uzraust
uzraust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzraušu | uzraušam | uzrausu | uzrausām | uzrausīšu | uzrausīsim |
| 2. pers. | uzraus | uzraušat | uzrausi | uzrausāt | uzrausīsi | uzrausīsiet, uzrausīsit |
| 3. pers. | uzrauš | uzrausa | uzrausīs | |||
Pavēles izteiksme: uzraus (vsk. 2. pers.), uzrausiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzraušot (tag.), uzrausīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzraustu
Vajadzības izteiksme: jāuzrauš
1.Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
1.1.Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
1.2.Uzģērbt, uzmaukt.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vajadzētu paraust nost sniegu, nosegt ar skujām un sniegu uzraust atpakaļ.
- Savukārt uz lauka rupjo sēklu dārzeņu kultūrām var nedaudz, tāpat kā kartupeļiem, uzraust augsni.
- Boriss neko neatbild, uzrausta baltās zeķubikses, paņem skolas somu, paskatās spogulī, tad mātē un, mazliet smīnot, aizcērt durvis, šleperis nobūkšķ, Nora ir prom.
- No kūdras un mulčas var veidot tā sauktos konusiņus, proti, krūmam pie pamatnes tiek uzrausta virsū sausa kūdra vai mulča ( kā tāds kalniņš, tāpēc arī sauc par konusu).
- Bet kāds no maniem zemniekiem mirdams centās visvisādi – rokām un kājām – uzraust sev virsū vairāk zemes, vai varbūt pūlējās apsegties ar to kā ar segu, lai būtu ērtāka gulēšana?