uzraudzība
Lietojuma biežums :
uzraudzība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
Stāvoklis, kad (kāds) tiek uzmanīts, vērots, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
PiemēriKāds vīrietis māj ar roku, — lai nepametot savu mantu bez uzraudzības.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiProkurora uzraudzība.
Tulkojumisurveillance, supervision, supervising.
Avoti: LLVV, BjT, TWN
Korpusa piemēri:šeit