uzraugs
Lietojuma biežums :
uzraugs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
uzraudze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri