uzmanītājs
uzmanītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzmanītājs | uzmanītāji |
| Ģen. | uzmanītāja | uzmanītāju |
| Dat. | uzmanītājam | uzmanītājiem |
| Akuz. | uzmanītāju | uzmanītājus |
| Lok. | uzmanītājā | uzmanītājos |
Uzraugs.
PiemēriIr etaps, kad racējs nedrīkst noliekties pie zemes, ja nolieksies pie grants, uzmanītājs uzreiz redzēs, ka viena mugura ir zemāk un pārbaudīs.
- Ir etaps, kad racējs nedrīkst noliekties pie zemes, ja nolieksies pie grants, uzmanītājs uzreiz redzēs, ka viena mugura ir zemāk un pārbaudīs.
- Tas nav normāli, ka nodokļu uzmanītāji pat nav atstājuši kaut 1 meistaru rajonā, kuram var dokumentu paprasīt.
- Mežu piedrazošana nerimst pat tīrības uzmanītāju akcijas laikā Līgatnē pašvaldība aizlaidusi postā senas papīrfabrikas ēkas.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri:šeit