uzraugs
uzraugs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzraugs | uzraugi |
| Ģen. | uzrauga | uzraugu |
| Dat. | uzraugam | uzraugiem |
| Akuz. | uzraugu | uzraugus |
| Lok. | uzraugā | uzraugos |
uzraudze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzraudze | uzraudzes |
| Ģen. | uzraudzes | uzraudžu |
| Dat. | uzraudzei | uzraudzēm |
| Akuz. | uzraudzi | uzraudzes |
| Lok. | uzraudzē | uzraudzēs |
Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 4.3. uzrauga zāļu reklāmas atbilstību normatīvajos aktos par reklāmu noteiktajām prasībām;
- 4.4. uzrauga darbinieku higiēnas, arī darba apģērba higiēnas prasību ievērošanu;
- Raudzi nosaka, pārbauda, bet - vai " uzrauga"?
- 12. Šo noteikumu ievērošanu uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.
- 7. Balsošanas aizklātuma ievērošanu uzrauga vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja norīkots darbinieks.