uzmānīt
uzmānīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzmānu | uzmānām | uzmānīju | uzmānījām | uzmānīšu | uzmānīsim |
| 2. pers. | uzmāni | uzmānāt | uzmānīji | uzmānījāt | uzmānīsi | uzmānīsiet, uzmānīsit |
| 3. pers. | uzmāna | uzmānīja | uzmānīs | |||
Pavēles izteiksme: uzmāni (vsk. 2. pers.), uzmāniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmānot (tag.), uzmānīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmānītu
Vajadzības izteiksme: jāuzmāna
Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.); ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hermans var gan uzmānīt, gan uzsist pāri, gan uzsist pa pirkstiem, gan vienkārši atspēlēt punktu.
- Taču vecmāmiņa sāka vilkt garumā vēl vairāk, uzmānīja arī savu kauliņu uz tiem laukumiņiem, no kuriem tas vienā rāvienā noslīdēja lejā, un visu laiku gaidīja, lai Oskars viņu panāk un apsteidz.
- Turklāt todien šī nebija vienīgā zivs , ko Baibai izdevās uzmānīt uz āķa
- Režisoram Lasem Halstrēmam ir dzīves mīļotāja reputācija , ko viņam visnotaļ šarmantā kārtā izdodas uzmānīt uz ekrāna
- Parasti tādu nevar uzmānīt uz DVD matricas pilnā garumā un nākas izlietot otru matricu , kurai tad puse paliek brīva