Paplašinātā meklēšana
Meklējam virzīties.
Atrasts vārdos (13):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2015):
- (ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp.
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
- izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izairēties Airējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- paairēties Airējot pavirzīties.
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei).
- irties Airējot virzīties (kurp); airēties.
- airēties Airējot virzīties (kurp); irties.
- noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizkustēties Aiziet, aizvirzīties.
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (par domām, iztēli u. tml.).
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4).
- iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties.
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā).
- aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā).
- aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
- aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem).
- aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- daiet Aizvirzīties, aizplūst (par liesmu, uguni).
- aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
- aizvirzties Aizvirzīties, nonākt līdz.
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
- taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
- traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu.
- apkļūt Apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; refl. --> apgriezt 1(1).
- pamest līkumu Apvirzīties lokveidā (kam apkārt).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem; ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- atlidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši atvirzīties šurp.
- ielidot Ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
- nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
- izlauzt Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
- lauzt ceļu Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pamuit Ar grūtībām pavirzīties uz priekšu.
- kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
- mīcīt dubļus (arī mālus) ar grūtībām virzīties pa dubļiem (māliem).
- mīcīt mālus (arī dubļus) ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem).
- ķildināt Ar grūtībām virzīties uz priekšu.
- nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
- kruķēties Ar kruķu palīdzību virzīties uz priekšu.
- ievelties Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties.
- sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm.
- atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atlakstīt Ar lēcienu atvirzīties līdz kādai vietai.
- palēkties Ar lēcienu pavirzīties (uz augšu).
- lidot ar lidaparātu virzīties, pārvietoties gaisā – par pasažieriem, apkalpi
- aizcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atcīnīties Ar lielām grūtībām, pūlēm atvirzīties, atkļūt.
- aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
- aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieliekties Ar līkumu ievirzīties (kur iekšā).
- nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- aizmocīties Ar mokām aizvirzīties, ar mokām nokļūt.
- aizšņakstināt Ar nelielu šņācošu troksni aizvirzīties.
- ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
- uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
- mudīties Ar pūlēm virzīties (iet, braukt).
- mūdīties Ar pūlēm virzīties, kustēties.
- ietošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) ievirzīties (kur iekšā).
- iztošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) izvirzīties (no kurienes, kur).
- tošāties Ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) virzīties (kur iekšā, augšā u. tml.).
- ķeksēties Ar pūlēm, grūtībām iet, virzīties (balstoties uz nūjas).
- izskrapāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur).
- izkošņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
- izkušņāties Ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur).
- pārmocīties Ar pūlēm, grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (kam pāri).
- pārskrapāties Ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties (pār ko, kam pāri).
- pārsakulties Ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties.
- piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzšķūrēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz augšu, augšā); ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
- uzstīvēties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz kā, kur augšā).
- uzmocīties Ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā).
- ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
- kulšņāties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
- kulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
- pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
- pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties, spārdīties.
- sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
- paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
- pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
- grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
- parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
- tošāties Ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām).
- iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
- nošņākt Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- ārē Ārā, laukā no kurienes (virzīties).
- apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); arot apstrādāt (zemi ap ko, kam apkārt).
- atart Arot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ieart Arot ievirzīties (kur iekšā).
- izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izart Arot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- arties Arot virzīties (parasti par lemesi).
- nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē.
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
- atsasieties Atiet, atkāpties no kāda, no kā; atvirzīties nost.
- atkustēt Atiet, atvirzīties nost (sānis).
- palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā).
- nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
- aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
- atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
- palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
- aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
- noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
- attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp; ātri atkļūt (kur, pie kā u. tml); atvirzīties.
- atlidot Ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem).
- laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- iemesties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
- ietraukties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
- izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties (2).
- izmesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlidot Ātri izvirzīties (par vielas daļiņām).
- izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izmesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izsviesties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- iztraukties Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
- pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
- pārskriet Ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
- pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- pārsviesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko); pārmesties (1).
- pārmesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko).
- paskriet Ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- patraukt Ātri pavirzīties.
- pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- drēbt Ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu).
- uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
- uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
- sprugt Ātri virzīties (kur iekšā).
- lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties.
- traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
- traukt Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
- traukties Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
- traukt Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- traukties Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1).
- mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
- drāzt Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- drāzties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- nesties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
- notraukties Ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties.
- notraukties Ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- lipsīt Ātri virzīties uz priekšu.
- sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2).
- mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- špārēt Ātri virzīties, parasti skriešus.
- triekties Ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
- pucēt Ātri virzīties, pārvietoties.
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- pasprukt Ātri, bēgšus pavirzīties.
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- sprukt Ātri, bēgšus virzīties.
- nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties).
- panesties Ātri, steigā pavirzīties; padrāzties.
- likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties.
- apjozt Ātri, strauji apskriet, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pārsperties Ātri, strauji pārvirzīties (pār ko, kam pāri); pārlēkt, pārskriet u. tml.
- iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
- pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
- šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
- atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
- atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
- nokustēt Attālināties, virzīties projām.
- atdalīties Atvirzīties (no kopuma).
- atsakāpties Atvirzīties atmuguriski līdz kādai vietai.
- atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni; atkāpties.
- atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
- atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
- nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
- atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
- atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put); atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
- atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
- atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- atkļūt Atvirzīties šurp; atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
- atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
- šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
- atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
- pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
- ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
- iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām.
- iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām.
- ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
- izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
- lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
- uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem.
- urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
- apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieaulekšot Aulekšojot ievirzīties (kur iekšā).
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paaulekšot Aulekšojot pavirzīties.
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieauļot Auļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iebangot Bangojot ievirzīties (kur iekšā).
- pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
- atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
- nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- dabēgt Bēgot pievirzīties pie kā.
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
- iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
- izbirt Birstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- iebizot Bizojot ievirzīties (kur iekšā).
- izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izbizot Bizojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
- aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties.
- iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi).
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nosasviesties Braucot novirzīties (no ceļa).
- nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- noskriet no sliedēm braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
- pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
- pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
- piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
- palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- izabraukties Braucot uzvirzīties.
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- nosasisties Braucot, ejot novirzīties no ceļa.
- ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā); ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties.
- iebraukt Braukšus ievirzīties (kur iekšā).
- izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbraukt Braukšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml).
- cukāt Braukt; virzīties uz priekšu.
- čukāt Braukt; virzīties uz priekšu.
- iebrāzmot Brāzmojot ievirzīties (kur iekšā).
- pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
- nobrāzties Brāžoties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
- iebristies Brienot ievirzīties.
- izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iebrīšķēt Brīkšķot ievirzīties.
- uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
- lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
- aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- ieburbulēt Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- ieburbuļot Burbuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izburkšēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izburkšķēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izburkšēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izburkšķēt Burkšķot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
- dasacelties Ceļot krēslu, pievirzīties pie kā.
- atsacelties Ceļoties atvirzīties nost.
- izacelties Ceļoties izvirzīties uz augšu.
- izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
- strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
- piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
- riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
- pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
- pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem).
- pārčāpāt Čāpājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- izčāpāt Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izčāpāt Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izčāpot Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pačāpāt Čāpojot pavirzīties.
- pačāpot Čāpojot pavirzīties.
- piečāpāt Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- attirkšķēt Čīkstot virzīties šurp, atčīkstēt.
- apeja Darbība --> apiet (3); arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
- savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties.
- novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (1); novirzīties (1).
- novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (2), novirzīties (2).
- novirze darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (3), novirzīties (3).
- pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (1), pārvirzīties (1).
- pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (2), pārvirzīties (2).
- raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- iedārdēt Dārdot ievirzīties (kur iekšā).
- izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdārdēt Dārdot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- apdejot Dejojot apvirzīties apkārt kaut kam.
- apdancot Dejojot apvirzīties kam apkārt.
- iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
- izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdejot Dejojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost.
- nodīkt Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām).
- pārdimdināt Dimdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- iedimdēt Dimdot ievirzīties (kur iekšā).
- pārdimdēt Dimdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzdimdēt Dimdot uzvirzīties (kur augšā).
- nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārdipēt Dipot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- gāzties Doties, virzīties (par daudziem).
- brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni); joņot.
- aizdreifēt Dreifējot aizvirzīties.
- grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem.
- uzdrūzmēties Drūzmējoties uzvirzīties.
- ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
- iedūcināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
- pārducināt Ducinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem.
- izdūkt Dūcot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārdūkt Dūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- iedunēt Dunot ievirzīties (kur iekšā).
- pārdunēt Dunot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
- atdzenāt Dzenājot piespiest atvirzīties nost (no kā).
- aizdzenāt Dzenāt prom, dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
- dasalaisties Dzenot (mājdzīvniekus), lēni aizvirzīties (līdz kādai vietai).
- aizadzīties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem.
- aizalaisties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem.
- iesadzīties Dzenot dzīvniekus, ievirzīties kopā ar tiem.
- izadzīties Dzenot dzīvniekus, izvirzīties kopā ar tiem.
- pasadzīties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem.
- pasalaidalēties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem.
- sasadzīties Dzenot dzīvniekus, savirzīties (kopā).
- sasalaisties Dzenot dzīvniekus, savirzīties (kopā).
- atsalaisties Dzenot mājlopus, lēni atvirzīties kopā ar tiem.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
- padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt.
- detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
- nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- apecēt Ecējot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
- iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
- iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās).
- iziet Ejot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paiet Ejot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
- kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu); iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
- kāpt Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu).
- kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties (kā).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
- krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
- pārvietoties ejot, braucot, riņķojot u. tml. mainīt savu atrašanās vietu, virzīties kaut kur
- iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).
- apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
- sānis Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
- sāņu Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
- sāņus Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
- aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties; gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
- iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
- izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
- pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- iegorīties Goroties ievirzīties (kur iekšā).
- izgorīties Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgorīties Goroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izgrabēt Grabot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgrabēt Grabot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzgrabēt Grabot, klabot uzvirzīties.
- iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem.
- izgrauzties Graužot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to).
- grauzties Graužot (ko), virzīties (tajā) uz priekšu.
- greiļot Greizi virzīties, kustēties.
- iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) - par asmeni, rīku ar asmeni.
- iegriezties Griežoties ap savu asi, ievirzīties (kur iekšā) - parasti par riteņiem.
- apgriezties Griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā).
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzgrīļoties Grīļojoties uzvirzīties.
- izgrimt Grimstot izvirzīties cauri.
- uzgrimt Grimstot uzvirzīties.
- kužināties Grozoties virzīties.
- atgrūt Grūstot atvirzīties.
- uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- iegurt Iegrimt, ievirzīties dziļāk šķidrumā (piemēram, par sēnēm, ogām, tām vāroties).
- iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā.
- iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (piemēram, par līniju).
- iešļūdēt Ieslīdēt, ievirzīties.
- ņemt Iet (kādu ceļu), doties, virzīties (pa kādu ceļu, kādā virzienā).
- velties Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā.
- ielocīties Ievirzīties (kā) ielocē.
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
- ievest Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļiem, takām u. tml.
- ieiet Ievirzīties (kur iekšā) - par ceļu.
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu, gāzi.
- iebraukt Ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
- ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem.
- ietiekties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, taku.
- iedziļināties Ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ierīci.
- iezuzēt Ievirzīties (kur iekšā) ar žūžošu skaņu.
- ieļepatāt Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieļēpatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieklidzināt Ievirzīties (kur iekšā) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
- iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties, pieplakt.
- ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos.
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti, vairoties, arī slēpjoties (no kā).
- iepeldēt Ievirzīties (kur iekšā), pārvietojoties pa ūdeni (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- iekustēties Ievirzīties (kur iekšā).
- iejukt Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā) un pievienoties (baram, drūzmai).
- iejaukties Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā), pievienoties (baram, drūzmai).
- salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- nogrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam; kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
- iegrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam.
- iesakosties Ievirzīties ķermeņa daļā (par kukaini).
- ienirt Ievirzīties pilnīgi zem ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
- piesadurties Ievirzīties spiediena rezultātā (apģērbā, arī ķermenī, tā daļā) un ievainot (par vairākiem asiem, smailiem priekšmetiem).
- iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
- ierauties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu).
- ievilkties Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu).
- ieplakt Ievirzīties uz iekšu (parasti par seju, tās daļām).
- ienirt Ievirzīties zem ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli.
- iegrimt Ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
- iebraukt Ievirzīties, ieslīdēt.
- iesērēt Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos).
- ievirzināties Ievirzīties.
- notecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam).
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, uzstādot jautājumus, piedāvājot vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
- pārirt Irot (piemēram, laivu), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pairt Irot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); irt nelielu attālumu, neilgu laiku; paairēt (1).
- pairt Irot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko); paairēt (3).
- pairt Irot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā; paairēt (2).
- noirties Irot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko); noairēties (2).
- pieirties Irot, airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēties.
- ieirties Iroties ievirzīties (kur iekšā); ieairēties (1).
- izirties Iroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izairēties (2).
- izirties Iroties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārairēties.
- pairties Iroties pavirzīties; paairēties.
- uzirt Iroties uzvirzīties (kam virsū).
- nolocīties Īsu brīdi virzīties līkumojot un pārstāt virzīties.
- nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
- iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām (no kurienes, kur u. tml.).
- izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām cauri (kam), caur (ko).
- izpērties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām.
- izgnutēt Izliekties, izlocīties, pārvirzīties.
- izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- izpaunoties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- velties Izplatīties (par skaņu); virzīties līdz ar skaņas avotu.
- kāpt Izplatīties, virzīties (parasti uz augšu, arī ārā no kā) - par liesmām, uguni.
- novilkties Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu).
- pakāpties Izplatoties pavirzīties uz augšu (piemēram, par dūmiem, miglu).
- pārstiepties Izplatoties šaurā joslā, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par gaismu, ēnu u. tml.
- uzkāpt Izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
- uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- izkulties Izvirzīties (līdz kādam stāvoklim).
- izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par priekšmetiem.
- izkļūt Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- izklidzināt Izvirzīties (no kurienes, kur) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- iznirt Izvirzīties (no ūdens, parasti no dziļuma) un parādīties (virspusē).
- izvest Izvirzīties (par ceļiem, takām u. tml.).
- izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām; būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu).
- izriesties Izvirzīties (uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- izriezties Izvirzīties (uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- izspraukties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par priekšmetiem.
- izklidzināt Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- izjemt Izvirzīties kam cauri (piemēram, par kapājamo dzelzi).
- iznirt Izvirzīties no ūdens, pārvietojoties ar zemūdens transportlīdzekli; izvirzīties no ūdens (par zemūdens transportlīdzekli).
- aizsteigties Izvirzīties priekšgalā; pārspēt.
- izasvērties Izvirzīties uz augšu (parasti par akas vindu).
- izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
- izacilāties Izvirzīties uz augšu; tikt izcilātam.
- izrauties Izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
- izkļūt Izvirzīties, cauri (kam), caur (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- atzaroties Izvirzīties, izaugt no zara (par sānu zariem).
- iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
- iztīties Izvirzīties, izdalīties (parasti no miglas, dūmiem) un kļūt saskatāmam.
- izurbties Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par gaismas staru.
- izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
- atzaroties Izvirzīties, izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā).
- iziet Izvirzīties, izvest cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par ceļu.
- iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- krejoties Izvirzīties; gūt panākumus.
- izbāzīties Izvirzīties.
- izvirzties Izvirzīties.
- apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atjāt Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iejāt Jājot ievirzīties (kur iekšā).
- izjāt Jājot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izjāt Jājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nojāt Jājot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); jāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pajāt Jājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pajāt Jājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzjādelēt Jājot uzvirzīties augšā (vairākas reizes bez problēmām).
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- singonisms Japāņnu ezotēriskā budisma skola, viena no Japānas galvenajām budistiskajām tradīcijām, kas galveno uzmanību velta tam, kā ar meditācijām un pārdomām pakāpeniski virzīties uz apskaidrību.
- apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- iejoņot Joņojot ievirzīties (kur iekšā).
- izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piejoņot Joņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nojoņot Joņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- padoties Kādas iedarbības rezultātā izkustēties, pavirzīties (par priekšmetiem, to daļām).
- iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
- izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
- kalties Kaļot virzīties (uz priekšu, dziļāk).
- sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iekāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā).
- izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkāpt Kāpjot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pakāpt Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu).
- pakāpties Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu).
- piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nokāpt Kāpjot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārslīdēt Kāpjot, rāpjoties viegli, slīdoši pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- iekārpīties Kārpoties ievirzīties (kur iekšā).
- izkarpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkārpīties Kārpoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- atkaukt Kaucot atvirzīties šurp.
- nokaukt Kaucot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- noklabināt Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- ieklaiņot Klaiņojot ievirzīties (kur iekšā).
- uzklanīties Klanoties uzkļūt, uzvirzīties.
- ieklejot Klejojot ievirzīties (kur iekšā).
- izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārklidzināt Klidzinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paklidzināt Klidzinot pavirzīties (parasti par zirgu, pajūgu).
- pieklidzināt Klidzinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noklidzināt Klidzinot virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- noklidzināt Klidzinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- ieklīst Klīstot ievirzīties (kur iekšā); arī iemaldīties (kur iekšā).
- pieklīst Klīstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noklīst Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem); novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to).
- apklupt Klūpot pavirzīties zem kā.
- ieklupt Klupšus ievirzīties (kur iekšā).
- izklupt Klupšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izklupt Klupšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārklupt Klupšus, arī strauji, ar sparu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieknupt Knūpot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piekņupt Kņūpot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apkratīties Kratoties pavirzīties, paslīdēt zem kā.
- iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā).
- izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkrist Krītot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetiem.
- nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
- sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- ievelties Krītot, veļoties lejup, ievirzīties (kur iekšā).
- pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- kraķiski Kūleņiem, velteniski u. tml. (gāzties, virzīties, krist).
- iekūleņot Kūleņojot ievirzīties (kur iekšā).
- izkūleņot Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārkūleņoties Kūleņojot pār galvu pārvirzīties.
- pārkūleņot Kūleņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apkūleņot Kūleņojot pavirzīties, nokļūt zem kā.
- piekūleņot Kūleņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nokūleņot Kūleņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- kulinēt Kūleņot, lēnām virzīties uz priekšu.
- apkūņoties Kūņojotie pavirzīties zem kā.
- atkūpēt Kūpot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai) - par dūmiem, putekļiem.
- iekūpēt Kūpot ievirzīties (kur iekšā) - par dūmiem, miglu, putekļiem u. tml.
- uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
- uzkūsot Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
- judēt Kustēt, virzīties.
- aizkustēties Kustēties prom; aiziet, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- rotāt Kustēties šurp turp, virzīties (parasti rotaļīgi); arī griezties.
- kāpt Kustēties, arī šķietami virzīties uz augšu (par parādībām dabā).
- viļņot Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- viļņoties Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļkustībā) - par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
- riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
- pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
- krustoties Kustēties, virzīties vienam pār otru, citam pār citu.
- vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem); locīties (4).
- locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
- vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
- aizkustēt Kustoties, ejot aizvirzīties.
- aizķepuroties Ķepurojoties aizvirzīties; ķepurojoties nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atķepuroties Ķepurojoties atvirzīties šurp; ķepurojoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- ieķeparāties Ķepurojoties ievirzīties (kur iekšā).
- ieķepuroties Ķepurojoties ievirzīties (kur iekšā).
- izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izķepuroties Ķepurojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieķepuroties Ķepurojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- noķepuroties Ķepurojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost.
- ķiļķenēt Ķildināt - ar grūtībām virzīties uz priekšu.
- nolabināt Labinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- aplaidelēties Laidelējoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- aizlaipot Laipojot aiziet, aizvirzīties.
- aplaipot Laipojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielaipot Laipojot ievirzīties (kur iekšā).
- izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlaipot Laipojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- palaipot Laipojot pavirzīties.
- pielaipot Laipojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ielaisties Laižoties ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlaisties Laižoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlaisties Laižoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); laisties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- palaisties Laižoties pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- palaisties Laižoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielidot (1).
- salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolaisties Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - parasti par putniem, kukaiņiem.
- aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- aplēkšot Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielēkt Lecot ievirzīties (kur iekšā).
- izlēkt Lecot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlēkt Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- palēkt Lecot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lēkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- aplekt Lecot pavirzīties zem kā.
- aplēkt Lecot pavirzīties zem kā.
- salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzlēkties Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pielēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nolēkt Lecot, ar lēcienu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nolēkt Lecot, lēcieniem virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- aplēkāt Lēkājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielēkāt Lēkājot ievirzīties (kur iekšā).
- pārlēkāt Lēkājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārlakstīt Lēkājot pārvirzīties.
- pielēkāt Lēkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ielēkšot Lēkšiem ievirzīties (kur iekšā).
- izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlēkšot Lēkšiem izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pielēkšot Lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- palēkšot Lēkšojot pavirzīties.
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- kumuļot Lēnā gaitā virzīties, kustēties; kumuļāt.
- kumuļāt Lēnā gaitā virzīties, kustēties.
- kumuļāties Lēnā gaitā virzīties, kustēties.
- kumuļoties Lēnā gaitā virzīties, kustēties.
- iekūņoties Lēnā, neveiklā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pakūņāties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
- pakūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
- kūņoties Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
- pavilkties Lēnām (ar pūlēm) lienot, rāpjoties, rāpojot pavirzīties.
- atvilkties Lēnām atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atvilkties Lēnām atvirzīties šurp (par transportlīdzekļiem).
- ievilkties Lēnām ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
- pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml.
- pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml.
- pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (pāri kam, pār ko).
- ķūtāt Lēnām virzīties uz priekšu (par bērnu).
- kūdīties Lēnām virzīties uz priekšu.
- pārrāpties Lēnām, ar grūtībām pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem.
- piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- klikšināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
- klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu).
- iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni.
- iesakužināties Lēni ievirzīties.
- izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
- izlīst Lēni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par mākoņiem, gaismas stariem.
- izlīst Lēni izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- plīcināties Lēni lidot, ar grūtībām virzīties uz priekšu lidojot.
- apvilkties Lēni paiet, pavirzīties zem kā.
- pačunčināt Lēni pavirzīties (parasti pajūgā).
- nolaisties Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem); šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm).
- nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
- uzlīst Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par mākoņiem.
- uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
- čunčināt Lēni virzīties (parasti pajūgā).
- rāpties Lēni virzīties, arī parādīties (parasti virs horizonta) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- rāpties Lēni virzīties, izplatīties (par parādībām dabā).
- uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem; lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas.
- kunkuļot Lēni, ar grūtībām, nedrošā, nevienmērīgā gaitā virzīties.
- rāpties Lēni, arī ar grūtībām virzīties (parasti virzienā uz augšu) - par transportlīdzekļiem.
- ielīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, ievirzīties (kur iekšā); slepeni iekļūt (kur iekšā).
- pielīst Lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- līst Lēni, klusi, arī slepeni virzīties, pārvietoties.
- noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu; lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
- aizgubāties Lēni, neveikli ar pūlēm aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
- iekūņāt Lēni, neveikli ievirzīties (kur iekšā).
- piegūbāties Lēni, neveikli, ar pūlēm pieiet; pievirzīties (pie kā).
- pārsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- slīgt Lēni, parasti nevarīgi, virzīties, arī liekties lejup (par ķermeņa daļu).
- aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielidināties Lidinoties ievirzīties (kur iekšā).
- izlidināties Lidinoties izvirzīties.
- salaisties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par viegliem priekšmetiem.
- salidināties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojuma, arī kur).
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem; lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
- ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
- ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par lidaparātiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par lidaparātiem.
- izlidot Lidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārslīdēt Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem.
- palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lidot nelielu attālumu, neilgu laiku.
- palidot Lidojot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- palidot Lidojot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem; lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju, lokveidā.
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem; nolaisties.
- aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) - par putniem, kukaiņiem.
- trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā (par lodi, šāviņu u. tml.).
- nolaisties Lidojumā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) vai zemāk - par lidaparātiem.
- ieliekties Liecoties ievirzīties (kur iekšā).
- pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
- kāpt Liekot soli, virzīties (uz kā); likt kāju vai kājas (uz kā, kur).
- atturēt Liekot šķēršļus, neļaut virzīties uz priekšu, neļaut piekļūt kam.
- slīdēt Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa dalām).
- klupšus krišus lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupdams krizdams.
- klupdams krizdams lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupšus krišus.
- ielīst Lienot (pa ko šauru), ievirzīties (kur iekšā).
- izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aplīst Lienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- izlīst Lienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- palīst Lienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); līst nelielu attālumu, neilgu laiku.
- palīst Lienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielīst Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
- uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīst Lienot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
- izlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties.
- pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iezēģelēt Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - parasti par iereibušu cilvēku.
- peldēt Līganā, slīdošā gaitā virzīties (parasti par cilvēkiem).
- atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp; līgojoties atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
- ielīgot Līgojoties ievirzīties (kur iekšā).
- iekančīt Līgojoties ievirzīties, ieiet.
- iekaņķīt Līgojoties ievirzīties, ieiet.
- izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlīgot Līgojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlīgāt Līgojoties izvirzīties no kurienes.
- pārlīgot Līgojoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- palīgot Līgojoties pavirzīties; palīgoties (1).
- palīgoties Līgojoties pavirzīties.
- pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīgot Līgojoties virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- nolīgot Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- kančīt Līgojoties virzīties, iet.
- kančot Līgojoties virzīties, iet.
- kaņķīt Līgojoties virzīties, iet.
- aizlīkt Līkstot aizvirzīties (kam priekšā, aiz kā).
- pievilkt Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apturēt Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
- apstādināt Likt apstāties: neļaut virzīties tālāk: panākt, ka apstājas: apturēt.
- iespiest Likt ievirzīties, ievietoties, arī panākt, ka ievirzās, ievietojas (mazā, šaurā telpā, vietā).
- atsviest Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ); būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).
- uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
- ievīties Līku loču ievirzīties (kur iekšā) - par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.
- izvīties Līku loču izvirzīties (par ceļu, upi).
- pielocīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- ielīkumot Līkumojot (piem., starp šķēršļiem) ievirzīties (kur iekšā).
- ielīkumot Līkumojot ievirzīties (kur iekšā) - piem., par ceļu, upi.
- izlocīties Līkumojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlocīties Līkumojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- ielīt Līstot ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu.
- izlīt Līstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu.
- pārlīt Līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
- staipīties Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem).
- aizlodāt Lodājot aizvirzīties.
- aplodāt Lodājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- noviņģot Lokoties ātri aizvirzīties (par čūsku vai zivi).
- aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
- ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, upi.
- iesalocīties Lokoties ievirzīties.
- izlocīties Lokoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlocīties Lokoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izalocīties Lokoties izvirzīties, izkļūt.
- palocīties Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem).
- uzviņģot Lokoties šurp un turp uzvirzīties.
- apkārt Lokveidā (apvirzīties pilnīgi vai daļēji).
- visapkārt Lokveidā (pilnīgi apvirzīties).
- riņķī Lokveidā, riņķveidā (ap ko, kam apkārt virzīties).
- aizložņāt Ložņājot aizvirzīties.
- apložņāt Ložņājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ielūzt Lūstot ievirzīties, parasti uz iekšu.
- izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
- izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to); strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
- laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izlaist Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko); izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
- uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
- ka nokūp vien ļoti ātri (virzīt, virzīties).
- kā vēja spārniem Ļoti ātri (virzīties).
- iešauties Ļoti ātri ievirzīties (kur iekšā).
- izšauties Ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izšauties Ļoti ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārstiepties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārtriekties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārzibēt Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piešauties Ļoti ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- joņot Ļoti ātri virzīties (piemēram, par vēju, mākoņiem).
- nozibēt Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nošauties Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem.
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst cauri (kam), caur (ko).
- pašauties Ļoti ātri, strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- aizsprāgt Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- aizsisties Ļoti strauji aizvirzīties (aiz kā), parasti slēpjoties.
- aizcirsties Ļoti strauji aizvirzīties (priekšā).
- atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iesprāgt Ļoti strauji ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izsprāgt Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iztriekties Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztriekties Ļoti strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- šauties Ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām).
- pacirsties Ļoti strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); pasisties (1).
- zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- uzņirbēt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzņirbt Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
- šauties Ļoti strauji virzīties (par šķidrumu, gaisu, gāzi, sīkām vielas daļiņām u. tml.).
- šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ņirbēt Ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- ņirbt Ļoti strauji virzīties; ļoti strauji šķietami kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- gar (pašu) degunu (arī degungalu) Ļoti tuvu (piemēram, iet, virzīties).
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties (uz citu pusi).
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā).
- izmanevrēt Manevrējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekli.
- palīst Mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem.
- atmeimurot Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- nodziedāt Melodiski skanot, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodēm.
- manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem; veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur).
- izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); ilgāku laiku, daudz līkumot.
- aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties; līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nosamīdīties Mīdoties netikt, nepavirzīties uz priekšu.
- izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties (parasti par tvaiku, gaisu, sniegu).
- novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
- izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izmutuļot Mutuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
- apnākt Nākot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ienākt Nākot ievirzīties (kur iekšā).
- iznākt Nākot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iznākt Nākot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārnākt Nākot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); nākt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- panākt Nākot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- panākt Nākot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vielas.
- nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nonākt Nākot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- morskāt Neapzināti, instinktīvi atvirzīties.
- pa pēdām, arī uz pēdām neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties)
- pēdu pēdā neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
- soli solī Neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
- uz pēdām neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
- grīļoties Nedrošā, ļodzīgā gaitā iet, virzīties.
- pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
- pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām; paiet, pavirzīties ar grūtībām.
- paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pašumētis Nejauši paslīdot, pavirzīties tā, ka notiek kas nevēlams.
- ietriekt Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā).
- ietrenkt Nelaipni, rupji likt ievirzīties (kur iekšā).
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas) nemaina savu iepriekšējo stāvokli.
- pazaudēt Nemākot orientēties, novirzīties (no ceļa, pēdām u. tml.) un nespēt vairs atrast (tās).
- piemanīties Nemanot pievirzīties (kam klāt); piezagties, pielavīties.
- slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
- turēties pie lietas nenovirzīties no jautājuma temata
- nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem.
- plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
- pasanesties Nesot ko, pavirzīties.
- briņģēties Nesot, vedot ko, virzīties, pārvietoties (bieži ar grūtībām).
- ieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
- ieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
- ieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
- ieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
- ieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
- izļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
- izļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
- izļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
- izļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
- izļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
- činčināt Neveikli (piemēram, ar vāju zirgu), virzīties uz priekšu.
- patrausties Neveikli pavirzīties zem kaut kā.
- mūties Neveikli rīkoties; muities; ar grūtībām virzīties uz priekšu.
- ietuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
- iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izzvelties Neveikli, smagi izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pakūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, pavirzīties.
- kūleņoties Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties; kūleņot (2).
- kūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties.
- aizkulcenēt Nevienādiem soļiem aiziet, aizvirzīties (prom).
- iesprukt Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā).
- nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
- buksēt nevirzīties uz priekšu; nekustēt no vietas.
- panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens); nirstot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- ienirt Nirstot pilnīgi ievirzīties zem ūdens.
- nonirt Nirstot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, pie kā u. tml.).
- pāri No vienas malas uz otru, no vienas puses uz otru (virzīties, ko virzīt).
- pāri No vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram (virzīties, ko virzīt pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas).
- sasadurstīties Nobīstoties nevirzīties uz priekšu, sākt raustīties (parasti par zirgu).
- nograsīties Nogrozīties, novirzīties (gar ko, kam garām u. tml.).
- apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot); pazaudēt ceļu.
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties uz (kādas telpas) iekšieni, uz (kādas vietas) centru.
- notelderēt Noslīdēt, kratoties aizvirzīties.
- atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost.
- iekrist Novājējot ievirzīties uz iekšu (piemēram, par seju, tās daļām).
- novirzties Novērsties, novirzīties.
- staigāt uz rokām novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
- piesēsties Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nogriezties Novirzīties (kur sānis), neskarot (piemēram, par negaisu, veļu).
- noklīst Novirzīties (no galvenā, būtiskā darbībā, runā).
- aizklīst Novirzīties (no sarunas, domu gaitas u. tml.).
- nostaigalēt Novirzīties (par lietus mākoņiem).
- noiet no grauda Novirzīties no ceļa (par lodi, šāviņu).
- nomaldīties Novirzīties no galvenā, būtiskā (domās, runā u. tml.).
- nosasvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
- nosvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
- dreifēt Novirzīties no kursa (vēja vai straumes ietekmē).
- tuldurēt Novirzīties no pareizā ceļa vai vagas.
- tuldurēties Novirzīties no pareizā ceļa vai vagas.
- iet zemāk par savu pareizo kursu novirzīties no pareizā kursa vēja virzienā.
- juziķ Novirzīties no sarunu temata.
- perturbēt Novirzīties no trajektorijas pievilkšanas spēka iedarbībā (par debess ķermeni).
- fluktuēt Novirzīties no vidējās vērtības (par kādu lielumu).
- nobirt Novirzīties nost (no kā) un nokrist (par sīku daļiņu kopumu).
- noiet no sliedēm Novirzīties sānis (sarunā, darbā).
- nosagriezties Novirzīties uz citu pusi (par ceļu taku).
- novērsties Novirzīties, atsacīties (no uzskata, viedokļa, mērķa u. tml.).
- nomauties Novirzīties, novērsties.
- nogriezties Nozaroties (no kā), nozarojoties (no kā), virzīties (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu.
- pārņirbēt Ņirbot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārņirbt Ņirbot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- elektrotropisms Organismu vai šūnu reaģēšana uz elektriskiem lādiņiem tuvojoties vai attālinoties; negatīvais e., šūnu tieksme virzīties nost no elektriski uzlādēta ķermeņa; pozitīvais e., šūnas tieksme tuvoties elektriski uzlādētam ķermenim.
- ar līkumu Pa garāko ceļu (virzīties, pārvietoties).
- pa taisno pa visīsāko ceļu (virzīt, virzīties).
- izkāpt Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) - par apģērba daļām.
- aizslieties Paceļoties, izstiepjoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
- zarāties Pagriezties 1(1), novirzīties.
- aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties, attālināties.
- sagriezties Pagriežoties satuvināties, savirzīties kopā; pavērsties vienam pret otru, citam pret citu.
- pavākties Paiet, pavirzīties; paspiesties, dot vietu.
- slīgt Pakāpeniski virzīties, arī grimt (kur iekšā).
- grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt (lejup).
- aptikt Pakļūt, pavirzīties zem kā.
- padimāt Pakustēties, pavirzīties uz priekšu.
- pagrasīties Pakustēties, pavirzīties.
- kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu); plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu; būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
- palikt ēnā palikt neievērotam, nepamanītam; tikt pārspētam, neizvirzīties.
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
- novirzīt Panākt (ar runu, žestiem u. tml.), ka (kas) virzās un pabeidz virzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
- palaist Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) virzās, arī sāk virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- palaist Panākt, ka (piemēram, transportlīdzeklis) virzās, arī sāk virzīties (kur, kāda virziena u. tml.).
- nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- līdztekus Paralēli, līdzās, ieblakām (virzīties).
- atstāt ēnā (kādu, kaut ko) pārspēt, neļaut izvirzīties.
- nostāt Pārstāt kustēties, virzīties; apstāties (1).
- apstāties Pārstāt kustēties, virzīties.
- apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piemēram, rīcībā, arī attīstībā).
- stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties.
- lauzties Pārvarot pretestību, iet, virzīties (piemēram, cauri kam).
- izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlauzties Pārvarot pretestību, izkļūt, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- palauzties Pārvarot pretestību, pavirzīties.
- izlauzties Pārvarot vides pretestību, augot stiepties garumā (par augiem); pārvarot vides pretestību, augot virzīties cauri (kam), caur (ko) - par augiem, to daļām.
- salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) - par karaspēku.
- ieurbties Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā ar galu, smaili) - parasti par transportlīdzekļiem.
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kur iekšā) - par lidaparātiem.
- iziet Pārvietojoties izvirzīties (no kādas teritorijas) - par karaspēku.
- iziet Pārvietojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par karaspēku.
- nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
- uzrāpot Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas.
- nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
- nonākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā); nokļūt (1).
- saplūst Pārvietojoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzripot Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstransportlīdzekļiem, pasažieriem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- urbties Pārvietojoties virzīties ar galu, smaili (kur iekšā, cauri kam) - parasti par transportlīdzekļiem.
- uznirt Pārvietojoties, uzvirzīties ūdens virspusē (par zemūdens transportlīdzekļiem, pasažieriem tajos).
- kustēties Pārvietoties, virzīties (kādā virzienā) - piemēram, par molekulām, atomiem, elementārdaļiņām.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - par dzīvām būtnēm.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem.
- pārcelties Pārvirzīties (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); pārvirzīties (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
- pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par mākoņiem, vēju u. tml.
- pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par skatienu.
- pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām.
- pārcelties Pārvirzīties, tikt pārvirzītam (no vienas vietas, laikposma u. tml. uz citu) - par tekstā attēloto darbību.
- uzmanīties Paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties.
- pārmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nomanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- manīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties; lavīties.
- ielavīties Paslepus ievirzīties (kur iekšā).
- izlavīties Paslepus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlavīties Paslepus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārlavīties Paslepus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- palavīties Paslepus pavirzīties.
- pielavīties Paslepus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piezagties (1).
- dalavīties Paslepus pievirzīties, piezagties.
- nolavīties Paslepus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- lavīties Paslepus virzīties; zagties.
- pāršmaukt Paslepus, arī bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apšļūkt Pašļūkt zem kā; šļūcošā gaitā pavirzīties zem kā.
- prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) - par dzīvniekiem.
- pakustēties Pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) samērā lēni.
- pakļūt Pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- palaist Pavirzīties (parasti braukšus, jāšus, kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīties noteiktā veidā (parasti braukšus, jāšus); paskriet, ātri paiet.
- iekļauties Pavirzīties (uz iekšpusi).
- pasadoties Pavirzīties (uz priekšu).
- pamest aiz muguras Pavirzīties garām (kam) tā, ka (tas) paliek aizmugurē.
- paiet Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- pakļūt Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- pasēsties Pavirzīties un apsēsties.
- apdzīties Pavirzīties zem kā.
- apvirzīties Pavirzīties zem kā.
- pagreīļot Pavirzīties, greizi pašūpoties.
- parūmēties Pavirzīties, lai atbrīvotu (vietu, telpu).
- pastiepties Pavirzīties, mazliet vērsties plašumā (par parādībām dabā).
- pakrēšļoties Pavirzīties, novietoties (kam priekšā), radot ēnu.
- pavietoties Pavirzīties, novietoties (mazliet tālāk, sānis u. tml.).
- pasaslaistīties Pavirzīties, pacelties (uz augšu).
- pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa staignu pamatu).
- padoties Pavirzīties, pārvietoties (kādā virzienā) - parasti par ķermeni, tā daļām.
- parempties Pavirzīties.
- pasarauties Pavirzīties.
- pasūnīties Pavirzīties.
- pasvempties Pavirzīties.
- patikt Pavirzīties.
- uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sastingt Pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- sprukt Pēkšņi sākt strauji virzīties (no kurienes) - piemēram, par vielu.
- sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
- lēkt Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā).
- sprāgt Pēkšņi, strauji sākt virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties ārā (no kurienes) - par priekšmetiem.
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piemēram, pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
- sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piemēram, par tvaiku, gaisa strāvām).
- appeldēt Peldot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm); peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atpeldēt Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par dzīvām būtnēm.
- iepeldēt Peldot ievirzīties (kur iekšā).
- izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izpeldēt Peldot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nopeldēt Peldot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); peldot atvirzīties nost, attālināties (no kā).
- pārpeldēt Peldot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); peldēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- papeldēt Peldot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- papeldēt Peldot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piepeldēt Peldot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties lejup pa straumi (no kurienes, kur u. tml.).
- salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu (kam), ka viegli skar (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pierauties Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas.
- piekustēt Pievirzīties klāt.
- dasabāzties Pievirzīties pie kā.
- dasarauties Pievirzīties pie kā.
- pietuvoties Pievirzīties tuvāk; tikt pievirzītam tuvāk.
- piekļūt Pievirzīties, nonākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- piespiesties Pievirzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piespurkt Pievirzīties, pielidot.
- davirzīties Pievirzīties.
- iepilēt Pilot ievirzīties (kur iekšā).
- izpilēt Pilot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par šķidrumu.
- sapilēt Pilot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzpilēt Pilot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- applanēt Planējot apvirzīties (kam) apkārt.
- pieplanēt Planējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzplanēt Planējot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); planējot uzvirzīties virs kādas vietas.
- noplanēt Planējot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, gar (ko).
- pārplivināt Plivinoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- atplīvot Plīvojot atvirzīties šurp; plīvojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- aizplīvot Plīvojot, viļņveida kustībām aizvirzīties, aizlidot.
- nākt Plūst, tecēt (par šķidrumu); krist lejup (par nokrišņiem); virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) - piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām.
- kustēties Plūst, virzīties (kādā virzienā), arī viļņoties (par šķidrumu, arī ūdenstilpi).
- atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- atplūst Plūstot atvirzīties šurp (par ūdeni, gaisu u. tml.); plūstot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieplūst Plūstot ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- izplūst Plūstot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šķidrumu, straumi.
- pieplūst Plūstot nokļūt, ievirzīties (kādā sistēmā), parasti, nodrošinot tās darbību, funkcijas.
- noplūst Plūstot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārslīdēt Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par ūdeni.
- pārvelties Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parviļņiem, miglu u. tml.
- pārplūst Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieplūst Plūstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par šķidrumu, gāzi.
- izgrauzties Plūstot radīt caurumus, plaisu u. tml. (piemēram, iezī, aizsprostā) un izvirzīties (tam) cauri (par ūdeni).
- saplūst Plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par šķidrumu, gāzi, sīkām cietvielas daļiņām u. tml.
- uzplūst Plūstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstilpi; plūstot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzplūst Plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par šķidrumu, šķidru masu.
- noplūst Plūstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- atpļaut Pļaujot atvirzīties (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- iepļaut Pļaujot ievirzīties (kur iekšā).
- baru vest pļaujot virzīties citiem pļāvējiem pa priekšu.
- pa priekšu Priekšgalā, sākumā (virzīties, ko virzīt).
- atkļūdotājs Programma, kas izstrādāta, lai atkļūdotu citu programmu, ļaujot programmētājam soli pa solim virzīties cauri pārbaudāmajai programmai, izpētot datus un tādus pārraudzības objektus kā, piem., mainīgo vērtības.
- nopukšināt Pukšinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- piepukšināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piepukšķināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nopukšķināt Pukšķinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt.
- aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
- pārputēt Putot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzputēt Putot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); virzīties (noteiktā virzienā) - par transportlīdzekli; vadīt (transportlīdzekli, darbarīku u. tml.) noteiktā virzienā.
- tošāt Radīt svelpjošu, šņācošu troksni (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām); arī virzīties, radot šādu troksni.
- mērķēties Rādīties zināmā vietā, virzīties pa zināmu vietu.
- aizburkšēt Radot burkšķošu, dārdošu troksni, aizvirzīties (kur, uz kurieni, kam garām u. tml.); arī attālināties.
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela); būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
- aprāpties Rāpjoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pārrāpties Rāpjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sarāpties Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- ierāpties Rāpjoties, arī rāpus ievirzīties (kur iekšā).
- izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pierāpties Rāpjoties, arī rāpus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
- norāpties Rāpjoties, arī rāpus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- uzlīst Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties uz kādas vietas.
- pārvelties Rāpjoties, veļoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aprāpot Rāpojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atrāpot Rāpojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ierāpot Rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
- izrāpot Rāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrāpot Rāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārrāpot Rāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- parāpāties Rāpojot pavirzīties (zem kaut kā).
- parāpoties Rāpojot pavirzīties (zem kaut kā).
- parāpot Rāpojot pavirzīties.
- pierāpot Rāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- darāpāt Rāpojot pievirzīties pie kā.
- sarāpot Rāpojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- norāpot Rāpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- parāpties Rāpus, arī rāpjoties pavirzīties.
- uzpeldēt Rasties, izvirzīties (piemēram, sarunā, diskusijā).
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- atrausties Raušoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atrausties Raušoties atvirzīties šurp; raušoties atvirzīties (pie kā).
- ierausties Raušoties ievirzīties (kur iekšā).
- izrausties Raušoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- parausties Raušoties pavirzīties.
- patrausties Raušoties pavirzīties.
- pierausties Raušoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- izrausties Raušoties virzīties cauri (kam), caur (ko).
- norausties Raušoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- apliekties Refl. --> apliekt (2); virzīties ar līkumu.
- celties Refl. --> celt (1); virzīties uz augšu.
- pārvelties Refl. --> pārvelt (1); gāžoties, krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- atrībināt Rībinot atvirzīties šurp (par pērkonu).
- ierībināt Rībinot ievirzīties (kur iekšā).
- izrībināt Rībinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrībināt Rībinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārrībināt Rībinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pierībināt Rībinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- norībināt Rībinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- atrībēt Rībot atvirzīties šurp (parasti par transportlīdzekļiem).
- ierībēt Rībot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par ratiem, pajūgu.
- izrībēt Rībot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrībēt Rībot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārrībēt Rībot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- norībēt Rībot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- noslīgt Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- slīgt Rietot virzīties lejup (par debess spīdekļiem).
- noslīdēt Rietot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- izrikšot Rikšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aprikšot Rikšojot, rikšiem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ierikšot Rikšojot, rikšiem ievirzīties (kur iekšā).
- izrikšot Rikšojot, rikšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārrikšot Rikšojot, rikšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apriņķot Riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieriņķot Riņķojot ievirzīties (kur iekšā).
- izriņķot Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izriņķot Riņķojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- aplis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.)
- visriņķī Riņķveida (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- noripināt Ripinot panākt vai pieļaut, ka (kas) virzās un pārstāj virzīties lejā, nost, gar (ko).
- aizripināties Ripinoties aizvirzīties projām.
- ieripināties Ripinoties ievirzīties (kur iekšā); tikt ieripinātam (kur iekšā).
- paripināties Ripinoties pavirzīties.
- noripināties Ripinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- apripot Ripojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atripot Ripojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atripot Ripojot atvirzīties šurp; ripojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieripot Ripojot ievirzīties (kur iekšā).
- izripot Ripojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izripot Ripojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- noripot Ripojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml).
- pārripot Ripojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paripot Ripojot pavirzīties.
- pieripot Ripojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saripot Ripojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzripot Ripojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzripot Ripojot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noripot Ripojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- aizripot Ripot prom; ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
- apritināties Ritinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- paritināties Ritinoties pavirzīties.
- apritēt Ritot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atritēt Ritot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atritēt Ritot atvirzīties šurp; ritot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- ieritēt Ritot ievirzīties (kur iekšā).
- izritēt Ritot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izritēt Ritot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārritēt Ritot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paritēt Ritot pavirzīties.
- pieritēt Ritot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saritēt Ritot savirzīties (kopa, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem sīkiem veidojumiem.
- uzritēt Ritot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ritot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzritēt Ritot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- noritēt Ritot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par (kā) lāsēm.
- ierakties Rokot ievirzīties (parasti zemē) - par dzīvniekiem.
- izrakties Rokot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izrakties Rokot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- rakties Rokot, piemēram, padziļinājumu, bedri, virzīties tajā (dziļāk, arī uz priekšu).
- parakties Rokoties pavirzīties.
- pierakties Rokoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atrakties Rokoties, rokot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai).
- pierūcināt Rūcinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- norūcināt Rūcinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- pierūkt Rūcot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- norūkt Rūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- ierūcināt Rūcot, ar rūkoņu ievirzīties (kur iekšā).
- uzņemt Sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas.
- sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem Sākt pievērsties (kam) - piemēram, par domām, sarunām.
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, pārvietoties, virzīties (piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- sagriezties Sākt, parasti pēkšņi, virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
- forija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz redzes ass sliecību novirzīties no normas.
- tālu Samērā lielā attālumā no (kā) malas, robežas (virzīties, virzīt).
- nosanēt Sanot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- piesvērties Sasveroties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noturēt Saturot neļaut kustēties, virzīties, saturot apstādināt.
- nosaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- heliofils saulmīlis; dzīvs organisms, kas spēj virzīties pret Saules gaismu, heliofītu grupas augs.
- kāpt Savienojumā "kāpt uz augšu": virzīties gar ķermeni uz augšu (par slikti šūtu, nepiemērotu apģērbu, tā daļām).
- iet Savienojumā ar "ceļu": virzīties uz priekšu (kādu gabalu).
- aizsteigties Savienojumā ar "priekšā": steidzīgi, ātri aizvirzīties (kam) priekšā; nonākt, nokļūt (kur) ātrāk par citiem.
- ātrums Savienojumā ar "zibens", "bultas", "vēja" u. tml.: ļoti ātri (piemēram, virzīties).
- sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
- salasīties Savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par dzīvniekiem.
- sagrēdoties Savirzīties (kopā), radot grēdu; arī tikt sagrēdotam.
- satikties Savirzīties (par ceļu, upi u. tml.).
- sarūķēties Savirzīties kopā.
- sakļauties Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā; ļoti cieši pievirzīties (pie kā).
- sasamiegties Savirzīties tuvāk, ciešāk (citam pie cita).
- sasaspiesties Savirzīties tuvāk, ciešāk citam pie cita.
- sagulties Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagult (2).
- sagult Savirzīties, arī sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagulties (2).
- saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- pievilkties Savu fizikālo lauku mijiedarbības rezultātā pievirzīties vienam pie otra, citam pie cita.
- nosīkt Sīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- uzskaloties Skalojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu.
- berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzēties (2), trīties.
- berzēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzties (2), trīties.
- rīvēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); trīties; berzēties (2); berzties (2).
- trāpīt Skart objektu, ievirzīties tajā (par ko mestu, virzītu, piemēram, ar roku).
- ieskraidīt Skraidot ievirzīties (kur iekšā).
- pārskraidīt Skraidot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apskriet Skrienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ieskriet Skrienot ievirzīties (kur iekšā).
- izskriet Skrienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izskriet Skrienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- noskriet Skrienot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārbizot Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
- pārskriet Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); skriet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paskriet Skrienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- paskriet Skrienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieskriet Skrienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sabizot Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- saskriet Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uztecēt Skrienot vai steidzīgi kustoties virzīties uz augšu.
- noskriet Skrienot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- noskriet Skrienot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- aizslaukt Slaucot (rindā piesietas govis), aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai).
- daslaucīt Slaukot pievirzīties (pie kā).
- apslēpot Slēpojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieslēpot Slēpojot ievirzīties (kur iekšā).
- izslēpot Slēpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslēpot Slēpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārslēpot Slēpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieslēpot Slēpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noslēpot Slēpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- planēt Slēpošanā - virzīties pa gaisu pēc atraušanās no tramplīna.
- aizslēpot Slēpot prom; slēpojot aizvirzīties (kur, kam garām u. tml.).
- brist Slīdēt, virzīties (miglas, mākoņu daļējā aizsegā) - par debess spīdekļiem.
- noslidinēt Slidinot novirzīties (parasti no kā, kur lejā).
- apslidināties Slidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieslidināties Slidinoties ievirzīties (kur iekšā).
- pieslidināties Slidinoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noslidināties Slidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ieslidot Slidojot ievirzīties (kur iekšā).
- izslidot Slidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
- izslidot Slidojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārslidot Slidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieslidot Slidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzslidot Slidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- noslidot Slidojot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- aizlidot Slīdoši aizvirzīties (par viegliem priekšmetiem, ko nes gaisa plūsma).
- atslīdēt Slīdot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā) - par gludiem priekšmetiem.
- ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izslīdēt Slīdot izvirzīties (no kāda stāvokļa).
- izslīdēt Slīdot izvirzīties (par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kā) tā, ka nokrīt lejā, zemē.
- noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- ieslīdēt Slīdot novirzīties no kāda stāvokļa un ievirzīties (kur iekšā).
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par priekšmetiem.
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās; slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās).
- saslidēt Slīdot pavirzīties.
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par priekšmetiem.
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- ielaisties Slīdot uz leju, ievirzīties (kur iekšā).
- uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzslidēt Slīdot uzvirzīties.
- laisties Slīdot virzīties (lejup) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam), pār (ko), pāri (kam).
- noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- laisties Slīdot, arī krītot virzīties (lejup) - par priekšmetiem.
- pielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- stampāt Smagnējā gaitā, arī ar grūtībām virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt lejup (parasti šķidrumā).
- iesmidzināt Smidzinot ievirzīties (kur iekšā) - par lietu.
- aizsmirdināt Smirdot aizvirzīties; augstprātīgi aizbraukt ar auto.
- krist Snigt (par sniegu); virzīties gaisā lejup (par sniega pārslām, krusu, lietus lāsēm, arī miglu).
- soli solī Soļiem saskanot ritmā (virzīties).
- apsoļot Soļojot apvirzīties, apiet (ap ko, kam apkārt).
- iesoļot Soļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izsoļot Soļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsoļot Soļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nosoļot Soļojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārsoļot Soļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko), parasti raitā, staltā gaitā.
- pasoļot Soļojot pavirzīties.
- piesoļot Soļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzsoļot Soļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nosoļot Soļojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nosoļot Soļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- iespārdīties Spārdoties ievirzīties (kur iekšā).
- lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidotspēja.
- lidotspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidspēja.
- caurgājība Spēja virzīties uz priekšu sliktos ceļa apstākļos (piemēram, automobiļiem).
- atgāzties Spēji atkrist, atvirzīties atpakaļ.
- spiesties Spēka iedarbībā virzīties (kur iekšā) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
- ēsties Spiesties, virzīties (kur iekšā) - parasti par priekšmetiem.
- kļauties Spiesties, virzīties, novietoties (kam cieši klāt).
- iespietot Spietojot ievirzīties (kur iekšā).
- izspietot Spietojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- daspiest Spiežot pievirzīties pie kā.
- izspindzēt Spindzot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izspindzēt Spindzot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- nospindzēt Spindzot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- nospingt Spindzot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzsprakšēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzsprakšķēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- pārspraukties Spraucoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paspraukties Spraucoties pavirzīties.
- piespraukties Spraucoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesprengties Spraucoties pievirzīties.
- saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- nospraukties Spraucoties virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- pastādīt Stādot pavirzīties (kādu gabalu).
- apstaigāt Staigājot apvirzīties, apiet (ap ko, kam apkārt).
- izstaigāt Staigājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārstaigāt Staigājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- iesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, ievirzīties (kur iekšā).
- izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pasteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pavirzīties.
- piesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iesteigties Steidzīgi, ātri ievirzīties (kur iekšā).
- izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pasteigties Steidzīgi, ātri pavirzīties (parasti par cilvēkiem).
- piesteigties Steidzīgi, ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- nosteigties Steidzīgi, ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- iestīdzēt Stīdzot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem.
- iestīgt Stīdzot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem.
- pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
- iestīgot Stīgojot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem.
- pārstīgot Stīgojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām.
- notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
- iebrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) ievirzīties (kur iekšā); iebrāzties (2).
- izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem; sabrukt (4).
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- žigli Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties); ātri (1).
- ātri Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties).
- atvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) atvirzīties šurp.
- ievirpuļot Strauji (griežoties, dejojot) ievirzīties (kur iekšā).
- izvirpuļot Strauji (griežoties, dejojot) izvirzīties.
- ieklupt Strauji (parasti ar lēcienu) ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem.
- pieklupt Strauji (parasti ar lēcienu) pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par dzīvniekiem.
- noskriet Strauji aizplūst (par ūdeņiem), parasti lielā daudzumā; strauji aizvirzīties ar straumi (par ledu).
- noskriet Strauji aizvirzīties, aizplūst (par putekļiem, gāzēm u. tml.); strauji aizvirzīties (par mākoņiem).
- apšauties Strauji apgriezties; strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- apsisties Strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atsisties Strauji atkāpties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atrauties Strauji attālināties (no pārējiem), izvirzīties priekšā.
- atsarauties Strauji atvirzīties.
- uzvirpuļot Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- pievirpuļot Strauji griežoties, dejojot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- novirpuļot Strauji griežoties, dejojot, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- ieskriet Strauji ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
- iesprukt Strauji ievirzīties (kur iekšā) - par uguni.
- ielauzties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - par vēju; iebrāzties.
- iesisties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par lodi, šķembu.
- iedrāzties Strauji ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, puteni.
- ietriekties Strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko) - par transportlīdzekli.
- iekrist Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- ielikties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- iesperties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- ieurbties Strauji ievirzīties, tikt ievirzītam (kur iekšā) - par asiem vai smailiem priekšmetiem.
- izlēkt Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., piemēram, spiediena, grūdiena rezultātā) - par priekšmetiem, vielām.
- izskriet Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- izsisties Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsperties Strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izskriet Strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par priekšmetiem.
- izsperties Strauji izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlauzties Strauji izvirzīties, izplūst (par vēju, gāzi).
- nolēkt Strauji novirzīties (nost no kā), parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; strauji pārvietojoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- pārskriet Strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par veļu, mākoņiem u. tml.
- pāršauties Strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pašaudīties Strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- parauties Strauji pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piešauties Strauji pievirzīties (par uguni).
- piesviesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemesties (3).
- piemesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesprukt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) aizdegas (par uguni).
- pieklupt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt), parasti uzbrūkot (par dzīvniekiem).
- krist Strauji plūst, virzīties lejup (parasti no samērā liela augstuma) - par ūdeni.
- rauties Strauji sākt virzīties, arī strauji virzīties (par transportlīdzekļiem).
- sadzīties Strauji savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uztriekties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, putekļiem, viļņiem u. tml.
- uzšauties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem, šķidruma strūklām, arī priekšmetiem.
- klupt Strauji virzīties (kur zemāk), strauji liekties (uz priekšu).
- grūt Strauji virzīties (par pūli, drūzmu).
- šļākties Strauji virzīties (parasti par šķidru vielu, tās kopumu).
- lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par dzirkstelēm.
- lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
- ņirbēt gar acīm strauji virzīties garām (tiešā tuvumā); ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- noskriet Strauji virzīties un pabeigt virzīties gaisā gar (ko), garām (kam) - par priekšmetiem.
- lakstīt Strauji virzīties uz augšu, uz dažādām pusēm (par dzirkstelēm).
- klupt Strauji virzīties uz priekšu un tvert.
- gāzties Strauji virzīties, arī tikt virzītam (piemēram, par ko lielu, smagu).
- rauties Strauji virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šķīst Strauji virzīties, parasti uz vairākām pusēm (par šķidrumu, masu, to kopumu).
- sisties Strauji virzīties, pārvietoties, skarot kādu šķērsli, parasti tā, ka rodas skaņas.
- kūsāt Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- kūsēt Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- kūsot Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- likties Strauji virzīties, triekties (pret ko).
- plēst Strauji virzīties.
- raut Strauji virzīties.
- aizbrāzties Strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties.
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku pūli; izgrūt.
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par cilvēku pūli.
- ieklupt Strauji, ar sparu (klupšus) ievirzīties (kur iekšā).
- pieklupt Strauji, ar sparu (klupšus) pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- iegrūt Strauji, ar sparu ievirzīties (kur iekšā) - par baru, pūli.
- izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par baru, pūli.
- izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par baru, pūli.
- saklupt Strauji, ar sparu savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- pumpēties Strauji, ar strūklu virzīties (uz augšu); šļākties.
- valcēt Strauji, it kā dejā virzīties pa apli.
- sisties Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kādai, parasti nevēlamai, videi).
- ieurbties Strauji, parasti rotējot, ievirzīties (kur iekšā) - par lodi, šāviņu.
- urbties Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā) - par lodi, šāviņu.
- iespurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- saspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- spurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties (par cilvēkiem).
- nospurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atsviesties Strauji, pēkšņi atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzsprāgt Strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu; strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam).
- uzgāzties Strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- virpuļot Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
- iestrāvot Strāvojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par siltumu, gaisu.
- pārstrāvot Strāvojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties šurp; streipuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iestreipuļot Streipuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārstreipuļot Streipuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pastreipuļot Streipuļojot pavirzīties.
- piestreipuļot Streipuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzģeņģerēt Streipuļojot uzvirzīties.
- kulcenēt Streipuļojot, kūleņojot virzīties uz priekšu.
- kulcināt Streipuļojot, kūleņojot virzīties uz priekšu.
- apstumt Stumjot apvirzīties; apbīdīt apkārt.
- nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko); stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
- nostumties Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā).
- pārstumties Stumjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties, uzvirzīties uz kādas vietas.
- atstūrēt Stūrējot atvirzīties.
- iesūkties Sūcoties ievirzīties (kur iekšā) - par šķidrumu.
- uzsūkties Sūcoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt.
- pašalkt Šalcot pavirzīties.
- nošalkt Šalcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- pāršalkt Šalcot, ar šalkoņu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzšalkt Šalcot, ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- aizšauties Šauties prom; ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- šautin Šautin aizšaut - ļoti ātri kur nokļūt, strauji aizvirzīties, aizskriet.
- šķilties Šķeļot apvalku, čaumalu, virzīties ārā no olas (parasti par putnu mazuļiem).
- iešķelties Šķeļot ievirzīties (priekšmetā, ko šķeļ).
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- nozust Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur), kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem).
- norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā) un nebūt vairs redzamam (par debess spīdekļiem).
- iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- izlīst Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- izvelties Šķietamā kustībā izvirzīties (par debess spīdekļiem).
- izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
- nogrimt Šķietamā kustībā lejup aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- paskriet Šķietamā kustībā ļoti ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
- pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) - par debess spīdekļiem.
- paslīdēt Šķietamā kustībā pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par to, kam kāds brauc garām.
- slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par debess spīdekļiem).
- slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
- rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- nokāpt Šķietamā kustībā virzīties un pabeigt virzīties pie debesīm lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- iebrist Šķietami ievirzīties (daļējā miglas, mākoņu aizsegā) - par debess spīdekļiem.
- ieiet Šķietami ievirzīties (kur iekšā) - parasti par Sauli, Mēnesi.
- iegrimt Šķietami ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par Sauli).
- iebristies Šķietami ievirzīties (par debess spīdekļiem).
- šauties Šķietami strauji virzīties, pārvietoties pretējā virzienā (par to, kam ātri brauc garām).
- pašķirties Šķiroties, tiekot šķirtam, paliekties, pavirzīties, parasti uz abām pusēm (par augiem, to daļām).
- nošķīst Šķīstot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), garām (kam) - par šķidrumu, masu.
- iešķīst Šķīstot, šķiežoties ievirzīties.
- iešļākties Šļācot, ar šalti ievirzīties.
- pāršļākties Šļācoties, ar šalti pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- iešļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā ievirzīties.
- pāršļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pāršļūkt Šļūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apšļūkt Šļūcot vai šļūcošā gaitā apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- nošļūkt Šļūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- iešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
- izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pašļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā pavirzīties.
- piešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas.
- pašļūkāt Šļūkājot pavirzīties.
- piešļūkāt Šļūkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iešļukt Šļūkot ievirzīties (kur iekšā).
- nošļukt Šļūkot novirzīties (nost no kā) uz leju.
- pašļukt Šļūkot pavirzīties.
- sašļukt Šļūkot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nošļukt Šļūkot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- atšļukt Šļūkot, slīdot atvirzīties nost (sānis).
- palēkties Šūpojoties (parasti lielos viļņos) strauji pavirzīties (uz augšu) - par ūdens transportlīdzekļiem.
- iešūpoties Šūpojoties ievirzīties (kur iekšā).
- izšūpoties Šūpojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izšūpoties Šūpojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piešūpoties Šūpojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzšūpoties Šūpojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- līgot Šūpojoties virzīties, pārvietoties; līgoties (1).
- līgoties Šūpojoties virzīties, pārvietoties.
- attēkāt Šurp un turp skraidot atvirzīties šurp.
- piešvīkstēt Švīkstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nošvīkstēt Švīkstot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- uzšvirkstēt Švirkstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- taisni Tā, ka (kam) visā garumā vai kādā daļā rodas taisnei atbilstoša forma, veids (virzīt, virzīties, ko darīt, atrasties kādā stāvoklī).
- tālu Tā, ka rodas samērā liels attālums, parasti starp ķermeņa daļām, līdz tām (virzīt, virzīties).
- tālu Tā, ka tiek pārvarēts samērā liels attālums (virzīties, virzīt).
- līkločus Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties) ; līkločiem; līkloču.
- līkloču Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkločiem; līkločus.
- līkločiem Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkloču; līkločus.
- līkloku Tā, ka veidojas līkumi, līkloči (virzīties, būt novietotam, atrasties).
- taisni Taisnā virzienā, arī pa visīsāko ceļu (virzīt, virzīties).
- pārtiešis taisni, nelīkumojot (virzīties).
- pārtiešām Taisni, nelīkumojot (virzīties).
- pārtieši Taisni, nelīkumojot (virzīties).
- pārtiešu Taisni, nelīkumojot (virzīties).
- priekša Tālāk, prom no iepriekšējās (arī parastās) vietas, stāvokļa (virzīties, virzīt ko).
- aiztaustīties Taustoties aizvirzīties.
- attaustīties Taustoties atvirzīties šurp; taustoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ietaustīties Taustoties ievirzīties (kur iekšā).
- pārtaustīties Taustoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pietaustīties Taustoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aptecēt Teciņus apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ietecēt Teciņus ievirzīties (kur iekšā).
- iztecēt Teciņus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztecēt Teciņus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārtecēt Teciņus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- patecēt Teciņus pavirzīties.
- patecēties Teciņus pavirzīties.
- pietecēt Teciņus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- satecēt Teciņus savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- notecēt Teciņus virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- notecēt Teciņus virzīties un pabeigt virzīties Ielā, nost, gar (ko).
- patekāt Tekājot pavirzīties.
- aiztekalēt Tekalējot aizvirzīties, aiziet.
- notecēt Tekot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pārtecēt Tekot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uztecēt Tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par šķidrumu.
- notecēt Tekot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, km u. tml.).
- aptecēt Tekot, plūstot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- attecēt Tekot, plūstot atvirzīties iepriekšējā vietā.
- attecēt Tekot, plūstot atvirzīties šurp (piemēram, par šķidrumu, straumi).
- ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (jūrā, ezerā, upē u. tml.) - par upi, straumi u. tml.
- ietecēt Tekot, plūstot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, traukā) - parasti par šķidrumu.
- patecēt Tekot, plūstot pavirzīties (piemēram, par šķidrumu, straumi).
- satecēt Tekot, plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par šķidrumu.
- uzlīt Tekot, plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par šķidrumu.
- lateropulsija Tendence virzīties vai gāzties uz vieniem sāniem, ejot uz priekšu.
- attenterēt Tenterējot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ietenterēt Tenterējot ievirzīties (kur iekšā).
- iztenterēt Tenterējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztenterēt Tenterējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārtenterēt Tenterējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- patenterēt Tenterējot pavirzīties.
- pietenterēt Tenterējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- izaarties Tiekot artam, atsegties, arī izvirzīties uz augšu.
- palēkties Tiekot atrautam no pamata, strauji pavirzīties uz augšu (par priekšmetiem).
- iesagriezties Tiekot grieztam, ievirzīties.
- pagrūsties Tiekot grūstam, pavirzīties.
- noirties Tiekot irtam, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- iekratīties Tiekot kratītam, ievirzīties (kur iekšā).
- iesakratīties Tiekot kratītam, ievirzīties.
- nolidot Tiekot mestam, virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties (par priekšmetiem); virzīties ar gaisa plūsmu (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- mīties Tiekot nekārtīgi valkātam, virzīties (uz āru) - par apavu daļām.
- izarušināties Tiekot rušinātam, izvirzīties.
- izsijāties Tiekot sijātam, izvirzīties cauri (sietam), caur (sietu).
- palikt Tikt atstātam (kādā vietā); atrasties, arī nonākt (kādā vietā) un netikt virzītam, nevirzīties prom (par priekšmetiem).
- paiet Tikt pavirzītam, novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā; neviļus, negribēti pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ķermeņa daļu).
- urbties Tikt virzītam, virzīties, parasti ar spiedienu (kur iekšā) - par ko smailu.
- aptipināt Tipinot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- attipināt Tipinot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ietipināt Tipinot ievirzīties (kur iekšā).
- iztipināt Tipinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- iztipināt Tipinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārtipināt Tipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- patipināt Tipinot pavirzīties.
- pietipināt Tipinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- notipināt Tipinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- iztrakāt Trakojot izvirzīties (no kurienes).
- notramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- pārtraukties Traucoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- notrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- notrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- aiztrenkt Trenkt prom; trencot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aiztriekt.
- notriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pārtriekties Triecoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aiztriekt Triekt prom; triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizdzīt.
- ļūļāties Tūļāties, nevarēt pavirzīties uz priekšu ar darbu.
- saturēt Turot (kādu), neļaut (tam) kustēties, virzīties; turot panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
- rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties ar kājām (kur, aiz kā), lēni, arī ar grūtībām virzīties, pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju).
- satuvoties Tuvojoties savirzīties, novietoties tuvu kopā vienam pie otra, citam pie cita.
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to); urbjoties, arī strauji triecoties, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- ieurbties Urbjoties ievirzīties (kur iekšā) - parasti par urbi.
- pakārties Uz īsu brīdi izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - parasti par galvu.
- paņirbēt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- paņirbt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- kopā Uz vienu vietu, vienkopus (piemēram, virzīties, virzīt).
- dasakrauties Uzbāzīgi pievirzīties pie kā.
- klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, virzīties klāt.
- uzlasīties Uziet, uzvirzīties (uz kā, kur augšā).
- uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot).
- uzdzīties Uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzvīties Uzvirzīties augšā lokveidā, līkločiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem, uguni).
- sakāpt Uzvirzīties gar ķermeni uz augšu (par apģērbu, tā daļām).
- uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uznirt Uzvirzīties ūdens virspusē (parasti no dziļuma) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uzpeldēt Uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uzkortelēties Uzvirzīties un novietoties (uz kā, kur augšā).
- uzriktēties Uzvirzīties un novietoties, iekārtoties (uz kā, kur augšā).
- uzrūmēties Uzvirzīties un novietoties, iekārtoties (uz kā, kur augšā).
- uzgulties Uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetu, vielu u. tml.
- uzkāpt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
- uznākt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, mākoņiem, debess spīdekļiem.
- uztutināties Uzvirzīties, novietoties (uz kā, kur augšā) un atbalstīties (pret ko); uztupties.
- uzkāpt Uzvirzīties, parasti, slīdot gar ķermeni, uz augšu (par apģērbu, tā daļām).
- uzslieties Uzvirzīties, tikt uzvirzītam uz augšu (par ķermeņa daļu).
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- klanīties Vairākkārt kustēties, virzīties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti par galvu, ķermeņa augšdaļu).
- ložņāt Vairākkārt skarot, virzīties (pa ko) - par pirkstiem, roku.
- lēkāt Vairākkārt strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par dzirkstelēm.
- raustīties Vairākkārt strauji virzīties šurpu turpu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- mētāties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz citu).
- svaidīties Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz otru).
- ievalstīt Valstot panākt, ka sāk virzīties.
- ievāļāties Vāļājoties, grozoties ievirzīties (piemēram, peļķē, dubļos).
- ievāļoties Vāļājoties, grozoties ievirzīties (piemēram, peļķē, dubļos).
- pasanesties Varēt pavirzīties.
- ievārtīties Vārtoties ievirzīties (piemēram, peļķē, dubļos).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- izavadāties Vedot dzīvniekus, izvirzīties kopā ar tiem.
- trāpīt Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
- urbties Veidojot caurumu, dobumu (priekšmetā, materiālā u. tml.), pakāpeniski virzīties (tajā).
- urbties Veikt urbumu (priekšmetā, materiālā u. tml.); urbjot (priekšmetu, materiālu u. tml.), virzīties (tajā).
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzvilkties Velkoties, slīdot pavirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
- novelt Veļot panākt, ka (kas) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- izvelties Veļoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- novelties Veļoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pievelties Veļoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- dasavelties Veļoties pievirzīties pie kā.
- novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- novelties Veļoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- uzvelties Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- novērpties Vērpjoties, virpuļojot īsu brīdi, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- taisni Vertikāli, neveidojot šauru leņķi (virzīt, virzīties, atrasties kādā stāvokli).
- ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem un dzīvniekiem.
- noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
- izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos).
- pārslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piemēram, par dziju, pavedienu).
- ieslīdēt Viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā) - par ķermeni, tā daļām.
- ieslīt Viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā).
- noslīdēt Viegli, slīdoši pārvietojoties, virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
- noslīdēt Viegli, slīdoši virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par laivām, kuģiem u. tml., arī par braucējiem tajos.
- anotropija Vienas acs tieksme novirzīties uz augšu.
- plūst Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- tecēt Vienmērīgi virzīties (par iekārtas, ierīces u. tml. detaļām); darboties bez traucējumiem (par iekārtu, ierīci).
- plūst Vienmērīgi virzīties, izplatīties (par miglu, dūmiem u. tml.).
- vilkties Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam (kopā, ciet, vaļā - piemēram, par priekškaru).
- slīdēt Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam tā, ka viegli skar (ko) - par ķermeņa daļām, parasti par pirkstiem, rokām.
- aizvīties Vijoties aizvirzīties; viļoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izvīties Vijoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izvīties Vijoties izvirzīties (par augiem).
- izvīties Vijoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- uzvīties Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par augiem, to daļām.
- novilināt Vilinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- pārviļņot Viļņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ievīties Viļoties ievirzīties (kur iekšā).
- atvirmot Virmojot atvirzīties šurp; virmojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ievirmot Virmojot ievirzīties (kur iekšā).
- izvirmot Virmojot izvirzīties.
- pārvirmot Virmojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzvirmot Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
- atvirpuļot Virpuļojot atvirzīties šurp; virpuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ievirpuļot Virpuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārvirpuļot Virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pievirpuļot Virpuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvirpuļot Virpuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- novirpuļot Virpuļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- aizvirpuļot Virpuļot prom; virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pavērpties Virpuļveida kustībā pavirzīties.
- sist Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
- pacelt Virzīt un pabeigt virzīt augšup, parasti pa gaisu; būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, izplatās un pabeidz virzīties, izplatīties augšup, parasti pa gaisu.
- tvert Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko); virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
- līkumot Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem.
- turēties solī virzīties ar noteiktu gaitas ātrumu, arī pielāgoties cita gaitai, ātrumam.
- lidot virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) – parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma
- nolaisties Virzīties un pabeigt virzīties ar atvērtu izpletni lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties garām (kam), arī gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem); virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- novirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nost (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nonākt Virzīties un pabeigt virzīties pa gaisu lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- liekt (arī mest) līkumu (arī loku) virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- zagties Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem).
- līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos); virzīties, doties un nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
- pārvietoties virzīties, izplatīties kādā virzienā
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem); virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
- pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku); virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas); virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas).
- līst Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem; virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam.
- kuļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
- kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
- iezagties Zagšus ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izzagties Zagšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izzagties Zagšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pārzagties Zagšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pazagties Zagšus pavirzīties.
- piezagties Zagšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); zagšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- nozagties Zagšus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nozaudēt Zaudējot orientāciju, novirzīties (no ceļa, takas, pēdām u. tml.).
- dasazvelties Zveļoties pievirzīties pie kā.
- uzzvelties Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
virzīties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV