uzraut
Lietojuma biežums :
uzraut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
1.1.Strauji uzliekt, uzlocīt u. tml. uz augšu (piemēram, apkakli).
1.2.Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
1.3.Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par vilcējspēku; strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas.
1.4.Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
1.5.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Sasprindzinot muskulatūru, uzvirzīt uz augšu (plecus, sejas daļu).
1.6.Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (parasti par degunu, pleciem, uzacīm).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) strauji pieceļas (kājās, sēdus).
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
3.Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
3.1.Strauji uzģērbt, uzmaukt (apģērba gabalu, apavus).
3.2.pārnestā nozīmē Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) — parasti par parādībām dabā.
4.Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts.
4.1.Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
5.sarunvaloda Ātri izgatavot, izveidot (ko).
6.sarunvaloda Uzdziedāt, arī uzspēlēt, uzdejot.
Stabili vārdu savienojumiUzraut dūmu. Uzraut koļķi.
Stabili vārdu savienojumiUzraut sērkociņu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri