu dzimtas ģints ("Chionanthus"), vasarā ziedoši, stāvi krūmi, kas rudenī krāsojas dzelteni; sniegpārslu koks.
- forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis.
- osis Olīvu dzimtas ģints ("Fraxinus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar gludu, zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām.
- čolāt Omulīgi sarunāties.
- izlocītā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha vermicellifera"), kas ir reta un Latvijā aizsargājama, konstatēta Slīterē.
- zaļā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha viridis"), atrasta platlapju un jauktos mežos Moricsalā un Ķemeros, Latvijā aizsargājama.
- dakriocistorinostomija Operācija, kuras laikā tiek radīts tiešs savienojums starp asaru maisu un deguna dobumu, apejot deguna un asaru vadu.
- saraksta apstrāde operāciju kopums, ko izpilda ar sarakstu: saraksta nolasīšana tā loģiskajā un fizikālajā secībā, saraksta paplašināšana ar jauniem elementiem, elementu izsvītrošana no saraksta u. tml.
- tīkla apkaime operētājsistēmas _Microsoaft Windows 95_ mape, kurā ir ar izmantojamo lokālo tīklu savienoto datoru, printeru un citu resursu saraksts.
- adaptīvā optika optiskā sistēma optiskajos un infrasarkanajos teleskopos, kurā ietilpst maināmas formas palīgelements, kas kompensē Zemes atmosfēras radītos attēla kropļojumus.
- aktīvā optika optiskā sistēma, kurā tiek kompensēta gravitācijas un temperatūras izmaiņu radītā optisko virsmu deformācija; izmanto optiskajos teleskopos, infrasarkanajos teleskopos, ultravioletajos teleskopos.
- projektors optisks mēraparāts nelielu izmēru un sarežģītas formas izstrādājumu kontrolei.
- ķieģeļkrāsa Oranži sarkana krāsa.
- svina mīnijs oranži sarkans svina oksīda Pb~3~O~4~ pigments; plaši lieto antikorozijas krāsās u. c.
- ķieģeļsarkans Oranži sarkans.
- realgārs Oranžsarkans minerāls, kas satur arsēnu.
- tripaflavīns Oranžsarkans pulveris, labi šķīst ūdenī.
- hidrohinons Organiska viela - divvērtīgais fenols, ko lieto, piemēram, fotogrāfijā; lieto arī vasarraibumus balinošos krēmos, iedeguma losjonos, matu krāsošanas līdzekļos.
- detrīts organiskas vai daļēji mineralizētas ar mikroorganismiem bagātas organismu atlietkas ūdenī, no kurām pārtiek daudzi dzīvnieki - sūkļi, daudzsareņi, gliemji.
- indofenoli Organiskas vielas, krāsvielas, galvenokārt zilas, kuras izmanto sarežģītāku krāsvielu izgatavošanai.
- sekundārā produkcija organisko vielu daudzums (biomasa), ko heterotrofiskie organismi (konsumenti un destruktori) saražo laika vienībā.
- hinons Organisks savienojums vai sarežģītāku savienojumu ciklisks struktūras elements ar oksidētāja īpašībām; ir daudzu krāsvielu struktūras pamatā.
- hloracetofenons Organisks savienojums, indīga viela, kas izraisa stipru asarošanu.
- dioksidiamīnoarsēnobenzoldimetilēnsulfīnskābe Organisks savienojums, miosarvalsāna ieguves starpprodukts.
- indantrēns Organisks savienojums, zila antrahinona krāsviela (indantrēnzilums); dod stabilu un spilgtu krāsu; visvairāk izplatītā indantrēna krāsviela ir alizarīns, ar ko audumus krāso sarkanus.
- epifilakse Organisma aizsardzības reakciju pastiprināšanās.
- afilakse Organisma aizsardzības reakciju trūkums.
- imūnreakcijas Organisma aizsargreakcijas pret slimību izraisītājiem, kā arī pret svešām olbaltumvielām un audiem.
- imūndeficīts Organisma aizsargspēju zudums, imunitātes pavājinātība, zudums.
- filakse Organisma pašaizsardzība pret infekciju.
- imūnsistēma Organisma pašaizsardzības sistēma pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām.
- dozimetrijas dienests organizācija, kas nodarbojas ar dozimetriju un tehniskā personāla aizsardzību pret radioaktīvo un jonizējošo starojumu kodolreaktoros un citās iekārtās.
- kodoldrošība Organizatorisku un tehnisku pasākumu sistēma kodolobjektu bezavārijas izmantošanai un starojumam pakļauto darbību aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.
- pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
- aprūpes programmas pieeja organizētu darbību kopums ar mērķi formalizēt un stiprināt veselības un sociālās jomas institūciju sadarbību kopienā, sniedzot atbalstu un aprūpi mazaizsargātām personām vai grupām, piemēram, cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, senioriem.
- aizsargorgāns Orgāns, kas veic aizsargāšanas funkcijas.
- aizsargaparāts Orgānu kopums, kas veic organisma aizsardzības funkcijas.
- laminators Orgtehnikas aparāts bieza papīra izturības palielināšanai to sablīvējot vai pārklājot ar caurspīdīgu polimēru aizsargplēvi.
- cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- dobziede Orhideju dzimtas ģints ("Coeloglossum"), daudzgadīgi lakstaugi, 15-35 cm augsti, ar 2-5 lapām, ziedi dzeltenzaļi, reizēm sarkanbrūni vai purpursarkani, pa 2-25 skrajā vārpā, 2 sugas, Latvijā 1 suga.
- dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas.
- gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā.
- dzegužpuķe Orhideju dzimtas ģints ("Orchis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā), \~85 sugas, Latvijā sastopamās 4 sugas ir aizsargājami augi.
- naktsvijole Orhideju dzimtas ģints ("Platanthera"), daudzgadīgs augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā; 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas ne visai bieži, abas aizsargājamas.
- odu gimnadēnija orhideju dzimtas suga ("Gymnadenia conopsea"), Latvijā aizsargājama, sastopama ne visai bieži, aug pļavās, mežmalās, krūmājos, it īpaši kaļķainā augsnē.
- sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
- mušu ofrīda orhideju dzimtas suga (“Ophrys insectifera syn. Ophrys muscifera”), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama, aug pārpurvotos priežu mežos, kaļķainos zāļu purvos un purvainās pļavās.
- infrasarkanais horizonta detektors orientācijas detektors ar šauru redzeslauku, kas uztver infrasarkanā starojuma intensitātes kritumu uz planētas diska robežas un nosaka virzienu uz planētas horizontu.
- pusotrinieks Otrinieks (vasaras palīgstrādnieks), kas gāja muižas gaitās vai nu tikai pusi nedēļas vai katru otro nedēļu.
- Cynips longiventris ozolu sarkansvītru panglapsene.
- ozona caurums ozona slāņa ievērojama sarukšana, kā rezultātā tas vairs nespēj pienācīgi absorbēt ultravioleto starojumu un šī starojuma intensitāte uz Zemes pieaug.
- ozona slānis ozonosfēra; ozona koncentrācijas slānis atmosfērā 10-50 km augstumā, kas pasarga Zemi no ultravioleta starojuma.
- paritināt pa daļām sarullēt (nopļauto labību).
- biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas.
- panhromatisms Paaugstināts (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
- salu pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon insulanus"), Latvijā aizsargājama.
- brūnganā pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon spadiceus"), Latvijā aizsargājama.
- Tufa pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon tophaceus"), Latvijā aizsargājama.
- krūklis Pabērzu dzimtas ģints ("Frangula"), krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām, \~50 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 auga.
- samezglot Padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu).
- samezglot Padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības).
- samudžināt Padarīt nevajadzīgi sarežģītu, samākslotu, arī juceklīgu (mākslas darbu, tā atsevišķos elementus).
- rimenēt padarīt sarkanīgu.
- riminēt padarīt sarkanīgu.
- panennāt Padzert (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
- paninnāt Padzert (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
- panennāties Padzerties (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
- paninnāties Padzerties (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
- veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
- čubis Paēdiens karstam vasaras laikam.
- paņammāt Paēst (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
- paņammāties Paēst (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
- pērnpavasar Pagājušā gada pavasarī.
- pērnvasar Pagājušā gada vasarā.
- pērvasar Pagājušā gada vasarā.
- viņpavasar Pagājušajā pavasarī; arī topavasar.
- izgājušpavasar Pagājušajā pavasarī.
- izgāšpavasar Pagājušajā pavasarī.
- pagājšpavasar Pagājušajā pavasarī.
- pagājušopavasar Pagājušajā pavasarī.
- pagājušpausar Pagājušajā pavasarī.
- pagājušpavasar Pagājušajā pavasarī.
- pagāšpausar Pagājušajā pavasarī.
- viņvasar Pagājušajā vasarā; arī tovasar.
- izgājušvasar Pagājušajā vasarā.
- izgāšvasar Pagājušajā vasarā.
- pagājšvasar Pagājušajā vasarā.
- pagājušovasar Pagājušajā vasarā.
- pagājušvasar Pagājušajā vasarā.
- pagāšvasar Pagājušajā vasarā.
- Rubenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Rubeņos, robežojas ar Leimaņu, Zasas, Dunavas, Asares, Aknīstes un Leimaņu pagastu, kā arī ar Ilūkstes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rubinen, krieviski — Rubenskaja.
- Aknīstes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, gandrīz pilnībā aptver Aknīstes pilsētu, robežojas ar Elkšņu, Kalna, Leimaņu, Asares un Gārsenes pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Aknīstes pilsētas lauku teritorija, krieviski - Okņistskaja.
- Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja.
- Gārsenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Aknīstes un Asares pagastu, Aknīstes pilsētu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Garssen, krieviski — Garsenskaja.
- atstāties Paglābties, izsargāties.
- hreštaks pahapans hreštaks - sargeņģelis armēņu mitoloģijā.
- pahapans pahapans hreštaks - sargeņģelis armēņu mitoloģijā.
- tiešsaistes pakalpojumi pakalpojumu kopums, ko sniedz firma, kas uztur pati savu tīklu un nodrošina elektronisko pastu, forumus, sarunas, spēļu datu bāzes, ielādējamas datnes un cita veida informācijas pārsūtīšanas, apstrādes un uzglabāšanas pakalpojumus.
- barāža Pakāpienveidīgs, ar balstiem nostiprināts slīpums kalnu rajonos, lai lietus laikā sliežu ceļš tiktu pasargāts no ūdens straumēm un zemes nogruvumiem.
- apkalšana Pakavu piestiprināšana pie dzīvnieka naga, lai pasargātu nagu no traumām, arī ārstniecības nolūkā.
- nokraistas Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
- nokrejas Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
- pakraistes Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
- pakraistiņi Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
- pakraistīši Pakrējums - plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
- krievu pakšķis paksis ar līdzenu salaiduma stiprinājumu un ārpusē piestiprinātiem aizsargdēļiem.
- čemuru palēks palēku suga ("Chimaphila umbellata", senāk "Pyrola umbellata"), Latvijā aizsargājama, dekoratīvs un ārstniecisks augs.
- devons paleozoja ēras ceturtais periods (pirms \~410-355 mlj. gadu), kurā notika sarkano smilšakmens slāņkopu veidošanās; raksturīga masveidīga dzīvo organismu iznākšana no ūdens sauszemē; devona periods.
- vairogu palēpe palēpju suga ("Nymphoides peltata"), Latvijā aizsargājama.
- dabūt uz kājām (kādu) palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus; nostabilizēt.
- nostādīt uz kājām (kādu) palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus; nostabilizēt.
- dabūt uz kājām Palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus.
- aizbildiņa Palīdzība, aizsardzība, aizbildnība.
- policitēmija Palielināts eritrocītu (sarkano asinsķermenīšu) daudzums asinīs.
- hiperhromija Palielināts krāsvielas saturs sarkanajos asinsķermenīšos.
- sārtot Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); arī sarkt.
- sārtoties Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); arī sarkt.
- dzeinītis Palīginstruments rokas aizsardzībai pie ratiņa, caurulīte caur kuru slīd vērpjamie lini.
- zaudēšana palikšana bez (kā), nespējot (to) saglabāt, nosargāt
- zaudēt Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt (to).
- pazaudēt Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt u. tml. (to).
- ostas dambis pāļu rinda un akmeņu krāvums, kas iestiepjas jūrā, lai pasargātu ieeju ostā no smilšu, viļņu un vēja iedarbības.
- ostas mols pāļu rinda un akmeņu krāvums, kas iestiepjas jūrā, lai pasargātu ieeju ostā no smilšu, viļņu un vēja iedarbības.
- novaktēt Pamanīt (piem., stāvot sardzē).
- meža apsaimniekošanas plānošana pamatdokumentu izstrāde, lai nodrošinātu racionālu meža apsaimniekošanu, vides aizsardzību, kā arī nepārtrauktu un nenoplicinošu meža izmantošanu.
- saplūrēt Pamatīgi saraustīt aiz matiem.
- amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu.
- hipohromija Pamazināts krāsvielas saturs sarkanajos asinsķermenīšos.
- daudzstublāju pameldrs pameldru suga ("Eleocharis multicaulis"), Latvijā aizsargājama.
- sīkais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis parvula syn. Scirpus parvulus"), Latvijā aizsargājama.
- kašķene Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium"), ilggadīgs augs ar ložņīgu, garu zemes stumbru, trijstūrainu stublāju un pamīšus ap to (apakšā rozetveidīgi) sakārtotām nierveidīgām robotām lapām, zied agri pavasarī.
- saradināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sarod (2).
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, runa, valoda) kļūst nevajadzīgi sarežģīts, grūti uztverams.
- pasargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek iesaistīts karadarbībā; bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko); nosargāt.
- sakrecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarec, sabiezē.
- sarecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarec.
- sarepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarepē (2).
- sariezt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sariežas (1).
- nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizsargāts (pret ko nevēlamu).
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, parasti ievērojami; panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās), parasti ievērojami, saraujas muskuļi, muskuļaudi.
- pavērst Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna, domas) pievēršas (kam citam).
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna) pievēršas kam citam.
- komplicēt Panākt, ka (kā) paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle; sarežģīt.
- sarietināt panākt, ka (kādam) parādās asaras acīs.
- saradināt Panākt, ka (kāds) sarod (1).
- sakausēt Panākt, ka nesaraujami, cieši sasaistās, saliedējas, savienojas (īpašības, parādības, izpausmes).
- nosarcināt Panākt, ka nosarkst.
- skrecināt panākt, ka sarec.
- raibnātre Panātru (lūpziežu) dzimtas tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām.
- aizsargpanelis Panelis, kas nodrošina aizsardību.
- ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
- Atskaņu hronikas pantos sarakstīti Baltijas vēstures avoti - "Jaunākā atskaņu hronika" un "Vecākā atskaņu hronika".
- raiders Papildnosacījumi, kas saistīti ar viesmākslinieka uzņemšanas servisu; prasību saraksts.
- surtaxe Papildu nodoklis, nodokļa piemaksa, ko pieskaita gk. muitas nodokļiem sevišķu interešu aizsardzības nolūkā.
- robežprodukts Papildu produkcijas daudzums, kas saražots, par vienu vienību palielinot kāda resursa izlietojumu; marginālais produkts.
- balstvakcīna papildu vakcīna pēc agrākas (primārās) vakcīnas imūnaizsardzības stiprināšanai.
- papijote Papīra gabaliņš, uz kura tin matus, lai tos sarotinātu.
- cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē.
- termoreaktīvais papīrs papīrs ar termoreaktīviem aizsargslāņiem, kas uzklāti uz caurspīdīgas pamatnes, lai iegūtu uz termokopēšanas aparātiem pozitīvas kopijas, iespiedmateriālus un rasējumus.
- antikorozīvais iesaiņošanas papīrs papīrs ar ūdensizturīgu pārklājumu, kas satur korozijas inhibitorus metālisko izstrādājumu aizsargāšanai no korozijas.
- aizsargpapīrs Papīrs, kas paredzēts aizsardzībai.
- baktericīdais papīrs papīrs, kas satur baktericīdas vielas; lieto ievainojumu pārsiešanai un produktu iesaiņošanai, lai pasargātu tos no baktēriju iedarbības.
- fungicīdais papīrs papīrs, kas satur fungicīdas vielas, kuras pasargā tajā iesaiņotos izstrādājumus no pelējumsēņu iedarbības.
- kapsorubīns Paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns.
- kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns.
- šķērnēt Par daudz sarūgt (par skābputru).
- izvērsties Par tekstu, vārdiem, sarunu u. tml.
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciālā konkursā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei
- diazoreakcija Paradiazobenzosulfonskābes reakcija ar hromogēniem urīnā; rada sarkanu krāsu.
- sarkanmatainība Parādība, kad cilvēka matiem ir sarkana krāsa, sākot no vāji sarkani-blondās līdz koši sarkani-brūnai krāsai, kas uzskatāma par vienu no sevišķas ķermeņa konstitūcijas (2) pazīmēm.
- uzlēkt Parādīties (par asarām).
- dadžot Parādīties asumiem; arī pārnestā nozīmē, piemēram, sarunā.
- apjukt Parādīties, sarasties lielā daudzumā.
- aizgrābts Paralizēts, pamiris, sitiena ķerts, krampjos sarauts.
- kumeļa pēdi parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- cūkpipari Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- kumeļpēdiņas Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- kumeļpēdiņš Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- mežpipari Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- palagzde Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- palagzdene Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- palagzdenes Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- palegzdi Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- piparlapas Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- piparnāji Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- pipernājas Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- pipernāji Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- pipernājs Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum").
- Pirrhocoris apterus parastā sarkanblakts.
- Šinca šņibītis parastā šņibīša pasuga ("Calidris alpina schinzii"), kas sastopama arī Latvijā, aizsargājama.
- kastaņa Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum"), vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks.
- komplekts Parasti savienojumā "pilns komplekts"; maksimālais (cilvēku) skaits, kas vajadzīgs pēc noteikumiem vai štatu sarakstiem.
- pults Parasti savienojumā "vadības pults": iekārta, tās daļa ar vadības iekārtām, signalizācijas un kontroles mērīšanas aparatūru (kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, tehniska procesa u. tml.) vadīšanai.
- posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem; šīs kārtas kukaiņi.
- rumeles Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- rumelēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- aizstāvis pārdabiska būtne (piemēram, Dievs, dievība vai kāda svētā tēls), kas sargā un rūpējas (par kādu, ko)
- apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml.; sarūgtinājums, apbēdinājums.
- dzīvnieku barotava paredzētas savvaļas dzīvnieku piebarošanai ziemas periodā, kad nodrošinājums ar dabisko barību ir ievērojami sarucis, tām jābūt tādām, lai barība nesalītu un neapsnigtu un dzīvnieki barošanās laikā to nesamīdītu; tās iekārto gk. stirnu, staltbriežu un meža cūku piebarošanai.
- pārbruņošanās Pārejas process no militārās aizsardzības sistēmas uz sabiedrisko aizsardzību.
- abida Pārestība, sarūgtinājums, apbēdinājums.
- maijgrāfs Pārģērbies vīrietis, kurš Maija grāfa svētkos attēlo vasaru un cīnās ar "ziemas grāfu".
- pārkalas Pārkaras - nelieli, kopā sastiprināti lapukoki vai to zari, ko uzliek siena kaudzei, lai pasargātu no vēja, lietus.
- apmetnis Pārklājs apģērba aizsargāšanai.
- aizsargpārklājs Pārklājs, kas paredzēts aizsardzībai.
- aizsargpārklājums Pārklājums, kas aizsargā.
- aizpuķot Pārklāt ar sarmu (leduspuķēm).
- laminēt Pārklāt virsmu ar caurspīdīgu aizsargkārtu.
- apgremzdēties Pārklāties ar aplievu (pavasarī).
- sirmot Pārklāties ar ko pelēcīgi baltu (piemēram, ar sūnu, sarmu).
- norecēt Pārklāties ar sarecējušām asinīm.
- nosarmot Pārklāties ar sarmai līdzīgu veidojumu (par augiem, to dalām).
- nopērslāt Pārklāties ar sarmu (arī putekļiem).
- apsalt Pārklāties ar sarmu vai plānu ledus kārtu.
- aizsarmot Pārklāties ar sarmu.
- apsarmot Pārklāties ar sarmu.
- nosalnēt Pārklāties ar sarmu.
- nosarmot Pārklāties ar sarmu.
- nosarmoties Pārklāties ar sarmu.
- sarmot Pārklāties ar sarmu.
- uzsarmot Pārklāties ar sarmu.
- norudēt Pārklāties ar vasarraibumiem.
- piesarmot Pārklāties, kļūt pilnam ar sarmu.
- sasarmot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar sarmu.
- pielīt Pārklāties, piepildīties (ar asarām) - par acīm.
- apasarot Pārklāties, pieplūst ar asarām.
- čurains Pārklāts ar vasaras raibumiem.
- koksnainie spraudeņi pārkoksnējušos dzinumu spraudeņi (apm. 10-30 cm gari ar vismaz 2-3 pumpuriem), ko sagatavo augu miera periodā, pēc lapu nobiršanas rudenī līdz pumpuru briešanas sākumam pavasarī.
- Asares parks parks Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 6,7 ha, reljefs līdzens, kompozicionāli vērtīgākā ir parka daļa uz austrumiem no bijušās muižas pils, aug 26 vietējās un 27 introducētās koku un krūmu sugas.
- Almedāla Parks Visbijā ("Almedalen"), Gotlandē (Zviedrija), kur kopš 1980. g. vasarās tiek turētas politiskas runas.
- sarkanspārnu sisenis parkšķis, siseņu apakškārtas suga ("Psophus stridulus"), Latvijā aizsargājama.
- programmatūra CoolTalk pārlūkprogrammā "Netscape Navigator" iebūvēta programma, kas nodrošina interneta pārraides vides izmantošanu telefona sarunām, audiokonferencēm un tērzēšanas sesiju organizēšanai.
- pagriezt (arī pavērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi pārmainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
- pavērsties Pārmainīties un pievērsties (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
- sociālās reformas pārmaiņu īstenošana ar mērķi mainīt sociālās aizsardzības sistēmu vai tās elementus (piemērm, institūcijas, sociālo palīdzību, bērnu tiesību aizsardzību), lai panāktu sociālo taisnīgumu vai citu sociāli vēlamu rezultātu kādai grupai vai sabiedrībai kopumā.
- konģenitālā paramiotonija pārmantota miopātija (autosomāli dominanta pārmantošana): aukstuma ietekmē muskulatūra krampjveidīgi saraujas; siltumā muskulatūra atslābst, nereti iestājas parēze.
- smalkā parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga ("Parmelia elegantula"), izplatīta uz platlapu kokiem mitrākās vietās, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā.
- kausveida parmēlija parmēliju suga ("Parmelia acetabulum"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama.
- brūnmelnā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia fuliginosa"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama.
- Mužo parmēlija parmēliju suga ("Parmelia mougeotii"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama.
- ādainā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia tiliacea"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama.
- liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm).
- hiperdakrioze Pārmērīga asarošana.
- delakrimācija Pārmērīga un nenormāla asaru izdalīšanās.
- lukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
- vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
- apskrieties pārņem sarūgtinājums, apvainojums
- tabētiskā ciliārā neiralģija paroksismālas oftalmiskas krīzes dorsālā tabesa slimniekiem: stipras dedzinošas un durstošas lēkmjveida sāpes abās acīs (ciliārā neiralģija); acābola un plakstiņu hiperestēzija; fotofobija ar acs gredzenmuskuļa spazmām; stipra asarošana.
- pūņa pārpurvojusies vai pavasara palos ilgi applūstoša paliene parasti lielu upju ielejās un deltā; pārpurvojusies pļava.
- aprunāšanās Pārrunas, saruna.
- tents Pārsegs (parasti no brezenta, buru audekla) aizsardzībai pret sauli, nokrišņiem.
- fravaši Parsismā - cilvēka personiskais sargājošais gars; arī dvēsele.
- iegriezt ķirķi pārspēt, sariebt.
- izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
- pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
- Zaļo partija partija, kuras mērķis ir apkārtējās dabas vides aizsardzības pastiprināšana.
- E160b Pārtikas piedeva - annato, biksīns, norbiksīns, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), annato bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā, biksīna un norbiksīna toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
- E122 Pārtikas piedeva - azorubīns, karmoizīns, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
- košenils Pārtikas piedeva E120 (var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- karmoizīns Pārtikas piedeva E122, azokrāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegta, var izraisīt astmu, hiperaktivitāti, kancerogēna viela dzīvniekiem.
- azorubīns Pārtikas piedeva E122, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
- annato Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā.
- biksīns Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
- norbiksīns Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
- paprikas ekstrakts pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns; kapsorubīns.
- betanīns Pārtikas piedeva E162, krāsviela (tumši sarkana, violeta), ekstrahē no bietēm, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, tātad nav ieteicama bērniem.
- gamma-tokoferols Pārtikas piedeva E308, antioksidants, sintētisks, var būt ģenētiski modificēts, E vitamīns, piemīt cilvēka organisma aizsargfunkcija.
- izobutāns Pārtikas piedeva E943b, propelents, naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks.
- siers pārtikas produkts, ko iegūst no piena, sarecinot to ar siera raugu vai ar pienskābes baktērijām.
- konservēšana Pārtikas produktu apstrāde, ar kuru pagarina ātrbojīgu produktu glabāšanas laiku, galvenokārt pasargājot tos no pūšanas un rūgšanas.
- E129 Pārtikas uzlabotājs - alūra sarkanais AC, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, alerģijas.
- E420 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, vēdera uzpūšanās, katarakta, caureja, zarnu krampji, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- E162 Pārtikas uzlabotājs - biešu sarkanais, betanīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, nav ieteicams bērniem.
- E943a Pārtikas uzlabotājs - butāns, iespējamā iedarbība - naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks.
- E943b Pārtikas uzlabotājs - izobutāns, iespējamā iedarbība - naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks.
- E124 Pārtikas uzlabotājs - košenila sarkanais, kumačs, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, siena drudzi.
- E128 Pārtikas uzlabotājs - sarkanais 2G, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, angioedēmu, var iespaidot kuņģi.
- iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
- čarters Pārvadājuma līgums, saskaņā ar kuru fraktētājs izmanto transportlīdzekļa (kuģa vai gaisakuģa) ietilpību kravu vai pasažieru pārvadāšanai vienā vai vairākos reisos, kurus izpilda ārpus regulāro reisu saraksta.
- kustības saraksts pārvadājumu veikšanas režīms, ar kuru noteikta transportlīdzekļa pārvietošanās, apstāšanās un stāvēšana maršruta reisā, kā arī pārvadājumu izpildes laiki; reisa autobusu kustības saraksti tiek izplatīti rakstiskā un/vai elektroniskā veidā.
- datu pārvaldība pārvaldība, kas saistīta ar datu izplatīšanu lietotājiem un to aizsardzību pret zudumiem un nesankcionētu piekļuvi; tā aptver tādas jomas kā arhivēšana, dublēšana, klienta / servera arhitektūra, datu bāzu pārvaldības sistēmas, dalītās datu bāzes un drošība.
- koveriņš Pārvalks (parasti brezenta), kas paredzēts uz kuģa, jahtas u. tml. esošo priekšmetu aizsargāšanai.
- aizsargpārvalks Pārvalks, kas paredzēts aizsardzībai.
- kūleņoties Pārvietoties (tumsā, miglā u. tml), tā ka nevar skaidri saredzēt.
- pārcelt Pārvirzīt, piemēram, sarunu, stāstījumu (no viena temata, laika u. tml. citā).
- smilšu vīriņš pasaku tēls; mazs vīriņš, kas ber bērniem acīs smiltis, lai tie aizmigtu; pasaka zināma jau kopš 17. gs.; bieži tēlots ar atvērtu lietussargu, kura iekšpusē dažādi attēli.
- dzimstības kontrole pasākumi, ar kuru palīdzību tiek novērsta nevēlama grūtniecība, izsargājoties no apaugļošanās (kontraceptīvie līdzekļi, "drošie periodi", sterilizācija).
- civilās aviācijas drošības programma pasākumi, kas nepieciešami civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem.
- garnizona dienests pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību.
- bērna aizsardzība pasākumi, kas tiek veikti, lai pasargātu bērnus no tīšām vai neuzmanības dēļ nodarīta ļaunuma.
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
- aizsargpasākums Pasākums aizsardzības nodrošināšanai.
- apsardzes pakalpojumi pasākums vai pasākumu kopums, ko veic, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
- civilās aviācijas drošība pasākumu komplekss un cilvēku un materiālie resursi, kas paredzēti civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem tās darbībā.
- apsaimniekošanas sistēma pasākumu komplekss, kuru īstenojot tiek organizēta, vadīta un veikta attiecīgo atkritumu savākšana un pārstrāde vai reģenerācija vai arī izvešana pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus.
- mežmeliorācija pasākumu komplekss, lai pasargātu lauksaimniecībā izmantojamās platības no vējerozijas un ūdenserozijas, uzlabotu aramzemes mitruma režīmu, gk. koku un krūmu atstāšana upju krastos un meža joslu ierīkošana lielās aramzemes platībās
- ieguldītāju aizsardzības sistēma pasākumu kopums ieguldītāju interešu aizsardzībai, šai aizsardzībai nepieciešamo finansu līdzekļu nodrošināšanai un kompensāciju izmaksai saskaņā ar Ieguldītāju aizsardzības likumu.
- fiziskā drošība pasākumu kopums, ko izmanto, lai nodrošinātu datoru tīkla resursu aizsardzību pret iepriekš plānotiem vai gadījuma rakstura draudiem.
- ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir pasargāt no ugunsgrēka, nepieļaut tā izcelšanos.
- biotehniskie pasākumi pasākumu sistēma dzīvnieku pavairošanai, saglabāšanai un aizsardzībai.
- valsts drošība pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
- robežuzraudzība Pasākumu sistēma, ko savu pilnvaru ietvaros veic valsts varas institūcijas valsts robežas un teritorijas aizsardzībai.
- vietējā pretgaisa aizsardzība pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
- aseptika Pasargāšana no mikroorganismiem (dezinficējot ar fizikāliem vai ķīmiskiem paņēmieniem priekšmetus un vidi vai izolējot no inficētiem priekšmetiem).
- prezervācija Pasargāšana, aizsargāšana.
- izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu kristietībai).
- stāvēt klāt (kādam) pasargāt (kādu), palīdzēt (kādam) grūtā brīdī.
- paglēbt Pasargāt (no kā ļauna, nepatīkama).
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā; izglābt (1).
- izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
- glābt dvēseli pasargāt dvēseli no mūžīgām mokām aizkāpa dzīvē.
- izglabinēt Pasargāt no bojājejas, briesmām.
- izglābties Pasargāt sevi (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanos kristietībai) no soda aizkāpa dzīvē.
- aizpātēt Pasargāt, aizstāvēt.
- ratavāt Pasargāt, glābt no bojāejas.
- aplaikāt Pasargāt, nosargāt.
- pieglābt Pasargāt; censties glābt pirms negadījums ir noticis.
- nodrošināties Pasargāties, paglābties (no kā).
- PASS Pasaulē apdraudēto sugu saraksts.
- aviosabiedrības kods pasaules aviosabiedrību divu simbolu kods, ko piešķir Pasaules civilās aviācijas organizācija, lai to lietotu aviobiļetēs, lidojumu sarakstos, datorizētajās rezervēšanas sistēmās; piemēram, BT - Air Baltic, AA - American Airlines, BA - British Airlines, LH - Lufthansa, SU - Aeroflot, 6G - Las Vegas Airlines.
- WHO Pasaules veselības aizsardzības organizācija (angļu "World Health Organisation").
- ICD Pasaules veselības aizsardzības organizācijas izstrādāta psiholoģisku traucējumu klasifikācija.
- pasažieru regulārie pārvadājumi pasažieru pārvadāšana ar piemērotiem transportlīdzekļiem saskaņā ar noteiktiem kustības sarakstiem regulāri pa noteiktu maršrutu par iepriekš noteiktu braukšanas un bagāžas pārvadāšanas maksu.
- pasivēšana Pasivācija - plānas, bet blīvas oksīdu kārtiņas radīšana uz metāla virsmas, lai to pasargātu no tālākas korozijas.
- aizsargpasta Pasta, kas paredzēta aizsardzībai.
- sarauks Pastalu saraucamā aukla.
- ķilpa Pastalu saraucamā siksna, pie kuras piesien auklas.
- Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
- Jēkabpils cukurfabrika pastāvēja 1932.-1999. g. (līdz 1962. g. Krustpils cukurfabrika, no 1991. g. SIA "Latvijas cukurs" uzņēmums, no 1996. g. akciju sabiedrība), 30. gados ražoja smalko cukuru (12-15 tk. t gadā) no cukurbietēm, no 1956. g. arī no importēta cukurniedru jēlcukura, 1981. g. saražoja 80 tk. t cukura (9000 t no cukurbietēm).
- Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Aknīstes novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Aknīstes pilsētu, Aknīstes, Asares un Gārsenes pagastu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā.
- Susējas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aknīstes un Asares pagastā.
- Monreālas latviešu kopena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados Monreālā dzīvoja \~30 latviešu, 1950. g. - \~2500 latviešu, 1990. g. - \~800-1000 latviešu, 1983. g. iegādāts un atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, pieder ārpilsētas īpašumi "Eglaine", "Ezerkalni", kā arī "Tērvete", kurā kopš 1965. g. tiek rīkotas latviešu ģimeņu vasaras nometnes.
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- raudāt Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- asarot Pastiprināti izdalīt asaras (par acīm).
- raudāt Pastiprināti izdalīt asaras (par dzīvniekiem).
- aizstāvēšanās Pašaizsardzība.
- pašaizstāvība Pašaizsardzība.
- abisālās nogulas pašas dziļākās nogulas jūrās un okeānos, kas sastāv gk. no organogēnām dūņām un minerālnogulām, piemēram, sarkanais dziļjūras māls.
- šopavasar Pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šovasar Pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- autotomija Pašsakropļošanās - dažu dzīvnieku reflektoriska spēja aizsargāšanās nolūkā nomest savas ķermeņa daļas, ja tās tiek stipri kairinātas.
- sociālā māja pašvaldībai piederoša dzīvojamā māja, kurā dzīvokļus izīrē sociāli mazaizsargātām un maznodrošinātām personām vai ģimenēm (bāreņiem, invalīdiem, pensionāriem u. c.).
- pabeigt Pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (parasti sarunā).
- iesākt Pateikt pašus pirmos vārdus, teikumus (parasti sarunā).
- patentmateriāli Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm; patentdokumentācija.
- patentdokumentācija Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm; patentmateriāli.
- PTAC Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
- saaugums Patoloģisks sarētojums.
- nacionālpatriotisms Patriotisms, kam ir etniskas iezīmes - saistība ar savas nācijas dzīvi, identitāti un vērtību aizsardzību.
- atetoze Patvaļīga, krampjveidīga muskuļu saraušanās, ja ir bojātas galvas smadzenes.
- pietvars Patvars - patvērums, aizsardzība.
- atompatvertne Patvertne, kas aizsargā pret kodolieroču iedarbību.
- kodolpatvertne Patvertne, kas aizsargā pret kodolieroču iedarbību.
- patvars Patvērums, aizsardzība.
- tvarts Patvērums; aizstāvība, aizsargs.
- riposts Paukošanā - atbildes dūriens (cirtiens) pēc aizsargāšanās.
- zobens Paukošanas ierocis ar trapecveidīgu tērauda asmeni un ar rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
- skaidrot attiecības paust atšķirīgus, pretējus uzskatus asā sarunā
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, tieksmes, parasti satrauktā, asā sarunā.
- ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
- durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
- eskortēt Pavadīt ar konvoju, sardzi.
- izballēt Pavadīt kādu (laika, mūža) posmu, (daudz) apmeklējot jautrus sarīkojumus, viesības.
- nopiņķerēties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, sarežģītus vai mazrezultatīvus darbus; arī nopūlēties, veicot šādus darbus.
- vasarot Pavadīt vasaru (kur).
- vede Pavadonis, apsargs, gids.
- nīzāns Pavasara (apm. latv. sulu) mēnesis Vecās Derības jaunākos rakstos.
- Adonis vernalis pavasara adoniss.
- rūgt Pavasara atkusnī kļūt mīkstam, čauganam (parasti par zemi).
- rumulas Pavasara atmodas rituāli un darbības - savstarpēja laistīšanās ar ūdeni, kad pirmo reizi dzina lopus ganos, uzsākta zemes aparšanu vai pēc mēslu talkas; pirmās ganu dienas svinēšana.
- Geotrupes vernalis pavasara bambals.
- pantogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu.
- pentogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu.
- Lathyrus vernus pavasara dedestiņa.
- drojene Pavasara drojenīte ("Erophila verna").
- Erophila verna pavasara drojenīte.
- rotā Pavasara dziesmu refrēns.
- Spergula morisonii pavasara gauris.
- Carex caryophyllea pavasara grīslis.
- Crocus vernus pavasara krokuss.
- Senecio vernalis pavasara krustaine.
- Ficaria verna pavasara mazpurenīte.
- Ranunculus ficaria pavasara mazpurenītes "Ficaria verna" nosaukuma sinonīms.
- Pawassern Pavasara muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā.
- Omphalodes verna pavasara omfalode.
- Ūsiņš Pavasara personifikācija.
- Leucojum vernum pavasara pienpulkstenīte.
- Leucojum vernum var. carpathicum pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte.
- zosene Pavasara puķe ar dzeltenām ziedlapiņām, kas aug pie ūdeņiem.
- dzirksnis Pavasara rītos par ledu sasalušais ūdens, kas dienā saulē izkusis.
- puspavasaris Pavasara sākums (kad vēl nav jūtamas īsta pavasara pazīmes).
- pirmpavasaris pavasara sākums, agrs pavasasris.
- priekšziedonis Pavasara sākums.
- Margarinotus vernalis pavasara strupvabole.
- ebreju Lieldienas pavasara svētki "Pesahs" jūdaismā, kas ilgst astoņas dienas atzīmējot aiziešanu no Ēģiptes un to, kā Nāves eņģelis neapstājās virs ebreju mājām un tādējādi bojā gāja tikai ēģiptiešu pirmdzimtie dēli.
- Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā.
- Callitriche palustris pavasara ūdenītes nosaukuma sinonīms.
- hamsins Pavasara vējš Ēģiptē, kas sākas martā un ilgst 50 dienas; šajā laikā spēcīgs vējš no dienvidiem vai dienvidaustrumiem nes karsto tuksneša smilšu mākoņus.
- Veronica verna pavasara veronika.
- Polyploca flavicornis pavasara vilnkājis.
- Euphrasia vernalis pavasara žibulītis.
- plūdene Pavasarī applūstoša pļava.
- guļņa Pavasarī atlicis sniegs.
- nobarvilla Pavasarī cirptā vilnā; nobars.
- mēsnaine Pavasarī mēslots ar zāli apaudzis lauks, kur gana lopus.
- zelmājs Pavasarī pirmā pļautā zāle.
- aizmaisīt pavasarī pirmo reizi arot izpostīt.
- gobāt pavasarī sagatavot aitām gobu mizas.
- astronomiskie gadalaiki pavasaris, vasara, rudens, ziema - aptuveni vienu ceturtdaļu gada gari laika intervāli no ekvinokcijas līdz sekojošiem saulgriežiem vai otrādi.
- pausaris Pavasaris.
- pavasara Pavasaris.
- pavasare Pavasaris.
- pavasars Pavasaris.
- paveseris Pavasaris.
- ziedoņa Pavasaris.
- ziedonis Pavasaris.
- oderējums paveikta darbība, rezultāts --> oderēt (2); aizsargslāņa, arī apmetuma kārta (kā) iekšpusē.
- pārklājums paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti ar aizsargājošu vai dekoratīvu nozīmi.
- saraibinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saraibināt.
- sarāvums Paveikta darbība, rezultāts --> saraut(1).
- sarežģījums Paveikta darbība, rezultāts --> sarežģīt(1).
- sarežģījums Paveikta darbība, rezultāts --> sarežģīt(2).
- sarindojums Paveikta darbība, rezultāts --> sarindot, sarindoties.
- sarmojums Paveikta darbība, rezultāts --> sarmot; arī sarma.
- sarukums paveikta darbība, rezultāts --> sarukt (1).
- sarukums paveikta darbība, rezultāts --> sarukt (2).
- segums paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, izolē (to) no apkārtējās vides.
- sillabus Pāvesta apkārtraksts ar noliegto mācību sarakstu, īpaši zīmējotie uz 1864. g. un 1907. g. enciklikām.
- syllabus Pāvesta apkārtraksts ar noliegto mācību sarakstu, īpaši zīmējoties uz 1864. g. un 1907. g. enciklikām.
- kā nokaitēts pavisam sarkans, spilgti sarkans.
- virssasalumslāņa ūdens pazemes ūdeņi virs sasalušajiem iežiem mūžīgā sasaluma rajonos, kas veidojas vasarā 1–4,5 metru dziļumā; daļa šā ūdens atrodas zem upēm un ezeriem.
- Hinenuiotepo Pazemes valstības sargs maoru reliģijā.
- hipoinozēmija Pazemināta asins sarecēšanas spēja.
- sadrugt pazemināties, pazemoties, sarauties.
- jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam.
- tanta Pazīstama vai svešāka sieviete attieksmē pret bērniem (bērnu valodā, sarunā ar bērniem); tante.
- veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs veidojums, ko nēsā aizsardzības nolūkos.
- katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, iekārtots (piemēram, grāmatu, gleznu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
- rumelēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- rumulēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- lari Pēc seno romiešu ticējumiem - dievi, mājas pavarda sargātāji (pretstats - larvi).
- finālturnīrs Pēdējais, izšķirošais turnīrs (sporta sarīkojumā).
- finālsacensības Pēdējās, izšķirošās sacensības (sporta sarīkojumā).
- peripetija Pēkšņa, parasti nozīmīga (darbības, norises, apstākļu) pārmaiņa, arī negaidīts sarežģījums.
- iesprāgt Pēkšņi ieplūst (acīs) - par asarām.
- pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
- (ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- duncis sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- durt sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- iedurt kā ar nazi sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- iedurt kā nazi sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- iedurt kā nazim sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- iedurt kā nazim sirdī, arī (ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī, arī iziet kā nazis caur sirdi, arī kā nazis (arī naža asmens, duncis) sirdī, arī kā naža (arī dunča) dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- iedurt sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- iedurties sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- kā dunča dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- kā naža dūriens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- naža asmens sirdī pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- (ie)durties kā nazim sirdī (arī krūtīs) pēkšņi izraisīties sāpīgam pārdzīvojumam, sarūgtinājumam.
- pārlēkt Pēkšņi mainīt runas, sarunas tematu.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- aizsvilties Pēkšņi notvīkt, nosarkt (par vaigiem, ausīm, seju).
- apsviest Pēkšņi novirzīt (runu, sarunu) uz ko citu.
- ieskrien kā circenis (karstos) pelnos pēkšņi, negaidīti nokļūt grūtā, sarežģītā, nepatīkamā situācijā.
- sabrukt Pēkšņi, nenovēršami sarasties (parasti par daudziem darbiem, pienākumiem).
- perturbācija Pēkšņs (parādības, norises u. tml.) normālās gaitas traucējums, sarežģījums.
- baliņi Pelašķiem līdzīgi augi, kurus izmantoja audumu un diegu krāsošanai tumši sarkanā krāsā.
- aizsarglīste Peldlīdzeklim gar abām malām ejoša līste, kas paredzēta korpusa pasargāšanai no ārējiem bojājumiem.
- margmala Peldlīdzekļa apmale, kas borta turpinājumā (vai arī kokpita sānos un aizmugurē) paceļas virs klāja un kā vairogs pasargā braucējus no klāja ūdens šļakatām un vēja; margsiena.
- munsturrullis Peldlīdzekļa komandas saraksts, kurā ierakstīti komandas locekļu amati, pases dati, uzrādīts kuģa vārds, tā īpašnieks, pieraksta osta, reisa sākums un beigu osta.
- sānuguns Peldlīdzekļa sānos novietotās pozīciju ugunis; labajā bortā ir zaļa, kreisajā - sarkana sānuguns.
- ūdensrieksts Peldošais ezerrieksts ("Trapa natans"), aizsargājams ūdensaugs.
- bons Peldošs aizsprosts no kopā sasaistītiem peldķermeņiem baļķiem, tīkliem, kas aizsargā ostu no zemūdenēm, kuģiem un torpēdām un ierobežo ūdenī nokļuvušu naftas produktu izplatīšanos.
- bezvada pele pele ar autonomu barošanas avotu, kas nelielā attālumā (līdz 2 m), izmantojot infrasarkanos starus, noraida informāciju personālajam datoram bez vadu palīdzības.
- Podiceps grisegena pelēkvaigu dūkuris jeb sarkankakla dūkuris.
- cirtainais pelikāns pelikānu suga ("Pelecanus crispus"), iekļauta pasaulē aizsargājamo sugu sarakstā, Latvijā reģistrēta 2 reizes.
- dzīslainā peltigera peltigeru suga ("Peltigera venosa"), Latvijā aizsargājama.
- muižniecības kalendārs periodiski izdots kādas valsts aristokrātu saraksts.
- arhaiskais periods periods Senās Grieķijas vēsturē (7.-6. gs. p. m. ē.), kas sekoja pirmsarhaiskajam periodam un pārgāja klasiskajā periodā; šajā periodā radās un uzplauka pilsētvalstis jeb polisas.
- sarkano lukturu iela pērkamo sieviešu kvartāls; savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām bija izkārti sarkani lukturi.
- jūrmalas pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis maritima"), Latvijā aizsargājams.
- biezā perlamutrene perlamutreņu suga ("Unio crassus"), Latvijā aizsargājama.
- mantikora Persiešu mitoloģijā sastopama būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka seju, parasti ar sarkanu apspalvojumu, dažkārt minētas trīs zobu rindas, arī skorpiona dzelksnis astes galā.
- valsts ierēdnis persona, kas ir nokārtojusi valsts civildienests ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu un uz noteiktu vai nenoteiktu laiku iecelta kādā no valsts civildienesta ierēdņu amatu sarakstā minētajiem ierēdņu amatiem.
- glūņa persona, kas lasa kādam adresātu sarakstam vai intereškopai adresētus ziņojumus, aktīvi nepiedaloties ziņojumu apmaiņā, bet iepazīstas ar tiem, lai noskaidrotu, vai būtu mērķtiecīgi iesaistīties attiecīgās intereškopas darbībā, vai arī, lai vienkārši apmierinātu savu ziņkāri.
- parlamentāris Persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar pretinieku - otru karojošo pusi; pēc starptautisko tiesību normām parlamentāris ir neaizskarama persona.
- likumīgais pārstāvis persona, kura likumā paredzētajā kārtībā uzstājas visās, t. sk. tiesas, ietādēs, aizsargājot nerīcībspējīgo, ierobežoti rīcībspējīgo vai to rīcībspējīgo, kuri sava fiziskā stāvokļa dēļ (slimības, vecuma u. tml.) nevar personīgi realizēt savas tiesības un pildīt pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības un likumīgās intereses.
- persona ar alternatīvo statusu persona, kuru nevar atzīt par bēgli atbilstoši 1951. gadā Ženēvā pieņemtajai ANO Konvencijai par bēgļa statusu, bet saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu tai nepieciešama aizsardzība; statusu piešķir, ja pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē notiekošu bruņotu konfliktu vai plašas vardarbības dēļ personai ir draudi dzīvībai un veselībai.
- attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu. - pierakstīšana Personas atzīmēšana administratīvas vienības iedzīvotāju sarakstā.
- eksmatrikulācija Personas izslēgšana no studentu saraksta.
- prosopogrāfija Personu apraksts, alfabētisks kāda laikmeta personu saraksts.
- izbalējošā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria albescens"), kas sastopama bieži gan uz lapu kokiem, gan uz skuju kokiem, tai ir diskveida sorāļi.
- rūgtā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria amara").
- dzeltenīgā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria flavida"), Latvijā aizsargājama.
- puslodes pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria haemisphaerica"), aug gk. uz gludas lapu koku mizas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- gludā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria leioplaca"), kas bieži sastopama uz gludas lapkoku mizas, tās apotēciji atrodas pie pamata paplašinātos kārpveida izaugumos.
- caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām.
- pesah Pesah svētki - vieni no vecākajiem ebreju svētkiem, sākumā kulta deja; svētku laiku noteica pēc Mēness - pavasara pilnmēness naktī pēc saules rieta.
- infrasarkanā spektroskopija pētīšanas metode vielas kvalitatīvai vai kvantitatīvai analīzei spektra infrasarkanajā daļā.
- OO tropeolīns pH indikators; pH <1,4 sarkans, pH >2,6 dzeltens.
- dzimtsarakstu nodaļa pie tiesu sistēmas piederīga iestāde, kas veic civilstāvokļa (laulības, dzimšanas, miršanas) reģistrāciju, veido dzimtsarakstu arhīvu, labo un papildina civilstāvokļa aktu reģistrus, apkopo baznīcās noslēgto laulību reģistrus.
- drošības josta pie transportlīdzekļa sēdekļa piestiprināta josta, kas pasargā transportlīdzekļa vadītāju vai pasažieri no pārvietošanās transportlīdzekļa straujas palēnināšanās gadījumā.
- speciālā izlases cirte pieauguša un pārauguša vecuma koku daļēja izciršana aizsargājamos mežos un īpaši aizsargājamos iecirkņos, kur atļauta galvenā cirte, lai uzlabotu meža dabisko atjaunošanos un sanitāro stāvokli.
- Pentagons Piecstūraina ēka (ēku komplekss) Vašingtonā, kurā atrodas ASV Aizsardzības ministrija.
- blende Piederums (fotoaparāta, filmu uzņemšanas aparāta) objektīva pasargāšanai no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
- mazgājošā piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu motoru eļļām, lai uzlabotu to mazgātspēju un aizsargātu motoru no piededžu veidošanās un virzuļu gredzenu piedegšanas.
- rota Piedziedājums dažām vasaras sākuma rita dziesmām.
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- bermudas Pieguļošas vasaras bikses līdz ceļiem.
- panhromatizēt Piejaucot emulsijai attiecīgas vielas, paaugstināt (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgumu pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
- siltināt Piejaukt dzelteno, oranžo vai sarkano krāsu kādai citai krāsai.
- kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs.
- gardecote Piekrastes sargs.
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties; rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
- purva piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco columbarius"), Latvijā konstatēta pasuga ("Falco columbarius aesalon"), aizsargājama.
- lielais piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco peregrinus"), Latvijā aizsargājama.
- bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna.
- lauka piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco tinnuculus"), Latvijā aizsargājama.
- kukaiņu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco vespertinus"), Latvijā konstatēta pasuga ("Falco vespertinus vespertinus"), aizsargājama.
- ķīķis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Pernis apivorus"), pelēcīgi brūns gājputns, masa - 0,7-0,8 kg., ēd gk. lapseņu kāpurus un kūniņas, arī abiniekus un rāpuļus, Latvijā aizsargājams; lapseņu klijāns.
- sarepināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sarepē (1).
- sarūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sarūsē.
- PASV Pieminekļu aizsardzības studentu vienība.
- piena aizture piena atdeves pārtraukšana dažādu negatīvu faktoru ietekmē; process saistīts ar hormona adrenalīna nonākšanu asinīs un vēlāk tesmenī (adrenalīns izraisa piena eju un slēdzējmuskuļa saraušanos).
- skābpiena produkti piena produkti, kas ražoti no piena, vājpiena, paniņām, daļēji nokrejota piena vai jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugiem.
- piena sekrēcija piena veidošanās piena dziedzeru epitēlijšūnās, ļoti sarežģīts fizioloģisks process, kurā piedalās viss organisms.
- purva pienene pieneņu suga ("Taraxacum palustre"), latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- jūrmalas pienzāle pienzāļu ģints suga ("Glaux maritima"), Latvijā aizsargājama.
- gaisakuģa pazīšanas zīme pieņemtie apzīmējumi (simboli, uzraksti) gaisakuģa veida un valstiskās piederības noteikšanai; izvieto uz lidmašīnas plākšņiem, fizelāžas un stabilizatora; piederību Latvijas Republikai simbolizē sarkanbaltsarkans aplis.
- pieasarot Piepildīties ar asarām (par acīm).
- saasarot Piepildīties ar asarām (par acīm).
- pieriesties Piepildīties, pārklāties (ar asarām) - par acīm.
- pierietēt Piepildīties, pārklāties (ar asarām) - par acīm.
- piekrecēt Piepildoties sarecēt.
- cinobrsarkanā piepe piepju dzimtas piepe ("Pycnoporus cinnabarina"), kas aug uz lapkoku kritalām, tai augļķermeņa cepurītes virspuse ir bāli oranža, apakšpuse — spilgti ķieģeļsarkana.
- kopaugošā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus confluens"), sastopama reti, augļķermeņa cepurīte dzeltenbrūna līdz sarkanīga, augļķermeņi veido 10-30 cm platas kopas, kam kopējs sazarots kātiņš un 5-12 kopā saaugušas cepurītes.
- Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe.
- čemurene Piepju sēņu grupas poriju dzimtas ģints ("Grifola"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas, saprofīti un parazīti pie lapu koku stumbru pamatnes vai to tuvumā.
- krāšņā sarene piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints sareņu grupas suga ("Trametes trogii").
- posa piepju sēņu masa, kas sārma iedarbībā tiek padarīta mīksta un sarullēta brūnos, mīkstos gabalos; poss.
- ievilkt Pierunājot panākt, ka (kāds) piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā, sarunā).
- apdoms Piesardzība, uzmanība.
- attillināt Piesardzīgi atvilkt, pārbīdīt, pārvilkt.
- pieraudzīgi Piesardzīgi.
- apskatīgs Piesardzīgs, apdomīgs, tāds, kas pamatīgi apskata savu apkārtni.
- apredzīgs Piesardzīgs, apdomīgs, uzmanīgs.
- sardzīgs piesardzīgs, uzmanīgs.
- pieraudzīgs Piesardzīgs.
- piesargāties Piesargāt sevi.
- piekavāt Piesargāt.
- piežēloties Piesargāties, taupīties.
- piekavāties Piesargāties, uzmanīties.
- dasasafgāties Piesargāties.
- pakavāties Piesargāties.
- piesasargāties Piesargāties.
- pievairīties Piesargāties.
- pietvīkt Piesarkt (par cilvēkiem).
- piesārst Piesarkt.
- piesārtums Piesarkums.
- piesarmāt Piesarmot.
- piesermot Piesarmot.
- butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela.
- dubultpiesūcināšana Piesūcināšana ar diviem dažādiem aizsarglīdzekļiem vai divreizēja piesūcināšana ar vienu aizsarglīdzekli.
- impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām (piemēram, audumu, koksni), parasti, lai aizsargātu no mitruma, puves, aizdegšanās.
- aizvirzīt Piešķirt (sarunai, domai) noteiktu virzību (bieži pretēju esošajai); novirzīt.
- izmutuļoties Pietiekoši sarunāt tukšības.
- aizkaist Pietvīkt; nosarkt.
- aizvirzīties Pievērsties (kādam jautājumam, tematam u. tml.) - par domām, sarunām.
- virzīties Pievērsties (noteiktam tematam, jautājumam) - piemēram, par sarunu.
- pārmesties Pievērsties citam objektam, tematam (piemēram, par sarunu).
- pārsviesties Pievērsties kam citam (par domām, jūtām u. tml.); pievērsties citam objektam, tematam (piemēram, par sarunu).
- draugoties pievienot draugu sarakstam _Facebook_ vai _draugiem.lv_ sociālajā tīklā.
- abonēt pievienot intereškopu sarakstam jaunu intereškopu.
- abonēt pievienot jaunu vārdu servera LISTSERV adresātu sarakstam.
- izkupināt Pievienot paniņas pienam un ļaut tam sarūgt.
- eritrolabs Pigments tīklenes vālītes, kurš ir daudz jutīgāks pret sarkano spektra daļu nekā pārējie pigmenti.
- knupjveida piknotēlija piknotēliju suga ("Pycnothelia papillaria"), Latvijā aizsargājama.
- dzeltenā pikre pikru suga ("Pycreus flavescens"), Latvijā aizsargājama, bet tiek uzskatīta par izzudušu, jo kopš 19. gs. nav atrasta.
- panoptisks Pilnībā saredzams.
- izkiravāt Pilnīgi pasargāt (no kā).
- izsargāt Pilnīgi pasargāt (no kā).
- ārpusceļa automobilis pilnpiedziņas automobilis, kuram ar speciālām sistēmām un agregātiem palielina pārgājību; automobiļiem, kas paredzēti ekspluatācijai sarežģītos apstākļos (Arktikā, džungļos, purvā), var būt speciāli dzinekļi (pneimatiskais veltnis, soļojošais mehānisms u. c.).
- pilssargs Pils sargs.
- pilssardze Pils sargukopums.
- Mujānu viduslaiku pils pilsdrupas Kocēnu pagasta Mujānos pie Muižnieku mājām, domājams, celta 16. gs. sākumā, ar nosaukumu “Mojahn” pirmoreiz minēta 1503. g., bija celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem 10-12 m augstā paugurā, līdz mūsu dienām saglabājies Rietumu jeb Baltais tornis, daļēji arī Ziemeļu tornis un aizsargmūris.
- Rosario Pilsēta Argentīnā (sp. val. "Rosario"), jūras osta Paranas labajā krastā, 924000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Gusara Pilsēta Azerbaidžānā ("Qusar"), rajona administratīvais centrs, 16100 iedzīvotāju (2008. g.).
- Hisarja Pilsēta Bulgārijā ("Hisarja"), Plovdivas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lambersāra Pilsēta Francijā ("Lambersart"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 28500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Adesara pilsēta Indijā (_Adesar_), Gudžarātas štatā.
- Amritsara pilsēta Indijas ziemeļos (_Amritsar_), Pendžābas štatā, 1100000 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1577. g., tajā atrodas sikhu reliģijas svētvieta, Zelta templis, ko uzcēla piektais guru Ardžams.
- Balikpapana Pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas austrumos, naftas izvedosta Makasaras šauruma krastā, 701000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazarāno Pilsēta Itālijā ("Casarano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasarza della Delīcija pilsēta Itālijā ("Casarsa della Delizia"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelsardo Pilsēta Itālijā ("Castelsardo"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 5750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostabisāra Pilsēta Itālijā ("Costabissara"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masaroza Pilsēta Itālijā ("Massarosa"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montezarkjo Pilsēta Itālijā ("Montesarchio"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pezāro Pilsēta Itālijā ("Pesaro"), Markes reģionā, Pezāro un Urbīno provinces administratīvais centrs, 94600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porto Čezareo pilsēta Itālijā ("Porto Cesareo"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozarno Pilsēta Itālijā ("Rosarno"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sančezareo Pilsēta Itālijā ("San Cesareo"), Lacio reģiona Romas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sančezario di Leče pilsēta Itālijā ("San Cesario di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santačezarea Terme pilsēta Itālijā ("Santa Cesarea Terme"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sasāri Pilsēta Itālijā ("Sassari"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 126000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villamasardža Pilsēta Itālijā ("Villamassargia"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 3650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agvačika pilsēta Kolumbijā (_Aguachica_), Sesaras departamenta dienvidu daļā.
- Agustinkodaci pilsēta Kolumbijā (_Agustin Codazzi_), Sesaras departamentā.
- Pereira Pilsēta Kolumbijas Republikā ("Pereira"), Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1467 m vjl., Risaraldas departamenta administratīvais centrs, 379600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Valjedupara Pilsēta Kolumbijas Republikā ("Valledupar"), Sesaras departamenta administratīvais centrs, 315400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Puškina Pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra, mūsdienās administratīvi ir Sanktpēterburgas pilsētas daļa, no 1710. gada bijusi Krievijas caru vasaras rezidence, pilsētā esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
- Pēterhofa Pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, tagad ietilpst Sanktpēterburgas sastāvā, celta kā cara Pētera I vasaras rezidence, 1944. g. pārdēvēta par Petrodvorecu.
- Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
- Ambosari pilsēta Madagaskarā (_Amboasary_), salas dienvidu piekrastē, Tuliaras provincē.
- Ksar el Kebīra pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Ksar el Kebir"), 110000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Akvanga pilsēta Nigērijā (_Akwanga_), Nasaravas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Lafija Pilsēta Nigērijā ("Lafia"), Nasaravas štata administratīvais centrs, 109700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Regenguša di Monsaraša pilsēta Portugālē ("Reguengos de Monsaraz"), Evoras apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arresife pilsēta Spānijā (_Arrecife_), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salas dienvidaustrumu piekrastē, 56900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tegise Pilsēta Spānijā ("Teguise"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tiasa Pilsēta Spānijā ("Tias"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tursunzoda Pilsēta Tadžikistānas dienvidrietumos, Hisaras ielejā, netālu no Uzbekistānas robežas, 37000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Akhisara pilsēta Turcijā (_Akhisar_), Manisas ilā, 107100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aksaraja pilsēta Turcijā (_Aksaray_), ila administratīvais centrs, 186600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Afjonkarahisara Pilsēta Turcijā ("Afyon Kara Hisar"), ila administratīvais centrs, 187000 iedzīvotāju (2012. g.); Afjona.
- Altunhisara Pilsēta Turcijā ("Altunhisar"), Nīgdes ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bajata Pilsēta Turcijā ("Bayat"), Afjonkarahisaras ilā, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bolvadina Pilsēta Turcijā ("Bolvadin"), Afjonkarahisaras ilā, 31800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dazkiri Pilsēta Turcijā ("Dazkiri"), Afjonkarahisaras ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dinara Pilsēta Turcijā ("Dinar"), Afjonkarahisaras ilā, 25200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Evdžilera Pilsēta Turcijā ("Evciler"), Afjonkarahisaras ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hisardžika Pilsēta Turcijā ("Hisarcik"), Kitahjas ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hodžalara Pilsēta Turcijā ("Hocalar"), Afjonkarahisaras ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Inhisara Pilsēta Turcijā ("Inhisar"), Biledžikas ilā, 1000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Isdžehisara Pilsēta Turcijā ("Iscehisar"), Afjonkarahisaras ilā, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kemerhisara Pilsēta Turcijā ("Kemerhisar"), Nīgdes ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kojulhisara Pilsēta Turcijā ("Koyulhisar"), Sivasas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Niksara Pilsēta Turcijā ("Niksar"), Tokatas ilā, 32700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pinarhisara Pilsēta Turcijā ("Pinarhisar"), Kirkraleri ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sandikli Pilsēta Turcijā ("Sandikli"), Afjonkarahisaras ilā, 32200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Seferihisara Pilsēta Turcijā ("Seferihisar"), Izmiras ilā, 27800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Serinhisara Pilsēta Turcijā ("Serinhisar"), Denizli ilā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sivrihisara Pilsēta Turcijā ("Sivrihisar"), Eskišehiras ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sultanhisara Pilsēta Turcijā ("Sultanhisar"), Ajdinas ilā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sulusaraja Pilsēta Turcijā ("Sulusaray"), Tokatas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šuhuta Pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čaja Pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kizilerena Pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 1600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Emirdāga Pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sinanpaša Pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bašmakči Pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sultandāgi Pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ortakeja Pilsēta Turcijā, Aksarajas ilā, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gizeljurta Pilsēta Turcijā, Aksarajas ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sarijahši Pilsēta Turcijā, Aksarajas ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gilāgača Pilsēta Turcijā, Aksarajas ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Āgačerene Pilsēta Turcijā, Aksarajas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čobanlara Pilsēta Turcijā, Atjonkarahisaras ilā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Višegrāda Pilsēta Ungārijas ziemeļos, Donavas krastā, Peštas meģē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.), daļēji saglabājies viduslaiku cietoksnis un agrīnās renesanses pils, Ungārijas karaļu vasaras rezidence.
- Landava Pilsēta Vācijā ("Landau an der Isar"), Bavārijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cīzara Pilsēta Vācijā ("Ziesar"), Brandenburgas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Helsingborja pilsēta Zviedrijā (_Helsingborga_), Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
- atklāta pilsēta pilsēta, ko kara laikā pasludina par militāri neaizsargātu, lai paglābtu no kara postījumiem.
- apbūves līnija jeb būvlaide pilsētplānošanas dokumentos zemesgabalam noteikta līnija, kas nosaka apbūves attālumu no sarkanās līnijas.
- tūkstošnieks Pilsētvalža palīgs Novgorodas republikā, kurš pārzināja tirdzniecību un vadīja zemessardzi.
- Diždāmes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, Vidvides labajā krastā, 14 m augstā paugurā, \~200 m uz austrumiem no Sedoļu mājām, pilskalna 3 pusēs nogāzes ir dabiski stāvas, ceturtajā - ziemeļaustrumu pusē pilskalna plakumu (~30 x 40 m) aizsargā 5 m augsts valnis un grāvis, aiz kura ir vēl otrs nepilnus 2 m augsts valnis.
- Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- Paplakas pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, Virgas upes kreisajā krastā, tā ziemeļu pusē upes krasta erozijas dēļ nobrukusi \~1/3 plakuma, austrumu un rietumu nogāzes dabiski stāvas, bet neaizsargātā nocietināta ar 2 vaļņiem (augstums — 6 m un 1 m) un grāvi starp tiem, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
- Vārtājas pilskalns pilskalns Gaviezes pagastā, Vārtājas labajā krastā, ir reljefa veidojums ar stāvām nogāzēm starp Vārtājas palieņu pļavām un avotainu gravu, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 70 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs., saistāms ar Vecākajā atskaņu hronikā minēto apdzīvoto vietu "Varcdach, Varrach".
- Saulieši pilskalns pilskalns Ķekavas novada apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļā "Pļavniekkalns", bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienas pļavām un strauta gravu, stipri postīts ar dažādiem rakumiem un zaudējis kādreizējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Klaņģukalns Pilskalns Ķekavas novada Ķekavas pagastā, uz dienvidiem no Rīgas HES dambja, plakums - ovāls (garums - 45 m, lielākais platums - 35 m), to ietver līdz 4 m augsts aizsargvalnis, bijis apdzīvots līdz 2. gs.
- Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne".
- Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns.
- Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu.
- garknābja gaura pīļu dzimtas gauru ģints suga ("Mergus serrator"), putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi.
- tumšā pinkaine pinkaiņu suga ("Cinclidium stygium"), Latvijā aizsargājama.
- koleoptils Pirmā dīgļlapa, kas aptver dīgļpumpuru viendīgļlapju (sevišķi graudzāļu) sēklas dīgli, aizsargā dīgpumpuru no mehāniskiem bojājumiem un sekmē asna izspraukšanos no augsnes sēklas dīgšanas laikā.
- "Kinemacolor" tehnoloģija pirmā komerciāli izmantotā krāsu kinofilmu uzņemšanas tehnoloģija, lietojot objektīva priekšā rotējošus zilus un sarkanus filtrus.
- moveīns Pirmā tehniskos apmēros ražotā sintētiskā krāsviela, sarkanviolētas krāsas.
- lucidarius Pirmā vācu enciklopēdija, ko 12. gs beigās sarakstīja katoļu garīdznieki laju vajadzībām, atbildot uz zinātnes un reliģijas jautājumiem.
- Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīkls ARPANET pirmais pakešu komutācijas tīkls, ko pēc ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu pārvaldes (ARPA) pasūtījuma izstrādāja vairākas universitātes un privātās firmas, sāka darboties 1969. g.
- noslēpumainā teika pirmais zināmais mongoļu vēstures un literatūras piemineklis, sarakstīts ap 1240, autors nav zināms.
- ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā.
- pirtkurīši pirtskurīši (rudmieses, sarkanigas sēnes).
- anortīts Plagioklazu grupas iežveidotājs minerāls, balts, pelēks, iesarkans, Latvijā sastopams kristāliskajā pamatklintājā un laukakmeņos.
- Masaju stepe plakankalne Tanzānijas austrumos, vidējais augstums - 1000 m, atsevišķi kalni - līdz 2000 m, sarkanbrūnās augsnes, graudzāļu un krūmu savanna.
- lakas plakanpiepe plakanpiepju dzimtas suga ("Ganoderma lucidum"), Latvijā aizsargājama.
- parastais plakanstaipeknis plakanstaipekņu ģints suga (“Diphasium complanatum”, arī “Lycopodium complanatum”), Latvijā sastopams ne visai bieži priežu, retāk egļu mežos, kur zemsedzē veido vairākus kvadrātmetrus lielas tīraudzes, Latvijā aizsargājams
- dubļusargs Plākšņveida aizsargs, kas ierobežo dubļu pacelšanos no automobiļa vai cita transportlīdzekļa riteņiem.
- spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
- pakrējums Plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
- putekļu mētelis plāna materiāla mētelis, kas aizsargā pret vēju.
- galvanostēģija Plānas metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana kāda cita metāla virsmai, lai to aizsargātu, piemēram, pret koroziju.
- pasivācija Plānas oksīdu kārtiņas izveidošana uz metālu virsmas, lai tos pasargātu no korozijas.
- supstobrs Plankumainais supstobrs - čemurziežu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku; līdz 2 m augsts, sarkanīgi plankumains stumbrs, balti ziedi, indīgs, Latvijā samērā reti ceļmalās, krūmājos, sētmalās.
- scenārijs Plāns, darbību secības apraksts (piemēram, svētku, sarīkojuma norisei).
- antreprīze Plašā nozīmē katrs uzņēmums; šaurākā nozīmē - ekonomisko un juridisko attiecību kopība, kas rodas starp uzņēmēju (antreprenieri) un dažādām personām vai iestādēm sarīkojot literārisku, mūzikālu vai zinātnisku darbu publiskus priekšnesumus.
- aula Plaša svinību, sarīkojumu zāle (parasti augstākajās mācību iestādēs); aktu zāle.
- publiska programmatūra plašas sabiedrības lietošanai nodota programmatūra, ko neaizsargā autortiesības.
- izvērst Plaši, daudzpusīgi risināt, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot (mākslas tēlu).
- Čūska plašs ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Serpens", saīsinājums "Ser"), atrodas uz dienvidiem no Herkulesa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
- bērnu svētki plašs sarīkojums bērniem ar viņu pašu aktīvu piedalīšanos.
- balle Plašs, grezns sabiedrisks sarīkojums ar dejām.
- faha Plata sarkana vilnas josta vīriešu tautas apģērbam Aragonijā un Andalūzijā, ko tin divkārt ap vidu.
- aizsargplate Plate, kas paredzēta aizsardzībai.
- marss Platforma starp burukuģa mastu un masta pagarinājumu; izmanto stāvošās takelāžas nostiprināšanai, darbam ar burām, novērošanai, ko veic sardzes matrozis.
- buļļzivs Platgalvju dzimta - asarveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), garums - 5-75 cm, jūrā un saldūdeņos; \~200 sugu, Latvijā 5 sugas.
- karpektomija Plaukstas pamata kaula vai kaulu eksartikulācija.
- sīkziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene borysthemica"), Latvijā aizsargājama.
- zaļziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene chlorantha"), Latvijā aizsargājama.
- ausainā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene otites"), Latvijā aizsargājama.
- Tatārijas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene tatarica"), Latvijā aizsargājama.
- parastais plaušķērpis plaušķērpju ģints suga (“Lobaria pulmonaria”), Latvijā vietām sastopams jauktos mežos uz lapu koku stumbriem un apsūnojušām smilšakmens klintīm, aizsargājams
- plašais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria amplissima"), Latvijā ievākts Slīterē 1870. g., pēc tam uzskatīta par izzudušu, bet 2014. gadā konstatēta atkal, Latvijā aizsargājama
- dobumainais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria scrobiculata"), Latvijā aizsargājama.
- ļaundabīgā mezotelioma pleiras, vēderplēves vai perikarda audzējs, no dažāda veida šūnām sastāvošas plašas plēves; dažās vietās satur sarkomai līdzīgas, citur adenomatozas šūnas.
- sudrablapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas kažokzvērs, kurš ir izaudzēts no Kanādas sarkanās lapsas un kura apmatojumam ir raksturīgas melnas, zilganmelnas, pelēkas, sudrabainas krāsas.
- polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Alopex lagopus"), vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) apmatojumu.
- stavrida Plēsīga, galvenokārt tropu jūru, asarveidīgo kārtas zivs.
- krāšņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chrysididae"), nelieli (garums - 4-12 mm), ļoti koši, zilgani, sarkanīgi, parasti metāliski spīdīgi kukaiņi, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- smilšlapsene Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Pompilidae"), sarkanmelni svītrots kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 37 sugas.
- divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- sēkot Plūkt pavasara zāli liellopiem.
- plūšu Plūšu koks - plūškoks, kaprifoliju dzimtas krūms, parasts dārzos, sarkanas vai melnas ogas.
- čaukstēt Pļāpāt, čalot (1); klusu atskanēt (par sarunām).
- vendzēt Pļāpāt, nepārdomāti, saraustīti runāt.
- veterēties Pļāpāt, sarunāties runājot vienlaicīgi.
- žļabarēt Pļāpāt, sarunāties.
- pļavsargs Pļavas apsargātājs.
- idri pļavas, kuras pavasaros pārplūst.
- ragainais pākšāboliņš pļavās, norās, gar laukmalām, lielāko tiesu 5 zeltdzelteniem ziediem galviņā, gulošu vai pacilu stublāju, bieži ārpusē iesarkanu ziedu karogu, tievu un līku kā ragu laiviņas galu, taisnu, veltenisku pāksti.
- Adzeles slāņu stratotips Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atsegums pie Gaujienas internātskolas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu lauztuvēs, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), atseguma augstums - 3,5 m.
- lanksargs Pļavu un tīrumu sargs (muižā).
- polārjoslas Polārās joslas - apgabali uz ziemeļiem un uz dienvidiem no attiecīgajiem polārajiem lokiem, kur saule vasarā mēdz spīdēt 24 stundas diennaktī un ziemā nav redzama.
- baltās naktis polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa.
- jumts Policijas darbinieks, kas pasargā kriminālgrupu no atmaskošanas.
- kriša Policijas darbinieks, kas pasargā kriminālgrupu no atmaskošanas.
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi.
- līkvācelīšu polija poliju suga ("Pohlia camptotrachela"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
- resnsetas polija poliju suga ("Pohlia delicatula"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
- garvācelīšu polija poliju suga ("Pohlia elongata"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
- diegveida polija poliju suga ("Pohlia filum"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
- Leskerjē polija poliju suga ("Pohlia lescuriana"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
- sarkoidālā neiropātija polineiropātija, ko dažkārt novēro sarkoidozes gadījumā; raksturīgs kraniāls polineirīts vai spinālo nervu mazspēja ar plašiem, nejūtīgiem laukumiem pa visu ķermeni.
- politapsardze Politiskā apsardze.
- gollisms Politiska filozofija, kas sakņojas franču politiskā un militārā vadoņa Šarla de Golla idejās (gk. iedibināt un nosargāt stingri centralizētu valdīšanu, kā arī neuzņemties starptautiskas saistības uz nacionālo interešu rēķina), taču savā ietekmē neaprobežojas nedz tikai ar gollistu partijām, nedz tikai ar Franciju.
- Latvijas Brīvības cīņas politiska, diplomātiska un militāra cīņa 1918.-1920. g. par 1918. g. 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas izveidošanu un aizsardzību.
- ohranka Politiskās policijas apsardzības nodaļa (cariskajā Krievijā).
- baltie Politisks novirziens; pretstats: sarkanie.
- gambezons Polsterēts un miecēts vamzis, kam jāpasargā karavīrs kaujā, darināts no vairākām kārtām, polsterējumam izmantoja auduma strēmeles, pakulas, zirga astrus.
- bigoss Poļu virtuvei raksturīgs, sautējumam līdzīgs ēdiens, gatavots no kāpostiem, vairāku veidu desām, sarkanvīna un plūmēm.
- ūdenshiacinte Pontedēriju dzimtas ģints ("Eichhornia"), dekoratīvi ūdensaugi ar hiacintām līdzīgiem krāšņiem ziediem, kas vislabāk var pārziemot dzīvojamās telpās slapjā kompostā, vasarā tām nepieciešams silts ūdens saulainā vietā.
- cīnītājzivs Populāra akvārija zivs ar plīvurveida spurām, mirdzošais zilzaļais tēviņš sargā apaugļotos ikrus, kurus novieto burbuļu ligzdā.
- hitparāde Populārāko grāvēju saraksts.
- tops populārāko izdevumu, dziesmu u. tml. saraksts.
- čarti Populārāko mūzikas ierakstu saraksti.
- ceļu būves portlandcements portlandcements, kura galvenā sastāvdaļa ir trikalcija silikāts ar granulēto domnu sārņu piedevām; salizturīgs, ar mazu sarukumu un lielu spiedes stiprību.
- mazsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Oligochaeta"), ķermeni veido 5-600 posmi, tā garums - no milimetra daļām līdz 3 m, dzīvo gk. augsnē un saldūdeņos saistībā ar grunti, \~3400 sugu, Latvijā konstatēts >100 sugu (ķermeņa garums - no dažiem milimetriem līdz 25 cm); mazsareņi.
- daudzsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Polychaeta"), ķermeni veido 5-800 posmi, tā garums no 2 mm līdz 3 m, Latvijas ūdeņos sastopamajiem - daži centimetri, >5300 sugu, Baltijas jūras dienvidu piekrastē >100 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 4 sugas; daudzsareņi.
- okulanti Potējumu jaunās pavasara vasas, kas izaug no uzokulētiem (uzacotiem) pumpuriem.
- aizsargpotēšana Potēšana, ko izdara, lai pasargātu no saslimšanas ar kādu (parasti lipīgu) slimību.
- samtīšu potija potiju suga ("Pottia bryoides"), Latvijā aizsargājama.
- vidējā potija potiju suga ("Pottia intermedia"), Latvijā aizsargājama.
- aizsardzība pozīcijas aizsargāšanas veids, paņēmieni, arī attiecīgais figūru novietojums (šahā, dambretē)
- spīdīgais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus nobilis"), Latvijā aizsargājama.
- blāvais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus octopunctatus"), Latvijā aizsargājama.
- lapkoku praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga (“Osmoderma eremita”), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole.
- iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam, t. sk. materiāls, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja, un kas tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
- CC precīza kopija (elektroniskā pasta sarakstē; arī Cc).
- smalkmehānisms Precīzs, sarežģīts, neliels mehānisms.
- nocenošana Preču cenu pazemināšana dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ja preču saražots par daudz, neizpirktām sezonas precēm u. tml.
- cenrādis Preču un pakalpojumu cenu saraksts.
- rektors Prefektam vai eksarham pakļauts provinces pārvaldnieks Senajā Romā.
- hidrofobizatori Preparāti, ar kuriem apstrādā virsmas, lai tās atgrūstu ūdeni, nesaslapinātos; aizsarglīdzekļi, kas pazemina materiāla ūdens uzsūcamību.
- cerāts Preparāts fotogrāfiju spodrināšanai un aizsargāšanai no gaisa iedarbības.
- Vaitbreda balva literatūrā prestiža balva, ko piešķir šī kompānija ik gadu par labāko Lielbritānijā publicēto un vietējo autoru sarakstīto literāro darbu piecās kategorijās (romāns, pirmais romāns, biogrāfiskais romāns, dzeja, grāmata bērniem), no šo piecu uzvarētāju vidus vienam darbam tiek piešķirta Vatbreda balva.
- nerūsējošie tēraudi pret elektroķīmisko koroziju izturīgi tēraudi, leģēti ar 12–14% hroma, kas uz metāla virsmas veido blīvu aizsargkārtiņu un palielina tērauda elektroķīmisko potenciālu.
- borta informācijas uzkrājējs pret triecieniem aizsargāta ierīce, kas reģistrē lidojuma parametrus, pēc kuriem var noteikt lidaparāta trajektoriju, ātrumu, telpisko stāvokli, dzinēju darba režīmu, cēlējspēku un pretestību; melnā kaste.
- PGA Pretgaisa aizsardzība.
- zenītartilērija Pretgaisa aizsardzības karaspēka ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir ieroči gaisa mērķu iznīcināšanai.
- kaujasdarbības Pretgaisa aizsardzības karaspēka, gaisa karaspēka, jūras kara flotes u. c. apvienību operatīvas izmantošanas īpaša forma.
- zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piemēram, savas aizsardzības zonas priekšā).
- inženiernovērošana Pretinieka ugunslīdzekļu un tehnikas aizsardzības būvju un aizsprostojumu novērošana un atklāto objektu koordinātu noteikšana.
- ugunsuzdevums Pretinieka ugunslīdzekļu, dzīvā spēka, artilērijas, mīnmetēju bateriju un tehnikas iznīcināšana vai nomākšana, tā aizsargbūvju sagraušana, manevra liegšana, objektu atjaunošanas nepieļaušana u. c.
- antikorozīvs Pretkorozijas, tāds, kas aizsargā pret koroziju.
- aizstāvēties Pretoties uzbrukumam; aizsargāties.
- PRA Pretraķešu aizsardzība.
- PRL Pretraķešu aizsardzības līgums (spec.).
- preteskarpe Prettanku šķērslis, ko ierīko kā krauju nogriezumu (augstums - 3-4 m) apvidus nogāzē, kas atrodas aizsardzībā esošā karaspēka pusē.
- brandmūris Pretuguns mūris - mūra siena bez logiem un durvīm, kuras uzdevums ir aizsargāt ugunsgrēka izplatīšanos no viena nama uz otru.
- immūnvielas Pretvielas, aizsargvielas, kas spēj neitralizēt mikroorganismu vai svešu vielu kaitīgo iedarbību.
- korvete Pretzemūdeņu un pretgaisa aizsardzībai paredzēts karakuģis 2. pasaules kara laikā.
- defektu profilakse preventīvu pasākumu kopums iespējamo defektu novēršanai. Parasti tie ir plānoti pasākumi, ko veic laikus, lai aizkavētu vai novērstu defektu rašanos un izsargātos no tiem. Tā var būt arī pārbaude ar nolūku konstatēt, vai iekārtas ir tehniskā kārtībā, un pasargāt tās no bojāšanās un priekšlaicīgas nolietošanās.
- žaugāties Priecājoties lēkāt, skraidīt (par govīm, kas pavasarī pirmo reizi ganos).
- aizsargpriekšauts Priekšauts, kas paredzēts aizsardzībai.
- priekšmūris Priekšējais mūris, aizsargmūris.
- avanposts Priekšējais pulks, kas nostādīts nometnē to apsargāt no nejaušiem ienaidnieka uzbrukumiem.
- kājsargs Priekšmets, ierīce kāju aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs).
- aizsargs Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā pret kaut ko
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi.
- lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi.
- vāks Priekšmets, kas sedz, aizsargā (piemēram, mehānismu, ierīci, tās daļu).
- sargs Priekšmets, veidojums, ierīce (ķermeņa, tā daļas) aizsargāšanai pret traumām (piemēram, sporta spēlēs).
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai; priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
- Rozališku loks priekšpēdējais no Daugavas senlejas lokiem uz labo pusi, atrodas starp Naujenes un Vecsalienas pagastu; Vasargelišķu loks.
- lapegle Priežu dzimtas ģints ("Larix"), vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst.
- kuldeņa primitīva plīts priekšnamā ēdiena gatavošanai vasarā.
- kortūza Prīmulu dzimtas ilggadīgs dekoratīvs lakstaugs, zied maijā, jūnijā purpursarkaniem ziediem čemuros.
- bezdelīgactiņa Prīmulu suga ("Primula farinosa"), daudzgadīgs augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājams.
- lietotāja autentificēšana procedūra, kas vairāklietotāju sistēmās un datoru tīklos ļauj pārbaudīt, vai lietotājs atbilst uzrādītajam identifikatoram; lietotāja autentificēšanu izmanto, lai aizsargātu datu apstrādes sistēmas no nesankcionētas pieejas, reģistrētu lietotāju un izvēlētos tam atbilstošu apkalpošanas režīmu.
- zemes informācijas pārvaldība process, kas saistīts ar prasību noteikšanu ar zemi saistītai informācijai, šīs informācijas kontroli, zemes informācijas sistēmu uzlabošanu un jaunu ieviešanu, informācijas un personas datu aizsardzības nodrošināšanu.
- vēstuļu sapludināšana process, kurā ar speciālas programmatūras starpniecību noformē elektroniskās vēstules. Izmantojot šo sistēmu, lietotājs vispirms kādā datnē uzkrāj adrešu un adresātu sarakstu, kā arī citus bieži izmantojamus datus. Citā datnē tiek veidota pati vēstule, kurā adresi, adresāta vārdu un citu papildinformāciju aizstāj ar speciāliem kodiem. Sapludināšanas programma šos simbolus automātiski aizstāj ar pirmās datnes fragmentiem.
- koplīgšana Process, kurā vadība, kas pārstāv darba devēju, un arodbiedrība, kas pārstāv darbiniekus, pie sarunu galda vienojas par darba noteikumiem un apstākļiem.
- streika norise process, kurš ietver streika pieteikšanu, pašu streiku un streika sarunas un kura laikā kolektīvā darba strīda puses realizē likumā noteiktās tiesības un pienākumus.
- aizsargreakcija Process, tas noris organismā, lai to pasargātu no kā nevēlama (piemēram, no inficēšanās, saslimšanas).
- nogaides saraksts procesu saraksts, kuri gaida kādu citu darbību pabeigšanu, lai varētu atsākt izpildi procesā, un kuru atsākšanu vada, izmantojot semaforus vai citus sinhronizācijas mehānismus.
- kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi (parasti uzņēmumi); bruto produkcija.
- izstrādes norma produkcijas daudzums, kas jāsaražo noteiktā laikā.
- hidrometeori Produkti, kas rodas, atmosfērā kondensējoties ūdens tvaikiem: migla, mākoņi, rasa, sarma, atkala.
- produkcija Produktu kopums, kuri saražoti noteiktā laikposmā; ražojumi, izstrādājumi.
- datņu pārvaldības programma programma darbam ar datnēm, direktorijiem un diskiem. Pārskatot esošās datnes, šī programma nodrošina iespēju iepazīties ar disku direktoriju saturu. Izmantojot programmas izvēļņu komandas, var pārvietot un kopēt datnes, kā arī veikt citus uzdevumus, kas saistīti ar disku izmantošanas uzlabošanu un lietotāju datu aizsardzību.
- vīrusu skeneris programma, kas aizsardzībai pret vīrusiem meklē binārus šablonus vai signatūras pazīstamiem vīrusiem, kuri sevi piesaistījuši izpildāmām programmām; šie šabloni pastāvīgi jāatjaunina.
- meklētājprogramma Programma, kas dokumentos meklē speciālus atslēgvārdus un sniedz lietotājam dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
- vakcīna Programma, kas nodrošina datora aizsardzību pret vīrusiem.
- pasta izplatītājs programma, kas pārsūta e-pasta ziņojumus visiem adresātiem, kas iekļauti adresātu sarakstā.
- aizsargatslēga Programmai piekārtots kods, ko lieto tās aizsardzībai.
- droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi programmatūra, aparatūra un elektroniskā paraksta radīšanas dati, kas atbilst visām šādām prasībām: elektroniskā paraksta radīšanas dati ir radīti tikai vienreiz, un ir nodrošināta to slepenība; elektroniskā paraksta radīšanas datus nevar atvasināt, un, izmantojot tehnoloģijas, elektroniskais paraksts ir nodrošināts pret viltošanu; elektroniskā paraksta radīšanas dati ir droši aizsargāti pret to, ka trešās personas varētu tos nelikumīgi izmantot; droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi nemaina parakstāmo elektronisko dokumentu un neliedz iepazīties ar šo dokumentu pirms tā parakstīšanas.
- ekrānsaudzētājs Programmatūra, kas displeja ekrānā ar dažādiem kustīgiem objektiem aizvieto attēlu, lai aizsargātu ekrānu no bojāšanās, ja lietotājs ieslēgtu datoru kādu laiku neizmanto.
- draudzīgā programmatūra programmatūra, kas dod lietotājam ērtu un dabisku sadarbības iespēju ar datu apstrādes sistēmu, aizsargā pret kļūdīšanos un informē par iespējamām lietotāja turpmākām darbībām.
- programmatūra "Voice on the Net" programmatūra, kas ļauj lietotājam izmantot internetu kā telefona sarunu pārraides vidi.
- programmu ģenerators programmatūra, kas ļauj lietotājam uzrakstīt sarežģītas programmas, izmantojot nelielu skaitu relatīvi vienkāršu instrukciju.
- finanšu programmatūra programmatūra, kas nodrošina uzskaiti un naudas pārvedumu veikšanu. Programmatūrā paredzēta, piemēram, algu sarakstu, ieņēmumu un izdevumu kontu, virsgrāmatas, izklājlapu, finanšu plānu un čeku izrakstīšanas apstrāde.
- maskējošā programmatūra programmatūra, kas var izgriezt kādu attēla daļu, arī sarežģītā attēlā neprecīzi velkot, jo programmatūras algoritms atšifrē katru pēdējo pikseli.
- robots Programmējams automāts, parasti ar dažādiem mehāniskiem manipulatoriem, kas veic sarežģītas operācijas, kuras atgādina apzinātu cilvēka vai dzīvnieka darbību.
- problēmorientēta valoda programmēšanas valoda, kas izstrādāta kādas noteiktas uzdevumu klases risināšanai, piemēram, sarakstu apstrādes valoda, informācijas izguves valoda, modelēšanas valoda.
- programmsaderība programmu piemērotība to apvienošanai sarežģītu uzdevumu risināšanai, programmu kompleksu un automatizētu sistēmu izveidošanai.
- programmu uzturēšana programmu verificēšanas un modificēšanas process, kura rezultātā tiek novērstas kļūdas un trūkumi, pilnveidotas programmu iespējas atbilstoši izmainītām prasībām, kā arī tās pasargātas no nejaušas vai apzinātas bojāšanas.
- aizsargsistēma Protekcionisms - ārējās tirdzniecības politikas sistēma nacionālās tautsaimniecības aizsardzībai un konkurences spēju kāpināšanai ar ārzemēm.
- Šmalkaldenes artikuli protestantu ticības atziņa, ko 1537. gadā sarakstījis Mārtiņš Luters; 1580. gadā iekļauti Konkordijas grāmatā.
- piperonāls Protokatechualdehida metilēnēteris, var sintezēt no safrola vai pagatavot no piparu alkoloīda, kosmētikā izmanto kā piedevu, aromātvielu, ziepēs, lūpu krāsās, smaržās, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var radīt izsitumus uz ādas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- maršrutēšanas tabulu protokols protokols, ko izmanto maršrutēšanas tabulu (instrukciju vai soļu sarakstu), lai apstrādātu ienākošos izsaukumus, kā arī lai noteiktu izejošo izsaukumu ceļu datoru tīklā.
- pārraides vadības protokols / intertīkla protokols protokolu sistēma, ko sākotnēji izstrādājusi ASV aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu aģentūra _DARPA_, tajā ietilpst desmit protokolu (_TCP_, _IP_, _UDP_, _FTP_, u. c.), kas kļuvuši pa interneta bāzi.
- tensone Provansaļu lirikas veids, divu vai vairāku personu sarunas veidā, it kā sacīkste starp tām.
- Sasāri Province Itālijā ("Provincia di Sassari"), Sardīnijas reģionā, platība - 4282 kvadrātkilometri, 336600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Puškaitis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar zemi un atrodas zem svētās ievas, pārzina zemes augļus, ir svētbiržu aizgādnis un sargātājs.
- Pergrubis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pavasara un auglības, augu valsts dievs.
- Patrimps Prūšu (vēst., Rietumbaltija) mitoloģijā - upju un dzidro avotu dievs, cilvēki ticēja, ka viņš dod veiksmi kaujās un ir drosmīgu karotāju aizstāvis, bija saistīts arī ar zemkopību, pavasara pavēlnieks un auglības veicinātājs.
- vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos; arī norises, takti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli.
- pārvietošana psihoanalīzē - aizsardzības mehānisms, kas dod iespēju transformēt sajūtas, domas un pārdzīvojumus, kas saistīti ar nemieru radošo objektu, citās sajūtās un domās, kuras ir pieņemamas cilvēkam
- racionalizācija Psihoanalīzē - aizsardzības mehānisms, kas palīdz cilvēkam atrast pašapziņai pieņemamo izskaidrojumu nepieņemamiem notikumiem un faktiem.
- ekopsiholoģija Psiholoģija, kas saistīta ar vides aizsardzības tematiku.
- projekcija psiholoģiskais aizsargmehānisms, ko raksturo neapzināta savu īpašību, motīvu utt. piedēvēšana citiem cilvēkiem, tā likvidējot iekšējos konfliktus.
- Mi PSRS un Krievijā ražoto helikopteru tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Mi-4, Mi-8, Mi-12 u. c.
- Il PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Il-2, Il-14, Il-18 u. c.
- Tu PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Tu-2, Tu-134, Tu-154 u. c.
- tautas komisārs PSRS valdības loceklis, kas vadīja tautas komisariātu ( 1917-1946).
- dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki.
- alus svētki publisks sarīkojums, kas raksturīgs valstīm ar senām alus darīšanas un lietošanas tradīcijām, kas parasti notiek brīvā dabā vai pagaidu būvēs, var ilgt vairākas dienas, to sastāvdaļa ir dažādu šķirņu alus lietošana, nacionālie apģērbi vai tautastērpi, mūzika.
- tragantzirņu pūcīte pūcīšu dzimtas suga ("Heliophobus kitti"), Latvijā aizsargājama.
- bikšainais apogs pūču dzimtas suga ("Aegolius funereus"), neliels putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam; Latvijā aizsargājams.
- purva pūce pūču dzimtas suga ("Asio flammeus"), Latvijā aizsargājama.
- apodziņš Pūču dzimtas suga ("Glaucidium passerinum"), mazs pūčveidīgo kārtas putns, strazda lielumā, Latvijā 1000-2000 īpatņu, aizsargājams; Eirāzijas apodziņš; zvirbuļpūcīte.
- baltā pūce pūču dzimtas suga ("Nyctea scandiaca"), Latvijā sastopama tikai retumis, kā ziemas viesis, Eiropā aizsargājama.
- ziemeļu pūce pūču dzimtas suga ("Strix nebulosa"), Latvijā reta ieceļotāja un ziemotāja, aizsargājama.
- garastes pūce pūču dzimtas suga ("Strix uralensis"), par meža pūci lielāks putns ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu, Latvijā aizsargājama.
- svītrainā pūce pūču dzimtas suga ("Surnia ulula"), Latvijā aizsargājama.
- Lagria hirta pūkainā sarvabole.
- milzu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma colosus"), Latvijā sastopama ļoti reti priežu silos, aizsargājama.
- matveida pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia capillaris syn. Puccinellia retroflexa"), Latvijā aizsargājama.
- vienvasarītes Puķes, kas aug vienu vasaru.
- Ruiša pūķgalve pūķgalvju suga ("Dracocephalum ruyschiana"), Latvijā aizsargājama.
- tabakpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata"), nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainaga stobru.
- operatorpults Pults kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, ierīces u. tml.
- dusts Pulveris, ko lieto augu aizsardzībai pret kaitēkļiem, nezālēm; kaitīgs, Eiropā aizliegts.
- asinsmilti Pulveris, ko pagatavo no lopkautuvēs sakrātām asinīm, tās karsējot ar ūdens tvaikiem, lai sarecinātu olbaltumu, kas pēc sarecēšanas nosēžas.
- sudrablauva Puma, Amerikas dižkaķu suga, mazāka par leopardu, sarkanīgi pelēkā krāsā.
- smaillapu pumpurīte pumpurīšu suga ("Phascum cuspidatum"), Latvijā aizsargājama.
- Zviedrijas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum suecicum"), Latvijā aizsargājams augs, reizēm audzē arī akmeņdārzos.
- raupjā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum campestre"), sīka pūpēžsēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- rūsganā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum rufescens"), Latvijā sastopama ne visai bieži skujkoku un jauktajos mežos, aizsargājama.
- porfira Purpura akmens, no kura iegūst skaistu sarkanu krāsu; arī pati šī krāsa, purpurs.
- krokainā purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne sarcoides").
- Echinacea purpurea purpursarkanā ehinācija.
- Eupatorium purpureum purpursarkanā krastkaņepe.
- Scabiosa atropurpurea purpursarkanā skabioza.
- Filipendula purpurea purpursarkanā vīgrieze.
- Linaria purpurea purpursarkanā vīrcele.
- Allium atropurpureum purpursarkanais sīpols.
- Cytisus purpureus purpursarkanais slotzaris.
- bakteriorodopsīns Purpursarkans, rodopsīnam līdzīgs, retinolu saturošs pigments, kas pārveido saules enerģiju elektroķīmiskajā enerģijā.
- mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem.
- purvāju rūgtņi purva rūgtdille ("Peucedanum palustre") ar šķautnaini dziļi rievotu, bieži purpursarkanu, dobumainu, kailu, galotnē zarainu stublāju, baltiem vai sarkaniem ziediem, daudz vīkāllapām ar baltu plēvvīli.
- metasekvoja Purvciprešu dzimtas ģints ("Metasequoia"), vasarzaļi vienmājas skuju koki, līdzīgi sekvojām un mamutkokiem.
- parastā purvmirte purvmiršu suga ("Myrica gale"), Latvijā aizsargājama, krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus.
- mazais purvraibenis purvraibeņu suga ("Clossiana freija"), Latvijā aizsargājama.
- lielais purvraibenis purvraibeņu suga ("Clossiana frigga"), Latvijā aizsargājama.
- Driksnas-Vilku purvs purvs Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība - 1024 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,3 m, veidojies līdzenā teritorijā ar sliktu noteci, pavasaros applūdina Odze.
- Bažu purvs purvs Talsu novada Kolkas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, platība - 2646 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, atrastas 168 paparžaugu un sēklaugu sugas, to vidū retas un aizsargājamas.
- Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs.
- atturlīste Pusapaļa cieta koka vai gumijas līstiņa, kas iet visapkārt bortiem un pasargā laivas sānus no bojājumiem.
- vančosi Pusapaļi, labākās kvalitātes ozola sortimenti, 12-18 pēdas gari, mizoti līdz "sarkanam".
- pusvasara Puse no vasaras.
- melnā puskuitala puskuitalu suga (Limosa limosa"), aizsargājama.
- kreimule Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem, 46 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- vanagi Pusmilitāra latviešu jaunatnes biedrība nacionālās kultūras un valsts drošības sargāšanai 1922.-1934. g.
- paramilitārs Pusmilitāra rakstura formējums, kas organizēts pēc bruņoto spēku parauga, bet kam ir palīgspēku loma; piem., zemessardze.
- Melrahkaslehta pussala Islandes ziemeļrietumu daļā, strap Ehsarfjordu un Tisdilfjordu.
- Tjerdnesa pussala Islandes Ziemeļu Zemes ziemeļaustrumu daļā, starp Sģaulfandi un Ehsarfjordu.
- haubeks Pussargs futbola spēlē.
- Tirēnu jūra pusslēgta jūra Vidusjūrā (it. val. "Mar Tireno"), starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas, sardīnijas, Korsikas un Elbas salu, platība - 214000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3830 m.
- rūgu putas putas, kas pavasarī veidojas uz upes ūdens.
- putekļmētelis Putekļu mētelis - plāna materiāla mētelis, kas aizsargā pretvēju.
- kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- pūtele Pūtelis - vārītu, izžāvētu un tad samaltu auzu, miežu, rudzu, kviešu, zirņu biezenis; ēdiens, ko ēda vasaras laikā pie siļķes vai cita stiprāka ēdiena.
- pūtēlis Pūtelis - vārītu, izžāvētu un tad samaltu auzu, miežu, rudzu, kviešu, zirņu biezenis; ēdiens, ko ēda vasaras laikā pie siļķes vai cita stiprāka ēdiena.
- mazā pūtele pūteļu suga ("Filago minima"), Latvijā aizsargājama.
- olas čaumala putna olas aizsargkārta, kas sastāv no kalcija, magnija, fosfora un citiem sāļiem.
- šnibīši Putni tārtiņu dzimtā, garām kājām u garu melnu, vairāk vai mazāk lejup līku knābi, spalva raiba, atšķirīga vasaru un ziemu.
- gājputni Putni, kas rudeņos ceļo no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros atgriežas atpakaļ.
- dūņu šņibis putns tārtiņu dzimtā "Charadriiadae", rudenī un pavasarī nelielā skaitā ieceļo Latvijas jūrmalās.
- čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis.
- marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu.
- jūrasķīvīte Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Pluvialis squatarola"), Latvijā caurceļotāja vai reta vasarotāja gk. jūras piekrastē.
- sniedze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Plectrophenax nivalis"), dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu, Latvijā bieža caurceļotāja, retāk ziemotāja; sniegastērste.
- pieresvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Psarocolius").
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
- spilgtā purvspāre puvspāru suga ("Leucorrhinia pectoralis"), Latvijā aizsargājama.
- dūmot Radīt dūmu aizsegu (augļu kokiem, dārziem, parasti, lai pasargātu tos no salnām).
- samudžināt Radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu (dzīvi, attiecības).
- pazemināt Radīt sarunvalodas, vienkāršrunas īpatnības (piemēram, tekstā, stilā).
- pļerrāt Radīt troksni, ko rada nakstsarga pļerra.
- izstarot Radīt un izplatīt telpā (parasti elektromagnētiskos viļņus, piemēram, gaismu, infrasarkanos starus); radīt un izplatīt telpā (kādu enerģijas veidu, elementārdaļiņas).
- aktivitātes rādītāji rādītāji, kas raksturo, cik efektīvi uzņēmums izmanto tā rīcībā esošos līdzekļus, lai saražotu produkciju (pakalpojumus) pārdošanai.
- sabiedriskās drošības līmenis rādītājs, kas atspoguļo atsevišķu personu, dažādu sociālo grupu un valsts iekšējās drošības stāvokli kopumā, kriminālo apdraudējumu gadījumus, kā arī nosaka valsts politikas prioritātes, virzienus un formas valsts iedzīvotāju tiesiskajā aizsardzībā.
- indekss Rādītājs, saraksts (nosaukumu, vārdu, cenu u. tml. kopojumam).
- purpurradzene Radzeņu suga, sastopama gar ceļmalām, mežos, sarkaniem ziediem, ačgārni olējādām vai garenām lapām, īskātainām apakšlapām, sēdošām augšlapām.
- lielā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea lutetiana"), Latvijā aizsargājama.
- pusgrimusī raglape raglapju ģints suga (“Ceratophyllum submersum”), ūdenī iegrimis, daudzgadīgs vienmājas lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- plaņķe Raiba govs ar baltiem, melniem un sarkanīgiem plankumiem.
- sausseržu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Limenitis camilla"), Latvijā aizsargājama.
- ceļteku raibenis raibeņu dzimtas suga ("Melitaea didyma"), Latvijā aizsargājama.
- acainais raibenis Raibeņu dzimtas suga (“Inachis io”), sarkanbrūns dienas tauriņš ar lielu acsveida plankumu uz katra spārna.
- apšu raibenis raibeņu dzimtas tauriņu suga ("Limenitis populi"), spārni tumšbrūni ar baltiem, šķērsjoslās saplūdušiem plankumiem, gar pakaļspārnu (daļēji arī priekšspārnu) malu oranži mēnestiņi; Latvijā aizsargājams.
- smiltājsisenis Raibspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Oedipoda coerulescens"), Latvijā aizsargājama.
- esparsetu raibspārnis raibspārņu suga ("Zygaena carniolica berolinensis"), Latvijā aizsargājama, sastopama tikai Latvijas dienvidaustrumu daļā.
- bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
- sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
- boreālais klimats raksturīgas ar aukstu ziemu un siltu (lai gan īsu) vasaru.
- atvasarīgs Raksturīgs atvasarai, saistīts ar to.
- ielūgums Rakstveida aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
- pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības atvērt (aizvērt) sardzes apsargātu objektu, kā arī nosaka glabātavu atvēršanas kārtību vai cilvēku pielaišanu pie apsargājamo mašīnu stāvēšanas vietām.
- trauslā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina thrausta"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti.
- aizsargrāmis Rāmis, kas aizsargā.
- vidējā rasene raseņu suga ("Drosera intermedia"), Latvijā aizsargājama.
- izglābt stāvokli (arī situāciju) rast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa; būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
- rietēt Rasties acīs (par asarām).
- uzpeldēt Rasties, izvirzīties (piemēram, sarunā, diskusijā).
- savirst Rasties, sarasties.
- leda raude rauda, kas nārsto agri pavasarī.
- ledusraudas Raudas, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā).
- krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās (ķermenī, tā daļās).
- žļembāt Raudāt bez asarām, kaukt.
- ģīgāt Raudāt; liet asaras.
- rūgulis Raudulīgs, saraudājies bērns.
- grumboties Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri); sākt pārklāties ar grumbām (par ādu).
- krevele Raupja, atmirusi norobežota ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru.
- kraupains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (par ķermeņa daļām).
- kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (par ķermeņa daļām).
- kraupains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2).
- kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2).
- brusināt Raustīt, saraustīt (bikses).
- mājrūpniecība Ražošanas organizācija, kad strādnieki ir nodarbināti savos dzīvokļos un nodod saražoto produkciju.
- anerģija Reaktivitātes, aizsargreakciju trūkums; nejutība pret kairinājumiem.
- kritizētājs reālisms reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
- sarika Receklis; sarece.
- radise Redīss - dārza augs ar sarkanu, apaļu vai garenu sakni.
- eritropsija Redzes anomālija; visi priekšmeti izskatās sarkani; bieži sakarā ar lēcas izņemšanu.
- ksantopsīns Redzes dzeltenais pigments, kas rodas, gaismas stariem iedarbojoties uz rodopsīnu - sarkano redzes pigmentu.
- protanomālija Redzes receptoru pavājināta jutība pret sarkano krāsu.
- ametropija Redzes traucējumi, kad acs nevar skaidri saredzēt priekšmetus bez optikas (brillēm, kontaktlēcām vai lupas).
- rēdzināt Rēdzināt gaļu - ļaut gaļai sarecēt.
- atsargāties Refl. --> atsargāt.
- izglābties Refl. --> izglābt (1); pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- izsargāties Refl. --> izsargāt.
- paglābties Refl. --> paglābt (1); pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- pasargāties Refl. --> pasargāt(1).
- pasargāties Refl. --> pasargāt(2).
- saraukties Refl. --> saraukt(1); tikt sarauktam.
- saraukties Refl. --> saraukt(2); tikt sarauktam.
- saraustīties Refl. --> saraustīt(1); tikt saraustītam.
- sarauties Refl. --> saraut(1); tikt sarautam.
- sarežģīties Refl. --> sarežģīt(1); tikt sarežģītam.
- sarežģīties Refl. --> sarežģīt(2); tikt sarežģītam.
- sariesties Refl. --> sariest (1).
- saritināties Refl. --> saritināt; tikt saritinātam.
- tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
- reciproka inervācija reflektorisks mehānisms, kas nodrošina inervāciju savstarpēji saistītām skeleta muskuļu grupām, kuras piedalās sarežģītu kustību (piemēram, skriešanas, iešanas) veikšanā, kad vienas grupas muskuļu saraušanās pavada citas grupas muskuļu atslābums.
- vija Refrēns dažās dziesmās, kuras ļaudis dziedājuši ap Vasarsvētkiem.
- mozaīka regulārs krāsaino (sarkano, zaļo, zilo) elementu izkārtojums ļoti mazos gaismas filtros, kurus izmanto aditīvajā procesā.
- interneta pārvaldība regulējums, kas ietekmē interneta lietošanu un attīstību (IP adrešu un globālā tīmekļa vietņu adrešu saraksta pārvaldība).
- piemunsturēšana Reģistrācija kuģa apkalpes sarakstā, munsturrullī.
- inventarizēt Reģistrēt (inventāru, arī īpašumu, prasības, saistības), sastādīt attiecīgus sarakstus; pārbaudīt un reģistrēt.
- slēgtais reids reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem).
- reihskomisārs Reihskomisariāta vadītājs.
- rups Reimatoīdā artrīta un sistēmiskās sarkanās vilkēdes savienojuma klīniskā aina.
- lacrimosa Rekviēma daļa, kas sākas ar vārdiem "Lacrimosa dies illa" (latīņu "Asaru pilna būs šī diena") un pauž dziļas skumjas, ciešanas.
- tiešsaistes analītiskās apstrādes datu bāze relāciju datu bāze, kas, pateicoties multidimensionālai piekļuvei datiem un īpašām indeksācijas metodēm, spēj apstrādāt sarežģītākus vaicājumus nekā standarta relāciju datu bāzes.
- kollokūcija Reliģiskas sarunas, īpaši reformācijas laikā.
- ledusreņģes Reņģes, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā).
- cepure Resgalī sasiets labības kūlis, ko uzliek statiņam vai gubai, lai to pasargātu no lietus.
- duksīgs Resns, sarkaniem vaigiem.
- angiokeratoma Reta ādas slimība, kas izpaužas kā sīki tumšsarkani mezgliņi ar raupju virsmu, simetriski uz rokām vai kājām.
- pavilnis Reta, mīksta vilna, smalkas spalvas starp rupjākām (sariem), smalki matiņi ap kaklu, kur beidzas mati.
- aizsargājamie augi retas un izzūdošas augu sugas un sugas ar lielu zinātnisku, estētisku vai praktisku nozīmi, kuras ir valsts aizsardzībā.
- aizsargājamie dzīvnieki retas un izzūdošas dzīvnieku sugas un sugas ar lielu zinātnisku, estētisku vai praktisku nozīmi, kuras ir valsts aizsardzībā.
- Kranca retējs retēju suga ("Potentilla crantzii", arī "Potentilla verna"), Latvijā aizsargājama.
- dakriopss Retencijas cista, kas attīstās asaru dziedzerī vai tā izvadkanālā.
- smilšauza Reti audzēta auzu suga, Latvijā paretam sastopama kā nezāle vasarāju sējumos, saukta arī velnauza.
- glosārijs Reti lietotu, grūti saprotamu vārdu skaidrojumu vai tulkojumu (glosu) saraksts, kas parasti mazas vārdnīcas veidā pievienots kādai grāmatai vai rokrakstam.
- Eiropas sedliņš reti sastopams augs, krūmājos, lapu koku mežos, 90-240 cm garumā, četršķautņainiem, gludiem zariem, sarkanu, indīgu augli.
- fluorocīts Retikulocits, kam piemīt sarkana fluorescence.
- Jiuseri Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vusari" nosaukuma variants.
- sļesarovcieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Sļesarovka" iedzīvotāji.
- sļesarovkieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Sļesarovka" iedzīvotāji.
- Sļesarevka Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Sļesarovka" nosaukuma variants.
- Mariamdžvaras rezervāts rezervāts Gruzijā, Gombori grēdas dienvidu nogāzē, platība - 10 kvadrātkilometrus, dibināts 1935. g., lai aizsargātu un pētītu relikto Sosnovska priedi.
- Kurgaldžina rezervāts rezervāts Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidos, platība — 1852 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai aizsargātu un pētītu ūdensputnu ligzdošanas un apmešanās vietas.
- Badaitugaju rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas palienē, platība 6500 ha, dibināts 1971. g., lai aizsargātu un pētītu pussalu un salu dabas kompleksus (tugaju).
- apsarkums Rezultāts --> apsarkt.
- atsarkums Rezultāts --> atsarkt (1).
- atsarkums Rezultāts --> atsarkt (2).
- nosarkums Rezultāts --> nosarkt.
- notvīkums Rezultāts --> notvīkt (1); nosarkums.
- piesarkums Rezultāts --> piesarkt.
- pietvīkums Rezultāts --> pietvīkt(1); piesarkums.
- sarētojums Rezultāts --> sarētot, sarētoties; arī rēta (1).
- sarkums Rezultāts --> sarkt.
- sarūgums Rezultāts --> sarūgt.
- sasarkums Rezultāts --> sasarkt.
- aizsargrežģis Režģis, kas aizsargā.
- kozlodjorka Režīma dienests, "apsardze".
- aizsardzība rīcība, pasākumi, lai aizstāvētu vai aizsargātu pret ko, no kā
- aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
- divdakšu ričija ričiju suga ("Riccia bifurca"), Latvijā aizsargājama.
- tīklotā ričija ričiju suga ("Riccia cavernosa"), Latvijā aizsargājama.
- skropstainā ričija ričiju suga ("Riccia ciliata"), Latvijā aizsargājama.
- Hībenera ričija ričiju suga ("Riccia huebenerana"), Latvijā aizsargājama.
- cilu ričija ričiju suga ("Riccia sorocarpa"), Latvijā aizsargājama.
- kārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Carya"), vasarzaļš krāšņumkoks, ar skaistu, sīkstu koksni; savvaļā aug Ziemeļamerikā un Ķīnā, 20 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas; hikorija.
- pterokārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Pterocarya"), vasarzaļi koki, ziedi sakopoti spurdzēs, 10 sugu (no Kaukāza līdz Japānai), Latvijā kā krāšņumaugi introducētas vairākas sugas.
- saķilkstēties Riet vienam uz otru, sarieties.
- Išimas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa starp Irtišu un Tobolu, Krievijā un Kazahstānā, daudz saldūdens un sāļūdens ezeru, vasarās nelielie ezeri un upes izžūst.
- Bagans Rietumslāvu mitoloģijā - gars, kas pieskatīja mājlopus, rūpējās par to auglību un sargāja no slimībām.
- RBTAC Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs.
- Jāņa vārti Rīgas pilsētas nocietinājumu daļa, ierīkoti 17. gs. pie palisādēm, kas apjoza pilsētu, un tie sargāja ceļu, kas gar Daugavas labo krastu veda uz Rīgu, pie vārtiem notika pilsētā iebraucošo personu un viņu mantu pārbaude, 1626. g. atradās tagadējā Maskavas un Dzirnavu ielas krustojumā, 1784. g. tos pārcēla pie tagadējās Katoļu ielas, bet vēlāk uz vietu, kur no Maskavas ielas atzarojās Lubānas iela.
- jomainā rikardija rikardiju suga ("Riccardia chamaedryfolia"), Latvijā aizsargājama.
- ieliektā rikardija rikardiju suga ("Riccardia incurvata"), Latvijā aizsargājama.
- daudzzaru rikardija rikardiju suga ("Riccardia multifida"), Latvijā aizsargājama.
- pirkstainā rikardija rikardiju suga ("Riccardia palmata"), Latvijā aizsargājama.
- spēlēties ar uguni rīkoties nepiesardzīgi, neapdomīgi, vieglprātīgi.
- sadedzināt visus tiltus rīkoties tā, ka atgriešanās kaut kur kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko, saraut saites ar iepriekšējo, bijušo.
- ķibelēties Rīkoties, darboties, veicot ko sarežģītu, saistītu ar grūtībām, neveiksmēm.
- salaist grīstē rīkoties, darīt tā, ka kaut kas notiek pretēji vēlamajam, sarežģījas.
- glābt Rīkoties, lai novērstu kāda bojāeju; sargāt kādu no bojāejas.
- glābt Rīkoties, lai sargātu (no posta, nelaimes u. tml.).
- suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai u. tml.), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu u. tml.) elementi, un dažkārt no kāta.
- Rīsa māte rīsa sargātāja, ko katra Bali iedzīvotāju ģimene izveido no rīsa steibriem un piekar rīsa lauka tuvumā, lai nodrošinātu labu ražu, bet līdz ar ražu to novieto klētī.
- vīt Risināt (domu, sarunu, sižetu u. tml.).
- šķetināt Risināt (piemēram, sarunu, domu, jautājumu).
- šķetināties Risināties (piemēram, par sarunu, domu, jautājumu).
- velties Risināties, parasti lēni (piemēram, par sarunām).
- aizrisināt Risinot (sarunu, domu u. tml.), nonākt līdz kādam posmam.
- krusta zirneklis riteņzinekļu dzimtas suga ("Araneus diadematus"), zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses.
- birt Ritēt (par asarām).
- ripot Ritēt (par asarām).
- krist Ritēt lejup (par asarām).
- aizlaidnis Ritināms loga aizsargs.
- plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- atritināt Ritinot attīt (ko saritinātu, satītu).
- sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados.
- peristaltēt Ritmiski, viļņveidīgi sarauties (par dobu orgānu gludo muskulatūru).
- attīrīšanās Rituālas metodes, lai aizsargātos no mistiskas netīrības, grēka un citām nevēlamām parādībām.
- kordons Robežapsardzes postenis; arī apsardze; šādam postenim, arī apsardzei paredzēta celtne.
- RA Robežapsardzība (kopā ar nosaukumu).
- robežapsardze Robežapsardzība.
- robežsargs Robežapsardzības karaspēka karavīrs.
- robežsargs Robežsardzes dienesta darbinieks.
- robežnieks robežsargs.
- aizsargrobs robs, kas paredzēts aizsardzībai.
- rododendrons Rododendrs - viršu dzimtas dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros.
- raškete Rokas iespiedmašīnā - rāmis ar tam piestiprinātu papīra lapu, kurā izgriezti caurumi, kas atbilst salikuma lapām; pasargā papīra malas no aptraipīšanās iespiešanas laikā.
- manuālis Rokasgrāmata; arī saraksts.
- blēžu romāns romāns par klaidoņu un dēkaiņu piedzīvojumiem, bieži sarakstīts pirmajā personā, radies 16. gs. Spānijā.
- fordicidia Romas kvirītu vispārēji pavasara (15. febrārī) un lopkopības svētki.
- latiklava Romas senatora tunika ar platu sarkanu joslu.
- karpents Romiešu divjūgu divriči, sānos slēgti, ar spraišļotu aizsargjumtu.
- genijs Romiešu mitoloģijā - cilvēka sargātājs gars, kurš viņu apvelta ar vīrišķību.
- Robīgs Romiešu mitoloģijā - dievs, kas sargāja labību no slimībām un kaitēkļiem.
- indigeti romiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas tika uzlūkoti par Jupitera padomē ietilpstošiem dieviem, kas sargāja dažas pilsētas.
- Jānuss Romiešu mitoloģijā - laika un katra iesākuma dievs, arī durvju un vārtu sargs, upju un avotu radītājs, jūrniecības aizbildnis; viņu attēloja ar divām sejām (viena vērsta pagātnē, otra - nākotnē).
- inventarium Romiešu tiesībās mantinieka tiesība atbildēt par mantojuma parādiem nevis neaprobežoti, bet mantojuma apmērā, gadījumā, ja ir savlaicīgi sastādīts mantojuma saraksts.
- Termins romiešu un sengrieķu mitoloģijā - dievs, robežu un kupicu sargātājs.
- pogainais ronis roņu dzimtas suga (“Phoca hispida syn Pusa hispida”), Latvijas piekrastē sastopams Rīgas līča ZA daļā, aizsargājams.
- plankumainais ronis roņu dzimtas suga (“Phoca vitulina”), Baltijas jūras DR piekrastēs mīt \~400 īpatņu populācija, iespējama atsevišķu īpatņu parādīšanās arī Latvijas piekrastē, aizsargājams.
- Tumšupe Ropažu novada apdzīvotās vietas "Podkājas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Baltezers Ropažu novada Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bukulti" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Jugla Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Podkājas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- rožukronis Rosarium - tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību.
- priekšrota Rota, ko izsūta ap 1 km priekšā karaspēka gājiena apsardzībai.
- Amora pasts rotaļa, kurā sarīkojuma, viesību u. tml. pretēja dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules.
- kvēlvasks Rotas lietu rūpniecībā lietots sakausējums no 1,2 kg dzeltenā vaska, 0,75 kg alūna, 1,15 kg sarkanā bolus un 0,716 kg baziskā etiķskābā vara (zaļskaidiņām), lai zelta vai zeltītiem priekšmetiem dotu sārtu nokrāsu.
- sarkanrozā Rozā ar sarkanīgu nokrāsu.
- Ontario rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum ontariense"), kas Latvijā ir reta un aizsargājama; aug tikai uz karbonātaugsnes gāršā, arī avotainās, koku apēnotās strautu gravās, tās rozetē ir 20—50 lapu, to gali plati, rozetes stīvas, sausā stāvoklī to lapas vērstas uz augšu.
- mandele Rožu dzimtas ģints ("Amygdalus"), neliels, vasarzaļš koks vai krūms, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugu atsevišķas šķirnes.
- aronija Rožu dzimtas ģints ("Aronia"), vasarzaļi krūmi ar spīdīgām, eliptiskām lapām, baltiem ziediem, melnām ogām, 3 sugas (Ziemeļamerikas austrumu daļā no Ontārio līdz Floridai), visas introducētas Latvijā.
- henomele Rožu dzimtas ģints ("Chaenomeles"), vasarzaļi krūmi, retāk koki, 4 sugas, kas izplatītas Ķīnā un Japānā; krūmcidonija.
- vārnkāja Rožu dzimtas ģints ("Comarum"), augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu.
- dišeneja Rožu dzimtas ģints ("Duchesnea"), dekoratīvi, krāšņi zemsedzes augi, kas aug jebkurā augsnē, zied ar dzelteniem ziediem un ražo mazas, bezgaršīgas sarkanas zemenes; neīstā zemene.
- eksohorda Rožu dzimtas ģints ("Exochorda"), vasarzaļi krūmi ar veselām lapām, 5 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumkrūmus.
- mikromele Rožu dzimtas ģints ("Micromeles"), vasarzaļi koki, lapas pamīšas, vienkāršas, ar zobainu malu, ziedi vairogos, 15 sugu.
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
- fotīnija Rožu dzimtas ģints ("Photinia"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi, krūmi vai koki ar ādainām, vienkāršām, gludām vai smalki zāģzobainām lapām, kas rudenī krāsojas spilgtos toņos.
- zaļvālīte Rožu dzimtas ģints ("Poterium"), daudzgadīgs lakstaugs ar zaļganiem vai sarkanbrūniem ziediem, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas reti.
- plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
- avene Rožu dzimtas ģints ("Rubus"), augs ar saldām, aromātiskām, parasti sarkanām ogām.
- sibireja Rožu dzimtas ģints ("Sibiraea"), vasarzaļi, zemi krūmi, ziedi viendzimuma, sakopoti skarveida ziedkopās vasu galos, 2-4 sugas.
- sorbārija Rožu dzimtas ģints ("Sorbaria"), vasarzaļi krūmi, lapas pamīšas, nepārī plūksnaini saliktas ar pielapēm, \~10 sugas, Latvijā 1 adventīva suga.
- pīlādzis Rožu dzimtas ģints ("Sorbus"), koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir dārzbēgļi.
- spireja Rožu dzimtas ģints ("Spiraea"), līdz 3 metriem augsts vasarzaļš krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~70 sugu un dekoratīvo formu.
- stefanandras Rožu dzimtas ģints ("Stephanandra"), nelieli, vasarzaļi krūmi ar daivainām lapām, ziedi balti, sīki, sakopoti vairogos vai skarveida ziedkopās, 4 sugas, Latvijā kā dekoratīvus krūmus pa 1 akmeņdārzos vai grupās dažkārt audzē 2 sugas.
- pelēkzilā roze rožu dzimtas suga (“Rosa dumalis”), Latvijā atrasta šaurā joslā Saldus rajonā, aizsargājama, stāvs 1,5-2 m augsts krūms ar gaišiem, tieviem dzeloņiem, lapas pelēkzilas, ziedi iesārti
- smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
- rudā roze rožu suga ("Rosa majalis syn. Rosa cinnamomea"), savvaļas roze ar sarkanbrūniem dzinumiem.
- Šerarda roze rožu suga ("Rosa scherardii"), Latvijā aizsargājama.
- marmora rožvabole rožvaboļu suga ("Liocola marmorata"), Latvijā aizsargājama.
- burināšana Rubeņu rūcieni pavasarī pirms nārsta.
- burkšķināšana Rubeņu rūcieni pavasarī pirms nārsta.
- sarkanā rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus rubinus"), Latvijā aizsargājama.
- pāraršana Rudenī arta lauka otrreizēja aršana pavasarī.
- parudens Rudens sākuma posms; arī atvasara.
- serinka Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne; mālābele.
- mālābele Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums un saldskāba, šķirnei raksturīga garša un aromāts; attiecīgā ābeļu šķirne.
- svila Rudmatis, sarkangalvis.
- svile Rudmatis, sarkangalvis.
- rauds ruds, iesarkans; zilgani pelēks; bālgans.
- raudains Ruds, iesarkans.
- šlauns Ruds, iesarkans.
- rods Ruds; sarkanējs.
- rūgušs Rūdzis; sarūdzis.
- atāre Rudzu lauks, apsēts tai pašā gadā novākta vasarāja vietā.
- rufibranta Rufibranta ruficollis - sarkankakla tumšzoss "Branta ruficollis" nosaukuma sinonīms.
- gaužasaaras Rūgtas asaras.
- Igaunijas rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea esthonica syn. Saussurea alpina subsp. esthonica") Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- gaizs Rūgts, sarūdzis, sīvs, nepatīkamas garšas.
- rumaļas Rumulēšanās - paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- remelēt Rumulēt - pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- ierunāties Runājot aizrauties; iegrimt sarunā.
- valodot Runāt, risināt sarunas (par ko).
- atrunāties Runāt, sarunāties ilgi, līdz apnikumam.
- barmiķ Runāt, sarunāties.
- basiķ Runāt, sarunāties.
- replika Runātāja, parasti īss, izteikums, kurā pausta reakcija uz sarunbiedra runu, darbību, izturēšanos.
- sargāt kā aci pierē rūpīgi sargāt, arī saudzēt.
- jūras rupija rupiju ģints suga ("Ruppia maritima syn. Ruppia brachypus"), Latvijā aizsargājama, retumis sastopama Rīgas jūras līča piekrastē.
- hrizomiksa Rūsas sēņu rindas dzimta ("Chrysomyxaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, Eiropā un Latvijā 1 ģints.
- kronarcija Rūsas sēņu rindas dzimta ("Cronartiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, to ierosinātās augu slimības sauc par stabiņrūsām; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- uredosporas Rūsas sēņu vasaras sporas.
- rūst Rūsēt, sarūsēt.
- rūsens Rūsgans - brūngans, sarkanīgs, ruds (par krāsu).
- korķkoks Rūtu dzimtas ģints ("Phellodendron"), vasarzaļš divmāju krāšņumkoks ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem, \~10 sugu, Austrumāzija mērenajā un subtropu joslā.
- ptēleja Rūtu dzimtas ģints ("Ptelea"), vasarzaļi vienmājas krūmi ar aromātisku mizu un lapām, sīki ziedi sakopoti galotnes ķekaros un vairogos, 9-10 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugs introducēta 1 suga, līdz 3 m augsti krūmi.
- augšlūpa Saaugusi zieda vainaga augšējā daļa, visbiežāk kapucveidīga, dažreiz arī sīka, sarukusi.
- sačukāt sabakstīt, sabikstīt; sadurstīt; sarakņāt.
- nodot šļagu sabārt, sarāt
- vikņīt Saberzt un saraust.
- pilsoniskā sabiedrība sabiedrība, ko raksturo tādas attiecības starp valsti un sabiedrību, kas nodrošina gan indivīdu aizsardzību pret valsts patvaļu un pārmērīgu varu (piemēram, autoritāru valsts iekārtu), gan arī sabiedrības kopējo interešu aizsardzību pret pārmērīgu individuālismu un tirgus interešu dominēšanu pār sabiedrības kopējām interesēm.
- kasta Sabiedrības grupa, kas stingri sargā savu noslēgtību, nošķirtību un savas grupas, sava sabiedriskā stāvokļa privilēģijas, intereses.
- Bērnu fonds sabiedriska organizācija bērnu tiesību aizsardzībai.
- družiņņiks Sabiedriskais kārtības sargs.
- SKS Sabiedriskie kārtības sargi.
- kunkulis Sabiezējusi, sarecējusi neliela pika (šķidrumā, masā, piemēram, ēdienā).
- kupucēt Sabiezēt, sākt sarecēt pikās.
- nokrecēt Sabiezēt, sarecēt.
- sačokarēt Sabikstīt, sarakņāt.
- saskruķēt Sabikstīt, sarušināt ar kruķi.
- samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem); sasmakt (par gaisu).
- saņurgāt Saburzīt, sarakņāt, sajaukt.
- sabozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- uzbozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), sacelt stāvus matus, spalvas (ķermeņa daļai), piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai (par dzīvniekiem).
- uzbozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, aizsardzībai (par dzīvniekiem).
- sabozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- izbozt Sacelt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai).
- izbozīt Sacelt stāvus spalvu, sarus, izbozt (1).
- tabulas lejasdaļa (arī lejasgals) Sacensību rezultātu saraksta beigu daļa, kurā atzīmēti vājākie rezultāti; pēdējās vietas (sacensībās).
- ķaķis Sacietējušas strutas vai sarecējis asins receklis uz čūlas vai brūces.
- ringuļoties Sacirtoties, saritināties.
- sačumurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- sačunčurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- sačunčurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- sačungurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- sačunkurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
- aizrecēt Sadzīt, aizdzīt izveidojoties asins sarecējumam.
- sarumbēt Sadzīt, saaugt; sarumbēties.
- zafrans Safrāns - smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām.
- apbēdināt Sagādāt (kādam) bēdas; sarūgtināt, skumdināt.
- apžultīt Sagandēt, samaitāt, sarūgtināt.
- inscenēt Sagatavot (piemēram, lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu).
- saudze Saglabāšana, aizsardzība, kopšana.
- sagūbīties Sagrābties, saraust sev.
- glecēt Saiet pikā, sakristies, sarecēt.
- izpukstēties Saīgušam kādu laiku klusi sarunāties pašam ar sevi par kaut ko nepatīkamu.
- palīgsaime Saimju kopums, ko izveido no saimes pavasarī, vasarā; sezonas saime.
- ekoloģiskā ekspertīze saimniecisko projektu, dokumentācijas, programmu, materiālu un izstrādājumu atbilstības iepriekšēja pārbaude ekoloģiskās drošības un vides aizsardzības prasībām.
- priekštituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievieto lapā galvenā titula priekšā, lai aizsargātu to no bojāšanās; aizsargtituls.
- aizsargtituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievietoja labākās grāmatās galvenā virsraksta aizsargāšanai pret netīrumiem un bojājumiem.
- mezocitoma Saistaudu audzējs; sarkoma.
- dakri- Saistīts ar asarām vai asaru maisu.
- dakrio- Saistīts ar asarām vai asaru maisu.
- kontraceptīvs Saistīts ar izsargāšanos no grūtniecības.
- šīpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī; šāpavasara.
- šāpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šīsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā; šāsvasaras.
- šāsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- pavasarīgs Saistīts ar pavasari, tam raksturīgs.
- saruna Saistīts ar sazināšanos mutvārdos, tai raksturīgs; saistīts ar sarunvalodas stilu, tam raksturīgs.
- simbiotisks Saistīts ar simbiozi, tai raksturīgs; ļoti ciešas, nesaraujamas attiecības, integrāla iedaba.
- tiesībsargājošs Saistīts ar tiesībaizsardzību.
- vasarīgs Saistīts ar vasaru, tai raksturīgs.
- sanitārs Saistīts ar veselības aizsardzību, higiēnu, tām raksturīgs; tāds, ko izmanto, kas ir paredzēts veselības aizsardzībai, higiēnai.
- naršķīt Sajaukt, sarežģīt.
- sarisināt Sajaukt, sarežģīt.
- ķenceklis Sajukums, sarežģīts darbs.
- noredzēt Sajust; vērīgi skatoties, saredzēt.
- stāsti manim, Daugaviņa saka dialogā, nepieņemot sarunbiedra teikto, neticot tam.
- kā vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
- kā novārīts vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
- kā mājas atslēga saka par cilvēku, kas dzīvo mājās, sargā māju.
- kā brūklene saka par jaunu sievieti, kas ir mulsumā piesarkusi vai kam ir sārti vaigi.
- kā oga saka par jaunu, pievilcīgu sievieti sārtiem vaigiem, _arī_ par nosarkušu sievieti.
- kā zemene saka par jaunu, pievilcīgu sievieti sārtiem vaigiem, _arī_ par nosarkušu sievieti.
- aiz septiņām atslēgām saka par ko nepieejamu, lielā slepenībā turētu, rūpīgi sargājamu.
- zaļāmuiža vaļā saka par laika posmu, kad ir iestājies pavasaris, sazaļojuši koki.
- kā magone saka par manāmi nosarkušu, piesarkušu sievieti (reti par vīrieti).
- kā nazis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā nazis krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā naža asmens sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā naža asmens krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā naža dūriens saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā duncis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība.
- runči brauc uz raunu saka par runču laiku pavasaros.
- pie apaļā galda saka par sanāksmi, sarunām, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
- saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
- kā pujene saka par sievieti ar sārtiem vaigiem, stipri piesarkušu seju.
- iziet kā nazis caur sirdi saka par to, kas pēkšņi izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtina.
- un āmen (baznīcā) saka, izbeidzot sarunu par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
- žults krājas saka, ja (kādam) palielinās naids, arī sarūgtinājums.
- žults apskrienas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts.
- kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
- acis sarkanas kā raudai saka, ja acs baltums kļuvis sarkans vai varavīksnene ir sarkanīgā krāsā.
- sirds ir pilna saka, ja cilvēks ir ļoti sarūgtināts, uzbudināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
- kaut (arī ja) tu zinātu saka, ja grib pievērst sarunas biedra uzmanību teiktā svarīgumam.
- dur vai acis laukā (arī ārā) saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
- dur vai acis ārā saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
- dūša aptekas (kādam) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, aizvainojumu, ja pārņem dusmas.
- sirds nosāpas (arī nosāp) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- sirds apsāpas (arī nosāp, nosāpas) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- sirds apsāpas saka, ja jūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- dziesma ir ciet (kādam) saka, ja kādam ir smagi sarežģījumi, lielas nepatikšanas, ja ir beigas.
- mēle kā piesieta saka, ja kāds aiz uztraukuma, bailēm, pārsteiguma nespēj parunāt, sākt sarunu.
- kā burkāns saka, ja kāds ir ļoti nosarcis, sasarcis.
- kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nosarcis.
- iet pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts.
- ķerties pie sirds saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts.
- asinis sakāpj vaigos (kādam) saka, ja kāds nosarkst (aiz dusmām, sašutuma, pārsteiguma, kauna).
- mute atdarās (arī atveras) saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
- mute atdarās saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
- kā biete saka, ja kāds stipri nosarkst, ir ļoti sasarcis.
- pazūd kā gailis kaņepēs saka, ja kāds, izvairīdamies no gaidāmajām nepatikšanām, sarežģījumiem, veikli nozūd.
- iet kā smērēts Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
- iet kā pa celmiem (arī ciņiem, purvu) saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
- (iet) kā pa purvu (arī celmiem, ciņiem) saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
- (iet) kā pa celmiem saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
- ne uz priekšu, ne atpakaļ saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
- duras kā nazis sirdī saka, ja kas pēkšņi izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- saiet dēlī saka, ja kas sarežģījas, ja izjūk nodomi, ieceres.
- iet kā pa sviestu saka, ja kas veicas bez sarežģījumiem, grūtībām.
- celt aiz astes augšā saka, ja mājdzīvnieks (parasti govs)) pavasarī ir ļoti novājējis.
- asinis sakāpj (arī saplūst) vaigos saka, ja nosarkst (no kauna, no dusmām).
- sirds pilna līdz malām saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
- sirds aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, aizvainojums, dusmas.
- žults apskrienas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
- žults aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
- sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas, apskrien) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
- žults (arī dūša, sirds) apskrienas (arī aptekas) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
- dūša (arī sirds, žults) apskrienas (arī aptekas) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
- nelabums apskrien ap sirdi saka, ja pārņem spējš aizvainojums, sarūgtinājums, arī dusmas, sašutums (par ko).
- noveļas kā smaga nasta no pleciem saka, ja pēc smaga pārdzīvojuma, pēc sarežģījumu novēršanas kādu pārņem atvieglojums, miers.
- asaras izsprāgst, biežāk asaras izsprāgst acīs (arī no acīm) saka, ja pēkšņi acīs parādās asaras.
- asaras sprāgst acīs saka, ja pēkšņi acīs rodas asaras.
- asaras sprāgst no acīm saka, ja pēkšņi acīs rodas asaras.
- vārds pa vārdam (arī vārds aiz vārda, arī vārds pakaļ vārdam) saka, ja saruna kļūst dzīvāka, dedzīgāka; saka, ja saruna izvēršas ķildā, strīdā.
- Antiņ, pūt stabulīti, prātiņ, nāc mājās saka, ja sarunbiedrs ir pateicis ko muļķīgi.
- pietvīkst kā magone saka, ja spēji nosarkst.
- piesarkst kā magone saka, ja spēji nosarkst.
- sarma kož saka, ja ziemu viss apsarmo.
- aknas klaudz no žēlabām saka, kad kaut kas ļoti sarūgtinājis.
- ledus iziet saka, kad pavasarī ledu (parasti upē) aiznes straume.
- nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
- Ko tu zini! saka, norādot uz sarunas biedra neinformētību, arī neizpratni (par ko).
- zini (arī ziniet) ko saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunas biedra uzmanību stāstāmajam
- lai dievs žēlīgs saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna, arī uzsverot gaidāmā vai notiekošā bīstamību.
- lai dievs stāv klāt saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna. arī uzsverot notiekošā vai gaidāmā bīstamību.
- kvēlvīns Sakarsēts sarkanvīns, kam pielikts, cukurs, kanēlis, neļķu un citronu mizu ekstrakts, dažreiz arī ievārījums, rums un araks.
- pietvīcis Sakarsis, sasarcis.
- aiztvīkt Sakarstot kļūt sarkanam.
- sareizēt Sakārtot, sarindot.
- sareizot Sakārtot, sarindot.
- kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks sakaru sistēmas bloks, kas sastāv no divām funkcionāli atšķirīgām ierīcēm. Kanāla pakalpojumu bloks (bloks CSU) veic sakaru līnijas aizsardzību un diagnosticēšanu. Datu pakalpojumu bloks (bloks DSU) ir ierīce, kas pārveido diskrētos datus analogajos signālos, ko var nosūtīt pa telefona līnijām. Parasti šīs divas ierīces tiek konstruktīvi apvienotas un veido vienu bloku, kas veic jaudīga un visai dārga modema funkcijas.
- artikulācijas metode sakaru sistēmas sarunas trakta kvalitātes pārbaudes metode - nosaka uztverto runas elementu (zilbju, vārdu) saprotamību, ko raksturo pareizi uztverto elementu skaita attiecība pret pārraidīto elementu skaitu; sistēma ir apmierinoša, ja šī attiecība ir 40-50%, laba - ja 55-80% un teicama - ja vairāk par 80%.
- sakaust Sakasīt, sarakt; daudz savākt.
- sakast sakašņāt; sarakt no dobes (piemēram, kartupeļus).
- aizsargu nodaļa sākotnēji aizsargu organizācijas struktūrvienības apriņķos, vēlāk pagastos.
- sagaust Sakrāt, saraust, savākt.
- sagauzt Sakrāt, saraust, savākt.
- sačurmis sakrities vai sačākstējis; tāds, kas sarāvies kamolā, sabozies no sala.
- uzņemt Sākt (sarunu, dziedāt dziesmu u. tml.), arī sākt runāt, dziedāt u. tml. (noteiktā veidā, intonācijā).
- iesarmot Sākt apsarmot.
- sagriezties Sākt pievērsties (kam) - piemēram, par domām, sarunām.
- pieņemt delegāciju sākt sarunas ar savas valsts vai ārvalsts sabiedrības pārstāvjiem vai ārvalsta diplomātiem.
- sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem Sākt pievērsties (kam) - piemēram, par domām, sarunām.
- divans Sākumā saraksta, reģistra apzīmējums, vēlāk tiesa, padome islāma valstīs viduslaikos.
- didaskalijas Sākumā sengrieķu dramatiskie un kora uzvedumi, vēlākā nozīmē publiski saraksti ar ziņām par dramatisko uzvedumu laiku, vietu, autoriem, panākumiem, piespriestām godalgām utt.
- sarkankvēle Saķeršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu.
- Ajona sala Austrumsibīrijas jūrā (_Ajon_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Čaunas līča ziemeļos, platība - \~2000 km^2^, augstums - līdz 64 m vjl., arktiskā tundra, briežu vasaras ganības.
- Roņu sala sala Baltijas jūras Rīgas līcī (igauņu "Ruhnu"), kopš 1919. g. 17. janvāra pieder Igaunijai, platība - 1190 ha, garums - 5,5 km, platums - 3,5 km, \~60 pastāvīgo iedzīvotāju (2006. g.), 26 saimniecības, robežsardzes postenis.
- Kolgujeva Sala Barenca jūras dienvidaustrumos, Krievijā, platība - 5200 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 181 m, vasarā ligzdo daudz putnu.
- Upursala Sala Cirīša ezerā, Aglonas pagastā, platība - 16 ha, ietilpst Cirīša ezera dabas parkā un dabas liegumā "Cirīša ezera salas", valsts aizsardzībā kopš 1931. g.
- Antipsara sala Egejas jūrā (_Antipsara, Nisos_), Grieķijas Ziemeļegejas perifērijā.
- Alanbesara sala Indonēzijā (_Alang Besar, Pulau_), atrodas Sumatras salas austrumu piekrastē, Riau provinces ziemeļu daļā.
- Gvadalupe Sala Klusajā okeānā ("Guadalupe"), Meksikas teritorija, \~1000 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, platība - 264 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 1372 m, aizsargā roņus.
- Abanbesara sala Riau arhipelāgā (_Abang Besar, Pulau_), Indonēzijā, Natunas jūras rietumu daļā.
- Sardīnija Sala Vidusjūrā (it. val. "Sardegna", sardīniešu val. "Sardigna"), atrodas uz rietumiem no Apenīnu pussalas, otrpus Tirēnu jūras, platība - 23800 kvadrātkilometru.
- lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām.
- saldtumīgs Saldi piesātināts (par pavasara vai vasaras gaisu).
- klementīns Salds un sulīgs auglis, mandarīna un sarkanā apelsīna krustojums.
- vīnīši Saldskābi sarkanie vasaras āboli.
- palmelīns Saldūdens aļģu "Palmella cruenta" sarkans pigments, kas atgādina hemoglobīnu.
- oktilsalicilāts Salicilāta atvasinājums, kas absorbē B ultravioleto starojumu; lieto sauļošanās aizsargkrēmos.
- čunčuriski Salīcis, sarāvies.
- sakucis Salīcis; arī sarāvies.
- sariņķināties saliekties, saritināties kamolā.
- atdot Salīgt, sarunāt, pieteikt (darbam, mācībām vai citam nolūkam) ārpus mājas; nodot.
- nodot Salīgt, sarunāt, pieteikt (parasti darbam, mācībām) ārpus mājas.
- kazeīns Salikta olbaltumviela, kas izveidojas, skaldošu fermentu vai skābju iedarbībā sarecot piena olbaltumam; biezpiena un siera galvenā sastāvdaļa.
- daudzžuburonis salikta ziedkopa, kam sānasis manāmi attīstītākas nekā galvenā ass un sānasu ir daudz; dažreiz galvenā ass pilnīgi sarukusi.
- kopulatīvs saliktenis saliktenis, kuru motivē vārdrinda, piemēram, _sarkans, balts, sarkans - sarkanbaltsarkans_.
- divlīkumā Salīkušā stāvoklī; sarāvies, salīcis (parasti aiz sāpēm, nespēka).
- konglutinēt Salīmēt kopā, arī tas pats, kas konglomerēt, saraust vienā kopā, čupā.
- salāpāt Salīst, sarāpot.
- litena Salmu cepure vasarai.
- limsts Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām.
- limte Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām.
- limts Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām.
- salonis Salna, sarma.
- apgropēt Salocīt, sagropēt, sarobot visapkārt.
- krakovjaks Salona deja (augstmaņu galmos) īpašā izpildījuma manierē; sarīkojumu deja ar vienkāršotu horeogrāfiju.
- bruņreljefs Salveida augstieņu reljefs, ko veido galdkalnu palikšņi, kurus klāj cietie ieži, kas pasargā zemākos slāņus no noārdīšanas.
- Sarikopas ezers sāļezers Turgajasa garenieplakā 100 m vjl., Kazahstānā, platība - 336 kvadrātkilometri, sekls, līmenis nepastāvīgs, augstākais pavasarī sniega kušanas periodā.
- izsālīšanās sāļu kristālu veidošanās uz koksnes virsmas, kas apstrādāta ar aizsarglīdzekļiem.
- oligodakrija Samazināta asaru izdalīšanās.
- sarucināties Samazināties, sarauties, satīties.
- rēzus samērā liels mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Himalajos) ar zaļganpelēku apmatojumu, sārtu seju un ausīm, sarkanām sēžas tulznām
- pastūrains Samērā straujš, saraustīts, nevienmērīgs (par kustībām).
- pasarkans Samērā, arī mazliet sarkans.
- sameterēt Samežģīt, sarežģīt.
- savilināt Samīcīt, savelt, sarullēt.
- saņērgt Samiegt, saraukt.
- saņirgt Samiegt, saraukt.
- parazītiskā samtbeka samtbeku ģints suga ("Xerocomus parasiticus"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti jauktos mežos mitrās vietās, parazitē uz parastā cietpūpēža.
- sarkanā samtbeka samtbeku suga ("Hortiboletus rubellus", syn. "Xerocomus rubellus"), lapu koku mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, parkos, zālainās vietās, Latvijā aizsargājama.
- rubīna samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus rubinus"), Latvijā aizsargājama.
- Arhangeļskas samtīte samtīšu suga ("Bryum archangelicum"), Latvijā aizsargājama.
- Arktikas samtīte samtīšu suga ("Bryum arcticum"), Latvijā aizsargājama.
- Blinda samtīte samtīšu suga ("Bryum blindii"), Latvijā aizsargājama.
- sudrablapu samtīte samtīšu suga ("Bryum calophyllum"), Latvijā aizsargājama.
- apaļlapu samtīte samtīšu suga ("Bryum cyclophyllum"), Latvijā aizsargājama.
- gludā samtīte samtīšu suga ("Bryum elegans"), Latvijā aizsargājama.
- Funka samtīte samtīšu suga ("Bryum funckii"), Latvijā aizsargājama.
- vidējā samtīte samtīšu suga ("Bryum intermedium"), Latvijā aizsargājama.
- Noltona samtīte samtīšu suga ("Bryum knowltonii"), Latvijā aizsargājama.
- marā samtīte samtīšu suga ("Bryum marratii"), Latvijā aizsargājama.
- neidamas samtīte samtīšu suga ("Bryum neodamense"), Latvijā aizsargājama.
- garenlapu samtīte samtīšu suga ("Bryum oblongum"), Latvijā aizsargājama.
- ripvācelītes samtīte samtīšu suga ("Bryum turbinatum"), Latvijā aizsargājama.
- Vārenes samtīte samtīšu suga ("Bryum warneum"), Latvijā aizsargājama.
- Veigela samtīte samtīšu suga ("Bryum weigelii"), Latvijā aizsargājama.
- veža Sāmu mājoklis - pārnēsājama koniska telts no kārtīm, ko vasarā pārklāj ar buru audeklu, bet ziemā - ar biezu filcu; kota.
- kota Sāmu mājoklis - pārnēsājama koniska telts no kārtīm, ko vasarā pārklāj ar buru audeklu, bet ziemā - ar biezu filcu.
- aizķibelēt Samudžināt, sarežģīt, likt ceļā šķēršļus.
- sapeņķēties Samudžināties, sarežģīties, samezgloties.
- džiudžitss samuraju cīņas sistēma, uzbrukšana un aizsargāšanās bez ieroča, izdarot sitienus pa ķermeņa sāpīgākajām vietām vai laužot locekļus
- apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
- sasašatāties Sanākt, sarasties (par vairākiem, daudziem).
- dakrioadenalģija Sāpes asaru dziedzerī.
- dakriocistalģija Sāpes asaru maisā.
- pāpis Sāpīga vieta, brūce, pušums (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā).
- aizvainot Sāpināt, sarūgtināt (parasti ar nesmalkjūtīgu rīcību vai vārdiem).
- kļavaugi Sapindu rindas dzimta ("Aceraceae"), gk. vasarzaļi koki un krūmi ar staraini daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi nelieli, ķekaros, vairogos, \~150 sugu, Latvijā 1 suga.
- aizvainojošs Sāpinošs, sarūgtinošs, nesmalkjūtīgs, nievājošs.
- sašmaukt Saplūkt, saraut.
- bodžināties Sapulcēties un klusi vienam ar otru sarunāties.
- raseņaugi Saracēniju rindas dzimta, kukaiņēdāji augi, lapu virspusē ir dziedzermatiņi, kas izdala lipīgu šķidrumu, kurā ielīp sīki kukaiņi un lapa saritinās ap to, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- dzeltenā saracēnija saracēniju suga ("Sarracenia flava").
- purpura saracēnija saracēniju suga ("Sarracenia purpurea").
- saradināties saradoties.
- Cotula hispida sarainā kotula.
- Papaver argemone sarainā magone.
- Corticaria umbilicata sarainīšu suga.
- serains sarains (1).
- saraksta galva saraksta elements, kas satur saraksta sākuma adresi un, iespējams, arī citu papildu informāciju, piemēram, elementu skaitu sarakstā un pēdējā saraksta elementa adresi.
- Helma hronika sarakstīta 1628.-1643. g., veltīta Vidzemes un Kurzemes vēsturei.
- sar. Sarakstīts; sarakstījis.
- saraksts FAQ saraksts "Bieži uzdodamie jautājumi" (angļu "Frequently Asked Questions")
- aptaujas saraksts saraksts vai tabula, kas nosaka kārtību, kādā veicama datu apstrādes sistēmas ierīču vai datoru tīklu staciju aptauja.
- radu raksti saraksts, arī grafisks attēlojums, kurā vairākās paaudzēs parādīta saradošanās un kopējie senči.
- raduraksti Saraksts, arī grafisks attēlojums, kurā vairākās paaudzēs parādīta saradošanos un kopējie senči; radu raksti.
- uzdevumu rinda saraksts, kas satur ziņas par izpildīšanai sagatavotajiem uzdevumiem, kur vienlaicīgi pieprasa procesora laiku.
- CC kopija saraksts, kur minēti elektriskā pasta ziņojuma papildsaņēmēji, kuru vārdi un adreses norādītas ziņojuma galvenē.
- album Saraksts; draudzes locekļu saraksts.
- adresātu saraksta serveris sarakstserveris, kas nodrošina automātisku e-pasta, kurš adresēts kādam no šī saraksta adresātiem, pārsūtīšanu visiem šī adresātu saraksta dalībniekiem; _LISTSERV_.
- sarubināt sarakt, ar pūlēm un pa vienam.
- sarenst sarantīt.
- zivtiņa Sarastaino kukaiņu dzimta, bezspārnaini, sīki kukainīši ar gariem taustekļiem un ar 3 sariņiem pakaļgalā.
- likt trūkties (kādam) sarāt (kādu), izteikt rājienu (kādam).
- likt (kādam) trūkties sarāt (kādu), izteikt rājienu (kādam).
- sapommēt sarāt, sabārt.
- sačīkstināt saraudināt (nicinoši).
- savēkšināt saraudināt.
- skābais krējums saraudzēts krējums.
- korugācija Saraukšana, sarukšana.
- rucināt Saraukt, saraukties.
- saverkšelēties sarauties krokās; sačervelēties.
- pluzerēt sarauties, kļūt nevienādam, noplukt.
- saspringt Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā dalām); sasprindzināties (1).
- sačunkurēties Sarauties, saraukties, sakrunkāties.
- sačunkuroties Sarauties, saraukties, sakrunkāties.
- ierukt Sarauties, sarukt.
- sašurkt Sarauties, sarukt.
- sačurroties sarauties, sašaurināties.
- ķursē raut sarauties, savilkties.
- sala plaisa sarautu audu plaisa visā stumbra bezzaru daļā; rodas, strauji pazeminoties temperatūrai un koku aplievā izplešoties sasalstošam ūdenim (cieš galvenokārt lapkoku sugas).
- sarevēt saravēt.
- iegūšana saražošana, izstrādāšana, izveidošana
- gatavā produkcija saražotās pārdodamās preces.
- darbības apjoms saražoto produkcijas vienību daudzums, nostrādāto stundu skaits vai pārdoto preču apjoms.
- Eiropas sardīne sardīņu suga ("Sardina pilhardus"), kas izplatīta Atlantijas okeāna jūrās.
- Klusā okeāna sardīne sardīņu suga ("Sardinops sagax"), kas izplatīta Tālo Austrumu jūrās, saukta arī - ivasi.
- suņasardze Sardze no plkst. 16.00 līdz 20.00 (pēc angļu terminoloģijas), to dala uz pusēm: pirmā suņasardze - 16.00-18.00, otrā - 18.00-20.00; pēc vācu terminoloģijass: pirmā suņasardze ir no 00.00 līdz 02.00, otrā - 02.00-04.00.
- garde Sardze, īpaši reģenta miesas sardze; atsevišķa karaspēka nodaļa, kas sastāv no izlasītiem dažāda apbruņojuma vīriem.
- sargmatrozis Sardzes matrozis, kas norīkots, piemēram, jūras novērošanai, sardzei uz klāja, kuģim atrodoties stāvvietā pie krasta.
- želeja Sarecējis gaļas vai zivju novārījums; savā novārījumā sarecējusī gaļa vai zivs.
- iet gaiļos sarecēt.
- koagulējamība Sarecināmība, sliecība vai spēja sarecēt vai veidot recekļus.
- koagulējams Sarecināms, spējīgs sarecēt.
- sasaldēt sarecināt.
- saremināt saremdināt.
- zilganā sarene sareņu suga ("Setaria glauca syn. Panicum glaucum").
- Itālijas sarene sareņu suga ("Setaria italica").
- mieturainā sarene sareņu suga ("Setaria verticillata").
- zaļā sarene sareņu suga ("Setaria viridis").
- sarepties sarept.
- zemeņu kaktuss sarērkšķu telokaktuss.
- sarētāt sarētot.
- pulkste sarežģījies dzijas juceklis.
- piņķele sarežģījums, ķibele; posts, grūtums.
- pirza sarežģījums.
- sapanarot sarežģīt, sajaukt.
- sakurzāt sarežģīt.
- pisaks sarežģīta nodarbe, kas prasa lielas pūles.
- trofiskais tīkls sarežģīta organismu barošanās attieksmju sistēma, kas rodas, trofiskajām ķēdēm krustojoties.
- liela sistēma sarežģīta sistēma ar ļoti daudziem elementiem.
- krokota zona sarežģīta tektoniskā struktūra, ko nav iespējams tieši kartografēt.
- mehāniskā traktūra sarežģīta vienu divus milimetrus biezu koka skaliņu, leņķīšu un sīku metāla detaļu sistēma.
- liešana ar izkausējamiem veiduļiem sarežģītas formas precīzu lējumu ražošana – veiduļus izgatavo no parafīna un stearīna, savieno ar ielietņu sistēmu un pārklāj ar smilšu un šķidrā stikla masu; veiduļus no veidnes izkausē karstā ūdenī, tad veidni apdedzina un pielej ar izkausēto metālu.
- CISC dators sarežģītas instrukcijkopas dators (angļu "Complex Instruction Set Computer").
- sistēmas arhitektūra sarežģītas sistēmas elementu savstarpējās saistības koncepcija.
- (sa)iet grīstē sarežģīties, notikt pretēji vēlamajam.
- režģis sarežģīts (savstarpēji saistītu parādību, norišu u. tml) kopums; jūklis
- ķekarveida jeb zarainā arteriālā angioma sarežģīts sīku asinsvadu tīklojums ap artēriju vai saistīts ar artēriju orgāna parenhīmā.
- peinīgs sarežģīts, saistīts ar piepūli un rūpēm.
- piņķelīgs sarežģīts, tāds, kas risinās lēnām; darbs, kas nepadodas, neveicas.
- sardzene sarga sieva.
- stāvēt sardzē sargāt, aizstāvēt (ko).
- laicīt Sargāt, pasargāt, sargāties, vairīties.
- sardzīt sargāt, pasargāt.
- sargmājiņa Sargiem, sardzei paredzēta (neliela) celtne.
- sargtornis Sargiem, sardzei paredzēts tornis.
- Sargies no manām acīm! sargies no manis!
- polka Sargkareivis, sargs.
- sarga būda sargmājiņa.
- sargātājs Sargs, apsargātājs.
- naktssargs Sargs, kas naktī apsargā, parasti veikalus, uzņēmumus, noliktavas.
- klētssargs Sargs, kas sargā klēti.
- kūzinieks Sargs, kurš nūju kā sardzes zīmi nodod nākamajam, kura kārta ir pienākusi.
- stundenieks Sargs, sardzes karavīrs.
- stundinieks Sargs, sardzes karavīrs.
- iezagties acīs sariesties.
- mielasts Sarīkojuma (piemēram, viesību) daļa, kurā tiek pasniegti ēdieni un dzērieni; ēšana un dzeršana sarīkojumā (piemēram, viesībās).
- saviesīga sadzīve sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās), patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā)
- karnevāls sarīkojums (ar dejām, spēlēm, priekšnesumiem), kurā dalībnieki ir maskās un īpašos tērpos.
- bērnu rīts sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai)
- deja sarīkojums, kurā notiek dejošana
- mutvārdu žurnāls sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi par noteiktu tematu.
- dzīvā (arī mutvārdu) avīze sarīkojums, kurā tiek sniegti priekšnesumi, kas atspoguļo galvenokārt attiecīga uzņēmuma, iestādes u. tml. dzīvi.
- sabīdīt Sarīkot, sarunāt, noorganizēt.
- liektā sariņsmilga sariņsmilgu suga ("Lerchenfeldia flexuosa syn. Deschampsia flexuosa").
- hetognāti Sariņžoklaiņi, sīki, plēsīgi jūras dzīvnieciņi ar caurspīdīgu ķermeni, ar tvērējsariņiem ķermeņa priekšgalā un spurām ķermeņa pakaļgalā; pārvietojas ūdenī straujiem lēcieniem.
- saripāt saripot.
- savelt Saritināt, sarotīt.
- ritinēties saritināties.
- rietums saritināts, satīts noausts audekls.
- retinuma sakne sarīvētā veidā lieto pret caureju.
- sarkāji Sarkāju tārpi - tārpu klase posmaino tārpu subtipā, vidukļa segmentiem sānos pauguriņi, kas klāti sariņiem, gandrīz visi ir jūras dzīvnieki, mīt gk. krastu tuvumā.
- sarkanāda sarkana āda, sarkana kažokāda.
- Dermocybe sanguinea sarkanā ādgalve.
- javanicīns Sarkana antibiotiska viela, iegūta no "Fusarium javanicum" kultūrām; darbīga pret daudzām baktērijām, daļēji arī pret mikroskopiskajām sēnēm; vienlaicīgi ar to iegūst arī oksijavanicīnu.
- Festuca rubra sarkanā auzene.
- Chenopodium rubrum sarkanā balanda.
- Basella rubra sarkanā bazela.
- Cephalanthera rubra sarkanā cefalantēra.
- Centranthus ruber sarkanā centrante.
- Epimedium x rubrum sarkanā epimēdija.
- galda biete sarkanā galda biete.
- Lychnis chalcedonica sarkanā guntiņa.
- Ribes rubrum var. rubrum sarkanā jāņoga.
- Cardinalis cardinalis sarkanā kardinālstērste.
- Milvus milvus sarkanā klija.
- Acer rubrum sarkanā kļava.
- Cordyline rubra sarkanā kordilīne.
- sarkano acu efekts sarkanā krāsā attēlotas acu zīlītes fotoattēlā; rodas, acu aizmugures sienai atstarojot gaismas sarkanā spektra daļu, ja fotografējot virza zibspuldzes gaismas impulsu fotoobjektīva optiskai asij tuvā leņķī; to novērš ar īslaicīgu impulsa apgaismojumu tieši pirms uzņemšanas, kā arī nevēršot zibspuldzi tieši uz uzņemamo objektu.
- santalīns Sarkana kristāliska krāsviela, ko iegūst no sarkanā santalkoka "Pterocarpus santalinus" serdes.
- Sarkanais Krusts Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme - sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona).
- sarkanais krusts Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona).
- Splachnum rubrum sarkanā mēslsūna.
- Formica sanguinea sarkanā mežskudra.
- Menkars sarkana milzu zvaigzne Valzivs zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,53, atrodas 1100 ly attālumā.
- Deneb Kaitoss sarkana milzu zvaigzne Valzivs zvaigznājā, vizuālais zvaigžņlielums 2,0.
- oglekļa zvaigzne sarkanā milzu zvaigzne, kuras spektrā novērojamas spēcīgas C, un CN absorbcijas joslas.
- Aldebarans sarkana milzu zvaigzne, Vērša α, vizuālais zvaigžņlielums 0,8; 150 reižu spožāka par Sauli.
- Amanita muscaria sarkanā mušmire.
- Salvelinus salvelinus sarkanā palija.
- Betelgeize sarkana pārmilzu zvaigzne Oriona kreisajā plecā (Oriona α), sarkanais milzis, kura diametrs 700-1000 reizes pārsniedz Saules diametru un ir 21300 reižu spožāka par Sauli, atrodas 430 ly attālumā, vizuālais zvaigžņlielums mainās no 0,4 līdz 1,3.
- Pyracantha coccinea sarkanā pirakanta.
- Limosa lapponica sarkanā puskuitala.
- Chalciphora rubinus sarkanā rubīnbeka.
- Xerocomus rubellus sarkanā samtbeka.
- Helianthus atrorubenss sarkanā saulgrieze.
- Sarkanā Sarkanā siena - atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums - \~100 m, augstums - 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- Helleborus atrorubens sarkanā sniegroze.
- Melandrium dioicum sarkanā spulgotne.
- meža spulgotne sarkanā spulgotne.
- Hygrocybe punicea sarkanā stiklene.
- Symphytum x rubrum sarkanā tauksakne.
- Clathrus ruber sarkanā tīklene.
- sarkanais zirneklis sarkanā tīklērce.
- žicka Sarkana turku dzija; krāsaina, īpaši sarkana vilnas dzija.
- Digitalis purpurea sarkanā uzpirkstīte.
- Filipendula rubra sarkanā vīgrieze.
- Astrantia carniolica sarkanā zvaigznīte.
- spektra krāsa sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zila (gaišzila, tumšzila) vai violeta krāsa.
- Vireo olivaceus sarkanacu vireons.
- Erythromma najas sarkanaču suga.
- sarkanais Sarkanais 2 G - pārtikas piedeva E128 (sintētiska viela, azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, kuņģa un zarnu trakta bojājumus, hronisku nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
- zirgu āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense")
- sarkanais ābuliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais amoliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- galvas ābulinis sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais dāboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais dābols sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- pļavas āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- pļavu āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais pļavu āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais ābols sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- hemoglobīns sarkanais asins pigments, saliktā olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un pārnēsā skābekli no elpošanas orgāniem uz audiem un ogļskābo gāzi (oglekļa dioksīdu) no audiem uz elpošanas orgāniem.
- Leptura melanula sarkanais celmgrauzis.
- Iris setosa sarkanais īriss.
- Trifolium pratense sarkanais jeb pļavas āboliņš.
- Corallium rubrum sarkanais korallis.
- Pulmonaria rubra sarkanais lakacis.
- Quercus rubra sarkanais ozols.
- Sambucus racemosa sarkanais plūškoks.
- Ampedus sanguineus sarkanais sprakšķis.
- Carpodacus puniceus sarkanais svilpis.
- Piranga rubra sarkanais tangars.
- Phleum paniculatum sarkanais timotiņš.
- Dicaeum cruentatum sarkanais ziedputniņš.
- Chenopodium rubrum var. botryoides sarkanās balandas piejūras varietāte.
- batvini sarkanās bietes.
- sarkansamts sarkanas krāsas samta audums.
- burgundijs sarkanās krāsas tonis – tumši sarkans, sarkanbrūns
- sarkanogas sarkanas ogas.
- Xerocomus rubinus sarkanās rubīnbekas "Chalciporus rubinus" nosaukuma sinonīms.
- Melandrium sylvestre sarkanās spulgotnes " Melandrium dioicum" nosaukuma sinonīms.
- sārtīte sarkanas vai sarkanīgas govs vārds.
- siltās krāsas sarkanas, oranžas un dzeltenas krāsas, kas it kā rada siltuma sajūtu telpā.
- Setophaga ruticilla sarkanastes kokķauķis.
- Aethopyga ignicauda sarkanastes nektārputniņš.
- Pyrrhocorys apterus sarkanblakšu suga.
- henna sarkanbrūna augu krāsviela - lieto galvenokārt matu krāsošanai.
- Geranium phaeum sarkanbrūnā gandrene.
- Limacella glioderma sarkanbrūnā gļotaine.
- Euphangus carolinus sarkanbrūnā strazdvālodze.
- sarķe Sarkanbrūna, sarkanīga govs.
- sārķe Sarkanbrūna, sarkanīga govs.
- sarķene Sarkanbrūna, sarkanīga govs.
- sarķis sarkanbrūns, sarkanīgs vērsis.
- sarķis Sarkanbrūns, sarkanīgs zirgs.
- sārķis Sarkanbrūns, sarkanīgs zirgs.
- Machetornis rixosus sarkancekula tirānputns.
- Lactarius helvus sarkandzeltaine.
- Amadina erythrocephala sarkangalvas amadīnžubīte.
- Lanius senator sarkangalvas čakste.
- antilumīna papīrs sarkani iekrāsots un ar vasku padarīts caurspīdīgs papīrs lietošanai fotogrāfa darbistabā kā sarkanās gaismas filtrs.
- sarkanspožs sarkani spīguļojošs, spilgti sarkans.
- eritrocīti sarkanie asinsķermenīši - cilvēka un dzīvnieku asins formelementi.
- Ceropis daurica sarkanīgā bezdelīga.
- Parodia rutilans sarkanīgā parodija.
- Philodendron erubescens sarkanīgais filodendrs.
- sarkane sarkanīgas krāsas govs.
- rozans sarkanīgi brūngans.
- sarkansalns Sarkanīgi pelēks, sarkanīgi sirms.
- rudāzis sarkanīgs buks^1^ (1).
- sarkanbullis sarkanīgs bullis.
- rūsans Sarkanīgs, brūnsarkans.
- sarkulens sarkanīgs, iesarkans, ruds.
- sārtnējs sarkanīgs, rozīgs.
- sarkains sarkanīgs, ruds.
- sarks Sarkanīgs, sārts, iesarkans.
- rudaļa sarkanīgs.
- sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī.
- Cortinarius armillatus sarkanjoslu tīmeklene.
- Telmanoria alminata sarkanjoslu tīmeklenes "Cortinarius armillatus" nosaukuma sinonīms.
- Branta ruficollis sarkankakla tumšzoss.
- Alchemilla erythropoda sarkankātu rasaskrēsliņš.
- Laganosticta senegala sarkanknābja amarantžubīte.
- Quelea quelea sarkanknābja audējputns.
- Bubalornis niger sarkanknābja bifeļputns.
- sarkanknābja Alpu kovārnis sarkanknābja klinškovārnis ("Pyrrhocorax pyrrhocorax").
- Pyrrhocorax pyrrhocorax sarkanknābja klinškovārnis.
- Hylexetastes perrotii sarkanknābja kokložņa.
- Leiothrix lutea sarkanknābja saulesputns; "ķīniešu lakstīgala".
- Emberiza caesia sarkanknābja stērste.
- Buphagus erythrohynchus sarkanknābja vēršstrazds.
- Urocissa erythrorhyncha sarkanknābja zilžagata.
- Sedum rubrotinctum sarkankrāsotais laimiņš.
- Sitta canadensis sarkankrūšu dzilnītis.
- Dacne bipustulata sarkankrūšu piepjvabole.
- Sturnella militaris sarkankrūšu pļavvālodze.
- sarkanastītis Sarkankrūtīšiem tuvi radniecīgs dziedātājs putns, tēviņam apakšā līdz stilbiem melnu, bet mātītēm augšā un apakšā pelnpelēku krāsu, rūsgani sarkanām apakšējām segspalvām; erickiņš.
- svāpulis sarkankrūtītis jeb parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula").
- Pyrrhula pyrrhula sarkankrūtītis jeb parastais svilpis, arī svilpis jeb sarkankrūšu svilpis.
- parastais svilpis sarkankrūtītis, žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula pyrrhula").
- Mnium marginatum sarkanmalu skrajlapīte.
- rūkains Sarkanmatains; sarkanīgs.
- Heterophasia annectens sarkanmuguras timālijstrazds.
- Synallaxis ruficapilla sarkanpaura dzeloņmūrnieks.
- Pipra mentalis sarkanpaura pipra.
- Orthotomus sutorius sarkanpieres drēbniekķauķis.
- Serinus pusilus sarkanpieres ģirlicis.
- Stipiturus malachurus sarkanpieres saraste.
- Anthus cervinus sarkanrīkles čipste.
- Sylvia cantillans sarkanrīkles ķauķis.
- Turdus ruficollis ruficollis sarkanrīkles mežastrazds.
- Nectarinia senegalensis sarkanrīkles nektārputns.
- Erithacus rubecula sarkanrīklīte jeb rietumu sarkanrīklīte.
- dzeltensarkans Sarkans ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un sarkani krāsu laukumi.
- rūsgansarkans Sarkans ar rūsganu nokrāsu; rūsgani sarkans.
- mēļsarkans Sarkans ar zilu nokrāsu; zili sarkans.
- sarkandūcis sarkans nazis.
- fenacetolīns Sarkans pulveris; iegūst koncentrētas sērskābes, ledus etiķskābes un fenola reakcijā; lieto par pH indikatoru; pH <5 dzeltens, pH >6 sarkans.
- koraļļsarkans Sarkans, kā koraļļi; koraļļu sarkanumā.
- asinis Sarkans, necaurspīdīgs šķidrums, kas cirkulē cilvēka un dzīvnieku asinsrites sistēmā, pārnēsā organismā skābekli, ogļskābo gāzi, barības vielas, vielmaiņas galaproduktus un veic aizsargfunkcijas.
- vara krāsas, arī vara krāsā sarkans, sarkanīgs vai sarkani brūns.
- Japānas vairogpaparde sarkansoru vairogpaparde.
- Agelaius phoeniceus sarkanspārnu melnvālodze.
- smiltājsisenis Sarkanspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Bryodema tuberculatum"), Latvijā aizsargājama.
- Bryodema tuberculatum sarkanspārnu smiltājsisenis.
- Dryopteris erythrosora sarkansporu ozolpaparde.
- Ampedus sanguinolentus sarkansvītrotais sprakšķis.
- Pycnonotus jocosus sarkanvaigu bubuls.
- sarkanūsainais bulbuls sarkanvaigu bulbuls.
- Bombina bombina sarkanvēdera ugunskrupis.
- kabernē sarkanvīns no šīs šķirne ogām.
- Plumbago indica sarkanziedu plumbago.
- zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
- zarnu amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba coli"), kas dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā.
- dizentērijas amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba histolytica"), kas mīt cilvēka zarnu sienās un pārtiek no eritrocītiem, leikocītiem un epitēlija.
- sakņkāji Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases apakšklase ("Rhizopoda"), kurā ietilpst kailamēbu, čaulamēbu un foraminīferu kārta.
- diflūgija Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Difflugia"), čaula veidota no dažāda lieluma smilšu graudiņiem, mīt uz ūdensaugiem.
- ābeļu sarkodoncija sarkodonciju ģints sēņu suga (Sarcodontia crocea").
- zemā sarkokoka sarkokoku suga ("Sarcococca humilis").
- ļaundabīgā mezenhimoma sarkoma, ko veido divi vai vairāki šūnelementi, izņemot fibrozos audus.
- sarkozinēmija Sarkozīna uzkrāšanās asinīs, parasti to izraisa sarkozīna dehidrogenāzes vai flavoproteīna defekts, kā arī izteikts folātu deficīts.
- asiņainā atmatene sarkstošā atmatene.
- Agaricus haemorrhoidarius sarkstošā atmatene.
- Amanita rubescens sarkstošā mušmire.
- rubescents Sarkstošs; iesarkans.
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tas daļām, arī par rokam).
- tvīkt Sarkt, arī sarkt un karst (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); sārtoties, būt sārtam (parasti par seju, tās daļām).
- sarms sarma
- sērsma sarma (kokos).
- Adiantum hispidulum sarmatainā adiante.
- Acalypha hispida sarmatainā akalifa.
- Geum hispidum sarmatainā bitene.
- Glycine max sarmatainā max.
- Glycine hispida sarmatainā soja.
- sirmā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium canescens"), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants.
- ēriku sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium ericoides), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants.
- dažādšūnu sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium heterostichum"), kas aug atklātās vietās.
- vilnainā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium lanuginosum"), kas priekšroku dod atklātām vietām, Latvijā aizsargājama.
- sērsmot sarmot, pārklāties ar sarmu.
- primula pulverulenta sarmotā prīmula.
- sarozīties sarosīties.
- vēdekļa sārtaine sārtaiņu suga ("Rhodotus palmatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug uz dzīviem vai kritušiem lapu kokiem.
- fikoeritrīns Sārtaļģēs sastopamā sarkanā krāsviela ar oranždzeltenu fluorescenci.
- cerāmija Sārtaļģu florideju klases rinda ("Ceramiales"), augstāk attīstītās sārtaļģes, tumšsarkans zarots, plātņveida, plakans vai pavedienveida laponis, 4 dzimtas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 8 sugas.
- hildenbrandijas Sārtaļģu nodalījuma florideju klases ģints ("Hildenbrandia"), tumšsarkans, plāns, garozveidīgs laponis līdz 2,5 cm diametrā, kas ar apakšpusi blīvi pieguļ substrātam, \~10 sugu (gk. jūrās), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas.
- grīņa sārtene sārteņu (ēriku) suga ("Erica tetralix"), mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājama; dārzos audzē vairākas šīs sugas šķirnes.
- atsarkt Sārti, sarkani atspoguļoties (kur).
- ruminēt sārtināt (krāsot sarkanīgu).
- spožā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma nitidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- sārtīties sārtoties, kļūt sarkanīgam.
- kalamīns Sārts smalks pūderis, maigs audus savelkošs aizsarglīdzeklis, kas sastāv no cinka oksīda un aptuveni 0,5% dzelzs oksīda; lieto ādas slimību ārstēšanā.
- rozains Sārts, iesarkans.
- sarkans Sārts, nosarcis (par seju).
- turktatāru Vidusāzijas dialekti sartu, uzbeku, taškentiešu, buhariešu un hiviešu valodas, Ilijas ielejas taranču valoda, Austrumturkestānas un Hamijas oāzes valodas.
- parastais sārtžibulītis sārtžibulīšu suga ("Odontites vulgaris"), viengadīga, līdz 25 cm augsta pusparazītiska nezāle, kas parazitē uz graudzālēm, zied ar sarkaniem ziediem vasaras otrajā pusē.
- saru drāna saru drēbe.
- Scirpus setaceus saru meldrs.
- šlaugans Sarucis, sarāvies, slābans.
- saķēpis sarūdzis.
- rūgts piliens sarūgtinājums.
- gaudēt Sarūgtināt, novest līdz asarām.
- sažultīt Sarūgtināt, sariebt.
- žultīt Sarūgtināt, sariebt.
- sagrīnis sarūgtināts, nomākts, novārdzis.
- sakrepēt sarukt ar vecumu.
- krunkāties Sarukt, saraukties, sakrunkāties.
- konversācija Saruna (parasti sabiedrībā); māksla sabiedrībā patīkami sarunāties.
- telefonsaruna Saruna pa telefona tīklu; telefona saruna.
- telefona saruna saruna pa telefona tīklu.
- dialogs Saruna starp divām vai vairākām personām; šādas sarunas attēlojums daiļdarbā.
- zvans saruna, kurā informācijas pārraidīšanai izmantota elektroierīce un par kuras sākšanos signalizē šīs ierīces raidīts paziņojums.
- izmaiņa saruna, viedokļu apmaiņa.
- rams saruna.
- nonākt Sarunas gaitā pievērsties (kam); tikt pievērstam (kam) - par sarunu, runu.
- runāt dažādās valodās sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu.
- dialogs sarunas starp divām valstīm, blokiem, partijām u. tml.
- troksnis sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to)
- komunicēšana sarunāšanās, domu apmaiņa.
- samuit sarunāt, sapļāpāt.
- saklukstēties sarunāties nesaprotamā valodā.
- sačančināties sarunāties neskaidrā balsī.
- rūkāt sarunāties vēlu vakarā, naktī.
- sakladzināt sarunāties, pļāpāt, mēļot.
- rēkot sarunāties, pļāpāt, tērzēt.
- tērzēšanas robots sarunbots (angļu "chatbot").
- apaļā galda konference sarunu forma, kurā līdztiesīgas puses mēģina atrisināt problēmas brīvā diskusijā.
- talkšovs sarunu šovs, radio un TV raidījums, kura centrā ir spraiga, atraktīva saruna.
- sar. Sarunvalodā lietots (leksikogrāfijā); sarunvalodas stilistiskā nokrāsa.
- plastmasas nauda sarunvalodā lietots apzīmējums kredītkartei, debetkartei vai daudzfunkciju kartei.
- neliterārā sarunvaloda sarunvaloda, ko tauta lieto neformālajā mutvārdu saziņā, neievērojot literārās valodas normas nevienā no valodas līmeņiem.
- sarūsīt sarūsēt.
- sakukurēties saruties (kā vistas aukstumā).
- pūkainā sarvabole sarvaboļu suga ("Lagria hirta"), ar 7-10 mm garu ķermeni, kas blīvu klāts ar gariem, atstāvošiem matiņiem, segspārni dzeltenbrūni, sastopama uz lakstaugiem, kāpuri attīstās zemsegā.
- serds saržs.
- notvīcis Sasarcis.
- sasarcināties sasarkt.
- sasvilt Sasarkt.
- satvīkt Sasarkt.
- piekaist Sasārtoties, nosarkt.
- sameķerēt sasiet mezglā, sarežģīt, sapīt.
- tērzēšana Saskanīga, omulīga sarunāšanās, parasti par ko nesarežģītu, arī nesvarīgu.
- tērzēt Saskanīgi, omulīgi sarunāties, parasti par ko nesarežģītu, arī nesvarīgu.
- saviest Saskatīt, saredzēt (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- aitiņa Saslieta labības (parasti vasarāja) kopiņa.
- aitīna Saslieta labības (parasti vasarāja) kopiņa.
- stenohorija Sašaurinājums, īpaši asaru kanāliņa sašaurinājums.
- sačorrāties sašaurināties, sarauties; savilkties (par negaisa mākoņiem).
- saglausties sašļukt un sarauties sevī.
- sarundulēt Satīt (rullī, veltnī); saveltnēt, saritināt.
- saruņģēt Satīt, sarotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus).
- sarundulēties Satīties (rullī, veltnī); saveltnēties, saritināties.
- sarullēties Satīties rullī; tikt sarullētam (1).
- ritulis Satīts vai saritināts priekšmets; veidojums, kam ir apļa, cilindra forma.
- SAB Satversmes aizsardzības birojs.
- patvert Satvert, atturēt; aizsargāt.
- pātīt Saudzēt, kopt; sargāt, lutināt.
- SPF Saules aizsargfaktors (angļu "sun protection factor").
- širmis Saules aizsargs (automašīnā); abažūrs.
- groze Saules groze - vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- atsarka Saules riets, sarkaņi.
- Mains Saules sargātājs Sibīrijas tautas - evenku mitoloģijā.
- saulgozains Saules sasildīta, saulaina, no vēja aizsargāta vieta.
- saulgožains Saules sasildīta, saulaina, no vēja aizsargāta vieta.
- apēnošana Saules starojuma negatīvās ietekmes novēršana vasaras karstajā periodā - stiklotās siltumnīcās un lecektīs stiklus piesedz ar režģotiem koka rāmjiem, apšļaksta ar krīta vai māla suspensiju.
- vieši Saules vieši - parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus"), arī vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- saulessargu korifa saulesarga korifa ("Corypha umbraculifera"), kas sastopama Āzijas dienvidaustrumos, ziedkopas garums - 14 m, platums - 12 m.
- Corypha umbraculifera saulessarga korifa.
- šlezlongs Saulessargs (virs skatloga).
- saules sargs saulessargs.
- saulsargs Saulessargs.
- širme Saulessargs.
- zonnširma Saulessargs.
- solsticijs Saulgrieži; brīdis, kad saule liekas uz vietas stāvam, pavasaros un rudeņos.
- atvašu saulrietenis saulrieteņu suga ("Jovibarba globifera", arī "Jovibarba sobolifera", senāk arī "Sempervivum soboliferum"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvija ir tā areāla ziemeļu robeža, tāpēc sastopams reti, aizsargājams, audzē kā krāšņumaugu akmeņdārzos un uz kapiem.
- naudiņu saulrozīte saulrozīšu suga ("Helianthemum nummularium"), Latvijā aizsargājama.
- ripene Saulsardzene.
- lepiota Saulsardzenes.
- smailzvīņu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Echinoderma aspera", syn. "Lepiota acutesquamosa").
- baltā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota alba").
- kastaņu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota castanea").
- vairoga saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota clypeolaria").
- sekstainā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota cristata").
- sermuļu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota erminea").
- kaķu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota felina").
- Granges saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota grangei").
- dzeltenkāta saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota magnispora").
- pļavas saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota oreadiformis").
- sārtā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota subincarnata").
- saulsegs saulsargs.
- martini sausā un sarkanā stiprinātā vīna šķirne.
- harmsils Sauss, karsts vējš Rietumtjanšanā, parasti pūš no kalna un tam ir fēna raksturs; vasarā pūš no dienvidiem un postoši ietekmē veģetāciju.
- harmatans Sauss, karsts ziemeļaustrumu vējš Gvinejas piekrastē (Āfrikā), kurš no Sahāras nes sarkanus putekļus.
- Pallasa sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. pallasii syn. Lonicera pallasii, Lonicera baltica"), Latvijā aizsargājama, retumis audzē arī apstādījumos kā krāšņumkrūmu.
- terramaras Sauszemē uz pāļiem celtas bronzas laikmeta apmetnes Ziemeļitālijā (2. gt. p. m. ē.), kuras apjoza aizsargvaļņi ar koka konstrukcijām, plati grāvji.
- asaru dziedzeris sauszemes mugurkaulnieku ārējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas acs dobuma ārējā augšējā stūrī un izdala asaras.
- korine Sauszemes vai ūdens platība, kam ir Eiropas mēroga dabas aizsardzības nozīme neatkarīgi no pašreizējā aizsardzības statusa.
- galerts Savā novārījumā sarecināta gaļa vai zivs.
- mitridātizācija Savāda izsargāšanās no slimībām, pamazām ķermeni pieradinot pie baktēriju nāvekļiem.
- savaņķelēt savākt, kopā saraust, ar rokām kopā sagrūst.
- cerebrotonija Savaldība, piesardzība un noslēgtība kā rakstura īpašība.
- pūrināt savandīt, sarakņāt.
- lecināts piens savārīts sarūdzis piens, kas atdalīts no sulas.
- pašsaglabāšanās Savas dzīvības saglabāšana, sevis pasargāšana no bojā ejas.
- Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes savdabīgas karsta procesu izpausmes formas augšdevona Pļaviņu svītas dolomītos Smiltenes novada Gaujienas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), platība — 5,5 ha, karsta piltuvju-ūdensrijēju garums sasniedz 6 m, platums — 4 m, dziļums — 2 m.
- kraipīt Saviebt, saraukt, locīt.
- saverkšt Saviebt, saraukt.
- saveršķīt Saviebt, saraukt.
- čalu Savienojumā "čalu čalumis" raksturo sarunāšanos, pļāpāšanu, trokšņošanu.
- kritizētājs Savienojumā "kritizētājs reālisms": reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
- mazsaru Savienojumā "mazsaru tārpi"; posmaino tārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē.
- safrāns Savienojumā "safrāna krokuss": krokuss ar aromātiskām, oranžsarkanām drīksnām.
- subtraktīvs Savienojumā "subtraktīvais process" - krāsu pozitīvkopiju izgatavošanas metode, regulējot sarkanās, zaļās, zilās krāsas intensitāti ar krāsainiem filtriem, kas absorbē nevēlamo eksponējošās gaismas spektra daļu.
- trešais Savienojumā ar "kategorija", "pakāpe" u. tml. norāda uz to, kas ir ievērojami sarežģītāks, arī nozīmīgāks (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- lampatu Savienojumā ar "limpatu" izmanto sarunās ar bērnu atainojot ciemos iešanu.
- sarktin Savienojumā ar "sarkt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- aizsarg- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
- aptecēties Savienojumos "sirds, dūša aptekas" - pārņem sarūgtinājums, apvainojums, arī dusmas.
- saviesība Saviesīgs, sabiedrisks gars; sarīkojums, viesu vakars.
- kontrakcija Savilkšanās, saraušanās (piemēram, muskuļiem, locekļiem, orgāniem).
- sačunkurēt Savilkt, saraukt.
- sačunkurot Savilkt, saraukt.
- saņirkt Savilkt, saraukt.
- kontrahēt Savilkt, saraut (piemēram, muskuļus, locekļus, orgānus).
- sašmukt Savilkties (par negaisu), sarauties.
- sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma.
- aizvirknēties Savirknējoties, sarindojoties citam pie cita, aizdoties.
- pārrunas Savstarpēja domu apmaiņa sarunājoties.
- perētājinstinkts Savu pēcnācēju aizsargāšana.
- dzīvnieku introdukcija savvaļas dzīvnieku sugu ieviešana teritorijā, kurā tie agrāk nav dzīvojuši. Latvijā atļauta tikai pēc zinātnisko iestāžu rekomendācijas saņemšanas un saskaņošanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
- mežroze Savvaļas roze ar plāniem sārtiem (retāk baltiem) ziediem un sarkaniem augļiem.
- malumedniecība Savvaļas zvēru un putnu iegūšana un iznīcināšana, pārkāpjot medību noteikumus un likumus par dzīvnieku aizsardzību.
- vulkāni Sazarota, nereti stipri sarežģīta sistēma, kas sastāv no magmas avotiem (5-70 km dziļumā), pazemes ejām un šo eju atverēm zemes virsū, ap kurām uzkrājas izvirdumu produkti un parasti veidojas zemes virsas pacēlumi - konusi.
- dendrīti sazarots kokveida metāla kristāls, kas veidojas lēnā dzesēšanas procesā, kad kristalizācijas centru skaits ir niecīgs; pēc kodināšanas dendrīti redzami uz lietņa virsmas vai sarukuma tukšumos.
- daktilogrāfija Sazināšanās līdzeklis: rakstīšana ar pirkstu uz jebkuras piemērotas virsmas (galda, sarunu biedra delnas u. c.); lieto saziņai ar nedzirdīgiem (arī neredzīgiem).
- svergties Sažūt, sarauties, savilkties.
- aizsegt Sedzot, aizliekot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams vai ir mazāk redzams: sedzot (ko) priekšā, pasargāt, apslēpt u. tml.; aizklāt.
- glaciomorfoģenētiskie kompleksi segledāja eksarācijas, akumulācijas un glaciotektonisko procesu mijiedarbībā izveidoti savdabīgi reljefa formu teritoriāli sakopojumi.
- lapu koks segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām; lapkoks.
- lapkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām; lapu koks.
- bunkurs Segta aizsargbūve, ko var izmantot dzīvošanai; blindāža.
- blindāža Segta zemē iedziļināta aizsargbūve, kas aizsargā pret pretinieka uguni un kaujas gāzēm un ko var izmantot dzīvošanai.
- aizsargsegums Segums, kas aizsargā.
- ziemsega Segums, ko izmanto stādījumu un augsnes aizsargāšanai pret salu, kailsalu.
- apbimbāties Sejai kļūt slapjai no asarām (bērnu valodā).
- starpnervs Sejas nerva mazākā dala, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri.
- apsējas Sējas pabeigšana pavasarī.
- more Sējas pastinaks ("Pastinaca sativa"), čemurziežu dzimtas divgadīgs lakstaugs, aizvieto burkānus pārtikā, izmanto lopbarībā, novāc vēlu (saknes sala izturīgas), var atstāt pat līdz pavasarim.
- litams sejas plīvurs, ar ko dažu Rietumāfrikas stepju un tuksnešu tautu vīrieši aizsedz sejas apakšdaļu zem acīm, lai aizsargātu to no saules un neļautu putekļiem iekļūt degunā un mutē.
- sejsegs Sejsarga daļa, kas tieši sedz seju.
- lauksargs Sējumu uzraugs, kas sargā no ienaidnieku vai sirotāju iebrukuma; plašā nozīmē arī sargā savas kopienas teritoriju.
- mīkstais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum molle"), Latvijā aizsargājama.
- rudais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subfulvum"), Latvijā aizsargājama.
- spīdīgais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subnitens"), Latvijā aizsargājama.
- gredzenporu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum annulatum"), Latvijā aizsargājama.
- Lindberga sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum lindbergii"), Latvijā aizsargājama.
- strupais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum obtusum"), Latvijā aizsargājama.
- skaistais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum pulchrum"), Latvijā aizsargājama.
- jumstiņu sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum imbricatum"), Latvijā aizsargājama.
- kārpainais sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum papillosum"), Latvijā aizsargājama.
- blīvais sfagns sekcijas "Rigida" sfagnu suga ("Sphagnum compactum"), Latvijā aizsargājama.
- Leskerjē sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum lescurii"), Latvijā aizsargājama.
- rifs Sekla zemūdens vai nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēda.
- sēklu dražēšana sēklapvalku pārklāšana ar speciālu saistvielu, kam pievienots kāds repelents, lai pasargātu sēklas un dīgstus no grauzējiem, putniem un dīgstu vītes.
- sēklu krāsošana sēklapvalku pārklāšana ar spilgtas krāsas indīgām ķimikālijām, lai pasargātu skujkoku dīgstus no putniem.
- skujkoks Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma klase ("Pinopsida, Pinatae"), mūžzaļi, reti vasarzaļi koki un krūmi ar adatveida (skujām), retāk zvīņveida vai lentveida lapām.
- sēklu nobiršana sēklu vai augļu atdalīšanās no koka tūlīt pēc nogatavošanās (bērziem, ozoliem, vīksnām, gobām), ziemā (liepām, ošiem, kļavām) vai pavasarī (priedēm, eglēm, alkšņiem).
- smirdošā saulsardzene sekstainā saulsardzene.
- arābu valoda semītu valodu grupas valoda ar daudziem sarunvalodas dialektiem.
- senebreju valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas bija sarunvaloda Palestīnā 2.-1. gt. p. m. ē., vēlāk - reliģijas un kultūras valoda; lietots senebreju raksts (fonogrāfiski konsonantisks raksts, viens no feniķiešu raksta atzariem), no 2. gs. p. m. ē. - kvadrāta raksts.
- karatē sena dažu Āzijas tautu pašaizsardzības sistēma bez ieroča, kurā sit ar roku vai kāju pa uzbrucēja visvārīgākajām ķermeņa daļām; attiecīgais cīņas sporta veids.
- Mazsalacas Velnala sena kulta vieta un arheoloģiskais piemineklis Neļķu klintīs, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1967. g., alas garums - 16 m, platums - 7 m, grīdas laukums - 68 kvadrātmetri, augstums ieejas daļā - 1,2-2 m.
- glase Sena laika mērvienība uz jūras (pēc paraduma skaitīt laiku ar smilšu pulksteni); 1 glase = pusstunda; normāls sardzes laiks uz kuģa ilga 8 glases.
- atdzīres Sena paraža pēc lielākām dzīrēm (īpaši kāzās) nākamajā vai aiznākamajā svētdienā sarīkot nelielākas dzīres tuvāku radu vai draugu ielokā.
- itinerārs Senā Romā ceļu saraksts; ceļojuma maršruta apraksts; ceļotāju rokasgrāmata.
- moreska Sena strauja Dienvideiropas tautu (spāņu, itāliešu, franču) deja ar pantomīmas elementiem, kurā attēlota cīņa pret iebrucējiem (mauriem, saracēņiem, turkiem); šīs dejas mūzika.
- īru vilkusuns sena suņu šķirne, ass apmatojums, pelēks, melns, sarkans vai tīģerkrāsas; lielākais no visiem suņiem.
- Lauces ieleja senais Daugavas ielejas atzars no Staburaga līdz Sērenei, sarežģīta, sazarota senleja, garums - 30 km, platums - 2-4 km; Seces-Lauces ieleja.
- litiķi Senajā Aleksandrijā zinātnieki, kas nodarbojās ar visādu sarežģītu jautājumu izšķiršanu.
- koinē Senajā Grieķijā - tautas sarunvaloda, kas izveidojās uz Atikas dialekta pamata, bet atšķīrās no klasiskās grieķu valodas; šajā valodā sarakstīti Jaunās Derības manuskripti.
- liktors Senajā Romā - augstāko amatpersonu sargs, kas rokās turēja rīkšu saišķi, kurā ārpus pilsētas robežām iesprauda kara cirvi.
- itinerārijs Senajā Romā - ceļu un apmetņu saraksts ar attālumu norādi.
- pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs; imperatora gvardes karavīrs; karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces.
- albums Senajā Romā ar ģipsi nobalsināta siena, kur uzkrāsoja valdības ziņojumus un amata vīru sarakstus.
- logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība.
- penāti Senajiem romiešiem - dievības, kas sargā ģimeni un mājas pavardu; mitoloģiski mājas gariņi.
- vigīlija Senajiem romiešiem nakts sardze.
- ghorfa Senajos ciematos "ksar" Atlasa kalnos - graudu noliktava; cilindriskas telpas, būvētas ap pagalmu; vēlāk izmantotas par dzīvojamām istabām.
- drabanti Senāk - augstu personu miesassargi.
- burt Senāk iegriezt biškokā vai robežu kokā īpašuma zīmi, lai ar to aizsargātu no zagļiem.
- Tivoli Senāk slavena vasaras atpūtas vieta šajā pilsētā.
- kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu.
- sērsēne Sēne ķieģeļsarkanā vai pelēkdzeltenā krāsā.
- pasturele Senfranču un provinsiešu literatūrā īss lirisks dzejolis, kas attēlo sarunu starp gani un mīlētāju ganu vai bruņinieku.
- jambs sengrieķu dzejā - sacerējums, kas sarakstīts jambos un kas satura ziņā tuvs satīrai.
- Aristotelis Sengrieķu filozofs un zinātnieks (Aristotle; 384.-322. g. p. m. ē.), Platona skolnieks, sarakstījis ap 170 darbu dažādās zinātnes nozarēs.
- Arguss Sengrieķu mitoloģijā - daudzacains milzis sargs, kura visas acis nekad nebija aizmigušas vienlaikus.
- dioskūri Sengrieķu mitoloģijā - karavīru un jūrnieku sargi, dvīņi Polideiks (romiešu Pollūks) un Kastors; kad Kastors krita kaujā, nemirstīgais Polideiks lūdza nāvi, bet Zevs Polideika nemirstību sadalīja starp abiem Dioskūriem.
- cerbers Sengrieķu mitoloģijā - nikns suns, kas sargāja ieeju pazemes valstībā.
- meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji.
- Levāna Seniem romiešiem dieve, kas sargāja jaunpiedzimušos.
- Airāvata senindiešu mitoloģijā - dieva Indras zilonis, ko uzskata par visu ziloņu ciltstēvu; galvenais no ziloņiem, digadžām, kas apsargā debespuses, viņš ir austrumu sargs.
- Sura senindiešu mitoloģijā - kopš upanišadu sarakstīšanas - dievu epitets.
- digadžas Senindiešu mitoloģijā - kosmiskie ziloņi, kas kopā dieviem apsargā debespuses.
- Indra Senindiešu mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, dievu vadonis, senākā vēdiskā panteona augstākais dievs, galvenais cīnītājs pret ļaunuma spēkiem un dēmoniem un Indijas iekarotāju - āriešu sargātājs.
- āditjas Senindiešu mitoloģijā - saules dievību kopa, dievietes Aditi un riši Kāšjapas dēli - pasaules sargātāji, gaisos mītoši visu redzoši pasaules kārtības uzraudzītāji, nepatiesības apkarotāji, ar dievišķu varu apveltīti debesu valdnieki.
- rākšasas Senindiešu mitoloģijā - viena no galvenajām dēmonu grupām, dēmoni, kas sargā ūdeni; vēdiskajā literatūrā tiek attēloti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un traucē upurēšanas laikā.
- Pundarīka senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Agni zilonis, digadža, kas sargā dienvidrietumus.
- Vāmana senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Jamas zilonis, digadža, kas sargā dienvidus.
- Sarvabhauma senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Kuberas zilonis, digadža, kas sargā ziemeļus.
- Supratika senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Somas zilonis, digadža, kas sargā ziemeļrietumus.
- Kumuda senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Sūrjas zilonis, digadža, kas sargā dienvidaustrumus.
- Pušpandata senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Vāju zilonis, digadža, kas sargā ziemeļaustrumus.
- Andžana senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Varunas zilonis, digadža, kas sargā rietumus.
- miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- Manāta Seno arābu mitoloģijā - likteņa un atriebes dieviete; pazemes valstības un kapa miera sargātāja; apbedījumu aizgādne; Medinas pilsētas aizgādne.
- skujenieks Seno bēru rituāla dalībnieks, kas jumtgalā uzsprauda eglīti aizsargam.
- lares Seno etrusku un romiešu sargdieviņi (sevišķi mājas un ģimenes dieviņi).
- ablekti Seno romiešu labākās karaspēka daļas, ko izmeklēja no sabiedroto karapulkiem, sastādot karavadoņu personīgo apsardzi.
- Fauns Seno romiešu mitoloģijā - lauku, kalnu un mežu dievs, ganāmpulku sargātājs.
- Kalabenihammada Senpilsēta Alžīrijas ziemeļos, dibināta 1007. g., Hammadīdu galvaspilsēta līdz 1090. g., tagad drupas (aizsargmūris, signāltornis, mošeja, tiltu un pils kompleks no XI gs.).
- Mohendžodara Senpilsēta Indas ielejas dienvidos ("Mohenjo-Daro"), Pakistānā, viens no senās Harapas kultūras (2500.-1500. g. p. m. ē.) lielākajiem centriem, arheoloģiskos izrakumos atklāti 7 dažādu periodu slāņi, aizsargmūri ar torņiem, ielu tīkls taisnstūra plānojumā, 2-3 stāvu dzīvojamās mājas u. c. celtnes.
- Pasargadas Senpilsēta Irānas dienvidos ("Pasargadae"), Farsā, dibināta ap 550. g. p. m. ē., Ahemenīdu agrīnā galvaspilsēta, tagad drupas, Kīra pils fragmenti un kapenes, ugunspielūdzēju svētnīcas (torņa) drupas.
- Skitu Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu malā, skitu valsts centrs (III gs. p. m. ē. — III gs. m. ē.), beidza pastāvēt pēc gotu uzbrukuma III gs., arheoloģiskos izrakumos atklāts aizsargmūris, 2 torņi (vienā mauzolejs ar 72 apbedījumiem), dzīvojamo un sabiedrisko ēku drupas, atrasts daudz rotaslietu un mākslas priekšmetu.
- Palenkes senpilsēta senpilsēta Meksikā (“Palenque”), Čjapasas štatā, maiju politiskais un kultūras centrs III-VIII gs., saglabājušās pils, Saules, Krusta, Uzrakstu tempļa drupas ar cilņiem, kapenes ar zemciļņiem, sarkofāgu.
- Potrimps Senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu. 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā. Sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku. Beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu.
- vaideloši Senprūšu un senleišu vidējā priesteru šķira, starp krīviem no vienas puses un dažādiem svētnīcu gaitniekiem no otras puses, kas sargājuši svēto uguni, ziedojuši dieviem, pareģojuši nākotni, noteikuši vietējo svētku laiku, dziedinājuši slimos.
- prūšu valoda senprūšu valoda - indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda; izmirusi 17. gs. b. - 18. gs. sāk., prūšiem pārvācojoties; senākais rakstu piemineklis sarakstīts ap 1400. g.; rakstībā izmantoja latīņu alfabētu.
- urasa Sens jakutu vasaras mājoklis no koka stabiem un kārtīm, apļveida ar pavardu vidū; lietoja līdz pat 20. gs. sākumam.
- porfirīts Sens, magmatisks paleozoja iezis, parasti pelēcīgā, sarkanīgā vai zaļganā krāsā.
- rožainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosena"), samērā bieži sastopama lapkoku un skujkoku mežos lielās grupās vasarā un rudenī, cepurīte (0,5-1,5 cm diametrā) oranžsārta ar pauguru vidusdaļā, kātiņš 3-5 cm garš, gaišāks par cepurīti.
- sarkanjoslu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena sanguinolenta"), kuras piensula ir purpursarkana.
- pienēde Sēņu izraisīta slimība, kam raksturīgi balti, sarecējušam pienam līdzīgi aplikumi uz gļotādām.
- vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem.
- apaļā septiņvīre septiņvīru suga ("Phyteuma orbiculare"), Latvijā aizsargājama.
- Septoria ficariae septoriju suga, kas parazitē uz pavasara mazpurenītes.
- sērmokšņi Sērmūkslis - pīlādzis, kam tautas tradīcijā piedēvē maģiskas aizsargīpašības.
- sarmulis Sermulis; sarmuliņš.
- Eiropas ūdele sermuļu dzimtas suga ("Mustela lutreola syn. Lutreola lutreola"), Latvijā aizsargājama.
- rokauts Servjete - drānas vai papīra autiņš lūpu noslaucīšanai vai drēbju aizsargāšanai ēdot.
- Rēda Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 25 km, kritums - 20 m, vasarā gandrīz izsīkst; Rēdu strauts.
- aizsargsēta Sēta, kas aizsargā.
- sagūbīt Sev saraust, tā, ka tikai lai cits nedabū.
- pašaizsardzība Sevis aizsardzība (pret ko).
- varonība Sevis, savu jūtu, sajūtu, vēlēšanos u. tml. pārvarēšana sarežģītā situācijā.
- kigo Sezonas vārds (vasara, ziema, rudens, pavasaris) haikā.
- blokshēma Shēma, kurā attēloti sarežģītas sistēmas bloki.
- valle Siena, aizsargmūris.
- aizsargsiena Siena, kas aizsargā.
- saldpiena siers siers, kas iegūts, pienu sarecinot ar fermentu preparātiem.
- skābpiena siers siers, kas iegūts, pienu sarecinot ar pienskābi, etiķskābi vai citronskābi.
- krējumsiers Siers, ko iegūst, ar teļa glumenieku saraudzējot pienu, to uzsildot un atdalot sūkalas.
- aizsargsiets Siets, kas aizsargā.
- šarvis Siets, sarvis.
- jeunesse Sieviešu apģērbā plata saite, kas, apsieta ap zodu un ausīm, sarga no aukstuma.
- sabo sieviešu vasaras sandales bez kapes.
- uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti no kažokādas) roku iebāšanai, lai pasargātu tās no aukstuma.
- rude Sieviete sarkanā vai brūnā apģērbā.
- kraiška Sieviete, kas nosmalstīja ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena.
- sardzene sieviete, kas strādā par sargu.
- naktssardzene Sieviete, kas veic naktssarga pienākumus.
- Kača sievietes vārda Kate, Katrīna u. tml. sarunvalodas forma.
- atzvanīt Signalizēt (parasti ar telefona zvanu telefona centrālei), ka saruna beigusies.
- stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
- atzvans Signāls telefona centrālei par sarunas beigšanu.
- plūksna Sīka daļa, kas rodas, saplucinot, saraujot (ko); sīka, plāna daļa, kas iegūta, atdalot kādu kārtu (no kā).
- rīvmaize Sīkas maizes druskas, ko iegūst, sasmalcinot (piemēram, sarīvējot) kaltētu maizi (parasti baltmaizi, rupjmaizi).
- ziedīni Sīkas, sarecējuša olbaltuma daļas pienā.
- tīruma sīkaudzīte sīkaudzīšu suga ("Centunculus minimus syn. Anagallis minima"), vienīgā, kas sastopama Eiropā, Latvijā aizsargājama.
- ūdenspiparu sīkeglīte sīkeglīšu suga ("Elatine hydropiper"), Latvijā aizsargājama.
- divāli Sikhu gaismas un piemiņas svētki par godu tam, ka sestais guru tika atbrīvots no ieslodzījuma un atgriezās Amritsaras pilsētā.
- vasaras raibumi sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā; šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas).
- rasa Sīki ūdens pilieni, arī sviedru vai asaru lāses.
- mūru sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium rutamuraria”), Latvijā sastopama reti, gk. Daugavas un Lielupes baseina upju krastos kaļķainās augtenēs, ir aizsargājama
- plūksnu sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium trichomanes syn. Asplenium trichomanes subsp. quadrivalens”), Latvijā sastopama ļoti reti, kaļķainās augsnēs, kā arī uz veciem mūra žogiem parkos un kapsētās, aizsargājama
- plaisājošā rūtaine sīkpiepju dzimtas rūtaiņu ģints sēņu suga ("Xylobolus frustulatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug klājeniski lielās grupās cieši cits pie cita uz bojā gājušu ozolu stumbriem.
- gaiļbiksīšu sīkraibenis sīkraibeņu dzimtas suga ("Hamearis lucina"), spārnu plētums - 25-30 cm, spārni tumšbrūni ar rudu zīmējumu, taustekļi vālesveidīgi, snuķis labi attīstīts, kāpuri dzīvo uz gaiļbiksītēm, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams.
- grafiks Sīks (kādas norises) iedalījums; attiecīgais dokuments, saraksts.
- marona Sīks pavasara augs neartos laukos, dzelteniem ziediem.
- mikrovezikula Sīks pūslītis apsarkušā ādā, viens no daudziem šādiem ekzēmas elementiem.
- purpura Sīks, arī lielāks sarkans asinsizplūdums (cilvēka) ādā, kura cēlonis ir palielināta kapilāru caurlaidība vai asins tecēšanas traucējumi.
- corticarina Sīksarainīši.
- Corticarina fuscula sīksarainīšu suga.
- Corticarina gibbosa sīksarainīšu suga.
- basanoškas Siksniņkurpes, vaļējas vasaras kurpes.
- Eiropas platausis sikspārņu dzimtas suga ("Barbastella barbastellus"), viens no mazākajiem Latvijas sikspārņiem, aizsargājams.
- mazais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Nyctalus leisleri"), ķermeņa garums - 58-72 mm, ausis biezas, īsas un platas, augšdaļā noapaļotas, Latvijā rets vasarotājs, dzīvo gk. platlapju, kā arī jauktos mežos, Latvijā kā faunas retums ir aizsargājams.
- Natūza sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Pipistrellus nathusii syn. Vesperitilo nathusii"), Latvijā aizsargājama.
- pundursikspārnis Sikspārņu dzimtas suga ("Pipistrellus pipistrellus syn. Vespertilio pipistrellus"), aizsargājams dzīvnieks, mazākais sikspārnis Eiropā, ķermeņa garums - 36-51 mm, masa - 3,5-9 g.
- platspārnu sikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Eptesicus serotinus syn. Vespertilio serotinus”), ziemo alās, pagrabos, pamestās akmeņlauztuvēs, aizsargājams; Latvijā sastopams reti.
- rūsganais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Nyctalus noctula”), aizsargājams dzīvnieks, izplatīts jauktos un platlapju mežos, Latvijas populācijas ir migranti.
- naktssikspārnis Sikspārņu kārtas sīksikspārņu apakškārtas sikspārņu dzimtas ģints ("Myotis"), \~80 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas retas un aizsargājamas.
- izbars Sīku, sarkanu izsitumu kopums uz ādas.
- sakupināt Sildot sarecināt.
- sorīts Siloģismu ķēde, kurā izlaistas dažas sarežģīta slēdziena starppremisas.
- pļavas silpurene silpureņu ģints suga (“Pulsatilla pratensis”), 7-45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama nevienmērīgi un ne visai bieži, aizsargājama.
- meža silpurene silpureņu suga ("Pulsatilla patens"), Latvijā aizsargājama.
- lielais silsamtenis silsamteņu suga ("Hipparchia alcyone"), mīt tikai Latvijas DA daļā sausos priežu mežos, sastopams reti, aizsargājams.
- Gvinejas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Gvinejas līča ziemeļos, plūst no rietumiem uz austrumiem, vasarā savienojas ar Starppasātu pretstraumi, ātrums 0,9-2,8 km/h, vasarā >3 km/h.
- atkusnis silts laiks (ziemā vai agrā pavasarī), kad gaisa temperatūra paaugstinās virs 0 °C un kūst sniegs un ledus.
- sēņu lietus silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
- laiks kā zīda drāna silts, saulains laiks vasarā ar lēnu, glāstošu vēju.
- atkust Siltuma iedarbībā kļūt brīvam (no ledus, apsarmojuma u. tml.).
- tetervans Siltumā sarecējis jaunpiens.
- tetervēns Siltumā sarecējis jaunpiens.
- termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml, ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas; siltumizolators.
- siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
- aizzīme Simbols (parasti aplis vai kvadrāts) teksta rindiņas sākumā, kas norāda, ka ar šo rindiņu sākas kāda īpaša teksta daļa vai kāda saraksta elements.
- sincis Sinces - neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma.
- kailā sinepīte sinepīšu ģints suga ("Teesdalia nudicaulis"), Latvijā aizsargājama; kailstublāja tīsdeilija.
- lakmoīds Sintētiska zila krāsviela, ko iegūst no rezorcīna; tāpat kā lakmuss, skābā vidē kļūst sarkans (pH <4,4), bāziskā - zils (pH >6,4).
- hromotropi Sintētisko organisko nitrokrāsvielu grupa; hromotropi nokrāso audumu sarkanu; sarkano krāsu kodinot ar alumīnija sāļiem, tā kļūst violeta, bet, kodinot to ar hroma sāļiem, iegūst zili melnu krāsu.
- asistolija Sirds muskuļa saraušanās vājums, kas izraisa sirdsdarbības atslābumu.
- automātija Sirds muskuļa spēja ritmiski sarauties pašā sirdī radušos uzbudinājuma impulsu ietekmē.
- sirds grūdiens sirds pieskaršanās krūšu kurvja sienai saraušanās momentā.
- pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās.
- miokardija Sirds saraušanās sistolē. Contr. auxocardia.
- Racomitrium canescens sirmā sarmenīte.
- salns Sirma, iesarkani brūna krāsa.
- sirks sirms, pelēcīgs; sarkanbrūns ar baltu
- Lapzemes sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus lapponicus"), Latvijā reta un aizsargājama.
- staipekņu sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus lycopodioides"), Latvijā reta un aizsargājama.
- atrotītā sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus revolvens"), Latvijā reta un aizsargājama.
- Zentnera sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus sendtneri"), Latvijā reta un aizsargājama.
- spīdīgā sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus vernicosus"), Latvijā reta un aizsargājama.
- grāmatvedības kontu plāns sistematizēts grāmatvedības kontu saraksts, ko uzņēmumā izstrādā ilglaicīgai lietošanai, pamatojoties uz tiesību aktos noteikto uzņēmumu un organizāciju vienoto grāmatvedības kontu kontu plānu un detalizējot to atbilstīgi uzņēmuma saimnieciskās darbības īpatnībām.
- klasifikators sistematizēts kopas elementu saraksts, viens no svarīgākajiem dokumentiem datu apstrādes automatizēto sistēmu projektēšanā.
- vietvārdnīca sistematizēts vietvārdu saraksts vai ģeogrāfiska vietvārdu vārdnīca; gazetīrs.
- gazetīrs Sistematizēts vietvārdu saraksts vai ģeogrāfiska vietvārdu vārdnīca; vietvārdnīca.
- SLE Sistēmiskā sarkanā vilkēde (angļu "systemic lupus erythematosus").
- integritāte sistēmu, programmu un datu aizsardzība pret netīšu vai ļaunprātīgu bojāšanu vai pārveidošanu.
- tīri papīri Situācija, kurā nav iemeslu sarežģījumiem, nepatikšanām.
- granodiorīts Skābais intruzīvais iezis, pārejas forma starp granītu un kvarcdiorītu; sastāv no laukšpatiem, kvarca, ragmāņa, biotīta; pelēks vai iesarkanpelēks.
- parastais skābardis skābaržu ģints suga (“Carpinus betula”), līdz 20 m augsts dekoratīvs koks, Latvijā sastopams reti, tikai dienvidrietumu daļā, aizsargājams.
- kroceīni Skābas diazokrāsvielas, kas vilnu krāso skābes klātbūtnē, bet kokvilnu, papīru - ar alaunu sarkanā krāsā.
- miecskābe Skābe, kas sarecina olbaltumvielas.
- moreles Skābie ķirši, gaiši sarkanām ogām, vāji krāsotu sulu.
- dzeltenā skabioza skabiozu suga (Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama; dzeltenā krievpoga.
- acidofilie skābpiena dzērieni skābpiena dzērieni ar izjauktu vai neizjauktu recekli, kas ražoti no piena, vājpiena, daļēji nokrejota piena vai jebkura šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugu, kura sastāvā ietilpst acidofilās nūjiņas (acidofilais piens, acidofilais rūgušpiens, lakto, biolakto, biolaktīns).
- jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
- skaidas garensarukums skaidas garuma samazināšanās salīdzinājumā ar nogriežamās sloksnītes garumu; raksturo ar sarukuma koeficientu – nogriežamās sloksnītes un skaidas garumu attiecību.
- zilmalīte Skaistā zilmalīte - divdīgļlapju klases ūdenslapju dzimtas suga Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), viengadīgs krāšņumaugs, kas zied ziliem ziediem visu vasaru.
- skaistumkaraliene Skaistumkonkursa uzvarētāja; par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu.
- Sibīrijas skalbe skalbju suga ("Iris sibirica"), Latvijā aizsargājama.
- urkoņa Skaļas sarunas par daudziem cilvēkiem, to radītais troksnis.
- vēringi Skandināvi, kas vikingu laikos kalpoja Austrumromas imperatora miesassardzē.
- Gēvjona skandināvu mitoloģijā - auglības dieviete, kas, iespējams, ir viena no Freijas izpausmēm, jaunavu un viņu tikumu sargātāja, tiek uzskatīta par dāņu karaļu Skjeldungu ciltsmāti.
- Egishjalmrs Skandināvu mitoloģijā - bruņucepure, kas piederēja pūķim Fāfniram, kurš sargāja zeltu un kuru nogalināja Sigurds (Zīgfrīds).
- Vali Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina dēls, pavasara dievs, kas simbolizē dienas pieaugumu pavasarī.
- Gēfjona Skandināvu mitoloģijā - dieviete no āsu cilts, dieva Odina dēla Skjelda sieva, auglības dieviete, jaunavu un viņu tikumības sargātāja.
- Heimdals skandināvu mitoloģijā - dievs no āsu cilts, Odina dēls, ko viņam dzemdējušas deviņas māsas, dievu sargs, kurš dzīvo pie tilta, kas savieno debesis ar zemi.
- Ods skandināvu mitoloģijā - dievs, dievietes Freijas vīrs, kas viņu pametis, dodamies bezgalīgā ceļojumā, un ko dieviete meklē liedama zelta asaras; etimoloģiski sakrīt ar Odinu un droši vien ir tikai viņa hipostāze.
- Mīmirs skandināvu mitoloģijā - milzis, kas sargā gudrības avotu, kas tek gar pasaules koka Igdrasila saknēm.
- Baugi Skandināvu mitoloģijā - milzis, pie kura visu vasaru deviņu kalpu vietā strādāja dievs Odins, lai iegūtu poēzijas medu.
- Hēnirs Skandināvu mitoloģijā - Odina pavadonis, mākoņu un pavasara dievs, gulbju pavēlnieks.
- Bivresta Skandināvu mitoloģijā - varavīksne, kas tika uzskatīta par tiltu starp zemi un debesīm (Asgardu), kuru sargā dievu sargs Heimdals.
- Jerda Skandināvu mitoloģijā - vasarīgās, auglīgās zemes dievība, kuras un dieva Odina dēls ir pērkongrāvējs Tors.
- drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- pārmesties Skanēt saraustīti, ar traucējumiem, mainīgā augstumā (par balsi, melodiju).
- skaņizolācija Skaņas izolācija; pasargāšana no trokšņiem.
- praulgrauzis Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Trichiinae"), vaboļu ķermenis plats, 13-35 mm garš, attīstās gk. trūdošā koksnē, Latvijā konststētas 4 sugas, no tām 3 ļoti reti sastopamas un aizsargājamas.
- skarbene Skarblapju dzimtas ģints ("Asperugo"), viengadīgs lakstaugs ar nelielu sakneni, Latvijā sastopama reti, stublājs 20-40 cm garš, guļošs vai pacils, šķautņains, ar asiem atpakaļ vērstiem sarveida matiņiem.
- vaskainīte Skarblapju dzimtas ģints ("Cerinthe"), kaili, pelēkzaļi lakstaugi ar vaska apsarmi, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti rituļos, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- suņmēle Skarblapju dzimtas ģints ("Cynoglossum"), divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- aitene Skarblapju dzimtas ģints ("Lycopsis"), lakstaugi ar atstāvošiem, raupjiem sarveida matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- omfalode Skarblapju dzimtas ģints ("Omphalodes"), mazi, vasarzaļi augi ar gaišzaļām lapām, kas veido zemsedzi daļēji noēnotā vietā, Latvijā dažas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugu.
- melnais skārds skārds, kam nav aizsargājoša virsmas seguma.
- publika skatītāju, lasītāju, sarīkojuma apmeklētāju kopums
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama; uzraudzīt.
- uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
- uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
- vasarasbērns Skolnieks, kas apmeklē skolu arī pavasarī un vasaras sākumā.
- suņu dienas Skolnieku, studentu vasaras brīvdienas.
- Antaress Skorpiona α — sarkana pārmilzu zvaigzne Skorpiona zvaigznājā, viena no spožākajām dienvidu puslodē (zvaigžņlielums 0,9), pusregulāra maiņzvaigzne, attālums — 170 ly.
- ūdens skorpions skorpionblakšu dzimtas suga (“Nepa cinerea”), plakana, lapveidīga, sarkanbrūna ūdensblakts (ķermeņa garums - 18-22 mm), galva ļoti maza, atrodas dziļā priekškrūšu ieliekumā, spārni labi attīstīti, spēj pārlidot no vienas ūdenstilpnes uz otru.
- Lindenberga skrāpīte skrāpīšu suga ("Radula lindenbergiana"), Latvijā aizsargājama.
- lauka skrēteliņš skrēteliņu suga ("Aphanes arvensis"), Latvijā aizsargājama.
- dobumskudra skudru suga ("Lasius fuliginosus"), kas Ljā ir aizsargājama.
- priežaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi skujkoki (vasarzaļas ir tikai lapegles), retāk krūmi, čiekuri pārkoksnējušies, 10-11 ģinšu, \~250 sugu.
- purvciprese Skuju koku klases dzimta ("Taxodiaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi koki ar adatveida skujām, saglabājušās 10 ģintis, zināmas \~20 reliktas sugas.
- aizsargslānis Slānis, kas pasargā no apkārtējās vides iedarbības.
- metālplasti Slāņainie polimēru kompozītmateriāli; sastāv no metāla loksnēm, kas no vienas vai abām pusēm pārklātas ar polimērmateriāla slāni korozijaizsardzībai un dažreiz arī dekoratīvā nolūkā; lieto cauruļvadiem, mašīnbūvē, celtniecībā u. c.
- gainīt Slaucīt, raust nost (piemēram, sviedrus, asaras).
- noslaucīt Slaukot nosusināt (piemēram, asaras, sviedrus); slaukot notīrīt nost (no kā).
- Kukers Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, kuru pavasara pavadīšanas svētkos attēloja vīrietis, kas bija tērpts kazas ādā, galvā maska ar ragiem, rokās nūja, kas bija izveidota kā penis.
- Kostroma Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, salmu lelle, ko svinot pavasara atnākšanu sadedzināja ugunskurā, apbedīja, apraudāja, un pēc tam tā "atdzīvojās"; to darīja, lai būtu bagātīga nākamā raža.
- Mokoša Slāvu mitoloģijā - auglības, pārticības un valgmes dieviete, ko austrumslāvu tautas pielūdza auglības kultā, viņa bija arī sieviešu darba un jaunavu sargātāja.
- Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī.
- Marena Slāvu mitoloģijā - nāves dieviete, tās tēls saistīts ar nāvi, dabas nomiršanu rudenī un atdzimšanu pavasarī.
- Jarila Slāvu mitoloģijā - pavasara auglības dievība, kuru attēloja kā baltās drānās tērptu jaunavu uz balta zirga.
- Masļeņica slāvu mitoloģijā - svētku dienas, kas saistītas ar ziemas pavadīšanu un pavasara sagaidīšanu, tēls, kas iemieso auglību, līdz ar to arī ziemas beigas.
- Indriks Slāvu mitoloģijā - vienradzim līdzīgs dzīvnieks, ūdeņu un avotu pavēlnieks, kurus tas sargāja no briesmoņiem un čūskām.
- Kostruboņka Slāvu mitoloģijā - vīriešu potences un auglības simbols, ko ziemas beigās vai pavasara sākumā izgatavoja kā salmu lelli, sadedzināja ugunskurā un apbedīja, lai apvidū būtu bagātīga raža.
- desikators Slēgts trauks, kurā glabā vielas vai ierīces, lai tās pasargātu no mitruma.
- šuri-muri Slepenas sarunas un ieceres.
- šurimuri Slepenas sarunas un ieceres.
- kumpāties Slepeni sarunāties, sazināties.
- melnais saraksts slepeni, ļaunos, noziedzīgos nolūkos sastādīts personu saraksts.
- slēpnis Slepens apsardzības postenis, kura uzdevums ir novērot bīstamas pieejas karaspēka apakšvienībai.
- izaglabāties Slēpjoties pasargāties, paglābties, izvairīties.
- aizsargšķīvītis Slēpju nūjas lejas daļā piestiprināta apļveida konstrukcija, kas aizsargā pret iegrimi sniegā.
- čamarēt Slepus ar kādu sarunāties.
- noklausīties Slepus, arī neviļus, negribēti klausīties un pabeigt klausīties (piemēram, sarunu).
- zemes klātne sliežu ceļa grunts inženierbūvju komplekss (uzbērumi, ierakumi, pusuzbērumi, pusierakumi) - ceļa virsbūves pamats, kas nodrošina sliežu ceļa noturību un aizsargā pret atmosfēras un gruntsūdeņu iedarbību.
- neskaidrs Slikti saredzams; miglains, izplūdis.
- sarkoidoze slimība, labdabīgā limfogranulomatoze ("lymphogranulomatosis bengina"), neskaidras etoloģijas hroniska, ģeneralizēta, labdabīga granulomatoze: visu, it sevišķi endotorakālo, limfmezglu palielināšanās; nereti ādā nelieli, plakani, sārtvioleti infiltrāti - sarkoīdi.
- ereitopātija Slimīga sarkšana sakarā ar vazomotoriskā centra labilitāti.
- eritrofobija Slimīgas bailes no sarkanas krāsas.
- narste Sloku lidojums pavasara naktī.
- kirasieris Smagās kavalērijas jātnieks, kuru aizsargā metāla bruņas.
- neveikls Smagnējs, sarežģīts, arī samākslots (piemēram, par valodu, stilu).
- ševiots Smags, blīvs, izturīgs sarža pinuma kokvilnas, vilnas vai pusvilnas uzvalku audums.
- smails Smaidiņš; zīme " :-) " un citas tamlīdzīgas zīmes, ko lieto interneta un elektroniskā pasta sarakstē, lai piešķirtu tekstam emocionalitāti.
- tievā smailknābīte smailknābīšu suga ("Oxitegus tenuirostris"), Latvijā aizsargājama.
- Rutes smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia rutheana), lielākā no Latvijas smaillapēm, sastopama reti, aug zemajos jeb zāļu purvos, aizsargājama.
- astīšu smaillape smaillapju suga ("Lophozia ascendens"), aizsargājama.
- bantrijas smaillape smaillapju suga ("Lophozia bantriensis"), Latvijā aizsargājama.
- galvainā smaillape smaillapju suga ("Lophozia capitata"), Latvijā aizsargājama.
- Lepiota acutesquamosa smailzvīņu saulsardzene.
- Frīza saulsardzene smailzvīņu saulsardzene.
- smalkapstrāde Smalka, sarežģīta (kā) apstrāde.
- pasars Smalkāks un īsāki sars, kas aug starp lielākiem un garākiem sariem.
- Svadhistāna čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas vidū starp kaunuma kalnu un nabu, saistīts ar garšu, veselību un piesardzību.
- kamala Smalks ķieģeļsarkans pulveris, ko iegūst saberžot koka "Rottlera tinctoria" augļu dziedzerīšus un matiņus, satur aktīvu vielu rotlerīnu, lieto pret plakanajiem tārpiem.
- kraišķēt Smalstīt ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena.
- safrans Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām.
- saprans Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām.
- saprāns Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām.
- graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām.
- Ātrais kalns Smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti.
- Eiersa klints smilšakmens klints Austrālijas vidienē, \~450 km no Alispringsas, tās horizontālie izmēri ir 3,6 x 2 km un augstums 335 m, saukta arī par Uluru, tā maina krāsu atkarībā no Saules staru krišanas leņķa, saulrietā un saullēktā tā izskatās spilgti sarkana.
- jūrmalas smilšvabole smilšvaboļu suga ("Cicindela maritima"), Latvijā aizsargājama.
- brūnā smiltājvabole smiltājvaboļu ģints suga ("Serica brunnea"), neliela, 8-9,5 mm gara vabole, ar gandrīz cilindrisku, maz hitinizētu, sarkanbrūnu ķermeni.
- Lepiota cristata smirdošā saulsardzene.
- sardas sniedzīte sniedzīšu suga ("Chionodoxa sardensis").
- ziemziede Sniegroze - gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs.
- autists sociālā darba praksē sarunvalodā lietots apzīmējums cilvēkiem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi.
- supervīzija Sociālā darba veids, funkciju kopums ar mērķi aizsargāt klienta intereses un nodrošināt sociālā pakalpojuma kvalitāti.
- lietiskošana Sociālo attiecību pārvēršana cilvēka saražoto lietu savstarpējās attiecībās.
- strukturālais sociālais darbs sociālo darbinieku darbības virziens, kura pamatā ir uzskats, ka daudzas klienta problēmas rada neadekvāta sociālā struktūra, un sociālā darba mērķis ir palīdzēt mainīt sociālās struktūras, kas ierobežo cilvēku funkcionēšanu, piemēram, atrast pieeju vajadzīgajiem resursiem, vadīt sarunas grūtās situācijās un mainīt ierobežojošus sociālos apstākļus.
- sieviešu jautājums sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības.
- akomodācija sociolingvistikā - sarunas dalībnieku savstarpēja pielāgošanās, kas izpaužas lingvistiskajā uzvedībā (piemēram, noteiktas valodas vai valodas varianta izvēlē).
- saistība Solījums, apņemšanās (piemēram, paveikt noteiktu darba apjomu, saražot ko, veikt kādu pasākumu).
- maisveida solorīna solorīnu suga ("Solorina saccata"), Latvijā aizsargājama.
- kuskuss Somaiņu kārtas dzimta ("Phalangeridae"), ķermeņa garums - 6-65 cm, apmatojums mīksts, blīvs, no balta un pelēka līdz sarkanbrūnam un melnam, mežos, parasti dzīvo kokos, aktīvi naktī, Austrālijā, Jaungvinejā un apkārtējās salās; posumu dzimta.
- Zviedrijas somenīte somenīšu suga (“Calypogeia suecica”), Latvijā aizsargājama.
- mēnessērdzība Somnambulisms - īpatnēji apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; apziņas krēslas paveids.
- noktambulisms Somnambulisms - mēnessērdzība, apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
- Eirāzijas somzīlīte somzīlīšu suga ("Remiz pendulinus"), Latvijā aizsargājama, neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu.
- pīlādzene Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- pīlādžspireja Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- sērmūkšspireja Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms.
- saroze Sortimenta formas pārmaiņas izzāģēšanas, žāvēšanas un glabāšanas laikā sariežoties (sagriežoties, saliecoties).
- sangrija Spāņu dzēriens, ko gatavo no sarkanvīna un minerālūdens un pasniedz ar sagrieztiem augļiem.
- vīnpuķīte Sparģeļaugu ģints, stublājs tikai ar divām, sirdsveidīgām, kātainām lapām, ziedi galotnes ķekarā, auglis sarkana oga.
- zivju ceļš speciāla hidrotehniska būve, kas rada atbilstošus apstākļus, lai zivis pavasara nārsta laikā peldus varētu pārvarēt augstuma starpību no lejasbjefa uz augšbjefu dažādos aizsprostos.
- aizsargierīce Speciāla ierīce, kas aizsargā (no kā).
- patentkrāsa Speciāla krāsa ar indīgu vielu piejaukumu kuģu zemūdens daļu krāsošanai, lai tās pasargātu no apaugšanas ar gliemežvākiem un aļģēm.
- aizsargmaska Speciāla maska, kas aizsargā seju.
- stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī policists (cariskajā Krievijā).
- aizsargbloķēšana Speciāla sistēma aizsardzībai pret iekārtas vai cilvēka nepareizu darbību.
- slacīkla Speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm) klāja mazgāšanai.
- švabra Speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm), kas labi satur ūdeni, izmanto klāja mazgāšanai.
- mašu slota speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm), kas labi satur ūdeni, noder klāja mazgāšanai.
- robežapsardzības karaspēks speciālais karaspēks valsts robežu apsardzībai.
- aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (no kā kaitīga, piemēram, no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.).
- konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
- aizsargcimdi Speciāli cimdi roku aizsargāšanai.
- atkritumu poligons speciāli ierīkota un aprīkota atkritumu apglabāšanas vieta, kurā tiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi.
- sivēnu miga speciāli norobežota vieta sivēnmātes atnešanās aizgaldā, kur ar apsildāmo grīdu, parasto vai infrasarkano spuldzi nodrošina optimālu vides temperatūru.
- locis Speciālists, kas vada kuģi kuģošanai sarežģītās vietās (piemēram, iebraucot ostās, kanālos).
- operators Speciālists, kas vada, apkalpo kādu, parasti sarežģītu, iekārtu, ierīci u. tml.
- redakcijas kolēģija speciālistu kolēģija, kas vada periodiska izdevuma vai neperiodiska sarežģīta izdevuma (piemēram, rakstu krājuma, vārdnīcas) sagatavošanu.
- pakešdatne Specializēta datne ar secīgi vienu pēc otras izpildāmu operētājsistēmas komandu sarakstu.
- pretkopēšanas aizsardzība specializēti paņēmieni (piemēram, apslēptu instrukciju izmantošana, īpaša piekļuve diskatmiņai u. c.), kas aizsargā pret nesankcionētu lietojumprogrammu un datņu izmatošanu.
- retikulārie audi specializēti saistaudi, kas ir asinsrades orgānu (sarkano kaula smadzeņu, liesas, limfmezglu) pamats.
- konvojdienests Speciāls dienests, kas apsargā un pavada (konvojē) arestētos, notiesātos, gūstekņus, valsts robežas pārkāpējus, kā arī ārvalstu kuģus, kuri nelikumīgi iebraukuši valsts teritoriālajos ūdeņos.
- bruņustikls Speciāls organiskais stikls, ko iestiklo kaujasmašīnu (lidaparātu) kabīnēs, lai pasargātu ekipāžu pret lodēm un šķembām.
- maska Speciāls sejas aizsegs vai pārklājs (piemēram, elpošanas orgānu aizsargāšanai, kādu vielu ievadīšanai).
- gruntskrāsa speciāls vielu maisījums, ar kuru pirms krāsošanas pārklāj metāla virsmu, lai pasargātu to no rūsēšanas un nodrošinātu labu sasaisti ar laku un krāsu slāņiem; grunts.
- grunts speciāls vielu maisījums, ar kuru pirms krāsošanas pārklāj metāla virsmu, lai pasargātu to no rūsēšanas un nodrošinātu labu sasaisti ar laku un krāsu slāņiem; gruntskrāsa.
- uzpurnis Speciāls, parasti no ādas izgatavots, dzīvnieka, parasti suņa, purnam uzmaucams, aizsargs, lai dzīvnieks nevarētu kādam iekost.
- ūzpurnis Speciāls, parasti no ādas izgatavots, dzīvnieka, parasti suņa, purnam uzmaucams, aizsargs, lai dzīvnieks nevarētu kādam iekost.
- sokratiskais dialogs specifiska sarunas vadīšanas metode izglītības procesā un pedagoģijā, kas balstās noteikta veida jautājumu uzdošanā.
- filaksīns Specifiska vai nespecifiska antiviela, kas pasargā no infekcijas un tās sekām.
- saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplūkāt (3).
- saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplucināt (3).
- liesma Spēcīgs spilgtums (parasti sarkanai krāsai).
- burans Spēcīgs, auksts vējš Krievijas stepēs un Sibīrijā, vasarā burans nes karstu, sausu laiku, ziemā - ļoti stiprus puteņus, kas parasti pāriet sniega vētrā.
- dihromāzija Spēja redzēt tikai divas no trim pamatkrāsām (sarkanās, zilās un dzeltenās).
- slēgtā glabāšana spēkratu glabāšana slēgtās telpās, speciāli iekārtotos boksos vai garāžās, kurās spēkrati ir pasargāti no atmosfēras iedarbes un ir iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru.
- Spelan Spēlānu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
- snūkers spēle, ko spēlē uz biljarda galda ar koka kiju un baltu bumbiņu iekustinot pārējās bumbiņas - 15 sarkanas un 6 bumbām dažādās krāsās; snukers.
- snukers Spēle, ko spēlē uz biljarda galda ar koka kiju un baltu bumbiņu iekustinot pārējās bumbiņas (kopskaitā divdesmit vienu - 15 sarkanas un 6 citās krāsās); snūkers.
- kāravs Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu rombu; šīs sugas kārts.
- sirds spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
- rektascensija Spīdekļa koordināta - debess ekvatora loks no pavasara punkta Saules šķietamās īpatnējās kustības virzienā līdz spīdekļa deklinācijas riņķiem.
- spīgot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu).
- spīguļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu).
- kakaobrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea", syn. "Psathyrella sarcocephala").
- kumačs Spilgti sarkana krāsviela, pārtikas piedeva E124, var veicināt astmu, siena drudzi, nātreni.
- košenile Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no šīm kukaiņu sugām; karmīns.
- karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no vairākām tropu kukaiņu sugām.
- karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana lūpu krāsa, kurā izmantota šī krāsviela.
- kumačs Spilgti sarkans vai raibs kokvilnas audums.
- inkarnāts spilgti sarkans, purpura sarkanumā (piemēram, sarkans marmors).
- karmīnsarkans Spilgti sarkans, purpursarkans.
- sarkans kā asinis spilgti sarkans.
- šarlaksarkans Spilgti sarkans.
- spilgtsarkans Spilgti sarkans.
- mirdzēt Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
- rubīnsarkans Spilgti, intensīvi sarkans.
- ugunīgs Spilgti, koši sarkans, arī spilgti, koši dzeltenīgi sarkans.
- ugunssarkans Spilgti, koši sarkans.
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām).
- kā uguns Spilgts (par ko sarkanu).
- kvēls Spilgts (parasti par ko sarkanu).
- kvēls Spilgts un karsts (piemēram, par nosarkumu, notvīkumu).
- slaidā spilve spilvu suga ("Eriophorum gracile"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- Andromedas miglājs spirālveida galaktika, saredzama ar neapbruņotu aci Andromedas zvaigznājā, attālums 2,2 mlj gaismas gadu; debess ziemeļu puslodes spožākā galaktika.
- pašsakropļošanās Spontāna ķermeņa daļu atdalīšanās, kas raksturīga dažiem dzīvniekiem, tiem atbrīvojoties no (piemēram, uzbrucēja) satvēriena (parasti pašaizsardzības nolūkā).
- muskuļsporaiņi Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Sarcocystis"), vienšūņi, kas zīdītājiem (retāk cilvēkam), putniem un rāpuļiem ierosina invāzijas slimību sarkosporidiozi; Latvijā konstatētas 3 sugas.
- haimosporidiji Sporozoju grupa, kas dzīvo mugurkaulnieku sarkanos asinsķermenīšos kā parazīti un rada arī slimības.
- hemosporidiji Sporozoju grupa, kas dzīvo mugurkaulnieku sarkanos asinsķermenīšos kā parazīti un rada arī slimības.
- GDA Sporta normatīvs jaunatnei bijušajā Padomju savienībā "Gatavs darbam un PSRS aizsardzībai".
- nodrošināt Sporta spēlēs - panākt, ka (kas, piemēram, vārti, laukuma daļa) tiek aizsargāts pret pretinieka uzbrukumiem.
- aizsargs sporta spēles komandas dalībnieks, kas veic aizsardzības funkciju
- vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus - nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
- pussargs Sporta spēļu (parasti futbola) komandas dalībnieks, kas palīdz gan aizsargiem, gan uzbrucējiem un spēles laikā uztur sakarus starp tiem.
- paukošana Sporta veids - cīņa ar aukstajiem sporta ieročiem, kuras mērķis ir skart ar ieroci pretinieku un aizsargāt sevi.
- aizsardzības daudzcīņa sporta veids (t. s. vasaras biatlons), kur slēpošanu aizstāj skriešana.
- salnsprīžotājs Sprīžotāju dzimtas divas ģintis ("Erannis" un "Agriopis"), tauriņi sastopami vēlu rudenī vai agri pavasarī, Latvijā konstatētas 4 sugas; par salnsprīžotājiem dēvē arī dažas citas sprīžotāju dzimtas sugas.
- čokarains Sprogains, cirtains, samezglojies, sarāvies, savilcies, kruzuļots.
- aizsargsprūds Sprūds, kas paredzēts aizsardzībai.
- infrasarkanā spuldze spuldze infrasarkano staru iegūšanai.
- skalārija Spurlape - asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara.
- lukturis Stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu.
- apdūmošana Stādu audzētavu aizsardzība pret vēlām pavasara naktssalnām ar dūmu palīdzību.
- palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu.
- dzeloņsporu ezerene staipekņu nodalījuma ezereņu ģints suga ("Isoetes echonospora"), Latvijā sastopama reti, tikai Piejūras zemienes un Vidzemes augstienes ezeros 0,15-0,9 m dziļumā; aizsargājams ūdensaugs.
- ūdensrauda Staraino kurvjziežu ģints, iesarkaniem ziediem, staroti 3-5 daļās šķeltām, reti kad veselām lapām, spilvu vainadziņu auglīšam.
- šaurstares Staraino kurvjziežu ģints, Latvijā sastopama no Ziemeļamerikas ievestais krāšņumaugs - vasaras šaurstare, 0,5-1 m garumā, baltiem vai iezilganiem malu ziediem.
- nokarenā stardzīslene stardzīsleņu suga ("Antitrichia curtipendula"), Latvijā aizsargājama.
- linu starenīte starenīšu suga ("Radiola linoides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- baltais stārķis stārķu dzimtas suga ("Ciconia ciconia"), liels putns (ķermeņa garums \~1,5 m, masa 2,6-4,5 kg), taisnais garais knābis un kājas sarkani (jaunajim putniem tumšbrūni), kakls garš, apspalvojums balts, tikai lidspalvas melnas, spārni gari un plati; svētelis.
- melnais stārķis stārķu suga ("Ciconia nigra"), Latvijā aizsargājama, ligzdo 750—900 pāru, gājputns, ziemo Āfrikā un Izraēlā, Latvijā uzturas no aprīļa līdz septembrim, dzīvo dažāda tipa mežos (izņemot priežu silu), gk. upīšu, strautu, grāvju un dīķu tuvumā.
- braga Starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma.
- braķis Starp 4 stabiem uz augšu un leju bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma.
- Hisaras ieleja starpkalnu ieplaka starp Hisaras grēdas dienvidiem un Babataga un Karatava grēdu ziemeļu atzariem, Tadžikistānā, garums - 70 km, platums - līdz 20 km, augstums - 700-1000 m.
- Sulavesi jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulawesi Sea"), starp Sulavesi, Kalimantānu, Mindanao, Singihes salu un Sulu arhipelāgu, Makasaras šaurums savieno ar Javas jūru, platība — 453000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 5914 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — >3 m.
- STCW Starptautiskā 1978. g. konvencija "Jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standarti" ar labojumiem 1995. g. (angļu "International Convention on Standarts of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers, 1978, as amended in 1995").
- SDAS Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība.
- IUCN Starptautiskā Dabas un dabas resursu aizsardzības savienība.
- ISPA Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības biedrība (angļu "International Society for the Protection of Animals").
- MOPR Starptautiskā organizācija palīdzības sniegšanai revolucionāriem (1922.-1947. g.; krievu "Meždunarodnaja orgaņizacija pomošči borcam revoļucii"), saukta arī "Starptautiskā sarkanā palīdzība".
- ICBP Starptautiskā putnu aizsardzības padome (angļu "International Council for Bird Preservation").
- penklubs Starptautiskā rakstnieku apvienība (PEN - no angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists), kas 1921. g. dibināta lai aizsargātu vārda brīvību.
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
- moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
- Lubāna mitrāju komplekss starptautiskas nozīmes aizsargājama teritorija, 2002. g. iekļauts Rasmāres konvencijas vietu sarakstā, platība - 47902 ha.
- anatomiskā nomenklatūra starptautiski atzīts anatomisko nosaukumu saraksts, kas ļauj izvairīties no jucekļa un pārpratumiem anatomisko nosaukumu lietošanā.
- RGB Starptautiski pieņemta krāsu sistēma, kurā par pamatkrāsām tiek uzskatītas sarkana, zaļa un zila krāsa (angļu "Red, Green, Blue") un tās sajaucot dažādās attiecībās tiek veidotas visas citas krāsas.
- vides aizsardzība starptautisku, valsts, likumdošanas, sabiedrisku, organizatorisku un tehnisku pasākumu kompleksa sistēma, kas virzīta uz apkārtējās vides (dabas) saglabāšanu, tās bagātību vairošanu un aizsardzību no cilvēku tehnoloģiskās darbības negatīvajam sekām (piesārņošanas).
- viga starpvalņu (starpkangaru) pārpurvotās ieplakas Slīteres rezervātā, kur dominē zāļu purvi, retāk sūnu un pārejas purvi; pavasaros un rudeņos, kad ir palielināts mitruma daudzums, vigas pārvēršas par garenstieptiem sezonāliem ezeriem.
- pačalojums Stāstījums, saruna, arī teksts bez nopietna, dziļa satura.
- ēnāja stāvaine stāvaiņu suga ("Hylocomium umbratum"), Latvijā reta un aizsargājama; tās stumbrs līdz 10 cm garš, vienkārt plūksnaini zarots, aug avotainu, slapju, auglīgu mežu (niedrāja, dumbrāja, slapjā vēra, platlapju kūdreņa) zemsedzē.
- kraulēt Stāvēt, būt sardzē.
- mats stāvoklis šaha spēlē, kad karali nevar izsargāt no pretinieka figūras uzbrukuma un spēlētājs ir zaudējis partiju.
- šahmats Stāvoklis šaha spēlē, kad karali nevar nosargāt no pretinieka figūras uzbrukuma un spēlētājs ir zaudējis partiju; mats 2.
- uzraudzība Stāvoklis, kad (kāds) tiek uzmanīts, vērots, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- samocītība Stāvoklis, kad (kam, piemēram, mākslas darbam, darbībai) piemīt nemākulīgums, pretrunīgums, nevajadzīga sarežģītība.
- pārpilnība Stāvoklis, kad (materiālie labumi, saražotais, izmantojamais u. tml.) ir ļoti lielā daudzumā.
- apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas apsardzībā vai ieslodzījumā.
- pārprodukcija Stāvoklis, kad pārāk daudz saražoto produkciju nav iespējams realizēt; preču pārpalikums, ko rada samērā mazs pieprasījums pēc tām.
- sarkomatoze Stāvoklis, kam raksturīga multiplu sarkomu rašanās dažādās ķermeņa daļās.
- hondrosarkomatoze Stāvoklis, ko raksturo multiplas hondrosarkomas.
- iegrieztā stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra incisa"), līdz 1 m augsts krūms ar līkločveidīgām vasām, tās lapas rudeņos krāsojas sarkanbrūnos toņos.
- Tanakas stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra tanakae"), kurai izlocītas vasas un trīsdaivainas vai piecdaivainas lapas, kas rudenī krāsojas karmīnsarkanos vai oranžos toņos.
- sasabrāzties Steigā, arī trokšņaini ierasties, sarasties (par vairākiem, daudziem).
- sasagrūsties Steigā, arī trokšņaini sarasties, ierasties (par vairākiem, daudziem).
- blīvais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon condensatum"), Latvijā sastopams reti, aizsargājams, atrasts Slīteres rezervātā.
- depenizācija Sterilizācija; harēmu sargus ne tikai sterilizēja, bet nogrieza arī dzimumlocekli.
- lielā stērste stērstu suga ("Emberiza calandra"), kas reizēm ligzdo Latvijā, aizsargājama.
- dārza stērste stērstu suga ("Emberiza hortulana"), reizēm ligzdo Latvijā, aizsargājama.
- difūzās krāsošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas krāsošana ar pastu, kas satur sudraba vai vara savienojumus, un (pēc tam) apdedzināšana; krāsojošie joni (Ag^1+^, Cu^1+^) difundē stiklā, un stikla virskārta iegūst noteiktu krāsu, piem., ja lieto vara savienojumu, iegūst vīnsarkanu krāsu.
- kalpaks Stikla kupols ēdamlietu aizsargāšanai.
- cilenders Stikla trauks, kas aizsargā liesmu no vēja (lukturim, petrolejas lampai).
- aizsargstikls Stikls (arī cits caurspīdīgs materiāls), ko izmanto, lai aizsargātu, piemēram, acis, seju.
- siltumabsorbējošs stikls stikls, kas pasargā no siltumstariem (ar infrasarkanā starojuma viļņa garumu λ>0,7 μm).
- hiasms stilistiska figūra, viens no sintaktiskā paralēlisma veidiem: frāzes vienā daļā attiecīgo vārdu kārtība ir pretēja nekā otrā, sintaktiski tai līdzīgā daļā, piemēram, _Karstā vasarā un ziemā aukstā_.
- satimerēt Stingri nobrīdināt, pieteikt; sarāt.
- satribulēt Stingri nobrīdināt, pieteikt; sarāt.
- saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
- atzailis Stiprāk sazēlusi vieta rudens sējā vai pavasara kūlā.
- saraudāt Stipri, arī ilgāku laiku raudot, izraisīt (acīs, sejā) piesarkumu, pietūkumu.
- Tatārijas stobulis stobuļu ģints suga ("Conioselinum tataricum syn. Conioselinum vaginatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
- ņorkšķēt Strādāt sarežģītos, maz piemērotos apstākļos.
- peinēties Strādāt smalku, sarežģītu, bet nevajadzīgu darbu.
- šucbunds Strādnieku aizsardzības organizācija, kas radās 1918. g. revolūcijas laikā Austrijā.
- SAI Stratēģiskās aizsardzības iniciatīva.
- SOFIA Stratosfēras infrasarkanās astronomijas observatorija (angļu "Stratospheric Observatory for Infrared Astronomy").
- tvists Strauja amerikāņu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- pasodoble Strauja Latīņamerikas tautu deja 2/4 taktsmērā; sarīkojumu deja, kurā ir izmantoti šīs dejas elementi; šīs dejas mūzika.
- kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja - ātrais fokstrots; šīs dejas mūzika.
- iešauties vidū strauji iejaukties sarunā, runā.
- līt Strauji ritēt, pilēt (par asarām, sviedriem).
- asaras sasprāgst acīs strauji, pēkšņi ieplūst acīs (par asarām).
- piegumzīties Strauji, pēkšņi pieplūst (ar asarām) - par acīm.
- piesprāgt Strauji, pēkšņi pieplūst (ar asarām) - par acīm.
- klonisks Straujš, vairākkārtīgs (par muskuļu saraušanos).
- strejāt Streijāt - ieberzt vai uzkaisīt sāli, cukuru, sarīvētu sieru u. tml.
- strijāt Streijāt - ieberzt vai uzkaisīt sāli, cukuru, sarīvētu sieru u. tml.
- roze Streptokoku izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs akūts ādas iekaisums (parasti spīdīgs sarkanums uz sejas vai kājām).
- stroncianīts Stroncija karbonāts - iedzelteni vai iezaļgani balts minerāls, ko lieto pirotehnikā (sarkanas uguns iegūšanai) un cukura rūpniecībā.
- jumts Struktūra, kas aizsargā, uzņemas atbildību.
- blīvā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium compactum"), Latvijā aizsargājama.
- tīmekļu strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium confervoides"), Latvijā aizsargājama.
- upes strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium fluviatile"), Latvijā aizsargājama.
- zemā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium humile"), Latvijā aizsargājama.
- Jungermanniju strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium jungermannoides"), Latvijā aizsargājama.
- sīkstā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium tenax"), Latvijā aizsargājama.
- dakriopioreja Strutu un asaru atdalīšanās.
- āboliņu stublājnematode stublājnematožu suga ("Ditylenchus dipsaci"), izplatīta visā Latvijas teritorijā, tā parazitē sarkanajā āboliņā un stipri novājina augus; šai sugai ir vairākas rases, kas parazitē dažādos augos: zemenēs, bietēs, sīpolaugos.
- Selonija studentu korporācija, dibināta 1880. g. Rīgā, apvienojoties Rīgas latviešu studentu organizācijai "Draugu pulciņš" un 19 latviešu studentiem no vācu korporācijām, bija pirmā Latvijā nodibinātā latviešu studentu korporācija, krāsas: zaļš, balts, sarkans.
- matrikula studentu saraksts, arī studenta apliecība, ieskaišu grāmatiņa.
- eritrofoze Subjektīva sarkanās gaismas uztvere.
- ūdeņu subulārija subulāriju ģints suga ("Subularia aquatica"), Latvijā aizsargājama.
- arsensudrabmānis Sudraba rūda sarkanā krāsā ar sudrabu, arsenu un sēru sastāvā.
- antimonsudrabmānis Sudraba rūda sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sudrabu, antimonu un sēru sastāvā.
- govkuņģis Suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats.
- birste Suka - rīks (dažādu priekšmetu) tīrīšanai, spodrināšanai, kurš sastāv no pamata un tajā biezi iestiprinātiem sariem, stiepļu, plastmasas vai citiem sarveida gabaliņiem.
- metālsuka Suka ar metāla stiepļu sariem.
- susurot Sulot, sūlāt, asarot.
- mavaši Sumo cīkstoņu apģērbs, plata un bieza josta ar mazbiksītēm, kas fiksē dzimumorgānus un pasargā tos no traumām.
- purva sūnene sūneņu suga ("Hammarbya paludosa syn. Malaxis paludosa"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- sētas suns suns, ko izmanto galvenokārt mājas sargāšanai un kas parasti nepieder pie noteiktas šķirnes.
- sargsuns Suns, ko izmanto sardzes dienestā.
- āķītis Sūnu ģints ("Hamatocaulis"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas, to aizsardzībai izveidots dabas liegums "Taurīšu ezers".
- lapu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Bryopsida syn. Musci"), daudzgadīgi vai viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi ar stumbru un nedalītām lapām, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 122 ģintis, 374 sugas, no tām 162 sugas ir aizsargājamas.
- ārstniecības suņmēle suņmēļu suga ("Cynoglossum officinale"), divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
- suņsmilga Suņu smilga ("Agrostis cania"), sastopama purvainās pļavās, 30-60 cm gara, pelēkzaļā krāsā, sarveidīgi ierotītām apakšlapām, garenu, zobotu mēlīti, violetām, reti kad dzeltenām vārpiņām.
- borderterjers Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, alu dzīvnieku medībām, ūdram līdzīga galva, īss, raupjš apmatojums, sarkanīga krāsa.
- kuvašs Suņu šķirne, izcils sargsuns; dzimtene Ungārija.
- spožais suņburkšķis suņuburkšķu suga ("Anthriscus nitida"), Latvijā reta un aizsargājama.
- griķi Sūreņu dzimtas viengadīga vasarāju nezāle.
- maigā sūrene sūreņu suga ("Polygonum mite"), Latvijā aizsargājama.
- vairvasiņu sūrene sūreņu suga ("Polygonum viviparum"), Latvijā aizsargājama.
- dārza susuris susuru dzimtas suga ("Eliomys quercinus"), Latvijā aizsargājama.
- dižsusuris Susuru dzimtas suga ("Glis glis"), vāverei līdzīgs dzīvnieks Eiropā un Rietumāzijā, ķermeņa garums \~16 cm, aste \~13 cm., nakts dzīvnieks, ziemas guļā \~7 mēnešus, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams.
- mazais susuris susuru dzimtas suga ("Muscardinus avellanarius"), Latvijā aizsargājama.
- ehotestēt sūtīt ziņojumu visiem adresātu saraksta dalībniekiem, pieprasot apstiprinājumu, ka šis ziņojums ir saņemts, lai pārliecinātos, ka adresāti ir sasniedzami; "ping".
- Basilijs Sv. Basilijs Lielais - viens no Baznīcas tēviem (Basil of Caesarea; ap 330.-379. g.), Sv. Nisas Gregora brālis.
- Benedikts Sv. Benedikts – mūks un reformators (Benedict of Nursia; ap 480.–550. g.), kas sarakstīja mūku dzīves likumus, kuriem turpmāk sekoja visi Rietumu baznīcas mūki un mūķenes; nodibināja pirmo Romas katoļu baznīcas ordeni, Eiropas svētais aizbildnis.
- salds piens svaigs (nesaskābis, nesaraudzēts) piens.
- saldans Svaigs, neraudzēts, tāds, kas nav sarūdzis, ieskābis (par piena produktiem).
- Šri jantra svarīgākā un sarežģītākā tantristu jantra, diagramma, kas simbolizē Visuma seksuālo aktivitāti un nepārtraukto radīšanas procesu.
- pičpains Sveķaina Amerikas priede ar stipru, smagu, iesarkani dzeltenu, viegli pulējamu koksni ar labi saskatāmiem gadu riņķiem, kas sveķainības dēļ ir grūti apstrādājama.
- gumilaka Sveķaina viela, kas sariešas uz dažu tropu augu zariem kukaiņu koduma vietās; lieto zīmoglakas, šellakas un izolācijas laku izgatavošanai.
- laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas.
- robigāliji Svētki Senajā Romā, kas bija veltīti labības sargātājam dievam un tika svinēti 23. aprīlī, upurējot rudu suni.
- sviedrlapa Sviedru lapa - drānas gabaliņš vai speciāls neliels izstrādājums, kuru piešuj apģērbam padusē (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- tako Sviestmaize (sendvičs) meksikāņu stilā: uz meksikāņu pankūkas tortijas liek pildījumu pēc izvēles (gaļa, desa, dārzeņi, mērces, salāti u. tml.) un sarullē vai arī pārklāj ar otru pankūku.
- svilināt cūku svilināt kautai cūkai sarus.
- bišu godi svinīga bišu medus izņemšana rudenī vai vasaras otrajā pusē ar jaunā medus nogaršošanu.
- svētki svinīgs sarīkojums.
- svipelēta Svipelēta pele - sarkanpelēka pele ar melnu svītru uz muguras.
- brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs (piemēram, pret spilgtu gaismu, vēju, putekļiem).
- diskusiju grupa šāda grupa, kas apmainās ar informāciju tiešsaistes režīmā, izmantojot tērzēšanas retranslēšanu internetā un interešgrupas adresātu sarakstu.
- mūris Šādā veidā celta aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni).
- mantāt Šādā veidā pasargāt zīdaini no katra ļaunuma.
- mantēt Šādā veidā pasargāt zīdaini no katra ļaunuma.
- Hedychium coccinium šarlaksarkanā hedīhija.
- Haemanthus coccineus šarlaksarkanā hemante.
- Ixora coccinea šarlaksarkanā iksora.
- Pachystachys coccinea šarlaksarkanā pahistahe.
- Salvia coccinea šarlaksarkanā salvija.
- Myzomela sanguinolenta šarlaksarkanais medusputns.
- vairogs Šaujamieroču sastāvdaļa - plāksne, kas aizsargā šāvēju no pretinieku šāviņiem.
- slokšņu dzelzs šaura, gara metāla sloksne peldlīdzekļa koka vadņu apkalšanai, lai pasargātu tos no bojājumiem.
- procesuālās garantijas šaurākā nozīmē - tiesiskie līdzekļi procesa dalībnieku tiesību un likumisko interešu aizsardzībai.
- zemes piramīdas šauri 10–15 m augsti konusveida pauguri, kas veidojas, atmosfēras nokrišņiem izskalojot nešķiroto morēnas materiālu; virsotnē liels laukakmens vai klints atlūznis, kas pasargā no erozijas morēnas masu.
- ambrazūra Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņu mašīnās); šaujamlūka.
- šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņumašīnās); ambrazūra.
- Kanādas šeferdija šeferdiju ģints suga ("Shepherdia canadensis"), vasarzaļš, Latvijā introducēts 1,5-2 m augsts krūms, lapas eliptiskas līdz olveidīgas, ziedi sīki, dzeltenīgi, sakopoti īsās vārpās.
- paprika Šī auga auglis, visbiežāk sarkanā, dzeltenā vai zaļā krāsā.
- kizilbaši Šiītu iesauka pēc sarkanās galvassegas, kāda bija viņu karavīriem reliģiskajos karos ar sunnītiem 16. gs.
- lielais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailuropoda melanoleuca"), liels lāčveidīgs dzīvnieks ar raksturīgiem baltiem un melniem plankumiem, aizsargājams, sastopams Ķīnā, Tibetā.
- mazais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailurus fulgens"), jenotveidīgs dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un garu pūkainu asti, sastopams gk. Himalajos.
- bārdzīlīte Šīs apakšdzimtas suga ("Panurus biarmicus"), Latvijā reti sastopams neliels dziedātājputns ar garu asti, aizsargājams.
- ķirzaka Šīs apakškārtas dzimta ("Lacertidae"), dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest, 22 ģintis, >170 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- sīksikspārnis Šīs apakškārtas dzimta ("Vespertilionidae"), 7 ģintis, 15 sugas, kas visas Latvijā ir aizsargājamas.
- andrejas Šīs apakšklases ģints ("Andreaea"), kas veido tumšas, sarkanīgi līdz melni brūnas, līdz 4 cm (retāk līdz 10 cm) augstas, irdenas velēnas uz kaļķi nesaturošām klintīm un akmeņiem.
- zirgkastaņa Šīs dzimtas ģints ("Aesculus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās.
- ārums Šīs dzimtas ģints ("Arum"), dekoratīvi dārza augi, kas labi aug ēnainās vietās, zem vasarzaļiem kokiem.
- bartrāmija Šīs dzimtas ģints ("Bartramia"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- samtīte Šīs dzimtas ģints ("Bryum"), sīki vai samērā lieli, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, \~1050 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas, no tām 15 ir retas un aizsargājamas.
- sīkvācelīte Šīs dzimtas ģints ("Catoscopium"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- kokžņaudzējs Šīs dzimtas ģints ("Celastrus"), vasarzaļš, retāk mūžzaļš vīteņaugs, vijīga divmāju liāna vai krūmi, ap 30 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 4 sugas.
- katsura Šīs dzimtas ģints ("Cercidiphyllum"), vasarzaļš dekoratīvs koks, lapas pretējas vai daļēji pamīšas, veselas, ziedi sīki bez apziedņa, dzimtene Japāna, 2 sugas, abas Latvijā introducētas 20. gs. vidū.
- kizils Šīs dzimtas ģints ("Cornus"), vasarzaļi koki vai krūmi, 4 sugas, Latvijā introducēta 1 suga.
- zalktene Šīs dzimtas ģints ("Daphne"), zemi, vasarzaļi un mūžzaļi krūmi ar veselām lapām, 75 sugas, Latvijā brīvā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē dārzos un apstādījumos.
- neļķe Šīs dzimtas ģints ("Dianthus"), lakstaugi vai nelieli puskrūmi ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem, 300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 7 sugas, no tām 2 sugas ir adventīvas un 1 suga - dārzbēglis.
- rasene Šīs dzimtas ģints ("Drosera"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi, >80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- īslaicīte Šīs dzimtas ģints ("Ephemerum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- dižskābardis Šīs dzimtas ģints ("Fagus"), vasarzaļi vienmājas koki ar gludu, pelēku mizu, 10 sugas.
- matuzāle Šīs dzimtas ģints ("Fumaria"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnainām, dziļi šķeltām lapām un sarkaniem ziediem ķekaros, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- gandrene Šīs dzimtas ģints ("Geranium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar spirāliski sakārtotām vai pretējām, parasti starainām, lapām, parasti sarkanīgiem vai violetiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; ģerānijas.
- ginks Šis dzimtas ģints ("Ginkgo"), Austrumāzijas izcelsmes vasarzaļš koks ar vēdekļveida lapām un dzelteniem ziediem.
- ērkšķogas Šīs dzimtas ģints ("Grossularia"), vasarzaļi krūmi ar ērkšķiem, 50 sugas (gk. Ziemeļamerikā, 1 suga Eiropā, 3 sugas Austrumāzijā); Latvijā dārzos kā ogu krūmus audzē nokarenās jeb Eiropas ērkšķogas šķirnes un to krustojumus ar šķirnēm, kas izaudzētas no Amerikas ērkšķogas un Misūri ērkšķogas.
- jungermannija Šīs dzimtas ģints ("Jungermannia"), Latvijā konstatētas 6 sugas, no tām 3 aizsargājamas.
- čakste Šīs dzimtas ģints ("Lanius"), 23 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, neliels putns ar spēcīgu, līku knābi, sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu mugurpusi un bālganu vēderu.
- staipeknis Šīs dzimtas ģints ("Lycopodium"), neliels, mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas.
- mēzija Šīs dzimtas ģints ("Meesia"), 4 sugas, Latvijā visas aizsargājamas.
- mirīnija Šīs dzimtas ģints ("Myrinia"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- pertuzārija Šīs dzimtas ģints ("Pertusaria"), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- bērzlape Šīs dzimtas ģints ("Russula"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts \~100 sugu, ēdamas sēnes ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu.
- plūškoks šīs dzimtas ģints ("Sambucus"), vasarzaļš krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem, 28 sugas, Latvijā vairākas sugas introducētas.
- spulgsūna Šīs dzimtas ģints ("Schistostega"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- zeligērija Šīs dzimtas ģints ("Seligeria"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas.
- sinūra Šīs dzimtas ģints ("Synura"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, gk. pavasarī un rudenī.
- īve Šīs dzimtas ģints ("Taxus"), mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi.
- krūmīte Šīs dzimtas ģints ("Thamnobryum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- krese Šīs dzimtas ģints ("Tropaeolum"), no kuras Latvijā vairākas sugas audzē kā viengadīgus kāpelētājaugus ar nekārtniem oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem un ieapaļām lapām.
- goba Šīs dzimtas ģints ("Ulmus"), kuras 2 sugas sauc arī par vīksnām, vasarzaļi koki, kas sasniedz >30 m augstumu un >4 m apkārtmēru, 45 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas (2 sugas sauc par vīksnām).
- dzērve Šīs dzimtas suga ("Grus grus"), gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu, Latvijā aizsargājama.
- jūrasžagata Šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus"), aizsargājams bridējputns, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 400-700 g, mugurpuse, galva un krūtis melnas, vēderpuse balta, garais knābis un kājas sarkanas, Latvijā ligzdo reti; žagattārtiņš.
- nīlzirgs šīs dzimtas suga ("Hippopotamus amphibius"), ķermeņa garums 4-4,5 m, astes garums 35-50 cm, masa 1,3-4,5 t, ādas dziedzeri izdala sarkanu šķidrumu - "asiņainus sviedrus".
- sermulis Šīs dzimtas suga ("Mustela erminea", senāk "Foetorius erminea"), neliels dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu.
- asaris Šīs dzimtas suga ("Perca fluviatilis"), zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru.
- sarkanblakts Šīs dzimtas suga ("Pyrrhocoris apterus"), tā ir 10-12 mm gara, melna, spārni un priekškrūtis sarkani ar melniem apļiem.
- lidvāvere Šīs dzimtas suga ("Pteromys volans"), Latvijā sastopama reti, gk. austrumu daļā, aizsargājama.
- Menzjesa madrone šīs ģints suga ("Arbutus menziesii"), sastopama ASV no Oregonas dienvidiem līdz Kalifornijas ziemeļu daļai, mūžzaļš koks ar daudziem nelieliem oranži sarkaniem augļiem.
- apsarmotā kalīcija šīs ģints suga ("Calicium adspersum"), kas Latvijā ir aizsargājama.
- zaļganā henotēka šīs ģints suga ("Chaenotheca chlorella"), Latvijā aizsargājama.
- brūngalvainā henotēka šīs ģints suga ("Chaenotheca phaeocephala"), Latvijā aizsargājama.
- melnodzene Šīs ģints suga ("Cucubalus baccifer"), augs ar guļošu vai kāpelējošu stumbru un melnām ogām, Latvijā aizsargājama.
- dioneja Šīs ģints suga ("Dionea muscipula"), kas aug purvainās vietās Ziemeļamerikā, kukaiņēdājs augs ar lapām, kas gar malām apaugušas sariņiem, kurus aiztiekot lapas aizveras.
- hibisks šīs ģints suga ("Hibiscus rosa-sinensis"), telpaugs, krūms ar sirdsveida lapām un sarkaniem ziediem, daudz hibrīdu, pazīstama arī kā Ķīnas hibisks, Ķīnas roze, Havajas puķe.
- gļotainā miksine šīs ģints suga ("Myxine glutinosa"), līdz 50 cm garš dzīvnieks ar 2 pāriem bārkstiņu pie mutes un 1 pāri pie vienīgā nass cauruma, iesarkani pelēku, bet maz pigmentētu un stipri gļotainu ādu, dzīvo ierakusies dūņās.
- ugunsspārīte Šīs ģints suga ("Pyrrhosoma nymphula"), spāres ķermenis 25-29 mm garš, vēders sarkans, kājas melnas, uzturas pie tekošiem un stāvošiem ūdeņiem ar kūdrainu grunti.
- Vidusamerikas pieresvālodze šīs ģints suga ("Psarocolius montezuma").
- rudgalvas pieresvālodze šīs ģints suga ("Psarocolius wagleri").
- vāvere Šīs ģints suga ("Sciurus vulgaris"), kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- mellene Šīs ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā mellene.
- Cheilaria urticae šīs ģints suga, kas ir saprofīts un atrodama pavasarī uz nokaltušu nātru stublājiem.
- Acarospora veronensis šīs ģīnts sugas, kas retāk sastopama uz granīta kā tumšsarkani lapoņi.
- sikspārnis Šīs kārtas sīksikspārņu apakškārtas dzimta ("Vespertilionidae"), \~40 ģinšu, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 15 sugas, visas aizsargājamas; gluddeguņu dzimta; parasto sikspārņu dzimta.
- aristolohija šīs rindas dzimta ("Aristolochiaceae"), vasarzaļi un mūžzaļi krūmi, lakstaugi un krūmveida liānas, lapas veselas, arī ar starainu dzīslojumu, sakārtotas pamīšus, 12 ģintis, \~625 sugas.
- ebeni Šīs rindas dzimta ("Ebenaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi, lielāko tiesu divmāju koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. Dienvidāzijā, daudzām sugām krāsaina koksne, 7 ģintis, \~500 sugu.
- eksobazīdija šīs rindas dzimta ("Exobasidiaceae"), sēnēm nav augļķermeņa, bazīdijas ar bazīdijsporām veidojas tieši uz micēlija, obligāti ziedaugu parazīti, Latvijā parazitē uz ēriku dzimtas augiem un veido sarkanīgus uzblīdumus.
- dižskābardis Šīs rindas dzimta ("Fagaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi vienmājas koki, retāk krūmi, 9 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- burvjlazda Šīs rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki un krūmi, \~25 ģintis, 100–130 sugu.
- olīva Šīs rindas dzimta ("Oleaceae"), vasarzaļš vai ziemzaļš koks vai krūms, 30 ģinšu, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - oši un savvaļā pārgājušie ligustri, kā krāšņumaugus audzē ceriņus, forsītijas, telpās - jasmīnus ("Jasminum").
- sapindi Šīs rindas dzimta ("Sapindaceae"), kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros, \~150 ģinšu, \~2000 sugu.
- segliņš Šīs rindas kokžņaudzēju dzimtas ģints ("Euonymus", "Evonymus"), puskrūms vai krūms ar vasarzaļām vai ziemzaļām, parasti pretējām, lapām un sīkiem, četrdaļīgiem vai piecdaļīgiem ziediem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~200 taksonu (sugas, dekoratīvās formas).
- Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips.
- baltie muskuļi šķērssvītrotie muskuļaudi, kuros maz sarkoplazmas.
- antifungīns Šķidrums ēkas koka daļu pasargāšanai no pūšanas, ko izraisa ēku piepe.
- aizsargšķīdums Šķīdums, kas aizsargā.
- dakriolīns Šķīstošs proteīns asarās.
- spaniols Šņaucamā tabaka no Havannas tabakas lapām, nokrāsota ar sarkanu zemi.
- parastais šņibītis šņibīšu ģints suga (“Calidris alpina”), Latvijā reti sastopams aizsargājams gājputns, mazāks par mājas strazdu.
- šopausar Šopavasar.
- spalieris Špalera - gar abām ceļa pusēm nostādīta goda sardze.
- Teksasas reindžers štata likumsargs.
- Nasarava Štats Nigērijā ("Nassarawa"), administratīvais centrs - Lafija, platība - 27117 kvadrātkilometri, 1863300 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidienē.
- Lāma Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - labā dieviete, sargātāja un aizgādne, sargā cilvēka personību.
- Ningišzids Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieva dēls, kas sargā ļaunos dēmonus, kuri nosūtīti uz pazemes valstību.
- Humbaba Šumeru un akādiešu mitoloģiskajā tradīcijā - briesmonis, kam dievs Enlils bija uzticējis sargāt Libānas ciedru mežu.
- Sumukans Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs, savvaļas dzīvnieku un lopu aizgādnis un sargātājs, kalnu valdnieks.
- Huvava Šumeru, hurriešu un hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - nezvērs ar daudzām galvām un rokām, kuram dievs Enlils licis sargāt svēto ciedru mežu, bet Gilgamešs viņu pieveica.
- vakuoma Šūnas iekšējais retikulārais aparāts, vakuolu sistēma centrosomas apvidū; dzīvās šūnās krāsojas ar neitrālsarkano.
- plazmolīze šūnas protoplazmas sarukšana, kas notiek, tai osmozes ceļā zaudējot ūdeni.
- lizosomas Šūnas struktūrelementi, kas veic gremošanas funkciju un aizsargfunkciju.
- eritroblasti Šūnas, no kurām veidojas sarkanie asinsķermenīši.
- citofilakse Šūnu pašaizsardzība pret infekciju un lītiskiem aģentiem; leikocītu aizsardzības funkcijas aktivitātes pieaugums.
- piknoze Šūnu sarukšana nekrobiozes gadījumā; kodols kļūst blīvs, mazs un pārvēršas bezstruktūras masā, hromatīns intensīvi krāsojas.
- šveicieši Šveiciešu algotņu karaspēks, kādu pēc šveiciešu uzvarām vainagotas cīņas pret Austriju daudzās zemēs mēdza algot miesassardzes dienestam; no 1848. g. tikai pāvesta apsardze.
- švīkstas Švīkstošas skaņas, kas ceļas no klusinātām sarunām.
- svētīšana T. s. Ārona svētīšana (4. Mozus gr., 6:24-26), ar ko parasti nobeidz luterisko dievkalpojumu ("Tas Kungs lai tevi svētī un lai tevi pasargā...").
- protaze Tā drāmas daļa, kur darbība sarežģās.
- politkareivji Tā Padomju Savienības oficiālajā informācijā dēvēja 1941. gada vasarā steigā mobilizētos un bez sagatavošanas uz fronti nosūtītos komunistus un komjauniešus.
- baltbiļetnieks Tā tautā dēvēja personas, kas veselības stāvokļa dēļ bija atbrīvotas no karadienesta un kam PSRS kara komisariāti līdz 1962. gadam izdeva baltas krāsas apliecību par izslēgšanu no kara uzskaites.
- Putnu dārzs tā tautā sauca vasaras kafejnīcu pie viesnīcas "Rīga" (tagadējās viesnīcas "Roma" vietā), 1960. un 1970. gados tā bija iecienīta bohēmas, brīvdomīgās un "nepieradinātās" jaunatnes pulcēšanās vieta.
- siltai Tā, ka aizsargā pret aukstumu; tā ka nepiekļūst aukstums.
- skaidrai Tā, ka ir labi saredzams, salasāms.
- pagrūts Tā, ka izjūt samērā lielu trūkumu, sarežģījumus.
- grūts Tā, ka izjūt trūkumu, sarežģījumus.
- abidnai Tā, ka nodara pāri; tā, ka ļoti sarūgtina, apbēdina.
- miera pīpe tabakas pīpe ar garu kātu, ko lieto Z-Amerikas indiāņi, piem., miera sarunu laikā; sarunas dalībnieki pēc kārtas noteiktā secībā ievelk pa dūmam, lai tādējādi apliecinātu savu ieinteresētību miera noslēgšanā.
- tabasko Tabasko mērce (angļu "Tabasco") -- zīmols: asa sarkana mērce, kuru gatavo pamatā no sarkanajiem pipariem.
- valsts noslēpums tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura ziņa, informācija, kura iekļauta Ministru Kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, tās ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.
- hierarhiskā sakaru sistēma tāda sakaru līdzekļu fiziska organizācija, kad augstākā līmeņa aparatūra darbojas plašākā ģeogrāfiskā apgabalā un izpilda sarežģītākas funkcijas nekā zemākā līmeņa aparatūra.
- sarkanbrunce tāda, kurai ir sarkani svārki.
- vasare Tādas govs vārds, kas dzimusi Vasarsvētkos.
- muļķudrošs Tādas ierīces vai programmas, kas aizsargātas pret nemākulīgu vai neuzmanīgu izmantošanu.
- mantas bojāšana tādas materiālas dabas priekšmeta īpašību izmaiņa, kas būtiski pasliktina vai samazina tā lietošanas iespēju vai uz laiku padara priekšmetu (lietu) par nederīgu lietošanai, bet to ir iespējams atjaunot, izlabot, saremontēt.
- anosmotiskie dzīvnieki tādi dzīvnieki, kam osmas (ožas) orgāns sarucis un nedarbojas (piem., vaļi).
- aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
- sarkanvaidzis Tāds (cilvēks), kam ir sarkani vaigi.
- sarkanbārdains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga bārda.
- sarkanbārdis Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga bārda.
- sarkansejains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga seja.
- sarkanmatains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi mati.
- sarkanmatis Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi mati.
- bezrūpīgs Tāds (cilvēks), kas nepievērš pietiekamu uzmanību grūtībām, sarežģījumiem.
- prosts Tāds (darbs, process), kura veikšanai nav vajadzīga sevišķa prasme; nesarežģīts, vienkāršs; nekvalificēts.
- sarkanacains Tāds (dzīvnieks), kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
- sarkangalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir sarkanīgs galvas apmatojums vai apspalvojums.
- sarkanvēdera Tāds (dzīvnieks), kam vēders it sarkans, ar sarkaniem laukumiem.
- sarmaiņš Tāds (laiks, laika posms), kad ir sarma.
- pieejams Tāds (piemēram, darbs, nodarbošanās), kura apgūšana nav sevišķi sarežģīta.
- sārtvaidzis tāds (priekšmets, parasti apaļīgs), kam ir sarkanīga krāsa, vai šādas krāsas laukumi.
- izvēļņvadāms tāds (process), ko vada ar izvēļņu sarakstu.
- eritematozs tāds (rajons vai veidojums), kur var attīstīties eritēma; sasarcis, ar pastiprinātu asins pieplūdumu.
- preventīvs pasākums tāds pasākums, notikums, darbība, kas pasargā, novērš, aizsargā.
- sasierojies Tāds piens, kas sildot ātri sarecē un krējumu ir grūti sakult sviestā.
- kramplauzis Tāds urķis, kas cenšas nesankcionēti piekļūt datoru sistēmai vai tīklam; ļaunprātīgs sistēmu aizsardzības līdzekļu uzlauzējs.
- škunstīgs Tāds, kā veikšanai vajadzīga prasme, iemaņas, zināšanas; sarežģīts.
- sarmains Tāds, kad ir sarma (par laikposmu).
- sarmots Tāds, kad ir sarma (par laikposmu).
- antieritrocitārs tāds, kam darbojas pret sarkanajiem asinsķermenīšiem, piemēram, antivielas.
- nelaimīgs Tāds, kam dzīvē nav laimes, prieka; tāds, kas vienmēr jūtas sarūgtināts, apbēdināts.
- primitīvs Tāds, kam evolūcijas gaitā nav izveidojusies sarežģīta struktūra, funkcijas (par organismiem, to daļām).
- astainis Tāds, kam ir aste (velns, ironiski, sarunā ar bērnu).
- prismaļāts Tāds, kam ir cieta, asa, iesarkana šķiedra (par liniem).
- parižs Tāds, kam ir iesarkani, ierudi mati.
- kvēls Tāds, kam ir koša, parasti sarkana, krāsa.
- kvēlains Tāds, kam ir koši sārta, arī sarkana nokrāsa.
- melnsarkans Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un sarkani krāsu laukumi; ļoti tumši sarkans, gandrīz melns.
- panhromatisks Tāds, kam ir paaugstināts jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem (piemēram, par fotoplati, fotofilmu).
- problemātisks tāds, kam ir problēmas raksturs, pazīmes; tāds, kas saistīts ar sarežģījumiem, grūtībām.
- rūsa Tāds, kam ir raksturīga dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa.
- tramīgs Tāds, kam ir raksturīga ļoti piesardzīga izturēšanās, tāds, kas viegli satrūkstas, izbīstas (par dzīvniekiem).
- sarveida Tāds, kam ir sara forma, veids.
- sarafānveida Tāds, kam ir sarafāna forma, veids.
- sarains Tāds, kam ir sari (par zīdītājiem, to ķermeņa daļām).
- sarkansprāklis Tāds, kam ir sarkana kājstarpe; rudastainais erickiņš.
- sarkansekstains Tāds, kam ir sarkana sekste.
- sarkanbiksis Tāds, kam ir sarkanas bikses.
- sarkankājains Tāds, kam ir sarkanas kājas.
- sarkankrūtis Tāds, kam ir sarkanas krūtis.
- sarkanlapains Tāds, kam ir sarkanas lapas (par augiem); sarkanlapu.
- sarkanlapu Tāds, kam ir sarkanas lapas (par augiem).
- sarkanrūtains Tāds, kam ir sarkanas rūtis (piemēram, par audumu, apģērba gabalu); sarkans ar citas krāsas rūtīm.
- sarkanspurains Tāds, kam ir sarkanas spuras.
- sarkansvītrains Tāds, kam ir sarkanas svītras; sarkans ar citas krāsas svītrām.
- sarkanzīļu tāds, kam ir sarkanas zīles; rotāts ar sarkanām zīlēm.
- sarkanpunktains Tāds, kam ir sarkani punkti.
- sarkanraibs Tāds, kam ir sarkani raibumi; sarkans ar citas krāsas raibumiem.
- sarkanbalts Tāds, kam ir sarkani un balti krāsu laukumi.
- sarkanzaļš Tāds, kam ir sarkani un zaļi krāsu laukumi.
- sarkanvaigains Tāds, kam ir sarkani vaigi.
- sarkanziedu Tāds, kam ir sarkani ziedi.
- sārtziedains Tāds, kam ir sarkani ziedi.
- rudkājis Tāds, kam ir sarkanīgas vai brūnas kājas.
- sarkanspalvains Tāds, kam ir sarkans apspalvojums.
- sarkanjumtis Tāds, kam ir sarkans jumts.
- sarkanknābja Tāds, kam ir sarkans knābis.
- sarkankreklains Tāds, kam ir sarkans krekls.
- sarkanādains Tāds, kam ir tumši dzeltena, sarkanīga ādas krāsa (parasti par Amerikas rases pārstāvjiem, indiāņiem).
- uzņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsardzības spējas (par cilvēku, dzīvnieku, to organismu).
- putnraibumains Tāds, kam ir vasaras raibumi.
- raibģīmis Tāds, kam ir vasaras raibumi.
- zilsarītis Tāds, kam ir zili sari (zirga epitets).
- violets Tāds, kam ir, piemēram, viršu ziedu krāsa; sarkanzils.
- bezsaris Tāds, kam nav saru.
- kutelīgs Tāds, kam nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība (piemēram, par jautājumu, situāciju).
- defensīvs Tāds, kam pamatā aizsargāšanās, aizstāvēšanās.
- galaktobolisks Tāds, kam piemīt neirohipofīzes izdalīto peptīdu īpašība veicināt piena dziedzeru muskulatūras saraušanos, kura izraisa piena izšļākšanos.
- sarkanbaltsarkans Tāds, kam starp sarkaniem laukumiem, sarkanām joslām ir balts laukums, balta josla.
- vasarraibumains Tāds, kam, parasti uz sejas, ir vasaras raibumi.
- aleksetērisks Tāds, kas aizsargā no indes, no infekcijas.
- pretsalnas Tāds, kas aizsargā no salnas iedarbības.
- sprādziendrošs Tāds, kas aizsargā no sprādziena; tāds, kas nav sprādzienbīstams.
- pretfiltrācijas Tāds, kas aizsargā pret filtrācijas procesu iedarbību, vai to sekām.
- antirabisks Tāds, kas aizsargā pret trakumsērgu.
- vējdrošs Tāds, kas aizsargāts no vēja vai vētras.
- skarbs Tāds, kas atklāti, tieši atspoguļo ko ļoti grūtu, smagu, arī sarežģītu (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- attapīgs Tāds, kas ātri un pareizi izprot, aptver; tāds, kas veikli rod izeju (parasti grūtā, sarežģītā situācijā); atjautīgs.
- intrakorpuskulārs Tāds, kas atrodas ķermenītī, sevišķi sarkanajā asins ķermenītī.
- pretvējš Tāds, kas atrodas, ir vērsts pretī vēja virzienam, aizsargā no vēja iedarbības.
- nazolakrimāls Tāds, kas attiecas uz degunu un asaru aparātu.
- šopavasarējs Tāds, kas attiecas uz šo pavasari; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šopavasar; tāds, kas dzimis šopavasar.
- šovasarējs Tāds, kas attiecas uz šo vasaru; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šovasar.
- iridomotorisks Tāds, kas attiecas uz varavīksnenes kustībām, kuras izraisa zīlītes saraušanos vai paplašināšanos.
- valodīgs Tāds, kas daudz un labprāt runā; tāds, kas labprāt iesaistās sarunā.
- pavasarējs Tāds, kas dzimis pavasarī (par dzīvniekiem).
- infrasarkans Tāds, kas gaismas spektrā piekļaujas sarkanās gaismas joslai.
- vasarīgs Tāds, kas ģērbies vasaras drēbēs.
- dakriogēns Tāds, kas ierosina asarošanu.
- neizvēlīgs Tāds, kas īpaši neizvēlas vārdus, izteikumus (piemēram, sarunā); tāds, kas nepievērš īpašu uzmanību savai valodas izteiksmei.
- mazaizsargāts Tāds, kas ir aizsargāts daļēji, nepietiekami.
- neaizskarams Tāds, kas ir aizsargāts, nodrošināts pret nevēlamu, kaitīgu iedarbību.
- advancēts Tāds, kas ir augstākā līmenī, ar augstu sarežģītības pakāpi.
- pērnpavasara Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada pavasarī.
- pērnvasaras Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada vasarā.
- sarkanķieģeļu Tāds, kas ir celts, veidots no sarkanajiem ķieģeļiem.
- vasarējais Tāds, kas ir iegūts, iegādāts, sagatavots attiecīgā gada vasarā.
- sarkanjutīgs Tāds, kas ir jutīgs pret sarkano gaismu (parasti par fotofilmām, fotoplatēm).
- ortohromatisks Tāds, kas ir jutīgs pret visām krāsām, izņemot sarkano krāsu.
- sarmots Tāds, kas ir klāts ar sarmojumu (1).
- sarmots Tāds, kas ir klāts ar sarmu; tāds, kur ir sarma; sārmains.
- sarmains Tāds, kas ir klāts ar sarmu; tāds, kur ir sarma.
- blasains Tāds, kas ir klāts ar vasaras raibumiem (par seju, ādu).
- mūsains Tāds, kas ir klāts ar vasaras raibumiem.
- madarains Tāds, kas ir krāsots (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
- vainīgs Tāds, kas ir par cēloni kam nevēlamam, sarežģījumiem u. tml. (par priekšmetiem, parādībām).
- pretzagļu Tāds, kas ir paredzēts (kā) zādzību novēršanai, aizsardzībai pret (kā) zādzībām.
- pretķīmisks Tāds, kas ir paredzēts aizsardzībai pret ķīmiskajiem uzbrukumiem, ķīmisko ieroču iedarbības novēršanai.
- priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai (parasti pretiniekam atņemtajā ūdenstilpes krasta daļā) - par nocietinājumu, pozīciju u. tml.
- priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai, nodrošināšanai pret ko nevēlamu.
- vasarinis Tāds, kas ir paredzēts valkāšanai vasarā.
- sarmaiņš Tāds, kas ir pārklāts ar sarmu.
- starpsezonu Tāds, kas ir piemērots valkāšanai pavasarī un rudenī (parasti par mēteli); demisezonas.
- piesārtis Tāds, kas ir piesarcis; tāds, kas ir kļuvis sārts.
- sarkankarogots Tāds, kas ir rotāts ar sarkaniem karogiem.
- rūgts Tāds, kas ir saistīts ar grūtībām, ciešanām (par laikposmu); ļoti grūts, sarežģīts (piemēram, par darbību).
- skarbs Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti grūtu, smagu, arī sarežģītu (piemēram, par psihisku stāvokli, cilvēku attiecībām).
- sūrs Tāds, kas ir saistīts ar lielām grūtībām, smagiem pārdzīvojumiem (par laikposmu); ļoti grūts, sarežģīts (piemēram, par darbību, apstākļiem).
- skarbs Tāds, kas ir saistīts ar ļoti grūtiem, smagiem, arī sarežģītiem apstākļiem, notikumiem u. tml. (par laikposmu); ļoti grūts, smags, arī sarežģīts (piemēram, par darbību, situāciju).
- smags Tāds, kas ir saistīts ar postu, grūtībām, sarežģījumiem, rūpēm (par stāvokli, apstākļiem, arī darbību, norisi); grūts (3).
- pagrūts Tāds, kas ir saistīts ar samērā smagu darbu, samērā lieliem sarežģījumiem, rūpēm.
- galertveida Tāds, kas ir sarecējis.
- otrais Tāds, kas ir sarežģītāks, arī nozīmīgāks par ko citu līdzīgu.
- sasāpēt Tāds, kas ir sarežģīts, sagādā daudz grūtību un kam vajadzīgs neatliekams atrisinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- sanitārs Tāds, kas ir specializējies sanitārijā, veselības aizsardzībā.
- neieņemams Tāds, kas ir tik labi, droši aizsargāts, nostiprināts, ka to grūti vai neiespējami ieņemt.
- neizdibināms Tāds, kas ir tik neizprotams, sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami izzināt, izdibināt.
- nepieejams Tāds, kas ir tik sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami aptvert, izprast.
- sarkanlūzens Tāds, kas ir trausls sarkankvēlē.
- vainīgs Tāds, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; tāds, kas izdarījis ko nosodāmu, tāds, kura dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- pretkožu Tāds, kas iznīcina kodes, aizsargā pret kodēm.
- infrahromatisks tāds, kas izstaro vai reaģē uz infrasarkano starojumu.
- drebulīgs Tāds, kas kustas nevienmērīgi, saraustīti.
- silts Tāds, kas labi aizsargā pret aukstumu, tāds, kas palīdz saglabāt esošo siltumu (piemēram, par apģērbu, arī par ģērbšanos).
- mazrunīgs Tāds, kas maz runā, arī reti piedalās sarunās.
- pablasains Tāds, kas mazliet, vietumis klāts ar vasaras raibumiem (par ādu, seju).
- gājīgs Tāds, kas mēdz bieži iet viesībās, sarīkojumos.
- runīgs Tāds, kas mēdz daudz un labprāt runāt; tāds, kas labprāt mēdz iesaistīties sarunās.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
- sarkastisks Tāds, kas mēdz vērsties (pret ko) ar sarkasmu (par cilvēkiem).
- patentbrīvs Tāds, kas nav aizsargāts ar patentu (1).
- drošs Tāds, kas nav apdraudēts, pakļauts briesmām; tāds, kas aizsargā (no kā).
- neuzmanīgs Tāds, kas nav pietiekami piesardzīgs, apdomīgs.
- zemākais Tāds, kas nav sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību; tāds, kas ir mazattīstīts, nav sarežģīts.
- viegls Tāds, kas nav sasprindzināts (piemēram, par sarunu); tāds, kas ir brīvs, nepiespiests (piemēram, par stāvokli, darbību, vidi).
- niecīgs Tāds, kas neizraisa grūtības, sarežģījumus.
- bezrūpis Tāds, kas nepievērš pietiekamu uzmanību grūtībām, sarežģījumiem.
- rāms Tāds, kas noris mierīgi, netraucēti, tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu.
- aizsargājošs Tāds, kas novērš, paglābj, pasargā.
- panoptisks Tāds, kas padara saredzamu mikroskopā katru daļu, piem., dažas krāsvielas histoloģijā.
- problēmorientēts tāds, kas pamatojas sarežģītos jautājumos.
- nerunīgs Tāds, kas parasti klusē, tāds, kas nelabprāt piedalās sarunās.
- pretaizdzīšanas Tāds, kas paredzēts (automobiļu u. tml.) aizsardzībai pret zādzībām, aizdzīšanu.
- glābšana Tāds, kas paredzēts pasargāšanai no nelaimes gadījumiem, avārijām (piemēram, uz ūdens), tāds, kas paredzēts palīdzībai nelaimes gadījumos.
- lipotropisks Tāds, kas pasargā aknas no taukainās infiltrācijas vai distrofijas.
- preventīvs Tāds, kas pasargā, aizsargā; tāds, kas novērš.
- vienvasaras Tāds, kas pastāv vienu vasaru; tāds, ko uztur, audzē vienu vasaru.
- priekšpavasarīgs Tāds, kas pastāv, noris pirms pavasara.
- aizvējīgs Tāds, kas piedāvā aizsardzību no vēja.
- vasarīgs Tāds, kas piemērots lietošanai vasarā (piemēram, par apģērbu).
- demisezonas Tāds, kas piemērots valkāšanai pavasarī un rudenī (parasti par mēteli).
- asprātīgs Tāds, kas prot atrast interesantus un trāpīgus, bieži humoristiskus vai satīriskus izteicienus; tāds, kas mērķtiecīgi prot atrast atrisinājumu sarežģītā situācijā.
- izmanīgs Tāds, kas prot veikli izmantot apstākļus; tāds, kas prot veikli izkļūt no sarežģītas situācijas.
- afināls Tāds, kas raksturo laulību rezultātā saradojušos grupu attiecības.
- apdomīgs Tāds, kas rīkojas ar apdomu; piesardzīgs, uzmanīgs.
- trapjš Tāds, kas runā īsi, saraustīti.
- garlaicīgs Tāds, kas sabiedrībā ir mazrunīgs, kas nav interesants sarunu biedrs.
- pērnpavasarējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī.
- pērnvasarējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī.
- pērpavasarējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī.
- pērvasarējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā vasarā.
- ķimerīgs Tāds, kas saistīts ar ko sīku, sarežģītu (parasti par darbu).
- grūts Tāds, kas saistīts ar postu, smagu darbu, sarežģījumiem, rūpēm (par stāvokli, apstākļiem); smags.
- ķibelīgs Tāds, kas saistīts ar sarežģījumiem, grūtībām, neveiksmēm.
- jambisks Tāds, kas sarakstīts jambos; saistīts ar jambu, tam raksturīgs.
- antoloģisks Tāds, kas sarakstīts sengrieķu liriskās dzejas garā.
- trohajisks Tāds, kas sarakstīts trohajā; saistīts ar trohaju, tam raksturīgs.
- vācvalodīgs tāds, kas sarakstīts vācu valodā; tāds, kas runā, ar ko var sazināties vācu valodā.
- augstākais Tāds, kas sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību; visattīstītākais, vissarežģītākais.
- zilbaltsarkans Tāds, kas sastāv no trijām krāsu joslām: zilas, baltas un sarkanas.
- zaļbaltsarkans Tāds, kas sastāv no trīs krāsu joslām: zaļas, baltas un sarkanas.
- stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos; tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kontraktils Tāds, kas spēj sarauties, savilkties, atbildot uz attiecīgo kairinājumu.
- aurredzīgs Tāds, kas spēj saredzēt auru.
- amfihromatisks Tāds, kas spēj uzrādīt kā skābei, tā sārmam raksturīgu krāsas reakciju, piem., pārvērst sarkano lakmusa papīru zilā un zilo sarkanā; ar amfotēru reakciju.
- trešvasaras Tāds, kas trīs vasaras piedzīvojis; trīs gadus vecs.
- gudrs Tāds, kas veic sarežģītas darbības (par, parasti automātisku, mašīnu, ierīci).
- smalks Tāds, kas veic sarežģītu, augsti kvalificētu darbu; tāds, kura darba veikšanā nepieciešama niansēta, psiholoģiska iedziļināšanās.
- caurrūdzis Tāds, kas viscaur izrūdzis, sarūdzis, ieskābējies.
- sanitārs Tāds, ko (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) izmanto ievainoto, slimnieku transportēšanai (par transportlīdzekļiem).
- sīksts Tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām).
- gaužs Tāds, ko izraisījis sāpīgs pārdzīvojums, sarūgtinājums, pārestība u. tml.; tāds, kas ļoti sāpina, sarūgtina.
- rasains Tāds, ko klāj sīki ūdens pilieni, arī sviedru vai asaru lāses.
- atklāts Tāds, ko nekas neierobežo, neaizsedz, arī neaizsargā (par vietu, apvidu); klajš, brīvs.
- neatrisināms Tāds, ko nevar atrisināt, izprast; sarežģīts.
- vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piemēram, par graudaugiem); viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- letnais Tāds, ko valkā vasarā (parasti par jaku, mēteli).
- letninis Tāds, ko valkā vasarā (parasti par jaku, mēteli).
- aizsargājams Tāds, ko vēlams vai nepieciešams aizsargāt.
- nokraupējis Tāds, kur ir kraupja (1) bojājumi (par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), arī raupjš, sarepējis, grumbuļains.
- sarkanmālainis Tāds, kur ir sarkans māls (par augsni).
- vasarraibumains Tāds, kur ir vasaras raibumi.
- asarains Tāds, kurā (arī uz kura) ir redzamas asaras.
- iesarkanspalvains tāds, kura apspalvojums ir iesarkanā krāsā.
- noraudāt Tāds, kurā ir redzamas raudāšanas sekas (par acīm, seju); saraudāts.
- negluds Tāds, kurā ir sarežģījumi, grūtības, kļūmes (par dzīvi, dzīves apstākļiem).
- apdomīgs Tāds, kurā izpaužas apdoma, piesardzība.
- šķautņains Tāds, kurā izpaužas krasas pretrunas, sarežģījumi.
- sarkastisks Tāds, kurā izpaužas sarkasms.
- durstīgs Tāds, kurā izpaužas sarūgtinājums, aizvainojums, nicinājums (par skatienu, acīm); arī dzeļošs (3).
- žēls Tāds, kurā izpaužas žēlums, sarūgtinājums, skumjas, sāpes.
- viegls Tāds, kurā nav rūpju, grūtību (par stāvokli, apstākļiem), tāds, kas noris bez sarežģījumiem, grūtībām (par darbību, norisi).
- gluds Tāds, kurā nav sarežģījumu, grūtību, kļūmju.
- mierīgs Tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu, tāds, kas noris netraucēti, ērtos apstākļos (par laikposmu).
- komplicēts Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle; sarežģīts.
- cīpslains Tāds, kurā saredzamas vai sataustāmas cīpslas, dzīslas.
- sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.).
- divgadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu (par augiem).
- trīsgadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst trīs vasaras un divas ziemas (par augiem).
- viengadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst vienu vasaru (par augiem).
- smalks Tāds, kura veikšanai nepieciešama izcila prasme, zināšanas, arī talants, tāds, kas ir sarežģīts, augsti kvalificēts (par darbu, darbību).
- sarkanfigūru Tāds, uz kā ir figūras sarkanā krāsā.
- kreveļains Tāds, uz kura ir krevele (2) vai kreveles; sarepējis, červeļains.
- martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas, kurām ir sagādātas ciešanas, nodarītas pārestības.
- Dušanbe Tadžikistānas galvaspilsēta, atrodas Hisaras ielejā, seismiskā apvidū 750-930 m vjl., 533000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1929. g. saucās Djušambe, 1929.-1961. g. - Staļinabada.
- Assern tagadējā Jēkabpils novada Asares pagasta bijušais nosaukums.
- strauta forele taimiņa saldūdens forma ("Salmo trutta morpha fario"), druknāka par jūras foreli, sarkanām un melnām lāsēm sānos, kurām apkārt citādas krāsas gredzens.
- būvēt Taisīt, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
- sariņkājainie Tārpu grupa, posmaino tārpu apakšklase, kam pie ķermeņa posmiem sīki, ar īpašu muskuļu palīdzību kustināmi sariņi, gk. kustības orgāni.
- dzeltenais tārtiņš tārtiņu dzimtas suga ("Pluvialis apricaria"), Latvijā aizsargājama.
- smilšu tārtiņš tārtiņu dzimtas suga (“Charadrius hiaticula”), bridējputns, nedaudz mazāks par mājas strazdu, galvas virsa un mugura brūnganā smilškrāsā, gājputns, Latvijā aizsargājams.
- ķikuts Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago media", senāk "Scolopax gallinago"), neliels rūsgandzeltens bridējputns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām, Latvijā caurceļotājs un rets ligzdotājs, aizsargājams.
- lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru.
- labirints Tas (piemēram, celtne, ala, parks), kur ir daudz sarežģītu eju, ceļu.
- virziens Tas (piemēram, fakts, izteikums, problēma), kam pievērstas domas, sarunas u. tml.
- temats Tas (piemēram, parādība, fakts, problēma, to kopums), ko aplūko, iztirzā, pētī (kādā tekstā, mākslas darbā, sarunā u. tml.); īss šāda aplūkojuma, iztirzājuma, pētījuma satura formulējums.
- daudzrakstītājs Tas (tāds), kas sarakstījis daudz darbu.
- apsargātājs Tas, kas apsargā.
- sveilis Tas, kas apsvilis; kas sarkans no skata aiz branguma.
- acuraugs Tas, kas ir ļoti mīļš, dārgs, sargājams un glabājams.
- pārgudrība Tas, kas ir pārlieku sarežģīts, grūti saprotams.
- pārsegs Tas, kas ir pārsegts, novietots kam pāri (parasti, lai aizsargātu pret ko); tas, kas ir paredzēts šādai pārsegšanai, novietošanai.
- tuntolis Tas, kas ir saritināts, satīts, savīstīts.
- tuntulis Tas, kas ir saritināts, satīts, savīstīts.
- vaininieks Tas, kas izraisa ko nevēlamu, sarežģījumus u. tml.
- garants Tas, kas kaut ko nodrošina vai pret kaut ko pasargā.
- kūpeklis Tas, kas kūp (parasti viela); dūmojošs objekts, kā aizsardzības līdzeklis pret knišļiem.
- vairogs Tas, kas pasargā (no kā).
- velosargs Tas, kas sargā velosipēdu; elektroniska velosipēda drošības sistēma.
- glabājamais Tas, kas tiek glabāts, sargāts.
- patvērums Tas, kas, aizsedzot (ko), atrodoties (kam) priekšā, pasargā (to no kā).
- aizsegs Tas, kas, aizsedzot (ko), pasargā (no kā).
- kopieguvums Tas, ko ir saražojuši, izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā); kopieguve.
- kopieguve Tas, ko ir saražojuši, izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā); kopieguvums.
- sabantujs Tatāru un baškīru tautas svētki sakarā ar pavasara lauku darbu beigšanu un pļaujas uzsākšanu.
- ragoļi Taukos cepti sarīvēti kartupeļi.
- gājtauriņi Tauriņi, kas līdzīgi gājputniem, rudeņos ceļo no vairošanās vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros vai vasaras sākumā atgriežas atpakaļ.
- šūpotnis Tauriņu kārtas dzimta ("Hepialidae"), liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies, spārnu plētums - 22-65 mm, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- zāģkode Tauriņu kārtas dzimta ("Incurvariidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 7-19 mm), galva pūkaini apmatota, saulmīļi, lido pavasarī un vasaras 1. pusē, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- zeltainītis Tauriņu kārtas dzimta ("Lycaenidae"), kas līdz 20. gs. 90. gadiem tika dēvēta par zilenīšu dzimtu, tauriņu spārni parasti oranžsarkani vai violeti ar melniem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, kāpuri dzīvo uz lakstaugiem, 3 apakšdzimtas, \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas.
- pāvacis Tauriņu kārtas dzimta ("Saturniidae"), drukns tauriņš ar mazu galvu un lieliem spārniem, uz kuriem ir ieapaļi plankumi, gk. tropos, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 2 aizsargājamas sugas.
- skabiozu pļavraibenis tauriņu kārtas pļavraibeņu suga ("Euphydryas aurinia"), Latvijā aizsargājama.
- priežu pūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas suga ("Panolis flammea"), tauriņu spārnu plētums 26—35 mm, priekšspārni pelēkbrūni līdz ķieģeļsarkani, šķērsjosla sarkanbrūna, dzīslojums viegli sarmots, galos balts.
- zaigraibenis Tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints ("Apatura"), spārni tumšbrūni, uz katra spārna balta šķērsjosla un brūns acsveida plankums, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- ošu raibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas suga ("Hypodryas maturna"), Latvijā aizsargājama.
- priežu galotņu tinējs tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Rhyacionia buoliana"), spārnu plētums 16-23 mm, priekšspārni sarkandzelteni, vidusdaļā tumšāki, ar sudrabotām šķērsjoslām, kas galotnes daļā ir īsākas, pakaļspārni pelēki, galva un krūtis oranžas.
- sīktauriņi Tauriņu sugu grupa, kurā ietilpst mazi, liegi, vārīgi tauriņi, lielāko tiesu ar gariem, sarveidīgiem taustekļiem (piem., kodes).
- kokēži Tauriņu zemāko naktstauriņu grupā, ar neveiklu, samērā resnu, stipri matotu ķermeni, gariem, labi attīstītiem taustekļiem, actiņu nav, snuķītis sarucis.
- slotzaris Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), vasarzaļš krūms ar stāviem, arī ziemā zaļiem zariem, šaurām, lancetiskām lapām un spilgti dzelteniem ziediem, 23 sugas Vidusjūras apkārtnē.
- koluteja Tauriņziežu dzimtas ģints ("Colutea"), vasarzaļi krūmi ar nepārī plūksnaini saliktām, pamīšus vai pušķos sakārtotām lapām, ziedi dzelteni līdz brūni, sakopoti garkātainos ķekaros, \~15 sugu, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- irbulene Tauriņziežu dzimtas ģints ("Genista"), neliels puskrūms vai krūms, 75-100 sugu, Latvijā konstatētas 2 vasarzaļas sugas.
- lespedēza Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lespedeza"), vasarzaļi krūmi, puskrūmi, retāk lakstaugi, >50 sugu, Latvijā retumis audzē vienu sugu.
- ulekss Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ulex"), vasarzaļš dekoratīvs krūms ar ērkšķainiem zariem.
- pernambukkoks Tauriņziežu dzimtas koks (gk. Brazīlijā) ar cietu, dzeltensarkanu koksni, kura žūstot kļūst tumši sarkana; to lieto mēbeļu ražošanā un sarkanas krāsas - brazilīna - iegūšanai; pernambuks.
- ūsas taustes orgāni - sariem līdzīgi gari mati augšlūpu sānos (zīdītājiem dzīvniekiem)
- tabasarani Tauta Dagestānas Republikā (Krievijā), runā tabasaranu valodā, ticīgie - musulmaņi.
- narkomindjels Tautas ārlietu komisariāts, PSRS ārlietu ministrijas nosaukums 1917.-1946. g. (krievu "narodnij komissariat inostrannih djel").
- narkompross Tautas izglītības komisariāts, PSRS izglītības ministrijas nosaukums 1917.-1946. g. (krievu "narodnij komissariat prosveščeņija").
- narkoms Tautas komisārs, PSRS ministra nosaukums 1917.-1946. g. (krievu "narodnij komissar").
- ūdenssaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas nodarbojas ar virszemes un pazemes ūdens resursu izpēti, uzskaiti, regulēšanu, kompleksu izmantošanu un aizsardzību; pasākumu kopums ūdens resursu racionālai izmantošanai tautas saimniecībā un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanai.
- čūrāties Te piecelties, te atkal nolaisties ceļos, tūļāties, [uz grīdas uzvesties kā bērnam]; minstināties, vilcināties, sarauties.
- biļetieris Teātros un citos sarīkojumos persona, kas pārbauda apmeklētāju biļetes, noplēšot kontroles talonu.
- hidrotehnika tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar ūdens kustības regulēšanu dabā, piemēram, nosusināšanu, apūdeņošanu, aizsardzību pret paliem u. tml.
- aizsargkrāsojums Tehnikas un apbruņojuma metāla daļu pārklājums ar aizsargkrāsu.
- sezonas tehniskā apkope tehniskā apkope, ko veic divas reizes gadā (pavasarī un rudenī), lai sagatavotu spēkratus un darbmašīnas atbilstoši rudens-ziemas un pavasara-vasaras sezonai, šādā apkopē pārslēdz regulējamos ziemas-vasaras režīmus (dzeses sistēmā, apsildīšanā, ventilācijā u. c.), vajadzības gadījumā maina eļļas un citus šķidrumus, kā arī veic citus sezonālus tehniskās apkopes darbus.
- aizsargaparāts Tehniska ierīce, iekārta, kas nodrošina (kā) aizsardzību (parasti pret nelabvēlīgu apkārtējās vides iedarbību).
- traucējumaizsardzība Tehniska un organizatoriska (radioelektronisko ierīču) aizsardzība pret radiotraucējumiem.
- datorlauzis Tehniski izglītots datoru entuziasts, kas savas zināšanas un prasmi izmanto, lai nepilnvaroti piekļūtu aizsargātiem resursiem.
- konservācija tehniski pasākumi materiālu, izstrādājumu, mašīnu tehniskā stāvokļa pasliktināšanās novēršanai un aizsargāšanai pret koroziju ilgstošas glabāšanas vai transportēšanas laikā.
- ierobežota piekļuve tehnisks pasākums (līdzeklis), saskaņā ar kuru piekļuve aizsargātam pakalpojumam iespējama, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja iepriekšēju piekrišanu vai individuālu atļauju.
- plūsma tehnoloģija vienkāršam un strukturētam, bieži vien sarakstu veidā noformētam ziņojumam par izmaiņām un aktualizējumiem tīmekļa vietnēs.
- spiedliešana tehnoloģisks process precīzu dažāda lieluma (no 1-2 mm līdz 1,5 m) sarežģītas konfigurācijas izstrādājumu iegūšanai.
- Anduvāns teiksmaina persona Latvijas vēsturē (9. gs. beigas - 10. gs. sākums), iespējams, ka bijis valdnieks Daugmalē, minēts (latīņu "Handuwanus") hronista Sakša Gramatiķa sarakstītajā Dānijas vēsturē.
- skiapodi Teiksmaina tauta, kas pēc grieķu rakstnieku ziņām dzīvojusi Etiopijā vai Indijā, un raksturojusies ar ļoti platām kāju pēdām, tā, ka noguļoties tās varējuši izmantot par saulessargiem.
- aizsarglīnija Teksta aizsardzībai pret izdzēšanu lietota 1 vai 2 punktu līnija vai šādu paralēlu līniju kombinācija.
- naratīva analīze teksta analīzes metožu kopums sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kura centrā ir stāsti un stāstīšana; kā pētījuma metodoloģija ir viena no konstruktīvisma pieejām, kas pēta cilvēka un sociālās realitātes sarežģītās attiecības, pievēršoties tam, kā cilvēki stāstīšanas procesā piešķir jēgu savai dzīvei, notikumiem un sociālajai realitātei.
- rubrika Teksta nodaļās virsraksts, arī burts, cipars vai cits elements (teksta posmu atdalīšanai), ko veidoja ar sarkanu krāsu; katoļiem arī baznīcas vadības priekšraksti.
- teikvondo Tekvondo - austrumu pašaizsardzības sistēma, kurā izmanto dažādus sitienus ar rokām un kājām.
- sejas teleangiektāzija teleangiektāzija bērniem ar hipofīzes priekšējās daivas attīstības traucējumiem (autosomāli recesīva pārmantošana): punduraugums, hipogonādisms, garīgā un fiziskā atpalicība; pirmajos mūža gados uz sejas rodas teleangiaktātiskā eritema, kas atgādina sarkano vilkēdi (Saules starojuma ietekmē pastiprinās); uz lūpām bieži bulozi izsitumi; ilgstoši saglabājas infantila balss; intelekts normāls.
- taksofons Telefona aparāts sarunām par tūlītēju apmaksu (piemēram, ar monētām, žetoniem, magnētiskām kartītēm).
- piekļuves skaitlis telefona numurs, ko izmato, lai saistītos ar lokālo pakalpojumu sniedzēju; lai tiktu pievienots internetam, lietotājam vispirms jāizveido konts sava apgabala pakalpojumu sniedzēja iestādē, tad tas saņem telefonu numuru sarakstu, ar kādiem iespējams iezvanīties pakalpojumā.
- tālsaruna Telefona saruna samērā lielā attālumā, ārpus vietējās telefona centrāles ietvariem.
- kriptofonija Telefona sarunas, kurās izmantots šifrs.
- ondulators Telegrammu pieņemšanas aparāts, kas uz papīra lentes pieraksta saņemtos signālus nepārtrauktas līčloču līnijas veidā; to lietoja, raidot ar Morzes kodu radiotelegrāfijā un dienesta sarunās pa vadu telegrāfu.
- infrasarkanais teleskops teleskops kosmisko objektu infrasarkanā starojuma uztveršanai un reģistrēšanai.
- zvīņainā telotrēma telotrēmu dzimtas suga ("Thelotrema lepadinum"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- palēpe Telpa starp liellopu kūti un zirgu stalli, kur uzturas cūkas, vasarā teļi u. tml.
- vējtveris Telpa, kas atrodas starp celtnes ārdurvīm vai starp ārdurvīm un iekštelpu durvīm un kas pasargā no vēja, aukstuma iekļūšanas celtnē.
- elektriskā ekranēšana telpas apgabala aizsardzība pret ārēju elektrisko lauku ietekmi.
- elektromagnētiskā ekranēšana telpas apgabala aizsardzība pret augstas frekvences elektromagnētisko lauku iespaidu.
- kordegarde Telpas sargu kareivjiem, kur mēdz ievietot arestētos.
- vēlēšanu iecirknis Telpas, kur gatavo vēlēšanu sarakstus un veic citus vēlēšanu priekšdarbus, nodod un saskaita balsis par izraudzītajiem kandidātiem.
- purpusa zebrīna telpaugs, lapas virspusē zaļganbrūnas, apakšpusē violetsarkanas, ziedi rožaini.
- baku detrīts teļa vai govs baku izsitumu viela (izmantojama aizsargpotēs pret saslimšanu ar bakām).
- tempranillo Tempraniljo - sarkano vīnogu šķirne, izplatīta Spānijā un Jaunajā pasaulē.
- en-tout-cas Tenisa laukuma segums: grants ar dedzinātu un sasmalcinātu sarkano mālu virskārtu, kas laiž cauri ūdeni.
- demitoloģizācija Teoloģiska Rakstu skaidrošanas metode (20. gs.), kuras lietotāji uzskata, ka Bībele sarakstīta mitoloģiskā valodā, un mēģina tajā ietverto kristīgo vēsti atveidot eksistenciālās filozofijas jēdzienos.
- profesionālā sagatavotība teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt noteiktas sarežģītības un atbildības pakāpes darbu atbilstoši profesijas standartā noteiktām attiecīgajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ko apstiprina valsts atzīts profesionālās kvalifikācijas dokuments.
- nesaspiežamība teorētisks gadījums, kad vielas saspiežamības koeficients ir nulle; lieto tehniskos aprēķinos, lai vienkāršotu sarežģītus aprēķinus un iegūtu pārskatāmus rezultātus.
- ierobežotās racionalitātes teorija teorētisks skaidrojums tam, kā cilvēki pieņem lēmumus ierobežotu kognitīvo, informācijas un laika resursu apstākļos - parasti izmanto vispārīgu un vienkāršotu pieeju problēmu risināšanai, neapzināti izvairoties vai apzināti necenšoties veikt sarežģītāku situācijas analīzi.
- veidtērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir sarežģīta šķērsgriezuma forma.
- alitēšana Tērauda un cita metāla detaļu virsmas piesātināšana ar alumīniju; pasargā metālu no korozijas, palielina karstumizturību.
- dabas parks teritorija dabiskā stāvoklī (ar augiem, dabas ainavām), kas labiekārtota atpūtai, ko sargā likums un ko saimnieciski neizmanto.
- Pavlovska Teritorija Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, tās dienvidu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, šeit esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
- mikroliegums Teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina.
- rezervāts Teritorija, kurā ir pilnīgi saglabājama dabiskā augu un dzīvnieku valsts un kurā ir ar likumu noteikts stingrs dabas aizsardzības režīms.
- deglaciācija Teritorijas atbrīvošanās no ledāja, tam sarūkot.
- katalogs Terminu un nosaukumu informatīvs saraksts (kāda zinātnes nozarē).
- Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi.
- čatbots Tērzēšanas robots, kas var risināt sarunas internetā, analizējot tam adresētos teikumus un sniedzot atbildes no datubāzē sameklētiem atbilstīgiem ierakstiem.
- Lhamo Tibetiešu budisma mitoloģijā - dieviete, viena no galvenajām budisma mācības aizstāvēm un sargātājām, laika valdniece.
- naudas kaltēšanās ticējums, ka vasaras saulgriežos pusnaktī vai pusdienā kādā nomaļā vietā var ieraudzīt uguntiņu, kas nozīmē, ka tur paslēpta nauda.
- sakupt Tiekot kupinātam, sarecēt.
- saiet gabalā tiekot sildītam sarecēt (par ieskābušu pienu).
- saiet Tiekot sildītam, sarecēt (par ieskābušu pienu).
- saieties Tiekot sildītam, sarecēt (par ieskābušu pienu).
- blakuslēmums Tiesas nolēmums, ar kuru tiesa paziņo kompetentām valsts pārvaldes vai tiesībsargājošām institūcijām jeb amatpersonām, par civillietas vai krimināllietas izskatīšanas gaitā konstatētajiem pārkāpumiem, ko pieļāvušas atsevišķas amatpersonas, juridiskas vai fiziskas personas, kā arī par būtiskiem trūkumiem valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbā.
- sbīrs tiesas un policijas apsardzes darbinieks Itālijā un dažās citās valstīs.
- mantas aprakstīšana tiesībās mantas aprakste, t.i. mantas arests, aizliegums ar to rīkoties, ko izmanto, lai nodrošinātu prasību civillietās, pasargāru mantojuma mantu, kā arī nodrošinātu civilprasību un iespējamo mantas konfiskāciju krimināllietās.
- inventāra tiesība tiesības prasīt sastādīt mantojuma inventāra sarakstu Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā nolūkā ierobežot mantinieka atbildību par mantojuma atstājēja saistībām mantojuma masas vērtības apmērā.
- likumsargs Tiesībsargājošās iestādes (parasti policijas) darbinieks.
- Eiropols Tiesībsargājošo struktūru organizācija, kurā apvienojušās Eiropas Savienības dalībvalstis.
- sabiedriskā kārtība tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju netraucētu darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību un interešu aizsardzību.
- patentu tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka tiesības uz tehnisko risinājumu - izgudrojumu aizsargāšanas sistēmu, izsniedzot patentu.
- izgudrotāju tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka un aizsargā izgudrotāja, kā arī citu ar izgudrojumu saistītu personu mantiskās un nemantiskās tiesības (patentu tiesības); izgudrotājam, kas saņēmis patentu, piederošās personiskās un mantiskās tiesības.
- pretmonopolu likumdošana tiesību normu un institūtu sistēma, kuras galvenais uzdevums ir aizsargāt patērētāju intereses pret ražotāju monopolu un ierobežot vai aizliegt apvienības, kuru mērķis ir konkurences ierobežošana.
- skropstiņas Tievi šūnas citoplazmas diegveida vai sarveida izaugumi, kas spēj ritmiski kustēties.
- tigridia Tīģera lilija, viendīgļlapju augu ģints īrisu dzimtā, lieliem ziediem kā īrisiem, 8 sugas Vidusamerikā, starp tām krāšņuma augs dārzos, spīdīgi sarkaniem ziediem ar dzeltenām un purpura sarkanām svītrām.
- kriptoglioma Tīklenes gliomas stadija, kurā tās augšanu maskē ciklīts un acs ābola sarukšana.
- rodofilakse Tīklenes pigmentepitēlija īpašība aizsargāt vai atjaunot rodopsīnu.
- siets Tīklveida pinums, ko izmanto, piemēram, (kā) iežogošanai, norobežošanai, arī aizsargāšanai.
- mežģīties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām).
- mesties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
- pievērsties Tikt pievērstam (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām.
- izvērsties Tikt risinātam plaši, daudzpusīgi, arī izraisīties (piemēram, par sarunu, debatēm).
- sarullēties Tikt sarullētam (2).
- tiltenieks Tilta sargs.
- tiltnieks Tilta sargs.
- sarkanjoslu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius armillatus", syn. "Telamonia armillata"), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sarkanā jostene.
- asinssarkanā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius sanguineus", syn. "Dermocybe sanguinea"); asinssarkanā ādgalve.
- sarkanlapiņu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius semisanguineus", syn. "Dermocybe semisanguinea"); sarkanlapiņu ādgalve.
- firmas Netscape servera lietojumprogrammu saskarne tīmekļa servera lietojumprogrammu saskarne, kas ļauj programmētājiem, izmantojot globālo tīmekli, veidot sarežģītas lietojumprogrammas, kuras ir ātrdarbīgas par programmām, kas izmanto saskarnes _CGI_ skriptus.
- smiltāju timotiņš timotiņu ģints suga (“Phleum arenarium”), Latvijā sastopams ļoti reti, gk. Baltijas jūras piekrastē, aizsargājams, viengadīgs lakstaugs, stiebri 10-30 cm gari
- kāpu tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinus dunarum), Latvijā aizsargājama.
- tinto Tintes vīns, biezs sarkans vīns no Spānijas.
- kargadieris Tirgotāja vietnieks uz kuģa; persona, kas agrākos laikos gādāja par preču kraušanu, novietošanu kuģī, apsargāšanu un izkraušanu.
- devintelis Tirgus ceturtdienā pēc vasarsvētku atsvētes.
- kopt Tīrīt, eļļot, labot, sargāt no bojājumiem, uzturēt kārtībā (mašīnas, iekārtas u. tml.).
- tīrradņa varš tīrradņu elementu klases sarkans minerāls, kas ir viegli kaļams un ļoti labi vada elektrību.
- pavirši Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis"), prīmulu dzimtas divdīgļlapju ģints augs ar sarkaniem vai ziliem ziediem.
- pečeņegi Tjurku, sarmatu un somugru ciltis, kas 8.-9. gs. dzīvoja Aizvolgas stepēs, no 9. gs. D-Krievijas stepēs; 13.-14. gs. saplūda ar polovciešiem, ungāriem, krieviem u. c. tautām.
- Aizliegto grāmatu indekss to grāmatu saraksts, kuras agrāk Romas Katoļu baznīcas locekļiem bija oficiāli aizliegtas; no XVI gs. līdz 1966. gadam, kad no šāda saraksta atteicās, īpaša kongregācija (pāvesta kūrijas nodaļa), kuras sastāvā bija kardināli, padomnieki un eksperti, nodarbojās ar grāmatu cenzēšanu un indeksa atjaunināšanu.
- izvadrinda To izvaddatņu saraksts, kuras jāizvada no datu apstrādes sistēmas.
- restrikcija to kredītu samazināšana, kurus kādas valsts centrālā banka piešķir komercbankām; tādējādi samazinās kredīti rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumiem, sarūk ražošanas apjomiun pazeminās tās pieauguma tempi.
- kauslapu tofīldija tofīldiju suga ("Tofieldia calyculata"), Latvijā aizsargājama.
- spazma Toniska muskuļu saraušanās, ko izraisa traucējumi nervu impulsu pārvadē un daži vielmaiņas traucējumi.
- nomenklatūra Totalitārā sistēmā amatu saraksts, kam kadrus apstiprina augstākstāvošās instances; amati, kas ietilpst šādā sarakstā.
- Sarcosoma globosum var. platydiscus toverīš sarkosomas varietāte.
- Sarcosoma globosum toverīša sarkosoma.
- jampadracis Tracis; lēts, skaļš sarīkojums.
- Blosfelda tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs pacils, līdz 30 cm augsts, lapas virspusē zaļas, apakšpusē violetsarkanas, stublājs un lapu apakšpuse ar mīkstiem matiņiem.
- upju tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs tievs, garš, sārti violets, lapas ar īsiem kātiņiem, virspusē zaļas, apakšpusē violetsarkanas.
- dedestiņu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus cicer"), Latvijā aizsargājama, adventīva.
- nokarenais tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus penduliflorus"), Latvijā aizsargājama.
- transpozoni Transponējamie elementi ar sarežģītāku ģenētisko struktūru nekā IS elementiem.
- vazomotoriskā ataksija traucējumi perfēriskās asinsrites regulācijā, kuri izpaužas piesarkuma un bāluma mijā, u. c. formās.
- kaitīgie radio traucējumi traucējumi, kas apdraud vai kā citādi nopietni bojā, traucē vai vairākkārt pārtrauc: radionavigācijas sakarus; radiosakarus, kas tiek izmantoti personas vai īpašuma aizsardzībai (drošības radiosakari); citus attiecīgajiem normatīvajiem aktiem atbilstošus radiosakarus, tajā skaitā citu valstu radiosakarus.
- klupšanas akmens traucēklis, šķērslis, kas nezināšanas, neprasmes dēļ kādam rada sarežģījumus; neveiksmju, nepatikšanu cēlonis.
- klupšanas (arī piedauzības) akmens traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
- piedauzības (arī klupšanas) akmens traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
- piedauzības akmens traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
- lakrimātorijs Trauks, kurā senie romieši sakrāja miroņus apglabājot izlietās asaras.
- patvēruma meklētājs trešās valsts valstpiederīgais vai bezvalstnieks, kurš ierodas kādā valstī ar lūgumu pēc patvēruma un ir iesniedzis iesniegumu par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu.
- lūku dienas trīs dienas pavasarī, kad liepām miza atlobījās un visam pagastam bija atļauts iet pa muižas mežiem lūkus plēst.
- Māras kambari trīs šauras, plaisveidīgas alas Abavas labā krastā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, dabas parka “Abavas senleja” teritorijā, ir arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1983. g., sena kulta vieta, divu lielāko alu platums pie ieejas — 1,5 m, alu garums ir 4 m, 4,1 m un 6 m.
- pusceturts Trīsarpus.
- trikolors Trīskrāsu karogs, sevišķi zilbaltsarkanais franču karogs un zaļbaltsarkanais itāļu karogs, ar stateniskiem krāsu laukiem.
- šķērsinis trīsstūrveida lakats, ko jaunas meitenes vasarā sēja ap galvu.
- Trinitatis Trīsvienības svētdiena, svētdiena pēc Vasarsvētkiem.
- ņurdzums Troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem skaļi sarunājoties.
- čala Troksnis, kas rodas, sarunājoties, tērzējot vairākiem vai daudziem cilvēkiem reizē.
- granulomērs Trombocītu centrālā graudaina daļa, krāsotos preparātos tā ir violetsarkana atšķirībā no bāli homogēnās citoplazmas.
- sarsaparilla Tropu Amerikas "Smilax" ģints augu sakne, kas satur trīs hemolītiskus saponīnus - smilasaponīnu, sarsasaponīnu un parilīnu; agrāk lietota sifilisa ārstēšanai.
- kolas koki tropu koks Āfrikā, ko audzē sēklu - kolas riekstu dēļ; tie ir lieli, balti vai sarkani, satur kofeīnu, tos košļā kā tonizējošu līdzekli, sēklu pulveri vai ekstraktu lieto atspirdzinošos dzērienos (kokakolā u. c.) un šokolādē.
- sarkankoks Tropu koks ar dekoratīvu sarkanīgu, brūnu, cietu koksni (piemēram, sekvoja, mahagonijs); šī koka koksne.
- kakao tropu koks ar lielām, veselām lapām, sīkiem, iesarkaniem ziediem un gurķveidīgiem augļiem.
- drošības trose trose, kas vētrainā laikā nostiepta visā jahtas garumā, vai pāri kuģa klājam, lai pasargātu cilvēkus no noskalošanas vai iekrišanas jūrā.
- sarķis tukls, sarkans cilvēks.
- porožņaks Tukša, bezjēdzīga saruna, lieta.
- traviķ balandu tukšas sarunas.
- raupjā tumšbeka tumšbeku ģints suga ("Porphyrellus porphyrosporus" syn. "Porphyrellus pseudoscaber"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug skuju koku un jauktos mežos, skābās augsnēs.
- dūmaļa Tumšbrūna govs; sarkanbrūna govs ar tumšbrūnu galvu.
- dumals Tumšbrūns, tumši sarkans.
- dūmojiņa Tumšbrūns, tumšsarkans; dūmals.
- dūmala Tumšbrūns, tumšsarkans.
- dūmaļa Tumšbrūns, tumšsarkans.
- dūmals Tumšbrūns, tumšsarkans.
- kastaņkrāsa Tumši brūna krāsa ar sarkanīgu niansi.
- kaparkrāsa Tumši brūna krāsa ar sarkanīgu nokrāsu.
- kastaņbrūns Tumši brūns ar sarkanīgu niansi.
- varabrūns Tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu); kaparbrūns.
- kaparbrūns Tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu).
- melanosarkoma Tumši pigmentēta sarkoma.
- tumšsarķe Tumši sarkana (govs).
- aveņkrāsa Tumši sarkana krāsa ar violetu niansi.
- vīnkrāsa Tumši sarkana krāsa ar violetu nokrāsu.
- pirargirīts Tumši sarkanā sudraba rūda, minerāls tumši pelēkā vai melnā krāsā, kas caurejošā gaismā izskatās sarkans, kristalizējas trigonālā singonijā.
- vara sarkans tumši sarkans ar brūnganu nokrāsu.
- kaparsarkans Tumši sarkans ar brūnganu nokrāsu.
- vīnsarkans Tumši sarkans ar violetu nokrāsu.
- bordo Tumši sarkans, sarkanbrūns, attiecīgas vīna šķirnes krāsā.
- bordosarkans Tumši sarkans.
- ķiršsarkans Tumši sarkans.
- tumšsarkans Tumši sarkans.
- sarkanā dzeguzene tumšsarkanā dzeguzene.
- Epipactis atrorubens tumšsarkanā dzeguzene.
- purpurkrāsa Tumšsarkana krāsa ar viegli violetu nokrāsu.
- purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai; attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
- Rhodochiton atrosanguineum tumšsarkanais rodohitons.
- tumšruds Tumšsarkanīgi brūns, tumši brūns.
- purpursarkans Tumšsarkans ar viegli violetu nokrāsu.
- purpurs Tumšsarkans audums ar viegli violetu nokrāsu; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- zaļā tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium bursaria"), kas sastopama samērā netīros ūdeņos.
- tūrisma infrastruktūra tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, veselības aizsardzības u.tml.) pakalpojumu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares darbību.
- dabas tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos.
- sekstūrisms Tūrisma veids, kurā tūristu ceļojuma nolūks ir izmantot seksa pakalpojumus, izplatīts Taizemē (Bangkoka) un Nīderlandē (Amsterdamas sarkano lukturu kvartāli).
- izklaidnieks Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs; uz kruīzu kuģiem animators tiek saukts par sociālo vai kruīza direktoru vai virsnieku, bet kūrortos - par izklaides direktoru; animators.
- animators Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs.
- ķurza Tūtas veidā saritinājies, saveltnējies veidojums.
- sateka Ūdens, kas pieplūst upei, sevišķi pavasarī.
- bambulis Ūdensaugs, kas vasarā zied baltiem un dzelteniem ziediem.
- jūras ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium baudotii"), Latvijā aizsargājama.
- Božu ūdenskrātuve ūdenskrātuve Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 35 ha; Vosa dīķis (_sar._).
- Vaidavas dzirnavezers ūdenskrātuve Valmieras novada Vaidavas pagastā, uzstādināta Strīķupē, 2 km lejpus Vaidavas ezera, platība — 9,0 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 0,13 km, lielākais dziļums — 3 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
- Veģu ūdenskritums ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā, izveidojies Veģupītes gultnē 300-500 m augšpus ietekas Abavā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g., platība — 0,4 ha), 3 pakāpju kopējais augstums — \~1,7 m.
- laivas pārvalks ūdensnecaurlaidīga auduma individuāli pašūts pārvalks, kas pasargā peldlīdzekli no atmosfēras kaitīgās iedarbības.
- parastais ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus cinclus"), kam ir vairākas pasugas, Latvijā konstatēta nominālpasuga ("Cinclus cinclus cinclus"), tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību, Latvijā aizsargājams.
- Kārļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Drabešu pagastā, Amatas upē, platība — 2,5 ha, garums — 580 m, lielākais platums — 130 m, lielākais dziļums — 4 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
- Ramas dzirnavezers ūdenstilpe Līgatnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 3,3 ha, garums — 500 m, lielākais platums — 100 m, lielākais dziļums — 2,5 m, stipri aizaudzis.
- Asariņš Ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asarītis; Vieniņa ezers; Vienītis.
- Lietuvas ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria lithuanica"), Latvijā sastopama reti un ir aizsargājama.
- svītrainā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria striata"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
- Obiteļu dzirnavezers ūdesnkrātuve Narūtas upē, uz dienvidiem no Ežezera, uz Andzeļu un Dagdas pagasta robežas, platība — 2 ha, garums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3 m, kopā ar apkārtējo ainavu kopš 1977. g. ir aizsargājams dabas objekts (platība — 8,4 ha); Abiteļu dzirnavezers; Obiteles dzirnavezers.
- priekšuguns Uguns maizes krāsns priekšā, ko uzkur, kad krāsns izkurināta, saraušot krāsns priekšā kvēlošas ogles un uzliekot tām skalus virsū, lai maize labāk ceptos un krāsnī būtu labāk saredzama.
- sedzējuguns Uguns, ko atklāj, lai aizsargātu karaspēka daļas, kad tās atrodas pretinieka kājnieku ieroču sniedzamības attālumā.
- ugunsgailis Ugunsgrēks; arī uguns; sarkanais gailis.
- sarkanvēdera ugunskrupis ugunskrupju suga ("Bombina bombina"), neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem.
- Pyrostegia venusta ugunssarkanā pirostēgija.
- Phaseolus coccineus ugunssarkanā pupiņa.
- Phaseolus multiflorus ugunssarkanās pupiņas "Phaseolus coccineus" nosaukuma sinonīms.
- karbunkuls Ugunssarkans dārgakmens, piemēram, granāts, rubīns.
- gunsarkans Ugunssarkans, spilgti, koši sarkans.
- ūlonga Ūlonga tēja - tējas veids: sarullētās tējas lapiņas tiek daļēji fermentētas, tādēļ šī tēja (kas tiek saukta arī par brūno tēju) ieņem starpstāvokli starp melno (fermentēto) un zaļo (nefermentēto) tēju; audzē galvenokārt Dienvidaustrumu Ķīnā un Taivānā.
- daudzlapu umbilikārija umbilikāriju suga ("Umbilicaria polyphylla"), kas Latvijā ir aizsargājama.
- UNESCO UNESCO kalendārs - ANO rekomendētais starptautiski atzīmējamo dienu saraksts (kurā ietvertas, piemēram).
- Riodulse Upe Argentīnas ziemeļrietumos ("Rio Dulce"), garums - \~650 km, sākas Andos, Akonkihas grēdā, sausajā Grančako līdzenumā veido attekas, ietek Marčikitas ezerā, vasarā uzplūdieni.
- Savana Upe ASV ("Savannah"), garums - 725 km, sākas Apalačos, šķērso Pidmonta plato un Pieatlantijas zemieni, ietek Atlantijas okeānā, uzplūdieni pavasarī.
- Džeimsa Upe ASV, Misūri kreisā krasta pieteka, gareums - 1142 km, tek gar Lielo līdzenumu austrumu malu, uzplūdieni pavasarī un vasarā (lietus), izmanto apūdeņošanai; Dakota.
- Bahrelgazāla Upe Dienvidsudānā ("Bahr el Ghazal"), Baltās Nīlas kreisā krasta pieteka, garums - 241 km, veidojas no vairākām satekupēm, kas sākas plašos purvos, vasaras lietus sezonā plaši pārplūst.
- Džheluma Upe Indijā un Pakistānā, Činābas labā krasta pieteka (Indas bas.), garums - \~800 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, tek caur Vulara ezeru, musonu režīms, pali vasarā.
- Rāvi Upe Indijā un Pakistānā, Činābas lielākā kreisā krasta pieteka, garums - 725 km, sākas Himalajos, Pirpandžala grēdā, musonu režīms, uzplūdieni vasarā, izmanto apūdeņošanai, noteci regulē aizsprosti.
- Damodara Upe Indijā, garums 580 km, sākas Čotanagpūras plato, ietek Gangas attekā Hugli, musonu režīms, pali vasarā.
- Mahakama Upe Indonēzijā ("Mahakam"), Kalimantānas salas austrumu daļā, garums - \~720 km, sākas Bovenkapuasa grēdā, ietek Makasaras šaurumā, veido plašu deltu.
- Jēgilsau au Fjedlima upe Islandē, Ziemeļu Zemes austrumu daļā, iztek no Vahdnajegidla, ietek Ehsarfjordā.
- Isikari Upe Japānā ("Ishikari"), Hokaido salā, garums - 365 km, sākas Daisecuzdana grēdā, ietek Japāņu jūras Isikari līcī, pavasaros pārplūst.
- Čērčila Upe Kanādā ("Churchill"), Saskačevanas un Manitobas provincē, garums - 1610 km, ietek Hudzona līcī, pavasarī pali, vasarā uzplūdieni, ledus sega \~8 mēneši.
- Sevērna Upe Kanādā ("Severn River"), garums - 981 km, iztek no Blekbērča ezera, tek caur Dīra, Sandi ezeru, ietek Hudzona līcī, krāčaina, pali pavasarī.
- Sarisu Upe Kazahstānā ("Sarisw"), garums - 761 km, sākas, satekot Žaksisarisu un Žamansarisu, tek pa Kazahstānas sīkpauguraini un Betpakdalas tuksnesi, ietek Telekola ezerā.
- Irghiza Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Turgajas labā krasta pieteka, garums - 593 km, sākas Mugodžaru austrumu nogāzē, vasarā ūdens saglabājas atsevišķās iedzelmēs.
- Kuršaba Upe Kirgizstānā, Karadarjas kreisā krasta pieteka, garums 157 km, sākas Altaja grēdas ziemeļu nogāzē, vasarā bieži lejtecē izsīkst, jo ūdens tiek izmantots apūdeņošanai.
- Oka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, Angaras kreisā krasta pieteka, garums - 630 km, iztek no neliela ezera Munkusardika piekājē, Austrumsajānos, ietek Bratskas ūdenskrātuvē.
- Vetluga Upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km).
- Sala Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Jergeņu augstienes rietumu nogāzē, vasarā augštecē izsīkst (sausos periodos pat 370 km garā posmā).
- Čapajevka Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums 320 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumos, augštecē vasarā vietām izžūst.
- Malijuzeņa Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, agštece Kazahstānā (kur saucas - Sariezena), \~100 km posmā arī Krievijas un Kazahstānas robežupe, garums - 638 km, ietek beznoteku Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst.
- Ilovļa Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Pievolgas augstienē, vasarā ūdens saglabājas tikai iedzelmēs.
- Rutka Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Čeboksaru ūdenskrātuvē.
- Boļšojuzeņa Upe Krievijas Saratovas apgabalā un Kazahstānā, garums - 650 km, sākas Obščijsirta augstienes dienvidrietumos, ietek Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst.
- Urunga Upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~750 km, veidojas Mongolijas Altajā satekot Bulgangolai un Čingilai, grīva nepastāvīga, vasaras uzplūdienos ietek gan Baganura, gan Uļungura ezerā.
- Žosuja Upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi.
- Dimbovica Upe Rumānijā ("Dimbovita"), Ardžešas kreisā krasta pieteka, garums - 250 km, sākas Fegeraša masīva austrumos, lejtece Lejasdonavas līdzenumā, vasarā apsīkst.
- Hrona Upe Slovākijā ("Hron"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Zemajos Tatros 977 m vjl., lejtece Vidusdonavas līdzenumā, kur pavasaros pārplūst.
- Kofarnihona Upe Tadžikistānā ("Kafirnigan"), Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 387 km, sākas Hisaras grēdā.
- Surhondarja Upe Uzbekistānā, Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 196 km (kopā ar Karatagu - 306 km), veidojas Hisaras grēdas dienvidu nogāzē, satekot Tupalangdarjai un Karatagai.
- Kaškadarja Upe Uzbekistānā, garums - 378 km, sākas Zeravšanas un Hisaras grēdas atzaros, augštecē dziļas aizas un kanjoni, vidustece plašā ielejā, izsīkst Karši stepē.
- Izāra Upe Vācijā ("Isar"), Bavārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Karvendela grēdā, Alpos 1788 m vjl. (Austrijā).
- Maina Upe Vācijas vidusdaļā ("Main"), Reinas lielākā pieteka, garums - 524 km, veidojas satekot Rotermainai (no Franku Albas) un Veisarmainai (no Fihtela kalniem), ieteka iepretī Maincai.
- ziemeļu upespērlene upespērļgliemeņu suga ("Margaritifera margaritifera"), Latvijā aizsargājama; upju pērļgliemene.
- kurcenis Urbums bērzā sulu tecināšanai pavasarī.
- čura Urīns, urinēšana (sarunā ar bērnu).
- mureksidreakcija Urīnskābei un daudziem tās atvasinājumiem raksturīga reakcija: vielu aplej ar nedaudz slāpekļskābes un uzmanīgi iztvaicē sausu, pārpalikums saslapēts ar amonjaku krāsojas purpura sarkanumā, jo rodas mureksīds.
- Useru Useru ezers - Vusars Audriņu pagastā.
- dāsnā usneja usneju suga ("Usnea florida"), Latvijā aizsargājama.
- uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams (metāla, plastmasas u. tml.) veidojums pirksta aizsargāšanai, šujot ar šujamadatu.
- pārvalks Uz apaviem uzvelkams, parasti auduma izstrādājums, kas aizsargā apavus no kā iedarbības vai kas novērš apavu saskari ar ko.
- raklete Uz galda grila gatavots ēdiens ar sieru; produktus iepriekš sagatavo - sagriež nelielos vai porciju gabalos, dažkārt tos iemarinē, sieru sagriež vai sarīvē, vai liek lielā gabalā, ļaujot viesim pašam nogriezt atbilstīga lieluma siera gabalu, un novieto tos uz galda tādā secībā, kā tie ir jāpagatavo.
- Ptolemaja teorija uz ģeocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kas debess ķermeņu redzamo kustību izskaidroja, izmantojot visai sarežģītu riņķu sistēmu – epiciklus (riņķus, pa kuriem pārvietojas debess ķermeņi) un deferentus (riņķus, pa kuriem pārvietojas epiciklu centri); kaut arī šī teorija bija kļūdaina, tā deva iespēju noteikt debess spīdekļu stāvokļus un aprēķināt to kustību.
- drošības reliņš uz klāja gar peldlīdzekļa malām izveidots iežogs no nerūsoša materiāla, lai pasargātu cilvēkus no iekrišanas ūdenī.
- rubrospinals Uz sarkano kodolu un muguras smadzenēm attiecīgs.
- rubrospināls Uz sarkano kodolu un muguras smadzenēm attiecīgs.
- biedru alus uz svētkiem (visbiežāk uz Jāņiem) par kopējiem līdzekļiem sarūpēts alus.
- trīsslāņu emulsija uz vienas filmas pamatnes uzklāti trīs emulsijas slāņi, no kuriem katrs fiksē vienu gaismas krāsu spektra daļu - sarkano, zilo vai zaļo.
- saraucējmuskuļi Uzacu saraucējmuskuļi - muskuļi, kas saraujoties rada pierē vertikālas krokas, atrodas virs acīm.
- ofrioze Uzacu spazma, acs gredzenmuskuļa augšējā plakstiņa daļas spazmatiska savilkšanās, kas sarauc uzacis.
- brustvērs Uzbērums ierakuma priekšā karavīru aizsargāšanai.
- aptveršana Uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē.
- aizsegties Uzklājot, pārklājot sev (ko) pāri, aizklājot (ko) priekšā, panākt, ka tiek aizsargāts, nav redzams vai ir grūtāk saskatāms; aizklāties.
- noglūnēt Uzmanīgi, piesardzīgi vērojot, izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu).
- lavīgs Uzmanīgs, ložņājošs, piesardzīgs.
- būt nomodā uzmanīt no kā nevēlama, sargāt, aizstāvēt, kādu, kaut ko.
- vāķēt Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
- pievērties Uzmanīt, pasargāt.
- pasēties Uzmanīties, piesargāties.
- būt (arī stāvēt) nomodā Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu).
- kukurēties Uzmest kūkumu itkā saraujoties aukstumā; četrrāpus kaut ko meklēt, īpaši dzērumā.
- sapurināt Uzmundrināt, neļaut būt pasīvam, bezdarbīgam; arī sarāt.
- immatrikulācija Uzņemšana augstskolā, muižnieku vai garīdznieku kārtā, ierakstot uzņemamās personas vārdu sevišķos sarakstos jeb martikulās.
- ievest Uzņemt, ierakstīt (piemēram, sarakstā, līgumā).
- darba aizsardzības speciālists uzņēmuma darbinieks vai dienesta attiecībās esoša persona, kuras pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
- signalizācija uzņēmumu un personiskā īpašuma automatizētās apsardzes sistēma ar skaņu signālu došanas ierīci.
- lielziedu uzpirkstīte uzpirkstīšu suga ("Digitalis grandiflora"), Latvijā aizsargājama.
- kontroles funkcijas uzraudzības, vērtēšanas, aizsardzības, pielāgošanāss, uzmudināšanas un prognozēšanas funkcijas.
- modēt Uzraudzīt, sargāt.
- piesargs Uzraugs, apsargs.
- iebildināt Uzsākt sarunu vai to ierosināt.
- reģistrācija Uzskaitījuma, saraksta sastādīšana.
- saskaits Uzskaitījums, saraksts, rēķins, summa.
- mehānicisms Uzskats, ka ikvienu dabas parādību var izskaidrot ar ķīmijas un fizikas likumiem; uzskats, ka pat vissarežģītākās norises (ari, piem., sabiedrībā un psihes darbībā) galu galā var izskaidrot ar mehānikas likumiem.
- žamerīt Uztraukti un skaļi sarunāties.
- lampu drudzis uztraukums pirms uzstāšanās (izrādē, koncertā, sarīkojumā), pirms svarīga notikuma.
- biete Uzturā lietojams dārzenis ar tumši sarkanu, paresninātu sakni.
- uzvāznis Uzvāžama, uzliekama vākveida detaļa kā nosegšanai, aizsargāšanai.
- inscenējums uzvedums, izrāde (parasti skatuviski sarežģīta, ar lielu personāžu).
- sadzirdēt Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties).
- saklausīt Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties).
- oriflamma V-laikos Francijas karaļu standarts no sarkana zīda auduma, uz kura attēlotas zelta zvaigznes vai liesmas.
- bruņukrekls V-laiku karavīru aizsargtērps no savērtiem dzelzs riņķīšiem vai plāksnītēm, kas nosedza ķermeni.
- bombardieris Vabole, kas pašaizsardzības nolūkā izšļāc kodīgu šķidrumu.
- aveņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Byturidae"), 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parasti ziemo augsnē zem aveņu krūmiem u. c., izlido pavasarī, dēj olas aveņu ziedos.
- rituļvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Clambidae"), līdz 1 mm garas vaboles, kas spēj saritināties ritulī, >70 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- mārīte Vaboļu kārtas dzimta ("Coccinellidae"), kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem, pasaulē zināms \~4250 sugu, Eiropā konstatēts 150 sugu, Latvijā - \~50 sugu.
- piepjvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Erotylidae"), 2,2-6,5 mm garas vaboles zilu vai melnu virspusi ar sarkanīgiem plankumiem, segspārni ar gareniskām punktu rindām; >2300 sugu, Latvijā konstatētas >8 sugas.
- sarkanspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Lycidae"), \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, plakans, melns, segspārni sarkanīgi.
- eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu.
- skudrvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Monotomidae"), ķermenis neliels, izstiepts, 1,3-3 mm garš, sarkandzeltens līdz brūnmelns, dzīvo gk skudru pūžņos, Latvijā maz pētīta, konstatētas 3 sugas.
- ugunsvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pyrochroidae"), 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis plakans, pakaļgalā paplatināts, segspārni sarkani, kāpuri attīstās zem lapkoku mizas, trūdošā koksnē.
- lipsi Vācu horeogrāfu izveidota sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika.
- SS Vācu nacistiska organizācija (vācu "Schutz-Staffel"), kas atbildēja par iekšējo drošību, vadīja teroru pret opozīciju un ebrejiem, apsargāja koncentrācijas nometnes; Nirnbergas procesā tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju.
- Austrumzeme Vācu okupācijas laikā 1941-44 Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja "Reichskommissariat Ostland" Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā.
- punduršpics Vācu pundursuņu šķirne, masa - 2-2,5 kg, mazākā no Eiropas suņu šķirnēm; biezs, ugunssarkans apmatojums.
- Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām.
- Barbarosa Vācu-romiešu imperatora Fridriha I iesauka (sarkanbārdis).
- pilotēt Vadīt (ūdens vai sauszemes transportlīdzekli), parasti sarežģītā braucienā.
- rocināt Vadīt, glabāt, sargāt.
- stuidīt Vadīt, sargāt.
- ekranēts vads vads, ko aptver elektrisks ekrāns; lieto sistēmās (iekārtās), kur nepieciešama aizsardzība pret ārēju elektrisko un magnētisko lauku iedarbību.
- vīksna Vairākas gobu ģints ("Ulmus") sugas, vasarzaļi koki ar lielu vainagu, Latvijā brīvā dabā tikai 1 suga.
- mīzene Vairākas sīku skudru sugas, melnīgsnējas un iesarkani dzeltenas.
- staipīt (arī snaikstīt) kaklu vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt.
- lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri saredzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
- klaigas Vairākkārtēji izsaucieni, arī sarunas skaļā, kliedzošā balsī.
- blokmāja Vairākstāvu dzīvojamā māja ar atkārtoti sarindotām dzīvokļu sekcijām.
- polonīms Vairāku autoru sarakstīts darbs.
- polilogs Vairāku personu saruna - runas forma, kurā visi sarunas dalībnieki ir vienādi aktīvi, periodiski nonākot adresanta, adresāta vai vērotāja lomā.
- operētājsistēma OS/2 vairākuzdevumu operētājsistēma, ko izmanto firmas "IBM" un ar tiem saderīgajos personālajos datoros un kas vienlaicīgi nodrošina izpildāmo programmu aizsardzību, kā arī ļauj veikt dinamisku datu apmaiņu starp lietojumprogrammām.
- vaidīties Vairīties, sargāties.
- žilvīties Vairīties, sargāties.
- atvašu vairodzene vairodzeņu suga ("Androsace sarmentosa").
- Lepiota clypeolaria vairoga saulsardzene.
- parastā vairoglape vairoglapju suga ("Hydrocotyle vulgaris"), Latvijā aizsargājama.
- aizsargvairogs Vairogs, kas paredzēts drošībai, aizsardzībai.
- patverties Vairoties, arī bēgot (no kā), nokļūt drošā, arī aizsargātā vietā; arī noslēpties.
- šķirnes dzīvnieku katalogs vaislai izmantojamo dzīvnieku saraksts, kurā sniegta informācija par katra dzīvnieka izcelšanos un produktivitāti.
- ambulance Vājuma punkts (parasti attiecas uz neaizsargātu vietu sporta laukumā).
- suareja Vakara viesības (parasti ar dejām); arī vakara sarīkojums, izrāde.
- fašings Vakars un nakts priekš Pelnu dienas, kad rīko mielastus, masku gājienus utt., sākumā pavasara svētki.
- pasēt Vaktēt, sargāt.
- vākas Vāķēšana, goda sardze naktī pie mirušā.
- Nuds Valdnieks velsiešu mitoloģijā, radniecīgs ar romiešu Marsu, ko ķelti pielūdza kā aizsardzības dievu.
- valns Valna - aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt.
- aizsargvalnis Valnis, kas veidots aizsardzībai (pret ko) vai pasargāšanai (no kā).
- valsts valoda valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un kam ir noteikts juridiskais statuss, saskaņā ar kuru tā valstī tiek izmantota tiesību aktos, tiesvedībā, lietvedībā un veic visas sabiedriskās funkcijas, sekmējot sabiedrības integrāciju.
- apzīmējošais Valodas zīmes teorijā - valodas zīmes materiālais apvalks, kas nesaraujami saistīts ar saturisko pusi jeb nozīmi.
- apzīmējamais Valodas zīmes teorijā - valodas zīmes saturiskā puse jeb nozīme, kas nesaraujami saistīta ar materiālo apvalku jeb apzīmējošo.
- koncertvalsis Valsis, kuru mēdz atskaņot koncertos un kuram ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma.
- žandarmērija Valsts administratīva izpildinstitūcija sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (vairākās Eiropas valstīs, arī cariskajā Krievijā); policija; arī militārā policija.
- tautas policija valsts administratīva izpildu institūcija sabiedriskās kārtības sargāšanai.
- policija Valsts administratīva izpildu institūcija sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai.
- VAD Valsts aizsardzības departaments.
- pašaizsardzība Valsts aizsardzības pasākumu sistēma.
- VAD Valsts apsardzes dienests.
- VAAD Valsts augu aizsardzības dienests.
- VBTAC Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs.
- gaisa spēki valsts bruņoto spēku daļa, kuras uzdevums ir kontrolēt un aizsargāt valsts gaisa telpu, piedalīties meklēšanas un glābšanas darbos, kā arī veikt gaisa transporta uzdevumus.
- protekcionisms Valsts ekonomiskā politika, kas vērsta uz nacionālās ekonomikas aizsargāšanu pret ārvalstu konkurenci.
- patvērums valsts garantēta aizsardzība bēgļiem pret viņu izcelsmes zemes likumu darbību un nodrošinabēgļu neizraidīšanu un viņu tiesību ievērošanu.
- VITAB Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs.
- probācijas dienests valsts iestāde, kuras kompetencē ir noziedzības novēršana, dažādu sabiedrībā izciešamo sodu izpildes nodrošināšana un koordinācija, kā arī pārējo tiesībaizsardzības iestāžu darbības atslogošana.
- tiesību aizsardzības iestādes valsts iestādes vai sabiedriski formējumi, kuru darbībā saskaņā ar likumu kā galvenā un noteicošā funkcija ir likumības un tiesiskās kārtības nodrošināšana, personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzība, tiesībpārkāpumu novēršana un valsts piespiedu līdzekļu vai sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļu piemērošana tiesību pārkāpējiem.
- bruņotie spēki valsts institūcija aizsardzībai un kara darbībai.
- ģeoloģiskā kontrole valsts institūciju darbība, kas nodrošina, lai visas ministrijas u. c. valsts iestādes, pašvaldības, juridiskās un fiziskās personas ievērotu zemes dzīļu lietošanas kārtību, izpildītu savus pienākumus zemes dzīļu aizsardzībā un vides aizsardzībā, iegūstot derīgos izrakteņus un izmantojot pazemes ūdeņus (gruntsūdeņus).
- sociālā politika valsts institūciju izstrādāta stratēģija un veiktie pasākumi, lai nodrošinātu cilvēku ekonomisko un sociālo aizsardzību.
- Lībiešu krasts valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija 1991.-2004. g. ("Līvõd rānda"), izveidota, lai aizsargātu lībiešu kultūras mantojumu un tradicionālo dzīvesveidu, kā arī radītu apstākļus lībiešu kā etnosa saglabāšanai un attīstībai.
- VKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
- virsmežsargs Valsts mežu sardzes amats (starp mežsargu un mežzini - līdz 1959. gadam); cilvēks, kurš veic šo amatu un kura pārziņā ir aprēda.
- mežsargs Valsts mežu sardzes zemākais amats mežsaimniecībās (līdz 1957. gadam); cilvēks, kas veic šo amatu.
- ārējie aizņēmumi valsts parāds citām valstīm un starptautiskām institūcijām, kas rodas, ja valsts patērē vai investē vairāk nekā spēj saražot, un ir viena no svarīgākajām kapitāla eksporta un importa formām.
- Iekšlietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto politiku cīņā pret noziedzību, sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī personu tiesību un likumisko interešu sargāšanā un valsts drošības aizsardzībā.
- Tieslietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto tiesisko politiku - izstrādā tiesību aktu projektus, dod atzinumus par citu sagatavotiem tiesību aktu projektiem, sistematizē un kodificē tiesību aktus, veic tiesu darba organizatorisko vadību un nodrošina tiesu darbību materiāli un tehniski, organizē tiesu izpildītāju darbu, uzrauga notāru, advokātu un juriskonsultu darbību, vada dzimtsarakstu iestāžu un arhīvu darbību, reģistrē nekustamos īpašumus, uzņēmumus, sabiedriskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī koordinē cilvēka tiesību, nacionālo, valsts valodas, reliģisko organizāciju u. c. organizāciju problēmu risināšanu.
- Aizsardzības ministrija valsts pārvaldes institūcija, kas izstrādā un realizē Latvijas Republikas politiku militārās aizsardzības jomā.
- sociālā drošība valsts pieņemtie likumi un veiktie pasākumi iedzīvotāju aizsardzībai; stāvoklis, kurā indivīds jūtas aizsargāts un drošs sociālā riska gadījumā.
- sociālo mājokļu politika valsts politika attiecībā uz atbilstoša mājokļa nodrošinājumu sociāli mazaizsargātām grupām.
- robežapsardzība Valsts robežas apsardzība.
- VRS Valsts robežsardze.
- bērnu tiesību aizsardzība valsts sociālās aizsardzības sastāvdaļa, kuras mērķis ir organizēt un kontrolēt bērnu tiesību īstenošanu visā valsts teritorijā.
- ombuds Valsts tiesībsargs; amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt cilvēka un pilsoņa tiesības; ombudsmanis, ombudsmens, ombudsmenis.
- represālijas valsts tiesiski pamatotas piespiedu rakstura darbības, ar nolūku atjaunot savas tiesības, kuras pārkāpusi kāda cita valsts; atbilde uz citas valsts tiesībpārkāpumu un tās prettiesiskās rīcības pārtraukšana pašaizsardzības nolūkā (spēka pielietošana pret tās pilsoņiem, īpašumiem, kuģiem, teritoriju).
- VŪI Valsts ūdensresursu izmantošanas un aizsardzības inspekcija.
- dabas aizsardzība valsts un sabiedrisko pasākumu sistēma atsevišķu dabas objektu (zemes, tās dzīļu, ūdeņu, mežu, floras un faunas, atmosfēras gaisa) un visas dabas vides aizsardzībai ar tiesību normu un valsts un sabiedrisko institūciju aktīvas darbības palīdzību.
- sanitarārsts Valsts vai pašvaldības dienesta ārsts, kas uzrauga veselības apstākļus savā darbības apgabalā, rūpējas par iedzīvotāju aizsardzību pret lipīgām slimībām, par higiēnas noteikumu ievērošanu tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, skolās, pirtīs, tirgos u. tml.
- subsidēta darbavieta valsts vai sabiedrisko, nacionālo vai starptautisko fondu pilnībā subsidēta vai līdzfinansēta darbavieta privātajā vai sabiedriskajā sektorā, lai stimulētu sociāli mazaizsargāto grupu nodarbinātību.
- hedžings Valūtas riska apdrošināšana; riska novēršana (angļu "hedging" - "aizsargāšana").
- kravas platforma vaļēja noliktava tādu kravu glabāšanai, kas nav jāpasargā no atmosfēras nokrišņiem un temperatūras svārstībām.
- klija Vanagu dzimtas ģints ("Milvus"), vidēji liels putns ar platiem spārniem un garu, galā šķeltu asti, 2 sugas, abas sastopamas arī Latvijā un ir aizsargājamas.
- patinēšana Vara un tā sakausējumu izstrādājumu apstrādāšana ar ķīmiskiem reaģentiem, pārklāšana ar patinu, lai uzlabotu to dekoratīvās īpašības un aizsargātu no bojāšanās.
- primārā varavīksne varavīksne, kuras ārējā mala ir sarkana, iekšējā - violeta, pārējās krāsas izvietojas atbilstoši viļņu garumam; leņķiskais rādiuss 42°.
- neliterārisms Vārds vai izteiciens, ko lieto neliterārajā sarunvalodā un kam raksturīga izrunas normu un gramatikas likumību neievērošana.
- kolokviālisms Vārds vai vārdu savienojums, kas raksturīgs sarunvalodai.
- vienkāršrunas vārds vārds, ko lieto neliterārajā sarunvalodā un kas liecina par nekoptu runu, nevērīgu attieksmi pret vārdu izvēli un izrunu.
- sarunvārds Vārds, ko lieto sarunvalodā un kam raksturīgs semantiskais ekspresivitātes papildkomponents; sarunvalodas vārds.
- sarunvalodas vārds vārds, ko lieto sarunvalodā un kam raksturīgs semantiskais ekspresivitātes papildkomponents; sarunvārds.
- Varkovas ezers Vārkavas ezers Prodes un Asares pagastā.
- Warkan Varkavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā.
- varnakas Varnakziežu ģints, ziedi sarkani vai bālgani violeti, sēklotne lineāla, auglis ar daudz sēklām, sēklas ar bieziem gariem matiņiem.
- klinšukovārņi Vārnu dzimtas ģints, lieli zvirbuļveidīgo kārtas putni (masa - 260-370 g), apspalvojums melns, knābis garš, noliekts, sarkans vai dzeltens, ligzdo klintīs kolonijās, augstu kalnos Palearktiskā zooģeogrāfiskā apgabala dienvidu daļā.
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis.
- doņu vārpata vārpatu suga ("Elytrigia junceiformis"), Latvijā aizsargājama.
- starpniekvārteja Vārteja, kas nodod tīmekļa WWW pārlūkprogrammas pieprasījumu vienotā resursu vietrāža ārējam serverim un nosūta atpakaļ iegūto informāciju; tā parasti ir saistīta ar ugunsmūri, un tās galvenais uzdevums ir izveidot barjeru, kas aizsargā klientu no nesankcionētas pieejas.
- vārtnieks Vārtsargs (1).
- vārtuvīrs Vārtsargs (2).
- golkiperis Vārtsargs (futbolā).
- tormans Vārtsargs (futbolkomandas).
- golkīpers Vārtsargs.
- kīpers Vārtsargs.
- klučniks Vārtu sargs, sētnieks.
- klučņiks Vārtu sargs.
- purva varde varžu dzimtas suga ("Rana arvalis syn. Rana terrestris"), Latvijā aizsargājama.
- vasarlaiks Vasara, vasaras laiks.
- vasarasgabals Vasara.
- vasars Vasara.
- vasura Vasara.
- vosara Vasara.
- vasar Vasarā.
- Vasarāju ezers Vasarāja ezers Viesītes pagastā.
- vasarāja Vasarāja labība - vasarāji.
- baltālabība Vasarāja labība.
- vasarāta Vasarāja labība.
- vasarēja Vasarāja labība.
- vasarats Vasarāji.
- vasarāts Vasarāji.
- šampāneris Vasaras (vai rudens) šķirnes ābols.
- šampānis Vasaras (vai rudens) šķirnes ābols.
- vasarnīce Vasaras ābele.
- vasarnieki Vasaras āboli.
- Adonis aestivalis vasaras adoniss.
- basenes Vasaras apavi, kam virsa veidota no šaurām sloksnītēm.
- telšu pilsētiņa vasaras atpūtai speciāli iekārtota vieta ar teltīm.
- atvasara Vasaras beigu posms (apmēram no augusta vidus līdz septembra beigām); silts, saulains laiks šai posmā.
- parudenis Vasaras beigu posms, rudens sākums.
- parudinis Vasaras beigu posms.
- suņudienas Vasaras brīvdienas; suņu dienas.
- vasarasdarbs Vasaras brīvlaikā veicams mācību uzdevums priekšmetā, kurā skolēns mācību gadā bijis nesekmīgs.
- egle Vasaras egle - lapegle ("Larix").
- Erigeron annuus vasaras jānītis.
- vasarnieks Vasaras kalps.
- basanožkas Vasaras kurpes, kuru virsa veidota no tievām kāda materiāla sloksnēm.
- vasarība Vasaras labība, vasarāji.
- pamejis vasaras labības vai linsēklu žāvēšana uz žuburiem.
- gubmākoņi Vasaras mākoņi ar puķkāpostiem līdzīgu baltu augšpusi un tumšāku horizontālu apakšpusi.
- Jūdasa grasis vasaras mēnesene ("Lunaria annua").
- dālderpuķe Vasaras mēnesene ("Lunaria annua").
- Lunaria annua vasaras mēnesene.
- bērnu ciemati vasaras nometnes, kurās sapulcējas bērni no dažādām pasaules valstīm, tiek organizētas UNESCO darbības ietvaros, lai veicinātu internacionālu sapratni.
- pārts Vasaras pavards.
- Leucojum aestivum vasaras pienpulkstenīte.
- panama Vasaras platmale ar platu apmali.
- teterraibumi Vasaras raibumi - sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā; šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas).
- vasaras lāsumi vasaras raibumi.
- tetera raibumi vasaras raibumi.
- rūsumi vasaras raibumi.
- blasas Vasaras raibumi.
- lāsumi Vasaras raibumi.
- mūsa Vasaras raibumi.
- putnraibumi Vasaras raibumi.
- vasaraslāses Vasaras raibumi.
- vasarraibumi Vasaras raibumi.
- emakulācija Vasaras raibumu vai citu plankumu notīrīšana no sejas.
- vasarenes Vasaras riepas.
- adieņi Vasaras rudzi.
- adieviņi Vasaras rudzi.
- adiņi Vasaras rudzi.
- atdieņi Vasaras rudzi.
- Stachys annua vasaras sārmene.
- vizmīgs Vasaras saulē it kā virmojošs.
- Ninurta vasaras saules dievs babiloniešu reliģijā, vasaras saules dievs, dieva Enlila dēls, kura kulta vieta atrodas Nipuras pilsētā.
- groza Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- saulene Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- saulenes Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- saulespuķe Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- saulespuķes Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- saulpuķe Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- saulspuķe Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- semečka Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- Helianthus annuus vasaras saulgrieze.
- parastā saulgrieze vasaras saulgrieze.
- līgo vasaras saulgriežiem raksturīgs
- jāņudziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma.
- līgodziesma Vasaras saulgriežu (līgosvētku) ieražu un sadzīves dziesma ar refrēnu "līgo".
- līgo Vasaras saulgriežu (līgosvētku) ieražu un sadzīves dziesmu refrēns.
- Līgo svētki vasaras saulgriežu svētki; Līgosvētki; Jāņi.
- līgosvētki Vasaras saulgriežu svētki.
- Baltā dzidrā vasaras šķirnes ābele ar saldskābiem, sulīgiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- bumbierābele Vasaras šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sarkansvītrotiem, saldiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- Artemisia annua vasaras vībotne.
- vidusvasara Vasaras vidus (no 24. jūnija līdz 24. jūlijam).
- vidvasara Vasaras vidus.
- Scleranthus annuus vasaras žultszālīte.
- etēsiji Vasarīgi Egejas jūras ziemeļvēji Grieķijā, kas pūš katru gadu noteiktā laikā un atnes skaidru sausu laiku.
- vasarisks Vasarīgs.
- šalē Vasarnīca Šveices stilā.
- dača Vasarnīca; dārza māja.
- dāča Vasarnīca; dārza māja.
- Acone Vasarnīcu ciemats Salaspils novada Salaspils pagastā.
- vasarnieks Vasarnieki.
- bādnieks Vasarnieks, atpūtnieks (pie jūras, ūdeņiem).
- vasarnieki Vasarnieks.
- teterains Vasarraibumains.
- Vasarassvētki Vasarsvētki.
- Vasarsvēki Vasarsvētki.
- pentakosti Vasarsvētku draudze; šīs draudzes locekļi; protestantisma paveids, kas 20. gs. sākumā radies ASV un kura ticības centrā ir Svētā Gara saņemšana Vasarsvētkos.
- storaksi Vasarzaļi un mūžzaļi koki un krūmi ar ādainām lapām, ziedi parasti balti, smaržīgi ķekarā, auglis - kaulenis vai pogaļa; subtropos un tropos jūru piekrastēs \~130 sugu.
- sīpols Vasas pārveidne - īsvasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
- astatiskais vatmetrs vatmetrs ar lielu precizitāti, kur mērsistēma aizsargāta pret ārējā magnētiskā lauka iedarbību; paredzēts mērījumiem līdzstrāvas un maiņstrāvas ķēdēs.
- melnfigūru stils Vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.; oranžsarkani ietonētu māla virsmu apgleznoja ar laku, kas pēc apdedzināšanas kļuva spīdīgi melna.
- sarkanfigūru stils vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā, kas izveidojās ap 530. g. p. m. ē. un pastāvēja līdz 4. gs. p. m. ē., figūras saglabāja oranžsarkano māla toni, bet fons tika noklāts ar melnu laku.
- midrāšs Vecās Derības tekstu interpretācija pēc jūdu rakstu mācītāju likumiem; vecākais no tiem sarakstīts ap 250. gadu.
- vecumvakars Veco ļaužu godināšanas vakars; vecajiem ļaudīm veltīts sarīkojums.
- čola Vecs vīrietis, omulīgs sarunu uzturētājs.
- čumalka Vecs, sarūsējis trauks.
- zaponizēšana Vecu, satrunējušu vai bojātu iespiedumu apstrādāšana ar zapona laku aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi.
- vēdera prese vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties palielinās spiediens vēdera dobumā.
- jupa Vēdiskajā rituālā upurēšanas stabs, kas simbolizē sargu un triju pasauļu - debess, gaisa un zemes - aizstāvi; tas simbolizē arī rituāla telpas vertikālo asi un pasaules koku.
- agništoma Vēdisma ugunsdieva Agni slavināšana vēdiskajā rituālā - somas^3^ ziedošana piecas dienas pēc kārtas pavasarī, kad noteiktajā dienā sāk no auga izspiest sulu.
- Agni vēdisma ugunsdievs, kas sargā pavardu, ziedokļa uguni un aizdzen ļaunos garus, viena no ietekmīgākajām vēdisma perioda dievībām.
- dānavas Vēdisma un hindu mitoloģijā - dēmonu - asaru grupa, Danu un Kāšjapas bērni.
- nodrošināt Veicot apsardzības un aizsardzības pasākumus, pasargāt (karaspēku, kādu objektu) no nejaušībām, zaudējumiem.
- nodrošināt Veicot attiecīgus pasākumus, aizsargāt (piemēram, pret nelaimes gadījumiem, materiāliem zaudējumiem).
- sasaluma plaisas veidojumi augsnē un iežos, tiem saraujoties ilgstošas zemas temperatūras ietekmē.
- pasivēt Veidot aizsargkārtu (metāla priekšmetiem).
- komplicēt Veidot daudzveidīgāku, arī sarežģītāku.
- oderēt Veidot īpašu aizsargslāni, arī apmetumu (kā) iekšpusē.
- stīgāt Veidoties pavedienam līdzīgām daļēji sarecējušas līmveida vielas daļām.
- vērpties Veidoties, risināties (piemēram, par domu, sarunu).
- auduma pinums veids, kādā audi un šķēri audumā sapīti savā starpā; tas lielā mērā nosaka auduma struktūru, izskatu un īpašības; ir galvenie, atvasinātie, sīkrakstainie, komplicētie jeb sarežģītie un lielrakstainie auduma pinumi.
- kā pa taukiem veiksmīgi, bez jebkādām grūtībām, sarežģījumiem, ļoti viegli.
- īsvācelītes veisija veisiju suga ("Weissia brachycarpa"), Latvijā aizsargājama.
- strupzobu veisija veisiju suga ("Weissia controversa"), Latvijā aizsargājama.
- aizvēņots Vēja vai saules aizsargāts.
- rešetkas Vējluktura detaļa - stiepļu aizsargrežģis, ko uzliek stiklam.
- kufeja Vējmietiņu dzimtas ģints ("Cuphaea"), dekoratīvi augi ar maziem sarkaniem cauruļveida ziediem ar dzeltenu malu.
- musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā atkarā no gadalaika maina virzienu, ziemā tas ir galvenokārt no sauszemes uz okeānu, vasarā - pretēji.
- sausvējš vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu relatīvo gaisa mitrumu, lielu mitruma trūkumu; sauspūtis.
- edils Vēlēta amatpersona (viena no vairākām) Senajā Romā, kuras pārziņā bija sabiedriskās celtnes un tempļi, pilsētu apgāde ar pārtiku, sarīkojumu un svinību rīkošana, tīrības un kārtības uzturēšana pilsētās.
- mefistofelisks velnišķīgs, sātanisks, dēmonisks; sarkastisks.
- pasēja Vēlu iesēti vasaras graudaugi.
- serdahans Velvētas pagraba telpas Indijā, Irākā un Irānā, ko iekārto kā patvērumu no vasaras karstuma; serdabs 2.
- serdabs Velvētas pagraba telpas Indijā, Irākā un Irānā, ko iekārto kā patvērumu no vasaras karstuma.
- rudens vēlziede vēlziežu ģints suga (“Colchicum autumnale”), indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā savvaļā sastopama reti, aizsargājama; audzē kā krāšņumaugus
- pavasarnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Pavasari" iedzīvotāji.
- vasaras telpas veranda, balkons, terase, lodžija (paplašina dzīvokli vai veido atsevišķu vasaras sezonā izmantojamu telpu), arī vasarnīcas un dārza mājiņas.
- kalnu veronika veroniku suga ("Veronica montana"), Latvijā aizsargājama.
- gredzentinējs Vērpēju dzimtas tauriņš sarkanbrūni iedzeltenā krāsā, ar platu tumšāku svītru pār priekšspārniem.
- virzīt Vērst (piemēram, sarunu uz noteiktu tematu, jautājumu).
- risināt Vērst plašumā, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.).
- ritināt Vērst plašumā, turpināt, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.).
- risināties Vērsties plašumā, attīstīties (par sarunu, domu, tematu u. tml.).
- muleta Vēršu cīņu dalībnieka sarkanais lakats.
- Arkturs Vēršu Dzinēja α; sarkana milzu zvaigzne, trešā spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums 0,05; 102 reizes spožāka par Sauli.
- siena Vertikāla, samērā šaura aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni); mūris.
- žogs Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.
- sēta Vertikāls veidojums, parasti no dēļiem, kārtīm, stieplēm (kā) norobežošanai, arī aizsargāšanai.
- listings Vērtspapīru pielaidei biržā nepieciešamās informācijas saraksts.
- aptieka Veselības aizsardzības iestāde, kurā gatavo un izsniedz medikamentus.
- VAM Veselības aizsardzības ministrija.
- konvojēt Vest (kādu) konvoja (1) pavadībā, apsardzībā.
- konvojēt Vest (ko) konvoja (2) apsardzībā.
- Hambersaida Vēsturiska grāfiste Lielbritānijā ("Humberside"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, kā atsevišķa administratīva vienība pastāvēja no 1974. g. 1. aprīļa līdz 1996. g. 1. aprīlim, bet nosaukums saglabājies sarunvalodā un vairāku pašvaldības organizāvuju nosaukumos.
- Moldova Vēsturisks novāds Rumānijas austrumos, starp Austrumkarpatiem un Prutu, kur 1359. g. kopā ar Besarābiju un Bukovinu izveidoja Moldāvijas kņazisti.
- regesti Vēsturisku notikumu un dokumentu saraksts hronoloģiskā sakārtojumā.
- sarvis Vētījamais siets; sarve.
- sarvēt Vētīt (labību) ar sietu - sarvi.
- sarvot Vētīt; sarvēt.
- vibrotehnika Vibrāciju iegūšanas, izmantošanas, kontroles tehnika; arī tehnikas nozare, kas pētī un izstrādā metodes un līdzekļus vibrāciju iegūšanai, izmantošanai, kontrolei, kā arī aizsardzībai pret vibrācijām.
- arodģimnāzija Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā apgūst sevišķi sarežģītas profesijas un vidējo izglītību.
- sociālā mezosistēma vidēji liela sabiedriska sistēma ar ne pārāk sarežģītu struktūru.
- mezosistēma Vidēji liela un ne sevišķi sarežģītas struktūras sistēma.
- EPA Vides aizsardzības aģentūra ("Environment Protection Agency").
- VAF Vides aizsardzības fonds.
- VAK Vides aizsardzības klubs.
- VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
- Dabas aizsardzības pārvalde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas visā Latvijas teritorijā sekmē vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu, veic efektīvu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī realizē uzraudzību par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.
- videssaimniecība Vides apsaimniekošana un aizsardzība.
- pārkrūcis Vidū sarāvies tievs (no bada vai citu iemeslu dēļ).
- poliptiks Vidus laikos saraksts par zemes īpašumiem līdz ar iedzīvotajiem, ienākumiem, klaušām un nodevām.
- rumba Vidusamerikāņu cilmes ritmiski spraiga sarīkojumu deja 2/4 vai 4/4 taktsmērā.
- fjumāras Vidusjūras baseina upes, kas izveidojas tikai lietus periodā (ziemā, pavasarī) vai pēc spēcīgām lietusgāzēm, bet pārējā laikā tās ir sausas, ar oļiem un akmeņiem klātas gultnes.
- Medspa Vidusjūras vides aizsardzības stratēģija un rīcības plāns.
- Čufutkale Viduslaiku alu pilsēta Krimā, Bahčisarajas vēstures un arheoloģijas muzeja rezervāts, sāka veidoties X-XI gs., saglabājušās klintīs izcirstas alas, mošejas un nocietinājumu drupas, ielas, tatāru mauzolejs (XV gs.) u. c. būves.
- vizīrs Viduslaiku bruņu cepures nolaižamā un paceļamā daļa sejas aizsargāšanai.
- Danevirke Viduslaiku nocietinājumu mūri Šlezvigā dāņu seno dienvidu robežu aizsardzībai, tagadējā Vācijas teritorijā.
- donžons Viduslaiku pils galvenais sargtornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas.
- kastelas tipa pils viduslaiku pils, kuras apkārtmūra aizsargātajā pagalmā pa perimetru izvietotas dažādas nozīmes ēkas.
- befruā Viduslaiku piļu nocietinājumu galvenais aizsarga tornis.
- Lielais Kristaps viduslaiku Rīgā folklorizējies Sv. Kristofora (tiltu, pārcēlāju, plostnieku, nastu nesēju, mazo un neaizsargāto ļaužu patrona) tēls.
- pastorele Viduslaiku trubadūru lirikas žanrs - dzejolis, kurā risināta bruņinieku saruna ar gani vai gana un ganes saruna.
- Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu.
- negociators Vidutājs vai persona, kas vada sarunas.
- kurtnieks Vidzemē zviedru laikos muižas naktssargs.
- sauljums Viegla konstrukcija ar auduma pārsegumu, kas aizsargā no tieša saules starojuma.
- tingeltangels Viegla satura muzikāls uzvedums (piemēram, dziesmuspēle, operete); izprieca, sarīkojums ar banālu mūziku.
- siksniņkurpes Vieglas vasaras kurpes, kuru virsma veidota no siksniņām.
- šmuila Viegli saraudināms bērns.
- šmuilis Viegli saraudināms bērns.
- rēdenis viegli vīriešu svārki, ko valkāja vasarā.
- kā pa šņori viegli, bez sarežģījumiem, grūtībām; taisni.
- clairet Viegls, gaiši sarkans franču vīns.
- klarets Viegls, gaiši sarkans franču vīns.
- kefalīns Viela fosfatīdu grupā, vispirms izolēta no galvas smadzenēm; taukskābju un kolamīna fosfāta glicerīnesteris; atrodams arī nervu audos un olas dzeltenumā; paātrina asins sarecēšanu.
- aizsargviela Viela, kas aizsargā (no kā kaitīga).
- antitrombīns Viela, kas neitralizē trombīna darbību un kavē asins sarecēšanu.
- antitromboplastīns Viela, kas neitralizē tromboplastīnu un kavē asins sarecēšanu.
- korozijas inhibitors viela, kas palēnina vai pārtrauc metālu korozijas ķīmisko reakciju, un ir viens no efektīvākajiem aizsardzības līdzekļiem pret metāla daļu rūsēšanu; daži korozijas inhibitori metāla virsmu arī pasivē.
- aizsargviela Viela, kas pasargā (no kā organismam kaitīga).
- fiksatīvs Viela, kas pasargā mirušā audus no sairšanas.
- miecviela Viela, kas sarecina olbaltumvielas un ko izmanto, piemēram, jēlādu apstrādē, medicīnā.
- dakriagogs Viela, kas veicina asaru izvadīšanu.
- flegmatizatori Vielas metējlādiņos, kas aizsargā artilērijas ieroču stobra kanālu no nolietojuma (izdegšanas), kā arī pazemina sprāgstvielu un raķešu degvielas jutību pret ārēju iedarbību un palielina ķīmisko stabilitāti.
- koksnes ķīmiskie aizsarglīdzekļi vielas un produkti, kas ķīmiski aizsargā koksni no bioloģisko bojātāju iedarbības.
- keramīdi Vielas, kas ādu aizsargā no mitruma zuduma, stiprina saites starp ādas šūnām.
- hemolizīni Vielas, kas izraisa sarkano asinsķermenīšu sabrukšanu.
- konservanti vielas, kas noteiktos uzglabāšanas apstākļos pagarina pārtikas produktu uzglabāšanas laiku, aizsargājot no mikroorganismu izraisītas bojāšanās.
- gastroprotektori Vielas, kas pasargā kuņģa gļotādu no sālsskābes iedarbības (piemēram, sukralfats).
- glazētājvielas Vielas, ko izmanto produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgāku vai izveidotu aizsargslāni.
- monologs Viena cilvēka samērā ilga nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi).
- monologs Viena literāra tēla samērā gara nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi).
- lietotāja vārds viena no datoru sistēmu un tīkla aizsardzības formām, kas (parasti kopā ar paroli) ļauj autentificēt lietotāju.
- šifrēšanas tehnika PGP viena no izplatītākajām šifrēšanas tehnikām, ko izmanto ziņojumu aizsardzībai internetā, tās pamatā ir publiskā atslēgšifrēšana.
- vērene Viena no jāņogu sugām - Alpu vērene ("Ribes alpinum") - ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām; alpu jāņoga.
- buli Viena no lieltonnāžas virsūdens kuģu bortu zemūdens daļas prettorpēdu un pretmīnu konstruktīvās aizsardzības sistēmām, pussfēras veida pludlīnijas formas metāla pierīces, kas aizsedz kuģa korpusa zemūdens daļu.
- hermētisms Viena no modernās dzejas pazīmēm: apzināta atraušanās no realitātes, abstrahētu subjektīvu pārdzīvojumu atklāsme ar sarežģītiem tēliem, individuālām asociācijām.
- Cēsu rota viena no pirmajām Latvijas armijas vienībām, dibināta 1918. g. 8. decembrī Cēsīs uz Cēsu pašaizsardzības rotas bāzes, 1919. g. 5. janvārī iekļauta Latviešu atsevišķajā bataljonā, 1919. g. martā kļuva par Cēsu bataljonu.
- fuksīns Viena no pirmajām mākslīgi iegūtajām sarkanajām organiskajām krāsvielām.
- saragulaji Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
- sarambaji Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
- sarangami Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
- lauksardze Viena vai divas strēlnieku nodaļas, kas apsargā atpūtā novietota karaspēka apakšvienību, daļu.
- izvēlētā lauka aizsardzība viena vai vairāku īpaši izraudzītu lauku aizsardzību pārraidāmajā ziņojumā.
- orhideja Viendīgļlapju klases dzimta ("Orhidaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros, 700-800 ģintis, 20-40 tūkstoši sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 19 ģinšu, 32 sugas, 25 no tām Latvijā aizsargājamas.
- hipeastrs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Hippeastrum"), Latvijā telpaugs, ko vasarā var iznest laukā, savvaļā sastopams Dienvidamerikā, 60-70 sugu, ziedi lieli, plati, līdzīgi liliju ziediem, sarkani, rožaini, balti vai svītroti.
- lauka rācenis viengadīga kāpostu (krustziežu) dzimtas nezāle ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa") ar dzelteniem ziediem, skaujošām lapām, zilganu apsarmi, arī lopu rācenis, lopbarības rācenis jeb turnepsis.
- dārzeņpipars viengadīgā paprika ("Capsicum annuum"), nakteņu dzimtas suga, lakstaugs, siltumprasīgs dārzenis, garšaugs, augļi dzelteni, sarkani līdz melni.
- peļaste Viengadīgs dekoratīvs augs ar tumšsarkaniem ziediem zarainā vārpveida ziedkopā; kaķaste, amarants.
- redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ("Raphanus sativus") ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām.
- spilants Viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs "Spilanthes alevacea L.", saukts arī "Paragvajas krese", pa daļai lieto kā garšaugu, vairāk ārstniecībā, sēj lecektīs agri pavasarī, vēlāk izstāda.
- zīnijas Viengadīgs kurvjziežu dzimtas ziedaugs krāšņumam puķu dārzos, dēstus audzē agri pavasarī lecektīs, dobēs iestāda maija beigās.
- bamija Viengadīgs malvu dzimtas augs, ļoti siltumprasīgs, Latvijā audzē tikai iepriekš sagatavotu dēstu, ko izstāda pēc pavasara salnu izbeigšanās.
- ūdeņu biezlapīte vienīgā Latvijā konstatētā biezlapju dzimtas biezlapīšu ģints suga ("Tillaea aquatica syn. Crassula aquatica"), kas sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
- ziemas svertija vienīgā Latvijā sastopamā svertiju ģints suga ("Swertia perennis"), aizsargājama.
- Augu aizsardzības centrs vienīgā specializētā augu aizsardzības pētniecības iestāde Baltijā, dibināta 1913. g. kā Baltijas kultūraugu kaitēkļu stacija, 1914.-1918. g. Baltijas bioentomoloģiskā stacija, 1918.-1923. g. Bioentomoloģiskā stacija, 1923.-1930. g. Augu aizsardzības institūts, 1930.-1948. g. Latvijas Augu aizsardzības institūts, 1948.-1964. g. Baltijas augu aizsardzības stacija, 1964.-1991. g. Vissavienības Augu aizsardzības institūta Baltijas filiāle, tagadējais nosaukums kopš 1991. g.
- Vieniņa Vieniņa ezers - Asariņš Ģibuļu pagastā.
- medību tornis vienkārša vai sarežģītāka (ar slēgtu kabīni) celtne, kuras augstums ir atkarīgs no reljefa, apauguma un citiem faktoriem, kas iespaido dzīvnieku novērošanas redzamību.
- pamatpiegrieztne Vienkārša, pēc auguma mēriem konstruēta piegrieztne, no kuras var modelējot izveidot sarežģītākas piegrieztnes.
- triviālais datņu pārsūtīšanas protokols vienkāršota datņu pārsūtīšanas protokola versija, kurā aizsardzībai nav paredzēts izmantot paroli.
- izplatīšanas saraksts vienkāršots adresātu saraksta veids, kurā aizstājvārds ir piekārtots e-pasta adresātu sarakstam. Aizstājvārdam adresētais elektroniskā pasta ziņojums tiek nosūtīts katram sarakstā minētajam adresātam.
- haplodermatīts Vienkāršs ādas iekaisums, bez sarežģījumiem.
- asociācija Vienkāršu molekulu vai jonu apvienošanās sarežģītākās molekulās (vai jonos), nemainot vielu ķīmisko dabu.
- purvāja vienlape vienlapju suga ("Malaxis monophyllos"), Latvijā aizsargājama.
- vides taisnīgums vienlīdzīgas pieejas īstenošana vides resursu izmantošanā, vides aizsardzībā, kā arī tādu vides noteikumu izstrādāšanā un īstenošanā, kas nodrošina vienlīdzīgu pieeju neatkarīgi no cilvēku rases, kultūras, ienākumu līmeņa, izglītības un citām sociālajām atšķirībām.
- memorands Vienošanās formulējums (parasti diplomātiskās sarunās).
- Helsinku konvencija vienošanās par Baltijas jūras aizsardzību pret piesārņošanu no krasta un kuģiem, stājās spēkā 1980. g. parakstījušas visas Baltijas jūras valstis.
- izrunāt Vienoties (par ko), sarunāt.
- sist saujā vienoties par ko, salīgt, parasti spēcīgi sarokojoties.
- projektīvā identifikācija viens no agrīnajiem primitīvajiem psihes aizsardzības mehānismiem, kas ietver: 1) nepieņemamo jūtu, priekšstatu psiholoģisku izstumšanu, paralēli aktivizējoties arī citiem psihes aizsardzības mehānismiem; 2) neapzinātā psihiskā satura projicēšanu uz citu cilvēku; 3) neapzinātu identificēšanos ar projicēto materiālu.
- intervija viens no aptaujas pamatveidiem; tās pamatā ir mutiska (verbāla) sociālpsiholoģiska mijiedarbība (mērķtiecīgs dialogs) starp intervētāju un intervēto, pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
- viroterapija Viens no bioterapijas veidiem, imūnaizsardzības mehānismu aktivēšanas metode, izmantojot onkotropus vīrusus.
- drāma Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un lirikai), kam raksturīgi daiļdarbi, kuri rakstīti personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma.
- pretraķešu komplekss viens no galvenajiem pretraķešu aizsardzības sistēmas elementiem, kurā ietilpst pretinieka raķešu iznīcināšanas līdzekļi ar nesējraķetēm, starta iekārtas, radiolokācijas stacijas, komandpunkts.
- reāllaika tērzēšana viens no interneta lietojumiem, kas izmantojot datora tastatūru, dod iespēju īstenot sarunu dialoga režīmā.
- paramiozinogēns Viens no muskuļu plazmas proteīniem, sarecē 47 Celsija grādu temperatūrā.
- božolē Viens no pasaulē pazīstamākajiem sarkanvīniem, ko parasti gatavo no vīnogām Božolē apvidū Francijas austrumu daļā Ronas departamentā.
- antocianīns Viens no pigmentiem, kuri atrodami augos glikozīdu veidā, radnieciski flavoniem un katehīniem; nesatur slāpekli; noteic augļu un ziedu sarkano, zilo un violeto krāsu; pārtikas piedeva E163.
- normoblasti Viens no sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu) veidiem; atšķirībā no nobriedušiem eritrocītiem normoblastiem ir kodoli.
- lizosoma Viens no sīkajiem graudiņiem citoplazmā, kas saredzami elektronmikroskopā; satur dažādus enzīmus, gk. hidrolītiskos.
- Višnu Viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem (līdzās Brahmam un Šivam); dievu trīsvienībā Višnu ir dabas personificējums, dievs sargs.
- atmosfēras gaisa aizsardzība viens no vides aizsardzības veidiem, kas paredz aizsardzību pret atmosfēras gaisa piesārņošanu ar cilvēkam kaitīgām ķīmiskām vielāmun putekļiem, kā arī pret radiāciju un troksni, pārmērīgu sasilšanu.
- apsardze Viens vai vairāki cilvēki, kam uzdots apsargāt (kādu objektu); neliela karavīru grupa, kas apsargā (kādu objektu).
- apsargpostenis Viens vai vairāki cilvēki, kas (ko) apsargā.
- postenis Viens vai vairāki cilvēki, kas (ko) novēro vai apsargā.
- radiolārija vienšūņu sarkodīnu klases apakšklase ("Radiolaria"), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots kramains skelets un pavedienveida pseidopodijas; šīs apakšklases dzīvnieki, mikroskopiski jūras planktona organismi, sastopami galvenokārt siltajās jūrās.
- foraminīfera Vienšūņu sarkodīnu klases sakņkāju apakšklases kārta ("Foraminifera"), ūdensdzīvnieki, vienšūnas organismi, kuru ķermeni apņem čaula mīt tikai sāļās jūrās, Latvijā to čaulas atrodamas nogulumiežos.
- actinosphaerium Vienšūņu tipa sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases ģints.
- sarkodīnvicaiņi Vienšūņu tips ("Sarcodinomorpha"), brīvi dzīvojoši vai parazītiski vienšūņi, kuru kustību organoīdi ir mānkājiņas vai vicas, iedala 2 klasēs - sarkodīnās un vicaiņos.
- vasaraudzis Vienu gadu, vienu vasaru vecs mājdzīvnieks.
- vienvasar Vienu vasaru, kādu vasaru.
- kalomels vienvērtīgā dzīvsudraba hlorīds Hg~2~Cl~2~; to lieto medicīnā par caurejas un žults izdalīšanās līdzekli; kosmētikā izmanto kā balinātāju, vasarraibumus balinošā krēmā, var būt teratogēns, var izraisīt saindēšanos ar dzīvsudrabu.
- osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
- patvere Vieta, kas ir aizsargāta pret (kā, parasti dabas parādību) nevēlamu iedarbību.
- glema Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur dibenā nostājas dūņas.
- gluma Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur dibenā nostājas dūņas.
- gleme Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur nostājas dūņas.
- gļema Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur sakrājas dūņas.
- apsargpostenis Vieta, no kuras (ko) apsargā.
- postenis Vieta, no kuras (ko) novēro vai apsargā.
- patvērums Vieta, telpa, kurā var noslēpties un pasargāties (no kā); stāvoklis, apstākļu kopums, kad ir iespējams noslēpties un pasargāties (no kā).
- vijene Vijeņziežu ģints ar tumšsarkaniem, īskātainiem ziediem kuplā vārpā.
- trauslā vijzobīte vijobīšu suga ("Tortella fragilis"), Latvijā aizsargājama.
- nokarenā vijzobīte vijobīšu suga ("Tortella inclinata"), Latvijā aizsargājama.
- sprogainā vijzobīte vijobīšu suga ("Tortella tortuosa"), Latvijā aizsargājama.
- augstā vijolīte vijolīšu suga ("Viola elatior"), Latvijā aizsargājama.
- dumbrāju vijolīte vijolīšu suga ("Viola stagnina syn. Viola persicifolia"), Latvijā aizsargājama.
- dūkstu vijolīte vijolīšu suga ("Viola uliginosa"), Latvijā aizsargājama.
- trauslā vijzobe vijzobu suga ("Tortula fragilis"), Latvijā aizsargājama.
- platlapu vijzobe vijzobu suga ("Tortula latifolia"), Latvijā aizsargājama.
- mēlītes vijzobe vijzobu suga ("Tortula lingulata"), Latvijā aizsargājama.
- Vikmestes grava Vikmestes upītes dziļā ieleja Gaujas labajā stāvkrastā, Siguldā, 4 m augsts dzeltenīgi sarkanu smilšakmeņu atsegums un daži nelieli atsegumi.
- ievilināt Vilinot iesaistīt (piemēram, sarunā, kādā pasākumā).
- baltērkšķis Vilkābele ("Crataegus") - neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar baltiem ziediem un sarkaniem vai melniem (reti dzelteniem) augļiem.
- Lindmaņa vilkābele vilkābeļu ģints suga ("Crataegus lindmanii syn. Crataegus calycina"), Latvijā sastopama ļoti reti, tikai Kurzemē, aizsargājama.
- divirbuļu vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus laevigata syn. Crataegus oxyacantha"), Latvijā aizsargājama.
- šķībkausa vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus plagiosepala"), Latvijā aizsargājama.
- pelekšņi vilnai līdzīga kārta, kas rodas jaunam nolobītam kokam vasaras saulē un lietū no grebzdiem.
- sarzis Vilnas audums atlasa sējumā, ko lieto mēbeļu pārvelkamiem, drēbju kurpēm u. tml.; saržs.
- šabraks Vilnas audums, samta vai ādas izrotāta sega, ko lieto seglu apsegšanai, lai pasargātu tos, kā arī tiem piestiprinātos saiņus no mitruma, putekļiem u. tml.
- aplauzties Vilties, būt sarūgtinātam.
- Karši stepe viļņots līdzenums Uzbekistānā, pazeminās (no 500 m līdz 200 m) rietumu virzienā — no Zeravšanas un Hisaras grēdas paugurainajiem atzariem līdz Sundukli smiltājiem.
- burgundietis Vīna (gk. sarkanvīna) šķirne, šās šķirnes vīns.
- sārtvīni Vīna šķirnes, ko gatavo tāpat kā sarkanvīnus, tikai vīnogu mizas atdala no sulas agrākā raudzēšanas stadijā.
- lēcveida vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Helicigona lapicida"), Latvijā aizsargājams.
- liellūpas vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Isognomostoma isognomostoma"), Latvijā aizsargājama.
- mežvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Parthenocissus"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs, 15 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma.
- viņuvasar Viņvasar.
- sarkanviolets Violets ar sarkanu nokrāsu.
- purpurviolets Violets ar tumšsarkanu nokrāsu.
- lilā Violets, iesarkani zils, mēļš.
- Lēzela vīrcele vīrceļu suga ("Linaria loeselii"), Latvijā aizsargājama.
- čemberlens Vīriešu lietussarga paveids.
- boznieks Vīrs ar bozi; naktssargs.
- segborts Virs klāja izveidota kokpita apmale, kas kokpitā sēdošos pasargā no klāja ūdens.
- spārdeks Virsbūves klājs - kuģa augšējais klājs virs galvenā klāja; pasargā kravu no viļņiem.
- virsniekvietnieks Virsdienesta instruktoru (augstākā) dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsmežasargs Virsmežsargs.
- komandors Virsnieka dienesta pakāpe dažu valstu flotē, atbilst pulkvedim pārējos aizsardzības spēkos.
- komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par garnizona sardžu dienesta pareizu izpildi un karavīru disciplīnas ievērošanu sabiedriskās vietās.
- kazemāts Virszemes vai pazemes nocietinājums, kas pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam; pazemes telpa aizstāvēšanās nocietinājumā, kura pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam.
- pabalte Viršziežiem piederīgs purvāju augs, iegareni blietējādām, pat līnijveidīgām lapām ar ierotītu apmali, izcilu dzīslojumu un zilganbaltu apakšpusi, gariem kātiem gaišsarkaniem ziediem - galotnes čemuros.
- kliedēšana Virves vai troses aptīšana ar buru audekla līni, lai pasargātu tās no bojāšanās un atiršanas.
- apdūmot Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu.
- biezlapu virza virzu suga ("Stellaria crassifolia"), Latvijā aizsargājama.
- iekšzemes kopprodukts visa preču un pakalpojumu vērtība, kas valstī tiek saražoti noteiktā laika periodā, parasti gada laikā.
- izrūsēt Viscaur sarūsēt (parasti no iekšpuses).
- princeps Viscienījamākais senators Senajā Romā, kura vārds bija pirmais senatoru sarakstā; tas nozīmēja vispāratzītu pilsoni valstī, tādu, kas pārējo vidū izcēlās ar savu autoritāti, bet faktiski bija valdnieks.
- nagla Visinteresantākā, arī vislabākā (piemēram, izrādes, sarīkojuma, teksta) daļa.
- spriedelējums Vispārīga, nenoteikta, parasti vāji pamatota, doma, izteikums (par ko), to kopums; liekvārdīga, bezsaturīga runa, saruna (par ko).
- asarainība Vispārināta īpašība --> asarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asarainums Vispārināta īpašība --> asarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iesarkanums Vispārināta īpašība --> iesarkans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiesardzība Vispārināta īpašība --> nepiesardzīgs.
- pavasarīgums Vispārināta īpašība --> pavasarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piesardzība Vispārināta īpašība --> piesardzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sarežģītība vispārināta īpašība --> sarežģīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sarežģītība vispārināta īpašība --> sarežģīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sarežģītums Vispārināta īpašība --> sarežģīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sarkanīgums Vispārināta īpašība --> sarkanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sarkanums Vispārināta īpašība --> sarkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sarkanas krāsas laukums.
- sarkastiskums Vispārināta īpašība --> sarkastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vasarīgums Vispārināta īpašība --> vasarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- VVAO Vispasaules veselības aizsardzības organizācija.
- VAAI Vissavienības Augu aizsardzības /zinātniskās pētniecības/ institūts.
- vēdas Vissenākie indiešu literatūras teksti, kas sarakstīti sanskritā (sākot no 15. gs. p. m. ē.), hinduisma svētās grāmatas.
- paipala vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Coturnix coturnix", senāk "Tetrao coturnix", arī "Ortygion coturnix"), neliels dzeltenīgi brūns vai raibs vistveidīgo kārtas putns, Latvijā aizsargājams; audzē olu un gaļas ieguvei; puspelēda; putpelava.
- laukirbe Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Perdix perdix"), putns ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu un rūsgani sarkanu asti, Latvijā aizsargājams, sastopams samērā reti.
- cauru dienu (nedēļu, mēnesi, gadu, vasaru, ziemu u. tml.) visu dienu (nedēļu, mēnesi, gadu, vasaru, ziemu u. tml.).
- kontu plāns visu tekošās grāmatvedības kontu sistematizēts saraksts, kas šifrēts noteiktā kārtībā.
- slēgtais Visuma modelis Visuma modelis, pēc kura telpas tilpums, ko aizņem Visums, ir galīgs, kaut gan pati telpa ir neierobežota, telplaika liekums ir pozitīvs; ar laiku Visuma izplešanos nomaina saraušanās līdz sākumstāvoklim, pēc kura iespējama atkārtota izplešanās.
- Jaštas Visvecākā Avestas grāmata, kurā snigti zoroastrisma galvenie reliģiskie uzskati, kā arī aprakstītas kulta ceremonijas, aizsardzība pret ļauniem gariem, lāstu formulas, grēku nožēlošanas veidi utt.
- ciānkobalamīns Vitamīns B~12~, tumšsarkani, ūdenī šķīstoši kristāli; atrodas aknās, nierēs, zivīs, pienā (augos nav); organismā veido eritrocītus, tā trūkums izraisa anēmiju; kobalamīns.
- bongo antilope vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā.
- mellenāju kārkls vītolu suga ("Salix myrilloides"), Latvijā aizsargājama.
- divkrāsu kārkls vītolu suga ("Salix phylcifolia syn. Salix bicolor"), Latvijā aizsargājama.
- meža vizbulis vizbuļu suga ("Anemone sylvestris"), Latvijā aizsargājama, audzē arī kā krāšņumaugu.
- ievizēties Vizot parādīties (acīs) - par asarām.
- Ras Algethi vizuāla dubultzvaigzne Herkulesa zvaigznājā (α), kuras spožākais komponents ir sarkanais milzis ar neregulāru spožuma maiņu, atrodas 382 ly attālumā, zvaigžņlielums 3, tā virsas temperatūra ir tikai 2700 °C.
- Userovas ezers Vusars Audriņu pagastā.
- Aizezers Vusars, ezers Audriņu pagastā.
- Jūseris Vusars, ezers Audriņu pagastā.
- Usaru ezers Vusars, ezers Audriņu pagastā.
- Vuseru ezers Vusars, ezers Audriņu pagastā.
- zakss Zagss - dzimtsarakstu birojs.
- avenāju pumpuru kode zāģkožu dzimtas suga ("Incurvaria rubiella"), kuras kāpuri vasarā alo aveņu ziedgultnes, bet rudenī un pēc ziemošanas (pavasarī) - dzinumus.
- antiseptizēšana Zāģmateriālu virsmas sekla piesūcināšana ar indīgu ķimikāliju šķīdumiem, kas īslaicīgi (4-6 nedēļas) pasargā zāģmateriālus no zilēšanas un pelēšanas.
- iezaigoties Zaigojot parādīties (acīs) - par asarām.
- benekena zaķauza zaķauzu suga ("Bromopsis benekenii syn. Bromopsis ramosa subsp. benekenii"), Latvijā aizsargājama.
- baltais zaķis zaķu dzimtas suga ("Lepus timidus"), vidēji liels zīdītājs, ķermeņa garums 45-65 cm, masa 3-4 kg, apmatojums garš, mīksts, vasarā mugurpuse un sāni rūsganbrūni, pavēdere gaiša, ziemā viss apmatnojums balts, ausis 8-10 cm garas, ar melniem galiem.
- svinaugi Zālējāda kopziedlapju divdīglapju augu dzimta, šaurām apakšrozetes lapām, rožsārtiem vai purpursarkaniem ziediem, sausām vīkallapām; plumbaginaceae.
- gludenā čūska zalkšu dzimtas suga ("Coronella austriaca"), neindīga brūngana čūska ar gludām zvīņām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama; oldzīvdzemdētāja — mazuļi izšķiļas olu dēšanas brīdī; tie (parasti 4—8) piedzimst augusta 2. pusē.
- parastā zalktene zalkteņu suga ("Daphne mezereum"), Latvijā sastopama brīvā dabā, aizsargājama.
- Setaria viridis zaļā sarene.
- lagerheimijas Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Lagerheimia"), elipsveida līdz lodveida vienšūnas zaļaļģes ar nedaudziem sariņiem šūnu galos, retāk vidusdaļā, >10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, kas mīt gk. stāvošu ūdeņu planktonā.
- mazā zaļvālīte zaļvālīšu suga ("Poterium sanguisorba"), Latvijā aizsargājama.
- zapona Zapona laka - celuloīda šķīdinājums amilacetātā un acetonā, izturīga laka iespieddarbu aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi.
- dzeļšūnas Zarndobumaiņu šūnas, kas veic aizsargāšanās vai uzbrukšanas funkcijas.
- anomija Zaudēta vai traucēta spēja nosaukt priekšmetus vai atrast sarunā nepieciešamos vārdus.
- nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini.
- Phaeolepiota aurea zeltainā brūnsardzene.
- zelta brūnsardzene zeltainā brūnsardzene.
- zelta karūsa zeltainā karūsa un tās kultūršķirnes, arī, piemēram, zeltaini sarkanas, baltas vai melnas krāsas karūsa.
- Sebastus marinus zeltainais asaris.
- sarkanzelta Zeltains ar sarkanu nokrāsu; sarkanzeltains.
- sarkanzeltains Zeltains ar sarkanu nokrāsu.
- Russula sardonia zeltasaru bērzlape.
- Sibīrijas zeltauzīte zeltauzīšu suga ("Trisetum sibiricum"), Latvijā aizsargājama.
- krāsu zeltlape zeltlapju suga ("Serratula tinctoria"), Latvijā aizsargājama.
- iesārtā zeltstarīte zeltstarīšu ģints suga (“Gagea erubescens”), līdz 15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar olveida sīpolu brūnā apvalkā; Latvijā aizsargājama
- zeltvilnas Zeltvilnas aunāda - grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis.
- lunka Zema pļava, kas pavasaros applūst.
- Sarcococca humilis zemā sarkokoka.
- Tjuļeņija Zema, smilšaina sala Kaspijas jūras ziemeļrietumu daļā, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~5 km, platums - līdz 2 km, zveja (vasarā), roņu medības (ziemā).
- sārtaļģe Zemāko augu nodalījums ("Rhodophyta"), vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida, krūmveida, plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā, zilganā krāsā, 2 klases, \~3800 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga, no tām saldūdeņos - 27 sugas.
- miksīna Zemāko mugurkaulnieku apaļmutnieku klases apakšklase ("Myxini"), bāli sarkanīgs nēģim līdzīgs apaļmutnieks, garums - līdz 50 cm, ap sūcējmuti izvietoti četri taustekļu pāri, paretam sastopama Barenca jūrā, Latvijā nav konstatēta.
- katodaizsardzība Zemē izvietotu metālkonstrukciju aizsardzība pret klaidstrāvu izraisītu koroziju, izmantojot aizsargājamo konstrukciju par katodu neatkarīgā kontūrā.
- ainavapvalks Zemes apvalks, kas aptver augšējo litosfēru, apakšējo atmosfēras slāni, hidrosfēru un biosfēru; tajā ir izveidojušies dažāda lieluma un sarežģītības dabas kompleksi, un tajā darbojas cilvēks.
- ķīlāšanas tiesība zemes gabala īpašnieka vai viņa vietnieka (lietotāja, nomnieka, pārvaldnieka) darbība pašaizsardzības nolūkos pret nodarījumu vai iespējamiem zaudējumiem.
- precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules, kā arī planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu (attiecīgi lunisolārā precesija un planetārā precesija); precesijas dēļ Zemes rotācijas ass apmēram 25 700 gadu laikā apraksta ap ekliptikas poliem gandrīz konisku virsmu, kuras sfēriskais rādiuss ir apmēram 23,5°; precesijas rezultātā pavasara punkts pārvietojas par 50,4" gadā un mainās debess spīdekļu ekvatoriālās koordinātas.
- zemsargi Zemes sargi.
- krūšsega Zemes uzbērums no kājnieku ierakuma uz pretinieka pusi, kas kopā ar ierakuma grāvja priekšējo nogāzi aizsarga strēlnieku no pretinieka lodēm.
- aerofotogrāfija Zemes virsmas un atmosfēras slāņu fotografēšana no lidojoša objekta (gaisakuģa, pavadoņa u. c.); izmanto topogrāfijā, ģeogrāfisko karšu un apkārtnes (apvidus) plānu izgatavošanā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, ģeoloģijā, aerofotoizlūkošanā u. c. zinātniskās un tehniskās izpētes nozarēs.
- landesvērs Zemessardze, ko 1918 XI gk. no vācbaltiešiem izveidoja ar vācu okupācijas armijas pavēlniecības atbalstu, pastāvēja līdz 1.06.1920.
- landesvērs Zemessardze, ko organizēja Prūsijas apgabali cīņā ar Napoleonu I.
- ZS Zemessardze.
- zemessargs Zemessardzes (1) karavīrs.
- zemessargs Zemessardzes (2) karavīrs.
- jaunsardze Zemessardzes jaunatnes organizācija.
- kiberzemessargs Zemessardzes speciālās kiberaizsardzības vienības dalībnieks.
- zemīši Zemessargi.
- milicis Zemessargs (dažās valstīs).
- landwehr Zemessargu nosaukums Vācijā, Baltijā - landesvērs.
- smaržīgā zemessomenīte zemessomenīšu suga ("Geocalyx graveolens"), kas ir reta un aizsargājama.
- Hadriāna zemestauki zemestauku suga ("Phallus hadriani"), Latvijā aizsargājama.
- milzu skropstzvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas skropstzvaigžņu ģints sēņu suga ("Trichaster melanocephalus"), Latvijā sastopama ļoti reti lapkoku mežos, aizsargājama.
- sīkā zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum minimum"), Latvijā sastopama reti skujkoku un jauktos mežos, augļķermenis līdz 3,5 cm diametrā, saprofīts, aizsargājama.
- aizsargtrose Zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem.
- laterīts Zemjains, ķieģeļsarkans iezis, kas sastāv galvenokārt no alumīnija un dzelzs oksīdiem un oksīdu hidrātiem; veidojas dziļas iežu ķīmiskas dēdēšanas procesā.
- veterinārdepartaments Zemkopības ministrijas struktūrvienība, kas pārzina mājkustoņu un mājputnu, bišu un zivju veselības aizsardzību, gaļas, piena, to produktu un visu pārējo animālo uzturvielu un dzīvnieku jēlvielu veterinārsanitāro uzraudzību.
- iezibēties Zibot parādīties (acīs) - par asarām.
- sarkanzīds zīda audums sarkanā krāsā.
- papīrkoks Zīdkoku dzimtas ģints neliels vasarzaļš koks, lapas staraini dalītas ar asiem matiņiem; subtropos un tropos, no lūksnes Ķīnā un Japānā jau vairāk nekā 2000 g. iegūst smalkšķiedras papīru.
- ešinante Ziedagu ģints ("Aeschynanthus"), kas cēlusies no Dienvidaustrumu Āzijas, ložņīgs mūžzaļš epifīts, ziedi sarkani, ar zaļgandzeltenu kausu.
- aizsargziede Ziede, kas pasargā no apkārtējās vides iedarbības.
- galviņa Ziedkopa, kurā uz sarukušas ass cieši cits pie cita ir sēdoši vai gandrīz sēdoši ziedi.
- ziedons Ziedonis - pavasara laiks, kad zied koki, krūmi un puķes.
- siena drudzis ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kurai raksturīgas iesnas, lēkmjveida šķavas, asarošana, konjunktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, arī paaugstināta temperatūra; nātrene.
- safrāna pepiņš ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem koniskiem vai olveida dzeltensarkaniem aromātiskiem augļiem; šīs šķirnes ābeļu auglis.
- indors Ziemas treniņu trase angārā tiem sporta veidiem, kuri parasti notiek brīvā dabā vasaras sezonā.
- trīs lielie baznīcas svētki Ziemassvētki, Lieldienas un Vasarsvētki.
- pēdējdiena Ziemassvētku, Lieldienu vai Vasarsvētku pēdējā (trešā) diena; pēdēdiena.
- pēdēdiena Ziemassvētku, Lieldienu vai Vasarsvētku pēdējā (trešā) diena; pēdējdiena.
- vidējā ziemciete ziemciešu suga ("Pyrola media"), Latvijā aizsargājama.
- hopi Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, kas pazīstama kā tradicionālās indiāņu reliģijas galvenā sargātāja un sludinātāja, dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- ziemeļpasāti Ziemeļpasātu straume - pasaules okeāna virsas pasātu straumju sistēmas ziemeļu puslodē, plūst austrumu-rietumu virzienā 1-2 km/h, Klusajā okeānā visu gadu, Atlantijas okeānā tikai vasarās, Indijas okeānā sakarā ar musonu vējiem ziemeļpasātu straumes neveidojas.
- Pleskavas hronikas ziemeļrietumu Krievijas viduslaiku vēstures avots, ir 13 hronikas, kas sarakstītas 14.-17. gs. un aptver laiku no 9. gs., 3. hronikā ir ziņas par Baltijas tautām un Pleskavas cīņām ar Livoniju un Lietuvu.
- Fāfnirs Ziemeļu tautu mitoloģijā - pūķis, pārvērsts par milzi, kurš sargā zelta lādi un kuru nonāvē Sīgurds Fāfnirkāvis.
- Vēža trops Ziemeļu tropu loks - ziemeļu puslodes paralēle 23°27', uz kuras vasaras saulgriežos Saule atrodas zenītā.
- klabautermans Ziemeļvācu un holandiešu matrožu māņticībā kuģa gars ar sarkanu galvu un baltu bārdu, kas dažādi kalpo kuģim, bet atstāj to, tiklīdz tam draud briesmas.
- aukstā krāsa zilā krāsa; zaļā un violetā krāsa var būt silta vai auksta atkarībā no tā, vai tajā pārsvarā ir zilais vai attiecīgi dzeltenais vai sarkanais tonis.
- lakmuss Zila krāsviela, kuru satur daži augi; skābā vidē krāsojas sarkana, bet bāziskā vidē - zila, izmanto laboratorijās par indikatoru.
- aditīvās primārās krāsas zilā, zaļā un sarkanā krāsa.
- tunzivs Zilais tuncis - liela asarveidīgo kārtas suga, zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
- brūnvālīšu zilenītis zilenīšu suga ("Maculinea teleius"), Latvijā aizsargājama.
- esparsešu zilenītis zilenīšu suga ("Polyommatus damon syn. Agrodiaetus damon"), Latvijā aizsargājama, sastopama ļoti reti.
- pernētija Zileņu dzimtas ģints ("Pernettya"), vasarzaļi krūmi, ziedi balti neievērojami, dažām šķirnēm arī rozā vai sarkani.
- Setaria glauca zilganā sarene.
- Setaria pumila zilganās sarenes "Setaria glauca" nosaukuma sinonīms.
- krezofuksīns Zilpelēks pulveris, krāsviela histoloģijā; ūdens šķīdumā tas ir sarkans, spirtā - zils.
- jūrmalas zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium maritimum"), Latvijā aizsargājama.
- sarkanzils Zils ar sarkanu nokrāsu.
- smiltājsisenis Zilspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Sphingonotus coerulans"), Latvijā aizsargājama.
- balts karogs zīme (balts auduma gabals) par priekšlikumu frontē vest sarunas par militāru operāciju pārtraukšanu
- lietulēnkrusts Zīme, ko veido divi trīsstūri, kuri savstarpēji krustojas un kas (māņticīgo uztverē) spēj pasargāt no lietuvēna.
- lietuvēnkrusts Zīme, ko veido divi trīsstūri, kuri savstarpēji krustojas un kas (māņticīgo uztverē) spēj pasargāt no lietuvēna.
- vētras signāli zīmes vētras brīdinājumu stacijas signālmastā, kas dienā ir dažādas ģeometriskas figūras melnā krāsā, naktī - baltas un sarkanas ugunis.
- sozoloģija Zinātne par dabas aizsardzību.
- fortifikācija Zinātne par karaspēka pozīciju nocietināšanu un aizsargbūvju celtniecību.
- imunoloģija Zinātne, kurā pēta aizsargreakcijas, kas nodrošina cilvēka un dzīvnieku organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām.
- hidroinženierzinātne Zinātnes nozare, kas veic ūdeņos notiekošo bioloģisko, ķīmisko un fizikālo procesu analīzi, izstrādā inženiertehniskos paņēmienus un metodes ūdeņu izmantošanai un aizsardzībai.
- ekonomiskā kibernētika zinātnes virziens, kas atbilstoši kibernētikas vispārējiem principiem pētī ekonomiku kā sarežģītu sistēmu un izzina ekonomikas mērķtiecīgas vadības teorijas, metodes un līdzekļus.
- environika zinātniski tehnisko zinību komplekss par apkārtējās vides ietekmi uz cilvēku un aizsardzības paņēmieniem no tās.
- patentzinības Zinātņu nozare, kas pētī (piemēram, informatīvos, juridiskos, ekonomiskos, psiholoģiskos) darbību aspektus, kuri ir saistīti ar izgudrojumu, kā arī ar cita veida rūpniecisko īpašumu tiesisko aizsardzību.
- ziņojuma autentificēšana ziņojuma identitātes pārbaude; ziņojumu autentificē, lai aizsargātos no tā tīšas vai netīšas sagrozīšanas pārraides laikā.
- termoizlūkošana Ziņu par pretinieka objektiem (mērķiem) iegūšana pēc to siltuma (infrasarkanā) starojuma, izmantojot speciālas ierīces - termolokatorus.
- purva zirdzene zirdzeņu suga ("Angelica palustris"), kas Latvijā ir freta un aizsargājama; purva mātsakne.
- ruds Zirga apmatojuma krāsa, ko veido brūnas krāsas segmati un jebkuras nokrāsas brūni aizsargmati.
- bērs zirga apmatojuma krāsa, kuru veido brūnas krāsas segmati un melnas krāsas aizsargmati.
- dūkans zirga apmatojuma krāsa, kuru veido melni segmati ar pelēcīgu vai rūsganu nokrāsu galotnēs un melnas krāsas aizsargmati.
- naris Zirga piesis, t. i. kāju pakaļpusē pēdējais augstumiņš virspus naga, kas apaudzis pagariem sariem.
- nosukas Zirga vilna, kuru ar sukām nokasa pavasarī.
- habronematoze Zirgu helmintoze, kuras kāpurus pārnēsā mušas, veido audzējus zirga (arī mūļa vai ēzeļa) kuņģī, kā arī vasarā ādas vātīs.
- miksine Zivju dzimta apaļmutaino klasē ("Myxinidae"), ar cilindriski apaļu ķermeni, kam vertikāla spuras kroka pakaļgalā, apaļu muti, sarukušām, zem ādas slēptām acīm, ar vienkāršāk veidotu dzirdes orgānu, bez mazajām galvas smadzenēm.
- arguloze Zivju helmintozes veids, vēžveida parazīta "Argulus foliaceus" ierosināta zivju slimība, slimo karpu dzimtas zivis, visbiežāk vasarā, konstatēta arī asaru un zandartu mazsveida nobeigšanās.
- jūraskarūsa Zivju kārtas asaru virsdzimtas jūras karūsu dzimtas ģints ("Sparus").
- acerina Zivju klases asaru dzimtas ģints "Gymnocephalus" nosaukuma sinonīms.
- tūbīte Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Ammodutidae"), jūras zivs ar tievu, garu ķermeni un bez žaunu atverēm, 3 ģintis, 10 sugas, Baltijas jūrā Latvijas piekrastē konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- jūrasgrundulis Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Gobiidae"), neliela zivs ar kailu vai zvīņām klātu slaidu ķermeni, saaugušām vēdera spurām, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijā Baltijas jūras piekrastē konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
- lentzivs Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Lumpenidae"), 6 ģintis, 10 sugu, Baltijas jūrā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- asaris Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Percidae"), saldūdens un puscaurceļotājas zivis, kas mīt ziemeļu puslodes ūdeņos, 12 ģintis, >160 sugu, Latvijā 3 ģintis, 3 sugas.
- makrele Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Scombridae"), pelaģiskas jūras zivis ar vārpstveidīgu ķermeni, konisku galvu un smailu purnu, 15 ģinšu, >50 sugu.
- lucītis Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Zoarcidae"), \~50 ģinšu, \~200 sugu.
- gobiusculus Zivju klases asarveidīgo kārtas jūrasgrunduļu dzimtas ģints.
- ammodytidae Zivju klases asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimta.
- ammodytes Zivju klases asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas ģints.
- ločzivs Zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas stavridu dzimtas suga ("Naucrates ductor"), garums - līdz 60 cm, seko gk. haizivīm un zāģzivīm un pārtiek no to laupījuma paliekām, labprāt uzturas kuģu tuvumā, visās siltajās jūrās.
- graba Zivs, bute, arī āte, liesa pavasara bute.
- meteoroloģiskais ZMP ZMP Zemes mākoņu segas un infrasarkanā starojuma novērojumiem no kosmosa ar nolūku iegūt meteoroloģiskos datus laikapstākļu prognožu veidošanai.
- zāģenes Zobenāju dzimtas augu ģints, ar nekārtniem, gandrīz divlūpainiem, sarkaniem ziediem viensānu ķekaros.
- alkšņu zobiņbeka zobiņbeku ģints suga ("Gyrodon lividus"), aizsargājama sēne ar salmdzeltenu vai pelēku cepurīti, līdz 10 cm diametrā, Latvijā reti sastopama, aizsargājama.
- kape zobu kape - speciāla stomatoloģiska konstrukcija, kas domāta zobu kronīšu aizsardzībai (gan parasto, gan uz implantiem esošo) no dažādām fiziskām iedarbībām.
- Jaunava zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Virgo", saīsinājums "Vir"), tajā atrodas rudens punkts, spožākās zvaigznes - Spika, Porrima un Vindemiatrikse; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- dakriocistorinotomija Zondes ievadīšana deguna dobumā caur asaru maisu.
- gahambari Zoroastrismā sešas svētas dienas, kuru obligātu svinēšanu noteic Zaratustra: pavasara vidus, vasaras vidus, graudaugu novākšanas svētki, lopu atgriešanās no ganībām, ziemas vidus un labo garu pacienāšanas diena.
- Avesta Zoroastrisma svēto rakstu krājums, sarakstīts avestas valodā 9.-3. gs. pirms mūsu ēras, tā vecāko daļu piedēvē Zaratustram (Zoroastram).
- Zuju ezers Zuju ezers - atrodas Asares pagastā, platība - 16,0 ha, dziļums - līdz 8,2 m; Zujas ezers; Zūjas ezers.
- Šeats zvaigzne Pegaza zvaigznājā (β), sarkanais milzis un neregulāra maiņzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,1-3,0.
- Etamins zvaigzne Pūķa zvaigzājā (γ), sarkanais milzis, vizuālais zvaigžņlielums 2,22.
- Mira zvaigzne Valzivs zvaigznājā (o), pirmā zināmā maiņzvaigzne, tās vizuālais zvaigžņlielums mainās no 2 līdz 10,1, mainīguma periods vidēji 331,5 dienas, pulsējoša, sarkana milzu zvaigzne, attālums 250 ly.
- zvaigznes krāsa zvaigznes izstarotās gaismas vizuālais raksturlielums, kas atkarīgs no zvaigznes temperatūras; zvaigznes temperatūrai pieaugot, tās krāsa mainās no sarkanas līdz oranžai, dzeltenai, baltai, zilganai.
- lielā zvaigznīte zvaigznīšu suga ("Astrantia major"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- vietējais zvaigžņu laiks zvaigžņu laiks, ko jebkurai vietai var aprēķināt, Griničas zvaigžņu laikam pieskaitot vietas ģeogrāfisko garumu; vietējais zvaigžņu laiks skaitliski ir vienāds ar pavasara punkta stundu leņķi novērojumu vietā; izmanto, piemēram, debess spīdekļu stāvokļu un kulminācijas momentu noteikšanai.
- zvaigžņu katalogs zvaigžņu saraksts, kurā ietverta noteikta informācija par tajā iekļautajiem objektiem.
- piezvanīt Zvanot (pa telefonu), noraidīt signālu, lai uzsāktu sarunu.
- vimbūksis Zvejas rīks, tīkls, ar kuru pavasarī zvejoja tūlīt pēc ledus iziešanas un ko auda no smalkām linu vai kokvilnas dzijām.
- Sauši Zvejniekciems tagadējā Jūrmalas pilsētas teritorijā, kurā 19. gs. 2. pusē izveidojusies apdzīvotā vieta "Asari", kas mūsdienās iekļauta Jūrmalas pilsētas sastāvā.
- Ālandu kongress Zviedrijas un Krievijas miera sarunas Ziemeļu kara laikā, kas notika 1718.-1719. g. (ar pārtraukumiem) Ālandu salās un beidzās bez rezultātiem.
- melnā zvīņbeka zvīņbeku dzimtas suga ("Strobilomyces strobilaceus" syn. "Strobilomyces floccopus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug lapu koku un jauktos mežos, auglīgās augsnēs.
- rupjā tumšbeka zvīņbeku dzimtas suga, Latvijā sastopama ļoti reti, veido mikorizu ar priedēm vai eglēm, aizsargājama.
- apaļgalve Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimtas ģints ("Phrynocephalus"), ķirzaka ar īsu, noapaļotu galvu un platu vidukli un uz augšu saritinātu asti, sastopama galvenokārt tuksnešos un pustuksnešos, \~30 sugu.
- pumpura zvīņas zvīņveidīgas lapas pārveidnes, kas sargā pumpuru no nelabvēlīgiem apstākļiem.
- dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis.
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula pyrrhula"), drukns dziedātājputns, kam ir raksturīga sarkanīga ķermeņa apakšējā daļa; parastais svilpis; svilpis.
- Seišelu žagaterickiņš žagaterickiņu suga ("Copsychus sechellarum"); Seišelu sarkanrīklīte.
- kataralā angīna žāvas mandeļu un piegulošo loku malu pietūkums un apsarkums.
- sačerrāt Žāvējot sarauties.
- infrasarkanā žāvēšana žāvēšana speciālās kamerās ar infrasarkano starojumu.
- žāvēšanas režīms žāvēšanas aģenta parametru vērtību saraksts konkrētas koku sugas un noteikta biezuma zāģmateriālu žāvēšanai.
- fizikālais sarukums žāvēšanas sarukums.
- kollargors Želatīnā vai citā aizsargkolloīdā pagatavots koloīdāls sudrabs; lieto pret dažādām sēptiskām slimībām.
- kollaurīns Želatīnā vai citā aizsargkolloīdā pagatavots koloidāls zelts; lieto pret dažādām septiskām slimībām.
- sīkziedu žibulītis žibulīšu ģints suga (“Euphrasia micrantha”, arī “Euphrasia gracilis”), Latvijā sastopams ļoti reti rietumu daļā, aizsargājams, 4-15 cm augsts, pusparazītisks, viengadīgs lakstaugs.
- zemā žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium supinum"), Latvijā aizsargājama, autohtona.
- žogstarpa Žoga caurums, izlaidums, atsarpe starp žoga elementiem.
- medicīnas dēle žokļdēļu dzimtas suga ("Hirudo medicinalis"), liela, 8-12 cm gara dēle, ko izmanto asiņu atsūkšanai, Latvijā aizsargājama.
- kardināls žubīšu dzimtas dziedātājputniņš ar purpursarkanām spalām; sastopams Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.
- savergties žūstot (karstumā) sarauties (piemēram, par pastalām).
- sakremēt Žūstot sarukt, sačokuroties.
- sataurēties Žūstot sarullēties.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sar..