uzmanīties
uzmanīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzmanos | uzmanāmies | uzmanījos | uzmanījāmies | uzmanīšos | uzmanīsimies |
| 2. pers. | uzmanies | uzmanāties | uzmanījies | uzmanījāties | uzmanīsies | uzmanīsieties, uzmanīsities |
| 3. pers. | uzmanās | uzmanījās | uzmanīsies | |||
Pavēles izteiksme: uzmanies (vsk. 2. pers.), uzmanieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmanoties (tag.), uzmanīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmanītos
Vajadzības izteiksme: jāuzmanās
1.Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
PiemēriAngele aizvien atgādināja, lai uzmanos, lai turos pretī, lai neļauju kāpt sev uz galvas.
- Angele aizvien atgādināja, lai uzmanos, lai turos pretī, lai neļauju kāpt sev uz galvas.
- Viņa uzmanās, lai kurpes trāpa ietves plākšņu vidū.
- Čāpojam pa meža ceļu un uzmanāmies, lai mūs nesadzeļ nātres.
- Lai tiktu uz priekšu, pat man vajadzēja pieliekties un uzmanīties, ka neatsitu galvu.
- – Es saku: uzmanies uz tā balkona, otrais stāvs tomēr nav pirmais!
2.Paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit