Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
trohajisks
trohajisks īpašības vārds; joma: literatūrzinātneLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.trohajiskstrohajiski
Ģen.trohajiskatrohajisku
Dat.trohajiskamtrohajiskiem
Akuz.trohajiskutrohajiskus
Lok.trohajiskātrohajiskos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
trohajiskatrohajiskas
trohajiskastrohajisku
trohajiskaitrohajiskām
trohajiskutrohajiskas
trohajiskātrohajiskās
Noteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.trohajiskaistrohajiskie
Ģen.trohajiskātrohajisko
Dat.trohajiskajamtrohajiskajiem
Akuz.trohajiskotrohajiskos
Lok.trohajiskajātrohajiskajos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
trohajiskātrohajiskās
trohajiskāstrohajisko
trohajiskajaitrohajiskajām
trohajiskotrohajiskās
trohajiskajātrohajiskajās
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Tāds, kas sarakstīts trohajā; saistīts ar trohaju, tam raksturīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • „Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā – un cieši aptver tradicionālos svinību aktus un ikdienas dzīves ritmu.
  • Ja cilvēks kaut ko ierakstīja piezīmju grāmatiņā, vārdi bija vienkārši zīmes, ko pildspalva vai zīmulis atstāja uz papīra; bet, tiklīdz tie bija uzrakstīti Word, kāds tajos varēja slepus iešmugulēt neizrunājamo trohajisko „ backseat”.
  • Publikācijas priekšvārdā Anna Bērzkalne paskaidro rādītāja nolūku un tajā analizētā dziesmu žanra īpatnību: “ Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā – un cieši aptver tradicionālos svinību aktus un ikdienas dzīves ritmu.
  • Pirmajā daļā “ Galvenās iezīmes latviešu bezatskaņu četrrindās un krievu atskaņpantos ( častuški)” Anna Bērzkalne uzrāda visdažādākos krievu un latviešu tautas dzejas aspektus, turklāt sniedz tos autonomi – atsevišķās savstarpēji nepakārtotās apakšnodaļās “ Latviešu un krievu īso dziesmu nosaukumi”, “ Latviešu trohajiskās divpēdas, krievu atskaņpantu pantmērs, piedziedājumi, vienādsākumi”, “ Īso dziesmu sacerēšana un improvizācija”, “ Buržuāzisko pētnieku attieksmes pret atskaņpantiem.
  • Autori, kas radījuši padomju tautasdziesmas, pie katras konkrētās dziesmiņas diez vai būs nosaucami, taču viņu daiļrades metode viegli aprakstāma: par veidni jaunu dziesmu radīšanai izmantota latviešu klasiskā tautasdziesma, kuras forma ir izteikti pastāvīga un metriskā uzbūve matemātiski uzrakstāma – četrrinde, visbiežāk trohajiskā, kurai ik rinda dalās divās vienādās daļās – dipodijās, un dziesmas rituma pamatos ir mūsdienu gramatiskais akcents vārda pirmajā zilbē ar plašu enklīzi, stipri stilizētu palīgakcentu un lāpāmā vokāļa lietojumu ( Bērziņš, Ludis 1935, 249 – 270).