sejsegs
sejsegs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sejsegs | sejsegi |
| Ģen. | sejsega | sejsegu |
| Dat. | sejsegam | sejsegiem |
| Akuz. | sejsegu | sejsegus |
| Lok. | sejsegā | sejsegos |
1.Sejsarga daļa, kas tieši sedz seju.
1.1.Nolaižams sejas aizsargs ķiverēm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tam nosēžoties zālē, es aizvēru ķiveri un aptumšoju sejsegu.
- Par laimi, es biju bruņās, ar aptumšotu sejsegu.
- Korānā nekur nav ne vārda par galvas vai pat sejsegu.
- Tad tēvs nolaida savas ķiveres sejsegu un nekavējoties nostājās kaujas pozā. “
- Tikai gadsimta beigās basineta tipa ķiveres sāktas aprīkotas ar uz āru izvirzītu sejsegu.