uzraut
uzraut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzrauju | uzraujam | uzrāvu | uzrāvām | uzraušu | uzrausim |
| 2. pers. | uzrauj | uzraujat | uzrāvi | uzrāvāt | uzrausi | uzrausiet, uzrausit |
| 3. pers. | uzrauj | uzrāva | uzraus | |||
Pavēles izteiksme: uzrauj (vsk. 2. pers.), uzraujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzraujot (tag.), uzraušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzrautu
Vajadzības izteiksme: jāuzrauj
1.Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
1.1.Strauji uzliekt, uzlocīt u. tml. uz augšu (piemēram, apkakli).
1.2.Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
1.3.Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par vilcējspēku; strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas.
1.4.Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
1.5.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Sasprindzinot muskulatūru, uzvirzīt uz augšu (plecus, sejas daļu).
1.6.Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (parasti par degunu, pleciem, uzacīm).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) strauji pieceļas (kājās, sēdus).
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
3.Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
3.1.Strauji uzģērbt, uzmaukt (apģērba gabalu, apavus).
3.2.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) – parasti par parādībām dabā.
4.Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts.
4.1.Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
5.sarunvaloda Ātri izgatavot, izveidot (ko).
6.sarunvaloda Uzdziedāt, arī uzspēlēt, uzdejot.
Stabili vārdu savienojumiUzraut dūmu. Uzraut koļķi.
- Uzraut dūmu frazeoloģisms — smēķēt, uzpīpēt
- Uzraut koļķi frazeoloģisms — izsaukt sliktu dūšu vai riebumu
Stabili vārdu savienojumiUzraut sērkociņu.
- Uzraut sērkociņu kolokācija — cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāpēc Latvija nevarētu saņemties un " uzraut gaisā" veco Eiropu?
- Pazudušais ir 165 centimetrus garš, staigā salīcis, uzrautiem pleciem.
- Ar kaulaino roku viņš pakasa kāju, uzraudams pidžamas bikšu staru.
- Pats briesmīgākais ir tas, ka cilvēks patiešām uzrauj dziesmu.)
- Viņa nolaiž kājas uz grīdas, uzrauj mugurā rītakleitu un ausās.