Paplašinātā meklēšana

Meklējam eka.

Atrasts vārdos (614):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9999):

sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
res cogitans "domājoša lieta" (Dekarta atbilde uz jautājumu "Kas es esmu?").
cogito, ergo sum "Es domāju, tātad es esmu" - franču filozofa Dekarta (1596.-1650. g.) pamattēze.
homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
ghāzi "Iekarotājs", turku karavadoņu un valdnieku goda tituls (pirms vārda).
parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
fille de joie "prieka meita", prostitūta.
divide et impera "skaldi un valdi" (seno romiešu un citu iekarotāju politikas princips).
aut caesar, aut nihil "vai nu Cēzars, vai nekas"; visu vai neko.
orhis (Dzīvnieka) sēklinieks, pauts.
piekandavot (Neveikli) piekalt, piesist, pienaglot.
Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha
Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km
Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts.
Smirnieku strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā.
Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte.
Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā.
Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte.
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km
Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe.
Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā.
Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe.
Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera.
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts.
Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē.
Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē.
Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē.
Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē.
Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts.
Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe.
Tojātu upīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā.
Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe.
Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe.
Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe.
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte.
Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe.
Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km
Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte.
Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai.
Āžupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
Lāčupe Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
Vilpene Abavas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās lejtecē.
Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē.
aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam.
bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki
kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize.
kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību
Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte.
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
Spindupe Abula kreisā pieteka Brenguļu pagastā, garums - \~6 km
Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote.
Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā.
Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km
Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis.
Abulīte Abuls - Gaujas kreisā krasta pieteka.
Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km
Apse Abze, Mazās Juglas kreisā pieteka.
Abza Abze, Mazās Juglas pieteka.
Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga.
Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise.
panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni.
uveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums.
perioftalmīts Acābola makstu iekaisums.
traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām
acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas.
endoftalmīts Acs ābola iekšējo apvalku iekaisums.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī
oftalmodesmīts Acs cīpslu vai saišu iekaisums.
oftalmoneirīts Acs dobuma nerva iekaisums.
blenoreja Acs gļotādas strutojošs iekaisums.
oftalmija Acs iekaisums.
kantīts Acs kaktiņa iekaisums.
fakīts Acs lēcas iekaisums.
fakocistīts Acs lēcas kapsulas iekaisums.
kapsīts Acs lēcas kapsulas iekaisums.
oftalmomiozīts Acs muskuļu iekaisums.
miežagrauds Acs plakstiņa malas vai tauku dziedzera iekaisums.
blefarīts Acs plakstiņu malu iekaisums, grūti ārstējama slimība.
keratīts Acs radzenes iekaisums.
tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu.
pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā.
retinīts Acs tīklenes iekaisums.
iridociklīts Acs varavīksnenes un starenes iekaisums.
iritis Acu ābola iekšējās kārtas (varavīksnenes) iekaisums.
retinitis Acu ābola trešās kārtas (tīklenes) iekaisums.
blennorreia Acu gļotādas strutains iekaisums.
halkīts Acu iekaisums ar asarošanu un jutību pret gaismu; rodas no acu berzēšanas, ja rokām bijusi saskare ar varu.
leproftalmija Acu iekaisums lepras gadījumā; leproza oftalmija.
fotoftalmija Acu iekaisums no pārāk stipras gaismas.
elektrooftalmija Acu iekaisums, ko izraisījis elektriskā loka ultravioletais starojums.
komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis.
Acupe Acupīte, Rūjas pieteka.
Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts.
angiodermatīts Ādas asinsvadu iekaisums.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
naglis Ādas iekaisums (suņu nagli).
sklerodermatīts Ādas iekaisums ar sabiezējumu un sacietējumu.
uledermatīts Ādas iekaisums, kas atstāj rētas.
akarodermatīts Ādas iekaisums, ko ierosina ērces.
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
radiodermatīts Ādas iekaisums, ko izraisa rentgenstarojums un radioaktīvais starojums.
dermatīts Ādas iekaisums.
ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli.
adesmoze Ādas slimība, kuras sekas ir saistaudu atrofija.
tilacīts Ādas tauku dziedzeru iekaisums.
dermatooftalmīts Ādas un acs iekaisums, kas skar konjunktīvu un radzeni.
omfalīts Ādas un zemādas audu iekaisums nabas apvidū.
dermatocelulīts Ādas un zemādas saistaudu iekaisums.
dermoflebīts Ādas vēnu iekaisums.
adenoidīts Adenoīdu iekaisums.
Adģere Ādģēre, Vārtājas pieteka.
Gikša Ādģēre, Vārtājas pieteka.
Gikše Ādģēre, Vārtājas pieteka.
Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā.
Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa.
izbraukšanas rīkojums administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Augšfrancija administratīvs reģions Francijā, valsts ziemeļos, izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — Noru-Padekalē un Pikardiju
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts.
deaferentācija Aferento, sensorisko nervšķiedru funkciju pārtraukums, kā operācijas vai saslimšanas sekas.
gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
anšefs Agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks.
Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā.
kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem
totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus
peristāze Agrīna vaskulāro pārmaiņu stadija iekaisuma gadījumā.
Agteleka Agtelekas ala.
Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km
Poļu grāvis Aģes kreisā krasta pieteka; Palu grāvis.
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte.
Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe.
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
ahilobursīts Ahileja cīpslas gļotsomiņas iekaisums.
Zvārtavas upe Aima, Gaujas pieteka.
pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe.
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā).
Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā.
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena.
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa.
Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km
Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste.
Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera.
Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe.
Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša.
Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km
Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls.
Maiļupīte Aiviekstes labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā.
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža.
Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša.
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
Morozas grāvis Aiviekstes labā krasta pieteka Indrānu pagastā.
Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste.
Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce.
Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā.
Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte.
Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē.
Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe.
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis.
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka.
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
otoantrīts Aizauss paugura dobuma iekaisums.
antrektomija Aizauss paugura dobuma sienu izgriešana vai kuņģa vārtnieka ieejas rezekcija.
antrotimpanīts Aizauss paugura dobuma un bungdobuma iekaisums.
cūceņa Aizauss siekalu dziedzeru iekaisums.
faringorinīts Aizdegunes iekaisums.
nazofaringīts Aizdegunes iekaisums.
īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros
abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai.
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
timīts Aizkrūtes dziedzera iekaisums.
pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem.
pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās.
duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes.
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1).
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2).
retrofaringīts Aizrikles audu iekaisums.
nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā.
presings aizsardzības veids sporta spēlēs - cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības.
patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
bruņas aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj auga vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
aizsprēgt Aizslēgt ar (nelielu) piekaramo slēdzeni.
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes.
barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem.
parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem.
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam.
prīze Aizturēts un apķīlāts pretinieka vai kontrabandistu kuģis ar kravu.
8. Hērakla varoņdarbs Aizveda trāķiešu valdnieka Diomēda cilvēkēdājas ķēves.
retroperitonīts Aizvēderplēves audu iekaisums.
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
kampis Akas svīrim kāsis, pie kā ūdeni smeļot piekar spaini.
Volkova Akaviņa, Pededzes pieteka.
Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe.
Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera.
Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā
akcizieris Akcīzes iekasētājs.
paratiflīts Aklajai zarnai pieguļošo retroperitoneālo audu iekaisums.
tiflīts Aklās zarnas iekaisums.
apendicīts Aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums.
Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka.
Viče Akmene, Durbes pieteka.
Vīcupe Akmene, Durbes pieteka.
Vīčupe Akmene, Durbes pieteka.
Vīcupīte Akmene, Durbes pieteka.
dobumakmens akmens (parasti lielāka izmēra) ar virsmā iekaltu vienu vai vairākiem dobumiem
ptialolitotomija Akmens izoperēšana no siekalu dziedzera vai vada.
Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m
rūnu akmens akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām; rūnakmens
rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
Upēlis Akmensstrauts, Aiviekstes pieteka.
tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes.
pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
sialolitiāze Akmeņu veidošanās siekalu dziedzeros.
Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
hepatoperitonīts Aknas sedzošās vēderplēves iekaisums.
parahepatīts Aknu apaudu iekaisums.
glisonīts Aknu fibrozās perivaskulārās kapsulas iekaisums.
ikterohepatīts Aknu iekaisums ar stipru dzelti.
hepatīts Aknu iekaisums.
perihepatīts Aknu peritoneja un tam pieguļošo audu iekaisums.
hepatoholangīts Aknu un žultsvadu iekaisums.
hepatoflebīts Aknu vēnu iekaisums.
Aknupīte Akņupīte, Eglonas pieteka.
Aktica Aktīca, Asūnīcas pieteka.
Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
komparsa Aktieris, kam nekas nav jārunā; mazāk kā statists piedalās tēlojumā.
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
pretspars Aktīvs pretuzbrukums (pretiniekam).
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos.
paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
enkefalīts Akūts galvas smadzeņu substances iekaisums.
akūts mielīts akūts muguras smadzeņu iekaisums
tifits Akūts vai hronisks aklās zarnas iekaisums.
miosīts Akūts vai hronisks muskuļu iekaisums, ko mēdz apzīmēt arī par muskuļu reimatismu.
mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
Dambupīte Āķenupīte, Ogres pieteka.
Dravnieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka.
Priednieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka.
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
Ola Ala, Bjarezinas pieteka Baltkrievijā.
Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā.
Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe.
Kārļupīte Ālandes kreisā krasta pieteka Grobiņas pagastā, garums - 11 km
Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā.
Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem.
Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts.
Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km
akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains.
Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē.
Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
saālēties ālējoties, draiskuļojoties aizrauties, iekarst
Brūžupīte Alekšupīte, Ventas pieteka.
Sure Alekšupīte, Ventas pieteka.
Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas.
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks.
pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās.
Gyrodon lividus alkšņu zobiņbeka
Milnupīte Alkšņupe, Gaujas pieteka.
Zvirguļupe Alkšņupe, Gaujas pieteka.
Alkšņupīte Alkšņupe, Vadakstes pieteka.
Kraukupe Alkšņupe, Vadakstes pieteka.
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā.
Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe.
Bērzu valks Alokstes kreisā krasta pieteka Kazdangas pagastā, garums - 7 km
Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km
Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
ciekaužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ciekauži" iedzīvotāji.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
Beja Alūksne, Pededzes pieteka.
Murjāņu upe Alūksne, Pededzes pieteka.
Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe.
Lielā Sarkanīte Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums — 8 km
Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis.
Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē.
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē.
apekalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" iedzīvotāji.
Apukalns Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" otrs nosaukums.
Opekols Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Opekalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles
pagāza Alus atliekas, padibenes.
pagāze Alus atliekas, padibenes.
pagāzne Alus atliekas, padibenes.
drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā.
pēctecis Alus patekas.
tapīņas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas.
brīvmeistars Amatā (cunftē) neuzņemts amatnieka meistars.
Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera.
Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka.
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
Skujupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - \~5 km
Dadžupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 11 km
Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe.
Ratnieku upe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā.
Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte.
Barona grāvis Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā, garums — \~2 km
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
Dzirkstupe Amatas kreisā krasta pieteka Skujenes pagastā, garums - \~2 km, iztek no Kosas dīķa.
Pētupīte Amatas kreisā krasta pieteka, garums - 4 km
Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā.
Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata.
Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte.
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
Putras upe Amatas labā krasta pieteka.
Pautupīte Amatas labā krasta pieteka.
Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka.
amatistaba Amatnieka darbnīca, kas aizņem atsevišķu istabu kādā ēkā.
verštube Amatnieka darbnīca.
amatizglītība Amatnieka kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība.
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls.
kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls.
blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku.
Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī.
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai.
Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru.
doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās.
Amma Amga - upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisā krasta pieteka.
glucīns Amidotriazīnsulfoskābes natrija sāls, nekaitīga saldumviela, 100 reiz saldāka par cukuru.
amnionīts Amnija iekaisums.
Amoka skrējiens amoka slimnieka skrējiens, parasti ar dunci uzbrūkot visiem, kas gadās ceļā
hipamnioze Amonija šķidruma nepietiekamība.
ampulīts Ampulas iekaisums, piem., sēklvada paplašinājuma iekaisums.
Liesupe Amulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā.
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km
Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
pasīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot normālam dzīvniekam sensibilizētā dzīvnieka serumu
gastranastomoze Anastamozes izveidošana starp kuņģa mutes un vārtnieka daļu, ja kuņģis sašaurināts smilšu pulksteņa veidā.
pankreatogastrostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un kuņģa vārtnieka daļu.
tubuloalveolārs Anatomiska sistēma, kas sastāv no sazarotiem kanāliņiem, kuri beidzas ar alveolām, piem., siekalu dziedzeros.
Andrupīte Andrupe, Lielupes pieteka Gaujas baseinā.
Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
hemolītiskā anēmija anēmija kā eritrocītu pastiprinātas noārdīšanās sekas; cēloņi: eritrocītu konstitucionāls vājums
ikteroanēmija Anēmija kopā ar dzelteno kaiti kā hemolīzes sekas.
sekundārā anēmija anēmija, kā dažādu patoloģisku stāvokļu sekas, piem., ļaundabīgu audzēju, hronisku infekciju, hemorāģisku slimību, saindēšanās sekas
vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu
angiogranuloma Angioma, kas sastāv no granulācijas audiem un radusies vazoproliferatīva iekaisuma dēļ.
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu.
Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi.
hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
polimastija Anomālija - papildus krūtsgalu izveidošanās (cilvēkam vai zīdītājdzīvniekam).
antirenīns Antiferments, kas rodas dzīvnieka asins serumā pēc renīna ievadīšanas; aizkavē piena sarecēšanu.
imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs.
borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu.
placentolizīns Antiviela dzīvnieka serumā, kuram ievadītas cita dzīvnieka placentas šūnas.
Antonijas strauts Antonīca, Vesetas pieteka.
Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte.
D'Antrkasto salas Antrekasta salas Zālamana jūrā.
Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā.
endaortīts Aortas iekšējā slāņa iekaisums.
sifilitiskais aortīts aortas sienas difūzs iekaisums, iekšējo orgānu sifilisa biežākā izpausme
aortīts Aortas sienas iekaisums.
strutainais aortīts aortas sienas sastrutojums kā strutu infekcijas sekas
mezaortīts Aortas sienas vidējā slāņa jeb muskuļslāņa iekaisums, visbiežāk sifilisa izraisīts.
asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi.
asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni.
asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi.
periimplantatīts Ap implantātu attīstījies iekaisums, nereti ar sekojošu audu bojāeju.
stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
snāne Ap pleciem liekama balta vilnas seģene; galvas sega; bērna autiņi.
peridivertikulīts Ap zarnas divertikulu esošo audu iekaisums.
parodontopātija ap zobiem esošo audu slimības, kas vieglākā formā izpaužas kā smaganu iekaisums, smagā formā — kā parodontoze
pabiliņģis Apakšā paliekamais, biliņģis (1).
Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma.
ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības
Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
buknēmija Apakšstilba difūzs iekaisums pampums.
knemīts Apakšstilba kaula iekaisums.
dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku.
uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā.
kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā.
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
ļukta Apaļš vai taisnstūrveida dūmvada ejas aizvāžamais, aizliekamais.
šnudži Apaļu stādu paliekas, piemēram, kartupeļi, bietes.
rumenogrāfs Aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem.
diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.); arī apliecība par apbalvojumu.
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai.
2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi
Arilaha apdzīvota vieka Krievijā (_Arylah_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā
Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā
Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve
Avoti Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novada Baldones pagastā 1 km no Baldones pilsētas, Baldones pagasta administratīvais centrs.
Valdlauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā
Valdauči Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam.
Katlakalns Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā.
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka
Laiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā
Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija
Alejas Apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Mellupi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas pagastā
Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā.
Pulkarne apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Baldones pagastā
Jaunsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Katrīnmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Lielvārži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Pulkarne Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Riesti Apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Krogsils apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā
Krustkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā
Misas apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā
Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā
Saulgoži apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā
Skujnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā
Kažoki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Baldones pagastā
Bērzmente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
Dzērumi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Jenči Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas pagastā
Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā
Plakanciems apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
Lapenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Odukalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Rāmava apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas pagastā
Vimbukrogs apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas pagastā
Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību
Billītes Apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas.
Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Alakaketa apdzīvota vieta ASV (_Allakaket_), Aļaskas pussalas vidienē uz polārā loka, pie Alatnas ietekas Kajukukā
Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā
Berga apdzīvota vieta Francijā (_Bergues_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta Ziemeļu prefektūrā
Trēlona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Markīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta rietumu daļā
Anulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Bavē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Biziņī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Furmjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kodrī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Landresī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Manjēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kambrē Lekato apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Avēna pie Elpas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Omona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Omuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Onuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Oršī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Sentamānlezo apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Solemē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Somēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vavrēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vilnēvdaska apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vjēkondē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Žemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Bapoma apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Isberga apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Lilēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Senpola pie Ternuāzas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Ēra pie Lisas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Ošela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Baijēla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Glandsinta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Mervila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Vatēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Vormū apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas
Letukparīplaža apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā
Berka apdzīvota vieta Francijā, Lamanša krastā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā
Sēnlenobla apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā
Tempļeva apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā
Ēnēna-Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā
Frēvēna apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā
Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē prefektūrā
Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē
Atammika apdzīvota vieta Grenlandē (_Atammik_), Kekatas pašvaldībā
Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora
Vasknarva apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidaustrumos, pie Narvas iztekas no Peipusa ezera
Blendiousa apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, pie Blandas ietekas jūrā
Pizonje apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, Izeo ezera ziemeļaustrumu krastā, pie Oljo upes ietekas
Ankī apdzīvota vieta Kanādā (_Amqui_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
Angljēra apdzīvota vieta Kanādā (_Angliers_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
Asbestosa apdzīvota vieta Kanādā (_Asbestos_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
Aupaluka apdzīvota vieta Kanādā (_Aupaluk_), Kvebekas provincē, Ungavas pussalas austrumos, pie Ungavas līča
Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā)
Akkistau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqıstaw_), Aitaru apgabalā, Piekaspijas zemienē
Bafvaboli apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwaboli_), Kongo labā krasta pietekas Čopo krastā
Amzja apdzīvota vieta Krievijā (_Amzja_), Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā, pie Pizas ietekas Bujā
Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā
Aščibutaka apdzīvota vieta Krievijā (_Aščibutak_), Orenburgas apgabala austrumu daļā, pie Kamsakas ietekas Orā
Atirka apdzīvota vieta Krievijā (_Atirka_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas pietekas Šišas kreisajā krastā
Atņaša apdzīvota vieta Krievijā (_Atnjaš_), Baškortostānas Republikā, Ufas pietekas Jurjuzaņas labajā krastā
Baklaņa apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Desnas pietekas Sudostas labajā krastā
Baikala apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, pie Angaras iztekas no Baikāla ezera
Bezengi Apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā.
Adzjvavoma apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, pie Adzjvas ietekas Usā
Bala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas pietekas Sartangas krastā
Aleksandrija Apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada Sederekas rajonā.
Aļikova apdzīvota vieta Krievijās Čuvašijas Republikas ziemeļrietumu daļā (_Alikovo_); Eleka
Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Starijterekas ziemeļu krastā
Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga
Ajāta apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazā
Aina apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazas ziemeļu daļā
Frūma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eivonas labā krasta pietekas Frūmas krastos
Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē)
Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā
Afmadova apdzīvota vieta Somālijas dienvidrietumos (_Afmadow_), Deras sausgultnes krastā pie Boras ietekas
Aderama apdzīvota vieta Sudānā (_Adarama_), Nīlas labā krasta pietekas Atbaras krastā
Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī
Apukalns Apekalns, kalns Jaunlaicenes pagastā.
paraapendicīts Apendicīts, kam pievienojies apkārtējo audu iekaisums.
satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras)
nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko).
nodrošināties Apgādāties (ar ko) pietiekamā daudzumā.
grauzis Apgrauztu augļu atliekas.
sakaisīt Apkaisīt, piekaisīt, parasti pilnīgi.
Tayassus tajacu apkakles pekars
grotbomja noka apkalums apkalums grotbomja pakaļējā galā, kurā iekabina dirku un grotšoti
aizmilze Apkārtteķis - pirkstu iekaisums, kas ceļas no maziem ievainojumiem, ja tur ietiek netīrumi un strutojumu dīgļi.
apzīšļāt Aplaizīt, apsiekalot, atkārtoti zīžot vai košļājot.
apļezināt Aplaizīt, nosiekalot.
neapiešanās Aplecināta dzīvnieka apaugļošanās izpalikšana.
plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku).
apiet Aplenkt; nokļūt (pretinieka karaspēkam) aizmugurē.
aplikants apliekamais
aplikācija Apliekamais (ārstniecībā).
komprese Apliekamais, pārsējs, ko uzliek ārstnieciskā nolūkā.
stulpiķi Apliekami ādas stulmi.
vārpucis Apļveidā savijušos matu vai dzīvnieka spalvu laukums, piemēram, uz dzīvnieka galvas, pieres vai muguras.
mācība Apmācība (parasti pie amatnieka).
sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu
Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē
apofizīts Apofīzes iekaisums.
Rodas koloss Apollona bronzas tēls, tēlnieka Charesa 280. gadā p. m. ē. izgatavots; bija uzstādīts pie Rodas ostas ieejas un kalpoja kā bāka.
aponeirozīts Aponeirozes iekaisums.
Spiļvupe Apozoles labā krasta pieteka Kūku pagastā, iztek no Spiļvu ezera Mežāres pagastā.
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
aizaukstēt Apsaldēties, apsaldēt iekaisušu, vārīgu orgānu.
šarpe Apsējs, kurā iekar slimu (ievainotu) roku.
apsiekaloties Apsiekalot sevi, savas drēbes u. tml.
apslienāt Apsiekalot.
apseilāt Apsiekaloties.
saslienāties Apsiekaloties.
tilkans Apsiekalots.
slienot apslapināt ar siekalām
apglumināt Apslapināt ar siekalām, nosiekalot visapkārt.
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
sazamblāt apslienāt, apsiekalot
noļebināt Apslienāt, apsiekalot.
sazabināt Apslienāt, apsiekalot.
apšļiekāt Apslienāt, nosiekalot.
apsliekot Apslienāt, nosiekalot.
sazamblāties apslienāties, apsiekaloties
sailains apslienāts, aptraipīts ar siekalām
piešmurgulēt Apsmulēt ar siekalām, spļaudekļiem.
mugara Apspalvojums, apmatojums dzīvniekam šīs ķermeņa daļas apvidū.
apzaļumošana Apstādījumu iekārtošana apdzīvotās vietās pēc daiļdārznieka projekta.
exequātur Apstiprinājums vai atzinums sprieduma izpildīšanai; zemes valdnieka apstiprinājums pāvesta bullai.
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
sadukāt Apstrādāt ar dūri; iekaustīt ar dūrēm.
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
čagas Apstrādātu ogu, augļu atliekas.
gabalatliekas apstrādes procesā radušās atliekas, kuru izmēri pielīdzināmi apstrādājamā materiāla gabaliem
aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore.
Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte.
apšu kundziņš apšu beka
lācine Apšu beka ("Boletus auranticanum").
apšbeka Apšu beka.
asinssūce Apšu beka.
leitene Apšu beka.
luocine Apšu beka.
Āpšupīte Apšupīte, Vaidavas pieteka.
Dzilnene Apšupīte, Vaidavas pieteka.
neklātienes aptauja aptaujas veids, kurā pētnieka un respondenta kontakts ir pastarpināts
dežūraptieka Aptieka, kas darbojas diennakti bez pārtraukuma.
apķieķeris Aptieka.
apteka Aptieka.
aptēķeris Aptieka.
aptieķis Aptieka.
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks; arī aptiekas darbinieks.
bakamburis Aptiekas preču tirgotava (kur pārdod fasētas zāles).
drogists Aptiekas preču un ķimikāliju tirgotājs (dažās valstīs).
oficīna Aptiekas telpa, kur pagatavo zāles un tās izsniedz pircējiem.
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība - piemēram, aptuveni 31,1 grams (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 29,86 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
saita Aptuveni 150 cm gara, paresna virve, arī ķēde dzīvnieka piesiešanai; valgs.
apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē.
Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā.
Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos.
refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos)
tukšums Apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām. Paslēpenes.
ugunsjosla Apvidus josla, kurā ir paredzēta pretinieka iznīcināšana ar motostrēlnieku (tanku) apakšvienības (rotas, vada, nodaļas) uguni.
rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū.
mezenterīts Apzarņa iekaisums.
miģis Apzīmējums cilvēkam vai dzīvniekam, kurš nespēj uzreiz saskatīt norādīto.
deguns ar taukiem apzīmējums lauciniekam
cīkonis Apzīmējums sliktam strādniekam.
ierāvējs Apzīmējums veiklam un cītīgam strādniekam.
jelgavnieks apzīmējums zoles kāršu spēlē tādai desmitnieka kārtij, kura ir spēlētajam, kas spēlē lielo, un kura no attiecīgā masta ir vienīgā kārts uz rokas, un ar kuru tiek cerēts paņemt stiķi pie atbilstoša kāršu sadalījuma un pretinieku izspēles
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata
akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija
uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
piezīme ar darba devēja rakstveida rīkojumu darbiniekam piemērots disciplinārsods par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu
branders Ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai.
nodūrēt Ar dūri piekaut.
izkarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu); iekarot.
streme Ar galdnieka cirkuli kokmateriālā ievilktā, iezīmētā svītra, nedziļa grope.
apcirklāt Ar galdnieka cirkuli novilkt svītru.
cirklāt Ar galdnieka cirkuli vilkt (svītru) kokmateriālā.
pieprasavāt Ar gludekli piegludināt (pietiekami, daudz).
pievurināt Ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz.
pievurinēt Ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz.
piejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam).
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids; dresēt (dzīvnieku).
slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
ķenkarots Ar ķekariem, pušķiem izrotāts.
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu.
abartikulārs Ar locītavu nesavienots, no tās atdalīts; ārpus locītavas, piem., iekaisums.
zvārgulains Ar metāla piekariem rotāts.
zvārguļains Ar metāla piekariem rotāts.
aizsargāt ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.)
defraudācija Ar muitu vai akcīzi apliekamu preču vai ražojumu nelikumīga laišana apgrozībā, šos maksājumus neizdarot.
uzzilināt Ar nātrēm radīt iekaisumu.
kadastrs Ar nodokļiem apliekamo objektu saraksts un novērtējums.
patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piem., pretinieka organizācijā savu cilvēku).
vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas, bez gaisa piekļūšanas.
pekāt Ar pekaiņa tipa ecēšām iestrādāt miežus zemē.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
ordinēt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā.
sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
noslenēt Ar siekalām apsmulēt.
nozendelēt Ar siekalām apzelēt.
zablāt Ar siekalām pa muti grozīt.
piemuļināt Ar siekalām sasvīnīt.
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
uzspļaudīt Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
svilpt Ar šādu skaņu signalizēt (parasti dzīvniekam).
izšļirkt Ar šauru strūklu izšļākt (piemēram, siekalas caur zobiem).
pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
piedziņa Ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana.
svinūdens Ar ūdeni atšķaidīts svinetiķis, pienains šķidrums, ko lieto medicīnā kompresēm pret iekaisumiem.
kvinta Ar visu neapmierināts cilvēks, kuram nekad nekā nepietiek.
tūre ar zemi piepildīts ierakumu kurvis, ko izmanto būvējot patvērumu no ienaidnieka lodēm
Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas
Orele Arālīte, Dienvidsusējas pieteka.
Orļa Arālīte, Dienvidsusējas pieteka.
Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā.
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts.
Varbica Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos.
izveidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
veidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
eksterjers ārējais (dzīvnieka) izskats un tā ķermeņa daļu proporcijas, kas raksturo organisma bioloģiskās īpatnības un saimniecisko noderību; novērtē vizuāli, dzīvnieku mērījot un aprēķinot indeksus un fotografējot
āda ārējais (dzīvnieka) ķermeņa apvalks
erektors Ārēji uzliekama protēze, kas ļauj izdarīt dzimumaktu vīrieša erekcijas traucējumu gadījumā.
pinangs Arekas palma.
Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
et ab hoste doceri arī no ienaidnieka var mācīties
Ārupīte Āriņa, Sūlas pieteka.
gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls.
patoloģiskais afekts ārkārtīgi spēcīgs satraukums, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas
Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
Ervands un Ervazs armēņu mitoloģijā - dvīņubrāļi, kas radušies no vērša un sievietes, kura bijusi no valdnieka Aršakuni dzimtas, kuras pārstāvji izcēlušies ar milzīgu augumu, rupjiem sejas pantiem un pārmērīgu juteklību
Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Artavazds armēņu mitoloģijā - valdnieka Artašesa dēls, kurš dažādos eposa "Vipasank" variantos minēts gan kā varonis, gan kā ļaunais gars
Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Aždahaks armēņu mitoloģijā - višaps (pūķis), mkinēts kā maru (mēdiešu) valdnieks, armēņu valdnieka Tigrana pretinieks
Jole Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, garums - 9 km; Jola; Cāle.
Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā.
Austrona Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 9 km; Austronīca; Austra.
Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Aronas pagastā.
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe.
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca.
Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 7 km
abenterisks Ārpus zarnām esošs, piem., audzējs, iekaisums.
megaparseks Ārpussistēmas garuma mērvienības - parseka atvasinājums, vienāds ar 1000 000 parsekiem.
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles; attiecīgais dokuments.
placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu
haimoterapija Ārstēšana ar asinīm, ievadot tās slimnieka organismā, ārpus barības vada.
autouroterapija Ārstēšana ar slimnieka paša urīnu, ievadot to parenterāli.
autotuberkulinizācija Ārstēšana ar tuberkulīnu, kas iegūts no slimnieka paša mikobaktērijām.
autoterapija Ārstēšana, ievadot organismā paša slimnieka serumu vai sekrētus.
teleterapija Ārstēšana, kad terapeitiskās iedarbības avots atrodas zināmā attālumā no slimnieka, piem., staru terapijas gadījumā.
ambulatorā ārstēšana ārstēšana, kas neparedz slimnieka uzņemšanu slimnīcā, bet parakstītie medikamenti tiek lietoti mājās
autoseroterapija Ārstēšana, slimniekam injicējot viņa paša asins serumu.
telegammaterapija Ārstēšanas metode, apstarojot ar virzītu gamma starojumu no avota, kas atrodas noteiktā attālumā no slimnieka ķermeņa.
homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
autohemoterapija Ārstēšanas veids; slimniekam izdara no viņa vēnas ņemtu asiņu intramuskulāru injicēšanu.
gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī
irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu.
Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs.
eksarteriīts Artērijas ārējā slāņa iekaisums.
eksarterīts Artērijas ārējā slāņa iekaisums.
ektatiskā aneirisma artērijas daļas paplašināšanās kā visu tās slāņu izplešanās sekas
arteriīts Artērijas iekaisums.
endoarteriīts Artērijas iekšējā slāņa iekaisums; endarteriīts.
endarteriīts Artērijas iekšējā slāņa iekaisums.
endoarterīts Artērijas iekšējā slāņa iekaisums.
arterīts Artērijas sienas iekaisums.
tromboendarterīts Artērijas sienas iekšējā slāņa iekaisums ar tromba veidošanos.
mezarterīts Artērijas sienas vidējā slāņa jeb muskuļslāņa iekaisums.
periarterīts Artēriju aptverošo audu iekaisums.
periarteriīts Artēriju ārējā saišķaudu apvalka iekaisums, reti novērojama asinsvadu slimība.
endarterīts Artēriju iekšējā apvalka iekaisums.
trombarterīts Artēriju sienu iekaisums ar trombozi.
endarteriolīts Arteriolas iekšējā slāņa iekaisums.
arteriolonekroze Arteriolu deģenerācija, kuras sekas ir nekroze.
krasta artilērija artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai
lielgabals Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
Arupe Ārupīte - upe, Raunas pieteka.
Arupīte Ārupīte, Raunas pieteka.
Arupe Arupīte, Svētupes pieteka.
Ārupīte Arupīte, Svētupes pieteka.
Dzirnupīte Arupīte, Svētupes pieteka.
Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā.
Ituri Aruvimi augšteces (līdz Nepokas ietekai) biežāk lietots nosaukums.
izraidīšana Ārvalstnieka piespiedu izraidīšana no valsts teritorijas vai no kāda tās rajona.
mītnes zeme ārzemnieka pilsonības valsts, ārzemnieka iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi ārzemniekam uzturēšanās atļauju
dakrioma Asarām pildīta cista, kā asaru dziedzera izvadkanāliņu aizsprostojuma sekas.
dakrioadenīts Asaru dziedzera iekaisums.
kanalikulīts Asaru kanāla iekaisums.
dakriocistīts Asaru maisa iekaisums.
Asaru strauts Asarupe, Ušurupes labā krasta pieteka.
Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā.
asmaliņa Asas metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas šķautnēm, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā.
sc: Asējis - uz mākslas pielikumiem pie mākslinieka vārda (latīņu "sculpsit").
fleboze Aseptisks vēnas iekaisums.
hipoprotrombinēmija Asins reces I fāzes aizkavēšanās kā Ovrena (V) faktora trūkuma sekas: hroniski asins izplūdumi ādās un gļotādās, pagarināts asins reces un teces laiks.
diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši.
hematocēle Asins trūce, asins uzkrāšanās norobežotā telpā, gk. sēklinieka maksts apvalkā.
dishematopoēze Asinsķermenīšu nepietiekama vai nepareiza veidošanās.
intimīts Asinsvada iekšējā apvalka iekaisums.
endangiīts Asinsvada iekšējā slāņa iekaisums.
endangīts Asinsvada iekšējā slāņa iekaisums.
angiomiozīts Asinsvada muskuļu slāņa iekaisums.
angiostenoze Asinsvada vai cita vada diametra anatomiska sašaurināšanās, piem., kā deģenerācijas vai pārkaļķošanās sekas.
angiīts Asinsvada, limfvada vai žultsvada iekaisums.
trombangīts Asinsvadu intīmas iekaisums ar trombozi.
angiomiozīts Asinsvadu un muskuļu iekaisums.
olvada mola asiņu infiltrētas augļa un augļa apvalku atliekas pēc aborta olvadā
asinspēdas Asiņu pilieni vai smērējumi uz dzīvās vai nedzīvās zemsegas, augsnes, sniega un augiem, kas medībās liecina par dzīvnieka ievainojumu.
baeomyces Asku ķērpju klases lekanoru rindas beomicēšu dzimtas ģints.
beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
kolēma Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Collemataceae"), lapu un krūmu ķērpji, 7 ģintis 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 13 sugu.
hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu.
lobārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lobariaceae"), Latvijā konstatētas 1 ģints 4 sugas.
mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
panārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pannaria"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
parmēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Parmeliaceae").
pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas.
fliktīda Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Phlyctidiaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
placintija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Placynthiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints
telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem.
umbilikārija asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Umbilicariaceae"), Latvija konstatēta 2 sugas
teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
anaptychia Asku ķērpju klases lekanoru rindas fisciju dzimtas ģints.
nefroma asku ķērpju klases lekanoru rindas ģints ("Nephroma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
menegacija Asku ķērpju klases lekanoru rindas hipogimniju dzimtas ģints ("Menegazzia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
huilia Asku ķērpju klases lekanoru rindas huiliju dzimtas huiliju ģints.
mikoblasts asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints ("Mycoblastus")
arthrorhapis Asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints.
parmeliaceae Asku ķērpju klases lekanoru rindas parmēliju dzimta.
ohrolehija Asku ķērpju klases lekanoru rindas pertuzāriju dzimtas ģints ("Ochrolechia"), Latvijā konstatētas 4 sugas, visas sastopamas reti.
peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
ramalīna Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Ramalinaceae"), krūmu ķērpji, kam ir pelēkzaļi līdz dzeltenīgi lapoņi ar dažāda garuma un platuma daivām, 1 ģints.
usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas.
mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas.
īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem)
īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem)
acetilsalicilskābe Aspirīns - pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma līdzeklis.
astinieks Astes kauls (dzīvniekam).
Dendrobaena octaedra astoņšķautņu slieka
tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
Asūne Asūnīca - Sarjankas labā krasta pieteka.
Akmineica Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
Ošupe Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novadā.
Ņujorka ASV lielākā pilsēta ("New York"), pie Hudzonas ietekas Atlantijas okeānā, 8491000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka.
Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka.
Ašesila strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka.
Ašesita strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka.
Ataše Ataša, Neretas pieteka.
Niedrīte Atašas kreisā krasta pieteka Atašienes pagastā, garums - \~7 km
Taurupe Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Eiduku purva, garums - \~7 km
Mārsna Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Jauniešu ezera Eiduku purvā Atašienes pagastā, garums - 16 km
ekscistācija Atbrīvošanas no cistas; stadija zarnu parazīta dzīvības ciklā pēc iekļūšanas saimnieka organismā.
iztīrīt Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml. no kā lieka, nevajadzīga).
atasiņot Atbrīvot kautķermeni no asinīm tūlīt pēc dzivnieka nokaušanas.
dabūt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu
novākt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu
nodzīt Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
denacionalizēt Atdot īpašniekam (nacionalizētu īpašumu).
atskrieties Atdzist (gan par karstu ēdienu, gan par strīdā iekarsušu cilvēku).
nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā.
nepakļaušanās Atklāta atteikšanās izpildīt komandiera (priekšnieka) pavēli, kā arī citus viņa uzdevumus.
ņirgāties acīs (arī sejā) atklāti, nekautrīgi ņirgāties
ņirgāties sejā (arī acīs) atklāti, nekautrīgi ņirgāties
uzkraukāt Atklepojot uzspļaut (kam) gļotas, siekalas.
susnabki Atkritumi, atliekas no pārtikas, graudaugiem, koka u. tml.
snaburi Atkritumi, atliekas, sīkumi; snābaras.
snābaras Atkritumi, atliekas, sīkumi.
sasapravīties Atlabt (parasti pēc slimības, arī pēc nepietiekama uztura).
dispačs Atlīdzība (prēmija), ko kuģa īpašnieks izmaksā kravas īpašniekam (kravas nosūtītājam) par to, ka viņš kravu iekrāvis vai izkrāvis pirms noteiktā laika.
deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu.
merģi Atliekas (no medus, vaskiem, taukiem).
īsumi Atliekas no izkārstas vilnas; īsā kāju un pavēderes vilna.
grauzdumi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem; grauzdi.
grauzdi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem.
grauzdēļi Atliekas no izkausētiem taukiem.
izkulstas Atliekas no izkulstītiem liniem.
grenči Atliekas no kausētiem taukiem.
grinzduļi Atliekas no kausētiem taukiem.
gruzdalas Atliekas no kausētiem taukiem.
kresli Atliekas no kausētiem taukiem.
kresni Atliekas no kausētiem taukiem.
plutnas Atliekas no kausētiem taukiem.
kašļi Atliekas no siena vai labības kaudzēm.
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas; drupas.
čambas Atliekas pēc graudu attīrīšanas.
stikājs Atliekas pēc linsēklu nokulšanas.
pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
ruiskas Atliekas pēc tauku izkausēšanas.
skrandulis Atliekas pēc tauku kausēšanas; skramšļi.
skramšļi Atliekas pēc tauku kausēšanas.
gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem).
smalkoņa Atliekas, atkritumi.
šņapatas Atliekas, druskas, pabiras.
atgriezumi Atliekas, kas radušās, sagriežot, izgriežot ko pēc noteiktas formas un lieluma.
atlaiks Atliekas, paliekas, pārpalikums.
atlieks Atliekas, paliekas, pārpalikums.
sašķipas Atliekas, paliekas.
pagāzne Atliekas, panīkums, vecums.
šķapatas Atliekas, pārpalikumi.
sknarbas Atliekas, pārpalikumi.
ērslakas Atliekas, trūcīgs pārpalikums.
atlikums Atliekas.
krecumi Atliekas.
ņerkas Atliekas.
ņorkas Atliekas.
palaiki Atliekas.
paliks Atliekas.
atlicenis Atlikums; palieka.
deciduīts Atlobenes iekaisums.
atvāzt Atlocīt (saliekamu nazi).
atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
uzturēšanās atļauja atļauja ārzemniekam uzturēties kādā valstī noteiktu laika posmu
pravilo Atmaskota nodevēja piekaušana.
tolkovišče Atmaskota nodevēja piekaušana.
pseidomnēzija Atmiņas traucējums, kad slimniekam šķiet, ka viņš atceras notikumus, kas nekad nav bijuši.
Atpiļa Atpiļa grāvis - Deduma kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā, iztek no Atpiļa ezera.
Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā
Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas
Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
Lielā Atradze Atradze, Pērses pieteka.
ar steigu ātri, arī tūlīt, nekavējoties
Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju
Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis
Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki
Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni
Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni
Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem
Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola
Ķoņu kalns atrodas Burtnieka Drumlinu lauka ziemeļu daļā, Ķoņu pagastā, 5 km uz ziemeļiem no Rūjienas, ir augstākais un lielākais drumlins Latvijā, garums - 9,6 km, platums - 2-2,4 km, absolūtais augstums - 92,7 m, relatīvais augstums - 35 m; Kāzera kalns
Burtnieku mācītājmuiža atrodas Burtnieku pagastā blakus Burtnieku luterāņu baznīcai, tagadējā apbūvē ietilpst stallis (celts 1793. g.), klēts (1810. g.), mācītāja māja (1820. g.), mācību jeb konfirmantu māja (1863. g.) un rentnieka māja (1864. g.)
Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
Raiskuma muiža atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Raiskuma ezera krastā, apbūves ansambli veido kungu māja, pārvaldnieka māja ar manteļskursteni, dārznieka māja, kūts, stallis, klēts u. c. saimniecības ēkas
Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi
Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas
Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm)
Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis
Gudauri pārkāpe atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Terekas un Aragvi augštecēm, Gruzijā, augstums - 2379 m, Gruzijas Kara ceļa augstākais posms; Krusta pārkāpe
Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša
Jaungulbenes muiža atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, kā arī dažādas citas būves, parka platība \~25 ha, to apjož mūra žogs
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi
Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas
Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m
Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m
Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas
Soraksana kalns atrodas Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Tebeka kalnu grēdas dienvidos Austrumkorejas kalnu vidusdaļā, augstums - 1708 m
Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms
Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas
Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers
Bondarevas krustakmens atrodas Ludzas novada Pušmucovas pagastā, \~100 m uz ziemeļiem no Mjakinku mājām, akmens garums - 3,9 m, platums - 1,5 m, augstums - 1,2 m, vienā tā pusē iekalts krusts
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
Sudrabu Edžus memoriālā māja atrodas Ogres novada Meņģeles pagasta "Siliņos", muzejs dibināts 1985. g., ekspozīcija izvietota rakstnieka dzimtajās mājās, tiek rīkoti dzejas dienu un Sudrabu Edžus piemiņas pasākumi
Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi
Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs
Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas
Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss
Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks
Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks
Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta
Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību
Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas)
Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca
Ančkinu senkapi I atrodas Vārkavas pagastā, Dubnas pietekas Feimankas labajā krastā iepretī Ančkiniem, \~2 m augstā, ieapaļā uzkalnā, platība - \~12000 m^2^
Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav)
Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
alkohola ciroze atrofiska ciroze kā sekas alkohola lietošanai
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
kreisēšana Atsevišķa karakuģa vai eskadras braukāšana noteiktā rajonā, lai izlūkotu vai apsargātu krastu un uzbruktu pretinieka kuģiem.
krūte Atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
lakači Atsevišķi malki (dzīvniekam lokot).
kazas sprediķis atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne, kam ir redeles (caur kurām kazas vai aitas var tikt pie siena)
raspuska Atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne.
ķērzis Atsevišķi uzliekama un noņemama ragavu kulba, kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
ježuka Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni; ježika (2).
ježika Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni.
contrecoup Atsitiens, pretsitiens: netiešā nozīmē notikums, kas izcēlies kā kāda agrāka notikuma sekas.
piekaramā atslēga atslēga, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā
priekškaramā atslēga atslēga, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā
uzspiest kādu zīmogu atstāt noteiktu ietekmi uz kaut ko, paliekamas pēdas
kalpot dienas (arī nedēļas) atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību)
kalpot nedēļas atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību)
raibumi Atšķirīgas krāsas (nelieli) plankumi (piemēram, ādas pigmentācijā, dzīvnieka apmatojumā, apspalvojumā).
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
atkāru dzīvot attālu, nošķirti dzīvot, dzīvot kā vientuļniekam
apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa
atleja Atteka (upes).
attaka Atteka, sena upes gultne vai upes atzars; maza saliņa.
čorka Atteka, strautiņš, ieleja.
pieroce Atteka.
steģere Atteka.
apteka Attekas daļa, kas ir atdalīta no pārējās upes.
Krīpēnu attekas attekas Gaujas labajā krastā Raiskuma pagastā, platība - 1,1 un 1,4 ha
girlo Attekas vai atzari lielo upju deltās, kas ietek Melnajā vai Azovas jūrā, arī jūras šaurumi, kas savieno no šīm jūrām nepilnīgi atdalītos limānus.
modelis Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā; cilvēks, kas pozē māksliniekam.
bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai
smadzenes attiecīgais dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts
iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
ingvinoskrotāls Attiecīgs uz cirksni un sēklinieka maisiņu.
pleonotija Attīstības traucējums, kam raksturīga lieka auss uz kakla.
Mazupe Atupe, Durbes pieteka.
pievelt Atvelt, uzvelt u. tml. (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; atvelt, uzvelt u. tml. (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
pilorostomija Atveres izveidošana vārtnieka cauri vēdera sienai.
kontenti Atvesto preču saraksti ar kuģinieka un saņēmēju piezīmēm.
diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu
pievilkt aiz matiem atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, uztiept kaut ko bez pietiekama pamatojuma, argumentācijas
Aucupe Auce - Svētes kreisā krasta pieteka.
Īle Auce, Svētes pieteka.
Rīgava Auces labā krasta pieteka Auces un Dobeles novadā, garums - 13 km
Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe.
Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine.
Andile Audīle, Pededzes pieteka.
Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā.
Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts.
Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
audio / video mijas formāts audio / video mijas formāts ir standarta "Video for Windows" datņu formāts, kas paredzēts alternējošu audio- un videokadru uzglabāšanai bitkaršu veidā, lai nodrošinātu zināmu animācijas ātrumu un pietiekami augstu izšķirtspēju
transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā.
malācija Audu atmiekšķēšanās kā nekrozes sekas.
ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
arozija Audu destrukcija, pie., asinsvada sienas vai kaula destrukcija pulsējošas aneirismas spiediena, audzēja, iekaisuma procesa ietekmē.
kinīni Audu hormoni, kas rodas asinīs ievainojuma vai bakteriāla iekaisuma gadījumā.
helmintoma Audu iekaisuma proliferācija, ko izraisa parazītiskie tārpi.
peripankreatīts Audu iekaisums ap aizkuņģa dziedzeri.
peritiflīts Audu iekaisums ap aklo zarnu.
periaortīts Audu iekaisums ap aortu.
periangeīts Audu iekaisums ap asins- vai limfvadu.
perilaringīts Audu iekaisums ap balseni.
peribronhīts Audu iekaisums ap bronhiem; subakūta bronhopneimonija.
perifrenīts Audu iekaisums ap diafragmu.
periglandulīts Audu iekaisums ap dziedzeri.
peritraheīts Audu iekaisums ap elpvadu.
perisinusīts Audu iekaisums ap gaisu saturošu sinusu.
periganglīts Audu iekaisums ap gangliju.
perikoksīts Audu iekaisums ap gūžas locītavu.
parostīts Audu iekaisums ap kaulu.
paramastīts Audu iekaisums ap krūti.
perilabirintīts Audu iekaisums ap labirintu.
perilimfadenīts Audu iekaisums ap limfmezglu.
perilimfangīts Audu iekaisums ap limfvadiem.
epikondilīts Audu iekaisums ap locītavas virspauguru.
perifolikulīts Audu iekaisums ap matu folikuliem.
periglosīts Audu iekaisums ap mēli.
parasalpingits Audu iekaisums ap olvadu.
parasalpingīts Audu iekaisums ap olvadu.
periperikardīts Audu iekaisums ap perikardu, rada salipumus ar pleiru un krūšu sienu.
perilobulīts Audu iekaisums ap plaušu daiviņām.
perispondilīts Audu iekaisums ap skriemeli.
periapendicīts Audu iekaisums ap tārpveida piedēkli.
periproktīts Audu iekaisums ap tūpļa zarnu un tūpli, kas visbiežāk pāriet no tūpļa zarnas uz apkārtējiem audiem.
peristafilīts Audu iekaisums ap ūku.
periuretrīts Audu iekaisums ap urīnizvadkanālu.
periureterīts Audu iekaisums ap urīnvadu.
periflebīts Audu iekaisums ap vēnu; vēnas sienas ārējā slāņa iekaisums.
perikoronīts Audu iekaisums ap zoba vainadziņu, parasti ap daļēji izšķīlušos trešo lielo dzerokli.
periholecistīts Audu iekaisums ap žultspūsli.
periholangīts Audu iekaisums ap žultsvadiņiem.
parapleirīts Audu iekaisums starp parietālo pleiru un krūškurvja fasciju.
parauretrīts Audu iekaisums urīnizvadkanāla apkaimē.
zooplastika Audu transplantācija no dzīvnieka uz cilvēku.
heterotopija Audu vai orgānu izveidošanās netipiskā vietā dzīvnieka organismā (piem., zobi izaug aukslējās).
diadēma auduma apsējs vai rotāta dārgmetāla stīpa - valdnieka varas simbols (galvenokārt austrumu zemēs, kā arī hellēnisma periodā); vēlākā valdnieka kroņa prototips
testikuloma Audzējs, kurā ir sēklinieka audi.
Cegeļņa Audzeļu ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā; Cegeļņas strauts; Cigeļņas strauts.
epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem.
naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai.
liekēži Augi un dzīvnieki, kas apmetas dzīvot uz cita organisma vai tā iekšienē un ņem tad no viņa, sava saimnieka, dzīvajiem audiem sev barību, atraudami tam to un nedarīdami par to nekāda labuma.
fetotomija Augļa sadalīšana, dzīvnieka dzemdību sarežģījumu gadījumā, lai glābtu dzemdētāju.
augļūdens Augļa ūdens - šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā.
īstā mola augļa vai augļa apvalku atliekas
flegmons Augonis, sastrutojums, iekaisums, kas radies, lietojot nesterilu šļirci.
aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas.
arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu
kornete Augsta diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot
Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m
Cūku purvs augstais purvs Viesītes pagastā, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,4 m, veidojies Viesītes ezera ieplakā nepietiekamas noteces dēļ
Greiļu kalns augstākā vieta Abavas senlejas labajā krastā iepretī Imulas ietekai, Talsu novada Abavas pagastā, absolūtais augstums - 83,6 m, relatīvais augstums - 50 m
Teotepeks augstākā virsotne Dienvidu Sjerramadres kalnu grēdā Kordiljeros, Meksikā, Gerrero štatā, augstums - 3550 m; Teotepeka kalns
Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m
lielmuftijs Augstākais tiesībnieka un teologa tituls Osmaņu impērijā.
pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas.
stiharijs Augstāko pakāpju kleriķu (svētnieka, bīskapa) tērpā to lieto kā apakštērpu.
Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m).
monomiozīts Augšdelma divgalvainā muskuļa iekaisums, kas periodiski atkārtojas.
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
sugus Augu atliekas.
orhis Augu ģints orhideju dzimtā ar sēkliniekam līdzīgiem diviem bumbuļiem.
etiolācija Augu izstīdzēšana, augot tumsā vai nepietiekamā apgaismojumā.
traheobakteriozes Augu slimības, ko izraisa baktērijas, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas).
traheomikozes Augu slimības, ko izraisa sēnes, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas).
pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis
endofīts Augu valsts organisms, kas parazitē saimnieka ķermenī.
ginks Augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam.
Krampanu upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka.
Bozenieku upe Augulienas strauts, Sudaliņas pieteka.
murdīt Auklējot darīt pāri (parastī mīļdzīvniekam).
palatīts Aukslēju iekaisums.
paratonsilīts Aukslēju mandeļu apaudu iekaisums.
Augstiņa Auksteņa - Līksnas labā krasta pieteka.
Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe.
aunene Aunu beka, ēdama sēne ("Sparossia crispa").
izklausīšana Auskultācija - viena no slimnieka izmeklēšanas pamatmetodēm, kuras būtība ir iekšējos orgānos radušos skaņu novērtēšana.
vidusauss iekaisums auss bungdobuma un dzirdes kanāla gļotādas iekaisums
kohleīts Auss gliemeža iekaisums.
ofits Auss iekaisums.
otīts Auss iekaisums.
Krustuļu grāvis Austras strauts, Lielupes pieteka Jērcēnu pagastā.
Austra Austrona, Aronas pieteka.
Austronīca Austrona, Aronas pieteka.
burgundi Austrumģermāņu cilts, ap m. ē. sākumu ieceļojuši no Bornholmas salas, 5. gs. v. Ronas upes baseinā nodibināja agrā feod. valsti (534 to iekaroja franki).
pūķis austrumslāvu mitoloģijā - Mājas gara palīgi, pēc izskata līdzīgi kaķiem, pēc dienvidkrievu ticējumiem, tie nes savam saimniekam no citām mājām pārtikas līdzekļus un naudu
Bilkīsa Austrumu mitoloģiskajā tradīcijā Sābas ķēniņiene, Jemenas valdnieka meita.
saba austrumu tautām - maiss no veselas dzīvnieka ādas kumisa, vīna, ūdens glabāšanai un pārvadāšanai
pašķiemele Aušanas piederums, kas nodrošina pietiekamu velku šķīrumu atspoles kustībai.
hepatarģija Autointoksikācija kā aknu nepietiekamas atindējošās funkcijas sekas.
torsijas piekare automašīnas piekare, kurā (atšķirībā no atsperu piekares) par elastīgo elementu izmantots savērpts tērauda stienis
sēmagrafs Automātisks salicējs, kas ar īpaša veida rakstāmmašīnu iedarbina Mergenthalera saliekamo mašīnu.
autovilciens Automobilis ar vairākām piekabēm.
automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē
teifers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība.
drīzuļkoks Aužamo stāvu sastāvdaļa, augšējs šķērskoks, pie kura piekar drīzuļus ar nītīm.
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieausties Aužot pagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; aužot pagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu.
degtvertne Aviācijas munīcija, kas paredzēta pretinieka dzīvā spēka un kara tehnikas iznīcināšanai ar aizdedzinošām vielām.
stratēģiskā aviācija aviācijas veids gaisa kara spēkos; tās uzdevums - dot triecienu pretinieka stratēģiskajiem objektiem, kas izvietoti aizmugurē, un svarīgiem objektim frontē, kā arī veikt izlūkošanu
Aviekne Avīkne, Vadakstes pieteka.
Avīkna Avīkne, Vadakstes pieteka.
Avote Avota - Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula.
Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups.
Sace Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
spēļu automāta spēle azartspēle, kurā dalībnieka laimēšanas iespējas un laimesta lielumu nosaka azartspēļu automāts
Āžu atteka Āžu atteka - Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,8 ha
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava.
bacidia Bacidia citrinella - asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas sugas "Arthorhapis citrinella" sinonīms nosaukums.
badenāties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
badinēties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
blenoreja Bagātīga gļotu vai strutu atdalīšanās no iekaisušām gļotādām, galvenokārt no konjuktīvas.
lūkullisks Bagātīgs, lepns, izšķērdīgs, pēc Romas bagātnieka Lūkulla.
pārpilnīgs Bagātīgs, pietiekams.
automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas.
Rute Baižupīte, Raunas pieteka.
entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu.
heliobaktērija Baktēriju ģints, kuras organismi bieži izraisa peptisko čūlu, kuņģa un zarnu tarkta iekaisumu.
anahorēze Baktēriju saistīšana hroniska iekaisuma perēkļos, kur tās tiek iznīcinātas fagocitozes ceļā.
Bakuze Bakūze, Lētīžas pieteka.
Banuze Bakūze, Lētīžas pieteka.
Dēsele Bakūze, Lētīžas pieteka.
Kažaune Balda, Maltas pieteka.
Baložu upe Baložupe, Sedas pieteka.
Rencēnu upe Baložupe, Sedas pieteka.
Rencēnupe Baložupe, Sedas pieteka.
Gaspaža Baložupe, Ventas pieteka.
laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
pseidokrups Balsenes iekaisums ar izteiktu gļotādas tūsku, kurš attīstījies apvidū zem balss saitēm.
laringovestibulīts Balsenes priekštelpas iekaisums.
laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana.
laringotraheīts Balsenes un elpvada iekaisums.
hordīts Balss kroku iekaisums.
miohordīts Balss saišu atslābinātājmuskuļa iekaisums.
Balda Balta - Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils novadā.
Leccinum percandidum baltā apšubeka
argēma Balta čūla radzenes malā, fliktēnas sekas.
Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly.
baltīte Balta govs, vista, arī citu dzīvnieku mātīte; šāda dzīvnieka vārds.
Abjada Baltā Nīla - Nīlas nosaukums Sudānā, no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai (957 km).
baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
Enchytraeus albidus baltā sīkslieka
zirgamols Baltais mārabuls, 30-150 cm garumā, stāvu stublāju, baltiem ziediem skrajos ķekaros, zied no jūnija līdz septembrim (medus augs).
Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas.
Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā.
Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km
Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
leikoma Balts radzenes apduļķojums, bieza rēta pēc ievainojuma vai iekaisuma.
Teterupe Balupes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 23 km, kritums - 20 m
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
Baliņas upe Balžņa, Bērzes pieteka Annenieku pagastā.
Balžiņa Balžņa, Bērzes pieteka.
bandiniece Bandinieka 2 sieva.
bundzenes Bandinieka zemes gabali.
certifikācija Bankas rakstveida apliecinājums uz čeka, ka čekam ir segums.
bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu.
barības enerģētiskā vērtība barības barotājvērtības rādītājs, kas izteikts kādā no dzīvnieka organismā notiekošās enerģijas maiņas pakāpēm - bruto, sagremojamo vielu, maiņas vai neto enerģijā
NEL barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs (angļu "_net energy for lactation_), ko izsaka pēc produktīvā efekta – piena ieguves un reprodukcijas funkciju nodrošināšanas laktējošiem dzīvniekiem, galvenokārt govīm
NEF Barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs, ko izsaka pēc produktīvā efekta - tauku nogulsnēšanās pieauguša dzīvnieka organismā.
barības deva barības līdzekļu kopums, ko dzīvniekam dod diennaktī vai atsevišķā ēdināšanas reizē
ahīmija Barības putriņas trūkums vai nepietiekama veidošanās.
insalivācija Barības sajaukšana ar siekalām košļājot.
inviskācija Barības sajaukšana ar siekalām košļāšanas laikā.
endoezofagīts Barības vada gļotādas iekaisums.
ezofagīts Barības vada iekaisums.
sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu.
zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā); iekaisīt.
Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile.
Naudupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā, garums - 10 km; Naucupe.
Sargupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā.
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
Eiškuna Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 14 km
Erla Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 30 km
Kārklupe Bārtas labā krasta pieteka Bārtas pagastā, garums - 10 km; Kārklupis.
Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe.
Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava.
Loba Bārtas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 52 km
Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe.
Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta.
Basteta Basta - ēģiptiešu prieka un līksmības dieviete.
neirotensīns Bāzisks tridekapeptīds ar hormoniem līdzīgu darbību, atrod tievajā zarnā un smadzenēs; izraisa vazodilāciju un hipotensiju.
makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu.
Braslava Bebrupe, Babraunīcas labā krasta pieteka.
Ezerupīte Bebrupe, Pededzes pieteka.
Mezīte Bebrupe, Pededzes pieteka.
Mezīšu upe Bebrupe, Pededzes pieteka.
Zirguvalka Bebrupe, Raudupe pieteka.
Lantupīte Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 10 km
Galdupe Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses un Bebru pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe.
gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam); visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
bōbine beka
ozolbeka Beka, kas aug zem ozoliem; baravika.
babka Beka.
baka Beka.
baks Beka.
borava Beka.
borbeka Beka.
peka Beka.
sarkangalvis bekai līdzīga sēne ar sārtu virspusi
bekuveidīgs Bekai līdzīgs.
bekveidīgs Bekai līdzīgs.
bekains Bekaiņš.
boletus Bekas - beku dzimtas ģints.
rības Bekas, sēnes.
rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas.
sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas.
žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu
parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka
Agizela Belaja - Kamas pieteka, tās nosaukums baškīru valodā.
Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
Berezovka Berezauka – Daugavas kreisā krasta pieteka.
Riobermeha Bermeho, Paragvajas pieteka.
Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka.
hipotrofija Bērna barošanās traucējumi, kuru sekas ir novājēšana vai masas pieauguma nepietiekamība.
žabars Bērnam uzliekams drēbes gabals, lai nesaslapina kreklu uz krūtīm.
ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts
Bērštele Bērstele, Īslīces pieteka.
Bērštelis Bērstele, Īslīces pieteka.
Bērzaunīca Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā.
Bērzaunīte Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā.
Bērzaunīca Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā.
Bērzaunīte Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā.
Bērzaine Bērzaune, Aronas pieteka.
Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe.
Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
Bērzupīte Bērze, Daugavas pieteka Ķekavas novadā.
Melnā Bērzene Bērze, Daugavas pieteka.
Bērzīte Bērze, Eglaines pieteka.
Bērzupe Bērze, Eglaines pieteka.
Bērzupe Bērze, Svētes pieteka.
Bērze Bērzene, upe Baldones un Ķekavas pagastā.
Mālupe Bērzene, Ventas pieteka.
Pūķupīte Bērzenes kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagsatā.
Melnais strauts Bērzenes labā krasta pieteka Ķekavas novadā.
Blīdene Bērzes augšteces kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, iztek no neliela ezeriņa netālu no Pilsblīdenes.
Snierājs Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā; Nierājs.
Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km
Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 14 km; Līce.
Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
Grauzdupe Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe.
Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa.
Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera.
Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte.
Valks Bērzkalnupe, Užavas pieteka.
Dūņupīte Bērzkroga upe, Kojas pieteka.
Žebērkšu strauts Bērzkroga upes kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā.
aitbeka Bērzu beka ("Boletus Leccium scabrum").
Kraviete Bērzupe, Iesalnīcas pieteka.
pieberzt Beržot, drupinot pievienot (pietiekami, daudz).
Satekas strauts Bēteru strauts, Vaidavas pieteka.
Sušku upe Bēteru strauts, Vaidavas pieteka.
skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām.
sans gene bez kautrēšanās, nekautrējoties
nevietā Bez pietiekama pamatojuma, nevajadzīgi.
bezpriecīgs Bez prieka; skumjš, bēdīgs; bezprieka.
strukturālais bezdarbs bezdarbs, kas rodas, ja bezdarbnieka dzīvesvieta nav savienojama ar iespējamo darbavietu vai arī viņa darba prasme neatbilst prasībām, kādas izvirza vakantajās darba vietās
salangane Bezdelīgas Āzijas dienvidrītos, kuras savas ligzdas izklāj ar smalku zāli un tās apsiekalā; šīs ligzdas Ķīnā ēd kā lielu gardumu.
āgs Bezgaršīgs, pliekans.
bezkunga Bezīpašnieka.
bezsaimnieka Bezīpašnieka.
bezgodnieks Bezkauņa, nekauņa.
negodudīda Bezkauņa, nekauņa.
dekrements Bezmugurkaulnieka nervu ierosas viļņa pakāpeniska norimšana, tam izplatoties pa nervu.
Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe.
Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis.
bezripas Bezripas keramika - keramika, kas izgatvota bez podnieka ripas palīdzības, Latvijas teritorijā bija vienīgais keramikas veids no 4500. g. p. m. ē. līdz 10. gs beigām.
vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
vīrceļlapas Bezziedlapjiem piederīga divdīgļlapju ģints santalaceju dzimtā, lapas pamīšus, vienkāršas, šauras, ziedkopi ķekaraini vai skaraini.
Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā.
Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls.
Lābans Bībelē, Vecajā Derībā, Rebekas brālis un Īzāka svainis.
Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību.
Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem.
Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
grāmatnesis Bibliotēkas darbinieks, kas pienes lasītājiem bibliotekas grāmatas dzīves vai darba vietā.
piebīdelēt Bīdelējot sagatavot (pietiekami, daudz).
ABC modelis biheiviorās psiholoģijas modelis (izraisošā situācija - uzvedība - sekas)
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
Līvesmuiža Bijusī muiža Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats.
Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas.
karaļa brīvlaistais bijušais vergs, kura brīvlaišana veikta ar īpašu ceremoniju valdnieka klātbūtnē
Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne.
bikšturi Biksēm piepogājamas, pāri pleciem pārliekamas lences.
Rūšu strauts Bikstupes kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā.
bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
kodaverīns Biogens amīns, kas veidojas organismā no aminoskābābēm, tām zaudējot karboksilgrupu fermentu dekarboksilāžu ietekmē.
reunija Bioloģijā parādība, kapēc ķermeņa sadalīšanas tā atliekas atkal savienojas jaunā organismā.
kriminālbioloģija Bioloģijas nozare, kuras mērķis bija izpētīt katra konkrēta noziedznieka iedzimto un iegūto fizisko īpašību kopumu.
karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
burtkoks Birka - skaitāmkoks, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja zemnieka maksājuma renti vai parādus.
Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera.
Bērstele Birztala, Vārtājas pieteka.
Birkstala Birztala, Vārtājas pieteka.
Birstala Birztala, Vārtājas pieteka.
Birstele Birztala, Vārtājas pieteka.
Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte.
Biržeņa Biržiņa, Iecavas pieteka.
Frunze Biškeka - Kirgizstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 1926.-1992. g.
Pišpeka Biškeka, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums līdz 1926. g.
Bazilikas Bizantijas valdnieka Leona VI (886.-912. g.) izdoti likumi, kas sakopoti 60 grāmatās un ir saīsināts Justiniāna kodifikācijas pārveidojums ar komentāriem.
Berezina Bjarezina – Dņepras labā krasta pieteka.
Bobra Bjarezinas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā.
savaļņi blakus esošie lauki, kurus zemnieks kā atalgojumu par darbu īrē no lielsaimnieka
ceļmallapa Blietlapainā ceļmallapa - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata").
Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka.
čuprains Blīvi aplapots, krūmains, ķekarveida.
rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
suņacs Bloka iekabe, skava vai acs, kurā to iešēkelē.
grozekļa bloks bloks, kas var griezties ap iekarināšanas asi
virbeļbloks Bloks, kas var griezties ap iekarināšanas asi.
Bobrava Bobra - Odras kreisā krasta pieteka.
klinčs Boksā - pretinieka aptveršana, lai viņu kavētu sitienā.
nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
Pērdeja Bolupe, tās lejteces posma (7 km) senāks nosaukums lejpus Vārnienes ietekas, lejtecē tas sadalās 2 zaros: Sūriņš - ietek Vecppededzē, Posms - ietek Aiviekstē.
Balupe Bolupe, Vecpededzes pieteka.
Dūrupe Bolupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Balvu un Rugāju pagastā, garums - 10 km
Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne.
Staigupe Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā.
Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts.
Raganiņa Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā Kubulu pagastā.
Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera.
Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts.
Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe.
Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe.
Makšinava Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kurna Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 26 km, kritums - 22 m, iztek no Sprogu ezera.
Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte.
Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
Lielā Irgiza Boļšojirgiza, Volgas pieteka.
Lielborne Borne, Daugavas pieteka.
pappus Botānikā kurvjziežu un baldirānu dzimtas augiem pūkainas, sausas kausiņa atliekas pie augļiem krītamā širmja veidā, izplatīšanās līdzekļi šiem augiem.
fitopaleontoloģija Botānikas nozare, kas pētī izmirušo augu fosilās atliekas; tas pats, kas paleobotānika.
botulīntoksīni Botulisma nūjiņas toksīni, kas veidojas nepareizi gatavotos vai nepietiekami noslēgtos konservos.
Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe.
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe.
Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā.
Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe.
Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā.
Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā.
Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā.
Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km
Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
Naidalu strauts Braslas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte.
Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km
Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā.
Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā.
Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā.
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
Brede Briede - Iecavas labā krasta pieteka.
Līdace Briede, Burtnieka pieteka.
Briedene Briede, Iecavas pieteka.
Briediena Briede, Iecavas pieteka.
Briedupīte Briede, Iecavas pieteka.
Briednieku strauts Briede, Pededzes pieteka.
Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte.
Grūžupīte Briedes kreisā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā, garums - 14 km
Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe.
Ežupīte Briedes kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā.
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele.
Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km
Gaiļu strauts Briedes labā krasta pieteka Bauskas novada Iecavas pagastā.
Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe.
Zilūžu grāvis Briedes labā krasta pieteka Zilākalna pagastā, augštece Bērzaines pagastā, iztek no Zilūža ezera.
Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram.
korporokavernozīts Briedumķermeņu iekaisums ar priapismu.
krēmēt Brīvam, liekam būt.
Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture.
vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
nepiespiests Brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma.
brīvmāja Brīvzemnieka māja.
brīvmājas Brīvzemnieka mājas.
brīvnauda Brīvzemnieka maksa par brīvību; kunga tiesas ekvivalents naudā.
laide Brīvzemnieka nodoklis.
bronhoadenīts Bronhiālo dziedzeru (pie bronhiem pieguļošo limfātisko mezglu) iekaisums.
bronhiolīts Bronhiolu iekaisums.
egofonija bronhofonijas forma, kurā slimnieka izrunātā "a" skaņa dzirdama kā platais "ē", līdzīga kazas blēšanai
bronhīts Bronhu gļotādas iekaisums.
endobronhīts Bronhu gļotādas iekaisums.
bronhadenīts Bronhu limfmezglu iekaisums, ko ierosina dažādi mikrobi.
mezobronhīts Bronhu muskuļapvalka iekaisums.
bronhopneumonija Bronhu un plaušu iekaisums.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
Presveta Bruņenieku upe, Daugavas pieteka.
Šilovka Bruņenieku upe, Daugavas pieteka.
dzeltenvēdere Bruņglodeņu ģints suga, lielākā glodeņu dzimta (gar. līdz 120 cm), kāju nav, aste gara, visbiežāk dzeltenīga, nekaitīga; no Balkāniem līdz V-Āzijai.
kleinods Bruņinieka ķiveres rotājums.
paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas; valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; kara darbība.
kara darbība bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; karadarbība
finiera nodrāznis brusas daļa, kas paliek pāri pēc tās drāšanas finieros; drāztas brusas atlieka
maiņas enerģija bruto enerģijas fizioloģiski derīgā daļa barības līdzeklī; nonākusi dzīvnieka organismā, iesaistās vielmaiņas procesos; metaboliskā enerģija
Brūzupe Brūzile, Ezeres pieteka.
Sauļupe Brūzile, Ezeres pieteka.
Lielais grāvis Brūziles labā krasta pieteka Saldus novadā, garums — 5 km
Brūžaupe Brūžupīte, Melnupes pieteka.
Paldu grāvis Brūžupīte, Melnupes pieteka.
Bubierpieteka Bubiera kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, garums - 12 km
budeklis Budēlis; ķekatnieks.
Šambhala Budisma mitoloģijā - zeme, kuru ietver astoņi sniegoti kalni, kas pēc izskata atgādina lotosa ziedlapiņas, bet centrā atrodas galvaspilsēta un valdnieka pils.
Pikāte Budze, Briedes pieteka.
Pinte Budze, Briedes pieteka.
Pintesupe Budze, Briedes pieteka.
Bakupe Bukupe, Cieceres pieteka.
Bekupe Bukupe, Cieceres pieteka.
kocoris Bultu ieliekamais.
Buļļupīte Buļļupe, Sedas pieteka.
Staizupe Buļļupe, Sedas pieteka.
Balcerupīte Buļļupes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, garums - \~5 km
Loču kanāls Buļļupes labā krasta atzarojums pie ietekas Daugavā, Rīgas pilsētas teritorijā.
Brancupīte Buļļupes labā krasta pieteka Brocēnu novada Gaiķu pagastā.
Timba Buļļupes labā krasta pieteka Rencēnu pagastā, iztek no Timbas ezera, garums - 12 km; Timbas upe; lejtecē Kančupe.
Ostermaņu strauts Buļļupes labā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Kančupe Buļļupes pietekas Timbas nosaukums tās lejtecē.
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
dūmbumba Bumba, kas rada maskējošus un aklinošus neitrālu (nekaitīgu) dūmu aizklājus.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
penčingbols bumbiera formas ādas bumba, ko garā atsperē piekar pie griestiem; izmanto boksa treniņiem
timpanomastoidīts Bungdobuma un aizauss paugura šūnu iekaisums.
miringodermatīts Bungplēvītes ārējā slāņa un ārējās auss ejas ādas iekaisums.
miringīts Bungplēvītes iekaisums.
abraxas Buramvārds, ko var atrast iekaltu senos akmeņos; ja šā vārda burtus grieķiskā rakstībā interpretē kā ciparus, summā iznāk 365.
fallstūris Buras augšējais stūris, kurā iekabina falli.
Burbuļstrauts Burbulis - Vadakstes pieteka Saldus novadā.
cahier Burtnīca, piezīmju grāmatiņa; senāk žēlošanās raksts, lūgums valdniekam; vēlētāju rakstīta instrukcija deputātiem.
Lielupe Burtnieka pietekas Briedes paralēls nosaukums tās augštecē.
Lielais grāvis Burtnieku ezera pieteka Burtnieku pagastā, kas ievadīta slēgtā drenāžas sistēmā.
elektrotipogrāfs Burtu lejamā un saliekamā mašīna 19. gs. beigās, līdzīga Lenstona monotipam, kas tomēr praktiski nav tikusi lietota.
monolaine Burtu liekamā un rindu lejamā mašīna, ko lietoja 19. gs. pirms linotipa izgudrošanas 1885. g.
pianotips Burtu saliekama mašīna ar klaviatūru.
monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
monolīne Burtu saliekamā un rindu lejamā mašīna, kuru ASV lietoja pirms linotipa izgudrošanas.
matrica burtu saliekamām mašīnām metāla plāksnīte ar iegravētu burta attēlu
taustene Burtu saliekamo mašīnu taustiņu galda apzīmējums.
rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
Lošupe Būšnieku ezera noteka un Baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte.
amatāt Būt amatniekam.
mākties Būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam.
naujš Būt iekarsis.
(pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt
būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti
mētāties pa kājām būt liekam, nevajadzīgam, apgrūtināt kādu
nederēt ne velnam būt ļoti sliktam, nepiemērotam; nekam, nekur nederēt
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
būt priekš kaķiem būt nepietiekamam, veltīgam. bez nozīmes
vaļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
siekaloties Būt tādam, kam ilgstoši, pastiprināti izdalās siekalas.
zināt Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, [zināšanas]{s:78}, informācija.
uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
ievainoties Būt vaininiekam.
panelis būvdetaļa - rūpnieciski izgatavots liels sienas vai pārseguma elements saliekamā konstrukcijā
triamcinolons C~21~H~27~FO~6~, sintētisks glikokortikoidu grupas preparāts, pretiekaisuma un imūndepresīvs līdzeklis; lieto gk. aizstājterapijai virsnieru mazspējas gadījumā.
rimeksolons C~24~H~34~O~3~, kortikosteroīds; lieto oftalmoloģijā pēcoperācijas iekaisuma ārstēšanai, kā arī uveīta gadījumā.
luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
piridoksāls C~8~H~9~NO~3~, piridoksīna oksidēšanās produkts, viena no B6 vitamīna formām, dzīvās šūnas koenzīmu sastāvdaļa, kuri piedalās aminoskābju dekarboksilēšanā un transaminēšanā.
izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu.
oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā.
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
tribenozīds C29H34O6, glikozīds, sklerotizējoša viela; lieto iekaisušu un varikozu vēnu ārstēšanai.
jodoksibenzoskābe C6H4(JO2)COOH, bezkrāsains kristālisks savienojums, kura sāļus, galvenokārt kalcija, lieto pret locītavu iekaisumiem un sāpēm.
reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
Ugra Caunupīte, Mazās Juglas pieteka.
aizausīt cūku caurdurt cūkas aizauss dziedzerus, lai izārstētu aizauss dziedzeru iekaisumu
diafānija Caurspīdīgs attēls uz stikla, to iegūst ar dekalkomānijas palīdzību.
intubācija Caurules ievadīšana dobā orgānā, lai turētu to atvērtu, sevišķi trahejā tūskas vai difterijas iekaisuma gadījumā, kā arī narkozes nolūkā operācijas laikā.
Rundēnu strauts Cegeļņas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā.
vedi Ceilonas dravīdisko pirmiedzīvotāju atliekas.
Lācupīte Cekulupīte, Vaidavas pieteka.
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte.
gonīts Ceļa locītavas iekaisums.
gonartromeningīts Ceļa locītavas sinoviālās membrānas iekaisums.
pitrangas Ceļojoša amatnieka darba rīku komplekts.
braucinieks Ceļotājs, braucējs (pretstatā kājniekam).
ceļstekla Ceļsteklu lapa - ceļteka ("Plantago").
ceļsteklu Ceļsteklu lapa - ceļteka ("Plantago").
polītis Ceļteka ("Plantago") - daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
dzelbežlapa Ceļteka ("Plantago"); šī auga lapa.
celine Ceļteka ("Plantago").
ceļine Ceļteka ("Plantago").
ceļinīca Ceļteka ("Plantago").
celiņlapa Ceļteka ("Plantago").
ceļlapa Ceļteka ("Plantago").
ceļlapiņa Ceļteka ("Plantago").
ceļlapīte Ceļteka ("Plantago").
ceļmala Ceļteka ("Plantago").
ceļmalas Ceļteka ("Plantago").
ceļmale Ceļteka ("Plantago").
ceļmaliņa Ceļteka ("Plantago").
ceļmalīte Ceļteka ("Plantago").
ceļmallapa Ceļteka ("Plantago").
ceļmallapiņa Ceļteka ("Plantago").
ceļmallapīte Ceļteka ("Plantago").
ceļmalulapas Ceļteka ("Plantago").
celmene Ceļteka ("Plantago").
celmenīte Ceļteka ("Plantago").
celmiene Ceļteka ("Plantago").
celmine Ceļteka ("Plantago").
celtaka Ceļteka ("Plantago").
ceļtaka Ceļteka ("Plantago").
ceļteklapa Ceļteka ("Plantago").
ceļvārpa Ceļteka ("Plantago").
ceļvārplapa Ceļteka ("Plantago").
ceļvārplapiņa Ceļteka ("Plantago").
cūkaustiņa Ceļteka ("Plantago").
dzelzlapiņa Ceļteka ("Plantago").
dzīslainīte Ceļteka ("Plantago").
dzīslene Ceļteka ("Plantago").
dzīslenīca Ceļteka ("Plantago").
dzīslenīte Ceļteka ("Plantago").
dzīsliene Ceļteka ("Plantago").
dzīslienīte Ceļteka ("Plantago").
dzīsline Ceļteka ("Plantago").
dzīsllapa Ceļteka ("Plantago").
dzīsllape Ceļteka ("Plantago").
stidzeņa Ceļteka ("Plantago").
stidzene Ceļteka ("Plantago").
stidzenīte Ceļteka ("Plantago").
tripatnieks Ceļteka ("Plantago").
dzīslulapa Ceļteka.
polīšu lapas ceļtekas ("Plantago")
baiciņi Ceļtekas ("Plantago").
boicovīs Ceļtekas ("Plantago").
celmeņlapas Ceļtekas ("Plantago").
celmiņlapas Ceļtekas ("Plantago").
ceļtaklapas Ceļtekas ("Plantago").
dzeltenes Ceļtekas ("Plantago").
dzelzszāle Ceļtekas ("Plantago").
dzīslapa Ceļtekas ("Plantago").
dzīsleņlapas Ceļtekas ("Plantago").
podorožņiks Ceļtekas ("Plantago").
polis Ceļtekas ("Plantago").
rautine Ceļtekas ("Plantago").
saldati Ceļtekas ("Plantago").
sloksne Ceļtekas ("Plantago").
turki Ceļtekas ("Plantago").
vālītes Ceļtekas ("Plantago").
ceļalapas Ceļtekas.
ceļavārpas Ceļtekas.
kazaslapas Ceļtekas.
plantago Ceļtekas.
ceļu mezgli ceļu krustojumi (ja satiksmes plūsmas satiekas vienā līmenī) un škērsojumi (ja satiksmes plūsmas šķērsojas divos vai vairākos līmeņos)
maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties
kaisināt Censties panākt, ka iekarst, iekaist.
mērspieķis Centimetros iedalīts metāla vai cita materiāla stienis dzīvnieka ķermeņa garuma, platuma un augstuma mērīšanai; uz stieņa ir atsevišķas skalas katram parametram.
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
sadzeršana Ceremoniāla alkohola iedzeršana kopā ar kādu (piemēram, saimniekam ar ciemiņu).
Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts.
Cierpnīca Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka.
Tērpīca Cērpnīca, Kustaru ezera pieteka.
nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam).
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam).
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirpties Cērpot iegūt sev (vilnu) pietiekamā vai lielākā daudzumā; cērpot iegūt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu vilnas).
šķeltnis Cērtamo un duramo auksto ieroču (zobena, kinžala u. tml.) kaujas daļa, ko lieto pretinieka iznīcināšanai tuvcīņā.
Abulstrauts Cērtene - Drandas kreisā krasta pieteka.
pieslenīt Cērtot augošus kokus sagatavot (parasti baļķus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirsties Cērtot sagatavot sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; cērtot sagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru); iekalt.
Cēze Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka.
Cezīte Cēzīte, Dienvidsusējas pieteka.
ciča Cicis - mātes krūts; pups (dzīvniekam).
cice Cicis - mātes krūts; pups (dzīvniekam).
Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte.
Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts.
Spaļu strauts Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā.
Paksīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 26 km, kritums - 48 m; Pakse.
Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte.
Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe.
Gubu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā, garums - 3 km
Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe.
Kumeļpurva grāvis Cieceres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km
Dīcmaņu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pagastā un pilsētā, garums - 11 km
Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti.
Slimnīcas strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Saldus novada Saldus pagastā, garums - 6 km
Pieslaista ezers Ciematnieka ezers Teiču purvā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas.
Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda.
tušīt Cieši segt pretinieka spēlētāju.
sinuzits Cietā smadzeņu apvalka sinu jeb venozo dobumu iekaisums.
sinustromboze Cietā smadzeņu apvalka venozā dobuma iekaisums ar trombozi.
sinusflebīts Cietā smadzeņu apvalka venozā dobuma iekaisums.
pahileptomeningīts Cietā un mīkstā smadzeņu apvalka iekaisums.
elkšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
elkstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
elsiņš Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
elšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
elstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
uzkrūts Cietināta, atsevišķi uzliekama krekla priekšdaļas imitācija uz krūtīm, parasti izgreznota; uzkreklis, elsiņš.
cietokšņa artilērija cietokšņa garnizona artilērijas ieroči, ko izmantoja ienaidnieka apšaudei, uzbrukuma atvairīšanai, cietokšņa pieeju piesegšanai ar flangu uguni un izbrukumu no cietokšņa atbalstīšanai
piekaramais konteiners ciets plūdlīniju korpuss ar nodalījumiem; lieto kravas, aprīkojuma un ieroču pārvadāšanai; hermētiskus piekaramos konteinerus izmanto par degvielas tvertnēm, kuras var nomest pēc degvielas izlietošanas
cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs; cietuma nosacījumiem atbilstošs.
apzināti nepatiesa liecība cietušā vai liecinieka liecība, ja tajā pilnīgi vai būtiski ir sagrozīti ar lietu saistītie fakti, kuriem ir nozīme tās pareizā izmeklēšanā
pindarisks Cildens, svinīgs; tāds, kas līdzīgs grieķu dzejniekam Pindaram (miris 441. g. p. m. ē.).
onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma.
Gilmija Cilmija, Kujas pieteka.
stripa Cilpa, ļeka, saite.
oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji.
gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults).
gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
van Cilts vadonis Senajā Ķīnā; valdnieka apzīmējums no 16. gs. p. m. ē., arī valdnieka ģimenes locekļu apzīmējums sākot no \~200. g. p. m. ē.
dibins Cilvēka (arī dzīvnieka) ķermeņa pakaļējā daļa; sēžamvieta.
vidstropis Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
vidstrops Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
vidtropis Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
vidtrops Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
erizipeloīds Cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina cūku sarkanguļas ierosinātājs, galvenais simptoms - norobežots ādas iekaisums infekcijas iekļūšanas vietā.
pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
krists Cilvēka ķermeņa apvidus mugurpusē ap jostas vietu; dzīvnieka muguras apvidus ap gūžām.
krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
iegāļi Cilvēka pakausis; dzīvnieka galvas daļa starp ragiem un ausīm.
iegālis Cilvēka pakausis; dzīvnieka galvas daļa starp ragu un ausi.
augstuma eiforija cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība)
maska Cilvēka sejas vai dzīvnieka purna skulpturāls lējums.
darbspējas Cilvēka spēja ilgu laiku saglabāt pietiekamu darba produktivitāti (ražīgumu).
encefalīts cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu iekaisums, ko ierosina dažādi mikroorganismi, galvenokārt vīrusi; ierosinātājus pārnēsā ērces
asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā
statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
embrionālā attīstība cilvēka vai dzīvnieka attīstība laikā, kad tas atrodas dīgļapvalkos vai mātes organismā
embrijs Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte).
gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress.
stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
oža cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku
figūra Cilvēka vai dzīvnieka tēls (gleznā, grafikā, fotouzņēmumā u. tml.).
vešana Cilvēka vai dzīvnieka virzīšana noteiktā virzienā.
auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
karabūve Cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti.
nemode Cilvēkam nevēlams dzīvnieka izturēšanās veids.
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem).
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem).
internētie Cilvēki, kas pakļauti internēšanai, respektīvi, vienas karojošas valsts teritorijā dzīvojošu pretinieka valsts pilsoņu brīvības ierobežošanai līdz kara beigām.
pievilcības atlīdzināšanas teorija cilvēkiem pievilcīgāki liekas tie, kuriem viņi paši patīk
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk; negausis (2).
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
ķekatnieks Cilvēks, kas iet ķekatās 1.
nekama Cilvēks, kas internetā izliekas par pretējā dzimuma pārstāvi.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
ačka Cilvēks, kas ir gudrs un izliekas zinām noslēpumus.
čorts Cilvēks, kas izliekas par kriminālvidei piederīgu.
pozeris cilvēks, kas izliekas par to, kas viņš nav
rogaķiks Cilvēks, kas izliekas piederīgs kriminālvidei.
augurs Cilvēks, kas izliekas, ka viņam uzticēti sevišķi noslēpumi.
bakšķi Cilvēks, kas izliekas, kaut ko slēpj.
pontorezs Cilvēks, kas izliekas.
pontovila Cilvēks, kas izliekas.
svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2); izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
nepraša Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
līferants Cilvēks, kas veic sagādnieka, starpnieka u. tml. uzdevumus.
līperants Cilvēks, kas veic sagādnieka, starpnieka u. tml. uzdevumus.
versifikators Cilvēks, kas viegli un veikli sacer dzejoļus, bet kam trūkst īsta dzejnieka talanta; pantu kalējs.
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
Cimza Cimziņa, Raunas pieteka.
Cimze Cimziņa, Raunas pieteka.
Cimzupīte Cimziņa, Raunas pieteka.
Grīsla Cimziņa, Raunas pieteka.
Dzirnavupīte Cimziņas labā krasta pieteka Raunas pagastā.
sambo Cīņas sporta veids - pretošanās bez ieroča stiprāka vai apbruņota pretinieka uzbrukumam.
izdedzinātās zemes taktika Cīņas taktika, kad ienaidnieka iebrukuma laikā tiek iznīcināti apgabali pašu zemē, lai aizkavētu pretinieka virzīšanos uz priekšu.
hurrā Cīņas, prieka sauciens, sākumā lietots medībās suņu rīdīšanai; urrā.
Ņižņaja Cipa Cipas nosaukums posmā no Baunta ezera līdz Uakitas ietekai.
peridesmīts Cīpslas apvalka iekaisums.
ģergsts Cīpslas iekaisums.
ģerkste Cīpslas iekaisums.
tendinīts Cīpslas iekaisums.
tendovaginīts Cīpslas maksts iekaisums.
orhiocēle Cirkšņa trūce, kuras maiss noslīdējis sēklinieku maisiņā; sēklinieka pietūkums.
Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte.
biliārā ciroze ciroze, kas radusies no hroniska žultsvadu iekaisuma vai žults sastrēguma
Kosuliņa Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka.
Kosuliņš Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka.
Cīruļupe Cīruļupīte, Lielupes pieteka.
Oija Ciska, Īdeņas kanāla pieteka.
Ūjiņa Ciska, Īdeņas kanāla pieteka.
Vija Ciska, Īdeņas kanāla pieteka.
ptialocēle Cista, kurā ir siekalas; parasti rodas, aizsprostojoties siekalu dziedzera izvadkanālam.
modināšana cita cilvēka vai dzīvnieka miega pārtraukšana, panākšana, ka tas mostas
superstrāts Citas tautas valodas (iekarotāju valodas, kultūras, pārvaldes valodas) ietekmes pēdas vietējo iedzīvotāju valodā.
cytisus Cytisus nigricans - melnējošā ķekarcītiza "Lembotropis nigricans" nosaukuma sinonīms.
sincitiolizīns Citolizīns, kas noārda placentas sincītiju; rodas, injicējot dzīvniekam placentas audu emulsiju.
leikotoksīns Citotoksīns, kas noārda leikocītus; rodas nelielā daudzumā visos iekaisuma gadījumos.
parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme.
juridiskas atbildības iestāšanās nosacījumi civiltiesībās tie ir fakti (notikumi, darbības), kas ir nepieciešami tam, lai rastos parādnieka atbildība, ja viņš nav pildījis savas saistības
spaidi civiltiesiska darījuma dalībnieka gribas prettiesiska ietekmēšana, radot viņā bailes
mukonskābe COOH(CH)4COOH, nepiesātināta dikarbonskābe, benzola oksidēšanās produkts urīnā dzīvniekam, kuram ievadīts benzols.
granči Cūkgaļas atliekas pēc tauku tecināšanas.
grandži Cūkgaļas atliekas pēc tauku tecināšanas.
pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta.
aizauši Cūku slimība - aizauss dziedzeru iekaisums.
laukas Cūku slimība, mandeļu iekaisums, sarkanā kaite.
amata meistars cunftes loceklis, kas ieguvis tiesības ierīkot savu amatnieka darbnīcu vai patstāvīgi vadīt amata darbus tajā nozarē, kurā savu kvalifikāciju pierādījis pārbaudījumā
Ndžamena Čadas galvaspilsēta, osta Šari labajā krastā, netālu no tās ietekas Logonē, 754000 iedzīvotāju (2007. g.).
Gačupe Čāgupīte, Bolupes pieteka.
koza Čaula, āda (dzīvniekam).
izšķilas Čaulu vai citu kādu segu paliekas pēc cāļu, kukaiņu izšķilšanās.
Čečava Čečora, Rēzeknes pieteka.
Čečere Čečora, Rēzeknes pieteka.
Čečorka Čečora, Rēzeknes pieteka.
Čičora Čečora, Rēzeknes pieteka.
Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.).
revokācija Čeka devēja norādījums anulēt izrakstīto čeku.
norēķina čeks čeka devēja rakstveida pieprasījums bankai bezskaidras naudas norēķinam
kontrollente Čeka, dienas finansiālā pārskata un kontroles izdrukas (izņemot virsrakstu) informācijas precīzs atveids uz lentes, kura paliek kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā elektroniskajā ierīcē vai iekārtā.
Ļihvina Čekaļina, pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, tās nosaukums 1746.-1944. g.
čengains Čemurains; ķekarains.
krencele Čemurs, ķekars.
krencelis Čemurs, ķekars.
čenga Čemurs; ķekars.
fenhelis Čemurziežu dzimtas ģints ("Foeniculum"), siltzemju ārstniecības augs un garšaugs; aptiekas dilles, garšu uzlabotāja droga.
Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
Semecena Čermasana - upe Krievijā, Belajas kreisā krasta pieteka.
Eiseniella tetraedra četršķautņu slieka
konkordance Četru cicero, t. i. 48 punktu liela burtu vai saliekamā materiāla tipogrāfiska garuma un platuma vienība.
Silagaiļu strauts Čodarānu upes kreisā krasta pieteka Blontu pagastā.
Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km
Černija Čornaja, Maltas pieteka.
cimene Čuprs (dzīvniekam: sunim, kaķim).
Šenheida Čuriškas upe, Sila ezera pieteka.
Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km
Sedas līdzenums dabas apvidus Tālavas zemienes vidusdaļā uz austrumiem no Burtnieka līdzenuma, platība — 1051 kvadrātkilometrs, lokveidīgas, \~80 km garas, no dažiem kilometriem līdz 21 km platas joslas veidā apliec Trikātas pacēlumu ni ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
Ašinieku purvs dabas liegums Preiļu novada Upmalas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha, purvs veidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei ūdensšķirtnē starp Feimanku un Dubnu
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes)
Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes).
Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām
Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei
ietekme Dabas parādību iedarbība uz cilvēka vai dzīvnieka psihi, organismu, darbību.
Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu.
Beberbeķi Dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme.
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
apdzeldināt Dabūt (ādas) iekaisumu, apsārtumu, arī ievainot (kādu ķermeņa daļu ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem, arī nātrēm).
noraut masā dabūt pa seju, tikt piekautam
dabūt pa purnu dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
dabūt pa purslām dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
dabūt pa kaklu Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
dabūt pa zobiem dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam
dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam.
piedabūt Dabūt, iegūt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedabūties Dabūt, iegūt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
Mazā Dadžupīte Dadžupe, Amatas pieteka.
kašūklis Daikts, ar ko izkasa mīklas atliekas.
rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana; rakstnieka, dzejnieka literārā darbība.
maskalis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums; maskavietis.
maskavietis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums.
klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki.
Lankupe Dakterišķe, Ruņas pieteka.
Lankupīte Dakterišķke, Ruņas pieteka.
Fontinalis dalecarlica Dalekarlijas avotsūna.
kribināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
krubināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
patīrīt Daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
hipnoze Daļējs miegs, kas mākslīgi izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
Kaķu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
Proņku grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sozanu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
darba devēja uzteikums darba devēja rakstveida paziņojums darbiniekam par noslēgtā ar viņu darba līguma izbeigšanu
vienošanās par darba līguma izbeigšanu darba devēja un darbinieka rakstveida līgums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu
vienošanās par apmācību darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanās par darbinieka profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšanu
bosings darba devēja vai tiešā priekšnieka psiholoģiskais terors, kas vērsts pret kādu darbinieku vai darbinieku grupu
atlaišana no darba darba līguma izbeigšana likumā noteiktajos gadījumos; darba līguma izbeigšanas pamats ir pušu vienošanās, termiņa notecējums, darba līguma izbeigšana pēc darbinieka vai darba devēja uzteikuma vai pilnvarotu trešo personu pieprasījuma
darbinieku skaita samazināšana darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā
pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli
nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem.
zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam
apgrūtināt Darbība, ar kuru nodibina neīpašnieka lietu tiesības (hipotēku, servitūtus) uz nekustamo mantu.
bojāšana Darbība, kas mantu pilnīgi vai pa daļai iznīcina un sabojā un rada īpašniekam zaudējumu.
bortu paaugstināšana darbība, kuras rezultāts ir par standarta variantu augstāki kravas telpas borti; to piemēro bortu kravas automobiļiem un piekabēm, lai palielinātu bortos iekļauto kravas telpu, kas nepieciešams, pārvadājot maza blīvuma kravu
konkludenta darbība darbība, kuras sekas ir līguma slēgšana; izpaužas vārdos neizteiktā gatavībā noslēgt līgumu
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
glābšana darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama
rezultāts darbības, norises iznākums; kādu apstākļu sekas
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
dusmu vadība darbību kopums, lai novirzītu dusmas konstruktīvā gultnē, tādējādi mazinot to negatīvās sekas emocionālajā, sociālajā un fiziskajā sfērā
materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu
darbinieka uzteikums darbinieka gribas izpaudums (rakstveida paziņojums darba devējam) par darba tiesisko attiecību izbeigšanu
atstādināšana no darba darbinieka pagaidu nepielaišana pie darba (amata) pienākumu pildīšanas
darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas
vienošanās par konkurences ierobežojumu darbinieka un darba devēja rakstveida vienošanās par konkurences ierobežojuma (darbinieka profesionālās darbības ierobežojuma) veidu, apmēru, vietu, laiku un darbiniekam izmaksājamās atlīdzības apmēru pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās
neizpaušanas pienākums darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums
darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu
izsaukums ierasties izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā darbiniekam pamatojums un attaisnojošs iemesls neveikt darbu un par attiecīgo laiku darba samaksu saņemt no darba devēja, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija
atpūtas diena darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu; darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē
piemaksa darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt piemaksu par šāda darba veikšanu
mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās
darba strīdu komisija darbinieku un darba devēju vēlēta komisija; obligāta pirmā instance, kam jāizšķir darbinieka un darba devēja savstarpējie individuālie strīdi
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību.
piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību.
fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ)
vābaļot Darīt (kaut ko) bez prieka.
ziņot darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
gausīt Darīt bagātīgu, pietiekamu, svētīt.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
iet slidenu ceļu darīt ko tādu, kam var būt nevēlamas sekas, rīkoties nosodāmi
iekarotājs Darītājs --> iekarot.
dratva darvots kurpnieka diegs
acojamais nazis dārznieka nazis, kas īpaši piemērots acošanai, potēšanai ar zariņu
dārzniecene Dārznieka sieva.
Lagzdes upe Dārzupīte, Daugavas pieteka.
Tarzupīte Dārzupīte, Daugavas pieteka.
avārija datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; atsevišķos gadījumos, datoru atkārtoti ieslēdzot, sekas var novērst
diska kešatmiņa datora atmiņas apgabals, kurā īslaicīgi uzglabā bieži lietojamus datus; izpilda starpnieka funkcijas starp lietojumprogrammu un diskatmiņu
liellopa pase datorizēti aizpildīta veidlapa, kurā norāda dzīvnieka dzimšanas datumu, piešķirto identitātes numuru, izcelšanās datus un dzīvnieka īpašnieku
sekotājdators Dators, kas izpilda tās pašas operācijas, ko veic vedējdators, un nekavējoši pārņem programmas izpildi vedējdatora atteices vai bojājuma gadījumā.
mandāts datoru tīklos - uzrādāma pilnvara, kas izmantojama kā tīkla resursa identifikators un kura apstiprina tās īpašnieka tiesības uz piekļuvi šim resursam
sistēmas piesātināšana datu apstrādes sistēmas stāvoklis, kurā tā vairs nespēj pietiekami ātri apstrādāt visus pieprasījumus
integrētā datu bāze datu bāze, kurā, lai atbrīvotos no liekas informācijas, apvienotas vairākas specializētas datu bāzes
notarizēšana Datu reģistrēšana, piedaloties pilnvarotam starpniekam, lai vēlāk varētu pārliecināties, vai tādi to raksturojumi kā saturs, datu avots, saņemšanas laiks ir pareizi.
Lākturu upe Dauda, Gaujas pieteka.
Cūkaiņu upīte Dauda, Gaujas pieteka.
Jodupīte Daudas labā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~2 km
atmīties Daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu).
pieglāsīt Daudz vai pietiekami glaudīt.
desmitcīņa Daudzcīņa desmit disciplīnās (100 m skrējienā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, augstlēkšanā, 400 m skrējienā, 110 m barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 m skrējienā); dekatlons.
sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem).
pārgurums Daudzkārtēja, nenovērsta noguruma kaitīgās sekas organisma fiziskajā un psihiskajā darbībā.
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties; iekalt (5).
regulārs daudzskaldnis daudzskaldnis, kura visas skaldnes ir vienādi regulāri daudzstūri; ir pieci regulāri daudzskaldņi (Platona ķermeņi): tetraedrs, oktaedrs, kubs, dodekaedrs un ikosaedrs
ektoblasts Daudzšūnu dzīvnieka embrija ārējais šūnu slānis, ārējā dīgļlapa, ektoderma.
polineirīts Daudzu nervu iekaisums.
Paukulīte Daudzupīte, Vijas pieteka.
ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas.
Lebjava Daugavas atteka Doles salā, Salaspils novada Salaspils pagastā; Lebge; Lebje; Ļeblova.
Ceļa Daugava Daugavas atteka gar Doles salas labo krastu.
Vecdaugava Daugavas atteka uz dienvidrietumiem no Vecāķiem, kur Daugava ietecēja jūrā līdz 16. gs. vidum, 1567. g. izveidojās gultnes rietumu atzars pašreizējās grīvas vietā.
Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda.
Bieķengrāvis Daugavas kreisā krasta atteka Rīgas pilsētas teritorijā starp Katlakalnu un Torņakalnu.
Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte.
Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere.
Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone.
Osinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, lejtece uz Sventes pagasta robežas.
Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne.
Poguļanka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 24 km, kritums - 40 m; Jaunborne; Olšanka; Saliena; Saliene.
Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa.
Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka.
Ļubiste Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā.
Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km
Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km
Ula Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā.
Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte.
Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte.
Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe.
Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte.
Sienapurva upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Melderu upe.
Varžupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Daugmales pagastā, lejtece pie Daugmales pilskalna.
Reiņupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā; Reiņupe.
Slīterānu upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā, garums — \~8 km
Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts.
Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts.
Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis.
Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe.
Pūķupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Vīķu ezera, garums - 3 km
Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe.
Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja.
Šaltupe Daugavas kreisā krasta pieteka Kaplavas pagastā.
Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe.
Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka.
Varnaviču strauts Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, iztek no Varnaviču ezera.
Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče.
Borovočka Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē.
Bezvārdīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā, pie Nāves salas.
Raģupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā; Dzirnupīte.
Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
Kašurga Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā; Kašurdziņa.
Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte.
Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja.
Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos.
Bišumuižas grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētas teritorijā, ietek Bieķengrāvja augšgalā.
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte.
Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe.
Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička.
Tabore Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā, garums - 12 km
Marjanovka Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā.
Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts.
Berezauka Daugavas kreisā krasta pieteka, Dvietes un Ilūkstes koptekupe Dvietes pagastā, garums — 2 km
Meļņička Daugavas kreisā krasta pietekas Silupes nosaukums tās augštecē.
Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m
Sarkandaugava Daugavas labā krasta atteka (sengultne) Rīgā, garums - \~4 km, lejas daļā ieplūst Mīlgrāvī.
Skanstupīte Daugavas labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā, garums - 7 km; Aizmata, Skanstnieku upe.
Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa.
Piešupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
Ašķere Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā; Astjere.
Laķitene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā.
Karikste Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles pagsatā, garums - 10 km; Karakste; Kāriekste; Kārikste.
Ziedupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles rajonā.
Putānu upīte Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka.
Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja.
Drisa Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, garums 183 km
Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe.
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Izvaltas pagastā.
Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte.
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte.
Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis.
Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa.
Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka.
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā.
Maltupīte Daugavas labā krasta pieteka Klintaines pagastā, garums - 8 km
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte.
Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km
Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km
Druika Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, iztek no Garā ezera.
Pomazina Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā; Pomozina.
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka.
Jāņupīte Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā un pilsētā.
Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca.
Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze).
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
Kārklupīte Daugavas labā krasta pieteka Krustpils pagastā; Zeļķa grāvis.
Rogāļu strauts Daugavas labā krasta pieteka Kūku pagastā, garums - <4km.
Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts.
Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene.
Kaibala Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, garums - 16 km, kritums - 51,1 m
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Līksnas pagastā, garums - 7 km
Izteka Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 10 km
Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka.
Gumerts Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
Dzeņu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
Silupīte Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
Teļu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Turku pagastā.
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām.
Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa.
Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe.
Urga Daugavas labā krasta pieteka Ogres pilsētā, pirms Rīgas HES izbūves ietecēja Ogres upē.
Podraudze Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņu novada Klintaines pagastā.
Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe.
Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve.
Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne.
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
Neretiņa Daugavas labā krasta pietekas Neretas otrs nosaukums tās augštecē.
Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe.
Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna.
Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite.
Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas.
Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums.
Logovka Daugavs kreisā krasta pieteka Tabores pagastā.
piedauzīt Dauzot sasmalcināt pietiekami, daudz.
misilijas Dāvanas, ko Romā ķeizars sevišķos gadījumos izmeta tautā; piem., naudas, ko īpaši kala uz valdnieka kronēšanu u. c. svinībām un izkaisīja ļaudīm.
Ciāna Dāvida iekarotais jebusiešu cietoksnis Jeruzalemē.
grumši Dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem.
grumšļi Dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem.
grumstalas Dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem.
pseidofosīlijas Dažādi izveidojumi noguluma iežos, kas ir dažādu nedzīvās dabas procesu sekas.
pūlings Dažādos laika posmos iegādāto vērtspapīru vērtības vidējošana, kas tiek veikta, lai noteiktu ar nodokli par kapitāla pieaugumu apliekamās summas.
atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi
impulsterapija Dažādu fizikālo faktoru (elektriskās strāvas, elektriskā un magnētiskā lauka, ultraskaņas u. c.) iedarbība uz slimnieka organismu atsevišķu, ritmisku, īslaicīgu impulsu veidā.
kontaktekzēma Dažādu kairinātāju radīts ādas iekaisums; kontaktdermatīts.
mekonijs Dažādu vielu atliekas, viskozas, lipīgas konsistences tumši zaļganas vai brūnas krāsas masa, kas uzkrājas gremošanas traktā embrionālās attīstības periodā; zarnu piķis.
rekontrā Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "kontrā" un spēles likmes četrkāršošana.
suprā Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "rekontrā" un spēles likmes astoņkāršošana.
mords Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; hiršs.
hiršs Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; mords.
kontrspēle Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. paņēmiens, ko lieto spēlētājs, ja cer pretinieka uzvaru aizkavēt, pieteicot "kontrā" (spēles likme divkāršojas).
kontra dažās kāršu spēlēs, piemēram, bridžā, tarokā u. c. paņēmiens pretinieka uzvaras aizkavēšanai un spēles likmes divkāršošanai
firmans Dažās musulmaņu zemēs - sultāna, šaha vai cita valdnieka rīkojums, dekrēts.
eksekūcija Dažu valstu civiltiesībās - parādnieka mantas pārdošana.
landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā); šāda valdnieka tituls.
Dedumupe Dedums, Gaujas pieteka.
skalene dedzināmo skalu ieliekamais
riteņu līkumošana defekts, kura sekas ir izlīkumots riteņu ceļš. Parastais cēlonis ir riteņu aksiālā mešana un frekvence - viens līkums uz riteņa apgriezienu
sinuīts Deguna blakus dobumu iekaisums.
aerosinusīts Deguna blakusdobuma iekaisums, ko izraisa gaisa spiediena maiņas, lidojot lielā augstumā.
sinusīts Deguna blakusdobuma iekaisums.
transiluminācija Deguna blakusdobumu apgaismošana ar slimnieka mutē ievietotu gaismas avotu.
iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
konhīts Deguna gliemenes iekaisums.
rinolaringīts Deguna gļotādas un balsenes iekaisums.
nazoseptīts Deguna šķērssienas iekaisums.
dakriosinusīts Deguna un asaru vada un sietiņkaula dobumu iekaisums.
matainais degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros tichorinus"), kas dzīvoja vēlajā pleistocēnā, atliekas atrastas arī Latvijā, iznīcināts \~10. gs.
da- Deka- - priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - desmitkārt lielāks par.
da Deka-.
dekadentisms Dekadences pamatpazīmju kopums.
dekalīns Dekahidronaftalīns; lieto tauku, sveķu un polimēru šķīdināšanai, apavu krēmu un grīdas vasku stabilizēšanai.
halisterēze Dekalcinācija, kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem (osteomalācijā, rahītā).
atogļošana Dekarbonizācija.
dekatieris Dekatēšanas aparāts.
eritrodekstrīns Dekstrīns, kas rodas, skābei vai siekalām darbojoties uz cieti; ar jodu krāsojas sarknā krāsā.
ķinguls Dēlītis ar īpašnieka vārdu, ko piestiprina maisam vai piena kannai.
hirartrīts Delnas un pirkstu locītavu iekaisums.
aptieciņa Dem. --> aptieka (1).
atteciņa Dem. --> atteka.
beciņa Dem. --> beka.
budelēns Dem. --> budēlis; ķekatnieks.
iekaudzīte Dem. --> iekaudze.
iekaviņa Dem. --> iekava.
ķekariņš Dem. --> ķekars.
peciņa Dem. --> peka.
teciņa Dem. --> teka.
mastoidīts Deniņkaula aizauss paugura iekaisums.
paramastoidīts Deniņu kaula iekaisums mastoidīta gadījumā.
dentinīts Dentīna kanāliņu vielas iekaisums.
Denica Deņica, Sarjankas pieteka.
Dēnīca Deņica, Sarjankas pieteka.
Guseļņica Deņica, Sarjankas pieteka.
Gusiļņica Deņica, Sarjankas pieteka.
Depkinshof Depkina muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apvidū, mūsdienu Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotā vieta "Rāmava".
āda desas apvalks - parasti dzīvnieka zarna
espinela Desmitrindes veids, kas dalās divās piecrindēs, atskaņu kārtība: ABBAACCDDC; nosaukts 16. gs. spāņu dzejnieka Vincenta Espinelas vārdā.
Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta.
pararizoklāzija Destruktīvs parodonta iekaisums.
peririzoklāzija Destruktīvs periodonta iekaisums.
streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām; vilksnis.
vilksnis Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām.
nonidi Devītā diena franču revolūcijas kalendāra dekadā.
nonidijs Devītā diena franču revolūcijas kalendāra dekadā.
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
diafizīts Diafīzes iekaisums.
parafrenīts Diafragmai pieguļošo audu iekaisums; arī diafragmāls pleirīts vai peritonīts.
diafragmīts Diafragmas iekaisums.
frenīts Diafragmas iekaisums.
izodiagnoze Diagnozes noteikšana, ievadot slimnieka asinis dzīvniekam, kas uzņēmīgs pret varbūtējo infekciju.
diētes Dienas jeb uztura nauda; piem., papildu atlīdzība amata personai komandējuma laikā, atlīdzība uzaicinātam lieciniekam, apdrošināšanas sabiedrības delegātam utt.
algādzība Dienas strādnieka darba laiks.
bocmanis Dienesta pakāpe kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
degradējums Dienesta pakāpes atņemšana virsniekam vai instruktoram.
degradēšana Dienesta pakāpes atņemšana virsniekam vai instruktoram.
mynamuos dīnys dienu minimums, kas gada laikā jānostrādā vienam kolhozniekam (XX gs. 50.-60. gados)
jaguārs Dienvidamerikas un Vidusamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - simbolizē valdnieka varu, auglību un zemi, un kā nakts dzīvnieks ir cieši saistīts ar garu pasauli.
Gorgānas līdzenums Dienvidkaspijas zemienes austrumu daļa Irānas ziemeļos, starp Atrekas upi un Elbrusa kalniem, garums — \~80 km, platums — \~40 km
Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles labā krasta pieteka.
Lielā Susēja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka.
Lielā Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka.
Lielā upe Dienvidsusēja, Mēmeles pieteka.
Indānu upīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Gārsenes pagastā, augštece - Lietuvā.
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m
Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte.
Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka.
Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene.
Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa.
Krācējgrāvis Dienvidsusējas labā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km, kritums - 11 m
Asupīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka; Asupe.
Saltupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka.
Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte.
Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam; šādas runas rakstveida teksts.
kaņepene Dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Mercurialis"), viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ganab Diezgan, pietiekami, gana.
atticīgs Diezgan, pietiekami; pieticīgs.
gana Diezgan, pietiekami.
multiplais ataktiskais neirīts difterijas slimniekam vērojams simptomu komplekss, kas atgādina dorsālo tabesu: ataksija un dziļās jušanas traucējumi
Dīļupīte Diļupīte, Sedas pieteka.
Silupīte Dimžavas labā krasta pieteka Vānes pagastā.
Dingu Dingu valks - Dingsvalks, Zemdegsupes pieteka.
Diņa Diņa orga - Orga, Rīvas pieteka.
nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
Dira Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Dīza Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Dīze Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmasta Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmastiena Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmastiene Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmosta Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Grāna grāvis Dīrītes kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā; Grana.
netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.)
informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu
Dūklis Diukle, Dubnas pieteka.
Skrīve Dīvaja, Daugavas pieteka.
Vāļu attekas divas Gaujas kreisā krasta attekas Drabešu pagastā, platība 1,6 ha un 3,7 ha
Moituras kauja divas kaujas pie Moituras (Slaigo grāfistē, Īrijā), kas aprakstītas "Grāmatā par Īrijas iekarošanu", pirmajā no tām danieši uzvarēja firbolgus, otrajā - briesmoņus fomorus
spolijas Divcīņā uzvarētam ienaidniekam atņemts apbruņojums.
schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
pilocarpus Divdīgļlapju augu ģints "Rutaceae" dzimtā, koki un krūmi ar bieži lapotiem zaru galiemun iezaļganiem ziediem garās vārpās vai ķekaros, \~13 sugu tropu Amerikā.
kampečkoks Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 10-12 cm augsts koks V-Amerikā, parasti līku stumbru, ar stipri līkiem zariem, dzelteniem ziedu ķekariem.
parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki.
gundegaugi Divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, krūmi, lapas šķeltas vai dalītas, retāk veselas, ziedi pa vienam vai ķekaros, skarās, kārtni vai zigomorfi.
platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
divertikulīts Divertikula iekaisums.
melmeņi Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes.
melmini Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes.
vizorijs Divizorijs - kustīga koka līstīte, kas manuskriptu piespiež pie turekļa (tenakļa) un norāda saliekamo teksta rindu.
sekundants Divkaujas dalībnieka pārstāvis un palīgs.
mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij.
asociatīvā operācija divoperandu operācija, kas apmierina kārtulu x°(y°z)=(x°y)°z visiem x, y un z operācijas ° darbības apgabalā; asociatīvās operācijas rezultāts nav atkarīgs no iekavu izvietojuma un darbību izpildes kārtības
duodenīts Divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas iekaisums.
periduodenīts Divpadsmitpirkstu zarnas perito- neja iekaisums.
periduodenits Divpadsmitpirkstu zarnas peritoneja iekaisums.
duodenoholangīts Divpadsmitpirkstu zarnas un kopējā žultsvada iekaisums.
distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu.
komensālisms Divu dažādu sugu dzīvnieku kopdzīve, kurā viens organisms (komensālis) dzīvo uz otra organisma (saimnieka) rēķina, tam nekaitēdams.
sinkrēcija Divu iekaisušu serozu virsmu saaugums vai salipums.
kaltrops Divu īsu, asu metāla stienīšu savienojums, kas izveidots tā, ka viens asais gals vienmēr ir vērsts uz augšu; vairāk nekā 2000 gadus izmantots kā ierocis ienaidnieka aizkavēšanai.
pārnese divu pozicionālās skaitīšanas sistēmas skaitļu saskaitīšanas gadījumā pārpildīšanās vieninieka pieskaitīšana nākamajai vecākajai pozīcijai
divjēzis Divu upju sateka.
personālūnija Divu vai vairāku monarhisku valstu savienība viena valdnieka virsvadībā.
Dīvupe Divupe - Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā.
naftilēns divvērtīga palieka, C~10~H~6~, kas sastopama daudzos naftalīna atvasinājumos
disenterija Dizentērija - infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
naktstārps Dižā slieka ("Lumbricus terrestris").
Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri
Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu
Lūžpurva grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka.
Lūžupurva grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka.
Nābeļu grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka.
Lumbricus terrestris dižslieka jeb dižā slieka
Pūņicu grāvis Dižvalka labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagstā.
Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē.
Samara Dņepras kreisā krasta pieteka Ukrainā, garums - 311 km, sākas Doņecas skraustā, ietek Dņepras ūdenskrātuvē pie Dņepropetrovskas.
celoflebīts Dobās vēnas iekaisums.
kavīts Dobās vēnas iekaisums.
Susējiņa Dobe, Dienvidsusējas pieteka.
Dobele Dobeļupe, Virgas pieteka.
Vilkupe Dobes labā krasta pieteka Asares pagastā, garums - 7 km
pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
Butleru strauts Dobupītes kreisā krasta pieteka Ķekavas pagastā.
dodekafoniķis Dodekafonists - komponists, kas komponē ar dodekafonijas metodi.
nobarāt Dodot nepietiekamā daudzumā barību, pieļaut, ka (mājdzīvnieks) kļūst vājš un nobeidzas.
plīka Dokumenta (pergamenta vai papīrusa, vēlāk arī papīra) uzlocījums piekaramo zīmogu piestiprināšanai.
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj (piemēram, čeka, ordera) pasaknī.
uzturēšanās atļauja dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi
patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu.
medību ieroča atļauja dokuments, kas legalizē medību ieroča turēšanu un lietošanu, to izsniedz valsts policijas iestāde pilngadīgai personai, kas uzrādījusi pasi un mednieka apliecību
kommendātorijs Dokuments, ko bīskaps deva katoļu garīdzniekam kā amata apliecību vai kā ieteikšanas rakstu.
pilnvara Dokuments, ko pilnvardevējs izdod pilnvarniekam, kas leģitimējas trešajam personām.
ciltsapliecība Dokuments, kurā raksturota mājdzīvnieka izcelšanās un ciltsvērtība.
darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu. Kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu.
privatizācijas sertifikātu grāmatiņa dokuments, kuru banka ir izsniegusi sertifikātu īpašniekam un kurā tiek atspoguļots privatizācijas sertifikātu konts un operācijas ar sertifikātiem
Dolīte Doles labā krasta pieteka Bauskas novada Codes pagastā.
Domērupīte Domērupe, Gāburupītes pieteka.
ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties.
Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina.
Ziemeļu Doņeca Donas labā krasta pieteka Doņeca, kas Ukrainā saucas Siverskijdoņeca.
Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES.
Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā.
Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta.
Inna Donavas labā krasta pieteka, garums - 525 km, sākas pie Bernīna masīva Šveicē 2480 m vjl., tālāk plūst Austrijā un Vācijā, ietek Donavā pie Pasavas.
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
Augšdonava Donavas posms no iztekas līdz Vīnei, garums - \~920 km
Baļuta Donaviņa - Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
Dzirnupīte Donaviņa, Daugavas pieteka.
Mācītājupīte Donaviņa, Daugavas pieteka.
Tonaviņa Donaviņa, Daugavas pieteka.
Poļupe Dorupe, Liepājas ezera apvadkanāla pieteka.
Dorupe Dorupīte, Auces pieteka.
sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
piedot Dot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
dasasviesties Dot dzīvniekam vairāk barības nekā parasti.
barāt Dot ēst, dot barību (dzīvniekam).
kuidēt Dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana.
ķuidēt Dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana.
kuidīt Dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana.
ķuidīt Dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana.
rādīties Doties pie garīdznieka, lai pieteiktu savas laulības.
Lambupīte Dranda, Abula pieteka.
Lembupīte Dranda, Abula pieteka.
dreņa Draņķis - kā lamuvārds cilvēkam vai dzīvniekam; arī jēla, atcepusi maize.
Ķiršupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka.
Ķiržupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka.
Draņķu upe Draņķupīte, Gaujas pieteka.
dabūsi pa čaiņiku draudi piekaut, sodīt
dabūsi pa mizu draudi piekaut, sodīt
dabūsi pa tauri draudi piekaut, sodīt
HACCP Draudu analīze un kritiskie kontroles punkti - pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma. (angļu "Hazard Analysis and Critical Control Points").
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
vedaks Dravnieka darbarīks.
razas Drazas, atliekas taukus tecinot.
nodrāznis Drāztas brusas atlieka - finiera brusas daļa, kas paliek pāri pēc tās drāšanas finieros.
piedrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
skrodeļšepte Drēbnieka amats, darbs.
skrodeļzellis Drēbnieka māceklis.
skrodelene drēbnieka sieva
skrauķiene Drēbnieka sieva.
skrodeļšūts Drēbnieka šūts, darināts.
skološana dresēšana (dzīvnieka)
Driksna Driksa - Lielupes atteka Jelgavā.
zaļbode Drogu veikals; aptieka.
Pačurga Drona, Briedes pieteka.
Pučurga Drona, Briedes pieteka.
Sautupīte Drona, Briedes pieteka.
Štucele Drona, Briedes pieteka.
drošība Droši, veselībai nekaitīgi apstākļi.
trapeces trose drošības trose, kura no masta topa nāk uz katru bortu un kurā, izmantojot īpašu jostu, iekabinās švertlaivas līdzsvarotājs
piedrupt Drūpot piebirt (pietiekami, daudz).
bašķis Druskas, ēdienu atliekas.
Melnupīte Druve, Ezeres pieteka Saldus novadā.
Druva Druve, Ezeres pieteka.
Krūmupe Druve, Ezeres pieteka.
Melnupe Druve, Ezeres pieteka.
Krūmešu upe Druve, Ezeres pieteka.
Dubene Dubeņa, Durbes pieteka.
Dubeņu upe Dubeņa, Durbes pieteka.
Zīlīte Dubeņa, Durbes pieteka.
Doberūcis Dūberiucis - Sudarbes pieteka Balvu novada Vectilžas pagastā.
Aliute Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
Medupe Dubnas kreisā krasta pieteka Dubnas pagastā, garums - 16 km, kritums - 29 m; Kutka; Kļona.
Mundovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru pagastā, garums - 6 km; Muldovka.
Muldovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru un Šķeltovas pagastā, garums - 6 km; Mundovka.
Dubovka Dubnas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Grāveru pagastā.
Bērzupe Dubnas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums – 7 km
Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km
Malnaviņa Dubnas kreisā krasta pieteka Rožkalnu pagastā, garums - 6 km
Dabiņš Dubnas labā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums - \~10 km
Jāša Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Jāšezera Rušonas pagastā, garums - 28 km, kritums - 52 m; Jaša; Jašupe.
Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km
Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis.
Šusta Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā vairāku pagastu robežupe, garums - 17 km, iztek no Šusta ezera; Šuste; Šustjanka.
Ūdzeņa Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 17 km, kritums - \~8 m; Ūdzene; Odzene.
Feimanka Dubnas labā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, iztek no Feimaņu ezera, garums - 72 km, kritums - 62 m; Feijmanka.
Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem.
Lazdānu strauts Dubnas pietekas Kalupes paralēls nosaukums tās lejtecē.
duglasīts Duglasa telpas iekaisums.
Plantago ulinigosa dūkstu ceļteka
Plantago intermedia dūkstu ceļtekas "Plantago uliginosa" nosaukuma sinonīms
Daukšupe Dūkšupe, Tilžas pieteka.
Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa.
Mežupe Dūkšupes labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Tilžas pagastā.
pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
grebēze Dūmene, govju beka ("Boletus bovinus").
Pērkoņupīte Dūmkalna strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
Dūņupīte Dūņupe, Abavas pieteka.
Ozolupe Dūņupe, Abavas pieteka.
Dūņupīte Dūņupe, Cieceres ezera pieteka.
Sauka Dūņupe, Dienvidsusējas labā krasta pieteka.
Kapurga Dūņupe, Sudas pieteka.
Skosupīte Dūņupes kreisā krasta pieteka Saukas pagastā.
Dūņupe Dūņupīte, Vaidavas pieteka.
Tiltakalnu upe Dūņupīte, Vaidavas pieteka.
Trumpe Durbes ezera pieteka, Tadaiķu un Durbes pagasta robežupe.
Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde.
Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe.
Ilmuts Durbes kreisā krasta pieteka Dunalkas pagastā, augštece Vērgales pagastā, garums - 6 km
Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km
Kazupe Durbes kreisā krasta pieteka.
Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte.
Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
Cepļa upe Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, garums — 10 km; Cepļupe; Kleperu upe.
Rāvene Durbes labā krasta pieteka Dunalkas pagastā, garums - 9 km
Sūriku valks Durbes labā krasta pieteka Sakas pagastā.
Ķēvupe Durbes labā krasta pieteka.
Kalla Dūre, Burtnieku ezera pieteka.
bajonnete Durklis, šautenes galā liekams, ap 1640. gadu Bajonnes pilsētā izgudrots duramais.
Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis.
Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa.
Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale).
Zvente Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās augštecē.
Balgale Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās lejtecē; Balgales upe.
Durupe Dūrupe, Bolupes pieteka.
ļenka Durvīs iestiprināta metāla detaļa, ko uzmauc uz stenderē iestiprinātas dzinteles (durvju slēgšanai ar piekaramo atslēgu).
būdelis Dusmīgs, dusmās iekaisis cilvēks.
Viesīte Dvietes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Dvietes pagastā.
Alkšņupīte Dvietes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
Pūdānupe Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagastā.
Pļepovka Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, garums - 7 km; Plepovka.
Pastaune Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, garums - 8 km
Līčupīte Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā.
Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe.
Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza.
Dzedzekste Dzedziekste, Aiviekstes pieteka.
Džedzūkste Dzedziekste, Aiviekstes pieteka.
Nartišu grāvis Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā.
Žukovka Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā.
dzeguzene Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza") - orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar smaržīgiem ziediem vienpusīgos ķekaros.
tercīne Dzejā trīsrindu pants, noteikta atskaņu seka: aba-bcb-cdc-efe.
Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus.
dzelbeži Dzelbežu lapas - ceļtekas ("Plantago").
Lanka Dzeldas labā krasta pieteka Embūtes pagastā, garums - 10 km
ikteruss Dzelte, sindroms, kam raksturīga dzeltena ādas un gļotādas krāsa; hiperbilirubinēmijas sekas.
Naumburgia thyrsiflora dzeltenā ķekarzeltene
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
kurkumi Dzeltena, siekalām līdzīga masa uz pļavu stiebrzāles.
Leccinum testaceoscabrum dzeltenbrūnā apšubeka
ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā.
pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā; strutas.
Lankupe Dzelzāmurupe, Abavas pieteka.
Dzelzsāmura upe Dzelzāmurupe, Abavas pieteka.
laktoferīns Dzelzi saistošs proteīns, ko atrod neitrofilo leikocītu specifiskajās granulās; piemīt pretmikrobu aktivitāte, tas ir arī dažādos sekrētos un eksudātos, piem., pienā, asarās, gļotās, siekalās un žultī.
ilksnīca Dzelzs kulba, kurā iekaļ ilksi ratiem.
tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
Lanka Dzelzsāmurupe, Abavas pieteka.
Dzelzupīte Dzelzupe, Paparzes pieteka.
Dzelzupe Dzelzupīte, Tirzas pieteka.
Dzalzupe Dzelzupīte, Tirziņas pieteka.
parametrīts Dzemdes apkārtējo saistaudu iekaisums.
perimetrīts Dzemdes ārējā apvalka iekaisums.
metroendometrīts Dzemdes gļotādas un muskulatūras iekaisums.
puerperālais metrīts dzemdes iekaisums pēcdzemdību periodā
metrīts Dzemdes iekaisums.
endocervicīts Dzemdes kakla gļotādas iekaisums.
cervicīts Dzemdes kakla iekaisums.
cervikokolplts Dzemdes kakla un maksts iekaisums.
cervikovaginīts Dzemdes kakla un maksts iekaisums.
dzīšanās Dzemdes kontrakcijas dzīvnieka atnešanās laikā.
metrolimfangīts Dzemdes limfvadu iekaisums.
mezometrīts Dzemdes muskuļapvalka iekaisums.
miometrīts Dzemdes sienas muskuļslāņa iekaisums.
endometrīts Dzemdes sieniņu iekšējā apvalka iekaisums.
metrosalpingīts Dzemdes un olvadu iekaisums.
metroperitonīts Dzemdes un vēderplēves iekaisums.
metroflebīts Dzemdes vēnu iekaisums (pēcdzemdību drudža gadījumā).
metrotromboflebīts Dzemdes vēnu iekaisums un tromboze, parasti kā pēcdzemdību metroendometrīta komplikācija.
flebometrīts Dzemdes vēnu iekaisums.
Kapupīte Dzeņupīte, Vaives pieteka.
Veismaņu upe Dzeņupīte, Vaives pieteka.
Veismaņupe Dzeņupīte, Vaives pieteka.
Ņamupīte Dzeņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
Juvera upīte Dzērbe, Gaujas pieteka Dzērbenes pagastā.
Dzērve Dzērbe, Gaujas pieteka.
Dzērvīte Dzērbe, Gaujas pieteka.
Skraustupīte Dzērbe, Gaujas pieteka.
Grāvkalnu strauts Dzērbes kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā.
Dzerdupīte Dzērdupe, Gaujas pieteka.
Simtēnupe Dzērdupe, Gaujas pieteka.
sastribināt dzert pietiekami daudz, strēbt, ēst kaut ko šķidru
Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km
Dekstirine Dzestrene, Gaujas pieteka.
Dekstirne Dzestrene, Gaujas pieteka.
Dekstrine Dzestrene, Gaujas pieteka.
Desterna Dzestrene, Gaujas pieteka.
Desterne Dzestrene, Gaujas pieteka.
Destrene Dzestrene, Gaujas pieteka.
Damrožu upe Dzestrenes labā krasta pieteka Dzērbenes un Zosēnu pagastā, garums - \~3,5 km
Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe.
Mežmaļu upīte Dzestrenes labā krasta pieteka.
paradenīts Dziedzera irdeno apaudu iekaisums.
adenoskleroze Dziedzera sacietēšana kā hiperēmijas, infiltrācijas, ļaundabīgas deģenerācijas vai hroniska iekaisuma un saistaudu attīstības sekas.
adenoflegmona Dziedzera un apkārtējo saistaudu akūts strutains iekaisums.
adenocelullīts Dziedzera un tā apkārtējo audu iekaisums.
periadenīts Dziedzera vai limfmezgla apaudu iekaisums.
Šnigerovka Dzilna, Šusta ezera pieteka.
ekonomiskās klases sindroms dziļā vēnu tromboze - nekustīgima sekas, ko izraisa ilgstoša uzturēšanās lidmašīnas ekonomiskās klases šaurībā
Dzilaune Dziļaune, Ičas pieteka.
labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu)
trešinieks Dzimtbūšanas laikos trešais klaušu darbinieks blakus īsteniekam un otriniekam, kam saimnieka maizē bij jākalpo muižā siena vai labības pļaujas vai līdumu līšanas laikā 16-32 dienas gadā.
novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas
oleogranulema Dzimumlocekļa ādas un zemādas iekaisums, ko izraisījuši ievadītie eļļainie šķidrumi (vazelīns, glicerīns, kampareļļa u. c.).
kavernīts Dzimumlocekļa briedumķermeņu iekaisums.
balanīts Dzimumlocekļa galviņas iekaisums.
bulbīts Dzimumlocekļa galviņas iekaisums.
balanopostīts Dzimumlocekļa galviņas un priekšādas iekšējā slāņa iekaisums; bieži komplicējas ar fimozi vai parafimozi.
penīts Dzimumlocekļa iekaisums.
spongiozīts Dzimumlocekļa sūkļveida ķermeņa iekaisums.
hipogenitālisms Dzimumorgānu nepietiekama attīstība.
rinosalpingīts Dzirdes kanāla gļotādas iekaisums kopā ar iesnām.
eistahīts Dzirdes kanāla iekaisums.
siringīts Dzirdes kanāla iekaisums.
piežeirāt Dzirdinot piepildīt (dzīvnieka kuņģi).
Ģirla Dzirla, Sitas kreisā krasta pieteka Balvu un Gulbenes novadā.
Girla Dzirla, Sitas pieteka.
melderzellis Dzirnavnieka palīgs.
dzirnavniece Dzirnavnieka sieva; dzirnavu īpašniece.
patmalnīciene Dzirnavnieka sieva.
Dzirnavu upe Dzirnavupe, Ventas pieteka.
Pūņa Dzirnavupe, Ventas pieteka.
Ragana Dzirnavupe, Ventas pieteka.
Zeļļupe Dzirnavupe, Ventas pieteka.
Bočupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā.
Čūčupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā.
Strazde Dzirnavupīte, Līgupes pieteka.
Zābakupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka.
Inese Dzirnavupīte, Sustalas pieteka.
Orizore Dzirnavupīte, Sustalas pieteka.
Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Dzirnupīte Dzirnupe, Dienvidsusējas pieteka.
Dzirnupīte Dzirnupe, Īslīces pieteka.
horioidīts Dzīslenes iekaisums.
horoidīts Dzīslenes iekaisums.
horioidociklīts Dzīslenes un cilārā ķermeņa iekaisums.
horoidiciklīts Dzīslenes un ciliārā ķermeņa iekaisums.
horioidoirīts Dzīslenes un varavīksnenes iekaisums.
horoidoirīts Dzīslenes un varavīksnenes iekaisums.
dzīsliņa Dzīsliņu lapeņas - ceļteka ("Plantago").
pievajāt dzīties pakaļ, vajāt, izsekot uz ilgu laiku, pietiekami
Gaiķu upe Dzīvene, Imulas pieteka.
nāve Dzīvības izbeigšanās (cilvēkam vai dzīvniekam).
pododermatīts Dzīvnadža iekaisums.
virspursla Dzīvnieka (mājlopa) aušējais žoklis ar nāsīm.
šķiņķis Dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns; no šāda gurna pagatavots ēdiens.
apkūlāt Dzīvnieka (piem., zirga) vilnai kļūt spurainai, pinkainai.
degzīme Dzīvnieka ādā iededzināta atšķirības zīme.
bedre Dzīvnieka ala, midzenis.
cimenis Dzīvnieka apspalvojums pie pakauša.
stubenis Dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
strubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals.
stubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals.
heteroplastika Dzīvnieka audu vai orgānu pārstādīšana cilvēkam vai citas sugas dzīvniekam.
bļāviens Dzīvnieka balss skaņas (blējiens, māviens, ņaudiens).
ēdināšana dzīvnieka barošana
izturēšanās Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
tvērējķepa Dzīvnieka ekstremitāte, kuras viens pirksts ir novietots pretim pārējiem pirkstiem un kura ir pielāgota (kā) tveršanai.
fizioloģiskā vaislas gatavība dzīvnieka fizioloģiskais stāvoklis, kad parādās dzimumdziņa, bet dzīvnieks vel nav tik nobriedis, lai radītu pilnvērtīgus pēcnācējus, sev nekaitējot
šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
kaldūne Dzīvnieka iekšas.
paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
ciltsvērtība Dzīvnieka izkopjamās pazīmes ģenētiski noteikta novirze no ganāmpulka vai populācijas vidējā rādītāja.
censle Dzīvnieka kāja.
stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
iekšu tauki dzīvnieka kautķermeņa dobumā un ap nierēm nogulsnētie taukaudi
pakaļa Dzīvnieka ķermeņa daļa ap gūžām un asti.
pasāne Dzīvnieka ķermeņa daļa no pēdējām ribām līdz gurniem.
zobens Dzīvnieka ķermeņa daļa, kas pēc formas atgādina zobenu.
pieaugums dzīvnieka masas vai izmēru palielinājums
sieva Dzīvnieka mātīte, kas dzīvo kopā ar tēviņu.
gramšļi Dzīvnieka mazie kauli.
bērns Dzīvnieka mazulis.
midzis Dzīvnieka midzenis.
spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai, rīkojumiem.
inventāra numurs dzīvnieka numurs, pēc kura identificē katru ganāmpulka dzīvnieku
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citām metodēm.
tvērējorgāns Dzīvnieka orgāns, kas ir pielāgots (kā) tveršanai.
pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja.
pakaļgūža Dzīvnieka pakaļkājas gurns.
ķetna Dzīvnieka pēda ar spēcīgiem nagiem.
ķepa Dzīvnieka pēda, ko klāj apmatojums.
miņa Dzīvnieka pēdas nospiedums augsnē, sniegā u. c.
pēdas Dzīvnieka pēdu, pirkstu, nagu u. c. nospiedumi un gaistošās liecības augsnē, sniegā un citur.
pļunduris Dzīvnieka plaušas.
priekšplece Dzīvnieka plecs.
priekšplecis Dzīvnieka plecs.
priekškāja Dzīvnieka priekšējā kāja.
izteiksme Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās); attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās.
pussibi Dzīvnieka pusbrāļi un pusmāsas proti, vienas grupas dzīvniekiem ir vai nu kopīgs tēvs, vai māte.
vēkšiens Dzīvnieka skaļa balss skaņa (piemēram, blējiens, māviens, ņaudiens).
biolokācija Dzīvnieka spēja noteikt kāda objekta vai sevis paša stāvokli telpā.
irbasts Dzīvnieka sperma.
vīrs Dzīvnieka tēviņš, kas dzīvo kopā ar mātīti.
mīmikrija Dzīvnieka vai auga līdzība, pielāgošanās apkārtējai videi ar savu aizsargkrāsu, formu.
bazofilija Dzīvnieka vai auga organisma šūnu un audu spēja saistīt bāziskas krāsvielas.
audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
sīkme dzīvnieka zarnas kopā ar galvu un kāju pēdām
ziemiška Dzīvnieka ziemas apspalvojums.
karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām; cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
balvans Dzīvnieka, parasti putna, izbāznis.
metahroze dzīvnieka, piemēram, hameleona spēja mainīt krāsu
kaklinieks Dzīvniekam ap kaklu liekama (piemēram, ādas, metāla) saite.
kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna.
soma Dzīvniekam novilkta āda; izbāzenis.
soms Dzīvniekam novilkta āda; izbāzenis.
baltaste Dzīvnieks (parasti govs, ķēve) ar baltu asti; šāda dzīvnieka vārds.
miskastnieks Dzīvnieks (parasti kaķis) bez saimnieka.
balgalvis Dzīvnieks ar baltu (vai ļoti gaišu) galvas apspalvojumu, apmatojumu; šāda dzīvnieka vārds.
mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
piesiets medījums dzīvnieks, kurš ar lielu varbūtību medniekam būs nomedījams, piemēram, droši ielenkts
izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas.
apzīmēšana Dzīvnieku iezīmēšana ar numuriem tetovējot, robojot ausis, ar plastmasas krotālijām, kaklasiksnām, numura krāsošanu uz dzīvnieka sāniem un ar elektronisko apzīmēšanu.
elektroniskā apzīmēšana dzīvnieku iezīmēšana implantējot zem ādas elektronisku ierīci, kas satur dzīvnieka identitātes numuru (nolasīšanai lieto speciālu aparatūru)
dermatoplastika Dzīvnieku izbāšana, māksla kolekciju nolūkos piešķirt ādām dzīva dzīvnieka izskatu; taksidermija.
dermoplastika Dzīvnieku izbāšana, māksla kolekciju nolūkos piešķirt ādām dzīva dzīvnieka izskatu; taksidermija.
koinozīts Dzīvnieku parazīts, kas spēj atdalīties no sava saimnieka; brīvs komensāls organisms.
pārattīstība Dzīvnieku stāvoklis, kurā vāji attīstīti kauli, muskuļi un saišķi, kas rodas vaislas izlasē vienpusīgu ražību izkopjot un neņemot vērā dzīvnieka konstitūciju un veselību.
epizojs Dzīvnieku valsts parazīts, kas dzīvo uz cita dzīvnieka.
organiskās atliekas dzīvnieku, augu atliekas
daudzdzīvokļu māja dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves
Romanova bazārs dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, starp Avotu, Lāčplēša (senāk Romanova) un E. Birznieka-Upīša ielu, uzbūvēts 1909. g., ietilpst 6 nami ar pagalma korpusiem
izmērdēties Dzīvojot bez barības vai ar nepietiekamu barību, ļoti novājēt, ļoti izsalkt.
vaļeniekot Dzīvot kā vaļiniekam.
vivere est militare dzīvot nozīmē cīnīties (Senekas teiciens)
inokulācija Dzīvu mikroorganismu ievadīšana barotnē, augsnē, auga vai dzīvnieka organismā; uzsēšana; inficēšana.
Parsva Džainisma dibinātājs, kurš piedzima valdnieka ģimenē ap 850. g. p. m. ē., vēlāk atteicās no troņa un kļuva par askētu, līdz beidzot sasniedza gudrību; tiek uzskatīts par divdesmit otro tīrthankaru.
Džumna Džamna - Gangas labā krasta pieteka.
Jamuna Džamna - Gangas labā krasta pieteka.
Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos.
Dakota Džeimsa - upe ASV, Misūri pieteka.
Lestene Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Lestenes pagastā, garums - 11 km; Lestenes upe.
Kundziņstrauts Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Slampes pagastā, augštece - Lestenes pagastā, garums - 6 km
tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties.
Estere Ebreju mitoloģijā - un Bībelē, Vecajā Derībā, tā paša nosaukuma grāmatas varone, valdnieka Kserksa I jaunā sieva, kas izglāba ebrejus no iznīcināšanas Persijā.
Bābeles gūsts Ebreju piespiedu uzturēšanās Babilonijā 597.-539. g. p. m. ē., kad Jeruzalemi iekaroja Nebukadnecars II un daļu ebreju aizveda uz Bābeli.
Eda Ēda, Ventas pieteka.
Ede Ēda, Ventas pieteka.
Ēde Ēda, Ventas pieteka.
Ēdus upe Ēda, Ventas pieteka.
bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti, tievu kātiņu
pirtskurīte Ēdama sēne, bet nav garšīga, aug smilšainos priežu mežos; "Boletineae variegatus Sv."; priežu beka; priedene.
gotene Ēdama, bet mazvērtīga sēne, cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas; govspeka.
gruzis Ēdiena atlieka, puteklis, granula.
gremži Ēdiena atliekas, kas katla dibenā piedegušas.
abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas.
izšmurgas Ēdienu atliekas.
izšņakas Ēdienu atliekas.
noēda Ēdienu paliekas.
šņaga Ēdienu paliekas.
šņagas Ēdienu paliekas.
šņagi Ēdienu paliekas.
šņegi Ēdienu paliekas.
Grīvīte Eglaines labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 5 km
Dzelznīca Eglona, Daugavas pieteka.
Eglaine Eglona, Daugavas pieteka.
Egļone Eglona, Daugavas pieteka.
Eglūne Eglona, Daugavas pieteka.
Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte.
Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte.
Riteniška Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, iztek no Dronku ezera; Ritmiska; Ritmiška.
Cīruline Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē.
Cīruļupīte Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē.
Eglupe Egļupe, Aišas pieteka.
Desupe Egļupe, Gaujas kreisā krasta pieteka, tās augšteces paralēls nosaukums.
Egļupīte Egļupe, Gaujas pieteka.
Vītiņu upe Egļupe, Gaujas pieteka.
Zustrene Egļupe, Gaujas pieteka.
Barģupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~4 km
Dzirnavupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~6 km
Ratnieku upe Egļupīte, Līgatnes pieteka no Ratnieku ezera.
Egļupe Egļupīte, Tirziņas pieteka.
kedīvs Ēģiptes vicekaraļa oficiālais tituls 1845.-1914. g.
khedive Ēģiptes vicekaraļa tituls 1867.-1914. g.; hedivs.
Sahs Ēģiptiešu mitoloģijā - Oriona zvaigznāja personifikācija, kuru uzskatīja par zvaigžņu pavēlnieku un attēloja kā valdnieku ar Augšēģiptes valdnieka kroni galvā.
Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu.
Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita.
Teoklimens Eiripīda traģēdijā "Helena" viņš ir ēģiptiešu valdnieka Proteja (kura aizstāvībā bijusi Helena) dēls un pēc tēva nāves piespiež Helenu stāties ar viņu laulībā.
EFSA Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ("European Food Safety Authority").
Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām.
Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā.
Ajata Ejeta, upe Kazahstānas Kostanajas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka.
nobiru sēnes ekoloģiska sēņu grupa, kura attīstās meža zemsegā, tās noārda un mineralizē meža zemsegā nonākušās augu nobiras — koku lapas (skujas), zarus, mizu, kā arī lakstaugu atliekas
eksofītisks Eksofītisks micēlijs - parazītiskas vai simbiotiskas sēnes micēlijs, kas aug uz saimniekauga virsmas.
lamatmīna Eksplozīva vai neeksplozīva ierīce vai cits materiāls, kas ar nolūku novietots tā, lai, aizskarot pēc izskata nekaitīgu objektu vai veicot parasti drošu darbību, tiktu radīti personāla zaudējumi.
ekssudāts Eksudāts - iekaisuma šķidrums, izsvīdums.
Maurupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
Melnupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
Negurskas upīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
mats elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa virsmas
spalva elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa virsmas, mats (2)
rokas smalkzāģis elektriskais rokas instruments, ar kuru zāģēšanas procesu var veikt tāpat kā ar galdnieka rokzāģi
aldosteronisms Elektrolītu maiņas traucējums kā aldosterona hipersekrēcijas sekas.
e-raksts Elektroniskā pasta ziņojums, ko nosūta vienai vai vairākām tīkla "USENET" intereškopām un kas ir pieejams katram intereškopas dalībniekam un interneta lietotājam.
televīzijas pārraides lampa elektronstaru lampa telekamerā, kas optisko attēlu pārvērš elektriskajā signālā
pārvietojamā elektrostacija elektrostacija transportlīdzekļos (automobiļos un to piekabēs, uz dzelzceļa platformām, plostiem); sastāv no primārā dzinēja, elektromašīnģeneratora, sadales iekārtas, relejaizsardzības un signalizācijas ierīcēm un kabeļiem patērētāju pievienošanai; paredzēta īslaicīgai izmantošanai vietās, kas atrodas tālu no stacionārajiem elektrotīkliem; biežāk lieto dīzeļelektrostaciju
ankonīts Elkoņa locītavas iekaisums.
olekranartrīts Elkoņa locītavas iekaisums.
Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe.
Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā.
Brūnupe Elkupīte, Bārtas pieteka.
Elkupe Elkupīte, Bārtas pieteka.
Melnupe Ellītes labā krasta pieteka Daudzeses pagastā, augštece Seces pagastā.
traheīts Elpvada gļotādas iekaisums.
aerocistīts Elpvadu gļotādas iekaisums, gk. zirgiem.
aerosakulīts Elpvadu gļotādas iekaisums, gk. zirgiem.
Eliste Elsīte, Dienvidsusējas pieteka.
Elksnīte Elsīte, Dienvidsusējas pieteka.
spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
Mazā Emajegi Emajegi upes augštece no iztekas līdz Vertsjerva ezera (Vircezera) dienvidu galam, garums - 82 km
Emmentāle Emmes upes (Āres labā krasta pieteka) ielejas daļa Šveicē ("Emmental"), aptuveni no Šanfgnavas līdz Burgdorfai, garums - \~45 km
cepties Emocionāli iekarst, aizvainoties.
Dzirnavu strauts Ēnavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Laidu pagastā, garums — 8 km
dizendokrīnisms Endokrīno dziedzeru nepietiekama vai nepareiza funkcija.
gigantiskās hromosomas endomitožu rezultātā izveidojušās liela diametra hromosomas dažu divspārņu, piem., drozofilas siekalu dziedzeru audu šūnās
endoneirīts Endoneirija iekaisums.
endostīts Endosta iekaisums.
endoteliīts Endotēlija iekaisums.
endotelīts Endotēlija iekaisums.
Engures upe Engures ezera noteka uz Rīgas jūras līci, kas līdz Engures kanāla izrakšanai 1842. g. bija vienīgais savienojums ar jūru; Engure; Engurupīte; Vecupe.
Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi.
Šķiltiņgrāvis Engures ezera pieteka tā ziemeļu galā, Mērsraga pagastā.
Dzedrupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, garums - 9 km, izveidojas, satekot Šķēdei un Jādekšai, tek pa Piejūras zemienes Engures līdzenumu.
Krievraggrāvis Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā.
Pelčupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā.
Jurģupe Engures ezera pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - 11 km, lejtecē sauc arī par Bērģupi.
Bērģupe Engures ezera pietekas Jurģupes nosaukums tās lejtecē.
Čiekurupe Engures ezera pietekas Melnupes nosaukums tās augštecē.
Riekte Engures kreisā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Ugāles pagastā, garums - 12 km; Riekste; Riekstustrauts.
Dūņupe Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - <1 km, iztek no Dūņezera.
Dūņupīte Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, iztek no Lakšezera, garums - \~2 km
Melnupe Engures upe, Engures ezera noteka uz jūru.
Vecupe Engures upe, sena Engures ezera noteka uz jūru.
Enksala Enksāre - sala Burtnieka ezerā.
kalikreīns Enzīms, kas iedarbojas asins plazmā ievainojuma vai bakteriāla iekaisuma gadījumā, veidojot audu hormonus kinīnus, kas savukārt veicina brūču dzīšanu.
acidocitopenija Eozinofilo leikocītu nepietiekams daudzums vai trūkums asinīs.
ependimīts Ependīmas iekaisums.
bradifrēnija Epidēmiskā encefalīta sekas; iniciatīvas, intereses un psihomotoriskās aktivitātes ātra paguršana.
mumpss Epidēmisks auss siekalu dziedzera iekaisums, ko raksturo sapampums auss priekšā un apakšā, kas sniedzas uz priekšu līdz kaklam.
epidermīts Epidermas iekaisums, parasti kopā ar dermas iekaisumu.
epifizīts Epifīzes iekaisums.
dispineālisms Epifīzes nenormāla funkcija un tās sekas, piem., priekšlaicīga pubertāte.
Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām.
episklerīts Episklēras iekaisums.
literārais (arī mākslas) eposs eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs
mākslas (arī literatūras) eposs eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs
literārs (arī mākslas) eposs eposs, kas ir rakstnieka individuāls darbs
zemeņkoks Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus"), mūžzaļš koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
rododendrs Ēriku dzimtas ģints ("Rhododendron"), dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros, \~1200 sugu, iecienīti krāšņumaugi, >10000 šķirņu, Latvijā audzē >100 sugu, izveidoti vairāki desmiti hibrīdu un perspektīvu šķirņu.
leprīds Eritematozs plankums kā agrīna nerva iekaisuma pazīme lepras gadījumā.
aneritropoēze Eritrocītu nepietiekama veidošanās.
eritrocitoze Eritrocītu skaita pavairošanās perifēriskajās asinīs kā skābekļa trūkuma sekas dažu sirdskaišu, plaušu slimību u. c. gadījumos.
jāņogas Ērkšķogu dzimtas ģints ("Ribes"), ogulāji ar skābenām, sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
Ermīte Ērmīte, Vārzgūnes ezera pieteka.
enkurvieta Ērta un pietiekami droša vieta noenkurotam kuģim attiecīgas akvatorijas robežās; uzskata, ka tā ir laba, ja tās dibenā ir smilts vai grants un tā daļēji pasargāta no vēja un viļņiem.
iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu.
smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros
epikūrisms Ētikas sistēma, kas kā tikumības pamatu sludina tieksmi pēc laimes un prieka, ko sniedz draudzība, miers un kontemplācija.
Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos.
neguss Etiopijas valdnieka tituls; Etiopijas valdnieks (līdz 1975. g.).
čulimi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Čulimas (Obas labā krasta pieteka) piekrastē, valoda pieder pie tjurku grupas, tuvu radniecīgi hakasiem.
Ezera Ezere, Vadakstes pieteka.
Ezerupe Ezere, Vadakstes pieteka.
Pūtēļu grāvis Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunauces pagastā, garums - 11 km; Pūteļu grāvis.
Jūdupe Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Rubas pagastā, garums - 9 km; Jūdupīte.
Klagātupīte Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, iztek no Zvārdes ezera, garums - \~3 km, dažos avotos uzskatīta par Ezeres augšteci.
Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe.
Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe.
Šarlote Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā.
Pertoška Ezers Aglonas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11, 8 ha; Pertošeka ezers; Pertoškas ezers; Pertošu ezers.
Sevans Ezers Armēnijas austrumu daļā, atrodas tektoniskā ieplakā starp Armēnijas kalnienes grēdām 1900 m vjl., platība - 1240 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 83 m, ietek 28 nelielas upes, iztek Araksas pieteka Razdana.
Alamo ezers ezers ASV (_Alamo Lake_), Arizonas štata rietumu daļā, noteka uz Kolorādo upi
Avilis ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 1090 ha, vidējais dziļums 3,6 m, lielākais - 14 m, 18 salu, noteka uz Daugavas pieteku Laucesu
Ugarinka Ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers.
Ārgaila ezers ezers Austrālijā (_Argyle, Lake_), Rietumaustrālijas ziemeļaustrumos, noteka pa Ordas upi uz Timoras jūras Žozefa Bonaparta līci
Aklezers Ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu nomalē, platība 24,6 ha, iztek Daugavas pieteka Vitkops.
Ķiruma ezers ezers Burtnieka līdzenumā, Vecates pagastā, 53,6 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - 320 m, lielākais dziļums - 2,8 m; Dūma ezers; Kreņu ezers; Kākulis; Kurpnieka ezers
Jāņuciema ezers ezers Demenes pagastā, platība — 11,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, iztek Lucesas labā pieteka Jāņupīte, ietek Kumbule
Keroumoras ezers ezers Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumu daļā, noteka uz Bleksoda līci
Houpa ezers ezers Islandes Ziemeļu Zemes rietumos, ietek Vīdidalsau, noteka uz Grenlandes jūras Hūnabloui līci
Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (_Lago d'Iseo_), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo
Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja
Aberdīnas ezers ezers Kanādā (_Aberdeen Lake_), Nunavutas provincē, garums \~140 km, noteka caur Šulca un Beikera ezeru uz Hudzona līča ziemeļrietumu daļu
Abitibi ezers ezers Kanādā (_Abitibi, Lake_), uz Ontārio un Kvebekas provinces robežas, 265 m vjl., vidējais dziļums 3,5 m, iztek Abitibi upe
Ārtileri ezers ezers Kanādā (_Artillery Lake_), Ziemeļrietumu Teritoriju austrumu daļā, noteka uz Greitsleivleiku
Bafalo ezers ezers Kanādā, Ziemeļrietumu Teritoriju dienvidos, noteka uz Greitsleivleiku
Mucenieku ezers ezers Kocēnu pagastā, platība 3,8 ha; Mucenieka ezers
Andezers ezers Krievijā (_Andozero, ozero_), Vologdas apgabala rietumu daļā. iztek Sudas kreisā krasta pieteka Andoga
Labazs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā 47 m vjl., platība - 470 kvadrātkilometru, ietek - Ņelzja un Jema, iztek - Bogaņida, caurteka savieno ar Hargi ezeru.
Kulundas ezers ezers Krievijas Altaja novadā, Kulundas līdzenumā 98 m vjl., sekls, rūgti sāļš, bez notekas, platība — 728 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 4 m, glaubersāls ieguve
Vištītis ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (1239 ha) un Lietuvā (544 ha), 173 m vjl., cauri tek Prēgeles pieteka Pissa
Cāļu ezers ezers Ķekavas novada Baldones pagastā, platība - <1 ha
Pakuļezers ezers Ķekavas novada Baldones pagastā, platība - 1 ha; Pakuļu ezers
Titurgas ezers ezers Ķekavas novada Baložu pilsētā, platība - \~12 ha, garums - \~480 m, lielākais platums - \~280 m; Mūlskalna ezers
Lejas ezers ezers Ķekavas novada Daugmales pagastā, platība — 4,9 ha
Erihta ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, austrumos no Kaledonijas kanāla dienvidu daļas, tam paralēls, noteka uz Renoka ezeru
Renoka ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, orientēts austrumu-rietumu virzienā, pieteka no Erihta ezera, noteka pa Tejas upi uz Ziemeļjūru
Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers
Ķīšezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers.
Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers
Zvārdes ezers ezers Saldus novada Zvārdes pagastā, platība — 20 ha, iztek Ezeres pieteka Klagātupīte; Odzēnu ezers; Odzeņu ezers; Odziņu ezers
Ildzis Ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers.
Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis
Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera
Terehols Ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā.
Kīmezers Ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca.
Mazums Ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers.
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
Mazbrenguļu ezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu pagastā, platība — 3,6 ha, garums — \~270 m, lielākais platums — \~140 m
Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers
relikta ezers ezers, kas ir senas jūras palieka un kas izveidojies, līcim atdaloties no jūras
sat Ezoterismā absolūtā esamība, tīrā būtne, jeb augstākais Es, ko var sasniegt sevi pārvarot un pietiekami ilgi gaidot.
ānandamājākoša Ezoterismā svētlaimības sfēra jeb piektā koša, ko reizēm sauc arī par ego vai prieka sfēru.
Eldorado Fantastiska zelta, bagātību un pasakainu brīnumu zeme, ko Amerikā meklēja spāņu iekarotāji; brīnumzeme, leiputrija.
farmaceits farmācijas speciālists; farmaceitiski izglītots aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles
dopings farmakoloģiskie u. c. līdzekļi, kas uz laiku uzmundrina cilvēka vai dzīvnieka organismu; arī pārnestā nozīmē
fascīts Fascijas iekaisums.
Feijmanka Feimanka, Dubnas pieteka.
Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte.
Šaurupīte Feimankas kreisā krasta pietekas Preiļupes nosaukums tās augštecē Rušonas pagastā.
Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts.
kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī.
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
ciltsvietība Feodālās hierarhijas sistēma Krievijā 15.-17. gs.; dižciltīgākas izcelsmes feodālis varēja pretendēt uz augstāku amatu un pie galda uz vietu tuvāk valdniekam.
vilāns Feodālisma laikmetā - zemnieks; Francijā - personiski brīvs zemnieks, kas saņēma apstrādāšanai zemi no muižnieka, kuram zemnieks pildīja dažādas klaušas; Anglijā - dzimtzemnieks.
muižas tiesa feodāļa (muižas īpašnieka) tiesas vara pār saviem dzimtļaudīm; Latvijas teritorijā pastāvēja no 14. gs. līdz 19. gs. sākumam
bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls; arī kungs.
histidīndekarboksilāze Ferments, kas katalizē histidīna dekarboksilāciju histamīnā.
fibrinoīdā nekroze fibrīna u. c. plazmas proteīnu izgulsnēšanās uz nieru augšupējo arteriolu sienām ļaundabīgās hipertensijas gadījumā; bieži komplicējas ar iekaisuma infiltrāciju un trombozi asinsvadu lūmenā
fibrinācija Fibrīna veidošanās; fibrīna veidošanās asinīs vai eksudātā lielā daudzumā, kas norāda uz iekaisuma procesu.
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
parentēze Figūriekava, kas savieno vairākus vārdus vai rindas.
figurāliekavas Figūriekavas.
kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas, kas visu pasaulē notiekošo, izņemot domāšanu, centās izskaidrot ar mehāniskām kustībām un vienkāršākajiem mehānikas likumiem.
privātzinātnieks Finansiāli neatkarīgs zinātnieks, kurš nodarbojas ar pētījumiem tikai sava prieka pēc.
sistēmas dalībnieka finanšu instrumentu portfelis finanšu instrumentu kopsumma, kas pieder sistēmas dalībnieka ieguldītājiem, kuriem ir tiesības uz kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, un kas aprēķināta saskaņā ar likumu
finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem.
serdenis Finierkluča lobīšanas atlieka, kuras minimālais diametrs atkarīgs no lobmašīnas darbvārpstas iespīlēšanas sprūdu diametra.
bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus
nobeiguma apdare fizikāli mehāniska (dekatēšana, kalandrēšana, sarucināšana) un (vai) ķīmiska (apretēšana) tekstilizstrādājumu apdare, kuras rezultātā uzlabojas to izskats un lietojamība
augstfrekvences magnētterapija fizioterapijas metode, kurā izmanto augstfrekvences strāvas plūsmu pa labi izolētiem elektriskajiem vadiem, izraisot audos virpuļstrāvas; izmanto iekaisumprocesu ārstēšanā
trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas
fiziskā vardarbība fiziska spēka regulāra lietošana, kā rezultātā cilvēkam vai dzīvniekam rodas fizisks kaitējums, traumas, sāpes, būtiska veselības pasliktināšanās vai nāve
ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā
uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.
bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu
sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt; sasist; piekaut.
(sa)dot pa galvu, arī (sa)dot (arī salikt) pa rīkli arī (sa)dot pa sprandu (arī pa zobiem) fiziski pārmācīt; sist; piekaut
dot (arī sadot) pa kaklu Fiziski pārmācīt; sist; piekaut.
sociālā darbinieka profesijas standarts formāls dokuments, kurā aprakstītas sociālā darbinieka praksei nepieciešamās prasības izglītībai un kvalifikācijai, profesijas specializācijas un saistītās specialitātes
Javas cilvēks fosilā cilvēka atradums Javas salā (E. Dibuā, 1891. g.), kas ieguva nosaukumu pitekantrops un tiek uzskatīts par pirmo "Homo erectus" atradumu
parapiteks Fosils cilvēkpērtiķis, kura atliekas Ēģiptē uzietas oligocēna slāņos.
udabnopiteks Fosils cilvēkveidīgais pērtiķis; atliekas atrada 1939. g. Gruzijā, Udabno kalna tuvumā.
sivapiteks Fosils cilvēkveidīgs pērtiķis; atliekas atrastas Indijā (Sivalika kalnos).
uhertips Foto saliekamā mašīna.
franktirers Francijā - partizānu nodaļas loceklis; franktireri darbojās ienaidnieka aizmugurē franču-prūšu karā 1870. un 1871. g. un abu pasaules karu laikā.
paulette Francijas 1604. gada likums, kas legalizēja tiesu un finanšu pārvaldes amatu pirkšanas kārtību, iesaukts pēc valsts amatu nomnieka Šarla Polē ("Paulet") vārda, bija spēkā līdz 1789. g.
Luāra Francijas lielākā upe (_Loire_), garums - 1012 km, izteka Sevēnos 1424 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Biskajas līcī.
Parīze Francijas Republikas galvaspilsēta (franču valodā "Paris"), atrodas pie Marnas un Uāzas ietekas Sēnā, 2243800 iedzīvotāju (2010. g.).
Galaheds Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem; Galahads.
Galahads Franču mitoloģiskajā tradīcijā - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Svētā Grāla vārdā; viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem.
trigonometriskā funkcija funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss)
definīcijas apgabals funkcijas argumentu vērtību kopa, kurām funkcijas vērtības ir pietiekami labi definētas un aprēķināmas (piemēram, funkcijai 1/(x–2) visi reālie skaitļi x, izņemot x=2)
anergāzija Funkcionālās aktivitātes trūkums piem., kā centrālās nervu sistēmas organiska bojājuma sekas.
aizsardzība futbola, hokeja, basketbola u. tml. spēlēs - noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas
Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā.
nelaimes gadījums gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu
tēvs Gados vecāks vīrietis; arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
Gogra Gagra, Gangas kreisā krasta pieteka.
gailīši Gailīšu upe - Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga.
Dunduru strauts Gaiļu strauts, Briedes pieteka Iecavas novadā.
katenārija Gaisa balona gondolas piekabes konstrukcija, kas nodrošina vienmērīgu masas piepūles sadali uz apvalka; sastāv no jostas uz apvalka un elementiem, kas savieno gondolu ar apvalku.
aerosialofāgija Gaisa rīšana kopā ar siekalām, simptoms, ko dažreiz novēro neirozē.
Džordžtauna Gajānas galvaspilsēta ("Georgetown"), osta pie Demeraras ietekas Atlantijas okeānā, 238000 iedzīvotāju (2007. g.).
saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
Krabja miglājs galaktiskais emisijas miglājs Vērša zvaigznājā; 1054. g. notikušā supernovas uzliesmojuma atliekas
uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
galdniekmeistars Galdnieka amata meistars.
cirkls Galdnieka cirkulis.
collštoks Galdnieka collmērs.
skrūbeņķis Galdnieka darbagalds.
kaplis Galdnieka darbarīks vienkoča trauku grebšanai, dobšanai.
ķimiņgriezis Galdnieka darbarīks, ar kuru izgriež traukam ķimiņus.
līmspīles Galdnieka darbarīks, kas tur kopā saspiestas divas detaļas.
galdniecība Galdnieka darbnīca.
rīsmete Galdnieka instruments paralēlu līniju nopvilkšanai.
rīšmete Galdnieka instruments paralēlu līniju novilkšanai.
žmija Galdnieka leņķmērs ar kustīgu rokturi.
collmērs Galdnieka lineāls.
kalpiņš Galdnieka rīks, ko garākus dēļus ēvelējot, paliek vienam galam apakšā.
strīpāns Galdnieka, namdara zīmulis.
strīpulis Galdnieka, namdara zīmulis.
lombrs Galds kāršu spēlei, lielāko tiesu saliekams un ar vadmalu pārvilkts.
Galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi
spārns Galējais grupējums (politiķu, zinātnieka u. tml. kopumā).
apicīts Galotnes, piem., zoba saknes galotnes iekaisums.
skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gallu, ķeltu, skitu, indiāņu paražas).
epifolikulīts Galvas matu folikulu iekaisums.
pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
horiomeningīts Galvas smadzeņu apvalku iekaisums ar asinsvadu pinumu limfocitāru infiltrāciju.
leikoencefalīts Galvas smadzeņu baltās vielas iekaisums.
bērnu cerebrālā trieka galvas smadzeņu bojājuma (pirms dzimšanas, dzemdībās, tūlīt pēc dzemdībām) sekas, kas izpaužas kustību traucējumos vai epileptiskās lēkmēs un garīgās attīstības atpalicībā
pahiarahnīts Galvas smadzeņu cietā apvalka un plīvurapvalka iekaisums.
otoencefalīts Galvas smadzeņu iekaisums kā auss slimības komplikācija.
kefalīts Galvas smadzeņu iekaisums.
polioencefalīts Galvas smadzeņu pelēkās vielas iekaisums.
baziarahnoidīts Galvas smadzeņu plīvurapvalka bazālās daļas iekaisums.
polioencefalomielīts Galvas smadzeņu un muguras smadzeņu pelēkās vielas iekaisums.
meningoencefalīts Galvas smadzeņu un to apvalku iekaisums.
ventrikulīts Galvas smadzeņu ventrikulu iekaisums.
encefalomieloradikulīts Galvas smadzeņu, muguras smadzeņu un spinālo nervu saknīšu iekaisums.
encefalomielīts Galvas un muguras smadzeņu iekaisums, ko ierosina gk. neirotropi vīrusi, bet var būt arī dažu infekciju slimību komplikācija.
polioencefalomeningomielīts Galvas un muguras smadzeņu pelēkās vielas un apvalku iekaisums.
encefalomielocēle Galvas un muguras smadzeņu trūce kā pakauša kaula lielā cauruma nenormālas attīstības, kā arī kakla skriemeļu plātnīšu un muguras izaugumu trūkuma sekas.
cerebrospinālais meningīts galvas un mugurkaula smadzeņu apvalku iekaisums
arahnoidīts Galvas vai muguras smadzeņu apvalku iekaisums.
pahimeningīts Galvas vai mugurkaula smadzeņu cietā apvalka iekaisums.
kranīts Galvaskausa kaulu iekaisums.
kranioskleroze Galvaskausa kaulu sabiezējums, parasti kā rahīta sekas.
perikranīts Galvaskausa vāka kaula plēves ārējās plātnītes iekaisums.
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu).
pamattēma Galvenā, nozīmīgākā tēma (piemēram, mākslas darbā, mākslinieka daiļradē).
emetīns Galvenais ipekakuānas alkaloīds, kefalīna metilēteris, balts amorfs pulveris, kūst pie temperatūras 74 Celsija grādi, saules gaismā paliek dzeltens.
iedzīvotāju ienākuma nodoklis galvenais tiešais nodoklis, kas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts vai pašvaldību budžetos; Latvijā to veido: 1) algas nodoklis, ko par darbinieka ienākumiem maksā darba devējs; 2) patentmaksa -pašvaldību noteikts avansa maksājums par dažu veidu saimniecisku darbību; 3) nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tā nav apliekama ar uzņēmuma nodokli; 4) nodoklis no citiem ienākumiem
ienākuma nodoklis galvenais tiešo nodokļu veids, ar ko apliek pilsoņu darba algu u. c. ienākumus un uzņēmumu, organizāciju u. c. juridisku personu peļņu; tas tiek iekasēts pēc progresīvām un proporcionālām likmēm, kas diferencētas pa nodokļu maksātāju grupām
Karats galvenais varonis rietumsemītu vēsturiskā mītā, leģendā, viens no nevainīgiem cietējiem, kuru dažkārt identificē ar Mintannijas valsts dibinātāju Kirtu 16. gs. p. m. ē. vai arī atzīst par leģendārā vai reālā ugaritiešu valdnieka dēlu
programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
košergaļa Gaļa, kura iegūta no dzīvnieka, kas kauts pēc ebreju reliģijas noteikumiem un ņemta tikai no šī dzīvnieka ķermeņa priekšdaļas (līdz krusta vietai).
halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
krūtiņa Gaļas gabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas.
žņergata Gaļas, ēdiena atlieka.
sarkocēle Gaļīgs sēklinieka audzējs vai pietūkums.
gametopātija Gametu attīstības vai nobriešanas primārs traucējums, kas radies hromosomu anomāliju dēļ; iedzimta slimība, radusies kā šī traucējuma sekas.
rudiments Gandrīz pilnīgi izzudušas parādības paliekas.
Krāčupe Ganekļupe, Mežezera (Kāņu ezera) pieteka.
Ganeklis Ganekļupe, Mežezera pieteka.
Hugli Gangas lejteces labā krasta atteka Indijā ("Hugli"), Rietumbegālē, garums - 250 km, grīvā platums - līdz 30 km, dziļums - 10-12 m
Gangotri Gangas pieteka, kas iztek no Gangotri šļūdoņa.
Sundarbana Gangas un Bramaputras deltas pārpurvotā dienvidu daļa Indijā un Bangladešā, platība - >50000 kvadrātkilometru, daudzas zemas salas (kopējā platība - 27000 kvadrātkilometru), upju attekas, mangroves krūmāji.
Džamna Gangas upes labā krasta pieteka ("Yamuna"), Indijā, garums - 1384 km, sākas Himalajos (3255 m vjl.).
ganglionīts Ganglija (nervu mezgla) iekaisums.
aksonreakcija Ganglijšūnas pārmaiņas kā aksona bojājuma sekas.
nekrodermatīts Gangrenozs ādas iekaisums.
Gaņģupe Gaņģupīte, Glāžupes pieteka.
ameji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
atajali Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
bununi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
covi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
emeji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
paivani Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
seiseti Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
pinpi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo piekalnēs un līdzenumos, gandrīz asimilējušies ar ķīniešiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
stola Gara un šaura auduma lente, garīdznieka liturģiskā apģērba sastāvdaļa; uz pleciem uzlikta, tā simbolizē Kristus jūgu.
šalanda Gara, sekla (automašīnas) puspiekabe.
sols Garens (parasti atslēdznieka, galdnieka) darba galds.
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
devestitūra Garīdznieka amata atņemšana.
alba Garīdznieka apģērbs, liturģiskā tērpa sastāvdaļa - garš, taisns tunikas veida linu balts tērps platām piedurknēm, ko lieto kā apakštērpu.
ekskardinācija Garīdznieka atbrīvošana no pakļautības vienam ordinārijam, lai viņš stātos cita ordinārija pakļautībā.
plebanija Garīdznieka ģērbtuve baznīcā.
introdukcija Garīdznieka ievešana amatā.
clerc Garīdznieka kārtai piederīgs; viduslaikos lasīt un rakstīt pratējs, mācīts cilvēks.
reverends Garīdznieka tituls Lielbritānijā, ASV un dažās citās zemēs, kur runā angliski.
dekāns garīdznieks, kura pārziņā ir [dekanāts]{s:2042}; katedrāles vecākais garīdznieks
jājamzābaki Garie jātnieka zābaki (parasti ar piešiem).
izdegšanas sindroms garīgo un fizisko spēku izsīkuma stāvoklis, kas izpaužas kā sekas ilgstošam sasprindzinājumam un nelabsajūtai darbā
pa gāžam garlaicībai, pa niekam, nevajadzīgi
pahiperiostīts Garo kaulu plēves iekaisums un sabiezējums.
Garoza Garoze, Lielupes pieteka.
Garozis Garoze, Lielupes pieteka.
Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte.
bārzda Garš matu kopums pie dzīvnieka apakšžokļa.
sutana Garš, talāram līdzīgs katoļu garīdznieka tērps.
Gāršenieki Gāršenieku attekas - atrodas Gaujas labajā krastā Raiskuma un Vaidavas pagastā.
Garādene Garūdene, Ventas pieteka.
Kandeļupe Garūdene, Ventas pieteka.
Ropju upe Garūdene, Ventas pieteka.
Garūdens upe Garūdene, Ventas pieteka.
Ropjupe Garūdene, Ventas pieteka.
Viesīte Garūdenes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Zaļumu strauts Garūdenes labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā, garums - 22 km
Grīšļa atteka Gaujas atteka Brenguļu pagastā, platība - 1,2 ha
Kūļa atteka Gaujas atteka Kocēnu pagastā, platība - 4,8 ha
Kārklone Gaujas atteka Plāņu pagastā, platība - 1,5 ha
Lielā Piena atteka Gaujas atteka Plāņu pagastā, platība — 1,2 ha
Zvejnieku atteka Gaujas atteka Plāņu pagastā.
Galiņu atteka Gaujas atteka Strenču novada Trikātas pagastā, platība — 1,8 ha
Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Plāņu pagastā, platība - 3,1 ha
Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Valkas pagastā, platība - 2,9 ha
Maltuves atteka Gaujas atteka Valkas novada Vijciema pagastā, platība - 8,7 ha
Vārpulīča atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,5 ha
Lopu atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,7 ha
Dziļā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība - 2,2 ha
Jaunā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība — 2,6 ha
Kagaiņu grāvis Gaujas augšteces labā krasta pieteka Vecpiebalgas pagastā.
Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
Mierupīte Gaujas augšteces posms no Zobola ezera līdz Gaujiņas ietekai.
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe.
Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe.
Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega.
Dzērdupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā.
Biemupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, garums - \~2 km
Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte.
Amata Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 67 km, kritums - 193 m
Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe.
Pīsla Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu un Vecpiebalgas novadā, garums - 13 km, kritums - 27 m, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja.
Vāļkalnu upīte Gaujas kreisā krasta pieteka Drabešu pagastā; Vāļupīte.
Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe.
Ubeja Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, lejtecē Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - 11 km
Mežmaļupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā, garums - \~2 km
Aima Gaujas kreisā krasta pieteka Grundzāles, Zvārtavas un Gaujienas pagastā; Zvārtavas upe.
Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera.
Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga.
Kūžurga Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Latupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Robežupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte.
Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe.
Strumpe Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, iztek no Jaundrustu ezera Drustu pagastā.
Akmeņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
Mostene Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
Acupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kaives un Vecpiebalgas pagastā, garums - \~3 km
Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa.
Grīviņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Liepas pagastā, garums - 10 km; Grīviņa; Grīviņu strauts.
Biernupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā un pilsētā, garums - \~3 km
Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa.
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe.
Tildurga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā; Liepas strauts; Liepu strauts.
Vadžupe Gaujas kreisā krasta pieteka Plāņu pagastā.
Triečupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Priekuļu pagastā, garums - \~6 km, iztekā Lībānu-Jaunzemju avoti.
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
Lorupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, garums - 11 km, kritums - 89 m, iztek no Ummuru ezera (97 m vjl.).
Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe.
Nurmižupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā.
Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts.
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula.
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte.
Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa.
Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte.
Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m
Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe.
Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe.
Baiļu kalna strauts Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras pilsētas austrumu nomalē, garums — \~1,5 km
Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m
Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
Rāmnieku strauts Gaujas kreisā krasta pieteka, Cēsu un Siguldas novada robežupe.
Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km
Ūdrupe Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas otrs nosaukums tās augštecē.
Šķesterupīte Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums lejpus Šķeteru ezera.
Vicupe Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums starp Kapsētu un Šķeteru ezeru.
Gāršenieku attekas Gaujas labā krasta attekas Raiskuma un Vaidavas pagastā.
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte.
Augstupīte Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, garums - 10 km
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema.
Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe.
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte.
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera.
Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte.
Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe.
Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas.
Saltupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene.
Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe.
Papēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Robežupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe.
Dārzeņu upe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgā.
Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte.
Kalnupe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
Pededze Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte.
Liepenes strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Turaidas.
Melnupīte Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Viešu pilskalna.
Vikmeste Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā un Siguldā, garums - \~5 km; Foreļstrauts.
Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte.
Kraukle Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Bēršu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Zāģeru upe Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Cīruļu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija.
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe.
Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene.
Bundes upīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā.
Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte.
Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe.
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis.
Strenčupīte Gaujas labā krasta pieteka Strenču novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m; Jērcēnu upe.
Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava).
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara.
Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km
Ģīmes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā un Valmieras pilsētā.
Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe.
Badupīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā.
Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis.
Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte.
Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte.
Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte.
Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte.
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
Vaidava Gaujas labā krasta pietekas Strīķupes senāks nosaukums.
Dzirnupe Gaujas lejteces labā krasta pieteka Carnikavas pagastā, garums - 1 km, iztek no Dzirnezera.
Grotiņgrāvis Gaujas pietekas Draņķupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
Rīgupe Gaujas pietekas Iežupes paralēls nosaukums tās augštecē līdz Kūrupes ietekai.
Raunaižu upe Gaujas pietekas Raunas paralēls nosaukums tās augštecē.
Ķūķu krāces Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas, gar Ēdelnieku un Ķūķu klintīm, 1 km garumā veido 3 pakāpes.
Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha
Gaurāta Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka.
Gauratiņa Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka.
Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
aicu Gaviļu, prieka interjekcija; aucu.
auču Gaviļu, prieka interjekcija; aucu.
audžu Gaviļu, prieka interjekcija; aucu.
aucu Gaviļu, prieka interjekcija.
pūtums Gāze (dzīvnieka iekšās).
reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā).
elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi; gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
aliheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
nasiri Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
suleimanheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
taraki Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
tohi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
andari Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
patvērums ostā glābšanās ostā, kurā peldlīdzeklis ieiet, lai pārlaistu vētru vai saņemtu nepieciešamo palīdzību, un nekavējoties to atstāj, tiklīdz vētra pierimusi un palīdzība saņemta
Dzirnupe Glāžupe, Salacas pieteka.
Dzirnupīte Glāžupe, Salacas pieteka.
Līvupe Glāžupe, Salacas pieteka.
Medajtērce Glāžupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km
Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km
Maldupīte Glāžupes labā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - 6 km; Maldupe.
plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas.
Glīzdstrauts Glijstrauts, Iecavas pieteka.
hipoglikogenolīze Glikogēna nepietiekama šķelšana.
glikonejs Glikona pants - grieķu dzejnieka Glikona vārdā nosaukta panta forma.
mucīns Glikoproteīns siekalās un gļotās.
melitoptiālisms Glikozes izdalīšanās ar siekalām.
Bērzaine Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs.
Smirdupīte Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs.
glikoptialisms Glukoze siekalās.
Maļutka Gļinovka, Daugavas pieteka.
blenadenīts Gļotādas dziedzeru iekaisums.
epitelīts Gļotādas epitēlija iekaisums un hiperplāzija.
mukozīts Gļotādas iekaisums.
mukozektomija Gļotādas izgriešana, piem., lokzarnas iekaisuma gadījumā.
krēpala Gļotas, siekalas, spļaudekļi.
plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
bursīts Gļotsomiņas iekaisums, parasti rodas locītavu gļotsomiņās, to izraisa trauma, biežs un atkārtots mehānisks kairinājums, infekcija.
brusīts Gļotsomiņas iekaisums.
dermosinovīts Gļotsomiņas un ādas iekaisums.
miksadenīts Gļotu dziedzeru iekaisums.
Gubaja Gobāja, Zalvītes pieteka.
Govsupe Gosupe, Tirzas pieteka Gulbene novadā.
Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Isliņa Gosupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; garums - 13 km
Gavaine Govainis, Auces pieteka.
Govaine Govainis, Auces pieteka.
Gavaiņu strauts Govainis, Auces pieteka.
Suillus bovinus govju beka
govju mīža govju beka ("Boletus bovinus")
stengales Govju siekalu stīgas.
leķe Govs mēslu pļeka.
ķelva Govs pļeka.
ļapa Govs pļeka.
gotena Govspeka.
Grabažānu Grabažānu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka.
Grabažūnu Grabažūnu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka.
sakasinēt Grābjot savākt, sakasīt (siena, labības smalkumus, paliekas).
piegrābt Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrābties Grābjot, tverot, vācot u. tml., iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegramstīties Grābstot, grābājot savākt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; grābstot, grābjot savākt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
vikonts Grāfa vietnieks Franku valstī, vēlāk muižnieka tituls Rietumeiropas valstīs.
piegraizīt Graizot sasmalcināt (pietiekai, daudz).
neutrum Gramatikā vidējā dzimte (lat. "nekatrs" ne viens, ne otrs).
bilofilas Gramnegatīvu, anaerobisku, pret žulti izturīgu, nekustīgu nūjiņveida baktēriju ģints, kuras izolētas no iekaisuša aklās zarnas piedēkļa un cilvēka izkārnījumiem.
Grana Grāna grāvis, Dīrītes pieteka.
Grabste Grāpste, Tebras pieteka.
Grābste Grāpste, Tebras pieteka.
Ilmade Grāpste, Tebras pieteka.
Suillus granulatus graudainā sviestbeka
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
graudniece Graudnieka sieva.
hasmante Graudzāļu dzimtas ģints ("Chasmantium"), graciozas, košas graudzāles, kas veido cerus un plakanas ziedu vārpiņas nokarenos ķekaros.
diversija graujoša, kaitnieciska darbība pretinieka aizmugurē, pretinieka teritorijā vai savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Gardene Grauzdupe, Bērzes pieteka.
Ausātu upe Grauzdupe, Bērzes pieteka.
Gārdenes upe Grauzdupe, Bērzes pieteka.
Gruzdupe Grauzdupe, Šķēdes pieteka.
Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Graužupe Graužupīte, Daugavas pieteka.
Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts.
Grīvas strauts Gravas strauts, Briņģu ezera pieteka.
kontreskarps Grāvja priekšējā, t. i., pretiniekam tuvākā lēzenā mala.
Dobais grāvis Greiva, Daugavas pieteka Jersikas pagastā.
Grivka Greiva, Daugavas pieteka Līvānu novadā.
pasvars Gremde, parasti liekaču tīklam.
siekalu dziedzeri gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā
gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas)
protopepsija Gremošanas procesa sākumposms, piem., cietes sašķelšana ar siekalām.
darbība Gribas izpaudums, kam saskaņā ar likumu ir tiesiskas sekas.
Gribule Gribuļupīte, Kaibalas pieteka.
Grīdupīte Grīdupe, Melnupes pieteka.
Andromahe grieķu mitoloģijā - "Iliādā" apdziedātā Trojas valdnieka dēla Hektora sieva; uzticības un mīlošas sievas apzīmējums
Eiridike grieķu mitoloģijā - Adrasta meita, Īla sieva, Trojas valdnieka Lāomedonta māte
Atrejs grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Menelāja tēvs, valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Tiesta brālis, kurš apmetās Mikēnās un kļuva par valdnieku
Neoptolems Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahilleja un Skīras salas valdnieka Likomēda meitas Dēidamejas dēls, kurš Trojas ieņemšanā kopā ar citiem ahaju karotājiem slēpās koka zirgā.
Alkione grieķu mitoloģijā - Aiola meita, tesāliešu valdnieka Kēika sieva, kas ielēca jūrā, un dievi viņu pārvērta par zivjdzenīti (gr. val. - alkione)
Salmonejs grieķu mitoloģijā - Aiola un Ainaretes dēls, Krēteja, Sīsifa un Atamanta brālis, kuru Zevs sodīja par nekaunīgu lepnību nosperot ar zibeni
Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām
Arsinoja grieķu mitoloģijā - Alfesiboja, Psofīdas valdnieka Fēgeja meita, Alkmaiona sieva
Lins grieķu mitoloģijā - Apollona un Argosas valdnieka meitas Psamates dēls, ko māte atdeva audzināšanā ganiem, un vēlāk to saplosīja suņi
Danaja Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Akrisija meita; tika ieslodzīta tornī, bet Zevs to slepus apmeklēja zelta lietus veidā, un Danajai piedzima dēls Persejs.
Eirifīle Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Talaja meita un pareģa Amfiarāja sieva.
danaīdas grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Danaja 50 meitas, kas kāzu naktī nogalina savus vīrus un saņem dieva sodu - pēc nāves pazemes valstība liet ūdeni mucā, kam nav dibena
Īo Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Īnaha meita, kuru Zevs piegulēja mākoņa veidolā un viņa dzemdēja dēlu Epafu, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku.
Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
Sterope grieķu mitoloģijā - arkādiešuvaldnieka Kēfeja meita, kas no Hērakla saņēma Gorgonas matu cirtu, kurai piemita spēja atbaidīt ienaidniekus
kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju.
Talojs Grieķu mitoloģijā - Atēniešu celtnieka Daidala skolnieks un brāļadēls, kurš bija talantīgāks par savu skolotāju un sāka viņu pārspēt, izgudroja podnieka ripu un citus darbarīkus; Daidals aiz skaudības nometa viņu no akropoles.
Kreūsa grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja meita, kas izdota par sievu tesālietim Ksūtam dzemdē divus dēlus - Ahaju un Ionu, pēc tēva nāves Ahajs valda Tesālijā, Ions - Ziemeļu Peloponēsā
Pārksiteja grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja sieva, kas karā ar Eleisīnu atēniešu uzvaras dēļ upurēja savas meitas
Akamants grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Tēseja un Faidras dēls, viens no Trojas kara dalībniekiem, atiskās filas Akamatīdas eponīms
Ikarijs grieķu mitoloģijā - atēnietis, Ērigones tēvs, kurš deva patvērumu Dionīsam, kas bija atnesis vīnogulāju dēlu Stafilu (burtiski "ķekaru") dzemdējušās Ērigones mīļotajam
Prokrīda Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Erehteja meita, mednieka Kefala sieva, viņu dēls bija Arkīsijs, Odiseja vectēvs.
Pallants grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona jaunākais dēls, Aigeja brālis un Tēseja tēvocis, ko Tēsejs nogalināja
Filomēla Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, kuras māsa Prokne bija Trāķiešu valdnieka Tēreja sieva.
Prokne Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, Trāķijas valdnieka Tēreja sieva.
Hipolits Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Tēseja un amazoņu valdnieces Antiopes (varianti: Hipolites vai Melanipes) dēls.
zeltvilnas aunāda grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis
Antikleja Grieķu mitoloģijā - Autolika meita, Itakas valdnieka Lāerta sieva un Odiseja māte.
Pelops Grieķu mitoloģijā - bagātnieka Tantala dēls, kuru tēvs nogalināja un dzīrēs uzaicinātajiem dieviem pasniedza kā cienastu, bet dievi viņu atdzīvināja.
Osa Grieķu mitoloģijā - baumu personifikācija, dievu valdnieka Zeva vēstnese, kas ļoti ātri pienes cilvēkiem ziņas no Zeva.
Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā
Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās
Hione grieķu mitoloģijā - Boreja un Orītijas meita, atēniešu valdnieka Erehteja mazmeita, kas dzemdēja Poseidonam dēlu
Empūsa Grieķu mitoloģijā - briesmone, krēslas un burvību dievietes Hekates pavadone, sieviešu dzimtes ļaunais gars.
Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu
Gijs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
Kots Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus.
Briarejs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kurš palīdz dievu jaunajai paaudzei, kas pasaules uzbūvē iedibina kārtības principu, un Tartarā apsargā gāztos titānus.
Amfiktions grieķu mitoloģijā - Deikaliona un Pirras dēls, Atikas valdnieka Kranaja meitas vīrs, sākumā valdīja Termopilās, vēlāk gāza savu sievastēvu un 12 gadus valdīja Atēnās
Dike Grieķu mitoloģijā - dieviete, dievu valdnieka Zeva un taisnības un likumības dievietes Temīdas meita, taisnības dieviete, viena no horām.
Epafs Grieķu mitoloģijā - dievu pavēlnieka Zeva un Īo dēls, kurš kļuva par Ēģiptes valdnieku.
Āte Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva meita, varena dievība, kas personificē prāta aptumsumu un maldus, ir ļaunprātīga un kaitē cilvēkiem; neprātīgas kaislības iemiesojums, nespēja atšķirt labu rīcību no ļaunas.
Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne).
Polideiks Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Kastoru pazīstami kā Dioskūri.
Kastors Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Polideiku pazīstami kā Dioskūri.
Amfions Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Tēbu valdnieka meitas Antiopes dēls, Zēta dvīņubrālis.
Eirēne Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, dieviete - miera personifikācija.
Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju.
Einomija Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, viena no horām - likumības personifikācija.
Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo.
Antinojs Grieķu mitoloģijā - dižciltīgākais un nekaunīgākais no Itakas valdnieka Odiseja sievas Pēnelopes preciniekiem.
Hīls grieķu mitoloģijā - driopu cilts valdnieka Teiodamanta (variants; Teiomena) un nimfas Menodikes dēls, izcili skaists jauneklis, kuru paņēma pie sevis Hērakls
Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību
Aigipts Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Danaja dvīņubrālis, Linkeja tēvs.
Danajs grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Poseidona mazdēls, Aigipta dvīņubrālis, kuram bija 50 meitas (danaīdas), valdīja Agrā, bet viņu nogalināja znots Linkejs
Teonoja grieķu mitoloģijā - ēģiptiešu valdnieka Proteja meita, Teoklimena māsa, kurai piemīt pareģošanas spēja, neatbalstot brāļa vēlmi ņemt par sievu Helenu, viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā, bet viņu izglābj Dioskūru iejaukšanās
Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu.
Triptolems Grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka dēls, kuram dieviete Dēmetra uzdāvināja zelta ratus ar spārnotiem pūķiem un iedeva kviešu graudus.
Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Keleja un viņa sievas Metaneiras dēls, kuru audzināja Dēmetra, kas šajā ģimenē bija radusi patvērumu savos klejojumos, meklējot meitu
Alope grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Kerkiona meita, kura slepus dzemdēja Poseidonam bērnu un lika auklei izmest to mežā, to atklāja Kerkions un sodīja Alopi ar nāvi
Andromeda grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdnieka Kēfeja meita, ko upurē jūras nezvēram, kurš posta zemi; pie klints piekalto Andromedu atbrīvo Persejs, kas briesmoni nonāvē
Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta.
Nausikaja Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka meita, kas atrada un sniedza palīdzību vētrā cietušajam Odisejam.
Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību.
Koronīda grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Koroneja meita, ko vajāja Poseidons; lai glābtu no dieva mīlas iekāres, Atēna pārvērta viņu par vārnu
Pilāds Grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Strofija dēls.
Tekmēsa grieķu mitoloģijā - frīģiešu valdnieka Teleita meita, ko saņēma gūstā Ajants, Telamona dēls un viņa dzemdēja tam dēlu Eirisaku
Periboja grieķu mitoloģijā - gigantu valdnieka Eirimedonta meita, Poseidona mīļākā, kas viņam dzemdēja dēlu Nausitoju - pirmo faiāku valdnieku
Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši
Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu.
Tēlefs grieķu mitoloģijā - Hērakla un Arkādijas valdnieka Aleja meitas Auges dēls, kas pēc klejojumiem kļuva par Mīsijas valdnieku, viņu kļūdas pēc ievainoja Ahileja šķēps
Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku
Mirtils grieķu mitoloģijā - Hermeja dēls, valdnieka Oinomaja važonis, kurš palīdzēja Pelopam uzvarēt Oinomaju zirgu skriešanās sacensībās, kas bija obligāts nosacījums laulībai ar Hipodameju
Periboja grieķu mitoloģijā - Hiponoja meita, kas kļuva par Kalidonas valdnieka Oineja otro sievu pēc viņa pirmās sievas Altajas bojāejas (variants: Hiponojs aizsūtīja viņu pie Oineja pēc tam, kad viņu bija savaldzinājis dievs Arejs)
Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju
Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību
Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis.
Tēlegons Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja un burves Kirkes dēls, kurš nonāvēja Odiseju.
Mentors grieķu mitoloģijā - itakietis, Odiseja draugs, kas rūpējās par Tēlemahu u. c. mājiniekiem valdnieka prombūtnes laikā
Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei.
Dējaneira Grieķu mitoloģijā - Kalidonas valdnieka Oineja un Alfejas meita, varoņa Hērakla sieva.
Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu.
Mēdeja grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka meita, burve, kas argonautam Jāsonam palīdz iegūt zelta aunādu; Jāsonam par neuzticību atriebdamās, nogalina savu sāncensi un savus un Jāsona dēlus
Glauke Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieka meita, kuru gribēja apprecēt argonauts Jāsons.
Periboja grieķu mitoloģijā - korintiešu valdnieka Poliba sieva, kas pieņēma Edipu, izārstēja viņu un kļuva par viņa pamāti
Aerope Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja mazmeita, kuru tēvs bija licis noslīcināt jūrā vai pārdot verdzībā.
Androgejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja un Pāsifajas dēls, kurš uzvarēja Panatēnaju spēlēs Atēnās, izraisot Atēnu valdnieka Egeja skaudību.
Īdomenejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieks, valdnieka Mīnoja mazdēls, viens no Helenas preciniekiem, Trojas kara dalībnieks, viens no tiem, kuri, paslēpušies koka zirgā, iekļuva Trojā.
Eiridike grieķu mitoloģijā - Lakedaimona un Spartas meita, Agrosas valdnieka Akrisija sieva, Danajas māte
Hipodameja Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieka Peiritoja līgava, kuras nolaupīšanas mēģinājums kāzās kļuva par iemeslu kentauromahijai.
Īksions Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks Tesālijā, kas mēģināja iegūt dievu valdnieka Zeva sievu Hēru, bet tika apmānīts ar mākoni, no kā radās kentauri.
Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu
Kefals Grieķu mitoloģijā - mednieks, kurš bija apprecējis Atēnu valdnieka Erehteja meitu Prokrīdu.
Periboja grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieka Alkatoja meita, Telamona sieva un Ajanta māte; pēc kādas versijas, pēc Ajaka piedzimšanas viņa kļuva par Tēseja sievu
Skilla grieķu mitoloģijā - megaru valdnieka Nīsa meita, kura iemīlējās valdniekā Mīnojā, kas bija aplencis viņu pilsētu, un palīdzēja ieņemt to, cerot uz precībām, bet Mīnojs viņu noslīcināja, baidoties no viņas
Biants grieķu mitoloģijā - Melampa brālis, kurš bildināja Pilas valdnieka Nēleja meitu Pēro, ko tēvs apsolīja izdot tam, kurš atvedīs viņam Tesālijas valdnieka Īfikla brīnišķīgos vēršus
Afaretīdi grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Afareja dēli Īds un Linkejs, Dioskūru dvīņubrāļi, kas piedalījās Kalidonas medībās un argonautu braucienā
Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
Kirēne Grieķu mitoloģijā - mežu un pļavu nimfa, lapitu valdnieka Hipseja meita, kura bija kareivīga un nevaldāma, mīlēja medīt, aizstāvēja mājdzīvniekus.
Tiests Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Atreja brālis, kurš cīņā par varu kādu laiku bija Mikēnu un Spartas valdnieks.
Aigists Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Tiesta un viņa meitas Pelopijas dēls.
Alēts grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Aigista dēls, kuru nogalināja likumīgā valdnieka Agamenona dēls Orests
Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs
Args Grieķu mitoloģijā - milzis ar simt acīm, kuras nekad nebija aizmigušas vienlaikus.
Atamants Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadonis Boiotijā, valdnieka Aiola dēls un mākoņu dievietes Nefeles iemīļotais.
Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
Pārksiteja grieķu mitoloģijā - najāda, atēniešu valdnieka Erihtonija sieva, Pandīona māte
Eiridike grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieka Likurga sieva, Ofelta (Arhemora) māte (viņam par godu tika iedbinātas Nemejas spēles)
Moloss grieķu mitoloģijā - Neoptolema un Andromahes dēls (pēc Trojas ieņemšanas viņa kļuva par Neoptolema gūstekni, pēc Neoptolema nāves Andromahe pārcēlās uz Ēpeiru un kļuva par Helena sievu), kurš mantoja valdnieka varu Ēpeirā pēc tās valdnieka Helena nāves
Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem.
Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni
Eirials grieķu mitoloģijā - Odiseja un Eiipes (Ēpeiras valdnieka Tirimma meitas) dēls, kurš piedzima pēc Odiseja aizceļošanas, jau pieaudzis devās uz Itaku, kur tika nogalināts
Tēlemahs grieķu mitoloģijā - Odiseja un Pēnelopes dēls; palīdzēja tēvam, kad tas bija atgriezies no Trojas kara, atjaunot savu valdnieka statusu Itakā
Klitija grieķu mitoloģijā - Pandareja meita, boiotiešu valdnieka Amintora mīļākā, kuras dēļ viņš kļuva nevērīgs pret savu sievu
Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja
Periklimens grieķu mitoloģijā - piliešu valdnieka Nēleja dēls, kas nodibināja Pilas pilsētu, viņu kaujā nogalināja Hērakls
Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs
Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.
Altaja grieķu mitoloģijā - pleironiešu valdnieka Testija meita, Kalidonas valdnieka Oineja sieva, Meleagra māte
Hipodameja Grieķu mitoloģijā - plejādes Steropes un Elīdas valdnieka Oinomaja meita.
Daidals grieķu mitoloģijā - prasmīgs meistars, arhitekts un tēlnieks, kas Krētas salas valdniekam uzbūvē slaveno labirintu
Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju
Alfesiboja grieķu mitoloģijā - Psofīdas valdnieka Fēgeja meita, Alkmaiona sieva (citā mīta variantā - Arsinoja)
Pāsifaja Grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija meita, Krētas valdnieka Mīnoja sieva, Mīnotaura māte.
Semiramīda Grieķu mitoloģijā - sīriešu dievietes Derketo meita, kas bijusi atstāta kalnos, kur to barojuši baloži un audzinājuši gani, vēlāk kļuva par Babilonas valdnieka sievu un pēc nāves pārvērtusies par balodi.
Dēidamija Grieķu mitoloģijā - Skīras salas valdnieka Likomēda meita, pie kura jūras dieva Nereja meita Tetīda pirms Trojas kara slēpa savu dēlu Ahileju.
Hiakints Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Amikla dēls, dieva Apollona mīlulis, kuru Apollons diska mešanas sacīkstēs nejauši nosita ar disku.
Hermione Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Menelāja un Helenas meita.
Lēda Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja sieva, Helenas, Klitaimnēstras un Dioskūru (Kastora un Polideika) māte.
Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu.
Ino Grieķu mitoloģijā - Tēbu dibinātāja Kadma meita, boiotiešu valdnieka Atamanta otrā sieva, Friksa un Helles pamāte.
Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām
Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks.
Ismēne Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa meita, Antigones māsa.
Agave Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kadma un Harmonijas meita, Penteja māte, kura neprāta lēkmē saplosīja nogalināja savu dēlu.
Haimons Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta dēls, Edipa meitas Antigones līgavainis, kurš brīvprātīgi mirst kopā ar līgavu.
Eiridike grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta sieva
Megara grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta vecākā meita un Hērakla pirmā sieva
Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips
Dirke grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lika sieva, kas vajāja Zeva iemīļoto Antiopi, bet tika sodīta ar nāvi - viņu piesēja mežonīgam vērsim pie ragiem
Antiope Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Nikteja meita, kura palika grūta no dievu valdnieka Zeva un bailēs no tēva dusmām aizbēga no Tēbām, Amfiona un Zēta māte.
Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni.
Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā
Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu
Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu
Akasts grieķu mitoloģijā - tesāliešu varonis, Iolkas pilsētas valdnieka Pēleja dēls, argonautu ceļojuma un Kalidonas medību dalībnieks, kurš kļuva pa Iolkas valdnieku
Protesilājs Grieķu mitoloģijā - Tesālijas pilsētas Filakes valdnieka Īfikla dēls, Trojas kara dalībnieks.
Eristihtons Grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka dēls, kas, neklausīdams dievietes Dēmetras brīdinājumam, izcērt viņas svēto birzi.
Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti
Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls.
Alkmēne Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona sieva, Hērakla māte, kuru Zevs apaugļoja Amfitriona izskatā un piedzima Hērakls, bet tā dvīņubrālis Īfikls bija Amfitriona dēls.
Īfikls Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona un Alkmēnes dēls, Hērakla brālis, kurš piedalījās vairākos Hērakla varoņdarbos.
Aiēts Grieķu mitoloģijā - titāna Krona un titanīdas Rejas dēls, dievu valdnieka Zeva un jūras dieva Poseidona brālis - veļu valstības valdnieks, kā arī pati pazemes valstība.
Asterija Grieķu mitoloģijā - titanīdas Foibes meita, Lēto māsa, krēslas un burvības dievietes Hekates māte.
Teāno grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieka Kiseja meita, trojieša Antēnora sieva, kas labvēlīgi izturējās pret ahajiešiem
Polimēstors Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, Priama znots, kas nogalināja trojiešu valdnieka dēlu Polidoru.
Fillīda Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieka Sītona meita, kura nomira no bēdām, kad nevarēja sagaidīt savu vīru atgriežamies.
Aitra grieķu mitoloģijā - Troizēnas valdnieka Piteja meita, Tēseja māte
Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā.
Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai
Hēsione Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Lāomedonta sieva.
Troils Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes dēls, kuru nogalināja Ahilejs.
Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa.
Kasandra grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, pareģe, kuras ļaunu vēstījošajiem pareģojumiem neviens netic
Helens Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, kam piemita pareģa spējas.
Dēifobs Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, varoņa Hektora brālis.
Hektors Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama vecākais dēls, trojiešu varonis, kuru nogalināja Ahillejs.
Eimajs Grieķu mitoloģijā - un varoņeposā "Odiseja" vecākais cūkgans, kas bija saglabājis uzticību savam valdniekam un pēc Odiseja atgriešanās dzimtenē palīdzēja viņam iekļūt pilī un izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem.
Lāodameja grieķu mitoloģijā - valdnieka Akasta meita, Prtesilāja sieva
Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu.
Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti
Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam.
Tītons Grieķu mitoloģijā - valdnieka Lāomedonta dēls, Trojas valdnieka Priama brālis, gaismas dievs, dievietes Ēosas iemīļotais.
Alkatojs grieķu mitoloģijā - valdnieka Pelopa un Hipodameijas dēls, Atreja un Tiesta brālis, kurš nogalināja Kitairona lauvu
Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru
Tīdejs Grieķu mitoloģijā - varonis, Kalidonas valdnieka Oineja un viņa otrās sievas Peribojas dēls.
Ajants Telamonīds grieķu mitoloģijā - varonis, Salamīnas valdnieka argonauta Telamona dēls, saukts par lielo Ajantu, Trojas karā bija otrs izcilākais grieķu karotājs pēc Ahileja
Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus
Paiāns grieķu mitoloģijā - viena no Apollona iesaukām, kas saistīta ar viņa dziednieka spējām
Alkione grieķu mitoloģijā - viena no plejādām, Atlanta meita, Posidona iemīļotā, boiotiešu valdnieka Hirieja māte
Īfits grieķu mitoloģijā - viens no argonautiem, oihaliešu valdnieka Eirita dēls, Ioles brālis, kurš uzdāvināja Odisejam sava tēva burvju loku, kas Odisejam vēlāk palīdzēja izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem
Fēnikss grieķu mitoloģijā - viens no feniķiešu valdnieka Agēnora dēliem, Kadma, Kilika un Eiropas brālis, kurš apmetās zemē, ko nosauca par Feniķiju
Prometejs grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas Olimpā nolaupīja uguni un iemācīja to lietot cilvēkiem, kā arī iemācīja tiem dažādus amatus, lasīšanu un rakstīšanu; Zevs par to viņu liek piekalt pie klints
Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos
Boreādi grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja Boreja un Atēnu valdnieka Erehteja meitas Oreitijas spārnotie dēli (Kalaīds un Zets), Kleopatras un Hiones brāļi, kas personificēja vējus
Bellerofonts Grieķu mitoloģijā – Korintas valdnieka Glauka dēls un Sīsifa mazdēls, varonis, kas nonāvēja nezvēru Himeru.
Skīrons grieķu mitoloģijā (pēc cita mīta varianta) - Megaru valdnieka dēls, kas bija apprecējis valdnieka Pandīona meitu, kad tas atradās izsūtījumā Megarā
Trojas karš grieķu mitoloģijā tiešais kara iemesls bija Spartas valdnieka Menelāja sievas Helenas nolaupīšana un jau sākotnēji bija pareģots, ka Troju izdosies ieņemt tikai kara desmitajā gadā
apoksiomens Grieķu tēlnieka Līsipa ievērojamais bronzas atlēta tēls, kura Marmora kopija atrodas Vatikānā.
Apollons grieķu un romiešu mitoloģijā - saules, gaismas, mākslas, gudrības dievs, titanīdas Lēto un dievu valdnieka Zeva (romiešiem - Latonas un Jupitera) dēls un dievietes Artemīdas (romiešu Diānas) dvīņubrālis
Plūtons Grieķu un romiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības valdnieka - dieva Aīda vārdiem.
grūta griešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas griešanai nepieciešamā spēka palielināšanās virs normālā; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir nodilušas nevienmērīgi vai arī ja eļļošana bijusi nepietiekama vai nekvalitatīva
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci vilnu (dzīvniekam).
piegriezt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pierotīt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Grūšļovas strauts Griušļova, Supenkas pieteka
Grivka Grīva, Istras pieteka.
Vilkaste Grīvas kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā.
Krācumu grāvis Grīvas labā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā, augštece Mērsraga novadā.
Grīviņa Grīviņupīte, Gaujas pieteka.
Grīviņu strauts Grīviņupīte, Gaujas pieteka.
Līzīte Grīviņupītes kreisā krasta pieteka Liepas pagastā; Lizīte.
Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku).
virbeļšēkelis Grozekļa iekabe - iekabe, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
Jaunkariņa Grozila, Ventas pieteka.
Junkariņa Grozila, Ventas pieteka.
Grūbe Grūba, Kumadas pieteka.
Meldrupīte Grūba, Kumadas pieteka.
Grundu Grundu grāvis - Igrīves kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, iztek no Grundu ezera.
iešnava Grūsti (nekausēti) cūku tauki.
gruža Gruveši, drupas, atliekas.
Gruzdauka Gruzdovka, Liepnas pieteka.
Gruzdavka Gruzdovka, Liepnas pieteka.
šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā.
džvari Gruzīnu mitoloģijā - atsevišķu kopienu, ciemu, apvidu aizgādņi, kas pakļauti augstākajam pavēlniekam dievam Gmerti.
Gružu strauts Grūžupe, Miegupītes pieteka.
Gružupe Grūžupīte, Briedes pieteka.
Mančupīte Gružupītes kreisā krasta pieteka Smilteness novada Bilskas pagastā.
Gubaina Gubaika, Jāšas pieteka.
Kazupe Gubaika, Jāšas pieteka.
Križovas strauts Gubaika, Jāšas pieteka.
pūdenis Gubeņa, pelavnieka veids.
Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku.
Maiļupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Ringas upe Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā.
Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte.
Guldupīte Guldupe, Pededzes pieteka.
Lanckupe Gulsupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā.
kaķēt Guļbūvē liekama baļķa apakšpusē visā garumā izcirst ieapaļu rievu.
tvāri guļstropa skrejas aizliekamā daļa
kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas.
krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga.
Gavronka Gurva, Kiras pieteka.
Gorova Gurva, Kiras pieteka.
Gurava Gurva, Kiras pieteka.
koksīts Gūžas locītavas iekaisums, nereti tuberkulozs.
glutīts Gūžas muskuļu iekaisums.
Gvarika Gvariko, Apures pieteka Venecuēlā.
Ģedule Ģedulis, Iecavas pieteka.
Klainfeltera slimība ģenētiska patoloģija, kuras cēlonis ir lieka x hromosoma vīriešiem
konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām
Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m
Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru
Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums
Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala.
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
Leimaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā \~1 km lejpus Amatas ietekas, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 6,2 ha, augstums — \~9 m, garums — 350 m, iezī izveidojusies līdz 30 m gara ala.
Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša
Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m
Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos
Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele
Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha
Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala.
Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens
Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti
Krāslavas Augusta akmens ģeoloģisks un kultūrvēsturisks piemineklis Krāslavā, Augusta ielā, tā garums 2,8 m, platums 2,2 m, augstums 0,7 m, sānos nolīdzinātā 130 x 55 cm virsmā iekalts kronis, līnijas un skaitlis 1729.
aizsargapģērbs Ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības; specapģērbs.
pieģērēt Ģērējot sagatvot ādu pietiekamā daudzumā.
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
tīringi Ģermāņu cilšu grupa, kas 5. gs. sākumā Elbas un Donavas augšteces baseinā nodibināja karalisti; 531. g. to iekaroja franki un sakši.
langobardi Ģermāņu cilts, kas 568. g. iebruka Itālijā un izveidoja Langobardu karalisti (773.-774. g. to iekaroja Kārlis Lielais).
Sigina Ģermāņu mitoloģijā - dieviete, krāpnieka Lokija sieva, kas sodīto Lokiju sargāja no čūsku indes.
Hāgens Ģermāņu un skandināvu eposu tēls, burgundiešu valdnieka Gunnara (Guntera) radinieks un vecākais vasalis, varonīgs cīnītājs.
Dirupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Girčupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Ģirčupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Girupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Gīrupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Gaina Hajna - upe Baltkrievijā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai.
hekatoncheiri Hekatonheiri - grieķu mitoloģijā - no zemes un debess dzimuši vareni milži, katrs ar 50 galvām un 100 rokām, skaitā 3.
triecienhelikopters Helikopters, kas ir speciāli konstruēts dažādu ieroču sistēmu izmantošanai, lai varētu uzbrukt pretinieka mērķiem un tos iznīcināt.
piekartransportēšana Helikopteru operācijās - jebkādas piekarkravas transportēšana.
biohelminti Helminti, kuru olas vai kāpuri no saimnieka organisma nonāk apkārtējā vidē no kurienes tos caur gremošanas traktu uzņem starpsaimnieki, visbiežāk bezmugurkaulnieki.
pleirohepatīts Hepatīts ar aknām tuvās pleiras daļas iekaisumu.
divdzimumdziedzeris Hermafrodītiska gonāda, kurā ir olnīcas un sēklinieka audi.
Džīla Hīla - Kolorādo kreisā krasta pieteka.
hilocēle Hiloza šķidruma izplūdums sēklinieka maksts apvalkā.
orfiskā literatūra himnas, poēmas par kosmogoniskiem un teogoniskiem tematiem; leģendārajam sengrieķu mītiskajam dziesminiekam Orfejam un viņa sekotājiem piedēvētie darbi
Durvāsass Hindu mitoloģijā - brahmanis, niknā vientuļnieka tips, kas sargā un aizstāv tradicionālās uzvedības normas.
Sunda un Upasunda hindu mitoloģijā - brāļi asuras, kas pazīstami ar savu lielo pieķeršanos viens otram, ar savu askētismu viņi iekaroja Brahmas labvēlību, un tas viņiem piešķīra varu pār trim pasaulēm, apsolīdams, ka brāļiem tajās ne no viena cita nebūs jābaidās kā tikai vienam no otra
Bali Hindu mitoloģijā - daitju valdnieks, kas ar askēzi un tikumīgu dzīvi bija iemantojis varu visās trijās un piedraudējis dievam Indram atņemt tam pasaules valdnieka godu.
Surabhi Hindu mitoloģijā - dievišķā govs, kas izpilda jebkuru sava īpašnieka vēlēšanos.
Satrādžits hindu mitoloģijā - personāžs, kas saņēma dāvanā saules dieva burvju akmeni, kas tikumīgam īpašniekam kļuva par neizsīkstošu zelta avotu un aizstāvi pret visām nelaimēm, bet nekrietnam īpašniekam tas nesa bojāeju
kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti.
Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām.
Durjodhana Hindu mitoloģijā - valdnieka dēls, vecākais no brāļiem kauraviem, ļaunuma dēmona Kali iemiesojums.
kauravas hindu mitoloģijā - valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, pāndavu brālēni un antagonisti, viņi visi iet bojā Kurukšetras kaujā
Dušjanta Hindu mitoloģijā - valdnieks, kas medību laikā iemaldījās vientuļnieka Kanvas mājoklī un daiļo Šakuntalu, kuru māte pēc dzimšanas bija pametusi.
Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām
kauravi Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - Kuru pēcteči, valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, dēmonu asuru iemiesojums, pāndavu brālēni un pretinieki.
Kuntī Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Vasudevas māsa un Pāndu sieva.
Judhišthira Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - vecākais no brāļiem pāndaviem, valdnieka sievas Kuntī un dieva Brahmas dēls.
dispituitārisms Hipofīzes funkcijas traucējums un tā sekas.
hipofizīts Hipofīzes iekaisums.
sālsskābe Hlorūdeņraža ūdens šķīdums; pārtikas piedeva E507, skābuma regulētājs, modificētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
Tegusigalpa Hondurasas galvaspilsēta (sp. val. "Tegucigalpa"), departamenta administratīvais centrs, atrodas Čolutekas ielejā, Hondurasas kalnienē 975 m vjl., 894000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis.
šķore Horizontās stienis, kurā ar āķi iekar katlu.
gastrīns Hormons, ko producē kuņģa vārtnieka intermediārie dziedzeri; tas ierosina un veicina sekrēciju kuņģa dibena dziedzeros.
hormonālā regulācija hormonu ievadīšana dzīvniekam, lai ierosinātu, stimulētu vai sinhronizētu dzimumuzbudinājumu vai atnešanos noteiktā laikā
hromomēra Hromosomu vielas sabiezinājumi, paplašinājumi, kas ar gaismas mikroskopu sevišķi labi saskatāmi leptotēmā un pahitēnā, kā arī divspārņu siekalu dziedzeru gigantiskajās hromosomās šķērsdisku veidā.
skleroma Hroniska infekcijas slimība; dažādās vietās elpošanas ceļos (visbiežāk degunā un balsenē) attīstās sacietējumi (granulomas), kas iekaist.
mediastinoperikardīts Hroniska perikardīta izraisīts videnes audu iekaisums.
hronisks atrofiskais polihondrīts hroniska recidivējoša slimība ar iekaisigiem un deģeneratīviem bojājumiem locītavu, ausu, deguna, elpvada, bronhu u. c. skrimšos un sekojošu deformāciju, piem., seglveida degunu
arsēnisms Hroniska saindēšanās ar arsēnu: kuņģa un zarnu darbības traucējumi, elpošanas orgānu iekaisums, perifēriski neirīti.
hidrargīrisms Hroniska saindēšanās ar dzīvsudrabu; pazīmes: siekalošana, trīce, parēzes.
jodisms Hroniska saindēšanās ar jodu un joda savienojumiem: galvassāpes pieres apvidū, iesnas, siekalošana, ādas izsitumi (parasti pinnes).
sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
laringoskleroma Hronisks balsenes iekaisums, ko ierosina rinoskleromas nūjiņa; novēro mezglainus infiltrātus ar sekojošu rētošanos un balsenes lūmena sašaurināšanos.
oleoma Hronisks iekaisuma perēklis vietā, kur parenterāli ievadīta eļļa.
fibrozais limfadenīts hronisks limfmezglu iekaisums ar fibrozo audu attīstīšanos, limfostāzi un limfedēmu atbilstošajos audos
vienkāršā sikoze hronisks matu maisiņu iekaisums, ko izraisa stafilokoki
fibrozais miozīts hronisks muskuļa iekaisums ar saistaudu sekundāru proliferāciju
pahipelveoperitonīts Hronisks norobežots mazā iegurņa vēderplēves iekaisums ar tās sabiezējumu un fibrozes veidošanos.
pahisalpingoooforīts Hronisks parenhimatozs olnīcas un olvada iekaisums.
hialoserozīts Hronisks serozo plēvju iekaisums ar fibrinozu eksudātu, kas pārvēršas hialīnā, pieņemot glazūras izskatu; visbiežāk - uz aknām un liesas.
trahoma Hronisks, infekciozs acs konjunktīvas iekaisums.
autopioterapija Hronisku sastrutojumu ārstēšana, injicējot slimniekam sterilas strutas, kas ņemtas no viņa strutu perēkļa.
rabelis humoristiski nicinoša iesauka gailim, kurš daudz laika velta savām vistām, kā arī meitu medniekam
savari Huņņu vai tjurku izcelsmes klejotāju ciltis Piekaspijā 1. gt.; saviri.
kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.).
Ūdzins Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, garums - 10 km; Odziņa.
Zušupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Dricānu pagastā, caurtek Pujatu ezeru, garums - 14 km
Jūzupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Vozņankas strauts Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Starica Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte.
Krācīte Ičas kreisā krasta pietekas Mazičas nosaukums tās augštecē.
Dziļaune Ičas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, augštece Lazdukalna pagastā, garums - 10 km; Dzilaune.
Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule.
Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba.
Tilža Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 40 km, kritums - 30 m, sākas Ploskenas purva ziemeļrietumu malā.
Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km
Lakšinīku strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, garums — 7 km
Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km
Salas-Ruskulovas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Salnavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 6 m
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite.
Parsifals Ideāla bruņinieka tēls karaļa Artura teiksmu lokā; savu dzīvi veltīja Svētā Grāla meklēšanai.
Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka.
čūlainais kolīts idiopātisks, nespecifisks lokzarnas iekaisums; tam raksturīgi tenesmi ar gļotu, asins vai strutu piejaukumu izkārnījumiem
Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa.
Kuma strauts Iecavas augšteces kreisā krasta pieteka.
Dzērvīte Iecavas augšteces labā krasta pieteka Bauskas novada Bārbeles pagastā, garums - 11 km
Dzeņupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, augštece Daudzeses pagastā.
Rukšupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Bārbeles pagastā, caurtek Rukšu ezeru, augštece Skaistkalnes pagastā, garums - 5 km
Ģedulis Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 11 km; Ģedule.
Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā.
Smārde Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, garums - 12 km, lejtecē \~7 km ir Kurmenes un Valles pagasta robežupe.
Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe.
Svētupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā; Svētupe.
Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte.
Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte.
Mente Iecavas kreisā krasta pieteka.
Vērģupe Iecavas labā krasta pieteka Iecavas novadā, garums - 15 km, Vergupe; Vērgupe; Vērģupis.
Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m
Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums.
Slepkavupīte Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 3 km; Slepkavu strauts.
Sudmaļupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km
Svētupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km
Glijstrauts Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā.
Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte.
Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m
postulācija Iecelšana augstākā garīdznieka amatā.
metacerkārija Iecistējusies cerkārija, trematožu cistiska miera stadija starpsaimnieka (vēžu, zivju) audos.
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens.
apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot).
stigma Iededzināta zīme (senāk - noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
ideāls šķidrums iedomāts absolūti nesaspiežams šķidrums, kura viena slāņa pārvietošanās attiecībā pret citiem nerada iekšējās berzes spēkus; var izmantot aptuvenos reālos aprēķinos šķidruma plūsmai caurulēs, ja viskozitātes spēki ir pietiekami mazi
iebarot Iedot barību (dzīvniekam); pabarot.
iepoinīt Iedunkāt, iekaustīt, iepliķēt.
iepuinīt Iedunkāt, iekaustīt.
iežimbāt Iedzert (alkoholu) pietiekamā daudzumā.
hemicefālija Iedzimta kroplība ar galvaskausa un smadzeņu nepietiekamu attīstību; daļēja anencefālija.
monorhisms Iedzimts viena sēklinieka trūkums.
oftalmorinostomatohigroze Iedzimtu anomāliju komplekss: asaru, siekalu un deguna gļotu hipersekrēcija; palielināta kuņģa sulas sekrēcija, hlorīdmaiņas traucējumi; atropīns hipersekrēciju nevājina; nereti arī kalcināti kakla skriemeļos.
algas nodoklis iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, ko par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devājs
aizauroties Iegaudoties, iekaukties, aizgaudoties.
aizaurēties Iegaudoties, iekaukties, iekliegties, aizgaudoties.
ierobt Iegrebt, iekasīt, iegriezt, iecirst.
iešķērst Iegriezt (vēderu) nokautam dzīvniekam.
greizi sašaurināts iegurnis iegurnis pēc agrā bērnībā pārciesta gūžas kaula iekaisuma
ieņemt Iegūt (kādu teritoriju, objektu, parasti kara darbības rezultātā); arī iekarot (1).
apsust Iegūt (parasti nelielus) ādas bojājumus, iekaisumus (pārmērīga siltuma, mitruma u. tml. dēļ).
izplukt Iegūt ādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ (parasti par kāju pirkstiem).
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (ādā, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) - parasti par ķermeņa daļām.
nosist Iegūt galda spēlē no pretinieka (piemēram, kārti, kauliņu).
izplukt Iegūt gļotādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, paaugstinātas temperatūras, kairinošu vielu dēļ (par mutes dobumu).
izkrist Iegūt nepietiekamu novērtējumu (parasti eksāmenā).
nokaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti), nosist.
kaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti); sist.
heterologs Iegūts no citas sugas dzīvnieka, piem., serums.
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai; arī iekaist (2), iekarst (1).
grozekļa iekabe iekabe, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
ieklambāt Iekabināt arkla zveņģeli arkla āķī.
iesakabināties Iekabināties.
irritābilitāte Iekairināmība, uzbudināmība.
stirpināt Iekairināt, pamudināt, paskubināt, kustināt.
iekarcināt Iekairināt, uzbudināt.
iekarināt Iekairināt, uzbudināt.
neiralģiskā osteopātija iekaisīga apakšējo lumbālo un augšējo sakrālo skriemeļu osteopātija ar muskuļu kontraktūrām
pahivaginalīts Iekaisīgs sēklinieka makstapvalka sabiezējums.
svelguča Iekaisīgs, strauji dusmīgs cilvēks.
ieraibināt Iekaisīt, iebārstīt, iepīt, piejaukt.
iebirināt Iekaisīt.
apsarkt Iekaist (par acīm, plakstiem).
saskrādāt Iekaist (par ādu), dabūt "dzērvju zābakus".
sust Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
aizsmakt Iekaist tā, ka balss zūd pilnīgi vai daļēji (par kaklu, rīkli).
iesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli.).
piesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli).
apsāpt Iekaist visapkārt, no visām pusēm (par ķermeni, tā daļu).
apkaist Iekaist visapkārt.
augt Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām).
ietvīkt Iekaist, iekarst (dusmās, niknumā u. tml.).
piedziedzerot Iekaist, pietūkt (par tesmeni).
sadziedzerot Iekaist, satūkt (par tesmeni).
dziedzerot Iekaist, tūkt (par tesmeni).
aula Iekaisuma apmale ap baku vakcīnas pustulu.
eksudāts Iekaisuma gaitā audos vai ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums.
tofs Iekaisuma granuloma, radusies no organisku vai neorganisku sāļu izgulsnēšanās audos, sevišķi podagras urātu mezgli.
neīstais krups iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums
strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
plaušu karsonis iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; pneimonija
korakoidīts Iekaisuma sāpes lāpstiņas un knābjveida izauguma apvidū līdz ar deltas muskuļa atrofiju.
insudācija Iekaisuma šķidruma uzkrāšanās, piem., nierēs vai artēriju sienās.
arteriofibroze Iekaisuma tipa fibrozo audu rašanās artērijas sienā.
ishēmiskais miozīts iekaisumreakcija muskulī kā samazinātas asinsapgādes sekas, piem., pēc ilgstošas pārāk cieša ģipša pārsēja lietošanas
rūze iekaisums
iekaisme Iekaisums (2).
peribronhiolīts Iekaisums ap bronhioliem.
periomfalīts Iekaisums ap nabu.
perialienīts Iekaisums ap svešķermeni.
hidroflegmāzija Iekaisums ar stipru tūsku.
periooforosalpingīts Iekaisums audos ap olnīcu un olvadu.
peritendinīts Iekaisums saistaudos ap cīpslu; cīpslas apvalka iekaisums.
subglosīts Iekaisums zemmēles audos.
anastomozīts Iekaisums, kas dažreiz rodas kuņģa un zarnu anastomozes vietā.
pašiekaisums Iekaisums, kas radies bez ārējas iedarbības.
alerģisks iekaisums iekaisums, kas rodas, alergēnam atkārtoti nonākot organismā un sastopoties ar antivielām
panmetrīts Iekaisums, kas skar visus dzemdes sienas slāņus.
panangiīts Iekaisums, kas skar visus kāda vada vai izvada apvalkus.
panangīts Iekaisums, kas skar visus kāda vada vai izvada apvalkus.
inflammācija Iekaisums.
sakaisums Iekaisums.
ehidnāze Iekaisumu radoša viela čūsku indē.
ieerrināt Iekaitināt.
ieērsināt Iekaitināt.
iekalnis Iekalnus.
iekaldināt Iekalt (1).
sakalt Iekalt (1).
iekaldināt Iekalt (2).
iekandavāt Iekalt cilvēka kājas koka klučos.
iekandalāt Iekalt vazās.
vērsināt Iekalt, mācīties no galvas.
iedalbāt Iekalt.
iekalne Iekaltne.
vnutrjaks Iekaļamā slēdzene.
iekamstīt Iekampstīt - steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst.
iemetināt Iekarināt, iekabināt.
iekars Iekarināts priekšmets, lieta.
netaisnīgs karš iekarošanas, laupīšanas karš
izkarot Iekarot (kādu vietu) bruņotā cīņā, karā.
aizmīlēt Iekarot mīlestību.
sagrābt Iekarot, arī okupēt (kādu teritoriju).
sūkstīties iekārot, siekaloties, laizīties
uzkarot Iekarot.
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
iekarsties Iekarst (1).
ietvīkt Iekarst (2).
iesilties Iekarst (par ko).
sakūsāt Iekarst (pēkšņi).
sakūsēt Iekarst (pēkšņi).
aizkarst Iekarst, kļūt dusmīgam.
sakaisties iekarst, sadusmoties
saskaist iekarst, sadusmoties
iesvilties Iekarst, sakarst.
pietvaicēt Iekarst, sakarst.
aizsilt Iekarst.
iekaisties Iekarst.
iekaitēties Iekarst.
iešmilt Iekarst.
iedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā; piedzīt.
piedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā.
ievākt Iekasēt (naudu).
sakasēt Iekasēt (no vairākiem, daudziem).
piekāst Iekāst (kur ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iekāst (kur kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
apkarpīt Iekašāt, ierušināt.
iekasīt Iekašņāt (kur iekšā).
iekarpīties Iekašņāt sevi.
ieskārpīt Iekašņāt, iekast.
ieskruķēt Iekašņāt, ierušināt.
iekārnīt Iekašņāt.
iekarpīt Iekašņāt.
iekašāt Iekašņāt.
iekast Iekašņāt.
aizakaukties Iekaukties.
ieliedēt Iekausēt; ielodēt.
salampāt iekaustīt
sanukāt Iekaustīt ar dūri.
iekokot Iekaustīt, iepērt ar (nelielu) koku.
sapokņīt Iekaustīt, iepērt.
sakliest Iekaustīt, iesist.
samūksnīt iekaustīt, nopērt
sastibot iekaustīt, nopērt
vitēt Iekaustīt, nopērt.
izkandavāt Iekaustīt, pātagot.
sadirbt Iekaustīt, piekaut.
sapuinīt Iekaustīt, sapērt.
savitēt Iekaustīt, sapērt.
savītēt Iekaustīt, sapērt.
savitot Iekaustīt, sapērt.
sazvīrot Iekaustīt, sapērt.
ieļockāt Iekaustīt; iepļaukāt.
deivelēt Iekaustīt; sabārt.
sadeivelēt Iekaustīt; sabārt.
iekaustelēt Iekaustīt.
iešļaukāt Iekaustīt.
akolāde Iekava, kas savieno vairākas nošu sistēmas.
accolade Iekava; norāda vairāku instrumentu vienlaicīgu izpildījumu.
figūriekavas Iekavas ar divkāršu izliekumu "{}".
kvadrātiekavas Iekavas ar taisniem leņķiem ([]).
aizrēkties Iekliegties, iekaukties.
perisplanhnīts Iekšējā orgāna peritoneja iekaisums.
utrikulīts Iekšējās auss iegarenā maisiņa iekaisums.
labirintīts Iekšējās auss labirinta iekaisums.
neirolabirintīts Iekšējās auss labirinta nervu iekaisums.
endokrīnastēnija Iekšējās sekrēcijas orgānu funkcionēšanas nepietiekamība.
panotīts Iekšējās un vidusauss iekaisums.
periviscerīts Iekšējo orgānu serozā apvalka iekaisums.
priekšlogs Iekšlogs; ieliekams un izņemams logs, ko rudenī iestiprina, ieliek (siltuma saglabāšanai ziemā).
Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa
upes ieleja ieleja ar kritumu virzienā no upes iztekas uz ieteku; tās galvenās morfoloģiskās sastāvdaļas ir ielejas dibens ar paliem un gultni, nogāzes, terases un pamatkrasts; upes ieleju raksturo dziļums, platums un terašu skaits
Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai
sausieleja Ieleja, kuras dibenā nekad nav vai reti ir ūdens.
Karaugoms Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha.
sabuldurēt Iemācīties iekaļot (galvā).
laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu).
pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu.
pieost Ieostīt (ko) pietiekami, daudz.
pieostīt Ieostīt (ko) pietiekami, daudz.
iepauksnīt Iepērt (ar roku); iekaustīt.
ieplencēt Iepērt, iekaustīt.
pieklopēt Iepērt, iekaustīt.
ieloskāt Iepērt; iekaustīt.
truks Iepriekšējā gada siena atliekas šķūnī.
pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz.
iekaust Ierakt, iekašņāt.
iekausties Ierakties, iekašņāties.
sapa Ierakumi, pa kuriem, atrodoties aizsegā, var tuvoties aplenktajam cietoksnim vai pretinieka ierakumiem (pozīciju karā).
sautētava Ierīce (dzīvnieka barības) sautēšanai.
pavadoņierīce Ierīce apstrādājamās sagataves vai saliekamā izstrādājuma detaļu novietošanai, kuru transportsistēma pārvieto pa visām automātiskās līnijas pozīcijām.
pusautomātiskā sile ierīce ar barības uzkrāšanas tilpni; barība silē iebirst pati vai dzīvniekam nospiežot ierīces mēlīti
diaskops ierīce atsevišķu fotouzņēmumu demonstrēšanai telekamerā
sakabes ierīce ierīce automobiļa rāmja pakaļējā daļā automobiļa savienošanai ar velkamo piekabi vai citu transportlīdzekli
dzirdne Ierīce dzīvnieka dzirdināšanai kūtī vai ganībās.
tenaklis Ierīce manuskripta turēšanai tipogrāfijas saliekamās mašīnās.
aizslēgs Ierīce saliekamās rindas vajadzīgā platuma iekārtošanai.
kameras vadības sistēma ierīce telekameras kanālā, kas satur lielāko daļu kameras kanāla regulēšanai nepieciešamo elektrisko shēmu
spīļklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē aizliekamo galu, to saspiežot.
klemmklampa Ierīce, kas automātiski iespīlē aizliekamo trosi, to saspiežot.
koferdams Ierīce, ko lieto plombēšanas laikā zoba izolācijai no siekalām.
putekšņu uztvērējs ierīce, ko piekar stropa skrejai priekšā, lai savāktu putekšņus
ieskrostīt Ierobīt, iekalt.
aukstais ierocis ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu
liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā ar degoša šķidruma strūklu.
ieroča remonts ieroča defektu novēršana vai ieroča pielāgošana īpašnieka individuālajām vajadzībām
aviobruņojums Ieroču un iekārtu kopums kara gaisakuģi pretinieka iznīcināšanai.
aizkaukties Iesākt kaukt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekaukties.
Iesalkāja Iesala, Braslas pieteka.
Jūga Iesala, Braslas pieteka.
Jūgupe Iesala, Braslas pieteka.
Skausta Iesala, Braslas pieteka.
Skaustupe Iesala, Braslas pieteka.
Skrausta Iesala, Braslas pieteka.
Skraustupe Iesala, Braslas pieteka.
Susāne Iesala, Braslas pieteka.
Urpele Iesalas labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~10 km; Uša; Ušupe; Užupe.
Mazupe Iesalas otrs nosaukums lejpus Urpeles ietekas.
Ošupīte Iesalnīcas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Zaubes pagasta un Ogres novada Taurupes pagasta robežupe, augštece Taurupes pagastā; Ošupe.
Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete.
murmulis Iesauka nekaunīgam cilvēkam.
piesēt Iesēt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
iesiekalāt Iesiekalot.
iesitināties Iesilt, iekarst, aizrauties.
iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka).
rinīts Iesnas, deguna gļotādas iekaisums.
Ieskupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
Lieliesnupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
Lieliesupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
izšķiroša ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā
izšķirošā ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā
kodolziema Iespējamas ilglaicīgas plaša kodolkara sekas, kas izraisītu atmosfēras piesārņošanos, ilglaicīgu temperatūras pazemināšanos un leduslaikmeta iestāšanos.
piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
muitnīca Iestāde, kur tiek pārbaudītas no ārzemēm ievestās preces un bagāža; agrāk arī robežbarjera, pie kuras tika iekasēta muitas maksa, iebraucot kādā pilsētā.
piestādīt Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piestādīties Iestādīt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; iestādīt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
skutelēšana Iešana ķekatās, budēļos.
iet ļoti cieši pie vēja iet ar maksimāli novilktām šotīm, bet ar pietiekamu gaitu
kulos lēkt iet ķekatās
ķēkās iet iet ķekatās
ķekāties Iet ķekatās.
ķekoties Iet ķekatās.
aizkangot Iet uz koka kājām (ķekatām).
leja Ieteka (upei).
ietece Ieteka.
upesmute Ieteka.
lejastece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne; lejtece.
lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne.
lejasdaļa Ietekai tuvākā (upes) daļa.
atsaukties Ietekmēt (ko), izraisīt sekas.
atsasaukties Ietekmēt; izraisīt sekas.
Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām
vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1).
potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
čipēt Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
čipot Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā.
vakcinēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
piešaušana Ievainota dzīvnieka nošaušana medībās.
Javane Ievedne, Pededzes pieteka.
Siseņu upīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte.
Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km
Ežupīte Iežupe, Gaujas pieteka Lejasciema pagastā.
Ieža Iežupe, Gaujas pieteka.
Iža Iežupe, Gaujas pieteka.
Ižupe Iežupe, Gaujas pieteka.
Ladupe Iežupe, Gaujas pieteka.
Suņu grāvis Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Suņugrāvis.
Ķivurga Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Lēnupīte Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Briežupe Iežupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale.
Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe.
Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
feldšpatīdi Iežveidotāju minerālu grupa, nātrija, kālija, kalcija alumosilikāti (piem., nefelīns); līdzīgi laukšpatiem, bet satur mazāk Si0~2~, nekad nav sastopami asociācijā ar kvarcu.
Dzirnupe Igate, Aģes pieteka.
Igrīva Igrīve, Pededzes pieteka.
Igrive Igrīve, Pededzes pieteka.
Vārpu grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, lejtece uz Mālupes pagasta robežas.
Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts.
Vītrupes grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus.
Īģe Iģe, Salacas pieteka.
Ūpšupīte Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā, garums - 7 km
Soģupe Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā, garums - 9 km
Kristīne Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā.
Struņķupīte Iģes kreisā krasta pieteka Braslavas pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 14 km
Ījevka Ījevkas strauts - Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā.
Ijevkas strauts Ījevkas strauts, Rītupes pieteka.
WWREM Iknedēļas neatliekamās medicīnas internetapskats (angļu "Weekly Web Review in Emergency Medicine").
Dole Īkstruma labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā.
Ikstruma Īkstrums, Iecavas pieteka.
Ikstrume Īkstrums, Iecavas pieteka.
holecistoze Ikviena neiekaisīga žultspūšļa slimība.
glomerulonefropātija Ikviena nieru kamoliņu slimība bez iekaisuma.
fuzariotoksikoze Ikviena no daudzām cilvēka un dzīvnieka mikotoksikozēm, ko ierosina Fusarium ģints sēnes.
keratopātija Ikviena radzenes slimība, kas nav radusies iekaisuma dēļ.
bērna kopšanas atvaļinājums ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju; šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu
Īleņvalks Īlenvalks, Rojas pieteka.
nobadēties Ilgāku laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu.
izvārgt Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.
aizmērēt Ilgāku laiku nesaņemot pietiekamu pārtikas daudzumu, just pastāvīgu izsalkumu, kļūt vājam; dzīvot pusbadā.
samērēt Ilgāku laiku pavadīt bez pietiekamas pārtikas.
izgavēties Ilgāku laiku pietiekami nepaēst, badoties.
nomīstīties Ilgāku laiku pietiekami vai līdz pagurumam mīstīt.
ieskrieties Ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties.
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
izvaldīties Ilgāku laiku, pietiekami valdīt.
Melnupīte Ilgas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu; _(biežāk)_ izbadoties.
botriomikoma Ilgstoša sastrutojuma rezultātā radies nespecifiska iekaisuma mezgliņš vai mezgls ar sašaurinātu pamatni ādas virsā; mīkstas konsistences, bagāts asinsvadiem.
izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu; izsalkt (1).
Ilgupe Ilgupīte, Tirziņas pieteka.
pekanrieksts Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis") jeb pekanriekstkoka auglis (sēkla), kurā ir līdz 70 % eļļas un ko izmanto uzturā.
pekanriekstkoks Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis"), valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; pekans.
Boļšaja Hobda Ilkenkobda, Iļekas kreisā krasta pieteka Kazahstānā.
Rauda Ilūkstes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Šēderes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 11 km, no tiem Latvijā 7,8 km, stipri līkumaina, vidēji aizaugusi.
Eglaine Ilūkstes kreisā krasta pieteka, garums - 10 km
Kazupe Ilūkstes kreisā krasta pieteka, garums - 9 km
Munda Ilūkstes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā.
Šēdere Ilūkstes labā krasta pieteka, garums - 12 km
Ilziņa Ilzīte, Marinzejas ezera pieteka.
Čiganka Ilzītes labā krasta pieteka Atašienes pagastā, augštece Mežāres pagastā.
Ilza Ilzupīte, Dvietes pieteka.
Porkaļu upīte Ilžas kreisā krasta pieteka Ludzas novada Pildas pagastā, iztek no Porkaļu ezera.
Lēnupe Imala, Ventas pieteka.
Imulas strauts Imala, Ventas pieteka.
Vētrasleja Imala, Ventas pieteka.
ķeizars Impērijas valdnieks; šī valdnieka tituls.
psihokinēzija Impulsīva maniakāla darbība; nespēja savaldīt primitīvus instinktus, kam sekas ir vardarbīga vai pārsteidzīga rīcība.
Imaļupe Imula, Abavas pieteka.
Dzīvene Imulas kreisā krasta pieteka Gaiķu pagastā, garums - 6 km; Dzīvenes strauts; Gaiķu upe.
Buļļupe Imulas kreisā krasta pieteka Saldus, Tukuma novadā, garums - 30 km, kritums - 40,7 m
Briežupīte Imulas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā (augšteces posms arī Matkules pagastā), garums - 12 km, iztek no Lainuma ezera.
Sārcene Imulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā.
Dimžava Imulas labā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā, garums 17 km, kritums - 43,3 m; Dimžavas strauts; Dinžava.
Ķilpjupīte Imulas labā krasta pieteka Vānes pagastā, augštece Gaiķu pagastā; Ķilpupīte.
heteroimunitāte Imunitāte, kas iegūta, lietojot citas sugas dzīvnieka imūnvielas.
imunoģenēze imunitātes rašanās dzīvnieka vai auga organismā
autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu - process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
Suruča Inčāres strauta kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā, augštece - Varakļānu pagastā.
Līčupe Inčupīte, Gaujas pieteka.
Dzelzāmuru upe Inčupīte, Gaujas pieteka.
dabas piesārņojums indes, kuru izplatīšanai dabā ir neparedzēta sun nevēlamas sekas, piemēram, rūpniecības atkritumi, automašīnu izplūdes gāzes, kukaiņu apkarošanas līdzekļi
karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti.
nambikvari Indiāņu cilšu grupa (kongori, kokozi, anunzi, neni, navaiti, vaintazi, kabihi, tagnani u. c.), dzīvo Brazīlijas rietumos, pie Žurvenas iztekas, valoda - savrupa, animistiski ticējumi.
žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
sirioni Indiāņu ciltis, dzīvo tropu mežos Bolīvijas austrumos, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, piemīt dažas "ekvatoriālas" pazīmes: tumša āda, sprogaini mati, plats deguns, biezas lūpas, saglabājušās matriarhāta paliekas.
akri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
apinaži Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
kajapi Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
krao Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
sakamekrani Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
šavanti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
šerenti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
timbiri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
cocili Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi celtaliem, reliģija - katolicisms, stipras seno kultu paliekas.
celtali Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi cociliem, reliģija - katolicisms, seno kultu paliekas.
Padmasambhava Indiešu mistiķis un tantriķis (okultists), kurš 762. gadā pēc Tibetas valdnieka Hri Srongldeubcana aicinājuma ieviesa budismu Tibetā.
Durodhāna Indiešu mitoloģijā - vecākais no brāļiem kauraviem, valdnieka Dhritaraštas un viņa sievas Gandharas dēls.
Šakuntala Indiešu mitoloģijā - vēdu gaišreģa Višvāmitras un nimfas Menakas meita; minēta eposā "Mahābhārata", pazīstamā indiešu 5. gs. dzejnieka Kālidāsas drāmas varone.
velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem.
indīgās kaujas vielas indīgas vielas, ko lieto pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai vai kaujas spēju samazināšanai
midaleīns Indīgs ptomaīns, kas izdalīts no pūstošiem iekšējiem orgāniem; rada siekalošanos, midriāzi, temperatūras paaugstināšanos, sirds apstāšanos diastole.
tadžs Indijas islāma arhitektūrā - Mekas virziena rādītāja nišas ("mihrab") apdare.
laulātības stāvoklis indivīda situācijas novērtējums attiecībā pret atrašanos laulībā; parasti izdala 4 iespējamos stāvokļus: sastāv laulībā, nekad nav sastāvējis (sastāvējusi) laulībā, atraitnis (atraitne), šķirtenis (šķirtene)
obligātais klients indivīds, kas nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus, bet, piemēram, ir nozīmēts pie sociālā darbinieka pēc tiesas sprieduma
mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina
medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda
peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
Džakarta Indonēzijas galvaspilsēta (angļu val. "Jakarta"), atrodas Javas salas ziemeļrietumu piekrastē pie Čilivungas ietekas Javas jūrā, 8,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Liedesmala Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Piekalnes" bijušais nosaukums.
Indra Indrica, Daugavas pieteka.
Izovas strauts Indricas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Indras pagastā.
industriālisms Industrializācijas izpausmes un sekas.
infarkcija Infarkta veidošanās; nekrotizētie audi rada iekaisumu, kam seko rētošanās un kapsulas veidošanās.
pilieninfekcija Infekcija, ko iztaisa (parasti) siekalas, kurās ir slimības izraisītāji.
rinīts infekcijas slimība, kam raksturīgs deguna gļotādas iekaisums; specifiskas tās formas ir putniem, cūkām, trušiem un zirgiem
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
ziņas par darbinieku informācija par darbinieka veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību, kas iegūta no darbinieka darba līguma sagatavošanā slēgšanai (darba intervijā, iesniegtajiem dokumentiem, veselības pārbaudē)
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
pretmaldināšana Informācijas analīze un pretinieka maldināšanas mēģinājumu konstatēšana.
termomaskēšanās Infrasarkanā maskēšanās: objektu (mērķu) slēpšana no pretinieka termoizlūkošanas un pretdarbība iznīcināšanai ar šāviņiem, kas aprīkoti ar termiskās pašvades uzgaļiem.
verjovka Ingafens - pretiekaisuma medikaments ar narkotisku iedarbību.
klīringa centrs institūcija, kas atbild par iestāžu neto pozīciju aprēķinu un centrālā darījumu starpnieka vai norēķinu aģenta neto pozīciju aprēķinu, ja minētās institūcijas arī ir vienošanās dalībnieki un attiecīgā vienošanās paredz neto pozīciju aprēķinu
norēķinu aģents institūcija, kas iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam atver norēķinu kontus norēķiniem par sistēmā apstrādātajiem pārveduma rīkojumiem un, ja nepieciešams, minētajām iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam var izsniegt kredītu norēķiniem
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dekapitators Instruments dekapitācijai.
sprostuguns Intensīva apšaude (noteiktā joslā), kas kavē pretinieka pārvietošanos.
interklubs Internacionāls klubs - kur satiekas dažādu valstu pārstāvji.
sarakstserveris Interneta elektroniskā pasta sistēma, kas nodrošina, ka elektroniskā pasta ziņojumi, ko paredzēts nosūtīt kādai adresātu grupai, tiek automātiski nogādāti katram šīs grupas dalībniekam, kurš minēts adresātu sarakstā.
nozotoksikoze Intoksikācijas stāvoklis kā kādas slimības sekas vai blakusparādlba, piem., acidoze kā diabēta komplikācija.
mīnētājs Inženierkaraspēka kareivis, kas izliek mīnas vai padara tās nekaitīgas.
karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
damno Īpaša maksa, ko banka no klienta iekasē (virs komisijas naudas, procentiem un pasta izdevumiem) par citpilsētu inkaso vekseļa diskontēšanu.
baktēriju un vīrusu nēsāšana īpaša mikroorganismu un makroorganisma kopdzīves forma, kur slimības ierosinātājs atrodas (parasti īslaicīgi) cilvēka vai dzīvnieka organismā, bet neizraisa slimību, tomēr, izdaloties ārējā vidē, rada inficēšanās briesmas apkārtējiem
osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet.
karabīnāķis Īpaša sakabināšanas ierīce - āķis ar atsperi, kas ir momentāni iekabināms, bet atbrīvojas, atbīdot speciālu aizturi.
zīmognodeva Īpaša valsts nodeva, ko iekasē par dokumentu noformēšanu civiltiesiskos darījumos.
medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai
snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, šaujot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai; arī aizgalds.
amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei
aizsardzības- Īpašība, kas raksturīga darbībām, ko veic, lai izturētu pretinieka uzbrukumu vai atsistu to.
tīras asinis īpašību kopums, kas piemīt dzīvniekam, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma
VIMBO Īpašnieka ierosināts vadības veikts akciju izpirkums (angļu "vendor initiated management buy-out").
dalītais fokuss īpašs fokusēšanas paņēmiens, kad no diviem objektiem – vienam tuvumā, otram tālumā – jāiegūst pietiekami skaidrs attēls
korbīskaps Īpašs garīdznieka amats senā baznīcā; aptuveni bīskapa palīgs vai no cita bīskapa atkarīgs bīskaps.
stūres vadnis īpašs uz pakaļgalu izvirzīts papildu vadnis, kurā iekabināta stūres lāpsta
laternārijs Īpašs vergs antīkajās pilsētās, kas bija atbildīgs par eļļas lampu aizdegšanu diennakts tumšajā laikā pie saimnieka mājas.
reversija īpašuma atdošana tā agrākajam īpašniekam
piegūšana Īpašuma iegūšanas veids, paņemot bezīpašnieka lietu savā varā un saistot ar šo aktu nodomu iegūt par īpašumu.
bijušais pašvaldības īpašuma objekts īpašuma objekts, kas sākotnēji, pirms privatizācijas vai pirms citos likumos un normatīvajos aktos paredzētās īpašuma tiesību pārejas to jaunajam īpašniekam, bijis pašvaldības īpašums
bijušais valsts īpašuma objekts īpašuma objekts, kas sākotnēji, pirms privatizācijas vai pirms citos likumos un normatīvajos aktos paredzētās īpašuma tiesību pārejas to jaunajam īpašniekam, bijis valsts īpašums
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
heterocistas Īpatnējas pavedienveidīgo zilaļģu šūnas, kurās nekad nav asimilācijas pigmentu.
individualitāte Īpatnību kopums (piemēram, dzīvniekam).
cefaelīns Ipekakuānas alkaloīds, emetīna sinerģists.
ipekakuanīns Ipekakuānas glikozīds.
emetamīns Ipekakuānas kristālisks alkaloīds.
perdilanthus Ipekakuaņa.
sociālā darbinieka prasmes ir māka pielietot zināšanas un pieredzi praksē, darbā ar indivīdu, grupu, kopienu un sabiedrību, tās ietver sociālā darbinieka spēju saistīt zināšanas par cilvēka vai cilvēku grupas uzvedību, personas un vides mijiedarbību un sociālo funkcionēšanu
Ardžasps Irāņu mitoloģijā - turāniešu nomadu cilšu vadonis, Zaratustras un zoroastrisma pretinieks, kas Irānas valdniekam Vištaspam nosūtīja izaicinājumu atteikties no ticības.
Iskandars Irāņu mitoloģijā - un eposā Maķedonijas Aleksandrs, kas attēlots, kā iekarotājs, uzurpators, kurš iznīcina irāņu svētumu - Avestu.
Kajs Kubāds irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā - Keijanīdu dinastijas dibinātājs, kuru aicināja ieņemt troni, kad Irāna bija palikusi bez valdnieka
Kajs Husrovs irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā — Keijanīdu dinastijas trešais valdnieks, taisnīga valdnieka simbols
Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis.
epicistīts Irdeno saistaudu iekaisums virs urīnpūšļa.
rentniece īrnieka sieva
piespiedu izlikšana īrnieka vai nomnieka izlikšana no telpām tiesas ceļā, ja viņam jāizvācas, bet viņš atsakās to darīt
paksis Īrnieks, kurš ar savu darbu atlīdzina īpašniekam zemes izmantošanu.
Iršupe Iršupīte, Pērses pieteka.
Ertisa Irtiša - Obas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums Kazahstānā.
Tobola Irtišas kreisā krasta pieteka Kazahstānā un Krievijā, garums - 1591 km, augštece Turgajas plato.
Esila Irtišas kreisā krasta pietekas Išimas nosaukums Kazahstānā.
Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos.
Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos.
Fiku strauts Isankas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
ieūkšēties Īsi iekaukties; ieūkšināties.
ieūkšķināties Īsi iekaukties; ieūkšināties.
ieūkšņāties Īsi iekaukties; ieūkšināties.
ieūkšināties Īsi iekaukties.
ugunstrieciens Īslaicīga iedarbība uz pretinieka objektiem (grupējumiem) ar parasto munīciju, lai tos iznīcinātu noteiktā apmērā un noteiktā termiņā.
iekauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1).
kūkums Īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam).
bezpigmenta plankumi īslaicīgs vai pastāvīgs ādas pigmenta melanīna zudums atsevišķos ādas apvidos bez iekaisuma pazīmēm
Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi
Burāks Islāma mitoloģijā - teiksmains dzīvnieks, ar kuru Muhameds eņģeļa Džibrīla pavadībā devās ceļojumā no Mekas uz Jeruzālemi.
Jūša ibn Nūns islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jozuam Nūna dēlam - Mozus radiniekam un pavadonim
Krovalks Islas augšteces kreisā krasta pieteka Talsu novada Laidzes pagastā.
Islica Īslīce, Lielupes pieteka.
Īslica Īslīce, Lielupes pieteka.
Īslīca Īslīce, Lielupes pieteka.
Īslīcis Īslīce, Lielupes pieteka.
Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe.
Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone.
Mazplānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, lejtecē arī Īslīces un Rundāles pagasta robežupe, garums - 7 km
Bērstele Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, garums – 53 km, kritums – 40 m, iztek no meliorēta purva \~1 km no Linkuvas (Lietuvā); Bērštele; Bērštelis.
Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe.
Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst.
Dzirnupe Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, garums - 10 km, kritums - 15 m; Dzirnupīte.
Isliene Isliena, Aiviekstes pieteka.
Madara Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā.
Madava Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā.
brahimenoreja Īss asiņošanas perioda ilgums (no dažām stundām līdz trim dienām) menstruāciju laikā; to uzskata par nekaitīgu individuālu organisma īpatnību.
ķermeņa lidojuma fāze īss laika sprīdis lēcienā, kad dzīvniekam nav kontakta ar zemi un ķermenis brīvi lido
bruslaki Īss, nekam nederīgs drēbju gabals.
bruslaks Īss, nekam nederīgs drēbju gabals.
cella Istaba, pieliekamais kambaris.
horionīts Īstās ādas iekaisums, kas izraisa sklerodermiju.
bucuins Īstens un nesatricināms princips, ko dzenbudisma skolā nemainīgi nodod "no sirds sirdij", no skolotāja skolniekam.
kredītiespēja Īstermiņa kredīts, ko banka noteiktas summas robežās izsniedz norēķinu konta īpašniekam virs viņa kontā esošā līdzekļu atlikuma uz termiņu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem.
nomāšana Īstermiņa mašīnu un iekārtu noma bez tiesībām nomniekam tās turpmāk iegādāties.
Istrenka Istra, Zilupes pieteka.
Zeiļovas strauts Istras ezera pieteka Istras pagastā, augštece Šķaunes pagastā, iztek no Zeiļovas ezera.
Torževinka Istras ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā.
Gumineicas strauts Istras kreisā krasta pieteka Lauderu pagastā.
Lauderu strauts Istras kreisā krasta pieteka Ludzas novada Lauderu pagastā, iztek no Lauderu ezera, garums — 6 km
Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, garums - 10 km; Grivka.
Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, lejtecē arī Zilupes pilsētas rietumu robežupe, iztek no Zaļesjes ezera; Grivka.
Tiesnešu strauts Isvintenu strauts, Prūsenes pieteka.
nemūžam It nekad, it nekādos apstākļos.
petrarkisti Itāliešu dzejnieka Petrarkas (1304-74) dzejas paņēmienu atdarinātāji.
petrarkisms Itāliešu dzejnieka Petrarkas (1304-74) paņēmienu atdarināšana dzejā.
Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls).
Izvaisis Ivaisis, Ošas pieteka.
Avanda Īvande, Abavas pieteka.
Mācītājupīte Īvande, Abavas pieteka.
Valdatupīte Īvande, Abavas pieteka.
Renda Īvandes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 6 km
Rīteļa Īvandes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, augštece Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km
pieaudzēt Izaudzēt (dzīvniekus, augus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieaudzināt Izaudzēt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; izaudzēt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
pieaugt Izaugt lielākā, arī pietiekamā daudzumā (par augiem).
knābītis izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka
izsēdināt Izcelt pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevuma veikšanai.
ass Izcils kara lidotājs, kas notriecis daudz pretinieka lidmašīnu.
populisms Izdabāšana plašām aprindām, cenšanās par katru cenu, pat ar nepiepildāmiem solījumiem un meliem iekarot tautas simpātijas.
savārīt ziepes izdarīt ko tādu, kam var būt nepatīkamas sekas, pieļaut kļūdas, aplamības, sagādāt nepatikšanas
izvanskāt Izdauzīt, izsist, piekaut.
piedēt Izdēt (olas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai).
graudot Izdot zemi graudniekam.
izštaukāt Izdunkāt, iekaustīt.
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
piedēt Izgatavot (desas) pietiekami, daudz.
pierasēt Izgatavot (rasējumus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesadarīties Izgatavot sev (alu) pietiekami, daudz.
piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
dārgi (sa)maksāt Izjust savas rīcības negatīvās sekas.
dārgi samaksāt Izjust savas vai cita rīcības negatīvās sekas.
zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā
piekārtne Izkārtne; kareklis, piekareklis.
gramzda Izkausētu cūku tauku paliekas.
grebzda Izkausētu cūku tauku paliekas.
grebzde Izkausētu cūku tauku paliekas.
gremzda Izkausētu cūku tauku paliekas.
gremzde Izkausētu cūku tauku paliekas.
gremzdi Izkausētu cūku tauku paliekas.
grumslas Izkausētu cūku tauku paliekas.
čipslas Izkausētu tauku atliekas.
grimzduļi Izkausētu tauku atliekas.
grmzdiņas Izkausētu tauku atliekas.
kulmāji Izkultu linsēklu paliekas bez smalkajām pelavām.
izblusot Izķert blusas (piemēram, no apģērba gabala, dzīvnieka apspalvojuma).
akords Izlīgums starp maksātnespējīgu (pirms tiesa viņu atzinusi par tādu) parādnieku un aizdevēju par to, cik procentu no parāda summas maksās labprātīgi, neķeroties pie parādnieka mantības pārdošanas.
piegaldīt Izlobīt no pākstīm (piemēram, pupas, zirņus) pietiekami, daudz.
izlūkdiversija Izlūkošanas grupas veikts diversijas akts pretinieka aizmugurē.
fotografēšana Izlūkošanas paņēmiens no gaisa un virs zemes, ko izmanto, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu, pretinieka aizsargbūvēm un aizsprostojumiem.
rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
izlūktrieciens Izlūku, izlūkdiversiju grupu (vienību), sauszemes karaspēka apakšvienību vai partizānu pēkšņs uzbrukums pretinieka aizmugurē izvietotiem lidlaukiem, štābiem, nelieliem garnizoniem, noliktavām u. c. objektiem.
aizčulināt Izlutināt tik ļoti, ka izlutinātais vairs īsti nekam neder.
nepieciešamās izmaksas izmaksas, kas var rasties kā kāda īpaša lēmuma tiešas sekas
lietot (kāda) ieročus (pret viņu) izmantot pretinieka paņēmienus
piemazgāt Izmazgāt pietiekami, daudz.
jēlmīts Izmērcēts un ar taukvielām piesūcināts (par dzīvnieka ādu).
5. Hērakla varoņdarbs Izmēza Elīdas valdnieka Augeja lopu stalli (nebija tīrīts 30 gadus).
kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos.
pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā.
paraustralopiteks Izmirusi cilvēku dzimtas australopiteku apakšdzimtas ģints, skeleta atliekas atrastas pleistocēna apakšējos slāņos.
kondilartra Izmirusi nagaino dzīvnieku apakšrinda, atliekas Eiropas eocēnā un vecterciārā Ziemeļamerikā.
parazītlidmašīna Iznīcinātāja tipa viegla lidmašīna, ko bumbvedējs varētu pārvadāt savā bagāžas nodalījumā un izmantot aizsardzībai ienaidnieka lidmašīnu uzbrukuma gadījumā; uzbūvēti 2 eksperimentāli eksemplāri (ASV, 1948. g.), bet izmēģinājumi izrādījās neveiksmīgi.
baražēšana Iznīcinātāju patrulēšana gaisā, lai nodrošinātu sauszemes karaspēka, aviācijas un flotes operācijas, kā arī lai pasargātu svarīgus objektus no ienaidnieka aviācijas uzbrukuma.
izniecināt Iznievāt, izniekaļāt.
izgraudot Iznomāt, izdot apstrādāt (zemi graudniekam).
izķīckāt Izņemt un iztīrīt (zarnas nokautam dzīvniekam).
Ižovka Izovas strauts, Indricas pieteka.
pieperēt Izperēt (mazuļus) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
atvērt iekavas izpildīt matemātisko darbību, kas norādīta pirms iekavām
oglekļa dioksīds izplatītākais oglekļa oksīds CO~2~ (ogļskābā gāze), gāze, kas smagāka par gaisu; slāpē degšanu; pārtikas piedeva E290 (rūpnieciski iegūst raudzēšanas procesā), iesaiņošanas gāze, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, toksisks nervu sistēmai
izkārt Izplaucēt (ziedu ķekarus), nobriedināt (ogu ķekarus) - par kokiem, krūmiem.
flegmona Izplūdis zemādas saistaudu vai starpmuskuļu iekaisums.
piepuškāt Izpušķot pietiekami, daudz.
Dāvids Izraēlas un Jūdejas valsts valdnieks (11. gs. beigas -ap 950. g. p. m. ē.); iekaroja seno kanaāniešu pilsētu Jeruzalemi, kas kļuva par valsts galvaspilsētu; Dāvids ebreju folklorā attēlots kā drosminieks, kas uzvarējis milzi Goliātu.
Jūda Makabejs Izraēlas vadonis karā pret sīriešiem, 165. g. p. m. ē. iekaroja Jeruzalemi.
Solomons Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks (arī Zālamans, no 965. g. p. m. ē.), valdnieka Dāvida dēls, kas bijis izslavēts ar savu neparasto gudrību; pēc leģendas - dažu Vecās Derības grāmatu autors.
naftālieši Izraēliešu cilts, kas, liekas, dzīvojusi Efraīma kalnāja rietumu nogāzē pie Filistejas robežām.
patikt Izraisīt (dzīvniekam) pozitīvu emocionālu stāvokli.
atstāt Izraisīt (paliekamu psihisku parādību, arī ietekmi).
izgrauzt Izraisīt dedzinošu sajūtu, iekaisumu (acīs) - par dūmiem, putekļiem u. tml.
likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (par kādu parādību, notikumu u. tml.).
aizkustināt Izraisīt pateicības, prieka jūtas; saviļņot.
iesataisīties Izraisīties (par iekaisumu, slimību).
smurkas Izrakņātas ēdiena atliekas.
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt citā vietā.
rodze Izrakts ceļš (sniegā, piekalnē).
Daugavas-Misas kanāls izrakts Ķekavas pagastā, savieno Ķekaviņas upi ar Misu, to izmanto Daugavas ūdeņu pārsūknēšanai uz Misu.
izrakstīt Izrotāt ar rakstiem, ornamentiem (piemēram, tos izšujot, izaužot, iekaļot).
pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieskalāt Izskalot (piemēram, veļu) pietiekami, daudz.
pārtrumpot Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), pārspēt (kādu kāršu spēlē); izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), iegūt (pretinieka izspēlēto) kārti.
personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar atsevišķa mākslinieka daiļradi kopumā vai ar kādu tās posmu.
debordēt Izstiept kaujas līniju tik tālu, lai karaspēks varētu apiet ienaidnieka izvietojumu no flangiem.
prikolīties Izteikt (kritiskas) piezīmes; piekasīties.
muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
augša Izteka (upei).
iztaka Izteka.
iztece Izteka.
augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa; sākuma posms (upei).
izčankarēt Iztirgot, par nieka naudu pārdot, izsaimniekot.
muļķība Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
krupons Izturīgākā, vienmērīgākā un biezākā, vērtīgākā jēlādas daļa, kas iegūta no dzīvnieka ādas muguras daļas.
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
izdirsties Izvadīt izkārnījumus pietiekami.
mimi Izvairīgi un nekaitīgi dabas gari Ziemeļaustrālijas tautu mitoloģijā.
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
izmest (arī pārmest) pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga
pārmest (arī izmest) pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga
pārsviest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga
nobārguļot Izveidot skaras, ķekarus (par augiem).
iekaist Izveidoties iekaisumam (1).
Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu
rindizvērse Izvērse, elektronu kūlim virzoties horizontāli un tādējādi veidojot attēla rindu telekamerā vai televizorā.
evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
pietecināt Izvirpot pietiekami, daudz.
piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
sausupe Izžuvusi atteka.
Iša Ižupīte, Libes pieteka.
Lībīte Ižupīte, Lībes pieteka.
atlaišanas pabalsts ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu, likumā noteiktos gadījumos darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā atkarībā no nodarbinātības ilguma pie attiecīgā darba devēja
Deo volente ja Dievs dos; ja nekas netraucēs
Mellupīte Jādekšas kreisā krsata pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, augštece Laucienes pagastā.
Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte.
jahtas vimpelis jahtas pazīšanas karodziņš (pēc īpašnieka izvēles), ko nes masta topā visu navigācijas laiku
Jamaņupe Jāmaņupe, Vilgāles ezera pieteka.
Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam.
Haņšuja Jandzi kreisā krasta pieteka (ķīn. val. "Han Shui") Ķīnas austrumu daļā, garums - 1532 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē.
Putrupe Jāņupes labā krasta pieteka Olaines novadā, augštece Bauskas novada Iecavas pagastā, garums - 11 km
Krāslava Jāņupīte, Daugavas pieteka.
Janovka Jāņupīte, Laucesas pieteka.
taikuns Japānā agrāk (līdz 1868. g.) tituls pasaulīgam valdniekam, kara kungam un civilu iestāžu vadītājam.
Akihito Japānas imperators no 1989. g. 7. janvāra līdz 2019. g. 30. aprīlim ("Akihito", dz. 1933. g.), imperatora Hirohito dēls; labprātīgi atkāpās no amata, to nododot savam vecākajam dēlam un troņmantniekam Naruhito.
mikado Japānas valdnieks; šī valdnieka tituls.
oni Japāņu mitoloģijā - dēmoni, kas dzīvo uz zemes un dzidzoku - ellē, tie parasti ir neredzami, kaut gan daži spēj pieņemt cilvēka vai dzīvnieka izskatu.
Sahimoči japāņu mitoloģijā - dievība leģendārā jūras dzīvnieka Vani izskatā
Tengu japāņu mitoloģijā - fantastiska būtne ar sarkanu seju, garu degunu un spārniem, tērpusies vientuļnieka mētelī, tai raksturīgs milzīgs, postošs spēks, kas naidīgs auglības spēkam
Tojotamahime japāņu mitoloģijā — dieviete, jūras dieva Vatacumi meita, leģendārā zvejnieka Hori sieva
Vatacumikuni japāņu mitoloģijā — jūras valdnieka Vatacumi valstība, kurā norisinās vairāku mītu darbība
Urasima japāņu mitoloģijā — zvejnieks, kas ciemojies jūras valdnieka pilī
aikido Japāņu pašaizsardzības sistēma, kur daudzi paņēmieni balstīti uz pretinieka kustību izmantošanu.
Jašupe Jāša, Dubnas pieteka Preiļu novadā.
Jaša Jāša, Dubnas pieteka.
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts.
Rūbežneica Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā; Robežnīca.
Vīragne Jāšas kreisās krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Veirūgnas ezera.
Jašāres strauts Jašores strauts, Saunas pieteka.
piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
fibromiksoendotelioma Jaukts siekalu dziedzera tipa audzējs.
bāzes dzinējs jauna dzinēju tipa dažādu modifikāciju pirmais paraugs, kas būtiski atšķiras no iepriekšējo dzinēju konstrukcijas un raksturlielumiem; dzinējam varbūt moduļkonstrukcija, kas sastāv no atsevišķām saliekamām vienībām, kuras var nomainīt ekspluatācijā (atteices, bojājumu, resursa izlietošanas, modifikācijas gadījumos)
junkurs Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe muižniecības pārstāvjiem Krievijas armijā 1802.-1869. g.
poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jaunarāja Jaunarājupe, Velkumupes pieteka.
Marka evaņģēlijs Jaunās Derības otrā grāmata, viens no trijiem sinoptiskajiem (līdzīgajem) evaņģēlijiem, īsākais no kanoniskajiem evaņģēlijiem (16 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Markam, apustuļa Pētera skolniekam.
himenīts Jaunavības plēves iekaisums.
baltmuskuļu slimība jaundzīvnieku vielmaiņas patoloģiska novirze, kam raksturīgas deģeneratīvas pārmaiņas skeleta un sirds muskulatūrā; galvenais cēlonis ir selēna nepietiekamība; biežāk slimo jēri, kazlēni un teļi
Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu)
nemīta taka jauns, vēl nekad nebijis paņēmiens, darbības veids
interrogativum Jautājuma vietnieka vārds.
spondilartropātija Jebkura iekaisīga slimība, kas rada mugurkaula skriemeļu bojājumu.
stomatoze Jebkura mutes slimība, kas nav iekaisīga.
pamatteritorija Jebkura teritorija vai zona, kuras iekarošana vai zaudēšana dod būtiskas priekšrocības kādai karojošām pusēm.
metrija Jebkurš dzemdes iekaisums pēcdzemdību periodā.
maksātnespējas procedūra jebkurš pasākums, ko paredz Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts likumi attiecīgā dalībnieka likvidēšanai, kā arī darbības ierobežošanai vai sanācijai, ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu
ķiguris Jebkurš sīks kukainis, kas traucē cilvēkam vai dzīvniekam pie ūdenskrātuvēm.
nozotoksīns Jebkurš toksīns kā slimības cēlonis vai sekas.
Jēčupe Ječupe, Bārtas pieteka.
Krista Ječupe, Bārtas pieteka.
Kriste Ječupe, Bārtas pieteka.
Kristupe Ječupe, Bārtas pieteka.
Upita Ječupe, Bārtas pieteka.
Upīte Ječupe, Bārtas pieteka.
līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo
paaudžu plaisa jēdziens, kas norāda uz fundamentālām atšķirībām starp paaudzēm; visbiežāk to izmanto, raksturojot viedokļu un uzskatu atšķirības, starppaaudžu konfliktus, kas radušies kā urbanizācijas, industrializācijas, tehnoloģiju attīstības un citu sociālo pārmaiņu sekas
sociālā darba efektivitāte jēdziens, kas raksturo sociālā darbinieka darbības rezultāta atbilstību izvirzītajiem mērķiem, piemēram, atbilstošu pieeju, teoriju, metožu izvēli intervences plānā noteiktām klientu mērķgrupām, kā arī sociālā darba procesa atbilstību izvirzītajam mērķim
funkcionālais analfabētisms jēdziens, ko attiecina uz nepietiekamu rakstpratības un rēķinpratības apguvi, kas būtiski ierobežo cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas un mazina iespējas piedalīties sociālajās aktivitātēs
atvirzīšanās Jēdziens, ko klasificē kā atvilkšanu, atkāpšanos vai pretinieka aizturēšanu.
kaitējuma mazināšana jēdziens, ko sabiedrības veselības jomā attiecina uz programmām un rīcībpolitiku, kuru mērķis ir mazināt kaitējošas uzvedības negatīvās sekas indivīdam un apkārtējiem cilvēkiem, kopienai un sabiedrībai kopumā
pietiekami labs vecāks jēdziens, kuru sāka izmantot 20. gs. 50. gados, to attiecinot uz vecāku spējām pietiekami veselīgi un dabiski reaģēt uz jaundzimušā vajadzībām
Boļšojjegorlika Jegorlika - Maničas kreisā krasta pieteka Krievijā.
Sverdlovska Jekaterinburga - pilsētas nosaukums 1924.-1991. g.
Enceļupe Jencelis, Braslas pieteka.
Endzeļupe Jencelis, Braslas pieteka.
Eņģeļupe Jencelis, Braslas pieteka.
Čadana Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tivas Republikā.
Sima Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums - 694 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu, ieleja purvaina.
Boļšaja Heta Jeņisejas lejteces kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums — 646 km, iztek no Jelovojes ezera.
Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte.
Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
Jērūžgrāvis Jērūžu grāvis, Gausupītes pieteka.
Runga Jogla, Salacas pieteka.
Ruzga Jogla, Salacas pieteka.
Zonape Joglas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km
ķeks Jokdaris, ķekatnieks.
dāks Joku taisītājs, blēņu stāstītājs, āksts, ķekatnieks; dēkainis.
Jola Jole - upe Latvijā, Aronas pieteka.
Cāle Jole, Aronas pieteka.
Iole Jole, Aronas pieteka.
lineārā enerģijas pārnese jonizējošā starojuma kvanta vai elementārdaļiņas enerģijas zudums apstarotajā vielā noietā ceļa (treka) garuma vienībā
Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā.
Ivone Joņupe, Daugavas pieteka.
Jāņupe Joņupe, Daugavas pieteka.
Šaušupe Joņupes labā krasta pieteka Vaboles un Kalupes pagastā, garums - 7 km, iztek no Baltezera.
ragstarpe Josla starp dzīvnieka ragiem.
zvadzene Josta ar metāla piekariņiem.
psoīts Jostas un zarnu kaula muskuļa iekaisums.
Ioša Joša, Aiviekstes pieteka.
Jaša Joša, Aiviekstes pieteka.
Hasmodejs Jūdaisma mitoloģijā - dēmons, kas minēts kā laulības ienaidnieks, arī kā valdnieka Sālamana palīgs tempļa celtniecībā un valsts pārvaldē.
purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem.
Jūdupīte Jūdupe, Ezeres pieteka.
Juča Jūga, Viesītes pieteka.
Meldrupe Jugla, Juglas ezera noteka uz Ķīšezeru.
Jugla Juglas ezera noteka uz Ķīšezeru, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, garums - 3 km, platums - līdz 100 m; Meldrupe.
Juglas strauts Jugliņa, Ālavas pieteka.
Juldruga Juldurga, Rūjas pieteka.
Imara Jumāra - Gaujas labā krasta pieteka Kocēnu pagastā, garums - 20 km, kritums - 29,5 m
antefikss Jumta augšējais vai apakšējais kārniņš ar plastisku vertikālu dekoratīvo elementu (palmetes vai fantastiska dzīvnieka veidā), ko izmanto jumta dzegas vai kores rotāšanai.
patags Jumta noteka.
renkstele Jumta noteka.
laternīts Jumta seguma loksnes, kurās izmantotas veselībai nekaitīgas sintētiskās šķiedras.
piekārto siju jumts jumts, kuram bēniņu pārsegumu sijas balsta uz garensijas, kas piekārta pie kopnes statņa (piekara); statņa kopnes apakšējās joslas (savilces) savienojuma vietā veido jaunu mezglu, kas dod iespēju samazināt savilces garumu un novērst tās pārāk lielu izlieci
abordāžs Jūras kaujas paņēmiens airu un buru kuģu laikmetā - sakabināšanās ar pretinieka kuģi; abordāža.
abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā.
Abū Kīra līcis jūras līcis (_Abū Qīr, Khalīj_) Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, Ēģiptes piekrastē uz austrumiem no Nīlas ietekas
enkrinīts Jūras liliju fosilās atliekas, kas atrodas nogulumiežos.
lamatmīna Jūras mīna vai sauszemes inženiermīna, kas nomaskēta par nekaitīgu priekšmetu, kas var pievērst cilvēka uzmanību un uzsprāgst, ja to mēģina lietot.
megalozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis 9 m garš un 1 tonnu smags, gaļēdājs; atliekas atrodamas juras un krīta nogulās.
stegozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis; pa visu mugura šim dzīvniekam stiepās līdz 1 m augstas robainas kaula plāksnes (vairogi), 8 m garš un svēra 2 tonnas.
Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_).
prīžu tiesības jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā
atpakaļejošā darbība juridiskā akta īpašība izraisīt juridiskas sekas attiecībā uz notikušiem faktiem līdz tā spēkā stāšanās un piemērošanas sākumam
licenciāts Juridiska persona, kas ir iegādājusies no izgudrojuma patenta, tehnoloģijas u. c. īpašnieka licenci ar tiesībām šo tehnoloģiju vai pieredzi noteiktās robežās izmantot.
starptautiskā atbildība juridiskas sekas, kas iestājas starptautisko tiesību subjektam par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem (deliktiem) un starptautiskajiem noziegumiem
faktiskais sastāvs juridisko faktu sistēma, kas ir nepieciešama, lai iestātos juridiskās sekas, uzsāktos tiesiskas attiecības, notiktu izmaiņas šajās attiecībās
Plantago maritima jūrmalas ceļteka
Vārnukrogs Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā pie Buļļupes attekas.
ceļmallapa Jūrmalu ceļmallapa - jūrmalas ceļteka ("Plantago maritima").
jūrnieka grāmatiņa jūrnieka pase - jūrnieka profesiju apliecinošs oficiāls dokuments, kas dod arī tiesības jebkuras valsts ostā nokāpt no kuģa bez vīzas
kairestība Juteklība, iekairināmība.
Jūzupīte Jūzupe, Ičas pieteka.
banderēt Kā muciniekam apstrādāt (metaforiski).
atpazīšana Kāda agrāk uztvertā objekta noteikšana lieciniekam, cietušajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam.
nodziras Kāda dzēriena (alus, ūdens) pusnederīgās paliekas, kad dzēriens pats jau izdzerts; dzēriena paliekas vispār.
zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā
dendrofilija Kāda dzīvnieka (piem., vāveres) uzturēšanās, barošanās, vairošanās saistībā ar kokiem.
animālija Kāda dzīvnieka atveids mākslā.
kritala Kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis.
kritaļa Kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis.
kritals Kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis.
kritelis Kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis.
migulis Kāda dzīvnieka mazulis, kas guļ mātes migā.
capāns Kāda dzīvnieka vai auga liela izmēra eksemplārs.
pārvaldīšana Kāda objekta pārraudzīšana, vadīšana atbilstoši īpašnieka mērķiem, stratēģijai, ievērojot taupības režīmu, saimnieciskumu u. c.
hipofunkcija Kāda orgāna nepietiekama darbība.
parietīts Kāda orgāna vai dobuma sienas iekaisums.
nāibs Kāda priekšnieka vai garīgas personas vietnieks dažās musulmaņu valstīs; dažkārt - vietējās policijas priekšnieks vai ciema kopienas vecākais u. tml.
sarkangalvīte kāda sēņu suga (varbūt apšu beka)
apstrīdamība Kāda svarīga tiesiska darījuma defekta (viltus, draudi) sekas, kas piešķir iespēju prasīt atcelt šo darījumu.
kompensācija Kāda trūkuma vai nepietiekamības izlīdzināšana vai aizvietošana.
insuficience Kādas darbības nepietiekamība.
iztekupe Kādas lielas upes satekupes izteka, vai viena no šādām iztekām.
švēplis Kāds, kas bieži smejas, vaibstās, izliekas.
pursliķis Kāds, kas ir nikns, ātri sadusmojas, iekaist.
purslis Kāds, kas ir nikns, ātri sadusmojas, iekaist.
miruža Kāds, kas izliekas miris.
kājāvis Kāds, kurš dzimtbūšanas laikā kalpoja saimniekam par apavu kopēju un kāju apāvēju.
blemža Kāds, kurš ir neizveicīgs, kurš runājot siekalojas.
mermeklis Kāds, kurš izliekas, ka strādā, bet patiesībā tikai traucē citiem.
labēdis Kāds, kurš krāpnieciskos nolūkos izliekas par labu draugu.
zamba Kāds, kurš nekad nerunā nopietni un bieži apvaino citus.
izguļāties Kādu brīdi (pietiekami) pagulēt gultā bez miega, atpūsties.
apauklēt Kādu brīdi auklēt uz rokām svešu bērnu un tādā veidā izraisīt sliktas sekas.
nomieloties Kādu brīdi vai pietiekami mieloties.
pataurēties Kādu laiku taurēt savam priekam.
izzvaigāties Kādu laiku, pietiekami izsmieties.
pieskundēt Kādu laiku, pietiekami kurnēt, pukoties.
piesērot Kādu laiku, pietiekami sērot.
Gribuļupīte Kaibalas kreisā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, vidustece Jumpravas pagastā, izteka Skrīveru pagastā, garums - 9 km; Gribule.
Kaicupe Kaičupe, Gaujas pieteka.
Kalčupe Kaičupe, Gaujas pieteka.
Bebrupe Kaičupes labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā.
nārstīgs Kaislīgs, nekaunīgs.
piekratīt Kaisot noklāt (ar pakaišiem) pietiekami, daudz.
vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas
ļeka Kāja, kājas pēda; leka.
ļēka Kāja, kājas pēda; leka.
leka Kāja, kājas pēda; ļeka.
kājas nenokritīs kājām nekas ļauns nenotiks
pakakle Kakla apakšējā priekšdaļa (dzīvniekam).
ļaukas Kakla dziedzera iekaisums, piemēram, cūkām.
deradenīts Kakla limfmezglu iekaisums.
skausts Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
strumīts Kākšļa iekaisums.
hipokalcipeksija Kalcija nepietiekama saistīšana.
Kaļva Kaldabruņa, Dvietes pieteka.
Kalēju strauts Kalējupe, Padones pieteka.
Kalēju valks Kalējvalks, Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā.
Purveitis Kalekaura ezers Apes pagastā.
Purveits Kalekaura ezers Apes pagastā.
Kaleši Kalešu upe - Kalešupe, Abavas pieteka.
Kalešu upe Kalešupe, Abavas pieteka.
Alkšņstrauts Kalešupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
iekalne Kalna apakšējā, ieslīpā daļa; piekalne.
Kalvīte Kalnīte, Bolupes pieteka.
Dadzu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Apekalna, absolūtais augstums - 225 m vjl., relatīvais augstums - 50 m, kupolveida paugurs, apaudzis ar kokiem un labi izceļas apkārtējā ainavā; Daudzu kalns
Ciona Kalns Jeruzalemē, uz kura bijusi Izraēlas valdnieka Dāvida pils un Zālamana celtais dieva Jahves templis; vēlāk visas Jeruzalemes dzejisks apzīmējums; kristīgajā ticībā Ciona ir nākotnes dzīves ilgu simbols.
Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma.
Kimgansans Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā, Ziemeļkorejā (KTDR), garums - 80 km, augstums - līdz 1683 m, gk. granīti, kanjoni, ūdenskritumi.
Saridžazs Kalnu grēda CentrālajāTjanšanā, starp Inilčekas un Saridžazas upi Kirgizstānā, garums - 100 km, augstums - līdz 4799 m, vairāki šļūdoņi.
Dienvidu Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums - 1000 km, platums - līdz 300 km, augstākā virsotne - 3703 m (Teotepeka kalns)
Kailašs Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidos ("Kailas"), Gandisišana kalnos, Ķīnā, garums - \~300 km, augstums - līdz 6714 m, nogāzēs Indas un Cangpo (Bramaputra) iztekas.
Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m
Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka.
Jāņupīte Kalnupe, Engures ezera pieteka.
Kanupe Kalnupe, Engures ezera pieteka.
Rideļupīte Kalnupe, Engures ezera pieteka.
Silupīte Kalnupe, Stendes pieteka.
sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
gadinieks Kalps vai kalpone, kas pēc līguma strādā visu gadu (pie saimnieka).
jurģinieks Kalps vai puisis, kas Jurģu dienā no viena saimnieka pie cita pārvācas.
kārtinieks Kalps, kas muižniekam, vai pie saimnieka noteiktas dienas atkalpoja zināmos darbos; kārtnieks.
pārinieku (arī pārinieka) puisis kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar savu sievu
puišpārenieks Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar sievu.
puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
famuls Kalps; viduslaikos bruņinieka kara kalps; vēlāk profesora apkalpotājs, arī ārsta palīgs.
Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekaltēties Kaltējot sagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kaltējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
Dubenca Kalupe, Dubnas pieteka.
Kalupka Kalupe, Dubnas pieteka.
Uda Kalupe, Dubnas pieteka.
Ūda Kalupe, Dubnas pieteka.
Kalve Kalves upe - Kaldabruņa, Dvietes pieteka.
piekalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Kamaldiņa Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka.
Kamaldiņš Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka.
Spiciera upe Kamalda, Vijas pieteka.
Rustupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~5 km
Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte.
Brida Kamārce - Ventas labā krasta pieteka Ventspils novadā.
Kamačupe Kamārce, Ventas pieteka.
Kamagula Kamārce, Ventas pieteka.
Kamarce Kamārce, Ventas pieteka.
Pnompeņa Kambodžas galvaspilsēta (khmeru val. "Phum Penh"), upes osta pie Tonlesapas ietekas Mekongā (pieejama arī jūras kuģiem), 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Kamparu Kamparu grāvis - Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Nojnieku ezera.
lakross Kanādiešu nacionāla komandu sporta spēle - bumbiņas raidīšana ar raketei līdzīgu nūju pretinieka vārtos.
Kandeļi Kandeļu upe - Garūdene, Ventas pieteka.
Agavas kanjons kanjona Agavas upes lejtecē (_Agawa Canyon_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidu daļā, netālu no šīs upes ietekas Augšezerā
installācija Kanoniķa ievešana amatā ar bīskapa pilnvarnieka (parasti dekāna) un kāda valdības vietnieka piedalīšanos.
Kanava Kaņava, Lašupītes pieteka.
Mordanga Kāņupe, Usmas ezera pieteka no Mordangas ezera; Mordangas upe.
Ņivaids Kāņupe, Usmas ezera pieteka no Mordangas ezera.
Kaņupe Kāņupe, Usmas ezera pieteka.
Kāķupe Kāņupe, Vilces pieteka.
Kāna Kāņupe, Vilces pieteka.
Kanupe Kāņupe, Vilces pieteka.
Kānupe Kāņupe, Vilces pieteka.
Briežupe Kāņupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - \~3 km
sekačs Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1).
sekats Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1).
sekecis Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1).
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pirātisms Kaperēšana: kaperiem izsniegtas patents deva tiesības aplaupīt ienaidnieka valsts kuģus.
citostāze Kapilāru aizsprostojums ar leikocītiem iekaisuma agrīnā stadijā.
kapilarīts Kapilāru iekaisums.
teleangīts Kapilāru un terminālo artēriju iekaisums.
kritnis kapitāli izbūvēts gultnes posms, kura robežās īsā posmā strauji mainās gultnes dibena līmeņi; kritnī (atšķirībā no straujtekas) ūdens plūsma atsevišķos posmos atraujas no gultnes; kritņu galvenais uzdevums ir ūdens plūsmas enerģijas dzēšana
fiktīvais kapitāls kapitāls, kas reāli neeksistē (dažādi vērtspapīri), taču ir iekļauts bilancē un dod īpašniekam peļņu dividendēs vai procentu veidā
paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem.
kapsulīts Kapsulas iekaisums.
Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci.
Kapupe Kapupīte, Aronas pieteka.
trofeja Kara laikā iegūts pretinieka ierocis, bruņojuma piederums, transportlīdzeklis, karogs u. tml.
kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza).
iznīcinātājs Kara lidmašīna gaisa kaujai ar pretinieka lidaparātiem.
iznīcinātājbumbvedējs Kara lidmašīna tehnikas, mazu un kustīgu zemes un ūdens mērķu iznīcināšanai; izmanto arī cīņā pret pretinieka lidmašīnām, helikopteriem, bezpilotu lidaparātiem un kaujas izlūkošanai.
uzbrukums kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
uzbrukšana kara un kaujas darbību veikšana ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu
atiešana Karadarbība, kuras mērķis ir pasargāt karaspēka daļas no pretinieka triecieniem, ieņemt aizsardzībai izdevīgas pozīcijas, sagatavoties pretuzbrukumiem un prettriecieniem.
tarāns Karakuģa priekšvadņa izcilnis, kas paredzēts pretinieka kuģa dragāšanai.
mīnu kuģis karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis
mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
kreiseris karakuģis pretinieka kuģu un piekrastes objektu iznīcināšanai, kuģu un desantu apsargāšanai
reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai; karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā.
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
apiešana Karaspēka manevrs uzbrukumā, lai dotu triecienu pretiniekam no aizmugures.
desantēšana Karaspēka pārvietošana ar gaisa transportu un izsēdināšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma veikšanai.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
ataka Karaspēka vai flotes uzbrukums ienaidniekam.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
pārskaitīšana Karavīra dienesta vietas maiņa tai pašā atsevišķā karaspēka daļā vai iestādē ar tās priekšnieka pavēli vai rīkojumu.
skalperis Karavīrs (parasti indiāņu), kas nogalinātam vai ievainotam ienaidnieka karavīram noņem skalpu.
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
kara gūsteknis karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā; karagūsteknis
prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem; prettanku lielgabala apkalpes loceklis.
pārlīšana Karavīru pārvietošanās veids kaujaslaukā (parasti pretinieka apšaudes zonā).
seilāties Kāri raudzīties (uz ēdienu, dzērienu), tā ka tek siekalas.
ilinoisas kārija kāriju suga ("Carya illinoensis"), ko plaši kultivē siltākos apgabalos, tās sēklkas - pekanriekstus izmanto uzturā
Karakste Karikste, Daugavas pieteka.
Kāriekste Karikste, Daugavas pieteka.
Kārikste Karikste, Daugavas pieteka.
Kārklupis Kārklupe, Bārtas pieteka.
Kārklupīte Kārklupe, Iežupes pieteka.
Urgale Kārklupe, Iežupes pieteka.
Zeļķa grāvis Kārklupīte, Daugavas pieteka.
Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku.
Karnīte Kārnīte, Vārnienes pieteka.
Karniste Kārnīte, Vērnienes pieteka.
Dobupe Kārnītes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
sufragans Karolingu laikos apzīmējums diecēzes bīskapam, kas pakļauts baznīcas provinces priekšniekam metropolītam; arī palīgbīskaps.
Kaiju strauts Kāroņstrauta labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā.
Kāroņu strauts Kāroņstrauts, Virbupes pieteka.
Mazā Kārpa Kārpas labā krasta pieteka Sakas pagastā.
Kārpene Karpene, Šķēdes pieteka.
Ausupe Kārpene, Šķēdes pieteka.
izkarsis Kārs (uz ko), iekarsis.
pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
koksēt Karsējot bez gaisa piekļūšanas, pārvērst (kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas) koksā.
piecept Karstumā pielipt, piekalst.
kalentūra Karstuma trieka.
termoplēģija Karstuma trieka.
Kāršmeže Kāršmežupe, Vēždūkas pieteka.
piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
naudene Kāršu liekacis.
naudiņa Kāršu liekacis.
liekacis Kāršu spēlē lieka kārts, parasti no divnieka līdz sešiniekam vai astotniekam, kas dažās spēlēs nav vajadzīgi.
sevtrumpis Kāršu spēle, kurā katram spēles dalībniekam ir savs trumpis; savtrumpis.
savtrumpis Kāršu spēle, kurā katram spēles dalībniekam ir savs trumpis.
Kāšupe Kāršupīte, Gaujas pieteka.
Kāršupes strauts Kāršupīte, Gaujas pieteka.
seka Kārta; secība; sekas.
vienmantošana Kārtība, kad īpašumu drīkst nodot tikai vienam mantiniekam.
žastēklis Kārtiņa; aizliekama kārts.
žasts Kārtiņa; aizliekama kārts.
pažars Kas neatliekams, ļoti steidzams.
mudžas Kas sajaukts, samezglots; atkritumi, paliekas.
Kasaja Kasai, Kongo kreisā krasta pieteka.
ārkausa kasandra kasandru suga ("Chamaedaphne calyculata"), mūžzaļš purva augs ar bālganiem ziediem ķekaros un ādainām lapām
jūgkāsis Kāsis vilkšanas troses, piekabes jūgstieņa vai dīseles pievienošanai.
uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot; piekasīt (2).
Gyroporus castaneus kastaņu smilšbeka
strīķlāde Kaste (parasti saliekama), kurā veido kieģeļus.
Kašurdziņa Kašurga, Daugavas pieteka.
katars Katarāls iekaisums.
Litogēns katars katars, kas ierosina akmeņu rašanos, piem., hronisks žultspūšļa iekaisums
Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā.
martirijs Katoļiem baznīcas daļa, kur guļ mocekļu atliekas.
relikvarus Katoļu baznīcās šķirsts, kur glabā svētaju atliekas.
kapelāns Katoļu draudzes garīdznieka palīgs.
ministrants Katoļu garīdznieka palīgs pie altāra dievkalpojumu laikā.
fjoki Katoļu garīdznieku tērpā pušķi pie cepures, atkarībā no garīdznieka ranga var būt dažāda skaita un krāsas.
spiritualis Katoļu studējošu ordeņa locekļu un svētnieka amata kandidātu garīgais vadonis klosterī vai seminārā.
kanoniks Katoļu un Anglikāņu baznīcā garīdznieka goda tituls, ko piešķir pāvests vai bīskaps.
hitonīts Katra apvalka, piem., vēderplēves, iekaisums.
decimācija Katra desmitā cilvēka sodīšana, par ko izšķiras, ja neatrod vainīgo; "desmitās tiesas" iekasēšana.
individuālā atlase katrai mātītei piemērota vaislinieka izvēle
pašproduktivitāte Katram atsevišķam vērtējamam dzīvniekam raksturīgie produktivitātes kritēriji, piem., cūkām - speķa biezums, dzīvmasas pieaugums diennaktī un barības patēriņš produkcijas vienības ražošanai.
kvota Katram monopolnolīguma dalībniekam atvēlētais produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms (īpatsvars kopapjomā).
svarīgs iemesls katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, darbiniekam neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības un ir pamats darbinieka tiesībai rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu
Kauce Kaucis, Lielupes pieteka.
Kauču Kauču strauts - Kaucis, Lielupes pieteka.
gumijas līme kaučuka vai gumijas šķīdums organiskos šķīdinātajos (benzīna); līmējumam piemīt pietiekama elastība
Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis.
Kušala Kaugurupīte, Pogupes pieteka.
Kūšala Kaugurupīte, Pogupes pieteka.
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
pārtvērējiznīcinātājs Kaujas lidmašīna, kuras uzdevums ir iznīcināt gaisa uzbrukumiem paredzētos pretinieka līdzekļus.
marodēšana Kaujaslaukā kritušo un ievainoto apzagšana neatkarīgi no tā, vai tie ir savas vai pretinieka armijas karavīri; iedzīvotāju aplaupīšana kara vai nemieru laikā.
hondroepifizīts Kaula epifīzes un tās skrimšļu iekaisums; augšanas centru osteohondroze.
osteīts Kaula iekaisums.
periostīts kaula plēves iekaisums
hipoporoze Kaula saauguma nepietiekama attīstība pēc lūzuma.
osteomielīts Kaula smadzeņu iekaisums.
osteoperiostīts Kaula un kaulplēves iekaisums.
osteohondrīts Kaula un skrimšļa iekaisums; ar šo nosaukumu dažreiz apzīmē osteohondrozi.
eburnācija Kaula vai zoba blīvuma palielināšanās pēc iekaisuma; skrimšļa pārkaulošanās; audzēja kaļķaina infiltrācija.
osteoflebīts Kaula vēnu iekaisums.
vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
ostīts Kaulaudu iekaisums.
Sudmalupe Kauliņa, Užavas pieteka.
Kauliņa Kauliņupe, Ruņas pieteka.
deformēts iegurnis kaulu atmiekšķēšanās (kalcija sāļu trūkums) sekas
mielīts Kaulu smadzeņu iekaisums (osteomielīts).
kauperīts Kaupera dziedzera iekaisums (parasti gonorejiskas izcelsmes).
piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
cīkstalas Kausētu tauku atliekas, dradži.
grenčumi Kausētu tauku atliekas.
ķencumi Kausētu tauku atliekas.
ranckas Kausētu tauku atliekas.
cīcepi Kausētu tauku paliekas.
ķikurs Kausētu tauku paliekas.
aritenoidīts Kausiņkrimšļa vai tā muskuļu iekaisums.
Kausa Kausupe, Daugavas pieteka.
Kausupīte Kausupe, Daugavas pieteka.
čirpatiņas Kaut kā atliekas, paliekas, drumslas.
aizsargāšana kaut kā nodrošināšana pret ienaidnieka uzbrukumu, izmantojot militārus pasākumus un līdzekļus
krimsla Kaut kas apgrauzts, ēdiena paliekas; skrimslis; dzīslaina gaļa.
atzeles Kaut kas apsiekalots un izspļauts.
pledēkša Kaut kas izplūdis, kā govs pļeka.
Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus)
paļegans Kaut kas nepietiekami nostiprināts, vaļīgs, ļodzīgs.
ļukas Kaut kas nokarens, piemēram, nokarenas ausis dzīvniekam.
vēseklis Kaut kas, kas aizsedz sauli, rada pietiekami lielu ēnu.
karelis Kaut kas, kas karājas, piekariņš.
karenis Kaut kas, kas karājas, piekariņš.
spudas Kauta dzīvnieka galva, kājas un iekšas.
ļekums Kauta dzīvnieka iekšas.
plānīt Kauties, iekaustīt.
Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks.
saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai.
Kazarmu Kazarmu upe - Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Krūkļupīte Kazenieku strauta kreisā krasta pieteka Cieceres pagastā.
Xerocomus subtomentosus kazu samtbeka
dūmene Kazu samtbeka ("Xerocomus subtometosus", senāk "Boletus subtomentosus"), saukta arī par kazu beku un samtaino beku.
Kokupe Kazupe, Ālandes pieteka.
Kažava Kaževa, Malmutas pieteka.
Kažavka Kaževa, Malmutas pieteka.
Kažauka Kaževa, Malmutes pieteka.
Varakļānu strauts Kaževas kreisā krasta pieteka Varakļānos, augštece Varakļānu pagastā; Varakļānu upe.
Kažoču Kažoču upe - Amatas labā krasta pieteka.
Kebnekaise Kebnekajse - virsotne Skandināvijas kalnu ziemeļos.
Kiebnekaisi Kebnekajse - virsotne Skandināvijas kalnu ziemeļos.
treilers Kempingpiekabe, neliela mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili.
bezripas keramika keramika, kas izgatavota bez podnieka ripas palīdzības, bija vienīgais keramikas veids Latvijas teritorijā līdz 10. gs., senākie atradumi attiecināmi uz 4500 g. pr. m. ē.
keratomileize Keratoplastika, kuras laikā izgriež daļu slimnieka radzenes, to sasaldē, izveido nepieciešamo liekumu un retransplantē slimniekam; izmanto redzes defektu korekcijai.
Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums.
Kermadeka Kermadeka dziļvaga - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, nosacīti Tongas dziļvagas turpinājums uz dienvidiem, garums - 1200 km, lielākais dziļums - 10047 m zjl., piektā dziļākā dziļvaga pasaulē.
Kermadeka Kermadeka salas - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā ("Kermadec Islands"), uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes (tās teritorija kopš 1887. g.), platība - 33,7 kvadrātkilometri, 3 vulkāniskas salas ar stāviem krastiem pie Kermadeka dziļvagas, augstums - līdz 434 m vjl.
kiberkarš Kibernētiskais karš: karadarbība, kurā galvenais uzbrukuma objekts ir pretinieka elektroniskās vadības sistēmas vai arī uzbrukumā tiek izmantota elektronika (elektroniskā vadības sistēma, lidotāji roboti utt.).
kiberuzbrukums Kibernētiskais karš: karadarbība, kurā galvenais uzbrukuma objekts ir pretinieka elektroniskās vadības sistēmas vai arī uzbrukumā tiek izmantota elektronika (elektroniskā vadības sistēma, lidotāji roboti utt.).
Kilenca Kilencas ūdenskritums - atrodas Korejas Tatas Demokrātiskās Republikas rietumu daļā Kurenksonas upē (Čončonganas pieteka), augstums - 100 m
Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā.
Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
Dimantu kalni Kimgansans, Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā.
subjektīvs kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis kā uzņemamā procesa dalībnieka skatiens
skatpunkta kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis, atrodoties kāda notikuma dalībnieka pozīcijā
propoitides Kipras salā jaunas meitenes, kuras neesot atzinušas Afrodīti, par ko šī viņām iedvesusi pārlieku nekaunīgu kaislību un beidzot pārvērtusi viņas akmeņos.
Bušma Kiras kreisā krasta pieteka Balvu novada Susāju un Medņevas pagastā, garums - \~8 km
Ilziņa Kiras kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 7 km
Meirupīte Kiras kreisā krasta pieteka Susāju pagastā, garums - 11 km
Gurva Kiras kreisā krasta pieteka Susāju un Medņevas pagastā, garums - 8 km; Gurava; arī Gorova, Gavronka.
Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka.
Biškeka Kirgizstānas galvaspilsēta, atrodas Ču ielejā, Kirgizstānas grēdas ziemeļu piekājē 750-900 m vjl., 933000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1926. g. saucās Pišpeka, 1926.-1992. g. - Frunze.
Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu.
Kivačs Kivača ūdenskritums - atrodas Kivača rezervāta teritorijā, Sunas upē, 27 km no ietekas Oņegas ezerā, ūdens pa kaskādēm krīt no 11 m augstuma.
Kivdalova Kivdolica - Pildas kreisā krasta pieteka.
Kivdolova Kivdolica, Pildas pieteka.
Klabatu Klabatu grāvis - Jērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Klainfelters Klainfeltera slimība - ģenētiska patoloģija, kuras cēlonis ir lieka x hromosoma vīriešiem.
Muižnieku grāvis Klampupe, Raunas pieteka.
Muižnieku strauts Klampupe, Raunas pieteka.
Plampupe Klampupe, Raunas pieteka.
detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori
noausīties Klausīties (pietiekami ilgi), spicēt ausis.
sotto Klavieru spēlē norādījums, kurai rokai jāspēlē apakšā, ja rokas liekamas krustiski.
vagīts Klejotājnerva iekaisums.
uzkāsēt Klepojot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
dziļš klepus klepus, ko rada stiprs elpošanas ceļu iekaisums
pieliekamais Klēts, pieliekamā istaba, vieta kur nolikt, uzglabāt.
īpaša statusa klients klienta statusa apzīmējums, kas norāda uz sociālā darbinieka sadarbības un rīcības obligātumu attiecībā pret noteiktu klientu mērķgrupu, kam pienākas sadarbība atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas pilnvaro sociālo darbinieku veikt konkrētus uzdevumus
Klinču Klinču upe - Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka.
Altas klinšu zīmējumi klinšu zīmējumi Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkes ziemeļrietumos, pie Altaelvas ietekas Ziemeļu Ledus okeānā
klitorīts Klitora iekaisums.
Klostera Klostera grāvis - Dimantu grāvja pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, senāk uzskatīts arī par Lielupes pieteku un Dimantu grāvis par tā pieteku.
Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha
Grāverupe Klūga, Ventas pieteka.
Gaidupe Klūgas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 5 km
Klavaisa Kļavaisa, Palsas pieteka.
Klavaiša Kļavaisa, Palsas pieteka.
Kļavaiša Kļavaisa, Palsas pieteka.
piedzīvot Kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērotājam.
dadzīvāt Kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērtētājam.
atkrist Kļūt liekam, nevajadzīgam; arī izzust.
iesaaudzēties Kļūt lielākam, apaļākam (par grūsna dzīvnieka tesmeni).
pasaaudzēties Kļūt mazliet apaļākam (par grūsna dzīvnieka tesmeni).
noslienāt Kļūt pārklātam ar siekalām.
aizsarkt Kļūt sārtam iekaisuma dēļ.
piesmakt Kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma; kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu skaņas avotu).
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī smakt (1).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
iebandoties Kļūt turīgam (kā bandiniekam).
atsaieties Kļūt veselam (par ķermeņa daļu); pāriet, izzust (par iekaisumu, slimību).
izkarst Kļūt viscaur karstam slimības (parasti iekaisuma) gaitā (par tesmeni).
knābis knābītis - izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka
knuzis Knislis, ods; maza, nievājama dzīvnieka apzīmējums.
Bērzkroga upe Kojas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 8 km; Bērza; Dūņupīte.
Strautupīte Kojas labā krasta pieteka Nīkrāces pagastā, garums - 6 km
iekala Kokā iekalts padziļinājums.
mežkājas Koka kājas, ķekatas, rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
spilka Koka nagla, ar ko piesit apavu zoli; kurpnieka nagla, špeile.
eksostra Koka tilts, ko nolaida no uzbrucēju apsēžamā torņa uz pretinieka aizsargu mūri.
pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka.
stafilokoki koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķekarveida kaudzītēs; izraisa strutojošas saslimšanas
kokvedējautovilciens Kokmateriālu transportēšanai piemērots automobilis ar piekabi vai piekabēm.
Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
kokosrauši Kokosriekstu atliekas, izspiežot eļļu.
legno Koks; aizrādījums vijolniekam piesist pa stīgām ar lociņa mugupusi.
koksartrīts Koksīts - gūžas locītavas iekaisums.
vīnakoks Koksnaina liāna, parasti, ar starainām lapām un sulīgām ogām saliktos ķekaros.
pielūžņojums Koksnes atliekas mežā, no kurām nevar iegūt standartam atbilstošu lietkoksni un malku.
mežizstrādes atliekas koksnes atliekas, kas rodas, izstrādājot mežu, un ko neizmanto (skaidas, mizas, atgriezumi, zari, galotnes u. c.)
koksnes skaidas koksnes mehāniskajā apstrādē radušās smalkās atliekas vai speciāli sasmalcināta koksne
koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna
krājas kopšana koku kvalitātes uzlabošana, nodrošinot tiem pietiekamu augšanas telpu, lai gūtu maksimālus ienākumus no meža audzēšanas
ciršanas atliekas kokus gāžot, atzarojot, sagarumojot un transportējot, radušās koksnes atliekas (skaidas, zari, mizas, stumbru atlūžņi u. tml.), kurām nav preču produkcijas vērtības
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km
Kolka Kolkas upe - Kolkupīte, Rūjas pieteka.
Kolkiņa Kolkupīte, Rūjas pieteka.
protargols Koloidāls sudraba preparāts - sudraba un olbaltumvielu (līdz 30%) savienojums; lieto acu, deguna, urīnizvadkanāla iekaisuma gadījumā.
hokejs komandu sporta spēle uz ledus - ripas vai bumbiņas raidīšana ar speciālu nūju pretinieka vārtos
ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; ūdens polo.
ūdens polo komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; ūdenspolo
krikets Komandu sporta spēle, kurā ar īpašu koka āmuru cenšas ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos.
rokasbumba Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ar vienu, roku ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; handbols.
futbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu (ar kāju vai galvu) pretinieka vārtos.
volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktņa un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
velobols Komandu sporta spēle, kuru spēlē velosipēdisti un kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5.
tūrisma aģentūra komersants, kas pilda starpnieka funkcijas starp klientiem un tūrisma operatoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem
noslodze Komisijas maksa, ko iekasē no aizdevu fonda investoriem un parasti sadala starp fondu un finanšu konsultantu.
Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze.
heterokomplements Komplements, kas iegūts no citas sugas dzīvnieka nekā amboceptors.
dodekafonists Komponists, kas komponē ar dodekafonijas metodi.
uzticības telefons komunikācijas sistēma, kas nodrošina nekavējošu un tiešu telefona kontaktu kritiskās situācijās; krīzes telefons
atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo
vijoļvakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena vijolnieka izpildījumā) skaņdarbus vijolei.
bada kondīcija kondīcija, kad dzīvnieka ķermenis ir noliesējis; krasi izceļas kaulu kontūras
Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km
oftalmoreakcija Konjunktīvas iekaisums pēc viena piliena 1% tuberkulīna šķīduma ievadīšanas konjunktīvas maisā personām, kas alerģiskas pret tuberkulīnu.
konjunktivīts Konjunktīvas iekaisums.
dermatokonjunktivīts Konjunktīvas un plakstiņu ādas iekaisums.
juridiskais fakts konkrēta darbība vai bezdarbība, ar kuru norma saista tiesiskas sekas - tiesisko attiecību rašanās, izmaiņas vai izbeigšanos
sociālā darba principi konkrētu uzstādījumu un pārliecību kopums, kas regulē sociālā darbinieka ētisko, profesionālo un personisko rīcību attiecību veidošanā ar klientiem, kolēģiem un sabiedrību
piekonservēt Konservējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekonzervēt Konservējot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; konservējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
montāža no transportlīdzekļiem konstrukciju piegāde objektā, lietojot vilcējus ar maināmām piekabēm; būvlaukumā vilcējam atkabina piekabi, uz kuras elementi jau ir samontēti
pretgambīts Kontrgambīts šaha spēlē, gambīts ko spēlētājs piedāvā, atbildot pretinieka gambītam.
talons Kontroles dokuments, kas tā īpašniekam dod tiesības, piemēram, ko iegādāties, saņemt, izmantot.
sveķu uztvērēji konusveidīgi metāla vai plastmasas trauciņi, ko piestiprina pie atsveķojamā koka iztecējušo sveķu savākšanai un iztukšo 1—2 reizes mēnesī; metāla vai plastmasas trauciņu vietā izmanto arī no plastmasas plēves izgatavotus saliekamus maisiņus
salaistas Kopā salietas šķidras (kā) atliekas; arī samazgas.
holedohīts Kopējā žultsvada iekaisums.
kopienas noturība kopienas spēja izturēt un pietiekami labi funkcionēt apdraudējuma apstākļos, kā arī atgūties pēc krīzes vai traumatiskas pieredzes, izmantojot pieejamos iekšējos un ārējos resursus
daļējais kopīpašums kopīpašums ar noteiktām daļām katram īpašniekam
nedalītais (arī nesadalītais) kopīpašums kopīpašums, kam nav noteiktas katra īpašnieka daļas
Phenjana Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) galvaspilsēta, atrodas Tedonganas krastos, 89 km no tās ietekas Dzeltenajā jūrā, 3000000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kerbe Korģe, Salacas pieteka.
Korba Korģe, Salacas pieteka.
Korga Korģe, Salacas pieteka.
Korģene Korģe, Salacas pieteka.
Korģupīte Korģe, Salacas pieteka.
Korģītes strauts Korģes labā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Staiceles pagastā.
beklometazons Kortikosteroīdu grupas preparāts, pretiekaisuma līdzeklis, ko izmanto bronhiālās astmas ārstēšanā, mazina gļotādas tūsku.
Karuļupīte Koruļupīte, Gaujas pieteka.
Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
kosekante Kosekanss.
Aruna Kosī kreisā krasta pieteka Nepālā (_Arun_).
retinilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (A vitamīna esteris, var būt dzīvnieku izcelsmes), struktūras veidotājs, piedeva, izmanto kosmētiskajos krēmos, skūšanās krēmos, dekoratīvajā kosmētikā, iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību un ir nekaitīgs lietošanai kosmētikā, ja koncentrācija nepārsniedz 1 procentu.
izopropillanolāts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), lubrikants, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas krēmos, lūpu krāsās, var izraisīt ādas sensibilizāciju, nekaitīgums vēl tiek pārbaudīts.
rtilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirts un miristīnskābe; var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, aromātviela, izmato kosmētikā un tiek uzskatīta par nekaitīgu šajā jomā, var veicināt piņņu veidošanos.
kalcija stearāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no kaļķu piena), krāsviela, izmanto šampūnos, matu veidošanai, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā
dekspantenols Kosmētikas sastāvdaļa (pantenols, var būt dzīvnieku izcelsmes), pretiekaisuma viela, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību.
aminometilpropanols Kosmētikas sastāvdaļa (spirts, ko gatavo no slāpekļa savienojumiem), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā līdz 1 procenta koncentrācijai, var izraisīt ādas kairinājumu.
cerezīna vasks kosmētikas sastāvdaļa (trausls vasks, ko iegūst no ozocerīta minerāla), biezinātājs, antistatiķis, tiek izmantots aizsagkrēmos, matu kondicionētājos, krēmveida vaigu sārtuma līdzekļos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, dažiem cilvēkiem var izraisīt pastiprinātu jutīgumu
sorbitānstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, izmanto šampūnos, iedeguma losjonos, dezodorantos zobu pastās, ziepēs, atzīts par nekaitīgu, bet var izraisīt kontakta nātreni.
oktilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto krēmos, skūšanas krēmos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt kosmētisku piņņu veidošanos.
cetilrīcinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt acu kairinājumu.
acetiltirozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), bioloģiska piedeva iedeguma krēmiem un šķīdumiem, aizvietojamā aminoskābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu.
etilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, aromātviela, izmanto kosmētikā, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu.
izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos.
izostearilneopentanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, lieto kā acu dekoratīvo kosmētiku, tonālo krēmu, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
oktildodekanols Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), šķīdinātājs, virsmaktīva viela, izmanto matu kondicionētājos un lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
kalcija miristāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, tiek uzskatīta par nekaitīgu, var veicināt piņņu veidošanos
hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti.
izopropillinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēts), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, atzīts, ka nav pietiekami daudz datu, lai varētu pamatot tā lietošanas nekaitīgumu kosmētikā.
cetilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto acu dekoratīvajā kosmētikā un ādas kopšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet daži palmiāti var izraisīt kontakta dermatītu.
pumeks Kosmētikas sastāvdaļa, abrazīvs tīrītājs, izmanto zobu pastās, roku tīrīšanas pastās, ādas tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt sausas, jutīgas ādas kairinājumu.
hektorīts Kosmētikas sastāvdaļa, absorbents, antiseptiķis, izmanto matu balimātājos, acu konturzīmuļos, tonālajos krēmos, arī pesticīdos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, putekļi var izraisīt plaušu kairinājumu.
farnezols Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, piedeva, izmanto parfimērijā, retāk, kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nedaudz toksisks, ja ieēd.
hidroksimetilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, piedeva, izmanto kosmētikā, matu kopšanas līdzekļos, tiek uzsakatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
montānvasks Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators izmanto lūpu krāsās, tonālajos krēmos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
sorbitānlaurāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, arī pārtikā, tiek atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta nātreni.
sorbitānpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, izmanto šampūnos, matu kondicionētājos, kosmētiskajos krēmos, atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta dermatītu.
sorbitānleāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, plastificētājs, izmanto kosmētikā, acu dekoratīvajā kosmētikā, atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta nātreni un alerģiskas reakcijas.
rezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antiseptiķis, krāsviela, izmanto kā pretblaugznu šampūnos, matu krāsās, lūpu krāsās, matus tonizējošos līdzekļos, arī miecēšanā, sprāgstvielās un tekstilmateriālu apdrukāšanā, var radīt acu un acs plakstiņu iekaisumu, var būt toksisks imūnsistēmai, aknām, asinsrites orgāniem un nervu sistēmai.
dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
tetrabromfluerescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgās lūpu krāsās, nagu lakās, lieto arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, lūpu iekaisumu, elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimību pazīmes.
fluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgu lūpu krāsu un nagu laku ražošanā, arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt lūpu iekaisumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kā arī elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimības.
skvalāns Kosmētikas sastāvdaļa, lubrikants, mīkstinātājs, izmanto ādas un matu kosmētikā, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
lauroillizīns Kosmētikas sastāvdaļa, viskozitāti regulējoša viela, izmanto dekoratīvajos pūderos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
komprese Kosmētiskam nolūkam sagatavots apliekamais, pārsējs.
brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu
Kovadonga Kovadongas nacionālais parks ("Covadonga") atrodas Spānijas ziemeļu daļā (Astūrijā), Kantabrijas kalnos, platība - 170 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g., parkam vēsturiska nozīme: 718. g. spāņi šeit apturēja arābu iekarotāju tālāko virzīšanos (Rekonkistas sākums).
Kauša Kovšupe, Rēzeknes pieteka.
Grumuži Kozupe, Maltas pieteka.
Kazesupe Kozupe, Maltas pieteka.
Kazupe Kozupe, Maltas pieteka.
Kosupe Kozupe, Maltas pieteka.
Kozubka Kozupe, Maltas pieteka.
Reizu grāvis Krācumu grāvis, Grīvas pieteka Vandzenes pagastā.
Reizu valks Krācumu grāvis, Grīvas pieteka Vandzenes pagastā.
Krāčupīte Krāčupe, Gaujas pieteka.
Veckuldīga Krāčupīte, Ventas pieteka.
Kranupe Kranupīte, Skujas ezera pieteka.
Salzemnieku grāvis Krāņupītes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā.
Brālis Trusītis krāpnieks amerikāņu folklorā, tēls cēlies no Rietumāfrikas mitoloģijas krāpnieka zaķa, viņš parasti gudrībā pārspēja lielākos un spēcīgākos varoņus - Brāli Lāci un Brāli Lapsu
māsts Krāsa (dzīvnieka apspalvojuma).
masts Krāsa, spalva (dzīvniekam), kāršu šķira.
knitēt Krāsot, balināt ar mūrnieka otu.
miltošanās Krāsu novājināšanās sekas, kad krāsas ķermeņi pietiekami nesaistās ar uzsūcīgiem papīriem, jo tie uzsūc saistekli.
aktīvās krāsvielas krāsviekas, kuru molekulas ar krāsojamo materiālu veido ķīmiskas saites
lauztā sirds krāšņā sirdspuķe ("Dicentra spectabilis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros
platlapainais dārzu sedliņš krāšņuma krūms, 150-400 cm garumā, ziediem daudzziedainos ķekaros, ieapaļām, zaļganām, sīkākām ziedlapām
Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas
Kraukļu strauts Kraukļupīte, Vējupītes pieteka.
strope Kravas (vai velkamā priekšmeta) iekabināšanai (apņemšanai) paredzēts noteikta garuma gals vai trose ar cilpām (vai gredzeniem).
kontreilers Kravas automobiļa puspiekabveida konteiners.
kombinētais pārvadājums kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā
abandons Kravas vai kuģa īpašnieka atteikšanās no savām tiesībām uz apdrošinātu īpašumu par labu apdrošinātājam, kas par to viņam apņemas samaksāt pilnu apdrošinājuma summu.
ambadons kravas vai kuģa īpašnieka atteikšanās no tiesībām uz apdrošināto mantu par labu apdrošinātājam ar tā saistībuizmaksāt apdrošinājuma ņēmējam pilnu apdrošināšanas summu
Olarājupe Krebicupīte, Ventas pieteka.
bona Kredītdokuments, pret kuru tā īpašnieka noteiktā termiņā var saņemt no citas personas vai iestādes naudas summu vai citas vērtības.
atcēlējs līgums kreditora vai parādnieka vienošanās ar kuru kreditors atsakās no sava prasījuma
kontrolsprūds Kredītvienošanās nosacījums, ar ko automātiski iestājas zināmas sekas, piemēram, prasība pirms termiņa dzēst kredītu.
kr. Kreisais (kr. krasts, kr. pieteka).
bakborts Kreisais borts (kuģim, laivai), pie kura izliekama sarkana sānuguns.
pakarīnas Krējuma atliekas nokrejotā pienā.
kraiškas Krējuma paliekas piena podā pēc krējuma nosmelšanas ar karoti.
kniepķens Kreklu sakta - divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem.
Krēslīte Krēsle, Aiviekstes pieteka.
Prode Kreunas kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Eglaines pagastā.
Kreziņģe Krēziņģe, Vēždūkas pieteka.
Krieķu strauts Krieķupīte, Krimeldes pieteka.
Sverdlovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas gk. Vidusurālu un Ziemeļurālu austrumu nogāzē, platība — 194800 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.), administratīvais centrs — Jekaterinburga.
Lielkrievija Krievijas impērijas Eiropas daļas oficiāls nosaukums XIX-XX gs., ko Krievija bija iekarojusi XVII gs. un kuras 30 guberņas pārsvarā apdzīvoja krievi.
Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.).
cezarevičs Krievijas troņmantnieka tituls.
Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju.
asambleja Krievijas valdnieka Pētera I ieviestas sapulces privātās mājās, kurās gan risināja lietišķas sarunas, gan nodevās izpriecām.
Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas.
Sadko Krievu biļinu mitoloģizēts varonis, kurš bija gusļu spēlmanis Novgorodā, vēlāk apprecēja jūras valdnieka meitu.
Bermonta nauda Krievu brīvprātīgās Rietumu armijas pagaidu maiņas zīmes, kas tika izdotas lai finansiāli nodrošinātu armiju karā pret Latviju tika laista apgrozībā 1919. g. 25. oktobrī (1, 5, un 10 marku nomināli) Jelgavā un tās apkaimē, kurss: 2 markas = 1 ostrublis = 2 cara rubļi, uz visām naudaszīmēm bija uzraksts krievu un vācu valodā, tā nekad netika mainīta pret latiem.
anakrūza Krievu sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā - liekas (t. i., tādas, kas pārsniedz zilbju skaitu pēda) zilbes ritmiskā perioda sākumā.
Iļja Muromietis krievu tautas eposa varonis, spēkavīrs, zemnieka dēls, kurš bērnībā bijis slimīgs vārgulis
Krimilde Krimelde, Cieceres pieteka.
Rītupe Krimelde, Cieceres pieteka.
Krieķupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Lutriņu pagastā, garums - 7 km; Krieķu strauts.
Lašupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Saldus un Lutriņu pagastā, garums - 8 km
Limenis Krimeldes labā krasta pieteka Saldus novadā.
atstāšana bez palīdzības krimināli sodāma darbība, ja netiek sniegta acīmredzama neatliekama palīdzība cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas
liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs
noziedzīga nodarījuma sastāvs Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un pietiekams, lai kādu darbību vai bezdarbību (nodarījumu) varētu atzīt par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.
apsūdzības celšana kriminālprocesuāla darbība, kas izpaužas lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības sastādīšanā un uzrādīšanā personai, par kuru savākti pietiekami pierādījumi, lai viņu varētu saukt pie kriminālatbildības par konkrēta nozieguma izdarīšanu
slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā.
soda individualizācija krimināltiesību princips, kas nozīmē to, ka, nosakot sodu, tiesa ievēro nodarījuma raksturu un kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus
resocializācija Kriminoloģijā noziedznieka labošana vai labošanās.
rezocializacija Kriminoloģijā noziedznieka labošana vai labošanās.
kriptīts Kriptas iekaisums.
flogozīns Kristāliska, slāpekli nesaturoša viela, kas izolēta no piogēnu koku kultūrām; izraisa strutainu iekaisumu.
deltoedrs Kristalla forma, kas ierobežota 12 vienādiem deltoīdiem (sk.), kristallografijā regulārās (kubiskās) sistēmas pamatforma; deltoīddodekaedrs.
triceratops Krīta perioda augēdājs dinozaurs, garums – 9 m, masa – 12 tonnas, dzīvnieka galvaskauss ar trim ragiem bija 2,5 m garš.
čaksnis kritis koka stumbrs ar saknēm; zemē atstātās nopļautās, nozāģētās vai nolauztās pameža paliekas
Krievupīte Krīvupīte, Vaives pieteka.
krodziniece kroga īpašnieka sieva
Kraujvalks Krojvalks, Rindas pieteka.
kroniji Krona svētki, ko Atēnās svinēja Hekatombaiona mēnesī (jūlija beigās), atbilst romiešu sāturnālijiem.
Niguļupīte Krūkļupe, Ramatas pieteka.
Nūtupīte Krūkļupe, Ramatas pieteka.
brukstalas Krūmāja paliekas.
brukstuli Krūmāja paliekas.
Krūmiņu upīte Krūmiņupīte, Silupītes pieteka.
brunči Krūmu atliekas.
Aizupe Krustalīce, Pededzes pieteka.
Kristalīce Krustalīce, Pededzes pieteka.
Krustalica Krustalīce, Pededzes pieteka.
Krustalpe Krustalīce, Pededzes pieteka.
Krustalīču upe Krustalīce, Pededzes pieteka.
Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km
Ķīšupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā.
Robežupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte.
asinība krustošanā iegūtā dzīvnieka katras šķirnes īpatsvars; šķirnība (1)
sakrokoksīts Krustu kaula un zarnkaula locītavas iekaisums.
sīkplikstiņš krustziežu dzimtas ģints ("Arabidopsis"), viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi, kaili vai ar matiņiem, lapas veselas vai plūksnainas, ziedi ķekaros, dažkārt ar pieziedlapām 13 suga, Latvijā konstatēta 1 suga
smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm.
sirmene Krustziežu dzimtas ģints ("Berteroa"), pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
šķēpene Krustziežu dzimtas ģints ("Cakile"), lakstaugi ar garu vārpstveida sakni, stublājs guļošs vai pacils, ziedi violeti, rožaini vai balti, sakopoti ķekaros, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
zobainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria"), daudzgadīgi lakstaugi ar zvīņainu sakneni un lieliem ziediem, kas sakopoti ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
matiola Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), dekoratīvs lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros.
paidra Krustziežu dzimtas ģints ("Neslia"), viengadīgs lakstaugs ar cietiem, zarotiem matiņiem, stulbājs 15-80 cm augšdaļā zarots, ziedi blīvos ķekaros, kas augļu laikā stipri pagarinās, 1 suga.
rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis.
sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas.
subulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Subularia"), mazi, kaili ūdensaugi, lapas īlenveidīgas, sakārtotas rozetē, ziedi sīki, sakārtoti skrajos ķekaros, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
bunija Krustziežu dzimtas lakstaugs, divdīgļlapis, stepju augs (līdz 125 cm augsts), ar nevienāda veida rozetes un stublāja lapām, dzelteniem ziediem ciešos ķekaros.
stetomiozīts Krūškurvja muskuļu iekaisums.
krūtēzis Krūšu daļa (dzīvniekam).
ksifoidīts Krūšu kaula smailes iekaisums.
kleidartrīts Krūšu kaula un atslēgas kaula locītavas iekaisums.
pleuritis Krūšu plēves iekaisums.
mastīts Krūts dziedzera iekaisums.
hipomastija Krūts dziedzera nepietiekama attīstība.
komedokarcinoma Krūts dziedzera vēzis, kas sastāv no ķekarveidā sakārtotiem vadiem, pildītiem ar sacietējušu sekrētu.
perimastīts Krūts saistaudu iekaisums.
areolīts Krūts zirnīša joslas iekaisums.
atēlija Krūts zirnīša trūkums vai nepietiekama attīstība; nespēja tādēļ zīdīt.
mamilīts Krūtsgala iekaisums.
Krutu Krutu grāvis - Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Medņu strauts Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Sloku grāvis Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Krutupe Krutupīte, Pededzes pieteka.
Krūtupe Krutupīte, Pededzes pieteka.
ksantāns Ksantāna sveķi - pārtikas piedeva E415 (var būt ģenētiski modificēti), biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
Kubula Kubuļupīte, Azandas pieteka.
Kudeba Kūdupe, Veļikajas pieteka, tās nosaukums Krievijā.
Šepica Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā; Shchepitsa; Stsepitsa; Ščepica; Šepca.
Naumovas strauts Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā: Naumova; Kovsanka.
Isanka Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Bērzupīte Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā, garums – \~10 km
Čistigu strauts Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
baratērija Kuģa kapteiņa vai ļaužu nelikumīga rīcība, no kā kuģa īpašniekam ceļas zaudējumi.
baratrija Kuģa kapteiņa vai personāla nelikumīga rīcība - kaitējums kuģim vai kravai, vai abiem kopā, kas rada zaudējumus kuģa īpašniekam vai iznomātājam.
priekšējā galsvere kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu
bugsvere Kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu.
Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
flagmaņkuģis Kuģu grupas, vienības priekšnieka, komandiera kuģis.
Kuchva Kuhva, Veļikajas pieteka.
Kukva Kuhva, Veļikajas pieteka.
Kuiļa upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā.
Kuiļu upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā.
Kūja Kuja, Aiviekstes pieteka.
Kujupe Kuja, Aiviekstes pieteka.
Upsts Kujas kreisā krasta pieteka Indrānu un Praulienas pagastā, garums - 16 km, kritums - 11 m; Upsta; Upsta grāvis; Upsta strauts; Upste.
Apiņupīte Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 13 km
Padauklis Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā, augštece Dzelzavas pagastā.
Tēce Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte.
Cilmija Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 11 km; Gilmija.
Poļvarkas grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Lībe Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 108 m; Liba; Libe; Libija.
Rieba Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 21 km, kritums - 144 m, viena no straujākajām Latvijas upēm.
Sīļu grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 5 km
Sūla Kujas labā krasta pieteka Madonas un Cesvaines novadā, garums - 20 km, kritums - 30 m; Sula; Sūle.
Ilga Kujas labā krasta pieteka Praulienas pagastā, garums - 12 km
Birzelīte Kujas labā krasta pieteka, Cesvaines un Madonas novadu robežupe, augštece Cesvaines pagastā.
Padēle Kujas labā krasta pieteka.
piretrs Kukaiņu apkarošanas līdzeklis, ko ražo no dažu Āfrikas augu žāvētiem ziediem, sastāvā ir piretrīni un cinerīni, kas ātri sadalās un ir nekaitīgi zīdītajiem.
termīts kukaiņu kārta ("Isoptera"), galvenokārt tropos, \~2500 sugu, 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās
putcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
entomofāgas baktērijas kukaiņu slimību ierosinātāji, specializēti parazīti, nekaitīgi cilvēkiem un mājdzīvniekiem
Kokava Kūkova - Veļikajas kreisā krasta pieteka.
Kuhva Kūkova, Veļikajas kreisā krasta pietekas nosaukums Krievijā.
Supenka Kūkovas kreisā krasta pieteka Baltinavas pagastā, augštece Briežuciema pagastā, garums - 21 km, kritums - 33 m
Puncuļova Kūkovas kreisā krasta pieteka Balvu novada Baltinavas pagastā, garums - 9 km
Rika Kūkovas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 32 km, kritums - 48 m, iztek no Orlovas ezera.
Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka.
Krakupe Kūkovas kreisā krasta pieteka Šķilbēnu pagastā, augštece Briežuciema pagastā.
piekulstīt Kulstot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kulstot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens
Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies
Meldzeres dobumakmens kulta vieta Saldus novada Nīgrandes pagastā, Lētižas labā krasta sāngravā, akmenim ir cilindriska forma, diametrs - 1,25 m, augstums - 0,5 m, tā virsā iekalts \~12 cm dziļš dobums (diametrs - 55 cm), kura dibenā vēl izkalts aplis (diametrs - \~30 cm), domājams, ka izmantots kā kulta vieta 15.-18. gs.
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu
Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pienīt Kuļot sagatavot (sviestu) pietiekami, daudz.
Ežupe Kumada, Amatas pieteka.
Kumāda Kumada, Amatas pieteka.
Kumata Kumada, Amatas pieteka.
Kumoda Kumada, Amatas pieteka.
Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
Ieriķupīte Kumadas labā krasta pietekas Grūbas nosaukums pie Ieriķiem.
Melderupe Kumadas labā krasta pietekas Grūbas otrs nosaukums lejpus Ieriķu dzirnavezera, bet reizēm arī visā garumā.
Kumbele Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka.
Kumbula Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka.
Kumbuls Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka.
Kumbuļupe Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka.
Kumpace Kumpota, Laucesas pieteka.
Rumpace Kumpota, Laucesas pieteka.
Kundziņu strauts Kundziņstrauts, Džūkstes pieteka.
bey Kungs; augstāko turku ierēdņu un virsnieku tituls; arī Tunisas valdnieka tituls.
gastradenīts Kuņģa dziedzeru iekaisums.
endogastrīts Kuņģa gļotādas iekaisums.
gastrīts Kuņģa gļotādas iekaisums.
perigastrīts Kuņģa peritoneja iekaisums.
gastropankreatīts Kuņģa un aizkuņģa dziedzera iekaisums.
gastroezofagīts Kuņģa un barības vada iekaisums.
gastroduodenīts Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums.
gastroileīts Kuņģa un līkumainās zarnas iekaisums.
gastrokolīts Kuņģa un lokzarnas iekaisums.
gastroenterīts Kuņģa un tievās zarnas gļotādas iekaisums.
gastroperitonīts Kuņģa un vēderplēves iekaisums.
pilorektomija Kuņģa vārtnieka daļas izoperēšana.
piloroptoze Kuņģa vārtnieka daļas noslīdējums.
pilorostenoze Kuņģa vārtnieka daļas sašaurinājums, kas kavē vai neļauj barībai pārvietoties no kuņģa uz divpadsmitpirkstu zarnu, izraisa čūla vai audzējs.
antroduodenektomija Kuņģa vārtnieka daļas un divpadsmitpirkstu zarnas vai tās daļas izgriešana.
pilorospazma Kuņģa vārtnieka pārejoša saraušanās, kas neļauj kuņģim iztukšoties.
piloromiotomija Kuņģa vārtnieka slēdzējmuskuļa pārgriešana līdz submukozai.
gastroenterokolīts Kuņģa, tievās zarnas un lokzarnas iekaisums.
kurarizācija Kurāres ievadīšana slimniekam, kamēr iestājas terapeitisks efekts - skeleta muskulatūras atslābums.
Aragvi Kūras kreisā krasta pieteka Gruzijā, garums - 66 km, kritums - 2681 m, veidojas satekot Baltajai un Melnajai Aragvi.
Mugānas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa uz dienvidiem no Kūras un Araksas satekas, Azerbaidžānā, dienvidrietumos tā turpinās Irānā, dienvidu daļā pakāpeniski saplūst ar Lenkorānas zemieni, lielākā daļa teritorijas zjl., sauss subtropu klimats.
dakurēties Kurināt, līdz kļūst pietiekami karsts.
piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (krāsni, pavardu).
piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (telpu).
Atvarupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka Bilskas pagastā.
Bilskas upe Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka.
Viekupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka.
Zaļcupe Kurnas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu pagastā.
pastaigdziedniecība Kurortoloģiskās dziedniecības metode, kam pamatā ir pārgājieni pa īpaši izveidotiem maršrutiem, kas izveidoti individuāli katram atpūtniekam un tie atšķiras pēc veicamās slodzes.
kurpniekmeistars Kurpnieka amata meistars.
govskāja Kurpnieka darbarīks - liestes aizstājējs.
rantnazis Kurpnieka darbarīks - nazis, ar ko apgriež apavu zoļu malas.
pļitka Kurpnieka darbarīks - pasmags metāla priekšmets, uz kura novieto gatavojamo apavu, sastiprinot tā daļas.
ambuza Kurpnieka darbarīks papēžu malu nogludināšanai un apvaskošanai.
loheizens Kurpnieka darbarīks, ar ko izsit caurumus; lokeizens.
lokeizens Kurpnieka darbarīks, ar ko izsit caurumus.
cvikstengas Kurpnieka knaibles.
lapa Kurpnieka lakta.
kurpniekzellis Kurpnieka māceklis.
ķīla Kurpnieka nagliņa.
ambūzis Kurpnieka rīks zoļu gludināšanai.
kurpnīca Kurpnieka sieva.
kurpniecīša Kurpnieka sieva.
kepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā - divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma.
ķepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma; kepšuks.
Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm.
Guldupīte Kuršupīte, Viešūra pieteka.
zeltgalvīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Solidago"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā, 100-120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; zeltslotiņa
puškalpis Kurzemē arī precējies sīksaimnieks, kurš divas nedēļas strādāja pie lauksaimnieka un īrēja nelielu zemes gabalu, ko kopa katru trešo nedēļu.
Čapuļu strauts Kurzemnieku strauts, Abavas pieteka.
depozicija Kustamu lietu nodošana uzglabāšanai un vēlākai izdošanai, sevišķi nodošana tiesas glabāšanā (depozitā) ar nolūku nodibināt zināmas tiesiskas sekas attiecībā uz trešam personām.
tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām; veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
užuļāties Kustēties, tekalēt.
sunīši Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
viras Kustīga savienojuma detaļa (logu, durvju u. c.) vērtņu piestiprināšanai. Pēc konstrukcijas ir noceļamās un iekaltās v.
sīkmaņas kustoņa iekšu atliekas
čams Kušķis, pušķis; ķekars.
balanohlamidīts Kutekļa (klitora) galviņas un priekšādas iekaisums.
pagrundes Kūtsmēslu paliekas uz grīdas.
kankale kūtsmēslu slānis, kas iekaltis liellopu ādas apmatojumā (īpaši pavasarī)
ķutuzis Kutūzis, maza un nepietiekama telpa.
Komokva Kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - neskaitāmu bagātību saimnieks, kuru attēloja kā tuklu invalīdu, kas nekad nepieceļas no savas guļvietas.
atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
kvaternijs Kvaternija-18 hektorīts - kosmētikas sastāvdaļa, viskozitātes regulētājs, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, iedeguma želejās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
piekveldēt Kveldējot piekarsēt.
piekveldināt Kveldinot piekarsēt.
Švābu Alba kvestu grēda Vācijas dienvidos (vācu val. "Schwaebische Alb"), garums - \~200 km, augstākā virsotne - 1015 m, dienvidu nogāzē sākas Donavas izteka
kvilajs Kvilaja ekstrakts - pārtikas piedeva E999 (dažās valstīs aizliegts), putu veidotājs, aromatizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, lielā daudzumā var izraisīt aknu bojājumu, elpošanas traucējumus.
klinča ar sprūdu ķēdes gredzena vidū iekalts balsts - stega jeb kontrforss, ko sauc arī par sprūdu
Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers.
Kaiba Ķeiba, Ičas pieteka.
Kaibe Ķeiba, Ičas pieteka.
Keiba Ķeiba, Ičas pieteka.
Siltene Ķeibas kreisā krasta pieteka Balvu novada Tilžas un Krišjāņu pagastā, garums - 9 km
Skujatne Ķeibas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, garums - 13 km
Bromus racemosus ķekarainā lāčauza
baltoga Ķekarainā sniegoga ("Symphoricarpus racemosus").
lapsasaste Ķekarainais amarants.
ķekains Ķekarains.
ķekarots Ķekarains.
melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms
paparde Ķekarpaparde ("Botrychium").
papardīte Ķekarpaparde ("Botrychium").
trepīte Ķekarpaparde ("Botrychium").
botrichiji Ķekarpapardes ("Botrychium").
botrychium Ķekarpapardes.
plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
pusmēness ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium lunaria")
zarainā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium matricariifolium"), Latvijā aizsargājama
vienkāršā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium simplex"), Latvijā aizsargājama
Virdžīnijas ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium virginianum"), Latvijā aizsargājama
virkla Ķekars sīpolu.
ķems Ķekars, čemurs, kušķis, pušķis.
čača Ķekars, čemurs.
ķega Ķekars, čemurs.
ķemurs Ķekars, čemurs.
vairogs ķekars, kam zemāko ziedu kāts ir garāks nekā augstāko, un visi ziedi ziedkopā ir vienādā līmenī
skara Ķekars, kura galvenajai asij ir sānu asis ar vienkāršas vārpas vai ķekara uzbūvi.
čumuls Ķekars, kušķis, kaudzīte.
čeka Ķekars, kušķis, pušķis.
čemuls Ķekars, kušķis, pušķis.
čankurs Ķekars, pušķis, čemurs.
kogulītis Ķekars, pušķis, skara.
kogurs Ķekars, pušķis, skara.
čače Ķekars.
čākars Ķekars.
ķeka Ķekars.
ķeķe Ķekars.
ķeķere Ķekars.
ķeķis Ķekars.
ķenkara Ķekars.
ķenkars Ķekars.
ķenkuris Ķekars.
ķenkurs Ķekars.
Exochorda racemosa ķekaru eksohorda
Leucothoe racemosa ķekaru leikoteja
Muscari racemosum ķekaru muskare
Neillia racemosa ķekaru neilija
Smilacina racemosa ķekaru smilacīna
Cimicifuga racemosa ķekaru sudrabsvece
ķekarains Ķekarveida.
ķekarveidīgs Ķekarveida.
spieta kamols ķekarveidīgs kamols, ko bites izveido pirms izlidošanas uz jauno mitekli, salidojot uz tuvumā augoša koka
čekains Ķekarveidīgs, pilns ar čemuriem.
naumburgia Ķekarzeltenes.
dzeltenā ķekarzeltene ķekarzelteņu suga ("Naumburgia thyrsiflora"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, stublāji stāvi (augstums - 15-70 cm), vienkārši, bagātīgi lapoti
Cotoneaster racemiflorus var. soongoricus ķekarziedu klintene
budelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
budēlis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
būdelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
budulis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām.
budēļi Ķekatas - masku gājienu dalībnieki; budeļi.
budeļi Ķekatas - masku gājienu dalībnieki; budēļi.
ķikata Ķekatas 1(1).
sandos iet ķekatās iet (Mārtiņdienā)
būzuļos iet ķekatās iet.
ķekatāties Ķekatās iet.
ķekatot Ķekatās iet.
ķekot Ķekatās iet.
čigāni Ķekatas, budēļi.
sandi Ķekatas, maskas Mārtiņa vakarā.
spīgainis Ķekatas.
ķeki Ķekatnieki, jokdari.
katriņbērni Ķekatnieki, kas 25. novembrī (Katrīnas dienā), maskās tērpušies iet no mājas uz māju.
mārtiņbērni Ķekatnieki, kas iet ķekatās Mārtiņdienas vakarā (10. novembrī).
ķekatas Ķekatnieki.
ķeķi Ķekatnieki.
santi Ķekatnieki.
santimerti Ķekatnieki.
santimeti Ķekatnieki.
santmerti Ķekatnieki.
santmeti Ķekatnieki.
zantmeti Ķekatnieki.
ķēkatnieks Ķekatnieks (1).
preilis Ķekatnieks, budēlis.
andrejbērns Ķekatnieks, kas Andrejdienas vakarā (30. novembrī), maskā tērpies, iet no mājas uz māju, dzied, spēlē, dejo.
budelis Ķekatnieks.
būdelis Ķekatnieks.
budēļnieks Ķekatnieks.
budulis Ķekatnieks.
kūjenieks Ķekatnieks.
kulnieks Ķekatnieks.
pirītis Ķekatnieks.
lācis Ķekatnieku maska ar kažoku, kas izgriezts ar iekšpusi uz āru.
miežvilki Ķekatnieku veids Ziemassvētkos.
Keckau Ķekava.
Keckau Ķekavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
klapkrodznieki Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Klapkrogs" iedzīvotāji.
pulkārnieki Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" iedzīvotāji.
pulkārtnieši Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" iedzīvotāji.
Pulkārne Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" nosaukuma variants.
Pulkārtne Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" nosaukuma variants.
Titurga Ķekavas novada Baložu pilsētas daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems.
balodieši Ķekavas novada Baložu pilsētas iedzīvotāji.
bramberģieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Bramberģi" iedzīvotāji.
cerinieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Ceriņi" iedzīvotāji.
Līve Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Daugmale" bijušais nosaukums.
daugmalieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Daugmale" iedzīvotāji.
līvenieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Līve" iedzīvotāji.
strēlnieki Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji.
Djungob-Brambergskaja Ķekavas novada Daugmales pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Duenhob-Brambergshof Ķekavas novada Daugmales pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Dzelzkaļi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Alejas" bijušais nosaukums.
ceplieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Cepļi" iedzīvotāji.
daugavieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Daugavas ciemats" iedzīvotāji.
dolēnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dole" iedzīvotāji.
Dzērumcelmi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērumi" bijušais nosaukums.
Pinči Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērumi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
dzērumieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērumi" iedzīvotāji.
Kaziķukalns Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" bijušais nosaukums.
elektriķieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotāji.
elektriķis Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotājs.
jaunsilieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsils" iedzīvotāji.
Jenču pļavas Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Jenči" bijušais nosaukums.
Jeņči Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Jenči" nosaukuma variants.
Pļavniekkalns Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
katlakalnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" iedzīvotāji.
katlkalnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" iedzīvotāji.
ķekavieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķekava" iedzīvotāji.
Dzintari Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mellupi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Plakaņi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" bijušais nosaukums.
plakanciemieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" iedzīvotāji.
plakanciemnieki Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" iedzīvotāji.
priedieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji.
Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
rāmavieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" iedzīvotāji.
Daugavkrasti Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Vimbukrogs" bijušais nosaukums.
bērzmentieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzmente" iedzīvotāji.
birzieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Birzes" iedzīvotāji.
Ģipšustūris Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
mellupieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mellupi" iedzīvotāji.
mežinieki Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" iedzīvotāji.
rudzājieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzāji" iedzīvotāji.
Mācītājkalns Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums.
Mācītājmuiža Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums.
valdlaucieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" iedzīvotāji.
vampēnieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Vampēnieši" iedzīvotāji.
Ziedoņi Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Ziedonis" bijušais nosaukums.
Ramas muiža Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas “Rāmava” bijušais nosaukums.
Daļenskaja Ķekavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dahlen Ķekavas pagasta bijušais nosaukums.
Zites strauts Ķekaviās kreisā krasta pieteka Baldones pagastā.
Ķekava Ķekaviņa, Daugavas pieteka.
Melnais strauts Ķekaviņas kreisā krasta pieteka Baldones pagastā.
Ķežupīte Ķekaviņas labā krasta pieteka Baldones pagastā un pilsētā.
Sūnupe Ķekaviņas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā; Sūnupīte; Suņupe.
Fanda Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Citpasaules valdnieka Mananana daiļā sieva, viena no svētlaimīgo salu valdniecēm, kurai piederēja burvju dārzs.
Mils Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Īrijas iekarotājs, kura tēvocis, ieraudzījis Īriju no augsta torņa Spānijā, ieradies Īrijā, kur to nogalinājuši danieši.
Nemheds Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Īrijas iekarotāju trešās cilts vadonis, cēlies no Grieķijas skitiem.
Deidre Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Olsteras valdnieka Konhobara barda Fedlimida meita, kurai druīdu priesteris pareģoja, ka viņa atnesīs pilsētai postu un iznīcību.
firbolgi Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - senākie Īrijas iedzīvotāji, Īrijas iekarotāju ceturtā rase, mitoloģiska cilts, ko uzvarējuši danieši.
beļģi Ķeltu ciltis Gallijas ziemeļu daļā un Anglijas rietumu piekrastē; 5. gs., kad franki iekaroja Belgiku, beļģus iznīcināja vai asimilēja.
briti Ķeltu cilts, kas kopā ar skotiem 5. gs. p. m. ē. iekaroja Britu salas.
Gvidions Ķeltu mitoloģijā - burvis, valdnieka Mata māsasdēls, nozīmīgs varonis "Mabinogiona" ceturtajā teikā.
Rianona Ķeltu mitoloģijā - Citpasaules valdnieka meita.
Svaltams Ķeltu mitoloģijā - karotājs, Olsteras valdnieka Konhobara māsas Deirdres vīrs, Kuhulina tēvs.
Eohaids mak Eirks ķeltu mitoloģijā, ceturto Īrijas iekarotāju - firbolgu devītais un pēdējais valdnieks
korpuss Ķermenis (cilvēkam vai dzīvniekam).
pigura Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam), apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim).
figūra Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam); apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim).
galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
akreritroze Ķermeņa distālo daļu eritēma un tūska kā vazomotoru funkcijas traucējumu sekas.
lejas (arī otrs, resnais) gals ķermeņa pakaļēja daļa (cilvēkam, dzīvniekam)
otrs (arī lejas, resnais) gals ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam)
resnais (arī lejas, otrs) gals ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam)
dibens Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
oksta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
okste Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
oksts Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
pakaļgals Ķermeņa pakaļējā daļa (dzīvniekam).
priekša Ķermeņa priekšējā puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
poza Ķermeņa stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
hemihipoplāzija Ķermeņa, tā daļas vai orgāna vienas puses nepietiekama attīstība.
Tērupīte Ķerupīte, Melderupītes pieteka.
Ķeižupe Ķēšupe, Rojas pieteka.
Ķēžupīte Ķežupīte, Ķekaviņas pieteka.
Kungupe Ķīburu strauts, Bārtas pieteka.
Mīzalvalks Ķikana labā krasta pieteka Dundagas pagastā.
Dziļgravupe Ķikana labā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā.
Ķilpupīte Ķilpjupīte, Imulas pieteka.
Ciemupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Kilupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Kiļupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Ķīlupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Ķīļupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Kazupe Ķilupes kreisā krasta pieteka Ogres novada Rembates pagastā.
ūdeņradis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smaržas, garšas, atomnumurs - 1, atommasa - 1,0079, ir 3 izotopi: protijs, deitērijs un tritijs; pārtikas piedeva E949, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
binārie ieroči ķīmiskie ieroči, kuros kaitīgā viela veidojas, sajaucoties diviem vairāk vai mazāk nekaitīgiem komponentiem
degazators Ķīmisks produkts, kas gāzi padara nekaitīgu, piem., aktīvā ogle.
Houdzi ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, kurš tiek uzskatīts par senlaiku džou cilts pirmsenci, no viņa sākas "prosas ēdāju" džou tauta, kas 1122. g. p. m. ē. iekaroja Ķīnu.
Džu-Žuns Ķīniešu mitoloģijā - Ķīnas valdnieks, uguns dievs, dienvidu un vasaras pavēlnieka Jaņ-Di pēctecis un palīgs.
Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens
Kua-Fu Ķīniešu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar tumsas valstību, pazemes valdnieka Hou-Tu mazdēls.
Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem
Guņs ķīniešu mītu varonis, Jui tēvs, pēc izskata - balts zirgs, pēc valdnieka pavēles viņam bij jācīnās ar plūdiem, kas tolaik postīja valsti
Si-Šeņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - prieka un baudas dievs, kas mita uz Veneras planētas un bieži bija bagātības dieva pavadoņu pulkā.
Vieglgrāvis Ķipstvalks, Spāres upes pieteka.
Kira Ķire, Rūjas pieteka, senāk uzskatīta par Acupītes pieteku.
Ķira Ķire, Rūjas pieteka.
Kirela Ķirele, Salacas pieteka.
Kirele Ķirele, Salacas pieteka.
Kirera Ķirele, Salacas pieteka.
Laukupīte Ķirele, Salacas pieteka.
Linupīte Ķires kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
Ķirkumupe Ķirkumu upe, Raunas pieteka.
Tiše Ķīse, Vārmes pieteka.
Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe.
Šmerļupīte Ķīšezera pieteka Rīgā, izteka Biķernieku mežā pie Mežciema.
Oļļas upe Ķīšupe, Ramatas pieteka.
Viršupe Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru.
Višupīte Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru.
Ķidurga Ķīšupes kreisā krasta pieteka Sējas pagastā, augštece Vidrižu pagastā; Ķīdurga.
Kive Ķīve, Vilces pieteka.
Kalnupīte Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
Ķīvuļurga Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
Ķivuļu strauts Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka.
Nabiņurga Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka Ropažu novada Stopiņu pagastā, augštece Salaspils novada Salaspils pagastā, garums - 7 km
Ēdernieku krāces Ķūķu krāces, Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas.
Degmalupīte Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Ēderes upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Ēdernieku upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Kulaurga Ķulaurga, Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā.
Ne asakas! laba loma novēlējums makšķerniekam, zvejniekam
lb. Labais (lb. krasts, lb. pieteka).
sialadenoma Labdabīgs siekalu dziedzeru audzējs.
frajers Labi ģērbts cilvēks - noziedznieka upuris.
fucins Labi ģērbts cilvēks - noziedznieka upuris.
kurmis Labi nomaskējies ienaidnieka spiegs.
kņadas Labības tīrīšanas atliekas, vai kas cits mazvērtīgs.
sekselis Labības u. c. beramu vielu mērvienība - sestā daļa no pūra jeb puse sieka.
serozais labirintīts labirinta sekundāra reakcija pret vidusauss iekaisumu vai traumu; izpaužas ar paaugstinātu perilimfas spiedienu bez strutošanas
traumatiskais labirintīts labirintīts kā galvaskausa lūzuma vai labirinta operācijas (piem., fenestrācijas) sekas
Barisa Labonīte, Vesetas pieteka.
parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē
Potupe Lācīte, Bērzaunes pieteka.
Lāčupe Lācupe, Ošas pieteka.
Xerocomus badius lāču beka
Lācupe Lāčupīte, Tirzas pieteka.
Lūčupīte Lāčupīte, Tirzas pieteka.
Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci.
Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā.
Ladziņa Ladzīte, Bolupes pieteka.
Lazdoga Ladzīte, Bolupes pieteka.
spastiskais lagoftalms lagoftalms kā acs kustību nerva kairinājuma sekas
paralītiskais lagoftalms lagoftalms kā sejas nerva paralīzes sekas
Burulluss Lagūnas ezers Ēģiptē, Nīlas deltas rajonā, garums – 60 km, platums – 10–18 km, sakls, daudz salu, ietek vairākas Nīlas deltas attekas, no kurām divas izveidotas par kanāliem.
Komakjo ezers lagūnas ezers Itālijā ("Valli di Comacchio"), pie Adrijas jūras, uz dienvidiem no Po ietekas, tajā beidzas Po di Volanas labā atteka, dienvidu daļā tā savienota ar Reno upi.
Lebas ezers lagūnas tipa ezers Polijas ziemeļu piekrastē, no Baltijas jūras to atdala smilšu strēle, savieno caurteka, platība — 74,4 kvadrātkilometri, garums — 16 km, platums — 7 km, līdz 6 m dziļš
grosmeisters Laicīgos ordeņos attiecīgās valsts valdnieka goda tituls.
sastrēguma ilgums laika intervāls, kurš ir pietiekams, lai visas _CSMA/CD_ tīkla stacijas konstatētu, ka radusies sadursme
pārskata periods laika posms, kurā summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt darbiniekam noteikto normālo darba laiku
darba laiks laika sprīdis, kurā darbiniekam saskaņā ar darba līgumu un iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumiem jāveic savi darba pienākumi un jāatrodas darba devēja rīcībā
konkista Laikmets (15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā), kad konkistadori iekaroja plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
atsauces stundas laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma; ja darbinieka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darbinieka nodarbināšana pieļaujama tikai tad, ja darbs tiek veikts iepriekš noteiktās stundās un dienās un darba devējs ir pienācīgā kārtā paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku
mūžs Laikposms, kurā noris (dzīvnieka) eksistence.
vikingu laiki laiks (ap 800 līdz aptuveni 1050), kad vikingi devās tirdzniecības un iekarojumu braucienos; dāņi un norvēģi burāja gk. uz R, zviedri - uz A.
deliberācijas termiņš laiks apdomāties, ko dod mantiniekam, lai viņš varētu izšķirties, vai mantojumu pieņemt vai ne.
interregnums Laiks no kāda valdnieka nāves vai atcelšanas līdz jauna valdnieka iecelšanai.
cietstāvēšanas periods laiks no slaucama dzīvnieka aizlaišanas līdz nākamās atnešanās dienai
gaļas ražošanas cikls laiks no vaislas dzīvnieka apaugļošanas līdz viņa pēcnācēju ieguvei un realizācijas dzīvmasas sasniegšanai; tajā izdala grūsnības, zīdīšanas, izaudzēšanas un nobarošanas periodus
pēcmeklēšanās Laiks pēc meklēšanās, kad izzūd ar dzīvnieka dzimumuzbudinājumu saistītās izmaiņas dzimumorgānos un uzvedībā.
priekšmeklēšanās Laiks pirms meklēšanās, kad sākas izmaiņas dzīvnieka dzimumorgānos un uzvedībā.
Krutupīte Laikupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, garums - 7 km
skafoidīts Laivkaula iekaisums.
ļezināt Laizīt, siekalot.
veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles.
Lakšenieku strauts Lakšinīku strauts, Ičas pieteka.
naškānis Lamu vārds sliktam, nerātnam cilvēkam vai dzīvniekam.
kunnis Lamuvārds bērnam un mazam dzīvniekam.
skverna Lamuvārds sievietei vai sieviešu dzimtes dzīvniekam.
slaucene lamuvārds tikumiski pagrimušai sievietei vai kādam dzīvniekam
Vidsmiests Landzānu upīte, Ziemeļsusējas pieteka.
Laņģe Langa, Ķīšezera pieteka.
Laņķa Langa, Ķīšezera pieteka.
Kuiļupe Lankas labā krasta pieteka Embūtes pagastā; Kuiļa upe; Kuiļu upe.
Lāņu upe Lāņupe, Durbes ezera pieteka.
Ragupe Lāņupe, Durbes ezera pieteka.
Rasūte Lāņupes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, Durbes un Vecpils pagasta robežupe.
Dupļupe Lāņupes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, garums - 5 km
Jumalda Lapšupīte, Melnupes pieteka.
Lassenbeck Lasenbekas, Lašupes muiža, kas atradās Skrudalienes pagastā.
lakstagas Lāses, lāstekas.
bekot Lasīt bekas; sēņot.
gramstīt Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas); pavirši, nevīžīgi vākt kopā; arī grābstīt (1).
pielasīt Lasot iegūt (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielasīties Lasot iegūt sev (piemēram, ogas, sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
ledsteka Lāsteka (1).
ledteka Lāsteka (1).
stince Lāsteka pie jumta.
ledene Lāsteka; ledus gabaliņš.
stinte Lāsteka; stente.
atpīle Lāsteka.
glīsma Lāsteka.
glīzma Lāsteka.
ķēģele Lāsteka.
lastaga Lāsteka.
lāstaka Lāsteka.
lastega Lāsteka.
lasteka Lāsteka.
lataga Lāsteka.
lataka Lāsteka.
lateka Lāsteka.
leduspilka Lāsteka.
ledustilka Lāsteka.
letaka Lāsteka.
leteka Lāsteka.
pilka Lāsteka.
pillis Lāsteka.
stalgala Lāsteka.
stangala Lāsteka.
steģele Lāsteka.
steņģele Lāsteka.
stente Lāsteka.
strūkala Lāsteka.
strūkla Lāsteka.
strūklis Lāsteka.
strūkulis Lāsteka.
strūkuls Lāsteka.
tilēns Lāsteka.
tore Lāsteka.
pilkains Lāstekains.
standalains Lāstekains.
standalaiņš Lāstekains.
tilkains Lāstekains.
tilkaiņš Lāstekains.
penes Lāstekas pie jumta.
pennes Lāstekas pie jumta.
lakstakas Lāstekas.
lastagas Lāstekas.
streliņas Lāstekas.
streliņi Lāstekas.
Loša Lašupe, Melnupes pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe.
Puntūžu strauts Lašupīte, Melnupes pieteka.
Lasupīte Lašupīte, Valolas pieteka.
Kaņava Lašupītes augšteces labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā; Kanava.
Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.
aisti Latinizēts ģermāņu vārds ar nozīmi "austrumnieki" - sena tauta Baltijas jūras piekrastē, pirmo reizi pieminēta romiešu vēsturnieka Tacita (55.-120. g.) darbā "Germania", domājams senprūši.
pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot
landsassen Latvijā līdz 17. gs. novadnieka un muižnieka nosaukums vācu avotos.
Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
nodokļu maksātāji Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kas veic ar nodokli apliekamas darbības.
ģenerālgubernators Latvijas teritorijā 17. gs. zviedru varas laikā Vidzemē iecelta augstākā amatpersona, kas veica provinces augstākā pārvaldnieka un karaļa vietnieka funkcijas, kā arī uzraudzīja garīgās lietas.
Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja.
Curonia Latvijas Universitātes studentu biedrība (līdz 1932. g. vācu studentu korporācija, 1934. g. apstiprināti jauni biedrības statūti); davīzes: "Sirds - kurzemnieka gods. Draugs - draugam"; krāsas - zaļš, zils, balts; slēgta 1939. g.
Laucese Lauce, Daugavas pieteka.
Laucesīte Lauce, Daugavas pieteka.
Ellīte Lauces kreisā krasta pieteka Daudzeses pagastā.
Kazupīte Lauces labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces pagastā, garums - \~7 km
Kubulupīte Lauces labā krasta pieteka Jaunjelgavas novadā.
Secene Lauces labā krasta pieteka Seces pagastā, garums - 10 km; Sece; Setce; Setcene; Laucese.
Laucasa Laucesa, Daugavas pieteka.
Lauce Laucesa, Daugavas pieteka.
Laukasa Laucesa, Daugavas pieteka.
Pakrāce Laucesas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 11 km, iztek no Sventes ezera; Pakracu upe; Pikrača; Pokrace; Pokrāce.
Medums Laucesas kreisā krasta pieteka Medumu pagastā, iztek no Meduma ezera.
Jāņupīte Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, augštece Demenes pagastā, garums - 14 km, kritums - 50,9 m, iztek no Jāņuciema ezera; Janovka.
Kumpota Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, garākais posms Demenes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 48 km (Latvijā - 30 km), kritums - 59,9 m (Latvijā 33 m); Kumpace; Rumpace.
miopatoze Lauksaimniecības dzīvnieku muskuļu slimība bez iekaisuma pazīmēm, kas rodas, muskuļus pārpūlot vienveidīgā, ilgstošā, smagā darbā.
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku istaba, saimnieka istaba.
saimniekgals Lauku dzīvojamās ēkas telpa vai telpas, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku gals, saimnieka gals.
zemniekmāja lauku māja; zemnieka sēta
aizsargāšana laukuma daļas nosargāšana pret pretinieka uzbrukumiem
pārinieks Laulāts pāris, kas kalpoja pie viena un tā paša saimnieka.
pielaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Lauri Lauru strauts - Vaidavas kreisā krasta pieteka.
Laura Laurupīte, Ventas pieteka.
Laure Laurupīte, Ventas pieteka.
pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielauzt Laužot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā Laužot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, grozu).
Pagravu strauts Lazdukalna strauta kreisā krasta pieteka Tukuma novada Zantes pagastā.
Kerpelene Lazdupe, Gaujas pieteka.
Ķerpelene Lazdupe, Gaujas pieteka.
Lazdupīte Lazdupe, Gaujas pieteka.
Lebge Lebjava, Daugavas atteka.
Lebje Lebjava, Daugavas atteka.
Ļeblova Lebjava, Daugavas atteka.
monoklis Lēca (redzes optisko defektu labošanai), kas ieliekama acs dobuma priekšējā daļā.
traumatiskā katarakta lēcas apduļķojums kā acs trula vai penetrējoša ievainojuma sekas
perifakīts Lēcas kapsulas iekaisums.
Biafa šļūdonis ledājs Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz rietumiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~68 km, platība - 625 kvadrātkilometri, slīd Indas pietekas Šigaras ielejas virzienā
Ladupe Ledupe, Iežupes pieteka.
mūžīgais ledus ledus (apgabalos ar aukstu klimatu), kas nekad neizkūst
drošs ledus ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt
driasa flora leduslaikmeta fosilā arktiskā un alpīnā flora, kuras atliekas atrodamas apledojuma apgabalos un to periglaciālajās joslās
faktoīds leģenda īstenības slēpšanai, fakti, kuri pirms parādīšanās publiskajā telpā, nekad nav eksistējuši, izdomājumi kaut kādas maldinošas informācijas papildu apstiprināšanai
Oļegs Viedais leģendārs senkrievu kņazs, karavadonis, kurš ar viltu iekaroja Kijevu un atdeva troni Rjurika dēlam kņazam Igoram
Lēģerīšu Lēģerīšu atteka - Gaujas atteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha
Kangarupīte Lēģerurga - Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Ikšķiles pagastā.
Liģerupīte Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka.
Līģeru urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka.
Urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka.
Sapra Leičupe, Maltas pieteka.
Sopra Leičupe, Maltas pieteka.
Līdacīte Leidaceite, Rītupes pieteka.
Līdaces strauts Leidaceite, Rītupes pieteka.
Zurzu upe Leidiukšņa, Lielā Zurzu ezera pieteka.
Zurzupe Leidiukšņa, Lielā Zurzu ezera pieteka.
Kalaša strauts Leidiukšņa, Pildas ezera pieteka.
bruģēšana Leikocītu novietošanās gar asinsvadu sienām iekaisuma sākumā.
marginācija Leikocītu pielipšana pie asinsvadu sienām iekaisuma agrīnā stadijā.
leikotakse Leikocītu tieksme uzkrāties audu iekaisuma vai bojājuma vietā.
Ermiķu strauts Lejas strauts, Paparzes labā krasta pieteka Kalncempju pagastā.
Bačka Lejas strauts, Paparzes pieteka Alūksnes novadā.
Ozolbirzes grāvis Lejasdonavas grāvis, Rojas pieteka.
Lejasupe Lējējupe, Ventas pieteka.
Viesalupe Lējējupe, Ventas pieteka.
Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa.
Lones grāvis Lējējupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
vazoepididimogrāfija Lejupējās vēnas un sēklinieka piedēkļa kontrastrentgenogrāfija.
lecanoraceae Lekanoru dzimta.
lecania Lekanoru dzimtas ģints.
lecanora Lekanoru dzimtas ģints.
lecanorales Lekanoru rinda.
Lecanora allophana lekanoru suga
Lecanora atra lekanoru suga
Lecanora badia lekanoru suga
Lecanora carpinea lekanoru suga
Lecanora chlanora lekanoru suga
Lecanora chlarotera lekanoru suga
Lecanora dispersa lekanoru suga
Lecanora expallens lekanoru suga
Lecanora glabrata lekanoru suga
Lecanora hagenii lekanoru suga
Lecanora intricata lekanoru suga
Lecanora leptyrodes lekanoru suga
Lecanora muralis lekanoru suga
Lecanora pallida lekanoru suga
Lecanora persimilis lekanoru suga
Lecanora piniperda lekanoru suga
Lecanora populicola lekanoru suga
Lecanora pulicaris lekanoru suga
Lecanora rugosella lekanoru suga
Lecanora rupicola lekanoru suga
Lecanora sambuci lekanoru suga
Lecanora scrupulosa lekanoru suga
Lecanora subfuscata lekanoru suga
Lecanora subrugosa lekanoru suga
Lecanora symmicta lekanoru suga
Lecanora umbrina lekanoru suga
Lecanora varia lekanoru suga
Lecanora distans lekanoru sugas "Lecanora populicola" nosaukuma sinonīms
Lecanora pinastri lekanoru sugas "Lecanora pulicaris" nosaukuma sinonīms
tākaļāt Lēkāt, skraidīt apkārt, tekalēt.
lēška Lēkšķe (parasti par blīvu mēslu veidojumu, kas pielipis pie dzīvnieka spalvas).
Vīgriežlejgrāvis Leķupe, Pilsupes pieteka.
Vīnkalnvalks Leķupe, Pilsupes pieteka.
Pursilupīte Leķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā.
Kazene Lenčupe, Gaujas pieteka.
Lenču upe Lenčupe, Gaujas pieteka.
Bisnieku upe Lenčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Melnezera upe Lenčupes kreisā krasta pieteka Raiskuma pagastā.
Sveķupīte Lenčupes labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 4 km, kritums - 26 m, iztek no Raiskuma ezera.
Lendzīšu strauts Lendzeišu strauts, Rītupes pieteka.
radiācijas mielopātija lēni progresējoša mielopātija pusgadu vai ilgāk pēc muguras smadzeņu pakļaušanas jonizējošam starojumam, parasti staru terapijas sekas
akrodermatīts Lēni progresējošs ādas iekaisums kāju un roku distālajās daļās, kam seko ādas atrofija.
muižu redukcija lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā
divkrāsu lespedēza lespedēzu suga ("Lespedeza bicolor"), kas ir līdz 2 m augsts krūms ar violeti karmīnsarkaniem ziedu ķekariem, bargās ziemās tas apsalst, taču atjaunojas
Leitiža Lētīža, Ventas pieteka.
Leitīža Lētīža, Ventas pieteka.
Letiža Lētīža, Ventas pieteka.
Lētiža Lētīža, Ventas pieteka.
Bakūze Lētīžas kreisā krasta pieteka Embūtes pagastā; Bakuze; Banuze; Dēsele.
Velda Lētīžas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 7 km
Baltupe Lētīžas labā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā un Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 7 km
Kazbarupe Lētīžas labā krasta pieteka Vaiņodes pagastā.
Lēvenstrauts Levenstrauts, Mazās Juglas pieteka.
Liba Lībe, Kujas pieteka.
Libe Lībe, Kujas pieteka.
Libija Lībe, Kujas pieteka.
Ižupīte Lībes kreisā krasta pieteka Madonas novadā; Iša; Lībīte.
skrubis Līcenis (3), traucenieka nazis.
Andrejosta Līcis Daugavas labajā krastā, Rīgā, pie pilsētas kanāla ietekas.
Līce Līčupe, Bērzes pieteka.
Līču strauts Līčupe, Daugavas pieteka.
Līce Līčupe, Ogres pieteka.
Līčupīte Līčupe, Raunas pieteka.
Zaķīšu strauts Līčupes (Raunas baseinā) kreisā krasta pieteka Veselavas pagastā.
Bieļupe Līčupes kreisā krasta pieteka (Raunas baseinā) Cēsu novadā.
Saltupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Vecumnieku pagastā.
Badupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā un Smiltenes novada Raunas pagastā.
Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte.
Birzenes strauts Līčupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā.
Stirve Līčupes labā krasta pieteka Zaubes pagastā; Lavīzīte.
Kazupīte Līčupes labā krasta pieteka.
pārtvērējs Lidaparāts (pretinieka lidaparāta) pārtveršanai.
aklā nolaišanās lidmašīnas piezemēšanās nepietiekamas redzamības apstākļos, kad nolaišanās notiek ar lidmašīnas un lidostas elektronisko instrumentu palīdzību
žabārklis Līdumnieka kaplis.
rauklis Līdumnieka rīks ar ko līdzina, izrauj.
hedivs Līdz 1914. g. oficiāls, mantojams Ēģiptes vicekaraļa tituls, ko 1867. g. viņam piešķīra Turcijas sultāns, no kura Ēģipte toreiz bija nomināli atkarīga.
actiņas līdz dzinumam neattīstīto snaudošo pumpuru atliekas koksnē
atčalavīties Līdz pagurumam (pietiekami) pļāpāt.
paliatīvs Līdzeklis (piemēram, operācija), kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
ārstniecības līdzekļi līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos
sialagogi Līdzekļi, kas veicina siekalu atdalīšanos.
skābekļa aprīkojums līdzekļu komplekts (skābekļa balons, skābekļa maska, regulējošā aparatūra un skābekļa padeves sistēma) apkalpes un pasažieru pasargāšanai no skābekļa nepietiekamības lidojuma laikā un no degšanas produktu iedarbības ugunsgrēka gadījumā
tīrelis līdzens, klajš augstais purvs, kas attīstības gaitā pārdzīvojis atkārtotus ugunsgrēkus un kur kūdrā gandrīz vienmēr ir deguma horizonts un pārogļotas augu atliekas
Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri)
Ušurupe Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, iztek no Ušura ezera, garums - 12 km; Ušurga.
Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts.
Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte.
Olene Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku).
Liedīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, garums - \~6 km
Krieviņgrāvis Liedes labā krasta pieteka Indrānu pagastā.
Skujas strauts Liedes strauts, Gravas strauta pieteka.
Palejas strauts Liedes strauts, Gravas strauta pieteka.
poliotija Lieka auss gliemežnīca galvas vienā vai abās pusēs.
zencele Lieka izkapts pēda, ko pieliek nolūzušās vietā.
piejūgs Liekais jeb sānu zirgs.
uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā.
liekatnis Liekais, nederīgais.
Krauja Lieknas labā krasta pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir Tukuma un Talsu novadu robežupe.
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
uzmašām Lieku reizi, no lieka.
Plantago major lielā ceļteka
celbežlapa Lielā ceļteka ("Plantago major"); šī auga lapa.
celbede Lielā ceļteka ("Plantago major").
celbezis Lielā ceļteka ("Plantago major").
celiņas Lielā ceļteka ("Plantago major").
ceļines Lielā ceļteka ("Plantago major").
celiņlapa Lielā ceļteka ("Plantago major").
ceļlapa Lielā ceļteka ("Plantago major").
ceļmala Lielā ceļteka ("Plantago major").
ceļmales Lielā ceļteka ("Plantago major").
ceļmalīte Lielā ceļteka ("Plantago major").
ceļmallapa Lielā ceļteka ("Plantago major").
celmene Lielā ceļteka ("Plantago major").
celmine Lielā ceļteka ("Plantago major").
celtene Lielā ceļteka ("Plantago major").
ceļvārplapa Lielā ceļteka ("Plantago major").
čigaiņlapa Lielā ceļteka ("Plantago major").
čigiņlapa Lielā ceļteka ("Plantago major").
dzīslene Lielā ceļteka ("Plantago major").
pulcīgi Lielā daudzumā, pietiekami daudz.
Bambergas jātnieks liela jātnieka skulptūra, kas atrodas Bambergas katedrālē un tapusi ap 1225.-1237. g.
Austrumkaukāzs Lielā Kaukāza austrumu daļa no Kazbeka līdz Sumgajitas grīvai, Krievijas Ziemeļosetijas-Alānijas, Ingušijas un Dgestānas Republikā, kā arī Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - \~500 km, platums - līdz 160 km, augstums - līdz 4492 m
Centrālais Kaukāzs Lielā Kaukāza centrālā daļa no Elbrusa līdz Kazbekam, garums - \~200 km
galvenā Kaukāza grēda Lielā Kaukāza kalnu sistēmas augsti paceltās joslas ass (kopā ar Sānu grēdu) ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, ūdensšķirtne upēm, kas tek uz ziemeļiem (Kubaņas, Terekas, Sulakas bas.) un dienvidiem (Kodori, Inguri, Rioni, Kūras bas.).
Naba Lielā Nabes ezera noteka uz Ventu Kuldīgas novada Padures pagastā.
izleja Liela noteka, izlietne.
gaviles Liela prieka izpausme (skaļos izsaucienos, smieklos u. tml.).
intensīvā izmantošana liela skaita pēcnācēju ieguve no vaislas dzīvnieka gada laikā
burtulis Liela, resna slieka.
Ivodžima Lielākā no Japānas Volkano salām Klusajā okeānā ("Iwojima"), platība - 20 kvadrātkilometru, 1945. g. to iekaroja amerikāņi, 2. pasaules kara laikā bija nozīmīga aviācijas bāze uzbrukumiem Japānai.
klājs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; klajums.
klajs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
klajums Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
Enksāre Lielākā sala Burtnieka ezerā, atrodas tā ziemeļu galā, iepretī Salacas iztekai, garums - \~100 m, platums - \~40 m, putnu ligzdošanas vieta.
ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
Visla lielākā upe Polijā, garums - 1047 km, izteka Silēzijas Beskidos 1106 m vjl., ietek Baltijas jūras Gdaņskas līcī
Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā.
Siačens Lielākais šļūdonis Karakorumā, uz rietumiem no Šaiokas (Indas baseinā) iztekas, Indijā un Ķīnā, garums - 75 km, platība - 1180 kvadrātkilometru.
dzirkles Lielas grieznes (piemēram, aitu cirpšanai, dārznieka darbiem).
Pietēnupe Lielās Juglas kreisā krasta pieteka Ropažu novadā, garums - 14 km, kritums - 37 m; Pietene; Pietēnupīte; Pietēnurga; Pietēnu urga.
Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā.
Tumšupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Ropažu pagastā, augštece Allažu pagastā, garums - 49 km, kritums - 69 m; Melnupe.
imperators Lielas monarhijas valdnieks; šī valdnieka tituls; ķeizars.
Mazā Muša Lielās Mušas kreisā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Ambeļu un Biķernieku pagastā.
Britānija Lielbritānijas alegorija no 18. gs. sākuma - sieviete ar Atēnas bruņucepuri galvā, jūru valdnieka Poseidona trijžuburi rokā un lauvu blakus.
Velsas princis Lielbritānijas troņmantnieks; Lielbritānijas troņmantnieka tituls.
komodors Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs - virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi); komodoram ir tiesības patstāvīgi komandēt karakuģu vienības.
Īdaladha Lieli musulmaņu svētki, kas notiek vienlaikus ar svētceļnieku upurēšanas ceremonijām Minā pie Mekas.
diršīgs Lielīgs, iedomīgs, tāds, kas ātri (bez pietiekama pamata) sadusmojas.
mausolejs Lielisks kapa piemineklis, nosaukts pēc Kārijas valdnieka, kas savai sievai tādu uzcēla.
gaiļoties Lielīties, uzpūsties; iekarst.
aplenkuma artilērija lielkalibra artilērijas ieroči pretinieka nocietinājumu graušanai, tajos izvietotās kara tehnikas un dzīvā spēka iznīcināšanai
dižkunigaitija Lielkņaziste, Lietuvas valdnieka valsts.
Ķeikuru strauts Lielmaņstrauts, Zābakupes pieteka.
cerebromeningīts Lielo smadzeņu un to apvalku iekaisums.
mastodonozaurs Liels izmiris abinieks "Labyrinthodontia" rindā, ar ķirzakas veida ķermeni, līdz 1,25 m garu galvaskausu; atliekas atrastas triasa formācijas nogulumos.
vāle Liels, blīvs garens ziedu ķekars.
blesīgs Liels, pamatīgs, drukns (par cilvēka vai dzīvnieka augumu).
kalpu gals lielsaimnieka dzīvojamās ēkas daļa, kur mīt laukstrādnieki
krēzs lielu bagātību īpašnieks; pēc pēdējā Līdijas valdnieka (Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.) vārda
Driksa Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Pilssalu un kreiso krastu, garums - 5,2 km, platums - 150-500 m, izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē; Driksna.
Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts.
Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts.
Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis.
Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā.
Platone Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, izteka Lietuvā \~10 km uz dienvidrietumiem no Jonišķiem, garums - 69 km (Latvijā 42 km), kritums - 78 m, ietek Lielupē Jelgavā pie dzelzceļa tilta.
Sesava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Rundāles novadā, augštece Lietuvā, garums - 58 km (Latvijā 39 km), kritums - 44 m, ieteka \~3 km augšpus Jelgavas.
Jāņupīte Lielupes kreisā krasta pieteka Mārupes novada Salas pagastā.
Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete.
Vecbērze Lielupes kreisā krasta pieteka, kas senāk bija Bērzes lejtece, bet pēc kanāla uz Svēti izrakšanas 19. gs. novada gk. Kaigu purva ūdeņus, garums - \~12 km, ietek Lielupē pie Kalnciema.
Zizma Lielupes labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m
Grēka grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Sidrabenes pagastā.
Dimantu grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, augštecē arī Valgundes un Cenu pagasta robežupe.
Cīruļupīte Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, garums - 5 km; Cīruļupe.
Vīburupe Lielupes labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Ēveles pagastā.
Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis.
Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts.
Mūša Lielupes pietekas Mūsas nosaukums tās augštecē un vidustecē, Lietuvā.
Švitine Lielupes pietekas Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
Virčuve Lielupes pietekas Vircavas nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
kautmasa Liemeņa masa (nokauta dzīvnieka masa bez ādas, galvas, kājām un iekšējiem orgāniem).
Liepora Liepars, Svitenes kreisā krasta pietekas nosaukums Lietuvā.
Liepare Liepars, Svitenes pieteka.
Liepāre Liepars, Svitenes pieteka.
Liepāres strauts Liepars, Svitenes pieteka.
Surikavas grāvis Liepnas augšteces kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Ķikšu grāvis Liepnas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, izteka un augštece Mālupes pagastā; Ķikšu purva grāvis.
Medņusala Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Medņusalas upe.
Slimnīcas strauts Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Vārupka Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km
Saidupe Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Saida.
Krutu grāvis Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Zvārguļevas strauts Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Bērziņu grāvis Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Poseļnīca Liepnas labā krasta pieteka Balvu novada Žīguru pagastā.
Gruzdovka Liepnas labā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 6 km
Varubka Liepnas labā krasta pietekas Vārupkas nosaukuma variants, Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km; Varobka; Vārupīte; Vorobka.
Liepu Liepu strauts - Tildurga, Gaujas pieteka.
karselis Liesas iekaisums.
splenīts Liesas iekaisums.
perisplenīts Liesas peritoneja iekaisums.
episplenīts Liesas šķiedrainā apvalka iekaisums.
nosvildināt Liesmās ātri apsvilināt (nokauta dzīvnieka apmatojumu).
atradums Lieta, kas pret īpašnieka vai nozaudētāja gribu nav viņa varā, pārziņā, un cita persona, atradējs, atklāj tās atrašanās vietu un ņem savā varās, turējumā, valdījumā.
trofeja Lietisks pierādījums dzīvnieka nomedīšanai, uzvarai sporta sacensībās u. tml.
metālmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto metālu.
tekstilmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto tekstilšķiedras.
klopš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu.
klop Lieto (parasti atkārtojumā), laiatdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu.
dai Lieto atkārtojumā prieka, izbrīna izteikšanai.
dudaidā Lieto prieka, līksmes, sajūsmas izteikšanai.
čipt Lieto savienojumā "ne čipu, ne čapu", lai pateiktu, ka nekas nav dzirdēts.
boū Lieto, lai atdarinātu (saniknota) dzīvnieka maurošanu.
bū Lieto, lai atdarinātu (saniknota) dzīvnieka maurošanu.
ļapata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, ar palēcieniem.
ļipata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
pē Lieto, norādot uz ko netīru, neaiztiekamu (parasti, aizliedzot bērnam aiztikt ko netīru).
budu Lieto, uzrunājot ķekatniekus (budēļus).
iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
atkritumi Lietošanai nederīgas atliekas, paliekas (no kā).
apgrūtinājumi Lietu tiesības, kas ierobežo īpašnieka tiesību uz lietu.
dižkunigaitis Lietuvas valdnieka tituls.
dzimte Lietvārda gramatiskā forma, kas norāda uz dzimumu (daļā valodu - arī uz dzīvumu) vai formālu piederību kādai no dzimtes formām - sieviešu, vīriešu vai nekatrai dzimtei.
Sebricas strauts Liezēres ezera pieteka Madonas novada Liezēres pagastā.
Ligate Līgatne, Gaujas pieteka.
Līgate Līgatne, Gaujas pieteka.
Pagūžu upe Līgatnes augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā.
Egļupīte Līgatnes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, iztek no Ratnieku ezera.
Kārkliņupīte Līgatnes kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā.
Liepene Līgatnes kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā.
Māliņupīte Līgatnes labā krasta pieteka Nītaures pagastā, iztek no Māliņu ezera, garums - \~1 km
Mellīte Līgatnes labā krasta pieteka; Melīte.
graudniecības līgums līgums, ar ko viena puse – graudnieks pret atlīdzību uzņemas pastrādāt otrai – saimniekam viņa lauku saimniecībā vispār parastos darbus ar savu zirgu un cilvēku darba spēku un saviem darba rīkiem
komisijas līgums līgums, ar ko viena puse uztic otrai kādu kustamu lietu pārdošanai par zināmu cenu ar nosacījumu, lai saņēmējs pēc zināma laika, bet, ja laiks nav noteikts, pēc īpašnieka pieprasījuma vai nu samaksā minēto cenu, vai atdod pašu lietu
pilnvarojuma līgums līgums, ar kuru viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilvarotājam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu
apakšnoma Līgums, ko slēdz lietas, mantas nomnieks un cita trešā persona, ar kuru nomnieks viņam iznomāto lietu, mantu, nodod tālāk lietošanā citai, trešajai personai, apakšnomniekam.
apakšīre Līgums, ko slēdz lietas, mantas, dzīvojamās telpas īrnieks un cita, trešā persona, ar kuru īrnieks nodod viņam izīrēto lietu, mantu, dzīvojamo telpu lietošanai tālāk, citai, trešajai personai - apakšīrniekam.
Līga Līgupe, Abavas pieteka Kandavas pagastā.
Jāņupe Līgupe, Abavas pieteka.
Līgupis Līgupe, Abavas pieteka.
Līgupis Līgupe, Papes ezera apvadkanāla pieteka.
Vārnupe Līgupes labā krasta pieteka Rucavas pagastā; Vārnupis.
Bemberupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Strazdes pagastā.
Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km
Līkija Līkijas pussala - atrodas Mazāzijas pussalas dienvidu daļā, Turcijā, aizņem Eimali, Bedaga un Tekas grēda.
likopēns Likopens - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; pārtikas piedeva E160d (ekstrahē no tomātiem un rozā greipfrūtiem, var būt sintētisks, var būt ģenētiski modificēts), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā; likopīns.
Liksņanka Līksna, Daugavas pieteka.
Liksnenka Līksna, Daugavas pieteka.
Šaltupe Līksnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā; Šoltupe.
Strope Līksnas kreisā krasta pieteka Naujenes pagastā, iztek no Lielā Stropu ezera Daugavpils ziemeļaustrumu nomalē, garums - 9 km; lejtecē Stropica.
Auksteņa Līksnas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vaboles un Līksnas pagastā, garums - 13 km; Augstiņa; Augšteņa.
Lielā Muša Līksnas labā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Dubnas pagastā, garums — 8 km
izkalpināt Likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma.
pielikt pie darba likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam vai dzīvniekam)
likt darbā (arī pie darba) Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
izziņas iestāde likuma noteikta pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, kura ir tiesīga izlemt jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un veikt tajā izziņu, t. i., izmeklēt šo lietu līdz brīdim, kad ir noskaidrota noziegumu izdarījusī persona un savākti pietiekami pierādījumi, lai lietu varētu nodot prokuroram apsūdzības celšanai un kriminālvajāšanas uzsākšanai
tiflodiklidīts Līkumainās un aklās zarnas vārstuļa iekaisums.
ileokolīts Līkumainās un resnās zarnas iekaisums.
ileīts Līkumainās zarnas iekaisums.
aplikšana Likumdošanā noteiktu valsts institūciju darbību sistēma, saistību uzlikšana, kas izpaužas kā valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu, nodevu maksājumu aprēķināšanā par precēm, īpašumiem, pakalpojumiem u. c. un kuri tiek iekasēti likumdošanā noteiktajā kārtībā.
asiņainā likumdošana likumi, kas bija vērsti pret klaidoņiem un ubagiem Anglijā 15.-16. gs., tie paredzēja bargus sodus (pēršana, zīmes iededzināšana, ausu un deguna nogriešana, brīvības atņemšana un nāvessods par atkārtotu bēgšanu no saimnieka)
Mazā Līkupe Līkupes labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, lejtecē arī Zvārdes un Jaunauces pagasta robežupe, garums — 6 km
Vērteža Līkupes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 11 km; Verteža.
Likvertene Likvertenu strauts, Mēmeles pieteka.
sekcija Līķa uzšķēršana, parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā; beigta dzīvnieka ķermeņa uzšķēršana pētnieciskā nolūkā.
Melnupe Lilastes ezera pieteka Sējas pagastā, no vidusteces ir Sējas un Ādažu pagasta robežupe; Mellupe.
kamasija Liliju dzimtas ģints ("Camassia"), krāšņumaugi, 5 sugas, savvaļā sastopamas Ziemeļamerikā, ziedi lielos ķekaros, tumšāk vai gaišāk zili, retāk balti, ziednesis 35-90 cm augsts.
hlorofīts Liliju dzimtas ģints ("Chlorophytum"), daudzgadīgi krāšņumaugi, vairāk nekā 100 sugu, ziedi sīki, balti, skrajos ķekaros stublāju galos.
kreimene Liliju dzimtas ģints ("Convallaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
zeltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Gagea"), sīks, daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
galtonija Liliju dzimtas ģints ("Galtonia"), dekoratīvs augs, parasti ar pelēki zaļām, lancetiskām lapām, baltu, nokarenu ziedu ķekariem.
hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija.
žagatiņa Liliju dzimtas ģints ("Maianthemum"), 10-20 cm garš augs ar maziem, baltiem smaržīgiem ziediem stāvā ķekarā un sarkanām ogām, Latvijā bieži skujkoku mežos, krūmājos, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte.
puškīnija Liliju dzimtas ģints ("Puschkinia"), krāšņumaugs ar bāli vai tumši ziliem ziediem ķekarveida ziedkopās.
hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu.
Paldaža Limbažu Lielezera pieteka Limbažu pagastā.
Naglūži Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Viekaži" otrs nosaukums.
aukstlīme Līme, ko lieto nekarsētu.
lote Līmeņrādis, namdara un galdnieka instruments horizontāles noteikšanai.
zalatuka Limfas mezglu iekaisums.
alimfija Limfas trūkums vai nepietiekams daudzums.
skleradenīts Limfmezgla iekaisums un sacietējums.
adenīts Limfmezgla vai dziedzera iekaisums.
limfadenīts Limfmezglu iekaisums.
insulīts Limfocītu infiltrācija Langerhansa saliņās, izraisot iekaisīgas vai imunoloģiskas reakcijas.
trombolimfangīts Limfvada iekaisums ar trombozi.
limfangīts Limfvadu iekaisums.
limfangioflebīts Limfvadu un vēnu iekaisums.
smigu ķīlis linotipa burtu saliekamās un rindu lejamās mašīnas slēdzenis
linogrāfs Linotipa veida amerikāņu burtu saliekamāmašīna ar vairākām burtu magazīnām.
izkulstnīcas Linu kulstīšanas atliekas.
knaji Linu paliekas.
kneči Linu paliekas.
knitas Linu paliekas.
knotaļi Linu paliekas.
knutāji Linu paliekas.
knūtāji Linu paliekas.
kulvāji Linu paliekas.
knatas Linu vai kaņepju paliekas, knatāji.
Leinupe Linupe, Gaujas pieteka.
Leinurga Linupe, Gaujas pieteka.
Linupīte Linupe, Gaujas pieteka.
Linurga Linupe, Gaujas pieteka.
cūku gripa lipīga slimība, ko ierosina A grupas vīruss vienlaikus ar stafilokoku, streptokoku, hemofilām un pasterellām baktērijām; vīruss izraisa elpošanas ceļu iekaisumus
Suillus aeruginascens lipīgā sviestbeka
anakreontiskā dzeja lirika, kam raksturīgi sengrieķu dzejnieka Anakreonta daiļradei tipiskie motīvi: esības prieka izjūta, brīvdomība, jautras, bezrūpīgas dzīves, mīlas, dzīru un vīna slavinājums
Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā.
Ķeņģupīte Lisas kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā.
Veģupīte Lisas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 9 km
Lisena Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
Lisene Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
Lisina Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
Lisinis Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
Lisna Lisiņa, Meirānu kanāla pieteka.
Vasijas strauts Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, garums - 5 km; Varijas strauts.
Bestineica Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā.
Dīrīte Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, izveidojas satekot Murmastienei un Grāna grāvim; kopā ar Murmastieni garums 16 km, kritums - 10 m, iztek Teiču purva ziemeļu daļā no Lielā Murmasta ezera; Dira; Dīza; Murmasta; Murmastiena; Murmastiene; Murmosta.
Vabole Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā, iztek no Vaboles ezera Teiču purvā; Vabale.
Inčāres strauts Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā.
eiderpīle Literatūrā lietots dūnu putna jeb spilvenieka nosaukums, pīļu suga.
Livžanka Liužanka, Rēzeknes pieteka.
Saltupīte Liužankas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā.
Līvenmuiža Līvānu nosaukuma variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
Lievenhof Līvānu nosaukuma vēsturisks variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
iztecieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iztekas" iedzīvotāji.
Iztakas Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iztekas" nosaukuma variants.
Līveņgrāvis Līvena grāvis, Andrupītes pieteka.
Duenhof Līvesmuižas bijušais nosaukums Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats.
padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi.
Lūzeņa Livžanka, Rēzeknes labā krasta pieteka.
Liuzene Livžanka, Rēzeknes pieteka.
Livšonka Livžanka, Rēzeknes pieteka.
homolizīns Lizīns, kas iegūts, ievadot tās pašas sugas dzīvnieka antigēnu, atšķirībā no heterolizīna vai autolizīna.
Lizīte Līzīte, Grīviņupītes pieteka.
Lobēģu Lobēģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka.
Lobērģi Lobērģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka.
Lubīte Lobes kreisā krasta pieteka Ogres novada Krapes pagastā.
abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
akroskleroze Locekļu distālo daļu, kakla un sejas skleroderma, parasti kā Reino slimības sekas.
enantrīts Locītavas iekšējās virsmas iekaisums.
enartrīts Locītavas iekšējās virsmas iekaisums.
artrosteīts Locītavas kaula daļu iekaisums.
artropātija Locītavas saslimšana, sevišķi bez izteiktām iekaisuma pazīmēm.
artrosinovīts Locītavas sinoviālā apvalka iekaisums.
artrohondrīts Locītavas skrimšļa iekaisums.
hondroartrīts Locītavas skrimšļaino daļu iekaisums.
ankiloze Locītavas stīvums, nekustīgums kā patoloģiska procesa sekas locītavas virsmās.
lipoartrīts Locītavas taukaudu iekaisums.
meniscīts Locītavas, sevišķi ceļa locītavas meniska iekaisums.
periartrīts Locītavu aptverošo audu iekaisums.
artrīts Locītavu iekaisums; vienas locītavas iekaisums ir monoartrīts, vairāku - poliartrīts.
boguotīs locīties, klanīties (zirgs, saimniekam)
falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda.
logotipers Logotipu saliekamā un lejamā mašīna.
pietiekamā pamatojuma likums loģikas pamatlikums, saskaņā ar kuru doma ir patiesa tikai tad, ja tā loģiski balstās uz pietiekamu pamatojumu - neapšaubāmi patiesu izteikumu vai to kopumu
Klinšupīte Loja, Gaujas pieteka.
Loģe Loja, Gaujas pieteka.
Lose Loja, Gaujas pieteka.
labdabīgā fibrozā mezotelioma lokalizēts pleiras audzējs, ciets, iekapsulējies un dažkārt vaskularizēts
augonis Lokalizēts strutains iekaisums.
šūpuļa kārts lokana kārts, pie kuras piekar šūpuli tā, lai to varētu šūpot
Lokamane Lokmene, Lobes ezera pieteka.
Lokmane Lokmene, Lobes ezera pieteka.
Lokmenīte Lokmene, Lobes ezera pieteka.
Elkšņupe Lokmenes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Bebru pagastā.
Lokstiņa Lokstene, Daugavas pieteka.
rotari Lokšņu pieliekamais aparāts iespiežamām un lokāmām mašīnām.
parakolīts Lokzarnas apaudu iekaisums retroperitoneālajā telpā.
perikolīts Lokzarnas peritoneja iekaisums.
koloproktīts Lokzarnas un taisnās zarnas iekaisums.
Lone Lonaste, Stendes pieteka.
Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē.
Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts.
izēdas Lopbarības atliekas pēc labākās barības izēšanas.
nuzgi Lopbarības atliekas.
nužģis Lopbarības atliekas.
Greba grāvis Lorupes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā.
Lūše Losis, Ventas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums Lietuvā.
Loša Losis, Ventas pieteka.
Lose Losis, Ventas pieteka.
Luša Losis, Ventas pieteka.
Luše Losis, Ventas pieteka.
Spinnis Loša kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums 14 km
Zvērupe Loša kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā.
Ločupe Lošupe, Būšnieku ezera noteka.
Lošupīte Lošupe, Būšnieku ezera noteka.
Aljē Luāras kreisā krasta pieteka Francijā, garums - 410 km, sākas Sevēnu rietumos 1432 m vjl.
Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte.
Mbidi Kiluve lubu (Āfrika, Kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - valdnieka dēls, varoņa Kalalas Ilungas tēvs
Čibinda Ilunga lubu un lundu (dzīvojuši mūsdienu Zairas dienvidaustrumos un Angolas ziemeļaustrumos) valdnieka dēls, lubu valdnieka dzimtas pirmtēva Mbidi Kiluves mazdēls, kura seja esot bijusi balta un mirdzoša kā mēness
Lūdiņa Lūdiņupe, Svētupes pieteka.
Ludiņupe Lūdiņupe, Svētupes pieteka.
Segruma Lūdiņupe, Svētupes pieteka.
Lodumka Ludumka, Kokavas pieteka.
Ludonka Ludumka, Kokavas pieteka.
Ļudonka Ludumka, Kokavas pieteka.
Ludzupīte Ludza ezera noteka uz Stāmerienas ezeru Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Čodarānu upe Ludzas kreisā krasta pieteka Blontu pagastā, augštecē tā ir robežupe ar Zvirgzdenes pagastu, lejteces daļā ar Pušmucovas un Mērdzenes pagastu; Franopoles upe.
Soltupeite Ludzas kreisā krasta pieteka Ciblas pagastā, izteka Zvirgzdenes pagastā; Saltupīte.
Kondratu strauts Ludzas labā krasta pieteka Ciblas pagastā.
Djatlovka Ludzas labā krasta pieteka Ludzas novada Līdumnieku pagastā, augšteces nelielā posmā arī Līdumnieku un Ciblas pagastu robežupe.
Ludza Ludzupīte, Ludza ezera noteka.
Ludze Ludzupīte, Ludza ezera noteka.
Lūkača Lūkačupe, Šķēdes pieteka.
Krieviņu upe Lūkačupe, Šķēdes pieteka.
Lukna Lukne, Sventājas labā krasta pieteka.
Lūkne Lukne, Sventājas pieteka.
Ģeišupe Luknes labā krasta pieteka Dunikas pagastā.
Salupe Lukstupes labā krasta pieteka Krustpils pagastā.
Lukševa Lukšova, Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā.
medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā
Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci.
Lungupīte Lungas upīte, Supučupītes pieteka.
alerģisks heilīts lūpu iekaisums alerģiskiem indivīdiem no saskares ar vielām, pret kurām tie sensibilizēti
heilīts Lūpu iekaisums.
sārmene Lūpziežu dzimtas ģints ("Stachys"), daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros, \~300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas.
Lūse Lūšupīte, Stendes pieteka.
Sēme Lūšupītes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Seme.
Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots.
Sēra avots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā.
Sēravots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā.
Ļaudanica Ļaudonīte, Lubijas pieteka.
Laudonīte Ļaudonīte, Lubijas pieteka.
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
noņirgties Ļauni, nekaunīgi nosmieties (1); noņirgt (1).
noņirgt Ļauni, nekaunīgi nosmieties; noņirgties (1).
ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt; ļauni zoboties.
ņirgt zobus ļauni, nekaunīgi smieties, smīnēt, zoboties
izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
izlaist Ļaut (dzīvniekam) iziet cauri (kam), caur (ko).
dirsināt Ļaut (mājdzīvniekam) nokārtot dabiskās vajadzības.
pūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekam).
notilkāties Ļaut notecēt siekalām.
uzkaltēt Ļaut piekalst, panākt, ka kalstot pielīp.
uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
iekaltēt Ļaut, lai iekalst, panākt, ka iekalst.
ļekadu Ļekadu ļekadām - ļoti steidzīgi doties.
ļekatāt Ļekatot.
ļekāties Ļodzīties; ļengani kustēties; ļekatot (2).
ar drošu pieri ļoti droši, bravūrīgi; nekaunīgi (ko apgalvot, teikt)
burta kalpība ļoti formāla, birokrātiska attieksme; stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem
iezvēroties Ļoti iekaist (dusmās, naidā u. tml.).
aizstrīdēt Ļoti iekarst strīdā.
spiedīgs Ļoti nepieciešams, arī neatliekams, ļoti steidzams.
piesvelmēt Ļoti piekarsēt (1).
pietvīkt Ļoti piekarst (piemēram, par vidi, apkārtni).
zili melns ļoti sasists, piekauts; ļoti nosalis
ortopnoja Ļoti smags elpas trūkums, kad slimniekam vieglāk elpot stāvot vai sēžot.
ilknis Ļoti spēcīgi attīstīts (dzīvnieka) zobs.
degoši Ļoti steidzami, neatliekami.
vaļas dirsa ļoti steidzīgs cilvēks, kas nedomā, neliekas zinis par citiem
nobrakšēties Ļoti stipri un pietiekami ilgi brīkšķēt.
nobrakšķēties Ļoti stipri un pietiekami ilgi brīkšķēt.
nobrakstēties Ļoti stipri un pietiekami ilgi brīkšķēt.
noknapināt Ļoti taupot, skopojoties, nomērīt (ko pārāk maz, nepietiekami).
bakstīt ar pirkstu acī ļoti tieši, nekautrīgi atgādināt, pārmest, pamācīt
Laudonka Ļudonka, Kuhvas pieteka.
Lūķēnu upe Ļūkānu strauts, Zaubes pieteka.
fiziognomika Mācība par sakarībām starp cilvēka (dzīvnieka) ārējo izskatu un raksturu, radās Senajos Austrumos; līdz šim nav zinātniski pamatota.
sialoloģija Mācība par siekalām.
mobilisms Mācība, ka nekas nestāv mierā, bet viss kustas.
animalkulists Mācības piekritējs, kura aizstāv uzskatu, ka dzīvnieka attīstībā galvenā nozīme esot sēklas pavedienam, spermatozoīdam.
studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
apmeklēšana mācīšanās (kursos, skolā), būšana skolas audzēknim, kursu dalībniekam
apmeklēt Mācīties (kursos, skolā), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa.
sirdspuķe Magoņu dzimtas ģints ("Dicentra"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
Terekas-Kumas kanāls maģistrālais apūdeņošanas kanāls Krievijas Stavropoles novadā un Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 150,3 km, dziļums - 4,5 m, sākas Terekas kreisajā krastā (uz rietumiem no Mozdokas), ietek Kumā pie Ļevokumskas
chinosols Maigi, bet sekmīgi darbīgs dezinfekcijas līdzeklis dobumu un tesmeņa pupu skalošanai iekaisuma gadījumos.
Maige Maiģupīte, Rūjas pieteka.
Maure Maiģupīte, Rūjas pieteka.
Āpšupe Maiļupe, Amatas pieteka.
Zirgupīte Maiļupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Leccinum variicolor mainīgā bērzubeka
apgriezt kreklu (arī kažoku) mainīt iepriekšējos uzskatus, pārejot pretinieka pusē
mediātizēt Mainīt kārtas vai pavalstnieka pakļautību, nostādot starp to un ķeizaru kādu zemes kungu.
Pulksteņupīte Maizītes kreisā krasta pieteka Skrīveros, augštece Aizkraukles un Skrīveru pagastā.
abras skrāpe maiznieka darba rīks, kāsī saliektas dzelzs lāpstiņas veidā, ar ko sakasa abrās mīklu
šmulis Maiznieka palīgs.
kliedzējpīle mājās audzēta meža pīle vai speciālas šķirnes pīle, ko izmanto savvaļas pīļu pievilināšanai, piesienot netālu no mednieka slēpņa, medījot pīles uz gaidi
čubināmzvērs mājdzīvnieks (parasti suns vai kaķis), ko tur mājās savam priekam, patikai; mīļdzīvnieks
nemeklēšanās Mājdzīvnieku dzimumaktivitātes trūkums, parasti kā novārguma vai nepareizas ēdināšanas sekas.
svagaļi Mājlopiem piestiprināmi piekari, kas kustoties rada skaņu.
akcidences Maksājumi garīdzniekam par amata darīšanām, kur tiem jārādās amata tērpā.
atlīdzība maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ.
nodoklis Maksājums, ko baznīca iekasē, parasti no draudzes locekļiem.
muitas nodoklis maksājums, ko valsts iekasē par ievedamām un izvedamām precēm
matot Maksāt dzirnavniekam ar daļu no samaltā.
mierizlīgums Maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā vienošanās starp kreditoriem un parādnieku par parādnieka saistību izpildi likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.
bankrots Maksātnespējas stāvokļa risinājums: maksātnespējīgas komercsabiedrības likvidācija un kreditoru prasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kas iegūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu likumā noteiktā kārtībā.
parādnieka manta maksātnespējīgā uzņēmuma manta, kurā ietilpst: parādnieka aktīvi; atgūtā manta; atgūtie naudas līdzekļi; augļi, kas iegūti maksātnespējas procesa laikā; cita maksātnespējas procesa laikā likumīgā ceļā iegūtā manta
dialektika Māksla panākt patiesību strīdā, atklājot pretrunas pretinieka spriedumos.
pastičo Mākslas darbs, kurā apzināti atdarināts cita laikmeta vai mākslinieka stils.
paštēls Mākslas tēls, kura īpašības pamatos izriet no paša mākslinieka personības.
hemodializators Mākslīgā niere - ierīce nieru funkcijas aizstāšanai nieru mazspējas, kā arī akūtas saindēšanas gadījumā; ar tās palīdzību tiek atdalītas vielas, kas parasti izdalās ar urīnu; ierīci pievieno slimnieka asinsvadiem.
dūmošana Mākslīgu dūmu vai miglas mākoņa radīšana, traucējot pretiniekam novērošanu, tēmētu šaušanu vai bombardēšanu, noslēpjot savējokaraspēka, lidmašīnu vai kuģu darbību.
mākslas darbs Mākslinieka daiļrades rezultāts.
studija Mākslinieka darbnīca (parasti mācību nodarbībām).
ateljē Mākslinieka darbnīca.
mēdijs Mākslinieka izteiksmes līdzeklis.
daiļrade Mākslinieka radošā darbība; mākslas darba radīšanas process.
darbs Mākslinieka vai zinātnieka radošās darbības rezultāts.
koncepcija Mākslinieka, literāta, zinātnieka vispārīgā iecere, pamatideja.
ikonoloģija Māksliniekam paredzēts alegorisku figūru attēlu vai aprakstu paraugu krājums (gk. baroka laikā).
dekadents mākslinieks, kura darbos izpaužas dekadence; sākotnēji (19. gs. 80. gados) - kādas franču rakstnieku grupas pārstāvis
parakolpīts Maksts apaudu iekaisums.
endokolpīts Maksts gļotādas iekaisums.
vaginīts Maksts gļotādas iekaisums.
pahivaginīts Maksts iekaisums, kam pievienojas maksts sienu sabiezējums.
vaginitis Maksts iekaisums.
miokolpīts Maksts muskuļslāņa iekaisums.
bartolinīts Maksts priekštelpas lielā dziedzera iekaisums.
edeokolpīts Maksts un ārējo dzimumorgānu iekaisums.
Makšinova Makšinava, Bolupes pieteka.
Makšinovka Makšinava, Bolupes pieteka.
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
junkuriņi Makšķerēšanai lietotas sliekas: balti tārpi ar sarkanu galvu, kas dzīvo aiz priežu mizām.
šķilsta koks makšķeru āķu ieliekamais
svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā.
Kokša Malaja Kokša - upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
gametocīts Malārijas parazīta dzimumšūna slimnieka asinīs, kura malārijas oda organismā veido gametas.
gametogonija Malārijas parazīta vīrišķo un sievišķo gamretocītu attīstības fāze slimnieka asinīs.
Rosa jūra malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Ross Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Adēra un Kolbeka ragu (starp 170. austrumu un 158. rietumu garuma grādu), platība – 439000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 2972 m
Malciņa Malcenka, Sarjankas pieteka.
Malciņas strauts Malcenka, Sarjankas pieteka.
Orga Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Urga Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Maldupe Maldupīte, Glāžupes pieteka.
bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu.
Lazdukalna upe Mālkalne, Daugavas pieteka.
Malmute Malmuta, Meirānu kanāla pieteka.
Kaževa Malmutes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Rēzeknes novadā, garums - 15 km; Kažauka; Kažava; Kažavka.
Melnupe Malnupeite, Rudņas pieteka.
Melnupīte Malnupeite, Rudņas pieteka.
Čornaja Maltas kreisā krasta pieteka Galēnu pagastā, garums - 10 km; Černija.
Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune.
Mozgupe Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Feimaņu, Maltas un Silmalas pagastā, garums - 10 km
Aina Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Maltas pagastā, garums - 9 km
Rēzeknīte Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, augštece Rikavas pagastā, caur zemteku ievadīta Vecmaltas gultnē un tālāk Īdeņu kanālā.
Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte.
Liska Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 18 km, kritums - 26 m
Sperga Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā, garums - 9 km
Notra Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā.
Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka.
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka.
Līčupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Leičupe.
Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra.
Prezma Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, iztek no Losu ezera, garums - 5 km
Tiskade Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 15 km, kritums - 16 m, iztek no Tiskāda ezera; Tiskāde; Tiskadka; Tiskādne; Tiskatne.
Lauza Maltas labā krasta pieteka Viļānu novadā, garums - 9 km
Maltavnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
Mastodnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
Maltenieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
ptialoze Maltoze siekalās, radusies no cietes ptialīna ietekmē.
Purmaļu strauts Mālupe, Pededzes pieteka.
piemalt Maļot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Mancupīte Mančupīte, Gružupītes pieteka.
Podnieku grāvis Mančupīte, Gružupītes pieteka.
Mindaugas strauts Mandauga, Liedes pieteka.
peritonsilīts Mandeles kapsulas iekaisums.
mantojums manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā
bezsaimnieka manta manta, kurai nav īpašnieka vai kuras īpašnieks nav zināms
mantošana Mantas pāreja mantiniekiem pēc mantas īpašnieka nāves.
substitūts Mantinieka aizstājējs, rezerves mantinieks.
mantojuma prasība mantinieka griešanās tiesā, iesniedzot prasības pieteikumu, lai aizsargātu savas mantojuma tiesības
institutio Mantinieka iecelšana testamentā.
cenzīva Mantojams zemnieka zemes īpašums feodālajā Francijā 12.-18. gs.
ereptorija Mantojuma atņemšana necienīgam radiniekam, kad tas jau pieņēmis mantojumu.
pēcmantinieka iecelšana mantojuma atstājēja uzlikts pienākums testamentā vai mantojuma līgumā ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam izsniegt mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam
likumiskā mantošana mantojuma pāreja mantiniekam likumā paredzētajā kārtībā, ja nav mantojuma līguma vai testamenta vai ja tie nav spēkā, vai arī, ja ar testamentu vai mantojuma līgumu novēlēta mantojuma daļa
līgumiskā mantošana mantošanas kārtība, ko nodibina ar līgumu, ar kuru viens līdzējs (domāts nākotnē mantojuma atstājējs) otram (domātam nākotnē mantiniekam) vai vairāki līdzēji cits citam piešķir tiesību uz savu nākamo mantojumu vai tā daļu
gūbiķis gābiķis mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek
gābžis Mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek; gūbiķis gābiķis.
Māra Mara, Rīvas pieteka.
Mariņa Mara, Rīvas pieteka.
Māriņa Mara, Rīvas pieteka.
Mārupīte Mara, Rīvas pieteka.
neirolimfomatoze Mareka slimība - vīrusa izraisīta infekcijas slimība.
Margova Margava, Užavas pieteka.
Mergava Margava, Užavas pieteka.
piemarinēt Marinējot sagatvot pietiekami, daudz.
pārsaite Marles vai audekla saite, parasti 8-10 cm plata, ievainojumu, lūzumu un iekaisumu apsiešanai lopārstniecībā.
rietināt Masēt (dzīvnieka) tesmeni pirms slaukšanas.
lamsteris Maska, liekais ģīmis.
lamsters Maska, liekais ģīmis.
zubatovisms Maskavas policijas priekšnieka Zubatova organizētā legālā strādnieku kustība carisma aizstāvībai un cīņai pret streikotājiem un radikāli kreisajām organizācijām 1901.-1903. g.
otomastoidīts Mastoidīts kopā ar vidusauss iekaisumu, parasti strutojošs.
stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā.
kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi
ostiofolikulīts Mata maisiņa atveres strutojošs iekaisums, kas attīstās, ja ādas berzes vai macerācijas rezultātā mata atveres audos iekļūst mikrobi (stafilokoki, arī streptokoki).
folikulīts mata maisiņa strutains iekaisums, ko ierosina stafilokoki
iznomātājs Materiālo vērtību īpašnieks vai viņu pārstāvoša institūcija, kas šīs vērtības iznomā nomniekam.
atsauces materiāls materiāls (viela) vai substance, kurai vienas īpašības vai vairāku īpašību vērtības ir pietiekami viendabīgas un labi konstatējamas, lai lietotu mērīšanas līdzekļu kalibrēšanai, mērīšanas metožu novērtēšanai vai materiālu vērtību noteikšanai
komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs
smilšstrūklas dekorēšana matētas virsmas un ledusstikla ieguve, izmantojot smilšstrūklas apstrādi; ledusstikla ieguvei pirms tam virsmu pārklāj ar galdnieka līmes šķīdumu
vaislinieka slodze mātīšu skaits, kas gadā jāapaugļo vienam vaisliniekam
apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni.
furunkuls Matu maisiņa un ar to saistītā tauku dziedzera norobežots strutojošs iekaisums; augonis.
trihīts Matu sīpoliņu iekaisums.
Maručeva Maučuve, Īslīces pieteka.
Mauče Maučuve, Īslīces pieteka.
Maučeva Maučuve, Īslīces pieteka.
Maučupe Maučuve, Īslīces pieteka.
Mauriņa Mauriņupe, Elkšķenes pieteka.
kņaucis Maza auguma cilvēks, kas darbā nav pietiekami spēcīgs.
pelveoperitonīts Mazā iegurņa vēderplēves iekaisums.
pelvioperitonīts Mazā iegurņa vēderplēves iekaisums.
kutūzis Maza un nepietiekama telpa.
Anšana Maza valstiņa, kas atradās Persijas dienvidrietumos, kuras tronī 559. g. p. m. ē. kāpa Kīrs, kas nākamo 20 gadu laikā iekaroja Mēdiju, Līdiju un Babiloniju tā izveidojot tajā laikā pasaulē lielāko impēriju.
Sovānu upe Mazā Zurzu ezera noteka uz Pildas ezeru Ņukšu pagastā.
kvampa Maza, paresna, bet dūšīga cilvēka vai dzīvnieka nosaukums.
Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli".
Pedeli Mazās Emajegi kreisā krasta pietekas Pedeles nosaukums Igaunijā.
Abze Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, augštece Madlienas un Lauberes pagastā, garums - 26 km, kritums - 27,1 m; Abza; Apse.
Levenstrauts Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, garums - 11 km; Lēvenstrauts.
Urga Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Tīnūžu pagastā; Caunupīte.
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte.
Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga.
Skujupīte Mazās Juglas pietekas Ķivuļurgas nosaukums tās lejtecē.
Briedīte Mazbriede - Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā.
Dikļupe Mazbriede - Briedes pieteka.
Zunda Mazbriedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 10 km
Baurupe Mazezera noteka uz Riebezeru Limbažu pagastā; Baurupīte.
Moziča Maziča, Ičas pieteka.
Strūžāne Maziča, Ičas pieteka.
atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni).
Rākstupīte Mazirbes labā krasta pieteka Talsu novada Kolkas pagastā, augštece Dundagas pagastā.
aizkapāt Mazliet sakapāt; iekapāt.
pakrabināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
pakribināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
pakrubināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
nimfīts Mazo kaunuma lūpu iekaisums.
apocens Mazs ezeriņš purvā, atliekas no pārpurvota ezera.
nieks Mazs, nevarīgs bērns; nevarīgs dzīvnieka mazulis.
mazsareņi Mazsartārpi - posmtārpu klase; raksturīgākie pārstāvji ir sliekas, sīksliekas.
ķams Mazu priekšmetu sakopojums; ķekars.
Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
Mazupīte Mazupe, Cieceres ezera pieteka.
Mellupe Mazupe, Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Melnupe Mazupe, Ventas pieteka.
Zarupīte Mazupes (Cieceres augšteces) labā krasta pieteka Blīdenes pagastā.
Porupe Mazupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
Krākšupīte Mazupīte, Abavas pieteka.
Aģes strauts Mazupīte, Aģes labā krasta pieteka.
Mazupe Mazupīte, Rojas pieteka.
Vēruma grāvis Mazupīte, Rojas pieteka.
Ošciema grāvis Mazupīte, Rojas pieteka.
Roņupe Mazupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
pabiras Mazvērtīgas (dzīvnieka) cirpuma paliekas.
izlasas Mazvērtīgas atliekas, kas paliek pāri, izlasot labāko.
izlašņas Mazvērtīgas atliekas, kas paliek pāri, izlasot labāko.
pluksts Medaļa, piekars.
piesaut Medībās nošaut (dzīvniekus) pietiekami, daudz.
grāns Medicīnas un aptiekas svaru mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,06220885 grami.
gaide Medījamā dzīvnieka gaidīšana, medniekiem atrodoties slēptā vietā.
piemedīt Medījot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
flutikazons Medikaments, kortikosteroīdu grupas preparāts, pretiekaisuma līdzeklis, lieto astmas ārstēšanā.
fenilbutazons Medikaments, nenarkotisks un nesteroidāls pretsāpju un pretiekaisuma līdzeklis.
aletes Mednieka sauciens.
slēpnis Mednieka slēptuve gaides medībās.
zebene Mednieka vai zvejnieka tarba.
lencējs Mednieks vai nemednieks, kurš apseko noteiktu teritoriju nolūkā konstatēt medījamā dzīvnieka atrašanās vietu.
Biritene Medņupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Biritenes strauts.
Medoles strauts Medole, Ventas pieteka.
Kļon Medupe, Dubnas pieteka.
Kļona Medupe, Dubnas pieteka.
Kutka Medupe, Dubnas pieteka.
Kutki Medupe, Dubnas pieteka.
vilces spēks mehāniskais spēks, kāds zirgam jāpieliek piekabes, ratu u. c. lauksaimniecības darba rīku pārvietošanai
meibomīts Meiboma dziedzeru ("glandulae Meibomi") iekaisums.
Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa.
Teicija Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija Malmutas pieteka; Teicēja; Teiča; Teiša.
Zvidzes kanāls Meirānu kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā, garums — 15 km, nav dabiska krituma, izrakts gar Lubāna ziemeļrietumu krastu līdztekus dambim, augšgalā ierīkota sūkņu stacija.
ulznēt Meklēt, okšķerēt, nekautrīgi apskatīt (tukšā mājā).
Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.).
Melderīšu upe Melderupīte, Vaidavas augšteces labā krasta pieteka.
Ķerupīte Melderupītes kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, nelielā posmā arī šo pagastu robežupe; Tērupīte.
Merliņupīte Meldrupīte, Gaujas pieteka.
glosīts Mēles gļotādas iekaisums.
uloglosits Mēles un smaganu iekaisums.
uloglosīts Mēles un smaganu iekaisums.
hemiglosīts Mēles vienas puses iekaisums.
Melīte Mellīte, Līgatnes pieteka.
Tumšupe Mellupe - Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā.
Melnupīte Mellupe, Abavas pieteka.
Melupe Mellupe, Abavas pieteka.
Melnupe Mellupe, Gaujas pieteka Burtnieku novadā.
Mellupīte Mellupe, Gaujas pieteka.
Melnupe Mellupe, Pededzes pietekas Mugurupes labā satekupe.
Mellupu grāvis Mellupīte, Jādekšas pieteka.
Melnupīte Mellupīte, Rūjas pieteka.
Melurga Mellurga, Spaļupes pieteka.
Melurgupīte Mellurga, Spaļupes pieteka.
Leccinum melaneum melnā bērzubeka
upene Melnā jāņoga - akmeņlauzīšu dzimtas jāņogu ģints suga ("Ribes nigrum"), savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros.
Strobilomyces floccopus melnā zvīņbeka
Melnais strauts Melnaisrūcis, Bolupes pieteka.
Melncelmupīte Melncelma upe, Usmas ezera pieteka.
Lembotropis nigricans melnējošais ķekarcītizs
entilomas Melnplaukas sēņu rindas tillēciju dzimtas ģints ("Entyloma"), parazītiskas sēnes ar ciklisku attīstību, veido dažādas formas un lieluma plankumus un uzbiezējumus uz saimniekauga lapām, stublājiem, ziedkātiem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
Timatejupe Melnsilupes kreisā krasta pieteka Rojas pagastā.
Melnupīte Melnupe, Avīknes pieteka Vītiņu pagastā.
Melkupe Melnupe, Avīknes pieteka.
Engure Melnupe, Engures ezera pieteka.
Melnupīte Melnupe, Engures ezera pieteka.
Mellupe Melnupe, Lilastes ezera pieteka.
Pēterupe Melnupe, Mustjegi kreisā krasta pieteka Alūksnes un Apes novadā.
Mālupe Melnupe, Salacas pieteka.
Pātraža grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Medņupe Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, augštece Kalncempju pagastā, kur nelielā posmā tā ir arī robežupe ar Alsviķu pagastu, garums - 12 km
Brūžupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, garums - 7 km; Brūžaupe; Paldu grāvis.
Lašupe Melnupes kreisā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā.
Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km
Grīdupe Melnupes kreisā krasta pieteka Trapenes pagastā.
Vosu grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Trapenes pagastā.
Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts.
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe.
Zviedrupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Zviedriešu upe; Zviedrupe.
Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene.
Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km
Ķīšupīte Melnupes labā krasta pieteka Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, tek caur Luksta, Sētas un Garo ezeru.
Melkupe Melnupīte, Īslīces pieteka.
Pelečāre Melnupīte, Ošas pieteka.
čapata Melša, niekablis.
pļušķis Melša, niekablis.
Cielupe Meļļupe, Gaujas pieteka.
Meļļupīte Meļļupe, Gaujas pieteka.
Melnupe Meļļupe, Gaujas pieteka.
Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte.
Melnupe Meļļupīte, Zaņas pieteka.
Melnupīte Meļļupīte, Zaņas pieteka.
Ķīku strauts Mēmeles kreisā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Dorupīte Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā.
Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
Dvorupe Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā.
Dienvidsusēja Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novadā, augštece Jēkabpils novadā, garums 114 km, kritums - 81 m; Suseja; Susēja; Lielā Suseja; Lielā Susēja; Lielā upe.
Likvertenu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštecē arī Vecsaules un Codes pagasta robežupe, garums — 4 km; Likvertene.
Rīkanu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 18 km, kritums — 23 m; Rīkonu strauts; Rīkena.
Žūru strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, garums - 9 km
Saules strauts Mēmeles labā krasta pieteka Skaistkalnes pagastā; Vecsaule.
Viesīte Mēmeles labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novadā, garums - 61 km, kritums - 49 m, iztek no Viesītes ezera.
Neretēle Mēmeles labā krasta pietekas Neretas nosaukums Lietuvā.
meningisms Meningītam raksturīgi simptomi, kurus izraisa nevis iekaisums, bet cits kairinājums.
encefalomeningīts Meningoencefalīts - vienlaicīgs galvas smadzeņu apvalku (meningīts) un galvas smadzeņu iekaisums (encefalīts).
kseromēnija Menstrualo asiņu nepietiekama izdalīšanās vai trūkums; "sausās mēnešreizes".
Meņķis Meņķa upīte, Daugavas pieteka.
Meņķu strauts Meņķa upīte, Daugavas pieteka.
Mergava Mērgava, Riežupes pieteka.
Zaube Mērgupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, augštece Nītaures un Zaubes pagastā, garums 29 km, kritums - 125 m
Jāņupīte Mergupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, garums - 9 km
Viļumupe Mergupes kreisā krasta pieteka Zaubes pagastā; Saliņupīte; Viluma.
Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte.
Vanagupīte Mērgupes labā krasta pieteka Mālpils novadā.
Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe.
Straujupīte Mērgupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā; Piģeleja.
Arda Meričas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos, Grieķijā un Turcijā (_Árdas_), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus.
ģenētiskā modifikācija mērķtiecīga vēlamo, arī vajadzīgo īpašību piešķiršana auga vai dzīvnieka organismam ar gēnu starpniecību
apraksija Mērķtiecīgu kustību un darbību traucējums kā galvas smadzeņu garozas augstāko novadu bojājuma sekas.
krekums Mēsls, atlieka.
mēslu tārps mēslu slieka
Eisenia foetida mēslu slieka
laist (arī mest, sviest) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga
mest(arī sviest, laist) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga
sviest (arī mest, laist) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga
pakavs Metāla kalts lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
grāte Metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā.
zvārgulis Metāla piekars, kas parasti, saskaroties ar citiem piekariem, rada skaņu.
abrkasis Metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
sekats Metāla stienis izkapts asināšanai; sekacis (2).
sekecis Metāla stienis izkapts asināšanai; sekacis (2).
kurpe Metāla uzmava ar āķi galā (ilkss piekabināšanai pie ratiem).
aerobioloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī dzīvo organismu (mikroorganismu, dažu kukaiņu), kā arī sēklu, sporu sadalījumu atmosfērā un šī sadalījuma sekas, kas ir atkarīgs no vēja, konvekcijas un turbulences.
metināšana ar augstfrekvences strāvu metināšana, izmantojot dažu plastmasu spēju sasilt augstfrekvences strāvas laukā līdz mīksttapšanas temperatūrai pietiekami īsā laikā polāru molekulu svārstību berzes radītā siltuma rezultātā
gali Metu atliekas: krāsota vilnas dzija.
mezoadenīts Mezenteriālo limfmezglu iekaisums bērniem; var būt specifisks (tuberkuloze) vai nespecifisks (strutains limfadenīts).
grummas Mezglveida iekaisuma perēkļi sifilisa trešajā stadijā, visbiežāk veidojas galvā, sejā, locekļu ādā, kaulos (tām sabrūkot, attīstās čūlas).
mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm
neproduktīva mežaudze mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu
Mežupīte Mežupe, Vadakstes pieteka.
Miežupe Mežupe, Vadakstes pieteka.
Ķempe Miegupīte, Gaujas pieteka.
Miega Miegupīte, Gaujas pieteka.
Miegupe Miegupīte, Gaujas pieteka.
Sapa Miegupīte, Gaujas pieteka.
Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe.
Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts.
Velniņupīte Miegupītes labā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā; Pienotavas grāvis; Velniņupe.
Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
centrālais mielīts mielīts, muguras smadzeņu centrālās daļas (pelēkās vielas) iekaisums
Mēļupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka.
Mielupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka.
skaidras (arī tīras) debesis miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem)
tīras (arī skaidras) debesis miera laika apstākļi, bez kara un kara draudiem (bez pretinieka lidaparātu uzlidojumiem)
sēž kā klocka mierīgi sēž, neliekas ne par ko zinis
iepriecētājs Mierinātājs; prieka izraisītājs.
iepriecinātājs Mierinātājs; prieka izraisītājs.
nobarojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības; barojums.
barojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības.
kondīcija Miesas stāvoklis (lauksaimniecības dzīvniekam) noteiktos ēdināšanas, turēšanas un ekspluatācijas apstākļos.
nobarojuma kondīcija miesas stāvoklis, kad dzīvniekam ir lieli tauku uzkrājumi zem ādas, muskuļaudos un ap iekšējiem orgāniem
skālis Miesnieka veikals, skārnis.
miezis Miežu grauds - akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera (arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera) iekaisums.
miezāji Miežu stiebru paliekas pēc pļaujas.
Mazupīte Miežupīte, Braslas pieteka.
Annaskroga upe Miglupīte, Babītes ezera pieteka.
izkasas Mīklas atliekas abrā, ko izkasa un izveido nelielu kukulīti.
izkasnas Mīklas atliekas abrā, ko izkasa un izveido nelielu kukulīti.
mīknes Mīklas atliekas pie abras sāniem.
licenis Mīklas palieka, sakasnis, ko uzglabā nākošajai maizes cepšanai ieraugam.
sakaši Mīklas paliekas pēc abras iztīrīšanas.
biomutācija Mikroorganismu īpašību izmaiņas pēc ievadīšanas dzīvnieka ķermenī.
konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas.
animalkuls Mikroskopisks dzīvnieka organisms; Lēvenhuka nosaukums viņa atklātajiem spermatozoīdiem.
pituitārā miksedēma miksedēma, kas attīstās hipofīzes nepietiekamas funkcijas gadījumā
izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
leptomeningīts Mīksto smadzeņu apvalku iekaisums.
pūkojums Mīkstu, smalku matu, spalvu kopums (dzīvniekam, tā ķermeņa daļām).
Milupe Mila, Aiviekstes pieteka.
Dūņupe Mīlgrāvis, Ķīšezera noteka uz Daugavu.
graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
junkuru skola militārās apmācības skolu veids Krievijā, kuru izveidoja 1864. g., un to uzdevums bija sagatavot militārpersonas virsnieka karjerai, absolventi ieguva praporščika vai podporučika pakāpi; 1880. g. Krievijā bija 16 šādas skolas, mācību ilgums bija 2, vēlāk 3 gadi, tajās uzņēma arī zemāko kārtu jauniešus, mācības bija bez maksas
goda tiesa militarizēta formējuma kolektīvā izveidota sabiedriska institūcija, kura pēc šī formējuma komandiera vai priekšnieka lēmuma var nodot izskatīšanai šā kolektīva biedra izdarīto disciplināro pārkāpumu vai nodarījumu, kas aizskar militārā formējuma godu, lai viņu ietekmētu sabiedriski
ķirpa Miltiem līdzīgas ķirmju izēstu koku atliekas.
Saltupīte Miltupīte, Kāla ezera pieteka.
Miļļupīte Mīlupīte, Misas kreisā krasta pieteka.
Mīlupīte Milupīte, Misas labā krasta pieteka.
Milzara Milzava, Valgales pieteka.
megatērijs Milzīgs, fosils nepilnzobju kārtas dzīvnieks, līdzīgs tagadējiem sliņķiem, to atliekas sastopamas Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā.
Gulivers milzis - no īru rakstnieka Džonatana Svifta satīriskā romāna "Gulivera ceļojumi" (1726. g.) galvenā varoņa vārda
Mīļumupe Mīļuma, Miegupītes pieteka.
mimētisms Mīmikrijas veids, kas izpaužas kāda dzīvnieka līdzībā ar kādu citas sugas dzīvnieku, kurš šādā vai tādā veidā ir no ienaidniekiem pasargāts, piem., dzeguzes līdzība ar vanagu, stiklspārņu tauriņa līdzība ar lapseni u. c.
signālmīna Mīnas, ko uzstāda, lai brīdinātu savējo karaspēku par pretinieka parādīšanos mīnu uzstādīšanas vietā.
necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu
ca-ca Miniatūras stūpas vai Budu un Bodhisatvu figūras, kas izgatavotas vai nu no māliem, vai no sīki samaltiem gaļai nokauta dzīvnieka kauliem.
minimālā alga minimālais atalgojums, kas darba devējam jāmaksā darbiniekam (piemēram, par noteiktā laika posmā paveikto darbu)
privatizācijas sertifikātu konts Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem.
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
Bāha mintaka Saūda Arābijā (_Al Bāḩah_), robežojas ar Mekas un Asīras mintaku
mīnēšana Mīnulauku iekārtošana, atsevišķu mīnu un mīnu grupu likšana, lai pretiniekam radītu zaudējumus, apgrūtinātu tā manevru un iznīcinātu būves.
mioendokardīts Miokarda un endokarda vienlaicīgs iekaisums.
aksiālā miopija miopija kā acābola ass pagarināšanās sekas
progresējoša miopija miopija, kuras sekas ir tīklenes atlobīšanās un aklums
paralītiskā mioze mioze kā zīlītes paplašinātājmuskuļa paralīzes sekas
spastiskā mioze mioze kā zīlītes sašaurinātājmuskuļa kontrakcijas sekas
mirstīgās atliekas mirušā cilvēka ķermenis, tā atliekas
mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
līķis Miruša cilvēka vai dzīvnieka ķermenis.
Milupīte Misas kreisā krasta pieteka Stelpes pagastā, augštece Bārbeles pagastā; Miļļupīte.
Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī.
Milupīte Misas labā krasta pieteka Baldones pagastā; Mīlupīte.
Olaine Misas labā krasta pieteka Olaines novadā, garums - 13 km, kritums - 6 m; Olainīte.
Vārniņa Misas labā krasta pieteka Vecumnieku novadā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārnupe; Vārna.
Zvirgzde Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 30 km, kritums - 22 m; Zvirgzda; Zvirgzdupe.
Vārnupe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārna; augštecē Vārniņa.
Taļķe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, izteka Valles pagasta nomalē, augštece Birzgales pagastā, garums - 34 km, kritums - 38 m
Misūri Misisipi lielākā pieteka ASV (angļu val. "Missouri"), garums - 4740 km, sākas Klinšu kalnos 1220 m vjl., satekot Džfersonai, Madisonai un Gelatinai, Montānas štata dienvidaustrumu daļā.
Džeimsa Misūri kreisā krasta pieteka ASV (angļu val. "James"), Dienviddakotas un Ziemeļdakotas štatā, garums - 1142 km
Jeloustona Misūri labā krasta pieteka ASV (angļu val. "Yellowstone"), garums - 1080 km, sākas Klinšu kalnos, Vaiomingā, augštecē līdz 360 m dziļi kanjoni ar ūdenskritumiem, šķērso Montānu, ieteka Misūri Ziemeļdakotā.
Milka Misūri pieteka ASV un Kanādā (angļu val. "Milk"), garums - 1173 km, sākas Klinšu kalnos.
kentauroīds Mītiska būtne ar cilvēka torsu un dzīvnieka rumpi un kājām, dažkārt arī ar spārniem.
demiurgs Mitoloģisks tēls, kas rada pasaules un Visuma elementus, kā arī kultūras objektus un cilvēkus, viņa darbība ir līdzīga amatnieka darbam.
vaidilutis mitoloģizēts svētnieka tēls prūšiem
ieēdums Mitruma iedarbībā cinka klišejā, ja tā nav pietiekami rūpīgi konservēta, radies bojājums, kas padara šo klišeju nederīgu iespiešanai.
vārgļacis Mitruma izraisīts iekaisums kāju pirkstu starpā.
ekstrospektācija Mizofobijas ārīga izpausme, slimniekam pastāvīgi apskatot savu ādu, pārbaudot tās tīrību.
tīrmizošana Mizošana, kurā pilnīgi atdala mizas un zaru atliekas.
Mazupīte Mizupīte, Reņģeļa pieteka.
korvolāns Mobila karaspēka vienība, kas sastāv no kavalērijas, kājniekiem un vieglās artilērijas un domāta uzbrukšanai ienaidnieka aizmugurei un komunikācijām šķirti no armijas galvenajiem spēkiem.
raudzekne modele; sieviete. kas pozē māksliniekam
pozētājs Modelis; cilvēks, kas nedabiski, neīsti izturas, izliekas.
novečentisms Modernisma literatūras virziens, kas radies 20. gs. 20. gados Itālijā, un kura pārstāvji deklarēja realitātes dziļāko - maģisko un mītisko dabu, kas jāatrod un rakstniekam savos darbos jāatveido.
akmeisms Modernisma strāva ar dekadentisku ievirzi krievu dzejā 20. gadsimta sākumā.
pūslīšu mola mola, kas rodas, cistiski deģenerējoties norija bārkstīm; auglis neattīstās un pārvēršas ķekaram līdzīgā veidojumā
Kišiņeva Moldovas galvaspilsēta un rajona administratīvais centrs, atrodas Dņestras pietekas Bikas krastos, 674500 iedzīvotāju (2014. g.).
Mālnīca Moļneica, Sarjankas pieteka Šķaunes pagastā.
Molnīca Moļneica, Sarjankas pieteka.
čini Mongoloīdu tauta Birmas rietumdaļā, Rakaina grēdas apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās patriarhālās ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi, daļa (~30%) - kristīgie (katoļi, baptisti).
panmongolisms Mongoļu tautas cenšanās pēc pasaules iekarošanas; šīs idejas vēsturiska reminiscence.
lornete Monoklis; arī saliekamas brilles.
inozīnskābe Mononukleotīds, muskuļu adenilskābes noārdīšanās produkts, kurā adenīna vietā ir hipoksantīns; atrodama muskuļos; pārtikas piedeva E630, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var saasināt podagru.
morālās sankcijas morālas nosodīšanas sekas un līdzekļi: cilvēka vai grupas izolācija, izmantojot ignorēšanu, etiķešu piemērošanu, palīdzības nesniegšanu utt.
Mosieka Moseika, Kūkovas pieteka.
mihrabs Mošejas iekšpusē sienā izbūvēta vai iezīmēta, parasti grezni dekorēta pusapaļa niša, kas ticīgajiem norāda Mekas atrašanās virzienu, uz kuru jāvēršas lūgšanu laikā.
pārtrauce [motora darbībā] motora darbības defekts, kas izpaužas tās īslaicīgā pārtraukšanā, un visbiežāk gadās, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela; pārtrauču sērija izraisa motora raustīšanos
motora raustīšanās motora defekts, kas izpaužas īsos tā darbības pārtraukumos, kas visbiežāk rodas, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela
motorvagonu ritošais sastāvs motorvagoni un piekabes vagoni pasažieru pārvadāšanai, no kuriem tiek veidoti elektrovilcieni, dīzeļvilcieni, turbovilcieni un automotrisas
Moveša Moveša upe - Olekšupīte, Sudalezera pieteka.
klambasts Mucenieka darba rīks.
spandēgs Mucenieka darbarīks ar kuru uzvelk stīpu.
mucenīca Mucenieka darbnīca.
kasts Mucenieka rīks mucas galdu iekšējās puses izēvelēšanai.
stīpbeņķis Mucinieka darba galds.
stīpradzis Mucinieka darba galds.
stīpvilcis Mucinieka darba rīks stīpu uzvilkšanai.
slīpbeņķis Mucinieka darbagalds.
bungvāle Mucinieka darbarīks.
stibeņķis Mucinieka darbgalds stīpu izgatavošanai - stīvbeņķis.
stīvbeņķis Mucinieka darbgalds stīpu izgatavošanai; stibeņķis.
banceklis Mucinieka knaibles; rīks stīpu uzvilkšanai koka traukam.
varmāks Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis spandags.
varmāka Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis; spandags.
balstāķis Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; spandags.
spandags Mucinieka spīles, knaibles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis.
mezomucināze Mucinolītisks sēklinieka enzīms, kas sekmē apaugļošanu.
Mudža strauts Mudaža, Sudaliņas pieteka.
Upīte Mudažas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
gastroradikulīts Muguras nervu pakaļējo saknīšu iekaisums, kuru sensoriskās šķiedras nāk no kuņģa.
spinālā jeb lumbālā anestēzija muguras smadzeņu anestēzija: (a) norobežota apvidus nejutība, kas ir muguras smadzeņu slimības sekas; (b) ķermeņa apakšējās daļas nejutība pēc anestēzijas vielas ievadīšanas muguras smadzeņu subarahnoidālajā telpā zirgastes apvidū
mielomalācija Muguras smadzeņu atmiekšķēšanās kā trombozes, iekaisuma vai spiediena sekas.
leikomielīts Muguras smadzeņu baltās vielas iekaisums.
lejupējs mielīts muguras smadzeņu iekaisums, kas izplatās virzienā uz leju
funikulārais mielīts muguras smadzeņu iekaisums, kas skar balto vielu, sevišķi mugurējo saišķi, raksturīgs ļaundabīgajai mazasinībai
mielīts Muguras smadzeņu iekaisums.
rahiomielīts Muguras smadzeņu iekaisums.
iksiomielīts Muguras smadzeņu jostas daļas iekaisums.
mielatēlija Muguras smadzeņu nepietiekama attīstība.
radikuloganglionīts Muguras smadzeņu nervu mugurējo saknīšu un to gangliju iekaisums.
radikulīts Muguras smadzeņu nervu saknīšu iekaisums.
poliradikulīts Muguras smadzeņu nervu saknīšu multipls iekaisums.
meningoradikulīts Muguras smadzeņu nervu saknīšu un to apvalku iekaisums.
tefromielīts Muguras smadzeņu pelēkās vielas iekaisums.
mieloskleroze Muguras smadzeņu skleroze kā saistaudu proliferācijas sekas.
meningomielīts Muguras smadzeņu un to apvalku iekaisums.
mielomeningīts Muguras smadzeņu un to apvalku iekaisums.
mieloradikulīts Muguras smadzeņu un to nervu mugurējo saknīšu iekaisums.
meningomieloradikulīts Muguras smadzeņu, to apvalku un nervu saknīšu iekaisums.
pelvospondilīts Mugurkaula iegurņdaļas iekaisums.
poliomielīts Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums; bērnu trieka.
Mugurve Mugurupe, Pededzes pieteka.
nakts ceļojums Muhameda ceļojums no Mekas tempļa uz Jeruzalemes templi, kas aprakstīts Korānā, un no kura viņš atgriezās ar norādījumiem ticīgajiem.
kuraiši Muhameda cilts, kas bija pievērsusies elkdievībai un tika sakauti Muhameda uzbrukumā Mekai 630. gadā.
hidžra Muhameda un pirmo musulmaņu pārcelšanās 622. g. 16. jūlijā no Mekas uz Jasribu (Medīnu), kur tika dibināta pirmā musulmaņu kopiena.
kalifs Muhamedāņu zemēs - valdnieks, kam pieder laicīgā un garīgā vara; šī valdnieka tituls; halīfs.
advalors Muitas nodeva vai nodoklis, kas tiek iekasēts procentuālā izteiksmē no muitas vērtības.
Birkeneļu muiža muiža Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Birkineļos, ko 1872.-1881. g. nomājuši dzejnieka Raiņa vecāki, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, pagrabs, klēts, divstāvu stallis, ābeļdārzs un dīķis; Kalkūnes muižas pusmuiža
Carnikavas muiža muiža, kuras teritorijā izveidojies Carnikavas ciems, tās dzīvojamā ēka nodegusi 1917. g., saglabājusies tikai muižas pārvaldnieka ēka, bijušais nosaukums vāciski — Zarnikau
Bīriņu muiža muižas ēku komplekss Limbažu novada Vidrižu pagastā, ansambli veido Bīriņu pils (celta 1857.-1860. g.), pārvaldnieka māja (1801. g.), kalpu māja (ap 1870. g.), zirgu staļļi un kalpu dzīvojamās mājas (19. gs. 2. p.), ūdensdzirnavas (1850. g.), ūdenstornis (ap 1870. g.) un sanākšanas nams (1805. g.)
Adamovas muiža muižas ēku komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies eklektisma stilā celtā pārvaldnieka māja (19. gs. 2. puse), kalpu māja (19. gs. beigas), dažas saimniecības ēkas, kas stipri pārbūvētas, un ainavu parks (platība 5,4 ha)
moderniecēni Muižas govju vai piena pārziņa (modernieka) bērni.
muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
Bebrenes muiža muižas komplekss Bebrenes pagastā, tajā ietilpst muižas pils, dzirnavas (celtas 1836. g.), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (klēts, ratnīca, noliktava u. c.) un parks; iepretī muižas ēkām atrodas Bebrenes Romas katoļu baznīca, kas kopā ar muižu veido vienotu arhitektonisku ansambli
riezis Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža.
rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
muižaskungs Muižkungs - muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
Muižnieks Muižnieka ezers Straupes pagastā.
Muižnieku ezers Muižnieka ezers Straupes pagastā.
muižas tiesības muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai
zeltnesis Muižnieka nosaukums veclatviešu rakstos.
haiduks Muižnieka sulainis, kalpotājs (Vācijā, Polijā, Krievijā).
barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
ševaljē Muižnieka tituls feodālajā Francijā.
kāts muižnieka uzliktā miesassoda izpildītājs, muižas bende
kunga gols muižnieka zemes gabals starp zemnieku īpašumiem
lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
Muižnieku Muižnieku ezers - Muižnieka ezers Straupes pagastā.
Muižnieku Muižnieku grāvis - Klampupe, Raunas pieteka.
Muižnieku Muižnieku strauts - Klampupe, Raunas pieteka.
mukoitīnsulfāts Mukopolisaharīds, atrodams siekalu muciņā, stiklveida ķermenī, gļotādā un skrimšļos; hondroitīnsulfātam līdzīga viela, kas galaktozamīna vietā satur glikozamīnu.
poliperiostīts Multipls kaulplēves iekaisums.
palieks Muļķīgs pļāpa, kāds kurš labprāt joko un nekad nav nopietns.
Munde Munda, Ilūkstes pieteka.
Euphrasia x murbeckii Murbeka žibulītis.
kafkaeska Murgainā atmosfēra, kas valda čehu rakstnieka Franča Kafkas (1883.-1924. g.) darbos.
mūrniekmeistars Mūrnieka amata meistars.
zviedene Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi; ķelle (1).
ķelle Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi.
plegzna Mūrnieka darbarīks virsmas līdzināšanai (mazs dēlis ar rokturi).
virzienskava Mūrnieka darbarīks virzienauklas piestiprināšanai. V-as aso galu ievieto horizontālajā šuvē, pie otra gala piestiprina virzienauklu.
knite Mūrnieka ota.
Tatula Mūsas (Mūšas) labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 66 km
Žūku strauts Mūsas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā; Pīrāgu strauts.
Stabulīte Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā, garums - 6 km; Stabules grāvis.
Ceraukste Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novadā, garums - 32 km (Latvijā 23 km), kritums - 23 m, sākas Lietuvā, reljefa pacēlumā starp Mūsu un Mēmeli.
Kulpe Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā ("Kulpė"), garums - 41 km
Lēvene Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 148 km
Mažupe Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 42 km
Pīvesa Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 95 km
Daugivene Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā, garums 64 km
aga Mūsdienu Turcijā - turīga zemnieka uzrunāšanas forma; dažreiz arī personvārda sastāvdaļa.
miofibrozīts Muskuļa ārējā saistaudu apvalka iekaisums.
intersticiālais miozīts muskuļa saistaudu primārs iekaisums
miotenozīts Muskuļa un tā cīpslas iekaisums.
miofascīts Muskuļa un tā fascijas iekaisums.
sarkolīts Muskuļakmens, konkrements, kas radies muskulatūrā dažādu patoloģisku procesu rezultāta, piem., pēc traumas, iekaisuma, nekrozes, distrofijas.
fibromiozīts Muskuļaudu iekaisums ar sekojošu fibrozo deģenerāciju.
miocelulīts Muskuļu iekaisums kopā ar celulītu.
hemorāģiskais polimiozīts muskuļu iekaisums, saistīts ar tūsku, dermatītu un sīkiem asinsizplūdumiem muskuļos
osificējošais miozīts muskuļu pārkaulošanās kā kalcija sāļu nogulsnēšanās sekas
Melnupe Mustjegi - Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja.
Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka.
Vaidava Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 72 km (Latvijā - 61 km), kritums - 114 m, iztek no Muratu ezera, kas atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri".
Mustoja Mustjegi, Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Melnupe.
imams Musulmaņu augstākā valdnieka tituls; valdnieks, kam ir šāds tituls.
Umajādi Musulmaņu halīfu dinastija (661.-750. g.), kuru iedibināja Omeiju ģimene no Mekas, tās 11 halīfu valdīšanas laikā islāms izplatījās līdz Spānijai un Indijai.
īrāms Musulmaņu svētceļnieka tērps, kas sastāv no 2 četrstūrainiem baltiem kokvilnas lakatiem.
hādžs Musulmaņu svētceļojums uz Mekas Kaabas svētnīcu vai Muhameda kapa vietu Medīnā; viens no galvenajiem musulmaņu pienākumiem.
Kroja Mūšas (Mūsas augšteces) labā krasta pieteka Lietuvā, Šauļu apriņķī, garums - 60 km
stoma Mute, ieteka; augiem atvārsnīte.
stomatīts Mutes dobuma gļotādas iekaisums.
kserostomija Mutes sausums nepietiekamas siekalu sekrēcijas dēļ.
dermatomukozomiozīts Mutes, deguna un rīkles gļotādu, ādas un muskuļu iekaisums.
Calpa Mutulīte, Gaujas pieteka.
Calpupīte Mutulīte, Gaujas pieteka.
Dukuļupe Mutulīte, Gaujas pieteka.
quadratum Mūzikā kvadrāts, atsaucamā zīme, citādi bekars.
trumelis Mūzikas instruments no egles koka ar misiņa piekariņiem.
dodekafonisms Mūzikas virziens, kuras pārstāvjiem raksturīgā komponēšanas metode ir dodekafonija.
Spelte Nabes labā krasta pieteka Straupes pagastā; Speltes upe.
frankokanādieši Nācija; dzīvo gk. Kanādā, Kvebekas prov., ASV, runā franču valodā, ticīgie - katoļi.
Antikosti nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Anticosti, Parc national d’_), Kvebekasprovincē, Sentlorensa līča Antikosti salā
ļimonovieši Nacionālboļševiku kustības biedri; kustība nosaukta pēc tās pamatlicēja krievu rakstnieka Eduarda Ļimonova vārda; nacionālboļševiki.
pododermatitis Naga dzīvnadžu iekaisums; diezgan bieži zirgiem.
matricīts Naga gultnes iekaisums.
onihija Naga gultnes iekaisums.
paronīhija Naga valnīša iekaisums.
atspiedums Naga zoles vai sienas ieliekto daļu dzīvnadža iekaisums zirgiem, kas rodas mehāniska bojājuma rezultātā.
orda Naidīga, postoša cilvēku grupa (piemēram, pretinieka karaspēks).
radiodiversija Naidīgas, melīgas informācijas pārraide pa radio uz pretinieka teritoriju.
aplenkuma stāvoklis naidnieka bruņoto spēku aizstāvēšanās vietas aplenkuma gadījumā, kad bloķēta šīs vietas apgāde, nosakot īpašu režīmu, parasti taupības un drošības aspektā
karagūsteknis naidnieka militārpersona vai tam pielīdzināta persona, tātad kombatants, kas ir pretinieka sagūstīta un kas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par apiešanos ar karagūstekņiem bauda noteiktu aizsardzību un humānu apiešanos
šīberis Naktspods guļošam slimniekam, padube.
šaurlapu kazroze naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā; šaurlapu ugunspuķe
ugunspuķe naktssveču dzimtas ģints ("Chamaenerion"), daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
kazroze Naktssveču dzimtas ģints ("Epilobium"), daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
saimniece Nama īpašnieka, arī dzīvokļa valdītāja sieva; nama īpašniece, arī dzīvokļa valdītāja.
bazālā narkoze narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā
sākumnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; ievadnarkoze.
ievadnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; sākumnarkoze.
ārstnieciskā narkoze narkoze, kuras uzdevums ir izslēgt sāpju sajūtu no slimnieka apziņas
Karuža Nāruža, Ogres pieteka.
Noruža Nāruža, Ogres pieteka.
Vilkupe Nāružas labā krastā pieteka Mazozolu pagastā.
Karvelis Nārvelis, Abula pieteka.
Naskānupe Naskāne, Pelavas pieteka.
Naskena Naskāne, Pelavas pieteka.
Naskene Naskāne, Pelavas pieteka.
Našupīte Naša, Cieceres pieteka.
Ērkava Nātrene, Salacas pieteka.
Nātra Nātrene, Salacas pieteka.
Nātre Nātrene, Salacas pieteka.
Vačupīte Nātrenes augšteces kreisā satekupe Skaņkalnes pagastā, izteka Alojas pagastā pie tā ziemeļaustrumu robežas.
Demokrātupīte Nātrenes augšteces labā sateka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai
Naučupīte Naucupīte, Naucu ezera pieteka.
Zunda muita naudas nodeva, ko Dānija 15.-19. gadsimtā iekasēja no tirdzniecības kuģiem, kas brauca cauri Zunda šaurmam (Ērensumam)
dienasnauda Naudas summa, ko darba devēji piešķir darbiniekam, kas dodas komandējumā.
pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai naudas un mantiskais pabalsts vai naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām; šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni
garantētā minimālā ienākuma pabalsts naudas un mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus
Naucupe Naudupe, Bārtas pieteka.
Kovsanka Naumovas strauts, Kūdupes pieteka.
dārznieka naži naži, kas īpaši piemēroti darbiem dārzā: potnazis un acojamais nazis – acošanai, potēšanai ar zariņu; parastais dārznieka nazis – dzinumu, zaru nogriešanai, celmiņu izgriešanai
bijums Ne nieka, ne vēsts.
de nihilo nihil ne no kā nekas nerodas
ex nihilo nihil fit ne no kā nekas nerodas
rokas nenokritīs ne rokām, ne pašam nekas ļauns nenotiks
neaizkarams Neaiztiekams, neaizskarams.
histidīns Neaizvietojama aminoskābe; organismā dekarboksilējas, veidojot histamīnu.
šaparis Neapkurināma, vēsa telpa pārtikas produktu uzglabāšanai; pieliekamais.
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
drošības audits neatkarīga datoru tīkla funkcionēšanas novērošana un analīze, lai noteiktu izmantoto drošības līdzekļu pietiekamību, to atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem un datu apstrādes procedūrām, kā arī lai konstatētu drošības pārkāpumus, izstrādātu ieteikumus drošības pārbaudes līdzekļu un drošības procedūru uzlabošanai
atspoles diplomātija neatkarīga starpnieka centieni panākt kompromisa risinājumu starp karojošām pusēm, nemitīgi braukājot no vienas puses pie otras
notes kristība neatliekama, steidzama kristība (bērnam, kurš ir vārgs un var nomirt nekristīts)
ātrie Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki.
ātrie Neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīna, stacija.
officium absolutum neatliekams pienākums
nenovilcināms Neatliekams, steidzams.
badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
ālita Neatrisināms; dažu sengrierķu filozofu (Megaras skola) uzskats, ka ir pasaules un dzīves grūtākie jautājumi, uz ko var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē", bet īsto atbildi nekad nav iespējams iegūt.
ništenko Nebaidies, nekas!
trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu); nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
pietrūkt Nebūt pietiekamā daudzumā; nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
pietrūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
ieēdināt Nedaudz iedot ēst (dzīvniekam).
pavelēt Nedaudz iekaustīt.
pabrēkāties Nedaudz vai kādu laiku klaigāt (savam priekam).
nederēt ne pīpē, ne ragā nederēt nekur, nekam
Nadiena Nediene, Amatas pieteka.
Nediena Nediene, Amatas pieteka.
Vedienīte Nediene, Amatas pieteka.
Zāģerupe Nediene, Amatas pieteka.
sprādzēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki).
sprādzināt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki).
nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
mērdēt Nedot barību pietiekamā daudzumā.
mērdināt Nedot barību pietiekamā daudzumā.
ļepa Neformīga, saspiesta masa, sabiezējums, govs pļeka.
fokāls nefrīts nefrīts, kad iekaisums skar tikai atsevišķus nieru stromas vai glomerulu rajonus; raksturīgs nieru insuficiences vispārējo simptomu trūkums
eksperimentāls nefrīts nefrīts, ko rada, injicējot serumu, kurā ir antivielas pret dzīvnieka nieru proteīniem
natura Negatīvu, nevēlamu cilvēka, dzīvnieka īpašību kopums.
Neguskas upe Negurskas upīte, Ēķinupes pieteka.
njam-njami Nēģeru cilts Vidusāfrikā apvidū pie Ubangi upes (Kongo pieteka) iztekas, sarkanbrūnu ādas krāsu.
jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni.
horioretinopātija Neiekaisīgs patoloģisks process, kas skar tīkleni un dzīsleni.
Dienvidu Vainags neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Australis", saīsinājums "CrA") Piena Ceļā uz dienvidiem no Strēlnieka, Latvijā nav novērojams
vaļasbrīdis Neilgs, īss laika posms, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
pacirpt Neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku); neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam).
pagrābāt Neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābstīt (1).
pagrābstīt Neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābāt (1).
neirilemmīts Neirilemmas iekaisums.
atopiskais dermatīts neirodermīts - hronisks vai hroniski recidivējošs ādas iekaisums, kura gadījumā ir nieze, apsārtums, mitrošanās, zvīņošanās un kreveļu veidošanās
glioze Neiroglijas hiperplāzija galvas vai muguras smadzenēs, gan kā aizstājējs process, gan kā iekaisuma sekas; mēdz būt difūza vai fokāla.
traumatiskā neiroma neiroma, radusies pēc ievainojuma vai operācijas sekas
distrofoneiroze Neiroze, kas radusies nepietiekama uztura dēļ.
pseudofosīlijas Neīstas fosīlijas, dažādi izveidojumi noguluma iežos, kurus uzskatīja par pārakmeņotu augu vai dzīvnieku atliekām, bet kas īstenībā ir gk. dažādu nedzīvās dabas procesu sekas.
Nevērta Neivardes grāvis, Ventas pieteka.
mūžīgais šahs neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus
čāgāt Neizveicīgi, nepietiekami prasmīgi strādāt.
piekaisīties Nejauši piekaisīt.
aizkaisīties Nejauši tikt piekaisītam.
nekaunēties ne no kā nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos; neko neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu
savu laiku nekad
pirmdien pēc pastardienas nekad
promnēzija Nekad nebijušu notikumu vai lietu šķietama atcerēšanās.
neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt; neiegūt, nedabūt, nesasniegt; netikt kaut kur.
atlikt līdz grieķu kalendām nekad neizdarīt (jo grieķiem kalendu nebija)
ne dienu, ne nakti nekad, nevienu brīdi
nereiz Nekad, nevienu reizi.
ad Calendas Graecas nekad; _burtiski_: "līdz grieķu kalendām"
nekadai Nekad.
nekadais Nekad.
nekumet Nekad.
nikad Nekad.
vekam Nekad.
gabals nenokritīs (kādam) nekāda vaina nebūs, nekas ļauns nenotiks
kā pa sapņiem nekaidri, īsti neapjēdzot
nelauzt kaulus nekaitēt, nedarīt ļaunu (kādam)
adalīns Nekaitīgs miega līdzeklis, balta kristāliska viela, satur bromu.
jēlmines Nekaltētas, zirgiem izmītas linsēklas.
zaļiesals Nekaltēts iesals.
ne velnam neder nekam neder; nemaz neder
elles prauls nekam nederīgs cilvēks; nelietis
sēnalis nekam nederīgs, nožēlojams cilvēks; cilvēks, kas nekā nezina
nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.)
nekas vairāk nekas cits bez minētā, zināmā; tikai minētais, zināmais
daudz neko vairāk (arī nav vairāk kā) nekas cits bez minētā, zināmā; tikai minētais, zināmais
labs dievs nebūs nekas labs, nekāda laime nebūs
pa galvu neviens nesitīs (kādam) nekas ļauns nedraudēs
jods neraus (kādu) nekas ļauns nenotiks ar kādu
jupis neraus (kādu) nekas ļauns nenotiks ar kādu
nekrīt Nekas nebūs! Neko nedabūs!
bē Nekas nebūs! neko nedabūs! (parasti lieto mēdoties).
nenieku Nekas, nekā.
figņa Nekas, nieks; kas nevērtīgs, nevajadzīgs.
zils (arī tukšs) gaiss nekas, pavisam nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs
tukšs (arī zils) gaiss nekas, pavisam nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs
figa Nekas; pilnīgs iespēju trūkums.
tukša vieta nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs
čukstins Nekas; tukšs.
bļurkt Nekas!
ņekukū Nekas! Nekas nebūs! Neko nedabūs!.
neikas Nekas.
nekam Nekas.
nihil Nekas.
nika Nekas.
švukstiens Nekas.
švukstins Nekas.
aitkuilis Nekastrēts auns.
sonne Nekastrēts auns.
vemelis Nekastrēts auns.
pauturs Nekastrēts vērsis vai auns; pautturis.
pautturis Nekastrēts vērsis vai auns.
nekasies Nekašķējies! Nevilcinies!
n nekatra dzimte
neitrs Nekatra dzimte.
neutrs Nekatra kārta, viena no trim ide valodu lielākajā daļā sastopamajām gramatiskajām kārtām; nekatra dzimte.
aplaupīt Nekaunīgi (kādu) izmantot, arī piesavināties (kāda) īpašumu.
ielīdīgs Nekaunīgi uzbāzīgs, kas pielien, kad citi dzer, bet pats nepērk.
izdildiski Nekaunīgi, ar varu.
bezgodiski Nekaunīgi, negodīgi.
izraut (arī izzagt) aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu)
izzagt (arī izraut) aci (arī acis) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu)
zagt aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) nekaunīgi, pārdroši zagt
raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Nekaunīgi, pārdroši zagt.
nahaļna Nekaunīgi; uzmācīgi.
bezgoda Nekaunīgi.
nekaunīgai Nekaunīgi.
nekauņa Nekaunīgs cilvēks.
impertinents Nekaunīgs, bezkaunīgs.
lakstīgs Nekaunīgs, kaislīgs.
borzijs Nekaunīgs.
bezgodene Nekauņa, bezgode.
abuks Nekauņa.
blods Nekauņa.
nekaunieks Nekauņa.
jēltauki Nekausēti, nepārstrādāti dzīvnieku iekšējie tauki.
acīs skatīdamies (melot) nekautrēdamies, nekaunīgi, klaji
donžuānisms Nekautrīga sieviešu pavešana, patērētāja psiholoģijas izpausme.
brūķēt muti nekautrīgi (daudz) runāt
rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt vainu, kļūdu, nodarījumu; pārmest
iebāzt degunu Nekautrīgi iejaukties citu darīšanās.
apcirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
cirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
apcelt Nekautrīgi izmantot (kādu) savā labā.
apcelt kā kaimiņu āzi nekautrīgi izmantot, kaut ko noblēdīt
bāzt degunu nekautrīgi jaukties citu darīšanās
bāzt degunā (kādam kaut ko) nekautrīgi ko atgādināt
iebāzt degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
(ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
prostituēt Nekautrīgi pazemot, lai izmantotu (piemēram, peļņas nolūkos).
grūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu)
bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu)
bāzties Nekautrīgi, uzbāzīgi censties iekļūt (kur).
plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
nekautrs Nekautrīgs.
nekautrums Nekautrīgums.
nekavējoši Nekavējoties (2).
ķerties vērsim pie ragiem nekavējoties sākt rīkoties; pievērsties būtiskajam, galvenajam
lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
nekavēti Nekavējoties, tūliņ.
bez kavēšanās nekavējoties, tūlīt
brevi manu nekavējoties; bez formalitātēm; nevīžīgi
aseptiskā nekroze nekroze bez infekcijas un iekaisuma
bastards Nelaulātu vecāku bērns, ārlaulības bērns; Rietumeiropā viduslaikos - valdnieka ārlaulības bērns.
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
tamaguči Neliela pārnēsājama elektroniska ierīce ar programmējamu mīmiku (prasa ēst, dzert, pievērst uzmanību u. tml.), digitālais draugs, parasti putnēna vai dzīvnieka mazuļa izskatā (japāņu "jaukā oliņa").
raidošā telekamera neliela portatīva telekamera, kas pārraida attēlu pa radiosakaru līniju
sprēdze Neliela slēdzene, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā; piekaramā atslēga.
blāve Neliela smaganu palielināšanās, pietūkums pārmērīgas siekalošanās rezultātā.
ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno divus ezerus vai upi ar ezeru; caurteka.
Cērtene Neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts.
Mažupīte Neliela upe Abula baseinā, Spindupes kreisā pieteka, garums - \~4 km
Spriņģupīte Neliela upe Rūjas baseinā, Acupītes labā krasta pieteka; Spriņģu grāvis.
Mailīte Neliela upe Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka, garums - \~5 km
Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts.
princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks; šāda valdnieka tituls.
strīkults Neliels dēlis, ar kuru, gatavojot ķieģeļus, no ķieģeļu kastes tiek noslaucīts liekais māls.
piekariņš Neliels piekarams rotājums; neliela piekarama rotas lietas detaļa.
rīdziņa Neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka.
baltā akācija neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem; robīnija
baltā (neīstā) akācija neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem; robīnija
piedēklis Neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu.
torps Neliels zemes gabals Zviedrijā un Somijā, kas nodots lietošanā torparam (bezzemniekam), kas nomas maksu atstrādāja īpašniekam.
šeuhcerijas Neliels, kails, ilggadīgs viendīgļlapju augs, zarotu stublāju, taisnām īlenveidīgām lapām un dzelteni zaļiem ziediem ķekarā, purvos.
nederulis Nelietis, liekēdis; nekam nederīgs.
paliekošs Nemainīgs, pastāvīgs (piemēram, par dzīvesvietu, eksistences apstākļiem); paliekams (3).
metastrongils Nematožu klases ģints ("Metastrongylus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas cūku plaušās, starpsaimnieks - sliekas.
trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu.
ņefig Nemaz; nekā, nenieka.
nefiga Nemaz; nekā, nenieka.
ņifiga Nemaz; nekā, nenieka.
ņihujā Nemaz; nekā, nenieka.
polimodālais nociceptors nemielinizēto nervšķiedru nociceptors, ko aktivē dažādi kairinātāji, piem., siltums, mehānisks spiediens, iekaisuma ķīmiskie mediatori
Jodupe Nemunēļa labā krasta pieteka Lietuvā, augštecē ir Elkšņu un Aknīstes pagasta robežupe, iztek no Rūķu purva.
analgīns Nenarkotisks pretsāpju, pretiekaisuma un pretdrudža līdzeklis, pirazolona atvasinājums.
butadions Nenarkotisks pretsāpju, pretiekaisuma un pretdrudža līdzeklis; fenilbutazons.
kriptorhidektomija Nenoslīdējuša sēklinieka izoperēšana.
kriptorhidopeksija Nenoslīdējuša sēklinieka nostiprināšana sēklinieku maisiņā.
orhidopeksija Nenoslīdējuša sēklinieka novietošana sēklinieku maisiņā un nostiprināšana tur.
Nuņdzjana Neņdzjana, Sungari kreisā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā.
neohesperidīns Neohesperidīns DC - pārtikas piedeva E959 (gatavo no Seviljas apelsīniem), mākslīgais saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
Asnes apmetnes neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvietas, kas atrodas Asnes krastā \~1 km no tās ietekas Lubāna ezerā
roža Nepaklausīgs, arī nekaunīgs cilvēks (bērns, pusaudzis).
parorhīdija Nepareiza sēklinieka atrašanās vieta.
kakorīnija Nepatīkama smaka no deguna, tā dobuma vai blakusdobumu strutaina iekaisuma gadījumos.
šļorkans Nepatīkami sājš; pliekans.
neredzēt ne savās acīs (kādu, kaut ko) nepavisam, nekad neredzēt
šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā); apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
nabadzība Nepieciešamo materiālo vērtību trūkums, nepietiekamība.
čivlis Nepiederīgs kādai sabiedrības kārtai (piem., nekatolis, Latgalē).
čūlis Nepiederīgs kādai sabiedrības kārtai (piem., nekatolis, Latgalē).
neinformētība Nepietiekama apgāde ar informāciju; informācijas trūkums.
anhematopoēze Nepietiekama asins veidošanās.
mazattīstība Nepietiekama attīstība.
oligotrofija Nepietiekama barošanās.
hipoģenitālisms Nepietiekama dzimumorgānu attīstība.
hipoekrīze Nepietiekama ekskrēcija.
oksiahrestija Nepietiekama glikozes piegāde neironiem, kas izraisa hipoglikēmisko komu.
oligoblennija Nepietiekama gļotu izdalīšanās.
mikroskēlija Nepietiekama kāju attīstība.
subkompensācija Nepietiekama kompensācija.
oligogalaktija Nepietiekama piena sekrēcija.
apepsija Nepietiekama sagremošana; barības sagremošanas izbeigšanās.
leipomērisms Nepietiekama segmentu attīstība, segmentu saplūšana.
hiposalivacija Nepietiekama siekalu atdalīšanās.
oligosialia Nepietiekama siekalu izdalīšanās.
oligosiālija Nepietiekama siekalu izdalīšanās.
sirds mazspēja nepietiekama sirds funkcionēšana ar sekojošu dekompensāciju
mitrālā nepietiekamība nepietiekama sirds kreisā atrioventrikulārā vārstuļa slēgšanās sirds kreisā kambara dilatācijas vai anatomiska vārstuļa defekta dēļ.
koronārā nepietiekamība nepietiekama sirdsdarbība asinsrites traucējuma vainagartērijas dēļ; raksturīgas sāpes sirds apvidū
lukt Nepietiekama stingruma dēļ liekties uz leju; ļengani nokarāties.
ļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties.
noļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam.
hiposteatolīze Nepietiekama tauku hidrolīze gremošanas laikā.
marasms Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums.
inutrīcija Nepietiekama uzture.
tireopēnija Nepietiekama vairogdziedzera funkcionēšana.
piloriskā nepietiekamība nepietiekama vārtnieka slēgšanās, kas nosaka pārāk strauju kuņģa iztukšošanos, u. c.
hipodontija Nepietiekama zobu skaita attīstība.
oligoholija Nepietiekama žults izdalīšanās.
hipogonādisms Nepietiekamas dzimumdziedzeru funkcionēšanas nosacīts klīnisks stāvoklis.
nojauta Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma.
tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
tūļoties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
muļķa prāts nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts
nabadzīgs Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
nabags Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
jēlums Nepietiekami izcepta, izvārīta daļa ēdiena.
aizkaltināt Nepietiekami laistot, ļaut kalst.
kņaps Nepietiekami liels (par apģērbu, apaviem).
knaps Nepietiekami liels (parasti par apģērbu, apaviem).
psomofāģija Nepietiekami sakošļātu barības kumosu norīšana.
negan Nepietiekami; par maz.
pietrūcen Nepietiekami.
pietrūcin Nepietiekami.
pietrūciņ Nepietiekami.
analbuminēmija Nepietiekams albumīnu daudzums asinīs.
hipotrepsija Nepietiekams barojums.
deficīts Nepietiekams daudzums; trūkums.
hiposomnija Nepietiekams miega ilgums.
anoksēmija Nepietiekams skābekļa daudzums asinīs.
citopēnija Nepietiekams šūnu daudzums asinīs.
denutrīcija Nepietiekams uzturs; novājējums no nepietiekama uztura.
nepietiekošs Nepietiekams.
eskarps Nepilna profila prettanku grāvis, norakums, ko ierīko nogāzē vai upes krastā uz pretinieka pusi.
einuhoīdisms Nepilnīga attīstība nepietiekamas dzimumdziedzeru darbības dēļ.
trikuspidālā nepietiekamība nepilnīga labā atrioventrikulārā vārstuļa slēgšanās; ovariālā nepietiekamība, primāra vai sekundāra olnīcu mazspēja
trombopātija Nepilnīga, nepietiekama asinsrece; stāvoklis, kam raksturīga spontāna asiņošana bez trombopēnijas.
orhidocelioplastika Nepilnīgi noslīdējuša sēklinieka repozīcijas operācija vēdera dobumā.
botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas.
ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas.
perieki Nepilntiesīgie pilsoņi Spartā, seno ahaju pēcteči, kurus iekarotāji bija atspieduši valsts nomalēs.
putrāt Neprotot, nepietiekami pārzinot (piemēram, darbu, uzdevumu), kļūdīties, jaukt (ko) vietām; putrot.
Narača Nereta, Daugavas labā krasta pieteka.
Nareta Nereta, Daugavas pieteka.
Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē).
Sokaža Neretas labā krasta pieteka Vīpes pagastā.
Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja.
Nikaja Neretas pietekas Atašas nosaukums tās augštecē.
Vīpe Neretas pietekas Odzes lejteces paralēls nosaukums Mežāres un Vīpes pagastā.
Neriņš Neriņa, Babītes ezera pieteka.
ienerrot Nerrojot panākt, ka kļūst bailīgs, noslēgts; ienarrāt; iekaitināt.
neirotecīts Nerva apvalka iekaisums.
neiraksīts Nerva ass cilindra iekaisums.
neirīts Nerva iekaisums.
mezoneirīts Nerva intersticiālo audu iekaisums.
ramits Nerva saknītes iekaisums.
ramīts Nerva saknītes iekaisums.
intersticiālais neirīts nerva stumbra saistaudu iekaisums
pleksīts Nervu pinuma iekaisums.
celuloneirīts Nervu šūnu akūts iekaisums.
neiromielīts Nervu un muguras smadzeņu iekaisums.
nomērdēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
nomērēt Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt.
nesāķis Nesātnis, tāds, kam nekad nepietiek.
nesāšķis Nesātnis, tāds, kam nekad nepietiek.
nealkohola steatohepatīts neskaidras etioloģijas aknu iekaisums, histoloģiski atgādina alkohola izraisīto hepatītu, bet novēro slimniekiem, kas alkoholu nelieto, bieži slimo korpulentas sievietes, kam ir insulīnneatkarīgais cukura diabēts
pienest Nesot sagādāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
flogoterapija Nespecifiska hroniska iekaisuma terapija, ievadot vielas, kas rada iekaisuma uzliesmojumu.
sāpīgais nefrīts nespecifisks sarežģījums; raksturīga sāpīga kapsulas sabiezēšanas, ko izraisa neskaidras etioloģijas iekaisums
retropulsija Nespēja apstāties, kāpjoties atpakaļ (trīcošās triekas gadījumā).
astereognozija Nespēja ar tausti noteikt priekšmetu formas (galvas smadzeņu centrālās paura daivas bojājuma sekas).
traumastēnija Nespēks kā traumas sekas.
NSAID Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis (NPL) (angļu "nonsteroidal anti-inflammatory drug").
ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā.
NPL Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis.
askofēns Nesteroidāls pretiekaisuma līdzeklis, kombinēts medikaments.
citramons Nesteroidāls pretiekaisuma līdzeklis, kombinēts preparāts.
pārsvētdiena Nesvarīga, lieka svētku diena.
nihilizācija Neticība nekam, visa noliegšana.
reperkursija Netiešas sekas, iespaids, atsauksme.
obscēns Netīrs, pretīgs, riebīgs; piedauzīgs, netikumīgs, nekaunīgs.
lātrīna Netīrumu bedre; netīrumu noteka.
immūnizācija Neuzņēmības radīšana pret lipīgām slimībām dzīvnieka organismā.
pārsvētki Nevajadzīga, lieka svētku diena.
brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai.
likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko)
izlasa Nevērtīga labības palieka.
ne dievs, ne velns neviens; nekas
nevienu mīļu brīdi nevienu brīdi, nekad
ne reizes nevienu reizi; nekad
putrescīns NH~2~(CH~2~)~4~NH~2~, ornitīna vai arginīna dekarboksilēšanas produkts; indīgs ptomaīns.
meškus Nicīga iesauka lempīgam cilvēkam vai dzīvniekam.
bīnīteris Nicinošs apzīmējums bagātam zemniekam.
grifons Nīderlandiešu zelta un sudraba nauda 15. gs.; šādi nosaukta tās mugurpusē iekaltā ģerboņa dēļ.
Niedrīte Nidrīte, Liedes pieteka Gulbenes un Madonas novadā.
Frestjanka Niedrupīte, Kiras pieteka.
Nīdrupīte Niedrupīte, Kiras pieteka.
Trostjanka Niedrupīte, Kiras pieteka.
Nedruška Niedruška, Svētupes pieteka.
Ņiedruška Niedruška, Svētupes pieteka.
ķimere Nieka darbs.
niekabis Niekabīlis.
niekbīlis Niekabīlis.
grābšķis Niekablis, nejēga.
niekātava Niekacis.
niekulis Niekaļa.
nagaža Nieki, sīkumi, visādas sīkas paliekas.
čiks Nieks, nenieka.
perinefrīts Nieres apaudu un peritoneja iekaisums.
pieloflebīts Nieres bļodiņas vēnu iekaisums.
glomerulīts Nieres kamoliņu iekaisums.
nefrociroze Nieres sarukšana iekaisuma vai deģeneratīva procesa dēļ.
paranefrīts Nieres tauku apvalka iekaisums.
nefrocistīts Nieres un urīnpūšļa iekaisums.
pielīts Nieru bļodiņu iekaisums.
nefrīts Nieru iekaisums, distrofiskas vai proliferatīvas pārmaiņas nieru parenhīmā, saistaudos vai asinsvadu sistēmā.
pielonefrīts Nieru iekaisums, kas bieži sākas ar nieru bļodiņu iekaisumu.
litonefrīts Nieru iekaisums, kas saistīts ar nierakmeņiem.
glomerulonefrīts Nieru iekaisums, kas sākotnēji un pārsvarā lokalizēts nieru kamoliņos.
nefroze Nieru kamoliņu un kanāliņu iekaisums un to deģeneratīvas pārmaiņas.
Bani Nigēras labā krasta pieteka Mali, veidojas no satekupēm Baules un Bagoes Kotdivuāras teritorijā, garums - 416 km, kopā ar Bauli \~900 km, lejtecē vairākas attekas un starptekas, plaša applūdumu zona.
Blomupe Nigra - Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā.
Labsne Nigra, Abula pieteka.
Labzna Nigra, Abula pieteka.
Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe.
Alkšņupīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, iztek no Pauru dīķa.
Knīpupīte Nigras labā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā.
sirdīgs Nikns, agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte.
Nikuča Nikuce, Salacas pieteka.
Nikucupīte Nikuce, Salacas pieteka.
Alberta Nīla Nīlas augšteces posma nosaukums no Alberta ezera līdz Asvas ietekai (_Albert Nile_), Ugandā, garums - \~200 km
Bahreldžebela Nīlas nosaukums Dienvidsudānā ("Bahr el Jebel"), no Asvas ietekas Nīlā līdz Gazalas ietekai.
Baltā Nīla Nīlas upes nosaukums Dienvidsudānā un Sudānā no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai, garums — 957 km
tamga No 13. gs. mongoļu iekarotajās zemēs - mongoļu uzliktās naudas nodevas tirdzniecībai un amatniecībai.
jājampātaga No ādas sloksnēm pīta pātaga (jātniekam).
sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
jerzika No dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai).
ježika No dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai).
krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals.
rags No dzīvnieka raga gatavota banka 2.
nekrozīns No iekaisušiem audiem izolēta viela, kurai ir proteolītiskas īpašības.
lignocelluloza No koka, džutas, salmiem vai bambusa iegūta celuloze, kas vēl satur lignīna paliekas.
lemeša priekšlobītājs no lemeša, vērstuves un statnes sastāvošs priekšlobītājs, kas, novietots katra arkla korpusa priekšā, nogriež aramsloksnes virskārtu un iegulda to vagas dibenā ar zāļaino pusi uz leju; arkla korpuss, kas pārvietojas aiz priekšlobītāja, nogriež aramsloksnes apakšējo daļu un apber ar to vagas dibenā ieguldītās nezāles un augu atliekas
laida No lieka ielaists drēbes, dzelzs u. c. gabals.
liekatnes No lieka uzlikts darbs.
liečus No lieka, ārpus kārtas; papildus.
liečis No lieka, ārpus kārtas; virs mēra.
sprausla No mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas.
sprauslas No mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas.
dīglis No olšūnas attīstījies (cilvēka vai dzīvnieka) organisms, kamēr tas atrodas mātes organismā vai olā; embrijs (1).
zivs No šāda dzīvnieka kautķermeņa pagatavots ēdiens.
diņķene No vērša ādas gatavota jātnieka pātaga.
diņķenice No vērša ādas gatavota jātnieka pātaga.
vārnukāja No viena punkta izejošas trīs 0,5-0,9 m platas, 40-50 m garas stidziņas (vizūras), kas medniekam ļauj laikus ievērot tuvojošos dzīvnieku un droši izšaut.
steliņģis Nodalījums (piemēram, stallī, kūtī), kas, parasti, ir paredzēts vienam dzīvniekam.
banda Nodeva naturālijās, loma daļa, kas zvejniekam bija jādod zvejas rīku un līdzekļu īpašniekam par šo rīku un līdzekļu izmantošanu.
Salaspils novads nodibināts 2004. g. Rīgas rajona sastāvā apvienojoties Salaspils pilsētai un tās lauku teritorijai, no 2009. g. kā patstāvīgs novads ietver Salaspils pilsētu un Salaspils pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu, Ropažu, Ogres un Ķekavas novadu
progresīvs nodoklis nodoklis, kas palielinās vairāk, nekā palielinās apliekamo ienākumu summa
izbraukšanas nodoklis nodoklis, ko dažas valstis iekasē no pasažieriem lidostās vai citos izbraukšanas punktos, kad viņi izbrauc no valsts teritorijas; šo nodokli var iekasēt no visiem pasažieriem vai tikai no ārzemju tūristiem
netiešais nodoklis nodoklis, ko iekasē par kā (piemēram, patēriņa priekšmetu, ceļu) izmantošanu, kādu darbību veikšanu (piemēram, tiesā, tirgū)
muitas maksājumi nodokļi un nodevas, ko likumos noteiktajā kārtībā iekasē muitas iestādes
pereķiriķ Nodot nozagto līdzdalībniekam.
perepusķiķ Nodot nozagto līdzdalībniekam.
nodot komisijā nodot starpniekam (komisionāram) pārdošanai
piesegt Nodrošināt (sava karaspēka) darbības, novēršot, parasti daļēji, uz neilgu laiku, pretinieka uzbrukuma iespējas.
apsargāt Nodrošināt, aizsargāt (kādu objektu), nepieļaujot pēkšņu pretinieka uzbrukumu, arī izlūkošanu.
nobebelēties Nodzīvot bezdarbībā, arī bez pietiekamas nodarbinātības (kādu laikposmu); noniekoties.
nonīkt Nodzīvot bezdarbībā, arī bez pietiekamas nodarbinātības (visu laikposmu).
saflammēties Noformēties, iekarst.
stukāji Nogrieztu zaru paliekas, kas palikušas uz koka stumbra.
mēmie ieži nogulumieži, kas nesatur organismu atliekas, pēc kurām varētu noteikt to ģeoloģisko vecumu
piekaut Nokaut (dzīvniekus) pietiekami, daudz.
pārkaut Nokaut (pretinieka izspēlēto kārti).
uzkaut Nokaut (sasirgušu, ievainotu dzīvnieku), iekams (tas) nav nobeidzies.
krāms Nokauta dzīvnieka iekšas.
eršļaks Nokauta dzīvnieka iekšējo orgānu (plaušu, sirds un aknu) kopums.
piesaklāties Noklāt, uzklāt pietiekami daudz.
piesadarīties Nokrāsot sev (dziju, audumu) pietiekami, daudz.
norocīt Noliekt pretinieka roku sacensībās.
vecene nolietots tīrums, kur pašreiz nekas netiek audzēts
pielobīt Nolobīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielupināt Nolupināt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
ne dzīvs, ne miris nomākts, bez dzīvesprieka, darboties nespējīgs
muceniski ādu maukt nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu
muciskis noplēst ādu nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu
medījums Nomedīta dzīvnieka gaļa.
piemizot Nomizot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piemizoties Nomizot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; nomizot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
kažokāda Nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka āda, kurai ir apmatojums un kuru izmanto, piemēram, kažoku, apkakļu, cepuru izgatavošanai.
kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa.
skalpēt Noņemt (nonāvētam vai dzīvam pretiniekam) galvas ādu ar matiem (pēc gallu, ķeltu, skitu, indiāņu paražas).
noķīpāt Noņemt taukus no nokauta dzīvnieka zarnas.
nokabināt Noņemt, atdalīt nost (ko uzkabinātu, piekabinātu).
attaukot Noņemt, nokasīt tauku kārtiņu (piemēram, no nodīrātas dzīvnieka ādas).
savālīt nopērt, iekaustīt
savamžot nopērt, iekaustīt
sazutēt nopērt, iekaustīt
sarungāt Nopērt, iekaustīt ar rungu.
izkantēt Nopērt, iekaustīt.
sabozēt Nopērt, iekaustīt.
sadot Nopērt, iesist, parasti stipri, arī piekaut.
samilnāt Nopērt, piekaut.
atkult Nopērt; arī piekaut.
sadot pa ādu Nopērt; sasist; piekaut.
piepirkt Nopirkt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
iepirkt par dzimtu nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā
pieplēsties Noplūkt, saplūkt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; noplūkt, saplūkt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
olig- Norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību.
oligo- Norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību.
-īts Norāda uz iekaisuma procesu.
flogo- Norāda uz iekaisumu.
ptial- Norāda uz siekalām.
ptialo- Norāda uz siekalām.
sial- Norāda uz siekalām.
sialo- Norāda uz siekalām.
lāgā Norāda uz stāvokli, kad kas ir tā, kā vajadzīgs, vēlams; norāda uz stāvokli, kad kā ir pietiekami.
leip- Norāda uz trūkumu, nepietiekamību.
leipo- Norāda uz trūkumu, nepietiekamību.
lejpus Norāda, ka (kas) ir tuvāk par ko (citu) upes ietekai.
priekšā Norāda, ka (kas) notiek, atrodas, novietojas, (ko) novieto pie (cilvēka, dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā.
atpakaļ Norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
virsū Norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
mirza Norādījums uz izglītību un erudīciju (dažām austrumu tautām); liekams pirms vai aiz vārda.
Norene Noriņa, Salacas pieteka.
Norenupīte Noriņa, Salacas pieteka.
Norēnupīte Noriņa, Salacas pieteka.
Norupe Noriņa, Salacas pieteka.
infarkts Norobežota atmirušu (orgāna) audu kopa, kas rodas nepietiekamas asins pieplūdes dēļ.
sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos.
uzūra Norobežots kaulaudu vai skrimšļaudu defekts kā ilgstošas mehāniskas slodzes sekas.
pneimonīts Norobežots plaušu iekaisums, labdabīga pneimonija.
kondiloma Norobežots, papillārs ādas vai gļotādas izaugums, ko izraisa iekaisuma process.
Norupe Norupīte, Ogres pieteka.
nepieciešamais un pietiekamais nosacījums nosacījums, ka izteikums A ir patiess tad (nepieciešamais nosacījums) un tikai tad (pietiekamais nosacījums), ja patiess ir izteikums B.
monogramma Nosacīta zīme (piemēram, zieda, dzīvnieka attēls), kas aizstāj (mākslinieka, graviera) parakstu uz darba.
aizsargāt nosargāt (laukuma daļu) pret pretinieka uzbrukumiem
kalpiņš Nosaukums dažādiem palīgrīkiem: zābaku velkamam, šūnu uzliekamam, bites raugot u. c.
laudemijs Nosaukums nodevai, ko kāda lauku zemes gabala jaunais ieguvējs maksāja gruntskungam kā virsīpašniekam par pirmpirkuma tiesības neizlietošanu valdījuma pārejas gadījumā.
nosiekaloties Nosiekalot sevi.
apmuļināt Nosiekalot, apsiekalot.
noseilāt Nosiekalot.
nosiekalāt Nosiekalot.
nosliekāt Nosiekalot.
nošļiekāt Nosiekalot.
nosliekot Nosiekalot.
noslienāt Nosiekalot.
piesliekāt Nosiekalot.
apsliekāt Nosiekaloties, apsiekalot.
noseilāties Nosiekaloties, ļaut siekalām tecēt no mutes, nosmērēties ar siekalām.
noseilēties Nosiekaloties, noseilāties.
apsliekāties Nosiekaloties.
apslienāties Nosiekaloties.
nosaseilāties Nosiekaloties.
nosiekalāties Nosiekaloties.
nošļiekāties Nosiekaloties.
noslienāties Nosiekaloties.
nošņergāties Nosiekaloties.
leikotrihoze Nosirmošana; cēlonis - nepietiekama pigmenta rašanās vai gaisa iekļūšana matos.
atskaņa Noskaņojums, arī sekas (pēc kāda notikuma).
žaronuķ Noslēpt no līdzdalībnieka.
nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
piesmalstīt Nosmalstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
uzslienāt Nosmērēt ar gļotām vai siekalām.
nošmekšēt Nosmērēt ar siekalām.
nosmekstēt Nosmērēt ar siekalām.
nošmekstēt Nosmērēt ar siekalām.
nosliekāties Nosmērēties ar siekalām.
nosliekoties Nosmērēties ar siekalām.
nosmekstēties Nosmērēties ar siekalām.
mūrīties Nosmērēties kā mūrniekam.
nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos).
piesvērt Nosvērt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesvētīt Nosvētīt (ko) pietiekami, daudz.
triecienlīnija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā.
triecienpozīcija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā.
sociālā darbinieka attieksme noteikti uzskati, vērtējums, nostāja un atbilstoša izturēšanās pret klientu, kolēģiem un pašam pret sevi; tā ir saistīta ar sociālā darbinieka sevis apzināšanos sociālajā darbā, piederību profesijai un identificēšanos ar profesijas vērtībām
sociālā darbinieka profesionālās lomas noteiktu darbību un pienākumu kopums, kas tiek izraudzīts, īstenots un kombinēts kā viens no elementiem sociālā darbinieka mijiedarbībā ar indivīdu, grupu, kopienu
špigate Noteka - ūdens novadīšanai domāts caurums vai caurule kuģa margsienā vai klājā.
renstele Noteka (parasti ielas malā).
nolaidiens Noteka, atplūdums.
lateka Noteka, caurule.
šķērsnoteka noteka, kas nodrošina ūdens ieplūdi grāvjos no ceļa seguma vai nosusinātām platībām
ots Noteka, pa kuru notek, piem., virca no kūts; izlietne virtuvē vai vannas istabā; vircas bedre pie kūts, pagraba ūdens notekas ārējais caurums.
lāsteka Noteka; rene.
renštele Noteka.
šļāktuve Noteka.
sodāmība Notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā vainīgajam pēc soda izciešanas.
Garozes kauja notika 1287. g. 26. martā pie Lielupes pietekas Garozes ("ad locum Grose"), kurā zemgaļi (~1400 vīru) ielenca krustnešu karaspēku (~500 vīru) un to sakāva
lībiešu pakļaušana notika krusta karu laikā 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā, iekarotie lībiešu novadi 1207. g. tika sadalīti starp Rīgas bīskapiju un Zobenbrāļu ordeni - bīskaps saņēma 2/3, ordenis - 1/3 zemju
nokribināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt.
nokrubināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt.
smurgulēt Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt.
šmurgulēt Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt.
šmurguļot Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt.
nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt.
nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem.
nošmurguļāt Notraipīt, piemēram, ar puņķiem, siekalām.
šmurgulēties Notraipīties, apsiekaloties.
šmurguļoties Notraipīties, apsiekaloties.
nošņurgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma; nošņorgāties.
nošņorgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma.
piegraudāt Notraukt pietiekami, daudz.
Ķekavas novads novads Daugavas kreisajā krastā, 2009.-2021. g. ietvēra Baložu pilsētu, Daugmales un Ķekavas pagastus, 2021. g pievienots Baldones novads un Baldones pilsēta, robežojas ar Rīgas pilsētu, Salaspils, Ogres, Bauskas un Olaines novadu
Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
Nouzenu strauts Novaziņa, Dūkšupes pieteka.
anahronisms Novecojusi parādība, pagātnes palieka.
heptamerons Noveļu krājums, ko uzrakstījusi Navarras Margerita (1492.-1549. g.), Francijas karaļa Fransuā I māsa, Dekamerona franču variants, kurā visai frivoli attēlotas mīlestības dēkas un avantūras.
aizpildīt robu (arī robus) Novērst zaudējumu sekas.
štose Novusā - visu astoņu kauliņu iedzīšana kulītēs, ne reizi neatdodot sitiena tiesības pretiniekam.
apkņēckāt Nozelēt, nosiekalot, apsmulēt.
soda noteikšana noziedzīgā nodarījumā vainīgajai personai tiesas izraudzītā soda veida un soda mēra piemērošana Krimināllikumā paredzētās robežās, ievērojot izdarītā nodarījuma raksturu, kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus
objektīvā puse noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas uzvedības ārējā izpausme (darbība vai bezdarbība), kas rada vai var radīt bīstamas izmaiņas (sekas) objektīvajā pasaulē, kā arī cēloņsakarība starp darbību vai bezdarbību un tās izraisītajām sekām
gastroļs Noziedznieka brauciens uz citu pilsētu ar noziedzīgu mērķi.
vindikta Noziedznieka publiska sodīšana.
apslēpšana Noziedznieka vai nozieguma pēdu slēpšana, kā līdzdalības veids noziegumā vai patstāvīgs noziegums.
suka budu noziedznieka zvērests
linčtiesa Noziedznieka, aizdomās turētas personas vai politiska pretinieka (šaurākā nozīmē - nēģeru) sodīšana bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma (parasti ASV).
noziedznieka izdošana noziedznieka, kurš atrodas noteiktas valsts teritorijā, nodošana citai valstij pēc tās pieprasījuma, lai sauktu viņu pie kriminālatbildības vai spēkā esoša sprieduma izpildīšanai; ekstradīcija
Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai
iet uz Kanosu nožēlot grēkus, lūgt piedošanu, pazemoties pretinieka priekšā, padoties uzvarētāja žēlastībai
Nurmižu upe Nurmižupīte, Gaujas pieteka.
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte.
Novaziņa Nūvozine, Dūkšupes pieteka.
Novoziņa Nūvozine, Dūkšupes pieteka.
Nozina Nūvozine, Dūkšupes pieteka.
Nozins Nūvozine, Dūkšupes pieteka.
Maltavupe Ņega, Daugavas pieteka.
Melderupe Ņega, Daugavas pieteka.
Norumupe Ņega, Daugavas pieteka.
Norupīte Ņega, Daugavas pieteka.
Širmeļupīte Ņegas labā krasta pieteka Birzgales pagastā.
Aļeja Obas augšteces kreisā krasta pieteka, Krievijā, Altaja novadā, garums - 858 km
Irtiša Obas kreisā krasta pieteka Rietumsibīrijā, Krievijā, izteka Ķīnā, garš posms Kazahstānā (kur saucas - Ertisa), garums - 4248 km
Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē.
Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru.
Agana Obas labā krasta pieteka Krievijā, Tjumeņas apgabalā.
Boļšaja Keta Obas labā krasta pietekas Ketas nosaukums tās augštecē, Krievijas Krasnojarskas novadā.
CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture")
standarts CORBA objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra (angļu "Common Object Request Broker Architecture")
Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka.
odīts Odi slēdzēja iekaisums.
Nisa Lužicka Odras (Oderas) kreisā krasta pieteka, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums — 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Neise.
Bobra Odras kreisā krasta pieteka Polijas dienvidrietumos, garums - 268 km, sākas Karkonošes kalnos (Sudetos).
Kvisa Odras pietekas Bobras kreisā krasta pieteka Polijā, garums - 136 km
Rāksalas strauts Odzes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā.
reskripts Oficiāla (parasti valdnieka, augstas amatpersonas) rakstiska atbilde, paskaidrojums, arī rīkojums, pavēle.
juridisks akts oficiāls rakstisks dokuments, kas rada noteiktu tiesisku stāvokļi, paredz zināmas tiesiskas sekas un ir virzīts uz sabiedrisko attiecību noregulēšanu
Ogulaine Oglaine, Sesavas pieteka.
Jodupe Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, garums - \~11 km
Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km
karbohēmija Oglekļa dioksīda nepietiekama izvadīšana no asinīm.
maltīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E965 (iegūst no maltozes), saldinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā
pieogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; pielasīt (1).
Ogrīte Ogres augšteces kreisā krasta pieteka Madonas novadā, Aronas un Liezēres pagasta robežupe.
Varavīksne Ogres kreisā krasta pieteka Ērgļu pagastā.
Ilzīte Ogres kreisā krasta pieteka Jumurdas pagastā, garums - 12 km
Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe.
Bložupīte Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, lejtecē \~0,5 km Aronas un Liezēres pagasta robežupe, garums - 3 km
Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju.
Kangarupīte Ogres kreisā krasta pieteka Ogres novada Meņģeles pagastā.
Lobe Ogres kreisā krasta pieteka Ogres un Lielvārdes novadā, garums - 22 km, kritums - 20 m, iztek no Lobes ezera (dažkārt par augšgalu uzskata Bebrupi, kas ietek Lobes ezerā).
Sumulda Ogres kreisā krasta pieteka Sausnējas un Meņģeles pagastā, garums - 12 km
Virdzīte Ogres kreisā krasta pieteka, lejtecē Jumurdas un Liezēres pagasta robežupe \~5 km, augštece Aronas pagastā, garums - 8 km
Radžupīte Ogres kreisā krasta pieteka.
Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe.
Līčupe Ogres labā krasta pieteka Amatas un Ogres novadā, garums - 40 km, kritums - 95 m, sākas Amatas novada Zaubes pagastā; Līce.
Pāvīte Ogres labā krasta pieteka Cēsu novada Inešu pagastā, iztek no Pāvītes ezera.
Veģerupīte Ogres labā krasta pieteka Ērgļu pagastā, garums - 7 km
Milnupīte Ogres labā krasta pieteka Ērgļu pagastā, iztek no Vecmuižas ezera.
Sustala Ogres labā krasta pieteka Inešu pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, iztek no Briņģu ezera; Pūstele.
Risene Ogres labā krasta pieteka Kaives pagastā, garums - 10 km
Piparupīte Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 9 km
Gāršupe Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, iztek no Gulbēra ezera, tek caur Ūbēri.
Mazā Līdere Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā.
Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe.
Nāruža Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, augštece Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Naruža; Noruža.
Simtiņa Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, garums - 3 km; Simka.
Ranka Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Suntažu un Ogresgala pagastā, garums - 21 km, kritums - 27 m
Taukātne Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Taurupes pagastā.
Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota.
Norupīte Ogres labā krasta pieteka Ogres pilsētā, augštece Tīnūžu pagastā.
Liepiņa Ogres labā krasta pieteka Ogres pilsētas teritorijā.
Meltne Ogres labā krasta pieteka Vecpiebalgas novada Kaives pagastā un Ērgļu novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Meltnes strauts.
Kārtiņa Ogres labā krasta pieteka.
becēnieši Ogres novada Lēdmanes pagasta apdzīvotās vietas "Bekas" iedzīvotāji.
Lubija Ogres pietekas Valolas augšteces posma līdz Pakšēnu ezeram, kas tagad tiek dēvēts par Lubeju, senāks nosaukums.
kārtiņa Ogu ķekars.
Ahangarana Ohangarona, Sirdarjas pieteka.
Angrena Ohangarona, Sirdarjas pieteka.
eifotiskā zona okeānu un jūru ūdens augšējie slāņi, kur iekļūst pietiekama saules gaisma un ir liela bioloģiskā produktivitāte
Aknupe Oknupe - Bolupes pieteka Vīksnas pagastā.
elementārijs Okultistu un spiritistu metafizikā no miesas atbrīvojusies cilvēka dvēsele, kas veidojusies no individuālā "Es" elementiem un atrodas astrālajā plānā; parasti tās ir nesen mirušu cilvēku dvēseles, kuri nav sasnieguši pietiekamu garīgās attīstības līmeni.
deokupācija Okupācijas pārtraukšana, pasākumi, kuru mērķis ir likvidēt okupāciju un tās sekas.
Olainīte Olaine, Misas pieteka.
taumatīns Olbaltumviela, ko izmanto kā mākslīgo saldinātāju; pārtikas piedeva E957, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
urīnviela olbaltumvielu maiņas galaprodukts, kas atrodas asinīs, siekalās, limfā, pienā un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem; karbamīds; attiecīgā sintezētā viela
Moveša upe Olekšupīte, Sudalezera pieteka.
Gribiņu grāvis Olekšupītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Dauna slimība oligofrēnijas forma, kurā garīgās un fiziskās attīstības atpalicība saistīta ar īpatnēju somatisku sindromu un slimnieka izskatu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru funkcijas traucējumiem, bieži arī ar dažādām kroplībām
parooforīts Olnīcas apaudu iekaisums.
arenoblastoma Olnīcas audzējs ar sēklinieka struktūru un hormonālo aktivitāti; klīniski izpaužas kā virilisms.
ooforīts Olnīcas iekaisums.
periooforīts Olnīcas peritoneja iekaisums.
parooforīts Olnīcas piedēkļa iekaisums.
parovarīts Olnīcas piedēkļa iekaisums.
disgerminoma Olnīcas vai sēklinieka ļaundabīgs audzējs, kas izveidojies no nediferencēta dīgļepitēlija.
ovarīts Olnīcu iekaisums.
endosalpingīts Olvada gļotādas iekaisums.
salpingīts Olvada iekaisums, kas parasti noris kopā ar olnīcas iekaisumu.
miosalpingīts Olvada muskuļapvalka iekaisums.
perisalpingīts Olvada peritoneja iekaisums.
adneksīts Olvada un olnīcas (dzemdes piedēkļu) iekaisums.
salpingooforīts Olvada un olnīcas (dzemdes piedēkļu) iekaisums.
salpingoooforīts Olvada un olnīcas iekaisums.
salpingoperitonīts Olvada un vēderplēves iekaisums.
Ola Oļa, Rūjas pieteka.
Ole Oļa, Rūjas pieteka.
Jungas grāvis Oļas kreisā krasta pieteka Jeru pagastā, augštece Naukšēnu pagastā.
Kucengrāvis Oļas kreisā krasta pieteka Jeru pagastā.
Purupīte Oļas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā.
Olupīte Oļupe, Rikandas pieteka.
Oļupe Oļupīte, Abavas pieteka.
pluralizācija Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā.
pluralizēšana Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā.
pretpārvietošanās Operācija, lai reaģētu uz pretinieka pārvietošanos vai apsteigtu to.
pangloss Optimists, kas nekad nenoskumst.
Riekstupe Orehovka, Pārtovas pieteka.
stazimorfija Orgāna deformācija kā attīstības apstāšanās sekas.
pienskābe organiska skābe CH~3~CH(OH)COOH - biezs, bezkrāsains šķidrums, kas rodas pienskābās rūgšanas procesā; pārtikas piedeva E270, konservants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā
vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā; pārtikas piedeva E334 (vīnrūpniecības blakusprodukts), antioksidants, pārtikas skābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturānelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi izraisa caureju.
pantotēnskābe Organiska viela (B~3~ vitamīns), kas nepieciešama normālai vielmaiņai, arī vairāku orgānu normālai darbībai cilvēka un dzīvnieka organismā.
piridoksīns Organiska viela, kas ietilpst fermentos, kuri nepieciešami olbaltumvielu maiņai cilvēka un dzīvnieka organismā.
glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
vecupju alūvijs organiskas atliekas bagātīgi saturoši nogulumi, kas uzkrājas vecupēs, kur ūdens režīms ir līdzīgs ezderu ūdens režīmam
taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas.
indandioni Organiski savienojumi, cikliskie diketoni, bioloģiski aktīvas vielas (antikoagulanti, pretiekaisuma, pretkrampju līdzekļi).
biosildmateriāls Organiski substrāti (kūtsmēsli, augu atliekas, nesadalījusies kūdra, koku mizas, skaidas, mājturības atkritumi), kuru bioloģiskās noārdīšanās procesā izdalās siltums; izmanto lecektīs, siltumnīcās, retāk laukā siltumprasīgiem kultūraugiem.
infantilisms Organisma nepietiekama (vecumam neatbilstoša) attīstība.
šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
kontrastviela organismam nekaitīgi ķīmiski savienojumi, ko izmanto, lai izmeklētu ar parastajām rentgenoloģiskajām metodēm grūti atšķiramus orgānus
saprotrofi organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda citu organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos
ķermenis Organisms (cilvēkam, dzīvniekam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
komensālis organisms, kas dzīvo uz otra organisma rēķina, tam nekaitēdams
grausts Organismu, zemes paliekas.
radiomaskēšanās Organizatorisko un tehnisko pasākumu komplekss, kura mērķis ir pretdarbība pretinieka radioizlūkošanai, tā ir sakaru drošības pasākumu sastāvdaļa.
ekonomiskais karš organizēta cīņa starp divām vai vairākām valstīm, izmantojot ekonomiskas iedarbības līdzekļus, ar nolūku vājināt pretinieka ekonomisko spēku
programmu bibliotēka organizēts programmu kopums, kas paredzēts konkrētam datoram un ir pietiekami dokumentēts, lai to atļautu lietot arī citām personām, bet ne tikai programmu autoriem. Bibliotēkas programmas paredzētas atkārtotai lietošanai un var tikt izmantotas jaunu programmu veidošanai
metatrofija Orgānu atrofija kā malnutrīcijas sekas.
dzeguzene Orhideju dzimtas ģints ("Epipactis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, 10-100 cm augstu stublāju un olveidīgām vai lancetiskām lapām, ziedi purpursārti vai zaļgani, sakopoti garā, skrajā ķekarā; \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
phajus Orhideju ģints, tropu augi dažādas krāsas ķekaros sakopotiem ziediem, ap 20 sugu, dažas kultivētas augu mājās podos arī Latvijā.
taukles Orhideju jeb dzeguzeņu dzimtas ilggadīgs lakstaugs, bālu paresnu stublāju, parasti 2 platām ovālām, gaļīgām lapām, sīkiem iedzelteniem ziediem ķekarveidīgā ziedkopā.
banalitāte Oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums.
Gvavjare Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Guaviare"), garums - 1300 km, sākas Austrumkoldirjerā, lejtece Orinoko zemienē.
Meta Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Meta"), lejtecē Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - >1000 km, sākas Ziemeļrietumu Andos, Austrumkordiljerā.
Svente Osinovka, Daugavas pieteka.
divans Osmaņu impērijā u. c. valstīs valdnieka padomnieku padome.
drošības osta osta, kur paglābties sliktos laikapstākļos un tiem uzlabojoties nekavējoties to atstāj, nekādas kravas operācijas tajā neizdara
priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai; viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā; avanports.
kai-nodokļi Ostas krasta nodokļi, kas vairākās valstīs ostas valde vai krastmalas īpašnieks iekasēja par kuģa piestāšanos pie krasta.
Heistingsa ostas pilsēta Lielbritānijā (_Hastings_), Anglijas dienvidaustrumu daļā, pie Padekalē šauruma, 90300 iedzīvotāju (2010. g.)
Zārdsvalks Ostupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā.
Uša Oša, Dubnas pieteka.
Sauna Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, augštece Preiļu novadā, garums - 41 km, kritums - 44 m; Saune; Savanka; Savna; Sovanka.
Soltupe Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Saltupe.
Īvaisis Ošas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Saunas pagastā, garums - 10 km; Izvaisis; Ivaiša strauts.
Sumanka Ošas kreisā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, garums - 16 km, kritums - 12 m
Zviergža Ošas kreisā krasta pieteka Stabulnieku pagastā, garums - 11 km; Zveraža; Zvergža.
Melnupīte Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m; Pelečāre.
Lācupe Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Lāčupe.
Borovka Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu un Rožupes pagastā, garums - 10 km
Lečija Ošas labā krasta pieteka Sīļukalna un Stabulnieku pagastā, garums - 10 km
Ošupe Ošupīte, Iesalnīcas pieteka.
Kemere Ošupīte, Sedas pieteka.
Ķemerupe Ošupīte, Sedas pieteka.
reflektoriska otaļģija otaļģija, kas pievienojas iekaisuma procesiem mutes dobumā vai aizdegunē
Purvu upe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka.
Otanka Otaņķe, Liepājas ezera pieteka.
Otaņķupe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka.
Purvupe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka.
Tiltupe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka.
Kauņa Otra lielākā Lietuvas pilsēta (liet. val. "Kaunas"), osta Nemunas krastos, pie Neres ietekas, apriņķa un rajona administratīvais centrs, 307500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1408. g.
substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim.
konika Otrās kārtas līnija, t. i., plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir 2. pakāpes algebrisks vienādojums (piem., elipse, parabola, hiperbola).
kvadrika otrās kārtas virsma, t. i., virsma, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir otrās pakāpes algebrisks vienādojums (piemēram, elipsoīds, hiperboloīdi, paraboloīdi)
ote Ots - noteka, rene, pa kuru notek ūdens, arī virca no kūts.
ozoliņš Ozolbeka.
ozolpeka Ozolbeka.
gāžam Pa gāžam - garlaicībai, pa niekam, nevajadzīgi.
Paborga Pabarga, Runtortas ezera pieteka.
Kārklu valks Pāces kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā.
Peļupīte Pāces kreisā krasta pieteka, augšpus Pāces dzirnavezera, Talsu novada Dundagas pagastā.
Platene Packules labā krasta pieteka Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, garums - 14 km; Plātene; Plutene.
mest pār kārti padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt
nosiekalot Padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām.
novākt no ceļa padarīt nekaitīgu; arī iznīcināt
Duvras šaurums Padekalē - jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju.
padekāteris Padekatrs.
podekāters Padekatrs.
jehovists padomju laikā lietots, nekorekts starptautiskās reliģiskās organizācijas "Jehovas licinieki" dalībnieka apzīmējums
Kalējupe Padones strauta kreisā krasta pieteka Durbes pagastā; Kalēju upe; Kalēju strauts.
Plūģupīte Padones strauta labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
Vecvagaru grāvis Padones strauta labā krasta pieteka Durbes pagastā.
Dubļu upe Padones strauts, Vārtājas pieteka.
maskaladenīts Paduses limfmezglu iekaisums.
vadziņa Padziļinājums (vagās, dobēs), kurā iekaisa sēklu.
trieciengrupa Pagaidu formējums, kas paredzēts atsevišķu pretinieka atbalstpunktu un ilglaicīgu ugunsbūvju bloķēšanai un iznīcināšanai triecienuzbrukuma laikā.
bēgļu nometne pagaidu mītne lielam skaitam bēgļu, kas parasti sastāv no teltīm vai citām vieglām celtnēm, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pabaro un padzirda, izgulda u. tml.
Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu
Piņķu pagasts pagasts izveidojies 19. gs. otrā pusē un pastāvēja līdz 1925. g., kad to apvienojot ar Beberbekas pagastu nosauca par Babītes pagastu
Baldones pagasts pagasts Ķekavas novadā ar administratīvo centru Avotos, aptver Baldones pilsētu robežojas ar Ķekavas un Daugmales novadu, kā arī ar Ogres, Bauskas un Olaines novadu, pēc 2. pasaules kara teritorijā iekļauta daļa bijušā Zālītes un Doles pagasta; bijušie nosaukumi: Baldones pilsētas lauku teritorija, vāciski — Baldon, krieviski — Baldonskaja
Daugmales pagasts pagasts Ķekavas novadā, robežojas ar Ķekavas un Baldones pagastu, kā arī ar Salaspils un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Līves-Bramberģes pagasts, vāciski — Dunhob-Brambedrgshof, krieviski — Djungob-Brambergskaja
Tomes pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķeguma pilsētā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ķeguma pilsētu, Tīnūžu, Ogresgala, Rembates un Birzgales pagastu, kā arī ar Bauskas un Ķekavas novadu; bijušie nosaukumi: Ķeguma pilsētas lauku teritorija (1994.-2009. g.), vāciski — Tomsdorf, krieviski — Tomsdorfskaja
Tīnūžu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ikšķiles pilsētu, Salaspils, Ropažu un Ogres novadu, kā arī ar Ķekavas novadu Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) pretējā krastā; 2009.-2021. g. bija vienīgais pagasts Ikšķiles novadā, 1997.-2009. g. saucās Ikšķiles pilsētas lauku teritorija Ogres rajonā, 1990.-1997. g. bija pagasts Ogres rajonā, līdz 1949. g. teritorija ietilpa Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
pietaisīt Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedarīt Pagatavot (parasti alu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
hādži pagodinājuma tituls musulmanim, kas veicis svētceļojumu uz Mekas svētnīcu Kaabu vai uz Medīnu, kur atrodas Muhameda kapavieta
uzkude Pagrabs, pieliekamais, maizes klēts.
uzkuds Pagrabs, pieliekamais, maizes klēts.
pazode Pakakle (dzīvniekam).
pakaļpuse Pakaļējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
pakaļdaļa Pakaļējā daļa (dzīvniekam).
pakariņš Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām); pakarama rotas lieta.
apkalšana Pakavu piestiprināšana pie dzīvnieka naga, lai pasargātu nagu no traumām, arī ārstniecības nolūkā.
nosvilināt Pakļaujot (sala, vēja) iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru ādas iekaisumu.
nosaldēt Pakļaut (cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu) aukstuma iedarbībai tā, ka rodas audu bojājums.
sagūstīt Pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju.
uzberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums); intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums) - piemēram, par apaviem.
noberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas ādas iekaisums; intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka rodas ādas iekaisums (piemēram, par apaviem).
saberzt Pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas stiprs ādas iekaisums; arī noberzt (4).
pieveikt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
Svente Pakrace, Daugavas pieteka.
Pakracu upe Pakrāce, Laucesas pieteka.
Pikrača Pakrāce, Laucesas pieteka.
Pokrace Pakrāce, Laucesas pieteka.
Pakse Paksīte, Cieceres pieteka.
Pakstīte Paksīte, Cieceres pieteka.
vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija
Pededze Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā.
Piktene Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā.
Palaciene Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Palaciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Palasiņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Palociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Pataciņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Polociņa Palaceņa, Piestiņas pieteka.
Saipeite Palaceņas kreisā krasta pieteka Lazdukalnu pagastā; Saipīte; Staipīte.
stebernieks Palama pusgraudniekam.
Sventāja Palangas pilsētas daļa, pie Sventājas upes ietekas Baltijas jūrā.
lasminis Palāse, lāsteka.
patape Palāse, lāsteka.
paleokarpoloģija Paleobotānikas nozare; viena no stratigrāfiskajām metodēm, kas pētī fosilo augu makroatliekas.
sagūt Palīdzēt atnesties dzīvniekam, līdz piedzimst (mazulis).
palieks Palieka, pārpalikums.
paliekums Palieka, pārpalikums.
palieku Paliekam.
nemirstams Paliekams.
perežitki Paliekas (apziņā).
ēna Paliekas (no tā, kas bijis, pagājis).
spiedpaliekas Paliekas pēc (kā) izspiešanas.
knytuoji paliekas pēc linsēklu izkulšanas un pelavu izkratīšanas
gruzdiņi Paliekas pēc tauku kausēšanas; gruzdalas.
čipsteles Paliekas, atliekas.
pabiras Paliekas, pārpalikumi, atkritumi.
kremsli Paliekas.
palikas Paliekas.
rezīdi Paliekas.
kapilarotoksikoze palielināta kapilāru caurlaidība bez iekaisuma
cilpenis Palīgierīce treilēšanā kokmateriālu piekabināšanai traktora kāsim, vilcējsijai vai vinčas trosei; izgatavo no troses vai ķēdes nogriežņa, kam abos galos ir stiprināšanas elementi (kāši, gredzeni u. c.).
ķaupītis Palīginstruments desu gatavošanai - nomizota kārkla klūga no kuras izveidota cilpa dzīvnieka zarnas apkārtmēra izmērā.
seku palīgteikums palīgteikums, kas pauž iepriekš virsteikumā izteiktā satura sekas
zaudēšana palikšana bez (tuvinieka, drauga u. tml.) pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā)
zaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.) pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā).
pazaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.), pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā).
Ide Palmute, Rūjas pieteka.
Palmaka Palmute, Rūjas pieteka.
Palmuta Palmute, Rūjas pieteka.
Vidzemnieku grāvis Palmutes kreisā krasta pieteka Sēļu pagastā, augštece Vilpulkas pagastā.
Krāņupīte Palmutes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Vidzemnieku grāvis.
Maiļupe Palsas (Vecpalsas) kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
Tulčupīte Palsas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā.
Kļavaisa Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā, augštece Launkalnes pagastā, garums - 20 km; Klavaisa; Klavaiša; Kļavaiša.
Ķeņģu strauts Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā.
Sterģupīte Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā.
Usmaņu strauts Palsas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā.
Bērzupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā.
Mačupīte Palsas labā krasta pieteka Smiltenes novadā.
Pālupe Pālupīte, Viesītes pieteka.
pāršaust Pamatīgi piekaut, nopērt.
kārtīgs Pamatīgs, samērā, arī pietiekami liels, ievērojams.
izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no sev kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
atsteigt Panākt iekavēto.
nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam vai dzīvniekam) izraisās stipras sāpes, ciešanas, nogurums.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka vai auga īpašības, šķirne, suga u. tml.) kļūst kvalitatīvākas, piemērotākas noteiktām prasībām.
nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā.
piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
pasargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek iesaistīts karadarbībā; bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko); nosargāt.
mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermenis netrūd.
iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (1).
iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (2).
izmācīt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
pieradināt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids.
repatriēt Panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē.
iekaisināt Panākt, ka iekarst, iekaist.
izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
pieperināt Panākt, ka putns izperē pietiekamā vai lielākā daudzumā (mazuļus).
derināt Panākt, ka savstarpēji apsolās slēgt laulību; svinēt šādu solīšanos; būt lieciniekam šādā ceremonijā.
Strautu grāvis Panāsītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas pagastā.
Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km
Oksu Pandžas labā krasta pietekas Bartangas nosaukums tās augštecē.
siekalis Panīcis cilvēks (nosiekalojies); siekala.
siekals Panīcis cilvēks (nosiekalojies); siekala.
siekala Panīcis cilvēks (nosiekalojies).
sāpju paņēmiens paņēmiens (cīņas sportā), ar ko izraisa pretiniekam sāpes
blefs Paņēmiens pokera spēlē - spēlētājs, kam rokās sliktas kārtis, izliekas, ka viņš var uzvarēt.
kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk.
maniere Paņēmienu, savdabību kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
bifilārs Paņēmins, kur kustīgu sistēmu iekar divos diegos.
apmašot Paņemt no (visiem) malējiem noteiktu daudzumu (agrākā tilpuma mērvienība, apmēram 1/16 daļa sieka).
pieņemties Paņemt sev ko lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Umāra Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 17 km, kritums - 80 m; Umara; Papardze; Prēdeļupe.
Lejas strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalncempju pagastā, garums — 8 km; Bačka; Ermiķu strauts; Ermiķu upe.
Uranažu strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalnienas pagastā, garums — \~5 km
Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte.
Rūdupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 9 km, iztek no Kalnienas ezera.
patest papērt, iekaustīt
padesēt Papērt, iekaustīt.
Papes kanāls Papes ezera noteka uz Baltijas jūru Nīcas novada Nīcas pagastā, garums - 1,6 km
kalkaneīts Papēža kaula iekaisums.
kalkaneoapofizīts Papēža kaula mugurējās daļas iekaisums; izraisa sāpes Ahilleja cīpslas piestiprināšanās vietā un mīksto audu pietūkumu.
raiders Papildnosacījumi, kas saistīti ar viesmākslinieka uzņemšanas servisu; prasību saraksts.
edžeoskopija Papillārlīniju nospiedumu malu izpēte, ja nav pietiekami daudz citu pazīmju.
atlican Papilnam, bagātīgi, pietiekami.
atlicen Papilnam, bagātīgi, pietiekami.
atlicens Papilnam, bagātīgi, pietiekami.
atlicin Papilnam, bagātīgi, pietiekami.
kapsorubīns Paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns.
kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns.
lepidodendri Papržaugu grupas staipekņveidīgo klases staipekņu nodalījuma rinda ("Lepidodendrales"), 40-45 m augsti koki, \~100 sugu, izmiruši perma sākumā, to pāroglotās atliekas veido lielu daļu no akmeņogļu nogulumiem.
taisns Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā dalām.
līks Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
slaids Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
slaiks Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
šmaugs Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
krunkoties Par dzīvnieka purnu.
krunkains Par dzīvnieka, parasti tā purna, ādu.
aizsprostaerostati Par gaisu vieglāki tauvā piesieti balonveida lidaparāti, kas izmantoti aizsprostojuma sistēmā pret pretinieka lidaparātiem.
noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē
lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) daļa (svārku, bikšu u. tml. noturēšanai).
lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piemēram, mugursomas) nešanai.
lamatkuģis Par tirdzniecības kuģi nomaskēts kaujaskuģis, kas paredzēts pretinieka zemūdeņu iznīcināšanai.
de omnibus dubitandum par visu jāšaubās (Dekarta filozofijas izejpunkts)
ekspromisija Parāda pārvedums no viena parādnieka uz otru ar kreditora atļauju.
embrionālisms Parādība, ka dzīvnieka attīstība ir traucēta jau embrionālajā stadijā.
kārkluvācietība Parādība, kad latvietis izliekas par vācieti; latvieša cenšanās izlikties par vācieti.
resorisms Parādība, kad starp resoriem nav pietiekami ciešu sakaru, sadarbības, kad netiek ievērota resoru kompetence.
paradoksālā kinēzija parādība, kad trīcošās triekas slimnieki, kuriem sakarā ar muskuļu rigiditāti traucēta iešana, palaikam var labi skriet un pat samērā augsti lēkt
pavadparādība Parādība, kas izraisās kā citas parādības sekas vai ir cieši saistīta ar citu, nozīmīgāku parādību.
parādnieka pārstāvji parādnieka kapitāla daļu turētāji, parādnieka pārvaldes institūciju locekļi un amatpersonas, kuras saskaņā ar parādnieka statūtiem vai līgumiem ir tiesīgas pieņemt lēmumus attiecībā uz parādnieku vai pārstāvēt parādnieku
parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu; arī parādu kalpība.
faktiskā maksātnespēja parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai
regresa prasība parādnieka vai kādas citas personas mantiskās saistības izpildījuša pilsoņa vai organizācijas prasība atdot samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību
Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja.
banāls Pārāk apnicīgs, bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs.
pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
pārbezdēties Pārāk ilgi bezdēt (un radīt sev smagas sekas).
pārbadoties Pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam; pārāk ilgu laiku ciest badu.
vājš Pārāk niecīgs, nepietiekams (piemēram, par cerībām, iespējām, arī pierādījumiem).
palmaciti Pārakmeņojušās palmu atliekas, kas sastopamas terciārā laikmetā.
ornitoliti Pārakmeņotas sen izmirušu putnu atliekas.
indosēšana Parakstīšanās dokumenta, piem., čeka, otrā pusē, līdz ar to nododot to citai personai.
Bēra pauguri paralēlas, ģeogrāfisko platumu virzienā izstieptas 10-45 m augstas un 200-300 m platas grēdas, kuras veido māla drupatu un smilšu sablīvējums (Piekaspijas zemienē starp Kumas un Embas ieteku Kaspijas jūrā)
parameniscits Parameniska iekaisums.
parameniscīts Parameniska iekaisums.
sociālā gadījuma palīgs paraprofesionālis, kas strādā sociālā darba komandā un palīdz profesionālam darbiniekam nodrošināt klientu ar specifiskiem pakalpojumiem
Leccinum aurantiacum parastā apšubeka
Leccinum scabrum parastā bērzubeka
maijpuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis"), daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā.
Suillus luteus parastā sviestbeka
sviestene parastā sviestbeka ("Suillus luteus", senāk "Boletus luteus")
sviesta beka parastā sviestbeka ("Suillus luteus")
Dendrobaena caliginosa parastā tīrumslieka
Tylopilus felleus parastā žultsbeka
kastaņa Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum"), vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks.
mērdēties Parasti savienojumā "mērdēties badā": badoties, izsalkt, arī novājēt nepietiekamas barības dēļ.
priecināt Parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
ļekas Parasti savienojumos "laist ļekas (vaļā)", "laisties ļekās": ātri bēgt, ātri doties prom.
Xerocomus parasiticus parazītiskā samtbeka
patoloģiskais parazītisms parazītisms, kas izraisa sava saimnieka bojāeju un līdz ar to iznīcina parazīta eksistencei nepieciešamo substrātu
patogēnais parazīts parazīts, kas ir kaitīgs savam saimniekam, izraisa tā saslimšanu
patogēns parazīts parazīts, kas ir kaitīgs savam saimniekam, izraisa tā saslimšanu
pusparazīts Parazīts, kas var dzīvot un baroties arī brīvi, ārpus saimnieka organisma.
avunkulāts Paraža (senajiem ģermāņiem, senajiem grieķiem un dažām citām tautām) uzturēt sevišķi ciešus radniecības sakarus starp mātesbrāli un māsasdēlu; mātesbrālim par savu māsasdēlu jārūpējas vairāk nekā par paša dēlu (jāsniedz viņam palīdzība, jāatstāj mantojums u. c.); matriarhāta palieka.
kuvāda Paraža, ka pēc bērna dzemdībām tēvs liekas gultā un uzņemas kopt bērnu, ko parasti dara māte.
pārbadoties Pārdzīvot, izciest kādu laiku ar nepietiekamu pārtiku.
šķidruma neitralizatori paredzēti galvenokārt oglekļa oksīda, slāpekļa oksīdu un ogļūdeņražu absorbēšanai vai pārvēršanai nekaitīgos savienojumos
protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls.
vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā.
Šipka Pāreja Staraplaninas kalnu centrālajā daļā ("Šipčenski prohod"), Šipkas-Trjavnas grēdā, 1185 m vjl., Bulgārijā, to šķērso Gabrovas-Kazaniekas autoceļš.
parenhimatīts Parenhīmas iekaisums.
miodiastāze Pārgriezta vai pārrauta muskuļa galu attālināšanās; muskuļa traumatisks bojājums kā pārstiepšanas sekas.
ekshauscija Pārguruma sekas.
Sustriņvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā; Ģibzdes valks.
Sumburvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
vermiporellas Pārkaļķojušās organismu atliekas, kas veido kaļķakmeņus, Latvijā sastopamas augšordovika Pirgu horizonta Ludzas svītas nogulumos.
sarētēt pārklāties ar rētām (par dzīvnieka vai cilvēka ķermeņa daļām)
sentiments Pārlieka emocionalitāte, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
parektaze Pārlieka paplašināšana, izstiepšana.
pārsmalkums Pārlieka, kariķēta izsmalcinātība.
ūdelēt Pārlieku meklēt, kur nekas nav atrodams.
sadot pa mici pārmācīt, piekaut, uzbrukt; bargi rāt.
retikulāra pigmentdermatoze pārmantotu dermatooftalmoloģisku anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): bez iepriekšēja iekaisuma rodas dažādas formas hiperpigmentēti plankumi, pārsvarā uz viduma un sejas ādas
parmelia Parmēlijas - asku ķērpju klases lekanoru rindas parmēliju dzimtas ģints.
hipercementoze Pārmērīga cementa veidošanās uz zoba saknes sakarā ar lokālu hronisku iekaisumu vai vielmaiņas traucējuma dēļ vispārējas osteopātijas gadījumā.
glikosialoreja Pārmērīga glikozi saturošu siekalu.
sialoreja Pārmērīga siekalu atdalīšanās.
sialofāgija Pārmērīga siekalu rīšana.
ptialisms Pārmērīga siekalu tecēšana.
lakna Pārmērīgs dzērājs, tāds, kam nekad nav gana (labuma); lakata.
lokna Pārmērīgs dzērājs, tāds, kam nekad nav gana (labuma); lakata.
lakata Pārmērīgs dzērājs, tāds, kam nekad nav gana (labuma).
šņegumi Pārpalikumi, atliekas; dažādi sīkumi.
pārpalikas Pārpalikumi; arī atliekas.
balss kanāls pārraides kanāls vai apakškanāls, kura platums ir pietiekams cilvēka balss pārraidei
izlīgums ar starpnieka palīdzību pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu
lamatbedre Pārsegta un nomaskēta bedre pretinieka tanku (kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru u. c.) apturēšanai.
boletus erythropus pārslainā beka
sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs; sagraut (2).
sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs.
hiperkinēze Pārspīlētas, liekas, neapzinātas kustības, kas vērojamas dažu centrālās nervu sistēmas slimību gadījumos.
hiperkinēzija Pārspīlētas, liekas, spontānas kustības, piem., horejas, atetozes gadījumā u. c.
mikrokristāliskais vasks pārtikas pedeva E905 (iegūst no jēlnaftas), glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
magnija hidroksīds pārtikas piedev E528, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
E939 Pārtikas piedeva - hēlijs, iesaiņošanas gāze, propelents, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E482 Pārtikas piedeva - kalcija stearoil-2-laktilāts (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E479b Pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes.
polidekstroze Pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem.
oksidētā ciete pārtikas piedeva E1404 (sintētiska, modificēta ciete), biezinātājs, stabilizētājs, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā
monocietes fosfāts pārtikas piedeva E1410, biezinātājs, stabilizators, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā
acetilēta ciete pārtikas piedeva E1420, biezinātājs, augu sveķi, izmanto mērcēs, desertos, konditorejas izstrādājumos, nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
hidroksipropilciete Pārtikas piedeva E1440, biezinātājs, augu sveķi, nav noskaidrots nekaitīgums, īpaši zīdaiņu pārtikā.
triacetīns Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; gliceriltriacetāts.
gliceriltriacetāts Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; triacetīns.
paprikas ekstrakts pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns; kapsorubīns
betanīns Pārtikas piedeva E162, krāsviela (tumši sarkana, violeta), ekstrahē no bietēm, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, tātad nav ieteicama bērniem.
kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu
titāna dioksīds pārtikas piedeva E171 (sastopama dabā, var saturēt nanodaļiņas), krāsviela (balta), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontaktā ar ādu var izraisīt kairinājumu, ir pierādījumi par vēža izraisīšanu dzīvniekiem
dimetildikarbonāts Pārtikas piedeva E242, konservants, fungicīds, uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
kālija nitrīts pārtikas piedeva E249 (dažās valstīs aizliegts), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts uzturā, kas paredzēts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam; iznīcina skābekli asinīs, kancerogēns
kālija nitrāts pārtikas piedeva E252 (dažās valstīs aizliegta), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts lietot pārtikā, kas paredzēta bērniem līdz 6 mēnešu vecumam
nātrija acetāts pārtikas piedeva E262 (etiķskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt ādas un acu kairinājumu
kalcija acetāts pārtikas piedeva E263, pārtikas skābe, cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var bojāt mutes gļotādas
fumārskābe Pārtikas piedeva E297, pārtikas skābe, antioksidants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
nātrija askorbāts pārtikas piedeva E301 (sintētisks, askorbīnskābes nātrija sāls), antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā
kalcija askorbāts pārtikas piedeva E302, konservants, antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā
taukskābju askorbīnskābes esteri pārtikas piedeva E304 (var būt dzīvnieku izcelsmes), antioksidants, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
alfa tokoferols Pārtikas piedeva E307, antioksidants, E vitamīns, var būt sintētisks, ģenētiski modificēts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
nātrija eritorbāts pārtikas piedeva E316 (eritorbīnskābes nātrija sāls), antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
nātrija laktāts pārtikas piedeva E325 (pienskābes nātrija sāls), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas nepanes laktozi
kālija laktāts pārtikas piedeva E326 (penskābes kālija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēts), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet cilvēkiem, kas nepanes laktozi, vajadzētu izvairīties
kalcija laktāts pārtikas piedeva E327, pārtikas skābe, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus; cilvēkiem, kam piemīt laktozes nepanesība, vajadzētu izvairīties
nātrija tartrāti pārtikas piedeva E335 (vīnskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā
kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām
nātrija fosfāti pārtikas piedeva E339 (fosforskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
kālija fosfāti pārtikas piedeva E340, skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā
kalcija fosfāti pārtikas piedeva E341, buferviela, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, kontakta gadījumā var radīt ādas un acu kairinājumu
magnija fosfāti pārtikas piedeva E343, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā
nātrija malāti pārtikas piedeva E350 (ābolskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
kālija malāts pārtikas piedeva E351 (ābolskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
kalcija malāti pārtikas piedeva E352 (ābolskābes kalcija sāļi), buferviela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
metavīnskābe Pārtikas piedeva E353 (iegūst no vīnskābes), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
kalcija tartrāts pārtikas piedeva E354 (iegūst no vīnakmens), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
nātrija adipināts pārtikas piedeva E356 (adipīnskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
kālija adipināts pārtikas piedeva E357 (adipīnskābes kālija sāls), kābuma regulētājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
tara sveķi pārtikas piedeva E417, biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E432 (sintētisks, iegūst no sorbīta, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 20.
polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts pārtikas piedeva E434, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 40.
polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E436, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 65.
amonija fosfatīdi pārtikas piedeva E442, emulgators, stabilizētājs, var būt gan sintētiskas gan dzīvnieku izcelsmes, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
saharozes acetāta izobutirāts pārtikas piedeva E444, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, suņiem izraisa aknu bojājumu
difosfāti Pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu.
trifosfāts Pārtikas piedeva E451 (sintezē no fosfāta ieža), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
beta ciklodekstrīns Pārtikas piedeva E459, pastu veidojošs līdzeklis, stabilizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
metilceluloze pārtikas piedeva E461 (var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju
hidroksipropilceluloze Pārtikas piedeva E463, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
hidroksipropilmetilceluloze Pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas.
taukskābju nātrij, kālija un kalcija sāļi pārtikas piedeva E470a (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju magnija sāļi pārtikas piedeva E470b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi pārtikas piedeva E471 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri pārtikas piedeva E472a (var būt iegūti no dzīvnieku audiem, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri pārtikas piedeva E472b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472d (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri pārtikas piedeva E472e (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472f (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos
saharozes glicerīdi pārtikas piedeva E474 (taukskābju saharozes esteri, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju poliglicerīna esteri pārtikas piedeva E475 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, biezinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju propān-1,2-diola esteri pārtikas piedeva E477 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, aerācijas viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā
kalcija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E482 (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
stearilartrāts Pārtikas piedeva E483 (iegūst no vīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet pastāv bažas, ka tas varētu būt kancerogēns.
sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos
sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos
sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E493 (sintētisks, iegūst no sorbīa un laurīnskābes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E494 (iegūst no sorbīta un oleīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt kontakta dermatītu un alerģiskas reakcijas
sorbitāna monopalmāts pārtikas piedeva E495, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā
kālija karbonāti pārtikas piedeva E501 (kālija neorganiskie sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet saskarē var izraisīt skalpa, pieres un roku dermatītu, acu kairinājumu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu
amonija karbonāti pārtikas piedeva E503, buferviela, neitralizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
magnija karbonāti pārtikas piedeva E504, pretsalipes viela, sārms, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība
kālija hlorīds pārtikas piedeva E508, recinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem
kalcija hlorīds pārtikas piedeva E509, cietinātājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, palielinātās devās var izsaukt ādas un gļotādas kairinājumus, gremošanas traucējumus
magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība
sērskābe Pārtikas piedeva E513, skābuma regulētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
nātrija sulfāti pārtikas piedeva E514 (sērskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi
kālija sulfāti pārtikas piedeva E515 (dabā sastopams minerāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu, lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lielas devas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta asiņošanu
kalcija sulfāts pārtikas piedeva E516 (ja karsē, kļūst par ģipsi), cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet liels daudzums var izraisīt zarnu aizsprostojumu un aizcietējumu
amonija sulfāts pārtikas piedeva E517, miltu apstrādes līdzeklis, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
kālija hidroksīds pārtikas piedeva E525, sārms, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
kalcija hidroksīds pārtikas piedeva E526, skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet ir toksisks un kaitīgs koncentrētā formā
amonija hidroksīds pārtikas piedeva E527, skābuma regulētājs, neitralizētājs, ražo no gāzveida amonjaka, dažās valstīs aizliegts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas
kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus
magnija oksīds pārtikas piedeva E530, pretsalipes viela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
magnija silikāts pārtikas piedeva E533a, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var veicināt nierakmeņu attīstību
nātrija ferocianīds pārtikas piedeva E535 (sintētisks, iegūst no cianīda reakcijas ar dzelzs sulfātu), pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
kalcija ferocianīds pārtikas piedeva E538, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā
nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti
silīcija dioksīds pārtikas piedeva E551, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, tam ir labvēlīga ietekme uz veselību
kalcija silikāts pārtikas piedeva E552 (gatavo no kaļķa un diatomīta), pretsalipes viela, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, ieelpošana var izraisīt elpošanas ceļu kairinājumu, arī astmu
nātrija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E554, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
kalcija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E556, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
nātrija glukonāts pārtikas piedeva E576 (glukonātskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, cilvēkiem, kuri slimo ar sirdi vai ir augsts asinsspiediens, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti
kālija glukonāts pārtikas piedeva E577 (glukonskābes kālija sāls), sekvestrants, buferviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju
kalcija guanilāts pārtikas piedeva E629, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt podagru
kalcija inozināts pārtikas piedeva E633, garšas un aromāta pastiprinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt podagru
kandelilvasks Pārtikas piedeva E902 (iegūst no kandelilas auga), glazētājviela, mīkstinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
hēlijs pārtikas piedeva E939, iesaiņošanas gāze, propelents, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā
slāpeklis pārtikas piedeva E941, propelents, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā
slāpekļa oksīds pārtikas piedeva E942 (smieklu gāze), propelents, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā
laktīts Pārtikas piedeva E966 (atvasināts no piena cukura (laktozes), dzīvnieku izcelsme), mākslīgs saldinātājs, struktūras veidotājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
acetilēta oksidēta ciete pārtikas piedeva, biezinātājs, stabilizētājs (E1451), izmanto konservētā pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem, konditorejas izstrādājumos, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
tvaicēšana Pārtikas produktu gatavošana verdoša ūdens tvaikos (100 Celsija grādu temperatūrā) speciālos katlos ar dubultdibenu vai ieliekamu caurumotu pamatni.
E296 Pārtikas uzlabotājs - ābolskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E1451 Pārtikas uzlabotājs - acetilēta, oksidēta ciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
E1422 Pārtikas uzlabotājs - acetilētās dicietes adipināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
E1420 Pārtikas uzlabotājs - acitelēta ciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
E1414 Pārtikas uzlabotājs - acitelētas dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
E355 Pārtikas uzlabotājs - adipīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, žurkām toksiska, pat nāvējoša.
E406 Pārtikas uzlabotājs - agars, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata pa nekaitīgu lietošanai uzturā.
E307 Pārtikas uzlabotājs - alfa-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
E400 Pārtikas uzlabotājs - algīnskābe, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - neliels daudzums nekaitīgs.
E523 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi, vemšana.
E522 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija kālija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi.
E521 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija nātrija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pēc saskares iespējami izsitumi uz ādas.
E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E442 Pārtikas uzlabotājs - amonija fosfatīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E527 Pārtikas uzlabotājs - amonija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
E503 Pārtikas uzlabotājs - amonija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E517 Pārtikas uzlabotājs - amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E163 Pārtikas uzlabotājs - antocianīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu.
E407a Pārtikas uzlabotājs - apstrādātas jūraszāles ("Eucheuma"), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - pastāv šaubas par šīs piedevas nekaitīgumu.
E938 Pārtikas uzlabotājs - argons, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E300 Pārtikas uzlabotājs - askorbīnskābe (C vitamīns), antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, piemīt daudzveidīga, labvēlīga ietekme uz veselību.
E410 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E558 Pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E160e Pārtikas uzlabotājs - beta-apo-8'-karotināls (C30), iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E160f Pārtikas uzlabotājs - beta-apo-8'-karotīnskābes etilesteris (C30), iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E459 Pārtikas uzlabotājs - beta-ciklodekstrīns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E162 Pārtikas uzlabotājs - biešu sarkanais, betanīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, nav ieteicams bērniem.
E901 Pārtikas uzlabotājs - bišu vasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E460 Pārtikas uzlabotājs - celuloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E1450 Pārtikas uzlabotājs - cietes nātrija oktenilsukcināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
E650 Pārtikas uzlabotājs - cinka acetāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E330 Pārtikas uzlabotājs - citronskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu.
E309 Pārtikas uzlabotājs - delta-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
E1412 Pārtikas uzlabotājs - dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu.
E450 Pārtikas uzlabotājs - difosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E628 Pārtikas uzlabotājs - dikālija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E632 Pārtikas uzlabotājs - dikālija inozināts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E242 Pārtikas uzlabotājs - dimetildikarbonāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E585 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs (II) laktāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E363 Pārtikas uzlabotājs - dzintarskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pārmērīgs daudzums var izraisīt vemšanu un caureju.
E260 Pārtikas uzlabotājs - etiķskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E1413 Pārtikas uzlabotājs - fosfatētas dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
E338 Pārtikas uzlabotājs - fosforskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju.
E297 Pārtikas uzlabotājs - fumārskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E308 Pārtikas uzlabotājs - gamma-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
E1518 Pārtikas uzlabotājs - gliceriltriacetāts, triacetīns, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E422 Pārtikas uzlabotājs - glicerīns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E640 Pārtikas uzlabotājs - glicīns un tā nātrija sāls, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E574 Pārtikas uzlabotājs - glukonskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
E575 Pārtikas uzlabotājs - glukonskābes delta laktons, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
E412 Pārtikas uzlabotājs - guāra sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E463 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E1440 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
E1442 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilcietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
E464 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E140 Pārtikas uzlabotājs - hlorofili, hlorofilīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - lietošanai uzturā nekaitīgs.
E141 Pārtikas uzlabotājs - hlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksie savienojumi, krāsviela, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu.
E630 Pārtikas uzlabotājs - inozīnskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E953 Pārtikas uzlabotājs - izomalts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E263 Pārtikas uzlabotājs - kalcija acetāts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E302 Pārtikas uzlabotājs - kalcija askorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
E341 Pārtikas uzlabotājs - kalcija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E629 Pārtikas uzlabotājs - kalcija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E526 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E509 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, tahikardija, ādas un gļotādas kairinājums.
E633 Pārtikas uzlabotājs - kalcija inozināts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E170 Pārtikas uzlabotājs - kalcija karbonāti, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
E327 Pārtikas uzlabotājs - kalcija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus.
E352 Pārtikas uzlabotājs - kalcija malāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E529 Pārtikas uzlabotājs - kalcija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var gūt ķīmiskus apdegumus.
E538 Pārtikas uzlabotājs - kalcija perocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E552 Pārtikas uzlabotājs - kalcija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E516 Pārtikas uzlabotājs - kalcija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E354 Pārtikas uzlabotājs - kalcija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E261 Pārtikas uzlabotājs - kālija acetāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E357 Pārtikas uzlabotājs - kālija adipināts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E340 Pārtikas uzlabotājs - kālija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E577 Pārtikas uzlabotājs - kālija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E525 Pārtikas uzlabotājs - kālija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nagu bojājumi, ādas kairinājums.
E508 Pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem.
E501 Pārtikas uzlabotājs - kālija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, acu kairinājums, augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
E326 Pārtikas uzlabotājs - kālija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E351 Pārtikas uzlabotājs - kālija malāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E337 Pārtikas uzlabotājs - kālija nātrija tartrāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E252 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, uzvedības problēmas, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
E249 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts uzturā bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
E515 Pārtikas uzlabotājs - kālija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E902 Pārtikas uzlabotājs - kandelilvasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E927b Pārtikas uzlabotājs - karbamīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E903 Pārtikas uzlabotājs - karnaubvasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E160a Pārtikas uzlabotājs - karotīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E445 Pārtikas uzlabotājs - kolofonija glicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - nav datu par nekaitīgumu.
E415 Pārtikas uzlabotājs - ksantāna sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E966 Pārtikas uzlabotājs - laktīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E322 Pārtikas uzlabotājs - lecitīni, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E160d Pārtikas uzlabotājs - likopēns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu; var būt ģenētiski modificēts.
E161b Pārtikas uzlabotājs - luteīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
E343 Pārtikas uzlabotājs - magnija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E528 Pārtikas uzlabotājs - magnija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E511 Pārtikas uzlabotājs - magnija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E504 Pārtikas uzlabotājs - magnija karbonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E530 Pārtikas uzlabotājs - magnija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E553a Pārtikas uzlabotājs - magnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E965 Pārtikas uzlabotājs - maltīts, maltīta sīrups, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E353 Pārtikas uzlabotājs - metavīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā nekaitīga.
E461 Pārtikas uzlabotājs - metilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E905 Pārtikas uzlabotājs - mikrokristāliskais vasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E1410 Pārtikas uzlabotājs - monocietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu.
E262 Pārtikas uzlabotājs - nātrija acetāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E356 Pārtikas uzlabotājs - nātrija adipināts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E541 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija skābais fosfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, jāizvairās sirds slimniekiem.
E301 Pārtikas uzlabotājs - nātrija askorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E316 Pārtikas uzlabotājs - nātrija eritorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā, mutagēna iedarbība nav pārbaudīta.
E339 Pārtikas uzlabotājs - nātrija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E576 Pārtikas uzlabotājs - nātrija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E524 Pārtikas uzlabotājs - nātrija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E500 Pārtikas uzlabotājs - nātrija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, liels daudzums var izraisīt asiņošnu kuņģī un zarnu traktā.
E325 Pārtikas uzlabotājs - nātrija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E350 Pārtikas uzlabotājs - nātrija malāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E535 Pārtikas uzlabotājs - nātrija perocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E481 Pārtikas uzlabotājs - nātrija stearoil-2-laktilāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E514 Pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, ādas kairinājums, cilvēkiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem vajadzētu izvairīties.
E335 Pārtikas uzlabotājs - nātrija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E959 Pārtikas uzlabotājs - neohesperidīns DC, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E290 Pārtikas uzlabotājs - oglekļa dioksīds, konservants, iespējamā iedarbība - var samazināt auglību, tetratogēns, toksisks nervu sistēmai, iespējams nekaitīgs lietošanai pārtikā.
E1404 Pārtikas uzlabotājs - oksidētā ciete, iespējamā iedarbība - pastāv neskaidrības par modificētās cietes nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
E160c Pārtikas uzlabotājs - paprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
E270 Pārtikas uzlabotājs - pienskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nav ieteicama bērniem līdz 3 mēn. vecumam.
E1200 Pārtikas uzlabotājs - polidekstroze, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E452 Pārtikas uzlabotājs - polifosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E476 Pārtikas uzlabotājs - poliglicerīna poliricinolāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
E432 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monolaurāts (polisorbāts 20), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
E434 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts (polisorbāts 40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
E436 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna tristearāts (polisorbāts 65), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
E944 Pārtikas uzlabotājs - propāns, iespējamā iedarbība - neirotoksisks, tiek pārbaudīts nekaitīgums.
E444 Pārtikas uzlabotājs - saharozes acetāta izobutirāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E474 Pārtikas uzlabotājs - saharozes glicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E507 Pārtikas uzlabotājs - sālsskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E551 Pārtikas uzlabotājs - silīcija dioksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E967 Pārtikas uzlabotājs - silīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E948 Pārtikas uzlabotājs - skābeklis, iespējamā iedarbība - nekaitīgs.
E941 Pārtikas uzlabotājs - slāpeklis, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E942 Pārtikas uzlabotājs - slāpekļa (I) oksīds, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E493 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monolaurāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E494 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monooleāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E495 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monopalmiāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E491 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monostearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
E492 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna tristearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
E418 Pārtikas uzlabotājs - sorbīts, sorbīta sīrups, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E904 Pārtikas uzlabotājs - šellaka, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E417 Pārtikas uzlabotājs - tara sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E570 Pārtikas uzlabotājs - taukskābes, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E470b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju magnija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E471 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E472a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
E472f Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E472e Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E472b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E472d Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
E470a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju nātrija, kālija, kalcija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E475 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju poliglicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E477 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju propān-1,2-diola esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
E473 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju saharozes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
E304 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju, askorbīnskābes esteri, antioksidanti, skābuma regulētāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E957 Pārtikas uzlabotājs - taumatīns, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E306 Pārtikas uzlabotājs - tokoferoli, antioksidanti, skābuma regulētāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
E413 Pārtikas uzlabotājs - tragakans, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var izraisīt nelabvēlīgas reakcijas.
E1505 Pārtikas uzlabotājs - trietilcitrāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
E451 Pārtikas uzlabotājs - trifosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E949 Pārtikas uzlabotājs - ūdeņradis, iespējamā iedarbība - nekaitīgs.
E334 Pārtikas uzlabotājs - vīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
E175 Pārtikas uzlabotājs - zelts, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, neirotoksisks.
snābarot Pārtikt no ēdiena atliekām, nepietiekamā daudzumā.
Kaunata Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Kaunatas strauts Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Pārtava Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Partova Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Partovka Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Pērtaja Pārtova, Rēzeknes pieteka.
Orehovka Pārtovas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā; Orehovkas strauts; Riekstupe.
Dzirnklānupīte Pārupīte, Zariņupītes pieteka.
demeredžs Pārvadājuma līgumā paredzētais sods, ko kravas īpašnieks vai kravas nosūtītājs maksā kuģa īpašniekam par kuģa dīkstāvi ostā.
gonopodijs Pārveidots dzīvnieka loceklis, kas, nepiederēdams pie dzimumšūnu izvadorgāniem, kalpo tomēr dzimuma satiksmei, piem., vēdera spuras haizivīm un rajām, hektokotils astoņkājiem un desmitkājiem, žokļu antenas zirnekļiem u. c.
saārdīt Pārvērst drupās, gruvešos u. tml. (par cilvēkiem); arī izpostīt, iznīcināt. Ienaidnieka saārdīta pilsēta.
elektriskais gans pārvietojama vai stacionāra iekārta, kas ierobežo lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanās vai pastaigu platību – pie izolatoriem piestiprināta stieple, pa kuru impulsu ģenerators ar pārtraukumiem raida strāvas impulsus; pieskaroties stieplei, dzīvnieks saņem nepatīkamu, bet nekaitīgu strāvas triecienu, kas to atbaida
jāt Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
radiopretdarbība Pasākumi, kas pretiniekam liedz vai apgrūtina tā radiotehnisko līdzekļu izmantošanu.
maskēšanās Pasākumu komplekss pretinieka maldināšanai.
drošības tehnika pasākumu sistēma veselībai nekaitīgu darba apstākļu radīšanai, ražošanas traumatisma, saslimšanas, saindēšanās u. tml. novēršanai
vietējā pretgaisa aizsardzība pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam)
tanzanīts Pasaulē visretāk sastopamais dārgakmens, kuru var atrast tikai četrus kilometrus garā joslā Kilimandžāro piekalnēs Tanzānijā.
WADEM Pasaules Katastrofu un neatliekamās medicīnas asociācija (angļu "World Association for Disaster and Emergencv Medicine").
starptautiskais atbildes kupons Pasaules pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie pasta pakalpojuma sniedzēja un kura tiek pieņemta jebkuras citas Pasaules pasta savienības locekļvalsts pasta iestādē apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām tādā vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu starptautisku vienkāršo vēstuli vai aviovēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramus.
paslienēt Pasiekaloties.
Paskuļupe Paskule, Pērses pieteka.
Gaidupe Paskules kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Bebru pagastā.
iegumstīt Paslepeni iekaustīt.
pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
pēcmaksas sūtījums pasta sūtījums, kurš tiek izsniegts saņēmējam, iekasējot no viņa sūtītāja norādīto summu, kuru pasta pakalpojuma sniedzējs savukārt nosūta pēc sūtītāja uzrādītās adreses
Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
Zālītes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. — Grienvaldes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Iecavas pagastā un Ķekavas novada Baldones pagastā
Katlakalna pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā
Doles pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Ķekavas, Salaspils un Baldones pagastā
dizagregācija Pastāvīga izklaidība, kas neļauj slimniekam uztvert kādu domu ārpus tās, kura pastāvīgi nodarbina viņa prātu.
maskariļa Pastāvīga komiska figūra senajās spāniešu un franču komēdijās: sulainis kunga apģērbā vai pilsonis muižnieka lomā.
niķis Pastāvīga, cilvēkam nevēlama (parasti mājdzīvnieka) izturēšanās, nepakļāvība cilvēkam.
hipersalivācija Pastiprināta siekalu atdalīšanās.
ptiālisms Pastiprinātas siekalu izdalīšanās (pat līdz 12 litriem diennaktī).
uzbarot Pastiprināti barojot, panākt, ka (dzīvniekam) palielinās ķermeņa masa.
autopatogrāfija Paša slimnieka uzrakstīta slimības vēsture.
traktors Pašgājēja mašīna, kas paredzēta piekabināmu vai uzkarināmu mašīnu pārvietošanai un stacionāru mašīnu darbināšanai.
zāles pļaujmašīna pašgājēja, traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna sēto un dabisko zāļu pļaušanai; galvenā darbīgā daļa ir griezējaparāts
drezīna pašgājējs sliežu ceļa transportlīdzeklis, ko izmanto tehniskās apkopes, remonta un būvniecības darbos materiālu un iekārtu, kā arī piekabināmu platformu un dienesta vagonu pārvietošanai
akūts Pašreizējā brīdī svarīgs, neatliekams.
kājainītis Paštaisīts koks arkls ar dzelzs piekalumu lemesim.
notencināties Pateikties (vairākas reizes un pietiekami).
patekaļāt Patekalēt.
pētecis patekas (1)
tāps Patekas (1).
pluonais ols patekas, otrās šķiras alus, kas iegūts pēc 30-36 l notecināšanas no 16 kg iesala
pēdtecis Patekas.
Šešķu upe Patmalīšu upe, Plisunkas pieteka.
Šešku upe Patmalīšu upe, Plisunkas pieteka.
Patmalnieki Patmalnieku strauts - Akmineicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ezernieku pagastā, iztek no Nomaškaļa ezera.
uzmācīgas domas patoloģiskas domas, atmiņas, šaubas, bailes, tieksmes un darbības, kas intensīvi un neatvairāmi rodas pretēji slimnieka gribai
stiklveida ķermeņa apduļķojumi patoloģiski veidojumi sīku putekļu, peldošu pārslu vai pavedienu veidā, kurus var radīt stipra tuvredzība, iridociklīts un citi acābola apvalku iekaisumi, acs traumas, it sevišķi perforēti acābola ievainojumi, kad stiklveida ķermenī iekļūst asinis
kriminoze Patoloģisks stāvoklis, kurā slimnieka rīcība uzrāda noziedzīgas tieksmes.
pistunga Patronas galā ieliekama, sitiena iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu pildīta maza metāla cepurīte šaujamā pulvera aizdedzināšanai; pistons (1).
izlūkpatruļa Patruļa, kas ievāc informāciju pretinieka spēku kontrolētajā teritorijā ārpus virszemes novērošanas posteņa redzamības robežām, izpētot objektus un vērojot notikumus no tuva vai tālāka attāluma, nodrošinot sekmīgai kaujasdarbībai nepieciešamās informācijas iegūšanu.
meklējumlidojums Patstāvīga atsevišķas lidmašīnas vai lidmašīnu grupas darbība, lai atklātu un iznīcinātu pretinieka lidmašīnas vai svarīgus virszemes objektus.
brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem.
Pauklīte Paukle, Ičas pieteka.
Paukše Paukle, Ičas pieteka.
Poukle Paukle, Ičas pieteka.
Poukule Paukle, Ičas pieteka.
volte Paukošanā - izvairīšanās no pretinieka dūriena.
kavācija Paukošanas mākslā kustība, ko izdara ar asmens galu spirāles veidā ap pretinieka asmeni un roku, pēc tam seko dūriens.
kruoms pauna, parasti ebreju tirgotājam, pauniniekam
krāms Pauninieka sainis.
Puniņupīte Pauniņupīte, Meļļupes pieteka.
kulinieks Paunu nēsātājs, ubags; ķekatnieks.
svīta Pavadoņu kopums (ievērojamai, augstai personai, parasti valdniekam).
piemegžt Pavairot cilpas, acis (piemēram, adot, gatavojot nītis, tīklu) pietiekami, daudz.
enteroparēze Pavājināta vai apstājusies peristaltika, kam sekas ir zarnas sienas ļenganums un izplešanās.
iekarojums Paveikta darbība --> iekarot (1); iekarotā teritorija, valsts.
iekalkulējums Paveikta darbība, rezultāts --> iekalkulēt.
iekalums Paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (1).
iekalums Paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (2).
iekalums Paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (3).
iekarojums Paveikta darbība, rezultāts --> iekarot (2).
iekarojums Paveikta darbība, rezultāts --> iekarot (3).
iekasījums Paveikta darbība, rezultāts --> iekasīt (1).
iekasījums Paveikta darbība, rezultāts --> iekasīt (2).
iekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> iekausēt (2).
piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (1).
piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (2).
piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (3); tas, kas, piemēram, mākslas darbā, ir lieks, neiederīgs.
iekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt (1).
piekausējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekausēt; kausējot pievienotā daļa.
izlaist no acīm (kādu, kaut ko) pazaudēt no redzes loka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt (_biežāk_ nolieguma teikumos)
izlaist no acīm (retāk no redzes loka) pazaudēt no redzes loka; pietiekami neuzmanīt
izlaist no acīm kādu pazaudēt no redzesloka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt
Pažupe Pāze, Sprincupes pieteka.
tubings Pazemes būvju saliekamo konstrukciju nostiprinājuma metāla lokveida elements.
mīna Pazemes eja pretinieka uzspridzināšanai.
malnutrīcija Pazemināts barojums, sevišķi kā nepietiekamas asimilācijas sekas.
būtiska pazīme pazīme, kas ir nepieciešama un pietiekama jēdziena izpratnei un jēdzieniski atbilstošākā termina izvēlei
būtiskā pazīme pazīme, kas ir nepieciešama un pietiekama jēdziena izpratnei un jēdzieniski atbilstošākā termina izvēlei
jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam
uzteikt dzīvokli Paziņot (dzīvokļa īrniekam), ka (tam) jāatstāj noīrētais dzīvoklis.
pasvilpt Paziņot (parasti drīz, nekavējoties).
Pazlauka Pazlauga, Puncuļovas pieteka.
ablava Pazuduša cilvēka vai mājdzīvnieka meklēšana (parasti mežā).
nogrimt kā atvarā pazust tā, ka nekas vairs nav uzzināms
pazust bez miņas pazust tā, ka nekas vairs nav zināms
pazust bez pēdām (arī bez miņas) pazust tā, ka nekas vairs nav zināms
sist Pēc galda spēles noteikumiem iegūt (pretinieka, partnera kārti, dambretes kauliņu, šaha figūru u. tml.).
mulka Pēc islāma tiesībām brīvs īpašums, īpaši privāts zemes īpašums, ar ko īpašniekam tiesības brīvi izrīkoties.
intertips Pēc linotipa parauga būvēta amerikāņu burtu liekamā un rindu lejamā mašīna.
kad pūcei aste ziedēs pēc neiedomājami ilga laika, nekad
kad cirvja kātam lapas plauks pēc neiedomājami ilga laika, nekad
kad pūcei aste ziedēs un kad cirvja kātam lapas plauks pēc neiedomājami ilga laika, nekad
prasījumu un saistību dzēšana pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra
izknobāties Pēc sirds patikas (pietiekami) izslinkoties.
Berenīke Pēc teikas – Ēģiptes valdnieka Ptolemaja sieva, kuras skaistie mati bija novietoti Veneras templī; dieviete tos esot aiznesusi pie debesīm un pārvērtusi par zvaigznāju.
apķīlāt Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
apostolāts Pēc Vatikāna koncila uztvēruma, pieder Romas pāvestam kā baznīcas galvai, kas savu varu un amatu mantojis sukcesīvā kārtā (ar roku uzlikumu) no apustuļa Pētera, kristīgās draudzes pamatakmeņa, kam kā savam vietniekam Kristus nodevis visu varu un debess valstības atslēgas.
peka Pēda (cilvēkam vai dzīvniekam); arī kāja, kam ir pēda.
Krutupīte Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Krutupe; Krūtupe.
Igrīve Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, augštece Liepnas pagastā, garums - 17 km, kritums - 16 m; Igrīva; Igrive.
Mālupe Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, izteka Jaunalūksnes pagastā; Purmaļu struts.
Liepkalni Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Virgulica Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 20 km, kritums - 34 m, sākas Krievijā; Plintauka; Vergulica; Virgulīca; Virguļica; Virguļiča.
Briede Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Sita Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadā, garums - 41 km, kritums - 34 m, atsevišķos posmos ir Alūksnes un Balvu novada robežupe, kā arī Gulbenes un Balvu novada robežupe.
Varžupīte Pededzes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā.
Vucenupīte Pededzes kreisā krasta pieteka uz Alūksnes un Gulbenes novadu robežas.
Alūksne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā (lejtecē 1 km Jaunalūksnes un Mālupes pagasta robežupe), garums - 24 km, iztek no Alūksnes ezera; Alūksnīte; Beja; Murjāņu upe.
Sarkanīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, garums - 8 km; Ploskumu grāvis.
Vidupīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Ievedne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastā, garums - 22 km, kritums - 80 m, iztek no Dūņenieka ezera uz dienvidaustrumiem no Alūksnes; Javane.
Maiļupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Dambīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā, lejteces posmā Mālupes un Malienas pagasta robežupe, ieteka Mālupes pagastā, garums - 12 km
Laikupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā pie Igaunijas robežas, atsevišķos posmos arī robežupe.
Paparze Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 27 km, kritums - 69 m, vairākos posmos ir Alūksnes un Gulbenes novada robežupe, iztek no Indzera ezera Alūksnes augstienē.
Mālupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 8 km
Akaviņa Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Lutri ezera Igaunijā, garums - 22 km, kritums - 31,9 m; Akavina; Volkova.
Baltāsila grāvis Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Ponkuļu grāvis Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Audīle Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu un Stradu pagastā, garums - 18 km, kritums - 21 m; Andile.
Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns.
Lešķupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā.
Makstiņupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā.
Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte.
Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe.
Bebrupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km, tek cauri Mezīša ezeram; Ezerupīte; Mezīšu upe; Mezīte.
Mugurupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, Mellupes un Pogupes satekupe, garums - 2 km (kopā ar Mellupi 23 km); Mugurve.
Mellupe Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā, garums - 21 km
Jaunpededze Pededzes lejteces iztaisnojums, kas izveidots ierīkojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, ir 5 km garš pārrakums, novirzot to Aiviekstē 6 km uz leju no agrākās ietekas.
Vecpededze Pededzes lejteces vecupe pēc kanāla (Jaunpededzes) izbūves, garums - \~7 km, ietek Balupē \~1,3 km pirms tās ietekas Aiviekstē.
Rīzupe Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Igaunijā; Rizupe.
Ragīšupīte Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
Varžupīte Pedeles labā krasta pieteka Valgā, augštece Valkā, vidustecē ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
lāpains Pekains.
pekots Pekains.
pekans Pekanriekstkoks - valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; Ilinoisas kārija.
pekankoks Pekanriekstkoks.
tayassus Pekari.
bizamcūka Pekars.
mošuscūka Pekars.
muskuscūka Pekars.
pekaris Pekars.
tayassuidae Pekaru dzimta.
apkakles pekars pekaru suga ("Tayassus tajacu"), kas sastopama biežāk
iedegties Pēkšņi kļūt ļoti dusmīgam; iekarst; iekaist.
iesvilt Pēkšņi tikt spēcīgu jūtu, izjūtu pārņemtam; iekarst (1), iedegties (3).
aizsvilt Pēkšņi un strauji iekaist (dusmās, naidā).
aizsvilties Pēkšņi un strauji iekaist (dusmās, naidā).
apopleksija Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, insults jeb trieka, simptomu komplekss, ko izraisa asins izplūdums vai embolija galvas smadzenēs vai kādā citā orgānā (plaušās, liesā, olnīcā, acī u. c).
Palva Pelava, Pērses pieteka.
Pelasta Pelava, Pērses pieteka.
Pelve Pelava, Pērses pieteka.
Odze Pelavas kreisā krasta pieteka Aiviekstes un Klintaines pagastā, iztek no Odzes ezera, garums - 7 km
Naskāne Pelavas kreisā krasta pieteka Vietalvas pagastā, garums - 7 km; Naskānupe; Naskena; Naskene.
izpelde Peldēšanās savam priekam.
pakaļējā galsvere peldlīdzekļa pakaļgala pārlieka iegrime un priekšgala stipra pacelšanās uz augšu
Octolasium lacteum pelēkā slieka
piepelnīt Pelnot sagādāt (materiālos līdzekļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Pelnupīte Pelnupe, Bolupes pieteka.
punčing-bumba Penčingbols - piepūšama, bumbierveidīga ādas bumba, kuru ar šauro galu piekar pie platformas; noder bokseriem par treniņa rīku.
papildpensija Pensijas daļa, kas veidojas no pensiju plāna dalībnieka uzkrājumiem privātajos pensiju fondos.
iemaksu fonda vecuma pensija pensiju sistēma, kurā darba devējs un/vai darbinieks darbinieka darbības laikā veic iemaksas fondā, kas tiek izmantots pensijas nodrošināšanai, kad darbinieks pensionējas
perifēriskais neirīts perifēriskās daļas iekaisums
mieloneirīts Perifērisko nervu un muguras smadzeņu vienlaicīgs iekaisums.
hiloperikardīts Perikarda iekaisums, kas radies, hilozajam šķidrumam nonākot sirds somiņā.
perikardīts Perikarda iekaisums.
perikardiomediastinīts Perikarda un videnes iekaisums.
perineirīts Perineirija iekaisums.
Asapa periodidki izsīkstoša upe Namībijā (_Asab_), lietus periodā Fišas pieteka
Ašķisu periodiski izsīkstoša ūdenstece Kazahstānā, Austrumkazhstānas apgabalā, Irtišas (Ertisas) kreisā krasta pieteka
Bāndi periodiski izsīkstoša upe Indijā, Rādžastānas štata dienvidu daļā, lietus periodos Lūni kreisā krasta pieteka
Amidžs periodiski izsīkstoša upe Irākā (_'Amij, Wādī_), Haurāna labā krasta pieteka, Anbāras muhāfazā
Ašķibutaka periodiski izsīkstoša upe Kazahstānā (_Așșıbutak_), Kostanajas apgabalā, Kabirghas kreisā krasta pieteka
Arsaja periodiski izsīkstoša upe Mongolijā, Husgvula aimakā, Šisgedas pieteka
Baka periodiski izsīkstoša upe Namībijā un Dienvidāfrikā, Oranžas labā krasta pieteka
Bahata periodiski izsīkstoša upe Ukrainā (_Bagata_), Harkovas apgabalā, Oriļas labā krasta pieteka
saliekamās mēbeles periodiski lietojamas mēbeles ar saliekamu karkasu, kuru konstrukcija pieļauj to glabāšanu saliktā veidā
periodontīts Periodonta un apkārtējo alveolas audu iekaisums.
negrūsnības laiks periods no dzīvnieka atnešanās līdz jaunai grūsnībai; servisperiods
meningoosteoflebīts Periostīts ar kaula vēnu iekaisumu.
metroperitonīts Peritonīts kā metrīta sekas.
sinceloms Periviscerālie ķermeņa dobumi kā vienota struktūra; pie tiem pieder pleiras, perikarda un vēderplēves dobums, kā arī sēklinieka makstapvalka dobums.
sarkano lukturu iela pērkamo sieviešu kvartāls; savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām bija izkārti sarkani lukturi
Alupīte Pērkoņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
piepirkties Pērkot iegādāties sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Pērļupīte Pērļupe, Amatas pieteka.
Pērļupīte Pērļupe, Gaujas pieteka.
Pērtupe Pērļupe, Gaujas pieteka.
Greile Pērļupe, Svētupes pieteka.
Pērļupīte Pērļupe, Svētupes pieteka.
Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru.
Laknas strauts Pērļupīte, Mustjegi (Mustojas) pieteka.
Sloka Pērļupīte, Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Alūksnes novadā.
Sveķu upe Pērļupīte, Mustjegi pieteka.
Sveķupe Pērļupīte, Mustjegi pieteka.
Plukšu strauts Pērļupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
vērminderis Pērminderis - draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
Ternovka Pernovka, Zilupes pieteka.
Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve.
Atradze Pērses labā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 5 km; Lielā Atradze.
Mazā Atradze Pērses labā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Iršupīte Pērses labā krasta pieteka Iršu pagastā, augštece Ērgļu un Sausnējas pagastā, iztek no Pīlātu ezera, garums - 9 km
Paskule Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 8 km; Paskuļupe.
Recija Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 9 km; Rēce; Receja; Rēcija.
trasants Persona, kas dod tratu, uzdod savam parādniekam samaksāt noteiktu summu citai personai.
labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai
informants persona, kas sniedz ziņas pētniekam, atbildēdama uz viņa jautājumiem
mandātārijs Persona, ko ieceļ garīdznieka vietā ar pāvesta bullu.
citas dalībvalsts apliekamā persona persona, kura attiecīgajā darījumā izmanto (lieto) reģistrācijas numuru citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā
citas dalībvalsts neapliekamā persona persona, kura nav reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un kuras juridiska adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī
ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona persona, kura neveic saimniecisko darbību un nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā
sociālā darba speciālists persona, kurai ir likumā noteiktā izglītība un kura veic sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja, sociālā rehabilitētajā vai sociālās palīdzības organizatora profesionālos pienākumus
inkasomandātārs Persona, kurai uzdots savā vārdā uz mandanta rēķina iekasēt pēdējam pienākošās summas.
plānais serveris personālais dators, kura aparatūra un programmatūra ir pietiekama tādu atsevišķu funkciju izpildei datoru tīklā kā, piemēram, piekļuve datnēm, piekļuve lasāmatmiņas kompaktdiskiem, drukāšana, piekļuve internetam
anonimitāte Personas (piem., autora, liecinieka) vārda neuzrādīšana, turēšana slepenībā.
nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību
nodoms personas vainas forma noziedzīgā nodarījumā vai administratīvā pārkāpumā, ja persona, kas izdarījusi likumpārkāpumu, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības nepieļaujamību, paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, pazināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms)
pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
palīgsaimniecība Personiska saimniecība (piemēram, dārzs, lauksaimniecības dzīvnieki), kas nav tās īpašnieka galvenais eksistences avots, bet dod tam papildienākumus vai papildina ar attiecīgiem lauksaimniecības produktiem.
kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu.
antropomorfizēšanās personvārda izmantošana dzīvnieka, priekšmeta, parādības u. tml. (nevis cilvēka) nosaukšanai
valksnīt Pērt, iekaustīt.
zindžantrops Pērtiķveida cilvēks, kas dzīvojis pirms 1,75 miljoniem gadu un kura atliekas atrastas Tanzānijā 1959. gadā.
čimusi Peru ziemeļu piekrastes iedzīvotāji, kuru galvenā dievēba bija mēness; viņu valsts pastāvēja no 1200. g. līdz 1460 gadam, kad to iekaroja inki.
Pesteļu Pesteļu valks - Pesteļvalks, Raķupes pieteka.
Burbu grāvis Pestīles labā krasta pieteka Ezeres pagastā, lejtecē arī Ezeres un Zaņas pagasta robežupe, garums - \~3 km
Ežurga Pēterupes kreisā krasta pieteka Sējas novadā, garums - 9 km
Tarupe Pēterupes kreisā krasta pieteka Siguldas novadā, lejtecē Lēdurgas un Krimuldas pagastu robežupe, augštece Krimuldas pagastā, garums - 10 km; Tara; Tāra; Jurka.
Dzirnupīte Pēterupes labā krasta pieteka Vidrižu pagastā, uz tās uzpludināts Bīriņu dzirnavezers.
pētījuma dizains pētījuma plāns un procedūras, kas ietver pētnieka lēmumus diapazonā no tēmas izvēles un pētījuma jautājumiem līdz detalizētām datu ieguves un analīzes metodēm
lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem spuldžu vai sveču turētājiem.
piesis pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla vai cita materiāla pusloks ar izvirzījumu labākai zirga vadīšanai
protonotāriāts Pie Konstantinopoles patriarha protonotārija, t. i. pirmā garīdznieka amats.
traps Pie lidaparāta borta pieliekamas, piebraucamas kāpnes.
kofeinaglu sols pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgas takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai), kas sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses
naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgās takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai); sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
sienas pulkstenis pie sienas piekarināms pulkstenis
zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu.
papildu darbs pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veiktais darbs; par papildu darba veikšanu darbiniekam ir tiesības saņemt piemaksu darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktā apmērā
piesaadīties Pieadīt sev (pietiekami, daudz).
nesastāvējis laulībā pieaugusi persona, kura nekad nav sastāvējusi laulībā
neauglība Pieauguša (dzīvnieka) organisma nespēja radīt pēcnācējus.
parotidoskleroze Pieauss dziedzera fibroza sacietēšana hroniska iekaisuma dēļ.
parotīts Pieauss dziedzera iekaisums.
iesaausties Pieaust lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebirzināt Piebārstīt, piekaisīt (piemēram, ar salmiem, pelavām).
piespredzināt Piecept (pietiekami, daudz).
piežarīt Piecept (pietiekami, daudz).
piesacepties Piecept sev (pietiekami, daudz).
piestaravēt Piecept, pievārīt (pietiekami, daudz).
pieķaulēt Piedauzīt, piekaut.
sēklinieka piedēklis piedēklis pie sēklinieka mugurējās malas, kurā uzkrājas un nogatavojas spermatozoīdi
medību tiesības pieder zemes īpašniekam vai lietotājam, ja viņa īpašumā vai lietojumā esošajā zemes gabalā ietilpst likuma prasībām atbilstošas medību platības
aizjūgs Piederumu kopums braucamā dzīvnieka iejūgšanai; iejūgs.
iejūgs Piederumu kopums darba dzīvnieka piesaistīšanai pie transportlīdzekļa vai darba rīka; aizjūgs (1).
piesadēstīties Piedēstīt sev (pietiekami, daudz).
drembelēt Piedraudēt, iekaustīt.
(iz)krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā)
krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu); nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā)
nograuties Pieēsties (pietiekami daudz, līdz kaklam).
piesakasties Piegrābt (sienu, labību) pietiekami, daudz.
piesagrābties Piegrābt sev (pietiekami, daudz).
blakusvāģis Piekabe (ar vienu riteni) motocikla sānos.
aktīvā piekabe piekabe ar dzenošiem riteņiem
garummaiņas piekabe piekabe ar maināmu sakabes iekārtas garumu
vienass piekabe piekabe ar vienu atbalsta asi.
rosciškas Piekabe baļķu, arī garu dēļu vešanai.
daudzasu piekabe piekabe, kam ir vairāk par divām asīm
pasīvā piekabe piekabe, kam nav dzenošo riteņu
puspiekabe Piekabe, kas ar priekšējo daļu balstās uz velkošā transportlīdzekļa.
vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piemēram, lauku darbu strādniekiem, celtniekiem).
dakabināt Piekabināt.
pieķebināt Piekabināt.
piedranckāt Piekaisīt, piemēslot.
aizmuļļāt Piekaisīt.
piebirināt Piekaisīt.
piekretelēt Piekaisīt.
piesnāt Piekaisīt.
piekaķot Piekaķēt.
piekale Piekalne.
piekaļņš Piekalne.
dakalst Piekalst.
pieplekšēt Piekalst.
stotēt Piekalt pakavam radzi.
piekalties Piekalt savām vajadzībām (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
aizkārtnīce piekaramā atslēga
spala piekaramā atslēga (mehānisms)
piekarināmā atslēga (arī slēdzene) piekaramā atslēga (slēdzene)
aizkārtene Piekaramā atslēga.
aizkārtnīca Piekaramā atslēga.
aizkartnīte Piekaramā atslēga.
mēdziņa Piekaramā atslēga.
pakārtne Piekaramā atslēga.
piekārtnīce Piekaramā atslēga.
sprādzenīte Piekaramā atslēga.
visjačka Piekaramā atslēga.
visjaks Piekaramā atslēga.
klampis Piekaramā durvju atslēga.
piekarināmā slēdzene (arī atslēga) piekaramā slēdzene (atslēga)
aizkaramais Piekaramā slēdzene.
aizkarene Piekaramā slēdzene.
aizkarine Piekaramā slēdzene.
piekars Piekarams rotājums; piekarama rotas lietas detaļa; arī piekariņš.
piekartilts Piekarams tilts.
trošu ceļš piekarceļš - trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārtas vagonetes, kausi, krēsli u. tml.
viensliedes ceļš piekarceļš ar vienu sliedi, pa kuru pārvietojas vagoni vai ratiņi ar piekari
ķēriņš Piekareklis, kareklis.
piekaras Piekari, piekariņi.
aizkarināt Piekarināt (kam priekšā); aizkārt; karinot (ko) aizsegt.
aizkārstīt Piekarināt pilnu.
jeka Piekarinātais, pielīmētais.
kari Piekariņi.
dubultzirdziņš Piekariņš ar divām zirga galvas figūrām (lībiešu un senlatviešu sieviešu rotas lietas sastāvdaļa 13.- 15. gadsimtā).
piekareklis Piekariņš.
aksesoārs Piekars, piedevas, piederums pie kādas galvenās lietas; aksesuārs.
pakara Piekars, zieds u. c., kas nokarājas uz leju.
pakares Piekars, zieds u. c., kas nokarājas uz leju.
pakari Piekars, zieds u. c., kas nokarājas uz leju.
piekara Piekars.
piekāru Piekaru.
piekašas Piekasas.
piedzenāt Piekasīt, piegrābt.
dakasīt Piekasīt.
daraust Piekasīt.
ķezāties Piekasīties, ķildoties, censties visur izraisīt ķildas.
Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs.
Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības.
piekašāt Piekašņāt.
piediņģēt Piekaulēt.
pieķaulēt Piekaulēt.
pielaidināt Piekausēt.
ķomka Piekaušana, iepriekš ietinot upurim galvu segā.
mufta Piekaušana, ietinot upurim galvu segā.
iedot pa maku piekaut
nozilināt muguru (arī ribas) piekaut
nozilināt ribas (arī muguru) piekaut
nozilināt ribas (arī muguru), arī sadot pa ribām piekaut
sadot pa ribām piekaut
sadot pa aci piekaut
dot pa aci piekaut
dot pa koko piekaut
dot pa dullo piekaut
sadot pa dullo piekaut
smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Piekaut (kādu), sist (kādam).
rokas smērēt Piekaut (kādu), sist (kādam).
rokas (arī nagus) smērēt Piekaut (kādu), sist (kādam).
traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Piekaut (kādu), sist (kādam).
triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Piekaut (kādu), sist (kādam).
samokšīt Piekaut (ne visai stipri).
pataisīt ribas mīkstas kādam piekaut kādu
ielauzt ribas kādam piekaut kādu; asi nopelt
izslēgt piekaut līdz bezsamaņai
izrubīt Piekaut līdz bezsamaņai.
izkaut Piekaut, dauzīt.
saplānīt Piekaut, iekaustīt.
pietiesāt Piekaut, nopērt.
samalt miltos piekaut, nosist, iznīcināt, uzvarēt
atspārdīt piekaut, parasti spārdot
sadot pa zobiem piekaut, pārmācīt kādu
noķirināt Piekaut, sakaut.
pieštaukāt Piekaut, sasist.
piemizot Piekaut; arī nopērt.
iedot pa fresi piekaut; iesist pa seju
satusīt Piekaut; sadunkāt.
novalcīt Piekaut; sasist (ar siksnu).
atmočīt Piekaut.
atpizģīt Piekaut.
atsist Piekaut.
atštangot Piekaut.
atštaukāt Piekaut.
iekaut Piekaut.
kotiļiķ Piekaut.
noelvēt Piekaut.
otdolbiķ Piekaut.
otovariķ Piekaut.
pamasēt Piekaut.
piekaustīt Piekaut.
pieklapēt Piekaut.
piepizģīt Piekaut.
pieplauksnīt Piekaut.
piestaukāt Piekaut.
pietamstīt Piekaut.
pietaustīt Piekaut.
pietusnīt Piekaut.
pobuckaķ Piekaut.
podlupiķ Piekaut.
pokaļečiķ Piekaut.
razkumariķ Piekaut.
sakaut Piekaut.
samilnot Piekaut.
samiltīt Piekaut.
saštaukāt Piekaut.
satamstīt Piekaut.
štangot Piekaut.
zamočīt Piekaut.
piepaisīt Piekulstīt (pietiekami, daudz).
piesakulties Piekult (pietiekami, daudz).
piebekot Pielasīt bekas (pilnu grozu).
pretstube Pieliekamā istaba mājas neapkurinātajā galā, kur glabā produktus, bet reizēm izmanto arī kā amatnieku darbnīcu.
pieliekamais kambaris pieliekamais
bukšelis Pieliekamais (darbarīku novietošanai).
pantry Pieliekamais (kuģī); kuģa virtuve; neliela virtuvīte.
ankambaris Pieliekamais kambaris.
antkambaris Pieliekamais kambaris.
pieliktava Pieliekamais kambaris.
pupuča Pieliekamais kambaris.
šaparijs Pieliekamais kambaris.
šaparītis Pieliekamais kambaris.
kuldas kambars pieliekamais, noliktava
rokkambaris Pieliekamais, noliktava.
kammeris Pieliekamais, saimniecības telpa; kamberis.
anikambaris Pieliekamais.
antkamberis Pieliekamais.
kābūzis Pieliekamais.
rinkūzis Pieliekamais.
skābūzis Pieliekamais.
skladauka Pieliekamais.
skladziks Pieliekamais.
bujāni Pieliekamie, preču noliktavas pie Rīgas.
piekaris Pieliekams rotājums taisnu līniju un dažādu ornamentu nobeigumiem.
palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs; izlaist (9), izlutināt.
saputot Pieļaut, būt par cēloni, ka (dzīvniekam) uz ķermeņa virsmas izdalās putas lielākā daudzumā.
apsaldēt Pieļaut, ka rodas iekaisums; apaukstēt.
piemarnavāt Piemarinēt (pietiekami, daudz).
pieskust Piemizot (nevārītus kartupeļus pietiekami, daudz).
piemizināt Piemizot pietiekamā daudzumā.
kontrolizslaukums Piena daudzums, ko izslauc vienā slaukšanas reizē un precīzi nosver, lai aprēķinātu dzīvnieka produktivitāti zināmā laika periodā.
trieks Piena dziedzeru iekaisums (parasti govīm) pirmajās dienās pēc atnešanās.
piena drudzis piena dziedzeru iekaisums (pēc dzemdībām)
hiloptialisms Pienainu siekalu izdalīšanās.
regresanta pienākums pienākums iepriekš paziņot regresātam parčeka vai vekseļa samaksāšanu ar tiesas starpniecību likumā noteiktajā termiņā un kārtībā
Sellīte Pienavas labā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā, garums - 5 km
piesanesties Pienest sev (pietiekami, daudz).
podogrevs Pienesums (cietumniekam).
galaktoforīts Pienvadu iekaisums.
piekulbāt Piepildīt pietiekami daudz.
piesiekalāt Piepildīt, piesārņot ar siekalām.
pieskust Pieplēst (mizas pietiekami, daudz).
pieplūkāt Pieplucināt (pietiekami, daudz).
iesapļauties Piepļaut lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieprasīties Pieprasīt (sev) pietiekamā vai lielākā daudzumā; pieprasīt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
piekast Pierakt (kartupeļus pietiekami, daudz).
frontīts Piereskaula dobuma gļotādas iekaisums.
pieslienāt Piesiekalāt.
pieškaldīt Pieskaldīt (pietiekami, daudz).
pieškambāt Pieskaldīt (pietiekami, daudz).
piekraistīt Piesmelt pietiekoši daudz no kāda šķidruma virsmas; krejojot sasmelt pietiekami.
piesēdināt Piestādīt (pietiekami, daudz).
Osa Piestiņa, Aiviekstes pieteka, paralēls nosaukums tās lejtecē.
Oša Piestiņa, Aiviekstes pieteka, paralēls nosaukums tās lejtecē.
Melnupīte Piestiņas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 8 km
Palaceņa Piestiņas labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, augštece Rugāju pagastā, garums - 13 km, kritums - 8 m; Palaciņa; Palasiņa; Pataciņa.
birkot piestiprināt plāksnītes (piemēram, ar nosaukumu, raksturojumu, īpašnieka vārdu)
seglot Piestiprināt seglus (dzīvniekam, parasti zirgam).
haustorija Piesūceknis, ar ko parazītaugs pieķeras pie saimniekauga un sūc no tā barību.
oktrojēt Piešķirt no valdnieka žēlastības (sevišķi zīmējoties uz satversmi).
naturalizēt Piešķirt pilsonību (ārvalstniekam, bezvalstniekam).
pietemburkavāt Pietamborēt (pietiekami, daudz).
sasarakstīties Pieteikties pie garīdznieka laulībām.
pietaka Pieteka, pieplūdums.
pietaks Pieteka, pieplūdums.
dateka Pieteka.
sānupe Pieteka.
Pietēnu urga Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka.
Pietene Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka.
Pietēnupīte Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka.
Pietēnurga Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka.
ritīgi Pietiekamā mērā; ļoti, īsti.
iztulēties Pietiekami balināties (par liniem).
piebārt Pietiekami bārt, lamāt.
pietramdīt Pietiekami bārt, lamāt.
piebārties Pietiekami bārties, lamāties.
izķekoties Pietiekami blēņoties, dzīt muļķīgus jokus, izsmieties.
atbrīnēties Pietiekami brīnīties.
piecienāties Pietiekami cienāties, cienājoties pietiekami pieēsties.
atcilāties Pietiekami cilāt.
pieauklēt Pietiekami daudz auklēt.
piebaroties Pietiekami daudz ēst, uzbaroties.
piegrēkoties Pietiekami daudz grēkot.
izbažīties Pietiekami daudz raizēties (uztraukties).
atskraidelēties Pietiekami daudz šurp un turp skraidīt.
izkurties Pietiekami daudz, līdz pat apnikumam, bet bes panākumiem kurināt.
izdraskāties Pietiekami draiskoties, plosīties.
izdunduroties Pietiekami dūkt, rūkt.
atecēt Pietiekami ecēt.
atecēties Pietiekami ecēt.
nobugoties Pietiekami gausties, žēloties.
atvāļāties Pietiekami gulšņāt, atpūsties, noslinkot.
notilāt Pietiekami ilgi tilāt 1(1).
pieklājīgs Pietiekami ilgs (par laiku, laikposmu).
saākstīties Pietiekami ilgu laiku ākstīties, muļķoties.
atecēties Pietiekami izbārt, sabārt.
izdracīties Pietiekami izdraiskuļoties, izdauzīties.
izgālēties Pietiekami izgailēt.
izlišķēties Pietiekami izglaimoties.
izkrīčolēties Pietiekami izslidoties.
atālēties Pietiekami iztrakoties; trakot līdz apnikumam.
noākstīties Pietiekami jokoties, blēņoties, muļķoties.
izķērkties Pietiekami kliegt.
pieklausīt Pietiekami labi paklausīt.
izmāžoties Pietiekami māžoties.
atmieloties Pietiekami mieloties, atspirdzināties.
nojakoties Pietiekami muļķoties, plosīties, trakot, spēlēties.
atraut sev miegu pietiekami neizgulēties, lai atlicinātu laiku kāda uzdevuma veikšanai
daēst Pietiekami nepaēst.
izgurdināt Pietiekami nogurdināt, padarīt piekusušu.
pietvarstīt Pietiekami noķert, saķert.
piegaloties Pietiekami nomocīties.
piecilāt Pietiekami pacelt, pārcilāt.
atgausēt Pietiekami paēdināt.
pielukšīt Pietiekami paēst (par zīdaini).
piegodināt Pietiekami parādīt godu.
izdrašķīties Pietiekami plosīties vai cīkstēties.
izčakstināties Pietiekami pļāpāt.
izņukāt Pietiekami saburzīt, paspaidīt.
izņumdzīt Pietiekami saburzīt, paspaidīt.
izdzelties Pietiekami sadzelt.
piešķērst Pietiekami sagriezt.
dastrēbties Pietiekami sastrēbties.
atslaistīties Pietiekami slinkot.
piesunīt Pietiekami sunīt.
izknorēties Pietiekami tūļāties (gatavojoties).
izknietēt Pietiekami utoties.
atspļauties Pietiekami vai līdz apnikumam spļaut.
atžauties Pietiekami žāvāties.
pievīlēt Pietiekami, daudz šūt vīles.
atsuinīties Pietiekami, līdz apnikumam berzties, kasīties.
pārsūkties Pietiekami, līdz apnikumam sūkt, strēbt.
izbizenēties Pietiekami, līdz nogurumam bizojot, iztrakoties.
izbrīdināties Pietiekami, līdz nogurumam sūdzēties, pārmest, brīdināt.
atšūpāties Pietiekami, līdz nogurumam šūpoties.
atstaiģinēt Pietiekami, līdz pagurumam (šurp un turp) staigāt.
izkasties Pietiekami, līdz pagurumam (veltīgi) rakt.
piebaudīt Pietiekami, līdz piesātinājumam izbaudīt.
pilnai Pietiekami, pietiekamā daudzumā.
diezgan Pietiekami, tik daudz, cik vajag.
pienācīgā mērā pietiekami; diezgan (2)
godīgs Pietiekams, pilnīgs.
pietiecīgs Pietiekams.
nemākulība Pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums (kāda darba, darbības veikšanai).
izbekāties Pietiekoši bekas lasīt.
piemilzt Pietūkt (piemēram, rodoties zemādas sastrutojumam, iekaisumam) - par ķermeņa daļām.
hematohilocēle Pietūkums, kas izveidojies no limfas un asinsizplūduma un uzkrāšanās norobežotā telpā, sevišķi sēklinieka maksts apvalkā.
izdalītājpieturzīmes Pieturzīmes, ar kurām izdala vārdus vai vārdu savienojumus (piemēram, iekavas, pēdiņas).
pievirt Pievārīt (pietiekami, daudz).
izlauzt zobus pieveikt, padarīt nekaitīgu; bargi pārmācīt
piesprēst Pievērpt (pietiekami, daudz).
pieārpavāt Pievētīt (pietiekami daudz).
pievēžāt Pievēžot (pietiekami, daudz).
uzkare Pievienojums piekarot, kurā viena ierīce, iekārta u. tml. pilnīgi uzņem otras (piekārtās) ierīces, iekārtas u. tml. masu.
standartlikme Pievienotās vērtības nodokļa izpratnē - spēkā esošā PVN likme, kuru piemēro vairākumam apliekamo darījumu, izņemot gadījumus, kad jāpiemēro samazinātā likme.
piebiedroties Pievienoties (dzīvnieku grupai, dzīvniekam) - par dzīvniekiem.
Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
piegūt Piezvejot (pietiekami, daudz).
Ķerza Pigele, Salacas pieteka.
Pigele Piģele, Salacas pieteka.
Pīkstere Pikstere, Daugavas pieteka.
Baltiņupīte Piksteres labā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Baltiņu ezera.
Pikstupe Pīkstupe, Pūres pieteka.
Piķupe Piķurga, Juglas ezera pieteka.
Pitjurga Piķurga, Juglas ezera pieteka.
Ulbroka Piķurga, Juglas ezera pieteka.
Dauguļupīte Piķurgas kreisā krasta pieteka Stopiņu novadā, garums - 3 km
Karātavu grāvis Piķurgas labā krasta pieteka Stopiņu pagastā.
Šingarkas strauts Pildas kreisā krasta pieteka Ludzas novadā.
Kivdolica Pildas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Ludzas novadā, garums - 22 km, kritums - 37,8 m, iztek no neliela ezeriņa 4 km no Kaunatas, tek caur Kivdolovas un Tribuku ezeru; Kivdalova; Kivdolova.
Kaikaža Pīle, Tauna noteka.
gutta Piliena veida piekariņi doriskā stila arhitektūrā.
Pilkomaja Pilkomajo, Paragvajas labā krasta pieteka.
aizmiršanās Pilnīga nodošanās priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo); pārdzīvojums, ko izraisa prieki, baudas.
noslaucīt kā ar slotu pilnīgi iznīcināt (biežāk ugunsgrēkā), nopostīt tā, ka nekas pāri nepaliek
aizmirsties Pilnīgi nodoties priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo).
tiku tikām Pilnīgi pietiekami, papilnam.
tiku Pilnīgi pietiekami, papilnam.
slaktīgs Pilnīgs, pietiekams.
universālpilnvara Pilnvara, ar kuru pilnvarniekam uzdots pārzināt visas pilnvarotāja lietas.
speciālpilnvara Pilnvara, ar kuru pilnvarniekam uzdots vest atsevišķas un noteiktas lietas.
inkasopilnvara Pilnvara, ko tirgotājs izsniedz ceļojošam komijam, pārdošanas vai apdrošināšanas aģentam, lai trešo personu priekšā leģitimētu viņus kā īpaši pilnvarotus iekasēt naudas summas.
inkasožiro Pilnvarojums iekasēt vekselī norādīto summu.
chargé dʽaffairs pilnvarotais lietvedis, persona, kas vēstnieka prombūtnē viņu aizstāj
pfalca Pils Karolingu impērijā (751.-987. g.); dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss ar svētvietu kapelu; tā uzdevums bija dot patvērumu un pārtiku valdniekam un viņa galmam.
Bafvasende pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwasende_), Kongo labā krasta pietekas Lindi krastā
Kampana Pilsētā Argentīnā ("Campana"), osta Paranas attekas labajā krastā, 94300 iedzīvotāju (2010. g.).
Riogaljegosa Pilsēta Argentīnas dienvidos ("Rio Gallegos"), osta pie Gaļegosas ietekas Atlantijas okeānā, Santakrusas provinces administratīvais centrs, 97700 iedzīvotāju (2010. g.).
Jurīka Pilsēta ASV ("Eureka"), Kalifornijas štatā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
Jurīka Pilsēta ASV ("Eureka"), Misūri štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanzassitija Pilsēta ASV ("Kansas City"), Misūri štatā, osta pie Kanzasas ietekas Misūri, 470800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūorleāna Pilsēta ASV ("New Orleans"), Luiziānas štatā, osta Misisipi deltā, 175 km no ietekas Meksikas līcī, 384300 iedzīvotāju (2014. g.); Jaunorleāna.
Pitsburga Pilsēta ASV ("Pittsburgh"), Pensilvānijas štatā, osta Ohaijo upes sākumā (pie Alegeini un Monongahilas satekas), 305400 iedzīvotāju (2014. g.).
Topīka Pilsēta ASV ("Topeka"), Kanzasas upes krastos, Kanzasas štata administratīvais centrs, 127200 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1865. g.).
Detroita Pilsēta ASV Mičiganas štatā, pie Detroitas upes iztekas no Sentklēras ezera, 680200 iedzīvotāju (2014. g.).
Bādišle pilsēta Austrijā (_Bad Ischl_), Augšaustrijas federālajā zemē, pie Traunas un Išles satekas, 13700 iedzīvotāju (2013. g.), kūrorts, ziemas slēpošanas bāze
Berde Pilsēta Azebaidžānā, Karabahas līdzenumā, Kūras pietekas Terteras krastā, rajona administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2008. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
Hačmaza Pilsēta Azerbaidžānā, Piekaspijas zemienē, rajona administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2008. g.).
Pinska Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, osta pie Pinas ietekas Pripetē, 130600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kobrina Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, pie Muhavecas un Dņepras-Bugas kanāla satekas, 51200 iedzīvotāju (2014. g.).
Dzisna Pilsēta Baltkrievijā, Vitebska apgabalā, pie Dzisnas ietekas Daugavā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kulna Pilsēta Bangladešas dienvidrietumos (angļu val. "Khulna"), osta Gangas deltas attekas krastā, apgabala centrs, 830000 iedzīvotāju (2006. g.).
Altamira pilsēta Brazīlijā (_Alatmira_), Paras štatā, Amazones kreisā krasta pietekas Šingu krastos
Almeirima pilsēta Brazīlijā (_Almeirim_), Paras štatā pie Paru upes ietekas Amazonē
Azauri pilsēta Brazīlijā (_Azauri_), Paras štata ziemeļu daļā, Amazones pietekas Paru kreisajā krastā
Badažosa pilsēta Brazīlijā (_Badajos_), Amazonasas štatā, Amazones kreisā krasta pietekas Pjorini krastā
Iļeusa Pilsēta Brazīlijā ("Ilheus"), Baijas štatā, jūras osta pie Kašueiras ietekas Atlantijas okeānā, 148500 iedzīvotāju (2010. g.).
Manausa Pilsēta Brazīlijā ("Manaus"), Amazonasas štata administratīvais centrs, jūras osta Riunegru kreisajā krastā, 18 km no ietekas Amazonē, 1612000 iedzīvotāju (2007. g.).
Santarena Pilsēta Brazīlijā ("Santarem"), Paras štatā, osta Tapažosas labajā krastā, pie ietekas Amazonē, 205700 iedzīvotāju (2011. g.).
Bara pilsēta Brazīlijā, Baijas štatā, pie Riugrandi ietekas Sanfransisku
Parnaiba Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos, pie Parnaibas ietekas Atlantijas okeānā, \~300000 iedzīvotāju.
Mariānske Lāzņe pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabala dienvidos, Slavkovas Meža piekalnē, 13300 iedzīvotāju (2015. g.)
Čhunčhona Pilsēta Dienvidkorejas ziemeļos ("Chunchon"), netālu no Sojanganas ietekas Pukanganā, Kanvondo provinces administratīvais centrs, 277400 iedzīvotāju (2013. g.).
Gvajakila Pilsēta Ekvadorā (sp. val. "Guayaquil"), osta Gvajasas krastos, 50 km no tās ietekas Klusā okeāna Gvajakilas līcī, Gvajasas provinces centrs, 1,95 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Areka pilsēta Etiopijā (_Āreka_), Dienvidu tautu kililā
Aparri pilsēta Filipīnās (_Aparri_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas provincē, pie Kagajanas upes ietekas Babujanas šaurumā
Armantjēra pilsēta Francijā (_Armentiéres_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
Arrasa pilsēta Francijā (_Arras_), Augšfrancijas reģiona Padekalē departamentā, 41600 iedzīvotāju (2010. g.)
Briēlabuisjēra pilsēta Francijā (_Bruay-la-Buissiere_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 23400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kalē pilsēta Francijā (_Calais_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā, 73600 iedzīvotāju (2010. g.)
Kambrē pilsēta Francijā (_Cambrai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, Šeldas krastos, 32600 iedzīvotāju (2010. g.)
Denēna pilsēta Francijā (_Denain_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
Duē pilsēta Francijā (_Douai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 42200 iedzīvotāju (2010. g.)
Āzbruka pilsēta Francijā (_Hazebrouck_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Ljevēna pilsēta Francijā (_Liévin_), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 31900 iedzīvotāju (2010. g.)
Markanbarela pilsēta Francijā (_Marcq-en-Baroeul_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 39000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mobēža pilsēta Francijā (_Maubeuge_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.)
Rubē pilsēta Francijā (_Roubaix_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 94700 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēvadaska pilsēta Francijā (_Villeneuve-d'Ascq_), Noras-Padekalē reģionā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.)
Vatrelo pilsēta Francijā (_Wattrelos_), Noras-Padekalē reģionā, 41500 iedzīvotāju (2010. g.)
Kudkerka Branša pilsēta Francijā ("Coudekerque-Branche"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.)
Kruā Pilsēta Francijā ("Croix"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.).
Grandsente Pilsēta Francijā ("Grande-Synthe"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.).
Aljuēna Pilsēta Francijā ("Halluin"), Noras-Padekalē reģionā, Noras departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.).
Enēna-Bomona Pilsēta Francijā ("Henin-Beamont"), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.).
Lamadlēna Pilsēta Francijā ("La Madeleine"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.).
Lambersāra Pilsēta Francijā ("Lambersart"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 28500 iedzīvotāju (2010. g.).
Losa Pilsēta Francijā ("Loos"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.).
Monanbarēla Pilsēta Francijā ("Mons-en-Baraeul"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.).
Turkuāna pilsēta Francijā ("Tourcoing"), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 91900 iedzīvotāju (2010. g.)
Vaskeāla Pilsēta Francijā ("Wasquehal"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sentomēra pilsēta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Etapla pilsēta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona rietumos
Liona Pilsēta Francijas austrumos (fr. val. "Lyon"), osta pie Ronas un Sonas satekas, Ronas-Alpu reģiona Ronas departamenta administratīvais centrs, 484300 iedzīvotāju (2010. g.).
Baijonna pilsēta Francijas dienvidrietumos, Jaunakvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, osta pie Adūras ietekas Atlantijas okeānā, 44800 iedzīvotāju (2010. g.), arhitektūras piemineklis - katedrāle (XIII-XVI gs.)
Bētina pilsēta Francijas ziemeļos (_Bethune_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 25600 iedzīvotāju (2010. g.)
Buloņa pilsēta Francijas ziemeļos (_Boulogne-sur-Mer_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, osta Padekalē šauruma dienvidaustrumu krastā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
Denkerka pilsēta Francijas ziemeļos (_Dunkirk_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, osta Ziemeļjūras krastā, 92000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lille pilsēta Francijas ziemeļos (_Lille_), pie Beļģijas robežas, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, šī reģiona administratīvais centrs, 227600 iedzīvotāju (2010. g.)
Anžē pilsēta Francijas ziemeļrietumos (_Angers_), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamenta administratīvais centrs, pie Mēnas ietekas Luārā, 147600 iedzīvotāju (2010. g.)
Lansa Pilsēta Francijas ziemeļu daļā ("Lens"), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
Mcheta Pilsēta Gruzijā, Mchetas-Mtianeti mharē, pie Aragvi ietekas Kūrā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), līdz VI gs. - Ibērijas galvaspilsēta, viduslaikos - Gruzijas reliģiskais centrs.
Beli Manastira pilsēta Horvātijā ("Beli Manastir"), Osijekas-Baraņas županijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
Belišče Pilsēta Horvātijā ("Belišče"), Osijekas-Baraņas županijā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
Doņi Miholjaca pilsēta Horvātijā ("Donji Miholjac"), Osijekas-Baraņas županijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.)
Našice Pilsēta Horvātijā ("Našice"), Osijekas-Baraņas županijā, 16200 iedzīvotāju (2011. g.).
Opatija Pilsēta Horvātijā ("Opatija"), Piejūras-Kalnu županijā, kūrorts Adrijas jūras Rijekas līča rietumu krastā (aptver 20 km garu piekrasti Učkas kalna piekājē), 11700 iedzīvotāju (2011. g.).
Osijeka Pilsēta Horvātijā ("Osijek"), Osijekas-Baraņasa županijas administratīvais centrs, 108000 iedzīvotāju (2011. g.).
Rijeka Pilsēta Horvātijā ("Rijeka"), Piejūras-Kalnu županijas administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2011. g.).
Sisaka Pilsēta Horvātijā ("Sisak"), Sisakas-Moslavinas županijā, osta pie Kupas ietekas Savā, 47800 iedzīvotāju (2011. g.).
Valpova Pilsēta Horvātijā ("Valpovo"), Osijekas-Baraņas županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
Džakova Pilsēta Horvātijā, Osijekas-Baraņas županijā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.).
Nellūru Pilsēta Indijā ("Nellore"), Āndhra Pradēšas štatā, osta netālu no Pennaras ietekas Bengālijas līcī, 600900 iedzīvotāju (2012. g.).
Prajāgrādža pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Jamunas upes krastos, netālu no tās ietekas Gangā, 1220000 iedzīvotāju (2011. g.); arī Prajāga (प्रयाग, izrunā: [prʌˈjaːɡ]), svētceļojumu vieta
Aekanopana pilsēta Indonēzijā (_Aekanopan_), Sumatras salā, Ziemeļsumatras provincē
Pekalonana Pilsēta Indonēzijā ("Pekalongan"), osta Javas salas ziemeļu piekrastē, 281400 iedzīvotāju (2010. g.).
Horamšahra Pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Khorramshahr"), osta Šatelarabas krastā, pie Karunas ietekas, 129400 iedzīvotāju (2011. g.).
Amagasaki Pilsēta Japānā ("Amagasaki"), Osakas piepilsēta, osta pie Jodo ietekas Osakas līcī, 450000 iedzīvotāju (2012. g.).
Albanela pilsēta Kanādā (_Albanel_), Kvebekas provincē
Alma pilsēta Kanādā (_Alma_), Kvebekas provincē, Senžana ezera austrumu piekrastē
Amo pilsēta Kanādā (_Amos_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
Avresenpjēra pilsēta Kanādā (_Havre-Saint-Pierre_), Kvebekas provincē, Sentlorensa līča Žaka Kartjē šauruma ziemeļu krastā
Bēkomo Pilsēta Kanādā ("Baie-Comeau"), Kvebekas provincē, labības izvedosta Sentlorensas kreisajā krastā, pie Manikuagānas ietekas, 22100 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 1936. g.
Monreāla Pilsēta Kanādā ("Montreal"), Kvebekas provincē, Sentlorensas krastos, 1600 km no okeāna, lielākā Kanādas jūras osta, 3,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Sageneja Pilsēta Kanādā ("Saguenay"), Kvebekas provincē, 146800 iedzīvotāju (2014. g.).
Setila Pilsēta Kanādā ("Sept-Îles"], Kvebekas provincē, osta Sentlorensas ziemeļu krastā, 25700 iedzīvotāju (2011. g.).
Šavinigana Pilsēta Kanādā ("Shawinigan"), pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, Senmorisas krastos, 50000 iedzīvotāju (2011. g.).
Šērbruka Pilsēta Kanādā ("Sherbrooke"), Kvebekas provinces dienvidos, Apalaču piekājē, 162600 iedzīvotāju (2014. g.).
Truārivjēra Pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, osta Sentlorensas kreisajā krastā, 134800 iedzīvotāju (2014.g.).
Arvida Pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, Sagenejas labajā krastā, 12000 iedzīvotāju (2010. g.).
Bakingema pilsēta Kanādā, Kvebekas provinces dienvidos
Vankūvera Pilsēta Kanādas dienvidrietumos (Vancouver"), Britu Kolumbijā, osta Džordžijas šauruma krastā, pie Freizeras ietekas, 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Aktebe pilsēta Kazahstānā (_Aqtöbe_), apgabala administratīvais centrs, atrodas apgabala ziemeļos, Elekas kreisajā krastā, 380600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1869. g., līdz 1992. g. saucās Aktjubinska
Algha Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, Elekas (Iļekas) augšteces krastos, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.; Alga.
Išarala Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala austrumu daļā, Temtekas upes krastos, 17500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1984. g.
Barrankilja Pilsēta Kolumbijas ziemeļos (sp. val. "Barranquilla"), Atlantiko departamenta administratīvais centrs, jūras un upes osta Magdalenas krastā, 12 km no ietekas Karību jūrā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Ilebo Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Ilebo"), osta pie Kongo kreisā krasta pietekas Kasai, \~5000 iedzīvotāju.
Mbandaka Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provinces administratīvais centrs, osta pie Ruki ietekas Kongo, 262800 iedzīvotāju (2004. g.).
Aņiva pilsēta Krievijā (_Aniva_), Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka
Argasa pilsēta Krievijā (_Argas_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas pietekas Lunghas piekrastē
Asbesta pilsēta Krievijā (_Asbest_), Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, ziemeļaustrumos no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Astrahaņa pilsēta Krievijā (_Astrahan’_) pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.)
Atkarska pilsēta Krievijā (_Atkarsk_), Saratovas apgabala rietumu daļā, 92 km uz ziemeļrietumiem no Saratovas, pie Atkaras upes ietekas Medvedicā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
Babajurta pilsēta Krievijā (_Babajurt_), Dagestānas Republkā, Piekaspijas zemienes dienvidos
Zmeinogorska Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Rūdu Altajā, Korobļihas un tās pietekas Zmejovkas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
Blagoveščenska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala administratīvais centrs, osta pie Zejas ietekas Amūrā, 220000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1858. g.
Kaļiņingrada Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči.
Ahtubinska Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabala ziemeļos, Volgas attekas Ahtubas kreisajā krastā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.).
Harabali Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas attekas Ahtubas krastos, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
Ufa Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas administratīvais centrs, atrodas Belajas upes krastos pie Djomas ietekas Ufas upē, 1096700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ulanude Pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Udas ietekas Selengā, 421500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. saucās Verhņeudinska.
Ustjkatava Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Katavas ietekas Jurjuzaņā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
Troicka Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Uveļkas ietekas Ujā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
Alatira Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
Kizļara Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Terekas deltā, 48000 iedzīvotāju (2014. g.).
Abakana pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, 168600 iedzīvotāju (2012. g.), osta pie Abakanas ietekas Jeņisejā; Aghbana
Malgobeka Pilsēta Krievijā, Ingušijas Republikā, Terekas grēdas dienvidu nogāzē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kirenska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļos, osta pie Kirengas ietekas Ļenā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Alzamaja Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pietekas Toporokas krastos, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
Pošehoņje Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska.
Maiska Pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Terekas labajā krastā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
Guseva Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, pie Krasnajas ietekas Pissā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kema Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, pie Kemas ietekas Baltajā jūrā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.).
Miski Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Kalnu Šorijā, pie Mrasu ietekas Tomā, 42600 iedzīvotāju (2014. g.).
Osiņņiki Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Kandalepas ietekas Kondomā, 44200 iedzīvotāju (2014. g.).
Meždurečenska Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Usas ietekas Tomā, 98900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kirovočepecka Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, pie Čepcas ietekas Vjatkā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.).
Šliselburga Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta.
Kolomna Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, osta pie Maskavas upes ietekas Okā, 144300 iedzīvotāju (2014. g.).
Serpuhova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Naras ietekas Okā, 127100 iedzīvotāju (2014. g.).
Losinopetrovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Vorjas ietekas Kļazmā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
Soļiļecka Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, Iļekas labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
Orska Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Dienvidurālos, pie Oras ietekas Urālā, 234800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņižņijnovgoroda Pilsēta Krievijā, osta pie Volgas un Okas satekas, apgabala administratīvais centrs, 1264000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kungura Pilsēta Krievijā, Permas novadā, pie Ireņas un Šakvas ietekas Silvā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kudimkara Pilsēta Krievijā, Permas novadā, pie Kuvas ietekas Iņvā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
Samara Pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa.
Barnaula Pilsēta Krievijā, piestātne Obas kreisajā krastā, pie Barnaulkas ietekas Obā, Altaja novada administratīvais centrs, 600100 iedzīvotāju (2007. g.).
Omska Pilsēta Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidos pie Omas ietekas Irtišā, apgabala centrs, 1166000 iedzīvotāju (2014. g.).
Rostova pie Donas pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala administratīvais centrs, osta Donas krastā, 46 km no ietekas Azovas jūras Taganrogas līcī, 1110000 iedzīvotāju (2014. g.)
Oļokminska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Ļenas kreisajā krastā, iepretī Oļokmas ietekai, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
Demidova Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, pie Gobzas ietekas Kaspļā, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
Aramiļa Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~20 km uz dienvidaustrumiem no Jekaterinburgas, 14700 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
Ņižņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazaņa Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Kazankas ietekas Volgā, 1191000 iedzīvotāju (2014. g.).
Jelabuga Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā, pie Toimas ietekas Kamā, 72000 iedzīvotāju (2014. g.).
Zavodoukovska Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidrietumos, Tobolas pietekas Boļšojukas krastos, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
Zubcova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Iževska Pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikas administratīvais centrs, atrodas Ižas (Kamas pietekas) krastos, 611000 iedzīvotāju (2009. g.), pilsētas tiesības kopš 1918. g.
Dimitrovgrada Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa.
Jaroslavļa Pilsēta Krievijā, uz ziemeļaustrumiem no Maskavas, 602400 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvaia centrs, osta pie Kotorosļas ietekas Volgā, kuģubūves un naftas ķīmijas rūpniecība, dibināta 11. gs.
Surovikina Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidrietumos, pie Čiras ietekas Cimļanskas ūdenskrātuvē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalača Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala austrumos, pie Podgornajas ietekas Tolučejevkā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
Beslana Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labajā krastā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Akdovuraka pilsēta Krievijas Tivas Republikā (_Ak-Dovurak_), Hemičekas kreisajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g., augstvērtīga azbesta ieguve
Čande Pilsēta Ķīnā ("Changde"), Hunaņas provincē, pie Juandzjanas ietekas Duntinhu ezerā, 437000 iedzīvotāju (2002. g.).
Šigadze Pilsēta Ķīnā ("Shigaste"), Tibetas autonomajā reģiona dienvidos, līdzenumā pie Ņangču ietekas Bramaputrā, 703300 iedzīvotāju (2014. g.), amatniecības un tirdzniecības centrs, Džonlunbu klosteris - pančenlamas rezidence.
Ibiņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, osta pie Miņdzjanas ietekas Jandzi, 836300 iedzīvotāju (2010. g.)
Siaņa Pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (ķīn. val. "Xi'an"), Huanhes pietekas Veihes krastos, Šeņsi provinces administratīvais centrs, 4,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Uhaņa Pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (武汉 Wǔhàn), osta pie Haņšui ietekas Jandzi (pieejama arī jūras kuģiem), Hubejas provinces administratīvais centrs, 10610000 iedzīvotāju (2015. g.).
Veņdžou Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Wenzhou"), Džedzjanas provincē, osta Oudzjanas krastos, netālu no tās ietekas Austrumķīnas jūrā, 881000 iedzīvotāju (2007. g.).
Guandžou pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, upes un jūras osta Sidzjanas deltas pietekas Džudzjanas krastos, atrodas \~100 km no Dienvidķīnas jūras, Guandunas provinces administratīvais centrs, 10640000 iedzīvotāju (2010. g.); Kantona
Khammūana Pilsēta Laosā ("Muang Khammouan"), osta Mekongas kreisajā krastā, provinces administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2012. g.); Thākhēka; Takeka.
Baloži Pilsēta Latvijā, Ķekavas novada ziemeļrietumu daļā 12 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, 1958.-1990. g. pilsētciemats, kas izveidojās ap 1947. gadā dibināto kūdras fabriku.
Baldone Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā
Baalbeka pilsēta Libānā (_Ba‘labakk_), Bekaa muhāfazā, 33800 iedzīvotāju (1998. g.)
Andžara pilsēta Libānā, Bekaa muhāfazā
Zehla Pilsēta Libānā, Bekaa muhāfazas administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (1998. g.).
Ain Ata pilsēta Libānā, Bekaa muhāfazas dienvidos
Āna pilsēta Libānā, Bekaa muhāfazas dienvidrietumu daļā
Aināta pilsēta Libānā, Bekaa muhāfazas ziemeļrietumu daļā
Bārnstapla pilsēta Lielbritānijā (_Barnstaple_), Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, To upes un tās pietekas Jeo satekā
Dīla pilsēta Lielbritānijā (_Deal_), Anglijā, Kentas grāfistes Duvras distriktā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā
Duvra pilsēta Lielbritānijā (_Dover_), Anglijas dienvidaustrumos, Padekalē krastā, \~28000 iedzīvotāju; Dovera
Folkstona pilsēta Lielbritānijā (_Folkestone_), Anglijas dienvidaustrumos, osta Padekalē krastā, 46700 iedzīvotāju (2011. g.)
Liverpūle pilsēta Lielbritānijā (_Liverpool_), Anglijas ziemeļrietumos, osta pie Mērsi ietekas Īrijas jūrā, Mērsisaidas grāfistes administratīvais centrs, 468000 iedzīvotāju (2007. g.)
Noridža pilsēta Lielbritānijā (_Norwich_), Anglijas austrumos, Norfolkas grāfistes administratīvais centrs un lielākā pilsēta, 132500 iedzīvotāju (2011. g.), atrodas grāfistes austrumdaļā Jāras un tās pietekas Vensumas krastos
Benberi pilsēta Lielbritānijā, Anglijas Oksfordšīras grāfistē, atrodas tās ziemeļos Temzas pietekas Čērvelas krastos
Damfrīsa pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Nitas lejteces krastos, dažus kilometrus no tās ietekas Solvejfērtā
Hoika pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas pietekas krastos
Pasvale pilsēta Lietuvā ("Pasvalys"), Panevēžas apriņķī, pie Lēvenes un Svaļas satekas, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7290 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Akmene Pilsēta Lietuvā 12 km uz dienvidiem no Latvijas robežas, Ventas pietekas Dabikines krastā, Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Muara Pilsēta Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalas dienvidrietumos, Džohoras štatā, osta pie Muaras ietekas Malakas šaurumā, 62300 iedzīvotāju (2010. g.).
Bafulabe pilsēta Mali Republikā (_Bafoulabė_), Kajesas reģionā, Senegālas kreisajā krastā, pie Bafingas ietekas
Mopti Pilsēta Mali Republikā, reģiona administratīvais centrs, Bani labajā krastā, pie ietekas Nigērā, 82200 iedzīvotāju (2002. g.).
Sjudadmadera Pilsēta Meksikā ("Ciudad Madero"), Tamaulipasas pavalstī, pie Panukas ietekas Meksikas līcī, 197200 iedzīvotāju (2010. g.).
Fresniljo Pilsēta Meksikā ("Fresnillo"), Sakatekasas pavalstī, Meksikas kalnienē 2200 m vjl., 110900 iedzīvotāju (2010. g.).
Gango pilsēta Mjanmā, Chindvinas labā krasta pietekas krastos
Denekampa Pilsēta Nīderlandē ("Denekamp"), Overeiselas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sulina Pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, pie Donavas deltas vidējā atzara ietekas Melnajā jūrā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
Keleraši Pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos ("Calarasi"), osta pie Donavas attekas Borčas un Keleraši ezera, žudeca administratīvais centrs, 65200 iedzīvotāju (2012. g.).
Havija Pilsēta Saūda Arābijā, Mekas mintakā, 132100 iedzīvotāju (2004. g.).
Behra Pilsēta Saūda Arābijā, Mekas mintakā, 188400 iedzīvotāju (2004. g.).
Tāifa Pilsēta Saūda Arābijā, Mekas mintakā, 521300 iedzīvotāju (2004. g.).
Medīna Pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: المدينة, Madinah, arī "Al Madīnah al Munawwarah") 169 km attālumā no Mekas, Muhameda politiskais centrs laikā no 622. gada līdz Mekas iekarošanai; ap 1319000 iedzīvotāju (2005. g.); sākotnējais nosaukums Jatriba.
Kraļeva Pilsēta Serbijā ("Kraljevo"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, pie Ibaras ietekas Zapadna Moravā, 68700 iedzīvotāju (2011. g.).
Kāmišlī Pilsēta Sīrijas ziemeļaustrumos ("Al Qāmishlī"), Hasekas muhāfazā, 184200 iedzīvotāju (2004. g.).
Fiļakovo Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.); Fileka.
Tornio pilsēta Somijā (_Tornio_), Lapzemes reģionā, osta Tornionjoki krastā, netālu no ietekas Botnijas līcī, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Umm Durmāna pilsēta Sudānā ("Umm Durmān"), Hartūmas piepilsēta, Baltās Nīlas krastā, pie tās satekas ar Zilo Nīlu, Sudānas parlamenta mītne, 3151600 iedzīvotāju (2007. g.)
Horega Pilsēta Tadžikistānas dienvidos ("Khorog"), Pamira dienvidrietumos, Pjandžas labajā krastā, pie Guntas ietekas, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata administratīvais centrs, 30000 iedzīvotāju (2003. g.).
Devrekani Pilsēta Turcijā ("Devrekani"), Kastamonu ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ģinģa Pilsēta Ugandas dienvidaustrumos ("Jinja"), pie Viktorijas Nīlas iztekas no Viktorijas ezera, 72900 iedzīvotāju 2014. g.
Husta Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, pie Rikas ietekas Tisā, 28640 iedzīvotāju (2013. g.).
Dnipro Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 995500 iedzīvotāju (2014. g.); Jekaterinoslava (1787.–1796., 1802.–1918. un 1919.–1926. g.); Novorosijska (1796.–1802. g.); Sečeslava (1918.–1919. g.); Dņepropetrovska (1926.–2016. g.).
Krivijriha Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala rietumu daļā, pie Saksagaņas ietekas Inguļecā, 656000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ustiluha Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, pie Luhas ietekas Bugā, 2200 iedzīvotāju (2015. g.).
Komlo Pilsēta Ungārijā ("Komlo"), Baraņas meģē, Mečeka masīva ziemeļu nogāzē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ģēra Pilsēta Ungārijas ziemeļrietumos, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģes administratīvais centrs, osta pie Rābas ietekas Donavā, 128900 iedzīvotāju (2014. g.).
Bekoboda Pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas krastos, pilsētas tiesības kopš 1945. g., līdz 1964. g. saucās Begovata; Bekabada.
Diseldorfa pilsēta Vācijā (_Düsseldorf_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes administratīvais centrs, atrodas pie Diseles ietekas Reinā, 598700 iedzīvotāju (2013. g.)
Desava Pilsēta Vācijā ("Dessau"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, pie Muldes ietekas Elbā, 83600 iedzīvotāju (2013. g.).
Koblenca Pilsēta Vācijā ("Koblenz"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, osta pie Mozeles ietekas Reinā, 109800 iedzīvotāju (2013. g.).
Pasava Pilsēta Vācijā ("Passau"), Bavārijas federālajā zemē, osta pie Innas ietekas Donavā, 49500 iedzīvotāju (2013. g.).
Baireita pilsēta Vācijā, Bavārijas federālās zemes ziemeļos, pie Mainas iztekas, t. s. Franku Šveicē, 71600 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta XII gs.
Bamberga pilsēta Vācijā, Bavārijas federālās zemes ziemeļu daļā, Rēgnicas labajā krastā, netālu no ietekas Mainā, 71200 iedzīvotāju (2013. g.), ievērojams 11.-13. gs. romāņu stila, gotiskās arhitektūras un tēlniecības centrs
Dīsburga Pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, pie Rūras ietekas Reinā, 486900 iedzīvotāju (2013. g.), lielākā upju osta pasaulē.
Leipciga pilsēta Vācijas austrumos (_Leipzig_), Saksijas federālajā zemē, augšpus Veise Elsteres ietekas Zālē, 531600 iedzīvotāju (2013. g.)
Haparanda Pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnē pie Tornes ietekas Botnijas līcī, 4900 iedzīvotāju (2010. g.).
Gēteborga Pilsēta Zviedrijas dienvidrietumos, pie Gētas ietekas Kategatā, Vesterjētlandes lēnes administratīvais centrs, 540100 iedzīvotāju (2010. g.), lielākā Zviedrijas osta; Jēteborga.
Atēnas pilsētvalsts Atikā Senajā Grieķijā, kas izveidojās \~9. gs. p. m. ē., piedzīvoja uzplaukumu \~6.-5. gs. p. m. ē., 146. g. p. m. ē. iekaroja Roma.
sinjorija Pilsētvalstu iekārtas forma (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam), kam raksturīga visas varas koncentrēšana viena valdnieka - sinjora (tirāna) - rokās.
Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs.
Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns
Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils.
Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
Krūtes pilskalns pilskalns Kalētu pagastā, reljefa pacēlumā pie Vārtājas ietekas Bārtā, plakums — trapecas formā 70-100 x 40 m, paceļas 8 m virs upju līmeņa
Kokneses pilskalns pilskalns Koknesē pie Pērses ietekas Daugavā, platība — 4,2 ha (pilskalns ar pilsdrupām 0,2 ha, priekšpils vieta 0,4 ha, pilsētas vieta 3,6 ha); kopā ar viduslaiku pili un senpilsētu ir arheoloģiskais piemineklis
Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence
Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”.
Saulieši pilskalns pilskalns Ķekavas novada apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļā "Pļavniekkalns", bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienas pļavām un strauta gravu, stipri postīts ar dažādiem rakumiem un zaudējis kādreizējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Klaņģukalns Pilskalns Ķekavas novada Ķekavas pagastā, uz dienvidiem no Rīgas HES dambja, plakums - ovāls (garums - 45 m, lielākais platums - 35 m), to ietver līdz 4 m augsts aizsargvalnis, bijis apdzīvots līdz 2. gs.
Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns
Mātras pilskalns pilskalns Medzes pagastā, reljefa pacēlums, kura rietumu nogāzi veido kādreizējais jūras krasts, bet no dienvidiem un austrumiem ieskauj gravas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar grāvi un valni, saskatāmas terases paliekas, plakumā atrastas 9.-12. gs. senlietas, uz dienvidaustrumiem no pilskalna konstatēta plaša senpilsētas vieta
Vormsātes pilskalns pilskalns Nīkrāces pagastā, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, ir \~20 m augsts reljefa veidojums pie Dzeldas ietekas Šķērvelī, ko ziemeļos un dienvidos norobežo stāvas gravas, bet pārējās daļās nocietināts ar valni, plakums \~40 x 20 m, izmantošanas laiks nav zināms
Aderkašu pilskalns pilskalns Ogres novada Taurupes pagastā, Ogres upes labā krasta pietekas Taukatnes malā - 15-17 m augsts paugurs, augšpusē \~25x18 m, rietumu nogāze stāva, pārējās viena zem otras izveidotas divas 3-5 m platas terases
Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne"
Lībiešu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums starp Salacas krastu un tās pietekas gravu, plakums — \~70 x 30-60 m, postīts ierīkojot mazdārziņus, estrādi un ceļu, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Skaņkalnes pilskalns; Lībju kalns; Kolbergas pilskalns
Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils
Vilces pilskalns pilskalns Vilces pagastā, bijušās Vilces muižas parkā, ir \~12 m augsts reljefa veidojums pie Rukūzes ietekas Vilcē, ko norobežo abu upju gravas, bet dienvidu pusē izveidots valnis un grāvis, plakums palicis tikai 10 x 5 m, jo tā lielākā daļa nobrukusi Vilces krasta erozija rezultātā, bijis apdzīvots \~5.-8. gs.
Sakaiņu pilskalns pilskans Ķekavas novada Daugmales pagastā, ir savrupa, 32 m augsta paugura virsotne, plakums — ovāls \~60 x 50 m, ap to 1 m augsts valnis, \~3 m zem plakuma līmeņa — \~20 m plata terase, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
naturalizācija Pilsonības piešķiršana (ārvalstniekam, bezvalstniekam).
Leķupe Pilsupes kreisā krasta pieteka Dundagas pagastā.
Lieknsupe Pilsupes kreisā krasta pieteka Dundagas un Rojas pagastā, garums - 13 km, tek paralēli Rīgas jūras līča krastam.
Emarkalnvalks Pilsupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā.
nefrostoma Piltuvīte ar skropstiņām - nefrīdiju atvere dzīvnieka ķermeņa dobumā.
Pilupīte Pilupe, Gaujas pieteka.
Pīļupīte Pilupe, Gaujas pieteka.
piepīt Pinot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
rīceklis Pinumi zemnieka kamanās.
Liņķe Piņķupīte, Alokstes pieteka.
Pīpaļu strauts Pīpāļu strauts, Zaņas pieteka.
Chalciphora piperatus piparu rubīnbeka
piparu sviestbeka piparu rubīnbekas ("Chalciporus piperatus") senāks nosaukums ("Suillus piperatus")
Suillus piperatus piparu sviestbeka
klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
Paurupīte Pirkenes struts, Aronas pieteka.
apkārtteķis Pirksta iekaisums ar sastrutojumu un uztūkumu no maziem ievainojumiem.
daktilīts Pirkstu iekaisums, kam bieži par cēloni ir sifiliss.
pirkststarpa Pirkstu starpa (cilvēkam vai dzīvniekam).
Sarkaņupe Pirkuļupe, Vijas pieteka.
Pirkanītes strauts Pirķene, Aronas pieteka.
Pirkenes strauts Pirķene, Aronas pieteka.
Siļauskas strauts Pirķene, Aronas pieteka.
Pirkenīte Pirķene, Aronas pieteka.
Airītes Pirmā latviešu nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka O. Kalpaka un viņa cīņu biedru piemiņas vieta Saldus novada Zirņu pagastā.
pirmiekarotājs Pirmais (kā) iekarotājs.
barokālais klasicisms pirmais klasicisma uzplaiksnījums mākslā, kas radās Francijā 17. gs. otrajā pusē, tā piekritēji augstāk par visu vērtēja prātu, jūsmoja par mākslinieka erudīciju un domas skaidrību, par loģiski veidotiem mākslas darbiem ar skaidru un līdzsvarotu kompozīciju
sinantrops Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma ("Homo erecticus sinensis"), kura cilvēka attīstības vēsturē ir tuva pitekantropam un kuras atliekas atrastas Ķīnā.
neandertālietis Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma (pēdējā starpledus laikmetā), kas cilvēka attīstības vēsturē atrodas starp pitekantropu un mūsdienu cilvēku.
petroglifs Pirmatnējo cilvēku zīmējums, gravējums, iekalums klints sienā.
pirmgrēks Pirmo cilvēku Ādama un Ievas grēks, ko viņi veica, ēdot aizliegtā koka augli Ēdenes dārzā un tādējādi paužot savu neatkarību no Dieva; kristīgajā mācībā grēka neizbēgamas sekas ir atšķiršana no Dieva: cilvēki manto Ādama un Ievas "kritušo" stāvokli, kā rezultātā viņiem ir nepieciešama pestīšana.
braukt pātaros pirms laulībām iet pie garīdznieka, lai pārbaudītu savas elementārās reliģiskās zināšanas
prasījumu un saistību neto ieskaits pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība
dravīdi Pirmsāriešu civilizācija Indas ielejā, ko ap 2000. g. p. m. ē. iznīcināja āriešu iekarotāji un notika izceļošana uz Indijas dienvidiem.
Pisla Pīsla, Gaujas pieteka.
pina pīti zirga potīšu apliekamie
Mežvidu valks Pitragsupes kreisā krasta pieteka Talsu novadā.
Zviedrgrāvis Pitragsupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Zviedrvalks.
vilozīts Placentas bārkstainās virsmas iekaisums.
placentīts Placentas iekaisums.
stabeņi plācī ieslīpi iekalti divi koki galdu ratu sānu dēļu piestiprināšanai
pliksteris Plakani piekariņi.
frēznazis Plakans nazis, kuru iestiprina saliekamā frēzē vai nažu vārpstā virsmu frēzēšanai.
kubiskā parabola plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir y=ax^3^
birka Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
tarsadenīts Plakstiņa saistaudu plātnītes un tās dziedzeru iekaisums.
tarsīts Plakstiņa saistaudu plātnītes vai plakstiņa malu iekaisums.
blefaradenīts Plakstiņa tauku dziedzera iekaisums.
blefarokonjunktivīts Plakstiņu un konjunktīvas iekaisums.
Dižvalks Plančvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā.
Planču valks Plančvalks, ūdenstece Rojas pieteka.
Plonīte Plānīte, Īslīces pieteka.
Morginis Plānītes kreisā krasta pieteka Īslīces pagastā, augštece - Lietuvā.
laukums Plankums (dzīvnieka apmatojumā vai apspalvojumā).
pečots Plankums uz ķermeņa, kas paliek, piemēram, pēc augoņa, iekaisuma.
čaks Plankums, kas paliek uz ķermeņa, piemēram, pēc augoņa, iekaisuma.
Avotupe Plānupe, Tumšupes pieteka.
autokeratoplastika Plastiska radzenes operācija, kurā izmanto transplantātu no paša slimnieka otras acs.
orhioplastika Plastiska sēklinieka operācija.
sialodohoplastika Plastiska siekalu dziedzera izvadkanāla operācija.
autocistoplastika Plastiska urīnpūšļa operācija, kurā ņem audus transplantātam no paša slimnieka organisma.
piloroplastika Plastiska vārtnieka stenozes operācija.
knislis Plašākā nozīmē sīks kukainis, kā odi, mušas u. c., kas, savairojušies lielos baros, traucē cilvēka un dzīvnieka mieru.
Pūķis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Draco"; saīsinājums "Dra") starp Lielo un Mazo Lāci, spožākās zvaigznes - Etamins un Tubans; Latvijā nekad nenoriet
Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati.
atkantēšanas josta plata brezenta josta, ko ar karabīnāķi iekabina speciālā trosē, kuras otrs gals piestiprināts pie masta
Plātene Platene, Packules pieteka.
Plutene Plātene, Packules pieteka.
Režu strauts Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, vidustece Lielplatones pagastā, garums - 26 km, kritums - 28 m; Režas strauts.
Saulītes grāvis Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā.
Lielplatones grāvis Platones labā krasta pieteka Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
Sidrabe Platones labā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 49 km (Latvijā 14 km), kritums - 60 m, ietek Platonē pie Lielplatones; Sidrabene; Sudabra; Sudrabe; Sudrabene; Lietuvā - Sidabra.
Sidabra Platones labā krasta pietekas Sidrabes nosaukums Lietuvā.
Obščijsirts Platoveida augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, gar Piekaspijas zemienes ziemeļu robežu, Krievijā un Kazahstānā, garums - 500 km, rietumu-austrumu virzienā pakāpeniski paaugstinās līdz 405 m, veido ūdensšķirtni starp Volgas un Urālas upi.
Pēterupīte Platūne, Gaujas pieteka.
Platone Platūne, Gaujas pieteka.
Platonīte Platūne, Gaujas pieteka.
lobīts Plaušas daivas iekaisums.
alveolīts Plaušu alveolu iekaisums.
aspirācijas pneimonija plaušu iekaisums pēc svešķermeņu iekļūšanas elpošanas ceļos
bronhopleiropneimonija Plaušu iekaisums vienlaicīgi ar bronhītu un pleirītu.
bronhopneimonija Plaušu iekaisums, kas sākas sīkajos bronhos un skar plaušu daiviņas.
pneumopleurīts Plaušu un plaušu plēves iekaisums.
hilīts Plaušu vārtu limfmezglu iekaisums.
Plaužupīte Plaužu ezera pieteka Oges novadā.
omartrīts Pleca locītavas iekaisums.
priekšplecs Pleca priekšējā daļa (dzīvniekam); kautķermeņa priekšējais šķiņķis.
amikts Plecu sega, garīdznieka liturģiskā tērpa sastāvdaļa - četrstūrains balts lina audums, kam divos stūros piestiprinātas saites.
interlobīts Pleiras iekaisums starp divām plaušu daivām.
pahipleirīts Pleiras iekaisums un sabiezējums.
pleirīts Pleiras iekaisums.
pleurīts Pleiras iekaisums.
pleirocistīts Pleiras un žultspūšļa iekaisums.
pieplēst Plēšot, raujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
grumsteles Plēvainās daļas u. c. atliekas, kas paliek pāri, kausējot taukus.
pliekanums Pliekanība (1).
pliekanums Pliekanība (2).
pliekanums Pliekanība (3).
šļurbans Pliekans (2).
šļurbs Pliekans (2).
novadējies Pliekans.
pelkans Pliekans.
plākans Pliekans.
pļiekans Pliekans.
plieskans Pliekans.
tilkans Pliekans.
plica Plīka - dokumenta (pergamenta vai papīrusa, vēlāk arī papīra) uzlocījums piekaramo zīmogu piestiprināšanai.
Plinka Plinkas upe - Ubejas labā krasta pieteka Smiltenes novada Drustu pagastā.
Plisūna Plisunka, Zilupes pieteka.
Plusona Plisunka, Zilupes pieteka.
Rezaka Ploskava, Blīgznas pieteka.
enkuris Plostnieka ķeksis (pludināmo kokmateriālu vilkšanai, bīdīšanai).
malace Plostnieka palīdze.
šposts Plostnieka un pludinātāja galvenais darbarīks ķeksis, kas bija tieva, ap piecus metrus gara egles koka kārts, kam galā uzmontēts metāla asmens ar āķi un pīķi.
pieplucināt Plucinot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; plucinot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
pieplūkt Plūcot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Pluģe Plūģupīte, Padones strauta pieteka.
Pluģupe Plūģupīte, Padones strauta pieteka.
Botrychium multifidum plūksnu ķekarpaparde
reika Pļāpa, niekablis.
tāpša Pļāpa, tarkšķis; melša, niekablis.
piepļaut Pļaujot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piepļauties Pļaujot sagādāt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; pļaujot sagādāt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
piepļaustīt Pļaustot sagatavot (pietiekami, daudz).
zalaka Pļava, kas ietilpst zemes īpašnieka kopējā laukā.
Gostiņi Pļaviņu pilsētas austrumu daļa Aiviekstes labajā krastā pie ietekas Daugavā, kas pievienota Pļaviņām 1927.-1930. g. un atkārtoti 1956. g., līdz 1927. g. miests ar tādu pašu nosaukumu, senāk Glazmanka un Tretelberģis (arī Trentelberģis), 1933. g. piešķirtas pilsētas tiesības.
kāre Pļeka.
pļuna Pļeka.
Plepovka Pļepovka, Dvietes pieteka.
antrīts Pneimatizēta kaula iekaisums, galvenokārt augšžokļa dobumā.
oftalmagra Podagriskas vai reimatiskas sāpes acī; podagrisks acs vai tās daļas iekaisums.
podarnīca Podnieka darbnīca; namiņš, kas uzcelts ap podnieka cepli.
podnīca Podnieka darbnīca.
skritulis Podnieka ripa.
Padraudze Podraudze, Daugavas pieteka.
Aglonka Podupe, Zilupes pieteka.
Biržupe Podvāze, Ziemeļsusējas pieteka.
Pudveize Podvāze, Ziemeļsusējas pieteka.
Lakstīgalu grāvis Podvāzes kreisā krasta pieteka, garums - 9 km
Smakupe Podzītes kreisā satekupe Iecavas novadā, garums - 17 km, dažos avotos tiek minēta kā Iecavas labā krasta pieteka, bet Podzīte kā otrs tās nosaukums, tad garums - 19 km, kritums - 19 m; arī Smārdupīte.
Jaunborne Poguļanka, Daugavas pieteka.
Olšanka Poguļanka, Daugavas pieteka.
Saliena Poguļanka, Daugavas pieteka.
Saliene Poguļanka, Daugavas pieteka.
Tartaciņa Poguļankas kreisā krasta pieteka Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 11 km; Tartaka.
Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala.
Pakrata Pokrateņa, Vārnienes pieteka.
Pakrate Pokrateņa, Vārnienes pieteka.
Pakratiņa Pokrateņa, Vārnienes pieteka.
Pokratiņa Pokrateņa, Vārnienes pieteka.
rindrādis Poligrāfijā lietota šķērsierīce pie manuskripta turētāja, kas burtlicim rāda manuskriptā saliekamo vietu.
Olivas miera līgums Polijas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1660. g. 23. aprīlī (3. maijā) Olivas klosterī (pie Gdaņskas Polijā), tas izbeidza Polijas-Zviedrijas karu (1655.-1660. g.) un atzina Zviedrijas tiesības uz iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju.
dermatomiozīts Polimiozīts ar raksturīgām iekaisīgām ādas pārmaiņām.
poliomelīts Poliomielīts; bērnu trieka; locekļu paralīze.
leikotaksīns Polipeptīds, kas izolēts no iekaisušiem audiem un iekaisuma eksudāta; tas paplašina kapilārus un veicina leikocītu diapedēzi.
makjavellisms politiska darbība, kurā mērķa sasniegšanai izmanto negodīgus paņēmienus; savtīga un nekaunīga politika
parlamentārisma krīze Latvijā politiskie, sabiedriskie un ekonomiskie procesi Latvijā 20. gs. 30. gados, kas izpaudās kā parlamentārās sistēmas nespēja kvalitatīvi realizēt valsts pārvaldi un adekvāti reaģēt uz valstī notiekošo, un tās sekas bija parlamentāras pārvaldes nepopularitāte plašās iedzīvotāju aprindās
bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī
Markuzu upīte Poļakas upes kreisā krasta pieteka Gaujienas pagastā, senāk uzskatīta par Poļakas upes augšteci.
Palu grāvis Poļu grāvis, Aģes pieteka.
Panakse Ponakste, Ventas pieteka.
Panākse Ponakste, Ventas pieteka.
Panakste Ponakste, Ventas pieteka.
Robalts Ponakstes kreisā krasta pieteka Skrundas pagastā.
Sudžata Populāra Taizemes budistu mīta galvenā varone, bagāta zemes īpašnieka meita, kas nesa ziedojumu - rīsu un treknu pienu - bodhi koka dievam.
Posmale Pormale, Šķēdes pieteka.
Pasalnīca Poseļnīca, Liepnas pieteka.
Posolnica Poseļnīca, Liepnas pieteka.
Posoļņica Poseļnīca, Liepnas pieteka.
ekstremitātes Posmotas, kustīgas (dzīvnieka) ķermeņa piedevas.
priekšpostenis Postenis, kura uzdevums ir brīdināt par pretinieka uzbrukumu.
atturēšana Potenciālā agresora pārliecināšana, ka spiediena vai bruņota konflikta bīstamās sekas var būt daudz smagākas nekā iespējamie ieguvumi.
šķērspozīcija Pozīcija, ko lai neļautu uzbrūkošam pretiniekam apiet flangu.
starppozīcija Pozīcija, ko var izveidot starp aizstāvēšanās pirmo un otro joslu, lai to varētu ieņemt atejošais karaspēks vai karaspēks no dziļuma, vai pretinieka uzbrukuma atvairīšanā neiesaistītie spēki, lai neļautu pretiniekam turpināt uzbrukumu.
taheotips Praksē maz lietota, 19. gs. vidū izgudrota burtu saliekamā un atliekamā mašīna.
piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām.
Homo habilis prasmīgais cilvēks - apzīmējums ap 2 milj. g. seniem hominīdiem, kuru atliekas līdz ar vissenākiem akmens darbarīkiem 1930 g. un 1958.-1959. g. atrada Oldovajas aizā Tanzānijā
hegīra Pravieša Muhameda bēgšana no Mekas uz Medīnu 622. g., kas tāpēc musulmaņu kalendārā tiek uzskatīts par pirmo gadu.
puspārinieks Precējies kalps (lauku saimniecībā), kura sieva negāja saimnieka darbā.
pārnieks Precēts kalps, kas kopā ar sievu kalpo saimniekam.
pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā.
trīsstūrveida darījumi preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kurā ir iesaistītas trīs personas, turklāt katra no tām ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona citā dalībvalstī
Prēle Preiļupe, Feimankas pieteka.
Preļka Preiļupe, Feimankas pieteka.
prekancerozais abrazīvais heilīts prekanceroza lūpas erozija; parasti novēro vīriešiem; apakšlūpas vidusdaļā rodas erozija bez infiltrāta; vēlāk bieži no tās attīstās spinocelulāra epitelioma
algonkins Prekembrija augšdaļa, kurā jau sastopamas organismu atliekas; algonkijs.
algonkijs Prekembrija augšdaļa, kurā jau sastopamas organismu atliekas.
algonks Prekembrija augšējā daļa, kurā jau sastopamas organiskas atliekas.
ibītis pretiekaisuma līdzeklis _Ibumetīns_.
diklofenaks Pretiekaisuma līdzeklis, feniletiķskābes atvsinājums; lieto arī kā pretsāpju līdzekli.
budezonīts Pretiekaisuma līdzeklis, kortikosteroīdu grupas preparāts, ko izmanto bronhiālās astmas ārstēšanai.
flankēšana Pretinieka apšaude no flanga.
parēšana Pretinieka cirtiena vai dūriena uztveršana.
ielenkšana Pretinieka karaspēka grupējuma izolēšana no pārējiem spēkiem.
ienaidnieks Pretinieka karaspēks; pretinieks (bruņotā sadursmē).
karapūlis Pretinieka karaspēks.
zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piemēram, savas aizsardzības zonas priekšā)
torpedēšana Pretinieka kuģu iznīcināšanas veids ar torpēdām.
eiss pretinieka neatņemta serve (piemēram, tenisā, volejbolā)
uzvara Pretinieka pārspēšana (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
uzvarēšana pretinieka pārspēšana (spēlē, sacensībās), iegūstot labāko rezultātu
uzvara Pretinieka pārspēšana, arī iznīcināšana ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
uzvarēšana pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē)
uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
attīrīšana Pretinieka pretošanās palieku iznīcināšana aplenktā vai izolētā zonā, vai zonā kurai, pilnībā visu aktīvo pretošanos neiznīcinot, pāri gājušas citas sabiedroto vienības.
kontrpropaganda Pretinieka propagandas atmaskošana.
radiopārtveršana Pretinieka radiosakaru sistēmas atklāšana, raidījumu uztveršana un to fiksēšana.
oranžie Pretinieka spēku apzīmējums NATO mācībās.
inženiernovērošana Pretinieka ugunslīdzekļu un tehnikas aizsardzības būvju un aizsprostojumu novērošana un atklāto objektu koordinātu noteikšana.
ugunsuzdevums Pretinieka ugunslīdzekļu, dzīvā spēka, artilērijas, mīnmetēju bateriju un tehnikas iznīcināšana vai nomākšana, tā aizsargbūvju sagraušana, manevra liegšana, objektu atjaunošanas nepieļaušana u. c.
kontrmanevrs Pretmanevrs, manevrs, ko izdara kā pretdarbību ienaidnieka manevram.
kontrmaršs Pretmaršs, marša manevrs, ko uzsāk, lai likvidētu ienaidnieka maršu-manevru un pēc tam to sakautu.
furadonīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts ("Furadoninum"), dzeltens pulveris, grūti šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto nieru un urīnceļu iekaisumu ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1953. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
indometacīns Pretsāpju līdzeklis ar pretdrudža un pretiekaisuma darbību.
kanestēns Pretsēnīšu ziede, ko lieto gļotādas iekaisumu gadījumos.
eskarpe Prettanku aizsprosts, ko ierīko uz pretinieka pusi vērstajās nogāzēs, palielinot to stāvumu.
zādzība prettiesiska svešas kustamas mantas slepena vai atklāta bezatlīdzības nolaupīšana, izņemot to no īpašnieka vai citas personas valdījuma, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu
darba aizsardzības pasākumi preventīvi tiesiski, saimnieciski, sociāli, tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī novērst nelaimes gadījumus darbā un arodslimības
prezbiterāts Prezbitera jeb svētnieka iesvētīšana, prezbitera amats.
deka- Priedēklis pamatmērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - desmitkārt lielāks par (piem., dekalitrs - 10 litru).
ark- Priedēklis, kas pievienojams tiešo trigonometrisko funkciju (sinusa, kosinusa, tangensa, kotangensa, sekansa un kosekansa) nosaukumiem, lai iegūtu attiecīgo apgriezto trigonometrisko funkciju (arksinusa u. c.) nosaukumus.
aica Prieka interjekcija.
aižu Prieka interjekcija.
ausu Prieka interjekcija.
yes Prieka izsauciens, piekrišana kaut kam; jā.
atata Prieka izsauciens.
ierāt Prieka pēc ceļot.
joka pēc (arī dēļ) prieka pēc, lai izklaidētos
heirēka Prieka sauciens, ko mēdz lietot, kad kaut ko atklāj vai kad ienāk prātā ģeniāla doma.
priecas vēsts prieka, arī laimes ziņa
prieka vēsts Prieka, arī laimes ziņa.
apsveikšana prieka, atzinības izpaušana, parasti izsakot kādu novēlējumu
ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti.
apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta; apmierinājums, labpatika.
aisa Prieka, gaviļu izsauciens.
bā Prieka, izbrīna izpaudums.
aizu Prieka, sajūsmas interjekcija.
postīts Priekšādas iekaisums.
prostatīts Priekšdziedzera iekaisums.
avanposts Priekšējais pulks, kas nostādīts nometnē to apsargāt no nejaušiem ienaidnieka uzbrukumiem.
Nogaju stepe Priekškalnu līdzenums Piekaspijas zemienes dienvidrietumos, Terekas un Kumas upstarpā, Krievijā, augstums - no 170 m vjl. līdz 28 m zjl.
Austrumu Priekškaukāzs Priekškaukāza austrumu daļa - Terekas-Kumas zemiene.
Centrālais Priekškaukāzs Priekškaukāza centrālā daļa - Stavrropoles augstiene, Pjatigorje, Terekas-Sunžas augstiene.
pigura Priekšmeta, cilvēka vai dzīvnieka attēls skulptūrā, rotājumā.
rokudzelži Priekšmets roku saslēgšanai - ap rokām apliekami un noslēdzami (dzelzs) apļi, kas savā starpā savienoti ar ķēdi; roku dzelži.
talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi; arī amulets.
ieliktnis Priekšmets, ko ieliek, piemēram, spraugā, lai to piepildītu; ieliekama papildu detaļa.
konrektors Priekšnieka biedrs; rektora biedrs.
pavēle Priekšnieka mutvārdu vai rakstveida rīkojums padotajiem; attiecīgais teksts, dokuments.
priekšādevums Priekšrocības (sacensībās, sporta spēlēs), ko piešķir vājākam dalībniekam, lai izlīdzinātu uzvaras iespējas; handikaps.
handikaps Priekšrocības, ko piešķir vājākam dalībniekam (sporta spēlēs, sacensībās), lai izlīdzinātu uzvaras iespējas.
izlikšana Priekšsacīkšu izlozes metode, ar kuru tiek panākts, ka labākie sportisti netiekas savā starpā sacensību pirmajās kārtās.
rostrs Priekšvadņa izcilnis, ko romiešu kuģos izmantoja pretinieka kuģu dragāšanai.
lūkšas Priekšzobs (dzīvniekam).
makaviks Priežu beka ("Suillus variegatus").
Suillus variegatus priežu sviestbeka
makovice Priežu sviestbeka.
priedene Priežu sviestbeka.
primārs ikterogēnais papilīts primāram stenotizējošam Fātera papillas ("papilla Vater-i") iekaisumam raksturīgu simptomu triāde: recidivējošs drudzis, žults kolikas, pārtraukumaina dzelte
kautiznākums Procentos izteikta liemeņa (kautķermeņa) masas attiecība pret dzīvnieka dzīvmasu pirms kaušanas. Latvijā vidēja barojuma govīm k. ir 45-50%, aitām 50-55%, cūkām 60-70%, trušiem 60%.
kūdrošanās Process, kas noris pastāvīga lieka mitruma apstākļos, kur šiem apstākļiem piemēroto augu atliekas lēni noārdās un veidojas kūdra.
caursite Process, kas norisinās p-n pārejā, tai pieliekot pietiekami lielu sprostspriegumu, kura rezultātā strauji pieaug sproststrāva.
lavīncaursite Process, kas norisinās pusvadītāja p-n pārejā lādiņnesējiem iegūstot pietiekamu enerģiju, lai izsauktu trieciena jonizāciju, atraujot elektronus.
etiolēšana Process, kurā augi zaudē savu zaļo krāsu, ja tos audzē tumsā vai nepietiekamā gaismā; etiolētiem augiem nav hlorofila, tiem ir balta vai dzeltena krāsa, vāji attīstīti šūnapvalki, vadi un mehāniskie audi.
procesuālo tiesību pēctecība procesuālo tiesību un pienākumu pāreja no lietas dalībnieka, kas izstājies no procesa (nāve, juridiskas personas izbeigšanās, prasījuma cesija, parāda pārveide), uz viņa tiesību pārņēmēju
atteikšanās ierosināt krimināllietu procesuāls institūts, kura mērķis un būtība ir nepieļaut krimināllietas ierosināšanu bez pietiekama pamata un pastāvot apstākļiem, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma vienā laika vienībā.
izspaidas Produkta (piemēram, augļu) atliekas, kas rodas pēc sulas izspiešanas vai šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas.
brikleijers Profesija, kurā nekad nemēdz steigties un kur var izvairīties no darba tādās reizēs, kad līst lietus.
tiešā prakse profesionāla sociālā darbinieka prakses veids, kas virzīts uz konkrēta klienta sociālo problēmu atrisināšanu tiešā kontaktā ar klientu, palīdzību sniedzot nekavējoties
programmatūra WinSock programmatūra, kas izpilda starpnieka lomu starp operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē strādājošām lietojumprogrammām un interneta protokoliem (parasti protokoliem TCP/IP) un kas atvieglo programmētājiem šo lietojumprogrammu izstrādāšanu
robots Programmējams automāts, parasti ar dažādiem mehāniskiem manipulatoriem, kas veic sarežģītas operācijas, kuras atgādina apzinātu cilvēka vai dzīvnieka darbību.
primārs sklerotizējošais holangīts progresējošs hronisks fibrozs žultsvadu iekaisums ar nezināmu izcelsmi; biežāk novēro jauniem vīriešiem kombinācijā ar čūlaino kolītu; attīstās arī kā papildkomplikācija HIV nēsātājiem
Promultu grāvis Promulta, Salacas pieteka.
utrikulīts Prostatas kabatas iekaisums.
periprostatīts Prostatu aptverošo audu iekaisums.
konvents Provinces pārvaldnieka periodiskas tiesu sēdes iecirkņu pilsētās Senajā Romā.
Prušena strauts Prūsene, Viesatas pieteka.
Isvintenu strauts Prūsenes kreisā krasta pieteka Jaunpils novada Viesatu pagastā, augštece Kandavas novada Zantes pagastā.
krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā.
krezomānija Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš ir lielu bagātību īpašnieks.
nekromimēze Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš ir miris.
cinantropija Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš pārvērsts par suni un viņam jāizturas kā sunim.
hiperfrāzija Psihiska slimnieka juceklīga pļāpība.
paranojālā seksuālā metamorfoze psihiska slimnieka murgi par savu piederību pie pretējā dzimuma
galeantropija Psihiska slimnieka murgi, ka viņš pārvērsts par kaķi.
periblepsija Psihiska vai drudža slimnieka neprātīgais skatiens.
oligergāzija Psihiski traucējumi vai plānprātība nepietiekamas smadzeņu attīstības dēļ.
nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, prieka, cerību trūkums.
akatīzija Psihisks traucējums, kas izpaužas kā slimnieka nespēja ilgstoši nosēdēt.
pāresnieks Psihoanalīze pēdējais no trim cilvēka psihiskās uzbūves strukturālajiem posmiem (tasnieks, esnieks, pāresnieks), kas pārstāv sabiedrību, t. i., sirdsapziņu un morāli, un ideālos mērķus (esnieka ideāls).
narkolīze Psihoanalīze, ko lieto, slimniekam atrodoties vieglas narkozes stāvoklī.
autokatarze Psihoterapijas metode, kurā slimniekam ieteic aprakstīt savus pārdzīvojumus, lai atbrīvotos no psihiskiem konfliktiem.
čekas maisi PSRS Valsts drošības komitejas arhīva daļa (čekas kartotēka), kas pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas un PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanās Latvijas Republikas teritorijā nonāca Latvijas varas iestāžu pārziņā.
ūtrupe Publiska izsole, kurā pārdod maksātnespējīga parādnieka mantu, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantu.
pārskats Publisks (mākslinieka, mākslinieku kolektīva) darbības rezultātu demonstrējums.
Mētra Pubuļupe, Vijas pieteka.
Lobērģu upe Pubuļupe, Vijas pieteka.
Lobēģu upe Pubuļupe, Vijas pieteka.
Pubuļa Pubuļupe, Vijas pieteka.
Pubulīte Pubuļupe, Vijas pieteka.
Pubuļupīte Pubuļupe, Vijas pieteka.
Sūcupīte Pubuļupe, Vijas pieteka.
Pudana Pūdānupe, Dvietes pieteka.
Pudāne Pūdānupe, Dvietes pieteka.
Molotova kokteilis pudele ar degmaisījumu, ko lieto pretinieka tanku, bruņumašīnu un citu kaujas mašīnu iznīcināšanai; šo ieroci ieviesa somi 1939. g. PSRS un Somijas kara laikā un nosauca toreizējā PSRS ārlietu ministra uzvārdā
Starpīte Puduļu ezera noteka uz Kalsnavas ezeru Madonas novada Mārcienas pagastā; Starpis.
Padupe Pūdupe, Zilupes pieteka.
Padupne Pūdupe, Zilupes pieteka.
Podupe Pūdupe, Zilupes pieteka.
klāsters Puduris, ķekars; kopa, sazarojums, tīklojums.
Puķupe Pūķupīte, Bērzenes pieteka.
Puķupīte Pūķupīte, Daugavas pieteka.
Vikule Pūķupīte, Daugavas pieteka.
Pulksteņa Pulksteņupīte, Maizītes pieteka.
Pulkstenis Pulksteņupīte, Maizītes pieteka.
pulpīts Pulpas (1) iekaisums.
Puncuļava Puncuļova, Kūkovas pieteka.
Pazlauga Puncuļovas labā krasta pieteka Balvu novada Baltinavas pagastā.
Gaiļupe Puntouka, Daugavas pieteka.
Puntovkas grāvis Puntouka, Daugavas pieteka.
cicis Pups (dzīvniekam).
Pūrupe Pūre, Abavas pieteka.
Auču strauts Pūres augšteces kreisā krasta pieteka Tukuma novada Sēmes pagastā, augštece Tumes pagastā.
Pīkstupe Pūres kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 10 km; Pikstupe.
Sīļupe Pūres labā krasta pieteka Tukuma novadā, iztek no Sīļu ezera, garums - \~6 km; Sīļezerupe.
Ķaka Purgaile, Sedas pieteka.
Ķēķupīte Purgaile, Sedas pieteka.
Purica Pūrica, Līčupes pieteka.
piepurināt Purinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
apkrēst Purinot, kratot piekaisīt.
purnis Purns (dzīvniekam).
Dūņupe Puršēnupe, Salacas pieteka.
Riemes grāvis Purupītes labā krasta pieteka Rūjienas novada Jeru pagastā.
grebēze Purva beka ("Boletus bovinus").
Leccinum holopus purva bērzubeka
Suillus flavidus purva sviestbeka
puroklis purvaina vieta, kur nekas neaug
puķdoņi Purvāju augu ģints garkātainiem ziediem ķekarā (3-10), ar pieziedlapiņām.
cieciņš Puse no sieka, sieciņš.
pusgalva Puse vai aptuvena puse no uzturam paredzētas dzīvnieka (parasti cūkas) galvas.
graudnīca Pusgraudnieka sieva.
pusgraudniece Pusgraudnieka sieva.
serds Pūslītis ar strutām iekaisuma centrā.
Botrychium lunaria pusmēness ķekarpaparde
lūnula Pusmēness veida apkalums, piekareklis u. tml. arheoloģiskos izrakumos.
subfosilijas Puspārakmeņojumi, fosilijas, kas satur maz pārveidotas augu vai dzīvnieku atliekas.
pseidomikoze Pustulozs recidivējošs plaukstu un pēdu iekaisums: mēreni niezošas, nekonfluējošas pustulas uz plaukstām un pēdām; pustulas vēlāk kļūst hemorāģiskas, izžūst un lobās; bieži palmoplantāra hiperkeratoze un hiperhidroze; bakterioloģiski izmeklējot, pūslīšu saturs sterils.
Puša Pušica, Rušona ezera pieteka.
Pušvča Pušica, Rušona pieteka.
pericistīts Pūšļa apaudu iekaisums.
endocistīts Pūšļa gļotādas iekaisums.
jusufzaji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa Pakistānas ziemeļrietumos, runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
afridiji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos (Haiberas un Kohatas pārejas rajonā), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
paslauka putas (gk. alus); nenorūguša alus peliekas; alus atliekas
pāpulis Pūte, iekaisums uz ādas.
PF Putnu fabrika (kopā ar nosaukumu, piem., Ķekavas PF).
PPF Putnu paraugfabrika (raj., kopā ar nosaukumu: Ķekavas PPF).
piekasas Putras katlam vai maizes muldai pielipušas ēdiena vai mīklas atliekas.
kašumi Putras podā vai abrā pielipušās atliekas; piedegums pie putras katla dibena.
Svēte Puzes ezera pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - 12 km
Lafnica Rābas kreisā krasta pieteka.
Pinka Rābas kreisā krasta pieteka.
radabērns Radinieka bērns.
papildradars Radiolokators, ko papildus galvenajam radaram izmanto zonās ar nepietiekamu galvenā radara pārklājumu.
radioklusēšna Radiopārraižu aizliegums, lai slēptu no pretinieka savējo karaspēka (spēku) atrašanās vietu un darbību.
ievainot Radīt audu bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējas iedarbības rezultātā.
savainot Radīt audu, parasti stipru, bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējās iedarbības rezultātā.
pamest (arī atstāt) pēdas radīt paliekamas sekas
atstāt pēdas radīt paliekamas sekas
uzspiest zīmogu (retāk spiedogu) radīt paliekošu ietekmi, sekas
smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
laboratorija Radoša darba metožu kopums (rakstniekam, māksliniekam).
pannuss Radzenes iekaisums, kuram raksturīga patoloģiska saistaudu un asinsvadu ieaugšana no konjunktīvas.
heterokeratoplastika Radzenes pārstādīšana cilvēkam no dzīvnieka.
keratosklerīts Radzenes un sklēras iekaisums.
ciklokeratīts Radzenes un starenes iekaisums.
keratoirīts Radzenes un varavīksnenes iekaisums.
keratoiridociklīts Radzenes, varavīksnenes un starenes iekaisums.
rao Radža - valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls.
Radžupīte Radžupe, Dienvidsusējas pieteka.
Šķērse Radžupe, Dienvidsusējas pieteka.
Silaciema upe Raganiņa, Bolupes pieteka.
boletus luridus raganu beka
lagošys ragavām un ratiem uzliekama virsbūve cilvēku un preču transportam
korpača Ragavas ar atsevišķi darinātu (noceļamu un uzliekamu) virsdaļu un atzveltni.
poroška Ragavas ar uzliekamu un noņemamu atzveltni.
ragaža Ragavu kulba; virs ragavām liekams kāršu režģis siena u. c. vešanai.
skriba ragavu režģis (uzliekams paplatinājums)
ragošana Ragu (banku) likšana slimniekam.
Dzirnupīte Ragupīte, Daugavas pieteka.
nags Ragvielas veidojums (dzīvnieka) pirksta galā.
Xerocomus chrysenteron raibā samtbeka
servēt Raidīt (bumbu, bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
plasēt Raidīt bumbu uz tādu vietu, kur pretiniekam ir grūti to uztvert.
Tadenava Raiņa memoriālais muzejs, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, dibināts 1959. g., ierīkots bijušajā Tadenavas pusmuižā, dzejnieka tēva 1865. g. celtā ēkā, kur Rainis nodzīvojis pirmos 4 mūža gadus (1865.-1869. g.).
trata Rakstisks kreditora rīkojums parādniekam vai bankai samaksāt noteiktu naudas summu trešajai personai.
trasēt Rakstīt pārvedu vekseli (tratu); parādniekam uzdot naudu samaksāt citai personai.
Kaikaši Rakstnieka Antona Austriņa memoriālais muzejs, atrodas Vecpiebalgas pagastā, dibināts 1990. g., iekārtots Austriņu dzimtas mājā.
nom de plume rakstnieka pieņemts vārds, pseidonīms
spalva rakstnieka, žurnālista u. tml. darbība; tekstu kopums, ko ir uzrakstījis kāds rakstnieks, žurnālists u. tml
Festschrift rakstu krājums, kas veltīts kādam ievērojamam zinātniekam (gk. sakarā ar viņa jubileju)
darbība Raksturīga norise (cilvēka vai dzīvnieka organismā, tā daļās).
spogulis Raksturīgs, no apkaimes atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
sauciens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) baiss skaņu kopums, balss signāls.
kliedziens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
garīgi sensitīvs sociālais darbs raksturo sociālo darbu kā jūtīgu un cieņpilnu sociālā darbinieka attieksmi pret dažādām garīguma izpausmēm (reliģiskām un nereliģiskām), kuras praktizē cilvēki, ģimenes, grupas un kopienas
pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības darbiniekam strādāt vai iepazīties ar dokumentiem (materiāliem), kas satur slepenu informāciju.
Jēčupīte Rakšupe - Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā.
Vītēgas upe Rakšupe, Gaujas pieteka.
Rakstupīte Rakšupe, Gaujas pieteka.
Rakšupīte Rakšupe, Gaujas pieteka.
Vītega Rakšupe, Gaujas pieteka.
Simtupe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā, garums - \~8 km, tek cauri Āraišu ezeram, lejpus tā kritums sasniedz 10,4 m/km, ir viena no straujākajām Latvijas upēm.
Meijermuižas upe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā.
antiraķete Raķete pretinieka raķešu uztveršanai un iznīcināšanai.
pretraķete Raķete, kas ir paredzēta pretinieka raķešu iznīcināšanai.
Pesteļvalks Raķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā, augštece Ventspils novada Puzes pagastā.
Veciere Raķupes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 12 km; Sviķupe.
Vēžvalks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Vēžu valks.
Krojas valks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā.
Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks.
Pārkakte Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
Dzērves valks Raķupes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā (tikai īss lejteces posms) un Dundagas novada Dundagas pagastā, garums — \~2 km
Svērdele Ramatas augšteces kreisā krasta pieteka Ipiķu pagastā.
Krūkļupe Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 10 km; Niguļupīte; Nūtupīte.
Mālgrāvis Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā.
Zariņupīte Ramatas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, garums - 8 km; Zariņupe.
Santupīte Ramatas labā krasta pieteka Ramatas pagastā.
Ķīšupe Ramatas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, garums - 7 km; augštecē arī Oļļas upe.
Raudovka Randovka, Geraņimovas Ilzas ezera pieteka.
apsvilt Rasties (ādas) iekaisumam (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
izvērses lauks rastra nosegums telekamerā, monitorā vai televizora ekrānā; divi pārmīti izvērses lauki veido pilno attēlu; izvērses puskadrs
Rātsupīte Rātes upīte, Gaujas pieteka Valmierā.
Dzirnavu upe Rātes upīte, Gaujas pieteka.
Rāceņu grāvis Rātes upīte, Gaujas pieteka.
skārdeles Ratiem vai ragavām uzliekamas redeles.
Varīte Rātsupītes kreisā krasta pieteka Valmieras pagastā.
uzkula Ratu vai ragavu uzliekamā daļa, kas izgatvota no apaļkokiem.
virse Ratu virsdaļa (uzliekama).
Raudinka Raudiņa, Luknas ezera pieteka.
Raudīte Raudiņa, Skaldas pieteka.
pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieraut Raujot savākt (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
Lubužupīte Raunas augšteces labā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Lubūža ezera.
Vaive Raunas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 18 km, kritums - 102 m
Raunis Raunas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 22 km, kritums - \~170 m; Rauna; Rauņupe.
Tālīte Raunas kreisā krasta pieteka Priekuļu novadā, garums - 5 km
Līčupe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, divos posmos arī Veselavas pagasta robežupe, garums - 14 km; Līčupīte.
Ķirkumu upe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā; Ķirkumupe.
Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte.
Baižupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, garums - 6 km
Viesturu strauts Raunas labā krasta pieteka Cēsu novada Liepas pagastā.
Cimziņa Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 12 km; Cimza; Cimzas strauts; Cimze; Cimzes strauts; augštecē arī Grīsle, Grīšļu strauts, Raunīte.
Klampupe Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 7 km; Muižnieku grāvis; Muižnieku strauts; Plampupe.
Grīsle Raunas pietekas Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē.
Grīšļu strauts Raunas pietekas Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē.
Pūrica Raunas pietekas Līčupes kreisā krasta pieteka.
Rauna Raunis, Raunas pieteka no Rauņa ezera.
Rauņupe Raunis, Raunas pieteka.
Rauņa leja Rauņa erodētā ieleja \~7 km garā posmā līdz ietekai Raunā, sasniedz 30 m dziļumu, daži iežu šķēlumi sniedzas visā krasta augstumā, saglabājušies reti augi.
Mežmaļu grāvis Rauņa kreisā krasta pieteka Vaives pagastā.
Dzelzupīte Rauņa labā krasta pieteka Priekuļu novada Priekuļu pagastā.
Porphyrellus pseudoscaber raupjā tumšbeka
plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru.
Rausalu upīte Rausalupīte, Rūjas pieteka.
Ruņģupīte Rauzas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Šepka Rauzas labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, garums - 24 km, kritums - 88 m
pieravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Skrobe Rāznas ezera pieteka Rēzeknes novadā.
paratīmija Reālajai situācijai neatbilstoša emocionāla izpausme, piem., dusmas prieka vietā.
Rēce Recija, Pērses pieteka.
Receja Recija, Pērses pieteka.
Rēcija Recija, Pērses pieteka.
Rēdu strauts Rēda, Sesavas pieteka.
Sarkanā upe Redrivera, Misisipi pieteka.
paraehroma Redzes misēklis, kad priekšmeta īstenās krāsas acij izliekas pavisam citādas.
retrobulbārais perineirīts redzes nerva apvalka iekaisums
retrobulbārais neirīts redzes nerva iekaisums aiz acābola
papilīts Redzes nerva papillas iekaisums.
papiloretinīts Redzes nerva papillas un tīklenes iekaisums.
neiropapillīts Redzes nerva priekšējās daļas un papillas iekaisums.
neiroretinīts Redzes nerva un tīklenes iekaisums.
anortopija Redzes traucējums, kurā taisnas līnijas liekas līkas.
astenokorija Redzokļa gausa reakcija uz gaismas kairinājumu (adrenalīna nepietiekamības pazīme asinīs).
iekalties Refl. --> iekalt (1).
iekausēties Refl. --> iekausēt (2); tikt iekausētam.
sasiekaloties Refl. --> sasiekalot; tikt sasiekalotam.
amerikāņu futbols regbijam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāja mērķis ir aiznest un piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos
pietiekams iztikas nodrošinājums regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā piešķirta pensija; ja personas apgādībā ir tās ģimenes locekļi, tad pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ikmēneša ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā katram
Auopa regulāri izsīkstoša ūdenstece Namībijā, lejtece Dienvidāfrikā. Nosobas labā krasta pieteka
nomērdināt Regulāri nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē.
rojalti Regulāri procentu atskaitījumi, kurus nemainīgā apjomā izmaksā autortiesību vai patenta īpašniekam ik pēc noteikta līgumā paredzētā laika.
giroze Reiboņa veids, kura slimniekam stāvot liekas, ka viss ap viņu griežas; viņam jāaizver acis, lai nepakristu.
Āre Reinas kreisā krasta pieteka Šveicē (_Aare_), garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas.
Āre Reinas kreisā krasta pieteka Vācijā, Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
Raiņupe Reiņupe, Cimeļupes pieteka.
Reiņupe Reiņupīte, Daugavas pieteka.
grēksūdze Reliģiska (katoļu un pareizticīgo draudzēs obligāta) ceremonija - grēku izstāstīšana garīdzniekam un to nožēlošana.
ordinācija Reliģiska ceremonija - uzņemšana garīdznieka amatā vai mūka kārtā.
svētmiesas Relikvijas, svētas atliekas.
līpsana Relikvijas, svēto atliekas; leipsana.
leipsana Relikvijas, svēto atliekas.
Kvēpenes pilskalns reljefa pacēlums Raiskuma pagastā, Gaujas pamatkrasta malā, ko no dienvidaustrumiem un ziemeļrietumiem norobežo gravas ar stāvām, līdz 35 m augstām nogāzēm, plakumā (~85 x 30 m) konstatētas mūra celtnes paliekas, pēc dažu vēsturnieku uzskatiem šeit bijusi Satekles novada kunga Rūsiņa pils
Ramesa Remese, Ādģēres pieteka.
Remesa Remese, Ādģēres pieteka.
ekspluatācijas remonts remonts, kura nepieciešamība atklāta spēkratu ekspluatācijas laikā un tas jāveic nekavējoties
Remešvalks Remšu valks, Sakas pieteka.
Remšvalks Remšu valks, Sakas pieteka.
Reņģīte Reņģelis, Garozes pieteka.
Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte.
proktokolīts Resnās zarnas gļotādas iekaisums, kas skar visu resno zarnu.
endokolīts Resnās zarnas gļotādas iekaisums.
kolīts Resnās zarnas iekaisums.
Rēva Reva, Rēzeknes pieteka.
Rezekne Rēzekne, Lubāna ezera pieteka.
Reva Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas pagastā, garums - 9 km; Rēva; Revas strauts.
Vagaļu strauts Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas pagastā, garums — 8 km; Vogule.
Geikinu strauts Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas un Griškānu pagastā, garums - 12 km
Kovšupe Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ozolaines pagastā un Rēzeknes pilsētā, garums - 10 km, iztek no Gaiduļu ezera, tek caur Kovšu ezeru.
Rodupe Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, garums - 10 km
Malta Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 105 km, kritums - 97 m, gultne mainīta, veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, līdz 1966. g. ietecēja Lubāna ezerā, iztek no Salāja ezera.
Sūļupe Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā, garums - 14 km; Soļupīte.
Tarasīne Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā; Tarasiene; Tarasina; Tarasine.
Križutu strauts Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Griškānu pagastā, garums — 12 km
Pārtova Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, garums - 10 km, iztek no Pārtovas ezera; Pārtava; Kaunata; Kaunatas strauts; Partova; Partovka; Partovas strauts; Pārtaja.
Taudejāņu upīte Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Vērēmu un Griškānu pagastā, garums — 13 km, dažu km posmā arī Vērēmu un Lendžu pagasta robežupe
Liužonka Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 26 km, kritums - 59 m, sākas uz ziemeļaustrumiem no Audriņiem, ieteka pie Rikavas; Liuzene; Liužanka; Livžanka; Lūzeņa; Livšonka; lagaliski arī Lyužanka un Lyužonka.
Čečora Rēzeknes upes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada rietumu daļā, Rēzeknes pazeminājumā, garums - 19 km, kritums - 40 m, iztek no pārpurvotas pļavas Rāznavas paugurainē; Čečava; Čečere; Čečorka; Čičora.
Ancovas strauts Rēzeknes upes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Stoļerovas pagstā, augštecē (~2 km) arī robežupe ar Ludzas novada Pureņu pagastu, garums - 5 km
Kotodoņanas rezervāts rezervāts Spānijas dienvidu daļā, uz rietumiem no Gvadalkiviras ietekas Kadisas līcī, platība - 250 kvadrātkilometru, dibināts 1966 g., ietver 40 km garu kāpu joslu, aiz kuras - sāļpurvs, ziemeļu daļā - savanna, mīt dažādi dzīvnieki, ziemo un pārlido daudz putnu
atspaidījums Rezultāts --> atspaidīt (2); iekaisums, kas radies, atspaidot (kādu ķermeņa daļu).
iekaisums Rezultāts --> iekaist (2).
iekarsums Rezultāts --> iekarst (1).
iekavējums Rezultāts --> iekavēt.
auglis Rezultāts, sekas (darbībai, rīcībai, pūliņiem).
produkts Rezultāts, sekas (garīgai darbībai).
Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts.
reovīrusi Ribonukleīnskābes vīrusu grupa, augšējo elpošanas ceļu un zarnu iekaisumu ierosinātāji.
ribājs Ribu kopums, ribu apvidus ķermenī (cilvēkam vai dzīvniekam).
Silica Riču ezera pieteka no Sila ezera Skrudalienas pagastā; Sila; Silīca; Silupe.
Rideļupe Rīdeļupīte, Pērļupes pieteka.
uzrīdīt Rīdot panākt, ka (suns) uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam).
Rīdupīte Ridupīte, Ziemeļsusējas pieteka.
rīdzīte Rīdziņa - neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka.
Lisa Riebas labā krasta pieteka Madonas novadā, iztek no Rāceņu ezera.
Riekstene Riekstiņa, Vesetas pieteka.
Riekstiņupe Riekstiņa, Vesetas pieteka.
Riekste Riekte, Engures pieteka Ventspils novadā.
Riekstustrauts Riekte, Engures pieteka Ventspils novadā.
Ginevra Rietumeiropas mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā karaļa Artura sieva, bruņinieka Lancelota iemīļotā.
franki Rietumģermāņu ciltis, kas mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša pirmajā pusē iekaroja Galliju.
Jamu Rietumsemītu mitoloģijā - jūras un ūdeņu dievība, bīstams un nežēlīgs dievs, kurš pretendē uz pasaules valdnieka troni, visa ļaunā cēlonis un radītājs.
Akhita Rietumsemītu mitoloģijā - un eposā spēkavīrs - mednieks, gudrā valdnieka Danilu dēls.
krunka Rieva (dzīvnieka ādā).
rieze Riezis - muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj.
Rūpjupe Riežupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Mērgava Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles un Rendas pagastā, garums - 22 km, kritums - 36 m
Lībvalks Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 7 km
Graudupe Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
Desas grāvis Riežupes labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Liekne Riežupes nosaukums tās lejtecē no Veldzes ietekas.
RNPD Rīgas neatliekamās palīdzības dienests.
Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm.
Ķīpsala Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, sala Daugavas lejtecē, ko no pārējās Pārdaugavas atdala Daugavas atteka Zunds, salas garums - 2,7 km, platums - 0,5 km, augstums - 3-5 m virs upes līmeņa, pastāv >300 gadu, tagadējā teritorija izveidojusies, saplūstot ar Burkānu salu u. c. mazākām saliņām; Žagaru sala.
Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis).
Sarkandaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā pie šīs Daugavas attekas, pilsētā iekļauta 1828. g., robežojas ar Mīlgrāvja, Mežaparka, Brasas, Skanstes, Pētersalas-Andrejsalas un Kundziņsalas apkaimēm.
Vecāķi Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas līča piekrastē starp Vecdaugavas attekas ziemeļrietumu galu un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, Rīgas pilsētā iekļauta 1949. g., kopš 1999. g. ietilpst Piejūras dabas parka teritorijā.
Mangaļsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Daugavas ietekas jūrā, pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu apkaimi, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Vecdaugavas, Vecmīlgrāvja un Daugavgrīvas apkaimēm, pievienota Rīgai 1960. g.
Vakarbuļļi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apdzīvotās vietas "Buļļi" dienvidrietumu daļa pie Lielupes ietekas jūrā.
Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta.
Rigava Rīgava, Auces pieteka.
Fjume Rijekas pilksētas Horvātijā nosaukums 1919.-1920. g., kad tā bija Itālijas sastāvā.
Rikande Rikanda, Sedas pieteka.
Rikarde Rikanda, Sedas pieteka.
Šķirmētu strauts Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Žukupe Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Ērģemes pagastā, iztek no Bērzu ezera, garums - 8 km
Mauriņu strauts Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
Oļupe Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, garums - 5 km
Gaumērupe Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Pudžurga Rikandas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Kadiķu grāvis Rīkanu strauta labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagstā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 13 km
Rīkena Rīkanu strauts, Mēmeles pieteka.
Stiglova Rikas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 10 km, iztek no Ploskīnes ezera; Stiglava.
laringofaringīts Rīkles apakšējās daļas iekaisums.
faringīts Rīkles gļotādas iekaisums.
pharingitis Rīkles iekaisums, faringīts.
adenofaringīts Rīkles mandeļu un gļotādas iekaisums.
tonsilīts Rīkles mandeļu, parasti hronisks, iekaisums.
laringofaringīts Rīkles un balsenes iekaisums.
faringosalpingīts Rīkles un dzirdes kanāla iekaisums.
faringokonjunktivīts Rīkles un konjunktīvas iekaisums, ko ierosina vīrusinfekcija.
faringotonsilīts Rīkles un tās mandeļu iekaisums.
rinddalis Rīks rindu pārciršanai, kas saliktas un nolietas burtu saliekamās mašīnās.
kosuls rīks vīžu pīšanai, gatavots no mazāka dzīvnieka kaula, to noplacinot un noasinot
Rīka strauts Rīkstrauts, Vadakstes pieteka.
pragaris Rīma, kas nekad nejūtas paēdis.
Guģenieku valks Rindas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Popes pagastā.
Krojvalks Rindas kreisā krasta pieteka Ventspils novadā; Kraujvalks.
Zviede Rindas labā krasta pieteka Ventspils novada Popes pagastā, augštece Puzes pagastā, garums - 13 km
Ringa Ringas upe - Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Rīsa māte rīsa sargātāja, ko katra Bali iedzīvotāju ģimene izveido no rīsa steibriem un piekar rīsa lauka tuvumā, lai nodrošinātu labu ražu, bet līdz ar ražu to novieto klētī
sistēmiskais risks risks, ka viena sistēmas dalībnieka nespēja izpildīt savas saistības izraisīs citu dalībnieku vai finanšu iestāžu nespēju noteiktajā laikā izpildīt savas saistības
kodolrisks Risks, ko nosaka komandieris un kam uzbrukuma operācijā varētu būt pakļauti savējo spēki, ja kodolierīces sprādziens vērsts uz tuvu esošu pretinieka mērķi.
aerofāgija Rīšanas funkcijas traucējums - plaša rīšanas kustība un mazs norijamais kumoss, ko var izraisīt ēšana steigā, novērsta uzmanība, pārāk mazs kumoss vai šķidruma tilpums, rīkles gala kairinājuma vai iekaisuma stāvoklis.
Rites strauts Rite, Daugavas pieteka Jumpravas pagastā.
Ritupe Rite, Daugavas pieteka.
Ritmiska Riteniška, Eglonas pieteka.
Ritmiška Riteniška, Eglonas pieteka.
Grotene Rīterupīte, Daugavas pieteka.
Grotupe Rīterupīte, Daugavas pieteka.
Grotupīte Rīterupīte, Daugavas pieteka.
Rīterupe Rīterupīte, Daugavas pieteka.
Rites Rites strauts - Salātes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Rites pagastā, garums - 4 km
Rite Rites strauts, Salātes pieteka.
Udraja Rītupe, Veļikajas pieteka.
Šņitka Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā; Šnitka; Šņitkas strauts.
Ījevkas strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā.
Moseju strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā.
Lendzeišu strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Mežvidu pagastā; Lendzīšu strauts.
Janiku strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Mežvidu pagastā.
Lada Rītupes labā krasta pieteka Krievijā, augštece un izteka Ludzas novada Malnavas pagastā.
Boltānu strauts Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Pušmucovas pagastā.
Ludza Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novadā, kā arī Krievijā, garums - 156 km, (Latvijā 29 km, Latvijas un Krievijas robežupe \~80 km), kritums - 115 m, iztek no Lielā Ludzas ezera, Krievijā saucas Lža.
Zeļčovas strauts Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, augštece Goliševas pagastā.
Strauja Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, tek caur Mērdzenes un Goliševas pagastu, augštece Pušmucovas pagastā, garums - 24 km, kritums - 41 m
Ziblas strauts Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā.
Steponu upīte Rītupes labā krasta pieteka Mērdzenes pagastā; Stepanu strauts; Steponu strauts; Steponu upeite.
Leidaceite Rītupes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Bērzgales pagastā; Līdacīte; Līdaces strauts.
Mara Rīvas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, garums - 9 km; Māra; Mariņa; Māriņa; Mārupīte.
Aga Rīvas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, vairākos posmos robežupe ar Aizputes novada Lažas pagastu, garums - 9 km
pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
Rizupe Rīzupe, Pedeles pieteka.
Robalta Robalts, Ponakstes pieteka.
Robalte Robalts, Ponakstes pieteka.
Mucenieku grāvis Robežgrāvis, Vijas pieteka.
Terešku strauts Robežstrauts, Alūksnes pieteka.
Kumeļupe Robežupe, Vārnienes pieteka.
Krācīte Robežupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā.
pārvietojamais robots robots, kas var pārvietoties, izmantojot grīdas vai piekaramo (augšējo) sliežu ceļu
kravas pārvietošanās rodas, ja krava nav pietiekami nostiprināta, pie lielas viļņošanās tās var pārvietoties - slīdēt, kas ir sevišķi bīstami
sekundārā astereognoze rodas, ja slimniekam traucēta jušana rokā, sevišķi taustes un kustības stāvokļa sajūta; tad slimnieks nespēj noteikt priekšmeta īpašības, tāpēc to nepazīst
rododendrons Rododendrs - viršu dzimtas dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros.
Bunkupe Roja, Abavas pieteka.
Vēveru grāvis Rojas kreisā krasta pieteka pieteka Talsu novada Īves pagastā; Vēveru strauts.
Velkumupe Rojas kreisā krasta pieteka Rojas novadā, garums - 11 km; Brūverupe; Vecupe; Velkamupe; Velkule; Velkume; Ziepanvalks.
Vilkaste Rojas kreisā krasta pieteka Rojas novadā.
Plančvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā, garums - 9 km
Zušvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā, augštece Talsu novada Lubes pagastā; Dižmežgrāvis; Vīgriežu grāvis; Zušu valks.
Rudiķvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā; Lūrmaņu strauts; Rudiķu grāvis; Rudiķu strauts.
Silupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā, augštece Valdgales pagastā, garums - 7 km
Maušupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā.
Jūrenvalks Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā; lejtecē saucas arī Mellvēvervalks.
Vārzava Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 7 km; Vārzavas strauts.
Pūņu grāvis Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā, garums — 9 km
Īlenvalks Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā.
Mazupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Lubezera, garums - 11 km; Mazupe; Ošciema grāvis; Vēruma grāvis.
Lībes valks Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā.
Augšdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, \~0,4 km posmā arī Ārlavas pagasta robežupe, garums — 5 km
Amulupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 7 km
Lejasdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums — 7 km; Ozolbirzes grāvis.
Mazroja Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, tek caur Sasmakas ezeru, garums - 20 km
Ķēšupe Rojas labā krata pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Laidzes un Ārlavas pagastā, garums - 6 km
hirospazma Rokas krampji, rokas muskuļu profesionālās pārpūles sekas (rakstvežu, telegrāfistu krampji).
dzīvnieku noteicējs rokasgrāmata - dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā
pierakt Rokot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
novāciāņi Romas garīdznieka Novācija domu biedri 3. gadsimtenī, kas mācīja, ka no kristīgas ticības atkritušus ne par ko nevajagot uzņemt atpakaļ, lai tie arī no visas sirds nožēlotu savu pārkāpumu.
angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā.
cēzars Romas impērijas valdnieka oficiālais nosaukums kopš Jūlija Cēzara Oktaviāna.
inkardinācija Romas katoļu baznīcas garīdznieka pastāvīga pakļautība tās diecēzes bīskapam, kurā garīdznieks ir ticis ordinēts; garīdznieka pārcelšana no vienas diecēzes uz otru tiek atļauta tikai pamatota iemesla dēļ un notiek pēc stingriem priekšrakstiem.
felone Romas katoļu vai Pareizticīgo baznīcas garīdznieka tērps; plats, garš auduma apmetnis bez piedurknēm un ar atveri galvai, to ģērbj virs citām drēbēm un valkā mises laikā; krāsa tiek mainīta atkarībā no baznīcas svētkiem vai atceres dienām.
granātoedrs Rombododekaedrs.
Euandrs romiešu mitoloģijā - Arkādijas valdnieka Pallanta (variants - Hermeja) un Nīkostrates (variants - Karmentas) mazdēls vai dēls, kurš nogalināja tēvu un ar pavadoņiem aizbēga uz Itāliju, kur uzcēla nocietinātu pilsētu
Ēgerija romiešu mitoloģijā - nāra, zīlniece un valdnieka Numas Pompilija sieva un labu padomu devēja
Kamilla romiešu mitoloģijā - Prīvernas valdnieka Metaba meita, kas maza tika atdota kalpošanā Diānai, kļuva par amazoni un gāja bojā, piedaloties Turna karā pret Aineju
Lavīnija Romiešu mitoloģijā - valdnieka Latīna meita, Aineja otrā sieva, kuras vārdā tika nosaukta jaunuzcelta pilsēta.
Amāta Romiešu mitoloģijā - valdnieka Latīna sieva, Lavīnijas māte, kura pretojās orākula spriedumam izdot meitu par sievu Ainejam.
fideikomiss Romiešu privāttiesības - mantojuma nodevēja rīkojums mantiniekam par kāda mantojama īpašuma (to arī sauc par fideikomisu) nodošanu trešai personai; feodālisma periodā bija visvairāk izplatīts Anglijā.
saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos.
inventarium Romiešu tiesībās mantinieka tiesība atbildēt par mantojuma parādiem nevis neaprobežoti, bet mantojuma apmērā, gadījumā, ja ir savlaicīgi sastādīts mantojuma saraksts.
nexum Romiešu tiesībās personīgs aizdevums, ko nodrošina paša parādnieka persona, un ko izdara paralēlas mancipācijas formā, sakot īpašu formulu, kurā izteikts parādnieka notiesājums (dammācija) parāda neatmaksas gadījumā.
Rosīca Rosica, Daugavas pieteka.
Savica Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, augštece Indras pagastā, garums - 12 km; Ostupe.
kareklis Rotājums piekariņa veidā (piemēram, pie tērpa, rotas lietām); karama rotas lieta.
bēcis Rotaļas "piesitieni" dalībnieks, kuram pēdējam piesit un kuram savukārt jāskrien un jācenšas piesist kādam citam dalībniekam.
krustiņš Rotaslieta - krustveida piekariņš.
Eiroporta Roterdamas osta, Nīderlandes Dienvidholandes provincē, Reinas attekas Lekas grīvā.
ancīši Rožu dzimtas ģints ("Agrimonia"), \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, līdz 1 m augsti daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām, ziedi divdzimumu, dzelteni, sakopoti ķekaros, aug grāvmalās, krūmājos.
korinte Rožu dzimtas ģints ("Amelanchier"), krāšņumkrūms ar veselām, ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un melniem, sulīgiem augļiem.
kazbārdis Rožu dzimtas ģints ("Aruncus") daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
ieva Rožu dzimtas ģints ("Padus"), koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām.
Robežnica Rūbežneica, Franapoles ezera pieteka.
Robežnīca Rūbežneica, Jāšas pieteka.
Robežupe Rūbežupe, Vārnienes pieteka.
Sūcene Rūbežupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā, augštece Susāju pagastā, kur iztek no Stompaku purva.
chalciphorus Rubīnbekas.
Knātervalks Rudiķvalka kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā.
Rudiķu strauts Rudiķvalks, Rojas pieteka.
Lūrmaņu strauts Rudiķvalks, Rojas pieteka.
Tartaka Rudņa, Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā.
Bukupe Rudņa, Daugavas pieteka Krāslavas novadā.
Rudna Rudņa, Daugavas pieteka.
Šaltupīte Rudņas kreisā krasta pieteka Izvaltas pagastā.
Malnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā, garums - \~8 km
Melnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā; Melnupe; Melnupīte.
baltskariņš Ruds zirgs ar baltām vai ļoti gaišām krēpēm un gaišu asti; šāda dzīvnieka vārds.
baltskaris Ruds zirgs ar baltām vai ļoti gaišām krēpēm un gaišu asti; šāda dzīvnieka vārds.
baltskarītis Ruds zirgs ar baltām vai ļoti gaišām krēpēm un gaišu asti; šāda dzīvnieka vārds.
Ruduļu strauts Rūdulis, Lielupes pieteka.
Rūduls Rūdulis, Lielupes pieteka.
Rūdupe Rudupe, Ventas pieteka.
Rusāte Rudupe, Ventas pieteka.
Ruda Rūdupe, Ventas pieteka.
Bebrupe Rudupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas un Rumbas pagastā, garums - 8 km; Zirguvalka.
Rudupīte Rūdupīte, Iecavas pieteka.
Rugaite Rudzaite, Daugavas sānupeas Sakas pieteka.
Gyroporus cyanescens rudzupuķu smilšbeka
Kurkužupīte Rūjas kreisā krasta pieteka Jeru pagastā.
Maiģupīte Rūjas kreisā krasta pieteka Jeru pagstā; Maige; Maure.
Supučupīte Rūjas kreisā krasta pieteka Ķoņu pagastā, garums - 5 km
Sutra Rūjas kreisā krasta pieteka Lodes pagastā, iztek no Laņģezera; Laņģupīte; Lode.
Tiltgaļu grāvis Rūjas kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Ķire Rūjas kreisā krasta pieteka Valkas un Valmieras novadā (lielākajā daļā tecējuma šo novadu robežupe), garums - 17 km, kritums - 22 m, izveidojas Valkas novada Kārķu pagastā satekot Akmenei un Šēlupītei; Ķira.
Oļa Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, garums - 19 km, kritums - \~5 m; Ola; Ole.
Juldurga Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, lielāko daļu garuma ir Ķoņu un Naukšēnu pagasta robežupe, garums - 12 km, izteka Naukšēnu pagastā pie Igaunijas robežas; Juldruga.
Spilve Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā.
Silupīte Rūjas labā krasta pieteka Lodes pagastā, garums - 8 km; Skolupīte; augštecē Enčupīte.
Kolkupīte Rūjas labā krasta pieteka Rūjienas novada Lodes pagastā, augštece Igaunijā, garums - 8 km; Kolkas upe; Kolkiņa.
Raudava Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā, augštece Lodes pagastā, garums - 12 km
Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide.
Sapraša Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, garums - 24 km, izteka Igaunijā (kur saucas Pestava), turpinās Ipiķu pagastā, lejtecē ir Vilpulkas un Ķoņu pagasta robežupe.
Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m
Virķīte Rūjas labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā, augšteces Ipiķu pagastā, garums - 13 km; Virķe; Virķene; Virķīte; Virķupīte.
Rausalupīte Rūjas labā krasta pieteka.
Pestava Rūjas labā krasta pietekas Saprašas nosaukums tās augštecē Igaunijā.
Enčupīte Rūjas pietekas Silupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
Rukšas upīte Rukšupīte, Iecavas pieteka.
Rutuize Rukuze, Vilces pieteka.
Rikuiža Rukūze, Vilces pieteka.
Rukuiža Rukūze, Vilces pieteka.
Rukuize Rukūze, Vilces pieteka.
Rūtupe Rukūze, Vilces pieteka.
Rutūze Rukūze, Vilces pieteka.
Rumbas upe Rumbiņa, Daugavas pieteka.
Ranka Rumbiņa, Daugavas pieteka.
Rumbene Rumbiņa, Daugavas pieteka.
Briņķupe Rumbulīte, Abavas pieteka.
Rambulis Rumbulīte, Abavas pieteka.
Rembulis Rumbulīte, Abavas pieteka.
Rumbula Rumbulīte, Abavas pieteka.
nošļapstīties Runājot kustināt tikai lūpas un siekaloties.
šļapstīt Runājot siekaloties.
dislālija Runas traucējums kā runas orgānu defekta sekas.
disfāzija Runas un runas saprašanas traucējums kā smadzeņu centru bojājumu sekas.
borzīt Runāt nekaunīgi.
Rundāni Rundānu strauts - Rundēnu strauts, Cegeļņas pieteka.
Rundānu strauts Rundēnu strauts, Cegeļņas pieteka.
Ruga Runga, Salacas pieteka.
Remtiņa Runtiņš, Gaujas pieteka.
Runtiņupīte Runtiņš, Gaujas pieteka.
Garbaru upe Runtortas ezera noteka uz Plītnīcas upi (un Mazo Ludzas ezeru), Ludzas novada Cirmas pagasta robežupe ar Ludzas pilsētu; senāk Runtortas lejtece.
Rūne Ruņa, Apšes pieteka.
Žagore Ruņa, Apšes pieteka.
Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte.
Sprecele Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, garums - 8 km; Sprecene.
Dakterišķe Ruņas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Lankupe; Lankupīte.
Augustupe Ruņas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, garums - 10 km
Kauliņupe Ruņas labā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Kauliņa.
Ruņģu strauts Ruņģupīte, Rauzas pieteka.
kracers Rupja kurpnieka vīle tapiņu galu novīlēšanai.
tamzas Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2).
tamzes Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2).
tamza Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm.
Rupjupe Rūpjupe, Riežupes pieteka.
pašpatēriņa zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot ierobežotu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas norādīts attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū
komerciālā zveja rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas pārsniedz attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteikto ierobežojumu, ar tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū
priedes mizas rūsa rūsas sēnes "Peridermiumpini" izraisīta slimība; šai sēnei ir nepilns attīstības cikls (zināma tikai ecīdiju stadija), nav arī starpsaimniekaugu, un infekcija izplatās tieši no priedes uz priedi; sveķu vēzis
Rūšupe Rūsiņupīte, Zvirgzdes pieteka.
Ruša Rušonīca, Rušona ezera pieteka.
Rušanīca Rušonīca, Rušona ezera pieteka.
Rušenīca Rušonīca, Rušona ezera pieteka.
Rušona Rušonīca, Rušona ezera pieteka.
Levestes strauts Rūšu strauta kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā.
Saules grāvis Rūšu strauta kreisā krata pieteka Jaunpils pagastā.
Nīla Rūšu strauts, Bikstupes pieteka.
Rušu strauts Rūšupe, Lonastes pieteka.
Rušupe Rūšupe, Lonastes pieteka.
ptēleja Rūtu dzimtas ģints ("Ptelea"), vasarzaļi vienmājas krūmi ar aromātisku mizu un lapām, sīki ziedi sakopoti galotnes ķekaros un vairogos, 9-10 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugs introducēta 1 suga, līdz 3 m augsti krūmi.
mezosigmoidīts S veida zarnas apzarņa iekaisums.
perisigmoidīts S veida zarnas peritoneja iekaisums.
saaudināt Saaust pietiekami daudz.
sasveicīt Sabārt, sapērt, iekaustīt.
mandēji Sabiešu reliģiskas sektas atliekas; haldeju pāgānības sajaukums ar bībeles sajēgumiem; ap 20000 askētu, kas dzīvoja Mesopotamijā.
piegumzīt Saburzīt, sapakot pietiekami daudz.
majotēni Sacelšanās dalībnieki Parīzē 1382. g., kas vērsās pret nodokļu paaugstināšanu un iekasēšanu.
bruņinieku turnīri sacensības 16.-18. gs., kurās jātniekam ar šķēpu jātrāpa vai jāsatver pakārts priekšmets, parasti - riņķis
nocietas Sacietējušas atliekas.
trūds Sadalījušās organisko vielu atliekas (trūdvielas) saturoša aramzeme (irdne, augsne).
Cosine Sadarbība atvērtu sistēmu starpsavienojumu tīklu izveidei Eiropā ("Eureka" programmas projekts; "cooperation for open systems interconnection networking in Europe").
sasmeltnēt Sadauzīt, piekaut.
degums Sadegušu, arī degošu priekšmetu atliekas.
sazālīt Sadot (slimniekam) zāles (medikamentus).
atsist Sadursmē atvairīt (pretinieka uzbrukumu); panākt, ka (pretinieks) atkāpjas.
nodrošināt Sagādāt (piemēram, cilvēkiem, uzņēmumiem) pietiekamā daudzumā (ko).
piestaravēt Sagādāt (vajadzīgo, nepieciešamo) pietiekami, daudz.
pierotīt Sagādāt pietiekamā daudzumā.
piebarot Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus).
piedzīties Sagādāt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
pieraust Sagādāt sev (piemēram, naudu, mantu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piezorģēt Sagādāt, piegādāt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt, piegādāt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
pielūkāt Sagādāt, sameklēt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt, sameklēt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
izbāzt Sagatavot (beigtu dzīvnieku) uzglabāšanai (novelkot ādu, piepildot to ar attiecīgiem materiāliem, un izveidojot šim dzīvniekam raksturīgu ķermeņa formu).
piestrapēt Sagatavot (ēdienu) pietiekami, daudz.
piemargot Sagatavot lielākā (pietiekamā) daudzumā kaut ko raibu (piemēram, izšuvumus, adījumus).
piegatavēt Sagatavot pietiekami, daudz.
piegatavīt Sagatavot pietiekami, daudz.
piegatavot Sagatavot pietiekami, daudz.
Šikutimi Sageneja - pilsēta Kanādā ("Chicoutimi"), tās nosaukums Kvebekas pamatiedzīvotāju valodā.
grābas Sagrābas, sagrābstītas paliekas.
sagramšķi Sagrābas, sagrābstītas paliekas.
sagrābslas Sagrābstītas paliekas; sagrābas.
sagrābstas Sagrābstītas paliekas; sagrābas.
sagrābas Sagrābstītas paliekas.
piekast Sagrābt (sienu) pietiekami, daudz.
grābšķi Sagrābtas siena, salmu u. tml. paliekas.
grābšļi Sagrābtas siena, salmu u. tml. paliekas.
izgrūdas Sagrūstu kaņepju paliekas.
pieķert Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Saida Saidupe, Liepnas pieteka.
liecenieks Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis.
liecinieks Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis.
saiminīca Saimniece (zemnieku saimniecībā); saimnieka sieva.
kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas.
saimiekmātiņš Saimnieka māte.
saimniekmātiņš Saimnieka māte.
vecsaimnieks Saimnieka tēvs, vai ļoti vecs saimnieks.
saimiektēviņš Saimnieka tēvs.
saimniektēviņš Saimnieka tēvs.
kundzēns Saimnieka, darba devēja bērni.
kundziņš Saimnieka, darba devēja bērni.
kundzēns Saimnieka, darba devēja nepieaudzis dēls; kundziņš (2).
kundziņš Saimnieka, darba devēja nepieaudzis dēls.
kundzīte Saimnieka, darba devēja nepieaugusi meita.
eiforbisms Saindēšanās ar dievkrēsliņiem; pazīmes: gremošanas orgānu akūts iekaisums un asfiksija.
emētisms Saindēšanās ar emetīnu vai ipekakuānu.
muskarīnisms Saindēšanās ar muskarīnu; pazīmes: uzbudinājums līdz trakošanai, siekalošanās.
Saipīte Saipeite, Palaceņas pieteka.
Staipīte Saipeite, Palaceņas pieteka.
paroftalmija Saistaudu iekaisums ap aci.
parasinovīts Saistaudu iekaisums ap locītavas sinoviālo apvalku.
perimiozīts Saistaudu iekaisums ap muskuli.
inohimenīts Saistaudu membrānas, aponeirozes iekaisums.
granuloma saistaudu veidojums ar iekaisuma raksturu zoba saknes galā
kopparāds Saistība ar vairākiem subjektiem kreditora vai parādnieka pusē.
civiltiesiskā atbildība saistība, kas rodas neatļautas darbības rezultātā, papildina, aizstāj jau esošu vai rodas no jauna (deliktā) un kas izpaužas pienākumā novērst vai mazināt neatļautās darbības sekas ar zaudējumu atlīdzināšanu, mantisku kompensāciju, līgumsodu vai citādu apmierinājumu, un kura izpildei iespējams piemērot valsts piespiedu līdzekļus
subrogācija Saistības izpildīšana citas personas (parādnieka) vietā, iegūstot prasījumu pret parādnieku šā izpildījuma pilnā apmērā.
pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns.
pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
kribas Saistīti stieņi, kas veido zemnieka ragavu pamatni.
dekadentisks Saistīts ar dekadenci vai dekadentu, raksturīgs dekadencei vai dekadentam.
dodekafonisks Saistīts ar dodekafoniju, tai raksturīgs.
iekaisīgs Saistīts ar iekaisumu.
meningeāls saistīts ar meningītu smadzeņu apvalku - iekaisumu, vai jebkuru citu procesu
organisks Saistīts ar organismu (1), tam raksturīgs; saistīts ar cilvēka vai dzīvnieka smadzenēm, iekšējiem orgāniem, tiem raksturīgs.
pavada Saite (dzīvnieka) vešanai, piesiešanai.
suspensorijs Saite sēklinieka maisiņam.
funikulīts Saites (sevišķi sēklsaites) iekaisums.
desmīts Saites iekaisums.
sindesmīts Saites iekaisums.
iesiekalot Sajaukt ar siekalām (barību mutē).
sasiekalot Sajaukt ar siekalām.
sājs Sājš - bezgaršīgs, pliekans, salkans.
šļarbarains Sājš, pliekans.
šlaubs Sājš, pliekans.
šļaubs Sājš, pliekans.
čuš vien iznāk saka gadījumos, kad nekas neizdodas, nesanāk
piedzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas
(pie)dzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas
kā no ķēdes norāvies (arī pasprucis) saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti
ātra sirds saka par cilvēku, kas ātri sadusmojas, iekaist, kas ir nesavaldīgs, straujš
klāt kā mazais nazītis saka par cilvēku, kas ierodas nekavējoties, pēc pirmā aicinājuma
biezas ausis Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam.
biezas ausis (kādam) saka par cilvēku, kas labi nedzird, izliekas nedzirdam vai stūrgalvīgi neievēro teikto
acis svilst (arī deg) Saka par iekaisušām acīm.
acis deg (arī svilst) Saka par iekaisušām acīm.
kā cebelis saka par kādu apaļīgu cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu
deg mēles galā saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
deg mēles galā (arī uz mēles, retāk sirdī, acīs) saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
kaunu maizē apēdis saka par nekaunīgu cilvēku
nav nekur (vairs) liekams saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav (vairs) nekur izmantojams
nesalasīt kauliņus saka, draudot kādu smagi piekaut, nonāvēt vai paredzot kādam nāvi
(nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (no kā) vairs nekas nav palicis pāri.
(nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (par dzīvu būtni vai priekšmetu) nekas vairs nav zināms.
ceļi šķiras Saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņi pazaudē cits citu.
kādu ceļi šķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņu uzskatos, mērķos, centienos rodas nesaskaņas
Vai (tev) gabals nokritīs? saka, ja domā, ka nekas slikts nenotiks
klāt kā nagla saka, ja ierodas kur nekavējoties, īstajā brīdī
gaiss ir tīrs saka, ja ir labvēlīgi apstākļi un nekas netraucē, ja briesmas nedraud
velns nerauj saka, ja kādam nekas ļauns nenotiek, ja izdodas paglābties no kā draudīga
vilks nerauj saka, ja kādam nekas ļauns nenotiek, ja izdodas paglābties no kaut kā draudīga
ne mats no galvas nenokrīt saka, ja kādam nenotiek nekas nevēlams, slikts
melo, ka ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
melo, ka ausis kustas saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo
(kāds) dundurs iekodis, arī (kāda) muša (arī lapsene, blusa) iekodusi, arī kas iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs
kāds dundurs iekodis, arī kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs
(kāda) muša (arī blusa, lapsene) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs; saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts
mute līdz ausīm saka, ja kāds daudz runā, ir bravūrīgs, nekaunīgs valodā
ar pilnu (arī platu) muti, arī mute līdz ausīm, arī mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
melo, ka pakausis kūp saka, ja kāds daudz, droši, nekaunīgi melo
melo acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo
melo, acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo
nebūt mājā, kad kaunu dala saka, ja kāds ir nekaunīgs
būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt
īss prāts saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs; saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs
kā suns saka, ja kāds nekaunīgi melo
ausis svilst (kādam) saka, ja kāds nekaunīgi, pārāk daudz melo
nav divreiz jāsaka saka, ja kāds nekavējoties izpilda to, kas tiek teikts, lūgts, likts
ausis svilst Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo.
kā tirgus sieva saka, ja kāds runā nekaunīgi, rupji
vaļīga mēle saka, ja kāds runā pārāk brīvi, bez pietiekama apdoma
mute kā šķūņa durvis saka, ja kāds rupji, pārgudri, nekaunīgi, pārāk skaļi runā
mugura maksā saka, ja kāds tiek sodīts ar pērienu, izjūt savas negatīvās rīcības sekas
taisīties ka tiek saka, ja kādu raida projām, ja kāds nekavējoties dodas projām
krekšķis kaklā saka, ja kaklā ir iekaisums, kas izraisa klepu
lieta beigta saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms
ka spalvas vien put saka, ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts, ja kāds tiek pilnīgi uzveikts
kaķis uz astes var aiznest saka, ja ko atzīst par ļoti niecīgu, nepietiekamu, nevērtīgu
kaķim uz astes saka, ja ko atzīst par nepietiekamu, veltīgu, nederīgu, nenozīmīgu
ne suns pakaļ nerej saka, ja ko neuzzina, nepamana, ja par ko neliekas ne zinis
lāča pakalpojums saka, ja labi domātai rīcībai ir negatīvas sekas
tukšs vēders saka, ja nekas nav ēsts, ja gribas ēst.
nav vārdam vietas saka, ja nekas nav iebilstams
domāts – darīts saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais
runāts (biežāk sacīts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais
sacīts (retāk runāts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais
sacīts (retāk runāts) – darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais
ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
ne gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas par ko.
(nav) ne miņas Saka, ja no kā nekas nav palicis pāri.
(nav) ne zīmes Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
apgriezties kapā otrādi saka, ja notiek kas tāds, ko mirušais cilvēks, dzīvs būdams, nekad neatzītu, nevarētu pat iedomāties
(nav) ne ziņas, ne miņas saka, ja par dzīvu būtni nekas vairs nav zināms
(nav) ne zīmes Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas nav zināms.
(nav) ne miņas Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas vairs nav zināms.
gulēt kaulos (kādam) saka, ja pēc kaut kā pārdzīvota ir jūtamas sekas, parasti negatīvas
piens sadeg saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums
aci pret aci, zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam
zobs pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam
ķerties ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja
krist ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja
kā caurā maisā saka, ja veltīgi iztērē mantu, līdzekļus, dodot kādam, kuram nekad nepietiek
ne asakas saka, novēlot veiksmi, labu lomu makšķerniekam, zvejniekam
kas raus (kādu) saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks
tieši tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu
taisni tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu; tieši tā.
nebūt no cukura saka, uzsverot, ka lietus nekādu ļaunumu nenodarīs, nekaitēs
ne mats nenokrīt no galvas saka, uzsverot, ka nekas nenotiek bez kāda ziņas
dīsele Sakabes iekārta piekabes savienošanai ar vilcējautomobiļa jūgkāsi.
piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
apkārt Sakārt (ko visapkārt); piekarot (ko), apklāt.
Pelīte Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Ābeļu pagastā, garums - 7 km
Remšu valks Sakas kreisā krasta pieteka Pāvilostā, augštece Sakas pagastā; Remešvalks; Remšvalks.
Malduguņu urga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā un Pāvilostas pilsētā; Malduguņu upe; Orga; Urga; Kazarmu upe.
Mindes orga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā; Mindes strauts.
Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts Sakatekasa, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Zacatecas").
savilloties Sakauties, vienam otru iekaustīt.
kulaks Sākotnēji nievājošs bagāta krievu zemnieka nosaukums; kolektivizācijas laikā 20. gs. 30. gados tā dēvēja gandrīz visus zemniekus, kam piederēja mājas un patstāvīga saimniecība.
lopmuižnieki Sākotnēji tie, kas rentēja no muižnieka t. s. lopu muižu, vēlākos laikos arī tie, kas iegādājās to īpašumā; šāds nosaukums viņiem nepatika, tāpēc viņi sauca sevi par pusmuižniekiem.
pusmuižnieks Sākotnēji tie, kas rentēja no muižnieka t. s. lopu muižu, vēlākos laikos arī tie, kas iegādājās to īpašumā.
olmeku kultūra sakrālo celtņu paliekas, monumentāli kulta alu zīmējumi, milzīgas no bazalta veidotas cilvēku galvas, cilvēku un dievību statujiņas, akmens maskas
piekrāt Sakrāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesakrāties Sakrāties pietiekami, daudz.
liens Sakritis, pliekans.
confusio Sakritums, saistību izbeigšanās veids, kreditora un parādnieka apvienošanās vienā personā.
uzkurties Sākt kurties, iedegties ar pietiekamu liesmu, lai tūlīt nenodzistu.
pamatne Sākuma daļa (cilvēka vai dzīvnieka orgānam, organisma veidojumam).
pieķarstīt Saķert pietiekami daudz, lai piepildītu.
piegūstīt Saķert, salasīt pietiekami daudz.
Antikosti sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, Sentlorensa līcī, Kanādas Kvebekas provincē, virsa līdzena, augstums - līdz 192 m, paltība 7910 kvadrātkilometru, 266 iedzīvotāji (2001. g.)
Longailenda Sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē (angļu val. "Long Island"), ASV, Īstriveras caurteka un Longailendas šaurums to atdala no kontinenta, platība - 4500 kvadrātkilometru, garums - \~190 km, platums - 32 km
Alnēne sala Baltijas jūras Botnijas līcī (_Alnön_), Zviedrijas piekrastē, pie Indālselvenas ietekas jūrā
Noriņa Salacas kreisā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 11 km; Norene; Norenupīte; Norēnupīte; Norupe.
Spaļupe Salacas kreisā krasta pieteka Alojas pagastā; Spalupe; Spaļupīte.
Puršēnupe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, garums - 9 km; Dūņupe; Puršena; Puršenupe.
Iģe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā (lejtecē 15 km abu novadu robežupe), vidustece Limbažu novadā, augštece (nepilnu kilometru) Dikļu pagastā, garums - 49 km, kritums - 47 m; Īģe.
Korģe Salacas kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Alojas pagastā, šķērso arī Pāles pagasta teritoriju tā ziemeļu daļā. garums - 33 km; Kerbe; Korba; Korga; Korģene; Korģupīte.
Nātrene Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 13 km; Ērkava; Nātra; Nātre.
Ķirele Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 14 km, iztek no Rebeles ezera Vecates pagastā, tek cauri Ķiruma ezeram; Kirela; Kirele; Kirera; Laukupīte.
Laņģupīte Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā.
Karogupīte Salacas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā.
Dambjupīte Salacas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, garums - 6 km
Vecupīte Salacas kreisā krasta pieteka Vecates pagastā, augštece Skaņkalnes pagastā, vidustecē Vecates un Skaņkalnes pagasta robežupe; Vecates grāvis.
Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle.
Melnupe Salacas labā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 14 km; Mālupe.
Pužupe Salacas labā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, augštece Igaunijā, garums - 10 km
Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča.
Piģele Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, iztek no Mazezera, garums - 9 km; Pigele; Ķerza.
Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca.
Aurupīte Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā, garums - 8 km
Ramata Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, šķērso Ipiķu pagastu, sākas Igaunijā, garums - 30 km, kritums - 27 m
Munca Salacas pietekas Glāžupes augšteces paralēls nosaukums.
Promulta Salacass labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
Riosalada Salado, Kolorado pieteka Argentīnā.
Riosalada Salado, Paranas pieteka Argentīnā.
Riosalado Salado, Paranas pieteka Argentīnā.
Uguļauka Salas-Ruskulovas strauta labā krasta pieteka Salnavas pagastā, senāk uzskatīta par Ičas pieteku; Uguļanka; Uguļavka; Uguļeva strauts.
salašņi Salasas, salasītas atliekas, paliekas.
sabekot Salasīt bekas.
pieogoties Salasīt sev (ogas) pietiekamā vai lielākā daudzumā; salasīt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu ogu).
salasas Salasītas paliekas.
salašņa Salasītas paliekas.
Salate Salāte, Dienvidsusējas pieteka.
Rites strauts Salātes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Rites pagastā, garums - 4 km
spusķiķ vorobja salauzt piekaramo atslēgu
Salenieki Salenieku upe - Tartaks, Dubnas pieteka.
salicilāti Salicilskābes sāļi vai esteri, ko medicīnā lieto iekaisumu un drudža mazināšanai.
novaspirīns Salicīlskābes un metilēncitronskābes esteris, balts pulveris, ko lieto kā nekairinošu salicīlskābes atvietotāju.
kričiņš Saliekamā gulta ar krustveida kājām un pienaglotu stipru drēbi.
raskladuška Saliekamā gulta.
virotne Saliekamās altārgleznas (triptiha, poliptiha) atsevišķās daļas, kas ir atveramas un aizveramas.
tiparmašīna Saliekamās mašīnas veids bez burtu liešanas.
salocīt Saliekams (3).
sastumt Saliekams (3).
atvāžamais sēdeklis saliekams sēdeklis, kas saliktā stāvoklī atrodas pie salona sienas vai speciālā nišā
sabļuznēt Saliet (kāda šķidruma atliekas).
mucīni Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas gļotdziedzeru sekrētā, siekalās, kuņģa sulā un gļotādu dara valganu un elastīgu.
pieauss dziedzeris salikts alveolārs lauksaimniecības dzīvnieku siekalu dziedzeris, viens no 3 pāriem lielo siekalu dziedzeru
sincenobijs Salikts cenobijs, kurā aļģes saista gļotas vai mātšūnu apvalku atliekas.
apkulas Salmu atliekas, kas radušās kulšanas laikā; linu spaļi.
sunīši salmu jumtu jumjot pažobelē liekami mazi, sasieti garsalmu kūlīši ar nolīdzinātiem resgaļiem
fenilsalicilāts Salols - antiseptisks līdzeklis, ko lieto gremošanas trakta, urīnceļu un nieru iekaisumu ārstēšanā.
piesālīt Sālot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Šalkars Sālsnogulu ezers Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, platība - 200 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais - 13,5 m, iztek Urālas pieteka Soļanka.
Saltupis Saltupe, Azandas pieteka.
Soltupe Saltupe, Azandas pieteka.
Soltups Saltupe, Azandas pieteka.
Karalienes Šarlotes salas salu grupa Klusā okeāna ziemeļaustrumu piekrastē (angļu val. “Queen Charlotte Islands”), Kanādā, no kontinenta šķir Hekates šaurums, platība — 10300 kvadrātkilometru, \~150 salas, augstākā virsotne — 1250 m
darba alga samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu
piemaksāt Samaksāt pietiekami.
šusla Samazgas; ēdiena atliekas.
osteopēnija Samazināta kaulu masa nepietiekamas osteoīdu veidošanās dēļ.
hipohidratācija Samazināts ūdens daudzums organismā, kura cēlonis ir nepietiekama šķidruma uzņemšana vai pastiprināta tā izvade.
pārskrējiens Samērā īss un ātrs skrējiens ar sekojošu nogulšanos zemē, paslēpšanas drošākā vietā, ko parasti veic, izvairoties no pretinieka šaujamieroču uguns.
pieklājīgs Samērā liels, arī pietiekams (par kā daudzumu, skaitu).
salupināt Samizot pietiekamā daudzumā (sīpolus, kartupeļus u. tml.).
xerocomus Samtbekas.
Sanaužas strauts Sanaude, Feimankas pieteka.
samiltot Sapērt; arī piekaut.
samīstīt Sapērt; arī piekaut.
saslānīt Sapērt; arī piekaut.
savantēt Sapērt; arī piekaut.
sazvetēt Sapērt; arī piekaut.
piloralģija Sāpes vārtnieka apvidū.
piloraļģija Sāpes vārtnieka apvidū.
kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums
humeroskapulārais periartrīts sāpīgs pleca locītavas kustību ierobežojums nespecifiska periartikulāro audu iekaisuma dēļ: stipras unilaterālas sāpes pleca locītavas apvidū, sāpīga abdukcija un iekšējā rotācija
kļavaugi Sapindu rindas dzimta ("Aceraceae"), gk. vasarzaļi koki un krūmi ar staraini daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi nelieli, ķekaros, vairogos, \~150 sugu, Latvijā 1 suga.
aija Sāpju, prieka, izbrīna interjekcija.
vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
gurta Sapuvušas zivju vai varžu oliņu paliekas (Latgalē).
kontrolsaraksts Saraksts, kurā atzīmē darbinieka nostrādātās stundas.
disfrāzija Saraustīta runa kā smadzeņu centru bojājuma sekas.
pieražot Saražot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Kulpju upe Sārcene, Imulas pieteka
sargpatruļa Sardzes patruļa, ko norīko no daļas (vienības), tai atrodoties uz vietas virszemes pretinieka uzbrukuma draudu apstākļos.
sacīkstes Sarīkojums, pasākums (piemēram, kādā mākslas, ražošanas nozarē, mācību priekšmetā), kura mērķis ir dalībnieka spēju pārbaude un salīdzināšana.
Sarija Sarjanka, Daugavas pieteka.
Sārija Sarjanka, Daugavas pieteka.
Sarijanka Sarjanka, Daugavas pieteka.
Sarja Sarjanka, Daugavas pieteka.
Loborņica Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā, iztek no Loboržu ezera.
Sinicas strauts Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novadā.
Vanagupīte Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Dagdas novadā, garums - 9 km; Ribaku upīte; Vanaga; Vonogupeite; Vonogu upīte.
Moļneica Sarjankas kreisā krasta pieteka Šķaunes un Bērziņu pagastā, iztek no Zeiļovas ezera, lejtecē Baltkrievijas robežupe, garums 9 km; Mālnīca; Molnīca.
Malcenka Sarjankas labā krasta pieteka Dagdas novadā, garums - 11 km; Malciņa; Malceņa; Malciņas strauts.
Asūnīca Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā (lejtece Baltkrievijā), robežupe 6,4 km, iztek no Dagdas ezera tek caur Lielo Asūnes ezeru; Asūne; Osuņica (Baltkrievijā).
Deņica Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 12 km; Denica; Dēnīca; Guseļņica; Gusiļņica.
Prutka Sarjankas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā, iztek no Testečkovas ezera.
Nalogu strauts Sarjankas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā.
Čaušica Sarjankas labā krasta pieteka Svariņu un Bērziņu pagastā, garums - 21 km, kritums - 41 m, lejtecē 2 km posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Tovša (Baltkrievijā).
Volčica Sarjankas labā krasta pieteka uz Ludzas un Krāslavas novada robežas, gandrīz 10 km ir šo novadu robedžupe, izteka Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu pierobežā, garums - 12 km; Volčīca; Volničas strauts; Sarija; Sarja.
Chalciphora rubinus sarkanā rubīnbeka
Xerocomus rubellus sarkanā samtbeka
Sarkanā Sarkanā siena - atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums - \~100 m, augstums - 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
Xerocomus rubinus sarkanās rubīnbekas "Chalciporus rubinus" nosaukuma sinonīms
Ploskumu grāvis Sarkanīte, Alūksnes pieteka.
Sarnāte Sārnate, Užavas pieteka.
Vičaka Sārnates ezera noteka uz Baltijas jūru Ventspils novada Užavas pagastā.
Eisenia rosea sārtā slieka
Sarta Sārte, Apšes pieteka.
Sārta Sārte, Apšes pieteka.
Sārtis Sārte, Apšes pieteka.
Sorte Sārte, Apšes pieteka.
apsārtums Sārtums (kas radies iekaisuma rezultātā).
sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (dzīvniekam) ir grūti vai neiespējami kustēties.
vantēt Sasaitēt nepaklausīga dzīvnieka galvu ar sapītām kājām.
streģele Sasalusi lāsteka, ledus tilka.
strēģele Sasalusi lāsteka.
strieģele Sasalusi lāsteka.
strūgala Sasalusi lāsteka.
tilka Sasalusi lāsteka.
standala Sasalusi ledus tilka; lāsteka.
sasiekalāt Sasiekalot.
sasliekāt Sasiekalot.
sašļiekāt Sasiekalot.
saslienāt Sasiekalot.
sasiekalāties Sasiekaloties.
piesildīt Sasildīt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
sažulgāt sasist žulgās (dzīvnieka ādu ar pātagu)
salamžot Sasist, piekaut, nopērt.
sadrēbt Sasist, sadauzīt, piekaut.
puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
skabiņas saskābuša alus paliekas mucā
žarnīties Saskaisties, iekarst.
Partolons Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" - otro Īrijas iekarotāju vadonis.
milieši Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" - sestie Īrijas iekarotāji, kas tika dēvēti par Mila dēliem, pēc viņu vadoņa Mila Espaina (no latīņu "Miles Hispaniae" - "Spānijas karavīrs").
Nuada Argatlams saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" "Nuada Sudrabrocis" bija daniešu - dievišķas izcelsmes tautas, piekto Īrijas iekarotāju valdnieks
Cesaira Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" sieviete, Noasa dēla Bita meita, kuras vadībā pirmā cilvēku grupa apmetās Īrijā četrdesmit dienas pirms Bībelē aprakstītajiem grēku plūdiem, viņa un visi viņas sekotāji gāja bojā, dzīvs palika tikai viņas vīrs Fintans mak Bohra.
Nemeds Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" trešo Īrijas iekarotāju vadonis, Skitijas grieķa Agnomena dēls.
ieņēmumi Saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā).
ievest valdījumā saskaņā ar tiesas lēmumu nodot īpašumu jaunam īpašniekam
saskarne ST 506 saskarne, kas nosaka, kādā veidā cieto disku diskdzinis pieslēdzams pirmajiem firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajiem personālajiem datoriem; tā nenodrošina pietiekami lielu datu pārsūtīšanas ātrumu, un to aizvieto ar saskarnēm _EIDE_, _ESDI_ un _SCSI_
iesiekalot Saslapināt ar siekalām.
sasiekalot Saslapināt, notraipīt ar siekalām, parasti ļoti, viscaur.
hiperpankreātisms Saslimšana kā aizkuņģa dziedzera pastiprinātas sekrēcijas sekas.
hipopankreātisms Saslimšana kā aizkuņģa dziedzera samazinātas sekrēcijas sekas.
hepatisms Saslimšana kā aknu funkcijas traucējuma sekas.
hiperhepatisms Saslimšana kā aknu pastiprinātas funkcijas sekas.
hiperhormonisms Saslimšana kā endokrīno dziedzeru hiperfunkcijas sekas.
hiperkrīnisms Saslimšana kā pastiprinātas sekrēcijas sekas.
hipokrīnisms Saslimšana kā pazeminātas sekrēcijas sekas.
hipoinsulīnisms Saslimšana no insulīna nepietiekamas sekrēcijas, kas izraisa hiperglikēmiju.
autoimūnā saslimšana saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma
kašumi Sasmalcināts siens, siena atliekas.
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
piešķaidīt Sašķaidīt (ko) pietiekami, daudz.
pietraikšīt Sašķaidīt (ko) pietiekami, daudz.
piesašūties Sašūt sev (ko) pietiekami daudz.
satece Sateka.
žākle Sateka.
pietīt Satīt (piemēram, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
saņemt Satvert (piemēram, cilvēka apģērba daļu, ķermeņa daļu, dzīvnieka pavadu), parasti, lai (cilvēku) apturētu, pievērstu (tā) uzmanību u. tml., (dzīvnieku) pieturētu, vadītu.
taupīt Saudzēt (piemēram, cilvēku, tā ķermeņa daļu, veselību), lai nekaitētu (tai).
Vecsaules strauts Saules strauts, Mēmeles pieteka.
solsticijs Saulgrieži; brīdis, kad saule liekas uz vietas stāvam, pavasaros un rudeņos.
Saune Sauna, Ošas pieteka.
Savanka Sauna, Ošas pieteka.
Savna Sauna, Ošas pieteka.
Sovanka Sauna, Ošas pieteka.
Salamaška Saunas kreisā krasta pieteka.
Jašores strauts Saunas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagstā, augštece — Preiļu novada Saunas pagastā.
Titurga Sausās Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novadā, garums - 8 km, kritums - 7 m, iztek no Titurgas ezera Baložu pilsētas teritorijā.
Alberga sausgultne Austrālijā (_Alberga_), Dienvidaustrālijas štata ziemeļu daļā, lietus periodā Makambas labā krasta pieteka
Alisa sausgultne Austrālijā, Kvīnslendas štatā, lietus periodā Barkū labā krasta pieteka
Allākī sausgultne Ēģiptē (_ʻAllāqī, Wādī al_), augštece Sudānā, lietus periodā ietek Nāsira (Nasera) ezerā, Nīlas labā krasta pieteka
Ašisu sausgultne Kazahstānā (_Așșısw_), Austrumkazahstānas apgabalā, lietus periodā Irtišas (Ertisas) kreisā krasta pieteka
Baji el Hāibs sausgultne Lībijā, lietus periodā Baji el Kebīra pieteka, Sidras šebījā, augštece Džufras šebījā
Abū Sants sausgultne Sudānā (_Abū Sants_), Nūbijas tuksnesī, lietus periodā Nīlas labā krasta pieteka
Alāmarvdašta sausgultne un ūdenstece Irānā (_‘Alāmarcdasht, Rūd-e_), Fārsas ostāna dienvidrietumos, lietus sezonā Mandas kreisā krasta pieteka
Sausupīte Sausupe, Svētupes pieteka.
piesautēt Sautējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
neorāma Savāda panorāma, kas izrāda ēkas iekšieni, pie kam skatītājam izliekas, it kā viņš atrastos šai ēkā.
piesēņoties Savākt sev (sēnes) pietiekamā vai lielākā daudzumā; savākt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu sēņu).
piešķibīt Savākt, salasīt pietiekami daudz vai lielu apjomu.
saviri Savari - huņņu vai tjurku izcelsmes klejotāju cilts Piekaspijā 1. gt.; 7.-8. gs. dzīvoja Kūmas lejteces apvidū un Z-Dagestānā.
sasikšņojums savārstījums (no slikta dzejnieka darba)
Lejasdaugavas senleja savdabīgs Viduslatvijas zemienes dabas apvidus, kas ietver Daugavas ieleju no Aiviekstes ietekas līdz Salaspilij, platība - 432 kvadrātkilometri, garums - 105 km, platums - 1-6 km, virsa pazeminās no 85 m vjl. līdz 17 m vjl.
vērpele Savēlies dzīvnieka apspalvojums.
nopluskāts Savēlies, sapinkojies; pluskains (par dzīvnieka apmatojumu).
Ostupe Savica, Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, garums - 12 km
likata Savienojumā "likata lekata" lieto lempīga, trokšņaina skrējiena raksturošanai.
zvaņa Savienojumā "ne zvaņas" - "ne ziņas", arī "nekas".
nekatrs Savienojumā "nekatra dzimte": dzimte, kurā nav nojēguma par dzimuma atšķirībām.
sastatu Savienojumā "sastatu mēbeles" - saliekamās mēbeles.
lēkt Savienojumā ar "mugurā", "sedlos" u. tml.: strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
pļikadi Savienojumā ar "pļekadi" raksturo ritmiskas sitienu skaņas, kas rodas, piemēram, velējot veļu.
māja Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieku audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem.
piens Savienojumā ar kārtas skaitļa vārdu: kārtējais laikposms no (dzīvnieka, parasti govs) atnešanās līdz aizlaišanai; laktācija.
mūžam Savienojumā ar noliegtu verbu vai ar partikulu "ne": nekad.
savu mūžu savienojumā ar noliegtu verbu: nekad
dienu mūžu Savienojumā ar noliegtu verbu: nekad.
māja Savienojumā ar savvaļas dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieks uzturas cilvēku mājokļu tuvumā vai cilvēku mājokļos.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, pagatavo lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
nitrozīti Savienojumi, kuros reizē ir kā nitrozogrupa, tā arī slāpekļskābes palieka, -O-N:O.
nitrozāti Savienojumi, kuros vienlaicīgi ir nitrozogrupa un slāpekļskābes palieka, -O-NO2.
gan Savienojumos "laikam gan", "liekas gan", "ticamāk gan" u. tml. lieto, lai pastiprinātu iepriekš teikto, mazinot šaubas.
aptecēties Savienojumos "sirds, dūša aptekas" - pārņem sarūgtinājums, apvainojums, arī dusmas.
kameras kabelis savienotājkabelis starp telekameru un kameras vadības sistēmu (KVS), kas nodrošina kameras raidītājlampai dažādus spriegumus un pārraida attēlu no raidītājlampas atpakaļ uz KVS.
Sava Sāvīte, Aiviekstes pieteka.
Sāva Sāvīte, Aiviekstes pieteka.
Sāviena Sāvīte, Aiviekstes pieteka.
Salvīte Savīte, Vesetas pieteka.
Savide Savīte, Vesetas pieteka.
Taurupīte Savītes labā krasta pieteka Pļaviņu un Madonas novadā, garums - 4 km
reiderēšana Savrupu virsūdens kuģu vai bruņotu kuģu (reideru) darbība uz pretinieka jūras komunikācijām, lai traucētu tā kuģošanu, slēpti izliktu mīnu aizsprostojumus, grautu pretinieka piekrastes objektus.
pārdoties Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) nodot draugus, līdzcilvēkus, pāriet pretinieka pusē.
harmīns Savvaļas rūtas "Peganum harmala" alkaloīds, ķīmiskā ziņā identisks ar banisterīnu; ietekmē centrālo nervu sistēmu, sevišķi motoriskos centrus; lieto trīcošās triekas terapijā.
sasūkaļāt Sazelēt, noslienāt, zīžot apsiekalot.
drošības poga saziņas iekārta ar signālpogu, kas atrodas aprocē vai kulonā un nodrošina cilvēka diennakts uzraudzību, neatliekamo palīdzību un psiholoģisko atbalstu ārkārtas situācijās
Laucese Secene, Lauces pieteka.
Sece Secene, Lauces pieteka.
Setce Secene, Lauces pieteka.
Setcene Secene, Lauces pieteka.
augsekas shēma secība, kādā kultūras nomaina cita citu un iziet visus augsekas laukus (periodu, kurā tas notiek, sauc par rotāciju)
ķerkulis Sēcoša skaņu izruna (katarāla iekaisuma gadījumā).
Šūnupe Sedas kreisā krasta pieteka Ēveles pagastā, lejteces daļā ir arī Jērcēnu pagasta robežupe; Sūnupe.
Purgaile Sedas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā, lejtecē nepilnu km arī Valkas un Valmieras novada robežupe; Ķēķupīte; Ķaka.
Ērgļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā, lejtecē arī robežupe ar Kārķu pagastu, iztek no Rūķa ezera, garums - \~2,5 km
Diļupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Vīķupīte Sedas labā krasta pieteka Valkas novada Ērģemes pagastā.
Rikanda Sedas labā krasta pieteka Valkas novadā, garums - 24 km, kritums - 30 m; Rikande; Rikarde; augštecē - Ērģeme.
Āžupīte Sedas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, izteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - \~5 km
Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe.
Ērģeme Sedas pietekas Rikandas paralēls nosaukums tās augštecē.
sedliņš Sedlināju dzimtas ģints ar ziediem mazziedainos ķekaros, 4 sugas; segliņš.
sedlīni Sedulka - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
segliniece Seglinieka sieva.
kāpslis Seglu daļa jātnieka kāju atbalstam.
blindāža Segta zemē iedziļināta aizsargbūve, kas aizsargā pret pretinieka uguni un kaujas gāzēm un ko var izmantot dzīvošanai.
piere Sejas daļa starp uzacīm un matiem (cilvēkam); galvas virsējā priekšdaļa (dzīvniekam).
smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
starpnervs Sejas nerva mazākā dala, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri.
retināšana Sējumu un stādījumu atbrīvošana no liekajiem augiem, lai palikušajiem būtu vairāk vietas attīstībai.
consecutio Seka, sekošana.
sec Sekante.
izlikšana Sekas, kad likumā paredzētajos gadījumos tiesas kārtībā tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums, kad īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās labprātīgi atbrīvot izīrēto dzīvojamo telpu.
cistospermīts Sēklas pūslīša iekaisums.
gonecistīts Sēklas pūslīša iekaisums.
spermatocistīts Sēklas pūslīša iekaisums.
vesikulits Sēklas pūslīšu iekaisums.
vezikulīts Sēklas pūslīšu iekaisums.
kolikulīts Sēklas uzkalniņa iekaisums.
sēklvads Sēklinieka (2) kanāls, pa ko pārvietojas spermatozoīdi.
hidrocēlektomija Sēklinieka apvalka daļas izgriešana hidrocēles ārstēšanas nolūkā.
orhīts Sēklinieka iekaisums.
hiperleidigisms Sēklinieka intersticiālo Leidiga šūnu hiperfunkcija hipofīzes gonadotropā hormona vai audzēja ietekmē; ierosina pāragru pubertāti.
hipoleidigisms Sēklinieka intersticiālo Leidiga šūnu hipofunkcija, kas izraisa atpalicību dzimumattīstībā.
enterošeocēle Sēklinieka maisiņa trūce, kurā atrodas zarnas cilpa.
perididimīts Sēklinieka makstapvalka iekaisums.
periorhīts Sēklinieka makstapvalka iekaisums.
vagīnektomija Sēklinieka makstapvalka izgriešana.
orhiomieloma Sēklinieka mieloma.
orhidoptoze Sēklinieka noslīdējums, ko izraisa sēklinieku maisiņa atslābums vai varikocēle.
orhiopeksija Sēklinieka nostiprināšana tā maisiņā.
orhiotomija Sēklinieka pārgriešana.
epididimīts Sēklinieka piedēkļa iekaisums.
epididimektomija Sēklinieka piedēkļa izgriešana.
epididimotomija Sēklinieka piedēkļa pārgriešana.
epididimoorhīts Sēklinieka piedēkļa un sēklinieka iekaisums.
funikuloepididimīts Sēklinieka piedēkļa un sēklvada iekaisums.
orhiopātija Sēklinieka slimība.
mezorhijs Sēklinieka tēne, embrionālā apzarņa daļa, kas ietver sēklinieku; pieaugušam indivīdam to aizstāj kroka starp sēklinieku un tā piedēkli.
ūdenstrūce Sēklinieka ūdenstrūce - seroza šķidruma (no dažiem mililitriem līdz 2-3 litriem) uzkrāšanās starp sēklinieka apvalkiem, kuru izraisa atteces traucējumi limfvados; hidrocēle.
hidrocēle Sēklinieka ūdenstrūce - seroza šķidruma uzkrāšanās starp sēklinieka apvalkiem sakarā ar atteces traucējumiem limfvados.
orhiepididimīts Sēklinieka un tā piedēkļa iekaisums.
orhiepididīmektomija Sēklinieka un tā piedēkļa izoperēšana.
spermatocēle Sēklinieka, sēklinieka piedēkļa vai sēklsaites retences cista, kas pildīta ar serozu šķidrumu, kurā ir spermatozoīdi.
osheīts Sēklinieku maisiņa iekaisums.
spermatīts Sēklsaites iekaisums.
epizoohorija Sēklu izplatīšanās ar dzīvniekiem; sēklas pieķeras, pielīp pie dzīvnieka un kopā ar to pārvietojas uz citu vietu; šādi izplatās, piem., sunīši, dadži.
perispermatīts Sēklvada apvalku iekaisums.
deferentīts Sēklvada iekaisums.
hordīts Sēklvada iekaisums.
vazīts Sēklvada iekaisums.
vazoepididimostomija Sēklvada savienošana ar sēklinieka piedēkļa izvadu.
vazovezikulīts Sēklvada un sēklas pūslīšu iekaisums.
vazovezikullts Sēklvada un sēklas pūslīšu iekaisums.
izgaismot Sekmēt gaismas izplatīšanos (telpā); panākt, ka (telpā) ir pietiekami daudz gaismas.
vajāt Sekot, dzīties pakaļ, parasti neatlaidīgi (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
hlamidiāze Seksuāli transmisīva slimība, ko izraisa baktērijas, kas nespēj dzīvot ārpus saimniekorganisma šūnām; var radīt urīnizvadkanāla iekaisumu vīriešiem, ārējo dzimumorgānu iekaisumu sievietēm, bet var būt arī bez simptomiem.
Sēlīte Sellīte, Pienavas pieteka.
Seme Sēme, Lūšupītes pieteka.
Sēmesupe Sēmes upe, Abavas pieteka.
Nainiekstes apmetne sena dzīvesvieta Nainiekstes labajā krastā pie tās ietekas Abainē, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.)
Ušura ezermītne sena dzīvesvieta šajā ezerā, t. s. Līņsaliņā, iepretī Ezerupītes ietekai, arheoloģiskos izrakumos konstatēta kvadrātiska (30 x 30 m) koka režģota pamatne, virs kuras veidota apbūve, ar krastu savienojis \~120 m garš dambis, atrastas senlietas, bijusi apdzīvota 1. gt. 2. pusē
Dūķu ezermītne sena dzīvesvieta, atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Dūķu ezerā, 50 m no austrumu krasta, apmetnes paliekas konstatētas 0,7-2,5 m dziļumā, \~60 x 30 m lielā laukumā, datējama ar 1. gt. 2. pusi
Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām
Milzkalnes baznīcas kalns sena kulta vieta Smārdes pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Šlokenbekas pils, \~8 m augsts iegarens paugurs (~150 x 100 m), viena mala norakta
Liezēres ezermītne sena latgaļu dzīvesvieta, atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Akmeņsalā, Liezēra ziemeļu daļā, koka konstrukciju paliekas konstatētas 0,7-2,5 m dziļumā
Pērkones kanāls sena Liepājas ezera noteka uz Baltijas jūru Liepājas pilsētā, pie tās dienvidu robežas, kas tagad no jūras puses aizsērējusi, platums — līdz 100 m, palicis \~1,2 km garš ezera atzars; Pērkone; Dienvidu kanāls
pilskalns Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
Čičenica Sena pilsēta Meksikā ("Chichen Itza"), Jukatanas pavalstī, ko ap 534. g. nodibināja maiju cilts ici; ap 980. g. pilsētu iekaroja tolteki un no 11. gs. tā bija tolteku galvaspilsēta, bet 1178. g. to sagrāva.
Akada Sena pilsēta un valsts Divupes vidusdaļā, ap 24. gs. p. m. ē. kļuva par valdnieka Sargona Senā valsts galvaspilsētu, 22. gs. p. m. ē. to nopostīja.
sākija Sena ūdens smeļamā ierīce sējumu apūdeņošanai Ēģiptē, ar vertikālu ratu līdz 9 m diametrā virs ūdenskrātuves, kam malās piestiprināti smeļamie trauki, augšdaļā ūdens izlīst notekas silē un aizplūst uz tīrumiem.
Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks.
province Senajā Romā - iekarota teritorija, ko pārvaldīja Romas vietvaldis.
imperators Senajā Romā - karavadonis, vēlāk valdnieks; karavadoņa, vēlāk valdnieka tituls.
pretorijs Senajā Romā - provinces pārvaldnieka mītne.
ergastuls Senajā Romā - vergu cietums, parasti pazemē, kur ķēdēs iekaltie vergi veica sevišķi smagu darbu.
lielistaba Senāk lauku sētās saimei paredzēta dzīvojamā telpa, kas aizņēma visu mājas platumu vai veselu tās galu un pretstatā saimnieka kambariem nebija sadalīta atsevišķās telpās.
ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām.
pitekantrops Senākais fosilais pērtiķveida cilvēks, kura skeleta atliekas atrastas Javas salā 19. gs. beigās.
Nīnive Senās Asīrijas pilsēta Tigras kreisajā krastā, pie Hoseras ietekas Tigrā, drupas iepretim Mosulai.
hekatombaji Senās Atikas svēki, kad Apollonam upurēja hekatombu.
sfinksa Senās Ēģiptes mitoloģijā - būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka vai svēta dzīvnieka galvu.
Bandava Senās Kurzemes zeme, kas aptvērusi Ventas vidus daļu sākot no Abavas ietekas, līdz Skrundai; senrakstos pieminēta 1230. g. (kuršu līgumā ar Balduinu), 1252. g. un 1253. g. (Kurzemes bīskapam un Vācu ordenim zemē daloties).
Dakija Senās Romas province (106-271), atradās tagadējā Rumānijas teritorijā, to izveidoja imperators Trajāns, dzīvoja trāķiešu cilts - daki līdz iekaroja barbari.
Belgika Senās Romas province, izveidota 16. g. p. m. ē. beļģu apdzīvotajā teritorijā, bet 5. gs. to iekaroja franki.
decimācija Senatnē - katra desmitā noziedznieka sodīšana ar nāvi; nāvei nolemtos lozēja.
minervals Senatnē skolnieka dāvana skolotājam (pa lielākai daļai ēdamlietas).
apsene Sēne, apšu beka ("Boletus rufus").
ozolene Sēne, arī apšu beka.
anakreontieši Sengrieķu dzejnieka Anakreonta atdarinātāji, kas apdzied mīlu un vīnu.
Kastālijas avots Sengrieķu mitoloģijā - avots Parnasa kalna pakājē, kurā, glābdamās no Apollona uzmācības, metās nimfa Kastālija; cilvēks, kas dzēris no šā avota, ticis apveltīts ar dzejnieka talantu.
Arguss Sengrieķu mitoloģijā - daudzacains milzis sargs, kura visas acis nekad nebija aizmigušas vienlaikus.
Sīzifs Sengrieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, vēju valdnieka Aiola dēls; par dievu noslēpumu izpaušanu un dievu apmānīšanu tika bargi sodīts: pazemes valstībā viņam mūžīgi jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, atkal noveļas lejā.
Ariadne Sengrieķu mitoloģijā — Krētas valdnieka Mīnoja meita, kas Atēnu varonim Tēsejam ar diegu kamolu palīdz izkļūt no labirinta.
bomolohs Sengrieķu teātrī - jokdaris, labsirdīga viltnieka tēls.
Hellesponts Sengrieķu un latīņu nosaukums Dardaneļu jūras šaurumam; pēc mitoloģijas nosaukums cēlies no Tēbu valdnieka meitas Helles vārda, kura, bēgdama no ļaunās pamātes, nokritusi no zeltvilnas auna un noslīkusi.
meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji
Nakula Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem.
Sahadeva Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem.
pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva)
Indradžits Senindiešu eposā "Rāmājana" rākšasu valdnieka Rāvanas dēls, burvis, kam piemita spēja kļūt neredzamam.
Agha senindiešu mitoloģijā - asura, valdnieka Kansas karaspēka pavēlnieks, kurš iecerējis nogalināt Krišnu un viņa draugus, pārvērtās par čūsku ar tik milzīgu rīkli, ka Krišnas draugi to noturēja par alu, kur nolēma patverties, taču Krišna viņus izglāba
Rāhu senindiešu mitoloģijā - dēmons (asura), daitju valdnieka Vikpračiti un Dakšas meitas Simhikas dēls, ko uzskatīja arī par planētu, kas rada saules un mēness aptumsumus

Citās vārdnīcās nav šķirkļa eka.