sarkankvēle
sarkankvēle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sarkankvēle | sarkankvēles |
| Ģen. | sarkankvēles | sarkankvēļu |
| Dat. | sarkankvēlei | sarkankvēlēm |
| Akuz. | sarkankvēli | sarkankvēles |
| Lok. | sarkankvēlē | sarkankvēlēs |
Saķeršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sakarsēta līdz sarkankvēlei, dzelzs reaģē ar ūdens tvaiku.
- Izsitot klājā vairākus metrus lielu caurumu, gaisā uzlidoja līdz sarkankvēlei nokaitēts tvaika katls, un visu kuģi pārņēma liesmas.
- Gluži kā tu, cilvēk, varētu pieskarties ar roku tam, par ko stāsta Indijas senie sakrālie sacerējumi: raugi, te ir dzīves — cilvēka vai lopa — vērtība un bezvērtība; raugi, te ir līdz sarkankvēlei nokaitusī Mūžīguma un laicīguma saskares vieta; raugi, te ir pasaule, kas ikkatru acumirkli uzrodas un aiziet bojā.
- Uzkarsēta līdz sarkankvēlei, deg lēni bez liesmas
- Ugunsgrēks ir nekontrolēta degšana ( liesmas, gruzdēšana, sarkankvēle) ārpus speciāli paredzētās vietas, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, rada materiālos zaudējumus un kaitējumu videi.