Paplašinātā meklēšana
Meklējam āja.
Atrasts vārdos (433):
- āja:1
- ājas:1
- kāja:1
- māja:2
- māja:1
- rāja:2
- rāja:1
- ājats:1
- Čhāja:1
- klāja:1
- krāja:1
- njāja:1
- stāja:1
- Āgčāja:1
- cināja:1
- Gobāja:1
- ievāja:1
- Ilmāja:1
- ķērāja:1
- lānāja:1
- lināja:1
- manāja:1
- mežāja:1
- pakāja:1
- pupāja:1
- rītāja:1
- skrāja:1
- šīmāja:1
- vilāja:1
- bājava:1
- grājas:1
- jājams:1
- kājavi:1
- sājans:1
- urājas:1
- adātāja:1
- adītāja:1
- apstāja:1
- bērkāja:1
- Bidžāja:1
- bišmāja:1
- celmāja:1
- ceļkāja:1
- Deglāja:1
- dignāja:1
- Dignāja:1
- fokrāja:1
- Gardāja:1
- ieklāja:1
- iestāja:1
- kājrāja:1
- kalnāja:1
- kazkāja:1
- koškāja:1
- kūrmāja:1
- ķepkāja:1
- lāčkāja:1
- liepāja:1
- Liepāja:1
- mārkāja:1
- mazmāja:1
- miezāja:1
- mūrmāja:1
- mūžmāja:1
- nostāja:1
- ogotāja:1
- otrmāja:1
- paklāja:1
- piemāja:1
- purkāja:1
- puskāja:1
- pusmāja:1
- svērāja:1
- šemmāja:1
- tavmāja:1
- tevmāja:1
- trikāja:1
- uzstāja:1
- Vartāja:1
- Vārtāja:1
- Vilkāja:1
- viņmāja:1
- zaķkāja:1
- ziemāja:1
- zirnāja:1
- atgājas:1
- ejkājas:1
- gājatrī:1
- Gājatrī:1
- kājains:1
- kājaiņi:1
- kājauts:1
- kājavas:1
- krājaka:1
- pakājas:1
- rājains:1
- skrājas:1
- šomājas:1
- ūdrājas:1
- vājains:1
- vājalus:1
- ājatolla:1
- Akmenāja:1
- arnakāja:1
- augumāja:1
- baltkāja:1
- blokmāja:1
- bramrāja:1
- brīvmāja:1
- ceļakāja:1
- četrkāja:1
- dīžātāja:1
- dvīņmāja:1
- dzelzāja:1
- ēdammāja:1
- govskāja:1
- jumsmāja:1
- kalpmāja:1
- kležkāja:1
- kloškāja:1
- kložkāja:1
- kviešāja:1
- kvietāja:1
- labklāja:1
- laukmāja:1
- lielkāja:1
- locītāja:1
- lolotāja:1
- mācītāja:1
- mārskāja:1
- melnkāja:1
- mēzātāja:1
- mumsmāja:1
- niedrāja:1
- pārstāja:1
- pienmāja:1
- pīpētāja:1
- purvkāja:1
- rindmāja:1
- Salanāja:1
- Salonāja:1
- sēņotāja:1
- skaldāja:1
- slīdkāja:1
- sprēdāja:1
- Sventāja:1
- šiemmāja:1
- trijkāja:1
- vārnkāja:1
- vasarāja:1
- vēlētāja:1
- vienkāja:1
- zavētāja:1
- zīdītāja:1
- bezmājas:1
- domājams:1
- Galājais:1
- garkājas:1
- godājams:1
- jūsmājas:1
- kājainis:1
- kājapuža:1
- kājarkls:1
- kapājams:1
- klājacis:1
- kūdrājas:1
- lokājata:1
- mājapuža:1
- mežkājas:1
- mūsmājas:1
- Nārājana:1
- nerājams:1
- piemājas:1
- Podkājas:1
- Rājagada:1
- Rāmājana:1
- rugājans:1
- sānkājas:1
- bērzulāja:1
- Bolderāja:1
- cobalkāja:1
- dancotāja:1
- Dižilmāja:1
- dzērvkāja:1
- dzesētāja:1
- ērklētāja:1
- galvotāja:1
- gumijkāja:1
- Iesalkāja:1
- Jaunarāja:1
- kartupāja:1
- katlumāja:1
- kazaskāja:1
- kumeļkāja:1
- ķeburkāja:1
- ķeparkāja:1
- lasāmmāja:1
- mašīnmāja:1
- Mazilmāja:1
- meitumāja:1
- mīkstkāja:1
- muzejmāja:1
- nabagmāja:1
- pakalnāja:1
- pakaļkāja:1
- paneļmāja:1
- penkātāja:1
- pieledāja:1
- pienamāja:1
- radiomāja:1
- ratiņkāja:1
- riteņmāja:1
- sapņotāja:1
- skaņotāja:1
- spēlētāja:1
- staltkāja:1
- sūdzētāja:1
- šķeltkāja:1
- špricmāja:1
- tapsētāja:1
- trakomāja:1
- valstmāja:1
- vārdātāja:1
- vārnukāja:1
- vecummāja:1
- vēderkāja:1
- veidotāja:1
- velmētāja:1
- vienklāja:1
- zemledāja:1
- ziloņkāja:1
- žākļstāja:1
- brīvmājas:1
- cēlājaste:1
- ciemmājas:1
- ernekājas:1
- jājamceļš:1
- kājapakša:1
- kājaunams:1
- košļājams:1
- laulājams:1
- mājasgals:1
- mājaslapa:1
- mājasmāte:1
- mājassēne:1
- mājastēvs:1
- mājaudums:1
- mazgājams:1
- mūžamājas:1
- pančājata:1
- peldkājas:1
- pērnājais:1
- rugājains:1
- tēvamājas:1
- tiesājams:1
- vārnkājas:1
- varžkājas:1
- vienkājas:1
- vienmājas:1
- vistkājas:1
- apmelotāja:1
- bērnķērāja:1
- bordiņmāja:1
- čamparkāja:1
- dzegužkāja:1
- dzemdētāja:1
- kaimiņmāja:1
- lenderkāja:1
- ļenkarkāja:1
- nezinātāja:1
- pagastmāja:1
- pakaļškāja:1
- pamatstāja:1
- pilsētmāja:1
- priedulāja:1
- priekamāja:1
- priekškāja:1
- privātmāja:1
- punktētāja:1
- savrupmāja:1
- staltakāja:1
- stampakāja:1
- stilbakāja:1
- Stimbināja:1
- stūresmāja:1
- štancētāja:1
- tiesasmāja:1
- uzpasētāja:1
- valstsmāja:1
- baskājains:1
- bezkājains:1
- četrikājas:1
- divkājains:1
- domājamais:1
- dzimtmājas:1
- garkājains:1
- iedomājams:1
- iesalkājas:1
- Iesalkājas:1
- jājamzirgs:1
- kājainītis:1
- kapājamais:1
- līkkājains:1
- mājasdarbs:1
- mājasvārds:1
- mājasvieta:1
- naktsmājas:1
- pacilājams:1
- paklājaugi:1
- pieklājams:1
- pipernājas:1
- racējkājas:1
- robotkājas:1
- rokaskājas:1
- vāverkājas:1
- zemkājains:1
- dedzinātāja:1
- ēstvārītāja:1
- ģeisterkāja:1
- ilustrētāja:1
- inscenētāja:1
- kalpinātāja:1
- klamburkāja:1
- klukstētāja:1
- klundurkāja:1
- mācītājmāja:1
- Mācītājmāja:1
- mežsargmāja:1
- noguldītāja:1
- pakaļaskāja:1
- pirmsledāja:1
- sastādītāja:1
- sīkražotāja:1
- sirsniņmāja:1
- šķeterētāja:1
- šļenderkāja:1
- zemniekmāja:1
- četrkājains:1
- divkājainis:1
- dzērvukājas:1
- dzimtsmājas:1
- glabājamais:1
- jājampātaga:1
- jājamzābaki:1
- kapājamsile:1
- krājaizdevu:1
- mājaspakaļa:1
- mazgājamība:1
- pārnēsājams:1
- pārvadājams:1
- pulkkājains:1
- sakņkājains:1
- tievkājains:1
- trejkājains:1
- trijkājains:1
- trīskājains:1
- trīskājaiņš:1
- vārnaskājas:1
- vienkājains:1
- aglutinētāja:1
- ilgspēlētāja:1
- klātgulētāja:1
- mājkalpotāja:1
- memoriālmāja:1
- saimniekmāja:1
- sakabinātāja:1
- standartmāja:1
- aizpērnājais:1
- aizsargājams:1
- apgādājamais:1
- četrkājainis:1
- daudzkājains:1
- dzīvājamgals:1
- greizkājains:1
- mājamatnieks:1
- mājapužpļava:1
- miecētājaugi:1
- mutmazgājams:1
- neaizstājams:1
- neiedomājams:1
- neizdabājams:1
- neizrunājams:1
- pārklājamais:1
- pavīpsnājams:1
- saplaisājams:1
- strupkājains:1
- vagotājarkls:1
- veidotājaudi:1
- ēdienvārītāja:1
- apdrukājamība:1
- daudzkājainis:1
- jājamzirdziņš:1
- kāpelētājaugs:1
- Nārājangaņdža:1
- nenomazgājams:1
- nenovalkājams:1
- nesamaksājams:1
- pārvadājamība:1
- saglabājamība:1
- sariņkājainie:1
- sarkankājains:1
- uzglabājamība:1
- Aleksandērbāja:1
- pirmdzemdētāja:1
- transportētāja:1
- asimilētājaudi:1
- caurstaigājams:1
- jājamdzīvnieks:1
- mājamatniecība:1
- mājasdzīvnieks:1
- mājaudzināšana:1
- neaizstājamība:1
- rādītājaparāts:1
- savienotājaudi:1
- valkājamierīce:1
- daudzdzemdētāja:1
- līdztiesājamais:1
- mājamatniecisks:1
- pusmājamatnieks:1
- šķirotājaparāts:1
- nātha-sampradāja:1
- niedrājantilopes:1
- regulētājaparāts:1
- klejotājalbatross:1
- patērētājattieksme:1
- koloratūrdziedātāja:1
- iznīcinātājaviācija:1
- pašrakstītājaparāts:1
- saldētājautomobilis:1
- laistītājautomobilis:1
- attīstītājaudzināšana:1
- pārveidotājapakšstacija:1
- pašrakstītājanalizators:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (8045):
- lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
- pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
- dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
- similis simili gaudet "līdzīgs ar līdzīgu priecājas"; tāds tādu atrod.
- verba magistri "skolotāja vārdi"; autoritatīva cilvēka vārdi.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- tertius gaudens "trešais, kas priecājas"; trešā persona, kas no divu pretinieku strīda vai cīņas gūst labumu.
- iurare in verba magistri "zvērēt ar skolotāja vārdiem"; akli klausīt skolotāja vārdiem.
- lielais pirksts (kājas) īkšķis
- ajatols [ājatolla]{s:2387}
- ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
- savrupnams [savrupmāja]{s:1644}
- šeherezada 1001 pasakas stāstītāja.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
- universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
- referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
- hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
- salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
- evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
- neoekspresionisms 20. gs. beigu tēlotājas mākslas virziens, kura pārstāvji lieto gadsimta sākuma ekspresionistu paņēmienus.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
- taksācijas likvīdā krāja 90% koksnes tilpuma no krājas uz celma.
- nagas Abas rokas; rokas un kājas
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
- zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama
- suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim
- acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes
- asaru ezers acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums
- tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu
- Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais
- ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli
- repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks
- Adģere Ādģēre, Vārtājas pieteka
- Gikša Ādģēre, Vārtājas pieteka
- Gikše Ādģēre, Vārtājas pieteka
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete
- stulmenis Adīta uzmava, ko uzmauc uz (kājas vai rokas) stilba
- adātāja Adītāja
- adēja Adītāja
- adējeņa Adītāja
- adējiņa Adītāja
- adītājs Adītāja
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
- Zasas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijai pievienota daļa no bijušā Dignājas pagasta
- ĀS Āfrikas Savienība (aizstāja Āfrikas Vienības organizāciju)
- aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi
- Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
- feronjēre agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres
- pašvāris agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu
- kamerlengo agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā
- milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
- provīzija Aģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa no noslēgto darījumu apjoma
- eidenieks aidinieks - zirgs, kas riksī sper vienas puses abas kājas reizē
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu
- aistieši Aisti; tauta Baltijas jūras piekrastē, domājams senprūši
- aizčaukstināt aiziet lēnām, velkot kājas (sacīts par veciem cilvēkiem)
- aiztakšķināt aiziet sadzirdamiem soļiem (sitot kājas)
- aiztapšķināt aiziet, sitot kājas
- aizslūtēt aiziet, velkot kājas
- aizšļukāt aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs)
- aizšļurāt aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs)
- aizbružāt aiziet, velkot kājas pa zemi
- aizklumzāt aiziet, velkot kājas smagos apavos
- aizšļaukt aiziet, velkot kājas, aizšļūkt
- aizēvelēt aiziet, velkot kājas, šļūcot
- jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai
- Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
- īstermiņa aizņēmums aizņēmums, kurš atmaksājams agrāk nekā gadu pēc pārskata gada beigām
- Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (_Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
- pretvēja josla aizsargājama josla gar mežaudžu malām, t. s. meža kažoks
- flankēšana Aizsargājamas pozīcijas pieeju segšana no flanga
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
- Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m)
- Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas
- Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
- prolīns Aizstājamā aminoskābe, 2-karboksipirolidīns; organismā ir brīvā veidā un olbaltumvielās
- cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā
- serīns Aizstājama aminoskābe, sastopama gandrīz visās olbaltumvielās, fermentos, dažos lipīdos
- citrulīns Aizstājama aminoskābe, svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē
- fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai
- dublēt Aizstāt izrādē galveno (parasto) lomas tēlotāju; tēlot izrādē (lomu) galvenā (parastā) lomas tēlotāja vietā
- 8. Hērakla varoņdarbs Aizveda trāķiešu valdnieka Diomēda cilvēkēdājas ķēves
- akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums)
- svirkstenis akas vinda, kuras galā karājas kārts ar spaini ūdens smelšanai
- kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
- Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama
- trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
- Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
- pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
- pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
- Morēnu reljefs akumulatīvs reljefs, kas veidojies ledāja darbības rezultātā
- patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai
- vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
- Altamiras ala Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem
- Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
- aldoksīms Aldehīda savienojums, kur -CHO grupā skābeklis aizstājas ar -NOH grupu, veidojot -CHNOH grupu
- fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē
- metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH
- bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē
- aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe
- Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama
- dzīšana alkohola pagatavošana ar destilācijas paņēmienu, parasti mājas apstākļos
- Physcomitrium pyriforme alksnāja pūšļcepurene
- lielais alks alku dzimtas suga ("Alca torda"), aizsargājams jūras putns
- jaunmājnieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji
- Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā
- šiņķeriene alus lējēja (pārdevēja, iznēsātāja)
- šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece
- cietā alvejīte alvejīšu suga ("Aloina rigida"), Latvijā aizsargājama
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.)
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri
- APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System"
- mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku
- bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem
- tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot
- gobnieks Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas
- gobzinis Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas
- Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā
- atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu
- asparagīnskābe Aminodzintarskābe, aizstājama aminoskābe, ir olbaltumvielu sastāvā
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
- minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi
- viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji
- aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam
- Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem
- pančs angļu tautas leļļu teātra personāžs: kupris ar līku degunu, jokdaris, kurš uzvar visus, kas viņam stājas ceļā
- anglene Angļu valodas skolotāja
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās
- Bogarts Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - gars vai mājas gariņš
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā
- bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti
- šelfa ledājs antarktiskā vai arktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi
- autoantigēns Antigēns, kas atrodas antivielas producētāja organisma audos
- tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi
- Aleksandrijas bibliotēka antīkās pasaules ievērojamākā bibliotēka, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., gājusi bojā m. ē. 7.-8. gs.
- Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
- lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai
- piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli
- trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts
- medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem
- medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem
- kaklarota Ap kaklu valkājama rotas lieta
- rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu
- rokauts Ap roku nēsājams izrotāts apsējs
- aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta; aproce (2)
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu
- fokrāja Apakšējā rāja uz fokmasta
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
- askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums
- krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma
- fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas
- aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu
- klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet
- rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe
- laterna magica aparāts attēlu projicēšanai, izgudrots, domājams, 17. gs.
- homogenizators aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas
- pedodinamometrs aparāts kājas muskuļu spēka mērīšanai
- intensimetrs aparāts to elektrisko impulsu skaita noteikšanai, kuri vienā laika vienībā nāk no kodoldaļiņu skaitītāja vai impulsu jonizācijas kameras
- mājdarinājums Aparatūra, ko mājas apstākļos (dažkārt garāžā vai pagrabtelpās) izveidojuši datortehnikas entuziasti
- interneta telefonija aparatūras un programmatūras kopums, kas ļauj datora lietotājam izmantot internetu kā pārraides vidi telefona izsaukumiem
- iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības
- uzaut Apaut (kājas)
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus
- apauties Apaut sev kājas
- uzauties Apaut sev kājas; apauties (1)
- purnis Apavu vai zeķes daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals
- diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.); arī apliecība par apbalvojumu
- Borherta muižiņa apbūve Rīgā, Zvārdes ielā 1, dzīvojamā ēka celta 18. gs. beigās, tagad tiek izmantota kā dzīvojamā māja
- apsakopties Apdarīt mājas darbus
- dasadarīties Apdarīt mājas darbus
- apkrāmēties Apdarīt mājas un saimniecības darbus
- aproīdāties Apdarīt mājas un saimniecības darbus
- 2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi
- apdrošināšanas atlīdzība apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam
- apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra
- apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai
- apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam
- pārapdrošinātājs Apdrošinātājs, kas uzņemas cita apdrošinātāja risku vai tā daļu
- ieciršana apdrukājamā materiāla virsmas nepilnīga caurciršana vai iegriešana, ko veic kastīšu, pašlīmējošu materiālu pastmarku un citas iespiedprodukcijas izgatavošanas procesā
- iegriešana apdrukājamā materiāla virsmas nepilnīga caurciršana vai iegriešana, ko veic kastīšu, pašlīmējošu materiālu pastmarku un citas iespiedprodukcijas izgatavošanas procesā; [ieciršana]{s:2555}
- substrāts apdrukājamais materiāls
- Cīrava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs
- Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
- Nīca apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs
- Rucava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe
- Vaiņode apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs
- Kazdanga apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs
- Rude apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs
- Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā
- Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas
- Celminieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Drivinieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Ģipterāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Dignājas skola apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Šķērstāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Glūda apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, pie Jelgavas-Liepājas dzelzceļa līnijas
- Dunika apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novadā 40 km no Liepājas un 18 km no Rucavas
- Kaļvāres apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Meņķis apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Linaites Pūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Slīterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja
- Otaņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g, Nīcas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 16 km no Liepājas
- Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs
- Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs
- Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi
- Gavieze apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
- Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs
- Vērgale apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali
- Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Virga apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 12 km no Priekules
- Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs
- Bārta apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī), 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs
- Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs
- Bunka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Priekules novadā, 1950.–2009. g. Liepājas rajonā) 8 km no Priekules un 45 km no Liepājas, pagasta centrs
- Sikšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā 45 km no Liepājas, Dunikas pagasta administratīvais centrs
- Bernāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, 17 km no Liepājas
- Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
- Vandāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību
- Billītes apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas
- Līva apdzīvota vieta 16. gs., tagadājās Liepājas pilsētas teritorijā starp Liepājas ezeru un jūru
- Ain Džesera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Djasser_), Bātnas vilājas ziemeļos
- Ain Rīša apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Rich_), Msīlas vilājas dienvidos
- Ain Shūna apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Skhouna_), Saīdas vilājas austrumos
- Akebli apdzīvota vieta Alžīrijā (_Akabli_), Adrāras vilājas austrumos
- Alija apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Alia_), Varglas vilājas ziemeļu daļā
- Arīša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Aricha_), Tlīmsānas vilājas dienvidos
- Benūda apdzīvota vieta Alžīrijā, Bejedas vilājas rietumu daļā, Vādī el Rabrī sausgultnes
- Benī Ihlifa apdzīvota vieta Alžīrijā, Bešāras vilājas austrumu daļā, Lielā Rietumu erga rietumos
- Benī Abesa apdzīvota vieta Alžīrijā, Bešāras vilājas vidienē, Lielā Rietumu erga rietumu gala ziemeļos
- Benī Unīfa apdzīvota vieta Alžīrijā, Bešāras vilājas ziemeļos
- Alrara apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Alrar_), Alžirijā, Illīzī vilājas austrumos
- Akūbū apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akūbū_), Džūnkalī vilājas austrumu daļā, pie Etiopijas robežas
- Akuna apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akun_), Vārābas vilājas ziemeļrietumu daļā
- Batagajalita apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Verhojanskas grēdāja ziemeļu dalas austrumu nogāzē
- Ain Ben Tilī apdzīvota vieta Mauritānijā (_Aïn Ben Tili_), Tīris Zemmūra vilājas ziemeļos
- Abjeja apdzīvota vieta Sudānā (_Abyei_), Dienvidkordofānas vilājas dienvidos; strīdus robežapgabals ar Dienvidsudānu
- Abāsīja apdzīvota vieta Sudānā (_Al 'Abbāsīyah_), Dienvidkorfānas vilājas ziemeļaustrumos
- Arkevīta apdzīvota vieta Sudānā (_Arkawīt_), Bahr el Ahmera vilājas austrumu daļā
- Ālija apdzīvota vieta Tunisijā (_Al ʻĀliyah_), Binzartas vilājas ziemeļaustrumu daļā
- Libawe Apdzīvotās vietas, kurā vēlāk izveidojās Liepājas pilsēta, nosaukums 16. gs.
- anoreksigēnie līdzekļi apetītes samazinātājas vielas
- ģimenes slodze apgādājamo skaits uz vienu ģimenes locekli, kam ir pastāvīgi ienākumi
- aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai
- pieguldīt Apguldīt (daudzus); dot (daudziem) naktsmājas
- zeķes apģērba gabals kas sedz kājas
- augamtiesa apģērba izmēra daļa, kas pārsniedz vajadzīgo lielumu (paredzēta valkātāja augšanai)
- getras apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem (zeķes bez pēdas)
- godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos
- bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts
- bišu inde apitoksīns, toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī
- kaustīt Apkalt, stiprināt pakavu zirga kājai
- vadauga Apkalums uz klāja, cauri tam izver šotis un citus galus
- Tupungato Apledojis kalnu masīvs Argentīnā un Čīlē, ledāja platība - 157 kvadrātkilometri
- ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs
- kontrollidojums Apmācīta lidotāja lidojums ar dubultu vadību aprīkotā lidmašīnā (helikopterā) kopā ar instruktoru, lai pārbaudītu lidotāja pilotēšanas tehniku, pirms viņiem dod atļauju patstāvīgiem lidojumiem
- alkoholīze Apmaiņas reakcija starp izšķīdušo vielu un šķīdinātāju, kurā notiek arī vielas un šķīdinātāja sadalīšanās, ja šķīdinātājs ir spirts
- apkāsēja Apmānītāja, krāpniece
- Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē
- mērzīme Apmērīšanas marka uz jahtas (kuģa) takelāžas detaļām un klāja
- himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām
- ārējais apmetums apmetums mājas ārpusei
- Lātona Apollona un Diānas māte, titāna meita, kas sargāja dzemdētājas un deva veselību jaunpiedzimušiem
- apurs Appurvis, zema, ar zāli apaugusi vieta, kas pavasarī pārklājas ar ūdeni
- diskontēšana Aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai tiek noteikta pašreizējā vērtība
- identifikācijas aproce aproce ar nēsātāja vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem, adresi, tuvinieku tālruņa numuru vai citu atbilstošu informāciju
- manilas Aproces, arī uz kājām nēsājamas sprādzes nēģeriem
- pastāvīga apropriācija apropriācija, kas stājas spēkā ar likumu un kam nav vajadzīgas papildu apropriācijas
- apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus
- mitēšanās Apstāja
- norime Apstāja
- apstāvji Apstāja, apstāšanās
- apstāvi Apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite
- apstāji Apstātņi, apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite
- iekrāsošana Apstrādājamā dokumenta mainītā teksta izspīdināšana citā krāsā, kas ļauj teksta autoram vai citiem teksta lietotājiem ievērot teksta grozījumus
- griešanas režīmi apstrādājamā ķermeņa un griezējinstrumenta savstarpējo iedarbību raksturojošie parametri: griešanas ātrums, padeve, griešanas dziļums, griešanas spēks un griešanas jauda
- griešanas ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums griešanas kustībātrums
- padeves ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums padeves kustībā
- vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība
- automāta tehnoloģiskā shēma apstrādājamā priekšmeta pārvietošanās shēma daudzpozīciju automātiskajās mašīnās un līnijās, kas nosaka arī plūsmu skaitu un iekārtas struktūru
- aramzeme Apstrādājamā un zemkopībā izmantojamā zeme
- darbs Apstrādājamais priekšmets; tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara
- leperis apstrādājamās virsmas kontrķermenis, ko izmanto par instrumentu virsmas lepēšanā
- pleķis Apstrādājams zemes gabals; arī kādas teritorijas vieta, laukums
- adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam (arī svešvalodu mācīšanai)
- elektroerozijas apstrāde apstrāde ar elektrisko izlādi starp apstrādājamo ķermeni un speciālu elektrodu
- frēzēšana Apstrāde ar frēzi; griešanas kustība ir frēzes rotācija, padeve - apstrādājamā ķermeņa un frēzes savstarpējā virzes kustība
- kopēšana Apstrāde ar instrumentu, kura griezējasmens konfigurācija atbilst apstrādājamās virsmas profilam
- griezapstrāde apstrāde, kurā skaidu no apstrādājamā ķermeņa atdala ar griezējinstrumentu
- apstrāde griežot apstrāde, kurā skaidu no apstrādājamā ķermeņa atdala ar griezējinstrumentu; griezapstrāde
- dalīšana apstrādes procesā periodiski veicama apstrādājamā ķermeņa un instrumenta savstarpēja, soļveidīga pārvietošana, lai nodrošinātu identisku konstruktīvu elementu secīgu apstrādi
- gabalatliekas apstrādes procesā radušās atliekas, kuru izmēri pielīdzināmi apstrādājamā materiāla gabaliem
- apstrādes shēma apstrādes procesa shematisks attēls ar apstrādājamo ķermeni, instrumentu un apstrādei nepieciešamo izpildkustību nosacītiem apzīmējumiem
- sazampāties aptīt kājas ar vecām lupatām (par autiem pastalās)
- okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums
- Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
- tukšums apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām; paslēpenes
- Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku
- lolita Apzīmējums pusaugu meitenei, kurai ir attiecības ar krietni vecāku vīrieti; nepilngadīga pieaugušu vīriešu pavedinātāja
- universālais pamatienākums apzīmējums valsts beznosacījumu atbalstam naudas formā ikvienam iedzīvotājam pamatvajadzību nodrošināšanai neatkarīgi no viņa ienākumiem un nodarbinātības statusa
- iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju
- koda maiņa apzināta pāreja no vienas valodas uz otru vienā saziņas aktā viena un tā paša runātāja (retāk - rakstītāja) tekstā
- nelegālā piekļuve apzināts lietotāja mēģinājums nolasīt, papildināt vai sabojāt datus, ar kuriem tam nav atļauts rīkoties
- aķene ar akumulatoru darbināma pārnēsājama iekārta (piemēram, urbjmašīna)
- operatīvā atmiņa ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati; pamatatmiņa
- trasa ar grīsli apaugusi liela pļava (kas atrodas tālu no mājas meža ielokā)
- pāršļaukties ar grūtībām, lēnām kājas kustinot, pārvietoties pāri
- stādīt ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā
- novirzīšanās no kursa ar īstā kursa līniju nesakrītoša peldlīdzekļa pārvietošanās pa ūdens virsmu, ko izraisa drifte, straume, viļņi, kompasa vai stūrētāja kļūdas
- saraupēt ar kapājamo dzelzi sasmalcināt (lopbarību)
- klozēt ar lieliem apaviem, kājas velkot iet
- dabas piemineklis ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm
- izolīt ar mājas darbiem pietiekoši nogurt
- robotkājas ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmas mehāniskas kājas, kas aizvieto trūkstošās vai aptver paralizētās kājas un ļauj invalīdam pārvietotie stāvus
- zirgs ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām)
- irag ar partikulu -g pastiprināts "ira" jautājamos teikumos
- irāg ar partikulu -g pastiprināts "ira" jautājamos teikumos
- tabulogramma ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus
- masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu
- spārdīt ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu
- spert ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu
- portretēt ar tēlotājas mākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu
- krava ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī
- trīskājains ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkājains
- trijkājains ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains
- ūdenspārbaudījums ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs
- zampas ar vecām skrandām apģērbtas kājas
- blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus
- bez elpas ar visiem spēkiem, bez apstājas
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā
- Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama
- Ardvisura Ardvisura Anahita - irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība
- forfeitings Ārējo ekonomisko operāciju kreditēšana, kur no eksportētāja pērk importētāja akceptētus vekseļus
- Argentīnas Antarktīda Argentīnas pretenzija Antarktikā Tjerra del Fuego provinces sastāvā, daļēji pārklājas ar Čīles un Lielbritānijas pretenzijām, platība -1231064 km^2^, ietver Vedela jūru un Antarktīdas pussalu, 19 pētniecības staciju ar personālu līdz 300 cilvēku vasarā
- Artakserkss Arhemenīdu dinastijas valdnieks Persijā 465.-424. g. p. m. ē., iznīcināja Atēnu floti Nīlas deltā (454. g. p. m. ē.), noslēdza mieru ar grieķiem 449. g. p. m. ē.
- Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
- rindmāja arhitektoniska risinājuma veids; rindu mājas
- listels Arhitektūrā un akmens vāzēs izvēzums veltenīša vai jostas veidā; kolonnu kāja
- neogotisms Arhitektūras un mākslas virziens 19. gs., mēģināja atdzīvināt v-laiku gotiskās formas
- Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību
- gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem
- mežvīteņu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia clematitis"), vietām pārgājusi savvaļā, aizsargājama
- entelechija Aristoteļa apzīmējums ķermeni veidotājam spēkam, kas vielai piešķir formu
- fiksētā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot fiksēta komata notāciju. Šo operāciju izpildes laikā saglabājas komata, kas atdala skaitļa veselo un daļskaitļa daļu, izvietojums
- krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību
- mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā)
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
- čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^
- ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos
- Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas
- dašnaki Armēņu nacionālās partijas "Dašnakcutjun" (Savienība) partijas biedri 1890-1921, cīnījās par neatkarību no Krievijas; partija turpināja darbību emigrācijā
- parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni
- periglaciāls Ārpusledāja
- miligramprocents Ārpussistēmas koncentrācijas mērvienība; 1 mg% vienāds ar 1 mg izšķīdušās vielas uz 100 g šķīdinātāja
- zāļu sieva ārstniecības augu vācēja, tirgotāja
- zālnice Ārstniecisko zāļu pārzinātāja, dziedniece
- ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu
- aftenksija Artikulētu skaņu vāja vai neskaidra izruna
- novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs
- FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
- metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā
- makroasambleris Asamblēšanas programma, kas ļauj tās lietotājam veidot un definēt makrokomandas bieži izmantojamu programmu segmentu izpildei
- virtuālais kanāls asinhronajā pārsūtīšanas režīmā - ceļš, pa kuru dati tiek nosūtīti no kāda noteikta datu sūtītāja kādam noteiktam datu saņēmējam
- trombembolija Asinsvada aizsprostojums ar embolu, kas atrāvies no tromba, piem., plaušu artērijas embolija, ja ir kājas vēnas tromboze
- pūkainā asinszāle asinszāļu ģints suga (“Hypericum hirsutum”), līdz 1 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- autoinfūzija Asiņu pārvietošana sirds virzienā, ko panāk, paceļot kājas, tās notinot vai saspiežot vēdera aortu
- lodveida sferofora asku ķērpju klases kalīciju rindas suga, Latvijā atrasta tikai vienreiz (1870), aizsargājama
- nefroma asku ķērpju klases lekanoru rindas ģints ("Nephroma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- saharomicēte Asku sēņu nodalījuma dzimta ("Saccharomycetaceae"), spirtrūgšanas izraisītājas, Latvijā maz pētīta, konstatētas 8 ģintis, \~10 sugu
- diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu
- paradigmatiskās attieksmes asociatīvas attieksmes starp kaut kādā ziņā līdzīgām valodas vienībām, kas pastāv valodas sistēmā un runātāja apziņā, bet runas plūsmā vai tekstā nav tieši novērojamas
- dižā aspidistra aspidistru suga ("Aspidistra elatior"), tautā saukta arī par mājas svētību
- Koipera josla asteroīdu vai komētu josla, kas sākas ārpus Neptūna orbītas; tās pastāvēšanu teorētiski paredzēja jau iepriekš, bet pirmos objektus atklāja 1992. gadā
- vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli
- horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai
- Xerox ASV firma, kas ir plaši pazīstama kā personālo datoru ārējo iekārtu ražotāja
- tīkls NSFnet ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkls, kas nodrošināja daudzu universitāšu pievienošanu internetam
- spoils system ASV politisks ieradums, pēc kura publiskos amatos ieceļami tikai vēlēšanās uzvarējušās partijas locekļi (uzvarētājam pieder laupījums)
- Makmerdo ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas, dibināta - 1956. g.
- uzmīties Atbalstīties uz kājas pēdas
- pārnest ķermeņa (arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot
- pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot
- risposta Atbilde, īpaši imitētāja balss kanonā
- impensae Atbildētāja izdevumi, t. i. tas, ko viņš var ieskaitīt, kad no viņa pieprasa lietu
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam
- noaut Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas)
- natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu
- monitor Atgādinātājs, mācību palīgs, repetītors; skolotāja palīgs no skolēnu vidus; monitors (4)
- atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal; atdabūt, atgūt, iemantot atkal
- atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot; panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma)
- ekonomijas zemnieki atkarīgo valstu zemnieku kategorija Krievijā 18. gs. 2. p. - 19. gs. 1. p., klaušu un naturālā obroka vietā maksāja galvasnaudu
- slumpata Atkārtojumā apraksta nevīžīga gājēja soļu skaņas, kas iet velkot kājas
- reluksācija Atkārtots izmežģījums, kas iestājas pēc iepriekšējā izmežģījuma reponēšanas
- remisija Atlaide (cenas samazināšana), ko izdara, maksājamo summu noapaļojot
- nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā
- dispačs Atlīdzība (prēmija), ko kuģa īpašnieks izmaksā kravas īpašniekam (kravas nosūtītājam) par to, ka viņš kravu iekrāvis vai izkrāvis pirms noteiktā laika
- nomas maksa atlīdzība, ko nomnieks maksā iznomātājam par īpašuma pagaidu lietošanu saskaņā ar nomas līgumu
- atkārt Atliekt tā, ka atkarājas
- atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas
- nolasīšana Atmiņā vai citā nesējvidē ierakstīto datu iegūšana dinamiskā formā, lai tos pārvadītu uz citu ierīci vai izvadītu no skaitļotāja
- nedestruktīvā atmiņa atmiņa, kurā katras šūnas saturs saglabājas pēc informācijas nolasīšanas
- pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams
- paketes buferis atmiņas apgabals, kas speciāli paredzēts paketes uzglabāšanai, kura gaida nosūtīšanu vai saņemta no sūtītāja
- lietotāja apgabals atmiņas daļa, ko var izmantot lietotāja programmas glabāšanai
- ārējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa ārpusē vadītāja pārredzamības zonā
- iekšējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa salonā, autovadītāja priekšā
- ļaupsna Atplīsusi miza vai āda, kas vēl karājas klāt
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
- Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15. gs.
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta
- Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi
- Ekes konvents atraitņu patversme Rīgā, ko nodibināja Rīgas birģermeistars, jo pilsētai bija jārūpējas par Mazās ģildes locekļu atraitnēm, atklāja 1596. g., 1896. g. bija 13 iemītnieces, pastāvēja līdz 1940. g.
- reklāmlapa Atraktīva informācijas lapa, kas parasti nodrošina atlaides tās uzrādītājam, pērkot biļeti uz publisku maksas pasākumu (koncerts, festivāls)
- karčavnīca Ātras dabas sieviete, kas daudz lamājas
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1)
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas
- kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli)
- sēdēšana Atrašanās stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas
- vadības atmiņa ātrdarbīga atmiņa, kurā glabājas mikroprogramma un kas kalpo datora vadībai, tā var būt realizēta kā pastāvīgā atmiņa vai programmējama pastāvīgā atmiņa
- dirbēt ātri kustināt (kājas)
- dirbt ātri kustināt (kājas); ātri skriet
- dirbināt ātri kustināt (kājas); mīdīties
- ņirbņirbu ātri pārvietoties, maziem solīšiem, kājas zibinot
- pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.)
- arābu zirgi ātro jājamzirgu šķirnes zirgi
- Aizputes smilts un grants laukums atrodas 4 km uz dienvidaustrumiem no Aizputes, platība 12,6 kvadrātkilometri, ledāja kušanas ūdeņu nogulumi, derīgā slāņa biezums 16 m, izmanto 3 atradnes
- Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta
- Kalnaziedu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, netālu no Pļaviņu HES ūdenskrātuves pie Kalnaziedu mājām, 17 m augsts zemes izvirzījums, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, plakumam (~110 x 80 m) ir noapaļota četrstūra forma, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 9. gs.
- Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju
- Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem
- Meļķitāru muldas akmens atrodas Aizkraukles pagastā, augstums \~3 m, apkārtmērs pie zemes \~15 m, tā virsā izkalts muldveida iedobums (garums 1,95 m, platums 0,5 m, dziļums 18 cm, tas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums), domājams, ka pie tā bijusi sena ziedošanas vieta
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis
- Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves
- Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu
- Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs
- Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
- Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta
- Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas
- Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers
- Mercendarbes muiža atrodas Baldones novada Baldones pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, stallis un parks, kopš 1998. g. tiek restaurēta, kopš 1939. g. kungu mājā atrodas Baldones bērnu nams
- Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem
- Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola
- Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija
- Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens
- Burtnieku mācītājmuiža atrodas Burtnieku pagastā blakus Burtnieku luterāņu baznīcai, tagadējā apbūvē ietilpst stallis (celts 1793. g.), klēts (1810. g.), mācītāja māja (1820. g.), mācību jeb konfirmantu māja (1863. g.) un rentnieka māja (1864. g.)
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
- Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas
- Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs
- Raiskuma muiža atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Raiskuma ezera krastā, apbūves ansambli veido kungu māja, pārvaldnieka māja ar manteļskursteni, dārznieka māja, kūts, stallis, klēts u. c. saimniecības ēkas
- Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi
- Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas
- Kalvenes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, \~30 m augsta paugura malā, plakums ovāls \~40 x \~40 m, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka bijis apdzīvots \~9-12 gs. un saistāms ar 13. gs. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Calwien"
- Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
- Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis
- Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks
- Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas
- Jaungulbenes muiža atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, kā arī dažādas citas būves, parka platība \~25 ha, to apjož mūra žogs
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
- Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi
- Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts
- Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas
- Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
- Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams
- Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas
- Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam
- Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
- Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
- Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns
- Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas
- Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove"
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
- Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā
- Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
- Ķempju dzirnavu dīķis atrodas Līgatnes novada Līgatnes pagastā, uzstādināts Līgatnes upē, platība - 0,3 ha, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.)
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
- Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši
- Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu
- Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
- Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%)
- Plisūna dižakmens atrodas Plusona ezera dienvidu krastmalā ūdenī, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,4 m, platums - 4,4 m, augstums - līdz 3 m, apkārtmērs - 16,5 m, virszemes tilpums - \~35 kubikmetri
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
- Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
- Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā
- Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs
- Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas
- Milkas pilskalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Salāja ezera ziemeļrietumu krastā, savrups, \~20 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 25 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti
- Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts
- Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas
- Elsvērta Zeme atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Ellsworth Land"), uz dienvidrietumiem no Antarktīdas pussalas starp 62. un 102. rietumu garuma grādu, ledāja virsa \~2000 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m
- Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
- Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs
- Kleistu muiža atrodas Rīgā, Kleistu ielā 37, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1638. g., tās kungu māja celta 18. gs. beigās guļbūves konstrukcijā uz augstiem mūra pamatiem, kā vienstāva koka ēka ar mansardu
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
- Alberta laukums atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, Vecrīgā starp Vecpilsētas, Kalēju un Alksnāja ielu
- Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
- Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā
- Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi
- Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks
- Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
- Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks
- Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
- Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs
- Sīnāja kalns atrodas Sīnāja pussalas dienvidos, kur pēc tradīcijas Dievs sevi atklāja Mozum un deva viņam desmit baušļus
- Bruņu muiža atrodas Skrudalienas pagastā, 19. gs. piederējusi baronu Līvenu dzimtai, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja (pils), klēts, kūts, staļļi un parks
- Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
- Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
- Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes
- Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi
- Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks
- Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža
- Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
- Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns
- Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
- Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks
- Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
- Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
- Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību
- Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu
- Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas)
- Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca
- Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav)
- Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m
- Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m
- Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
- savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā)
- apakšshēma Atsevišķa lietotāja subjektīvs datu bāzes skatījums
- privātā bibliotēka atsevišķa lietotāja vai lietotāju grupas veidota bibliotēka, kurā tie uzglabā savas programmas, procedūras vai datus, kuru saturs nav pieejams citiem lietotājiem
- katlu māja atsevišķa māja vai telpa, kurā atrodas katlu iekārta, dienesta telpas un palīgtelpas; ir enerģētiskās, ražošanas (tehnoloģiskās) un apkures katlu mājas; katlumāja
- viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām
- aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
- pasieris atsevišķi uzklātu iespiedkrāsu savstarpējā sakritība krāsu attēlos uz apdrukājamā materiāla; sakritenis
- grupu māja atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā
- nodžergzdēt Atskanēt vājai, neskaidrai skaņai
- nodžergzdēties Atskanēt vājai, neskaidrai skaņai
- EP Atskaņotāja skaņuplates, kuru griešanās ātrums ir 45 apgr./min. (angļu "extended play")
- atšļupāt Atslampāt, kājas velkot atnākt
- publiskā atslēga atslēga, ko publiskās atslēgšifrēšanas procesā lietotājs izplata saviem potenciālajiem korespondentiem un ko šie korespondenti izmanto, lai šifrētu lietotājam adresētus ziņojumus un atšifrētu lietotāja signatūru, kas šifrēta ar lietotāja privāto atslēgu
- atkarcināt Atstiept (kājas)
- atstirināt Atstirināt kājas - nosprāgt, nobeigties
- valmis Atšķirīgā rakstā adīta cimda vai zeķes daļa, kas aptver rokas vai kājas stilbu; valnītis
- atslupāt Atšļūkt (lielās čībās), kājas pa zemi velkot
- aizdīžāties Attālināties, nemierīgi dīžājoties, cilājot kājas
- borta augstums attālums metros no kuģa galvenā klāja līdz ķīlim
- priekšējā trīsstūra augstums attālums no jahtas klāja līdz fokštagas stiprinājumam pie masta
- brīvsānu augstums attālums no ūdenslīnijas līdz augšējai klāja malai
- griešanas dziļums attālums starp apstrādājamo un apstrādāto virsmu
- mazais sprīdis attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu
- ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas
- tapetes Attēls vai šablons, ko lietotāja grafiskajā saskarnē izmanto kā loga fonu
- WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam
- YAFIYGI attēlu veidošanas metode, kas neparedz drukājamā dokumenta priekšskatījuma iespēju displeja ekrānā
- molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos
- rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu
- monopodija Attīstības anomālija, kopā saaugušas kājas ar vienu vairāk vai mazāk attīstītu pēdu
- multihalukālisms Attīstības anomālija: vairāki īkšķi vienai kājai
- monodaktilisms Attīstības kroplība, kāja vai roka ar vienu pirkstu
- attīstīšanas pārtraukšana attīstītāja neitralizācija, lai pasargātu fotoemulsiju no krāsainu laukumu vai joslu izveidošanās, kas var notikt, ja fotomateriālu tieši no attīstītāja pārliek fiksāžā
- akadēmiskais atvaļinājums atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai
- glagolāķis Atvāžams āķis, kas atrodas zem spriedzes; izmanto ķēžu un vītņu turētājos, glābšanas laivu, klāja kravu nostiprināšanai
- atdarinājums Atveidojums (pēc parauga); (vāja) kopija
- modelēt Atveidot (ko) ar tēlotājas mākslas līdzekļiem
- starpsistēma Atvērto sistēmu sadarbības tīkla slāņa sistēma, kas nodrošina pakešu pārsūtīšanu un izpilda maršrutētāja vai retranslatora funkcijas
- PC Atzīme uz telegrammām ar nozīmi: paziņot nosūtītājam saņemšanas atzīmi
- reģistrācijas atzīmes atzīmes, ko novieto uz lapas, lai pirms drukāšanas dokumenta vai attēla elementus vai slāņus varētu pareizi savietot. Katram dokumenta vai attēla elementam ir savas reģistrācijas atzīmes. Ja šīs atzīmes precīzi pārklājas, elementi ir pareizi savietoti
- individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem
- audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta
- kvantitatīvā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē audzes kopējās krājas vidējais pieaugums
- audzīte audzinātāja
- Kaņepju dižozols aug Jērcēnu pagastā, stumbra apkārtmērs — 9,2 m, koka augstums — 16 m, vainaga projekcija — 19,5 x 19 m, domājams, ka bijis svētozols
- Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem
- Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena
- Popraga divdesmitčetrstumbru liepa aug Talsu novada Laidzes pagastā pie Popraga dzirnavām, aizsargājama kā unikāls dabas retums, domājams, ka pie tās senatnē bijusi upurvieta
- pozitīvais tropisms auga orgānu augšanas kustība kairinātāja virzienā
- negatīvais tropisms auga orgānu augšanas kustība virzienā projām no kairinātāja
- tropisms auga orgānu augšanas kustība, kuras virziens ir atkarīgs no kairinātāja atrašanās vietas
- fanerofīti augi, kuru virszemes daļas ziemā saglabājas un pārziemošanas pumpuri atrodas virs sniega segas (koki, krūmi)
- miecaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas; miecētājaugi
- internodijas Augiem stumbra vai stublāja gabali starp lapu kātu piestiprināšanas punktiem (mezgliem)
- jumaliņa Auglības veicinātāja Jumja sievas personificējums
- jumalīte Auglības veicinātāja Jumja sievas personificējums
- augļūdens Augļa ūdens - šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā
- augļu puve augļu sapūšana kokos un glabātavās, ko izraisa slimību ierosinātājas sēnes
- kārtējais krājas pieaugums augošo koku krāja perioda beigās, no kuras atskaitīta augošo koku krāja perioda sākumā un pieskaitīta periodā nokaltušo un izcirsto koku krāja
- uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem
- uranija Augs Madagaskarā, kura lapu makstis sakrājas dzeršanai derīgs ūdens, kāpēc ceļinieki to ļoti ciena
- aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas
- aramkārta Augsnes virsējais, apstrādājamais slānis
- Ašņavēres purvs augstais purvs Jēkabpils novada Dignājas pagastā, uz austrumiem no Dignājas, platība - 587 ha
- Omams Augstākā radītāja dievība vienai no četrām galvenajām Dienvidvenecuēlas janomamu cilšu grupām
- labieši Augstākā un turīgākā iedzīvotāju kārta Latvijas teritorijā no 11. līdz 13. gs.; liela daļa gāja bojā cīņās ar krustnešiem 13. gs., daļa pārcēlās uz Lietuvu vai Krievzemi, neliela daļa pārvācojās
- profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums
- hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga
- speleogrifaceja Augstāko vēžu kārtas ("Spelaeogriphacea") vienīgā suga, bezkrāsains, bezacains primitīvs vēžveidīgais (ķermeņa garums - 7,5 mm), ekstremitātes veidotas kā ejkājas
- modulēšana Augstfrekvences sprieguma amplitūdas, frekvences vai fāzes variēšana ar zemfrekvences sprieguma palīdzību, piem., no mikrofona pastiprinātāja vai TV kameras
- danceniski Augsti ceļot kājas, it kā dejas solī (parasti par zirga gaitu)
- danciski Augsti cilājot kājas, ar palēcieniem, dejas solī
- a. god. augsti godājamais; augsti godājamā
- skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos)
- jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams
- dolnājieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji
- dolnišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
- Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m
- kvarteris Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvarterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvaterdeķis Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvāterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvāters Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- pļavas augsnes augšņu grupa, kas veidojas zem pļavu augāja
- kāpt Augt (virzienā uz augšu) - par kāpelētājaugiem
- sekrētaudi augu audi, kuros vielu maiņas procesā veidojas sekrēti, kas uzkrājas augā vai (retāk) izdalās no tā
- meristēma augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus
- felogēns augu korķa kambijs, veidotājaudi, kas veido stumbra ārpusē korķi, bet centra virzienā - felodermu
- uzkrājējaudi augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas (saknēs, sakneņos, bumbuļos, gurnos, stumbros, lapās un sēklās)
- organoģenēze augu pamatorgānu (saknes, stumbra, lapu, ziedu) aizmetņu rašanās un attīstība no nediferencētiem veidotājaudiem auga individuālās attīstības gaitā (ontoģenēzē)
- trops augu stublāja posms
- fasciācija augu stublāja vai atsevišķu zaru pārveidošanās, tiem kļūstot plakaniem, lentveidīgiem; dažreiz fasciācijas rezultātā zari saaug kopā; dažreiz vērojama ziedkopu, augļu un citu orgānu fasciācija
- izdalītājsistēma augu šūnas un audi, kuros vielmaiņas rezultātā veidojas sekrēti, kas uzkrājas tajos vai arī izdalās uz āru
- reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem
- kalceāti Augustīniešu, karmelītu u. c. ordeņu nozarojumi, kuru locekļi valkāja apavus
- emba Aukle, zīdītāja (muižā)
- emma Aukle, zīdītāja (muižā); emba
- nepilnā atkvēlināšana auksti deformētu instrumentu tēraudu termiskā apstrāde, lai uzlabotu apstrādājamību ar griešanu un palielinātu plastiskumu
- AUM AUM Šinrikjo - starptautiska reliģiska budisma organizācija, kuru nodibināja 1989. g. Japānā, apvienojot sākotnējā un Tibetas budisma, indiešu un himalajiešu jogas un daoisma mācības
- ēzeļu ausene auseņu ģints sēņu suga ("Otidea onotica"), Latvijā aizsargājama
- radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam vai radioraidītājam
- Ērgļvanags Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā - vīrietis, kas pirmais stājās laulībā un kopā ar sievu Vārnu iedibināja laulību tradīciju
- Vārna Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā sieviete, kura pirmā stājās laulībā un kopā ar vīru Ērgļvanagu iedibināja laulību tradīciju
- sapņu laiks Austrālijas pirmatnējās reliģijās mītisks periods, kurā pēc aborigēnu tradīcijas senči staigāja pa zemes virsmu, piešķirot tai fizisko formu
- dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej
- Vilksa Zeme Austrumantarktīdas daļa (angļu val. "Wilkes Land"), atrodas starp 100. un 142. austrumu garuma grādu, zemledus rejjefā plaši pacēlumi mijas ar dziļām ieplakām, ledāja virsa 2000-2500 m vjl., ledus biezums ieplakās - >3000 m
- Princeses Elizabetes Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 73. un 88. austrumu garuma grādu (angļu val. "Princess Elizabeth Land"), ledāja virsmas augstums centrālajā daļā - 2000-2500 m, ledus biezums - 1000-1500 m
- Enderbiju Zeme Austrumantarktīdas piekraste starp 45. un 57. austrumu garuma grādu (angļu val. "Enderby Land"), ledāja virsa centrālajā daļā 2000-2500 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m, austrumu daļā kalnu masīvi (augstums - līdz 2300 m)
- burgundi Austrumģermāņu cilts, ap m. ē. sākumu ieceļojuši no Bornholmas salas, 5. gs. v. Ronas upes baseinā nodibināja agrā feod. valsti (534 to iekaroja franki)
- betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli
- Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
- tiveri Austrumslāvu cilšu grupa, dzīvoja ap Dņestru un pie Donavas grīvas, ap 11. gs. beigām lielākā daļa aizgāja uz Z, kur sajaucās ar citām slāvu ciltīm
- pūķis austrumslāvu mitoloģijā - Mājas gara palīgi, pēc izskata līdzīgi kaķiem, pēc dienvidkrievu ticējumiem, tie nes savam saimniekam no citām mājām pārtikas līdzekļus un naudu
- Korgorušs Austrumslāvu mitoloģijā - mājas gariņa palīgs, ko iztēlojās kā kaķi uz divām kājām un prot runāt un ticēja, ka tas palīdz trūcīgajiem, atņemot krājumus un naudu bagātajiem
- Baņņiks Austrumslāvu mitoloģijā - pirts gars, kas ir draudīgs tiem, kas mazgājas
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē
- kontaktions Austrumu baznīcā - himna, kas veidota no strofu rindām un paredzēta liturģiskai lietošanai; īpaši izplatīti 6.-7. gs., no 8. gs. tos pakāpeniski aizstāja kanoni
- stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem
- tarma Austrumu zemēs pie dzīvojamās mājas taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde
- auties Aut sev (kājas)
- paroles autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam _PPP_ atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli
- izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu
- droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli
- izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim
- automašīnists Automātiska vilcienu vadīšanas sistēma, kas daļēji vai pilnīgi veic lokomotīves vadītāja funkcijas
- Greifera transportieris automātiskas līnijas transporta mehānisms, kas paceļ apstrādājamo objektu virs bāzējošajiem elementiem un pārvieto to par soli uz nākamo darba pozīciju
- ķinis Automobilis ar pārvadājamo kinoaparatūru
- refrižeratorautomobilis automobilis ar saldēšanas iekārtu (-18-+4 °C), kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; saldētājautomobilis
- saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorautomobilis
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu
- tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs
- informācija par tiesību pārvaldījumu autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju
- meža auzene auzeņu suga ("Festuca altissima", senāk "Festuca silvatica"), Latvijā aizsargājama
- kaļķu avoksne avoksņu suga ("Philonotis calcarea"), Latvijā aizsargājama
- Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti
- Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus
- datorizētā tulkošana avotteksta tulkošana mērķvalodā, tulkotājam izmantojot datora programmatūras iespējas un iepriekš uzkrāto tulkojumu datubāzi
- fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas
- Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
- rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī
- bingo Azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas
- derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta
- veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa
- Bubalus arnee forma bubalis Āzijas mājas bifelis
- ba Ba jadēra - bajadēra (indiešu dejotāja)
- Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē
- kā no maisa (birt) bagātīgi, lielā daudzumā, bez apstājas (birt)
- Bagge-Assiten Bages-Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
- Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
- salātu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella locusta"), Latvijā aizsargājama
- antrē Baletā - ievaddaļa, dejotāja un dejotājas uznākšana uz skatuves
- jeté baletā - lēciens, kurā viena kāja izvirzīta uz priekšu, bet otra izstiepta atpakaļ
- balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja
- žetē Baleta termins, ar ko apzīmē ar kājas sviedienu izpildītas kustības
- primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas
- danseuse Baleta vai varietē dejotāja
- Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks
- skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs
- kailā balodene balodeņu suga ("Atriplex glabriuscula syn. Atriplex babingtonii"), Latvijā aizsargājama
- meža balodis baložu ģints suga ("Columba oenas"), Latvijā aizsaqrgājama
- vokaliskopija Balss atpazīšana; tādu pazīmju izdalīšana, kuras nepārprotami nosaka runātāja balss traktu, identificējot vokaligrammas
- mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību
- koloratūra Balss spēja, dziedātāja prasme izpildīt šādus melodijas izrotājumus; šādu melodijas izrotājumu izpildījums
- ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot
- baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
- borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu
- bruņinieku tiesības Baltijas novada feodālo tiesību sistēma, kas tiesiski nostiprināja feodālo zemes īpašumu un bruņinieku kārtas privilēģijas
- Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
- Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē
- Viduslatvijas monoklināle Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu daļas tektoniskā struktūra, kas iezīmējas pamatklintāja virsā un kaledonijas kompleksa nogulumos, pamatklintāja virsa ir slīpa un atrodas 850-1300 m zjl.
- Prove Baltijas slāvu mitoloģijā - dievs, to Stargardā godāja kā augstāko dievu, saistīts ar mežiem
- brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams
- Ruņģis Baltu tautu mitoloģijā - labais mājas gars, labības aizgādnis un sargātājs
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu
- sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados
- Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam
- ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu
- drēbbaļļa Baļļa veļas mazgāšanai; baļļa ar mazgājamo veļu
- drēbjbaļla Baļļa veļas mazgāšanai; baļļa ar mazgājamo veļu
- bandži Bandži lēkšana - ekstrāmais sporta veids, lēkšana no liela augstuma, kad lēcējs karājas gumijas virvē, kura sniedzas nelielā augstumā virs zemes vai ūdens virsmas
- saņēmējbanka Banka, kas pēc maksātāja rīkojuma saņem naudas pārskaitījumu no maksātājbankas
- avuāri Bankas līdzekļi (ārzemju valūtā, vērtspapīros, zeltā), kas glabājas citu valstu bankās; plašākā nozīmē - personu un organizāciju noguldījumi bankās; aktīvi, ar kuriem banka kārto avuāru īpašnieku maksājumus
- preču akreditīvi bankas, kas apkalpo pircēju, uzdevums piegādātāja bankai veikt piegādātāja rēķinu apmaksu par preču materiālo vērtību nosūtīšanu pēc nosacījumiem, kādus paredzējis pircējs un kādi norādīti akreditīvā
- balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē
- sašaurinātā bārdlape bārdlapju suga (“Barbilophozia attenuata”), Latvijā aizsargājama
- Kunces bārdlape bārdlapju suga ("Barbilophozia kunzeana"), Latvijā aizsargājama
- dzeltenums Barības vielu rezerve, kas uzkrājas cilvēka un dzīvnieku olšūnās
- tūbainā bārkstlape bārkstlapju suga ("Trichocolea tomentella"), kas veido līdz 15 cm augstas bāli zaļas velēnas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- Panūrga bars bars, kas bez apdomas seko jebkuram, kas iedomājas to vadīt
- Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava
- Oberbatau Bārtas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā
- artēziskais baseins baseins, kuru veido ģeoloģiskās struktūras, kurās uzkrājas un zem spiediena cirkulē pazemes ūdeņi, tajā ir barošanas (pieplūdes), spiediena un noplūdes apgabali
- Boraspati Ni Tano bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - zemes dieviete, ko parasti attēloja kā ķirzaku, mājas un lauku darbu aizgādne
- Sideakparudžara bataku (Sumatra) mitoloģijā - dieviete, zemes radītāja
- Bahten Bātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
- Neuhof Bātes Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
- Battenhof Bates muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
- batialā Batialā zona - dziļš jūras ūdens slānis (apmēram 200 līdz 2000 m dziļumā), kur vāja ūdens kustība, diezgan pastāvīga temperatūra un kur gaisma iekļūst tikai šā slāņa augšējā daļā
- tenclava Baumotāja, tenkotāja
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža
- petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai
- upurbedre bedre, kurā sadedzināja upurējamos priekšmetus vai dzīvnieku daļas
- šķipste Beramvielas daudzums, ko varēja satvert starp īkšķi, rādītāja un vidējā pirksta galiem
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
- amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam
- mājaudzināšana Bērna audzināšana mājas apstākļos
- čapa Bērna kāja (bērnu valodā)
- toža Bērna kāja (bērnu valodā)
- čarvāns Bērnelis, tāds, kas visu laiku "karājas astē"
- apdāvināti bērni bērni, kuriem nozīmīgas intelektuālās, muzikālās u. c. spējas atklājas agrāk nekā pārējiem
- piena māsa bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu
- mājmācība Bērnu mācīšana mājas apstākļos
- raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas
- švuļpstyns bērnu spēļlieta, "ūdens šautene", parasti izgatavota no lupstāja stiebra
- neatņemdamies bez apstājas, bez pārtraukuma
- neatraudamies bez apstājas, bez pārtraukuma
- kā mašīna bez apstājas, nepārtraukti
- vienā mukā bez apstājas, visi kopā, vienprātīgi
- nonstop bez apstājas; bez pārtraukuma (angļu "non-stop")
- muguru neatliecis bez atpūtas, bez apstājas
- mita bez mitas - nepārtraukti, bez apstājas
- mite bez mites - nepārtraukti, bez apstājas
- nojas bez pārtraukuma, bez apstājas
- kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam
- torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu)
- vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu
- Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību
- Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī; dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
- azazels Bībelē - velns, kas pavedināja pirmos cilvēkus
- Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars
- Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā
- Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu
- Elizabete Bībelē, Jaunajā Derībā, Zaharijas sieva un Jāņa Kristītāja māte
- Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu
- Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt
- zelta teļš Bībelē, Vecajā Derībā, zelta vai apzeltīts elks vērša izskatā, kuru Ārons izveidoja pēc tautas prasības, bet Mozus, kad nokāpa no Sīnāja kalna, to iznīcināja
- starpbibliotēku abonements bibliotekārās apkalpošanas forma, kas nodrošina bibliotēkas lasītājam nepieciešamās literatūras pieprasījuma izpildi, ja vajadzīgās literatūras attiecīgās bibliotēkas fondos nav
- Bužī Bidžāja - pilsēta Alžīrijā, tās senāks nosaukums
- bieķēzis Bieķezis - ēdiens (strēbeklis), ko gatavoja no piena, alus un rupjas maizes, saldināja ar medu un cukuru
- grūstave Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
- grūstavis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
- grūstelis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
- grūstevis Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
- grūstuve Biešu, kāpostu lapu u. c. kapājamais rīks
- ratu sega bieza auduma pārklājs, sega, ar ko apsedz kājas, braucot ratos
- plode Bieza miza, no kuras darināja bērnu rotaļlietas
- maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
- maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
- nokarenā biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon cernuus"), Latvijā aizsargājama
- Heima biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon heimii"), Latvijā aizsargājama
- Randa biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon randii"), Latvijā aizsargājama
- pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos
- spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds
- pluģis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos
- dinamiskā iepirkumu sistēma bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu
- Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja
- Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
- Vecotaņķe bijusī Otaņķes lejtece Otaņķu pagastā starp apvadkanālu un Liepājas ezeru
- maoisms Bijušā Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893.-1976. g.) komunistiska doktrīna; tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā un citās valstīs
- vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā pārgāja fašistiskās Vācijas pusē
- Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera
- Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale
- bikšturi Biksēm piepogājamas, pāri pleciem pārliekamas lences
- bridžas Bikses, kas cieši pieguļ kājām zem ceļgala; jājambikses; bridža bikses
- keterks bikšu priekšas aizpogājamā daļa
- Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus
- kolīni Bioloģiski aktīvas (gan nomācošas, gan stimulējošas) vielas, ko augi izdala augšanas laikā un kas saglabājas augsnē (saknēs, augu nobirās)
- ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai
- koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu
- Bērstele Birztala, Vārtājas pieteka
- Birkstala Birztala, Vārtājas pieteka
- Birstala Birztala, Vārtājas pieteka
- Birstele Birztala, Vārtājas pieteka
- preču birža birža, kurā notiek darījumu slēgšana par precēm (aizstājamām lietām) pēc to paraugiem vai aprakstiem un standartiem
- oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē
- bīstamās iekārtas apkalpojošais personāls bīstamās iekārtas valdītāja norīkotas apmācītas personas, kuru rīcība ietekmē bīstamās iekārtas darbību vai tehnoloģiskā procesa norisi
- apitoksīns Bišu inde - toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī; izmanto medicīnā
- sarmatainā bitene biteņu suga ("Geum hispidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- logotēts Bizantijā 5.-12. gs. tā sauca dažus augstākos valsts ierēdņus, kas pārzināja finanses, pastu u. tml.; patriarha zīmogglabātājs
- B2C Bizness - patērētājam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi pārdod preces un pakalpojumus patērētājiem)
- ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas; šīs dzimtas kukaiņi
- kaimiņš Blakus vai tuva māja, blakus vai tuvs dzīvoklis
- blaski Blasku blaskiem skriet - ātri un kājas stipri apdauzot skriet
- plēve Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa
- rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
- bloķene blokmāja
- blokēka Blokmāja
- Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem
- kuiļot Bojāties (par kāpostiem, kam uzmeties bumbuļveida izaugums uz saknēm vai stublāja)
- Bolča Bolderāja
- Bolderaa Bolderāja
- Silikatka Bolderāja, Rīgas mikrorajons
- Bolderaa Bolderājas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
- Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa
- lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā
- bordinghauzs Bordiņmāja, pansija
- bordings Bordiņmāja, pansija
- bordiņš Bordiņmāja, pansija
- Raipala mežs botāniskais liegums (kopš 1923. g.) Alūksnes novada Vecpiebalgas pagastā, aizsagājamā platība — 15 ha
- Cieceres ezera salas botāniskais liegums Brocēnu novadā, valsts aizsardzībā kopš 1923. g., platība - 14 ha, aug 12 diži ozoli (apkārtmērs - >4 m), vairākas aizsargājamu augu sugas
- Jūrmalas miķelītes atradne botāniskais liegums jūrmalas miķelītes aizsardzībai, atrodas Liepājā, Liepājas ezera ziemeļrietumu krastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 0,45 ha
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- blacāt Bradāt, sabrist kājas
- maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja
- Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
- dūķerēt Braukt naktī laivā un dūlāja gaismā ķert vai durt zivis
- rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām
- nāves punkts brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- skorpioncilvēki Briesmoņi Divupes mitoloģijā, kuri sargāja pazemes valstības vārtus
- dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka
- bocmanis Brigadieris komandai, kas strādā uz kuģa klāja (uz tirdzniecības kuģiem)
- lorņete Brilles ar īpašu kātu, ar ko tās tur acu priekšā, brilles nelietojot, tās nokarājas važiņā vai saitē
- divkrāsainā briorija brioriju suga ("Bryoria bicolor"), kas aug Gaujas Nacionālajā parkā uz apsūnojušām smilšakmens klintīm, Latvijā aizsargājama
- zaķa cilpa brīvas formas noslēgts zaķa skrējiens, bēgot no dzinējsuņa vai cita vajātāja
- Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture
- brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.)
- statiskā atmiņa brīvpieejas atmiņa, kurā informācija glabājas trigeros
- pacils Brīvs, nepieguļošs, vaļīgs, tāds, kas cilājas (parasti par apģērbu un apaviem)
- brīvmāja Brīvzemnieka māja
- brīvmājas Brīvzemnieka mājas
- brūkle Brūklenāja oga; brūklene
- lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs
- Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi
- nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka saglabājas (parasti brīvība, neatkarība)
- bukņa Būda, nabadzīga, nožēlojama mājiņa, apaļkoku māja
- Šākjamuni budisma mitiloģijā - pēdējais zemes buda, kas sludināja dharmu, uz kuras pamata izveidojās budisma ticības mācība
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes
- Ānandax Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni brālēns un mīļākais skolnieks, kurš pēc skolotāja zemes gaitu izbeigšanās visu atlikušo mūžu veltīja budistu kanona pierakstīšanai
- Kāšjapa Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kurš pēc skolotāja nāves kļuva par pirmā budistu koncila priekšsēdētājs
- Jama budisma mitoloģijā - nāves dievs, dažos aspektos identisks senindiešu dievam, pēc budisma reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, pēc nāves radībām ir jāstājas viņa priekšā, kas izlemj, vai viņi ir pelnījuši paradīzi
- dagoba Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Šrilankā, kas ir zvanveidīga celtne un parasti tajā glabājas budistu relikvijas
- pāli Budistu reliģijas un kulta valoda; indoāriešu valodu grupas vidusindoāriešu posma valoda, kurā runāja Ziemeļindijā Budas dzīves laikā; agrīnā budisma un theravādas rakstu valoda, tuva sanskritam
- Šķīstās zemes sekta budistu sekta, kuru nodibināja ķīniešu mūks Huijuaņs (334.-416. g.), viņa piekritēji caur ticību cerēja nokļūt mītiskajā "šķīstajā zemē"
- bangalo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
- bangelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
- bangelou Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
- bongelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
- bengalo Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
- bungalovs Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
- Funkenhof Bunkas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā
- ilmājnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Ilmāja" iedzīvotāji
- vārtājnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Vārtāja" iedzīvotāji
- novērotājs Burāšanas sacensību skatītājs ar burātāja kvalifikāciju, kurš nav ne tiesnesis, ne arī sacensību dalībnieks vai sacensību komitejas loceklis
- autentifikants Burts, cipars vai burtu un/vai ciparu savienojums, kas apliecina pārraides/nosūtīšanas, ziņojuma vai datu autentiskumu un apliecina sakaru tīkla, stacijas vai lietotāja identitāti
- startstopa aparāts burtspiedējs telegrāfa aparāts ar raidītāja un uztvērēja pārtraukumainu darbību
- burta augstums burtstabiņa garums no kājas līdz burta attēlam
- kutertakelējums Buru kutera virsklāja aprīkojuma elementu kopums
- lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja)
- štagburas kečs buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma (takelējuma) veids, kā arī šādi takelēts peldlīdzeklis
- štagburas šoneris buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma (takelējuma) veids, kā arī šādi takelēts peldlīdzeklis
- šprīttakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kad jahtai ir četrstūraina bura, bet nav gafeles, lai bura nesaplaktu, tai pa diagonāli iet šprītbomis
- rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
- rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
- reģe Burve, pareģe, dziedinātāja
- pestelnīca Burve, vārdotāja
- pesteļvecene Burve, vārdotāja
- burģe Burve, vārdotāja, pūšļotāja
- pūnacis Burvja, vārdotāja, kas skatās apvārdojamajam cieši acīs, iesauka
- valdīt būt (kur) noteicējam, rīkotājam
- mazgāties būt (viegli) mazgājamam
- peldēt būt ar mainīgu augstumu atskaņotāja, magnetofona mehānisma defekta dēļ (par fonogrammas skanējumu); arī detonēt
- sēdēt aizkrāsnē būt mājās sēdētājam, kūtram, ne par ko neinteresēties
- nākt pāri būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam)
- konservēt būt par cēloni tam, ka (audi) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām)
- apturēt būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību
- novest būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kur), iestājas (kur)
- konservēt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem)
- parādīt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts
- nokaisīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārklājas (ar ko birstošu)
- pāraust būt par cēloni tam, ka (ledus) pamazām pārklājas (pār ko)
- konservēt būt par cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām)
- sargāt būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem)
- pigmentēt būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti (1)
- apbarāt būt par cēloni tam, ka (zīdainis), tiekot barots ar pienu, saslimst, parasti, ja zīdītāja ir pārdzīvojusi bailes
- piespanderēt būt par cēloni, ka (kuņģī, zarnu traktā) uzkrājas gāzes; uzpūst
- spanderēt būt par cēloni, ka kuņģī, zarnās rodas, uzkrājas gāzes (lielākā daudzumā); krāties gāzēm (gremošanas orgānos)
- tiesāties būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu)
- tumst būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi)
- kiknīt būt vārgam, vājam, tādam, kam drīz jāmirst
- (palikt) jaņos būt zaudētājam; neiegūt (ko tādu, kas pienākas)
- nemeitiņa Būtne, kas nav meitene; necienīga, negodājama meitene
- nepuisītis Būtne, kas nav puisis; necienīgs, negodājams puisis
- ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā
- būvēties Būvēt savām vajadzībām (ēkas, mājas)
- kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma
- varfarīns C19H6O4, sintētisks kumarīnu grupas antikoagulants; lieto grauzēju iznīcināšanai, bet lielāka deva izraisa letālu asiņošanu jebkuram zīdītājam
- laktitols C20H24O11, laktulozes disaharīda analogs; lieto par saldvielu; piemīt arī vājas laksatīvas īpašības, tāpēc lieto aizcietējuma novēršanai
- krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas
- tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite
- durvis Caurstaigājama aila
- caurejama istaba caurstaigājama istaba
- prohodņaks Caurstaigājama sēta
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai
- pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas
- piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos
- Ženēvas cekuliņš cekuliņu suga ("Ajuga genevensis"), Latvijā aizsargājama
- pagastnams Celtne, kurā atradās pagastvalde; pagastmāja
- durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aila kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailas aizdarīšanai
- Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta
- ceļamalks Ceļakāja
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes
- tūristu autobuss ceļojumiem paredzēts autobuss, aprīkots ar iekārtām ekskursijas vadītāja vajadzībām un pasažieru ērtībām
- CEB Ceļojumu un ekskursiju birojs (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Liepājas CEB)
- lūka Ceļš, kas izstrādes procesā speciāli atstāts izstrādājamā programmā vai sistēmā, lai tajā varētu iekļūt, apejot drošības vadīklas
- noieta ceļš ceļš, kurš jāveic precei (pakalpojumam) no ražotāja vai pakalpojuma devēja līdz pircējam (patērētājam)
- krastene Ceļteku dzimtas ģints ("Littorella"), daudzgadīgi lakstaugi, vienmājas augi, viendzimuma ziedi pa 3-5 vārpveida ziedkopās, 3 sugas, Latvijā sastopama 1 suga
- jūrmalas ceļteka ceļteku suga ("Plantago maritima"), Latvijā reti sastopama piejūras pļavās, aizsargājama
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā
- baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms
- Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs
- ceplinieks Cepļa dievs - latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni
- bārkstainā cepurene cepureņu suga ("Encalypta ciliata"), Latvijā aizsargājama
- parastā cepurene cepureņu suga ("Encalypta vulgaris"), Latvijā aizsargājama
- Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā
- cetrārijveida cetrēlija cetrēliju suga ("Cetrelia cetrarioides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama; mitrumu mīlošs ķērpis, kas aug uz lapkoku stumbriem
- ceturtnieks Ceturkšņa (1/4 arkla lielas) mājas saimnieks
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls ar maizi vai kāds cits cienasts), ko aiznes, ejot pirmo reizi ciemos pie jaunas mājas vai jauna dzīvokļa iemītniekiem
- Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats
- Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā
- respektābils Cienījams, godājams; pieklājīgs
- riobiksītes cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas
- apkrampēt cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko)
- Aloina rigida cietā alvejīte, šīs ģints suga, Latvijā aizsargājama
- glikogēns Ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā
- daivainā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum aculeatum"), Latvijā aizsargājama
- Brauna cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum braunii"), Latvijā aizsargājama
- šķēplapu cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum lonchitis"), Latvijā aizsargājama
- saistviela cietu sveķu šķīdums augu eļļās un minerāleļļā, kā arī polimerizējošās augu eļļas, kas piešķir krāsām drukai nepieciešamās īpašības – spēju izvelmēties krāsu aparāta velmēs, uzklāties uz iespiedformas un pāriet uz ofseta cilindru vai apdrukājamo virsmu un nostiprināties uz tās
- sēdošā cifēlija cifēliju suga ("Cyphelium sessile"), Latvijā aizsargājama
- dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami
- paravans Cilājams aizklājs, lai aizsargātos no vēja
- mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām
- iespiedcilindrs cilindrs lokšņu drukas iespiedmašīnā, kas satver apdrukājamo materiālu un visām rotācijas iespiedmašīnām rada spiedienu un nostiprina apdrukājamo materiālu drukas laikā, nodrošinot iespiedkrāsas pāriešanu no formas vai starpmezgla uz apdrukājamo materiālu
- ķilpe Cilpā sasieta lente, nešanas lenta, kurā ir iestrādāta pavadtrosīte, lai tā nenokarājas pārāk zemu
- anka Cilpa, kurā karājas buru kārts; virve, ar ko bura tiek piestiprināta pie masta
- luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās
- cibuks cilvēka kāja no pēdas līdz ikriem
- slumpa cilvēka kājas
- slumpas cilvēka kājas
- veltņakauls cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu
- figūras izklājums cilvēka ķermeņa figūras, tipfigūras manekena vai tā sastāvdaļu virsmas tuvināts atveidojums plaknē; sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas rasējuma koordinātu plaknē pārklājas vai atraujas viens no otra atkarībā no ķermeņa figūras izvirzījumiem vai iedobumiem
- ligzda cilvēka mājoklis, māja; arī uzturēšanās, pulcēšanās vieta
- auglis cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā
- laulībnieki Cilvēki, kas laulājas vai ir paredzējuši laulāties
- gulga cilvēks (arī dzīvnieks), kas guldzās, skaļi atraugājas
- pļecka cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs
- pļocka cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs
- pļoka cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs
- ļamaka cilvēks bez staltas stājas, lempis
- slampa cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
- slompa cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
- sluika cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
- slumpa cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
- rotaļbiedrs cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās; cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas
- pusdraugs cilvēks, ar ko saista samērā vāja draudzība
- ķeburkājis cilvēks, kam ir līkas, nepareizi veidotas kājas
- vājdzirdīgs cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums
- vājredzīgs cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums
- pretinieks cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā); cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko)
- tautietis cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam
- sovārģis cilvēks, kam ir tāds pats vārds, kā runātājam; sovārdis
- cāļgalva cilvēks, kam ir vāja atmiņa
- gļēvulis cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas
- vienkājis cilvēks, kam ir viena kāja
- mēms cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja
- savārdis cilvēks, kam tāds pat vārds, kā runātājam
- sētlaipis cilvēks, kas (daudzkārt) staigā no vienas mājas malas uz otru
- brīvprātīgais cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā
- volontieris cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā; brīvprātīgais (fr. "volontaire")
- pusmācītājs cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu)
- dresētājs cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem
- plesniķis cilvēks, kas ejot kājas leiniski jeb uz āru met
- mazumpircējs cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam
- ieliktenis cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs
- ļēpainis cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi
- ļēpucis cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi
- loipata cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi
- ļēpis cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi; ļēpucis
- viņējs cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs)
- bļauka cilvēks, kas kliedz, brēc; cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas
- gāneklis cilvēks, kas lamājas un lādas
- gānīklis cilvēks, kas lamājas un lādas; gāneklis
- laulabnieks cilvēks, kas laulājas
- sekotājs cilvēks, kas nākamais stājas kādā amatā
- mājamatnieks cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (1)
- mājamatnieks cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (2)
- rējējs cilvēks, kas ņirgājas par kādu, izzobo kādu
- irķis cilvēks, kas ņirgājas, izsmej (kādu, ko)
- irska cilvēks, kas ņirgājas, izsmej (kādu, ko)
- pirtinieks cilvēks, kas peras, mazgājas pirtī; cilvēks, kas tikko pārnācis no pēršanās pirtī
- kārneklis cilvēks, kas rada nekārtību, rakņājas
- skatītājs cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu)
- kalpotājs cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā)
- daiļlasītājs cilvēks, kas uzstājas ar daiļlasīšanu; daiļrunātājs; deklamators
- daiļrunātājs cilvēks, kas uzstājas ar daiļrunu; daiļlasītājs
- runātājs cilvēks, kas uzstājas ar runu (1)
- mannekens cilvēks, kas uzstājas un rīkojas kā mašīna, bez savas gribas
- naktskālis cilvēks, kas vēlu iet gulēt; tāds, kas pa naktīm vazājas apkārt
- nakts staigulis cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām
- pretinieks cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati
- mājīpašnieks cilvēks, kura īpašumā ir māja
- namīpašnieks cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas
- dublieris cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam)
- bloks Cilvēku grupa, kas uzstājas kopīgi, vienoti
- cimdniece Cimdu adītāja, izgatavotāja
- cinksla Cinkslis - kājas aizmugurējā daļa
- činksla Cinkslis - kājas aizmugurējā daļa
- vizualizēšana Cipardatu pārveidošana grafiskā formā, lai lietotājam atvieglotu attēlu atpazīšanu
- publiskās atslēgas infrastruktūra ciparsertifikātu izsniegšanas, sertificēšanas un citu reģistrējošo institūciju sistēma, kas interneta transakcijās pārbauda un autentificē katra iesaistītā lietotāja identitāti
- kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā
- ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā
- žonglieris Cirka mākslinieks, kas uzstājas žonglēšanā
- bloku metode cirsmu projektēšana, kas paredz gada laikā izstrādājamās cirsmas izvietot kompakti, kas nodrošina darbu koncentrāciju un līdz ar to samazina ražošanas izmaksas
- lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams
- lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis
- dastošana Cirtē atstājamo koku iezīmēšana ar krāsu
- starpcirte cirte, kuras galvenais mērķis ir vērtīgu, noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšana; te ietilpst sastāva kopšanas cirte, krājas kopšanas cirte un rekonstruktīvā cirte
- dobais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cava syn. Corydalis bulbosa"), Latvijā aizsargājama
- vidējais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis intermedia"), Latvijā aizsargājama
- cekulainais cīrulis cīruļu suga ("Galerida cristata"), Latvijā aizsargājama
- sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži
- zālainā cirvene cirveņu suga ("Alisma gramineum syn. Alisma loeselii"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- šaurlapu cirvene cirveņu suga ("Alisma lanceolatum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- amatsavienošana Cita apmaksājama amata vai regulāri apmaksājama darba izpildīšana līdztekus pamatdarbam citā iestādē, uzņēmumā, organizācijā
- viņistaba Cita dzīvojamā māja, kaimiņu saimniecība
- tiešā runa citas personas vai paša stāstītāja runas vai domu iespējami pilnīgs atkārtojums vārdu pa vārdam
- Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām
- sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos
- aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu
- līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja
- duplika Civilprocesā atbildētāja ieruna pret sūdzētāja repliku
- atbildības limits civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā izmaksājamā maksimālā naudas summa
- kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu
- glabājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru glabājuma devējs nodod glabātājam glabāšanā mantu; glabātājs apņemas mantu glabāt un atdot bez bojājumiem
- skulduris Cūkas kāja
- skuldas Cūkas kājas
- violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
- spārnainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia umbrosa syn. Scrophularia alata", arī " Scrophularia aquatica"), Latvijā aizsargājama
- skulduņi Cūku kājas
- amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa
- husīti Čehu reformatora, neatkarības cīnītāja Jana Husa piekritēji (15. gadsimtā)
- platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
- prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu
- dobspārne Čemurziežu dzimtas ģints ("Cenolophium"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- stobulis Čemurziežu dzimtas ģints ("Conioselinum"), \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- fenhelis Čemurziežu dzimtas ģints ("Foeniculum"), siltzemju ārstniecības augs un garšaugs; aptiekas dilles, garšu uzlabotāja droga
- kvadrupedi Četrkājaini kustoņi
- tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.)
- rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi
- komplūvijs Četrstūraina atvere seno romiešu dzīvojamās mājas jumtā virs implūvija, kas kalpoja mājas centrālās daļas jeb ātrija apgaismošanai un lietusūdens savākšanai
- lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu
- rājbura Četrstūraina bura, kuras augšējā mala ir nostiprināta pie rājas; taisnā bura
- taisnā bura četrstūraina bura, kuras augšējo malu piestiprina pie rājas
- kanga Četrstūrains koka galds ar caurumu vidū, ko par zināmiem pārkāpumiem nēsāja uz kakla ķīniešu noziedznieki
- Vitaka Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - sākotnēji auglības dieviete, sieviešu radošā spēka aizgādne un juteklisko baudu veicinātāja
- vēkšis Čīkstis - materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu
- Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja
- pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības
- baltais čuguns čuguns, kurā viss ogleklis atrodas saistītā veidā; grūti apstrādājams griežot; lūzums gaišs
- žūra Čurātāja
- krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem
- Oudaudahreina dabas apgabals Islandē, uz ziemeļiem no Vahdnajegidla ledāja, starp ziemeļu virzienā tekošām upēm
- Agimūra dabas apvidus Alžīrijā (_Aguemour_), Tamanrāsetas vilājas ziemeļu daļā
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem
- Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu
- Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas
- Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
- Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas
- Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus
- Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas
- Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
- Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas
- Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama
- Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji)
- Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
- Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
- Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi
- Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
- Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
- Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
- Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
- Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā
- Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš); Šņitkas purvs
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
- Zaļezera purvs dabas liegums Bārbeles pagastā, kas ietver Zaļezeru un daļu purva ap to, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 324 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
- Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
- Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole)
- Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
- Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu
- Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā
- Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas
- Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
- Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
- Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
- Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni
- Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
- Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.)
- Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas
- Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni
- Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas
- Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
- Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha)
- Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
- Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes)
- Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
- Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
- Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
- Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
- Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
- Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
- Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
- Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
- Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes
- Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes)
- Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
- Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
- Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
- Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas
- Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu)
- Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes
- Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams
- Silabebru ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un tā apkārtni, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 114 ha, konstatēti vairāki aizsargājamie augi, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Ļūbasts Dabas liegums, kurā iekļauts šis ezers un tā apkārtne, kurā ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas, platība - 110 ha, izveidots 2004. g., gk. melnā zīriņa aizsardzībai
- Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
- Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
- Laukezers Dabas parks kurā ietilpst šis ezers un tā apkārtne, izveidots 2004. g., aizsargājamā platība - 327 ha
- Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
- Arabida dabas parks un aizsargājama teritorija Portugālē (_Arrábida_), dibināts 1976. gadā, aizņem 176,41 km² lielu platību, aptverot Setubalas pussalas vistālāko dienvidu malu
- Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
- Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
- buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi
- haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi
- satīra Daiļliteratūras, tēlotājas mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids
- aksels Daiļslidošanā un skrituļslidošanā - lēciens ar pusotru apgriezienu un piezemēšanos uz pretējās kājas
- ēmisks/ētisks Dalījums starp lokālajiem pasaules skaidrojuma modeļiem un novērotāja veikto sociokulturālās sistēmas aprakstu
- stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbenis (2)
- stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbrs (4)
- stumpis Daļa (parasti rokai, kājai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tā); stumbenis
- lietotāja dati daļa no ziņojuma vai paketes, kas satur lietotājam piederošu informāciju, bet nesatur vadības vai citu informāciju, kas tiek izmantota pārraides organizēšanai
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši
- kājgalis Daļa, gals (guļasvietai), kur gulētājs liek kājas
- kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas; vieta pie šīs daļas, gala
- stymbyns daļēji amputēta roka, kāja
- dreifa ātrums daļiņu sistēmas (atomu, jonu, elektronu, caurumu u. c.) lēnas virzītas kustības ātrums, kas klājas pāri to haotiskajai kustībai
- daļskaitļa saīsināšana daļskaitļa skaitītāja un saucēja dalīšana ar vienu un to pašu skaitli
- daļskaitļa paplašināšana daļskaitļa skaitītāja un saucēja reizināšana ar vienu un to pašu skaitli
- dantonisti Dantona piekritēji franču lielās revolūcijas laikā, pēc žirondistu gāšanas mēģināja darīt galu teroram, bet paši 1794. g. aprīlī tika nonāvēti uz ešafota
- Ļi Sjuaņs daoisma mitoloģijā - pirmais no astoņiem nemirstīgajiem, viņam ("dzelzs kruķim") bija kliba kāja
- Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa
- slībeņķis Darba galds muciniekiem, ratniekiem un tml. ar ietaisēm apstrādājamo priekšmetu iestiprināšanai, zāģēšanai, ēvelēšanai, urbšanai utt.
- mīšana Darba kustība, ko panāk, mainot kājas stāvokli, un izlieto dažādu ierīču darbināšanai
- teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
- elektrovibrators Darba rīks, ko lieto celtniecībā iestrādājamo materiālu noblietēšanai
- špaktele darbarīks špaktelēšanai; sliepne; paletes nazis; krāsotāja lāpstiņa
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols
- izsekošana darbība, kuras laikā tiek izsekota lietotāja uzvedība internetā, izmantojot dažādas tehnoloģijas, piemēram automātiski reģistrējot un saglabājot datus par to, kādas tīmekļa vietnes lietotājs apmeklē un cik ilgs ir šāds apmeklējums
- zemskare darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot)
- Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē)
- vienošanās par konkurences ierobežojumu darbinieka un darba devēja rakstveida vienošanās par konkurences ierobežojuma (darbinieka profesionālās darbības ierobežojuma) veidu, apmēru, vietu, laiku un darbiniekam izmaksājamās atlīdzības apmēru pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās
- tēsējmašīna Darbmašīna tēšanai; galvenās sastāvdaļas ir slīdnis (tēsējinstrumenta pārvietošanai) un galds (apstrādājamā ķermeņa pārvietošanai)
- ietvere Darbmašīnas daļa - ierīce, kurā iestiprina apstrādājamo priekšmetu
- galds darbmašīnas mezgls apstrādājamā ķermeņa novietošanai
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem
- pārņemšana Darījums, kurā viena firma iegādājas tik daudz citas firmas akciju, lai kļūtu par faktisko tās kontrolētāju
- ergatīvs Darītāja locījums valodās (piem., gruzīnu), kuras šķir aktīvā darītāja (pārejoša verba subjekta) un pasīvā darītāja (pārejoša verba objekta un nepārejoša verba subjekta) locījumu
- fazenda Dārza māja; lauku māja
- parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
- atrašanās vietas dati dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā un norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (adrese, ģeogrāfiskās koordinātas)
- skaņu datne datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni _MIDI_
- brīvpiekļuves datne datne, kas parasti glabājas magnētiskajā diskatmiņā un kuras ierakstus var nolasīt, ierakstīt vai izmainīt jebkurā kārtībā bez citu ierakstu nolasīšanas un pārrakstīšanas
- konfigurēšanas datne datne, ko veido lietojumprogrammas un operētājsistēma un kas ietver informāciju, kuras izmantošana nodrošina datu apstrādes vides (datoru sistēmas, datoru tīkla un to programmatūras) iestatīšanu un piemērošanu lietotāja vajadzībām
- signatūru datne datne, kuru automātiski pievieno nosūtāmajam elektroniskā pasta ziņojumam un kurā ir ziņojuma nosūtītāja adrese, elektroniskā pasta adrese un varbūt arī telefona un faksa numurs
- lejupielāde datnes pārsūtīšana internetā no attāla datora uz lietotāja datoru vai uz citu digitālu ierīci
- datnes struktūra datnes vai kopīgi apstrādājamās datņu kopas apraksts, kurā ietilpst datņu izkārtojums un katras apskatāmās datnes izvietojums
- drukdarbu rinda datņu saraksts, kas ar drukas spolētāja starpniecību tiek izdrukāts kā fona darbs tajā laikā, kad dators izpilda citus, priekšplāna darbus
- drošums Datora aparatūras vai programmatūras spēja izpildīt lietotāja prasības bez kļūmēm vai funkcionēšanas traucējumiem
- pārlūktabula Datora atmiņā uzglabājamo datu izkārtojums, kas izklājprogrammai ļauj ātri piekļūt vajadzīgajiem, iepriekš sagatavotajiem datiem
- datu validācija datora atmiņā vai dokumentos glabājamo datu atbilstības pakāpes reālajam atspoguļojamo objektu stāvoklim pārbaude, kas nodrošina pārbaudāmo datu atbilstību noteiktajām specifikācijām, un izslēdz neparedzētu rakstzīmju un datu tipu izmantošanu vai novirzes no uzdotajiem lauku garumiem
- blakusiestādīšana Datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītas programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus
- blakusiedalīšana datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītās programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus
- procesa vadība datora funkcija, kas nodrošina piekļuvi lietotāja programmām
- runas atbilde datora ģenerētas runas izvade, t. i. atbildes uz lietotāja komandām vai pieprasījumiem tiek sniegtas balsī
- sievišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kuras ligzdas izvietotas atbilstoši vīrišķā savienotāja spraudņu izvietojumam
- lietotāja profils datora lietotāja opcijas un faktiskās darbvirsmas konfigurācija, kas ļauj vairākiem lietotājiem strādāt ar vienu un to pašu datoru, izmantojot katram savu iestatījumu
- hiperteksts Datorizētas informācijas nelineāra pārlūkošanas un izguves sistēma, kas lietotājam ar īpaši izveidotu asociatīvu saišu (hipersaišu) palīdzību ļauj veikt informācijas izguvi no savstarpēji saistītiem dokumentiem neatkarīgi no to izvietojuma datora (datoru) atmiņā
- augsta līmeņa valoda datorneatkarīga programmēšanas valoda, kas ir tuva dabīgai valodai un programmētājam dod iespēju koncentrēt uzmanību aplūkojamās problēmas risināšanai, nevis datora arhitektūrai, kā tas nepieciešams, izmantojot, piemēram, asamblervalodu
- vandaļi datorprogramma, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbību, piemēram, atšifrē lietotāja paroli, īsteno pieeju neatļautiem datiem vai dzēš cieto disku
- brīvprogrammatūra Datorprogrammas, ko lietotājam dod bez maksas
- pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā
- piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā
- cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido
- zīmuļievades dators dators, kura primārā ievadierīce ir speciāls zīmulis (irbulis), nevis tastatūra. Šīs klases datoriem ir plakans ekrāns un speciāla operētājsistēma, kas nodrošina lietotāja sadarbību ar datoru
- mikrokanāla arhitektūra datoru kopnes arhitektūra, ko firma _IBM_ 1987. g. izstrādāja un ieviesa personālajos datoros _IBM PS/2_, tā nodrošina gan asinhronnu, gan sinhronu 32 bitu datu pārraidi ar decentralizētu arbitrāžu un var strādāt sprādzienrežīmā
- pasta ceļš datoru secība, pa kuriem e-pasta ziņojums veic ceļu no sūtītāja līdz adresātam
- maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus
- konts Datoru tīkla lietotāju identificējošs ieraksts, kuru veido lietotāja vārds, parole un informācija par resursu izmantošanas tiesībām
- tīkla caurspīdīgums datoru tīkla operētājsistēmas vai citu programmu īpašība, kas nodrošina lietotāja piekļuvi attāliem resursiem tā, ka lietotājs netiek informēts par to, vai izmantoti attāli vai lokāli resursi
- izmantojamība Datoru tīkla resursa īpašība, kas raksturo iespējas to izmantot lietotājam, kuram ir atbilstošas pilnvaras
- klientservera lietojumprogramma datoru tīkla un klienta lietojumprogrammas, kas sadarbībā ar centrālo serveri veido informācijas krātuvi, lai ar servera starpniecību piegādātu vajadzīgo informāciju individuālajam lietotājam
- drošība datoru tīklos un datoru sistēmās glabājamo datu aizsardzība pret to bojāšanu vai zaudēšanu, kā arī nesankcionētu izmantošanu
- lokālais tīkls datoru tīkls, kas izvietots ierobežotā teritorijā un atrodas lietotāja pārziņā
- loģiskā slēdzene datu aizsardzība pret lietotāja piekļuvi, kas tiek nodrošināta, izmantojot programmatūru datņu vai ierakstu marķēšanai
- mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros
- dialogapstrāde Datu apstrāde, kura notiek reālajā laikā, lietotājam un datoru sistēmai nepārtraukti sazinoties
- lietotājdraudzīgums Datu apstrādes sistēmas, datora, ierīces vai programmas viegla un ērta izmantojamība, kad lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.)
- relāciju datu bāze datu bāze, kurā viena tipa ierakstos ir norādes uz cita tipa ierakstiem. Relāciju datu bāze dod iespēju lietotājam saistīt informāciju, kas tiek glabāta dažādās datnēs, kā arī veidot noteiktas attiecības starp dažāda tipa ierakstiem
- protokola datu bloks datu bloks, ko saskaņā ar datoru tīkla protokolu izmanto sakariem starp vienranga entītijām, tas satur protokola vadības informāciju un, iespējams, arī lietotāja datus
- datu elements datu datnes vismazākā apstrādājamā sastāvdaļa
- informacionālie resursi datu galvenie un palīgmasīvi, kas ir nozīmīgi datu apstrādes sistēmas lietotājam
- datu bojāšana datu kļūdaina ievadīšana vai kļūdu rašanās apstrādājamos datos. Vairums datoru izmanto speciālas verifikācijas un validācijas programmas, lai aizsargātu datorus no datu kļūdainas ievadīšanas un lai atklātu bojātos datus
- piekļuves ātrums datu pārraides ātrums lietotāja piekļuves kanālā, kas nosaka maksimālo ātrumu, ar kādu gala lietotājs var iesūtīt datus kadru retranslēšanas tīklā
- turpvērstais kanāls datu pārraides kanāls, kurā datu pārraides virziens sakrīt ar lietotāja informācijas pārsūtīšanas virzienu
- servisa klase datu pārraides serviss, ko lietotājam nodrošina datu pārraides tīkls, kurā parasti ir standartizēts datu pārraides ātrums, datu galiekārtu darbības režīms, kā arī izmantojamā koda struktūra
- augšupielāde datu pārsūtīšana internetā no lietotāja datora vai citas digitālas ierīces uz attālinātu datoru
- kadrs datu struktūra, ko izmanto lietotāja informācijas vai vadības datu pārraidei datoru tīklā un ko veido lauki, kurus nosaka izmantojamais datu pārraides protokols
- pārbraukties daudz braucot kļūt vājam un slimam
- atmīties daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu)
- atmīt daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt
- ķomzāt daudz un bez apstājas ēst
- insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas
- ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli
- čāparains daudzkājains
- kārtaine Daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi
- pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās
- ovālā daudzspārne daudzspārņu suga ("Pterygoneurum ovatum"), Latvijā aizsargājama
- Slīterānu upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā, garums — \~8 km
- Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts
- Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts
- Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km
- Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte
- kupolpaugurs Daugulis - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā
- siera acis dažādas formas iedobumi (caurumi) sierā, ko veido un paplašina gāzes, kas rodas sierā nogatavināšanas laikā bioķīmiskajās reakcijās un kas uzkrājas mazāk saistītās siera masas vietās
- gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā
- rokas instrumenti dažādu materiālu apstrādei būvobjektā un mājas apstākļos piemēroti instrumenti; ir griezējinstrumenti, aizzīmēšanas instrumenti un palīginstrumenti
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
- izvēlne Dažādu režīmu, programmu, instrukciju vai atbilžu saraksts, kas interaktīvās sistēmās tiek attēlots displeja ekrānā un piedāvāts lietotāja izvēlei
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem
- mekonijs Dažādu vielu atliekas, viskozas, lipīgas konsistences tumši zaļganas vai brūnas krāsas masa, kas uzkrājas gremošanas traktā embrionālās attīstības periodā; zarnu piķis
- neīstā apnoje dažkārt iestājas, ja stipri sakairina ādu (piem., ja ķermeni iegremdē aukstā ūdenī)
- heknejs dažkārt šādi apzīmē jebkuru elegantu aizjūga un parādes jājamzirgu
- čiguzis Dažos apvidos mājas zvirbulis
- haptotropisms dažu augu reaģēšana uz cieta ķermeņa pieskaršanos; šās reakcijas rezultātā kāpelētājaugu un vīteņaugu orgāni izliecas
- apsarme dažu augu slimību simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja)
- māzerefekts dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne
- čums dažu ziemeļu tautu mājoklis - pārnēsājams konusveida kāršu karkass, kas ziemā pārklāts ar briežādām, vasarā ar tāsīm vai mizām
- Indiānis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Indus", saīsinājums "Ind"), Latvijā nav novērojams; šī zvaigznāja α atrodas 100 ly attālumā, tās spožums 3,2
- Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa
- debess velve debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas; debess kupols
- debess kupols debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas; debess velve
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts; nadīram pretējais debess sfēras punkts
- ziemas saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas ziemas saulgriežos; tas iestājas ap 21. decembri, un tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena
- ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam
- disks Debess spīdekļa daļa, kas redzama novērotājam
- sūrstoņa Dedzinošas, samērā vājas, parasti ilgstošas, sāpes
- smeldze Dedzinošas, sūrstošas, samērā vājas sāpes
- lauka veidne definīcija, kas nosaka datu veidu, ko var ierakstīt datu laukā un neļauj lietotājam ierakstīt datu bāzē tai nepiemērotu informāciju
- glaciostruktūras Deformācijas, kas radušās ledāja glaciotektoniskās darbības ietekmē
- Deglāja Deglāja ezers - Demenes ezers Demenes pagastā
- fitilis Degpavediens, ar ko senāk aizdedzināja šaujamā pulvera pildiņus, raķetes, uguņošanas ierīces, uz kuģiem lietoja arī aizpīpošanai
- limbo Deja, kurā dejotājam, atliecoties atpakaļ, atkārtoti jāiziet pa horizontālas kārts apakšu (kārti nolaiž arvien zemāk)
- slūšāt Dejojot (vai ejot) vilkt kājas pa zemi
- dancotāja Dejotāja
- gerla Dejotāja (muzikālā uzvedumā)
- dejiskums dejotāja prasme dejot izjusti, ritmiski, estētiski
- žigolo dejotājs, kas par samaksu deju lokālā dejo ar apmeklētājām; izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu
- gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem
- frīze Dekoratīva sienas, grīdas, griestu, paklāja u. tml. priekšmetu mala, kas rotāta ar vienlaidu ornamentu
- izšķilas Dēlam nodalīta mājas vai mantas daļa tad, kad tēvs vēl ir dzīvs, arī bērnu mantojuma daļa
- deseris Dēlis, ar ko norobežo jumta malu mājas galā
- jājamzirdziņš dem. --> jājamzirgs
- kājiņa dem. --> kāja
- jaunlatviešu kustība demokrātiskas ievirzes nacionālās atbrīvošanās kustība Latvijā 19. gadsimta 50.-90. gados, kas zināmā mērā turpināja 18. gs. Rīgas brīvo latviešu un brāļu draudžu cīņu par latviešu tiesībām
- demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi
- odontoblasts Dentīnrades šūna, osteoblastam līdzīga dentīnu veidotāja šūna zoba pulpā, kurai ir garš diegveida izaugums - Tomsa dentālā šķiedra
- robežderīgums Derīguma pieaugums, kāds rodas, patērētāja rīcībā esošās preces daudzumu palielinot par vienu vienību
- Desseln Dēseles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
- peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas
- konduktors Detaļa (elektrostatiskajā mašīnā), kurā uzkrājas elektrības lādiņi
- matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums
- orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam
- pinkertons Detektīvs; pēc amerikāņu privātdetektīv firmas dibinātāja Pinkertona uzvārda
- Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu
- devids Devits - ierīce kuģa laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja
- dēvīte Devits - ierīce kuģa laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja
- devitis Devits - ierīce kuģa laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja
- trēma diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa zīmes), kas norāda, ka šis patskanis izrunājams atsevišķi no iepriekšējā patskaņa
- sedijs Diakritiska zīme zem burta c (miniatūra s burta veidā), kas norāda, ka tas savādāk izrunājams (piem., franču valodā kā s)
- purva diedzene diedzeņu suga ("Zannichellia palustris"), Latvijā sastopama samērā reti un ir aizsargājama
- 11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku
- buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas; attiecīgā suņu šķirne
- gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos
- sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva
- pāvilostnieki Dienvidkurzemes novada (2009.-2021. g. Pāvilostas novada, 1990.-2009. g. Liepājas rajona) apdzīvotās vietas "Pāvilosta" iedzīvotāji
- dižilmājenieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižilmāja" iedzīvotāji
- dižilmājnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižilmāja" iedzīvotāji
- Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
- Džūba Dienvidsudānas galvaspilsēta un Centrālās Ekvatorijas vilājas administratīvais centrs, 177300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku
- badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu
- gottespfennig Dieva ārtava, kas no nekustamā īpašuma pirkuma līguma iemaksājami par labu baznīcām un skolām
- Theotokas Dieva dzemdētāja, Kristus māte Marija
- izredzētība Dieva izvēle attiecībā uz Israēla tautu, kas pausta Sīnāja kalnā noslēgtajā derībā un kuras manifestācija ir Dieva dāvātā Israēla zeme
- Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma
- biritiņa Dievība, aitu sargātāja
- Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni
- purva dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia palustris"), aizsargājams augs
- panagija Dievmātes tituls Austrumu baznīcā; arī neliela, dārgakmeņiem rotāta svētbildīte (ovāls medaljons) ar Dievmātes attēlu, kuru pareizticīgo bīskapi nēsā ķēdītē uz krūtīm un kura norāda nēsātāja amatstāvokli
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu
- progresējošā poliodistrofija difūzas, progresējošas lielo smadzeņu pusložu garozas deģenerācijas klīniskā aina bērniem (autosomāli recesīva pārmantošana); pēc nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilga normālas attīstības perioda arvien biežāk rodas lokāli un lēkmjveida krampji un miokloniskas hiperkinēzes; iestājas garīgās un statiskās attīstības traucējumi
- embriotomija Dīgļa sagriešana, augļa sadalīšana grūtu dzemdību gadījumos, kad apdraudēta dzemdētājas dzīvība
- Dubena Dignājas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
- dichotomija Dihotomija - zarošanās 2 daļās, garenās ass virzienā, augu stublāja (stumbra) vai kā tml. divžuburaina dalīšanās
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes
- eioplocefals Dinozauru klases dzīvnieks, kura ķermeni klāja bruņu plātnes, ko papildināja 10-15 cm garas adatas
- majungazaurs Dinozauru klases dzīvnieks, vienīgais, par kuru droši zināms, ka tas ēda sugasbrāļus, bet nav noskaidrots, vai pats arī tos nogalināja, dzīvoja tagadējā Madagaskarā pirms apmēram 70 miljoniem gadu
- Diensdorf Dinsdurbes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
- mikronuklejs Diploidāls infuzoriju šūnas kodols, kurā glabājas ģenētiskā informācija un kurš piedalās šūnas dalīšanās procesos un dzimumprocesā
- DUA direktorija lietotāja aģents (angļu "Directory User Agent")
- sākumdirektorijs Direktorijs, kas piekārtots lietotāja kontam, no kura tas uzsāk darbību un kurā tas glabā savas datnes
- dishondrosteoze Dishondroplāzijas forma, kas izraisa mikromēlijas attīstību (izteikti mazas kājas un rokas)
- darbvirsma Displeja ekrāna apgabals, kas imitē galda virsmu, dod iespēju lietotājam pārvietot objektus, sākt un beigt uzdevumu izpildi tāpat kā uz reālas galda virsmas
- peles rādītājs displeja ekrāna elements, kura novietojums mainās, lietotājam pārvietojot peli
- uzvedne Displeja ekrāna izspīdināts teksts, kas norāda, ka lietotājam jāievada zināma informācija
- ziņojums Displeja ekrānā izspīdināts teksts, kas ziņo lietotājam par kādu nosacījumu vai programmu
- skārienekrāns Displeja ekrāns, kas pārklāts ar caurspīdīgu skārienjutīgu pārklājumu, kas pārveido lietotāja pirksta pieskārienu kādā noteiktā ekrāna vietā informācijā, kas tiek nodota programmatūrai
- grafiskā lietotāja saskarne displeja formatēšanas veids, kas ļauj lietotājam izvēlēties komandas, kā arī apskatīt datņu sarakstus un citus objektus, norādot to piktogrāfiskos attēlus (ikonas), tādējādi nodrošinot tiešu dialogu ar datoru
- špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona
- izlīdzinātājimpulsi Divas īsas impulsu sērijas televīzijas vilnī, kuras iestarpinātas pirms un pēc kadra sinhronizācijas impulsiem un kuru frekvence ir divreiz lielāka un platums uz pusi mazāks nekā rindu sinhronizācijas impulsiem; tādējādi saglabājas nemainīgs līdzstrāvas līmenis
- Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus
- buburene Divdīgļlapju dzimtas krūms, meža jāņogas, jāņogulāja blakus suga, visumā to atgādina, bet ar mazākām lapām
- tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
- limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas
- ūdenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Callitrichaceae"), peldoši vai iegrimuši, ļoti mainīgi vienmājas ūdensaugi, 1 ģints
- pabērzs Divdīgļlapju klases dzimta ("Rhamnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas vai poligāmi koki un krūmi, arī liānas, 60 ģinšu, 900-1000 sugu, Latvijā savvaļā 2 ģintis, katra ar 1 sugu
- timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā
- armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- kigelia Divdīgļlapju koku ģints "Bignoniaceae" dzimtā, ar 3 sugām tropu Āfrikā, ko sauc par desu vai ziloņu koku, jo to pelēkie, garie augļi līdzīgi desai un nokarājas garos kātos, nav ēdami
- slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; poleris
- poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; slīdrags
- savstarpēji pirmskaitļi divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piemēram, 8 un 5)
- divkājis Divkājainis
- divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna
- mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij
- malkasjancis Divmastu burukuģis 19. gs. un 20. gs. sākumā, kas gk. no Vidzemes jūrmalas pārvadāja kokmateriālus līdz Rīgai un Pēterpilij
- cilvēka-mašīnas komunikācija divpusēja informācijas apmaiņa lietotājam ar datoru jautājumu un atbilžu veidā
- heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai
- paralēlapstrāde Divu vai vairāku programmu vai to daļu vienlaicīga izpilde skaitļotāja procesoros (ja tie ir vairāki) vai kanālos
- koriģēšana Divu vai vairāku skaidri redzamu objektu peilējums no novērotāja skata punkta
- koda jaukšana divu vai vairāku valodu izmantošana vienā mutvārdu saziņas aktā viena un tā paša runātāja tekstā, runātājam neapzinoties pāreju no vienas valodas uz otru
- vairogpuķe Dižā aspidistra; mājas svētība
- zarainā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium clathroides"), Latvijā aizsargājama
- palaco Dižciltīgo, patriciešu dzīvojamā māja (Itālijā); liela sabiedriska celtne (Itālijā)
- birztalas diždadzis diždadžu suga ("Arctium nemorosum"), Latvijā ļoti reti satopams augs, aizsargājams
- Gross-Damen Diždāmas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizviķu pagastā
- Gross-Dueppeln Diždupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
- Gross-Gramsden Dižgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
- Fischroeden Dižizriedes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā
- Kalleten Dižkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
- Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
- Gross-Lahnen Dižlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
- brūnais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus fuscus"), Latvijā aizsargājams, sastopams reti
- meiteņu dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota puellaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- avota dižspārne dižspārņu suga ("Octodiceras fontanum"), Latvijā reta un aizsargājama
- Strohken Dižstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
- čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams
- cīrulīšu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Parnassius mnemosyne"), pakļauts izzušanas briesmām, aizsargājams
- milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama
- paklājdobe Dobe (apstādījumos), kuras veidošanai izmantoti paklājaugi
- Jaunā muiža Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā māja" nosaukuma variants
- jaunmājenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku
- govveidīgo apakšdzimta dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Bovinae"), mājas govis, vērši, bifeļi un bizoni
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs
- pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums
- zaļā dobziede dobziežu suga ("Coeloglossum viride", senāk "Platanthera viridis"), aizsargājams augs
- personalizācija dokumenta turētāja attēla, paraksta un biogrāfijas datu iestrāde dokumentā
- sekundārs attēls dokumenta turētāja sejas sekundārais attēls identifikācijas dokumentos
- pasūtījums Dokumentāri fiksēts pircēja izteikts piedāvājums no piegādātāja iegādāties preces vai pakalpojumu noteiktā apjomā vai par noteiktu cenu
- arhivālijas Dokumenti, kas glabājas arhīvā
- dinamiskais objekts dokuments vai dokumenta daļa, ko ievieto izstrādājamajā dokumentā, izmantojot objekta sasaistes un iegultes tehniku
- iegultais objekts dokuments vai dokumenta daļa, ko veido, izmantojot vienu lietojumprogrammu, un kas tiek pilnībā ievietots (iegults) izstrādājamajā dokumentā, kuru veido, izmantojot citu lietojumprogrammu
- atļauja pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanai dokuments, kas apliecina pārvadātāja tiesības veikt pasažieru regulāros komercpārvadājumus attiecīgā maršruta reisā saskaņā ar apstiprinātu kustības sarakstu
- brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām
- dokumenta oriģināls dokuments, kas ietver pašrocīgu dokumenta parakstītāja parakstu un noteiktos gadījumos oriģinālu zīmoga nospiedumu; pirmais, t. i. oriģinālais izpildījums pretstatā atdarinājumam, uz kura atrodas īstais, neatdarinātais amatpersonas paraksts un zīmoga nospiedums, ja tāds ir uz īstā dokumenta
- relevants dokuments dokuments, kas jēdzieniski atbilst informācijas sistēmas lietotāja pieprasījumam
- vaku grāmata dokuments, kurā ierakstītas muižai maksājamās nodevas, maksātāju saraksti ar katram izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu, kā arī citi zemnieku pienākumi pret muižu
- rēķins Dokuments, kurā ir norādīta maksājamā naudas summa; arī maksājamā naudas summa
- pavadzīme Dokuments, kuru pievieno pārvadājamām kravām vai piegādājamām precēm un kurā norādīts kravas vai preču daudzums, sortiments, cena u. tml.
- reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām; sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību
- Perkuhnen Donnershof - Pērkones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Pērkones pagastā
- melnīgsnējais donis doņu suga ("Juncus atratus"), Latvijā aizsargājama
- galvainais donis doņu suga ("Juncus capitatus"), Latvijā aizsargājama
- Žerāra donis doņu suga ("Juncus gerardii Loisel"), Latvijā aizsargājama
- kūdrāja donis doņu suga ("Juncus stygius"), Latvijā aizsargājama
- strupais donis doņu suga ("Juncus subnodulosus"), Latvijā aizsargājama
- Poļupe Dorupe, Liepājas ezera apvadkanāla pieteka
- iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties
- sviedrauts Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sudariums
- sudariums Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sviedrauts
- sobara Draudzes locekļu saziedotā samaksa mācītājam
- Draudzes konvents draudzes pārvaldes institūcija Vidzemē no 17. gs. līdz 1918. g., kas pārzināja draudzes skolas un ceļus, pieņēma draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli
- maiņlieluma manekens drēbnieku manekens, kam var mainīt atsevišķu somatomēru garumus, tuvinot manekena izmērus individuālā pasūtītāja figūras vai tipfigūras lielumam
- bereitors Dresētāja palīgs cirkā, kas sagatavo dzīvniekus izrādēm
- kākari Driskas, lupatas; kankari, ielāpi; kaut kas, kas brīvi nokarājas
- diakolācija Drogu ekstrahēšanas metode, liekot šķīdinātājam sūkties cauri drogai, kas ievietota garā, šaurā traukā
- birztalas drojene drojeņu suga ("Draba nemorosa"), aizsargājams augs
- apcietinājums Drošības līdzeklis, ko ar tiesneša lēmumu piemēro aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamajam
- lietotāja konts drošības mehānisms, ko izmanto, lai kontrolētu piekļuvi datoru sistēmai vai tīklam, tas satur informāciju par lietotāja paroli, tā tiesībām un, iespējams, citu informāciju, kas ļauj identificēt lietotāju
- beilbonds Drošības naudas zīme - dokuments, kas garantē vai nu atbildētāja ierašanos tiesā, vai arī naudas summas, ko sauc par drošības naudu, zaudēšanu
- kūstošais elements drošinātāja kūstošais ieliktnis
- drošinātāja ietvere drošinātāja sastāvdaļa, kurā ievieto vai iestiprina drošinātāja kūstošo ieliktni
- rūgtā drudzenīte drudzenīšu ģints suga ("Gentianella amarella syn. Gentiana amarella"), 3-30 cm augsts lakstaugs, Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama
- krustlapu drudzene drudzeņu suga ("Gentiana cruciata"), aizsargājams augs
- tumšzilā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana pneumonanthe"), aizsargājams augs
- lappuses izveide drukājamās lappuses formēšana, kas ietver galveņu, kājeņu, kolonnu, lappuses numura, robežsvītru, grafikas un teksta izvietošanu
- cilindrsieta drukāšanas šablons drukāšanas šablons, kurā drukājamais raksts veidots uz bezšuvju plānsienu cilindra sieta; izmanto rūpnieciskās iekārtās
- počas Drupas, vieta, kur agrāk atradusies māja, krāsmatas; izdegumi, izdegusi zeme
- dibenmorēna Drupu materiāls, kas atrauts no ledāja (šļūdoņa) gultnes un ko pārvieto ledāja dibenslānis
- galamorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies vienā vai vairākās lokveida grēdās ielejas šļūdoņa vai kontinentālā segledāja mēles priekšā
- sabīdītā morēna drupu materiāls, kas nogulsnējies, sabīdoties ledājam; vaļņveida (galamorēnas) grēda
- aptumsuma maiņzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponentu orbīta novietota tā, ka orbītas plakne atrodas aptuveni novērotāja skata līnijas virzienā un riņķojošās zvaigznes regulāri aizsedz (aptumšo) cita citu
- Aplexa hypnorum dūkstāja kreiļgliemezis
- Planorbis planorbis dūkstāja ūdensspolīte
- Valvata pulchella dūkstāja valvāta
- pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā
- Viola stagnina dumbrāja vijolīte
- Viola persicifolia dumbrāja vijolītes "Viola stagnina" nosaukuma sinonīms
- Gnaphalium uliginosum dumbrāja zaķpēdiņa
- dižlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon megalophyllum"), Latvijā aizsargājama
- apaļlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon trifarium"), Latvijā aizsargājama
- Amt-Durben Durbes (Raibā) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizteres pagastā
- mazilmājnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazilmāja" iedzīvotāji
- sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm
- atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu)
- ārdurvis Durvis (mājas, dzīvokļa u. tml.) ārsienā
- toradelfs Dvīņauglis, kas saaudzis kopā augšpus nabas, tam ir viena galva, četras kājas un divas rokas
- tripodija Dvīņu kroplība, trīs kājas, no kurām viena ir kopīga abiem dvīņiem
- dzeltenā dzegužkurpīte dzegužkurpīšu suga ("Cypripedium calceolus"), Latvijā aizsargājama
- plankumainā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza maculata", senāk "Orchis maculata"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug mitrās un purvainās pļavās, zemajos un pārejas purvos, purvainos mežos, krūmājos, aizsargājama
- lēdzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup
- liedzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup
- liedzeris Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup
- tirtajs Dzejnieks, kas apdziedāja spartiešu varoņu darbus
- ikters Dzelte - dzeltena audu nokrāsa, kas rodas, ja organismā palielinātā daudzumā uzkrājas žults pigments bilirubīns
- krievpoga Dzeltenā krievpoga - dzeltenā skabioza, skabiozu suga ("Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama
- pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā; strutas
- Ilmāja Dzelzcela stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Saldus-Liepāja, atrodas Vecpils pagastā
- Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Anuži Dzelzceļa pietura Kuldīgas novada Alsungas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 47 km no Ventspils dzelzceļa stacijas
- Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas
- Airīte dzelzceļa pieturas punkts Kuldīgas novada Skrundas pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 144 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Bērziņi Dzelzceļa pieturas punkts Ventspils novada Ziru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils–Liepāja, 31 km no Ventspils dzelzceļa stacijas
- Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Durbe Dzelzceļa pieturpunkts Durbē, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Liepāja, 197 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1929. g.
- Gavieze Dzelzceļa pieturpunkts Gaviezes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 18 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāta 1871. g. ar nosaukumu "Grobin", 1904.-1919. g. saucās "Gawiesen", 1919.-1927. g. - "Gaviezne"
- Grobiņa Dzelzceļa pieturpunkts Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 14 km no Liepājas dzelzceļa stacijas
- Dorupe Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Glūdas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 56 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
- Alsunga dzelzceļa stacija Alsungas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 54 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1932. g. pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga; 1916.-1924. g. pie šaursliežu dzelzceļa dzelzceļa līnijas Pāvilosta-Alšvanga pastāvēja dzelzceļa stacija Alšvanga (Alsunga)
- Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Bolderāja Dzelzceļa stacija Rīgā, 15 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. kā privātas dzelzceļa līnijas Rīga-Bolderāja galastacija ar tvaika lokomotīvju depo
- Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Dobele Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g., pasažieru ēka uzcelta 1929. g.
- skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
- paņķes Dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
- alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C
- mājdzemdības Dzemdības, kas norisinās mājas apstākļos, parasti vecmātes uzraudzībā
- Šašti Dzemdību dieviete, jaundzimušo sargātāja
- baltmuguras dzenis dzeņu suga ("Picoides leucotos"), Latvijā aizsargājama
- vidējais dzenis dzeņu suga ("Picoides medius syn. Dendrocopos medius"), Eiropā aizsargājama
- trīspirkstu dzenis dzeņu suga ("Picoides tridactylus"), Latvijā aizsargājama
- sterva Dzērāja
- pēcdzēriens Dzēriens, ko viesiem pasniedz banketa, sarīkojuma vai citu svinību noslēgumā, parasti tas ir alkoholisks dzēriens; latviešiem iecienīts svinību noslēgums pirms viesu atvadīšanās - "ceļa kāja"
- ļurbot Dzert un uzvesties kā dzērājam, pļāpāt, iedzert
- ļurboties Dzert un uzvesties kā dzērājam, pļāpāt, iedzert
- pļukāties dzert un uzvesties kā dzērājam, pļāpāt, iedzert; ļurboties
- Mūrnieku purvs dzērvenāju liegums Susāju pagastā, purva platība — 1458 ha, aizsargājamā platība — 381 ha kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 129,6 ha, to segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”)
- loģiskā dzēšana dzēšana, kas padara datni lietotājam nemanāmu, bet saglabā tās atkopšanas iespējas
- canto Dziedājums, dziesma; dziedātāja partija; arī balss, melodija
- lakstīgala Dziedātāja
- primadonna Dziedātāja (operā, operetē), kas izpilda galvenās lomas; aktrise (teātrī), kas izpilda galvenās lomas
- mačiņš Dziedātāja strazda vai sila strazda nosaukums
- mačniņš Dziedātāja strazda vai sila strazda nosaukums; mačiņš
- koloratūrdziedātāja Dziedātāja, kas dziedkoloratūrsoprānu
- locītāja dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu
- dziedzerainā kazroze dziedzerstublāja kazroze
- Epilobium adenocaulon dziedzerstublāja kazroze
- Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus
- sāmavēda Dziesmu vēdas, no Rigvēdas ņemtu dziedamu tekstu krājums priekšdziedātājam, otram priesterim vēdiešu Sāmas upura ceremonijā
- melnā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Dryocopus martius"), aizsargājama
- pelēkā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Picus canus"), Latvijā izplatīta nelielā skaitā, dzīvo nelielos jauktos mežos, vecos parkos, aizsargājama
- tēva sēta dzimtā māja
- tēvamājas Dzimtās mājas
- novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas
- posesiju zemnieki dzimtļaudis, kas strādāja posesiju rūpnīcā
- dzimtsmājas Dzimtmājas
- tēviena Dzimtmuiža, dzimtas mājas, dzimtā vieta; dzimtzeme
- dzimtzeme Dzimtmuiža, dzimtas mājas, dzimtā vieta; tēviena
- pazarīte Dzinums, kas attīstās galvenā stublāja vai sāndzinumu lapu žāklēs
- sāndzinums Dzinums, kas atzarojas no auga stumbra, skeletzara vai stublāja
- tapšināt Dzirdami (kājas piesitot) staigāt
- bariakūzija Dzirdes vājums, vāja dzirde
- Dsirren Dzires muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā
- Dsirgen Dzirgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā
- skolija Dzīru dziesma, ko grieķu mielastā (simpozijā) dziedāja kāds no mielasta dalībniekiem, turēdams rokā mirtes zaru, un tas kam viņš šo zaru nodeva tālāk turpināja dziedāšanu
- niedrāties Dzīt stiebru (stublāju), piem.: rudzi niedrājas
- anakreontika Dzīvespriecīga satura lirika, 18. gs. lirikas virziens, kas atdarināja Anakreonta vīna un mīlas dziesmas
- sēdība dzīvesvieta; arī vieta, kur senāk bija māja
- mikas Dzīvesvieta; mājas
- ciltsvērtība Dzīvnieka izkopjamās pazīmes ģenētiski noteikta novirze no ganāmpulka vai populācijas vidējā rādītāja
- censle Dzīvnieka kāja
- stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts
- pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja
- pakaļgūža Dzīvnieka pakaļkājas gurns
- priekškāja Dzīvnieka priekšējā kāja
- kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
- pieradināti dzīvnieki dzīvnieki, kuru pieradināšanai pie mājas katru nākamo paaudzi ņem tieši no savvaļas
- četrkāji Dzīvnieks, kam ir četras kājas
- disepimenti Dzīvnieku anatomijā šķērssienas koraļļpolipu, sariņkājaino tārpu un brachiopodu ķermenī, sadala to vairākās mazāk vai vairāk noslēgtās daļās
- amiloīds Dzīvnieku un cilvēka organismā - īpatnēja olbaltumviela, kas uzkrājas aknās, liesā un citos orgānos dažu patoloģisku procesu laikā
- nams Dzīvojamā (parasti liela, daudzstāvu) māja (parasti pilsētā)
- ērbēģis Dzīvojamā māja
- ērbēķis Dzīvojamā māja
- ustaba Dzīvojamā māja
- ustuba Dzīvojamā māja
- istaba Dzīvojamā māja (laukos)
- savrupsēta dzīvojamā māja ar saimniecības ēkām, paredzēta vienai ģimenei
- daudzdzīvokļu māja dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves
- namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības
- ērbēģapuža Dzīvojamās mājas apakšējā daļa; vieta zem dzīvojamās mājas
- apšyukys dzīvojamās mājas apšuvums ar dēļiem
- ērbēģaugša Dzīvojamās mājas augšējā daļa; bēniņi
- namīpašnieks Dzīvojamās mājas īpašnieks
- istabpriekša Dzīvojamās mājas lievenis
- neražošanas pamatlīdzekļi dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta
- Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces
- mājoklis Dzīvošanai piemērots, īpaši iekārtots cilvēku miteklis (piemēram, māja, dzīvoklis)
- jaina Džainisma dibinātāja apzīmējums (uzvarētājs)
- Bazile Džanbatista Bazile - itāļu folklorists (Giambattista Basile; 1575.-1632. g.), vāca, apdarināja un izdeva tautas pasakas
- Bruno Džordāno Bruno - itāliešu filozofs (Giordano Bruno; 1548.-1600. g.), ko sadedzināja uz sārta par brīvdomību un ķecerību
- pasta klients e-pasta programma, kas atrodas lietotāja datorā un ir nodrošināta ar piekļuvi tīkla pasta serveriem
- interneta ziņojumpiekļuves protokols e-pasta protokols, kas interneta pasta serveros aizstāja protokolu _POP_ un ļauj lietotājiem arhivēt pasta sūtījumus dokumentu mapēs, kā arī sniedz vairākas citas iespējas; protokols _IMAP_; _IMAP_
- dibuka Ebreju folklorā - miruša grēkotāja dvēsele, kas iemājojusi dzīva cilvēka ķermenī
- Metatrons Ebreju mitoloģijā - Dievam vistuvākais eņģelis, kas tieši no Dieva saņem visus norādījumus un kas vadījis ebrejus cauri Sīnāja tuksnesim
- Dalila Ebreju mitoloģijā - filistiešu skaistule, kas ar viltu uzzināja Samsona spēka noslēpumu (tas bija viņa matos) un nodeva viņu, slepus apgriežot tam matus
- cherubs Ebreju simbolikā kāds pasakains kustonis, kuru domāja sastāvošu pa daļām no cilvēka, vērša, lauvas, ērgļa, kas visi varas un stipruma simboli
- mute Ēdājs; arī apgādājamais
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma
- slapnāms Ēdiens - rūgušpiens ar krējumu, locoņiem, tajā slapināja kartupeļus
- mauktnes Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām
- mauknas Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām; egļu mizu jumts
- mauknes Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām; egļu mizu jumts
- osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos
- Taīta Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete un aizgādne, valdnieku un mirušo apģērba sargātāja tempļos
- Heketa Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dieviete, grūtnieču aizbildne, palīdze dzemdībās, aizkapa pasaulē viņa apsargāja mirušos
- Renenuteta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - čūska, tīrumu un ievāktās ražas sargātāja
- Meritsegera Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete čūska, kas sargāja Tēbu nekropoli; cilvēkiem labvēlīga dieviete, taču nežēlīga pret grēciniekiem
- Sopdu Ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, kas sargāja valsts austrumu robežu
- Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus
- Sešata Ēģiptiešu mitoloģijā - gudrības dieva Tota māsa, sieva vai meita, rakstības dieviete, celtniecības un zināšanu aizbildne, rakstīšanas un skaitļošanas mākas sekmētāja, rakstu sargātāja
- Upesa Ēģiptiešu mitoloģijā - liesmu dieviete, kas sadedzināja dievu ienaidniekus, dievietes Tefnutas emanācija
- Sahs Ēģiptiešu mitoloģijā - Oriona zvaigznāja personifikācija, kuru uzskatīja par zvaigžņu pavēlnieku un attēloja kā valdnieku ar Augšēģiptes valdnieka kroni galvā
- Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu
- Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis
- Lernes hidra Ehidnas un Tīfona radīta daudzgalvu čūska grieķu mitoloģijā, ko nogalināja Hērakls, paveicot savu otro varoņdarbu
- ECDL Eiropas datorlietotāja kvalifikācijas sertifikāts (angļu "European Computer Driving Licence")
- Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu
- Ehlass Eiropas mājas un atpūtas negadījumu uzraudzības sistēma ("European home and leisure accident surveillance system")
- Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas
- Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā
- ekijs Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit", ECU), balstījās uz dalībvalstu bruto nacionālo produktu un tirdzniecību; tā vērtība citu valstu valūtās tika aprēķināta un publicēta ik dienas; 1999. g. to aizstāja ar eiro
- leiniski Ejot kājas likt līki, krusteniski
- durstelēties Ejot piesardzīgi likt kājas
- atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas)
- klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu
- ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
- parādu segšanas rādītājs ekonomisks rādītājs, ko aprēķina nesadalītas peļņas un amortizācijas (nolietojuma) summu izdalot ar kārtējo atmaksājamā parāda summu
- triptihekrāns Ekrāns, kas sastāv no trim atsevišķām daļām, uz centrālā ekrāna demonstrē galveno epizodi, uz malējiem tai pašā laikā - to papildinātājas epizodes
- izvedums ekspertsistēmās - jauns fakts, ko var iegūt no datiem un izvedumkārtulām, kas glabājas zināšanu bāzē
- apakšuzņēmēja līgums eksportētāja un apakšuzņēmēja vienošanās par noteiktas eksporta līguma daļas izpildi
- eksporta līgums eksportētāja un pircēja līgums, saskaņā ar kuru eksportētāja pienākums ir izgatavot un piegādāt produktu vai sniegt pakalpojumu pircējam trešajā valstī, savukārt pircēja pienākums ir samaksāt eksportētājam
- eksporta kredīts eksportētāja vai pircēja kredīts
- Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks
- dekelis elastīgs pārvalks, kas nepieciešams, lai nodrošinātu kontaktu ar iespiedformas iespiedelementiem no vienas un apdrukājamo materiālu – no otras puses
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), C; 1 C ir elektrības daudzums, kas tiek pārnests caur vadītāja šķērsgriezumu 1 sekundē, ja vadītājā plūst 1 A stipra strāva
- ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu
- strāvas stiprums elektrības daudzums, kas 1 s izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu, mērvienība SI sistēmā - ampērs
- solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāju strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām
- zemējuma pretestība elektriskā pretestība strāvai, kas noplūst zemē no zemētāja virsmas; tās lielumu nosaka zemes īpatnējā vadītspēja, zemētāja virsmas izmēri un forma
- drošinātāja ieliktņa kušanas strāva elektriskā strāva, kas kausē drošinātāja ieliktni
- elektropārvade Elektriskās enerģijas aizvadīšana patērētājam
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); saīs. - F; 1 F ir tāda vadītāja kapacitāte, kura potenciāls, lādiņam palielinoties par 1 C, pieaug par 1 V
- Džoula–Lenca likums elektriskās strāvas likums, pēc kura siltuma daudzums, kas izdalās vadītājā, ir proporcionāls strāvas stipruma kvadrātam, vadītāja pretestībai un strāvas plūšanas laikam
- eksitons Elektriski neitrāla kvazidaliņa; kustīgs elementārs pusvadītāja vai izolatora elektronu apakšsistēmas ierosinājums, kas pārnes enerģiju, bet nepārnes lādiņu un masu
- drošinātāja ieliktnis elektrisko ķēžu aizsardzības aparāta drošinātāja nomaināmā daļa, kas satur kūstošu elementu, kurš pārslodzes vai īsslēguma gadījumā izkūst un pārtrauc strāvas ķēdi
- elektroizolācija Elektrisko vadu un dažādu iekārtu izolācija elektriskās strāvas vadītāja norobežošanai
- saistītais lietotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par elektroenerģijas tirgus dalībnieku un līdz ar to brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, bet pērk elektroenerģiju no publiskā tirgotāja vai attiecīgā sadales sistēmas operatora par regulatora apstiprinātiem tarifiem
- elektroenerģijas tirgotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā — pārdošanas nozīmē) elektroenerģiju citam elektroenerģijas lietotājam
- publiskais tirgotājs elektroenerģijas tirgotājs, kuram Elektroenerģijas tirgus likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un kura licencē iekļautas speciālas prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai
- ceļmagnēts Elektromehāniska ierīce, kas elektromehāniskā telefona centrālē nodrošināja atsevišķa meklētāja (3) pacelšanās kustību
- griežmagnēts Elektromehāniska ierīce, kas nodrošina meklētāja (3) griezes kustību
- grupmeklētājs Elektromehāniskās telefona centrāles meklētājs, kurš saņemot signālu paceļ meklētāja slīdkontaktus atbilstoši saņemtā signāla impulsu skaitam un pagriežoties apstājas pie pirmās neaizņemtās līnijas tālākam savienojumam
- elektrodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu spoļu (kustīgas un nekustīgas) strāvu radīto magnētisko lauku mijiedarbība; rādītāja novirze proporcionāla spoļu strāvu reizinājumam; izmanto jaudas mērīšanai kā līdzstrāvas, tā maiņstrāvas ķēdēs
- grāmatzīme elektroniskā dokumentā lasītāja vai autora izveidota norāde uz vietu izdevumā, no kuras atsākt lasīšanu vai meklēt noteiktu informāciju
- elektroniskais voltmetrs elektroniska ierīce sprieguma efektīvās vērtības mērīšanai; sastāv no elektroniskiem blokiem (taisngrieža, pastiprinātāja) un līdzstrāvas tipa mērīšanas mehānisma
- atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā
- e-raksts Elektroniskā pasta ziņojums, ko nosūta vienai vai vairākām tīkla "USENET" intereškopām un kas ir pieejams katram intereškopas dalībniekam un interneta lietotājam
- paketapstrāde Elektroniskā skaitļotāja (lieldatora) darba režīms, kurā vairākas programmas tiek ievadītas un apstrādātas secīgi (pretstatā dialogrežīmam), tiklīdz atbrīvojas nepieciešamie resursi
- drošs elektroniskais paraksts elektroniskais paraksts, kas atbilst visām sekojošām prasībām: tas ir piesaistīts vienīgi parakstītājam; tas nodrošina parakstītāja personas identifikāciju; tas ir radīts ar drošiem elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem, kurus var kontrolēt tikai parakstītājs; tas ir saistīts ar parakstīto elektronisko dokumentu tā, lai vēlākas izmaiņas šajā dokumentā būtu pamanāmas; tas ir apliecināts ar kvalificētu sertifikātu
- ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - nosodošs ziņojums, ko nosūta lietotājam, kurš nav ievērojis tīkla etiķeti, piemēram, ir aizvainojis kādu citu lietotāju vai uzbāzīgi iztirzājis jautājumu, kas citus lietotājus neinteresē
- e-bankoperācijas Elektroniskās bankoperācijas - sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu
- elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti
- sertifikāts Elektronisks apliecinājums, kas saista elektroniskā paraksta pārbaudes datus ar parakstītāju un kalpo parakstītāja identitātes noteikšanai
- jonizācija cietvielā elektronu pāreja no pusvadītāja vai dielektriķa valentās zonas uz vadāmības zonu; notiek atomu termisko svārstību dēļ (termiskā jonizācija), absorbējot fotonus (fotojonizācija), sadarbībā ar korpuskulāro daļiņu kūļiem (neitroniem, protoniem, elektroniem)
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja
- šķidro kristālu printeris elektrostatiskais printeris ar šķidrā kristāla paneli, caur kuru plūst gaisma. Atkarībā no elektriskās ierosmes pikseļi veido rakstzīmes un caurplūstošā gaisma uz drukājamās virsmas rada elektrostatisku attēlu, kuru pēc tam nostiprina ar pretēji lādētām krāsvielas daļiņām
- vibrators elektrovadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā)
- elektroerozīvā apstrāde elektrovadošu materiālu elektrofizikālās apstrādes metodes, kur izmanto apstrādājamā materiāla virsmas lokālu sagraušanu elektriskās strāvas impulsizlādes iedarbībā
- atgriezeniskā saite eletroniskas iekārtas (piemēram, pastiprinātāja) izejas signāla pievadīšana atpakaļ ieejai, lai mainītu iekārtas parametrus
- pironisms Elīdas Pirona (4. gs. pr. m. ē.) - sengrieķu skepticisma skolas dibinātāja mācība
- ļurka Eļļaini tabakas atkritumi, kas uzkrājas pīpes caurulē
- sodreibe Eļļains šķidrums (tabakas eļļa), kas uzkrājas pīpē
- enameloblasts Emaljas veidotāja šūna, emaljas orgāna iekšējā slāņa epitēlijšūna, kas piedalās zoba emaljas veidošanā
- ķiploku embotiņš embotiņu suga ("Teucrium scordium"), Latvijā aizsargājams augs
- Amboten Embūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagasta teritorijā
- Oma likums empīrisks elektrodinamikas likums - strāvas stiprums vadītājā ir tieši proporcionāls pieliktajam spriegumam un apgriezti proporcionāls vadītāja pretestībai
- Hylocomium umbratum ēnāja stāvaine
- ēnojums Ēnas attēlojums tēlotājas mākslas darbā
- dinamiskā atmiņa energoatkarīga atmiņa, kurā dati ilgstoši saglabājas, pateicoties tikai to periodiskai reģenerācijai
- elektriskā enerģija enerģija, kuras pārvade no tās avota līdz patērētājam notiek enerģijas plūsmas veidā elektromagnētiskajā laukā
- enkurs augšā enkurs izvilkts no ūdens un atrodas uz klāja
- matērce ērču kārtas dzimta ("Psoroptidae"), sīkas, 0,1-0,4 mm garas ērces, ķermenis tārpveidīgs, ārēji posmots, kājas ļoti īsas, endoparazīti
- klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams
- vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm
- Kursa Eridānas zvaigznāja otrā spožākā zvaigzne (Eridānas β), tā ir 2,8 zvaigžņlieluma zvaigzne
- Ahernars Eridānas zvaigznāja spožākā zvaigzne (Eridānas α), tā ir 0,5 zvaigžņlieluma balta zvaigzne ar visrsmas temperatūru aptuveni 15000 °C, attālums - 144 ly
- Zauraks Eridānas zvaigznāja trešā spožākā zvaigzne (Eridānas γ)
- caurlauzta ieleja erozijas ieleja, kas šķērso kalnāja grēdu vai citu augstieni un nav izveidojusies saskaņā ar kalnu uzbūvi
- silta ligzdiņa ērta, labiekārtota māja, dzīves vieta
- ķitelis Ērts mājas virsvalks, rītsvārki
- smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros
- suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem
- bukero Etrusku kultūrai raksturīga keramika, to apdedzināja neļaujot piekļūt gaisam, tādēļ trauki kļuva tumši, pārklājot ar laku, tie izskatījās kā darināti no metāla
- Menrva etrusku mitoloģijā - māšu dieviete un dzemdētāju sargātāja, amatu un amatnieku aizgādne un karotāja, etrusku pilsētu aizstāve
- Ewangen Evangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā
- Codex Bezae evaņģēliju un Apustuļu darbu grieķu un latīņu teksta, kā arī 3. Jāņa vēstules fragmenta latīņu teksta manuskripts, kuru 1581. g. Kembridžas universtātei uzdāvināja šveiciešu rakstnieks T. Bēza
- profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai
- veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai
- šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni
- ēveļsols Ēvelsols - kokapstrādes darbgalds, uz kura piestiprina apstrādājamos materiālus un detaļas
- izplestā evernija everniju suga ("Evernia divaricata"), Latvijā aizsargājama
- vidējā evernija everniju suga ("Evernia mesomorpha"), Latvijā aizsargājama
- Essern Ezeres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā
- peldošais ezerrieksts ezerriekstu ģints suga (“Trapa natans”), viengadīgs ūdensaugs ar garu lokanu stublāju, Latvijā sastopams tikai dažos ezeros, aizsargājams
- Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers
- Galenis ezers Krāslavas novada Asūnes pagastā, platība - 4,3 ha; Galājais; Galējais ezers
- Mācītājezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 6,2 ha; Mācītāja ezers; Mācītāju ezers
- Sarezas ezers ezers Pamirā ("kūli Sarez"), Tadžikistānā, starp Ziemeļaličuras un Muzokla grēdu 3239 m vjl., platība - 86,5 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, platums - līdz 3,4 km, vidējais dziļums - 190 m, lielākais - 505 m, izveidojies 1911. g. pēc zemestrīces izraisītā nogruvuma, ledāja ūdeņu pieplūde
- Tosmares ezers ezers Piejūras zemienē, Liepājas pilsētas teritorijā, uz robežas ar Medzes pagastu, 0,4 m vjl., platība — 405-415 ha (gandrīz pilnīgi aizaudzis, ūdens spoguļlaukums tikai \~50 ha), garums — 5,85 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 1,2 m
- Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe
- Bābelītis ezers Rīgas austrumu daļā, uz dienvidiem no Ķīšezera, ieplakā starp dzelzceļa uzbērumu un Juglas kāpām, 1,7 m vjl., platība - 6,9 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 5,5 m, nav noteces, uzkrājas dūņas; Ozolkalna ezers
- Maizezers ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers
- Āraisis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~500 m, lielākais dziļums - 18,4 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Araisis; Āraišu ezers; Āraiža ezers; Arāja ezers; Arāju ezers
- Salājs ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers
- Kāla ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers
- Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
- Viešūrs ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs
- šrī Ezoterismā "godājamais" vai "svētais", tiek lietots kā priedēklis svētas personas vai svētas grāmatas priekšā
- āčarja Ezoterismā garīgā skolotāja jeb guru vārds
- indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle)
- halāsana Ezoterismā kāds vingrinājums, kuru dažkārt dēvē par arkla pozu: guļot uz muguras (pleciem) kājas pāri ķermenim un galvai ar pirkstu galiem pieskaras pie zemes
- gurubhāginī Ezoterismā sievietes, kas mācās pie viena un tā paša garīgā skolotāja
- gurubhai Ezoterismā vīriešu kārtas skolnieki, kas mācās pie viena un tā paša garīgā skolotāja
- šaurlapu ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium angustifolium"), Latvijā aizsargājama
- kamolainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium glomeratum"), Latvijā aizsargājama
- zālainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium gramineum syn. Sparganium friesii"), Latvijā aizsargājama
- flagelants Fanātiski ticīgs askēts (13.-15. gs. Rietumeiropā), kas aicināja uz paššaustīšanos, lai "kristīšanā ar asinīm" izpirktu grēkus
- feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību cīnītāja
- Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja
- obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (Krievijā līdz 1861. g.)
- kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī
- vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija: arī pagasts (1)
- lēņa grāmata feodālisma laika dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu
- sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam
- kamerkolēģija Feodālisma laikmetā - institūts, kas pārzināja karaļa ienākumus
- domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā
- akadēmija Filozofijas skola, ko 4. gadsimtā p. m. ē. nodibināja Platons; tā atradās parkā, kas bija nosaukts grieķu mītu varoņa Akadēma vārdā
- kolakreti Finanšu ierēdņi Atēnās, kas izmaksāja naudu mielastiem pritanejā, kā arī algu hēliastiem (tiesnešiem) un dažu publisko darbu strādniekiem
- kontu maksājumu programmatūra finanšu operāciju programmatūra, kas nodrošina organizāciju un pārdevēju savstarpējo norēķinu izpildi; tā aprēķina maksājamās summas, nosaka daļēju maksājumu izpildes nepieciešamību, apstrādā pārdevēju kredītnoteikumus un tirdzniecības nodokļus
- ķemereja Finanšu pārvalde Eiropas pilsētās feodālajā laikā; pārzināja pilsētas kasi, mērus, svarus, preču šķirotavas; Rīgā pastāvēja no 13. gs. beigām līdz 1890. g.
- finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem
- sistēmpieprasīšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas, personālajam datoram strādājot lieldatora termināļa režīmā, ļauj lietotājam pārslēgties no vienas sesijas uz otru vai veikt speciālas termināļa pārslēgšanas darbības
- mikroprocesors Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabitu atmiņu un 16 bitu datu kopni. Uz šī mikroprocesora bāzes firma _IBM_ 1984. g. izstrādāja personālo datoru PC/AT
- pārlūkprogramma "Internet Explorer" firmas _Microsoft_ izveidota globālā tīmekļa pārlūkprogramma, kas lietotājam ļauj apskatīt tīmekļa lappuses
- programma Excel firmas _Microsoft_ izveidota plaša izklājlapu apstrādes programma, kas lietojama firmas _IBM_ un _Apple_ datoriem. Tā var apvienot vairākas izklājlapas un nodrošina lietotājam lielu grafisko līdzekļu klāstu
- interneta servera lietojumprogrammu saskarne firmas _Microsoft_ izveidotā tīmekļa servera - interneta informācijas servera - lietojumprogrammu saskarne, kas ļauj programmētājam izveidot tīmekļa lietojumprogrammas, kas cieši integrētas tīmekļa serverī, un tādēļ to izpilde aizņem mazāk laika
- attālu datu apkalpošanas saskarne firmas _Microsoft_ programmatūras saskarņu kopa, kas ļauj interneta vai iekštīkla lietotājam modificēt datus, izmantojot pārlūkprogrammas ar _Active X_ vadīklām
- hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols firmas _Netscape_ izstrādāts globālā tīmekļa protokols, kas iebūvēts šīs firmas pārlūkprogrammā, tas šifrē un atšifrē kā lietotāja lappušu pieprasījumus, tā arī lappuses, kuras no tīmekļa servera tiek nosūtītas lietotājam
- PMS krāsas firmas _Pantone_ radīta krāsu sistēma, kas nosaka, kādās proporcijās jājauc pamatkrāsas, lai iegūtu vajadzīgo krāstoni; viena no populārākajām indeksēto krāsu sistēmām, kas kļuvusi par vispārēju standartu
- programmatūra "PointCast Network" firmas _PointCast_ izstrādāta programmatūra, ko izmanto, lai nosūtītu interneta lietotāju datoriem jaunāko, lietotājam nepieciešamo informāciju
- tīkla datņu sistēma firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta dalīta datņu koplietošanas sistēma, kas ļauj izmantot attāla datora datnes un perifērijas iekārtas tā, it kā tās atrastos lietotāja datorā
- tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus
- outlet Firmas, uzņēmuma veikals, ražotājam piederošs veikals
- sakaru līnija fizikālā vide un tehnisko līdzekļu komplekss informatīvā signāla pārraidei no raidītāja līdz uztvērējam; fizikālā vide var būt gaisa vadi, metāliskās un stikla šķiedras kabeļlīnijas, vilņvadi un ēters
- krioskopija Fizikālķīmiska molekulmasas noteikšanas metode, kuras pamatā ir vielas šķīduma sasalšanas temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar tīra šķīdinātāja sasalšanas temperatūru
- elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai; elektriskās ķēdes elements vai aparāts, kas realizē šo pretdarbību
- retardanti fizioloģiski aktīvas vielas, kas palēnina organisma attīstību, regulē augu augšanu, piemēram, kavē stublāja attīstību, lai palielinātu izturību pret veldrēšanos
- vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi
- būvuzraugs Fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus
- mazumtirgotājs Fiziska vai juridiska persona, kas piedāvā savus vai no vairumtirgotāja iegādātus pakalpojumus un/vai preces tieši patērētājam
- kravas saņēmējs fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek piegādāts Latvijā kontrolējamo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos iekļauto augu, vielu vai zāļu sūtījums; šī persona var nebūt saņemto augu, vielu vai zāļu lietotāja
- aniloksa cilindrs fleksogrāfijas krāsu aparāta sastāvdaļa – cilindrs vai krāsu velme, kuras virsmā iegravētas šūnas ar speciālu rastra struktūru (120–180 līnijas/cm), kas krāsas vai lakas slāni no krāsu kastes pārnes uz iespiedformas apdrukājamiem elementiem, kuri atrodas padziļinājumos
- foks Fokbura - apakšējā taisnā bura pie burukuģa fokmasta; piestiprināma pie fokrājas
- šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli
- pagaidu fonts fonts, kas pēc ielādēšanas lāzera printerī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr to nomaina lietotājs vai programmatūra
- permanentfonts Fonts, kas pēc ielādēšanas lāzerprinterī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr printeris pieslēgts barošanas avotam
- eksonerācija Formāls lēmums par kādas iestādes vai organizācijas vadītāja vai pārvaldes locekļa atbrīvošanu no atbildības par darbību un rīcību zināmā laikā
- tetralīns Formu mazgājamais līdzeklis tipogrāfijās
- graudainums formu procesos – iespiedformas faktūra, kam raksturīga graudaina un raupja virsma; ofseta iespiedformas virsmas graudainība veicina tirāžnoturības palielināšanos, jo uzlabo gaismjutīgā slāņa saķeri ar pamatni un palielina neapdrukājamo elementu mitrumuzņēmību
- fotolitogrāfija Fotoķīmisks process, kurā uz pusvadītāja vai cita materiāla iegūst noteiktu mikroreljefu, kas atbilst veidojamās integrālās shēmas konfigurācijai
- attīstīšana Fotomateriāla gaismjutīga apstrādāšana fotoķīmiska šķīduma (attīstītāja) redzamā attēla iegūšanai
- ekrāngalds Fotopalielinātāja optiskajai sistēmai plakanparalēla horizontāla plakne (galds), uz kuras projicē fotogrāfisko attēlu
- fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija
- rēbus Francijā XV gadsimtenī savādas paskvillas, ar kurām pajaci karnevālā smīdināja ļaudis
- sezanisms Franču gleznotāja postimpresionista P. Sezana sekotāju māksla 20. gs., kas, nezaudējot saites ar konkrēto realitāti, tiecās pēc priekšmetu struktūras atveidojuma (ģeometrizētas formas) un arī pēc dekoratīvas krāsainības (lokālu krāsu laukumiņi)
- liga franču katoļu konfederācija 16. gs. beigās, kuru 1576. g. nodibināja it kā katoļu ticības aizstāvēšanai pret kalvinistiem, patiesībā - lai gāztu karali Indriķi (Henri) III
- sediļa Franču pareizrakstības (diakritiskā) zīme, ko liek zem burta c, ja tas izrunājams kā s
- kankāns Franču sarīkojumu deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā; šīs dejas mūzika
- FCA Franko pārvadātājs (angļu "free carrier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās nomuitotas nodotas eksportēšanai pircēja nosauktā pārvadātāja rīcībā noteiktā vietā vai punktā
- Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes
- esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci
- fasonfrēze Frēze ar saliktas līklīnijas zobiem, kuru konfigurācija atbilst apstrādājamās virsmas profilam
- veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai
- līdzfrēzēšana Frēzēšana, kurā frēzes rotācijas kustības virziens sakrīt ar apstrādājamā ķermeņa kustības virzienu
- nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām
- nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām
- Goda leģiona ordenis frnču ordenis, ko 1802. g. nodibināja lai atalgotu izcilus civilus un militārus nopelnus
- nakladka Futbolā - bīstams spēles noteikumu pārkāpums, futbolzābaka likšana kustībā esošas pretspēlētāja kājas priekšā
- Faberžē nams G. Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmums, kurā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Pēterburgā darināja izsmalcinātus zelta un emaljas izstrādājumus, gk. galma vajadzībām
- kastelāndarījums Gadījums, kad tirdzniecības uzņēmuma nomnieks saņem tirdzniecības pilnvaru no iznomātāja
- amba Gādniece, zīdītāja
- darbā stāšanās vecums gadu skaits personai, kura pirmo reizi stājas algotā darbā
- lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi
- nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur)
- nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.)
- Doplera mērītājs gaisakuģa ceļa ātruma un nonesuma leņķa mērītājs – aeronavigācijas autonomā sistēma, kurā, izmantojot no zemes virsmas atstaroto elektromagnētisko staru doplera frekvences nobīdi gaisakuģa kustības ietekmē, var aprēķināt gaisakuģa ceļa ātrumu un nonesuma leņķi; sastāv no raidītāja(iem), uztvērēja(iem), vairākstaru virzienantenas, skaitļotāja un indikatora
- katapultējamais sēdeklis gaisakuģa ierīce, kas lidotājam dod iespēju avārijas gadījuma pamest lidaparātu pēc kapteiņa vai borta ierīču signāla un nolaisties ar izpletni
- Gēja Gāja, grieķu mitoloģijā - dievu un visas dzīvibas matē, zeme
- galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
- nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
- nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
- magnētiskais galds galds apstrādājamā ķermeņa nostiprināšanai ar elektromagnēta spēku; lieto plakanslīpmašīnās
- kulminācijas punkts galējā, maksimālā kāpinājuma moments brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis
- atsaukšana Galējais nofraktētā kuģa ostā ierašanās termiņš, lai veiktu iekraušanu, kam beidzoties fraktētājam ir tiesības lauzt līgumu
- lietotāja galiekārta galiekārta, kas lietotājam dod iespēju izmantot datoru
- tektozagi Gallu cilts, kas ap 300 g. p. m. ē. no Gallijas pārgāja uz Mazāziju pa ceļam izlaupot Delfus; vēlāk tos pakļāva romieši
- hofmeistars Galma amats viduslaiku Vācijā, kas pārzināja galma saimniecību, vadīja galma ceremoniālus
- senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks
- hofmaršals Galma ierēdnis vēlajos viduslaikos Vācijā, Zviedrijā u. c. monarhijās (Krievijā 18.-20. gs.); pārzināja galma saimniecību
- kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu)
- kraniorahishīze Galvaskausa un mugurkaulāja kanāla iedzimta šķeltne
- domus Galvenā istaba, arī visa māja
- parovozs Galvenais apsūdzētais, tiesājamais lietā
- euharistija galvenais kristietības sakraments, kuru Kristus iedibināja naktī pirms savas nāves; tajā ietilpst dalīšanās maizē un vīnā - Kristus ķermenī un asinīs; Svētais vakarēdiens
- Galkiten Gaļķintes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
- strenzis Gara auguma, vājas miesasbūves cilvēks
- eksporta kredīta garantija garantija, kas garantijas ņēmēja labā tiek sniegta zaudējumu segšanai, kuri radušies garantijas ņēmējam, ja pircējs nav veicis samaksu saskaņā ar noslēgto eksporta līgumu eksportētāja kredīta gadījumā vai aizdevuma līgumu pircēja kredīta gadījumā
- pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt
- klingas Garas, tievas kājas (cilvēka)
- auditors Garīgas mācību iestādes (arī dažu civilu mācību iestāžu) audzēknis, kas skolotāja uzdevumā pārbaudīja savu biedru paveiktos mājas uzdevumus
- stirka Garkājaina būtne; meitene ar īsiem svārkiem un garām, kailām kājām
- stirkle Garkājaina, daudz vai ātri skraidoša aita
- bridējputni Garkājaini putni, kas pa lielākai daļai pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem
- leitāns Garkājains cilvēks
- naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti
- Garrosen Garozas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā
- surcot Garš mētelis bez piedurknēm, ko nēsāja 12.-14. gs.
- surcotte Garš mētelis bez piedurknēm, ko nēsāja 12.-14. gs.
- slings Garš taisnstūrveida auduma gabals (piemēram, šalle) zīdaiņa piestiprināšanai pie nēsātāja ķermeņa
- baudvielas Garšvielas vai barības sastāvdaļas, kam nav nemaz vai ir maza barotāja nozīme, bet ko lieto to patīkamā vai uzbudinošā iespaida dēļ
- sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku)
- Gaweesen Gaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
- vārtājnieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Vārtāja" iedzīvotāji
- lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos
- dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu maisījums, kas veidojas no organiskajām vielām un uzkrājas Zemes garozā
- augstiņi Genciānu dzimtas ģints ("Centaurium"), viengadīgi lakstaugi ar četršķautnainu stulbāju un pretējām, sēdošām, stulbāja vidū iegareni lancetiskām, eliptiskām vai lineārām lapām
- drudzenīte Genicānu dzimtas ģints ("Gentianella"), viengadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, 125 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- glabējiņa Glabātāja
- glaciomorfoskulpturāls Glaciomorfoskulpturālais reljefs - apledojuma apgabala reljefa tipi un formas, kuru veidošanās saistīta ar ledāja eksarācijas vai akumulācijas un ledāja kušanas ūdeņu erozijas vai akumulācijas procesu darbību
- Aģes ielejveida pazeminājums glaciotektonisks zemledāja izspieduma un izspieduma-eksarācijas veidojums Aģes augštecē Krimuldas novada Lēdurgas un Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 16,5 km, dziļums - 9-12 m (vidusdaļā līdz 20 m)
- jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle
- līpiņa Glaimotāja, lišķe
- lipsa Glaimotāja, pļāpa
- pinxit Gleznās paraksts blakus gleznotāja vārdam
- miniatūrglezniecība Gleznojums, kurš viduslaikos rotāja rokrakstu grāmatas, arī iniciāļus, vinjetes, ilustrācijas
- uzstatnis Gleznotāja stats, statīvs
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas
- gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas
- glicīns glikokols, aizstājama aminoskābe, aminoetiķskābe H~2~N–CH~2~COOH
- smaillapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton acutifolius"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, līdz 60 cm garš daudzgadīgs ūdensaugs
- pārlūkprogramma "Mosaic" globālā tīmekļa pārlūkprogramma, kas izmanto grafisko lietotāja saskarni
- tīmekļa serveris globālā tīmekļa programma, kas atbilstoši protokola _HTTP_ prasībām pieņem kadrētus informācijas pieprasījumus, apstrādā tos un nosūta lietotājam pieprasīto dokumentu
- baiļprātiņš Gļēvulis - tāds, kam ir vāja griba; tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, izturības
- debesgabals Gļotaina viela, kuras gabalus reizēm varot atrast uz laukiem, rugājiem; tauta domāja, ka tie esot nokrituši mākoņu gabaliņi
- gņēze Gnēze (dārzāja saknes virsējā daļa)
- demiurgs Gnosticismā: ļauna, nepilnīga būtne, pasaules radītāja (pretstatā pilnīgajai būtnei - Dievam)
- Gubaja Gobāja, Zalvītes pieteka
- šeihs godājams cilvēks
- reputabls Godājams, cienījams
- goda vīrs godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks
- godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks; goda vīrs
- nikerbokeri Golfa bikses, pusgaras, platas, zem ceļiem sasprādzējamas vai sapogājamas bikses
- kedijs Golfa spēlētāja asistents, kas palīdz nest inventāru, meklē bumbiņas u. tml.
- modernīca Govju kūts pārzine un piena pārstrādes vadītāja
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
- cimbole Govs kāja; cilvēka kāja no pēdas līdz celim; bērna kāja
- govveidīgs Govveidīgo apakšdzimta - mājas govis, vērši, bifeļi un bizoni
- WIMP saskarne grafiskā lietotāja saskarne, kurā operētājsistēmu vadībai izmanto logus, ikonas un peli, kas būtiski atvieglo programmatūras lietošanu (angļu "Windows, Icons, Mouse, Pointers Interface")
- minimizēšana Grafiskajā lietotāja saskarnē - loga samazināšana līdz tā pārveidošanai ikonā
- lietojumlogs Grafiskajā lietotāja saskarnē - logs, kas sastāv no virsrakstjoslas, lietojumu izvēlņu joslas un darba laukuma
- spiežampoga Grafiskajā lietotāju saskarnē - lielāka izmēra poga, kas dialoglodziņā iniciē lietotāja izvēlētās darbības; vairākumā dialoglodziņu ir, piemēram, apstiprinājumpoga, kas apstiprina lietotāja izvēli un izpilda komandu, kā arī atcelšanas poga, kas atceļ lietotāja izvēli un aizver dialoglodziņu; dialoglodziņā parasti ir arī noklusējuma poga, kas pārstāv biežāk izmantojamās lietotāja izvēles
- grafiskā ierīču saskarne grafiskās lietotāja saskarnes daļa, kas ļauj programmētājam atveidot displeja ekrāna dialoglodziņus un citus grafikas elementus, izsaucot grafiskajā ierīču saskarnē šim nolūkam paredzētās procedūras
- atcelšanas poga grafiskās lietotāja saskarnes dialoga lodziņš, ko lietotājs izmanto, lai atsauktu kādas operācijas izpildi un atgrieztos pie apstrādājamā dokumenta
- diaireze Gramatikā šķirtne starp 2 līdzās stāvošiem patskaņiem (vokāļiem), kas izrunājami atsevišķi
- apgāds Grāmatu izdevējfirma; uzņēmums, kas savā vārdā apgādā un izplata preses, literārus, mūzikas, tēlotājas mākslas vai fotogrāfiskus darbus
- reskonts Grāmatvedības palīggrāmata ar atsevišķu kontu katram klientam un piegādātājam
- platlapu cinna graudzāļu dzimtas cinnu ģints suga ("Cinna latifolia"), Latvijā sastopama reti, aug slapjos egļu, platlapju-egļu un melnalkšņa mežos, krūmājos, aizsargājama
- cerošana Graudzāļu un dažu lakstaugu zarošanās stublāja apakšzemes vai (retāk) virszemes mezglu vietās, sekundāro sakņu un papildu virszemes dzinumu veidošanās
- lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta
- sculpsit Gravēja, uzraksts gravīrā pirms vai pēc gravētāja vārda
- veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai
- tievā gredzenvācelīte gredzenvācelīšu suga ("Gyroweisia tenuis"), Latvijā aizsargājama
- šotauga Gredzenveida apkalums uz klāja šotes vadīšanai, piemēram, lai pareizā virzienā (leņķī) novilktu foku (priekšburu)
- fokšotes ēze gredzenveida apkalums uz klāja, paredzēts fokšotes vadīšanai
- villa Grezna vasarnīca, māja, parasti ārpus pilsētas
- akatists Grieķu baznīcā slavas dziesma Dievmātei, ko dziedāja kājās stāvot
- anakalipterija Grieķu kāzu svinību daļa, kad jaunlaulātā pirmo reizi noņēma šķidrautu, izgāja "neaizsegta" ļaudīs un dabūja kāzu dāvanas
- Hērostrats Grieķu kurpnieks, kurš 356. g. p. m. ē. nodedzināja Artemīdas templi Efesā, lai kļūtu slavens un nemirstīgs
- Hipomedonts grieķu mitoloģijā - Adrasta brālis vai brālēns, dalībnieks septiņu karagājienā pret Tēbām, kurš izcēlās ar milzīgu augumu un fizisku spēku, tomēr uzbrukumā gāja bojā
- Atrejs grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Menelāja tēvs, valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Tiesta brālis, kurš apmetās Mikēnās un kļuva par valdnieku
- Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri
- Pēlejs grieķu mitoloģijā - Aiaka dēls, Ahilleja tēvs, kurš nejauši nogalināja savu pusbrāli Foku, bija spiests bēgt, un arī turpmāk piedalījās dažādos piedzīvojumos
- Amfoters grieķu mitoloģijā - Akarnāna brālis; atriebjot tēva nāvi viņi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu
- Antiope Grieķu mitoloģijā - amazoņu karotāja, valdnieces Hipolites māsa, Tēseja sieva
- Hipolite Grieķu mitoloģijā - amazoņu valdniece, ko nogalināja Hērakls, lai iegūtu viņas jostu
- abaskantors Grieķu mitoloģijā - amulets, ko nēsāja, lai cilvēku nevarētu noburt
- Erimants grieķu mitoloģijā - Apollona dēls, ko padarīja aklu Afrodīte, kad viņš nejauši bija redzējis dievieti peldamies; atriebjoties viņš nogalināja Adonīdu
- Alkipe grieķu mitoloģijā - Areja un Aglauras meita, kuras godu mēģināja laupīt Halirotijs
- Eirifīle Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Talaja meita un pareģa Amfiarāja sieva
- Eriks grieķu mitoloģijā - argonauta Būta (variants: Poseidona) un Afrodītes dēls, kuru Hērkals uzvarēja divkaujā un nogalināja
- Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
- Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli
- Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (Sicīlijas tuvumā)
- Pallants grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona jaunākais dēls, Aigeja brālis un Tēseja tēvocis, ko Tēsejs nogalināja
- Erihtonijs Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, dievu Hēfaista un Gajas dēls, kas iedibināja lielos Panatēnajus, pilsētas svarīgākos ikgadējos svētkus
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu
- zeltvilnas aunāda grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis
- Pelops Grieķu mitoloģijā - bagātnieka Tantala dēls, kuru tēvs nogalināja un dzīrēs uzaicinātajiem dieviem pasniedza kā cienastu, bet dievi viņu atdzīvināja
- Pītons Grieķu mitoloģijā - briesmīga čūska, ko radījusi zemes dieviete Gaja, to nogalināja Apollons
- Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, kas Delfos pie orākula sargājis svēto avotu, viņam audzināšanā tika nodots zemes radītais briesmonis Tīfons, bet viņu nogalināja Apollons
- Soters Grieķu mitoloģijā - dieva - sargātāja vārds
- Asklēpijs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Koronīdas dēls, ko izaudzināja kentaurs Heirons, ārstniecības dievs; tas pats, kas Eskulāpijs romiešu mitoloģijā
- Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta
- Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi
- Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru
- Danajs grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Poseidona mazdēls, Aigipta dvīņubrālis, kuram bija 50 meitas (danaīdas), valdīja Agrā, bet viņu nogalināja znots Linkejs
- Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā
- Triptolems Grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka dēls, kuram dieviete Dēmetra uzdāvināja zelta ratus ar spārnotiem pūķiem un iedeva kviešu graudus
- Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Keleja un viņa sievas Metaneiras dēls, kuru audzināja Dēmetra, kas šajā ģimenē bija radusi patvērumu savos klejojumos, meklējot meitu
- Alope grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Kerkiona meita, kura slepus dzemdēja Poseidonam bērnu un lika auklei izmest to mežā, to atklāja Kerkions un sodīja Alopi ar nāvi
- Alkinojs Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieks Sherijas salā, Amfiarāja un Eirifīles dēls, jūras dieva Poseidona mazdēls
- Koronīda grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Koroneja meita, ko vajāja Poseidons; lai glābtu no dieva mīlas iekāres, Atēna pārvērta viņu par vārnu
- Gordijs Grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, Mida tēvs, kurš nodibināja galvaspilsētu un citadelē novietoja vezumu, kura jūgu sasēja sarežģītā mezglā
- Pallants grieķu mitoloģijā - gigants, ko gigantomahijā nogalināja Atēna, novelkot tam ādu un izmantojot to aizsegam līdzīgi vairogam
- Sarpēdons grieķu mitoloģijā - gigants, Poseidona dēls, kuru nogalināja Hērakls
- Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs
- Alēts grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcnācējs, kas dzimis laikā, kad Hērakleidi atradās trimdā; ar viltu sagrāba Korintu, mēģināja iebrukt arī Atēnās
- Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku
- Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons
- Glauks grieķu mitoloģijā - Hipoloha dēls, Bellerofonta mazdēls, viens no drosmīgākajiem trojiešu sabiedrotajiem, kuru nogalināja Ajants
- Nīss grieķu mitoloģijā - Hirtaka dēls, Aineja ceļabiedrs, Eiriala draugs, ar kuru kopā viņš gāja bojā, naktī uzbrūkot rutulu nometnei
- Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību
- Lāomedonts Grieķu mitoloģijā - Īla un Eiridikes dēls, Trojas valdnieks, kam dievi Apollons un Poseidons uzcēla un nocietināja pilsētas mūrus
- Melamps Grieķu mitoloģijā - Iolkas dibinātāja Amitaona un Idomenes dēls, pareģis un dziednieks, kas spēja izārstēt cilvēku pat bezcerīgos gadījumos
- Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis
- Ladons grieķu mitoloģijā - jūras dievību Forkija un Kēto radītais pūķis, kas apsargāja zelta ābolus hesperīdu dārzā
- Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei
- Kinirs Grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, Apollona (variants: Sandaka) dēls, kurš Pafas pilsētā iedibināja šās dievietes kultu
- Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Kosas salas valdnieks, Poseidona un Astipalejas dēls, kuru nogalināja Herakls, kas pa jūru atgriezās no Trojas
- Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku
- Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā
- Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt
- Īksions Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks Tesālijā, kas mēģināja iegūt dievu valdnieka Zeva sievu Hēru, bet tika apmānīts ar mākoni, no kā radās kentauri
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai
- Hipsipile Grieķu mitoloģijā - Lemmas salas valdniece un argonautu vadītāja Jāsona mīļākā
- Sarpēdons grieķu mitoloģijā - likiešu karavadonis Trojas karā, viens no varenākajiem Priama sabiedrotajiem, kuru nogalināja Patrokls
- Hestija grieķu mitoloģijā - mājas pavarda dieviete; atbilst romiešu Vestai
- Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā
- Skilla grieķu mitoloģijā - megaru valdnieka Nīsa meita, kura iemīlējās valdniekā Mīnojā, kas bija aplencis viņu pilsētu, un palīdzēja ieņemt to, cerot uz precībām, bet Mīnojs viņu noslīcināja, baidoties no viņas
- Nīss grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieks, Pandīona dēls, kuram piedēvē Megaru ostas Nīsejas izbūvi, viņu pazudināja paša meita, kas bija iemīlējusies valdniekā Mīnojā, kas aplenca Megaras
- Biants grieķu mitoloģijā - Melampa brālis, kurš bildināja Pilas valdnieka Nēleja meitu Pēro, ko tēvs apsolīja izdot tam, kurš atvedīs viņam Tesālijas valdnieka Īfikla brīnišķīgos vēršus
- Eirials grieķu mitoloģijā - Melana dēls, kuru kopā ar brāļiem nogalināja Tīdejs par to, ka viņam bija ļauni nodomi pret Tīdeja tēvu Oineju
- Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas
- Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
- Alēts grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Aigista dēls, kuru nogalināja likumīgā valdnieka Agamenona dēls Orests
- Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs
- Agamemnons grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, grieķu vadonis Trojas karā: Agamemnonu nogalināja viņa sieva Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Aigistu
- Gērions Grieķu mitoloģijā - milzis ar trim galvām un trim rumpjiem, no Gorgonas asinīm dzimušā Hrīsāora un okenaīdas Kallirojas dēls, kuru nogalināja Hērakls
- Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
- Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru
- Hariklo Grieķu mitoloģijā - nimfa, Tēbu pareģa Teiresija māte, pēc kuras lūguma dieviete Atēna, kas Teiresijam bija atņēmusi acu gaismu, dāvāja viņam pareģa spējas
- Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju
- Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni
- Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls
- Dors grieķu mitoloģijā - pēc cita mīta - Apollona un Ftijas dēls, kuru (kopā ar brāļiemLāodoku un Popipoitu) nogalināja Endimiona dēls Aitols cīņā par zemi, kas vēlāk nosaukta par Aitoliju
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus
- Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja
- Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja
- Medonts grieķu mitoloģijā - Pēnelopes precinieku saucējs, kas atklāja viņai to sazvērestību pret Tēlemahu
- Periklimens grieķu mitoloģijā - piliešu valdnieka Nēleja dēls, kas nodibināja Pilas pilsētu, viņu kaujā nogalināja Hērakls
- Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Poseidona un danaīdas Amimones dēls, kurš nodibināja Nauplijas pilsētu, ostu pie Argolīdas līča, ko vēlāk izmantoja Sparta, jo tai nebija piekļuves pie jūras
- Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts
- Nēlejs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Tīro dēls, Pelija dvīņubrālis, kurš Mesānijā nodibināja pilsētu Pilu, kuru vēlāk izpostīja Hērakls
- Arahne grieķu mitoloģijā - prasmīga rokdarbniece, kura aušanas sacensībās izaicināja Atēnu un kuru dieviete par sodu pārvērta par zirnekli
- Polidors Grieķu mitoloģijā - Priama dēls, kuru kaujā nogalināja Ahilejs
- Likāons grieķu mitoloģijā - Priama jaunākais dēls, ko nogalināja Ahilejs
- Pandora grieķu mitoloģijā - Prometeja brāļa sieva, kas, neievērodama aizliegumu, atver lādi, kur glabājas cilvēces nelaimes; tās izplatās pa visu pasauli
- heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem
- Hermione Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Menelāja un Helenas meita
- Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu
- Kikns grieķu mitoloģijā - Stenelāja dēls, ligūru valdnieks, Faetona draugs, kurš tā apraudāja draugu, ka tika pārvērsts par gulbi un pārvietots uz debesīm, kļūstot par Gulbja zvaigznāju
- Telfūsa grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma Boiotijas avota nimfa, kas pierunāja Apollonu doties uz Delfiem, bet vēlāk Apollons dusmās atgriezās pie avota, iegāza tajā klinti un uzcēla tur savu - Telfūsas Apollona altāri
- Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs
- Ino Grieķu mitoloģijā - Tēbu dibinātāja Kadma meita, boiotiešu valdnieka Atamanta otrā sieva, Friksa un Helles pamāte
- Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss
- Kreonts Grieķu mitoloģijā - Tēbu reģents, kas šajā godā pabija divreiz, pēc Lāja un pēc Eteokla nāves
- Agave Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kadma un Harmonijas meita, Penteja māte, kura neprāta lēkmē saplosīja nogalināja savu dēlu
- Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips
- Dirke grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lika sieva, kas vajāja Zeva iemīļoto Antiopi, bet tika sodīta ar nāvi - viņu piesēja mežonīgam vērsim pie ragiem
- Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes
- Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā
- Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku
- Tantals Grieķu mitoloģijā - Tiesta dēls un Klitaimnēstras pirmais vīrs, ko nogalināja Agamemnons
- Polimēstors Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, Priama znots, kas nogalināja trojiešu valdnieka dēlu Polidoru
- Orts Grieķu mitoloģijā - trīsgalvainā milža Gēriona divgalvainais suns, ko nogalināja Hērakls
- Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā
- Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai
- Troils Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes dēls, kuru nogalināja Ahilejs
- Hektors Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama vecākais dēls, trojiešu varonis, kuru nogalināja Ahillejs
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus
- Lāodameja grieķu mitoloģijā - valdnieka Akasta meita, Prtesilāja sieva
- Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti
- Alkatojs grieķu mitoloģijā - valdnieka Pelopa un Hipodameijas dēls, Atreja un Tiesta brālis, kurš nogalināja Kitairona lauvu
- Likurgs Grieķu mitoloģijā - valdnieks Trāķijā, kas vērsies pret dieva Dionīsa kulta ieviešanu, par ko tika sodīts ar vājprātu un nogalināja savu dēlu
- Talojs Grieķu mitoloģijā - vara milzis, kas sargāja Krētas salu, viņam bija tikai viena dzīsla, kas pildīta ar dievu asinīm; tiek uzskatīts arī par pirmo robotu pasaulē
- Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas
- Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju
- Īfits grieķu mitoloģijā - viens no argonautiem, oihaliešu valdnieka Eirita dēls, Ioles brālis, kurš uzdāvināja Odisejam sava tēva burvju loku, kas Odisejam vēlāk palīdzēja izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem
- Kikns grieķu mitoloģijā - viens no Pēnelopes preciniekiem, ko Odisejs nogalināja
- Helena Grieķu mitoloģijā - Zeva un Lēdas meita, Menelāja sieva; aizbēga uz Troju ar Parīdu, kas bija Trojas kara cēlonis
- Artemīda grieķu mitoloģijā - Zeva un titanīdas Lēto meita un Apollona māsa, sākumā auglības, medību un mēness dieviete, vēlāk - sieviešu nevainības sargātāja un dzemdētāju aizstāve; atbilst Diānai seno romiešu mitoloģijā
- Tallo Grieķu mitoloģijā - ziedošo augu dieviete, to sargātāja, viena no horām - dievietēm, kuras pārzināja gadalaiku maiņu
- seirēnes Grieķu mitoloģijā jūras nāras: brīnumskaistas jaunavas ar zivs asti vai arī putni ar jaunavu sejām; tās ar savām dziesmām pievilināja ceļiniekus un tad tos saplosīja un aprija
- stimfālides Grieķu mitoloģijā lieli putni vara knābjiem un nagiem, ko iznīcināja Hērakls
- Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci
- Aēdona Grieķu mitoloģijā Tēbu varoņa Zēta sieva, kas mēģināja nogalināt Niobes vecāko dēlu, taču aiz pārskatīšanās nogalināja pati savu dēlu, aiz žēluma pret viņu dievi pārvērta Aēdonu par lakstīgalu
- Trojas karš grieķu mitoloģijā tiešais kara iemesls bija Spartas valdnieka Menelāja sievas Helenas nolaupīšana un jau sākotnēji bija pareģots, ka Troju izdosies ieņemt tikai kara desmitajā gadā
- Medūza Grieķu mitoloģijā viena no gorgonām, kas ar savu skatienu spēj visu dzīvo pārvērst akmenī; viņu nogalināja Persejs
- Palaimons Grieķu un romiešu jūras dievs, kas apsargāja bojā gājušu kuģu ļaudis
- kristus Grieķu vārds, kas atbilst vārdam mesija; sākotnēji to attiecināja uz Jēzu no Nācaretes, bet vēlāk tas sāka funkcionēt vairāk kā Jēzus vārds un nevis tituls
- iegriešanās Griezējinstrumenta iedziļināšanās apstrādājamā ķermeņa materiālā apstrādes procesa sākumposmā, līdz griezējasmens sāk veidot apstrādāto virsmu
- Groesen Griezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā
- galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā
- nogriešanas grieznis grieznis kāda elementa nogriešanai no apstrādājamā ķermeņa
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai
- dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
- spilve Grīšļu dzimtas ģints ("Eriophorum"), purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- vienvārpas grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Monastachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam stublāja galotnē 1 ziedu vārpiņa
- ūdeņu grīslis grīšļu suga ("Carex aquatilis"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- akotainais grīslis grīšļu suga ("Carex atherodes syn. Carex siegertiana"), Latvijā aizsargājama
- vizuļu grīslis grīšļu suga ("Carex brizoides"), Latvijā aizsargājama
- Devela grīslis grīšļu suga ("Carex davalliana"), Latvijā aizsargājama
- divsēklu grīslis grīšļu suga ("Carex disperma"), Latvijā aizsargājama
- attālinātais grīslis grīšļu suga ("Carex distans"), Latvijā sastopams ļoti reti Ainažu apkaimē, aizsargājams
- kūdrāja grīslis grīšļu suga ("Carex heleonastes"), Latvijā aizsargājama
- Ligērijas grīslis grīšļu suga ("Carex ligerica"), Latvijā aizsargājama
- Makenzija grīslis grīšļu suga ("Carex mackenziei"), Latvijā aizsargājama
- Otrubas grīslis grīšļu suga ("Carex otrubae"), Latvijā aizsargājama
- matainais grīslis grīšļu suga ("Carex pilosa"), Latvijā aizsargājama
- Reihenbaha grīslis grīšļu suga ("Carex reichenbachii"), Latvijā aizsargājama
- knābja grīslis grīšļu suga ("Carex rhynchophysa"), Latvijā aizsargājama
- pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama
- Skandināvijas grīslis grīšļu suga ("Carex scandinavica syn. Carex pulchella"), Latvijā aizsargājama
- zemais grīslis grīšļu suga ("Carex supina"), Latvijā satopama ļoti reti, aizsargājama
- Grisuppen Grīzupes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
- virbeļšotauga Grozekļa šotauga - slīdstienim uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi
- uzciršana Grubuļainas virsmas radīšana ar mehāniskiem paņēmieniem, lai uzlabotu apmetuma vai apdares veida saķēri ar apstrādājamo virsmu
- kordeballets Grupās dejojoši dejotāji un dejotājas, kuri savrupējās lomās neuzstājas; kordebalets
- mēlesmežģis Grūti izrunājams vārds vai izteiciens
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā
- Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
- Denebs Gulbja zvaigznāja spožākā zvaigzne (Gulbja α), zvaigžņlielums 1,2, gandrīz 100000 reižu spožāka par Sauli, atrodas 2000 gaismas gadu attālumā, tās virsas temperatūra ir gandrīz 11000 °C
- snaudaliņa Gulētāja
- snaudeviņa Gulētāja
- Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa
- palags Gultas veļas piederums - garš, plats uz guļasvietas, arī zem segas klājams plāna auduma izstrādājums
- gankstīties Guļot uz sola, karināt galvu un kājas uz leju, kā to dara bērni
- gumijas velmju uzbriešana gumijas velmju lokālā vai vispārējā biezuma palielināšanās, ko rada pārāk agresīva šķīdinātāja izmantošana un citi faktori
- villainā gundega gundegu suga ("Ranunculus lanuginosus"), Latvijā aizsargājama
- tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim
- nestaklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas nesazarojoties pilnīgi vai daļēji aptver vai piesedz iegurni un abas kājas kopā (piem., brunči, īskorsete, klēpjauts)
- kulša Gurns, ciska, kāja; kulksnis
- gubnaterīša Guvernante, mājskolotāja
- paušālapdrošinājums Ģenerālapdrošinājuma veids, kad apdrošinājumu nolīgst par apmēra summu un zaudējuma gadījumā konstatē, cik preču patiesībā bijis, un atkarībā no tā nosaka izmaksājamā zaudējuma atlīdzības proporciju
- Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri
- Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
- Tilderu krauja ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, aizsargājamā platība — 1 ha
- Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
- Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis
- Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma
- Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas
- Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
- Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m)
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
- Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m
- Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
- Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas
- Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu
- Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa
- Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
- Ogres dolomītu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un paleontoloģiskais piemineklis, atrodas Ogres kreisajā krastā Ogres novada Ogresgala pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,58 ha, ir unikāla dažādu slāņu dolomītu ar starpslāņiem atsegumu josla
- Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala
- Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala
- Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts
- Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
- Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
- Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums
- Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti
- Rīteru sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Kokneses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha
- Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km
- Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
- Leimaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā \~1 km lejpus Amatas ietekas, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 6,2 ha, augstums — \~9 m, garums — 350 m, iezī izveidojusies līdz 30 m gara ala
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis
- Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
- Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
- Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m
- Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
- Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
- Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām
- Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele
- Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m
- Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala
- Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m
- Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
- Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli
- Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu
- Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m
- Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta)
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
- Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m
- Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
- Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā
- Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
- atdaļa Ģērba piegriezuma augšējās joslas pamatdetaļa, ar kuru panāk ģērba virsmas piekļāvumu valkātāja figūrai un citus vēlamus formas efektus
- ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos)
- gurnģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz gurniem, daļēji vai pilnīgi aptver iegurni un abas kājas (atsevišķi vai kopā) jebkādā garumā
- tīringi Ģermāņu cilšu grupa, kas 5. gs. sākumā Elbas un Donavas augšteces baseinā nodibināja karalisti; 531. g. to iekaroja franki un sakši
- juti Ģermāņu ciltis, 1. gt. sākumā m. ē. dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļu daļā (tagadējā Dānijā); 5.-6. gs. kopā ar angļiem un sakšiem masveidā izceļoja uz Britāniju un nodibināja tur Kentas karalisti; palikušos asimilēja dāņi
- Sigina Ģermāņu mitoloģijā - dieviete, krāpnieka Lokija sieva, kas sodīto Lokiju sargāja no čūsku indes
- Irmins Ģermāņu mitoloģijā - galvenais dievs, ko godāja galvenokārt herminonu cilšu apvienība, vēlāk arī sakši
- tenkteri Ģermāņu tauta, kas mēģināja kopā ar usipetiem 55 g. p. m. ē. ienākt Gallijā, bet cieta sakāvi no Cēzara; 3. gs. sakusa kopā ar frankiem
- mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos
- Lielā tautu staigāšana ģermāņu, slāvu, sarmatu u. c. cilšu pārvietošanās Viduseiropā un Romas impērijā 4.-7. gs., kas veicināja Rietumromas impērijas sabrukumu
- kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus
- zibulīši Ģīmjziežu ģints, lapas nedalītas, stublāja lapas zobotas vai zāģzobotas, ziedi bālgani zili vai baltgani, vainadziņš divlūpains ar atliektu augšlūpas apmali
- filaginella Ģints, kurā dažķārt iekļauj dumbrāja zaķpēdiņu
- Havajas ģitāra ģitāra, kuras izcelsme saistāma ar blūza izpildītājiem, kas vilka (slidināja) pa instrumenta stīgām nosistu pudeles kakliņu, nazi u. c., 20. gs. 30. gados izveidojās ģitāras mūsdienu forma ar statīvu, stīgas strinkšķina ar plektru vai metāla uzpirksteni, piespiež ar metāla plāksnīti
- borskābe H~3~BO~3~ (ortoborskābe), balta, cieta viela, neorganiska vāja skābe; 1–2% ūdens šķīdums ir vājš antiseptiķis
- koge Hanziešu kuģi, ar kuriem pārvadāja preces Rietumeiropā; kuģis būvēts no plankām ar vienu mastu un taisnām burām; kogs
- Rātsupīte Hapaka grāvis Rīgā pie Bolderājas
- Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai
- pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm
- tigurini Helvetu cilts, kas 107. g. p. m. ē. kopā ar kimbriem un teitoņiem iebruka Gallijā un sakāva romiešus, bet 58. g. p. m. ē. tos sakāva un iznīcināja Cēzars
- minerālu garoza hemogēnas izcelsmes minerālu agregāti, kas pakāpeniski uzkrājas uz kāda substrāta virsmas
- landhofmeistars Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas pārzināja saimnieciskās lietas
- landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas
- virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf")
- vienguma hermīnija hermīniju suga ("Herminium monorchis"), Latvijā aizsargājama
- triptofāns Heterocikliska neaizstājama aminoskābe, ir daudzās olbaltumvielās
- Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes
- mieturu hidrilla hidrillu suga ("Hydrilla verticillata"), Latvijā sastopama reti un ir aizsargājama
- parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem
- Šukra hindu mitoloģijā - asuru audzinātājs un priesteris, kurš pārzināja mākslu atdzīvināt nogalinātos
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju
- bhūtas Hindu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dieva Šivas pavadoņi, parasti cilvēkiem naidīgas, bet var būt arī to ciemu vai māju labvēlīgas sargātājas, kurās tās apmetušās
- Tāra Hindu mitoloģijā - dievu skolotāja Brihaspati sieva, kuru nolaupīja mēness dievs Soma, kā rezultātā viņai piedzima dēls Budha
- Mīnākšī Hindu mitoloģijā - karotāja dieviete, Šivas sieva
- Mahara Hindu mitoloģijā - milzīgs jūras briesmonis, kas līdzīgs valim, krokodilam, haizivij, delfīnam un bija vairāku dievu jājamdzīvnieks
- Patala Hindu mitoloģijā - pazemes valstība, kas sadsalīta septiņos reģionos, kuros mīt dažādas dievības, kuras nostājas pret debesu dieviem
- Mathura Hindu mitoloģijā - pilsēta, kuru nodibināja Ramas brālis Lakšmana tai vietā, kur bija rākšasas Madhu mītne
- Rāvana Hindu mitoloģijā - rākšasu valdnieks un eposa "Rāmājana" galvenā varoņa Rāmas pretinieks
- Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu
- Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
- Kālanemi Hindu mitoloģijā un eposā "Rāmājana" - rākaša, Rāvanas tēvocis, kurš mēģināja nonāvēt pērtiķu valdnieku Hanumānu, bet tika nonāvēts
- Kālī Hinduismā - viena no Šivas sievišķajām avatārām, nāves dieviete, dēmonu iznīcinātāja, baismīgākā hinduisma dieviete
- Satguru Hinduismā jēdziens, kas apzīmē godājamu skolotāju
- Sarasvatī Hinduismā patiesības dieviete un pasaules radītāja Brahmas sieva
- svami Hinduisma reliģiskā skolotāja goda tituls; autoritatīva persona; pandits
- čhēla Hinduismā tā sauc guru (skolotāja) sekotāju vai skolnieku
- čitraka Hinduistu sektas zīme uz pieres, kas tās nēsātājam ik dienas jāatjauno
- vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot
- raports hipnotizētāja kontakts ar pacientu
- lentveida hipogimnija hipogimniju suga ("Hypogymnia vittata"), Latvijā aizsargājama
- hipnotoksīns Hipotētiska miega izraisītāja viela, kas rodas smadzenēs
- siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas sasiluma pakāpi, 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē ar to mēģināja izskaidrot siltuma parādības
- ģeojurisprudence Hipotētiska tiesību zinātņu palīgnozare, kas mēģināja ar ģeogrāfijas un kartogrāfijas palīdzību izskaidrot tiesību problēmas
- psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā
- fīrers Hitlera kā partijas un valsts vadītāja apzīmējums
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums; arī dejotāja apgrieziens
- klinšu hornungija hornungiju suga ("Hornungia petraea"), Latvijā aizsargājama
- hromatofori Hromogēna baktērija, kuras pigments uzkrājas protoplazmā
- Vurunsemu Hurriešu un hetu mitoloģijā - saules dieviete, valdnieces sargātāja un aizstāve, kura kaujās palīdzēja gūt uzvaru
- kupols Ieapaļas formas antiklināle, kuras garums ir ne vairāk kā divas reizes lielāks par platumu, ledāja, augstā purva vai sāls tektonikas radīts uzvelvējums
- vanne Ieapaļš mazgājamais trauks
- iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas); cieši ietvert (kājas) - par apaviem
- replika iebildumi pret pušu debatēs izteiktajiem konstatējumiem, vērtējumiem, raksturojumiem un juridiskajiem secinājumiem; tiesības uz pēdējo repliku vienmēr ir aizstāvim vai tiesājamam, ja aizstāvis tiesas sēdē nepiedalās
- mazmāja Iebūvieša māja
- meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību
- rūsi ieceļotāji senkrievu valstī, kuru 9. gs. nodibināja Rjuriks
- vistinieks Iedobta vieta krāsns apakšā, kur ziemā mitināja vistas
- apgultne Iedobums, kam nav noteces, un kura dibenā ūdens sakrājas ezera vai purva veidā
- satekpunkts Iedomāts punkts, uz kuru dabā šķietami tiecas horizontālas paralēlās līnijas, kuras it kā attālinās no skatītāja
- apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā
- shistosomija Iedzimta kroplība, kam raksturīga vēdera sienas šķeltne un rudimentāras kājas
- kampilorāhija Iedzimta kroplība, ko raksturo mugurkaulāja deformācija
- acefalorahija Iedzimta kroplība: galvas un mugurkaulāja trūkums
- holorahishīze Iedzimta šķeltne visā mugurkaulāja garumā
- Mendeļa likumi iedzimtības likumsakarības, ko 19. gs. atklāja J. G. Mendelis attiecībā uz diploīdiem, kas vairojas dzimumiski, un uz pazīmēm, kas pieder pie dažādām saistības grupām
- fenilketonūrija Iedzimts aminoskābju maiņas traucējums; organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti, kas izraisa citas vielmaiņas novirzes, tiek traucēta bērna garīgā attīstība
- syndactylia Iedzimts pirkstu saaugums, resp. nepilnīga rokas un kājas pirkstu nodalīšanās attīstības laikā
- ektropodisms Iedzimts viena vai vairāku kājas pirkstu trūkums
- hereditārais familiārais hemorāģiskais nefrīts iedzimtu anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): vāja dzirde vai kurlums, iekšējās auss funkciju traucējumi; eritrocitūrija, leikocitūrija, albuminuria, cilindrūrija
- pašmājinieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo
- pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo
- raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs; šī starpslāņa pārstāvji
- drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla
- apmērcēt Iegremdējot (ko sasmalcinātā, pulverveida vielā), panākt, ka daļēji pārklājas (ar šo vielu)
- sagrūst Iegrūst (kur iekšā, parasti rokas, kājas)
- ieguldījumu apliecība ieguldījumu sabiedrības emitēts vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības
- šekums Iegurņa josla; arī augšējā (kājas) daļa
- iekandavāt Iekalt cilvēka kājas koka klučos
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts
- reperforators Iekārta papīra lentes perforēšanai atbilstoši elektriskajiem signāliem, kas pienāk no telegrāfa raidītāja; to izmanto telegrāfa tranzītcentrālēs
- fotoelektronu pavairotājs iekārta vājas gaismas reģistrēšanai – fotoefekta rezultātā emitēto primāro elektronu paātrina lielā potenciālu starpība, izraisot tā sadursmi ar sekundārajiem elektrodiem (diodēm) un sekundāro elektronu emisiju
- melnā kaste iekārta, kas nodrošina noteiktu funkciju izpildi, bet tās uzbūve lietotājam nav zināma
- lokšņu iespiedmašīna iekārta, kas paredzēta vienkrāsu vai daudzkrāsu drukai uz atsevišķām apdrukājamā materiāla (papīra, kartona, plastikātu, skārda u. c.) loksnēm
- sakačāt Iekopēt datora (vai pārnēsājamajā) atmiņā informācijas datnes (mūziku, attēlus u. c., parsti no interneta)
- apkrampēt Iekrampēties kaut kur (kas mētājas blakus); apskaut
- žultspūslis Iekšējais orgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kurā uzkrājas žults
- dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu
- teicis Ieplaka, padziļinājums (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens; zema, grīšļaugiem noaugusi pļava
- rennis Ieplaka, padziļinājums (pļavā, tīrumā), kur uzkrājas ūdens
- izgriezumkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā
- klipkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā; no šīs kopas izvēlas atsevišķus objektus un iesprauž veidojamajos dokumentos
- a conto iepriekšēja norēķināšanās pēc piegādātāja rēķina
- rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu)
- greifers ierīce apstrādājamā priekšmeta satveršanai, satvērējs
- pavadoņierīce ierīce apstrādājamās sagataves vai saliekamā izstrādājuma detaļu novietošanai, kuru transportsistēma pārvieto pa visām automātiskās līnijas pozīcijām
- profilometrs ierīce apstrādājamās virsmas negludumu mērīšanai
- izvadmezgls ierīce datu pārveidošanai no formas, kādā tie glabājas datora atmiņā, formā, kādu var lietot ārpus datu apstrādes sistēmas
- izvadierīce ierīce datu pārveidošanai no veida, kādā tie glabājas datora atmiņā, veidā, kādu var lietot ārpus datu apstrādes sistēmas
- kinetoskops ierīce filmu demonstrēšanai vienam skatītājam
- astrokompass ierīce gaisakuģa ģeogrāfiskā kursa noteikšanai, izmantojot debess spīdekļu peilējumus un ievērojot Zemes griešanos un vietas koordinātas; sastāv no debess spīdekļa kursa virziena mērītāja, skaitļotāja un indikatora
- scintilāciju skaitītājs ierīce kodolstarojuma reģistrēšanai; sastāv no scintilatora un fotoelektronu daudzkāršotāja
- kāta ierīce kurā nostiprināja ar miesassodu sodītu personu soda izpildes laikā
- linete ierīce metālgriešanas darbmašīnās garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam
- radiolokators ierīce objektu atklāšanai, to atrašanās vietas (attāluma un virziena) noteikšanai ar radiosignāliem – radiolokators izstaro augstfrekvences radiosignālus un uztver tos pēc atstarošanās no objektiem; sastāv no radioraidītāja, radiouztvērēja, vienas vai divām virzienantenām, informācijas apstrādes un indikācijas mezgliem
- aviācijas tēmēklis ierīce šaujamieroču, raķešu marķēšanai no gaisakuģa vai bumbu mešanai; sastāv no viziera iekārtas, skaitļotāja, pilotāžas datu bloka, vadības pults un tēmēkļa indikatora
- fokrollers ierīce zem vai virs jahtas klāja, ar kuru ierēvē (uztin uz štagas) un atkal izrēvē (attin no štagas)
- skremblers ierīce, ar ko, transformējot signālus, raidītājam raidāmo ziņojumu kodē tā, lai tas nav saprotams radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces
- pieslēgs ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja
- fiziskā slēdzene ierīce, kas aizsargā datus pret lietotāja piekļuvi, izmantojot, piemēram, datora slēdzenes atslēgas pārslēgu vai datnes aizsargmehānismu disketē
- raiduztvērējs ierīce, kas datu apmaiņas procesā starp darbstaciju un datoru tīklu izpilda gan signālu raidītāja, gan arī uztvērēja funkcijas
- televizora pierīce ierīce, kas ļauj izmantot televizoru kā lietotāja saskarni ar internetu; faktiski tas ir specializēts dators, kurā ir instalēta globālā tīmekļa pārlūkprogramma un galvenās interneta programmas, t. sk. _TCP/IP_ protokolu saime
- aritmogrāfs ierīce, kas mehāniski veic aritmētiskās darbības un automātiski reģistrē apstrādājamos skaitļus un darbību rezultātus
- aizsargslēdzis ierīce, kas nenormāla darba režīma, nepareizas darbības vai bojājuma gadījumā automātiski atslēdz aizsargājamo objektu
- rekorders ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālam pierakstam uz pašrakstītāja lentas
- tahogrāfs ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu
- kontrolierīce ierīce, kas reģistrē starptautiskajos un iekšzemes pārvadājumos iesaistītā autotransportlīdzekļka vadītāja darba un atpūtas laiku, kā arī braukšanas attālumu un ātrumu
- skrembleris ierīce, kas transformē signālus vai kodē raidītāja nosūtāmo ziņojumu kodē tā, lai padarītu to nesaprotamu radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces
- tiltmaršrutētājs ierīce, kurā kombinētas tilta un maršrutētāja funkcijas
- pults Ierīces, kas nodrošina lietotāja (operatora) sadarbību ar datora operētājsistēmu
- zona Ierobežota, apsargājama ieslodzījuma vietas teritorija
- kavalērija Ieroču šķira, kuras daļas un apakšvienības kaujās un gājienos izmanto jājamzirgus
- rezonansi ierosināti stabilu elementārdaļiņu stāvokļi, kas saglabājas ļoti īsu laiku, aptuveni 10^-23^ sekundes
- iesalniece Iesala darinātāja; speciāliste iesala gatavošanā
- seime Iesauka mājas saimei
- Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
- izšķiroša ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā
- izšķirošā ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā
- labojamība Iespēja tulkotājam labot tulkojumu tā tapšanas procesā vai pēc pabeigšanas
- pārbaudāmība Iespēja tulkotājam, pārbaudot tulkojuma pareizību, izmantot dažādus rakstu avotus vai tiešas konsultācijas
- paternitātes noteikšana iespējama tiesā pēc bērna mātes, aizbildņa, pilngadīga bērna vai faktiskā bērna tēva prasības neatkarīgi no bērna dzimšanas laika, nepieciešama bērna bioloģiskās izcelšanās nodibināšana no atbildētāja, likums pieļauj visa veida pierādījumu, arī zinātnisku, izprasīšanu un pārbaudīšanu
- lasāmība Iespieddarbu skaits, kuri gada laikā izsniegti vidēji katram bibliotēkas lasītājam
- vienādtoņa plate iespiedforma vai tās daļa, kuras virsma pilnībā sastāv no iespiedelementiem un nesatur nedrukājamos elementus
- neiespiežamais elements iespiedformas daļa, kas neuzņem krāsu, un tajās vietās uz apdrukājamā materiāla paliek balti laukumi
- šablons iespiedformas elements sietspiedē, kuru piestiprina pie sieta, kas uzvilkts uz rāmja; aizklājot daļu sieta šūnu, tādējādi veidojot neapdrukājamos elementus; neaizsegtās tīkla šūnas veido iespiežamos elementus
- fotohroma iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kas maina krāstoni UV gaismā; kad UV gaismas avota iedarbība beidzas, krāsas maiņa kādu laiku saglabājas, pēc tam atjaunojas iepriekšējais krāstonis
- caurspīdīga krāsa iespiedkrāsa, kura pēc uzklāšanas uz apdrukājamās virsmas maina tās toni, bet kurai atšķirībā no klājošas krāsas piemīt spēja laist cauri gaismas starus
- līpamība iespiedkrāsas īpašība, kas raksturo tās spēju pielipt pie apdrukājamā materiāla
- greifera mala iespiedloksnes priekšējā mala (apm. 10 mm), kas atrodas ārpus apdrukājamā laukuma un paredzēta loksnes paņemšanai ar satvērējiem un tālākai virzīšanai caur iespiedmašīnu drukas procesa laikā
- ruļļu padeves iespiedmašīna iespiedmašīna drukāšanai uz nepārtrauktas apdrukājamā materiāla lentes, kas tiek padota no ruļļa; nodrukātā produkcija tiek izvadīta salocītu burtnīcu, lokšņu vai arī lentes veidā
- binārs process iespiedprocess, kas spēj atveidot tikai divus vienas krāsas intensitātes līmeņus, no kuriem viens ir balts apdrukājamais materiāls, bet otrs – iespiedkrāsa, kuras slāņa biezums atkarībā no padeves var atšķirties, tomēr ir aptuveni vienāds visā tirāžā; starptoņus iespiedprocesā panāk ar rastra palīdžbu
- abpusēja druka iespiešana vienā laidienā uz abām apdrukājamā materiāla pusēm, ko veic iespiedmašīnās ar lokšņu apgriešanas iekārtu (perfektoru)
- tampondruka iespiešanas tehnoloģija, kurā krāsa no dobspiedes iespiedformas tiek pārnesta uz apdrukājamā materiāla virsmas ar elastīgu tamponu
- autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai
- apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.)
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri
- rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties)
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu
- resoru arhīvi iestāžu arhīvi, kuros glabājas attiecīgā uzņēmuma vai viena resora iestāžu grupas dokumentālie materiāli
- likt kājas (arī kāju) (kā) iet (kā), ejot novietot kājas (kā) uz zemes
- aizklēpjot Iet augsti ceļot kājas
- aizklēpot Iet augsti ceļot kājas
- sluburēt Iet kājas gar zemi velkot, klūpot
- sluburot Iet kājas gar zemi velkot, klūpot
- šļēpāt Iet kājas pa zemi velkot
- klišāt Iet kājas velkot
- lāpsot Iet kājas velkot
- šļūkstināt Iet skaļi velkot kājas pa zemi
- šļūgāt Iet šļūcot, kājas pa zemi velkot
- večot Iet ubagojot no mājas uz māju
- brist Iet, augstu ceļot kājas (piemēram, pa garu zāli)
- kāpt Iet, augstu ceļot kājas, arī rāpties (pāri kam, pa ko, cauri kam)
- lāpāt Iet, kājas gar zemi velkot
- šļockāt Iet, staigāt (pa dubļainu vietu); iet, staigāt, velkot kājas gar zemi
- šļurbāt Iet, staigāt, velkot kājas gar zemi
- slūžāt Iet, velkot kājas gar zemi
- slūžot Iet, velkot kājas gar zemi
- rene Ietaise apstrādājamo priekšmetu pārvietošanai un uzkrāšanai orientētā stāvoklī
- paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu
- ieaut Ietērpt (apavos, zeķēs kājas)
- ieauties Ietērpt sev kājas (apavos, zeķēs)
- apaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas)
- saaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas), parasti silti
- vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā
- dīva ievērojama aktrise, dziedātāja u. tml.
- dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
- ietērpt Ievilkt (piemēram, rokas cimdos, kājas apavos)
- iesastaigalēties Ievingrināties staigāšanā, parasti, ja sāp kājas
- iesastaigāties Ievingrināties staigāšanā, parasti, ja sāp kājas
- orientācija ievirze, nostāja, piemēram, politiskā orientācija
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piemēram, apavos, biksēs)
- attēlkarte Iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iekļauts attēls, kurā atzīmētas īpašas vietas, kas, izmantojot hipersaites, ļauj lietotājam iegūt ar tām saistīto informāciju; karte, kurā, noklikšķinot peli noteiktā kartes punktā, lietotājs var iegūt par šo punktu nepieciešamo informāciju
- ofiolīti Iežu komplekss, kas sastāv no ultrabāziskiem intruzīviem iežiem un dziļūdens nogulumiežiem; domājams, tie ir senas okeāniskās Zemes garozas relikti
- glaciodislokācijas Iežu slāņu deformācijas ledāja spiediena ietekmē
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
- Peko Igauņu (setu) mitoloģijā - auglības, mājas un ražas dievs
- Ludzas igauņi igauņu grupa (“Lutsi maarahvas, lutsi”), kas dzīvoja Latgalē, Ludzas apkārtnē, runāja īpatnējā dienvidigauņu dialektā, ieceļojuši XVIII gs. sākumā, no Veravas apriņķa dienvidaustrumu daļas
- Tenns igauņu mitoloģijā - auglības un mājas gars
- Uku Igauņu mitoloģijā - mājas gars (miris sencis)
- Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts
- policizācija Īkšķa aizstāšana vai rehabilitācija, biežāk ķirurģiska īkšķa konstruēšana no rādītājpirksta vai kājas pirksta
- parastais īlenknābis īlenknābju suga ("Recurvirostra avosetta"), Latvijā ieceļo reti, aizsargājams (EASS)
- sakaukāt ilgāku laiku aukaini, stiepti pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas (par vēju)
- aizmērēt ilgāku laiku nesaņemot pietiekamu pārtikas daudzumu, just pastāvīgu izsalkumu, kļūt vājam; dzīvot pusbadā
- uzglabāt ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts
- pielīksmot ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis)
- noskriet ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas)
- nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot, ļoti nogurdināt (kājas)
- piesvilpēt ilgāku laiku, daudz svilpojot, panākt (ka kas notiek, iestājas)
- olu melanža ilgi uzglabājams olu pārstrādes produkts, pildīts hermētiskā tarā, pasterizēts vai saldēts
- hipotēku kredīts ilgtermiņa aizdevums, kas paredzēts mājas vai dzīvokļa iegādei, kā arī to remontam vai celtniecībai
- Ilmajen Ilmājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
- Illien Iļģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
- palūdāments Imperatoru purpura toga, ko viņi nēsāja tikai karā
- vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā
- skets Improvizēta dziedāšana džezā bez vārdiem, dziedātājam ar bezjēdzīgu zilbju kopumu atdarinot instrumentālo džezu
- Vovoka Indiāņu mistiķis (1856.-1932. g.), kurš pretojās balto valdīšanai un aicināja savus sekotājus cīnīties ar baltajiem, izmantojot spoku dejas spēku
- bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
- Rāmakrišnas misija indiešu reliģiska organizācija, ko nodibināja 1897. gadā ar mērķui mācīt vedāntu, rūpēties par slimajiem un trūcīgajiem
- tadžs Indijas islāma arhitektūrā - Mekas virziena rādītāja nišas ("mihrab") apdare
- Džammu un Kašmīra Indijas Republikas štats, atradās valsts ziemeļos, platība — 101387 kvadrātkilometri, 12366000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda — urdu; Indijas parlaments 2019. gada 6. augustā apstiprināja valdības plānu, kas anulēja štata autonomiju un līdz 31. oktobrim izveidoja divas jaunas savienības teritorijas — vienu Džammu un Kašmīras, bet otru Ladākhas teritorijā
- klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
- pašrefleksija indivīda apzināts sevis izzināšanas un pārraudzīšanas process, vienlaikus pašam esot gan novērotājam, gan tam, kuru novēro
- peropuss Indivīds ar iedzimtu pēdas vai kājas kroplību
- atbalstāmā persona indivīds, kam ir vienošanās ar personu, kura ir uzņēmusies pildīt atbalstītāja pienākumus, sniedzot noteiktu palīdzību ikdienas dzīvē; jēdzienu visbiežāk lieto saistībā ar specifiskām atbalsta formām (piemēram, mentorings, asistēšana) un sociālajiem pakalpojumiem garīgās un psihiskās veselības jomā
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā
- kotedža Individuāla vienstāva vai divstāvu dzīvojamā māja, kuras otro stāvu parasti veido mansards
- augstuma aprīkojums individuālais lidotāja aprīkojums, kas aizsargā no retinātās atmosfēras negatīvās iedarbības un hipoksijas lielā augstumā; sastāv no skābekļa maskas, augstuma kompensācijas apģērba, hermētiskas aizsargmaskas, var būt arī skafandrs
- henrijs induktivitātes un mijinduktivitātes mērvienība; vadītāja induktivitāte ir 1 H, ja strāvas stiprumu tajā mainot par 1 A sekundē, inducējas 1 V liels pašindukcijas EDS
- ideoplastija Inerts stāvoklis pilnīgā hipnozē, kad hipnotizētais uztver hipnotizētāja domas un paklausa tām
- pārskats Informācija par kādu noteiktu jautājumu, ko datu apstrādes sistēma sagatavo lietotājam
- relevanta informācija informācija, kas noteiktam lietotājam noteiktā laika momentā ir svarīga
- ievade Informācija, ko apstrādei datorā ievada ar ievadierīču starpniecību vai no datnēm, kas glabājas datora diskatmiņā
- mākoņošana Informācijas apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja iesūtītais uzdevums tiek apstrādāts dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros
- telekomunikācija Informācijas pārraide pa sakaru līnijām no viena raidītāja uz vienu vai vairākiem uztvērējiem ar telegrāfa, telefona, radio, televīzijas, datoru tīklu u. c. sistēmu palīdzību
- telesakari Informācijas pārraide pa sakaru līnijām no viena raidītāja uz vienu vai vairākiem uztvērējiem ar telegrāfa, telefona, radio, televīzijas, datoru tīklu u. c. sistēmu palīdzību; telekomunikācijas
- pieteikumskripts Instrukciju saraksts, ar kura starpniecību zvanītājprogramma īsteno iezvanpieeju: uzgriež pakalpojumu piegādātāja numuru, nodod lietotāja pieteikumvārdu un paroli, kā arī nodibina nepieciešamo savienojumu
- griešanas (galvenā) kustība instrumenta un apstrādājamā ķermeņa savstarpējā kustība vai kustības komponente, kuras rezultātā nogriež skaidu no apstrādājamā ķermeņa
- padeve Instrumenta vai (un) apstrādājamā ķermeņa pārvietošana virsmas veidošanai
- instrumentālais teātris instrumentālā mūzika, kuras atskaņojumā iekļauti dažādi vizuāli (teātra, cirka, tēlotājas mākslas) elementi
- etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai
- radiomikrometrs instruments ļoti vāja starojuma mērīšanai
- trešais viedoklis intelektuāļu nostāja 20. gs. 50. gados, kuri aukstā kara laikā kā indivīdi nevēlējās nostāties kādā lielvaru bloku pusē
- audiotekss Interaktīva datora un lietotāja sadarbības sistēma, kas paredz, ka lietotājs uz jautājumu, ko tam balsī pa telefonu uzdevis dators, atbild nospiežot sava telefona tastatūras taustiņu
- vaicājums Interaktīvās informācijas sistēmas lietotāja darbība, kas pieprasa sistēmas atbildi
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, uzstādot jautājumus, piedāvājot vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus
- palīdzība Interaktīvās sistēmas daļa, kas ļauj lietotājam pēc pieprasījuma iegūt informāciju par sistēmas darbību
- sistēma Archie interneta datņu meklēšanas sistēma, kas lietotājam ļauj ērti uzzināt, kur atrodas viņu interesējošās datnes
- rasmošana Interneta mājas lapu arhivēšana un saglabāšana tādā stāvoklī, kādā tā bija kādā noteiktā laika momentā
- tērzēšanas retranslēšana internetā interneta pakalpojumu kopums, kas ļauj vienam lietotājam sazināties ar citiem lietotājiem reālajā laikā; _IRC_ pakalpojumi
- IPS Interneta pakalpojumu sniedzējs - juridiska persona, kas nodrošina tiešu lietotāja pieeju internetam
- datņu pārsūtīšanas protokola pasts interneta pakalpojumu veids, ko nodrošina protokola _FTP_ īpašu komandu izmantošana elektroniskā pasta ziņojumā, lai panāktu, ka _FTP_ vietnes dators pa elektronisko pastu nosūta lietotājam nepieciešamās datnes
- pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju
- pakalpojumu tabula interneta servisa sniedzēja pakalpojumu iekšējais saraksts, piemēram, protokolu _FTP_, _IRC_ pakalpojumu un speciālas programmas (pirksta) izmantošanas veidi, kas tiek piedāvāti lietotājam
- iezvankonts Interneta tīkla konta pamatveids, kas, izmantojot modemu, lietotājam dod iespēju par attiecīgu samaksu saņemt interneta tīkla pakalpojumus
- daļēji standartizētā intervija intervijas veids, kurā jautājumi ir noteikti daļēji; parasti tiek noteikti pamatjautājumi, bet papildjautājumu veidošana in izvirzīšana paliek paša intervētāja ziņā
- demodekoze Invāzijas slimība; ierosina endoparazītiskas ērces (katrai dzīvnieku sugai ir specifiska izraisītāja suga, saslimst arī cilvēki)
- kolārs Īpaša balta apkaklīte mācītāja amata kreklam
- mazgātājs īpaša dziedinātāja, kas ārstēja ar mazgāšanu
- nabaglāde Īpaša lāde, kase, kur glabājas nespējnieku vajadzībām paredzētā nauda
- fizikālais lauks īpaša matērijas forma, kuru iedomājas kā fizikālu sistēmu ar bezgalīgi daudzām brīvības pakāpēm
- argamaks Īpaša persiešu un kabardiešu jājamzirgu suga ar vieglu, cēlu un ātru gaitu
- pārose īpaša vieta pastalas vai vīzes malā, aiz kuras aizver auklu piestiprināšanai pie kājas; pastalai tādas ir 2, bet vīzei līdz 12
- krājmarka Īpaša zīme, kas apliecināja nelielas summas iemaksu valsts aizņēmumam (piem., 1931. g. ceļu aizņēmumam)
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
- Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību
- liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība, lai saglabātu un aizsargātu noteiktus dabas kompleksus vai to elementus (kādu augu vai dzīvnieku sugu, biocenozi); dabas liegums
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu
- perisperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīglim nepieciešamās barības vielas
- endosperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas
- daiļums īpašība, kas vērotājam rada estētisku baudījumu; skaistums
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā)
- gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), ko, domājams, izveidojis bīskaps Vulfila (4. gs.), grieķu unciāļu rakstu papildinādams ar latīņu valodas un ģermāņu rūnu elementiem
- hipnotiskais miegs īpašs hipnozes stāvoklis, kad saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku
- katedra Īpašs skolotāja galds
- gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā
- laternārijs Īpašs vergs antīkajās pilsētās, kas bija atbildīgs par eļļas lampu aizdegšanu diennakts tumšajā laikā pie saimnieka mājas
- aideniski Īpašs zirga solis, kad vienā laikā ceļ abas kreisās kājas un pēc tam abas labās, kā rezultātā gaita ir līgana
- pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie
- kopīgs īpašums īpašums, kuru kopīpašnieks var izlietot vienīgi kopīgi ar pārējiem kopīpašniekiem, jo viņam nepieder atsevišķa domājamā daļa, ar kuru tas varētu patstāvīgi rīkoties
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu
- Sijavušs Irāņu eposa varonis no Keijanīdu dinastijas, kuru audzināja spēkavīrs un varonis Rustams
- Ardvisura Anahita irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība
- Parendi Irāņu mitoloģijā - sieviešu pavēlniece, pārpilnības dāvātāja, dārgumu un apslēptas mantas sargātāja
- Akvan-dēvs Irāņu mitoloģijā - viens no varenākajiem dēviem, kuram bija galva kā zilonim, gari mati, mute pilna zobu kā meža kuilim, baltas acis un melnas lūpas; viņu nogalināja varonis Rustams
- Kajs Kubāds irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā - Keijanīdu dinastijas dibinātājs, kuru aicināja ieņemt troni, kad Irāna bija palikusi bez valdnieka
- taukķermenis irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas
- bizmaņi Ironisks nosaukums, ko 19. gs. 2. pusē jaunlatvieši attiecināja uz Baltijas vāciešiem, kas mēģināja latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas
- Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri
- kļaščuks Īsa piepogājama vai piešūta josta apģērba mugurpusē
- dronga Īsa piepogājama vai piešūta josta tērpa mugurpusē; savilktnis
- sāknēšanas programma īsa programma, kas pastāvīgi glabājas datora energoneatkarīgajā atmiņā un kas vajadzības gadījumā no lasāmatmiņas operatīvajā atmiņā izsauc uzdevumu risināšanas vadības sistēmu (piemēram, operētājsistēmu) vai tās ielādes programmu
- bīgls Īskājains medību dzinējsuns zaķu un savvaļas trušu medībām, ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; visbiežāk balti melni brūni plankumots; attiecīgā suņu šķirne (izveidota Anglijā)
- rasuls Islāma dibinātāja pravieša Muhameda tituls, kas viņu atšķir no visiem citiem praviešiem un apzīmē viņa Dievišķo Misiju īstenās ticības sludināšanā
- Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem
- Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā
- gūlas Islāma mitoloģijā - ļauni sieviešu kārtas džinni, kas mainīja savu izskatu, ievilināja cilvēkus vientuļās vietās, nogalināja un aprija
- Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām
- Jahja Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jānim Kristītājam
- tasmi islāma mitoloģijā - viena no Arābijas pamatciltīm, kas gāja bojā savstarpējā cīņā ar džadisu cilti
- džāhilīja Islāma mitoloģijā un reliģijā - laiks, pirms Muhameds piedzīvoja savu atklāsmi un Allāhs viņam atklāja Korānu
- mimbars Islāma mošejās paaugstināta vieta sprediķotājam
- vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms
- almoravidi Islama sekta un dinastija, ko Āfrikas ziemeļrietumu daļā ap 1040. g. nodibināja Abdallahs ibn Jasins, no 1062. g. rezidence Marakešā, Marokā, valdīja arī Spānijā un Baleāru salās (1086.-1149. g.)
- ahmadīija Islāma virziens, ko dibinājis Mirza Gulams Ahmads (1839.-1908. g.) pasludinot sevi par mahdī un apsolīto mesiju; 1974. g. citi musulmaņi ahmadistus pasludināja par nemusulmaņiem
- slapjā ēku piepe īstā mājassēne
- mājassēne Īstā mājassēne - brants ("Serpula lacrymans")
- kriskapts Istabas kakts, kur karājas svēto bildes
- bucuins Īstens un nesatricināms princips, ko dzenbudisma skolā nemainīgi nodod "no sirds sirdij", no skolotāja skolniekam
- SMS īsziņa jeb SMS (angļu _Short Message Service_) ir GSM mobilo sakaru sistēmas pakalpojums, kas, izmantojot, standartizētus saziņas protokolus, ļauj lietotājam ar mobilā tālruņa palīdzību sūtīt un saņemt īsus ziņojumus
- pajaco Itāliešu delartiskās komēdijas personāžs (valkāja platu maisveidīgu apģērbu ar lielām pogām, baltu cepuri un masku)
- kazino Itāliešu lauku māja vai vasarnīca
- buratīni Itāliešu leļļu teātra figūras; atšķirībā no marionetēm buratīniem ir tikai galva un ķermeņa augšdaļa, pārējo daļu sedz plats tērps, kas apslēpj leļļu rādītāja rokas
- trečento Itāļu apzīmējums laikam no 1300. līdz 1400. gadam; šajā laikā turpinājās dučento aizsākusies protorenesanse, kas kvatročento sākumā pārgāja agrīnajā renesansē
- Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību
- kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā
- rikota Itāļu siers, atgādina mājas sieru, bieži izmanto lazanjas kārtojumā
- parastā īve īvju ģints suga ("Taxus baccata"), ko dēvē arī par platpaegli, Latvijā aizsargājama, aug pa vienai - Slīteres rezervātā ir 300 g. veci un 12 m augsti eksemplāri
- Visgrilla īvlape īvlapju ģints suga ("Taxiphyllum wissgrillii"), Latvijā aizsargājama
- pāraugt Izaugt tik lielam, ka (valkājamais apģērbs) kļūst par mazu
- izkārt mēli Izbāzt mēli ārā no mutes tā, ka tā nokarājas (parasti par suņiem)
- mahatma Izcilas, sevišķi godājamas personas tituls (gk. Indijā); persona, kam ir šāds tituls
- nokvēpināt Izdalot kvēpus, sodrējus, būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar tiem
- likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piemēram, rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī
- apgrozības izmaksas izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam
- sadomnīca Izdomātāja
- sadomnīce Izdomātāja
- sagādnīca Izdomātāja
- sagādnīce Izdomātāja
- sagādniece Izdomātāja
- sadomniece Izdomātāja; sadomnīca
- ainavorientācija Izdrukājamā dokumenta tāda orientācija, kad tā platums ir lielāks par augstumu
- mesls Izdzimtenis, spoks, mājas gars, jocīga, pretīga lieta
- noklusējuma poga izgaismota vai speciāli apzīmēta poga, ko grafiskajā lietotāja saskarnē sistēma automātiski izvēlas kā lietotāja vispieejamāko izvēli
- hensems Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras
- hansom Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras; hensems
- izvazāties Iziet (ārpus mājas)
- izkāpt Iziet, iznākt (parasti no kādas telpas kur), augstu ceļot kājas
- izklājprogramma Lotus 1-2-3 izklājprogramma, ko izstrādājusi firma _Lotus Development Corporation_, tā bija pirmā izklājprogramma, kas bez tradicionālajām izklājlapu funkcijām nodrošināja arī zināmas datņu pārvaldības, grafikas un teksta apstrādes iespējas
- iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas)
- pasaules brūte izlaidīga sieviete, mīlas dēku meklētāja
- noluncīties Izlikties daudz strādājam, patiesībā gandrīz neko nepadarīt
- nomošķoties Izlikties strādājam
- izmaksa Izmaksājamā naudas summa
- sistēmas ģenerācija izmantojamajiem resursiem un lietotāju prasībām atbilstoša operētājsistēmas darba varianta izveidošana no sistēmas programmētāja rīcībā esošās operētājsistēmas pilnās versijas
- bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu
- senputni Izmirušu sugu "Archaeopteryx" un "Archaeornis" putni (pēc citiem datiem tie pieder pie vienas sugas), kas līdzinājās divkājainiem dinozauriem, taču ķermenis tiem klāts spalvām; dzīvoja juras periodā
- parazītlidmašīna Iznīcinātāja tipa viegla lidmašīna, ko bumbvedējs varētu pārvadāt savā bagāžas nodalījumā un izmantot aizsardzībai ienaidnieka lidmašīnu uzbrukuma gadījumā; uzbūvēti 2 eksperimentāli eksemplāri (ASV, 1948. g.), bet izmēģinājumi izrādījās neveiksmīgi
- okšķernīca Izokšķerētāja
- izohrona Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienlaikus iestājas kāda meteoroloģiska parādība
- galds izpildietaise apstrādājamā ķermeņa pārvietošanai
- aizrādprogrammatūra Izplatāmprogrammatūra, kas bieži atgādina lietotājam, ka nepieciešams reģistrēt izmantojamo programmatūru un maksāt par tās lietošanu
- debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes
- Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā
- pauska Izpratne, galva; tukša, viegla galva; vāja, muļķa galva
- demonstrēt Izrādīt (filmu), rādīt (tēlotājas mākslas darbu)
- kantēt Izrādot uzmanību, simpātijas u. tml., panākt, ka novēršas (no kāda) un pievēršas (uzmanības izrādītājam)
- piekantēt Izrādot uzmanību, simpātijas u. tml., panākt, ka pievēršas (uzmanības izrādītājam)
- naftālieši Izraēliešu cilts, kas, liekas, dzīvojusi Efraīma kalnāja rietumu nogāzē pie Filistejas robežām
- iedvesmot izraisīt iedvesmu (1) (radoša darba darītājam)
- smelgt izraisīt nomācošu, samērā vāju emocionālu stāvokli; būt nomācošam, samērā vājam (par psihisku stāvokli)
- Liepājas ezera apvadkanāls izrakts gar Liepājas ezera austrumu un dienvidu krastu, garums - 16 km
- izrūcināt Izrūcināt māju ar lāci - padzīt ļaunumu no mājas, kur ļaudis dzīvojuši naidā, izvadājot pa to rūcošu lāci
- piesitums Izsolēs lietots termins, kas apzīmē izsolītāja āmura piesitienu, ar to atvietojot paziņojumu, ka vairāksolījums pieņemts un lieta ir pārdota izsolē
- vancka Izspiegotāja
- ekstensija Izstiepšana - mugurkaula, rokas vai kājas lūzuma vai deformācijas gadījumā
- izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties, gatavojoties pārvietoties) - par dzīvniekiem
- izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus)
- tabakas izstrādājumi izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarilli, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka)
- izurķēties Izstrādāties (parasti veicot dažādus mājas, saimniecības darbus)
- šķērdaunīca izšķērdētāja
- solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums
- izīpāt Izšūpot (bērnu uz kājas)
- presupozīcija Izteikuma slēptais saturs, resp., fona informācija, kas netiek tieši apgalvota un saglabājas noliegumā
- causa Iztiesājamā lieta
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis)
- flūtingi Izvagota virsma, garas, samērā lēzenas, cigārveidīgas, ledāja veidotas reljefa formas, Latvijā sastopami Austrumlatvijas zemienē
- Daugavas ieleja izveidojusies leduslaikmeta beiguposmā, noplūstot ledāja kušanas ūdeņiem no viena pieledāja baseina uz otru un upei pakāpeniski pagarinoties lejteces virzienā
- Dunavas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu pirmskara Dignājas, Rubenes, Bebrenes un Dvietes pagasta teritorijas
- Kalna pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Biržu pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Elkšņu un Dignājas pagasta
- atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja)
- pamest Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja); atstāt (6)
- Kaņiera ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1964. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 857 ha, ligzdo \~110 putnu sugu, to vidū \~20 Eiropā un pasaulē aizsargājamas, 1997. g. iekļauts Ķemeru nacionālajā parkā
- Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
- Nīcas novads izveidots 2009. g. Kurzemes dienvidrietumu daļā pie Baltijas jūras, ietvēra Nīcas un Otaņķu pagastus, robežojas ar Liepājas pilsētu, Grobiņas un Rucavas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- iegrozības Izvietojums un izkārtojums (mājas būvei)
- izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes) un ļaut karāties, panākt, ka karājas
- izjemt Izvirzīties kam cauri (piemēram, par kapājamo dzelzi)
- jādeklis Izzobojamais, nonievājamais priekšmets
- indiferents līdzsvara stāvoklis ja sistēmas stāvokli izmaina, līdzsvars saglabājas
- Jagman Jagmaņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
- jahta ar kajīti jahta, kurai zem klāja izveidota dzīvojamā telpa
- bakdekers Jahta, kuras lēzenā un zemā kajīte virsbūves konstrukcijā aizņem visu jahtas platumu, līdz ar to šādai jahtai nav sānu klāja
- slēgts kokpits jahtas klāja padziļinājums ar ūdensnecaurlaidīgām sienām
- ahterklājs Jahtas vai kuģa klāja pakaļējā daļa
- levade Jājamo zirgu dresūras paņēmiens; zirgs paceļas uz pakaļkājām, pievelkot priekšējās un tā paliekot laiciņu līdzsvarā
- durtene Jājampātaga
- jātuve Jājams ceļš slēgtā telpā (manēžā)
- jājamais zirdziņš jājamzirdziņš (2)
- kurbete jājamzirga lēciens ar pievilktām kājām, jāšanas sportā lēciena augstākā pakāpe
- hipodroms Jājamzirgu un rikšotāju treniņu, darbspēju pārbaudes un sporta sacensību bāze
- Abasi Jakutu mitoloģijā - ļaunie dēmoni, kuriem ir tikai viena roka, viena kāja un viena acs, tie pavedina cilvēkus uz ļaunu, spēj atņemt cilvēkam prātu un pārtiek no cilvēku un dzīvnieku dvēselēm
- Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam
- Zakarija un Elizabete Jāņa Kristītāja vecāki
- pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte
- dižā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sceptrum carolinum"), Latvijā aizsargājama
- meža jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sylvatica"), Latvijā aizsargājama
- taikuns Japānā agrāk (līdz 1868. g.) tituls pasaulīgam valdniekam, kara kungam un civilu iestāžu vadītājam
- tokonoma Japānas 15.-16. gs. arhitektūrā niša tējnīcas paviljona interjerā vai tradicionālās dzīvojamās mājas galvenajā istabā, kurā atradās tīstokļi, kā arī porcelāna trauks vai vāze ar ikebanu
- senga Japānas naudas vienība, 1/100 jenas; sens; senāk sudraba monētas ar apaļu caurumu vidū, ko nēsāja savērtas saitītē
- sumo Japāņu cīņas veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu)
- firma "NEC" japāņu firma, kas pazīstama kā datoru, perifērijas ierīču un elektronisku mēriekārtu ražotāja
- jamatoe Japāņu glezniecības skola 10.-14. gs.; ievadīja nacionālās laicīgās glezniecības attīstību Japānā; tās pārstāvji uz horizontāliem tīstokļiem ar tušu un krāsām darināja ainas no nacionļās vēstures un leģendām, galma romānu ilustrācijas, portretus
- bucudans Japāņu mājas Budam veltīts altāris, kuru veido lūgšanu tēli vai objekti un senču piemiņas plāksnes
- Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja
- Otosi japāņu mitoloģijā - dievība, kuras tēvs ir vētras un ūdens stihijas dievs Susano, viņam ir sešpadsmit bērnu, to vidū mājas pavarda un ģimenes sargdievības, pavarda un pavarda uguns dievības
- Kamadogami Japāņu mitoloģijā - mājas pavarda svētuma un ģimenes dievs, kas sargā ģimenes stiprumu un rūpējas par jaunas ģimenes nostiprināšanu
- Cukijomi Japāņu mitoloģijā - mēness dievs, pirmatnējā radītāja Idzanagi dēls, saules dievietes Amaterasu un vētru dieva Susano brālis
- Akahada usagi japāņu mitoloģijā - zaķis, kas devās pavadīt savus vecākos brāļus - 80 dievus, kuri devās uz Inabas zemi lūgt dievietes Jagamihimes roku, pa ceļam krokodili viņam noplēsa ādu, bet vecākie brāļi deva aplamus padomus, kas pelielināja viņa ciešanas, vienīgi Okuninusi palīdzēja
- Jamato Takeru japāņu mitoloģijā — "drošsirdis no Jamato apgabala", lielākais varonis, leģendārā imperatora Keiko dēls, kurš vispirms nogalināja savu vecāko brāli, jo tas bija necienīgi izturējies pret tēvu, vēlāk uzveica vairākus tēva ienaidniekus
- Umugihime japāņu mitoloģijā — dieviete, kas kopā ar Kisakaihimi atdzīvināja brāļu nogalināto Okuninusi
- ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem
- Sophienhof Jaujenieku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
- ģeneratīvā partenoģenēze jaunā organisma attīstībā saglabājas haploidālais hromosomu komplekts
- dūkulītis Jauna, pievilcīga skolotāja
- Jāņa evaņģēlijs Jaunās Derības ceturtā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve; rakstīts, domājams, mūsu ēras 90. gados, no pārējiem evaņģēlijiem atšķiras pēc formas un satura
- midinete Jaunas meitenes Francijā, parasti pārdevējas, modes demonstrētājas u. c., kas dzimumuzvedībā atļaujas zināmu brīvību
- Bebben Jaunbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā
- jaunistaba Jaunbūve, jauna dzīvojamā māja
- paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā
- epikotils Jaunu augu stublāja daļa, kas atrodas starp dīgļlapām un pirmajām lapām
- vacumi jaunu meitu slimība (neēd, paliek vāja, dzeltena)
- Skota Jaunzēlandes zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas 24 m vjl.
- jaut. Jautājamais (vietniekvārds)
- interrogatīvie vietniekvārdi jautājamie vietniekvārdi
- vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes
- vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes
- subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus
- normālkonsistence Javas normākonsistence - neorganisko saistvielu iejaukšanai nepieciešamais ūdens daudzums (H~2~O masa attiecināta pret sausas saistvielas masu), lai java būtu plastiska, viegli apstrādājama un veidojama
- logošanas apkārtne Jebkura operētājsistēma vai operētājsistēmas paplašinājums, kas ļauj lietotājam displeja ekrānā strādāt ar dažāda izmēra logiem, kā arī izmantot grafiskās lietotāja saskarnes iespējas
- konteiners Jebkurš grafiskās lietotāja saskarnes objekts, kas ietver sevī citu objektu
- almukantarats Jebkurš iedomājams debess sfēras mazais riņķis, kas ir paralēls horizontam
- maija Jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija; māja
- akmeņmuizieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji
- akmeņmuižnieki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji
- ašņavērieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Ašņavēres" iedzīvotāji
- Celmenīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants
- Celminīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants
- dignājieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Dignāja" iedzīvotāji
- Drivenīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukuma variants
- Drivinīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukuma variants
- meņķieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Meņķis" iedzīvotāji
- Sleitarāni Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" nosaukuma variants
- Dignāja Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" bijušais nosaukums padomju laikā
- vandānieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" iedzīvotāji
- Dubenaskaja Jēkabpils novada Dignājas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Dubena Jēkabpils novada Dignājas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Caunis pūrs Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Caunispūrs" nosaukuma variants
- platkājnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Platkājas" iedzīvotāji
- rakšasa Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums senindiešu eposā "Rāmājana"
- jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola; viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai; Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados
- Jogeln Joguļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
- judabrot Jokojoties un spēlējoties ziemsvētkos iet no vienas mājas uz otru
- šaurjoslas Josla, kas paredzēta nelielam pārraides ātrumam no 50 bsek līdz 64 Kbsek un ko izmanto mobilo vai pārnēsājamo radio pakalpojumiem
- kāju josta josta burātāja kāju pēdu nostiprināšanai, lai ķermeņa smaguma centru varētu iznest tālāk aiz laivas
- maizes laušana jūdu mājastēva lūgšanu un svētību darbības, sākot maltīti
- velēnu jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia caespiticia"), aizsargājama
- gludkausīšu jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia leiantha"), aizsargājama
- apaļvācelītes jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia sphaerocarpa"), aizsargājama
- Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas
- Kallisto Jupitera pavadonis; atklāja G. Galilejs 1610. apriņķo planētu 16,69 dienās, 1,880 mlj km attālumā; diametrs - 4840 km; masa - 1,45 Mēness masas; daudz krāteru
- asaris Jūras asaris - lielacaina dzīvdzemdētāja zivs ("Epinephelus morio"), kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās
- primāža Jūras kuģniecībā sevišķa piemaksa jeb prēmija, ko kuģa kapteinim agrāk maksāja kravas devējs vai saņēmējs par rūpīgu apiešanos ar kravu vai ātru braukšanu, īpaši ar buru kuģiem
- Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi
- zauropodi Juras un krīta perioda četrkājaino (pēc pārvietošanās paņēmiena) augēdāju dinozauru grupa ar tāda paša tipa iegurni un ekstremitātēm kā vairākumam reptiļu
- baltastes jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus albicilla"), Latvijas lielākais plēsējputns, sastopams arī ziemā, Latvijā aizsargājams
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā
- interneta pakalpojumu sniedzējs juridiska persona, kas nodrošina tiešu lietotāja piekļuvi internetam
- apakšlietotājs Juridiska vai fiziska persona, kuras enerģijas vai gāzes apgādes sistēma ir pieslēgta kāda lietotāja apgādes sistēmai un kura par patērēto enerģiju vai gāzi norēķinās ar šo lietotāju
- starptautiskā atbildība juridiskas sekas, kas iestājas starptautisko tiesību subjektam par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem (deliktiem) un starptautiskajiem noziegumiem
- zvērināts advokāts jurists, kas ir nokārtojis Latvijas Republikas Advokātu kolēģijas eksāmenu, ir nodevis zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam un atbilst arī pārējām Latvijas Republikas Advokatūras likumā norādītajām prasībām un kas var pārstāvēt citas personas visos (iekļaujot kriminālos) pirmstiesas un tiesas procesos
- dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle
- noka Jūrniecībā: rājas vai gafetes ārējais gals
- bordiņmeistars Jūrnieku pansijas (bordiņmājas) īpašnieks
- konsiliatori Justiniāna kodifikācijas komentētāji Rietumeiropā no 13. gs. otrās puses, kuri strādāja padomniekiem juridiskajos jautājumos pie valdniekiem; postglosatori
- jumsmāja Jūsu māja
- jumsmājieši Jūsu mājas iedzīvotāji
- kā nākas kā vajag, kā pieklājas, arī kārtīgi, pamatīgi
- baits Kā vienots veselums apstrādājama bitu grupa, parasti datora vismazākā adresējamā atmiņas daļa, sastāv no 8 bitiem
- suktene Kabatā nēsājama plakana pudele
- kabatas pulkstenis kabatā nēsājams pulkstenis
- marote kāda "jājamais zirdziņš", smieklīgs patikas priekšmets, iedoma, untums
- čikle kāda sapotu dzimtas koka sacietējusi piensula, ko izmanto kožļājamās gumijas ražošanā
- saltrauga alus kāda vāja alus šķirne; alus, kuram raugu ievieto aukstā misā
- patronāts kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums
- palīgkrātuve kādas krātuves apakšnodaļa, kurā glabājas retāk izmantotās lietas
- fungibilizācija kādas neaizstājamas lietas pārvēršana par aizstājamu
- apmānošais kadrs kadrs, kurā nav iekļauta daļa uzņemamā skata, līdz ar to skatītājam rodas cits priekšstats par notiekošo
- cilkāns kāds, kam ir garas kājas
- klišs kāds, kam kājas uz iekšu ieliektas, līkkājis
- lerķis kāds, kam nav stājas
- ķeburkāja kāds, kam vārgas vai sakropļotas kājas
- audējs kāds, kas auj kājas
- brukaža kāds, kas brauņājas
- vandīgs kāds, kas daudz rakņājas, vandās
- dīžonis kāds, kas dīžājas
- lenka kāds, kas iet gāzelēdamies un kājas vilkdams
- sluburs kāds, kas iet kājas gar zemi velkot, klūpot
- klišis kāds, kas iet kājas velkot
- sļoka kāds, kas iet kājas velkot
- murmulis kāds, kas izrunājas
- pātarnieks kāds, kas kopā ar līgavu iet pie mācītāja pātaros
- ķeska kāds, kas ķeskājas
- lama kāds, kas lamājas
- gānēklis kāds, kas lamājas un lādas
- gāniklis kāds, kas lamājas un lādas
- žauklis kāds, kas mīņājas, nemierīgi uzvedas
- mugaža kāds, kas mugā vai mugažājas
- dīdelīgs kāds, kas nemierīgi uzvedas, dauza kājas
- pančka kāds, kas pančkājas
- pirslis kāds, kas pavada jauno pāri pie mācītāja
- laipenis kāds, kas piesardzīgi iet, lai nenosmērētu kājas
- vanga kāds, kas rakņājas
- zieķis kāds, kas smērējot noķēpājas
- slundurkājis kāds, kas staigā kājas velkot pa zemi
- beizīte kāds, kas staigā no vienas mājas uz otru, lai tur linus kulstītu
- šņagata kāds, kas šņagājas pa šņagām
- šņurka kāds, kas šņaukājas
- trecels kāds, kas tricinājas, drebinājas
- urbeklis kāds, kas urbjas, rakņājas
- klejkājis kāds, kuram ir līkas, vājas kājas
- mīkstkāja kāds, kuram ir mīkstas kājas (kā lācim)
- svinkājis kāds, kuram ir svina smaguma kājas
- ļerķis kāds, kuram trūkst stājas, staltuma
- ķeceris kāds, kurš ar pirkstiem vai karoti rakņājas pa ēdienu
- midris kāds, kurš ejot ātri kustina kājas
- zakačīrs kāds, kurš iedzerdams staigā no mājas uz māju
- peslis kāds, kurš jauno pāri pie mācītāja ved
- stibiķis kāds, kurš klibo, jo viena kāja īsāka
- počka kāds, kurš ķēpājas pa ūdeni vai piesārņo to ar krāsvielām
- brāzeris kāds, kurš ķildojas, baras un rājas, lamājas
- tenterkājis kāds, kurš staigā kājas vilkdams, nedroši
- žaika kāds, kurš staipās un žāvājas
- šņergata kāds, kurš šņergājas
- laupacis kāds, kurš vainīgs, bet izliekas par nevainīgu un atklāti un uzticami skatās lamātāja acīs
- pašļukāt kādu laiku iet velkot kājas pa zemi
- braga brags kādu skaņu atdarinošs izsauciens, piemēram: _ledi gāja braga brags_
- reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā
- Teesdalia nudicaulis kailā sinepīte jeb kailstublāja tīsdeilija
- Roberta kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium robertianum syn. Dryopteris robertiana"), Latvijā aizsargājama
- priede Kailsēkļu skuju koku klases dzimta ("Pinaceae"), mūžzaļi (izņemot lapegles) vienmājas koki, retāk krūmi, Latvijā savvaļā 2 ģintis - egles un priedes, introducētas - baltegles, duglāzijas, lapegles, tsugas
- Papaver nudicaule kailstublāja magone
- tīsdeilija Kailstublāja tīsdeilija - kailā sinepīte ("Teesdalia nudicaulis")
- otrmāja Kaimiņmāja
- viņsēta Kaimiņmāja
- otrsēta Kaimiņmājas
- otrļaudis Kaimiņmājas ļaudis
- viņsēti Kaimiņmājas ļaudis
- viļaudīša Kaimiņmājas saimniece
- viņsētsaimniece Kaimiņmājas saimniece
- šojie Kaimiņu ("šo" mājas) iedzīvotāji
- šojieši Kaimiņu ("šo" mājas) iedzīvotāji
- šoļauži Kaimiņu ("šo" mājas) ļaudis
- ciemmājas Kaimiņu mājas
- nāburgi Kaimiņu mājas
- ostabas Kaimiņu mājas
- sēbrice Kaimiņu mājas saimniece
- recepcija Kairinātāja enerģijas uztveršana ar receptoriem un tās pārveidošana ierosā
- ragana Kaitētāja
- reģe Kaitētāja
- cencere Kāja
- cenksle Kāja
- cenksta Kāja
- čimbaks Kāja
- ģedne Kāja
- ģeņģeris Kāja
- ķedele Kāja
- ķelene Kāja
- ķenkle Kāja
- koica Kāja
- koja Kāja
- koncka Kāja
- konclaks Kāja
- kunca Kāja
- ļekata Kāja
- lepere Kāja
- pedālis Kāja
- peska Kāja
- rībulis Kāja
- stimbuks Kāja
- čabiņa Kāja (bērnu valodā)
- koiba Kāja (parasti liela, neglīta)
- peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekiem) ar peldplēvi starp pirkstiem
- plezna Kāja ar peldplēvi (piemēram, pīlēm, zosīm, roņiem, valzirgiem)
- ļempa Kāja, ciska
- sluina Kāja, gurns
- ļeka Kāja, kājas pēda; leka
- ļēka Kāja, kājas pēda; leka
- leka Kāja, kājas pēda; ļeka
- jelga Kāja, pēda
- kulksnis Kāja, pēda
- staiga Kāja, sevišķi koka kāja
- kājainis Kājainītis
- ķepalas kājas
- sluinas kājas
- cenceri Kājas
- cenkstes Kājas
- cipatas Kājas
- ieteņi Kājas
- irmi Kājas
- kācīši Kājas
- kāts Kājas
- katuškas Kājas
- ķedeles Kājas
- klešņas Kājas
- konci Kājas
- kopita Kājas
- kostili Kājas
- lumpačas Kājas
- mosli Kājas
- ņockas Kājas
- pekas Kājas
- racējkājas Kājas (dzīvniekiem), kas ir pielāgojušās alu, eju rakšanai zemē
- jelgas Kājas (nicīgi)
- ejkājas Kājas (piemēram, posmkājiem), kuras pielāgotas iešanai, lēkšanai, peldēšanai
- peldkājas Kājas (piemēram, vēžiem), kas ir pielāgotas peldēšanai
- safenektomija Kājas ādas lielās vēnas vai tās daļas izgriešana
- safēnektomija Kājas ādas lielās vēnas vai tās daļas izgriešana
- apužstilbs Kājas apakšstilbs
- ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājas locītavas priekšējā, vairāk izvirzītā daļa; arī celis
- cilksnis Kājas daļa augšpus ceļa locītavas; gurns
- apakšstilbs Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdai; liels^2^
- liels Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai; apakšstilbs
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs
- augšstilbs Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai
- ciska Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai; augšstilbs
- stulmis Kājas daļa no potītes līdz ceļgalam
- stulpe Kājas daļa starp ceļgalu un cisku
- puscilpa Kājas daļa zem ceļgala
- cinkslis Kājas ikri
- činkslis Kājas ikri; cinkslis
- bunionektomija Kājas īkšķa pamatlocītavas plastiska operācija
- masjols Kājas kauls
- platiknēmija Kājas lielā kaula stilba saspiestība, kas rodas no ilgstošām pārslodzēm
- stulbs Kājas liels, stilbs
- skruva kājas locītava celī (lopiem)
- pavuorškys kājas locītava pie pēdas
- potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus; kājas daļa pie šīs locītavas; izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali
- atelopodija Kājas nepilnīga attīstība
- kājas nemetas pie zemes kājas nesniedzas līdz zemei
- lytkys kājas no ceļgala uz augšu
- slupāt kājas pa zemi velkot iet
- šļupāt Kājas pa zemi velkot iet
- atšļūkāt Kājas pa zemi velkot, atnākt
- letena Kājas pēda
- lepeste kājas pēda; arī pēdas locītava
- kājapuža Kājas pēda; kājas pēdas apakšējā daļa
- padnīms Kājas pēdas pacēlums
- onihohifoze Kājas pirksta zemnaga epidermas sabiezējums
- naris Kājas potīte
- porte Kājas potīte
- tuņķis Kājas protēze
- tapšķināt Kājas sitot iet
- censle Kājas stilbs
- liemenis Kājas stilbs
- stelte Kājas stilbs
- stelpe Kājas stilbs, liels
- stimbīns Kājas vai rokas daļa, kas palikusi pēc apakšējās daļas amputācijas
- kložāt Kājas velkot iet
- slumpāt Kājas velkot iet
- ļitki Kājas, ciskas
- aizaudiņi Kājauti
- auteļi Kājauti
- portjankas Kājauti
- vindeles Kājauti
- portjanka Kājauts
- apauns Kājauts (zeķu vietā)
- autinis Kājauts, lupata
- apķilas Kājauts; zeķe bez pēdas, auts
- lielene Kājauts; zeķe bez pēdas, auts; apķilas
- kravate Kakla apsējs, ko 17. gs. sāka nēsāt vīrieši Eiropā, sākotnēji kā šalles veida lakatu, ko nostiprināja ar pušķī sasietu lenti, 18. gs. to sāka dēvēt par kaklasaiti, bet 19. gs. otrajā pusē tas sāka pieņemt mūsdienu kaklasaites formas
- Kakischken Kaķišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
- servals kaķu dzimtas suga ("Felis serval), garkājains dzīvnieks, kas dzīvo Āfrikas savannās un medī naktī; dzeltenpelēks ar melniem plankumiem, lielas acis un gara aste; ķermeņa garums 70-100 cm, astes - \~30 cm
- panterkaķis kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams; ocelots
- dzelzsāmurs Kalēja darbnīca, kur dzelzi apstrādāja ar āmuru; dzelzs ceplis
- linearizācija kalibrēšanas process, lai nodrošinātu imidžsetera vai formu plašu eksponētāja stabilu darbību
- Bergbahten Kalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
- Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu
- Baurdarbunga kalna virsotne Islandē, Vahdnajegidla ledāja ziemeļrietumu daļā, augstums - 2000 m
- Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti
- priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs; pjedmonts
- Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas
- Ahellakans kalniene Alžīrijā (_Ahellakane, Adrar_), Tamanrāsetas vilājas austrumos, Tasili necionālā parka teritorijā, augstākā virsotne 1772 m (Tazeruku)
- Amadrors kalniene Alžīrijā (_Amadror_), Tamanrāsetas vilājas austrumos
- Agmas plato kalniene Ēģiptē (_‘Ajmah, Jabal al_), Dienvidsīnāja muhāfazā, Sīnāja pussalā
- Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns
- Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka
- Asotriba kalns Sudānā (_‘Asotribā, Jabal_), Bahr el Ahmeras vilājas ziemeļaustrumos, netālu no Ēģiptes robežas, augstums - 2215 m
- Mārkama kalns kalns Transantarktīdas kalnu vidusdaļā, netālu no Rosa šelfa ledāja austrumu krasta, ceturtā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4351 m vjl.
- Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m
- Argentīnas grēda kalnu grēda Antarktidā (_Argentina Range_), Ronnes šlfa ledāja dienvidaustrumu piekrastē
- Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas
- Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam
- Alījakas pāreja kalnu pāreja Irānā (_Alīyak, Godār-e_), Rezāvi Horasāna ostāna ziemeļrietumu daļā, augstums, Džaftāja kalnienes austrumos, augstums - 1440 m
- vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc
- uzpasētāja Kalpone; (viesu) apkalpotāja
- struža Kalpotāja, kas dara savu darbu vienaldzīgi, bez apnikas un atpūtas un iet ar nošmekšējušām un nonēsātām drēbēm
- pārinieku (arī pārinieka) puisis kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar savu sievu
- puišpārenieks Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar sievu
- zirdzenieks Kalps, kas strādāja muižā ar savu zirgu
- lonenieks Kalps, kuram saimnieks maksāja algu
- leja Kalpu miteklis pretstatā saimnieku mājai vai muižas ēkai (kalnam)
- čura Kalsna, vāja sieviete
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai
- avota kaļķenīte kaļķenīšu suga ("Gymnostomum calcareum"), Latvijā aizsargājama
- kaļķeniece Kaļķu tirgotāja
- kambarkantoris Kambarkollēģijas nodaļa, ko nodibināja 1733. g. un Baltijā darbojās līdz 1798. g.
- ķembartmencis Kambrainis - vāja, liesa menca
- lielacu kamene kameņu suga ("Bombus confusus"), Latvijā aizsargājama
- augļu kamene kameņu suga ("Bombus pomorum"), Latvijā aizsargājama
- Šrenka kamene kameņu suga ("Bombus schrenckii"), Latvijā aizsargājama
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts
- jūrmalas kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum intermedium"), pirmoreiz Latvijā minēta 1839. g., sastopama reti, aizsargājama
- Cietokšņa kanāls kanāls Liepājas pilsētas ziemeļu daļā, ieplūst Ālandē un izveido ūdensceļu no Ziemeļu fortiem uz Liepājas ezeru
- Tirdzniecības kanāls kanāls, kas savieno Liepājas ezera ziemeļu daļu ar Baltijas jūru Liepājas pilsētā, garums - 3,4 km; Pilsētas kanāls; Liepājas ezera kanāls; Liepājas Ostas kanāls
- reversais kanāls kanāls, kuru izmanto pusdupleksā pārraidē datu pārsūtīšanai no ziņojuma saņēmēja tā nosūtītājam
- aluskanna Kanna, kurā glabājas alus
- nebulārā hipotēze Kanta-Laplasa hipotēze, ka Zeme un Saules sistēma cēlusies no gāzes un putekļu mākoņa (galaktiskā miglāja)
- Ķūpu kāpa kāpa Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība — 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā
- gryustivs kapājamā dzelzs
- kapacis Kapājamā dzelzs
- kapeklis Kapājamā dzelzs
- kapēklis Kapājamā dzelzs
- grūstuvis Kapājamā dzelzs (piemēram, lapu, sakņu sasmalcināšanai)
- čapaklis Kapājamā dzelzs lopbarības sasmalcināšanai
- kapainis Kapājamā dzelzs, ar ko gatavo kapaimus
- kapaklis Kāpājamā dzelzs, kapainis
- kapānīca Kapājamā sile
- kapaims Kapājamais
- kapsis Kapājamais
- kapslis Kapājamais
- seklīcis Kapājamais
- sekatnis kapājamais dzelzis
- sečka Kapājamais dzelzis
- čakats Kapājamais rīks
- sekacis Kapājamais, cērtamais rīks
- sekačs Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1)
- sekats Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1)
- sekecis Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1)
- kāpenes Kāpnes (parasti pārnēsājamas)
- pakāpiens Kāpņu daļa - horizontāls un vertikāls veidojums, uz kura kāpjot liek kājas
- kapmāte Kapu māte (velis) - kapsētas vārtu sargātāja
- Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama
- cirmenis Kāpurs (kukaiņiem), kuram ir vāji attīstītas kājas vai to pavisam nav
- Bellona Kara dieviete seno romiešu mitoloģijā, Marsa sieva (varianti: zīdītāja, māsa)
- kapitulācija Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem
- šķiperis karakuģa vai liela tirdzniecības kuģa klāja mantas pārzinis
- bruņukuģis karakuģis ar lielkalibra artilēriju un bruņām uz klāja un gar kuģa ūdenslīniju; izplatīts galvenokārt 19. gs. beigās
- apķēdējums Karavīru grupa (komanda, apakšvienība), kas norīkota noteiktā vietā, lai nepiederošām personām neļautu iekļūt apsargājamā rajonā (pie apsargājamā objekta) vai no tā izkļūt
- kasīti Kareivīga tauta, kas dzīvoja Irānas kalnāja R daļā: kasieši
- zelta bulla Kārļa IV (1355.--1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam
- Karlberg Kārļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
- konventāļi Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa nozarojums, kas 1432. g. mīkstināja šī ordeņa noteikumus
- amazone Karotāja slāvu mitoloģijā, 11. gs. Bohēmijas leģenda vēsta par amazoņu pulku, kas cīnījušās kā vīrieši un uzņēmušās iniciatīvu arī dzimumattiecībās
- karšu telpa karšu māja
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā; dažreiz to izmanto zīlēšanai
- šarivari Kāršu spēlē visas 4 dāmas vienam spēlētājam
- pakaļroka Kāršu spēles dalībnieks, kas atrodas pa labi no kāršu dalītāja
- vidējais krājas pieaugums kārtējā krājas pieauguma attiecība pret perioda ilgumu gados
- vidējā krājas izmaiņa kārtējās krājas izmaiņas attiecība pret perioda ilgumu gados
- ērpe Kartupeļu sijājamā ierīce
- kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus
- pernoktants Kas pa nakti pārguļ, dabū nakts mājas
- tiņava Kas tiņājas apkārt
- kokpits Kastveidīgs jahtas (ledusjahtas, kutera) klāja padziļinājums, kurā atrodas stūrētājs un citi apkalpes locekļi
- persona kategorija, kas pauž runātāja un darbības veicēja attieksmes
- kačegarka Katlumāja
- kačigarka Katlumāja
- vikārs Katoļu baznīcā - bīskapa vai draudzes mācītāja palīgs
- cappella Katoļu baznīcas vieta, kur koris uzstājas
- monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai
- plebānija Katoļu draudzes mācītājmāja
- introitus Katoļu liturģiskā dievkalpojuma sākumā psalms vai daži psalma panti, ko dziedāja koris, kamēr priesteris nāca no sakristejas uz altāri
- kamaldulieši Katoļu mūku ordenis, ko 1012. g. dibināja benediktiešu mūks Romualds Kamaldoli ielejā pie Areco, stingri askēti, valkā baltus tērpus
- premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts
- kalote Katoļu ordeņa garīdznieku un prelātu (sākot ar bīskapu) galvas sega mazas apaļas, galvvidū valkājamas cepurītes veidā
- salezietes Katoļu sieviešu ordenis, ko dibināja 1610. g. un 1618. g. tas pieņēma augustiniešu regulu un klauzūru
- kapela Katoļu vai anglikāņu baznīca (parasti neliela); mājas baznīca (pilīs, muižās u. tml.)
- kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši
- Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
- kamerārijs katrs no diviem ierēdņiem, kas kopā ar Rīgas rāti pārzināja pilsētas finanses un īpašumus; ķemerers
- osteoklasts kaulārdes šūna, polinukleāra kaulaudu noārdītāja milzu šūna
- iegurņa joslas skelets kauli, kas kājas pievieno rumpim; pieaugušam cilvēkam sastāv no diviem gūžas kauliem
- osteoblasts Kaulrades šūna, mezenhīmas izcelsmes kaulaudu veidotāja šūna
- Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem)
- pļeka kaut kas bezveidīgs; cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs
- zili brīnumi kaut kas ļoti neparasts, neticams, negaidīts, neiedomājams
- ļekains kaut kas mīksts, kas nokarājas
- zvangulis kaut kas, kas karājas
- karelis kaut kas, kas karājas, piekariņš
- karenis kaut kas, kas karājas, piekariņš
- zvingulis kaut kas, kas kaut kur karājas
- piekaras kaut kas, kas nevajadzīgi nokarājas, pārkaras pār malu
- spudas Kauta dzīvnieka galva, kājas un iekšas
- liekmaņi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva), saukti arī par liekumiem
- liekumi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekmaņi
- atliekums Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekumi
- gaļas subprodukti kautķermeņu apstrādē izņemti uzturā izmantojami iekšējie orgāni (aknas, nieres, mēles, smadzenes, kuņģi, liesas, plaušas) un atdalītas ķermeņa daļas (galvas, kājas, astes)
- hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas
- vakarbrālis Kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
- ziemeļu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus arcticus"), Latvijā aizsargājama
- krokainā cūcene kazeņu ģints suga (“Rubus plicatus”), Latvijā aizsargājama
- pakalnu kazroze kazrožu suga ("Epilobium collinum"), Latvijā aizsargājama
- tumšzaļā kazroze kazrožu suga ("Epilobium obscurum"), Latvijā aizsargājama
- atvadnieki Kāzu viesi, kas pavada jauno sievu no vīra mājas uz vecāku māju, kur tā atvadās no saviem radiem
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska
- Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
- kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina
- Tepeva Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, pasaules radītāja, dieva Kukumaca sieva un palīdze
- etalonkilograms Kilograma etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes
- cinisms Kiniķu filozofiskā mācība Senajā Grieķijā, kas demonstratīvi noliedza jebkādus sociālos sakarus, aicināja atteikties no ģimenes, paražām, morāles normām
- lapveida kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia foliacea"), Latvijā ieceļojusi ar migrējošiem putniem, aizsargājama
- paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- jātauga Klaiņotāja; uzdzīvotāja
- klunduris Klaiņotājs, līkkājis, tāds, kam vājas kājas
- klundurkāja Klaiņotājs, līkkājis, tāds, kam vājas kājas
- klundurkājis Klaiņotājs, līkkājis, tāds, kam vājas kājas
- virsklājs Klāja (2) virsējā daļa, kārta
- šandekels Klāja apmale kuģiem, kā koka, tā dzelzs, iet paralēli kuģa sāniem un parasti biezāka par pārējo klāja segumu
- klājmala Klāja ārējā laide (planka), kas iet gar peldlīdzekļa bortiem
- šandeķis Klāja ārējā laide (planka), kas iet gar peldlīdzekļa bortiem
- tilta klājs klāja daļa no kokpita līdz kajītes ieejai
- sānu klājs klāja daļa starp kajītes virsbūvi un reliņu
- klājslota Klāja mazgāšanai paredzēta, otai līdzīga, slota ar garām bārkstīm, kurās labi saglabājas ūdens
- bezdelīgas aste klāja priekšgalā un aiz kokpita pa klāja vidu ejoša planka, kurā saiet visi klāja planku gali
- klāja plankojums klāja segums
- klāja virsmala klāja virsa
- deķbaļķis Klājsija - sija zem kuģa klāja
- klājkalsiņš Klājstringers - peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim tieši zem klāja
- antrašā Klasiskā baletdejā - viegls palēciens, kura laikā dejotāja kājas vairākkārt sakrustojas, viena ar otru saskardamās
- arabeska Klasiskajā baletdejā - poza, kurā dejotājs stāv uz vienas kājas, otra, celī izstiepta, atvirzīta atpakaļ
- atitīde Klasiskajā baletdejā - viena no pamatpozām, kur dejotājs stāv uz vienas kājas, otra celī saliekta un pacelta atpakaļ
- īstenieks Klaušinieks, kas strādāja darbos ar zirgu
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma)
- eocīts Klejotāja šūna, piem., no asinsvada izceļojis leikocīts
- dokstacija Klēpjdatora bāzes stacija, kurā pārnēsājamo datoru pārvērš galddatorā
- laptops klēpjdators, pārnēsājams dators
- anklēte Klētiņa tuvu mājai ikdienā lietojamu produktu un priekšmetu glabāšanai
- drēbju klēts klēts, kurā glabāja apģērbus
- maizes klēts klēts, kurā glabāja labību
- klibe Klibotāja
- smidzināt Kliedējot šķidrumu, pulverveida vielu, panākt, ka tie noklājas (kādā vidē, uz kā)
- sistēma Gopher klientservera lietojumprogramma, kura ļauj pārlūkot lielu informācijas apjomu, izmantojot datņu pārsūtīšanas protokola iespējas, attālu pieteikšanos, sistēmas _Archie_ komandas utt. un nodrošinot galalietotājam nepieciešamās ziņas izvēlņu veidā
- sarkanā klija kliju suga ("Milvus milvus"), Latvijā ļoti reta ieceļotāja
- Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis
- haristikija Klostera īpašums, ko Bizantijas imperators vai patriarhs dāvināja laicīgai personai; pastāvēja 9.-13. gs.
- noviciāts Klostermāja, kur noviči (novices) pavada pārbaudes laiku
- klukšķe Klukste, klukstētāja
- padene Klupināšana; kājas aizlikšana priekšā
- padnoška Klupināšana; kājas aizlikšana priekšā
- padnožka Klupināšana; kājas aizlikšana priekšā
- dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt; klusu skanēt (par runātāja balsi)
- nodudināt Klusu noskanēt (par runātāja balsi)
- prohronisms Kļūda hronoloģijā: notikumu iedomājas agrāk notikušu nekā tas patiesībā bijis
- blusa Kļūda, kas programmētāja vai shēmtehniķa neuzmanības dēļ rodas programmas vai shēmas sastādīšanas procesā
- sadēdēt Kļūstot vājam, ļoti panīkt, arī aiziet bojā
- atsvešināties kļūt bailīgam, tramīgam (par mājas vai pieradinātiem meža dzīvniekiem)
- piedzīvot kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērotājam
- dadzīvāt kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērtētājam
- sausēt kļūt kalsnam, vājam vai kalsnākam, vājākam (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
- izdēdēt kļūt ļoti vājam
- nokalst kļūt ļoti vājam un zaudēt funkcionēšanas spējas (parasti par ķermeņa daļu)
- nodzist kļūt ļoti vājam, izbeigties (par psihiska stāvokli, tā izpausmi)
- nodēdināties kļūt ļoti vājam, izdēdēt, nīkuļot
- izkārnēties kļūt ļoti vājam, kalsnam
- izkārnēt kļūt ļoti vājam, kalsnam; izdilt, noliesēt
- izdilt kļūt ļoti vājam, ļoti novājēt
- izkalst kļūt ļoti vājam, ļoti tievam
- sakalst kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; izkalst (2)
- sažūt kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2)
- ķēmēt kļūt ļoti vājam; badoties; kāmēt
- kāmēt kļūt ļoti vājam; ciest badu
- nodēdēt kļūt ļoti vājam; izdēdēt (1)
- panīkt kļūt maznozīmīgam, ekonomiski vājam
- ļept kļūt mīkstam, vājam
- pavērties kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas); atklāties (skatienam)
- novadāties kļūt sājam, bezgaršīgam
- nolaist kļūt tādam, kam (parasti lapas, ziedi) zaudē stingrumu un noliecas, nokarājas (par augiem)
- satumst kļūt tādam, kur, parasti pilnīgi, iestājas tumsa (par telpu, vidi)
- piesūkties kļūt tādam, kurā uzkrājas smarža (piemēram, par apģērbu)
- piemilzt kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni
- noklust kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- kudēt kļūt vājam
- šļāpt kļūt vājam
- dilt kļūt vājam (par cilvēku)
- nosakristies kļūt vājam vai vājākam
- sakrist kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu
- sakristies kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu
- nokristies kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku)
- izkristies kļūt vājam vai vājākam; novājēt
- noliesēties kļūt vājam, bezspēcīgam
- noliesināties kļūt vājam, bezspēcīgam
- aizvājēt kļūt vājam, kalsnam
- izvājēties kļūt vājam, kalsnam
- izpekstēt kļūt vājam, kalsnam, vārgam un miegainam
- noliesēt kļūt vājam, liesam, novājēt (par dzīvniekiem vai cilvēkiem, to ķermeņa daļām)
- karnēt kļūt vājam, liesēt
- kārnēt kļūt vājam, liesēt; karnēt
- vājāt kļūt vājam, nespēcīgam
- panīkt kļūt vājam, noliesējušam (par dzīvniekiem)
- pakāmēt kļūt vājam, novājēt, noliesēt
- novājēt kļūt vājam, vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- vājēt kļūt vājam, vājākam
- šļurgt kļūt vājam, vārgam
- saplakt kļūt, parasti ļoti, vājam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- sašļukt kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- sadilt kļūt, parasti ļoti, vārgam, vājam, ļoti novājēt, arī zaudēt garīgos spēkus
- sakrēslot kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla
- saplūst kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ
- kleščas Knaibles caurumu veidošanai apstrādājamā ādā, arī tās saspiešanai
- mānīgā knīdija knīdiju suga ("Cnidium dubium"), Latvijā aizsargājama
- knuzis Knislis, ods; maza, nievājama dzīvnieka apzīmējums
- Olgaruh Knuipju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
- privātuma slēdzene kods, datu elements vai procedūra, ko izmanto datu bāzu aizsardzībai, lai aizkavētu jebkuru lietotāja darbību ar datu bāzi, kamēr nav uzrādīta attiecīgā privātuma atslēga
- pilnvarošanas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija un parole; to izmanto lai novērstu nesankcionētu piekļuvi datoru tīkla resursiem
- barcs Koka āmurs (ar dzelzs apkalumu), ar ko smalcināja zemes kukuržņus uz lauka
- bloks koka brusu paliktņi, uz kuriem novieto būvējamo kuģi; paliktņi, uz kuriem novieto laivas uz kuģa klāja, kā arī mazos kuģus krastā
- masta ailas pastiprinājums koka detaļu pildījums starp masta ailas malām, klāja šķērssijām un klāja garensijām
- būksnis Koka kāja
- būksne Koka kāja, būksnis 2
- kūjaki Koka kājas
- kūjāki Koka kājas
- stalkas Koka kājas
- lecīši Koka kājas (bērnu rotaļām)
- mežkājas Koka kājas, ķekatas, rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem
- kaulenes Koka kārtis, ko nostiprināja uz lubu jumta no augšas uz leju
- bluķis Koka klucis, ko Bluķa vakarā vēla no mājas uz māju un pēc tam sadedzināja; pabeigto rudens darbu un nākamā gada auglības simbols
- brants Koka konstrukciju trupe, ko rada īstā mājassēne jeb slapjā ēku piepe
- kocene Koka priekšmets (parasti laiva, muca, trauks; bišu strops, arī māja)
- buciņš Koka vai metāla ierīce grotbomja atbalstīšanai uz klāja
- šķērītes Koka vai metāla ierīce grotbomja atbalstīšanai uz klāja
- longzāliņš Koka vai metāla konstrukcija (peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprinātas sijas) pamatmasta topā, uz tās balstās stenga (masta turpinājums), marss (novērotāja kurvis vai platforma), un tajā iestiprināti zāliņu gali
- ēvelsols Kokapstrādes darbgalds, uz kura piestiprina apstrādājamos materiālus un detaļas
- plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu
- kluiga Kokkāja
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā); tam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne (tumši brūna ar vēl tumšākiem un gaišiem lāsojumiem) un interesants raksts; moderns apdares materiāls
- krūtaža Koks, kurā iestiprinātas vērpjamā ratiņa kājas
- krūteža Koks, kurā iestiprinātas vērpjamā ratiņa kājas
- atsijas koksnes daļiņu kopums, kas iziet cauri visiem šķirošanas iekārtu sietiem un uzkrājas paliktnī
- koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna
- koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju
- dižais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber"), Latvijā aizsargājama
- priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs
- mīkstā kokšķiedru plātne kokšķiedru plātne ar blīvumu līdz 400 kg/m^3^, kas izgatavota pēc paklāja žāvēšanas metodes
- ēncietīga koku suga koku suga, kas var atjaunoties zem veco koku vainagu klāja un veidot audzes otro stāvu
- valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga
- valdošā koku suga koku suga, kurai mežaudzē ir vislielākā koksnes krāja
- parastā kokuvarde kokuvaržu suga ("Hyla arborea") ar zaļgani plankumainu muguru, dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā, Latvijā aizsargājama
- kompradorburžuāzija Koloniju un mazattīstīto zemju uzņēmēji, kas uzstājas kā vidutāji starp nacionālo tirgu un ārzemju lielkapitālu
- raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5
- peļņatlīdzība Komercaģentam izmaksājamā atlīdzība
- peļņmaksa Komercaģentam izmaksājamā atlīdzība
- peļņsamaksa Komercaģentam izmaksājamā atlīdzība
- clerk Komijs, nepatstāvīgs tirgotāja palīgs, kas ir tirgotāja dienestā uz pakalpojuma līguma pamata
- Zepter Internatiol kompānija, kas ražo, pārdod un izplata ekskluzīvas patēriņa preces (kosmētika, uztura bagātinātāji, priekšmeti mājai un virtuvei u. c.)
- osteopātija Kompleksa alternatīvā terapija, ko iesaka muguras, kakla, galvas, locītavu sāpju, cīpslu un muskuļu sastiepumu un stājas deformācijas gadījumos
- Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils
- Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Aglonas novada Grāveru pagastā, dibināts 1977. g., platība - 53 ha, aizsargājams sufozijas izcelsmes ezers (platība - 1,9 ha, dziļums - 17 m), ūdenī neliels sāļu daudzums, tāpēc maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku
- aleksofiksīns Komplementa saistītāja antiviela, kas rodas asinīs pēc aleksofiksagēna ievadīšanas
- virstēriņš Komunikācijās - visa informācija, kas tiek pārraidīta papildus lietotājam pārraidāmajiem datiem, piem., vadības informācija, rakstzīmes kļūdu pārbaudei, informācija par tīkla stāvokli un maršrutēšanas iespējām
- avota tiltmaršrutēšana komunikāciju protokols, kurš nosaka, ka sūtītāja stacijai ir zināmi visi tīkla tilti un tā iepriekš nolemj, kāds būs ceļš līdz saņēmēja stacijai, un tikai tad veic pārraidi
- filtra burbulis koncepcija, kurā algoritmos balstītas lietojumprogrammas, piemēram, interneta portālu ziņu agregatori vai sociālie tīkli, lietotājam izfiltrē informāciju pēc tās nozīmīguma, samazinot informācijas un viedokļu daudzveidību; informācijas burbulis
- kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi izpildītāji vai kolektīvi
- solokoncerts Koncerts, kurā uzstājas, parasti viens, solists
- faņčiks Konfekšu, košļājamo gumiju iesaiņojuma papīrs
- faņķiks Konfekšu, košļājamo gumiju iesaiņojuma papīrs
- Kalala Ilunga Kongo (agrākās Zairas) lubu mitoloģijā - pseidovēsturisks varonis un valdnieks, kurš nodibināja otro lubu impēriju mūsdienu Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos
- atsvabināšana Konkrētai programmai vai konkrētam lietotājam piesaistītu datoru resursu atbrīvošana, lai tos varētu piekārtot citam lietotājam
- enkura kurpe konkrētam enkuram paredzēta koka ligzda uz klāja jahtas priekšgalā, kas novērš enkura pārvietošanos
- ciršanas secības koeficients konkrētās audzes kārtējā krājas pieauguma attiecība pret tās pašas sugas un bonitātes normālas audzes krājas kārtējo pieaugumu bāzes vecumā
- subkonrektors Konrektora palīgs; mācību iestādes vadītāja biedra palīgs
- labējs konservatīvās partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad konservatīvākie Nacionālajā sapulcē nosēdās pa labi, radikālie - pa kreisi, skatoties no priekšsēdētāja puses
- smalka konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir plāna, elastīga un viegli pabīdāma āda, kas uz atsevišķām ķermeņa daļām veido krokas, apmatojums rets un maigs, kauli smalki, bet stipri, neliela galva, samērā tievas kājas, vāji attīstīti saistaudi (pretstats rupjai konstitūcijai)
- krēsls konstrukcija, kas balsta jumta klāja seguma slodzes
- stabilitāte konstrukcijas vai tās elementu līdzsvara stāvoklis, kas saglabājas slogojumā līdz kritiskai slodzei
- marga Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai
- margas Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai
- auditorkontrole Kontrole, kuras galvenais uzdevums ir veikt pasūtītāja finansu un grāmatvedības revīziju un pārbaudi, lai apstiprinātu tā maksātspēju un uzskaites un pārskatu datu atbilstību īstenībai, kā arī sniegt konsultācijas
- tekošais konts konts bankā, kas atspoguļo operācijas, kuras tiek veiktas ar glabājamiem naudas līdzekļiem
- frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu, brīvības simbols franču revolūcijas laikā; sākotnēji valkāja grieķi Frīģijā
- rotorkonveijers Konveijers, kurā apstrādājamās detaļas nepārtraukti tiek virzītas pa apli
- pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt
- stundu leņķis koordināta ekvatoriālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa debess ekvatoru no tā krustpunkta ar debess meridiānu (debess sfēras dienvidu daļā) pulksteņrādītāja kustības virzienā līdz spīdekļa deklināciju riņķim; tas mainās robežās no 0 līdz 24
- mape Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu (ikonu)
- lietderīgā platība kopējā (mājas, dzīvokļa) platība
- amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai
- kroņa ļaudis kopējs nosaukums pilsētu un lauku iedzīvotājiem Krievzemē 12.-17. gs., kuri maksāja visu veidu valsts nodokļus un pildīja dažādas valsts klausības
- vitlijisms Koplīgšana (Lielbritānijā) neatkarīga priekšsēdētāja vadītā komitejā, kurā vienlīdz pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji
- konventa nams kopmītnes tipa dzīvojamā māja viduslaikos, visbiežāk klosterī
- kurba Kopvārds vairākām pārmaiņām zirga lecamās locītavas pakaļpusē, no kā izmainās kājas kontūra
- zeltainā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria aurea"), Latvijā aizsargājama
- trejdaivu koraļļsakne koraļļsakņu suga ("Corallorhiza trifida"), Latvijā aizsargājama
- perlustrācija Korespondences atvēršana un izskatīšana bez adresāta un sūtītāja piekrišanas
- Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš
- etilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, dezodorantos, var radīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumus, kontakta dermatītu, pastāv iespēja, ka tas bioloģiski uzkrājas organismā
- meldru kosa kosu suga ("Equisetum scirpoides"), Latvijā aizsargājama
- lielā kosa kosu suga ("Equisetum telmateia syn. Equisetum maximum"), Latvijā aizsargājama
- žļemba Košļājama gumija
- čivene Košļājamā gumija
- čočene Košļājamā gumija
- čuvene Košļājamā gumija
- donalds Košļājamā gumija
- doņiks Košļājamā gumija
- kēžļa Košļājamā gumija
- kižļene Košļājamā gumija
- košļene Košļājamā gumija
- kožļene Košļājamā gumija
- živene Košļājamā gumija
- žuvene Košļājamā gumija
- zvačka Košļājamā gumija
- žvačka Košļājamā gumija
- donalds Košļājamās gumijas iepakojuma papīrītis
- doņiks Košļājamās gumijas iepakojuma papīrītis
- daņčiks Košļājamās gumijas papīrītis
- brimķis Kožļājamās tabakas gabals
- zvačka Kožļājamās tabakas vīkšķis
- raibā graudu kode kožu dzimtas suga ("Nemapogon granellus"), tauriņa spārnu plētums - 9-15 mm, Latvijā ir gk. sinantropiska suga, mīt telpās, kur glabājas graudi un to produkti
- Donavas krāčsūna krāčšūnu suga ("Cinclidotus danubicus"), Latvijā aizsargājama
- KS Krājaizdevu sabiedrība
- kredītinspektors Krājaizdevu sabiedrības amatpersona, kas izskata biedru aizdevuma pieprasījumus krājaizdevu sabiedrības noteiktās kredītpolitikas robežās
- retināšana Krājas kopšanas cirte 21-40 gadus vecās skujkoku un 21-30 gadus vecās lapkoku audzēs
- iluminācija Krāsains gotikas stila zīmējums, ar kādiem viduslaikos izrotāja rokraksta grāmatas
- barbotīns Krāsains materiāls (baltā māla, smilšu un krāsas sajaukums), no kura izgatavo veidotus greznojumus krāsns podiņiem un citiem keramikas izstrādājumiem; uzklājams uz izstrādājuma pirms tā apdedzināšanas
- gruntskrāsa krāsains vai bezkrāsains pārklājums (grunts), kas nodrošina labāku iespiedkrāsas saķeri ar apdrukājamo materiālu; praimeris
- netiešās darbības elektriskās pretestības krāsns krāsns, kuras kamerā siltumu izdala pie tās sienām un griestiem piestiprinātajos sildelementos plūstošā maiņstrāva; darba temperatūra līdz 2000 °C; tiešās darbības elektriskās pretestības krāsnīs par sildelementu izmanto pašu apstrādājamo materiālu
- zīmēšanas rīki krāsošanas programmā ietverts funkciju kopums, kas lietotājam dod iespēju zīmēt attēlus displeja ekrānā
- mālderzellis Krāsotāja palīgs
- vienzieda krastene krasteņu suga ("Littorella uniflora"), Latvijā aizsargājama
- palete Krāsu kopums, krāsu kombinācija (gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos); krāszieds
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos)
- ozoliņu krāšņpūcīte krāšņpūcīšu suga ("Plusidia cheiranthi"), Latvijā aizsargājama
- ugunsspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Pyrrhosoma"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama un aizsargājama suga
- lielā krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Buprestis mariana syn. Calcophora mariana"), Latvijā aizsargājama
- alkšņu krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Dicerca alni"), Latvijā aizsargājama
- zaļā vārna krāšņvārnu dzimtas suga (“Coracias garrulus”), Latvijā aizsargājama
- zaļvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas krāšņvārnu dzimtas suga ("Coracias garrulus"), kovārņa lieluma putns ar košām zaļām un zilām spalvām, Eiropā aizsargājams
- Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums
- Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m
- lihterpacēlājs Kravas celtnis, ar kuru izceļ lihterus no ūdens līdz kravas klāja līmenim un novieto uz sliežu ratiņiem
- privātkonteiners kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja īpašumā esošs vai uz cita tiesiska pamata lietošanā esošs konteiners
- privātvagons kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja īpašumā esošs vai uz cita tiesiska pamata lietošanā esošs vagons
- štauvēšana Kravas novietošana uz kuģa klāja vai kuģī
- stauvēšana Kravas novietošana uz kuģa klāja vai kuģī; štauvēšana
- konteinersūtījums Kravas sūtījums konteinerā bez pārkraušanas no nosūtītāja līdz saņēmēja noliktavai
- abandons Kravas vai kuģa īpašnieka atteikšanās no savām tiesībām uz apdrošinātu īpašumu par labu apdrošinātājam, kas par to viņam apņemas samaksāt pilnu apdrošinājuma summu
- ambadons kravas vai kuģa īpašnieka atteikšanās no tiesībām uz apdrošināto mantu par labu apdrošinātājam ar tā saistībuizmaksāt apdrošinājuma ņēmējam pilnu apdrošināšanas summu
- pārvadājums Kravas, pasažieru un bagāžas tāda pārvietošana ar transporta līdzekli, kuras laikā pārvadātājs vai transporta organizācija stājas civiltiesiskās līgumattiecībās ar kravas nosūtītāju vai pasažieri, apņemdamās noteiktā laikā nogādāt kravu, pasažieri vai bagāžu paredzētajā vietā
- kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm
- rekurss Kreditora tiesības pieprasīt parāda apmaksu galvotājam, ja galvenais debitors nav spējīgs izpildīt savas kredīta saistības
- aizņemtā kapitāla cena kreditoram maksājamie aizdevu procenti par aizņemtā kapitāla izmantošanu
- eksportētāja kredīts kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz eksporta līgumu, saskaņā ar kuru pircējs apņemas samaksāt eksportētājam atbilstoši tūlītēja norēķina vai nomaksas pirkuma noteikumiem
- kontrolsprūds Kredītvienošanās nosacījums, ar ko automātiski iestājas zināmas sekas, piemēram, prasība pirms termiņa dzēst kredītu
- parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
- kreimalaišķis Krējumlaizis, rādītāja pirksts
- kreimalaizis Krējumlaizis, rādītāja pirksts
- kreimališķis Krējumlaizis, rādītāja pirksts
- eksekutors Krievijā līdz 1917 - ierēdnis, kas pārzināja kādas iestādes saimniecību
- kurators Krievijā līdz 1917. g. - persona, kas kādā apgabalā pārzināja valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas)
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti
- Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai)
- asambleja Krievijas valdnieka Pētera I ieviestas sapulces privātās mājās, kurās gan risināja lietišķas sarunas, gan nodevās izpriecām
- Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas
- Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi
- Ivanuška Muļķītis krievu mitoloģijas tēls, kas bija mājas pavarda sargātājs un ģimenes tradīciju uzturētājs
- panslāvisms Krievu nacionālistiska ideoloģija un sabiedriski politisks strāvojums (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas sludināja, ka slāvu tautām ir īpaša loma vēsturē un izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas
- poļeņica Krievu tautas eposā vientuļa jātniece, karotāja, amazone
- čapārni Krievu tirgotāji vezumnieki, kas pārvadāja preces ratos
- bēgšana Krimināli sodāma, ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais nelikumīgi atstājis aizturēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai brīvības atņemšanas vietu
- liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs
- sprieduma izpildīšana krimināllietā - notiek tad, kad pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā pēc tā pārsūdzības termiņa - 10 dienu notecēšanas no pasludināšanas brīža, ja par spriedumu iesniegta apelācijas vai kasācijas sūdzība, tad, ja spriedums netiek atcelts, tas stājas spēkā pēc apelācijas vai kasācijas instances nolēmuma pasludināšanas
- personiskais galvojums kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu
- drošības līdzeklis Kriminālprocesa likumā reglamentēts virzītāja piespiedu pasākums pret apsūdzēto, tiesājamo, vai notiesāto, bet likumā norādītajos gadījumos - arī pret aizdomās turēto, lai nepieļautu viņa izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kavēt patiesības noskaidrošanu lietā vai turpināt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildi
- Doplers Kristiāns Doplers - austriešu fiziķis (1803.-1853. g.), teorētiski pamatojis to, ka gaismas un skaņas svārstību frekvence, ko uztver novērotājs, ir atkarīga no novērotāja un svārstību avota kustības ātruma
- Svētceļnieku tēvi kristiešu puritāņu grupa, kas 1620. gadā pameta Angliju un devās uz Ameriku, kur Plimutā (Masačūsetas štatā) nodibināja koloniju
- šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas; šīs sektas locekļi
- kristadelfiāņi Kristiešu sekta, kuru ASV nodibināja Džons Tomass (1805.-1871. g.), noliedz mācību par Trīsvienību, Kristus piedzimšanu cilvēka veidā, uzskata Bībeli par nemaldīgu, nav mācītāju
- katari kristiešu sektu piekritēji Rietumeiropā 11.-14. gs., kas nostatīja pretī labo (Dieva radīto garīgo pasauli) un ļauno (sātana radīto materiālo pasauli), sludināja askētismu, bezlaulību un pašnāvību badojoties
- Origens Kristiešu teologs (ap 184.-254. g.), kurš interpretēja Bībeli, izmantojot hellēnisma idejas, un uzskatīja, ka visas radības ir iespējams glābt; 553. gadā viņa mācību pasludināja par herēzi
- Pāvils Kristietības apustulis, kurš nodibināja jaunas baznīcas visā Mazāzijā un Maķedonijā, sarakstījis vairākas Jaunās Derības vēstules
- Marija Magdalēna kristietības mitoloģijā sieviete no Galilejas, kuru bija apsēduši septiņi velni un kuru izdziedināja Jēzus Kristus
- taipings Kristīga ķīniešu brālība, kas 19. gs. vidū (1851.-64. g.) rīkoja plašus nemierus, kuros kopumā gāja bojā ap 2 milj. cilvēku; taipin; taipingi
- pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija)
- kripte Kristīgas ticības pirmajos laikos maza baznīciņa apakš zemes; vēlāk apakš baznīcām spraislis, kurā uzglabāja relikvijas; kripta
- monofizīti Kristīgo ķeceru grupa 5.-7. gs., kas sludināja, ka Kristum ir tikai dievišķa daba; izveidojās kā reakcija uz nestorismu un izraisīja Koptu baznīcas un Armēņu baznīcas oficiālo atšķelšanos no pārējās Kristīgās baznīcas; mūsdienās - Armēnijā, Sīrijā un Ēģiptē
- Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis
- velociraptors Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - 2 m, medījumu nogalināja ar pakaļkāju pusmēness formas nagiem
- kritiskā krāja kritiskajam šķērslaukumam atbilstošā audzes krāja
- kuilis Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kura dēļ (kāposti) pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst
- čeveris Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kuru dēļ kāposti pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst
- Krohten Krotes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Krotes pagastā
- brukstalas Krūmāja paliekas
- brukstuli Krūmāja paliekas
- morēnuvāls Krumlins - lancetiski iegareni pauguri vai vaļņi, kuri stiepjas ledāja kustības virzienā
- Tufa krūmzarīte krūmzarīšu suga ("Eucladium verticillatum"), Latvijā aizsargājama
- smilšu krupis krupju dzimtas suga (“Bufo calamita”), Latvijā aizsargājams dzīvnieks, sastopams reti, dzīvo biotopos ar smilšainu augsni
- padošanās līgumi krusta karu laikā pakļauto Baltijas tautu līgumi ar jaunajiem zemes kungiem, saskaņā ar tiem vietējo iedzīvotāju galvenais pienākums bija kristīšanās, nodevu maksāšana un piedalīšanās karagājienos pret t. s. pagāniem; tomēr pakļautās tautības saglabāja savu vietējo pārvaldi, ieraduma tiesības, kā arī personisko brīvību, īpašumus un tiesības nēsāt ieročus
- Kreuzberg Krustkalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
- smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm
- sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- divsēkles Krustziežu dzimtas ģints ("Diplotaxis"), lakstaugi, kam bez stublāja lapām bieži ir arī lapu rozete, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas
- žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas
- hormungijas Krustziežu dzimtas ģints, nelieli, viengadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām uz stublāja un rozetē, ziedi balti
- bunija Krustziežu dzimtas lakstaugs, divdīgļlapis, stepju augs (līdz 125 cm augsts), ar nevienāda veida rozetes un stublāja lapām, dzelteniem ziediem ciešos ķekaros
- Kruhten Krūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā
- pakusa Kūdītāja
- Juncus stygius kūdrāja donis
- Carex heleonastes kūdrāja grīslis
- sentīna Kuģa apakšdaļa, kur sakrājas ūdens
- garšuve Kuģa ārējās apšuves un klāja plāšu kniežu savienojums, kas iet gareniski kuģim
- takelējums kuģa augšējā klāja aprīkojuma elementu kopums - apaļkoki (bomji, gafeles, rājas, masti, stengas, bugsprits u. c.), takelāža, buras, antenas, signālugunis, kravas celšanas iekārtas u. c.
- juts Kuģa augšējā klāja pakaļdaļa
- baks Kuģa augšējā klāja priekšgals vai virsbūve kuģa augšējā klāja priekšgalā (uz buru kuģiem tur atrodas enkura izcelšanas ierīce)
- pūpe Kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa
- laivceltnis kuģa ierīce laivas nolaišanai ūdenī un izcelšanai uz klāja; dēvits
- pakotija Kuģa kalpotāja apņemšanās pārdot savās personīgās mantās apslēptās preces ārzemju ostā savā vārdā, bet uz sveša (parasti rēdera) rēķina
- baratrija Kuģa kapteiņa vai personāla nelikumīga rīcība - kaitējums kuģim vai kravai, vai abiem kopā, kas rada zaudējumus kuģa īpašniekam vai iznomātājam
- barbets Kuģa klāja izvirzījums ar laukumiņu lielgabala apkalpošani
- marglīste Kuģa klāja margu augšējā līste
- klājkrava Kuģa krava, kas novietota uz klāja, parasti viegla un tāda, ko nebojā ūdens
- deķlādiņš Kuģa krava, ko novieto uz klāja
- Kanopuss Kuģa Ķīļa zvaigznāja dzeltena pārmilzu zvaigzne; 2. spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums -0,75; attālums 310 ly.; Latvijā nav redzama
- kuģa apledošana kuģa pārklāšanās ar ledus kārtu negatīvā gaisa temperatūrā, ūdenim viļņojoties un nokļūstot uz klāja; apledojot kuģis zaudē stabilitāti
- brīvsāni Kuģa vai jahtas sāni virs ūdens līnijas, skaitot no kravas markas centra līdz augšējam klājam
- saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis
- refrižeratorkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; saldētājkuģis
- Mayflower Kuģis, ar kuru 1620. gada 11. novembrī Ziemeļamerikā ieradās pirmie pārceļotāji, kas nodibināja Plimutas koloniju Jaunanglijā
- malcenieks Kuģītis, kas pārvadāja malku
- fautfrakts Kuģu nomas līguma veids, kad nofraktētājam ir tiesības atkāpties, ja viņš samaksā fraktsnaudu
- medniekprusaki kukaiņu kārta, 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs
- ūdensmērītājs kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Gerridae"), pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- alotājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu
- pangodiņš kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Cecidomyiidae syn. Itonididae"), sīks kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, Latvijā konstatētas 392 sugas
- miģele kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu
- garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu
- pundurlapsenīte kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta
- vairogviendienīte kukaiņu klases viendienīšu kārtas suga ("Prosopistoma foliaceum"), Latvijā aizsargājama
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- Kuldīga Kuldīgas struktūra - valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu - austrumu virzienā
- Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms
- Meldzeres dobumakmens kulta vieta Saldus novada Nīgrandes pagastā, Lētižas labā krasta sāngravā, akmenim ir cilindriska forma, diametrs - 1,25 m, augstums - 0,5 m, tā virsā iekalts \~12 cm dziļš dobums (diametrs - 55 cm), kura dibenā vēl izkalts aplis (diametrs - \~30 cm), domājams, ka izmantots kā kulta vieta 15.-18. gs.
- kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji
- Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu)
- traktoram uzkarināma linu kuļmašīna kuļmašīna lentē uz lauka noklātu, apžuvušu linu savākšanai, izkulšanai, linsēklu pildīšanai maisos un linu stiebriņu izklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos; sastāv no savācējtransportiera un iespīlētājtransportiera, kuļaparāta, kratītāja, sietiem ar notekgaldiem, elevatora un maināma kūlīšu sienamā aparāta (vai maināmas izklājējierīces); izmanto arī tilināšanai izklāto linu apvēršanai un savākšanai kūļos
- pārvietojama linu kuļmašīna kuļmašīna linu kūļu atpogaļošanai, pogaļu jucekņa izberšanai un linsēklu attīrīšanai; galvenās darbīgās daļas ir iespīlētājtransportieris, atpogaļotājaparāts, jucekņa berze un tīrītava
- Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte
- Kunkelhof Kunkuļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā
- nokūpināt Kūpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem; nokvēpināt
- daugulis Kupolpaugurs - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā
- nokūpināt Kūpot būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem
- kurarizācija Kurāres ievadīšana slimniekam, kamēr iestājas terapeitisks efekts - skeleta muskulatūras atslābums
- kalefaktors Kurinātājs; apkurinātājs, mājas apkalpotājs; arī glaimotājs
- kūrnams Kūrmāja, kūrvieta
- tabulēšana Kursora pārvietošana pa displeja ekrānu vai printera drukāšanas galviņas pārvietošana līdz noteiktai kolonnai apstrādājamajā tabulā
- kursorsvira kursora pozicionēšanas ierīce, kas dod iespēju lietotājam pārvietot kursoru displeja ekrānā, kustinot vertikālu stienīti
- kursiste Kursu audzēkne, kursu klausītāja
- Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni
- Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu
- Lippayten Kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g. minēta apdzīvotā vieta, kas domājams atradās Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Lipaiķu pilskalnā
- tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- puškalpis Kurzemē arī precējies sīksaimnieks, kurš divas nedēļas strādāja pie lauksaimnieka un īrēja nelielu zemes gabalu, ko kopa katru trešo nedēļu
- Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē
- uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma un kas nodrošina tās izpildes procesa turpināšanu atbilstoši lietotāja prasībām
- slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis, kas (parasti uz ritentiņiem) slīd uz priekšu un atpakaļ airēšanas laikā un dod iespēju labāk izmantot airētāja kāju spēku un palielināt airu vēzienu
- pleznāties Kustināt kājas kā airējot
- izkūcināties Kustoties nogurdināt rokas un kājas
- Dsonokva Kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - milze cilvēkēdāja ar vara nagiem
- leptonlādiņš Kvantu skaitlis, kas raksturo leptonus un saglabājas visās mijiedarbībās; pieņem, ka leptoniem tas ir vienāds ar +1, antileptoniem - -1, pārējām elementārdaļiņām - 0; leptonu skaitlis
- nokvēpināt Kvēpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem
- albiģietis Ķeceru kustības dalībnieki 12.-13. gs. Dienvidfrancijā, kas domāja, ka pasauli un arī katoļu baznīcu radījis sātans
- plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
- zarainā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium matricariifolium"), Latvijā aizsargājama
- vienkāršā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium simplex"), Latvijā aizsargājama
- Virdžīnijas ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium virginianum"), Latvijā aizsargājama
- budelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
- budēlis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
- būdelis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
- budulis Ķekatas - masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Meteņos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādām izdarībām
- katriņbērni Ķekatnieki, kas 25. novembrī (Katrīnas dienā), maskās tērpušies iet no mājas uz māju
- andrejbērns Ķekatnieks, kas Andrejdienas vakarā (30. novembrī), maskā tērpies, iet no mājas uz māju, dzied, spēlē, dejo
- Skataha Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - burve un karotāja, kas uzaudzināja daudzus īru varoņus un iemācīja tiem kara mākslu
- Balors Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kuram bija tikai viena acs, kas iznīcināja katru, uz kuru viņš paskatījās
- Nemheina Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - īru dieviete - karotāja, kas nepiedalījās kaujās, bet tikai atradās kaujas laukā un ar savu baismīgo izskatu radīja paniku karotājos, kā arī iedvesa šausmas ar baisu gaudošnu
- Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga
- Kliodna Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viņsaules dieviete, kurai piederēja trīs brīnišķīgi putni, kuru dziesma iemidzināja cilvēkus nāves miegā
- beļģi Ķeltu ciltis Gallijas ziemeļu daļā un Anglijas rietumu piekrastē; 5. gs., kad franki iekaroja Belgiku, beļģus iznīcināja vai asimilēja
- Konla Ķeltu mitoloģijā - viens no varoņa Finna līdzgaitniekiem, ko nepazīstama sieviete aizvilināja uz Citpasauli
- ķepala Ķepa, kāja
- ķeparkājis Ķeparkāja
- karcenēt Ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas)
- līpmadara Ķeraiņu madara ("Galium aparine") - madaru suga ar atpakaļ atliektiem stublāja un lapu malu dzelonīšiem, guļošu vai kāpelējošu līdz 1 m un vairāk garu stublāju, baltiem vai zaļganiem ziediem
- sirenomēlija Ķermeņa apakšdaļas attīstības anomālija, viena nepilnīgi attīstīta apakšējā ekstremitāte vai kopā saaugušas kājas
- iegurņa josla ķermeņa daļa, kas kājas pievieno rumpim
- ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite
- ortoterapija Ķermeņa stājas labošana; deformācijas, gk. mugurkaula deformācijas ārstēšana, labojot stāju
- svecīte ķermeņa stāvoklis, kam raksturīgas gaisā perpendikulāri pamatam izstieptas kājas, pleciem un skaustam atbalstoties pret pamatu; stāja uz skausta
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu
- astēnisks tips ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs liels augums, šaurs un garš krūškurvis, vāja muskulatūra
- lokveida somatomērs ķermeņa virsmas somatomērs, kura mērgarumu nosaka ar mērlenti, piem., galvas apkārtmērs, krūšu apkārtmērs, kājas garums, virskrūšu pārskausta pusloks
- pūkainā ķērsa ķērsu ģints suga ("Cardamine hirsuta"), 7-30 cm augsts lakstaugs, ar vienkāršu vai apakšdaļā zarotu stublāju, Latvijā aizsargājama; skarbā ķērsa
- izlocītā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine flexuosa"), kas ļoti reti sastopama Latvijas rietumu daļā un ir aizsargājama
- kārties Ķerties (pie kā) klāt tā, ka paliek karājamies
- ķēžu Ķēžu kaste - speciāla kaste, kurā glabājas enkurķēde
- ķieģ. Ķieģeļu- (~ māja)
- Hellera ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum helleranium syn. Sphenolobus helleranus"), Latvijā aizsargājama
- mazā ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum minutum syn. Sphenolobus minutus"), Latvijā aizsargājama
- mēģene Ķīmijas skolotāja
- ķēdes reakcija ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā ģenerējas jauni reakcijas aktīvie centri (brīvie radikāļi vai joni), kas izraisa nākamo reakcijas aktu; reakcija apstājas tikai tad, kad visas ķēdes ir pārtrūkušas – sistēmā esošie aktīvie centri ir izzuduši savstarpējās rekombinācijas reakcijās
- sudrabs ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus
- solvatētais elektrons ķīmiski aktīva daļiņa, kas rodas šķīdumā, brīvajam elektronam ap sevi izveidojot polarizētu šķīdinātāja molekulu apvalku
- mitrināšanas šķīdums ķīmisks šķīdums, kuru izmanto ofseta drukas tehnoloģijā, lai samitrinātu iespiedformas neapdrukājamos elementus
- fanza Ķīnā un Korejā - neliela māja uz koka stabu karkasa
- kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas
- tjeņtaisms Ķīnas budisma virziens, kuru nodibināja Huišu (515-577) un kura pamatā ir Lotosa sūtra, šās sūtras komentāri un paša Huišu mācība
- Džuandzī Ķīniešu daoistu skolotājs (dzīvoja ap 370.-300. g. p. m. ē.), kurš slavināja dabisku dzīvesveidu un vērsās pret konfūcisma konvencijām, akcentēja garīgas disciplīnas nepieciešamību, kas ved uz meditāciju, uz bezformas dao
- Mendzi Ķīniešu filozofs (ap 371.-289. g. p. m. ē.), kurš paplašināja un attīstīja Konfūcija mācību, uzskatīja, ka pasaules pamatā ir morāla kārtība un zināšanas par šo kārtību var iegūt meditācijas ceļā
- Kai-Minšou Ķīniešu mitoloģijā - milzīga auguma fantastisks dzīvnieks ar tīģera ķermeni un deviņām cilvēka galvām, kurš apsargāja deviņus vārtus un vēstīja par rītausmas iestāšanos
- Duņ-Fanšo Ķīniešu mitoloģijā - zeltkaļu un sudrabkaļu aizgādnis, kuram piedēvēja arī burvja un brīnumu iztulkotāja spējas
- Lī-Tegvajs Ķīniešu mitoloģijā un daoismā - viens no astoņiem nemirstīgajiem, viņš bija klibs un staigāja ar dzelzs kūju
- ķiba Ķipis; koka trauks piena raudzēšanai; arī sviesta glabājamais trauks
- smecere ķirzakas vai čūskas mēle, ko iedomājas par dzeloni
- smiltājķirzaka Ķirzaku dzimtas ģints, dzīvo gk. tuksnešos, akmeņainās priekškalnēs un sausās stepēs, 14-30 cm garas ķirzakas, oldējējas \~43 sugas, dzīvdzemdētājas 2 sugas
- sila ķirzaka ķirzaku dzimtas suga (“Lacerta agilis”), ķermenis slaids, garums kopā ar asti - līdz 28 cm, dēj olas, Latvijā sastopama visā teritorijā, taču samērā reti un ir izplatīta nevienmērīgi, aizsargājama
- šķēplapu ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria hastifolia"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti
- Ķūpu Ķūpu kāpa - atrodas Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība - 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā
- saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā
- dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni
- pielabot Labojot novērst (piemēram, priekšmetam) bojājamus (parasti nelielus)
- gnotobionts Laboratorijas dzīvnieks, kurā nav nekādu citu mikroorganismu, izņemot tos, kas zināmi eksperimentētājam
- Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas
- Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā
- pelašķu lācītis lācīšu dzimtas suga ("Ammobiota festiva"), Latvijā aizsargājama
- melnais lācītis lācīšu dzimtas suga ("Arctia villica"), Latvijā aizsargājama
- mauragu lācītis lācīšu dzimtas suga ("Hyphoraia aulica"), Latvijā aizsargājama
- gāršas lācītis lācīšu dzimtas suga ("Pericallia matronula"), Latvijā aizsargājama
- Laiden Laides muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā
- stacijas aizkave laika intervāls starp kadra beigu norobežotāja pēdējā bita uztveršanu un tās pašas stacijas steidzamo datu pirmā bita pārraidi saskarnē starp fizikālo slāni un pārraides vidi
- atbildes laiks laika intervāls, kas sākas tad, kad dators saņem lietotāja pieprasījumu, un beidzas ar pieprasījuma izpildi vai ziņojumu, ka pieprasījums nav izpildāms
- seanss laika intervāls, kurā interaktīvā režīmā izpildāmā programma saņem sākotnējo informāciju, apstrādā to un sniedz atbildi uz lietotāja jautājumiem
- sesija laika intervāls, kurā interaktīvā režīmā izpildāmā programma saņem sākotnējo informāciju, apstrādā to un sniedz atbildi uz lietotāja jautājumiem
- ariens Laika posms, ko pavada arot (bez apstājas)
- norises saskaņotība laika un telpas nepārprotams atspoguļojums, attēla virziena un kompozīcijas saskaņojums, kas ļauj skatītājam uztvert filmu kā loģisku tās satura izklāstu
- slidens laiks laikapstākļi, kad ejot vai braucot stipri slīd kājas, riteņi
- pēc Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis; vēlāk
- barbaru mākslas periods laikposms Rietumeiropā apmēram no 5. līdz 8. gs., kad sagrautās Romas kultūru nomainīja barbaru tautu kultūra un māksla izpaudās gandrīz vienīgi ornamentos, kas rotāja amatnieku darinājumus
- vikingu laiki laiks (ap 800 līdz aptuveni 1050), kad vikingi devās tirdzniecības un iekarojumu braucienos; dāņi un norvēģi burāja galvenokārt uz Rietumiem, zviedri - uz Austrumiem
- samaksas termiņš laiks (diena), kurā vai līdz kuram jāveic aizņēmuma vai aizdevuma apmaksa, obligāciju, hipotekāro ķīlu zīmju un citu parādzīmju nominālvērtības atpirkšana no ieguldītāja
- aplūza Laiks, kad nevar iet pa virsu sniegam vai ledum, jo kājas lūzt iekšā
- atkāpelēt Laipojot atnākt, skatoties, kur liek kājas
- dēvits Laivceltnis - kuģa ierīce laivas nolaišanai ūdenī un izcelšanai uz klāja
- laize Laizītāja
- šaurlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria angustifolia"), Latvijā aizsargājama
- zīdene Lakstaugi kurvjziežu dzimtā, parasti vientuļiem kurvīšiem stublāja vai zaru galos, kurvīšos ziedi stobrveidīgi un kurvīšu vīkallapas galā ar sausu piedevu
- klīma lamuvārds (vecam, vājam un slinkam zirgam)
- cūka lamuvārds dzērājam
- mākoņa lamuvārds dzērājam
- župciķis lamuvārds dzērājam
- župciks lamuvārds dzērājam
- kobiņš lamuvārds mazam un vājam cilvēkam
- čujāks lamuvārds vājam gara auguma cilvēkam
- šņergalis lamuvārds, "kāds, kas šņergājas"
- župka lamuvārds, palama dzērājam
- župnicka lamuvārds, palama dzērājam
- krumlins lancetiski iegareni pauguri vai vaļņi, kuri stiepjas ledāja kustības virzienā un kuru garenasis atšķirībā no drumliniem sakļaujas ledāja kustības virzienā; morēnuvāls
- puparka Lāpītāja
- talloms Laponis - zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju, dažu sūnu) ķermenis, kam nav stublāja un lapu; klājonis
- lappadeve Lapu automātiska pārvietošana cauri stacionāri novietota mehānisma (skenera, kopētāja, u. tml.) nolasīšanas iekārtai
- sfagns Lapu sūnu ģints ("Sphagnum"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru, \~150 sugu, kas pēc anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm iedalītas sekcijās, Latvijā konstatētas 36 sugas no 7 sekcijām
- zaļsūnas Lapu sūnu klases apakšklase ("Bryidae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi, 85 dzimtas, >700 ģinšu, \~14000 sugu, Eiropā 1084 sugas, Latvijā konstatētas 35 dzimtas, 120 ģinšu, 337 sugas, no tām 152 sugas ir retas un aizsargājamas
- avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas
- plagiope Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Plagiopus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- divzobīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Dicranella"), nelieli divmāju, retāk vienmājas augi, ne garāki par 3 cm, veido skrajas vai blīvas, zaļas vai dzeltenzaļas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- īsvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Brachytheciaceae"), vienmājas vai divmāju dažāda lieluma augi, kas parasti veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 30 sugu
- divzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Dicranaceae"), daudzgadīgi divmāju vai vienmājas augi (garums \~1-20 cm), kas aug blīvās velēnās, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 37 sugas no 15 ģintīm
- spārnene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fissidentaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido 0,1-10 cm augstas dažāda blīvuma velēnas vai aug grupās starp citām sūnām, 5 ģintis, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- hipns Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
- nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- dzegužlini Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Polytrichaceae"), divmāju, retāk vienmājas augi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 14 sugu
- potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas
- mēslsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Splachnaceae"), viengadīgi vai pārziemojoši vienmājas vai divmāju augi, veido blīvas, līdz 8 cm augstas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
- ežlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thuidiaceae"), divmāju vai vienmājas augi, garums - līdz 20 cm, veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- apaļvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Aphanorhegma"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- grubuļlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases leskeju dzimtas ģints ("Pterigynandrum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- strupzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Amblyodon"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama
- dzīparene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Paludella"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama
- polija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Pohlia"), bāli, tumšzaļi vai dzeltenīgi zaļi vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz augsnes, trupošas koksnes, koku stumbru pamatnes un veido skrajas vai blīvas, dažkārt spīdīgas velēnas, \~155 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu
- zaļastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases tēliju dzimtas ģints ("Myurella"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- laterizācija Latenta dēdēšanas garozas veidošanās; process, kurā tropisko mežu augsnes uzkrājas dzelzs savienojumi, veidojoties dzelzs konkrēcijām
- Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem
- čangalis Latgales iedzīvotāja nievājošs nosaukums
- Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā
- Varka Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, vēstures avotos minēta 1226. g., domājams, ka aizņēmusi tagadējo Varakļānu un Viļānu apkārtni un tās centrs atradies Piziču pilskalnā
- Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes
- Ābelene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās tagadējā Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, domājams, ka tā centrs bija Obeļovas pilskalnā pie Obeļovas ezera; 1224. g. novads nonāca bīskapa varā, vēstures dokumentos minēts vēl 1416. g.
- Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā
- aisti Latinizēts ģermāņu vārds ar nozīmi "austrumnieki" - sena tauta Baltijas jūras piekrastē, pirmo reizi pieminēta romiešu vēsturnieka Tacita (55.-120. g.) darbā "Germania", domājams senprūši
- ruņķis Latviešu folklorā - mantnesis pūķis, mājas gars
- Jaunā strāva latviešu inteliģences idejiskā kustība 19. gs. 90. gados; veicināja marksisma ideju izplatīšanos Latvijā
- Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss
- Boga Latviešu mitoloģijā - divdabīgs mājas, lauka gars
- Bogs Latviešu mitoloģijā - divdabīgs mājas, lauka gars
- Baltā Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas meža, naudas vai mājas gars; Baltā sieva; Baltā mātīte; Baltā dāma
- Dieviņš Latviešu mitoloģijā - gars, visbiežāk - mājas gars
- Ciemnieks Latviešu mitoloģijā - iespējams viens no mājas gara nosaukumiem
- žņaudzējs Latviešu mitoloģijā - lietuvēna vai cita kaitētāja gara pavārds; nosaukums no tā, ka šis gars aizmigušos smacē un cenšas nožņaugt
- ašgalvis Latviešu mitoloģijā - mājas aizsarggars akmens tēla veidolā
- cepļa dievs latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Ceplinieks
- Ceplinieks Latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Cepļa dievs
- Maikats Latviešu mitoloģijā - mājas gars, mājas sargs, mirušais pirmsencis, arī Maikata
- Cēlis Latviešu mitoloģijā - mājas gars, par kuru saglabājies pavisam maz ziņu
- Laime latviešu mitoloģijā - mājas un tās svētības sargs, kas nakti pavada cilvēku mītnē, viņas iemīļotā vieta ir slieksnis, bet ar viņu nedrīkst dižoties
- ceru māte latviešu mitoloģijā - pārzināja augu, labības, koku, krūmu cerošanu
- Dzīslu māte latviešu mitoloģijā - pārzināja cilvēka asinsvadus, cīpslas
- Māršava Latviešu mitoloģijā - sieviešu kārtas gars, govju pārzinātāja un aizgādne; dažkārt arī viens no Māras pavārdiem; arī Māršala, Mārša
- Bēlis Latviešu mitoloģijā – viens no mājas gara pavārdiem
- Jodu māte latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Joda māte
- Joda māte latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Jodu māte
- Velna māte latviešu mitoloģijā ietver tumsas, arī negaisa, vētras iznīcinošo spēku, pārsvarā ir kaitētāja
- Lazdu māte latviešu mitoloģijā pārzināja kuplu un ražīgu lazdu krūmu audzēšanu un to augļu briedēšanu
- Uguns māte latviešu mitoloģijā uguns pārzinātāja
- pūķis Latviešu mitoloģijā, atspoguļots kā svētības nesējs, bagātības vācējs, kas nodrošināja sētai labklājību; dažviet saukts par viļķi, vilcēju, ruņģi, luņģi
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols
- lielā brūngalvīte Latvijā ļoti reti sastopama brūngalvīšu suga ("Prunella grandiflora"), aizsargājams augs
- akumulācijas reljefs Latvijā veidojies uzkrājoties jūras, upju, ezeru, ledāja eolajiem u. c. nogulumiem, kā arī cilvēka saimnieciskās darbības gaitā
- Misiņa bibliotēka Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas filiāle, atrodas Rīgā, Rūpniecības ielā 10, dibināta 1885. g., tajā glabājas visi Latvijā izdotie iespieddarbi, ārzemēs izdotās grāmatas par Latviju un latviešiem, kā arī izdotie latviešu autoru darbi un to tulkojumi
- Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus
- LKKSS Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienība
- Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
- pārkārtošanās latviskots viens no diviem saukļiem (otrs bija "atklātība"), ko piedāvāja PSRS prezidents M. Gorbačovs, lai izteiktu jaunu virzienu padomju politikā, kurā ietilpa sabiedriskās iekārtas reformas, kā arī atbruņošanās politika; perestroika; pārbūve
- fasešu laukakmeņi laukakmeņi ar ledāja noslīpētām malām
- ekstensīvā zemkopība lauksaimniecības sistēma, kurā produkcijas apjoma pieaugumu panāk, palielinot apstrādājamās zemes platību
- mazciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz trīs kompakti izvietotas dzīvojamās mājas (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar iedzīvotāju skaitu līdz 40, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai līdz 100, ja infrastruktūras objektu nav
- lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav
- vidējciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu vai daļēji apbūvi un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar 40-400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai 100-600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objektu nav
- ērbeģis Lauku dzīvojamā māja; istaba
- klaušenieks Lauku iedzīvotājs, kas strādāja klaušu darbus muižā
- čorbadži Lauku iedzīvotāju virsslānis, turīgie zemnieki, vecākie Osmaņu impērijā, strādāja tiesu un administrācijas institūcijās, bija nodokļu ievācēji
- zemniekmāja lauku māja; zemnieka sēta
- rančo Lauku mājas (Latīņamerikā); lopkopības ferma (gk. Amerikas Savienoto Valstu rietumos)
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
- rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai)
- saimniekmāja Lauku saimniecība; arī māja, kurā dzīvo saimnieks ar ģimeni
- mājvārds Lauku saimniecības nosaukums; mājas nosaukums; māju vārds
- māju vārds lauku saimniecības nosaukums; mājas nosaukums; mājvārds
- palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari
- laulnieki Laulājamie; cilvēki, kas noslēdz laulību
- izogāmija Laulību paraža vai norma, saskaņā ar kuru abiem laulājamiem jābūt ar vienādu statusu
- burlaciete Laupītāja
- vīrnieks Laupītāja runga
- Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- sausā lavīna lavīna, kas veidojas pēc sniegputeņiem un intensīvas snigšanas, kad uzkrājas daudz sniega un tas vāji saistīts ar pagulvirsmu
- žākļlēciens lēciens, izvēršot kājas
- tumbiņa Lēciens, saliecot kājas (vingrošanā)
- tideriski Lecot (uz vienas kājas)
- klintsslieksnis Ledāja (šļūdoņa) ielejas gultnes slieksnis; veidojas, ledājam padziļinot upes ieleju un atsedzot gultnē cietos iežus; rīgels
- jūrakmeņi Ledāja atnestie lielie akmeņi jūrā, jūras krastā vai seno jūras krastu joslā
- kāre Ledāja cirks, dabisks bļodveida padziļinājums ar stāvām nogāzēm un ieliektu dibenu kalnu virsējā daļā
- eksarācija Ledāja erozija - ledāja (šļūdoņa) gultnes iežu noārdīšana, izlīdzināšana, pulēšana, slīpēšana ar ledājā iesalušo drupu materiālu un noārdīšanas produktu iznešana perifērijā
- radiālās reljefa formas ledāja glaciotektoniskās, akumulatīvās un erozijas procesu veidotās reljefa formas, kuru garenass sakrīt ar ledāja kustības virzienu
- limnoglaciālais reljefs ledāja kušanas ūdeņu baseinu akumulācijas un abrāzijas procesu izveidotu reljefa formu kopums
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm
- glacioakvāls Ledāja kušanas ūdeņu radīts vai nosacīts
- glaciofluviāls Ledāja kušanas ūdeņu straumju radīts (attiecas uz nogulumiem un reljefa formām)
- recesija Ledāja malas atkāpšanās
- oscilācija Ledāja malas robežas svārstība
- perifērais pauguru grēdu reljefs ledāja malas veidojumu reljefa tips, kas raksturīgs ledusšķirtņu zonu akumulatīvo salveida augstieņu perifērijai
- glacigēnisks Ledāja radīts
- glacigēns Ledāja radīts, tāds, kas izcēlies paša ledāja darbības ietekmē
- glaciotektonisks Ledāja spiediena radīts vai ietekmēts
- erātiskie laukakmeņi ledāja tālu pārnesti laukakmeņi, kas pēc sastāva būtiski atšķiras no attiecīgā apvidus pamatiežiem, piem., Fenoskandijas kristālisko iežu laukakmeņi Latvijā
- ledāja komplekss ledāja un tā kušanas ūdeņu veidoto nogulumu un reljefa formu sakopojums šļūdoņu un kontinenta segledāju malās
- erātiskie ieži ledāja vai aisberga pārvietots iežu atrautenis, kas pēc sastāva atšķiras no pamatnes iežiem, virs kuriem tas noguldīts
- Baltijas grēda ledāja veidota pauguraiņu josla, kas lokveidā stiepjas līdztekus Baltijas jūrai no Dānijas caur Vāciju, Poliju, Lietuvas austrumiem un Latvijas dienvidaustrumiem, garums — \~1500 km, platums — 80-90 km, augstums — 200-300 m
- seraki Ledus smailes un zobi, kas leduskritumu vietās izveidojušies uz ledāja virsmas ledus mēles nevienmērīgas kušanas rezultātā; prizmatisku ledus izciļņu joslas, kas rodas, saspieduma plaisām šķērsojot firna lauku
- nosala Ledus uz ūdens gar upes malām, kur nav straumes, vai tā ir vāja
- apkala Ledus, ar ko pārklājas zeme un koki, kad aukstā laikā uznāk lietus vai migla; atkala
- agrais driass leduslaikmeta beiguposma intervāls starp rauni un bēlingu, šajā laikā gandrīz visu Latvijas teritoriju klāja ledus
- vidējais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīga klimatisko apstākļu pasliktināšanās, Latvijas teritorijā veidojās ledāja kušanas ūdeņu limnoglaciālie nogulumi
- Vālmīki leģendārais senindiešu episkās poēmas "Rāmājana" autors
- Brutens Leģendārs prūšu (senprūšu) varonis (Brutenus), kurš nodibināja prūšu reliģisko centru Rāmavu (Romuva church)
- plūdīt Lejot ūdeni (piemēram, uz grūbām, putraimiem), panākt, ka ūdens virspusē nostājas sēnalas, sīki gruži
- Lexten Lekšu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
- trapecveida lemesis lemesis vieglu augšņu aršanai; arī priekšlobītājam
- ielēpāt Lempīgi (lēnām, kājas velkot) ienākt, ieiet
- sašļukāt Lempīgi velkot kājas ienākt (par vairākiem)
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet
- ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet, ienākt (kur iekšā)
- slāt Lempīgi, kājas velkot, iet
- izslāt Lempīgi, kājas velkot, iziet, iznākt
- noslāt Lempīgi, kājas velkot, noiet, nonākt
- paslāt Lempīgi, kājas velkot, paiet, panākt
- pārslāt Lempīgi, kājas velkot, pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko)
- pieslāt Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- apslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā apstaigāt (velkot kājas gar zemi)
- soļi Lēnākais zirgu gaitas veids, kurā katra kāja atrodas citā stāvoklī un kontaktā ar zemi ir trīs vai brīžam divas kājas
- ķūlēties lēnām apaut kājas
- virmināt lēnām vārīt (katlā uz vājas uguns)
- ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā
- daveneīdas lenteņu klases helminti; mājas un savvaļas vistveidīgo putnu zarnu parazīti
- allodifikācija Lēņa, jeb lietotāja īpašuma pārvēršana pilnīgā dzimtsīpašumā
- spīdekļa stundas leņķis leņķis pie debess pola vai attiecīgs ekvatora loks, skaitot no novērotāja meridiāna pusdienas daļas caur rietumiem līdz spīdekļa meridiānam
- spīdekļa azimuts leņķis, ko spīdekļa meridiāns veido ar novērotāja vietas meridiānu; šie meridiāni vilkti caur zenītu un to plaknes ir perpendikulāras horizonta plaknei; azimuta lielums ir 0–180°, skaitot no dienvidu vai ziemeļu punkta, vai 0–90°, skaitot no horizonta ceturkšņiem
- zilganā leptogija leptogiju suga ("Leptogium cyanescens"), laponis tumšpelēks, lapveidīgs, aug uz koku stumbru apsūnojušās pamatnes; Latvijā aizsargājama
- piesātinātā leptogija leptogiju suga ("Leptogium saturninum"), kuras lapoņa centrā melnas, graudainas izīdijas, apakšpusē rizoīdi; Latvijā aizsargājama
- pludmale lēzena krastmala, kas veidojas viļņu, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi
- Rogenas morēnas lēzeni lokveidīgi izliektu, subparalēlu grēdu sistēmas, kas orientētas perpendikulāri ledāja kustības virzienam, riboto morēnu paveids
- Degēra morēnas lēzeni, izliekti vaļņi, kas orientēti perpendikulāri ledāja kustības virzienam, viens no rievoto morēnu tipiem, ribotās morēnas paveids
- Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja
- doblapu leženeja leženeju suga ("Lejeunea cavifolia"), kas ir aizsargājama, aug mitros lapkoku un jauktos mežos, gk. gāršā, vērī, mazs vienmājas augs; veido blīvas, tumšzaļas vai dzeltenzaļas velēnas uz lapkoku stumbriem, laukakmeņiem, nereti arī uz epifītiskajām lapu sūnām; Latvijā aizsargājama
- lidiete Lidijas iedzīvotāja
- katapultēšana Lidmašīnas izlidošanas process no lidmašīnu bāzeskuģa klāja ar katapultu
- bremzes kāsis lidmašīnas nosēšanās aprīkojuma elements, kas aizķer aerofiniša trosi un aptur lidmašīnu uz skrejceļa vai uz kuģa klāja
- bremzspārnis Lidmašīnas spārna mehanizācijas ierīce, kas veic aerodinamisko bremžu (arī aerodinamiskās stūres) un cēlējspēka slāpētāja funkcijas
- garenvirziena statiskā stabilitāte lidmašīnas spēja pēc traucējuma ierosinātāja novēršanas patstāvīgi bez pilota līdzdalības atgriezties līdzsvarotā stāvoklī (attiecībā pret ātrumu un uzplūdes leņķi); statiskā garenstabilitāte
- lidsagatavotība Lidotāja (lidsastāva) sagatavotības līmenis pilotāžas tehnikā, lidmašīnas vadīšanā, spēja darboties grupā
- kollimātors Lidotāja optiskais mērķeklis šaušanai
- katapultēšana Lidotāja sēdekļa izmešana no lidaparāta vai atdalāmas kabīnes avārijas gadījumā
- čuti Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutājs Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutas Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķuteles Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķuteļi Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķutūži Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- šķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- šķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- ķute Līdumā sakrautu žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
- Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta
- prencis Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (bez oderes) ar ciešu, stāvu apkakli
- ģimnascjorka Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (parasti bez padrēbes) ar ciešu, stāvu apkakli
- pieejas vadība līdzekļu kopums, kas, pieprasot no lietotāja pieteikumvārdu vai paroli, nodrošina pret datoru tīkla resursu nesankcionētu izmantošanu
- piekļuves vadība līdzekļu kopums, kas, pieprasot no lietotāja pieteikumvārdu vai paroli, nodrošina pret datoru tīkla resursu nesankcionētu izmantošanu
- sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās
- nazāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mīkstās aukslējas ir nolaistas, visu skaņas izrunas laiku saglabājas orāls slēgums, gaiss plūst caur deguna dobumu; nāsenis
- Leegen Lieģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizteres pagastā
- kāpt Liekot soli, virzīties (uz kā); likt kāju vai kājas (uz kā, kur)
- dižcekule liela cekula nēsātāja
- Ņuiva Lielā dieviete - pasaules radītāja, kas darbojas dažos senākajos ķīniešu Visuma radīšanas mītos
- kungass liela japāņu un korejiešu laiva bez klāja un bez motora, izplatīta Tālo Austrumu jūrās
- ļepa liela kāja
- ķelpa liela kāja, pēda
- kuitala Lielā kuitala - tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius arquata", senāk "Scolopax major"), putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi, Latvijā sastopams reti, aizsargājams
- mājene liela māja
- aviārijs liela putnumāja, piem., zooloģiskajos dārzos
- klupšus krišus lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupdams krizdams
- klupdams krizdams lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupšus krišus
- sevrjuga liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu
- mutaunīca Liela, asprātīga runātāja
- čalba Liela, plata kāja ar lieliem (un izmirkušiem) apaviem
- kaldaune Liela, vāja govs
- kaldūna Liela, vāja govs
- kandava Liela, vāja govs
- jūras asaris lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās; sarkanais asaris
- īkstis Lielais cilvēka rokas un kājas pirksts
- beizis Lielāka auguma cilvēks, kas staigā kājas vilkdams
- glaciomorfoģenētiskās zonas lielākās apledojuma apgabala reljefa teritoriālā iedalījuma vienības, kas atspoguļo dažādu segledāja paleoglacioloģisko zonu atšķirības glaciodinamikā un litomorfoģenētiskos procesos
- klešņa Lielāks kājas sakropļojums
- vali Lielas administratīvi teritoriālas vienības (vilajeta) Turcijā pārvaldītāja tituls
- sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses
- mājas kā muiža lielas, bagātas mājas
- ķuļņi Lielas, resnas rokas un kājas
- Gross-Bahten Lielbātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
- Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī
- Helibeja Lielbritānijas zinātniskā stacija Austrumantarktīdā ("Halley Bay"), Vedela jūras austrumu piekrastē uz Branta šelfa ledāja 35 m vjl.
- Gross-Essern Lielezeres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā
- Aprīļa konference lielinieku partijas konference 1917. g. 7.-12. maijā (pēc vecā stila 24.-29. aprīlī), kurā tika izstrādāti plāni varas pārņemšanai Krievijā, Latvijas Sociāldemokrātijas latviešu strēlnieku organizācijas pārstāvis P. Eilands apliecināja, ka latviešu strēlnieki atbalstīs tālāku revolūcijas padziļināšanu Krievijā
- Gross-Kreuzburg Lielkrizberģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
- malceniece Liellaiva, kas pārvadāja malku
- knibena Liellopa kāja
- Akbars Lielais Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplašināja impēriju
- nasta liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā)
- hanters liels jājamzirgs, labs lēcējs, spēj aulekšos veikt garas distances pa šķēršļotu apvidu; šādus zirgus audzē Anglijā medību sportam
- Kurzemes plutons liels plutons, kas Rietumlatvijā aizņem pamatklintāja lielāko daļu (~25000 kvadrātkilometru)
- leduskalns Liels, no ledāja atlūzis ledus blāķis, kas peld vai ir uzsēdies uz sēkļa (parasti okeānā, jūrā) un kam lielākā daļa atrodas zem ūdens; aisbergs
- divdimensiju lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar diviem [vadmēriem]{s:1662}, piemēram, džinsu 33"/34" lielums der tiem, kuru vidukļa apkārtmērs ir (33,0±0,5) collu intervālā un kājas garums – (34±1) collu intervālā
- krāsu pielaide lielums, kas nosaka pieļaujamo atkāpi no ofseta drukas standarta vai pasūtītāja prasībām katrā konkrētā gadījumā
- dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m
- Libau Liepāja
- Oberbatauskaja Liepājas apriņķa Bārtas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Ambotenskaja Liepājas apriņķa Embūtes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Krotenskaja Liepājas apriņķa Krotes pagasta bijušais nosaukums krieviski; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Bunkas pagastā
- Kroten Liepājas apriņķa Krotes pagasta bijušais nosaukums vāciski; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Bunkas pagastā
- LEER Liepājas Eļļas ekstrakcijas rūpnīca
- LGK Liepājas galantērijas kombināts
- LGK Liepājas gaļas kombināts
- LLMV Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (rāj.)
- Lindenhof Liepājas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā
- LPI Liepājas Pedagoģiskais institūts
- LPK Liepājas piena kombināts (rāj.)
- jaunliepājnieki Liepājas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunliepāja" iedzīvotāji
- LPCS Liepājas pilsētas centrālā slimnīca (rāj.)
- Liepājas karosta Liepājas pilsētas daļa, kurā 1894.-1908. g. tika izbūvēta nocietinājumu sistēma, kā arī kara pilsētiņa ar savu elektrostaciju, ūdensapgādi, baznīcu, skolām, pastu u. c. infrastruktūras elementiem
- saulesmuižnieki Liepājas pilsētas daļas "Saulesmuiža" iedzīvotāji
- tosmarnieki Liepājas pilsētas daļas "Tosmare" iedzīvotāji
- vecliepājnieki Liepājas pilsētas daļas "Vecliepāja" iedzīvotāji
- zaļbirznieki Liepājas pilsētas daļas "Zaļā birze" iedzīvotāji
- liepājnieki Liepājas pilsētas iedzīvotāji
- Libava Liepājas pilsētas nosaukuma variants 19. gs. un 20. gs. sākumā
- Tosmare Liepājas pilsētas ziemeļu daļa ar piegulošu plašu, meža klātu teritoriju starp Karostu, Baltijas jūru un Tosmares ezeru
- LTVCT Liepājas teritoriālais vispārējās celtniecības trests (rāj.)
- LTN Liepājas tirdzniecības nams (rāj.)
- LTP Liepājas tirdzniecības pārvalde (rāj.)
- LVPI Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts
- LZMP Liepājas zonālā mehanizācijas pārvalde (rāj.)
- Lindenhof Liepu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
- Pernigel-Pastorat Liepupes mācītāja muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā
- civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ
- atradums Lieta, kas pret īpašnieka vai nozaudētāja gribu nav viņa varā, pārziņā, un cita persona, atradējs, atklāj tās atrašanās vietu un ņem savā varās, turējumā, valdījumā
- pluviāls Lietains; tāds laikposms (epoha, laikmets), kurā arīdos apgabalos iestājas mitrs klimats
- izstumšana Lietas vai tiesības valdījuma atņemšana ar vardarbību pret valdītāja personību vai arī slepeni un viņam promesot
- kriminālistiskā ekspertīze lietisko pierādījumu izpētes process, ko izdara saskaņā ar izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu ekspertskrimināllietās un civillietās, izmatojot galvenokārt kriminālistiskās tehnikas un citu zinātņu izstrādātos paņēmienus un līdzekļus
- klok lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
- klokš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
- kluk lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
- klukš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
- a lieto, ievadot atbildes repliku (vai retorisku atbildi uz runātāja paša iepriekš teikto) ar iebilduma, pretstatījuma vai papildinājuma nozīmi
- apas lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas
- apasat lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas
- apasatam lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas
- apasatu lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas
- ā lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.)
- a lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (piemēram, nevērību)
- zināt lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību
- šķidri lieto, lai uzsvērtu runātāja negatīvo, nicinošo attieksmi
- nu lieto, lai, kādu uzrunājot, pievērstu tā uzmanību runātājam
- ielietāt Lietojot vai valkājot padarīt par ērti lietojamu vai valkājamu
- sakaru programma lietojumprogramma, kas ar sakaru līdzekļu palīdzību pārvērš lietotāja izmantojamo datoru terminālī datu pārsūtīšanai un saņemšanai no attāla datora
- pašapkalpošanās lietotne lietojumprogramma, kas datora lietotājam ļauj iegūt informāciju vai pabeigt darījuma transakciju situācijās, kuru apkalpošanā parasti tika iesaistīti cilvēki
- pārlūkprogramma Lietojumprogramma, kas paredzēta datu bāzu, datņu sarakstu un tīmekļa WWW dokumentu izskatīšanai, lai atrastu lietotājam vajadzīgo informāciju
- lietotāja opcija lietojumprogrammas un lietotāja mijiedarbības izvēle, ko lietotājam nodrošina lietojumprogramma tās darbības laikā; šo terminu parasti izmanto firmas _IBM_ izstrādātajā kopējā lietotāju piekļuves arhitektūrā
- datu bāzes pārvaldības sistēma lietojumprogrammatūra, kas organizē datus datu bāzē, nodrošinot to uzglabāšanu, izguvi, drošību un integritāti, kā arī parasti veic izdrukājamo pārskatu formatizēšanu, kā arī eksportu uz un importu no citām lietojumprogrammām, izmantojot datņu standartformātus
- demoprogrammatūra Lietojumprogrammatūra, ko programmatūras izstrādātājas firmas izplata, lai demonstrētu savu izstrādājumu iespējas
- kopējā programmēšanas saskarne lietojumu izstrādāšanas valodu un pakalpojumu kopums, kas ir viena no trim firmas _IBM_ izstrādātas sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina programmatūras implementāciju ar augstu savstarpējās aizstājamības pakāpi
- lietotāja autentifikācija lietotāja atpazīšanas process, kura gaitā noskaidro, vai lietotājs ir pilnvarots izmantot datus, programmas vai ierīces, kā arī noteiktus sistēmas darbības režīmus
- palīglietojumprogramma Lietotāja datorā izveidota lietojumprogramma, kas tiek izmantota tad, kad jāveic tāda datņu apstrāde, ko globālā tīmekļa pārlūkprogramma nevar izpildīt
- ciparkonverģence Lietotāja elektronisko sakaru līdzekļu un datoru apvienojums
- lietotāja terminālis lietotāja galiekārta
- videogaliekārta Lietotāja galiekārta, kam ir rādāmekrāns un kas parasti aprīkota ar tastatūru vai tai līdzīgu ievades bloku
- videoterminālis Lietotāja galiekārta, kam ir rādāmekrāns un kas parasti aprīkota ar tastatūru vai tai līdzīgu ievades bloku
- intelektisks terminālis lietotāja galiekārta, kurā iebūvēti datu apstrādes līdzekļi
- neintelektiska galiekārta lietotāja galiekārta, kurā nav iebūvēti patstāvīgas datu apstrādes līdzekļi
- maksimizēšana Lietotāja grafiskās saskarnes termins, ar ko apzīmē loga palielināšanu līdz visa displeja ekrāna apmēriem
- pieteikšanās Lietotāja identificēšanās procedūra, pievienojoties datoram pa sakaru līniju
- stingrais lappuses pārtraukums lietotāja ievadīts lappuses pārtraukums, kurš piespiež programmu sākt drukāt jaunā lappusē
- atmestļāvums Lietotāja iezīmēta kadra īpašība (parasti speciāls kadra galvenes bits), kas norāda, ka kadrs var tikt prioritāri atmests, lai izvairītos no pārblīves
- vēsture lietotāja izmantoto sistēmas _Gopher_ izvēlņu saraksts
- komandkarte Lietotāja izvēlei piedāvājamo programmas komandu saraksts, kuru var izsaukt pēc vajadzības
- vēsture Lietotāja nesen veikto darbību vai komandu saraksts
- lietotāja identifikācija lietotāja pazīšana pēc vārda vai paroles; šo darbību veic, lai pārbaudītu lietotāja tiesības piekļūt datiem un izvēlēties to izmantošanas režīmu
- īstais vārds lietotāja pilns vārds, kas parādās elektroniskā pasta ziņojumos un tīkla _Usenet_ pastā
- pilns vārds lietotāja pilns vārds, kas parādās elektroniskā pasta ziņojumos un tīkla _Usenet_ pastā
- nobeidze Lietotāja programmas darbības beigas
- cilvēka-mašīnas interfeiss lietotāja saskarne
- pārklājlogi Lietotāja saskarnē - divi vai vairāki logi, kas displeja ekrānā ir daļēji pārklājušies; kaskadēti logi
- mozaīklogi Lietotāja saskarnē - divi vai vairāki logi, kas displeja ekrānā nepārklājas
- rakstzīmju orientēta lietotāju saskarne lietotāja saskarne, kas atšķirībā no grafiskās lietotājas saskarnes komandu ievadīšanai datorā paredz izmantot tastatūru
- piekļuves tiesības lietotāja tiesības piekļuvei datoru tīklam, atsevišķam datoru tīkla serverim vai direktorijiem un datnēm, kas izvietotas datoru tīkla serveros, ko konkrētam lietotājam atbilstoši vispārējai tīkla pārvaldības struktūrai piešķir tīkla administrators, pārraugs vai kādas daļas pārvaldnieks
- kopējā lietotāju piekļuves arhitektūra lietotāja un datora dialoga organizēšanas vadlīnijas, kas ir viena no trim firmas _IBM_ izstrādātām sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina vienotu lietotāju piekļuvi datu apstrādes sistēmai
- interaktīvais režīms lietotāja un datora mijiedarbības režīms, kura realizācijas laikā katrs termināļa lietotāja pieprasījums izsauc tūlītēju datora atbildes reakciju; dialogrežīms
- vaicājumvaloda Lietotāja un informācijas sistēmas mijiedarbības valoda, ko izmanto, lai aprakstītu informācijas meklēšanas un izvades vaicājumu
- programmatūras licence lietotāja un programmatūras izstrādātāja juridiska vienošanās, kas nosaka programmatūras lietotāja tiesības un pienākumus, kā arī programmatūras izplatītāja atbildību
- programmatūras produkts lietotāja vajadzībām izstrādāts pilns datora programmu, procedūru un ar tām saistīts dokumentācija un datu kopums
- vaicājums Lietotāja vēršanās pie datu bāzes, lai iegūtu nepieciešamo informāciju
- lietojumprocess lietotājam nepieciešamas informācijas ievadīšanas, glabāšanas, apstrādes vai izvadīšanas process; datoros lietojumprocesu apraksta ar lietojumprogrammām
- lietotāja rokasgrāmata lietotājam paredzēts dokuments, kas satur informāciju, kura nepieciešama datu apstrādes sistēmas vai tās kāda komponenta izmantošanai
- pakalpojums lietotājorientētu funkciju kopums, piemēram, datoru vai programmatūru pircēju tehniskā apkalpošana vai datoru tīkla izmantošanas iespēju sniegšana lietotājam; serviss
- tirgotājs lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā — pārdošanas nozīmē) enerģiju citam enerģijas lietotājam
- Pagirnis lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas saistīts ar malšanu, dzirnakmeņiem, akmeņu kultu, vīrieši viņam ziedoja cūku, reizēm arī vērsi, sievietes trīsreiz gadā gaiļus
- kauki Lietuviešu mitoloģijā - mājas gari, kas nes mantu
- Gabjauja Lietuviešu mitoloģijā - uguns un bagātības dieviete, viņai izlūdzās svētību visai saimei, mājai, lopiem un labībai
- ļitovka lietuviešu projekta daudzstāvu māja
- ģenitīvenis Lietvārds, kam ir tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīva forma un ko parasti lieto apzīmētāja funkcijā
- lugava Līgana, staigna dumbrāja augsne pie aizaugošām ūdens tilpnēm
- precībnieks Līgavaiņa pārstāvis (iespējams, starp vairākiem), kas viņa vārdā bildināja līgavu
- dundzotāji Līgavas pavadoņi; mūziķi pie līgavas mājas
- jāņabērni Līgotāji, kas Jāņos iet no mājas uz māju; līgotāji, kas svin Jāņus
- jāņubērni Līgotāji, kas Līgo vakarā un Jāņu naktī iet no mājas uz māju
- pārvadājuma līgums līgums, ar kuru pārvadātājs uzņemas nosūtītāja nodotās lietas pārvest par norunāto maksu no vienas vietas uz otru norādītu vietu un tās tur nodot adresātam
- pilnvarojuma līgums līgums, ar kuru viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilvarotājam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu
- kuģa aģentēšanas līgums līgums, pēc kura kuģa aģents saņem no pilnvarotāja kuģa aģenta norīkojumu, kurā norādītas kuģa aģenta tiesības rīkoties pilnvarotāja vārdā, kārtojot kuģa lietas
- Ligutten Līgutes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā
- niedru lija liju ģints suga ("Circus aeruginosus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama
- lauka lija liju suga ("Circus cyaneus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama
- stepes lija liju suga ("Circus macrourus"), Latvijā caurceļotāja
- reboskēlija Līkas, greizas kājas
- greizkājīgs Līkkājains
- greizķepains Līkkājains
- refakcija Likmes atlaide, ko pēc īpašas vienošanās piešķir kravas nosūtītājam, ja tas nosūta lielu kravas daudzumu vai arī transporta operācijām ir regulārs raksturs
- laika un kontrasta līkne līkne, kas raksturo attiecību starp attēla attīstīšanas ilgumu un kontrastainību; atšķirīga katram attīstītājam un emulsijai
- piespiest likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu; panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai
- apturēt likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt
- apstādināt likt apstāties: neļaut virzīties tālāk: panākt, ka apstājas: apturēt
- laipināt likt iet pa laipu, un tā lai nesasmērētu kājas
- izdancināt likt izlēkāties, izskraidīties; panākt, ka izlēkājas, izskraidās
- nostādīt likt nostāties, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā)
- stādīt likt stāties, panākt, ka stājas (kur, kādā veidā)
- karināt Likt, virzīt (piemēram, roku, kāju) tā, lai (tā) karājas (parasti pāri kam, ārā no kā)
- Kārta Likteņlēmēja dievība senlatviešu mitoloģijā, kas bija saistīta ar Laimu un gādāja par Laimas lēmumu izpildi
- nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus
- labās rokas likums likums, pēc kura nosaka inducētās strāvas vai elektrodzinējspēka virzienu vadītājā, ja vadītājs pārvietojas magnētiskajā laukā: ja labo roku novieto tā, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ieiet delnā, bet par 90 grādiem atliektais īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā, tad četri iztieptie pirksti norāda vadītājā inducētās strāvas (elektrodzinējspēka) virzienu
- kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu
- skaistlilija Lilijaugu dzimtas puķaugs, ziedi tumši zili, sagrupēti čemurā uz 50-60 cm gara stublāja
- rūtainā fritilārija liliju dzimtas fritilāriju ģints suga ("Fritillaria meleagris"), 15-30 cm augsts sīpolaugs, Latvijā sastopama ļoti reti palieņu pļavās, aizsargājama
- tulpe Liliju dzimtas ģints ("Tulipa"), daudzgadīgs augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā, >100 sugu, Latvijā ne visai bieži sastopama savvaļā pārgājusī meža tulpe, Latvijā audzē \~1000 šķirņu
- Sivašs Limānu sistēma Azovas jūras rietumos, Krimas pussalas piekrastē, platība - \~2560 kvadrātkilometru, garums - 112 km, no jūras to atdala Arabata strēle, krasti zemi, lēzeni, staigni, vasarā pārklājas ar sāls kārtu; par sivašiem sauc arī citus seklus, ar smilšu strēlēm no jūras atdalītus Krimas līčus
- ūdenssvari Līmeņrādis, kura darbības pamatā ir ar ūdeni tiktāl piepildīta caurulīte, ka paliek tikai mazs gaisa burbulītis, kas horizontālā stāvoklī nostājas pret atzīmi caurulītes vidū
- limfeirisma Limfvadā paplašinājams
- linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu
- brasa Līne, kas piestiprināta pie rājas, lai to varētu pagriezt vajadzīgajā slīpumā
- pēdmērs Lineāls cilvēka kājas pēdas mērīšanai, lai noteiktu apavu izmēru
- ēvelēšana lineāru virsmu apstrāde ar ēvelēšanas griezni; griešanas un padeves kustības ir instrumenta un apstrādājamā ķermeņa virzes kustības
- izorahijas Līnijas jūru kartē, kas savieno punktus, kur paisums iestājas vienlaicīgi
- homoseismi līnijas, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus, kuros zemestrīce iestājas vienā laikā
- ēķele Linu sukājamais rīks, tāda kā ķemme ar adatām uz augšu (lejasvācu "hekele")
- Lēzela lipare liparu suga ("Liparis loeselii"), Latvijā aizsargājama
- pebrīna Lipīga zīdtārpiņu slimība; tie pārklājas ar melniem plankumiņiem, it kā būtu nokaisīti ar pipariem (tā radies slimības nosaukums)
- ķepasti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē
- ķepesti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē; ķepasti
- unanimisms Literāra strāva Francijā 20. gs. sākumā, kuras pārstāvji (Ž. Romēns, Ž. Diamels. Š. Vildraks u. c.) pasludināja sevi par simbolisma pretiniekiem, pievērsās sociālai tematikai, tiecās pēc stila skaidrības
- netiešais līzings līzinga objektu iegādājas specializēta līzinga iestāde un nodod nomā līzinga ņēmējam
- Dortmaņa lobēlija lobēliju suga ("Lobelia dortmanna"), kas Latvijā vienīgā sastopama savvaļā un ir aizsargājama
- dute Loceklis, kam norauts vai nogriezts gals, piem., roka vai kāja bez pēdas
- ķilkas Locekļi (rokas, kājas)
- celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; arī ceļgals
- sferofora Lodveida sferosfora - asku ķērpju klases kalīciju rindas suga ("Sphaerophorus globosus"), Latvijā konstatēta tikai Slīteres rezervātā uz egles stumbra pamatnes, aizsargājama
- ziņojumlodziņš lodziņš, kas parādās displeja ekrānā kādas programmas izpildes gaitā un parasti informē par kļūdām vai brīdina par lietotāja veikto darbību iespējamām sekām
- stūrainis loga apkalums, plakana, taisnā leņķī veidota dzelzs plāksnīte, ar ko nostiprināja loga rāmja stūra savienojumu
- aktīvais logs logs ar kuru pašreizējā brīdī strādā lietotājs, tajā ir informācija par izpildāmo uzdevumu, un tas var saņemt datus un lietotāja komandas, atšķirībā no neaktīvā loga tā virsrakstjosla parasti tiek īpaši iezīmēta
- fizikālisms Loģiskā pozitīvisma koncepcija, kas mēģināja izveidot visām zinātnēm vienotu valodu uz fizikas valodas pamata
- turis Lokāls identifikators, ar kura palīdzību var realizēt pieeju kādai ierīcei vai tādiem objektiem kā dators, logi vai dialoglodziņi; grafiskajā lietotāja saskarnē tos izmanto šo objektu identificēšanai
- lolojiņa Lolotāja
- ampluā Lomu tips, kas atbilst aktiera talanta īpatnībām (piem., mīlētāja, varoņa, ļaundara, vientieša loma)
- elektriskais aploks lopu ganīšanai paredzēts aploks, kas apjozts ar elektrisko vadu, pa kuru plūst vāja strāva
- Lukna Lukne, Sventājas labā krasta pieteka
- Lūkne Lukne, Sventājas pieteka
- lupatnieks Lupatu uzpircējs, kas apbraukāja saimniecības
- sventelis Lupstāja stobra šļircene
- pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- saudzēknis Luteklis, aizsargājamais
- angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm
- maleīns Ļauno ienāšu ierosinātāja kultūras sabiezināts nitrāts; lieto ļauno ienāšu diagnostikā analoģiski tuberkulīnam
- aizaudzēt Ļaut vai panākt, ka (ievainojums) pārklājas ar jauniem audiem
- šenši Ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā un pastāvēja līdz 1949. g.; bija izglītoti un ieņēma augstus amatus valsts un vietējā pārvaldē; valkāja īpašu apģērbu, bija atbrīvoti no nodokļiem, miesassodiem, karadienesta
- vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā
- kluiņāt Ļogoties, kājas velkot iet
- bradzots ļoti akūta, nekontagioza aitu infekcijas slimība, ko ierosina anaerobs mikrobs, ko uzņem ar barību un ūdeni no augsnes, kur ierosinātāja sporas var saglabāties gadiem ilgi
- kā lupata ļoti gļēvs, morāli nevarīgs, bezspēcīgs, tāds, kam ir vāja griba, raksturs
- virskreklis ļoti īss (līdz jostas vietai) krekls no labakā audekla, ko valkāja smukuma dēļ
- (roka, kāja u. tml.) kā tatāram ļoti liela, resna, spēcīga (roka, kāja)
- dižakmeņi ļoti lieli laukakmeņi, aizsargājamu dabas pieminekļu kategorija
- miniatūrs ļoti mazs, detalizēts (par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu, fotogrāfiju)
- miniatūra ļoti mazs, detalizēts tēlotājas mākslas, fotogrāfijas darbs
- kājas kā stampas ļoti resnas kājas
- kājas kā stārķim ļoti resnas kājas
- ārpus katras kritikas ļoti slikts, neiedomājami slikts; nav kritikas vērts
- svīķis ļoti vāja cūka
- arminiānisms mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu
- subrektors Mācību iestādes vadītāja palīgs
- mācīšanās mācību priekšmetā uzdotā, paredzētā pildīšana, mājasdarbu pildīšana
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā
- kolārkrekls Mācītāja amata krekls ar kolāru
- popelēns mācītāja bērns
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā; mācītāja dzīvojamā māja
- Mācītāju ezers Mācītāja ezers Ziemera pagastā
- aizlūgums Mācītāja lūgšana (dievkalpojumā) par dzīviem vai mirušiem
- palīgmācītājs Mācītāja palīgs
- pastorāts Mācītāja pārvaldītais apgabals, kas var ietvert vienu vai vairākas draudzes
- klopčeits mācītāja piepalīgs (zēns) katoļu dievkalpojumā
- mācītājiene Mācītāja sieva
- reverend Mācītāja tituls angliski runājošās zemēs
- berība Mācītājam maksājamā labības nodeva
- bērība Mācītājam nododamā labības tiesa
- Mācītājmuižas ezers Mācītājmājas ezers Laucienes pagastā
- ņemt stundas mācīties (ko) pie privātskolotāja
- Šultesa madara madaru suga ("Galium schultesii"), Latvijā aizsargājama
- trejdaļu madara madaru suga ("Galium trifidum"), Latvijā aizsargājama
- trejziedu madara madaru suga ("Galium triflorum"), Latvijā aizsargājama
- jaunmājēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji
- Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa
- feromagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā magnētisko daļiņu magnētiskie momenti vielā ir paralēli un viela parasti ir ar spontānu magnetizāciju, kura iestājas zem kritiskās temperatūras (Kirī punkts)
- cīrulītis Magoņu dzimtas ģints ("Corydalis"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem, \~90 sugu, Latvijā brīvā dabā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas
- Lotosa sūtra mahājānas budisma raksti sprediķa formā, ko Buda sludināja par dieviem, dēmoniem, valdniekiem un kosmiskajiem spēkiem; satur mācību par Budas mūžīgumu, Budas valstības universālo piepildījumu un bodhisatvu līdzjūtību un spēku
- asaru maisiņš maisiņš, kurā sakrājas acs dziedzeru izdalītais šķidrums
- modifikators maisītāja veids, kurā notiek polimēru nepārtraukta maisīšana, savietošana un pildīšana
- hatons māja
- doms Māja
- hāta Māja
- mā Māja
- mājš Māja
- pakšs Māja
- ērberģis Māja (parasti dzīvojamā māja)
- īres nams māja (parasti liela, daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem
- m. Māja (reklāmās: mūra m.)
- vidsēta Māja (sēta), kas atrodas vidū starp citām
- ermitāža māja ārpus pilsētas; parka paviljons u. tml.
- stulbs Māja bez jumta
- šalē Māja kalnos tūristu izmitināšanai
- nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem (parasti ģimeni); māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem un (kādu svinību) viesiem
- home Māja, dzimtene
- houms Māja, dzīvoklis
- houss Māja, dzīvoklis
- dzīvojamā vienība māja, dzīvoklis, pārvietojamā māja, viena vai vairākas istabas, ko apdzīvo kā atsevišķu mājokli, vai brīvs apdzīvošanai pardzēts atsevišķs mājoklis
- standartmāja Māja, kas atbilst standartam 1(1); māja, kas atbilst standarta 1 (2) nosacījumiem
- kaimiņmāja māja, kas atrodas blakus vai netālu
- mājīpašums Māja, kas ir kāda īpašums
- kalpmāja Māja, kur dzīvo muižas kalpi; kalpu māja
- muzejmāja Māja, kur dzīvojis, piemēram, izcils rakstnieks, dzejnieks, komponists un kurā ierīkots viņa memoriālais muzejs
- šīmāja Māja, kurā atrodas, dzīvo runātājs
- biedrības māja māja, kurā darbojās (parasti saviesīga) biedrība
- pasta māja māja, kurā darbojās pasts
- tiesas māja māja, kurā darbojās tiesa (parasti pagastā)
- šomāju Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piem., kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem)
- šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem)
- kalpu māja māja, kurā dzīvo muižas kalpi
- mūsmājas Māja, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem
- memoriālmāja Māja, kurā izveidots memoriālmuzejs
- sētas māja māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret citas mājas pagalmu
- šķūnis Māja, nams (parasti sliktā stāvoklī)
- naktsmājas Māja, telpa, kur pārnakšņo
- viesis māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis
- ciems Māja, vieta, kur ciemojas
- mājrūpniecība Mājamatniecības izstrādājumu ražošana pārdošanai tirgū
- dompes Mājas
- hata Mājas
- hauze Mājas
- mices Mājas
- nikas Mājas
- namdurvis Mājas (parasti galvenās) ārdurvis
- Malus domestica mājas ābele
- Ovis aries mājas aita
- mājapuža Mājas apakšējā daļa; vieta zem mājas
- Athene noctua mājas apogs
- mājas kārtībā Mājas apstākļos
- kandža Mājas apstākļos gatavots degvīna tipa alkoholisks dzēriens
- pašdarīts Mājas apstākļos gatavots, parasti alkoholisks, dzēriens
- pašbrūvēts Mājas apstākļos gatavots, parasti degvīna tipa, alkoholiskais dzēriens, kandža
- kapitālā siena mājas ārējā un iekšējā nesošā siena, kas paredzēta slodzes uzņemšanai
- leibārsts Mājas ārsts
- arlīdza Mājas bezdelīga
- mājbite Mājas bite, medusbišu ģints suga
- Pyrus communis mājas bumbiere
- parastā bumbiere mājas bumbiere
- bumbere Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
- bumbērģis Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
- bumberis Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
- bumberkoks Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
- bumbērnīca Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
- bumbērs Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
- bumbieris Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
- bumbierkoks Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
- bumbiernīce Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
- bumbiers Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
- bumbure Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
- bumburis Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
- bumburkoks Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
- krause Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
- Gryllus domesticus mājas circenis
- Sus scrofa f. domestika mājas cūka
- trusītis Mājas cūku šķirne
- kuilins mājas cūku tēviņš
- kuilis Mājas cūku tēviņš
- iešļūcenes Mājas čības; kurpes bez kapes
- Delichon urbica mājas čurkste
- čurkslēns Mājas čurkstes mazulis
- mācenis Mājas darbs
- mikasdarbs Mājas darbs
- mikiņš Mājas darbs
- lietusgals Mājas dienvidu gals
- mājasgals Mājas gals; vieta, tuvākā apkārtne mājas galā
- vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī
- ķekatas Mājas gari, kas ir mirušo senči
- hobgoblins Mājas gariņa veids angļu folklorā, palīdz mājas darbos, patīk uzturēties siltumā; apvainojas, ja saimnieki sāk taupīt uz siltuma rēķina un tad kļūst neciešams, ļaunprātīgi kaitējot
- mūrguļa Mājas gariņš
- braunijs Mājas gariņš angļu folklorā, parādās tikai naktī, ļoti čakls un godīgs, nesavtīgs
- vīkaļa Mājas gariņš, arī pūķis, kas mājai bagātības gādā
- mājas dievs mājas gars
- mājas kungs mājas gars
- trasgo Mājas gars spāņu folklorā, augumā līdz plaukstas lielumam, mitinās kolonijās un palīdz mājas saimniecībā, bet ja izdomā pajokoties, tad zaudē mēra sajūtu
- Circenis Mājas gars, ko iedomājās esam mājas circeņa ("Gryllus domesticus") izskatā
- tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku
- teļš Mājas govs mazulis
- mājas būšana mājas iedzīve
- mājas grāmata mājas iedzīvotāju reģistrācijas grāmata
- mājas tāfele mājas iedzīvotāju saraksts (šādas plāksnes veidā), kas parasti ir novietots kāpņu telpā
- penetralia Mājas iekšiene vai vispār kāda telpa, kurā ikvienam nebija brīv ieiet
- kapitālsiena mājas iekšsiena, kas nes pārseguma un jumta konstrukcijas slodzi
- iedzērības Mājas iesvētīšana
- iedzerības Mājas iesvētīšana, pirmā dzeršana jaunā mājā
- mājlietas Mājas ikdienas dzīvē, mājas sadzīvē nepieciešamie priekšmeti
- houmings Mājas instinkts - dzīvnieku izturēšanās aktu kopums, kuru izpausme ir pieķeršanās savai dzīves vietai, tieksme atgriezties "mājās"
- lendlords Mājas īpašnieks
- mājsaimnieks Mājas īpašnieks, mājīpašnieks
- Bos mutus forma grunniens mājas jaks
- mājulība Mājas jaukums, omulība
- Curcuma longa mājas jeb garā kurkuma
- Felis catus mājas kaķis
- Felis silvestris forma catus mājas kaķis
- Capra hircus mājas kaza
- Lama guanicoe f. glama mājas lama
- mājļaudis Mājas ļaudis; mājinieki
- Nandina domestica mājas nandīna
- šogalietis Mājas otra gala iedzīvotājs
- majordoms Mājas pārvaldnieks
- nampārvaldnieks Mājas pārvaldnieks
- penāti Mājas pavards, dzimtās mājas
- Mus musculus mājas pele
- vārpu pele mājas peļu pasuga ("Mus musculus hortulanus")
- tipiskā mājas pele mājas peļu pasuga ("Mus musculus musculus")
- Prunus domestica mājas plūme
- glome Mājas plūme ("Prunus domestica")
- glomes Mājas plūme ("Prunus domestica")
- glūme Mājas plūme ("Prunus domestica")
- glūmis Mājas plūme ("Prunus domestica")
- krēķis Mājas plūme ("Prunus domestica")
- cvečes Mājas plūmju šķirņu grupa, viena no četrām
- Phyllodromia germanica mājas prusaks
- ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā
- mājrūķe Mājas saimniece
- mamma Mājas saimniece, arī sieviete (parasti vecāka)
- sētenieks Mājas saimnieks
- Canis familiaris mājas suns
- suņkopība Mājas suņu audzēšana saimnieciskām vai dekoratīvām vajadzībām
- hermalīns Mājas trušu šķirne
- mobiliārs Mājas un istabas lietu kopa
- mājpieraugs Mājas uzraugs
- dvorņiks Mājas uzraugs; namiķis
- tomtes Mājas vai meža gari
- dvarasala Mājas vārti
- hatons Mājas viesības
- masterka Mājas viesību vakars
- mastriks Mājas viesību vakars
- Gallus gallus f. domestica mājas vista
- krūmu vista mājas vistām līdzīgs savvaļas putns (Indijā)
- pavista Mājas vistas īpatnis ar hermafrodīta pazīmēm
- gailis Mājas vistu tēviņš
- Equus caballus mājas zirgs, zirgu ģints suga
- Tagenaria domestica mājas zirneklis
- Tegenaria domestica mājas zirneklis
- zoss mājas zosis - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putni (_Anser. Branta domesticus_), kas cēlušies no meža zosīm
- Anser anser domesticus mājas zoss
- Passer domesticus mājas zvirbulis
- māju zvirbulis mājas zvirbulis
- svīpuris Mājas zvirbulis ("Passer domesticus", senāk "Fringilla domesticus")
- spurdzeklis Mājas zvirbulis ("Passer domesticus")
- domesticus Mājas, ģimenes; iekšējs, iekšzemes
- tēva mājas mājas, kas ir piederējušas vai pieder tēvam; dzimtās mājas
- mājasvārds Mājas, lauku saimniecības nosaukums
- pagalms Mājas, lauku sēta
- mājas darbs mājasdarbs
- homarbeitens Mājasdarbs
- mājdarbs Mājasdarbs
- haumpeidžs Mājaslapa (internetā)
- mājas māte mājasmāte; namamāte (1)
- mājas tēvs mājastēvs; namatēvs
- žākļstāja Mājdzīvnieku kāju anomālija - kājas izvēršas uz sāniem un dzīvnieks nevar nostāvēt
- mājstrādniece Mājkalpotāja
- apkalpone Mājkalpotāja, apteksne, apkalpotāja
- rīkmeita Mājkalpotāja, virtuves strādniece
- apteksne Mājkalpotāja; arī oficiante
- guvernante Mājskolotāja, audzinātāja
- Sturnus vulgaris māju strazds; melnais jeb mājas strazds
- mājasvieta Mājvieta; iebrauktuve; apmešanās vieta, naktsmājas
- klausītiesprasme Māka uztvert informāciju ar dzirdi, to apjēgt un interpretēt atkarībā no klausīšanās mērķa, klausīšanās laikā ievērojot klausītāja kultūru
- antropoloģiskā lingvistika makrolingvistikas nozare, kurā valodu pēta saistībā ar runātāja etnisko, sociālo, kultūras un bioloģisko identitāti
- maksa Maksājamā naudas summa
- repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem
- atlīdzība maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ
- akcepts Maksātāja piekrišana apmaksāt maksājuma dokumentu (rēķinu)
- akcepts Maksātāja piekrišana veikt pārvedu vekseļa (tratas) apmaksu vekselī noteiktajā termiņā
- maksājuma uzdevums maksātāja rakstisks rīkojums kredītiestādei par naudas summas noņemšanu no norēķinu konta un ieskaitīšanu saņēmēja kontā
- ledusšķirtne Maksimālā augstuma līnija, no kuras segledāja daļa pārvietojas pretējos vai stipri atšķirīgos virzienos
- kritiskais ātrums maksimālais pieļaujamais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kurā vadītājam ir iespējams saglabāt stabilu transportlīdzekļa kustību vai izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma
- impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas
- kluazonisms Mākslas virziens, kuram bija raksturīgi intensīvi, vienmērīgi ieklāti krāsu laukumi, kurus citu no cita atdalīja stingras, tumšas līnijas, kas atgādināja gotisko vitrāžu; sākotnēji to uzskatīja par patstāvīgu virzienu, vēlāk par postimpresionisma paveidu
- sētmalis māla sols pie mājas ārsienas
- Mojans Melurs Malajas mabetiseku mitoloģijā - mēness gars, pustīģeris, puscilvēks, kas maisā glabāja sabiedrības likumus
- šukulis Malkas atkritums, kas mētājas apkārt
- malcene Malkas šķūnītis vai vieta, kur glabājas malka
- malciens Malkas šķūnītis vai vieta, kur glabājas malka
- penka mālu kula nogludināmais un nostampājamais dēlis
- pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus
- kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu
- my house is my castle mana māja ir mans cietoksnis
- Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli
- pārdošana par brīvu cenu mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu
- mantojuma atklāšanās mantojums atklājas mantojuma atstājējam nomirstot - viņa nāves dienā, miršanas faktu un dienu apliecina miršanas apliecība, ko izsniedz dzimtsarakstu nodaļa pēc miršanas fakta reģistrācijas dienas
- meža sicista māņlēcējpeļu dzimtas suga (“Sicista betulina”), mazs grauzējs, ķermeņa garums 6-8 cm, masa 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- Pani Maoru (Okeānija) mitoloģijā - dieviete, Rongomaui sieva un pirmo saldo kartupeļu radītāja
- Kudovodižs Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - gars, mājas un ģimenes pavarda aizgādnis un sargātājs, kas sargā cilvēkus no slimībām
- Marienhof Marijas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā
- dienvidu mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë australis"), Latvijā aizsargājama
- posma stāvokļa maršrutēšanas protokols maršrutēšanas protokols, kas ļauj maršrutētājiem apmainīties ar informāciju par citu tīklu sasniedzamību, kā arī par to sasniegšanas kvalitatīvajiem novērtējumiem (piemēram, lēkumu skaitu, pārraides ātrumu, trafika blīvumu un citiem tīkla izstrādātāja noteiktajiem raksturojumiem) un cenu
- ķulduri Mārtiņdienas ēdiens, vārītas vistu un zosu kājas
- penkātāja Masētāja, laitītāja, braucītāja
- lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem
- pantalone Maska, komiskais vecis; radies 16. gs., runāja venēciešu dialektā
- ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlāvjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām
- dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja
- pretkorozijas mastika mastika, kas paredzēta metāla virsmu aizsardzībai pret koroziju, to uzklāj uz aizsargājamās virsmas plānas plēves veidā
- ādas difūzā mastocitoze mastocitoze, kad āda sabiezē un sacietē, pārklājas ar ēdi, pievienojas vispārēja eritrodermija un intensīva nieze
- klapmasts Masts, kas neiet cauri jahtas klājam, bet ar pēdu "iesēžas" masta krēslā, kurš iet cauri jahtas klājam vai arī atrodas uz kajītes jumta
- finišers Mašīna betona klāja izlīdzināšanai ceļu būvēs
- antiradars Mašīnā paslēpta neatļauta radioelektroniska ierīce autovadītāja savlaicīgai brīdināšanai par ātruma kontroles radara starojumu
- džersijs Mašīnadījuma kokvilnas vai vilnas triko audums, kura pinums labajā pusē veido vertikālas rievas, kreisajā - horizontālas; izmanto ikdienā valkājamu apģērbu šūšanai
- darbdrošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības
- drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības
- autokods Mašīnorientēta programmēšanas valoda, kurā katrai elektroniskā skaitļotāja operācijai atbilst viena valodas frāze
- involūcija Matemātiska transformācija, kas, divreiz pēc kārtas izdarīta, dod identisko transformāciju; kopas elementu savstarpējā atbilstība, kas saglabājas, šos elementus atkārtoti pārveidojot, piem., ass simetrija
- eksponenciālie iedzīvotāji matemātisks modelis, kurš raksturo iedzīvotāju skaitu un sastāva izmaiņas, ja ilgstoši saglabājas pastāvīgs augšanas temps
- Matern Māteres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Medzes pagastā
- caurslīpējums materiāla apstrādes defekts - materiāla daļas noņemšana, slīpējot dziļāk par apstrādājamo virsmu
- pārmala materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam
- lepēšana materiāla smalkā apstrāde ar šaržētu leperi vai ar abrazīvo pastu vai suspensiju, ko ievada starp apstrādājamo virsmu un leperi
- absolūtā atbildība materiālās atbildības veids, kas balstās uz līgumisku saistību pilnīgi atlīdzināt nodarīto materiālo zaudējumu neatkarīgi no nodarītāja vainas, ja ir konstatēta cēloņsakarīga attiecība starp darbību (bezdarbību) un nodarītā zaudējuma faktu
- gaismjutīgi materiāli materiāli, kuros gaismas staru iedarbības procesā notiek strukturālas vai fiziāli ķīmiskas izmaiņas, kas saglabājas pēc eksponēšanas pārtraukšanas
- čarvaka Materiālistisks virziens senās Indijas filozofijā, lokājatas paveids
- čīkstis Materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu
- čīkstulis Materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu
- elektrofizikālā apstrāde materiālu fizikālķīmiskā apstrāde, kur uz apstrādājamo materiālu iedarbojas elektriskā strāva
- matrilokāla laulība matriarhātā izplatīta paraža, pēc kuras vīrs pārgāja dzīvot sievas ģints kopienā
- suceklis Matu sukājamais, kas pagatavots no kūlīšos sasietiem, ar sveķiem sastiprinātiem cūkas sariem
- iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs)
- zalkšmauraga Mauragu suga ar 10-12 lapām pie stublāja, kas līdz ar to klātas lokveidīgi uz augšu paliektiem sarainiem matiņiem un nelielām galviņām
- sarmauraga Mauragu suga, sarainā mauraga, ar 3-5 lapiņām stublāja apakšdaļā, kurām horizontāli atliekti, bieži sarkanbrūni, saraini matiņi, un nedaudz diezgan lielām galviņām
- demperis Maza augum apaļīgs cilvēks, kas iet ātri cilājot kājas
- čāpīte Maza bērna kāja
- cebīte Maza bērna kāja
- sīkdatne Maza datne, ko tīmekļa serveris nosūta tīmekļa pārlūkprogrammai, lai tā to saglabātu lietotāja cietajā diskā
- buts Maza dzīvojamā māja
- mikrodruka maza izmēra līnijas, attēli, burti, cipari un citi elementi, kas nav salasāmi bez palielinājuma (piemēram, izmantojot lupu); izmanto pret viltošanu aizsargājamo dokumentu izgatavošanā
- cirksnīte Maza mājas pele
- būcenieks Maza piebūve mājai
- mazmāja Maza, arī nabadzīga dzīvojamā māja; parasti ar zemes platību līdz 10 ha
- nadzene Maza, kājas izmēram neatbilstoša kurpe
- naģele Maza, kājas izmēram neatbilstoša kurpe
- toka Maza, pieguloša cepurīte, nēsājama zem īstās cepures; arī sevišķa sieviešu cepure
- portsigārs Maza, plāna, kabatā nēsājama kārba (tabakas izstrādājumu glabāšanai); arī etvija
- ķirza Maza, vāja cūka
- muflons mazākā savvaļas kalnu aitu pasuga; dzīvo Aizkaukāza un Vidusāzijas kalnos u. c. (uzskatīta par vienu no mājas aitu priekštečiem); šīs pasugas aita
- augšlapa Mazāka un vienkāršāka lapa stublāja vai zara galā, vai pie ziedkopas pamata
- portatīvs mazas pārnēsājamas ērģeles ar vienu manuāli (līdz 24 taustiņiem)
- grīzeklis Mazbērna staigājamā ierīce ap grozāmu kārti
- Klein-Damen Mazdāmas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizviķu pagastā
- Klein-Dueppeln Mazdupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
- ādogs Mazgājamā (beržamā) lupata, ko šuva no rupja auduma divkārtīgi; lietojot ielika ziepes vidū
- klapo Mazgājamā mašīna ķīmiskai šķiedrvielu apstrādei
- lavātorijs Mazgājamais trauks
- skulbēt Mazgāt dauzot ar mazgājamo koku
- Klein-Gaweesen Mazgaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
- Klein-Gramsden Mazgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
- ķibuleļi Mazi, glīti Ziemassvētku rotājumi, ar ko izrotāja viesību galdu
- Klein-Kalleten Mazkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
- Klein-Kreuzburg Mazkrizberģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
- Klein-Kruhten Mazkrūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
- Klein-Lahnen Mazlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
- hidrilla Mazlēpju dzimtas ģints ("Hydrilla"), vienmājas lakstaugi, ūdensaugi, 1 suga
- paplest mazliet ieplest (parasti rokas, kājas, spārnus)
- ciņu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum caespitosum"), Latvijā reti sastopams un aizsargājams augs
- datnes vadības bloks mazs atmiņas bloks, ko operētājsistēma īslaicīgi piešķir, lai tajā varētu ierakstīt informāciju par lietojumam atvērto datni, kas parasti ir datnes identifikators, tās izvietojums uz diska, kā arī norāde par pēdējo lietotāja izmantoto pozīciju datnē
- kremajēri mazs robains stienītis, kas dažādos instrumentos savienots ar grozāmu zobratu kādas ietaises daļas, piem., rādītāja virzīšanai
- mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko dāmas agrāk piestiprināja pie sejas vai ķermeņa, lai izceltu ādas gaišumu
- plunčlācītis Mazs, neveikls bērns, kas plunčājas
- lapacis Mazs, resns mājdzīvnieks (mājas mīlulis)
- Klein-Strohken Mazstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
- Klein-Warwen Mazvārves muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
- burlaks Mazzemnieks, arī bezzemnieks, kas gāja peļņā
- baroka lietišķā māksla mēbeles bija bagātīgi dekorētas ar inkrustācijām un apkalumiem, plaši ieviesās gobelēni, ko darināja pēc ievērojamu mākslinieku metiem
- kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas; attiecīgā suņu šķirne
- taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis
- dzemdniecība medicīnas nozare, kas pētī fizioloģiskās norises sievietes organismā dzemdību laikā, kā arī grūtniecības un pēcdzemdību periodā, sniedz arī medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei
- ošeiņiks Medicīniskā apkakle (nēsājama pēc kakla skriemeļa lūzuma)
- aptēķerzāles Medikamenti, ko iegādājas aptiekā (pretstatā tautas ārstniecības līdzekļiem)
- dievlūdzējs Medniekprusaks ("Mantis religiosa") - 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs, 2010. g. vasarā vairāki īpatņi konstatēti Daugavpils apkaimē
- mednieku līnija mednieku izkārtojums mastā taisnā līnijā gar vienu no kvartālstigām; ja masta flangos tiek nostādīti 2 vai vairāki mednieki, tad arī viņi veido līniju, arī apstākļos, kur nav taisnstūrveida masta, medību vadītājam mednieki jānostāda iespējami taisnā līnijā
- Medsen Medzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Medzes pagastā
- laivu celtnis mehāniska ierīce glābšanas laivu nolaišanai un pacelšanai, kas atrodas uz t. s. laivu klāja pie peldlīdzekļa borta
- imprinteris Mehāniska ierīce maksājumu kartes nolasīšanai pie tirgotāja vai pakalpojumu sniedzēja
- bakštagas novilcējs mehāniska ierīce uz jahtas klāja, ar kuras palīdzību bakštagas var nospriegot vai momentāni atbrīvot
- Meirischken Meirišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
- Egle Meitene lietuviešu mitoloģijā, kuru izprecināja svēto dzīvnieku zalkšu karalim
- girl Meitene, sevišķi slaidais sporta tips; reviju dejotāja, kas uzstājas grupā
- ostā iet meklēt jaunas mājas (par bitēm, pirms spietošanas)
- uipils Meksikas un citu Centrālamerikas reģionu iedzimmto tautu sieviešu tradicionālais tērps no diviem vai trim četrstūra drānas gabaliem, ko sastiprināja ar lentītēm
- smalkā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia elegantula"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Ežezera salās, Slīterē un citās vietās, tās lapoņa virspusē ļoti daudz cilindrisku izīdiju
- sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams
- saru meldrs meldru suga ("Scirpus setaceus", arī "Isolepis setacea"), Latvijā aizsargājama
- Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots
- priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā
- vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem
- melnkaite Melnkāja
- kurmjpelīte Melnpelēkais mājas cirslītis
- ķepastiņa Melns šķidrums, kas sakrājas pīpē
- ķepasts Melns šķidrums, kas sakrājas pīpē
- embatērija Melodija vai dziesma, ko fleitas pavadībā dziedāja spartieši, dodamies kaujā
- vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā; arī unisons
- Sibīrijas mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia sibirica"), Latvijā sastopama savvaļā, aizsargājama
- daudzgadīgā mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria rediviva"), aug pamitru, ēnainu lapkoku mežu lakstaugs ar smaržīgiem ziediem skarās un plati eliptiskiem augļiem, Latvijā aizsargājama
- Lielais mēris mēra epidēmija 18. gs. sākumā, sākās 1707. g. Ungārijā, 1709. g. izplatījās Polijā, 1710. g. janvārī konstatēti pirmie saslimšanas gadījumi Kurzemē, Liepājas apkārtnē, 1710. g. vasarā izplatījās arī Vidzemē, dažos apvidos dzīvi palikuši 4-16% iedzīvotāju
- dismetrija Mēra trūkums kustībās kā telpas, tā laika ziņā: kustības ir pārmērīgas, apstājas pārāk vēlu, notiek rāvieniem, ar pārliecīgu ātrumu; smadzenīšu bojājuma simptoms
- starppārveidotājs mēraparāta ķēdes pārveidotājs pēc primārā mērpārveidotāja
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu
- vidusceļš Mērena nostāja, izturēšanās, rīcība bez galējībām, riska
- sānziedu mēringija mēringiju suga ("Moehringia lateriflora"), Latvijā aizsargājama
- pulksteņindikators Mērinstruments (attāluma mērīšanai), kas mērīšanas procesā taisnvirziena kustību pārveido rādītāja griezes kustībā
- trīvijs Merkurija, kā ceļu un ceļinieku apsargātāja nosaukums
- tenzopārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir vadītāja elektriskās pretestības atkarība no mehāniskā sprieguma tajā
- termorezistoru mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir vadītāja vai pusvadītāja elektriskās pretestības atkarība no temperatūras
- commendamus Mēs ieteicam; formula, ar ko pāvests apstiprināja izvēlēto kardinālu
- zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēsli
- zaļmēsli mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēslojums; siderāti
- sklāsts Metāla aizbīdnis, aiztaisāmais mājas ārdurvīm
- klāja klīze metāla apkalums uz peldlīdzekļa klāja pie bortiem, paredzēts, lai pasargātu pietauvojamos vai velkamos galus, klāju un klājmalu no berzes bojājumiem; atkarībā no uzdevuma klāja klīzes iedala vaļējās, slēgtās, taisnās un slīpās klīzēs
- umbons Metāla apkalums vairoga vidusdaļā, kas aizsargāja karavīra roku no vairogu caururbjošiem triecieniem; Latvijā arheoloģiskos izrakumos atrasti arī no bērza māzerpuna darināti
- enkurlīze Metāla apkalums, kas pasargā jahtas vai kuģa klāja malas no berzēšanās ar enkurķēdi, to izlaižot vai ieņemot
- atcilošana Metāla naudas neatļauta atdarināšana, ja atdarinātājam ir naudas kalšanas atļauja, bet viņš atdarina citu naudu
- greifera satvērēji metāla saspiedēji lokšņu iespiedmašīnā apdrukājamā materiāla transportēšanai uz iespiedaparātu vai loksnes malas piespiešanai pie iespiedcilindra
- satvērējmehānisms metāla saspiedējs lokšņu iespiedmašīnā, kas transportē apdrukājamā materiāla loksni līdz iespiešanas sekcijai vai piespiež loksnes malu drukas cilindram
- gaiļa kāja metāla trose, kuras izvērstie gali saistīti ar gafeli, tās uzdevums ir vienmērīgi sadalīt slodzi uz gafeli un pa to pārvietojas kustīgs metāla kalums - slīdkāja, kurai piestiprināta pīķfalle
- smilšstrūklošana Metāla u. c. virsmu tīrīšanas, stikla un metāla slīpēšanas metode, ar saspiestu gaisu pret apstrādājamo virsmu pūšot asas smiltis
- tenzorezistīvais efekts metāla vai pusvadītāja elektriskās pretestības izmaiņa deformācijā
- karstlūzens Metāls, kas sarkankvēlē nav kaļams un velmējams, bet sadrūp, kamēr aukstumā apstrādājams ļoti labi
- remedijs Metalurģijā atskaitījums no kausēšanai piegādājamās rūdas svara un raudzes par labu rūdas ceplim, lai segtu zudumus, kas rodas kausējot
- lacerna mētelis vai apmetnis no tumšas rupjas drānas, ko sāka valkāt 1. gs. p. m. ē. romiešu kareivji, pēc tam arī pilsoņi uz togas; vēlāk arī dažādās krāsās, un to valkāja arī teātrī un cirkā
- BLUP modelis metode vaislas dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai, ko izstrādāja Hendersona skola Ziemeļamerikā (angļu "best linear unbiased prediction" - labākā lineārā nenobīdītā prognoze)
- ierakstu bloķēšana metode, ko izmanto dalītās datu apstrādes vai citās vairāklietotāju sistēmās un kas vienlaicīgi tikai vienam lietotājam ļauj izdarīt izmaiņas ierakstā
- etalonmetrs Metra etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes
- mātara Mētra, kāda meža ogulāja virszemes daļa
- mātars Mētra, kāda meža ogulāja virszemes daļa
- piekļuves mezgls mezgli uz piekļuves tīkla, kas nodrošina individuālam lietotājam piekļuvi tīklam; šādā mezglā individuālās piekļuves līnijas tiek apvienots padeves maģistrālē; šajos mezglos var veikt arī dažādu protokolu konversiju vai adaptāciju
- namdara mezgls mezgls, ko lieto garu priekšmetu pacelšanai un uzvilkšanai uz klāja
- mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām
- platlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 3,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; tas izveidojas pēc dumbrāja vai zemā purva nosusināšanas, augsne bagāta, vāji skāba, zemsega (detrīts) labi sadalījusies, veidojusies no lapkoku un grīšļu atliekām
- viršu kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc purvāja vai priedēm apauguša augstā purva nosusināšanas
- šaurlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 5,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc niedrāja, pārejas vai zemā purva nosusināšanas
- mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām
- mežacūka Meža cūka - cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), mājas cūkas priekštece, nometnieks, vērtīgs medījams dzīvnieks
- purvaiņi meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens
- purvainis meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens
- mežainis Meža iedzīvotājs, tāds, kuram māja ir meža vidū vai ielokā; arī tāds, kas dzīvo zemnīcā mežā
- instrumentālā taksācija meža inventarizācijas lauka darbu metode, kas salīdzinājumā ar acumēra taksāciju nodrošina lielāku rezultātu precizitāti; to veic taksācijas nogabalos, kuros paredzēta galvenā cirte, krājas kopšanas vai rekonstruktīvā cirte
- kartupeļu bedre mežā izrakta bedre, kur pa ziemu glabāja kartupeļus un saknes
- sicista Meža sicista - māņlēcējpeļu dzimtas suga ("Sicista betulina"), viens no vismazākajiem grauzējiem, ķermeņa garums - 6-8 cm, masa - 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- ilgtspējīga apsaimniekošana meža un meža zemju pārvaldīšana un lietošana tā, ka saglabājas to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, atjaunošanās spēja, vitalitāte un potenciāls un netiek apdraudētas citas ekosistēmas
- mežazoss Meža zoss - zosveidīgo kātas liels trokšņains ūdensputns; Latvijā caurceļotāja, sastopama samērā bieži
- stimbinājieši Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Stimbināja" iedzīvotāji
- silastrazds Mežastrazdu ģints suga ("Turdus viscivorus"), slaids dziedātājputns, lielāks par mājas strazdu, Latvijā sastopams samērā bieži, tomēr ir retākais no Latvijā ligzdojošajiem mežastrazdiem, izplatīts nevienmērīgi
- neproduktīva mežaudze mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu
- Deneb-Algiedi Mežāža zvaigznāja spožākā zvaigzne (δ), vizuālais zvaigžņlielums 2,83
- Mescheneeken Mežnieku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
- aprēda Mežsaimniecības administratīva vienība (līdz 1959. gadam), ko pārzināja virsmežsargs
- meža dabiskās atjaunošanās veicināšana mežsaimniecisku darbību kopums, kas rada labvēlīgus apstākļus bagātīgai sēklu ražošanai, to iespējami vienmērīgai izsējai izcirtumā vai zem mežaudzes vainagu klāja un kas nodrošina piemērotu vidi sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un pašizsējas sējeņu augšanai
- mežkungmuiža Mežsarga māja
- mežsargmāja Mežsarga māja, mežsarga saimniecība
- velēnu karbonātu augsne mežu un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem (kaļķakmeņiem, dolomītiem, karbonātiskiem morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem); dabiskās auglības ziņā labākās Latvijas augsnes
- dīžļāt Mīdīties, būt nemierīgam, cilāt kājas
- narkozes miegs miegs, kas iestājas narkotisku vielu iedarbībā
- mehāniskais nociceptors mielinizēto nervšķiedru nociceptors, kas tiek aktivēts tikai pēc spēcīga mehāniska kairinātāja iedarbības
- krāsu miešķis miešķu suga ("Asperula tinctoria"), Latvijā aizsargājama
- greizknābīša mietvācelīte mietvācelīšu suga ("Hymenostylium recurvirostrum"), Latvijā aizsargājama
- apbyuks miežu būkājamais koks
- aerosola ģenerators miglotāja galvenā sastāvdaļa, kas mehāniski vai termomehāniski pārvērš šķidrās indīgās ķimikālijas aerosolā (daļiņu diametrs - <50 mm) un novada uz apstrādājamām virsmām
- čemurziežu–kārklu laputs migrējošas laputu sugas, kuru starpsaimnieks ir kārkli (pavasarī), bet vasarā pārceļotājas mātītes atrodamas uz dažādiem savvaļas un kultivētiem čemurziežiem
- Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā
- Bafomets Mīklains pielūgsmes objekts, templiešu dievība, domājams, ka tā bijusi skulptūra vai glezna, kurā attēlots cilvēks ar garu, baltu bārdu
- sprācenes mīklenāja jeb vilkābeles ("Crataegus") ogas
- Nordeķi Mikrorajons Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā aptuveni starp Buļļu un Slokas ielu no Dzegužu ielas līdz Bolderājas dzelzceļam
- sporas Mikroskopiski organismu veidojumi, ar kuriem tie vairojas un saglabājas nelabvēlīgos apstākļos
- zemā mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus humilis"), Latvijā aizsargājama
- atmīkne Mīksts, lēns laiks; kad pēc sala iestājas atkusnis un laiks atmīkst
- ļeks Mīksts, tāds, kas nokarājas
- jūrmalas miķelīte miķelīšu suga ("Aster tripolium"), Latvijā aizsargājama
- deņikiniāde Militāra diktatūra (1918.-1920. g.), ko nodibināja A. Deņikins Dienvidkrievijā un Ukrainā
- pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem
- sarkanie khmeri militārais grupējums, kas 1975. -1979. g. bija pārņēmis varu Kampučijā un iznīcināja aptuveni 3 miljonus savas valsts civiliedzīvotāju
- kolčakiāde Militārs režīms 1918 XI - 1920 II, ko nodibināja A. Kolčaks Sibīrijā, Urālos un Tālajos Austrumos
- pastbumba Milzīgs ziņojumu skaits vai pārmērīgs datu apjoms, ko apzināti nosūta kādam elektroniskā pasta lietotājam, cerot, ka tas izsauks datora atmiņas pārpildīšanu vai pat avārijas situāciju lietotāja pasta programmā
- trauslkājods Milzu trauslkājods - trauslkāju dzimtas suga ("Pedicia rivosa"), Latvijā aizsargājama
- necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu
- redzamības attālums minimālais attālums, kurā pie stūres sēdošam autovadītājam ir jāpārredz ceļš vai jāsaskata šķērslis uz ceļa
- pārmīņāties Mīņājoties pārnest sava ķermeņa masu (no vienas kājas uz otru); mīņājoties pārvietoties (uz citu vietu)
- virzienlukturītis Mirgojošs dzeltenas gaismas lukturītis, kas iedegas, ieslēdzot pagrieziena rādītāja sviru
- dausa Mistiska ceremonija, ko viduslaikos praktizēja sūfistu brālība Saadija - brālības vadonis jāja zirgā pāri cilvēkiem, kuri ekstāzē metās zem zirga kājām
- kviētisms Mistiska mācība, kas sludināja, ka dievbijība sasniedzama ar samierināšanos (sevišķi izplatīta 17. gs.)
- familisti Mistiski reliģiska sabiedrība, ko nodibināja Heinrichs Niklāss (1501-1580) Amsterdamā un Emdenē
- jumts virs galvas miteklis, mājas
- Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs
- bags Mitoloģiska būtne - mājas gars, elku dievs
- heinceļi Mitoloģiski mājas gari Prūsijā, mazi radījumi ar biezu brūnu vilnu, var pieņemt citu radību veidolu, tiek uzskatīts, ka mājā, kur mitinās šie gariņi, plauks labklājība
- Mani Mitoloģizēts irāņu reliģiskā reformatora un pravieša, maniheimisma dibinātāja tēls, viņa mācība par glābiņu pamatojas uz labā un ļaunā savstarpējo cīņu pasaulē
- izkliedētājs mobila mašīna mēslojuma pievešanai uz lauka un vienlaidu izkliedēšanai joslās, kuru platums ir lielāks par izkliedētāja konstruktīvo platumu
- mobilais Mobilais telefons - pārnēsājams telefons bezvadu sakariem
- konceptuāls modelis modelis, kas apraksta datu bāzu saturu un struktūru, kā arī dod iespēju lietotājam pārskatīt speciāliem lietojumiem nepieciešamās datu bāzes daļas
- modnīce Modiste, rotu šuvēja, izgreznotāja
- modniece Modiste, rotu šuvēja, izgreznotāja
- sotēriskas monētas monētas ar Pestītāja attēlu, kādas kala vēlākie Bizantijas ķeizari
- dzerens Mongolijas gazele, antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Procapra gutturosa"), dzīvo gk. Centrālāzijā, aizsargājams dzīvnieks
- teopashiti Monofiziti, kas runāja par Dieva ciešanām pie krusta
- avota montija montiju suga ("Montia fontana"), Latvijā aizsargājama
- cieņa Morālā vērtība, morālā stāja, arī gods
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē); pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, stāja, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu
- hārlejs Motociklu marka, ko ražo uzņēmums "Harley-Davidson", kuru 1903. gadā nodibināja tolaik vēl pavisam jaunie amerikāņi Viljams Hārlijs un Arturs Deividsons
- opistotonuss Muguras un kakla, dažreiz arī kāju toniski izstiepējmuskuļu krampji; ķermenis loka veidā izliecas uz priekšu, galva un kājas - atpakaļ
- spondiloartroze mugurkaulāja deģeneratīvs process ar skriemeļu locītavu, galvenokārt locītavu skrimšļu pārmaiņām
- atelorahīdija Mugurkaulāja nepilnīga attīstība
- hemirahishīze Mugurkaulāja šķeltne bez muguras smadzeņu prolapsa
- heterocitroze Mugurkaulāja vai garā kaula neliels izliekums
- mezonefross Mugurkaulnieku pāra izvadorgāns, primārā niere, kas zīdītājiem saglabājas tikai agrīnajās dīgļa attīstības stadijās
- Osmāns bin Afans Muhameda znots, kurš 644. gadā kļuva par halīfu un valdīja līdz 656. gadam, kad sacelšanās laikā viņu nogalināja; viņa halifāta laikā tika radīta Korāna galīgā autoritatīvā versija
- Birkeneļu muiža muiža Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Birkineļos, ko 1872.-1881. g. nomājuši dzejnieka Raiņa vecāki, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, pagrabs, klēts, divstāvu stallis, ābeļdārzs un dīķis; Kalkūnes muižas pusmuiža
- Juzefinovas muiža muiža Preiļu novada Pelēču pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, stallis (vai klēts), kūts, citas saimniecības un dzīvojamās ēkas, kā arī parks
- Eversmuiža muiža tagadējā Ludzas novada Ciblas pagastā, kuras teritorijā izveidojās Ciblas ciems; muižas kungu māja vairākkārt pārbūvēta, tajā ierīkots Ciblas vidusskolas internāts
- muižas zeme muižai piederošā zemes daļa, ko apstrādāja klaušinieki
- Bīriņu muiža muižas ēku komplekss Limbažu novada Vidrižu pagastā, ansambli veido Bīriņu pils (celta 1857.-1860. g.), pārvaldnieka māja (1801. g.), kalpu māja (ap 1870. g.), zirgu staļļi un kalpu dzīvojamās mājas (19. gs. 2. p.), ūdensdzirnavas (1850. g.), ūdenstornis (ap 1870. g.) un sanākšanas nams (1805. g.)
- Adamovas muiža muižas ēku komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies eklektisma stilā celtā pārvaldnieka māja (19. gs. 2. puse), kalpu māja (19. gs. beigas), dažas saimniecības ēkas, kas stipri pārbūvētas, un ainavu parks (platība 5,4 ha)
- muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību
- trejdieninieki Muižas kalpi, kas trīs dienas nedēļā strādāja muižas darbos, bet pārējā laikā apkopa viņiem par algu ierādītos laukus
- bambarnieks Muižas kalps, kas trīs dienas nedēļā strādāja muižā, par atalgojumu saņemot zemi, bet pārējās dienas - savā saimniecībā
- Bebrenes muiža muižas komplekss Bebrenes pagastā, tajā ietilpst muižas pils, dzirnavas (celtas 1836. g.), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (klēts, ratnīca, noliktava u. c.) un parks; iepretī muižas ēkām atrodas Bebrenes Romas katoļu baznīca, kas kopā ar muižu veido vienotu arhitektonisku ansambli
- Jāņmuiža muižas kungu māja ir ievērojams baroka un klasicisma arhitektūras piemineklis
- lopmuiža Muižas palīgsaimniecība (filiāle), kur mitināja muižas lopus, izveidojās gk. 19. gs. 1. pusē
- muižaskungs Muižkungs - muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību
- cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
- Equus caballus x Equus asinus mūlis, mājas zirga (ķēves) un ēzeļa (tēviņa) hibrīds
- leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem
- grūdējtehnoloģija Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris
- grūdējvide Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris
- Unifikātu baznīca mūnisti - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati; lielu nozīmi piešķir laulības institūtam
- mūrmāja Mūra māja
- izpildorgāns Muskulis vai dziedzeris, kura darbība maina kairinātāja lielumu un līdz ar to novērš iemeslu, kas izraisīja refleksu
- mumsmāja Mūsmāja; mūsu māja
- mūspusietis Mūspusnieks - runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks
- mumsgals Mūsu mājas gals; mūsu dzīvoklis
- mumsmājieši Mūsu mājas iedzīvotāji
- mumsmājnieki Mūsu mājas iedzīvotāji; mumsmājieši
- Umajādi Musulmaņu halīfu dinastija (661.-750. g.), kuru iedibināja Omeiju ģimene no Mekas, tās 11 halīfu valdīšanas laikā islāms izplatījās līdz Spānijai un Indijai
- harēms Musulmaņu mājas daļa, puse, kurā mīt sievietes; tur dzīvojošo sieviešu kopums
- burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš
- džilabs Musulmaņu sievietes virsdrēbju paveids, kas sedz visu ķermeni, atskaitot plaukstas un pēdas; seju šo drēbju valkātājas aizsedz ar citu plīvuru
- Mogolu impērija musulmaņu valsts Indijā, ko nodibināja 1526. gadā, vēlāk izveidoja labas attiecības ar hinduistiem, bet tālāk pievērsās islāma puritānismam
- iesildītājs Mūziķis (dziedātājs, grupa), kas uzstājas pirms grupas, kurai ir koncerts
- nabagu māja nabagmāja
- ubagaine nabagmāja
- nabaģine Nabagmāja
- špitelis nabagmāja (slimnīca)
- Abū Gelluma nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē (_Abu Gallum National Park_), Sīnāja pussalas austrumos, Akabas līča piekrastē
- Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m
- Bandiagaras kraujas nacionālais parks un aizsargājama dabas teritorija Mali Republikā, Mopti reģionā
- zonderkomanda Nacistiskās vācu okupācijas varas 1941. g. vasarā un rudenī izveidota Drošības dienesta speciālo uzdevumu vienība; tādas tika veidotas no brīvprātīgajiem vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā bija vairākas vienības, zināmākā no tām "Arāja komanda"
- Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja
- kaulīnija Najādu dzimtas ģints ("Caulinia"), maigi, trausli, ūdenī iegrimuši viengadīgi augi, lapas šauri lineāras, ar sīkzobainu malu, īsu maksti un austiņām, 45 sugas, Latvijā 2 sugas, abas aizsargājamas un ļoti reti sastopamas
- jūras najāda najādu suga ("Najas marina"), Latvijā aizsargājama
- sīkā najāda najādu suga ("Najas tenuissima"), Latvijā aizsargājama
- naktsvieta Nakts mājas; nakts guļa
- dezabijē Nakts vai mājas apģērbs
- peļauši Naktssikspārņi - sikspārņu dzimtas ģints, ķermeņa garums - 3,5-8,5 cm, spārni plati un strupi, ausis vidēji lielas, entomofāgi, \~80 sugu, Latvijā 5 sugas, kas ir retas vai ļoti retas, visas aizsargājamas
- Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā)
- saimniece Nama īpašnieka, arī dzīvokļa valdītāja sieva; nama īpašniece, arī dzīvokļa valdītāja
- saimnieks Nama īpašnieks, arī dzīvokļa valdītājs; nama īpašnieces, arī dzīvokļa valdītājas vīrs
- namduris Namdurvis - mājas ārdurvis, galvenās durvis
- house Nams, māja
- sekstainais nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum crystatum"), Latvijā aizsargājama
- lomka Narkomānu abstinences sindroms - ļoti izteikts, sāpīgs, mokošs diskomforts, kas iestājas, ja netiek saņemta kārtējā narkotiku deva
- lielā nāra nāru suga ("Nājas mājor"), Latvijā sastopams divmāju augs ar dzeloņainu, stīvu un ļoti zarainu stublāju
- sietiņi Naturālās nodevas luteriešu draudzes mācītājam no 16. gs. līdz 20. gs. sākumam; dažkārt maksāja arī draudzes skolotājam un ķesterim
- reizināšana Naturāliem skaitļiem - kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju; racionāliem skaitļiem - skaitītāju reizinājuma dalīšana ar saucēju reizinājumu
- drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības
- zaldātu nauda nauda, ko maksāja, lai atpirktos no karadienesta
- kreditēšana Naudas līdzekļu novirzīšana no viena saimniecības posma citam posmam uz atmaksājamības pamata
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus
- jei Navahu mitoloģijā - dievības - pasaules radītājas, ko dziedināšanas rituālu piesauca maskās ģērbti šamaņi
- fizioloģiskā nāve nāve, kas iestājas fizioloģiskās novecošanās rezultātā; dabiskā nāve
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai
- pakalnu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga ("Myosotis ramosissima"), Latvijā sastopama samērā reti un aizsargājama
- sīkziedu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga (“Myosotis sparsiflora”), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, viengadīgs lakstaugs, stublājs līdz 35 cm augsts, ar noliektiem matiņiem
- sacrosanctus Neaizskarams, augsti svēts, augsti godājams
- leicīns Neaizstājama aminoskābe, ir augu un dzīvnieku olbaltumvielās
- izoleicīns Neaizstājama aminoskābe; ir gandrīz visās olbaltumvielās
- neaizvietojams Neaizstājams (2)
- neatvietojams Neaizstājams (2)
- pārgājskaņa Neakorda skaņa vājajā taktsdaļā, kas pakāpeniskā kustībā savieno divas akorda skaņas
- ierakstīts sūtījums neapdrošināta korespondence, ko pastā reģistrē un sūtītājam izsniedz kvīti, bet adresātam izsniedz pret parakstu
- pamest Neapdzīvot vairs (parasti mājas)
- poškas neapdzīvota vieta; tukša, auksta māja
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā); šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis
- pūziķis Neapmierināts, neizdabājams cilvēks; izspūrušiem matiem
- karlīno Neapoles Kārļa II (1283-1309) ievesta sīknauda, ko atdarināja visā Itālijā, 1818 Neapolē pielīdzināta 1/2 dukātam
- būt zem (kāda) goda neatbilst (kāda) morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajai stājai
- iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā); ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko)
- tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām
- nebūt vakarējam nebūt bez pieredzes, dzīves gudrības; būt zinātājam
- sacensība nedeterminēts stāvoklis, kas iestājas, kad divas datora instrukcijas tiek izpildītas vienlaicīgi un nav iespējams noteikt, kuras izpilde tiks pabeigta ātrāk
- caurā roze nedzīstoša kājas čūla
- zirga kāja negatīva iezīme, ko vēlas noslēpt, bet kas tomēr atklājas
- loiba Neglīta kāja
- plezna Neglīta, plakana kāja, pēda
- paglabāt neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1)
- lemmocīts Neirilemmas veidotāja šūna
- prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā
- somatofrēnija Neiroze, kuras gadījuma slimnieks pārspīlē savas slimības pazīmes vai iedomājas, ka ir slims
- donžuānisms Nekautrīga sieviešu pavešana, patērētāja psiholoģijas izpausme
- viļņainā nekera nekeru suga ("Neckera crispa"), Latvijā aizsargājama
- non licet neklājas
- koagulācijas nekroze nekroze, kad šūnu proteīni koagulē, pie tam saglabājas iepriekšējais šūnu sakārtojums; visbiežāk vērojama infarkta gadījumā
- ishēmiskā nekroze nekroze, kas rodas pēc barotājartērijas aizsprostojuma
- valsts vai pašvaldības īpašuma objekts nekustamais īpašums vai nekustamā īpašuma domājamā daļa, kapitālsabiedrība, kapitāla daļa vai cita manta, kas ir valsts vai pašvaldības īpašumā
- sniega palikas nekustīgi sniega, firna un ledus sakopojumi vietās, kas pasargātas no vēja un tiešas saules staru iedarbības, saglabājas ilgāk par apkārtējo sezonālo sniega segu
- kasandra Nelaimes pareģotāja
- namelis neliela (parasti veca, koka) dzīvojamā māja
- šalē neliela ārpilsētas māja
- namīns neliela celtne vai piebūve pie citām ēkām muižā, kur vārīja lopiem ēdienu, mazgāja veļu u. tml.
- pada neliela ieplaka (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens
- dzirdes aparāts neliela individuāla skaņu pastiprinātāja ierīce, ko izmanto dažāda veida vājdzirdības gadījumos
- mājele neliela māja
- kibitka neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā)
- guntiņa neliela neļķu dzimtas ģints ("Lychnis"), daudzgadīgi lakstaugi bez rozetes lapām, stublāja lapas veselas, sēdošas vai ar īsu kātu, ziedkopa - blīvs divžuburonis, ziedi divdzimumu, ar divkāršu apziedni, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- kabatas lukturītis neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce
- tamaguči neliela pārnēsājama elektroniska ierīce ar programmējamu mīmiku (prasa ēst, dzert, pievērst uzmanību u. tml.), digitālais draugs, parasti putnēna vai dzīvnieka mazuļa izskatā (japāņu "jaukā oliņa")
- stjuarta aube neliela sieviešu galvas sega ar apmali, kas sānos velvējas augšup spārnu veidā, bet virs pieres saiet smailē, ko valkāja 16. gs. beigās
- bucenis Neliela, daļēji sabrukusi, neapdzīvota māja
- bufervalsts Neliela, kā arī militāri un politiski vāja valsts, kas atrodas starp lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām
- kabatas portfelis neliela, kabatā nēsājama mape (piemēram, dokumentu, papīrnaudas novietošanai)
- būda Neliela, parasti nabadzīga, neglīta, dzīvojamā māja
- plītiņa Neliela, pārnēsājama elektriskā vai gāzes plīts
- namelnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks
- nameļnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks
- būdavnieks Nelielas (parasti vecas) dzīvojamās mājas iemītnieks vai īpašnieks
- kulbene neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala)
- kokerspaniels neliels angļu medību suns ar mīkstu, garu apmatojumu un garām ausīm, kas nokarājas; melns, sarkans vai brūns
- lietojumikona neliels attēls vai grafisks simbols, kas apzīmē lietojumprogrammu grafiskajā lietotāja saskarnē
- šmurkškauls neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - smurkša - gatavošanai
- žmurkškauls neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - žmurkša - gatavošanai
- igvartis neliels dīķis mājas tuvumā, arī ar dēļiem izbūvēts, kur uzturēties putniem
- pundurdinozaurs neliels dinozauru kārtas divkājains plēsējs, divus līdz trīs metrus liels, kas dzīvoja juras perioda vidū pirms aptuveni 165 miljoniem gadu
- implūvijs neliels grīdā iebūvēts baseins lietus ūdens savākšanai seno romiešu mājas ātrijā
- ceplītis neliels kamīns rijas piedarbā, kurā kurināja smalki sacirstu malku, lai nodrošinātu apgaismojumu
- kvarķirņiks neliels mājas koncerts vai pasākums
- brūzis neliels namiņš vai piebūve pie citām ēkām muižā, kur vārīja lopiem ēdienu, mazgāja veļu u. tml.
- sētiņa neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk staigāt
- sinces neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma
- torps neliels zemes gabals Zviedrijā un Somijā, kas nodots lietošanā torparam (bezzemniekam), kas nomas maksu atstrādāja īpašniekam
- mārkāja neliels zvēriņš pie upēm, purvā, gandrīz kā ķirzaka, ar to baidīja bērnus, bet neviens nav redzējis; mārskāja
- sekstants neliels, blāvs tuvu debess ekvatoram esošs zvaigznājs, tajā ir 34 ar neapbruņotu aci redzamas zvaigznes, spožākā no tām ir Sekstanta Alfa — tās redzamais spožums ir tikai 4,49; nevienai no šī zvaigznāja zvaigznēm nav sava vārda
- feretrons Neliels, dekorēts pārnēsājams altāris
- radiotelekss Neliels, pārnēsājams teleksa aparāts ar nelielu ekrānu
- Fišera neļķe neļķu suga ("Dianthus fischeri"), Latvijā aizsargājama
- krāšņā neļķe neļķu suga ("Dianthus superbus"), Latvijā aizsargājama
- dundurnieks Nemierīgs, nenosvērts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas
- dundurmice Nemierīgs, nenosvēts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas
- briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani
- brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti
- makromēlija Nenormāli lielas rokas vai kājas
- mikropodija Nenormāli mazas kājas kā attīstības traucējums
- mikromēlija Nenormāli mazas rokas un kājas
- ļetraks Nenoteikts, vāja rakstura cilvēks (kas nepilda solīto)
- neomyzus Neomyzus circumflexus - augumājas raibās laputs "Aulacorthum circumflexum" nosaukuma sinonīms
- baltā pildviela neorganiska pildviela, kas satur baltus pigmentus un tiek izmantota iespiedkrāsas toņa intensitātes samazināšanai un drukājamības uzlabošanai; tā mēdz būt caurspīdīga vai klājoša
- Unifikācijas baznīca neortodoksāla sekta, ko 1954. gadā Korejā nodibināja Sans Mjang Mūns; tās mācības ir ezoteriskas
- cepurainā neotiante neotianšu suga ("Neottianthe cucullata syn. Gymnadenia cucullata"), Latvijā aizsargājama
- telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām
- zirgi Nepārnadžu kārtas dzimta, daudz izmirušu ģinšu, kas veido garu pārvērtību rindu no pirmzirga eohipusa līdz mūsdienu zirgu ģintij, pie kuras pieskaitāmi zirgi, ēzeļi un zebras, ātri, garkājaini, spēcīgi dzīvnieki
- kā uzvilkts pulkstenis nepārtraukti, bez apstājas ko darīt
- kafija nepatīkama saruna skolā - pie skolotāja, direktora
- mājas solis nepieciešamie mājas darbi, to veikšana
- rīta solis nepieciešamie, no rīta veicamie mājas darbi
- melnā cistokoleja nepilnīgi pazīstamo ķērpju suga ("Cystocoleus ebeneus syn. Cystocoleus niger"), Latvijā aizsargājama
- monīlija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Moniliaceae"), sastopamas gan kā saprofīti, gan kā parazīti - augu, dzīvnieku un cilvēku slimību ierosinātājas; Latvijā konstatētas \~35 ģintis, \~230 sugu
- viesa privilēģijas nereģistrēta tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotāja tiesības un atļauja izmantot noteiktus pakalpojumus
- klājacis Nerūsoša metāla apkalumi uz klāja, paredzēti šotu (arī citu trošu) vadīšanai
- reliņa statnis nerūsoša metāla balsts, kurā iever reliņa aizturtroses, tos piestiprina vienādā attālumā virs klāja visapkārt bortiem
- priekšējais drošības grozs nerūsoša metāla cauruļu grozs peldlīdzekļa priekšgalā, kas paredzēts, lai komandas locekļi, kas darbojas ar priekšburām, nenokristu no klāja un netiktu noskaloti
- miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos un kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves
- ideālā daļa nesadalīta kopīpašuma iedomājamā daļa
- intrasigents Nesamierināms politiķis, kas nav pierunājams uz kompromisiem
- imponderābilijas Nesveramas vielas, ar ko agrāk mēģināja izskaidrot gaismas, siltuma, elektrības, magnētisma parādības
- Sodoma un Gomora netiklības, izvirtības perēklis, neiedomājams haoss, nekārtība
- banderša Netiklības, narkomānijas, alkoholiķu perēkļa turētāja
- ļepens Netīra kāja
- utūzis Netīra, nolaista māja, dzīvoklis (kur daudz insektu)
- čablas Netīras kājas
- čambas Netīras kājas
- sutra Netīrīga, nolaidīga sieviete; ilggulētāja
- aleurons Netīrs graudains olbaltums pelēkā krāsā, kas iekrājas labības graudos; apņem no ārpuses grauda sēklbaltumu
- iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā)
- ingenue nevainīga naiva meitene; naivo lomu tēlotāja
- satjagraha Nevarmācīgas pretošanās taktikas nacionālās atbrīvošanās cīņas forma, ko izstrādāja un praksē ieviesa M. Gandijs
- ļepučot Neveiklā gaitā iet, velkot kājas gar zemi
- aizloibāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, aiziet
- loibāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, iet
- lompāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, iet, aiziet
- ļepāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, velkot kājas gar zemi
- ļēpāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, velkot kājas gar zemi
- apklenkāt Neveikli apstaigāt, apklaiņot (no mājas uz māju)
- paslūžāt Neveikli paiet, pastaigāt, velkot kājas gar zemi
- klumzāties Neveikli, lempīgi, kājas velkot iet
- tirliņš neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi
- deshabille Nevērīgs mājas apģērbs
- sluināt Nevīžīgi, kājas velkot iet
- aizslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot aiziet
- ieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot ieiet, ienākt (kur iekšā)
- izslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot iziet, iznākt
- noslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot noiet, nonākt
- pieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- slampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet
- plenckadi Nevīžīgi, lieliem soļiem, velkot kājas, pieklibojot u. tml. (iet)
- vuornadži nezāle vārnkājas ("Comsrum")
- hurrieši Nezināmas izcelsmes senas ciltis Tuvajos Austrumos; Mezopotāmijā nodibināja Mitannijas valsti 2000-1500 pr. Kr. bija vadošā lielvara Āzijā
- karažiņa nicīgs apzīmējums (vājai) jaunai sievietei
- mustis Nicināms vārds cilvēkam ar melnu muti (seju); rājamais vārds bērnam ar netīrām lūpām
- niedrāzis Niedrājantilopju apakšdzimtas suga, skausta augstums - 1,2-1,3 m, masa - \~250 kg, sastopams gandrīz visā Āfrikas teritorijā
- kalpība Nievājama pakļautība un atkarība, kas saistīta ar reakcionāru centienu aktīvu sekmēšanu
- pipļuks Nievājams, necienāms cilvēks
- kapelmeistaru mūzika nievājošs apzīmējums mūzikai, kas komponēta ar rutīnu, pa daļai aiz pienākuma, bet kurā formālais elements dominē, jūtams maz radītāja patstāvības un stipra lielu meistaru ietekme
- Nigranden Nīgrandas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā
- švurbt Nīkuļot; kļūt vājam, nespēcīgam
- dimza niķīgs zirgs, kas mīņājas, bet neiet uz priekšu
- Ašurbanipala pils Nīnivē atrakta pils (7. gs. p. m. ē.), ko reiz apjoza 25 m augsts mūris, pils atradās uz uz augstas terases, to rotāja grezni cilņi, kas vēstīja par Ašurbanipala uzvarām
- siksnaukla no ādas gatavota aukla (parasti pastalu savilkšanai un vairākkārtīgai siešanai ap kājas stilbu)
- sloksnīte no apstrādājamā ķermeņa apstrādes procesā noņemamais materiāla slānis
- šmukstuls no auga stublāja darināta rokas šļirce
- vējjaka no blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka
- vēja jaka no blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vējjaka
- spraugu grīda no dažādiem materiāliem (metāla sakausējuma, čuguna, plastmasas) veidotas kūts grīdas režģis ar piemērotu spraugu platumu katrai dzīvnieku sugai un katram dzīvnieku vecumam, lai netraumētu kājas, bet mēsli izkristu cauri spraugām un nonāktu zemgrīdas kanālā; izmanto cūku, liellopu un aitu kūtīs
- švurkstens no doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidruma šļākšanai
- šmurkstens no doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidrumu šļākšanai
- šļircka no doba stublāja darināts bērnu rotaļu rīks šķidruma šļākšanai
- kulcenis no koka bluķa gatavota strazdu māja
- buncis no koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli
- bunka no koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli
- buņķis no koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli
- lemeša priekšlobītājs no lemeša, vērstuves un statnes sastāvošs priekšlobītājs, kas, novietots katra arkla korpusa priekšā, nogriež aramsloksnes virskārtu un iegulda to vagas dibenā ar zāļaino pusi uz leju; arkla korpuss, kas pārvietojas aiz priekšlobītāja, nogriež aramsloksnes apakšējo daļu un apber ar to vagas dibenā ieguldītās nezāles un augu atliekas
- dečš no lupatām austa sega, ko klāja kamanās un ar ko apsedz zirgu
- susinbačka no māja uz māju ceļojošs krievu tirgotājs, kas pārdeva pārtikas preces
- šmurkšs no neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu
- žmurkšs no neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu
- bugkurvis no nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota jahtas priekšgala klāja konstrukcija, kas saistīta ar sānu (bortu) reliņiem
- heķkurvis no nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota konstrukcija klāja pakaļgalā; saistīta ar peldlīdzekļa sānu reliņiem
- rokas satečsūknis no nerūsoša materiāla izgatavots pārnēsājams sūknis ar gumijas šļūteni ūdens aizvadīšanai ārpus borta
- rokas bilžu sūknis no nerūsoša materiāla izgatavots pārnēsājams sūknis ar gumijas šļūteni ūdens aizvadīšanai ārpus borta
- vējablūze no pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm
- paneļmāja no rūpnīcā ražotiem dzelzsbetona paneļiem būvēta māja
- sagrilt no vecuma vājam kļūt vai saslīgt
- zlaukts no viena koka izdobts trauks mājalus tecināšanai
- papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām
- zaķkāja no zaķa kājas darināta ota ziešanai
- ataut Noaut (kājas)
- nešļavas Noburti priekšmeti, pārtikas produkti, ko slepus iznēsāja pa mājām, lai kaitētu cilvēkiem vai mājlopiem
- mācāmstunda Nodarbība (parasti internātskolā, pagarinātās dienas skolā), kurā skolēni gatavo mājas uzdevumus
- bingalis Nodedzis pagales jeb mieta gals, kas mētājas pa pagalmu
- Nodaggen Nodegu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
- goba Nodeva, ko maksāja kungam un mācītājam, biežāk labības veidā, bet varēja būt arī mājlopu veidā
- annāta Nodeva, ko pāvesta kūrijai maksāja personas, kuras ieņēma ienesīgus baznīcas amatus
- mācītāja sieciņi nodevas graudā, kuras feodālismā un kapitālismā maksāja mācītājam pie baznīcas draudzes piederošie zemnieki
- armijas uzturs nodoklis 17. gs. Vidzemē, ko zemnieki maksāja naudā, ienākumus izlietoja armijas apgādei
- tribūts Nodoklis senējā Romā, ko pilsoņi maksāja no mantas un provinciāli no galvas
- Demlo parāds nodoklis, ko angļi 991.-1163. g. maksāja vikingiem, lai pasargātu savu zemi no izpostīšanas
- džizja Nodoklis, ko maksāja naudā vai natūrā pieaugušie Arābu kalifāta iedzīvotāji, kas nebija musulmaņi; vēlāk to ievāca arī citās arābu valstīs, 18. gs. beigās Osmaņu impērijā saplūda ar haradžu
- metoikions Nodoklis, ko seno grieķu pilsētās maksāja ārzemnieki par tiesībām tur dzīvot
- novērošana Nodokļu administrācijas kontrole, kad pēc nodokļu maksātāja juridiskās adreses vai saimnieciskās darbības veikšanas vietas noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības
- 3. Hērakla varoņdarbs Nogādāja mājās milzīgo meža kuili no Erimantas kalna
- 1. Hērakla varoņdarbs Nogalināja Nemejas lauvu
- aptvarstīt Nogludināt visapkārt, applūkājot visu, kas nokarājas
- veidule Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma; veidotāja (2)
- finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu
- ledāja kušanas ūdeņu nogulumi nogulumu komplekss, kas ietver ledāja kušanas ūdeņu straumju gultnēs uzkrājušos fluvioglaciālos nogulumus un ledāja kušanas ūdeņu baseinos nogulsnējušos limoglaciālos nogulumus
- glaciokarsts Nogulumu sākotnējā saguluma traucējumi un noslēgtu katliežveida ieplaku veidošanās, izkūstot aprimuša ledāja ledus blāķiem
- ieīrēties Noīrēt dzīvesvietu; kļūt par (dzīvokļa, mājas) īrnieku
- pašele Nojume vai neliela piebūve pie rijas, klēts vai šķūņa, kur novietoja darba rīkus un glabāja pelavas; palievenis pie rijas
- kājiņa Nokautas cūkas kāja
- glacis Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā
- glasī Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā
- līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
- pupaine Nopļautu pupu lauks; pupājs; pupāja
- ciki norāda uz (jautātājam, runātājam) nezināmu priekšmetu, parādību skaitu, daudzumu
- viņš norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību
- tiki norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu
- tiki norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu pulksteņa laika momentu
- par norāda uz darbības veicēju, kura vietā stājas kāds cits
- bez norāda uz darītāja vai objekta nošķirtību no kā
- pa norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek, iestājas
- tad norāda uz laikposmu, laika momentu, kas iestājas pēc cita laikposma, laika momenta, arī pēc kādas darbības, procesa, stāvokļa; pēc tam; vēlāk
- par norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc 2(1)
- viss norāda uz minēto, iedomājamo personu kopumu
- tur norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja; pretstats: šeit, te 1 (1)
- tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi
- viņpus norāda uz objektu, salīdzinājumā ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, vērotāja)
- taipus norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja)
- šaipus norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam)
- pie norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas noteiktās (parasti darba) attiecībās
- klāt norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds cilvēka mūža posms)
- klāt norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds laikposms, laika moments)
- pa norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc
- laukā norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietajās, bojājas
- atpakaļ norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
- garām- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām
- pretim- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī
- paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota)
- nospiest Norakstīt (no kāda, piem., mājasdarbu)
- nostirināt Noraustīt kājas
- bezskaidras naudas norēķini norēķini, kas tiek realizēti, pārskaitot noteiktu summu no maksātāja konta (bankā, krājkasē) maksājuma saņēmēja kontā; arī savstarpējo prasību ieskaites ceļā
- starpbanka Norēķinos starp divām bankām iesaistītā trešā banka, kas nav maksātāja vai maksājuma saņēmēja banka
- inkaso Norēķinu kārtība, kad banka uzņemas izpildīt preču piegādātāja pieprasījumu - saņemt maksājumu no preču saņēmēja
- preskriptīvas laulības norma, saskaņā ar kuru katram cilvēkam, jau tikko piedzimušam, nosaka, ar kuru no radiniekiem viņam būs jāstājas laulībā
- hipogāmija Norma, saskaņā ar kuru vīrietim jāstājas laulībā ar augstāka statusa sievieti
- normālā krāja normālajam šķērslaukumam atbilstošā audzes krāja
- pirsta garums nosacīta adījuma garuma mērvienība - adītāja pirksta garums
- pirksta garums nosacīta adījuma garuma mērvienība - rādītāja pirksta garums
- punkts nosacīta, uzkrājama vienība kāda labuma iegūšanai
- laudemijs Nosaukums nodevai, ko kāda lauku zemes gabala jaunais ieguvējs maksāja gruntskungam kā virsīpašniekam par pirmpirkuma tiesības neizlietošanu valdījuma pārejas gadījumā
- nuajadas Noslīcināšanas, 1793.-94. g. Nantē izdarītā masu sodīšana konventa komisāra Karjē vadībā; ap 15000 par kontrrevolūciju aizdomās turētu personu notiesāja uz nāvi un sodu izpildīja noslīcinot Luārē
- izolacionisms nostāja politikā, kas prasa atturēties no iejaukšanās vai līdzdalības ārvalstīs notiekošajos politiskajos procesos; izvairīšanās no saskarsmes ar ārpasauli
- antiintelektuālisms Nostāja, kad tiek noliegta iespēja izzināt īstenību ar prāta palīdzību
- attieksmes inokulācija nostājas / attieksmes noturīguma pakāpeniska nostiprināšana
- nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā)
- atpakaļadrese Nosūtītāja adrese
- pārbaudīt Noteikt (ar instrumentu, ierīci u. tml.) apstrādājamās detaļas, priekšmeta izmēru atbilstību vēlamajiem; noteikt (kā fizikālā lieluma) atbilstību kādām normām
- ielādējams fonts noteikta burtveidola fonts, kas glabājas diskatmiņā un ko pārsūta uz printera atmiņu tad, kad tas nepieciešams kāda dokumenta drukāšanai
- pieaugums noteiktā laika periodā izveidojies koka vai audzes augstuma, caurmēra, šķērslaukuma vai krājas palielinājums (kokam, audzei) vai samazinājums (audzei)
- licences kartīte noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai
- konkrētās preces tirgus noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vēra pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības
- sociālā darbinieka attieksme noteikti uzskati, vērtējums, nostāja un atbilstoša izturēšanās pret klientu, kolēģiem un pašam pret sevi; tā ir saistīta ar sociālā darbinieka sevis apzināšanos sociālajā darbā, piederību profesijai un identificēšanos ar profesijas vērtībām
- stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko); arī nostāja
- attieksme Noteikts uzskats (par ko), vērtējums, arī atbilstoša nostāja
- Latviešu etnogrāfiskā izstāde notika Rīgā 1896. g. un bija pirmais lielākais latviešu organizētais pasākums, kas iepazīstināja apmeklētājus ar latviešu tautas vēsturi un kultūru
- drošais notikums notikums, kurš iestājas vienmēr un kura varbūtība ir 1
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
- nočepstēt Novājēt, kļūt vājam
- histerosistole Novēlojusies sistole, kas iestājas vēlāk par normālo laiku
- nestandartizētā novērošana novērošana, kurā iepriekš netiek noteikts objekta elementu kopums, un novērotājam nav rīcības plāna
- novērotāja vai eksperimentētāja gaidu efekts novērotāja gaidas netīši ietekmē pētījuma dalībniekus un rezultātu interpretācijas, kas apstiprina eksperimentētāja gaidas
- pusdienas līnija novērotāja meridiāna plaknes un horizonta plaknes šķelšanās līnija
- žūre Novērotāja slēptuve
- gaidu efekts novērotāja vai novērojamā gaidas, kas netīši ietekmē eksperimenta rezultātus
- Doplera efekts novērotājam pienākošo svārstību frekvences maiņa, ko rada svārstību avota un novērotāja kustība vienam attiecībā pret otru
- nosargāt Novēršot ko nevēlamu, kaitīgu, panākt, ka saglabājas (kāds stāvoklis)
- pārlaist Novietot (ķermeņa daļu, parasti kājas) pāri (kam), pār (ko) tā, ka (tā) ir vērsta uz leju
- pakārt Novietot (priekšmetu) tā, ka (tas) karājas
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas; pakārt (1)
- atkarināt Novietot tā, ka atkarājas atpakaļ
- kārt Novietot tā, lai karājas
- iet uz Kanosu nožēlot grēkus, lūgt piedošanu, pazemoties pretinieka priekšā, padoties uzvarētāja žēlastībai
- intervence Oficiāls pieprasījums tiesā (parasti civilprocesā, kad trešā persona iestājas prāvā)
- bruņniecības matrikula oficiāls priviliģētāko muižniecības dzimtu saraksts, kas nodrošināja bruņniecības korporācijas un kārtas tiesības (sevišķi muižu iegūšanā), Latvijā 1634.-1920. g.
- bimetāla ofseta iespiedplates ofseta iespiedformu plates, kas sastāv no divu dažādu metālu slāņiem, kuri uzklāti uz metāla vai polimēru pamatnes un gaismjutīga slāņa; dažādo metālu (piemēram, vara un hroma) atšķirīgās īpašības veido drukājamos un nedrukājamos elementus
- odzinīca Ogotāja
- OZFLB Okeāna zvejas flotes Liepājas bāze (raj.)
- treonīns oksimetilalanīns, aizstājama aminoskābe, ir gandrīz visu olbaltumvielu sastāvā
- iedzēklis Ola, ko liek apakšā perētājai vistai
- iedzēknis Ola, ko liek apakšā perētājai vistai
- ovipars Oldējējs, kas vairojas, dējot olas, atšķirībā no dzīvdzemdētāja
- skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā
- fajalits Olivīna grupas minerāls, tumši zaļā vai melnā krāsā, kristalizājas rombiskā singonijā
- Olsteras unionisti Olsteras Unionistu partijas un Olsteras Demokrātiskās unionistu partijas biedri un piekritēji, kas iestājas par politisku ūniju starp Britāniju un Ziemeļīriju un noraida ūniju starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku
- izlocītā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha vermicellifera"), kas ir reta un Latvijā aizsargājama, konstatēta Slīterē
- zaļā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha viridis"), atrasta platlapju un jauktos mežos Moricsalā un Ķemeros, Latvijā aizsargājama
- identificēšana Operācija, kas datu apstrādes sistēmās nosaka lietotāja vai lietojumprocesa identitāti
- dispečerprogramma Operāciju sistēmā ietilpstoša uzdevuma vadības programma, kas nodrošina skaitļotāja resursu pareizu izmantošanu
- pamatatmiņa Operatīvā atmiņa - ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati
- Vecais ceplis operdziedātāja Jāņa Zābera memoriālais muzejs Madonas novada Indrānu pagasta Meirānos, kas regulāri rīko J. Zābera piemiņas pasākumus
- komandu interpretators operētājsistēmā MS-DOS - sistēmas programma, kas saņem lietotāja ievadītās komandas, pārveido tās datoram tieši izpildāmā formā un veic nepieciešamās darbības, piemēram, lietojumprogrammu ielādi, uzvedņu un ziņojumu izspīdināšanu displeja ekrānā
- sistēmas fonts operētājsistēmā vai grafiskajā lietotāja saskarnē iebūvēts fonts
- piekļuves pilnvara operētājsistēmas "Microsoft Windows NT" iekšējā drošības karte, ko ģenerē tajā brīdī, kad lietotājs piesakās sistēmai, tajā ir lietotāja identifikators un visu to grupu identifikatori, kurās reģistrēts šis lietotājs; tā tiek piešķirta katram procesam, ko šis lietotājs iniciē
- komandu procesors operētājsistēmas programma, kas apstrādā lietotāja ievadītās komandas, attēlo displeja ekrānā uzvednes un apstiprinājuma vai brīdinājuma ziņojumus
- optimālā krāja optimālajam šķērslaukumam atbilstošā audzes krāja
- glorija Optiska parādība atmosfērā - krāsaini gredzeni ap novērotāja ēnu, kas krīt uz mākoņiem vai miglas blāķi, novērotājam atrodoties ar muguru pret sauli (novērojama augstu kalnos, lidojumā)
- testo Oratorijās darbības stāstītāja apzīmējums
- Ordangen Ordangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā
- ordeņa statūti ordeņa apraksts, ka arī priekšraksts par to, kādā kārtība ar šo ordeni apbalvo un kā tas nēsājams
- vecupju alūvijs organiskas atliekas bagātīgi saturoši nogulumi, kas uzkrājas vecupēs, kur ūdens režīms ir līdzīgs ezderu ūdens režīmam
- hlorogļūdeņraži Organiskas vielas, kuru molekulās ūdeņraža vietā ievadīts hlors; daudzi no tiem ir insekticīdi, kas uzkrājas organismu taukaudos un koncentrējas ekosistēmas barošanās ķēdēs, līdz kļūst kaitīgi; Latvijā aizliegti kopš 1967. gada
- hinons Organisks savienojums vai sarežģītāku savienojumu ciklisks struktūras elements ar oksidētāja īpašībām; ir daudzu krāsvielu struktūras pamatā
- urēmija Organisma pašsaindēšanās ar slāpekļa maiņas produktiem, kas uzkrājas asinīs vēlīnā nieru mazspējas stadijā
- hemotaksija Organismu un kustīgo šūnu virzīšanās ķīmiskā kairinātāja iedarbības rezultāta
- juridiskā persona organizācija, kam ir atsevišķa manta un kas savā vārdā var iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, un var būt prasītāja vai atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā
- gangsterisms Organizēta noziedzība, it sevišķi Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Konstitūcijas 18. labojuma pieņemšanas (1919), kas iedibināja prohibīciju jeb "sauso likumu" - aizliegumu ražot un tirgot alkoholiskos dzērienus
- urīnpūslis Orgāns, kurā pirms izdalīšanās no organisma uzkrājas urīns
- cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas
- dzegužpuķe Orhideju dzimtas ģints ("Orchis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā), \~85 sugas, Latvijā sastopamās 4 sugas ir aizsargājami augi
- naktsvijole Orhideju dzimtas ģints ("Platanthera"), daudzgadīgs augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā; 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas ne visai bieži, abas aizsargājamas
- odu gimnadēnija orhideju dzimtas suga ("Gymnadenia conopsea"), Latvijā aizsargājama, sastopama ne visai bieži, aug pļavās, mežmalās, krūmājos, it īpaši kaļķainā augsnē
- sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
- mušu ofrīda orhideju dzimtas suga (“Ophrys insectifera syn. Ophrys muscifera”), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama, aug pārpurvotos priežu mežos, kaļķainos zāļu purvos un purvainās pļavās
- vaniļa Orhideju dzimtas suga ("Vanilla planifolia"), kāpelētājaugs, kura augļiem fermentējoties veidojas vanilīns
- ratiņkāja Oriona zvaigznāja josta
- kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija
- eskers Oss - garš, līkumots, šaurs vaļņveida paugurs, kas sastāv no smilts, grants un oļiem, ko ledāja plaisā vai tunelī noguldījuši ledājkušanas ūdeņi; Latvijā - arī kangars
- Aleksandrija ostas pilsēta Ēģiptē (_Al Iskandarīyah_) pie Nīlas deltas, ko dibināja Maķedonijas Aleksandrs 332. g. p. m. ē., 3770500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Purvu upe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka
- Otanka Otaņķe, Liepājas ezera pieteka
- Otaņķupe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka
- Purvupe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka
- Tiltupe Otaņķe, Liepājas ezera pieteka
- polemarhs Otrais Atēnu arhonts, kas pārzināja kara būšanas un bija kara vadonis
- galieši Otras mājas ļaudis
- galļaudis Otras mājas ļaudis
- pusotrinieks Otrinieks (vasaras palīgstrādnieks), kas gāja muižas gaitās vai nu tikai pusi nedēļas vai katru otro nedēļu
- Ohseln Ozolmuiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
- sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza
- taisnā līnijā pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai)
- taibreiks Paātrināts sporta sacensības vai tās posma uzvarētāja noskaidrošanas veids (gk. tenisā, volejbolā)
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji
- bema Paaugstinājums runātājam sinagogā
- katedra Paaugstinājums, arī pults publiskam runātājam
- estrāde Paaugstinājums, kur uzstājas koris, orķestris, atsevišķi mākslinieki, oratori u. tml.
- salu pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon insulanus"), Latvijā aizsargājama
- brūnganā pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon spadiceus"), Latvijā aizsargājama
- Tufa pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon tophaceus"), Latvijā aizsargājama
- pāriet pabeigta materiālapstrādes operācijas daļa, kuras izpildes laikā nemainās apstrādājamā virsma vai savienojuma vieta, izmantojamais instruments un apstrādes režīms
- sagatavot padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu; arī pagatavot (ēdienu)
- laidināt padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist
- nodot padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu)
- iemūžināt padarīt saglabājamu atmiņā, padarīt neiznīkstošu
- tiņa Padauža, kas visur tiņājas
- kinodirekcija Padomju Savienībā iestāde, kas organizēja un pārzināja kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā)
- Padohnen Padones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā
- Dubļu upe Padones strauts, Vārtājas pieteka
- grota Padziļinājums ledāja galā, no kura iztek kušanas ūdeņi
- grote Padziļinājums ledāja galā, no kura iztek kušanas ūdeņi
- izrāvums Padziļinājums visas zāģmateriāla vai detaļas apstrādājamās virsmas platumā, kas rodas, tos frēzējot dziļāk par frēzēšanas plaknes virsmu
- iedzērkle Padziļinājums zemē, kur uzkrājas ūdens
- balagāns Pagaidu celtne izrādēm (piemēram, tirgus laukumos); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek
- priekšpagalms Pagalms mājas priekšā
- aizpagalms Pagalms vai tā daļa, kas atrodas aiz mājas vai cita norobežojuma
- štulpe Pagara adīta vai tamborēta atsevišķi valkājama aproce; atsevišķi uzvelkama (parasti virskrekla) aproce
- goba Pagasta administratīvs nodalījums ar vairākām saimniecībām, kas kopā apstrādāja veselu arklu zemes
- pagasta (arī valsts) māja pagastmāja
- pagasta māja pagastmāja
- valsts (arī pagasta) māja pagastmāja
- valstsmāja Pagastmāja
- pagasts Pagastmāja, pagastnams
- Aisteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā
- Aizteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā
- Aizvīķu pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagastā; bijušie nosaukumi: Aizviķu pagasts, vāciski - Aiswicken, krieviski - Asvikenskaja
- Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja
- Nīcas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Liepājas pilsētu, Otaņķu, Dunikas un Rucavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Niederbartan, krieviski — Niederbartauskaja
- Leimaņu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Mežgalē, robežojas ar Kalna, Ābeļu, Dignājas, Zasas, Rubenes un Aknīstes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Biržu pagasta dienvidaustrumu daļu un Aknīstes pagasta ziemeļu stūri
- Dunavas pagasts pagasts Jēkabpils novada austrumu daļā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Rubenes, Zasas, Dignājas pagastu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā
- Zasas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Dignājas, Dunavas, Rubenes un Leimaņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Weessen, krieviski — Zasenskja
- mācītāja pagasts pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem)
- exc. Pagatavojis; sākot no 16-18 gs. uz vara gravējumiem u. c. pielikums apgādātāja vārdam
- babā Pagodinājuma vārds, ko lieto tjurku tautas, kad uzrunājami vecāki cilvēki
- pastopāt Paiet, pastaigāt, ar grūtībām ceļot kājas
- paslēpēt Paiet, pastaigāt, velkot kājas gar zemi
- kāmurs Pakakle, āda, kas karājas liellopu pakaklē
- sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā pakalpojumi, kas tuvināti ģimenes videi (aprūpe mājās, pakalpojumi dienas aprūpes centrā, servisa dzīvoklis, grupu māja (dzīvoklis) u. c.)
- automātiska numura noteikšana pakalpojums, kas telefona zvana saņēmējam paziņo zvanītāja telefona numuru
- pakaļaskāja Pakaļkāja
- pakaļškāja Pakaļkāja
- strēna Pakaļkāja (dzīvniekiem)
- striena Pakaļkāja (dzīvniekiem)
- čimslis Pakaļkājas cīpsla, Ahileja cīpsla, augšstilbs, ciska
- pakaļšciska Pakaļkājas ciska
- pakaļķepa Pakaļkājas ķepa
- pakaļķetna Pakaļkājas ķetna
- pakaļčinkslis Pakaļkājas pēdas apakšējā daļa
- korektums pakāpe, kādā programmatūra, dokumentācija vai citi izmantojamie objekti atbilst lietotāja vajadzībām
- nokārt Pakārt tā, ka nokarājas
- paketes iesākums paketes daļa, ko pārsūta pirms lietotāja datiem un kas satur adreses un citu vadības informāciju
- rāze Paklājaugi, ko izmanto kapa kopiņas, kapa vietas apzaļumošanai
- fasete Paklājs klišeju, stereotipu u. c. iespiežamo plākšņu ieslēgšanai; arī klišeju un stereotipu plākšņu slīpā mala, kas noder to piestiprināšanai uz koka kājenes vai cita paklāja
- dūdot Paklusu dziedāt; klusu skanēt (par dziedātāja balsi)
- pakulināt Pakūļāt (kājas, asti)
- pakulstīt Pakustināt, pašūpot (parasti kājas, spārnus, asti)
- Sventāja Palangas pilsētas daļa, pie Sventājas upes ietekas Baltijas jūrā
- čemuru palēks palēku suga ("Chimaphila umbellata", senāk "Pyrola umbellata"), Latvijā aizsargājama, dekoratīvs un ārstniecisks augs
- noskrējiens Palēnināta lidmašīnas kustība pa skrejceļu līdz pilnīgai apstājai nosēžoties vai pēc ieskrējiena pārtraukšanas paceļoties
- siltuma neitroni palēnināti neitroni, kas ir termodinamiskā līdzsvarā ar neitronu palēninātāja atomu kodoliem
- vairogu palēpe palēpju suga ("Nymphoides peltata"), Latvijā aizsargājama
- piestrīķēt Palīdzēt airētājam stūrēt laivu sēžot tās pakaļgalā
- peroneālā oligodaktilija palielināts atstatums starp kājas I un II pirkstu; uzskatīts par deģenerācijas vai atavisma pazīmi, bet var būt arī iegūts smagā darbā strādniekiem, kas staigā basām kājām pa slidenu augsni (tropos)
- barotājmehānisms Palīgmehānisms, kas vajadzīgajā kārtībā piegādā galvenajam mehānismam apstrādājamos materiālus
- skatītājs Palīgprogramma, kas lietotājam ļauj redzēt attēlu un dokumentu datņu saturu, neizmantojot programmu, ar kuru šīs datnes izveidotas (angļu "viewer")
- izstrādātāja aprīkojums palīgprogrammu (rutīnu) kopa, kas lietojumprogrammu izstrādātājam atvieglo programmu veidošanu, ievērojot konkrētās to darbību vides īpatnības (piemēram, grafisko lietotāja saskarni, operētājsistēmu, datu bāzu pārvaldības sistēmu u. c.)
- apzīmētāja palīgteikums palīgteikums, kas pakārtots kādam lietvārdam virsteikumā un pēc nozīmes līdzinās apzīmētājam
- papildinātāja palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās papildinātājam un ir pakārtots kādam darbības vārdam virsteikumā
- pallasīts Pallasa dzelzs - 0,65 t smags meteorīts, ko P. Pallass 1769. g. atklāja Jeņisejas guberņā Krievijā
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem; būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju)
- uzkrājējaudi Pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas
- aunapiere Pamatklintāja virsas izcilnis, ko nogludinājis un nopulējis ledājs
- daudzstublāju pameldrs pameldru suga ("Eleocharis multicaulis"), Latvijā aizsargājama
- sīkais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis parvula syn. Scirpus parvulus"), Latvijā aizsargājama
- skvots Pamesta māja (gk. Nīderlandē un Lielbritānijā), kurā ievācas bariņš neformāļu un dzīvo, nemaksājot īri (angļu "squat")
- stādināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstājas
- sapriecināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sapriecājas
- uzlaist panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
- uzstellēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
- uzsūtīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
- sargāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gods, attiecības starp cilvēkiem, tradīcijas) saglabājas
- pavēlināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, noris vēlāk, mazliet pēc parastā laika
- paātrināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, notiek drīzāk
- saglabāt panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības
- bremzēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) palēninās, apstājas
- nosvīdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar mitrumu (atdziestot tvaikiem)
- uzturēt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē
- uzturēt panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē
- uzturēt panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, telpā, vidē) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā kvalitātē
- nosviedrēt panākt, būt par cēloni, ka nosvīst, pārklājas ar sviedriem
- peldināt panākt, ka (cilvēks) peldas; panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī
- sasliet panākt, ka (dzīvnieks) nostājas uz pakaļkājām
- peldināt panākt, ka (dzīvnieks) peldas; panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī
- nolikt panākt, ka (kāds) nostājas, novietojas (kur)
- iepriecināt panākt, ka (kāds) priecājas; izraisīt, sagādāt prieku (kādam)
- savaldīt panākt, ka (kam) saglabājas vēlamais veids, kārtība
- uzturēt panākt, ka (kas, piemēram, celtne, telpa, ierīce, ceļš) saglabājas noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai
- apkvēpināt panākt, ka (kas) apkvēpst, pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem
- atgriezt vēstures ratu atpakaļ panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas
- griezt vēstures ratu atpakaļ panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas
- pagriezt vēstures ratu atpakaļ panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas
- atgriezt laika ratu atpakaļ panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas
- paturēt panākt, ka (paša psihiskais stāvoklis, rakstura, personības īpašības u. tml.) pastāv joprojām, saglabājas
- pieturēt panākt, ka (piemēram, darba dzīvnieks) apstājas, parasti uz neilgu laiku; apstādināt (1)
- pieradināt panākt, ka (savvaļas dzīvnieks) pierod pie cilvēkiem, pie mājas apstākļiem
- sastādīt panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu)
- pagriezt laiku (arī dzīvi, gadus u. tml.) atpakaļ panākt, ka atkal iestājas bijušais laika, dzīves posms
- pagriezt (arī atgriezt) laika (arī vēstures) ratu atpakaļ panākt, ka atkal ieviešas, izveidojas, iestājas
- izbēdināt panākt, ka bēdājas (ilgāku laiku)
- izpeldināt panākt, ka izpeldas; panākt, ka nomazgājas, iegremdējoties ūdenī
- izpriecināt panākt, ka izpriecājas
- iegravēt panākt, ka labi saglabājas (atmiņā)
- sasmacināt panākt, ka sasmok, pārklājas ar pelējumu
- pavest panākt, parasti ar viltu, ka stājas intīmās attiecībās, zaudē nevainību
- paneļka paneļmāja
- panorāma ar atklājumu panorāmas kadrs, kura beigās skatītājam atklājas kāda pārsteidzoša vai negaidīta detaļa
- panzija Pansija - viesu māja, kurā tiek dots arī uzturs
- bitu iestarpināšana paņēmiens, ko izmanto datu pārraides protokolos pārraidāmo datu un starpkadru atdalītāju atšķiršanai un kas paredz pēc katriem pieciem vieninieku bitiem ievietot nulles bitu, tādējādi izslēdzot starpkadra atdalītāja parādīšanos neparedzētā vietā
- paņkas Paņķes - dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
- salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī
- konca Papēdis, kāja, stilbs; zirga papēdis
- Papenhof Papes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
- opcija Papildiespēja, ko norāda lietotāja programmā un ko var izmantot, lai modificētu parasto tās izpildes režīmu
- blakusdiagnoze papildus diagnoze (gadījumā, kad atklājas arī cita, blakus salimšana)
- izsaucošā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru lietotāja, abonenta vai taksofona numurs, no kura notiek izsaukuma mēģinājums vai izsaukums, tiek atveidots cita lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms vai pēc savienojuma nodibināšanas
- izsauktā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru numurs, kuru izsauc, tiek atveidots izsaucēja, lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms savienojuma nodibināšanas vai savienojuma laikā
- kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā; kazas kāja
- Paplacken Paplakas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā
- pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu
- stulka Paplatināta kājas apakšējā daļa līdz nagam (dažiem dzīvniekiem)
- lodalēt par dzīvniekiem, kam ir kājas
- kūpēt par mitru sienu, kas bojājas
- kā no zagļa pirkts par neiedomājami lētu maksu
- mustangs par savvaļas zirgu pārveidojies mājas zirgs (Ziemeļamerikā)
- Holla efekts parādība, ka, strāvai plūstot vadītājā, kas atrodas magnētiskajā laukā, starp vadītāja abām sānu virsmām pastāv potenciālu starpība (1879. g. atklāja amerikāņu fiziķis E. Holls)
- sekundārais analfabētisms parādība, ko raksturo apstāšanās attīstībā; lasīšanas iemaņu neizmantošana, kā rezultātā iestājas to regresija
- Saules aktivitāte parādību kopums, kas saistīts ar Saules plankumu, fotosfēras lāpu, protuberanču skaita, Saules uzliesmojumu biežuma un Saules radiācijas palielināšanos; Saules aktivitātei raksturīgs apmēram 11 gadu aktivitātes cikls, kam klājas pāri garāki cikli
- aplombs pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja
- garensuports paralēli apstrādājamā ķermeņa rotācijas asij pārvietojams suports
- lihenoīdā parapsoriāze parapsoriāze, kurai raksturīgi diseminēti hiperkeratotiski papulozi izsitumi; bojājas arī nagi un mati
- Šinca šņibītis parastā šņibīša pasuga ("Calidris alpina schinzii"), kas sastopama arī Latvijā, aizsargājama
- kustoņi parasti četrkājainu dzīvnieku mājlopu nosaukums
- klajā parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu)
- vienaira parasti savienojumos "vienaira divnieks", "vienaira četrinieks", "vienaira astoņnieks"; sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis
- veste parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu; šādas formas apģērba gabals sievietēm
- pārauties Pāraut sev kājas
- hlamīdijas Parazītiskas baktērijas, dažādu slimību ierosinātājas
- pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu
- cimdībās iešana paraža, ka atvadu svinībās pirms ilgākas prombūtnes (piemēram, karadienests, pārcelšanās citur darbā u. tml.), pazīstamās meitenes dāvināja cimdus
- patrilokālā laulība paraža, kur sieva pārgāja dzīvot pie vīra; radās laikā, kad notika pāreja no matriarhāta uz patriarhātu
- kuvāde Paraža, saskaņā ar kuru dzemdētājas sievietes vīrs ievēro vairākus rituālus aizliegumus un nereti imitē dzemdības
- amitāts Paraža, saskaņā ar kuru tēvamāsai pret brāļabērniem ir īpaši pienākumi un rituālas saistības - kad tie ir piedzimuši, kad sasnieguši pubertāti un kad stājas laulībā
- Hilhena zemes tiesību projekts Pārdaugavas hercogistes zemes tiesību kodekss, ko 1599. g. izstrādāja Rīgas pilsētas sindiks D. Hilhens; tam bija liela nozīme dzimtbūšanas kodifikācijā
- čeks pārdevēja izsniegtā kvīts kasei, kurā norādīta par preci maksājamā summa
- uzprasījums Pārdevēja pieprasītais cenas palielinājums virs ražotāja noteiktās cenas
- komijs Pārdevējs, tirgotāja palīgs
- mazumtirdzniecība Pārdošana tieši patērētājam (tirdzniecības pēdējais posms)
- skufija Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos
- elektroncaurumu pāreja pārejas apgabals starp divām pusvadītāja daļām, kurām vienai ir n tipa, otrai - p tipa vadītspēja, p - n pāreja
- griešanas virsma pārejas virsma starp apstrādājamo un apstrādāto virsmu, ko apstrādē veido griezējinstrumenta galvenais asmens
- sarkanspārnu sisenis parkšķis, siseņu apakškārtas suga ("Psophus stridulus"), Latvijā aizsargājama
- dislokācija pārmaiņa iežu slāņu sākotnējā sagulumā tektonisko kustību, karsta procesu, ledāja spiediena, noslīdeņu u. c. iespaidā
- konģenitālā paramiotonija pārmantota miopātija (autosomāli dominanta pārmantošana): aukstuma ietekmē muskulatūra krampjveidīgi saraujas; siltumā muskulatūra atslābst, nereti iestājas parēze
- smalkā parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga ("Parmelia elegantula"), izplatīta uz platlapu kokiem mitrākās vietās, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā
- kausveida parmēlija parmēliju suga ("Parmelia acetabulum"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama
- brūnmelnā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia fuliginosa"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama
- Mužo parmēlija parmēliju suga ("Parmelia mougeotii"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama
- ādainā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia tiliacea"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama
- liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm)
- makroskēlija Pārmērīgi garas kājas
- gvanako Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama guanicoe"), kas sastopama Dienvidamerikā, no tās cēlušās domesticētās forma - mājas lama un alpaka
- ugunslākturis Pārnēsājama apgaismes ierīce, lākturis
- lukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna
- vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja
- lodlampa Pārnēsājama karsēšanas ierīce, kurā siltumu iegūst, dedzinot šķidru degvielu (benzīnu, petroleju, spirtu)
- rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta
- bazuka Pārnēsājama palīgierīce mazkalibra raķešu šaušanai, kuru parasti apkalpo divi cilvēki
- patvāris Pārnēsājama tējas gatavošanas ierīce, kurā ūdeni karsē ogļu kurtuve vai elektrisks sildītājs
- PDF pārnēsājamais dokumentu formāts - metode datora failu uzglabāšanai tā, lai tos būtu ērti nolasīt dažādos datoros
- lateris Pārnēsājamais lukturis
- kāptavas Pārnēsājamās kāpnes
- pleijeris Pārnēsājams atskaņotājs
- šķirsts Pārnēsājams miniatūrs izraēliešu templis, kas liecina par Dieva klātbūtni
- brandspoits Pārnēsājams rokas sūknis uguns dzēšanai, kuģa klāja mazgāšanai vai ūdens sūknēšanai
- arkebūza Pārnēsājams šaujamierocis - degļa bise, ko lietoja 15.-16. gs.
- pagaidu zemējums pārnēsājams zemējums, ar ko sazemē iekārtu remonta laikā
- stingers Pārnēsājams zenītierocis pašnovades šāviņu palaišanai uz lidojošiem mērķiem; tā darbības rādiuss ir līdz 5 km
- lejupielādēt Pārnest (ko) no attāla datora uz lietotāja datoru vai citu digitālu ierīci
- augšupielādēt pārnest (ko) no lietotāja datora vai citas digitālas ierīces uz attālu datoru
- automātiskā pārnesumkārba pārnesumkārba, kurā pārnesumu pārslēgšana un pārslēgšanas momenta izvēle notiek automātiski, bez autovadītāja līdzdalības
- privātuma atslēga parole, datu elements vai procedūra, kas identificē lietotājus un pārbauda to tiesības piekļūt īpašām datu bāzes daļām, kā arī to tiesības veikt noteiktas darbības ar datu bāzē glabājamiem datiem
- atgundums Pārsātinājums, riebums; iestājas kaut ko pārāk bieži darot, līdz tas apnīk un sagādā nepatiku
- konteksta pārslēgšana pārslēgšanās no vienas programmas uz otru, nenobeidzot pirmās programmas izpildi, kas ļauj lietotājam vienlaicīgi operēt ar vairākām programmām, bet tā atšķiras no vairākuzdevumu režīma ar to, ka tiek izmantota tikai viena programma, bet visu citu sistēmā ielādēto programmu izpilde tiek apturēta; šāda pārslēgšanās, izmantojot starpliktuvi, ļauj ātri un ērti pārnest informāciju no vienas programmas uz otru
- opozīcija Partija (partijas) vai grupa (grupas), kas uzstājas pret valdošo partiju vai pret valdības politiku; šo partiju (grupu) frakcija parlamentā
- bakaleja pārtikas preces, kuras ir ilgstoši uzglabājamas, parasti ārpus ledusskapja
- E174 pārtikas uzlabotājs - sudrabs, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzkrājas audos, ietekmē nieres
- modāli voluntatīvās partikulas partikulas, kas teikumā izsaka dažādas runātāja gribas izpausmes
- kapitulēt Pārtraukt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem
- pārstāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.); apstāja
- stāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.); apstāja
- programmpārtraukums Pārtraukums, ko rada kāda instrukcija programmā, kura aptur notiekošo informācijas apstrādes procesu, lai pieprasītu pārtraukuma apdarinātāja pakalpojumus, piem., organizētu datu ievadi vai izvadi
- atteikta iekāpšana pārvadātāja atteikšanās izvietot gaisa kuģī aviopasažieri, kuram ir derīga biļete uz attiecīgo lidojumu, apstiprināts vietas rezervējums un kurš noteiktajā reģistrācijas laikā pirms lidojuma atrodas reģistrācijas zonā
- autopārvadājumu vadītājs pārvadātāja pilnvarota fiziskā persona, kas vada pārvadājumu operācijas
- traktūra Pārvadu sistēma ērģelēs, kas nodrošina to, ka nospiežot taustiņu vai kājas pedāli, zem attiecīgās stabules atveras gaisa ventilis
- palete pārvietojama kravas platformiņa lielinātas kravas pakešu novietošanai; paleti veido viens vai divi distancēti klāji, starp kuriem (ja viens klājs - zem kura) var ievietot cēlāja dakšas zarus, tāpēc tā piemērota kraušanas darbu mehanizācijai; palete kalpo kā pārvietojama grīda, kas atvieglo un paātrina paketētu gabalkravu kraušanas darbus; palešu izmēri ir standartizēti
- mērelektrods Pārvietojama strāvas vadītāja uzgalis, ko piespiež mērīšanas punktam, lai iegūtu mērījumu
- lokomobile Pārvietojams tvaika dzinējs, ar ko darbināja lauksaimniecības un citu nozaru mašīnas
- apsardzes pakalpojumi pasākums vai pasākumu kopums, ko veic, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus
- heliocentriskā sistēma pasaules sistēma, kuras centrā ir Saule; šādu uzskatu par pasaules uzbūvi 16. gs. izstrādāja N. Koperniks, un tas nomainīja seno laiku un viduslaiku mācību, ka Visuma centrs ir Zeme
- izdot Pasludināt (likumu, pavēli u. tml.) par tādu, kas stājas spēkā un jāievēro
- bezsaistes pasta lasītājs pasta programma, kas savieno lietotāja datoru ar datoru tīklu, ielādē elektroniskā pasta ziņojumu lietotāja datorā, atvieno to no tīkla, ļauj ziņojumu izlasīt, atbildēt uz to un nosūtīt elektroniskā pasta ziņojumu, tādējādi samazinot maksu par savienojumlaiku
- malposts Pasta rati, ar kuriem pārvadāja pasažierus un pastu, kad vēl nebija dzelzceļa
- pēcmaksas sūtījums pasta sūtījums, kurš tiek izsniegts saņēmējam, iekasējot no viņa sūtītāja norādīto summu, kuru pasta pakalpojuma sniedzējs savukārt nosūta pēc sūtītāja uzrādītās adreses
- pavārkslis pastalas aukla ar ko tā piestiprināta pi kājas
- pārauši Pastalas auklas, kuras krusteniski satin ap kājau, lai nostiprinātu pastalu pie kājas
- pavārksnis Pastalas auklu krusts virs kājas
- Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
- Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā
- Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
- Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- Rojas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Kurzemes ziemeļu daļā, Rīgas jūras līča piekrastē, ietvēra bijušo Rojas pagastu (novads nodibinājās 2008. g. Talsu rajona sastāvā, apvienojot Rojas un Mērsraga pagastu, kļuva patstāvīgs novads 2009. g. vidū, bet 2010. g. beigās Mērsraga pagasts atdalījās un nodibināja atsevišķu novadu), robežojās ar Mērsraga, Talsu un Dundagas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. iekļauts Talsu novadā
- Tāšu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Talsu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā
- Tāšu-Padures pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kalvenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kalvenes un Kazdangas pagastā
- Talsu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tāšu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā
- Bātas pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad teritorija pievienota Vaiņodes pagastam
- Krotes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bunkas pagastā un neliela daļa Kalvenes pagastā
- Purmsātu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā
- Rāvas pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dunalkas pagastā
- Pērkones pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Nīcas pagastā
- Ziemupes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Pāvilostas novada Vērgales pagastā
- Asītes pagasts pastāvēja Liepājas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā
- Sakas novads pastāvēja Liepājas rajonā 2004.-2009. g. apvienojot Pāvilostas pilsētu un Sakas pagastu
- visnoji Pastāvīgi, bez apstājas
- granītciets Pastāvīgs; neiedragājams (par pārliecību, ticību u. tml.)
- ieplest Pastiept sānis (parasti rokas, kājas)
- nu Pastiprina jautājamās partikulas, jautājamā vietniekvārda vai jautājamā apstākļa vārda nozīmi
- pastiprinājuma koeficients pastiprinātāja izejas sprieguma, strāvas vai jaudas attiecība pret atbilstošo ieejas lielumu
- vibrogrāfs Pašrakstītāja iekārta vibrāciju reģistrēšanai
- termogrāfs Pašrakstītāja ierīce nepārtrauktai vides temperatūras reģistrēšanai
- anemogrāfs Pašrakstītāja ierīce, kas reģistrē vēja ātrumu un virzienu
- anemoklinogrāfs Pašrakstītāja ierīce, kas reģistrē vēja nolieci pie horizonta plaknes
- kazas kāja paštaisīts smēķējamais - avīžu papīrā ietīta tabaka; kazaskāja
- sociālā māja pašvaldībai piederoša dzīvojamā māja, kurā dzīvokļus izīrē sociāli mazaizsargātām un maznodrošinātām personām vai ģimenēm (bāreņiem, invalīdiem, pensionāriem u. c.)
- sociālā dzīvojamā māja pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurā visus dzīvokļus izīrē sociāli maznodrošinātām personām un ģimenēm
- karbača Pātaga, 2-3 sašūtu ādas slokšņu biezumā, ar ko senāk muižas ierēdņi pārmācīja klaušu gaitniekus, cērtot pa muguru, kurai atstāja virsū tikai kreklu
- galaprece patērētājam nepieciešama prece, kas nav starpprodukts citu preču ražošanā
- koģenerācija Patērētājiem piegādājamās siltumenerģijas un elektroenerģijas kopīga ražošana vienā enerģētiskajā iekārtā; salīdzinājumā ar dalīto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu ievērojami samazina kurināmā patēriņu
- C2C Patērētājs - patērētājam (e-komercijas kategorija, kur patērētāji viens otram pārdod preces; angļu "consumer to consumer")
- dermatomicēti Patogēnas mikroskopiskās sēnes, ādas un tās derivātu slimību ierosinātājas
- asfiksija Patoloģisks stāvoklis, kad elpošanas traucējumu vai apstāšanās dēļ organismā trūkst skābekļa un uzkrājas ogļskābā gāze
- mājasdarbs Patstāvīgi veicams mācību uzdevums, ko skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika; mājas darbs
- imitējumraksts Patvaļīgu burtu vai simbolu izmantošana, lai parādītu drukājamās lappuses izskatu, neparādot faktiski drukājamo tekstu
- touché paukošanā - cirtiena (dūriena) fiksēšana; cīņas sportā - pieskarināšana pie paklāja
- kruoms pauna, parasti ebreju tirgotājam, pauniniekam
- Ķīnas ozolu zīdtauriņš pāvaču dzimtas suga ("Antheraea pernyi"), kas Eiropā aklimatizēts zīda ieguvei un 1950. gados to mēģināja audzēt arī Latvijā
- sagaidīt Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos
- pagaisma Pavāja gaisma, pusgaisma; arī krēsla
- patumšas acis pavāja redze
- padraskāt Pavalkāt, panēsāt (parasti apstākļos, kur ātri plīst, nobružājas)
- ebreju Lieldienas pavasara svētki "Pesahs" jūdaismā, kas ilgst astoņas dienas atzīmējot aiziešanu no Ēģiptes un to, kā Nāves eņģelis neapstājās virs ebreju mājām un tādējādi bojā gāja tikai ēģiptiešu pirmdzimtie dēli
- čieksta Paveca, vāja sieviete
- griezaune Pavedinātāja
- sasakopties Paveikt mājas darbus, apkopties
- apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus
- apiet (biežāk apkopt, arī aptecēt, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus
- apkopt (retāk aptecēt, apiet, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus
- apmest (biežāk apkopt, arī aptecēt, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus
- aptecet (biežāk apkopt, arī apmest, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus
- izmest (biežāk apmest) mājas soli paveikt nepieciešamos mājas darbus
- piekopt mājas soli paveikt nepieciešamos mājas darbus
- apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) vakara (arī rīta, mājas) soli paveikt nepieciešamos vakara (arī rīta, mājas) darbus
- apolīt Paveikt parastos mājas darbus (pabarot lopus, pagatavot ēdienu utt.)
- pasadarīties Paveikt, piemēram, mājas darbus
- Bērnu krusta karš pāvesta nesankcionēta kampaņa 1212. g., kad fanātiķi panāca, ka tūkstošiem maldinātu bērnu devās ceļojumā uz Svēto zemi, lai "miermīlīgi pievērstu musulmaņus kristietībai", lielākā daļa nesasniedza galamērķi, daudzi gāja bojā vai tika pārdoti verdzībā
- pavazāt Pavilkt (kājas)
- pusgailis Pavista - mājas vistas īpatnis ar hermafrodīta pazīmēm
- gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa
- iedzimtās pazīmes pazīmes, kuru veidošanos nosaka genotips; tās saglabājas no paaudzes paaudzē
- uzteikt dzīvokli Paziņot (dzīvokļa izīrētājam), ka atstāj noīrēto dzīvokli
- sirenes pēc grieķu mīta jaunavas, kas dzīvoja jūrā uz kādas klits un ar savu skaisto dziedāšanu vilināja pie sevis garāmbraucējus, kurus pēc tam nogalināja
- kontribūcija pēc kara - summa, ko zaudētāja valsts maksā uzvarētājai valstij
- tendaisms pēc ķīniskās tjeņtaisma skolas parauga izveidojies japānisks budisma virziens, ko 9. gs. iedibināja Saičjo
- kad pūcei aste ziedēs pēc neiedomājami ilga laika, nekad
- kad cirvja kātam lapas plauks pēc neiedomājami ilga laika, nekad
- kad pūcei aste ziedēs un kad cirvja kātam lapas plauks pēc neiedomājami ilga laika, nekad
- robežakts pēc patērētāja un piegādātāja vai realizētāja abpusējas vienošanās sastādīts akts, kurā fiksēta gāzes (vai citu) tīklu piederības robeža
- lari pēc seno romiešu ticējumiem - dievi, mājas pavarda sargātāji (pretstats - larvi)
- mokasīni pēc šādu apavu parauga pagatavoti mājas vai ielas apavi
- hruščovka pēc tipveida projekta 20. gs. 60. gadu sākumā celta (parasti balto ķieģeļu, piecstāvu) māja (316. sērija)
- peka Pēda (cilvēkam vai dzīvniekam); arī kāja, kam ir pēda
- PA Pedagoģiskā augstskola (piem., Liepājas PA)
- ahterlūka Pēdējā klāja lūka jahtas vai kuģa pakaļējā daļā
- galīgā montāža pēdējā montāžas stadija, kurā tiek sagatavota filmas pasūtītāja kopija
- ezeraine Pēdējā segledāja malas zonas (marginālās zonas) augstieņu reljefa josla vai apgabals, kurā parasti ir daudz ezeru
- iekrist pēkšņi iesākt runāt, pārtraucot citu runātāja
- pārgriezt kā ar dzirklēm pēkšņi, negaidīti pārtraukt kādu runājam
- krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens
- brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens
- margmala Peldlīdzekļa apmale, kas borta turpinājumā (vai arī kokpita sānos un aizmugurē) paceļas virs klāja un kā vairogs pasargā braucējus no klāja ūdens šļakatām un vēja; margsiena
- klājstringers Peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim tieši zem klāja
- klāja iedobums peldlīdzekļa klāja padziļinājums
- gīrēšana Peldlīdzekļa svaidīšanās, bieža abpusēja novirzīšanās no kursa neatkarīgi no stūrētāja (pie brīviem kursiem)
- ūdensrieksts Peldošais ezerrieksts ("Trapa natans"), aizsargājams ūdensaugs
- sniega zoss pelēko zosu ģints suga ("Ancer caerulescens"), Latvijā caurceļotāja
- cirtainais pelikāns pelikānu suga ("Pelecanus crispus"), iekļauta pasaulē aizsargājamo sugu sarakstā, Latvijā reģistrēta 2 reizes
- dzīslainā peltigera peltigeru suga ("Peltigera venosa"), Latvijā aizsargājama
- perēja Perētāja
- perekle Perētāja
- perineica Perētāja - vista, kura gatavojas perēt, vai, kura perē
- perele perētāja vista
- perūkle perētāja vista
- kladzene Perētāja vista
- klukstētāja Perētāja vista
- pere Perētāja vista
- perene Perētāja vista
- perenīca Perētāja vista
- pericka Perētāja vista
- perīgala Perētāja vista
- pērklene Perētāja vista perēklī
- kludze Perētāja, klukstētāja
- perēkle Perētāja; perekle
- aperenes Perētājas
- Tora Pergamenta tīstoklis ar ebreju Bībeles pirmo piecu grāmatu tekstu; parasti glabājas sinagogā
- Beraka periodiski izsīkstoša upe Sudānas austrumos, Bahr el Ahmera vilājas dienvidaustrumos, augštece Eritrejā, kur izveidojas satekot Brakai un Ansebai
- Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.)
- arhaiskais periods periods Senās Grieķijas vēsturē (7.-6. gs. p. m. ē.), kas sekoja pirmsarhaiskajam periodam un pārgāja klasiskajā periodā; šajā periodā radās un uzplauka pilsētvalstis jeb polisas
- jūrmalas pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis maritima"), Latvijā aizsargājams
- Donnershof Pērkones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Pērkones pagastā
- iepirkt Pērkot iegūt savā īpašumā (mājas, zemi)
- iepirkties Pērkot iegūt savā īpašumā mājas, zemi
- biezā perlamutrene perlamutreņu suga ("Unio crassus"), Latvijā aizsargājama
- pērnijs pērnājais
- šķērssuports perpendikulāri apstrādājamā ķermeņa rotācijas asij pārvietojams suports
- atgrūdējspēks Perpendikulāri apstrādājamai virsmai vērsta pretestības spēka komponente; liektu virsmu apstrādes procesos tas ir normālspēks, bet rotācijas virsmu apstrādes procesos - radiālspēks
- manihejieši Persiešu garīgā skolotāja Manī (ap 216.-276. g.) sekotāji, kuru stingrās askētiskās sistēmas mērķis bija atbrīvot cilvēkā dievišķās dzirkstis
- rentes kungs persona (parasti muižnieks), kas kādam iznomāja lauku saimniecību
- spīčraiters persona (vadītāja padomnieks, palīgs u. tml.), kas raksta runas, referāta tekstu citai personai, kura uzstājas kā autors
- gruntsnomnieks persona, kam nekustamā manta nodota ilggadējā lietošanā kā īpašumtiesīgam lietotājam uz nenoteiktu laiku pret gadskārtēju gruntsnomas maksu; gruntsnomas maksātājs
- līdzatbildētājs persona, kas ir atbildētāja kopā, vienlaikus ar kādu citu personu (civilprocesā)
- bērns persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot personas, kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk
- civiliedzīvotājs persona, kas neieņem valsts amatu, nav policijas vai bruņoto spēku sastāvā vai arī ir, bet savā darbībā ārpus amata pienākumu un tiesību vai pilnvaru realizācijas darbojas privātā kvalitātē, piemēram, savā vārdā slēdz civiltiesiskus darījumus, attiecībās ar saviem līdzcilvēkiem un sabiedrībā uzstājas kā privātpersona
- pārsūtītājtirgotājs persona, kas no vienas dalībvalsts nosūta akcīzes preces uz citu dalībvalsti tādai personai, kurai nav noliktavas turētāja, apstiprināta tirgotāja vai neapstiprināta tirgotāja statusa
- ģimenes apgādnieks persona, kas pelna iztiku sev un saviem apgādājamiem ģimenes locekļiem
- viesis persona, kas piesakās tīklā vai kāda noteikta sistēmas pakalpojuma izmantošanai, bet kam nav lietotāja konta
- ēnu direktors persona, kas sabiedrības īpašnieku labā un uzdevumā formāli uzstājas kā sabiedrības direktors, lai nodrošinātu faktisko īpašnieku konfidencialitāti visur, kur nepieciešams publiski atklāt ziņas par sbiedrības direktoru; viens no daudzajiem ārzonas pakalpojumiem
- prokurators persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu
- pakalpojuma sniedzējs persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam
- derenieks persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu
- derībnieks persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu
- derinieks persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu
- dernieks persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu
- likumīgais pārstāvis persona, kura likumā paredzētajā kārtībā uzstājas visās, t. sk. tiesas, ietādēs, aizsargājot nerīcībspējīgo, ierobežoti rīcībspējīgo vai to rīcībspējīgo, kuri sava fiziskā stāvokļa dēļ (slimības, vecuma u. tml.) nevar personīgi realizēt savas tiesības un pildīt pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības un likumīgās intereses
- sociālā darba speciālists persona, kurai ir likumā noteiktā izglītība un kura veic sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja, sociālā rehabilitētajā vai sociālās palīdzības organizatora profesionālos pienākumus
- nodokļa maksātāja pārstāvis persona, kurai ir tiesības samaksāt akcīzes nodokli par akcīzes precēm, ko noliktavas turētājs vai pārsūtītājtirgotājs no vienas dalībvalsts piegādā citas dalībvalsts personai, kurai nav noliktavas turētāja statusa
- apstiprināts tirgotājs persona, kurai nav noliktavas turētāja statusa un kurai ir tiesības saņemt akcīzes preces no citas dalībvalsts, piemērojot tām atlikto nodokļa maksāšanu
- neapstiprināts tirgotājs persona, kurai nav noliktavas turētāja statusa un kurai ir tiesības uz vienu noteiktu darbību — uz konkrētu akcīzes preču vienreizēju saņemšanu no citas dalībvalsts, piemērojot tām atlikto nodokļa maksāšanu
- attaisnotais persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu - zīmogglabātājs persona, pie kuras glabājas rīks zīmoga uzspiešanai
- galvasnauda Personas nodoklis, ko, piemēram, Krievijā līdz 1917, maksāja katrs pavalstnieks, izņemot privileģēto šķiru, kārtu un profesiju piederīgos
- maisinieki Personas, kas bada gados (1917.-1920. g.) ar maisiem braukāja no pilsētas uz laukiem pēc maizes u. c. pārtikas, ko ieguva gk. maiņas ceļā
- erāriji Personas, kas pēc Romas karaļa Servija Tullija cenza sistēmas nemaksāja cenza nodokļus, bet galvas naudu
- labuma guvējs personu apdrošināšanā persona, kurai izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība atbilstoši apdrošināšanas līgumam
- ceļošanas dokuments personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, Imigrācijas likumu un citiem normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu
- dzeltenīgā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria flavida"), Latvijā aizsargājama
- puslodes pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria haemisphaerica"), aug gk. uz gludas lapu koku mizas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām
- pēsku Pēsku pēskumis - steidzīgi, svārstoties, ļogoties, kājas lēni velkot (un ar nekoptu ārējo izskatu)
- sinode Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas lietas Krievijā 1721.-1917. g.
- sfēriskā ģeometrija pētī uz sfēras (lodes virsmas) esošu figūru īpašības, kas saglabājas jebkurām sfēras ritācijas kustībām
- gitava Pie buras šotstūra piestiprināta trose, ar kuru buru pievelk pie masta vai rājas
- ārcilvēks Pie mājas nepiederīgs cilvēks
- kofeinaglu sols pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgas takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai), kas sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses
- naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgās takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai); sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses
- lipste Pie naktsšņorēm - ūdām šņores kājas, kuru galos piesieti āķi
- zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu
- speciālā izlases cirte pieauguša un pārauguša vecuma koku daļēja izciršana aizsargājamos mežos un īpaši aizsargājamos iecirkņos, kur atļauta galvenā cirte, lai uzlabotu meža dabisko atjaunošanos un sanitāro stāvokli
- kokaudzes ražība pieaugušas kokaudzes koku stumbru krāja (m3/ha)
- audžu ekspluatācijas fonds pieaugušo un pāraugušu audžu kopējā krāja
- ORBITZ Piecu ASV aviosabiedrību dibināta globālā tīmekļa ceļojumu aģentūra, kas piedāvā savā mājaslapā rezervēt un nopirkt aviobiļetes (ar tikai globālajā tīmeklī pieejamiem tarifiem), rezervēt naktsmītnes, noīrēt automobili, rezervēt un iegādāties kompleksos ceļojumus
- bričkāties Piedalīties mājas ballē; dejot, rotaļāties u. tml. mājas ballē
- informatīvais piedāvājums piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai cenu aptaujā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam
- sēklinieka piedēklis piedēklis pie sēklinieka mugurējās malas, kurā uzkrājas un nogatavojas spermatozoīdi
- medību tiesības pieder zemes īpašniekam vai lietotājam, ja viņa īpašumā vai lietojumā esošajā zemes gabalā ietilpst likuma prasībām atbilstošas medību platības
- FOB Piegādāts līdz klājam (angļu "free of board")
- DES Piegādāts no kuģa (angļu "delivered ex ship") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, ja tās, nenomuitotas importēšanai, nodotas pircēja rīcībā uz kkuģa klāja norunātajā galamērķa ostā
- apužpērlis Piegulētāja
- gulstavnīca Piegulētāja
- buņķete Pieguļnieku vakars, kad sestdienas vakarā puiši un vīri sajāja pieguļā no visa novada
- pakara Piekars, zieds u. c., kas nokarājas uz leju
- pakares Piekars, zieds u. c., kas nokarājas uz leju
- pakari Piekars, zieds u. c., kas nokarājas uz leju
- pielēkt piekļūt pie riestojoša medņu gaiļa; medņa dziesmas laikā ik pēc 2-3 soļiem jāpstājas - izskatās, ka mednieks lec
- fane Piekritēja, atbalstītāja, karsēja
- kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā), pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam); sfēra, par ko uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jautājumā
- pluviozs Piektais mēnesis (no 20.-21. janvāra līdz 18.-19. februārim) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko nodibināja Konvents 1793. g.
- purva piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco columbarius"), Latvijā konstatēta pasuga ("Falco columbarius aesalon"), aizsargājama
- lielais piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco peregrinus"), Latvijā aizsargājama
- bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna
- lauka piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco tinnuculus"), Latvijā aizsargājama
- kukaiņu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco vespertinus"), Latvijā konstatēta pasuga ("Falco vespertinus vespertinus"), aizsargājama
- ķīķis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Pernis apivorus"), pelēcīgi brūns gājputns, masa - 0,7-0,8 kg., ēd gk. lapseņu kāpurus un kūniņas, arī abiniekus un rāpuļus, Latvijā aizsargājams; lapseņu klijāns
- pūst vienā taurē pielāgoties kāda uzskatiem, nostājai, rīcībai
- umštroms Pieledāja ledājkušanas ūdeņu noteces ieleja, kas stiepjas paralēli kādreizējai ledāja malai; pradolina
- pretstube Pieliekamā istaba mājas neapkurinātajā galā, kur glabā produktus, bet reizēm izmanto arī kā amatnieku darbnīcu
- piespalvot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) aplīp, pārklājas ar spalvām lielākā daudzumā
- sotka Piemājas dārziņš kolhozu laikā
- dole Piemājas mežs, kas izmantots arī ganībām
- dolene Piemājas mežs, kas izmantots arī ganībām
- piemāja Piemājas saimniecība
- sotaks Piemājas zeme kolhozu laikā
- p. i. pienākumu izpildītājs (izpildītāja)
- purva pienene pieneņu suga ("Taraxacum palustre"), latvijā sastopama reti, aizsargājama
- jūrmalas pienzāle pienzāļu ģints suga ("Glaux maritima"), Latvijā aizsargājama
- čemurene Piepju sēņu grupas poriju dzimtas ģints ("Grifola"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas, saprofīti un parazīti pie lapu koku stumbru pamatnes vai to tuvumā
- experimenta est optimarerum magistra pieredze ir vislabākā skolotāja
- pieaut Piestiprināt (pastalu pie kājas)
- piekārt Piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) karājas
- iekārt Piestiprināt horizontāli (priekšmetu pie troses, auklas u. tml.) divās vai vairākās vietās tā, ka nokarājas
- pātaroties Pieteikties mācītājam uzsaukšanai (baznīcā)
- go-go Pievilcīga, visai pieticīgi ģērbta dejotāja bārā, kabarē vai diskotēkā, tās priekšnesumam raksturīgas seksuālas kustības
- knupjveida piknotēlija piknotēliju suga ("Pycnothelia papillaria"), Latvijā aizsargājama
- dzeltenā pikre pikru suga ("Pycreus flavescens"), Latvijā aizsargājama, bet tiek uzskatīta par izzudušu, jo kopš 19. gs. nav atrasta
- batmicva Pilngadīgas ebreju meitenes statuss (baušļu meita) ortodoksālo ebreju ģimenē, kas automātiski iestājas 12 gadu vecumā
- Meisnera efekts pilnīga magnētiskā lauka izspiešana no metāliska vadītāja, kad tas, pazeminoties temperatūrai un magnētiskajam laukam zem kritiskajām skaitliskajām vērtībām, kļūst supravadošs
- eksomoloģēze Pilnīga un publiska grēku nožēla; agrīnajā baznīcā attiecināja uz visu grēku nožēlas un piedošanas procesu
- nostiept pilnīgi iztaisnot (parasti kājas, rokas)
- universālpilnvara Pilnvara, ar kuru pilnvarniekam uzdots pārzināt visas pilnvarotāja lietas
- Hērningsholma Pils Merkē ziemeļu daļā ("Hoerningsholm"), Sēdermanlandē, Zviedrijā, 16. gs. celto pili 1719. g. nodedzināja krievi, pēc Horlemana zīmējumiem tā 1748.-1752. g. tika atjaunota
- Mujānu viduslaiku pils pilsdrupas Kocēnu pagasta Mujānos pie Muižnieku mājām, domājams, celta 16. gs. sākumā, ar nosaukumu “Mojahn” pirmoreiz minēta 1503. g., bija celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem 10-12 m augstā paugurā, līdz mūsu dienām saglabājies Rietumu jeb Baltais tornis, daļēji arī Ziemeļu tornis un aizsargmūris
- Bāmijāna pilsēta Afganistānā, Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki
- Aveināta pilsēta Alžīrijā (_‘Avedat_), Tibisas vilājas ziemeļu dalā
- Adrāra pilsēta Alžīrijā (_Adrar_), vilājas administratīvais centrs
- Ain Azla pilsēta Alžirijā (_Aïn Azel_), Salīfas vilājas dienvidos
- Ain ed Defla pilsēta Alžīrijā (_Aïn Defla_), vilājas administratīvais centrs
- Ain el Berda pilsēta Alžīrijā (_Aïn El Berd_), Sīdī Bil Abāsas vilājas ziemeļos
- Ain el Milha pilsēta Alžīrijā (_Aïn El Melh_), Msīlas vilājas dienvidu daļā
- Ain Mlīla pilsēta Alžīrijā (_Aïn M'Lila_), Fakrūnas vilājas ziemeļu daļā
- Ain Visāra pilsēta Alžīrijā (_Aïn Oussera_), Džilfas vilājas ziemeļu daļā
- Ain Safra pilsēta Alžīrijā (_Aïn Sefra_), Naāmas vilājas dienvidu daļā
- Ain Tīmūšenta pilsēta Alžīrijā (_Aïn Témouchent_), vilājas administratīvais centrs
- Ain el Hadžela pilsēta Alžīrijā (_Aïn-El-Hadjel_), Msīlas vilājas rietumu daļā
- Ain Fakrūna pilsēta Alžīrijā (_Aïn-Fakroun_), vilājas administratīvais centrs
- Akbū pilsēta Alžīrijā (_Akbou_), Bidžājas vilājā
- Amrija pilsēta Alžīrijā (_El Amria_), Ain Tīmūšentas vilājas ziemeļu daļā
- Atefa pilsēta Alžīrijā (_El Attaf_), Ain ed Deflas vilājas rietumu daļā
- Avlād Rišāša pilsēta Alžīrijā (_Ouled Rechache_), Hanšelas vilājas ziemeļaustrumos
- Vargla pilsēta Alžīrijā ("Ouargla"), vilājas administratīvais centrs, 139900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Ben Bedīsa pilsēta Alžīrijā, Sīdī Bil Abāsa vilājas rietumos
- Basbasa pilsēta Alžīrijā, Tārfas vilājas rietumu daļā
- Skīkda pilsēta Alžīrijā, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 179500 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bejeda pilsēta Alžīrijā, vilājas administratīvais centrs
- Bešāra pilsēta Alžīrijas rietumu daļā ("Beschar"), vilājas administratīvais centrs, 165000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Gālma pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Guelma"), vilājas administratīvais centrs, 157300 iedzīvotāju (2012. g.); Gelma
- Vinza pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Ouenza"), pie Tunisijas robežas, Tibisas vilājas ziemeļos, 52700 iedzīvotāju (2008. g.)
- Bātna pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumu daļā, vilājas administratīvais centrs, 285800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Tīzī Vuzū pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("Tizi Ouzou"), vilājas administratīvais centrs, 143900 iedzīvotāju (2008. g.)
- Medeja pilsēta Alžīrijas ziemeļos, vilājas administratīvais centrs, 123500 iedzīvotāju (1998. g.)
- Muaskara pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Mascara"), vilājas administratīvais centrs, 150000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Relīzāna pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Relizane"), vilājas administratīvais centrs, 123300 iedzīvotāju (2009. g.)
- Tlemsena pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Tlemcen"), vilājas administratīvais centrs, 672500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Mustegānima pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 146500 iedzīvotāju (2004. g.)
- Sidī Bil Abāsa pilsēta Alžīrijas ziemeļu daļā ("Sidi-Bel-Abbes"), vilājas administratīvais centrs, 212900 iedzīvotāju (2008. g.)
- Tijārata pilsēta Alžīrijas ziemeļu daļā ("Tiaret"), vilājas administratīvais centrs, 638000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Alamogordo pilsēta ASV (_Alamogordo_), Ņūmeksikas štatā, 31100 iedzīvotāju (2014.g.), 1945. g. 16. jūlijā tuksnesī netālu no tās uzspridzināja pirmo atombumbu
- Abvonga pilsēta Dienvidsudānā (_Abwong_), Džūnkalī vilājas ziemeļu pierobežā
- Amadi pilsēta Dienvidsudānā (_Amadi_), Rietumu Ekvatorijas vilājas austrumu daļā
- Averiala pilsēta Dienvidsudānā (_Awerial_), Buheirātas vilājas dienvidu daļā
- Vāva pilsēta Dienvidsudānā ("Wāw"), Rietumbahrelgazālas vilājas administratīvais centrs, 118300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Malakāla pilsēta Dienvidsudānā, Augšnīlas vilājas administratīvais centrs, 102200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bentiu pilsēta Dienvidsudānā, Vahdas (Rietumu Augšnīlas) vilājas administratīvais centrs
- Abū Rudeisa pilsēta Ēģiptē (_Abū Rudays_, _Ras Abu Rudeis_, راس أبو رديس), Suecas līča austrumu krastā, Sīnāja pussalā, Dienvidsīnāja muhāfazā
- Abū Suveira pilsēta Ēģiptē (_Abū Suwayrah_), Dienvidsīnāja muhāfazā
- Abū Zenīma pilsēta Ēģiptē (_Abū Zanīmah_, أبو زنيمة), Dienvidsīnājas muhāfazā, Sīnāja pussalā, osta Suecas līča krastā
- Arīša pilsēta Ēģiptē (_Al ‘Arīsh_), Sināja pussalas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
- Rādžamandri pilsēta Indijā ("Rājahmundry"), Āndhra Pradēšas štatā, Godāvari upes deltā, 341800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Durbe pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī) 196 km no Rīgas un 26 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1893. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā
- Priekule pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. - Liepājas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1924.-1949. g. - Liepājas apriņķī, 1819.-1923. g. - Grobiņas apriņķī) 193 km no Rīgas un 42 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības kopš 1922. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1483. g.
- Grobiņa pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1920.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1919. g. apriņķa centrs) 205 km no Rīgas un 11 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1695. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā
- Aizpute pilsēta Latvijā, Dienvidurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1962.-2009. g. Liepājas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs), 186 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1378. gada
- Pāvilosta pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals
- Sigulda pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele"
- Jūrmala pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu
- Saulkrasti pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča krastā, no 2009. g. - novada centrs (1957.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 45 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. g., līdz 1935. g saucās Neibāde, kas sākotnēji izveidojās kā Ziemeļvidzemes muižniecības peldvieta, ko 1823. g. dibināja apvienojot vairākas apdzīvotas vietas Inčupes, Pēterupes, un Ķīšupes krastos
- Aulād Mīmūna pilsēta Marokā (_Oulad Mimoun_), Tlīmsānas vilājas austrumu daļā
- Ajūnelatrusa pilsēta Mauritānijā (_Ayoûn el ʻAtroûs_), Rietumhodas vilājas administratīvais centrs
- Akdžūdžta pilsēta Mauritānijā (_Akjoujt_), Inširi vilājas austrumos, tās administratīvais centrs
- Alega pilsēta Mauritānijā (_Aleg_), Braknas vilājas administratīvais centrs
- Ātāra pilsēta Mauritānijā (_Atár_), Adrāras vilājas administratīvais centrs
- Nuadibu pilsēta Mauritānijā ("Nuadibu"), Dahlet Nuadibu vilāja administratīvais centrs, 94700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kifa pilsēta Mauritānijā, Asābas vilāja administratīvais centrs, 50800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Selibabi pilsēta Mauritānijā, Gidimakas vilāja administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kaedi pilsēta Mauritānijā, Gorgolas vilāja administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Zuerata pilsēta Mauritānijā, Tīris Zemmūras vilāja administratīvais centrs, 44700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Roso pilsēta Mauritānijā, Trarzas vilāja administratīvais centrs, 27000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bharatpura pilsēta Nepālā, Nārājanī zonā, 89300 iedzīvotāju (2001. g.)
- Hetauda pilsēta Nepālā, Nārājanī zonas administratīvais centrs, 68500 iedzīvotāju (2001. g.)
- Bīrgandža pilsēta Nepālā, Nārājanī zonas dienvidos, 112500 iedzīvotāju (2001. g.)
- Abū Keršola pilsēta Sudānā (_Abū Kershola_, أبو كرشولا), Dienvidkordofānas vilājas ziemeļu pierobežā
- Abū Zebeda pilsēta Sudānā (_Abū Zabad_, _Abu Zabad_, أبو زبد), Ziemeļkordofānas vilājas dienvidos
- Atiba pilsēta Sudānā (_Attib_), Sennāras vilājas dienvidu daļā, Zilās Nīlas labajā krastā
- Akāša pilsēta Sudānā (_ʻAkāshah_), Šemālījas vilājas ziemeļu daļā, Nīlas kreisajā krastā
- Fāšira pilsēta Sudānā ("Al Fāshir"), Ziemeļdārfūras vilājas administratīvais centrs, 263200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kasala pilsēta Sudānā ("Kassalā"), vilājas administratīvais centrs, 332900 iedzīvotāju (2000. g.)
- Vadmedenī pilsēta Sudānā ("Wad Madanī"), Džazīras vilājas administratīvais centrs, 299900 iedzīvotāju (2000. g.)
- Rabeka pilsēta Sudānā, Baltās Nīlas vilājas administratīvais centrs, 179400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Njala pilsēta Sudānā, Dienviddārfūras vilājas administratīvais centrs, 565700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bebenūsa pilsēta Sudānā, Dienvidkordofānas vilājas ziemeļrietumos
- Gadārifa pilsēta Sudānā, Gadārifas vilājas administratīvais centrs, 271200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Dāmira pilsēta Sudānā, Nīlas vilājas administratīvais centrs, 12990 iedzīvotāju (2000. g.)
- Džuneina pilsēta Sudānā, Rietumdārfūras vilājas administratīvais centrs, 131700 iedzīvotāju (2000. g.)
- Būrsūdāna pilsēta Sudānā, Sarkanās jūras piekrastē, Bahr el Ahmaras vilājas administratīvais centrs, 437300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Obeida pilsēta Sudānā, Ziemeļkordofānas vilājas administratīvais centrs, 420900 iedzīvotāju (2000. g.)
- Demezīna pilsēta Sudānā, Zilās Nīlas vilājas administratīvais centrs, 160500 iedzīvotāju (2000. g.)
- Ben Arūsa pilsēta Tunisijā, vilājas administratīvais centrs, dienvidrietumos no galvaspilsētas Tunisas
- Monastīra pilsēta Tunisijas austrumos ("Al Munastīr"), Vidusjūras krastā, vilājas administratīvais centrs, 93300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sfāksa pilsēta Tunisijas austrumos, vilājas administratīvais centrs, 265100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kairavāna pilsēta Tunisijas Republikā ("Al Qayrawān"), vilājas administratīvais centrs, 117900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Gafsa pilsēta Tunisijas Republikā, vilājas administratīvais centrs, 84700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Binzarta pilsēta Tunisijas Republikā, vilājas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 114400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Kasraina pilsēta Tunisijas rietumos ("Al Qasrayn"), vilājas administratīvais centrs, 439200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tauzera pilsēta Tunisijas rietumos ("Tauzar"), tāda paša nosaukuma oāzē, vilājas administratīvais centrs, 37400 iedzīvotāju (2015. g.)
- Nābula pilsēta Tunisijas ziemeļaustrumos, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 56400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bādža pilsēta Tunisijas ziemeļos (_Bājah_), pie Tunisas-Annabas (Alžīrijā) autoceļa, vilājas administratīvais centrs, dibināta 1. gs. p. m. ē.
- Kefa pilsēta Tunisijas ziemeļrietumos ("El Kef"), vilājas administratīvais centrs, 54700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vāda pilsēta un oāze Alžīrijas austrumos (_El Oued_), vilājas administratīvais centrs, 134700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jū pilsēta Zviedrijā (_Hjo_), Vesterjētlandes lēnē, pie Veterna ezera, 6100 iedzīvotāju (2010. g.), zema koka apbūve, 19. gs. bija kūrorts, pilsētas privilēģijas, domājams, no 15. gs.
- Hārlema pilsētas rajons Ņujorkā (_Harlem_), Manhetenas salas ziemeļu daļā, dibināja 1658. g. holandiešu ieceļotāji
- tūkstošnieks Pilsētvalža palīgs Novgorodas republikā, kurš pārzināja tirdzniecību un vadīja zemessardzi
- Puduļu pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, Odzes ezera dienvidaustrumu galā, savrups, 20 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~50 x 25 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~8. gs.
- Avotiņkalns pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, tā kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.)
- Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs
- Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs
- Pilveru pilskalns pilskalns Bauskas novada Bārbeles pagastā, ir 7 m augsts paugurs purvainu mežu un staignu pļavu vidū, domājams, ka bijis pa laikam apdzīvots līdz 10. gs.
- Zviedru kapi pilskalns Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā (viduslaikos tajā ierīkota kapsēta), tas ir paugurs Vārtājas senlejas malā, ziemeļu un austrumu pusē norobežo dziļas gravas un valnis, plakums neregulārs (~60 x 50 m), datējums nav zināms, tā veidols nav tipisks Kurzemes senajiem pilskalniem
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta
- Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
- Kaivēnu pilskalns pilskalns Ērgļu pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~3 km no Ērgļiem un \~500 m uz ziemeļiem no Kaivēnu mājām, tas ir ar kokiem un krūmiem apaudzis iegarenas formas paugurs \~20 m augstas pauguru grēdas austrumu galā, plakums — 40 x 20 m, domājams, bijis apdzīvots bronzas laikmentā (1500. g. — 1. gs. p. m. ē.)
- Vārtājas pilskalns pilskalns Gaviezes pagastā, Vārtājas labajā krastā, ir reljefa veidojums ar stāvām nogāzēm starp Vārtājas palieņu pļavām un avotainu gravu, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 70 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs., saistāms ar Vecākajā atskaņu hronikā minēto apdzīvoto vietu "Varcdach, Varrach"
- Uriekstes pilskalns pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā, upes līkumā labajā krastā, dabiski stāvās nogāzes pret upi ir 10-15 m augstas, pārējās pusēs nocietināts ar 2 grāvjiem un platu valni, domājams, ka izmantots par patvērumu briesmu gadījumos; Lizuma pilskalns
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns
- Lehaveres pilskalns pilskalns Igaunijā, 25 km uz ziemeļiem no Vīlandes, bija nozīmīgs igauņu atbalsta punkts cīņā pret krustnešiem, tajā atradusies Leoles pils, ko krustneši nodedzināja 1224. g.
- Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Krūtes pilskalns pilskalns Kalētu pagastā, reljefa pacēlumā pie Vārtājas ietekas Bārtā, plakums — trapecas formā 70-100 x 40 m, paceļas 8 m virs upju līmeņa
- Stāvais kalns pilskalns Krāslavas novada Kalniešu pagastā, starp Stirnu un Ustubnīku ezeru, ir \~15 m augsts paugurs, izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo formu, plakums - 150 x 80 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~5 gs.; Peļņiku stāvais kalns
- Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli
- Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence
- Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”
- Peiteļa pilskalns pilskalns Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļa ezera rietumu krastā, ir sirpjveidīgs, 2-3 m augsts uzkalns, garums — 75 m, platums — līdz 10 m, kas nocietināts ar grāvi un valni, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos, vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā
- Medzes pilskalns pilskalns Medzes pagastā, bijušajā Medzes muižas parkā, paugurs ar 5-7 m augstām nogāzēm, rietumu nogāzē ierīkota terase, plakums — 60 x 60 m, uz dienvidiem no pilskalna, domājams atradusies senpilsēta, datējams ar 9-12. gs.
- Ogres pilskalns pilskalns Ogres novada Mazozolu pagastā, Ogres labajā krastā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo Ogre un tās vecupe, nogāzes stāvas, līdz 15 m augstas, plakums — \~60 x 10-20 m, domājams, ka bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
- Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne"
- Skudru pilskalns pilskalns Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, nogāze pret upi ir stāva, \~25 m augsta, pārējās lēzenākas, rietumu nogāzē 3 terases, plakums — apaļš \~40 m diametrā, izlīdzināts, domājams, ka izmantots kā kulta vieta
- Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils
- Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns
- Kalna dārzs pilskalns Talsu novada Dundagā, 60 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas viduslaiku pils, ir savrups paugurs Pāces krastā ar izlīdzinātu taisnstūrveida plakumu (35-55 x 70 m), domājams, ka izmatots 1. gt. un 2. gt. sākumā
- Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši
- Vecpiebalgas pilskalns pilskalns Vecpiebalgā, \~250 m uz austrumiem no Vecpiebalgas luterāņu baznīcas, ir \~15 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, plakums — \~60 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Vecpils pilskalns pilskalns Vecpils pagastā, ir \~20 m augsts paugurs nelielas upītes kreisajā krastā, nocietināts ar vairākiem dziļiem grāvjiem un 3 m augstu valni, plakums — 60 x 40 m, domājams, ka te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Merķes ("Merke") pils
- Vecračinas pilskalns pilskalns Vecračinas ciemā, reljefa veidojums starp \~40 m augstu Daugavas labā krasta krauju un 18-27 m dziļu strauta gravu, ziemeļu pusē bijis norobežots ar 3 grāvjiem un vaļņiem, plakums — trīsstūrveidīgs, lielākie izmēri \~70 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Višķu pilskalns pilskalns Višķu pagasta Ostrovas ciemā, ir \~12 m augsts paugurs Višķu ezera ziemeļu krasta pussalā ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, ko veido senezera krasts, dienvidu nogāze postīta ezera krasta erozijas dēļ, bet pārējās nogāzes, domājams, noartas, bijis apdzīvots līdz \~12 gs.
- Piltenes statūti Piltenes apgabala civiltiesību un krimināltiesību kopojums, ko 1611. g. apstiprināja Polijas-Lietuvas karalis, sastāvēja no 4 daļām: politiskā un tiesu iekārta; civiltiesības; mantojuma tiesības; krimināltiesības un kriminālprocess
- ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja
- tumšzoss Pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Branta"), ķermeņa masa - līdz 2,2 kg., Eirāzijā un Ziemeļamerikā, gājputni, 5 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kā caurceļotājas un maldu viesi
- tumšā pinkaine pinkaiņu suga ("Cinclidium stygium"), Latvijā aizsargājama
- Skovila skala piparus saturošas pārtikas stipruma un asuma mērīšanas skala, ko ieviesa pēc 1912. gada, kad atklāja piparu sīvuma noteikšanas organoleptisko metodi, kuru vēlāk apstiprināja mērinstrumenti
- atlivaine Pīpe (smēķēšanai) ar dobumu apakšā, kur uzkrājas tabakas eļļa
- švancdoze Pīpes galviņas apakšējā daļa, kur uzkrājas nikotīna nosēdumi
- švandoze Pīpes galviņas apakšējā daļa, kur uzkrājas nikotīna nosēdumi
- Kvadnadalshnjugirs piramidāla smaile Ēraifajēkitla vulkāna kalderas ziemeļrietumu malā, Islandes augstākā virsotne, valsts dienvidaustrumos Vahdnajēgidla ledāja dienvidu malā Vahdnajēgidla nacionālajā parkā; augstums - 2119 m, klinšaina, izolēta lavas virsotne, nunataks
- krumslis Pirksta locītava; kājas potīte
- Litlamerika Pirmā ASV zinātniskā stacija Antarktīdā ("Little America"), Rosa jūrā, uz Rosa šelfa ledāja malas, darbojās ar pārtraukumiem 1929.-1959. g., atlūstot aisbergam stacija vairākas reizes pārvietota
- uzdzīras Pirmā brīvdiena pēc svinībām, kad saaicināja kaimiņus, lai izdzertu un apēstu pārpalikušo
- pasūtītāja kopija pirmā filmas kopija, kas no laboratorijas tiek nosūtīta filmas pasūtītājam
- Pētera baznīcas skola pirmā laicīgā mācību iestāde Rīgā, ko 1353. g. nodibināja Rīgas pilsētas rāte, līdz reformācijai tā bija latīņu skola un gatavoja ierēdņus pilsētas pārvaldei, pēc reformācijas uz laiku tika slēgta; atjaunoja 16. gs. 70. gados un strauji attīstījās pēc 1600. g. un tika pārveidota par t. s. rēķinu skolu, kurā līdzās ticības mācībai, lasīšanai un rakstīšanai mācīja arī matemātiku, grāmatvedību un latīņu valodu; 1905. g. bija \~150 skolēnu
- Skrīveru-Lielvārdes kauja pirmā lielākā kauja Latvijā 1905. g. revolūcijas laikā, kas sākās ar revolucionāru kaujinieku vienību uzbrukumu Skrīveru muižai 1905. g. 27.XI/10.XII un beidzās 11./24.XII, kad Skrīveros ieradās karaspēka vienība un daudzus kaujiniekus apcietināja
- sedimentoģenēze Pirmā litoģenēzes stadija, kas aptver iežveidotāja materiāla rašanos, tā pārvietošanos un nogulumu uzkrāšanos
- pusbrokasts Pirmā rīta maltīte pirms īstām brokastīm; ēdamreize ap diviem naktī (ziemā, linu apstrādājamā laikā)
- īkšķis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts
- īksis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts; īkstis (2)
- Baldones kūrorts pirmais balneoloģiskais kūrorts Latvijā, vēstures avots minēts jau 15. gs., pirmās kūrmājas uzceltas 18. gs. vidū, 1795. g. saņemta atļauja iekārtot sērūdeņu dziednīcu un atklāta pirmā vannu māja, 1818. g. uzcelts pirmais vannu korpuss un sākts veidot parku; 1920. g. kļuva par valsts īpašumu, 1990. g. ārstējās \~10000 slimnieku, bet kopš 1993. g. slimniekus vairs neuzņem
- vandemjers Pirmais mēnesis (no 22.-24. septembra līdz 21.-23. oktobrim) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko Konvents nodibināja 1793. g.
- Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīkls ARPANET pirmais pakešu komutācijas tīkls, ko pēc ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu pārvaldes (ARPA) pasūtījuma izstrādāja vairākas universitātes un privātās firmas, sāka darboties 1969. g.
- lentes iezīme pirmais un pēdējais magnētiskās lentes ieraksts, kas satur informāciju par datnēm, kas glabājas lentē
- Doma ērģeles pirmās ziņas par Rīgas Doma ērģelniekiem ir no 1541. g., bet nelielās ērģeles gāja bojā 1547. g. pilsētas ugunsgrēkā; 1601. g. iebūvētas jaunas (3 manuāļi, 42 reģistri), kuras kalpoja līdz 19. gs. beigām; 1884. g. tika iesvētītas tobrīd pasaulē lielākās ērģeles ar 4 manuāļiem, 124 reģistriem, 6768 stabulēm
- sandalas Pirmatnēji seno grieķu un romiešu apavi: koka, korķa vai ādas zoli piestiprināja pie kājas siksnām
- primipara Pirmdzemdētāja
- iet mācībā pirms iesvētīšanas noteiktu laiku doties pie mācītāja iepazīties ar baznīcas dogmām
- dravīdi Pirmsāriešu civilizācija Indas ielejā, ko ap 2000. g. p. m. ē. iznīcināja āriešu iekarotāji un notika izceļošana uz Indijas dienvidiem
- Vecpiebalgas pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Inešu pagastā, dienvidrietumu daļa - tagadējā Kaives pagastā, dažas mājas ziemeļaustrumos - Zosēnu pagastā, savukārt tagadējā Vecpiebalgas pagastā iekļauta bijušā Veļķu pagasta rietumu daļa
- pira Pirtniece, masētāja
- krievu pirts pirts, kas sastāv no uzgaidāmās telpas, ģērbtuves, mazgājamās un lāvas telpas un kur ir augsta temperatūra, ūdens temperatūras krasa maiņa, ar ūdens tvaikiem piesātināts gaiss
- bādūzis Pirts; telpa, kur mazgājas; vannasistaba, peldvieta
- šņākas pīti mājas apavi
- ledāja atrāvumplaisa plaisa ledāja (šlūdoņa) barošanās apgabalā, kas atdala plāno, nekustīgo, pie klintīm piesalušo firna lauka augšējo daļu no tā kustīgās, lejupslīdošās zemākās daļas
- plaismojums Plaisājams
- piere Plakanā, paplatinātā (sitamo rīku) daļa, kas cirtienā, sitienā saskaras ar apstrādājamo priekšmetu
- plaškots Plakandibena kuģis bez klāja kravu pārvadāšanai ostas teritorijas rajonā, arī pagaidu tiltu celšanai un piestātņu ierīkošanai
- lakas plakanpiepe plakanpiepju dzimtas suga ("Ganoderma lucidum"), Latvijā aizsargājama
- parastais plakanstaipeknis plakanstaipekņu ģints suga (“Diphasium complanatum”, arī “Lycopodium complanatum”), Latvijā sastopams ne visai bieži priežu, retāk egļu mežos, kur zemsedzē veido vairākus kvadrātmetrus lielas tīraudzes, Latvijā aizsargājams
- strēķis plaknes leņķa ārpussistēmas mērvienība (11,25 grādi jeb 11 grādi un 15 minūtes), kas ir 1/32 daļa no horizonta riņķa līnijas, virziens (no novērotāja) uz horizonta punktiem attiecībā pret debespusēm
- kvadratrise Plaknes līkne - to punktu ģeometriskā vieta, kur krustojas taisne, kas vienmērīgi griežas ap fiksētu punktu, un taisne, kura vienmērīgi pārvietojas paralēli pati sev; kvadratrise pieder pie pazīstamām līknēm: ar tās palīdzību senatnē aprēķināja riņķa kvadratūru (sk. kvadratūra) un izdarīja leņķa trisekciju
- dekapēšana Plānas oksīdu kārtiņas (plāvas) noņemšana no metālu virsmas, to kodinot ar vājas koncentrācijas skābju (sērskābes, sālsskābes u. c.) šķīdumiem, lai virsmu sagatavotu pārklāšanai ar citu metālu pēc galvanostēģijas paņēmiena
- planētas cilpveida kustība planētas redzamā kustība pie debess sfēras, kas rodas, summējoties planētas kustībai pa orbītu un Zemes (novērotāja) kustībai pa orbītu; tā kā šīs kustības notiek ar atšķirīgu ātrumu un dažādās plaknēs, planēta attiecībā pret zvaigznēm pārvietojas pa cilpveida trajektoriju
- klāja vidējā planka planka, kas atrodas peldlīdzekļa diametrālajā plaknē un pie tās pienāk visi klāja planku gali
- lasītājs Plānotāja daļa, kas nolasa datorā ievadāmo datu plūsmu
- LCD displejs plāns šķidro kristālu ekrāns, ko visbiežāk izmanto monitoros un dažādās pārnēsājamās ierīcēs (portatīvajos datoros, mobilajos telefonos, digitālajos pulksteņos, plaukstdatoros u. c.) mazā enerģijas patēriņa dēļ
- spiritoskops Planšetes (2) veida ierīce, ko spiritisti lieto savos seansons suģestīvai automātiskai rakstīšanai, līdzinās mazam trijkāju galdiņam, kam vienas kājas vietā iestiprināts zīmulis
- datņu anonīmās pārsūtīšanas protokols plaši izmantojama protokola FTP versija, kas ļauj iegūt informāciju no interneta arhīviem bez lietotāja identificēšanas un slepenas paroles uzrādīšanas, bet neļauj lietotājam ierakstīt jaunas datnes vai modificēt esošās
- vairogs Plašs ledāja apgabals
- stjuarta apkakle plata, stīva pusaploces veida mežģīņu apkakle, ko dāmas valkāja 16.-17. gs.
- kravas kaste platforma ar bortiem pārvadājamās kravas novietošanai, no kuriem viens vai vairāki borti var būt atverami
- turnīra plati svārki, nēsājami ar turnīru (1)
- atpakaļvērstais kanāls platjoslas lokālajos tīklos - datu pārraides kanāls, kurā datu pārraides virziens ir pretējs virzienam, kādā tiek pārsūtīta lietotāja informācija; šo kanālu izmanto pārraidīto datu pārbaudei vai kļūdu labošanai; reversais lokālā tīkla kanāls
- Polārais plato plato Antarktīdas austrumos, Dienvidpola apkārtnē, ledāja virsa - 2500-3000 m vjl., ledus biezums - 1500-3000 m
- apsaga plats apģērba gabals (kā apmetnis), kas bija salocīts augšpusē un piesiets vai aizāķēts pie kakla un ko gani valkāja aukstā vai lietainā laikā
- šķināgs Plats kapājamais nazis
- sīkziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene borysthemica"), Latvijā aizsargājama
- zaļziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene chlorantha"), Latvijā aizsargājama
- ausainā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene otites"), Latvijā aizsargājama
- Tatārijas plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene tatarica"), Latvijā aizsargājama
- parastais plaušķērpis plaušķērpju ģints suga (“Lobaria pulmonaria”), Latvijā vietām sastopams jauktos mežos uz lapu koku stumbriem un apsūnojušām smilšakmens klintīm, aizsargājams
- plašais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria amplissima"), Latvijā ievākts Slīterē 1870. g., pēc tam uzskatīta par izzudušu, bet 2014. gadā konstatēta atkal, Latvijā aizsargājama
- dobumainais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria scrobiculata"), Latvijā aizsargājama
- aizsitene Plecu sega, baltā rakstīta villaine, ko nēsāja apliekot pāri tumšajai villainei
- Pleppen Plepju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
- kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tiek turēts mājas kaķis
- degunlācītis Plēsēju kārtas jenotu dzimtas ģints ("Nasua"), 3 sugas, ķermeņa garums līdz 40-67 cm, aste līdz 70 cm, masa - \~11 kg, īsas kājas, slaids purns, dzīvo Amerikā; koats
- lēne Plēve, kas nostājas virs ēdiena
- turzīte Plēvjaina sūreņu dzimtas augu maksts, kas izveidojusies saaugot pielapēm un aptver stublāja mezgla apakšdaļu
- airķetna Plezna; kāja ar peldplēvi
- divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- malacis Plosta vadītāja korņika palīgs
- šposts Plostnieka un pludinātāja galvenais darbarīks ķeksis, kas bija tieva, ap piecus metrus gara egles koka kārts, kam galā uzmontēts metāla asmens ar āķi un pīķi
- čaukstene pļāpa, tenkotāja
- melukule pļāpa, tenkotāja
- seķine pļāpa, tenkotāja
- grabene pļāpa, tukšību runātāja
- melutūķe pļāpa, valodu iznēsātāja
- klačbāba Pļāpa; tenkotāja
- klačene Pļāpa; tenkotāja
- klačtante Pļāpa; tenkotāja
- klačupastala Pļāpa; tenkotāja
- pasakķesele Pļāpīga sieviete; arī tenkotāja; pasaktaša
- salašņdārta Pļāpīga sieviete; tenkotāja
- badadzeguze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu)
- klaču pastala (tarba) pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs
- mājapužpļava Pļava pie mājas zemākā vietā
- pūkainā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pubescens", arī "Avena pubescens"), daudzgadīga graudzāļu dzimtas cerotāja stiebrzāle, lapas un lapu makstis ar matiņiem, ziedkopa - gara skara
- vienkājine Pļavauzīte ("Helictotrichon"); vienkāja
- Adzeles slāņu stratotips Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atsegums pie Gaujienas internātskolas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu lauztuvēs, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), atseguma augstums - 3,5 m
- klape Pogājama bikšu priekša vai pakaļa
- kardiganjaka Pogājama virsdrēbju adītā jaka, parasti ar valnīšadījuma apmalēm bez apkakles, bez jostas vai dažkārt ar sasienamo jostu, ja tā ir garāka par vidukļa līmeni
- baltās naktis polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa
- rindrādis Poligrāfijā lietota šķērsierīce pie manuskripta turētāja, kas burtlicim rāda manuskriptā saliekamo vietu
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi
- Štumsdorfas pamiers Polijas-Lietuvas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1635. g 12. septembrī Štumsdorfas ciemā (uz dienvidiem no Gdaņskas, tagadējā Polijā), kas 26 gadiem pagarināja Altmarkas pamiera noteikumus, bet ar nedaudz labvēlīgākiem nosacījumiem Polijai-Lietuvai
- Žečpospolita Polijas-Lietuvas valsts 1569.-1795. g., kurā gan Polija gan Lietuva saglabāja autonomiju, tās vienoja kopīgs karalis, seims, ārpolitika un naudas sistēma
- līkvācelīšu polija poliju suga ("Pohlia camptotrachela"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
- resnsetas polija poliju suga ("Pohlia delicatula"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
- garvācelīšu polija poliju suga ("Pohlia elongata"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
- diegveida polija poliju suga ("Pohlia filum"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
- Leskerjē polija poliju suga ("Pohlia lescuriana"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
- lielais polimorfs polimorfu suga ("Polymorphus magnus"), kas Latvijā atrasta mājas zosīs un meža pīlēs
- aizsardzībniecība Politiska kustība Krievijā 1. pasaules kara laikā, kas par galveno izvirzīja tēvijas aizstāvēšanas ideju un aicināja strādniekus kara laikā atsacīties no šķiru cīņas
- aizsardzībnieki Politiska kustība Krievijā 1. pasaules kara laikā, kas par galveno izvirzīja tēvijas aizstāvēšanas ideju un aicināja strādniekus kara laikā atsacīties no šķiru cīņas
- centrisms Politiskā nostāja, kam raksturīga vidusceļu meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana un radikālisma izslēgšana
- autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās
- haktīvisms Politiskas, ekonomiskas, reliģiskas un kultūru cīņas internetā, uzlaužot mājaslapas u. tml. (angļu "hacktivism")
- baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas
- Islandes zirgs poniju šķirne, domājams, norvēģu un īru poniju krustojums, maza auguma (skausta augst. 115-135 cm), spēcīgs
- tīkls Ethernet populāra lokālo tīklu arhitektūra, ko 1970. gadu vidū izstrādāja firma "Xerox", tajā izmanto maģistrāles tīklu topoloģiju, piekļuve kopējai maģistrālei tiek īstenota, izmantojot metodi CSMA/CD
- chanteuse populāru dziesmu dziedātāja
- kolektors Porains vai plaisains iezis, kurā uzkrājas nafta, gāze, ūdens
- lēkumu skaits posmu skaits, kas ceļā no nosūtītāja līdz saņēmējam jāveic paketei vai e-pasta ziņojumam
- transavangards Postmodernisma tēlotājas mākslas novirziens, kura pārstāvji noliedz konceptuālo mākslu, par galveno glezniecībā un tēlniecībā izvirzot emocionālo faktoru un spēles elementu sasaistot metaforisku figurālismu, glezniecisku apjomu, spilgtu koloristisku risinājumu, uzsvērtu ekspresivitāti ar kultūrvēsturiskām asociācijām
- Šotkija barjera potenciāla barjera pusvadītāja kontaktā ar metālu; veidojas, ja elektronu izejas darbi no metāla un no pusvadītāja ir dažādi; Šotkija barjerai ir maiņstrāvas taisnošanas efekts; pusvadītājus ar Šotkija barjeru izmanto par superaugstfrekvenču detektoriem
- samtīšu potija potiju suga ("Pottia bryoides"), Latvijā aizsargājama
- vidējā potija potiju suga ("Pottia intermedia"), Latvijā aizsargājama
- poķis Potīte, kauliņš kājai; poķītis; poķīte
- interpozitīvkopija Pozitīvā filmas kopija, kas tiek izgatavota no samontētas filmas negatīvkopijas pēc tam, kad pasūtītāja kopija saņēmusi pozitīvu atsauksmi
- piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām
- spīdīgais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus nobilis"), Latvijā aizsargājama
- blāvais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus octopunctatus"), Latvijā aizsargājama
- lapkoku praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga (“Osmoderma eremita”), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole
- vindikācija Prāva par īpašuma tiesības atzīšanu uz kādu lietu, kas atrodas citas personas rokās, un par šīs lietas atdošanu sūdzētājam
- Fātima Pravieša Muhameda meita (602.-632. g.), kuru sevišķi godāja šiīti
- Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija
- aizstājējprece Prece, kuru iespējams izmantot citas preces vietā, lai apmierinātu vienu un to pašu patērētāja vēlmi
- aizvietotājprece Prece, kuru iespējams izmantot citas preces vietā, lai apmierinātu vienu un to pašu patērētāja vēlmi
- puspārinieks Precējies kalps (lauku saimniecībā), kura sieva negāja saimnieka darbā
- iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam
- garantijas vēstule preces izgatavotāja rakstveida garantija sniegt bezmaksas palīdzību, ja izstrādājums sabojājas noteiktā laika periodā, pircējam nepārkāpjot lietošanas instrukcijas
- pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā
- izplatītājs preču ekonomiskajā apritē iesaistīta fiziska vai juridiska persona, kas, nebūdama ražotāja, savas uzņēmējdarbības ietvaros pārdod, piegādā vai citādi izplata preci
- sīkamatniecība Preču ražošana nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku
- sīkražošana Preču ražošana, kas balstās uz ražošanas līdzekļu privātīpašumu un preču ražotāja un viņa ģimenes locekļu darbu
- mazumcena Preču realizācijas cena pārdodot patērētājam pa vienai vai nelielā daudzumā
- marka Preču zīme (parasti etiķetes, plombas, kapsulas, zīmoga veidā) ar preces izgatavošanas vietas, ražotāja, kvalitātes u. tml. apzīmējumu; zīmenis
- Akminojs Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Akmenāja" nosaukuma variants
- Akmynuojs Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Akmenāja" nosaukums latgaliski
- depo Prēmijas daļa, kas pienākas apdrošinātajam un jāietur pārapdrošinātājam kā pārapdrošināšanas līgumā paredzēto saistību izpildes garantija
- PKD Pretkontrabandas daļa (Liepājas muitas ~)
- pronuntiatio Pretora priekšraksts tiesnesim par sūdzētāja tiesību iesniegt sūdzību kādā jautājumā
- delikts Prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību; likuma pārkāpums; interešu aizskārums
- barvede Priekšdziedātāja, teicēja
- priekšpīķis Priekšgala nodalījums (kuģī), t. i. telpa zem klāja no priekšgala līdz mastam
- priekškulksnis Priekškāja
- priekšgūža Priekškājas gūža
- priekšķepa Priekškājas ķepa
- priekšķetna Priekškājas ķetna
- plāns Priekšmeta, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja novērošanas punkta
- augstumekipējums Priekšmetu komplekts, kas paredzēts lidotāja individuālai lietošanai, lai nodrošinātu viņam normālu eksistenci un darbības drošību lidojumos lielā augstumā, ja notikusi kabīnes dehermetizācija un vajag katapultēties
- namgals Priekšnama gals, virtuve, mājas gals
- vicepriekšsēdētājs Priekšsēdētāja vietnieks
- īsais priekšskanis priekšskanis, ko izpilda kā izrotājamās skaņas ilguma vismazāko daļu
- garais priekšskanis priekšskanis, kura ilgums ir puse no izrotājamās skaņas ilguma
- priekšštagas apkalums priekšštagas stiprināšanai paredzēts apkalums uz klāja un cauri tam
- Preekuln-Assiten Priekules Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
- Preekuln Priekules muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
- vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām)
- pasējs Prievīte, paķele; kājas apsējs zem ceļa
- lapegle Priežu dzimtas ģints ("Larix"), vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst
- akotainā priede priežu suga ("Pinus longaeva"), aug ASV diienvidaustrumu daļā, tiek uzskatīta par visilgāk dzīvojošo koku - vairāku īpatņu vecums, domājams, ir 5000-6000 gadu
- degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei
- koka kāja primitīva kājas protēze
- bezdelīgactiņa Prīmulu suga ("Primula farinosa"), daudzgadīgs augs ar daudziem čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājams
- vertikālā formāta bloks printera vadības sistēmas daļa, kas nosaka drukājamā dokumenta veidošanu vertikālajā virzienā (piemēram, atstarpju vertikālos parametrus, lappušu garumu)
- strūklas printeris printeris, kas darbojas, tieši uz apdrukājamā materiāla izšļācot mikroskopiskus šķidras krāsas pilienus, kuri iesūcas apdrukājamajā materiālā
- sublimācijas printeris printeris, kurā krāsviela tiek pārnesta no lavsāna pamatnes uz apdrukājamo materiālu, izmantojot lokālu krāsvielas uzkarsēšanu
- Herdera institūts privāta mācību iestāde Rīgā 1921.-1939. g., nodibināja Herdera sabiedrība, 1927. g. piešķirtas augstskolas tiesības, bija pakļauts Izglītības ministrijas Vācu skolu pārvaldei, 1936. g. bija 220. studentu
- privātmāja Privāta māja
- Antrepriz Privāta teātra nosaukums Jaroslavļā, Krievijā, ko 1750. g. nodibināja F. Volkovs; pirmais profesionālais teātris Krievijā
- saimniecība privātai, arī ģimenes lauksaimniecībai paredzēta zemes platība, attiecīgās celtnes, inventārs, dzīvnieki un ar saimniecību saistītie darbi; arī lauku mājas
- lietotāja autentificēšana procedūra, kas vairāklietotāju sistēmās un datoru tīklos ļauj pārbaudīt, vai lietotājs atbilst uzrādītajam identifikatoram; lietotāja autentificēšanu izmanto, lai aizsargātu datu apstrādes sistēmas no nesankcionētas pieejas, reģistrētu lietotāju un izvēlētos tam atbilstošu apkalpošanas režīmu
- saliktie procenti procenti, kas maksājami kā no ieguldītā kapitāla, tā arī no uzkrātajiem procentiem
- laukdīdzība procentos izteikta laukā sadīgušo sēklu skaita attiecība pret izsēto dīgstošo sēklu skaitu; ja laukdīdzība vāja, iegūst retus sējumus
- intensitāte procentos no kopējās audzes krājas izteikta (regulētas un grupu izlases, pakāpeniskās, kopšanas un sanitārās izlases cirtēs) izcērtamās (izcirstās) koksnes krāja
- periglaciālie procesi procesi, kas specifisku klimatisko apstākļu ietekmē noris segledājam pieguļošā joslā: grunts šķirošanās un plaisāšana, akmeņu upju, kailkalnu terašu veidošanās u. tml.
- nerima process, darbība, kas noris visu laiku nepārtraukti, bez apstājas
- elektroslapināšans process, kad elektrovadītāja šķidruma piliens, kam pievada strāvu, maina formu, sākot slapināt virsmu; kā arī pretējs process - kad pilienu mehāniski deformē, tas ģenerē elektrisko lādiņu
- lavīncaursite process, kas norisinās pusvadītāja p-n pārejā lādiņnesējiem iegūstot pietiekamu enerģiju, lai izsauktu trieciena jonizāciju, atraujot elektronus
- intrapersonālā saziņa process, kurā indivīds runājas pats ar sevi, par kaut ko domādams, kaut ko izlemdams vai arī veidodams viedokli par savu Es
- kondensatora uzlāde process, kurā kondensatora platēs uzkrājas elektriskie lādiņi
- mikrotargetēšana process, kurā tiek radīta reklāma, pamatojoties uz konkrētā lietotāja gaumi, kas noteikta analizējotattiecīgās personas datus
- cietušā liecības procesuāli nostiprinātas ziņas, ko par krimināllietas apstākļiem sniedz persona, kas ar procesa virzītāja - izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas vai tiesneša lēmumu atzīta par cietušo
- kulta prostitūcija profesionāla prostitūcija pie antīkajiem tempļiem, kuras ienākumi ievērojami papildināja tempļa līdzekļus
- pareizrakstības pārbaudītājs programma, ar kuru pārbauda vārdu pareizrakstību tekstā, salīdzinot katru vārdu ar pareizi uzrakstīto vārdu vārdnīcā, kas glabājas datora diskatmiņā
- meklētājprogramma Programma, kas dokumentos meklē speciālus atslēgvārdus un sniedz lietotājam dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti
- sistēmprogramma Programma, kas ietilpst operāciju sistēmā un veic sistēmas vai lietotāja uzdevumu apkalpošanas funkcijas
- atkļūdotājs Programma, kas izstrādāta, lai atkļūdotu citu programmu, ļaujot programmētājam soli pa solim virzīties cauri pārbaudāmajai programmai, izpētot datus un tādus pārraudzības objektus kā, piem., mainīgo vērtības
- izklājprogramma programma, kas nodrošina lietotāja interaktīvu sadarbību ar displeja ekrānu un dod iespēju izmantot uz ekrāna izklājlapas attēlotos skaitliskos datus, formulas un tekstu
- lietotāja programma programma, kas paredzēta noteiktas lietotājam vajadzīgas problēmas risināšanai
- tabulrēķinu programma programma, kas rāda rindās un kolonnās izkārtotu šūnu tabulu, kurā, mainoties vienas šūnas saturam, var notikt vienas vai vairāku citu šūnu pārrēķināšana saskaņā ar lietotāja norādīto sakaru starp šūnām
- zvanītājprogramma Programma, kas sastāda interneta tīkla pakalpojumu sniedzēja numuru un veido ar to savienojumu; nodibinātais savienojums pilnībā integrē lietotāja datoru interneta tīklā
- datorvīruss Programma, kas spēj pati pārkopēties un izplatīties no datora uz datoru, tā lietotājam par to neko nezinot
- zinrobots Programma, kas veic meklēšanu sistēmā vai tīklā, piemēram, tīklā Internet, lai atrastu un izgūtu lietotājam kādu nepieciešamu informāciju, kā arī paziņotu lietotājam, ka šo informāciju ir izdevies atklāt
- datu pieejamība programmas vai lietotāja potenciālā spēja lasīt datus atkarībā no pieprasījuma valodas un paroles zināšanas
- lietojumprogrammatūra Programmatūra kādu konkrētu datu apstrādes sistēmas lietotājam specifisku uzdevumu risināšanai; satur attiecīgās lietojumprogrammas un lietojumpakotnes
- aizķere Programmatūrā vai aparatūrā paredzēta iespēja pievienot tai specifiskas funkcijas lietotāja vajadzībām (angļu "hook")
- draudzīgā programmatūra programmatūra, kas dod lietotājam ērtu un dabisku sadarbības iespēju ar datu apstrādes sistēmu, aizsargā pret kļūdīšanos un informē par iespējamām lietotāja turpmākām darbībām
- programmatūra "Voice on the Net" programmatūra, kas ļauj lietotājam izmantot internetu kā telefona sarunu pārraides vidi
- programmu ģenerators programmatūra, kas ļauj lietotājam uzrakstīt sarežģītas programmas, izmantojot nelielu skaitu relatīvi vienkāršu instrukciju
- CD-ROM paplašinājumi programmatūra, kas nepieciešama, lai operētājsistēma nodrošinātu CD-ROM atskaņotāja izmantošanu
- ziņojumapmaiņas sistēma programmatūra, kas nodrošina elektroniskā pasta piegādi; to veido trīs galvenās funkcionālās daļas: lietotāja aģents, ziņojuma pārsūtīšanas aģents un ziņojumu krātuve
- POP pastkastīte programmatūra, kas nodrošina elektroniskā pasta saņemšanu, izmantojot protokolu _POP_, un kas apgādā lietotāju ar interneta adresi, kura ļauj saņemt elektroniskā pasta ziņojumus pat tad, kad lietotāja dators nav pievienots internetam
- reklāmprogrammatūra Programmatūra, kas programmas izpildes gaitā automātiski atskaņo, attēlo vai lejuplādē reklāmas materiālus lietotāja datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē
- spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt un darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles pārsūtīt informāciju
- čaula Programmatūras funkcionāli ārējais slānis (papildprogrammas), kas nodrošina izvēlņvadāmu vai ikonorientētu lietotāja saskarni ar sistēmu un atvieglo tās lietošanu
- vietu licence programmatūras izplatītāja un pircēja juridiska vienošanās, kas nosaka kopiju skaitu, ko pircējs var izmantot iekšējai lietošanai
- bēta programmatūra programmatūras versija, kuras testēšana pirms nodošanas pasūtītājam nav pabeigta un var saturēt kādu kļūdu
- mainīgais programmēšanā - rakstzīme vai rakstzīmju secība, ko izmanto, lai apzīmētu kādu saglabājamu lielumu, kam ir savs vārds un vērtība un ko var mainīt programmas izpildes gaitā
- lietojumprogrammu izstrādes sistēma programmu izstrādes līdzekļu komplekts, kas paredzēts lietojumprogrammu izstrādei un sastāv no redaktora, kompilatora un atkļūdotāja, tā var ietvert arī bieži lietojamu palīgprogrammu bibliotēku, ko izmanto jaunu programmu izstrādei
- programmbāze Programmu kopums, kas realizē datora apkalpošanu un nodrošina lietotāja uzdevumu izpildi
- kadra nobīde projektora kadrētāja nenoregulētības izraisīta starpkadru dalījumsvītras parādīšanās ekrānā
- vikārs Protestantismā - mācītāja vietas izpildītājs, arī draudzes mācītāja palīgs
- Anglikāņu baznīca protestantisma paveids, kas radās 16. gs. Anglijā, saglabāja katolicisma rituālus un Baznīcas organizācijas principus, bet par Baznīcas vadītāju atzina nevis Romas pāvestu, bet Anglijas karali
- metodisms Protestantisma virziens, sākotnēji anglikāņu baznīcas atzars, ko 1729. g. Anglijā iedibināja brāļi Vesleji
- lietojumkonfigurācijas piekļuves protokols protokols, kas nodrošina konfigurācijas uzglabāšanu centrālajā serverī un paplašina attāla lietotāja e-pasta funkcijas, nodrošinot centralizētu novietojumu personālajām adrešu grāmatām un atvieglojumus klientu lietojumprogrammu izmantošanai
- maršrutētāja protokols protokols, ko izmanto, lai noteiktu maršrutētāja statusu attiecībā pret citiem datoru tīkla maršrutētājiem un veiktu to iekšējo tabulu atjaunošanu
- 16. aprīļa pučs provācisks apvērsums Liepājā 1919. g. 16. aprīlī, ko vadīja vācbaltiešu virsnieku izveidotā Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja saziņā ar Baltijas landesvēra Dzelzsdivīzijas komandieri un Vācijas sūtniecību; mēģināja izveidot tā saukto Borkovska kabinetu, bet 10. maijā izveidoja t. s. Niedras valdību, kas pastāvēja līdz 27. jūnijam
- inkasoprovīzija Provīzija, ko saņem blakus noslēgšanas provīzijai tirgotāja palīgi, lai ieinteresētu viņus noslēgt izdevīgākus darījumus
- Videvuts Prūšu mitoloģijā - kultūrvaronis, kas prūšiem izveidoja sociālo organizāciju, nodibināja laicīgo varu un tika ievēlēts par valdnieku
- pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai
- 17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas
- ieguldījumu sabiedrība publiska finanšu un kredīta akciju sabiedrība, kas pārvalda ieguldījumu fondus, emitē ieguldījumu apliecības (vērtspapīrus, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību tiesības) un strādā ar tām
- tragantzirņu pūcīte pūcīšu dzimtas suga ("Heliophobus kitti"), Latvijā aizsargājama
- bikšainais apogs pūču dzimtas suga ("Aegolius funereus"), neliels putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam; Latvijā aizsargājams
- purva pūce pūču dzimtas suga ("Asio flammeus"), Latvijā aizsargājama
- apodziņš Pūču dzimtas suga ("Glaucidium passerinum"), mazs pūčveidīgo kārtas putns, strazda lielumā, Latvijā 1000-2000 īpatņu, aizsargājams; Eirāzijas apodziņš; zvirbuļpūcīte
- baltā pūce pūču dzimtas suga ("Nyctea scandiaca"), Latvijā sastopama tikai retumis, kā ziemas viesis, Eiropā aizsargājama
- ziemeļu pūce pūču dzimtas suga ("Strix nebulosa"), Latvijā reta ieceļotāja un ziemotāja, aizsargājama
- garastes pūce pūču dzimtas suga ("Strix uralensis"), par meža pūci lielāks putns ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu, Latvijā aizsargājama
- svītrainā pūce pūču dzimtas suga ("Surnia ulula"), Latvijā aizsargājama
- milzu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma colosus"), Latvijā sastopama ļoti reti priežu silos, aizsargājama
- matveida pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia capillaris syn. Puccinellia retroflexa"), Latvijā aizsargājama
- Ruiša pūķgalve pūķgalvju suga ("Dracocephalum ruyschiana"), Latvijā aizsargājama
- smaillapu pumpurīte pumpurīšu suga ("Phascum cuspidatum"), Latvijā aizsargājama
- Zviedrijas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum suecicum"), Latvijā aizsargājams augs, reizēm audzē arī akmeņdārzos
- homunkuls Punduris; cilvēkam līdzīga sīciņa būtne; viduslaikos domāja, ka to iespējams radīt mākslīgi alķīmiķu laboratorijās
- kloākas pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Cloacotaenia megalops"), kas parazitē mājas un savvaļas pīļu kloākā, ķermeņa garums - līdz 58 cm
- lancetveida pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Drepannidotaenia lanceolata"), kas Latvijā konstatēta mājas zosīs
- pieslēguma punkts punkts, kurā lietotājam tiek nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam
- pūpa Pūpe - kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa
- pūpis Pūpe - kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa
- pupis Pūpe - kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa
- raupjā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum campestre"), sīka pūpēžsēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- rūsganā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum rufescens"), Latvijā sastopama ne visai bieži skujkoku un jauktajos mežos, aizsargājama
- karcināt Purināt, drebināt; ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas)
- vahābītu kustība puritāniska musulmaņu kustība, ko Sauda Arābijā nodibināja Muhameds ibn Abdelvahābs (1703.-1792. g.); atzīst vienīgi Korāna un Sunnas autoritāti
- Pormsahten Purmsātu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Purmsātu pagastā
- pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus
- purkāja Purva izvirzījums, pašaura purva josla; purvkāja
- mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem
- Comarum palustre purva vārnkāja
- asiņpuķe Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
- dzērkājis Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
- dzērvkāja Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
- dzērvukājas Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
- vārnaga Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
- vārnkājas Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
- varžkājas Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
- vilkakauls Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
- vilkkaule Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
- vilkkaules Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
- vistenaji Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
- vistenes Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
- vistkāji Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
- metasekvoja Purvciprešu dzimtas ģints ("Metasequoia"), vasarzaļi vienmājas skuju koki, līdzīgi sekvojām un mamutkokiem
- parastā purvmirte purvmiršu suga ("Myrica gale"), Latvijā aizsargājama, krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus
- mazais purvraibenis purvraibeņu suga ("Clossiana freija"), Latvijā aizsargājama
- lielais purvraibenis purvraibeņu suga ("Clossiana frigga"), Latvijā aizsargājama
- Bažu purvs purvs Talsu novada Kolkas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, platība - 2646 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, atrastas 168 paparžaugu un sēklaugu sugas, to vidū retas un aizsargājamas
- Tīšezera purvs purvs Zlēku pagastā ap Tīsezeru, tā zemsedzē aug gk. iesirmā ciesa, lielā dzērvene, purva rūgtdille, purva vārnkāja, grīšļi, sfagni
- lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā
- pusģeņģeris Puse kājas
- puskāja Puse kājas garuma (skaitot no pēdas)
- pusmāja Puse mājas
- gutieši Pusklejotāju cilts senatnē, domājams, ka antropoloģiski tuvi kurdiem, 3.-2. gt. p. m. ē. dzīvoja Irānas rietumu nomalē, valoda nav zināma
- melnā puskuitala puskuitalu suga (Limosa limosa"), aizsargājama
- kreimule Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem, 46 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- šķutumblāķis Pussabrukusi, veca māja
- p-n pāreja pusvadītāja apgabals, kurā notiek pāreja no elektronu vadāmības uz caurumu vadāmību; elektroncaurumu pāreja
- fotopretestība Pusvadītāja ierīce, kuras elektriskā pretestība mainās atkarībā no apgaismojuma, kas uz to krīt
- pārprogrammējamā lasāmatmiņa pusvadītāja lasāmatmiņa, kuras saturu lietotājs var dzēst, apstarojot to ar ultravioleto gaismu, un pēc tam ierakstīt tajā jaunus datus ar speciālas ierīces - programmatora - palīdzību
- programmējamā lasāmatmiņa pusvadītāja lasāmatmiņa, no kuras datus var tikai lasīt
- fotovadāmība Pusvadītāja vai dielektriķa elektrovadāmības palielināšanās, ja tos apstaro ar elektromagnētisko starojumu (fotonu plūsmu); tās lielums atkarīgs no materiāla optiskās absorbcijas spektra un tā var būt kā elektronu, tā caurumu elektrovadāmība
- piejaukumu pusvadītājs pusvadītājs ar piejaukumiem, kas veido donorus vai akceptorus un nosaka pusvadītāja elektrovadītspēju parastajos apstākļos
- lauma Pūšļotāja
- mazā pūtele pūteļu suga ("Filago minima"), Latvijā aizsargājama
- noputināt Putinot (ko), putot (kam), pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas (ar to)
- līkspārnis Putns ar lieliem, līkiem spārniem, kuri ejot nokarājas līdz zemei
- stārķveidīgie Putnu kārta ("Ciconiiformes"), pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids; kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis); šīs kārtas putni
- dzērvjveidīgie putnu kārta ("Gruiformes"), kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste; šīs kārtas putni
- dūkurputni Putnu klases dūkurveidīgo kārtas vienīgā dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-60 cm, masa - 0,1-1,5 kg), kājas īsas, uz zemes neveikli, labi peld un lido, 5 ģintis, \~20 sugas
- sīgputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (masa - 1-16 kg), raksturīga pazīme - kājai tikai 3 pirksti, mīt stepēs, pustuksnešos, tuksnešos, 10-11 ģinšu, 23-24 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis
- jūrasķīvīte Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Pluvialis squatarola"), Latvijā caurceļotāja vai reta vasarotāja gk. jūras piekrastē
- pūkpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas ģints ("Somatreia"), 3 sugas, Latvijā kā caurceļotājas, arī ziemotājas sastopamas 2 sugas
- sniedze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Plectrophenax nivalis"), dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu, Latvijā bieža caurceļotāja, retāk ziemotāja; sniegastērste
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns
- aklimatizators Putnu māja, kurā jaunputnus audzē apstākļos, kas tuvi pieaugušo putnu turēšanas apstākļiem
- spilgtā purvspāre puvspāru suga ("Leucorrhinia pectoralis"), Latvijā aizsargājama
- rakšaviņa Racēja, rakņātāja (cūkas pavārds)
- ūdensglāzes teorija radikāla teorija un prakse Krievijā pēc 1917. g. komunistu apvērsuma, kas dzimumu attiecības uzskatīja par elementāru instinktu apmierināšanu un sludināja, ka izdarīt dzimumaktu esot tikpat vienkārši, kā izdzert glāzi ūdens
- kreisie Radikālas, tagad gk. sociālistiskas, agrāk arī liberālas partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad radikāļi parlamentā ieņēma vietas pa kreisi no parlamenta priekšsēdētāja
- matrakāža radio un televīzijas reklāma - uzmācīgi bieža saukļa, zīmējuma, simbola melodijas utt. atkārtošana līdz klausītāja vai skatītāja pilnīgam pagurumam
- anodbaterija Radio uztvērēja vai raidītāja anoda ķēdē ieslēgta baterija
- pārklājums radio vai televīzijas raidītāja kvalitatīvas uztveramības zona; šādu raidītāju izvietojums, kas nodrošina kvalitatīvu uztveramību visā valsts teritorijā
- radiotoksīns Radioaktīvs savienojums, kas uzkrājas augos un dzīvniekos un ir tiem kaitīgs
- klusuma zona Radiofizikā - apgabals, kurā nav uztverami noteikta īsviļņu radioraidītāja signāli, bet aiz kura šos signālus atkal var uztvert
- radiokontrolpunkts Radioraidītāja izvietojums, ko nosaka, mērījot raidītāja azimutus attiecībā pret divām vai vairākām peilēšanas stacijām, kad raidītājs atrodas krustpunktā
- tāluztvere Radiosignālu uztvere aiz radioraidītāja drošās uztveres zonas robežas; tāluztveršana
- tāluztveršana Radiosignālu uztveršana aiz radioraidītāja drošās uztveršanas zonas robežas; tāluztvere
- attālumu starpības mērīšanas sistēma radiotehniska sistēma, kas sastāv no dažādās vietās uz zemes novietotiem raidītājiem un gaisakuģa radiosignālu uztvērēja un mērītāja
- raidītājkomplekss Radiotehnisks iekārtu komplekss, kas nodrošina raidītāja darbību
- mobilais telefons radiotelefona sistēma, kas savienota ar parastā telefona tīklu, arī pārnēsājams radiotelefons
- krējumlaizis Rādītāja pirksts
- podlaiža Rādītāja pirksts
- podlaizis Rādītāja pirksts
- podliķis Rādītāja pirksts
- archejs Radītājs, valdnieks; pēc Paracelza mācības garīgais pirmprincips, neapzinīgs dabasspēks, no kā atkarājas dzīvība un visi viņas procesi - veselība, slimība, dziedināšanau utt.
- Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas
- zavētāja Ragana, burve, vārdotāja
- lielā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea lutetiana"), Latvijā aizsargājama
- pusgrimusī raglape raglapju ģints suga (“Ceratophyllum submersum”), ūdenī iegrimis, daudzgadīgs vienmājas lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- sausseržu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Limenitis camilla"), Latvijā aizsargājama
- ceļteku raibenis raibeņu dzimtas suga ("Melitaea didyma"), Latvijā aizsargājama
- apšu raibenis raibeņu dzimtas tauriņu suga ("Limenitis populi"), spārni tumšbrūni ar baltiem, šķērsjoslās saplūdušiem plankumiem, gar pakaļspārnu (daļēji arī priekšspārnu) malu oranži mēnestiņi; Latvijā aizsargājams
- kolejas Raibnātres, lūpziežu dzimtas lakstaugu un krūmu ģints; izplatīts arī kā istabas augs ar skaistas krāsas lapām, audzē kā viengadīgu paklājaugu
- smiltājsisenis Raibspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Oedipoda coerulescens"), Latvijā aizsargājama
- esparsetu raibspārnis raibspārņu suga ("Zygaena carniolica berolinensis"), Latvijā aizsargājama, sastopama tikai Latvijas dienvidaustrumu daļā
- monitors Raidītāja kontroluztvērējs; televīzijas kontrolekrāns
- raidkomplekss Raidītājkomplekss - radiotehnisks iekārtu komplekss, kas nodrošina raidītāja darbību
- gafelbomis Rāja
- bramrāja Rāja, pie kuras piestiprina bramburu, masta trešā vai ceturtā rāja no apakšas
- rāja rājas bura
- ādums Rājas bura
- rājas noks rājas gals
- scr. Rakstīja (latīņu "scripsit"), senāk dokumentos pirms to rakstītāja vārda
- klauzūra Rakstisks pārbaudījums bez palīglīdzekļiem slēgtā telpā vai skolotāja uzraudzībā
- tinte Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu
- pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības atvērt (aizvērt) sardzes apsargātu objektu, kā arī nosaka glabātavu atvēršanas kārtību vai cilvēku pielaišanu pie apsargājamo mašīnu stāvēšanas vietām
- personisks galvojums rakstveida saistība, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turamais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziegumus
- sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu
- slīpsvītra rakstzīme ( / ), ko lieto dažos divkomponentu saīsinājumos, zinātniskajos un lietišķajos tekstos ar nozīmi 'vai' daļskaitļu rakstībā, starp gadskaitļiem, kas apzīmē divus blaku gadus, starp arābu cipariem, kas apzīmē uz diviem apbūves gabaliem būvētas mājas numuru
- pieejas kods rakstzīmju un ciparu virkne, kas ļauj lietotājam piekļūt datoram
- Skrundas radiolokācijas stacija raķešu uzbrukuma agrās atklāšanas stacija, ko PSRS armijas vajadzībām uzbūvēja 1960-os gados, tajā darbojās 2 lokatori, kas turpināja darbu līdz 1998. g. 31. augustam, 1999. g. 21. oktobrī Latvija pārņēma teritoriju savā jurisdikcijā; tika uzsākta arī lielāka lokatora būve, kas pēc starpvalstu vienošanās tika uzspridzināta 1995. g. 4. maijā
- Vivekānanda Rāmakrišnas sekotājs (1863.-1902. g.), kurš 1897. g. nodibināja Rāmakrišnas misiju, aizstāvēja vēdāntu un kritizēja kristietības dogmatismu
- trauslā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina thrausta"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti
- krokodils Rāpuļu klases kārta ("Crocodilia"), kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes, 3 dzimtas
- vidējā rasene raseņu suga ("Drosera intermedia"), Latvijā aizsargājama
- nēnija Raudu dziesma seno romiešu bēru rituālā, ko dziedāja radinieki vai īpaši raudātāji (raudātājas) flautas pavadījumā
- virsraugs Raugs, kas alum rūgstot sakrājas pa virsu un nāk mucai pa spundes caurumu ārā
- Rawen Rāvas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rāvas pagastā
- ravēja ravētāja
- pamatlaiks Ražošanā izmantotais laiks, ko patērē tikai apstrādājamā priekšmeta kvalitātes (formas, izmēru, fizikāli mehānisko īpašību u. c. parametru, kā arī novietojuma) maiņai
- mājražošana Ražošana mājas apstākļos; īpašā uzņēmumā apvienotu strādnieku darbs, ko veic mājās
- zīmols Ražotāja marka; fabrikas zīme; firmas zīme, kas nodrošina izstrādājumu atpazīstamību tirgū
- verisms Reālistisks itāliešu 19. gadsimta beigu literatūras, mūzikas un tēlotājas mākslas novirziens, kas centās atspoguļot sabiedrības sociālos un psiholoģiskos konfliktus
- žele Receklis, galerts, ko iegūst, novārot teļa galvu, kājas
- brīdinājuma signāli redzamie pastāvīgie signāli, kas paziņo vadītājam, ka vilciens tuvojas galvenajiem signāliem un to rādījumiem
- acis satumst Redze kļūst vāja
- vistas aklums redzes defekts - vāja redzes spēja krēslā
- fabiāņi Reformistiska inteliģentu organizācija Lielbritānijā, kas dibināta 1884. g.; sludināja pāreju no kapitālisma uz sociālismu reformu ceļā
- amerikāņu futbols regbijam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāja mērķis ir aiznest un piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos
- neirālā regulācija regulācija, kas notiek ar bioloģiski aktīvām vielām - mediatoriem, kas sintezējas un uzkrājas nervu šķiedrās
- izpilddaļa Regulācijas mehānisma daļa, kas maina kairinātāja lielumu
- činšs Regulāra produktu vai naudas nodeva feodālajā Austrumeiropā, ko atkarīgie zemnieki maksāja feodālim par zemes lietošanu, Austrumlatvijā (Latgalē) ieviesās 16. gs. 2. p.; pastāvēja līdz 19. gs. vidum
- ģimenes valsts pabalsts regulāri izmaksājams valsts sociālais pabalsts ģimenēm ar bērniem (pašlaik Latvijā)
- pasažieru neregulārie pārvadājumi regulāro pārvadājumu (arī speciālo regulāro pārvadājumu) definīcijai neatbilstoši pasažieru pārvadājumi, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas; šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos
- virspārdots lidojums regulārs lidojums, uz kuru pārdoto biļešu skaits pārsniedz gaisa kuģī izmantojamo vietu skaitu - pārvadātājam ir pienākums noteikumos noteiktajā kārtībā aviopasažierim izsniegt kompensāciju
- sēdeklis Regulējama vai neregulējama vieta autovadītāja vai pasažiera novietošanai sēdus stāvoklī
- kursenieku valoda reģionāls latviešu valodas paveids, ko runāja latviešu izceļotāju pēcteči Kuršu kāpās (tagadējā Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā)
- atdure reģistra sistēmas sastāvdaļa, ko lieto precīzai apdrukājamā materiāla pozicionēšanai
- metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums
- Reja Reja Silvija - Romas pilsētas dibinātāja
- antireklāma Reklāma ar izteikti negatīvu vai parodisku raksturu ar mērķi pievērst patērētāja uzmanību kāda uzņēmuma vai firmas nekvalitatīvajai produkcijai
- slēptā reklāma reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju
- iedarbes laiks relejam - laika posms no impulsa saņemšanas momenta līdz kontaktu pārslēgšanas brīdim; kūstošajam drošinātājam - laika sprīdis no īsslēguma (pārslodzes) strāvas iestāšanās brīža līdz ieliktņa izkušanai
- donātisms Relģiska kustība, agrās kristietības virziens Ziemeļāfrikā 4.-5. gs.; sludināja reliģisku stingrību, 4. gs. v. kļuva par sociālpolitisku kustību pret Romas valsti
- bons Reliģija Tibetā pirms budisma ieviešanās, tā bija dabas reliģija, un rituāli notika galvenā šamaņa vadībā, kurš nodibināja kontaktus starp zemi un debesīm; lai gan šīs reliģijas piekritēji asi vērsās pret budismu, daudzas tās prakses daļas tika iekļautas budisma sistēmā
- husisms Reliģiska kustība Čehijā 15. gs., kas mudināja arī lietot un kopt čehu valodu
- heugieši Reliģiskas kustības dalībnieki Norvēģijā 19. gs. 1. pusē; pēc sludinātāja H. N. Heuges vārda, piētisma novirziens; 20. gs. neliela sekta
- māceklis reliģiskās mācības, tās izveidotāja piekritējs, sekotājs
- mandaisms Reliģisks virziens, kas radās m. ē. sākumā Mezopotāmijā; apvieno kristietības, jūdaisma, zoroastrisma, seno babiloniešu reliģiju elementus, izceļ Jāņa Kristītāja pravieša lomu; nedaudz piekritēju saglabājies Irānā un Irākā
- valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un akumulējot (uzkrājot) nogulumus
- fluvioglaciālā delta reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņu straumēm akumulējot smiltis un granti iekšledāja vai pieledāja baseinā
- fluvioglaciālais reljefs reljefa formas vai to kompleksi, ko veidojuši tekoši ledāja kušanas ūdeņi
- marginālais reljefs reljefa formu kopums, kas izveidojies segledāju vai kalnu ledāju malas zonā glaciotektoniskos un glaciogēnos vai ledāja kušanas ūdeņu (retāk erozijas) procesos
- galamorēnas valnis reljefa tips, kas veidojies ielejas šļūdoņa vai segledāja mēles galā
- reljefs zīmoga nospiedums reljefs nospiedums, ko iegūst ar zīmogu vai spiedogu, piemēram, lai apliecinātu dokumentu vai uzlīmētu dokumenta turētāja attēlu
- elektrorentgenogrāfija Rentgenoloģiskās izmeklēšanas metode, kuras pamatā ir elektrofotogrāfija uz pusvadītāja plates
- RLPNS Republikāniskā Liepājas psihoneiroloģiskā slimnīca (raj.)
- Kranca retējs retēju suga ("Potentilla crantzii", arī "Potentilla verna"), Latvijā aizsargājama
- poikilodermatomiozīts reti sastopama ģeneralizēta dermatomiozīta forma ar poikilodermiju: sākumā hroniska, febrila dermatomiozīta klīniskā aina ar iniciālām muskuļu sāpēm un pietūkumu; vēlāk iestājas sekundāra muskulatūras atrofija un funkcionāls muskuļu vājums
- demielogēnā leikodistrofija reti sastopama leikodistrofijas forma agrā bērnībā (autosomāli recesīva pārmantošana): slimība sākas ar augstu temperatūru un krampju lēkmēm; progresējoša hidrocefālija; attīstība apstājas
- gērla Rēviju dejotāja, kas uzstājas grupā
- gerle Rēviju dejotāja, kas uzstājas grupā
- girle Rēviju dejotāja, kas uzstājas grupā
- Malta Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 105 km, kritums - 97 m, gultne mainīta, veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, līdz 1966. g. ietecēja Lubāna ezerā, iztek no Salāja ezera
- Askanija Novas rezervāts rezervāts Ukrainas dienvidos (_“Askaniia-Nova” , Biosfernyi zapovidnik_), Hersonas apgabalā, platība 110 km^2^, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu
- tastatūras buferis rezervēts atmiņas apgabals, kurā informācija par taustiņu piesitieniem saglabājas līdz tam laikam, kad programma var tos apstrādāt; tas nodrošina iespēju strādāt ar tastatūru tajā laikā, kad dators izpilda citus uzdevumus
- divdakšu ričija ričiju suga ("Riccia bifurca"), Latvijā aizsargājama
- tīklotā ričija ričiju suga ("Riccia cavernosa"), Latvijā aizsargājama
- skropstainā ričija ričiju suga ("Riccia ciliata"), Latvijā aizsargājama
- Hībenera ričija ričiju suga ("Riccia huebenerana"), Latvijā aizsargājama
- cilu ričija ričiju suga ("Riccia sorocarpa"), Latvijā aizsargājama
- akmenājieši Riebiņu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Akmenāja" iedzīvotāji
- pākstīte riekstiņam līdzīga pāksts ar 1 sēklu, parasti neatveras; tās galā saglabājas savīts apziednis
- Bakuta krasts Rietumantarktīdas krasta daļa Amundsena jūras dienvidu krastā, aiz Geca šelfa ledāja
- Bagans Rietumslāvu mitoloģijā - gars, kas pieskatīja mājlopus, rūpējās par to auglību un sargāja no slimībām
- ribotās morēnas rievoto morēnu tips, lēzeni izliektu vaļņu sistēmas, kas orientētas perpendikulāri ledāja kustības virzienam
- Labradoras morēnas rievoto morēnu tips, veido iegarenu, nedaudz līkumotu, lokveidīgi izliektu un subparalēlu, šķērsām ledāja virzienam vērstu, vietām sazarotu grēdu sistēmu
- amatnieku kase Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrība - Rīgas vācu amatnieku kredītiestāde, ko 1893. g. nodibināja Rīgas Vācu amatnieku palīdzības biedrība, likvidēta 1939. g.
- pārcēlāju amats Rīgas latviešu amata brālība, ko 17. gs. nodibināja Rīgas laivinieki, kas cēla pāri Daugavai cilvēkus, pajūgus un kravas; pastāvēja līdz 1853. g.
- amatnieku kase Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājaizdevu kase - vecākā latviešu kredītiestāde Rīgā, dibināta 1883. g., kuras uzdevums bija panākt, lai Rīgas latviešu amatnieki nebūtu finansiāli atkarīgi no vāciešiem
- franču grupa Rīgas literāti un mākslinieki, kas 20. gs. 40. gadu 2. pusē pa pirmdienām pulcējās Arnolda Stubava dzīvoklī, lasīja franču dzeju un prozu, runāja par franču mākslu
- mājenieks Rīgas namnieks, kas kreditēja zemniekus un spaidu kārtā tirgojās ar viņiem savā mājas vietā
- bolderājieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Bolderāja" iedzīvotāji
- Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai
- Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm
- Kleisti Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, uz dienvidrietumiem no Spilves pļavām, izveidojusies bijušās Kleistu muižas teritorijā, robežojas ar Rītabuļļu (nav sauszemes savienojuma), Bolderājas, Spilves, Imantas apkaimēm, bet rietumos ar Babītes novadu un Jūrmalu
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
- Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm
- brīvkapi Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu nodaļas pārziņas kapi, kuros glabāja mirušos bez tautību un ticību izšķirības
- Jāņa vārti Rīgas pilsētas nocietinājumu daļa, ierīkoti 17. gs. pie palisādēm, kas apjoza pilsētu, un tie sargāja ceļu, kas gar Daugavas labo krastu veda uz Rīgu, pie vārtiem notika pilsētā iebraucošo personu un viņu mantu pārbaude, 1626. g. atradās tagadējā Maskavas un Dzirnavu ielas krustojumā, 1784. g. tos pārcēla pie tagadējās Katoļu ielas, bet vēlāk uz vietu, kur no Maskavas ielas atzarojās Lubānas iela
- kases kolēģija Rīgas pilsētas pārvaldes iestāde 1675.-1877. g., kas vadīja ķemereju, pārzināja pilsētas kustamos un nekustamos īpašumus, naudas kaltuvi, izlēma ar pilsētas saimniecību saistītos jautājumus, iecēla pilsētas mērnieku
- burggrāfa tiesa Rīgas pilsētas tiesa, kas iztiesāja lietas par muižnieku izdarītajiem noziegumiem pilsētas teritorijā un muižnieku civiltiesiskajām saistībām, tika nodibināta 1582. g., likvidēta 1725. g.
- Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta
- jomainā rikardija rikardiju suga ("Riccardia chamaedryfolia"), Latvijā aizsargājama
- ieliektā rikardija rikardiju suga ("Riccardia incurvata"), Latvijā aizsargājama
- daudzzaru rikardija rikardiju suga ("Riccardia multifida"), Latvijā aizsargājama
- pirkstainā rikardija rikardiju suga ("Riccardia palmata"), Latvijā aizsargājama
- pūst vienā stabulē rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai
- žņauglis Rīks, ar kuru saspiež zirgam lūpas (kamēr tiek apkaltas kājas)
- pilsētmāja Rindu māja - savienotas vienģimenes ēkas ar privātu pagalmu aizmugurē
- Rīsa māte rīsa sargātāja, ko katra Bali iedzīvotāju ģimene izveido no rīsa steibriem un piekar rīsa lauka tuvumā, lai nodrošinātu labu ražu, bet līdz ar ražu to novieto klētī
- veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem; būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā
- šlāfroks Rīta svārki, mājas halāts
- robotputns Robots, kas ārēji izskatās kā putns un spēj lidot tā, ka nezinātājam pa gabalu to ir grūti atšķirt no parasta putna
- ķencele Roka vai kāja
- ķendele Roka vai kāja
- ķenga Roka vai kāja
- ķepa Roka, retāk kāja (parasti liela)
- ķengas rokas un kājas
- rokaskājas Rokas un kājas
- stumbēns Rokas vai kājas daļa, kas palikusi pēc plaukstas vai pēdas amputācijas
- akroataksija Rokas vai kājas pirkstu muskuļu koordinācijas traucējums
- ekstremitātes Rokas, kājas
- Roloff Rolavas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tāšu pagastā
- delātors Romā tādu noziegumu privāts uzrādītājs, par kuriem draudēja mantas konfiskācija; daļu no tās bij tiesība saņemt uzrādītājam par savām pūlēm
- rētiārijs Romas gladiators, kas gāja cīņā ar šķēpu, trijzari un tīklu un ar pēdējo ķēra savu pretinieku
- epikaustorijs Romas lielmaņu pilīs īpaša telpa, kur kvēpināja stipri smaržīgas vielas
- ambarvālijas Romiešu auglības svētki maija beigās, kad svinīgā gājienā vadāja ap laukiem upurējamos dzīvniekus
- Libertāte Romiešu brīvības dieve, ko uz romiešu naudām attēloja kopā ar īpašu smailcepuri, kādu nēsāja brīvlaisti vergi kā brīvības simbolu
- ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa, slēgts iekšējais pagalms ar virsgaismu
- Lūna Romiešu Mēness dieve, ko godināja vai nu atsevišķi vai kopā ar Saules dievu
- Palinūrs Romiešu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs un stūrmanis, kurš braucot no Sicīlijas aizsnaudās pie stūres un pārkrita pār bortu, bet krastā viņu nogalināja vietējie iedzīvotāji
- Euandrs romiešu mitoloģijā - Arkādijas valdnieka Pallanta (variants - Hermeja) un Nīkostrates (variants - Karmentas) mazdēls vai dēls, kurš nogalināja tēvu un ar pavadoņiem aizbēga uz Itāliju, kur uzcēla nocietinātu pilsētu
- Marīka romiešu mitoloģijā - dieviete vai nimfa, ko godāja Minturnu apgabalā pie Līras upes viņai veltītajā birzī; Fauna sieva, Latīna meita, identificēta ar Veneru
- Salūte Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas cilvēkiem dāvāja labklājību, veselību un uzplaukumu, visas Romas dieviete
- Stimula Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas rosināja rīkoties bakhanāliju dalībniekus
- Robīgs Romiešu mitoloģijā - dievs, kas sargāja labību no slimībām un kaitēkļiem
- indigeti romiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas tika uzlūkoti par Jupitera padomē ietilpstošiem dieviem, kas sargāja dažas pilsētas
- Aka Lārentija romiešu mitoloģijā - gana sieva, Romula un Rema zīdītāja, divpadsmit dēlu māte
- Faustuls Romiešu mitoloģijā - gans, kas kopā ar savu sievu Aku Lārentiju izaudzināja Rējas Silvijas un dieva Marsa dēlus Romulu un Remu
- Decima Romiešu mitoloģijā - likteņa dieviete, viena no parkām, kas gādāja, lai bērns piedzimtu devītajā vai desmitajā mēnesī
- Cēkuls romiešu mitoloģijā - Prēnestas pilsētas dibinātājs, kādas meitenes un mājas pavarda gara jeb Vulkāna dēls
- Kamilla romiešu mitoloģijā - Prīvernas valdnieka Metaba meita, kas maza tika atdota kalpošanā Diānai, kļuva par amazoni un gāja bojā, piedaloties Turna karā pret Aineju
- Askanijs Romiešu mitoloģijā - Trojas varoņa Aineja un viņa pirmās sievas Kreūsas dēls, Anhīsa un dievietes Veneras (grieķu Afrodītes) mazdēls, kurš nodibināja Albalongas pilsētu Latijā un tās valdnieku dinastiju, viņš bija Romas dibinātāju Romula un Rema pirmsencis
- Hersilija Romiešu mitoloģijā - viena no nolaupītajām sabīnietēm, kas kļuva par Romas dibinātāja Romula sievu, un pierunāja sabīņus slēgt mieru ar romiešiem
- provocatio Romiešu procesuālās tiesībās sūdzētāja izdarīts aicinājums atbildētājam samaksāt naudas sodu, ja atbildētāja liegšanās atzīt sūdzētāja tiesību izrādījusies nepareiza
- taurobolija Romiešu reliģijas rituāls, kura laikā iniciācijas kandidāti iekāpj bedrē, virs kuras tiek nokauts vērsis, un mazgājas vērša asinīs un dzer tās; tas piešķir viņiem dalību dzīvē un vērša spēku
- agrimēnsors Romiešu zemes mērnieks, kas sākotnēji strādāja karaspēkā, sadalot nometnes un zemes gabalus
- pogainais ronis roņu dzimtas suga (“Phoca hispida syn Pusa hispida”), Latvijas piekrastē sastopams Rīgas līča ZA daļā, aizsargājams
- plankumainais ronis roņu dzimtas suga (“Phoca vitulina”), Baltijas jūras DR piekrastēs mīt \~400 īpatņu populācija, iespējama atsevišķu īpatņu parādīšanās arī Latvijas piekrastē, aizsargājams
- Tumšupe Ropažu novada apdzīvotās vietas "Podkājas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Jugla Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Podkājas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- virpošana Rotācijas ķermeņu apstrāde ar griezni; griešanas kustība ir apstrādājamā ķermeņa rotācija, padeve ir griežņa virzes kustība
- vistiņu ķeršana rotaļa, kurā ķērājam aizsietas acis
- trīpāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas (mājas stūra, koka u. tml.) un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; ja tas izdodas, tad turpmākajā rotaļas gaitā šis dalībnieks ir brīvs, bet, ja tiek notverts, tad viņam rotaļā jāmainās ar meklētāju
- pašritis Rotaļlieta, kas sastāv no plāksnes ar diviem riteņiem un stūres un ko virza ar vienas kājas atspērieniem
- koka kājas rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem
- ķekatas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem; koka kājas
- Ontario rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum ontariense"), kas Latvijā ir reta un aizsargājama; aug tikai uz karbonātaugsnes gāršā, arī avotainās, koku apēnotās strautu gravās, tās rozetē ir 20—50 lapu, to gali plati, rozetes stīvas, sausā stāvoklī to lapas vērstas uz augšu
- pelēkzilā roze rožu dzimtas suga (“Rosa dumalis”), Latvijā atrasta šaurā joslā Saldus rajonā, aizsargājama, stāvs 1,5-2 m augsts krūms ar gaišiem, tieviem dzeloņiem, lapas pelēkzilas, ziedi iesārti
- smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
- Šerarda roze rožu suga ("Rosa scherardii"), Latvijā aizsargājama
- marmora rožvabole rožvaboļu suga ("Liocola marmorata"), Latvijā aizsargājama
- kubiks rubiks Rubika kubs - ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radīta loģikas rotaļlieta
- sarkanā rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus rubinus"), Latvijā aizsargājama
- Rutzau Rucavas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
- zirnājnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Zirnājas ciems" iedzīvotāji
- dižpīle Rudā dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna ferruginea"), kas Latvijā ir ļoti reta ieceļotāja
- atāre Rudzu lauks, apsēts tai pašā gadā novākta vasarāja vietā
- rugains Rugājains (1)
- rugājots Rugājains (1)
- rugains Rugājains (2)
- rugājots Rugājains (2)
- Igaunijas rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea esthonica syn. Saussurea alpina subsp. esthonica") Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- augšģērbs Rumpja augšdaļu, dažkārt arī delmus pilnīgi vai daļēji aptverošs plecģērbs, kas ir valkājams pārlaisti vai nepārlaisti kādam komplektējošam gurnģērbam
- šiemmāja runā minētā kaimiņu māja vai saimniecība
- šemmāja Runā minēto personu māja; šo māja
- murmeklis Runājamais, runāšanas spēja
- balss runas skanējums, kurā izpaužas runātāja emocionālais stāvoklis; arī intonācija
- bērt kā pupas runāt ātri, bez apstājas, vienā laidā, raiti atbildēt ko labi zināmu
- skaitīt kā pātarus runāt vienā laidā, bez apstājas, nedomājot
- manējs Runātāja biedrs, kolektīva loceklis
- manā laikā runātāja dzīves laikā, darbības posmā
- manējs Runātāja ģimenes loceklis, piederīgais
- uzstātne Runātāja tribīne
- mūspusnieks Runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks
- mūspuse Runātāja vai rakstītāja dzimtais novads
- mūsējs Runātāja vai rakstītāja ģimenes loceklis, piederīgais
- mūsmāte Runātāja vai rakstītāja ģimenes māte
- replika Runātāja, parasti īss, izteikums, kurā pausta reakcija uz sarunbiedra runu, darbību, izturēšanos
- šomāte Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes māte
- šotēvs Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes tēvs
- lunģis Ruņģis - mantnesis pūķis, mājas gars latviešu folklorā
- ruņģis Ruņģītis - mantnesis pūķis, mājas gars
- rundulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars
- runkulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars
- rutulis Ruņģītis – mantnesis pūķis, mājas gars
- jūras rupija rupiju ģints suga ("Ruppia maritima syn. Ruppia brachypus"), Latvijā aizsargājama, retumis sastopama Rīgas jūras līča piekrastē
- posesiju rūpnīca rūpnīca, kuru dzimtbūšanas laikos uzcēla privātpersona uz valsts zemes un kurā strādāja dzimtzemnieki
- kāršu un kauliņu spēles galds rūpnieciski ražots galds ar aprīkotu spēles vadītāja vietu, spēlētāju likmju izdarīšanas vietām un klājumu
- ruletes spēles galds rūpnieciski ražots īpašas konstrukcijas galds ar aprīkotu spēles vadītāja vietu, spēlētāju vietām, spēles laukumos sadalītu klajumu un mehāniski rotējošu cilindru ar numurētiem dažādu krāsu laukumiem
- ptēleja Rūtu dzimtas ģints ("Ptelea"), vasarzaļi vienmājas krūmi ar aromātisku mizu un lapām, sīki ziedi sakopoti galotnes ķekaros un vairogos, 9-10 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā kā krāšņumaugs introducēta 1 suga, līdz 3 m augsti krūmi
- cekecis S veida lapu kapājamā dzelzs
- saauties Saaut sev kājas; saaut sev kājas (apavos, zeķēs)
- habdala Sabata vai svinamās dienas beigās - pateicības lūgšana, ko ģimenes svinībās nolasa mājastēvs
- Līvu savienība sabiedriska organizācija ("Līvõd Īt"), atrodas Rīgā, Alksnāja ielā 3, dibināta 1923. g. 2. aprīlī Mazirbē, tās mērķis ir lībiešu etniskās pašapziņas stiprināšana, karogs zaļbaltzils Latvijas valsts karoga proporcijās
- tanzimats Sabiedriski politiskās reformas Osmaņu impērijā 1839.-1870. g., kas paātrināja feodālās iekārtas sairumu
- saslampāt Sabradāt (dubļos, netīrumos) kājas, zābakus
- sabristies Sabrist sev, parasti apavus, kājas
- dzērves zābaki sabristas, vējā, mitrumā un aukstumā sasprēgājušas kājas
- stūrmanis sacīkšu automobiļa vadītāja palīgs, kas pārzina trases īpatnības
- plūsmdalis sadalītāja aizvars, kurā izveidotas rievas vai dobumi, kas savieno attiecīgos plūsmas vadus; pārvietojot plūsmdali, tos pilnīgi vai daļēji aizver vai atver; ir cilindriski, plakani, bīdāmie un grozāmie plūsmdaļi
- marķieris sadalītājmašīnas (sējmašīnas, stādāmās mašīnas) palīgierīce, kas starp diviem sadalītājagregāta darba gājieniem marķē pareizu rindstarpas platumu – darba gaitā marķiera šķīvis ievelk augsnē vadziņu, pa kuru nākamajā gājienā vada traktora riteni
- izderības Saderinātas līgavas izvadīšana no vecāku mājas
- pamatmorēna Sadrupinātu iežu kārta, kas izveidojusies zem ledus, ārdoši iedarbojoties ledājam
- aploksnēt Sagatavot aploksni ar sūtītāja un saņēmēja adresēm, ievietot dokumentu vai vēstuli un aizlīmēt to; arī sagatavot bandroles iepakojumu
- reģenerācija saglabājamā genofonda (atsevišķa koka, klonu kolekciju vai kokaudžu) atjaunināšana
- atkopšana Saglabājamās informācijas atjaunošana pēc datora kļūmes novēršanas; šaurākā nozīmē - datu bāzes rekonstrukcija, izmantojot, piem., dublētājkopijas vai modificētu ierakstu bloku kopijas
- piemineklis Saglabājams objekts, kam ir liela nozīme kādā kultūras jomā
- 7. Hērakla varoņdarbs Sagūstīja un pieradināja mežonīgo Krētas vērsi
- spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli
- putreniece saimniece, kas pārzina ēdienu, apģērbu un mājas apkalpošanu
- mājkopība Saimniecības darbu kopums (galvenokārt mājas, dzīvokļa apkopšanai, ēdiena sagādei un gatavošanai)
- mājsaimniecība Saimniecības darbu kopums (galvenokārt mājas, dzīvokļa apkopšanai, ēdiena sagādei un gatavošanai)
- brūze Saimniecības pagalms, arī mazgāšanas māja
- mamzele Saimniecības vadītāja (muižā)
- spīzmane Saimniecības vadītāja muižā
- spīdzmane Saimniecības vadītāja muižā, pilī
- likvīdā koksne saimnieciski izmantojamā audzes krājas daļa, kurā tiek ieskaitīta stumbra koksne un priedes, bērza, apses resnākie zari, bet netiek ieskaitīti egles un alkšņu zari
- kambarnieki Saimnieki, kas nomāja pilsētas zemi gruntsnomā un maksāja nodevas vai gruntsnaudu pilsētas ķemerejā ("naudas kambarī")
- gobzemis Saimnieks, kas viens pats apstrādāja vesela arkla zemi vai pārzināja saimniecību apvienību (gobu 2(2))
- paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu saistība, ar kuru aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam ir par pienākumu uzlikts neatstāt savu dzīvesvietu bez izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas
- pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties
- blok- saistīts ar (a) dzelzceļa bloķēšanas sistēmu; (b) vienādu vai līdzīgu elementu apvienojumu vienā veselumā (piem., blokmāja)
- mājamatniecisks saistīts ar mājamatniecību (1), tai raksturīgs
- mājamatniecisks saistīts ar mājamatniecību (2), tai raksturīgs
- pašmāju saistīts ar mājas apstākļiem, mājsaimniecību, tiem raksturīgs
- lirisks saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā), tam raksturīgs; tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par tēlotājas mākslas darbu)
- subklīnisks saistīts ar slimību, kurai ir vāja, grūti konstatējama izpausme, šādai slimībai raksturīgs
- grafisks saistīts ar tēlotājas mākslas veidu - grafiku, tai raksturīgs
- paņķauklas Saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
- mute kā laidara vārti saka ja kāds runā rupji, nepieklājīgi, nav aizrunājams
- mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas
- ne sapnī (iedomāties) saka par kaut ko pavisam neiedomājamu, necerētu, negaidītu, nezināmu, nepazītu
- mēli var izmežģīt saka par ko grūti izrunājamu
- aiz septiņām atslēgām saka par ko nepieejamu, lielā slepenībā turētu, rūpīgi sargājamu
- deg mēles galā saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- nav lāgā (ar kādu) saka, ja (kādam) neklājas labi, neveicas
- (nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) saka, ja (kas vēlams) neiestājas
- balss pazūd saka, ja (parasti dziedātāja) balsij zūd nepieciešamās īpašības
- nolauzt mēli saka, ja gadās kas grūti izrunājams
- varēt sēt rāceņus saka, ja ir ilgi nemazgāts, ļoti netīrs ķermenis (rokas, kājas, ausis)
- smaga galva saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast
- var dzirdēt adatu nokrītam saka, ja kādā telpā, daudziem uzmanīgi klausoties, iestājas pilnīgs klusums
- velnu redzēt saka, ja kādam klājas ļoti slikti
- uz mēles saka, ja kādam, ir kas runājams, ja ko ļoti gribas pateikt
- apstājas pie katra staba saka, ja kāds (parasti transporta līdzeklis) ļoti bieži apstājas, pietur
- kā gramofons saka, ja kāds atkārto vienu un to pašu, runā bez apstājas
- kā pīle saka, ja kāds labprāt mazgājas, ja mazgājoties izlaista daudz ūdens
- kā no miroņiem augšā cēlies saka, ja kāds ļoti pārsteidz ar pēkšņu, negaidītu, necerētu, neiedomājamu parādīšanos
- vārās kā putras katls saka, ja kāds nevajadzīgi daudz, bez apstājas runā
- iet kā mašīna saka, ja kāds strādā bez apstājas, veikli, ātri
- lien ārā kā īlens no maisa saka, ja kas nav noslēpjams, atklājas, cilvēkam pašam negribot
- kā plēšas saka, ja kas notiek (biežāk cilājas, šņāc) ar lielu piepūli, ļoti intensīvi
- filma pārtrūkst saka, ja kaut kas no notikumu gaitas atmiņā nesaglabājas
- iet kā pa elli saka, ja klājas ļoti slikti, notiek kas ļauns
- kā mēris saka, ja ko uzskata par neiedomājamu ļaunumu, ja pret ir klaji negatīva attieksme, ja no kā vairās, cik spēj
- neiet nekādā lāgā saka, ja neklājas, neveicās tā, kā ir vēlams, vajadzīgs
- galva reibst saka, ja notiek kas negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams
- galva griežas riņķī saka, ja notiek kas negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams, ja cilvēks ir apjucis
- nerādīties ne sapnī saka, ja notiek kaut kas pavisam necerēts, neiedomājams, negaidīts
- noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām)
- noveļas kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām)
- piens sadeg saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums
- acu gaisma satumst saka, ja redze kļūst vāja
- skatiens (arī skats, acis) satumst saka, ja redze kļūst vāja
- acis tumst saka, ja redze pakāpeniski kļūst vāja
- nu ir aste zem bluķa saka, ja sieviete bērnu dēļ ir saistīta pie mājas, arī, ja kāds ir ļoti aizņemts, ir maz brīva laika
- kā vālodze saka, ja sieviete ir veikla runātāja, _arī_ dziedātāja
- atduras kā miets saka, ja straujā gaitā uz noteiktu mērķi kaut kā neparedzēta dēļ pēkšņi apstājas
- kā ratiņš saka, raksturojot priecīgu, gaišu mājas noskaņu, , arī veiklumu, veiksmi
- sarempēt sakapāt (lopbarību) ar kapājamo dzelzi
- radiokanāls Sakaru kanāls, kas sastāv no radioraidītāja, radiosakaru līnijas un radiouztvērēja
- Kohelet Sākotnējais apzīmējums Zālamana Mācītāja grāmatai
- smokings sākotnēji 19. gs. smēķētavā valkājama britu džentelmeņa virsjaka
- kulaks Sākotnēji nievājošs bagāta krievu zemnieka nosaukums; kolektivizācijas laikā 20. gs. 30. gados tā dēvēja gandrīz visus zemniekus, kam piederēja mājas un patstāvīga saimniecība
- aizaut sākt aut kājas
- spert pirmo soli sākt darīt ko jaunu, būt sācējam, virzītājam
- Detroitas latviešu kopiena sākusi veidoties 20. gs. sākumā, 1949. g. Mičiganas štatā ieceļoja vēl \~700 latviešu bēgļu, 70. gados bija \~800 latviešu (~150 no tiem dzīvoja Detroitas piepilsētā Livonijā, ko 1835. g. dibinājuši ieceļotāji no Vidzemes, domājams vācbaltieši), izveidots latviešu ārpilsētas īpašums "Garezers", darbojas vairākas latviešu organizācijas
- Vidsala sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums - 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Daugavsala; Stimbāna sala; Sala
- Daugavsala sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Vidsala; Stimbāna sala; Sala
- Tobāgo sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay")
- Ecclesiastes Salamana Mācītāja grāmata grieķu un latīņu Bībelē
- lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām
- iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
- desertvīns Salds vīns, kurā rūgšanas procesā saglabājas neizrūdzis cukurs
- ezerkaļķi Saldūdens kaļķieži, kas veidojušies ezeos; uzkrājas ezeru litorālajā zonā līdz \~7 m dziļumam, visintensīvāk veidojās holocēna pirmajā pusē, it īpaši boreālajā laikā
- pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas liela (to) kvalitatīva atšķirība
- nolaisties uz visām četrām saliecot kājas ceļgalos, novietoties tā, ka atbalstās uz tiem (par dzīvniekiem)
- atdot Salīgt, sarunāt, pieteikt (darbam, mācībām vai citam nolūkam) ārpus mājas; nodot
- nodot Salīgt, sarunāt, pieteikt (parasti darbam, mācībām) ārpus mājas
- mīņa Salmiem klāta sakņu glabājamā bedre
- Sallonay Salnijas (Salanājas) muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā
- darba alga samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu
- pakrēsla samērā vāja, patumša gaisma
- kamasi Samojedu (2) cilts, kas dživo Sajānu kalnāja ziemeļu nogāzēs
- parazītiskā samtbeka samtbeku ģints suga ("Xerocomus parasiticus"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti jauktos mežos mitrās vietās, parazitē uz parastā cietpūpēža
- sarkanā samtbeka samtbeku suga ("Hortiboletus rubellus", syn. "Xerocomus rubellus"), lapu koku mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, parkos, zālainās vietās, Latvijā aizsargājama
- rubīna samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus rubinus"), Latvijā aizsargājama
- Arhangeļskas samtīte samtīšu suga ("Bryum archangelicum"), Latvijā aizsargājama
- Arktikas samtīte samtīšu suga ("Bryum arcticum"), Latvijā aizsargājama
- Blinda samtīte samtīšu suga ("Bryum blindii"), Latvijā aizsargājama
- sudrablapu samtīte samtīšu suga ("Bryum calophyllum"), Latvijā aizsargājama
- apaļlapu samtīte samtīšu suga ("Bryum cyclophyllum"), Latvijā aizsargājama
- gludā samtīte samtīšu suga ("Bryum elegans"), Latvijā aizsargājama
- Funka samtīte samtīšu suga ("Bryum funckii"), Latvijā aizsargājama
- vidējā samtīte samtīšu suga ("Bryum intermedium"), Latvijā aizsargājama
- Noltona samtīte samtīšu suga ("Bryum knowltonii"), Latvijā aizsargājama
- marā samtīte samtīšu suga ("Bryum marratii"), Latvijā aizsargājama
- neidamas samtīte samtīšu suga ("Bryum neodamense"), Latvijā aizsargājama
- garenlapu samtīte samtīšu suga ("Bryum oblongum"), Latvijā aizsargājama
- ripvācelītes samtīte samtīšu suga ("Bryum turbinatum"), Latvijā aizsargājama
- Vārenes samtīte samtīšu suga ("Bryum warneum"), Latvijā aizsargājama
- Veigela samtīte samtīšu suga ("Bryum weigelii"), Latvijā aizsargājama
- kota Sāmu mājoklis - pārnēsājama koniska telts no kārtīm, ko vasarā pārklāj ar buru audeklu, bet ziemā - ar biezu filcu
- veža Sāmu mājoklis - pārnēsājama koniska telts no kārtīm, ko vasarā pārklāj ar buru audeklu, bet ziemā - ar biezu filcu; kota
- uztvert Saņemt un fiksēt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.)
- fantoma sajūtas sāpes vai citas sajūtas, kas šķietami nāk no amputētas rokas vai kājas
- izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem)
- Sophienhof Sapiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā
- sapnene Sapņotāja
- fantaste Sapņotāja, fantazētāja
- Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja
- svāča Saprecinātāja
- ringa Sapulces māja strādniekiem muižā
- Sarreiken Saraiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Medzes pagastā
- sargmatrozis Sardzes matrozis, kas norīkots, piemēram, jūras novērošanai, sardzei uz klāja, kuģim atrodoties stāvvietā pie krasta
- repecis Sarepējušas, sasprēgājušas rokas vai kājas
- repucis Sarepējušas, sasprēgājušas rokas vai kājas
- smiltājsisenis Sarkanspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Bryodema tuberculatum"), Latvijā aizsargājama
- vilnainā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium lanuginosum"), kas priekšroku dod atklātām vietām, Latvijā aizsargājama
- vēdekļa sārtaine sārtaiņu suga ("Rhodotus palmatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug uz dzīviem vai kritušiem lapu kokiem
- grīņa sārtene sārteņu (ēriku) suga ("Erica tetralix"), mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājama; dārzos audzē vairākas šīs sugas šķirnes
- spožā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma nitidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- Oenothera rubricaulis sārtstublāja naktssvece
- sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (dzīvniekam) ir grūti vai neiespējami kustēties
- sapineklot Sasaistīt (zirga kājas)
- ķēst Sasaistīt divu zirgu priekškājas potīšu līmenī tā, lai kopā būtu abu labās vai kreisās kājas
- saķēst zirgus sasaistīt divus zirgus vienu otram ar važām tā, lai viena zirga priekškāja būtu savienota ar to pašu (t.i. labo vai kreiso) otra zirga priekškāju
- Cesaira Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" sieviete, Noasa dēla Bita meita, kuras vadībā pirmā cilvēku grupa apmetās Īrijā četrdesmit dienas pirms Bībelē aprakstītajiem grēku plūdiem, viņa un visi viņas sekotāji gāja bojā, dzīvs palika tikai viņas vīrs Fintans mak Bohra
- cilvēka-datora saskarne saskarne, kas nodrošina lietotāja un datora sadarbības uzlabošanu
- aitiņa Saslieta labības (parasti vasarāja) kopiņa
- aitīna Saslieta labības (parasti vasarāja) kopiņa
- sašvakot Saslimt, kļūt vājam
- raupēt sasmalcināt (dārzeņu saknes) ar kapājamo dzelzi
- hau duju dū? sasveicinoties: "kā tev klājas?"
- šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes
- tverme Saturs, tura, stāja
- pusnakts saules apakšējās kulminācijas moments novērotāja meridiānā jeb nakts vidus, laiks, kad saule atrodas viszemāk zem horizonta
- Libaushof Saules muiža, kas atradās Liepājas pilsētas teritorijā
- pelnu gaisma Saules neapspīdētās, pret Zemi vērstās Mēness redzamā diska daļas vāja spīdēšana Saules gaismā, ko atstarojusi Zemes virsma; vislabāk redzama laikposmā no jaunmēness līdz pirmā ceturkšņa fāzei un no pēdējā ceturkšņa līdz jaunmēness fāzei
- horizontālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota horizontāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vērsta uz debess polu
- ekvatoriālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota paralēli debess ekvatoram, bet rādītāja stienītis vērsts uz debess polu
- vertikālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota vertikāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vienkāršākajā gadījumā vērsta uz debess polu
- Katrīnbāde Saulkrastu pilsētas teritorijas Pabaži senāks nosaukums, kas, domājams, saistās ar 1764. gadu, kad tur caurbraucot apmetās Krievijas imperatore Katrīna II
- atvašu saulrietenis saulrieteņu suga ("Jovibarba globifera", arī "Jovibarba sobolifera", senāk arī "Sempervivum soboliferum"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvija ir tā areāla ziemeļu robeža, tāpēc sastopams reti, aizsargājams, audzē kā krāšņumaugu akmeņdārzos un uz kapiem
- naudiņu saulrozīte saulrozīšu suga ("Helianthemum nummularium"), Latvijā aizsargājama
- Arifdžī sausgultne Alžīrijā (_Arefdji, Oued_), Tīndūfas vilājas ziemeļaustrumos
- Akāba sausgultne Sīnāja pussalā (_ʻAqābah, Wādī_), Ziemeļsīnāja muhāfazā, nedaudz iesniedzas arī Dienvidsīnāja muhāfazā
- termiskā iebiezināšana sausnas satura palielināšana šķīdumā aizvadot daļu šķīdinātāja tvaika veidā
- dvīņkarulis Sauss sēkleņu skaldauglis, kam abi skaldeņi karājas pie ziedkāta turpinājuma
- Pallasa sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. pallasii syn. Lonicera pallasii, Lonicera baltica"), Latvijā aizsargājama, retumis audzē arī apstādījumos kā krāšņumkrūmu
- sukulents sausumizturīgs augs, kam ir biezas, sulīgas lapas vai stublāji un kurā uzkrājas ūdens; izplatīti tuksnešos un pustuksnešos, Latvijā savvaļā sastopami lapu sukulenti — saulrieteņi (priežu silos) un laimiņi
- neorāma Savāda panorāma, kas izrāda ēkas iekšieni, pie kam skatītājam izliekas, it kā viņš atrastos šai ēkā
- kabatas nazis savāžams, kabatā nēsājams nazis
- glacioadekvacija Savdabīga materiālu migrācija (parasti vertikālā virzienā), ko izraisa blīvuma inversija, visbiežāk notiek kontaktzonā starp ledu un ledāja gultni
- Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes savdabīgas karsta procesu izpausmes formas augšdevona Pļaviņu svītas dolomītos Smiltenes novada Gaujienas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), platība — 5,5 ha, karsta piltuvju-ūdensrijēju garums sasniedz 6 m, platums — 4 m, dziļums — 2 m
- dāņu nauda savdabīgas nodevas, ko maksāja Anglijas valdnieki un arī franki, lai atpirktos no dāņu un norvēģu sirotāju uzbrukumiem (10.-11. gs.); pirmo reizi (991. g.) "dāņu naudu" saņēma vēlākais Norvēģijas karalis Olavs Trigvasons; no 11. gs. sākuma dāņu nauda kļuva par regulāru nodokli, ko ievāca līdz 1163. g.
- nostāšana savienojumā "bez nostāšanās" - bez apstājas, pārtraukuma
- lukturītis savienojumā "kabatas lukturītis": neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce; kabatas laterna
- virsmaktīvs savienojumā "virsmaktīvās vielas": vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu)
- pakārt savienojumā ar "kaklā": novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas
- uzkārt savienojumā ar "kaklā": novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas
- laist savienojumā ar "klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu)
- pie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas no iekšpuses pārklājas (ar ko)
- pie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pilnīgi vai daļēji pārklāts, pārklājas (ar ko)
- at- savienojumā ar verbu norāda, ka kustība vērsta šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi)
- sakārtotā atbrīvošana savienojuma pārtraukšana datu pārraides procesā, kas notiek pēc datu saņēmēja un nosūtītāja iepriekšējas norunas un nenoved pie pārraidāmo datu zudumiem
- kuluārs Savienotāja eja starp 2 telpām, pastaigas eja
- savs kaktiņš, savs stūrītis zemes savs neliels zemes privātīpašums laukos; sava māja, savs mājoklis
- savisks Savs, paša, mājas kārtībā
- geštalts Savstarpēji saistītu psihisku veidojumu kopums, kura būtība nav atklājama, pētot atsevišķas sastāvdaļas (veselums atšķiras no daļu summas)
- sociālo lomu teorija savstarpēji saistītu teoriju apkopojums socioloģijā un sociālajā psiholoģijā, kas skaidro indivīda sociālās mijiedarbības dinamiku vidē un saistībā ar sociālās uzvedības modeļiem, kur fokuss vērsts uz dažādu sociālo lomu (piemēram, meita, māte, vadītāja) apguvi un izpildi
- vulkāni Sazarota, nereti stipri sarežģīta sistēma, kas sastāv no magmas avotiem (5-70 km dziļumā), pazemes ejām un šo eju atverēm zemes virsū, ap kurām uzkrājas izvirdumu produkti un parasti veidojas zemes virsas pacēlumi - konusi
- sistēmas izstrādes cikls secīgu informācijas sistēmas izstrādes posmu kopums, kurā ietverta: 1) sistēmas analīze un plānošana; 2) lietotāja piekrišana projektam; 3) programmēšana; 4) ieviešana; 5) izstrādājuma akceptēšana
- sesils Sēdošs, tāds, kam nav kājas; nekustīgs, piem., audzējs
- pasedlis Sega, ko klāja uz zirga muguras zem segliem, kas sākotnēji bija izgatavoti no koka
- glaciomorfoģenētiskie kompleksi segledāja eksarācijas, akumulācijas un glaciotektonisko procesu mijiedarbībā izveidoti savdabīgi reljefa formu teritoriāli sakopojumi
- periglaciālā josla segledājam pieguloša josla, kuras klimata un dabas īpatnības veidojas segledāja ietekmē
- miltums Segsēkļu sēklu audi, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas; grauda daļa, no kā iegūst miltus
- mīkstais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum molle"), Latvijā aizsargājama
- rudais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subfulvum"), Latvijā aizsargājama
- spīdīgais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subnitens"), Latvijā aizsargājama
- gredzenporu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum annulatum"), Latvijā aizsargājama
- Lindberga sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum lindbergii"), Latvijā aizsargājama
- strupais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum obtusum"), Latvijā aizsargājama
- skaistais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum pulchrum"), Latvijā aizsargājama
- jumstiņu sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum imbricatum"), Latvijā aizsargājama
- kārpainais sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum papillosum"), Latvijā aizsargājama
- blīvais sfagns sekcijas "Rigida" sfagnu suga ("Sphagnum compactum"), Latvijā aizsargājama
- Leskerjē sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum lescurii"), Latvijā aizsargājama
- eitrofiska ūdenstilpe sekls ezers vai cita ūdenstilpe, kurā uzkrājas augu barības vielas, kas veicina organismu vairošanos, ūdens ziedēšanu, skābekļa trūkumu un aizaugšanu
- draiskā trijotne sekss trijatā, kur trešā persona var piedalīties vai nu tikai kā skatītāja (vuaierisms), vai arī pati aktīvi piedalīties dzimumaktā, pēc apstākļiem kombinējot homoseksuālu un heteroseksuālu mīlas tehniku
- nipis Sekste, kas tītaram karājas pāri knābim
- izvarošana Seksuāls noziegums, kas iestājas tad, ja kāda persona ar varu vai draudiem pielietot varu piespiež citu personu uz dzimumattiecībām vai līdzīgām darbībām
- pepinjēra Semināra audzēkne, kas gatavojas skolotājas amatam
- amorieši Semītu klejotāju cilšu grupa, kas 24.-16. gs. p. m. ē. dzīvoja Sīrijas un Mezopotāmijas stepēs; ap 1894. g. p. m. ē. nodibināja Babilonijas valsti; pakāpeniski asimilējās
- dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu
- Pantenes apmetne sena dzīvesvieta Valmieras novada Sēļu pagastā, Rūjas labajā krastā, atrasti krama un kvarca rīki un šķilas, kā arī ķemmes-bedrīšu keramikas trauku lauskas, domājams, ka bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.)
- sprīdis sena garuma mērvienība - aptuveni 18 centimetri (attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu); arī samērā neliels attālums
- lescha Senā Grieķijā viesnīcai līdzīga māja, kur pārnakšņot ceļiniekiem, un ko grieķi apmeklēja arī, lai satiktos un patērzētu
- Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu)
- zuntēšana sena kāzu paraža - naudas lasīšana ar pavārnīcu priekš barības vārītājas, pēc pusdienas iedošanas, viesiem vēl pie galda sēdot
- boji sena ķeltu tauta, kas ķeltu izcelšanas laikā apmetās Augšitālijā - Emilia apgabalā, ap vēlāko Boloņas pilsētu un kuru viena daļa nodibināja Bohēmijas valsti tagadējās Čehijas teritorijā
- reiki sena ķīniešu dziedniecības metode, enerģijas pārvalde ar roku pieskārieniem, kuru 19. gadsimtā no jauna atklāja Japānā
- bluķa vilkšana sena latviešu paraža Ziemassvētku priekšvakarā, bluķi no sētas uz sētu vilkuši vai nu vienas mājas, vai vairāku māju ļaudis kopā, dziedot Ziemassvētku dziesmas (ar refrēnu "kaladū")
- Pērkones kanāls sena Liepājas ezera noteka uz Baltijas jūru Liepājas pilsētā, pie tās dienvidu robežas, kas tagad no jūras puses aizsērējusi, platums — līdz 100 m, palicis \~1,2 km garš ezera atzars; Pērkone; Dienvidu kanāls
- nagata sena naudas vienība Krievijas ziemeļdaļā un Livonijā, domājams, ka ādu (igauņu "nahhad") naudas norēķinu veids
- Švīces govis sena piena-gaļas govju šķirne, kas izveidota Šveicē no vietējām govīm; ātraudzīgas, ar stipru skeletu un labi attīstītu muskulatūru; apmatojums pelēkbrūns, mugura un kājas gaišas
- Hēdebija sena pilsēta Baltijas jūras piekrastē (angļu val. "Hedeby", sendāņu val. "Haithabu"), netālu no vācu pilsētas Šlēzvigas, dibināta, domājams, ap 800. g., vikingu laikos līdz pat 11. gs. beigām bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, daudz senatnes pieminekļu
- Čičenica sena pilsēta Meksikā ("Chichen Itza"), Jukatanas pavalstī, ko ap 534. g. nodibināja maiju cilts ici; ap 980. g. pilsētu iekaroja tolteki un no 11. gs. tā bija tolteku galvaspilsēta, bet 1178. g. to sagrāva
- kokošņiks sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
- senleja sena upes ieleja vai ielejveida forma; ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja; senieleja
- senieleja sena upes ieleja vai ielejveida forma; ledāja kušanas ūdeņu veidota ieleja; senleja
- strofa Senajā Grieķijā - dziesma, ko dziedāja koris, pārvietodamies no skatuves labās puses uz kreiso
- komēdija Senajā Grieķijā - izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu dievam Dionīsam
- pinakotēka Senajā Grieķijā - telpa, kurā glabājās tēlotājas mākslas darbi
- monodija Senajā Grieķijā - viena dziedātāja dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā vai arī bez tā
- auletrīda Senajā Grieķijā profesionāla dejotāja un mūziķe, kas piedalījās dzīrēs un simpozijos, bieži vien sniedzot arī intīmus pakalpojumus
- ētoss Senajā Grieķijā tā sauca individualitātes rakstura stabilo, noturīgo tikumisko īpašību kopumu, vēlāk to attiecināja arī uz lielākām kopībām
- katedra Senajā Grieķijā un Romā - vieta, kur runāja retori un filozofi
- pepls Senajā Grieķijā un Senajā Romā - krokots sieviešu virstērps no vieglas drānas, bez piedurknēm, to valkāja virs tunikas
- kvestors Senajā Romā - amatpersona, kam dažādos periodos bija dažādi tieslietu, finansiālie, administratīvie pienākumi, piem., republikas laikā kvestors pārzināja valsts kasi
- infula Senajā Romā - balta pieres saite, ko valkāja priesteri, vestālietes un upurētāji
- annona Senajā Romā - gada raža un labības krājumi, kas nepieciešami pilsētas apgādei, kā arī labības cena; vēlīnajā impērijā - produktos maksājamas nodevas
- pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs; imperatora gvardes karavīrs; karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces
- kolēģija Senajā Romā - personu apvienība, kas pārzināja noteiktu amatu vai reliģisko kultu
- cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību
- pedagoģijs Senajā Romā vergtura mājas daļa, kurā apmācīja vergus
- mistagogs Senajiem grieķiem - priesteris, kas pārzināja mistērijas (slepenās reliģiskās ceremonijas)
- kseniji Senajiem grieķiem un romiešiem - dāvanas, ko mājastēvs par viesmīlības zīmi pasniedza viesiem
- penāti Senajiem romiešiem - dievības, kas sargā ģimeni un mājas pavardu; mitoloģiski mājas gariņi
- solārijs Senajiem romiešiem - terase, lēzens jumts mājas dienvidu pusē
- patentes Senāk arī Latvijā izplatīts nosaukums plakātiem vai apkārtrakstiem, ar ko izsludināja valdības pavēles un likumus
- burtnieks Senāk klētnieks, kas glabāja burtkokus jeb birkas; arī dravnieks
- lielistaba Senāk lauku sētās saimei paredzēta dzīvojamā telpa, kas aizņēma visu mājas platumu vai veselu tās galu un pretstatā saimnieka kambariem nebija sadalīta atsevišķās telpās
- pārklausīšana Senāk mājas mācībā lietots kārtējs mājas bērnu zināšanu pārbaudes veids, ko 1634. g. Vidzemē ieviesa zviedru valdība un kas palika spēkā arī krievu laikos; pārbaudes veica pērminderi un/vai mācītāji
- vietraugas Senāk paraža pirms kāzām apskatīt līgavaiņa mājas un iedzīvi
- ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām
- akmens laikmets senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula)
- akmenslaikmets Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula)
- normālbiezums Senākajās grāmatspiestuvēs strādājot ar t. s. mājas biezni, nestandartizēts lielums, kuru katrā individuālā gadījumā nepieciešams saglabāt pasūtot lietuvei jaunus burtus, tādēļ bija jāsūta līdzi attiecīgo burtu paraugi
- ķidulis Senāku steļļu piederums, viens no diviem apmēram 17 cm gariem pirksta resnuma kociņiem, kas vidū apņemti ar auklu, karājas pie steļļu šķērskoka trizuļu vietā un pār tiem slīd nīšu auklas
- tisageti Senas ciltis (6.-3. gs. p. m. ē.), ko pieminējuši antīkie autori; domājams, ka piederējuši pie senajām somugru ciltīm un dzīvojuši Aizvolgas un Rietumurālu meža joslā
- marginālie kanāli senas erozijas iegultnes, ko kontinentālā ledāja malās izveidojuši tekošie kušanas ūdeņi
- rezoners Senās lugās iemiesots prāts, ar kura muti bieži runāja pats autors
- Aureliāns Senās Romas imperators (Aurelian; 214.-275. g.); Palmiras karagājiena laikā viņa karavīri nodedzināja Aleksandrijas muzeju
- toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu
- minervals Senatnē skolnieka dāvana skolotājam (pa lielākai daļai ēdamlietas)
- koksnes sēnes sēnes, kas inficē koksni un maina tās īpašības, koksni bojātājas sēnes izraisa koksnes trupi, koksni iekrāsotājas sēnes - koksnes iekrāsojumus
- harmoniķis Sengrieķiem mūzikas teorētiķis, kas teorētiskās normas dibināja uz praksē gūtām atziņām
- kleruhija Sengrieķu (gk. atēniešu) militāra apmetne (6.-4. gs. p. m. ē.), ko dibināja pakļauto un sabiedroto valstu teritorijā lai apgādātu grieķu kolonistus ar zemi un nodrošinātu militāru un politisku kontroli pār sabiedrotajiem
- Aristarhs Sengrieķu astronoms (Aristarchus of Samos; 4.-3. gs. p. m. ē.), kurš atklāja, ka Saule ir ievērojami lielāka par Zemi, un uzskatīja, ka pasaules centrā atrodas Saule, bet Zeme riņķo ap to
- cikliķi Sengrieķu dzejnieki, kas pēc Homēra apdziedāja grieķu dievus un varoņus
- kirēnieši Sengrieķu filozofijas skola, ko 4. gs. pr. m. ē. dibināja Aristips no Kirēnas; par augstāko labumu kirēnieši atzina jutekliskas baudas, dzīves baudīšanu; kirenaiķi; Kirēnas skola; kirēniķi
- kirēniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko 4. gs. pr. m. ē. dibināja Aristips no Kirēnas; par augstāko labumu kirēnieši atzina jutekliskas baudas, dzīves baudīšanu; kirenaiķi; kirēnieši; Kirēnas skola
- kiniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko dibinājis Sokrāta skolnieks Antistens 4. gs. p. m. ē.; noliedza sabiedrībā pieņemto morāli, aicināja uz askētismu, vienkāršību un atgriešanos pie dabas
- ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas; kiniķis
- neopitagorisms sengrieķu filozofijas virziens, kas turpināja pitagorisma mācību; pastāvēja no 1. gs. p. m. ē. līdz 3. gs. m. ē.
- hiporhema Sengrieķu kulta ceremoniālā himna, ko dziedāja svinīgā gājienā
- megars Sengrieķu mājas galvenā daļa, kas parasti noderēja kā virtuve, ēdamistaba un guļamistaba vīriešiem, plašākā nozīmē pie tā varēja pieskaitīt arī sieviešu istabu un tempļa svētāko daļu
- ginekejs Sengrieķu mājas sieviešu puse
- Hipokrēne Sengrieķu mitoloģijā - avots Heliona kalnā, radies no spārnotā zirga Pēgasa kājas spēriena; avotam piemīt brīnumaina spēja iedvesmot dzejniekus
- Antejs Sengrieķu mitoloģijā - milzis, jūras dieva Poseidona un zemes dievietes Gajas dēls; kamēr Anteja kājas skar māti zemi, viņš ir neuzvarams; Hērakls Anteju pieveic, paceldams gaisā un nožņaugdams
- cerbers Sengrieķu mitoloģijā - nikns suns, kas sargāja ieeju pazemes valstībā
- Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza
- peploss Sengrieķu sieviešu virsapģērbs, ko sasprādzēja virs viena pleca, rokas tas atstāja svabadas
- skolija Sengrieķu tradīcijā kora lirikas paveids - galda dziesmas, ko dziedāja sapulcējušies viesi kopā ar nama saimnieku
- senitāļi Senie Itālijas iedzīvotāji (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras - faliski, latīņi, sikuli, umbri, oski, sabelli u. c.), runāja senitāļu valodās
- kilikijs Seniem romiešiem biezs, rupjš audums vai sega no Kilikijas kazu vilnas; vēlāk grēku nožēlotāja tērps
- Levāna Seniem romiešiem dieve, kas sargāja jaunpiedzimušos
- kubikularijs Seniem romiešiem vergs, kas pārzināja istabas
- Indradžits Senindiešu eposā "Rāmājana" rākšasu valdnieka Rāvanas dēls, burvis, kam piemita spēja kļūt neredzamam
- njāja Senindiešu filozofijas sistēma; īpašu vērību veltīja izziņas loģiskajiem aspektiem un atzina 4 drošus izziņas līdzekļus - uztvērumu, secinājumu, salīdzinājumu un pierādījumu; pieļāva arī nedrošus izziņas līdzekļus, ētikā aicināja atbrīvoties no pieķeršanās lietu pasaulei
- Mahiša Senindiešu mitoloģijā - "bifelis", dēmosn, ko nogalināja dieviete Durga
- Varuna senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, viens no dievietes Aditi dēliem, kurš iedibināja kosmisko kārtību un tika uzskatīts par debesu valdnieku un likumdevēju, kā arī par morāles aizstāvi uz zemes
- Urvašī Senindiešu mitoloģijā - debesu nimfa, aspara, kas pavedināja daudzus dievus un gudros
- dāsas Senindiešu mitoloģijā - dieviem naidīgi dēmoni, kā arī ciltis, kas negodāja dievus, t. i. neārieši
- Nara senindiešu mitoloģijā - dievišķais gudrais (riši), kas vienmēr darbojas pārī ar riši Nārājanu
- Aranjānī Senindiešu mitoloģijā - meža dieviete, meža personifikācija, meža māte, visu meža zvēru radītāja, kas palīdzēja ceļiniekiem, kas apmaldījušies, un dāvāja ēdienu
- Anasūja senindiešu mitoloģijā - riši Atri sieva, viņa uzdāvināja Sītai brīnumziedi, kas padarīja to mūžam skaistu un pievilcīgu
- Garuda Senindiešu mitoloģijā - riši Kāšjapas un dieva Dakšas meitas Vinatas dēls, putnu pavēlnieks, teiksmains dieva Višnu jājamdzīvnieks
- Sarama senindiešu mitoloģijā - Vibhīšanas sieva, kas rūpējās par Sītu, kad tā atradās Rāvanas gūstā ("Rāmājana")
- Savitrī Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Ašvapati meita, kas sev par vīru izvēlējās Satjavanu, lai gan zināja, ka viņam atlicis dzīvot tikai vienu gadu
- samnīti Senitāļu ciltis, kas cīnījās pret Romu un 1. gs. p. m. ē. tos gandrīz pilnīgi iznīcināja Romas karaspēks
- Baltijas ledus ezera senkrasts senkrasts Liepājas - Ventspils lielceļa labajā pusē redzams visa Medzes pagasta garumā - turpat 12 km, dažviet tas sasniedz pat 30 metru augstumu
- Rjuriks Senkrievu leģendās - ģenealoģiskais varonis, varjags, kuru kopā ar viņa diviem brāļiem slāvu ciltis aicināja valdīt Krievzemē
- kaklagredzens Senlaicīga rotas lieta - ap kaklu valkājama metāla apļveida stīpa
- hakbrets Senlaiku stīgu instruments, kas sastāv no plakanas, trapecveidīgas skaņu kastes un pār to pārvilktām tērauda stīgām, ko skandināja ar 2 veserīšiem, katrā rokā pa vienam
- Manāta Seno arābu mitoloģijā - likteņa un atriebes dieviete; pazemes valstības un kapa miera sargātāja; apbedījumu aizgādne; Medinas pilsētas aizgādne
- kanopa Seno ēģiptiešu trauks balzamējot izņemtajiems orgāniem, kurus uzglabāja Kanopas balzamā
- hiposandales Seno ēģiptiešu, grieķu un romiešu, kas vēl nepazina zirgu apkalšanu, lietotās sandales, ko ar siksnām piestiprināja zirgu kājām
- lares Seno etrusku un romiešu sargdieviņi (sevišķi mājas un ģimenes dieviņi)
- opistodoms Seno grieķu tempļu dibena celle, kurā glabāja templim nodotās veltes
- skujenieks Seno kāzu rituāla dalībnieks, kas kāzu mājas jumtgalā uzsprauda eglīti
- diakonise Seno kristīgo baznīcā padzīvojusi atraitne vai meita, baznīcas kalpotāju sieviešu uzraudzītāja, palīdze sieviešu kristīšanā, nabago un slimo apgādāšanā utt.
- kantika Seno romiešu drāmas daļa, ko recitēja vai dziedāja mūzikas, visbiežāk fleitas pavadījumā
- āla Seno romiešu dzīvojamās mājas ātrija paplašinājums abos sānos
- fauces Seno romiešu dzīvojamās mājas koridori jeb ejas
- lupānars Seno romiešu meitu māja
- Vesta Seno romiešu mitoloģijā - mājas pavarda dieviete, kuras templī vienmēr dega svētā uguns
- satisdatio Seno romiešu procesā ar galvojumu pastiprināts solījums maksāt zināmu summu, ko deva atbildētājs prāvas zaudēšanas gadījumā kā nodrošinājumu prasītājam
- vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu
- Džemila Senpilsēta Alžīrijas ziemeļos, ko romieši dibināja 96. g. (Kikula), tagad drupas
- Mohendžodara Senpilsēta Indas ielejas dienvidos ("Mohenjo-Daro"), Pakistānā, viens no senās Harapas kultūras (2500.-1500. g. p. m. ē.) lielākajiem centriem, arheoloģiskos izrakumos atklāti 7 dažādu periodu slāņi, aizsargmūri ar torņiem, ielu tīkls taisnstūra plānojumā, 2-3 stāvu dzīvojamās mājas u. c. celtnes
- Ašūra senpilsēta Irākā (_Ash-Sharqāt_), Mezopotāmijas ziemeļos, Tigras labajā krastā, izveidojusies IV gt. p. m. ē., Asīrijas pirmā galvaspilsēta (15.-9. gs. p. m. ē.), iznīcināja babilonieši
- Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas
- penātes Senromiešu mājas dievi
- Rubikona Sens nosaukums - upe, kas ieplūda Adrijas jūrā un veidoja Jūlija Cēzara provinces robežu; 49. g. p. m. ē. viņš pretēji senāta aizliegumam to pārgāja ar saviem leģioniem, izsaukdamies "Kauliņi ir mesti!" (latīņu "Alea iacta est!"); ar to sākās pilsoņu karš, kurā Cēzars ieņēma Romu
- leijerkaste Sens pārnēsājams ērģeļu tipa mehānisks mūzikas instruments, ko darbina, griežot kloķi
- Aizvējiņi Sens vietvārds (mājas izzudušas) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- tilīti Senu pirmspleistocēna apledojumu stipri sablīvēti, reizēm metamorfizēti ledāja (morēnas) nogulumieži
- alruna Senvācu zīlniece, pareģotāja
- sēninīca Sēņotāja
- mūmijas Sēņotnes blīvi caurausti augu orgāni, daļēji saglabājoties to normālajam veidam, piemēram, augļu parastās puves mūmijas saglabājas ziemā augļu koku zaros
- heptadaktilija Septiņi pirksti vienai rokai vai kājai
- apaļā septiņvīre septiņvīru suga ("Phyteuma orbiculare"), Latvijā aizsargājama
- Eiropas ūdele sermuļu dzimtas suga ("Mustela lutreola syn. Lutreola lutreola"), Latvijā aizsargājama
- sērainīte sērotāja, bēdīgā
- resurspunkts Serverī glabāts un globālajā tīmeklī iesaistīts failu kopums, ko vieno kopīga mājaslapa - fails caur kuru var nonākt visos pārējos failos
- kešserveris Serveris, kas atrodas relatīvi tuvu interneta lietotājam un saglabā visas globālā tīmekļa lappuses un, ja nepieciešams, protokola "FTP" un citas datnes, kuras servera lietotāji ir pieprasījuši
- drukas serveris serveris, kas parasti vada vairākus printerus, no citiem tīklā apvienotajiem datoriem tas saņem un uzkrāj drukājamās datnes, veido to rindu un vienu pēc otras nodod tās drukāšanai vienam vai vairākiem tam pievienotajiem printeriem
- ventozs Sestais mēnesis (no 19.-21. februāra līdz 20.-21. martam) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko Konvents nodibināja 1793. g.
- hexapoda Seškājainie kukaiņi
- sāts Sēta, mājas vieta
- brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga
- baltā sētvija sētviju suga ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
- severjani Severi - austrumslāvu cilšu savienība 8.-10. gs. Desnas, Seimas un Sulas baseinā, 8.-9. gs. maksāja meslus hazāriem, ap 884. g. tika iekļauti Kijevas Krievzemē
- apsvēršana Sevišķs gribas moments, kad pārdomājam un novērtējam dažādās iespējamības, pirms pieņemam lēmumu
- šķīvja priekšlobītājs sfērisks šķīvis, kas nostiprināts slīpi gan pret vertikālo plakni, gan pret braukšanas virzienu; iestrādā nezāļu un augu atliekas līdzīgi lemeša priekšlobītājam
- bacillus Sienāžu ģints, līdzīgi sakaltušam zaram vai stublājam (mīmikrija), garām kājām, bez spārniem
- sieriša siera ražotāja; siera gatavošanas speciāliste
- gruntniece sieva zemniekam, kas bija iepircis savas mājas (Latvijā līdz pirmajam pasaules karam)
- ūdenspoliceja Sieva, kas seko dzērājam vīram
- maikatene Sieva, kas viesībās mājas mātes vietā rūpējas par viesu mielošanu
- karako Sieviešu apģērbā 18. gs., viduklī pieguloša, priekšā aizpogājama jaka, ko lietoja kā mājas un jātnieku apģērbu
- brunči sieviešu apģērba gabals - nestaklētais gurnģērbs, kas pilnīgi aptver vismaz iegurni un daļēji – arī abas kājas kopā, nesadaloties starās; svārki
- blūmeri Sieviešu garās bikses 19. gs.; kuplas bikses līdz potītēm, virs kurām valkāja svārkus
- jezuītes Sieviešu kongregācija, ko 1609. g. pēc jezuītu ordeņa noteikumiem dibināja meiteņu un jaunavu audzināšanai
- puskrekls sieviešu krekls, līdzīgs vīriešu krekliem ar garām piedurknēm un apkakli, ko agrāk valkāja siena un labības pļaujas laikā
- direktrise Sieviešu mācību iestādes vadītāja Krievijā līdz 1917. g.; direktore
- servitietes Sieviešu ordenis, dibināts 13. gs., sauktas arī par filipietēm (pēc dibinātāja Filipa Benicija vārda) un Marijas kalponēm
- zvička Sieviete ar ne visai labu pagātni (uzdzīvotāja)
- Ievas meita sieviete kārdinātāja; sieviete
- prečmāte sieviete, kas cenšas (kādus) saprecināt; precinātāja
- žākstīkla sieviete, kas daudz pļāpā un lamājas
- slorpa sieviete, kas nevīžīgi iet (velkot kājas gar zemi)
- namamāte sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā); mājasmāte
- knauce sieviete, kas vāja darbā
- piedzīvotājīša sieviete, kura dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un kurai (ar to) ir intīmas attiecības, piedzīvotāja
- pusdraudzene sieviete, meitene, ar ko saista samērā vāja draudzība
- sofitka sieviete, uzvedinātāja uz noziegumu
- podstavkas Sievietes kājas
- klājsija Sija zem kuģa klāja
- sideris sīka (arī vāja) dzīva būtne (arī par maziem bērniem)
- tīklblakts Sīka augēdāja blakts ar šūnainiem priekšspārniem
- tīruma sīkaudzīte sīkaudzīšu suga ("Centunculus minimus syn. Anagallis minima"), vienīgā, kas sastopama Eiropā, Latvijā aizsargājama
- ūdenspiparu sīkeglīte sīkeglīšu suga ("Elatine hydropiper"), Latvijā aizsargājama
- mūru sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium rutamuraria”), Latvijā sastopama reti, gk. Daugavas un Lielupes baseina upju krastos kaļķainās augtenēs, ir aizsargājama
- plūksnu sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium trichomanes syn. Asplenium trichomanes subsp. quadrivalens”), Latvijā sastopama ļoti reti, kaļķainās augsnēs, kā arī uz veciem mūra žogiem parkos un kapsētās, aizsargājama
- plaisājošā rūtaine sīkpiepju dzimtas rūtaiņu ģints sēņu suga ("Xylobolus frustulatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug klājeniski lielās grupās cieši cits pie cita uz bojā gājušu ozolu stumbriem
- gaiļbiksīšu sīkraibenis sīkraibeņu dzimtas suga ("Hamearis lucina"), spārnu plētums - 25-30 cm, spārni tumšbrūni ar rudu zīmējumu, taustekļi vālesveidīgi, snuķis labi attīstīts, kāpuri dzīvo uz gaiļbiksītēm, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams
- Eiropas platausis sikspārņu dzimtas suga ("Barbastella barbastellus"), viens no mazākajiem Latvijas sikspārņiem, aizsargājams
- platspārnu sikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Eptesicus serotinus syn. Vespertilio serotinus”), ziemo alās, pagrabos, pamestās akmeņlauztuvēs, aizsargājams; Latvijā sastopams reti
- mazais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Nyctalus leisleri"), ķermeņa garums - 58-72 mm, ausis biezas, īsas un platas, augšdaļā noapaļotas, Latvijā rets vasarotājs, dzīvo gk. platlapju, kā arī jauktos mežos, Latvijā kā faunas retums ir aizsargājams
- rūsganais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Nyctalus noctula”), aizsargājams dzīvnieks, izplatīts jauktos un platlapju mežos, Latvijas populācijas ir migranti
- Natūza sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Pipistrellus nathusii syn. Vesperitilo nathusii"), Latvijā aizsargājama
- pundursikspārnis Sikspārņu dzimtas suga ("Pipistrellus pipistrellus syn. Vespertilio pipistrellus"), aizsargājams dzīvnieks, mazākais sikspārnis Eiropā, ķermeņa garums - 36-51 mm, masa - 3,5-9 g.
- naktssikspārnis Sikspārņu kārtas sīksikspārņu apakškārtas sikspārņu dzimtas ģints ("Myotis"), \~80 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas retas un aizsargājamas
- sīktirgotava Sīktirgotāja veikals
- vēršapiens Sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas
- pļavas silpurene silpureņu ģints suga (“Pulsatilla pratensis”), 7-45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama nevienmērīgi un ne visai bieži, aizsargājama
- meža silpurene silpureņu suga ("Pulsatilla patens"), Latvijā aizsargājama
- lielais silsamtenis silsamteņu suga ("Hipparchia alcyone"), mīt tikai Latvijas DA daļā sausos priežu mežos, sastopams reti, aizsargājams
- centralizētā siltumapgādes sistēma siltumapgādes sistēma, kas apgādā dzīvojamo vai rūpniecības ēku rajonu, ciematu vai pilsētu no kopējā siltuma avota (TEC, rajona katlumājas u. c.)
- LS Siltumapgādes uzņēmums "Liepājas siltums"
- vaļīgais siluets siluets, kam raksturīga no valkātāja figūras atstāvoša forma
- piekļāvīgais siluets siluets, ko raksturo valkātāja figūras kontūru tuvināts atkārtojums
- vidukļotais siluets siluets, kura kontūras ievērojami sašaurinās valkātāja figūras vidukļa joslā
- Sinaja Sīnāja
- Horēbs Sīnāja kalns Sīnāja pussalā, Ēģiptē
- sincis Sinces - neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma
- kailā sinepīte sinepīšu ģints suga ("Teesdalia nudicaulis"), Latvijā aizsargājama; kailstublāja tīsdeilija
- čuksttulkošana sinhronā tulkošana, kurā tulks sēž (vai stāv) blakus klausītājam un sinhroni čukst pārtulkoto tekstu
- čukstustulkošana Sinhronā tulkošana, kurā tulks sēž (vai stāv) blakusklausītājam un sinhroni čukst pārtulkoto tekstu
- bauhauzs Sinonīms Jaunās lietišķības un funkcionālisma arhitektūrai; stila apzīmējums radies funkcionālisma skolotāja V. Gropiusa vadītajā augstskolā Vācijā 20. gs. 20. gados
- Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām
- Lapzemes sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus lapponicus"), Latvijā reta un aizsargājama
- staipekņu sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus lycopodioides"), Latvijā reta un aizsargājama
- atrotītā sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus revolvens"), Latvijā reta un aizsargājama
- Zentnera sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus sendtneri"), Latvijā reta un aizsargājama
- spīdīgā sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus vernicosus"), Latvijā reta un aizsargājama
- lirika Sirsnīgu, maigu emocionālu elementu kopums (tēlotājas mākslas darbā)
- bikāt Sist kājas pret zemi
- kopnes arbitrs sistēma, kas izšķir konfliktsituācijas starp kopnes izmantotājiem un dod priekšroku pieprasītājam ar vislielāko prioritāti
- elektroniskās bankoperācijas sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai izmantojot tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu
- priekšgalsistēma Sistēma, kas parasti ir izveidota klienta datorā, lai piekļūtu aizmugursistēmas serverī uzglabājamiem datiem
- nebīstamība Sistēmas īpašība nekad nekaitēt tās lietotājam vai apkārtējai videi
- sistēmas politika sistēmas noteikumi un kārtulas, kas ir prioritētas attiecībā pret lietotāja iestatījumiem
- spert Sitot ar strauju, kājas kustību, virzīt (ko)
- parastais skābardis skābaržu ģints suga (“Carpinus betula”), līdz 20 m augsts dekoratīvs koks, Latvijā sastopams reti, tikai dienvidrietumu daļā, aizsargājams
- dzeltenā skabioza skabiozu suga (Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama; dzeltenā krievpoga
- šņurcka Skaislis; tāds, kas šņurgājas
- Armīda Skaista pavedinātāja
- miss Skaistuma konkursa uzvarētājas tituls vai titula sastāvdaļa
- misene Skaistumkonkursa uzvarētāja
- mis Skaistumkonkursa uzvarētāja (titula sastāvdaļa)
- skaistumkaraliene Skaistumkonkursa uzvarētāja; par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei
- birka Skaitāmais koks, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja maksājamo renti vai parādus
- rekorders Skaitļošanas tehnikā - datu sagatavošanas iekārta to manuālai ierakstīšanai skaitļotāja magnētiskajā lentē
- komutācija skaitļotāja iestādīšana noteikta uzdevuma risināšanai
- standartprogramma Skaitļotāja programma, ko izmanto bieži sastopamas funkcijas veikšanai; parasti ir apakšprogramma, ko var ietvert citās programmās
- programmkontrole Skaitļotāja un tā ierīču darbības pareizības pārbaude, ko veic ar īpašām kontroles programmām
- mikrooperācija Skaitļotāja vai tā atsevišķas ierīces operācijas elementārsolis (datu koda pārsūte, nobīde vai pieskaitīšana, darbība ar atsevišķiem koda bitiem, reģistra vai skaitītāja satura maiņa)
- Sibīrijas skalbe skalbju suga ("Iris sibirica"), Latvijā aizsargājama
- sakalis Skalu malkas pagale, sveķains skals; īpaši sagatavota malkas pagale, kuru dedzināja apgaismošanai
- ķēzeklis Skandālists, ķildnieks; cilvēks, kas rupji lamājas, ķengājas
- drakars Skandināvu karakuģis, kura priekšgalu parasti rotāja pūķa jeb drakona galva; lielākais bijis 28 m garš un 4,5 m plats, to airējuši 70 airētāji
- Gēvjona skandināvu mitoloģijā - auglības dieviete, kas, iespējams, ir viena no Freijas izpausmēm, jaunavu un viņu tikumu sargātāja, tiek uzskatīta par dāņu karaļu Skjeldungu ciltsmāti
- Egishjalmrs Skandināvu mitoloģijā - bruņucepure, kas piederēja pūķim Fāfniram, kurš sargāja zeltu un kuru nogalināja Sigurds (Zīgfrīds)
- Sleipnirs Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina astoņkājainais zirgs
- Skaldi skandināvu mitoloģijā - dieviete medniece un slēpotāja, jotuna Tjaci meita
- Gēfjona Skandināvu mitoloģijā - dieviete no āsu cilts, dieva Odina dēla Skjelda sieva, auglības dieviete, jaunavu un viņu tikumības sargātāja
- Skadi Skandināvu mitoloģijā - ledus dieviete - medniece un slēpotāja, milža jotuna Tjaci meita
- Baugi Skandināvu mitoloģijā - milzis, pie kura visu vasaru deviņu kalpu vietā strādāja dievs Odins, lai iegūtu poēzijas medu
- Hulda Skandināvu mitoloģijā - nāves dieviete, taču arī labklājības, zemes un mājas dieviete
- Sleipners Skandināvu mitoloģijā - Odina astoņkājainais zirgs
- Volsungs Skandināvu mitoloģijā - slavens ziemeļzemes valdnieks, kam ir deviņi dēli un viena meita, kuru valdnieks pret viņas gribu izprecināja Gotlandes valdniekam
- Asks Skandināvu mitoloģijā - viens no pirmajiem diviem cilvēkiem (otrs - viņa sieva Embla), kurus radīja dievi Odins, Lokijs un Hēnirs izveidoja no jūras krastā atrastiem kokiem, atdzīvināja un deva tiem vārdus
- Sigurds Skandināvu un ģermāņu mitoloģijā un eposā - varonis, kurš nogalināja pūķi Fānfiru, atmodināja valkīru Brunhildi
- kolorīts Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim)
- pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas veido papildinājumu dziedātāja vai instrumentālista partijai
- daiļdarbs Skaņdarbs, tēlotājas mākslas darbs
- adapters Skaņu noņēmējs, elektroatskaņotāja sastāvdaļa, kas skaņuplates ierakstu pārvērš elektriskos signālos
- praulgrauzis Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Trichiinae"), vaboļu ķermenis plats, 13-35 mm garš, attīstās gk. trūdošā koksnē, Latvijā konststētas 4 sugas, no tām 3 ļoti reti sastopamas un aizsargājamas
- dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi
- priekšplāns Skatītājam, novērotājam tuvākā (kā, piemēram, telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: dibenplāns
- Tabiti Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, ko godāja vairāk par citiem dieviem, - mājas pavarda dieviete, uguns dieviete vispār
- Artimpasa Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, viena no skitu dievu panteona septiņām dievībām, kuru godāja kā materiālās pasaules bagātības personifikāciju
- Api Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - zemes dieviete, varenā debesu dieva un visu cilvēku radītāja sieva; saistīta ar ūdens stihiju
- draudzes skola skola, kas bija pakļauta mācītāja pārraudzībai
- skolmeisterīša skolotāja
- skolotājene skolotāja
- skolmeisterene Skolotāja
- skolotājīša Skolotāja
- uča Skolotāja
- učene Skolotāja
- učika Skolotāja
- zubrene Skolotāja
- debesmannā Skolotāja dusmas
- monitors Skolotāja palīgs no skolēnu vidus A. Bella un Dž. Lankastera mācību sistēmā
- skolene skolotāja sieva
- skolotājene skolotāja sieva
- hospitācija Skolotāja vai augstskolas mācību spēka ierašanās cita skolotāja vai augstskolas mācību spēka stundā, resp. lekcijā vai seminārā
- banši Skotu un īru folklorā sievišķs gars, kura gaudas ārā aiz mājas sienām vēsta, ka kādam mājiniekam jāmirst
- brauni Skotu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas būtnes, kas līdzīgas mājas gariem
- Lindenberga skrāpīte skrāpīšu suga ("Radula lindenbergiana"), Latvijā aizsargājama
- lauka skrēteliņš skrēteliņu suga ("Aphanes arvensis"), Latvijā aizsargājama
- blasku blaskiem skriet skriet ātri un spēcīgi sitot kājas
- hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts
- skripturveidīgs Skripturveidīgi vērtspapīri - publiskas ticamības vērtspapīri, kas raksturojas ar to ka to turētājam ir patstāvīgas tikai no vērtspapīra satura izrietošas prasījuma tiesības pret parādnieku
- dobumskudra skudru suga ("Lasius fuliginosus"), kas Ljā ir aizsargājama
- īvjaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi divmāju vai vienmājas koki un krūmi, koksne un skujas nesatur sveķus, izplatīti Z puslodē, gk. A-Āzijā, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā sastopama 1 suga
- ciprešaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi vienmājas vai divmāju koki un krūmi ar zvīņveida vai adatveida lapām, 19-20 ģinšu, 130-135 sugas
- Galateja Skulptūra, ko izveidoja Kipras valdnieks Pigmalions un pats tajā iemīlējās; Afrodīte Galateju atdzīvināja, un viņa kļuva par Pigmaliona sievu
- slompāt Slampāt - nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet
- pleņģe Slapjš, neapstrādājams lauks
- slapnams Slapnāms - ēdiens - rūgušpiens ar krējumu, lociņiem, tajā slapināja kartupeļus
- mēzātāja slaucītāja
- Lāokoons Slavena antīku tēlu grupa, kas rāda Apollona priestera Lāokoona nāvi Trojā, kur viņu līdz ar divi dēliem nožņaudza čūskas par to, ka tas sadurstīja koka zirgu, kura dēļ Troja aizgāja bojā
- Kerets Slavens valdnieks ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, kura septiņas sievas visas nomira, neatstājot bērnus, bet astotā dāvāja astoņus dēlus
- vendi Slāviskie Augšlausitzas un Lejlausitzas iedzīvotāji Vācijā, valoda (vendu jeb sorbu valoda) pieder pie rietumslāvu valodām un sadalās augšsorbu un lejsorbu dialektos, vēl 20. gs. 1. pusē to pa daļai runāja Sprēvaldē un Lausitzā
- Kostroma Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, salmu lelle, ko svinot pavasara atnākšanu sadedzināja ugunskurā, apbedīja, apraudāja, un pēc tam tā "atdzīvojās"; to darīja, lai būtu bagātīga nākamā raža
- Mokoša Slāvu mitoloģijā - auglības, pārticības un valgmes dieviete, ko austrumslāvu tautas pielūdza auglības kultā, viņa bija arī sieviešu darba un jaunavu sargātāja
- sētas gars slāvu mitoloģijā - gars, kas darbojas sētā, savās funkcijā līdzīgs mājas garam
- Mara slāvu mitoloģijā - ļaunais gars, sākotnēji (arī Marena) nāves, mēra iemiesojums, vēlāk daļēji zaudēja sakaru ar nāvi, bet saglabāja cilvēkam kaitīgo raksturu, spēju pārvērsties par dzīvnieku un atkal par cilvēku
- poludņicas Slāvu mitoloģijā - tīrumu gari, kurus iztēlojās kā garmatainas jaunavas baltos tērpos, kuras pusdienas laikā pastaigājas pa labības laukiem
- Indriks Slāvu mitoloģijā - vienradzim līdzīgs dzīvnieks, ūdeņu un avotu pavēlnieks, kurus tas sargāja no briesmoņiem un čūskām
- Kostruboņka Slāvu mitoloģijā - vīriešu potences un auglības simbols, ko ziemas beigās vai pavasara sākumā izgatavoja kā salmu lelli, sadedzināja ugunskurā un apbedīja, lai apvidū būtu bagātīga raža
- slokšņu korektūra slejās lasīta mājas vai autora korektūra
- kamorra Slepena polītiska savienība Itālijā 18.-20. gs. (sākotnēji Neapoles karaļvalstī), nodarbojās arī ar slepkavošanu, bandītismu u. tml.; to slepeni atbalstīja valdība, kurai tā piegādāja spiegus un bendes
- aģents provokators slepenpolicijas darbinieks, kas stājas sakaros ar personu (personām), iegūst tās uzticību un mēģina to pamudināt uz kādu rīcību, izprovocēt, lai pēc tam to arestētu
- šļumpt Slīdināt, vilkt kājas pa zemi
- grozekļa šotauga slīdstieniem uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tā piestiprināšanas asi; virbeļšotauga
- vadaugas sliede sliede uz klāja, pa kuru pārvieto vadaugu, meklējot optimālo tās atrašanās vietu, kad tā atrasta, vadaugas stāvokli fiksē
- atsmirdēt Sliktai smakai izplatīties līdz (runātājam)
- uzčunčurot Slikti apaut (kājas ar pastalām)
- latentais periods slimības bezsimptomu periods - laika intervāls no momenta, kad sākas kairinātāja iedarbība uz orgāniem, audiem, šūnām, līdz organisma atbildes reakcijai
- ciklonopātija Slimības parādības, kas iestājas, tuvojoties barometriskam minimumam, vēja, vētras laikā
- homeoterapija Slimības profilakse vai ārstēšana ar slimību izraisītājai radniecīgu, nedaudz atšķirīgu vielu
- mironkauls Slimīgs veidojums, sacietējums uz kājas kaula virspuses (parasti zirgiem)
- kanga Slinga paveids, ko izmanto Austrumāfrikā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras
- onbuhimo Slinga paveids, ko izmanto Japānā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras
- podegi Slinga paveids, ko izmanto Korejā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras
- slips slīpa platforma zvejas kuģa pakaļgalā, pa kuru uzvelk uz klāja trali vai citu zvejas riku, vai vali
- nokārens Slīpi uzkārts, pakārts, nokarājas
- regulētājslodze Slodze, ko pēc elektroenerģijas piegādātāja pieprasījuma atbilstīgi līgumam var samazināt, uz laiku atslēdzot elektroenerģijas lietotāja patērētājus
- sluburiski Sluburiski iet - iet kājas gar zemi velkot, klūpot
- atmiņa smadzenes, psihe kā vieta, kur glabājas agrāk saņemta informācija
- radioencefalogrāfija Smadzeņu elektriskā potenciāla pārmaiņu pierakste bez tieša reģistrētājaparāta saskares ar subjektu; impulsi tiek pārraidīti ar radioviļņiem no subjekta uz uztvērēju
- prespapjē Smagi, parasti glīti izstrādāti priekšmeti, ko uzliek uz papīriem, lai tie neizmētājas
- klamzāns Smagnējs, neveikls cilvēks, kas ar pūlēm, grūtībām iet, staigā, parasti veicot mājas darbus
- smaida Smaidīšana; smaidītāja
- tievā smailknābīte smailknābīšu suga ("Oxitegus tenuirostris"), Latvijā aizsargājama
- Rutes smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia rutheana), lielākā no Latvijas smaillapēm, sastopama reti, aug zemajos jeb zāļu purvos, aizsargājama
- astīšu smaillape smaillapju suga ("Lophozia ascendens"), aizsargājama
- bantrijas smaillape smaillapju suga ("Lophozia bantriensis"), Latvijā aizsargājama
- galvainā smaillape smaillapju suga ("Lophozia capitata"), Latvijā aizsargājama
- Schmaisen Smaižu (Šmaizes) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
- parestes Smalkāku salmu kārta, kas uzkrājas zem sieta (restēm)
- faberžē Smalki zelta un emaljas izstrādājumi, kādus 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā darināja Pēterburgā, galvenokārt galma vajadzībām
- graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas
- pīpmanīša Smēķētāja
- Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām
- smilšvistiņa Smilširbju dzimtas suga ("Syrrhaptes paradoxus"), baloža lieluma putns ar smilšdzeltenu un pelēku apspalvojumu, ļoti reta ieceļotāja, kas Latvijā 20. gs. novērota tikai dažas reizes
- jūrmalas smilšvabole smilšvaboļu suga ("Cicindela maritima"), Latvijā aizsargājama
- Centaurea arenaria smiltāja dzelzene
- Leymus arenarius smiltāja kāpukviesis
- Ammophila arenaria smiltāja kāpuniedre
- Dianthus arenarius smiltāja neļķe
- naglene Smiltāja neļķe ("Dianthus arenarius")
- Psathyrella ammophila smiltāja spīgulīte
- Phleum arenarium smiltāja timotiņš
- Viola rupestris smiltāja vijolīte
- Salix daphnoides smiltāja vītols
- Žerāra smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis gerardii"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, matiņi divdaļīgi vai trīsdaļīgi, pieguļoši, lapu austiņas smailas, cieši pieguļošas pie stublāja
- pūkainā smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis sagittata"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, stublāja apakšdaļā nezaroti, atstāvoši matiņi, lapu austiņas strupas, atstāvošas no stublāja
- sieriņš Smirdīgas kājas; nemazgātas zeķes
- sniega kušana sniega segas un tajā esošā ledus pārvēršanās ūdenī; process norisinās 2 fāzēs: 1) sniegs sablīvējas, un mainās tā struktūra; kūstošā sniega ūdens nekrājas uz augsnes virsas; 2) sniega sega ir piesātināta ar kušanas ūdeni, un sākas tā notece
- sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega
- ablācija Sniegāja vai ledāja masas samazināšanās kušanas, iztvaikošanas, vēja vai citu faktoru mehāniskās iedarbības ietekmē
- ārpusģimenes aprūpe sociālās palīdzības veids, bērna aprūpes nodrošināšana pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes un audzināšanas institūcijā gadījumos, ja bērns tiek šķirts no ģimenes mājas apstākļu, noziedzīga nodarījuma, dzīvības, veselības vai attīstības apdraudētības dēļ
- bezdarba slazds sociāli ekonomiska situācija, ko raksturo augsts bezdarba līmenis, kas saglabājas arī tad, ja tā tiešie cēloņi ir novērsti
- sekotājs Sociālo tīklu vietnes lietotājs, kas [seko]{s:2269} konkrēta lietotāja vai konta radītajam saturam
- atspoguļošanās soda forma, ko izmantoja babiloniešu un Mozus tiesībās, izvēloties sodu, centās atdarināt tiesībpārkāpumu - piemēram, dedzinātājam piesprieda sadedzināšanu; to, kurš nozaga ražu, pakāra laukā kā upuri auglības dievietei Hērai
- kājsoliņš Soliņš (sēdētājam) kāju uzlikšanai
- maisveida solorīna solorīnu suga ("Solorina saccata"), Latvijā aizsargājama
- biktssols Sols vai krēsls baznīcā grēksūdzes vajadzībām; vēlāk to papildināja ar baldahīnu, 17. gadsimtā tas tika vēl vairāk pilnīgots -tika radīta slēgta, taisnstūrveida biktskamera
- solvāti Solvatācijas produkti - izšķīdinātās vielas molekulas vai joni, ko aptver šķīdinātāja molekulu apvalks, kuru notur elektrostatiskie un van der Vālsa spēki, kā arī koordinācijas un ūdeņraža saites
- Zviedrijas somenīte somenīšu suga (“Calypogeia suecica”), Latvijā aizsargājama
- Ilmarinens Somu un karēļu mitoloģijā - kultūrvaronis, kalējs; demiurgs, kurš izkaldināja debesjumu, debesu spīdekļus, arklu, zobenu u. c.
- Eirāzijas somzīlīte somzīlīšu suga ("Remiz pendulinus"), Latvijā aizsargājama, neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu
- kokmateriālu marķēšana sortimenta veida, tievgaļa diametra vai darba izpildītāja šifra atzīmēšana ar krītu vai krāsu uz kokmateriāla tievgaļa
- nipelis Spaile vadītāja izolācijai elektriskajās spuldzēs
- ķeblains Spalvainas kājas
- mocarabi Spāniešu kristieši, kas islāma uzvaras gaitā palika arābu virskundzībā un saglabāja tur savas kulta, varbūt arī dogmu īpatnības, kas sakņojas Spānijas vestgotu baznīcā
- duenja Spānijā - mājas pārzine, ekonome; vecāka sieviete - jaunas meitenes pavadone
- patio Spānijā un Latīņamerikā – mājas iekšpagalms, uz kuru iziet dzīvojamās telpas
- caudillo Spānijas valsts un valdības vadītāja 1939.-1975. g. (Francisko Franko) tituls
- Vasko Nunjess de Balvoja spāņu konkistadors (Vasco Nunez de Balboa; ap 1475.-1519. g.), kurš 1510. g. nodibināja pirmo pastāvīgo eiropiešu apmetni Amerikas kontinentā, 1513. g. šķērsoja Panamas zemes šaurumu un kā pirmais eropietis nonāca Klusā okeāna krastā
- ķengāties Spārdīties, rokas un kājas staipīt kā mazs bērns
- slacīkla Speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm) klāja mazgāšanai
- švabra Speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm), kas labi satur ūdeni, izmanto klāja mazgāšanai
- mašu slota speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm), kas labi satur ūdeni, noder klāja mazgāšanai
- ķengursoma Speciāla soma zīdaiņa nēsāšanai, kurā zīdainis tiek piestiprināts pie nēsātāja ķermeņa uz krūtīm
- bibliotēka Speciālā veidā organizēta datne, kas sastāv no satura rādītāja un nodaļām, kurās ierakstītas programmas un programmu elementi
- klājlīste Speciāla, ne visai augsta koka vai metāla līste, kas jahtas garenvirzienā gar bortiem nostiprināta klāja abās pusēs; tā palīdz komandas locekļiem noturēties uz klāja, ja jahta pārāk noliekta, to izmanto arī bloku un novelktaļļu iesiešanai
- uzmale Speciāla, ne visai augsta līste, kas iet gar abām klāja malām un paredzēta kāju atbalstam, kad jahtai sānsvere
- stobra urbis speciālas konstrukcijas urbis dziļu caurumu urbšanai un tālākai apstrādei garos apstrādājamos ķermeņos; lielgabalurbis
- ortopēdiskie apavi speciāli apavi cilvēkiem, kam ir dažādas pēdas deformācijas vai slimības, amputācijas radīti defekti vai kājas saīsinājums, kā arī cilvēkiem, kas izmanto kājas ortopēdiskos aparātus
- tribīne Speciāli iekārtots paaugstinājums, parasti publiskajam runātājam, diriģentam
- trīsrindu arhitektūra speciāls klientservera arhitektūras tips, ko veido trīs precīzi definēti atšķirīgi procesi, kuri darbojas katrs savā vidē: lietotāja saskarne, kas tiek izpildīta lietotāja datorā (klients); funkcionāli moduļi datu apstrādei, kas tiek veikta lietojumprogrammu serverī; datu bāzu pārvaldības sistēma, kas saglabā datus, kurus pieprasījusi otrā trīsrindu arhitektūras daļa - datu bāzes serveris
- superlietotājs Speciāls lietotāja konts, kas tā lietotājam piešķir neierobežotas resursu izmantošanas iespējas
- tvertne Specifiska šūna, šādu šūnu grupa, starpšūnu telpa (auga) audos, kur uzkrājas vielmaiņas gala produkti
- sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums
- psoas Spēcīgs kājas muskulis (ciska, gurns), kas sākas no jostas skriemeļiem un beidzas pie ciskas kaula augšējās daļas; arī psoas muskulis
- tura Spēja noturēties; stāja
- sprūst Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu); kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem)
- atlētisms Spēka vingrojumu sporta veids, kurā ar vingrojumu palīdzību tiek veicināta muskuļota auguma un labas stājas izveidošanās; kultūrisms; bodibildings
- antagonistiska spēle spēle diviem spēlētājiem ar pretējām interesēm, kurā viena spēlētāja laimests ir vienāds ar otra zaudējumu (spēles summa ir 0)
- pozicionāla spēle spēle, kurā katra spēlētāja stratēģija ir daudzsoļu lēmumu pieņemšanas process diskrētā laikā
- šlagbaums Spēlētāja aizturēšana ar paceltu nūju (hokejā)
- sastirināt Spert, noraustīt kājas
- spīdekļu koordinātu maiņa spīdekļa augstuma un azimuta maiņa; spīdeklim uzlecot un norietot, augstums mainās straujāk nekā novērotāja meridiāna tuvumā; spīdekļu azimuts mainās lēnāk, bet novērotāja meridiāna tuvumā – straujāk
- horizontālā ekvatoriālā paralakse spīdekļa horizontālā paralakse novērotājam, kas atrodas uz Zemes ekvatora
- spiedze Spiegotāja; izlūkdienesta līdzstrādniece
- apakšfaktors Spiestuves tehniskā vadītāja palīgs (lielos uzņēmumos)
- izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā); būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā)
- slaidā spilve spilvu suga ("Eriophorum gracile"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- spinakera ievilcējs spinakera nolaižamā līne, kurai viens gals piešūts spinakera priekšpusē, bet otrs izvērts caur apkalumu jahtas priekšgalā iet uz kokpitu vai citu vietu uz klāja
- spinakera nolaidējs spinakera nolaižamā līne, kurai viens gals piešūts spinakera priekšpusē, bet otrs izvērts caur apkalumu jahtas priekšgalā un iet uz kokpitu vai citu vietu uz klāja
- lapu rozete spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja
- rozete Spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja
- razda Spirālisks lapu sakārtojums uz ļoti īsa stublāja; rozete
- pentaprizma Spoguļkameras skatumeklētāja optiskā sistēma, kas dod tiešu, neapvērstu attēlu
- tušē sporta divcīņā - cīkstoņa pieskaršanās pie paklāja ar abām lāpstiņām vienlaicīgi, kas nosaka sakāves momentu; paukošanā - dūriens pretiniekam ievainojamā vietā
- lānteniss sporta spēle ar bumbiņu un raketēm zālāja laukumā
- launtenniss sporta spēle ar bumbiņu un raketēm zālāja laukumā
- lavnteniss sporta spēle ar bumbiņu un raketēm zālāja laukumā
- bloķēt sporta spēlēs - aizšķērsot ceļu (bumbai vai pretinieka spēlētājam)
- papildlaiks sporta spēlēs - laiks, ko piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultātsir neizšķirts
- spēka paņēmiens sporta spēlēs - noteikta veida darbība, darbību kopums, ko veic ar spēku, lai kavētu pretinieku komandas spēlētāja darbību
- nobloķēt sporta spēlēs - pilnīgi aizšķērsot ceļu (bumbai, ripai, pretinieka spēlētājam)
- bloks sporta spēlēs - sistēma, ko spēlētāji veido, lai aizšķērsotu ceļu bumbai vai pretinieka spēlētājam
- jāšana sporta veids - jājamzirgu iejāde un sacensības, jājot ar tiem
- bodibildings sporta veids - spēka vingrojumi, kas veicina muskuļota, glīta auguma un labas stājas izveidošanos, kultūrisms
- slidburāšana sporta veids, slidošana ar buru (maks. 8,8 m2), kuras khverkoks balstās uz slidotāja pleciem, slidotājam turoties pie rājas un klīverkoka; sacensības notiek trīsstūrveida trasē, veicot 2 vai 3 pilnus lokus, kopā 10 000 m
- hat trick sportā: viena spēlētāja trīs vārtu guvumi vienā spēlē; trīs uzvaras vienā sacensību ciklā
- priekšpātarnieks Sprediķu priekšālasītājs mājas dievkalpojumā
- šahidiete Spridzinātāja pašnāvniece
- attaisnojošs tiesas spriedums spriedums, kas visos gadījumos pilnīgi attaisno tiesājamo
- sprieguma zudumi sprieguma avota un patērētāja spriegumu efektīvo vērtību aritmētiskā starpība
- sprieguma kritums līnijā sprieguma avota un patērētāja spriegumu efektīvo vērtību ģeometriska starpība
- fāzes spriegums spriegums trīsfāžu sistēmās starp līnijas vadu un nullvadu; spriegums starp zvaigznes slēgumā slēgta ģeneratora, transformatora, patērētāja fāzi un nullpunktu; trīsfāžu sistēmās trijstūra slēgumā fāzes spriegums ir vienāds ar līnijas spriegumu
- pieledāja baseins sprostezers, ledāja kušanas ūdeņu ūdenstilpe, kas radusies leduslaikmeta beigu posmā, ūdeņiem sastājoties ledāja malas priekšā
- velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu
- krāģītis staigājamais rāmis, medicīniska palīgierīce staigāšanai
- saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas)
- saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas)
- šļepatāt Staigāt ar lielāka izmēra pastalām vai vīzēm, kas cilājas
- šļaukāt Staigāt kājas pa zemi velkot
- nošļūtēt Staigāt kājas velkot pa zemi
- klušāt Staigāt koka tupelēs, kājas velkot
- šļederēt Staigāt pa dubļiem, kājas velkot pa zemi
- žļūgāt Staigāt, kājas velkot
- palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu
- prievīši Staipekņi ("Lycopodium") - staipekņaugu ģints, kurā mēreni lieli, ložņīgi, kāpelētājaugi vai nokareni zemes augi un epifiti; \~180 sugas
- dzeloņsporu ezerene staipekņu nodalījuma ezereņu ģints suga ("Isoetes echonospora"), Latvijā sastopama reti, tikai Piejūras zemienes un Vidzemes augstienes ezeros 0,15-0,9 m dziļumā; aizsargājams ūdensaugs
- stājums Stāja (3)
- žākļstāja Stāja ar izplestām kājām (parasti platāk par plecu platumu)
- staltkājis Staltakāja
- direktorija piekļuves protokols standarta X.500 protokols, saskaņā ar kuru vada datu apmaiņu starp direktorija lietotāja aģentu un direktorija sistēmas aģentu
- direktorija sistēmas aģents standartam X.500 atbilstoša programmatūra, kas piegādā direktorija informāciju direktorija lietotāja aģentam
- sistēmu lietojumu arhitektūra standartu kopa, kas nosaka sakarus starp dažāda tipa firmas _IBM_ datoriem, sākot no personālajiem datoriem līdz lieldatoriem, to veido trīs sastāvdaļas: vienotais sakaru nodrošinājums. vienotā programmēšanas saskarne, vienotā lietotāja piekļuves arhitektūra
- nokarenā stardzīslene stardzīsleņu suga ("Antitrichia curtipendula"), Latvijā aizsargājama
- linu starenīte starenīšu suga ("Radiola linoides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- baltais stārķis stārķu dzimtas suga ("Ciconia ciconia"), liels putns (ķermeņa garums \~1,5 m, masa 2,6-4,5 kg), taisnais garais knābis un kājas sarkani (jaunajim putniem tumšbrūni), kakls garš, apspalvojums balts, tikai lidspalvas melnas, spārni gari un plati; svētelis
- melnais stārķis stārķu suga ("Ciconia nigra"), Latvijā aizsargājama, ligzdo 750—900 pāru, gājputns, ziemo Āfrikā un Izraēlā, Latvijā uzturas no aprīļa līdz septembrim, dzīvo dažāda tipa mežos (izņemot priežu silu), gk. upīšu, strautu, grāvju un dīķu tuvumā
- starpniekbanka Starpbanka - norēķinos starp divām bankām iesaistītā trešā banka, kas nav maksātāja vai maksājuma saņēmēja banka
- korespondentattiecības Starpbanku attiecību veids - sakari, kas veidojas starp maksātāja banku un saņēmēja banku, veicot naudas pārskaitījumus ar korespondentkontu palīdzību klientu vai pašas bankas uzdevumā
- krājas kopšanas cirte starpcirte pilnīgākai krājas izmantošanai un audzes ražības kāpināšanai
- atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu
- paralakse starpība starp fotoobjektīva un skatumeklētāja (viziera) optiskajām asīm
- dekuvērs Starpība starp īpašuma novērtējumu un apdrošināšanas summu, kas paliek apdrošinātāja risks
- interglaciāls Starpleduslaikmets; siltāks laikposms starp diviem apledojumiem ar ledus kušanu un ledāja atkāpšanos
- ksenodiagnostika Starpsaimnieka vai pārnēsātāja organisma izmantošana, lai pavairotu izmeklējamo parazītu un noteiktu tā sugu vai īpašības
- Nobela prēmija starptautiska balva, pati prestižākā balva pasaulē, ko piešķir kopš 1901. gada fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un par darbību miera veicināšanā tiem, kuri “devuši lielāko labumu cilvēcei”; kopš 1969. g. tiek piešķirta arī Nobela memoriālā prēmija par darbiem ekonomikas zinātnēs, ko nodibināja Zviedrijas Valsts banka
- AMF starptautiska kompānija, kurai pieder ļoti plašs boulinga zāļu tīkls, boulinga zāles aprīkojuma un spēles piederumu ražotāja
- masons Starptautiska organizācija (sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos; brīvmūrnieks
- brīvmūrnieks Starptautiska organizācija (sākot no 18. gs.), kuras locekļi aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos; masonis
- 2. internacionāle starptautiska sociālistisko un strādnieku partiju apvienība, dibināta 1889. g. 20. jūlijā Parīzē, sašķēlās pēc 1917. g. Oktobra apvērsuma Krievijā, radikālākas ievirzes partijas 1919. g. nodibināja Komunistisko internacionāli
- Otrā internacionāle starptautiska strādnieku partiju apvienība, ko nodibināja Parīzē 1889. gadā un kas faktiski beidza pastāvēt Pirmā pasaules kara laikā
- skauti starptautiskās jaunatnes neformālās audzināšanas kustības dalībnieki, ko 20. gadsimta sākumā nodibināja Lielbritānijā un kas vēlāk izveidojās daudzās valstis
- Lubāna mitrāju komplekss starptautiskas nozīmes aizsargājama teritorija, 2002. g. iekļauts Rasmāres konvencijas vietu sarakstā, platība - 47902 ha
- X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi
- standarts X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi. Šī datu bāze ietver lietotāju vārdus, pasta adreses, telefona un faksa numurus, kā arī citu nepieciešamo informāciju
- taksācijas rekvizītu simboli starptautiski pieņemtie taksācijas rekvizītu apzīmējumi (vecums – A, augstums – H, caurmērs – D, šķērslaukums – G, krāja – V)
- COLREGS Starptautisko noteikumu sistēma, kas nosakakuģa vadītāja rīcību, lai izvairītos no kuģu sadursmes jūrā (angļu "International Regulations for the Prevention of Collisions at Sea")
- tutu starptautisks apzīmējums baleta dejotājas kārtainajiem svārciņiem
- P "Papa" starptautisks signāls – 1) uz tirdzniecības kuģa nozīmē "visai komandai jābūt uz klāja sakarā ar iziešanu jūrā"; 2) uz zvejas kuģa – "mani tīkli ir aizķērušies"
- Nirnbergas process starptautisks tiesas process, kurā tiesāja nacistiskās Vācijas valdības pārstāvjus un kara noziedzniekus, notika no 1945. g. 20. novembra līdz 1946. g. 1. oktobrim NIrnbergā (Vācijā)
- aizkadra balss stāstītāja balss, kas runā paralēli citām skaņām un attēlam, ar kuru balss nav sinhronizēta
- nokara Stāva, klinšaina kalna nogāze, krauja, kur klintis nokarājas
- ēnāja stāvaine stāvaiņu suga ("Hylocomium umbratum"), Latvijā reta un aizsargājama; tās stumbrs līdz 10 cm garš, vienkārt plūksnaini zarots, aug avotainu, slapju, auglīgu mežu (niedrāja, dumbrāja, slapjā vēra, platlapju kūdreņa) zemsedzē
- stādīt rutkus stāvēt uz galvas un kājas pacelt gaisā
- gods stāvoklis (sabiedrībā, attiecībā pret citiem); arī godājams amats
- kulminācija stāvoklis, arī moments, kad (debess spīdeklis) atrodas uz novērotāja meridiāna
- antianafilakse stāvoklis, kad anafilakses reakcija neiestājas; novērojams gadījumos, ja ir brīvas antivielas asinīs
- apstāvi stāvoklis, kad iestājas kustību un domāšanas aizture
- darbderīgs stāvoklis stāvoklis, kad ir nodrošināta spēkratu, to sistēmu un mehānismu funkcionēšana, lai lietotājs tos var tūlīt izmantot, nodrošinot kvalitatīvu darba izpildi un nenodarot kaitējumu apkārtējai videi un spēkratu vadītājam
- vaduguns līnija stāvoklis, kurā kuģis (jahta) atrodas tad, kad augšējā un apakšējā vaduguns no klāja redzama uz vertikālas līnijas
- anizomēlija stāvoklis, kurā viena roka vai kāja lielāka par otru
- limnoglaciālie nogulumi stāvošo ledāja kušanas ūdeņu akumulatīvie veidojumi
- mīties Stāvot, ejot balstīties uz kājas pēdas
- pēsku pēskumis steidzīgi, bet svārstoties un šūpojoties, kājas vilkdams (ar izspūrušu izskatu)
- plukstiņš Steļļu daļa, pie kuras karājas nītis
- driles Steļļu ripiņas, kurās karājas nītis
- drilles Steļļu ripiņas, kurās karājas nītis
- blīvais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon condensatum"), Latvijā sastopams reti, aizsargājams, atrasts Slīteres rezervātā
- utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā
- Lapzemes stērste stērstu dzimtas suga ("Calcarius lapponicus"), Latvijā reizēm sastopama kā caurceļotāja; Lapzemes piešstērste
- lielā stērste stērstu suga ("Emberiza calandra"), kas reizēm ligzdo Latvijā, aizsargājama
- dārza stērste stērstu suga ("Emberiza hortulana"), reizēm ligzdo Latvijā, aizsargājama
- trīcule Stiebrzāle ar sagrieztām lapām, sastopama nabadzīgās, nemēslotās, sausākās augsnēs, lapu platnes augšgals griežas pretēji pulksteņa rādītāja virzienam; zālājus mēslojot izzūd
- plest Stiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus)
- koronizācija Stiklaudumu augsttemperatūras apstrāde eļļotāja izdedzināšanai
- pusvadītājstikls Stikls ar pusvadītāja īpašībām, ko izgatavo rūpnieciski uz halkogenīdu vai oksīdu bāzes
- stulms Stilbs (rokai vai kājai)
- stulte Stilbs; kājas daļa starp ceļgalu un cisku
- koncka Stilbs; stilbkauls; arī dzīvnieka ādas daļa pie kājas
- atspert Stingri atbalstīt (kājas)
- līķa stingums stingums ķermeņa muskulatūrā, kas iestājas pēc nāves; pēc vairākām diennaktīm stingums izzūd, jo ķermeņa audi sāk sabrukt
- heroica stipri darbīgi zāļu līdzekļi, kas glabājami sevišķi uzmanīgi, atsevišķos skapjos
- teledarbs Strādāšana ārpus darbavietas (galvenokārt mājas), izmantojot datoru un telefonu; viena no modernām darba attiecību formām
- matrozis Strādnieks (tirdzniecības, pasažieru) kuģa klāja komandā
- gabalnieks Strādnieks, kas apstrādāja muižas ierādītu riežu
- alusnesējs Strādnieks, kas izvadāja alu un vīnu
- sētnieks Strādnieks, kas uztur kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, kāpņu telpas
- ķepuroties strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piemēram, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā
- pārmesties strauji pagriezties (parasti uz otriem sāniem, piemēram, guļot); strauji apgriezties (balstoties uz rokām, galvas un vēzējot kājas uz augšu)
- klupt strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem
- omiskā pretestība strāvas vadītāja parastā pretestība līdzstrāvai
- Holla devējs strāvas vadītājs, kuru ievietojot magnētiskā laukā, starp vadītāja pretējām sānu virsmām rodas potenciālu staipība, kas ir proporcionāla strāvas stiprumam vadītājā un magnētiskā lauka indukcijai
- stabudance Striptīzdejotāja
- blīvā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium compactum"), Latvijā aizsargājama
- tīmekļu strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium confervoides"), Latvijā aizsargājama
- upes strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium fluviatile"), Latvijā aizsargājama
- zemā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium humile"), Latvijā aizsargājama
- Jungermanniju strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium jungermannoides"), Latvijā aizsargājama
- krasta strupknābe strupknābju suga (“Amblystegium riparium"), kas sastopama seklā, periodiski izžūstošā ūdenī liekņas, dumbrāja, slapjās gāršas un niedrāja ieplakās un avotos uz humusvielām bagātas augsnes, akmeņiem un trupošas koksnes
- sīkstā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium tenax"), Latvijā aizsargājama
- skrejritenis Stūrējams, ar kāju stumjams rotaļu braukšanas rīks ar plāksni vienas kājas novietošanai
- kolumbiakrāsvielas Substantīvas, t. i. augu šķiedrvielas tieši krāsotājas azokrāsvielas
- ūdeņu subulārija subulāriju ģints suga ("Subularia aquatica"), Latvijā aizsargājama
- Hartūma Sudānas galvaspilsēta un vilājas administratīvais centrs (angļu val. "Khartoum"), 2737500 iedzīvotāju (2007. g.), upes osta Baltās un Zilās Nīlas satekā
- Sudāna Sudānas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (arābu val. "As Sūdān"), platība - 1886068 kvadrātkilometri, 32827000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hartūma, administratīvais iedalījums - 15 vilājas, robežojas ar Eritreju, Etiopiju, Dienvidsudānu, Centrālāfrikas Republiku, Čadu, Lībiju un Ēģipti, ziemeļrietumos apskalo Sarkanā jūra
- Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis
- pacem Sudraba vai apzeltīts medaljons ar Pestītāja vai kāda svētā attēlu, ko Francijā mēdz piekabināt lūgšanu krellēm (rožu kronim)
- komparicija Sūdzētāja vai apsūdzētā ierašanās tiesā; komparence
- komparence Sūdzētāja vai apsūdzētā ierašanās tiesā; komparicija
- nakšbandija Sūfistu brālība, kas nosaukta vadītāja Baha ad dina Našbanda vārdā un sākot ar 15. gadsimtu bija viena no ievērojamākajām sūfistu brālībām
- sūķis sūkājama konfekte uz kociņa
- sūķēt sūkāt konfekti vai ko citu sūkājamu
- švammis Sūklis, ar ko mazgājas
- gums Sulīga, paresnināta sānsaknes pārveidne, kur uzkrājas rezerves barības vielas
- Manuk-Manuka Sumatras tautu mitoloģijā - gaišzilā kosmiskā vista, visas pasaules radītāja, augstākā dieva sieva, kas izdēja trīs olas, no kurām izšķīlās trīs dievi - demiurgi, kas radīja trīs Visuma līmeņus - debesis, cilvēku pasauli un pazemes valstību
- tiesas izdevumi summas, kas izmaksātas vai izmaksājamas cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem, speciālistiem, tulkiem, pieaicinātajiem
- Viola epipsila sūnāja vijolīte
- purva sūnene sūneņu suga ("Hammarbya paludosa syn. Malaxis paludosa"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
- sētas suns suns, ko izmanto galvenokārt mājas sargāšanai un kas parasti nepieder pie noteiktas šķirnes
- āķītis Sūnu ģints ("Hamatocaulis"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas, to aizsardzībai izveidots dabas liegums "Taurīšu ezers"
- lapu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Bryopsida syn. Musci"), daudzgadīgi vai viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi ar stumbru un nedalītām lapām, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 122 ģintis, 374 sugas, no tām 162 sugas ir aizsargājamas
- suns suņu dzimtas suga ("Canis familiaris"), kas tiek turēta kā mājdzīvnieki, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns
- spožais suņburkšķis suņuburkšķu suga ("Anthriscus nitida"), Latvijā reta un aizsargājama
- fotoreālisms Superreālisms - 20. gs. otrās puses tēlotājas mākslas virziens, kura pārstāvji ar glezniecības vai tēlniecības līdzekļiem fotogrāfiski precīzi atveidoja vizuālo realitāti
- maigā sūrene sūreņu suga ("Polygonum mite"), Latvijā aizsargājama
- vairvasiņu sūrene sūreņu suga ("Polygonum viviparum"), Latvijā aizsargājama
- Susten Sustas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
- dārza susuris susuru dzimtas suga ("Eliomys quercinus"), Latvijā aizsargājama
- dižsusuris Susuru dzimtas suga ("Glis glis"), vāverei līdzīgs dzīvnieks Eiropā un Rietumāzijā, ķermeņa garums \~16 cm, aste \~13 cm., nakts dzīvnieks, ziemas guļā \~7 mēnešus, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams
- mazais susuris susuru dzimtas suga ("Muscardinus avellanarius"), Latvijā aizsargājama
- Bartolomejs Sv. Bartolomejs - Sv. Bērtulis (Bartholomew the Apostle) - Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā
- Benedikts Sv. Benedikts – mūks un reformators (Benedict of Nursia; ap 480.–550. g.), kas sarakstīja mūku dzīves likumus, kuriem turpmāk sekoja visi Rietumu baznīcas mūki un mūķenes; nodibināja pirmo Romas katoļu baznīcas ordeni, Eiropas svētais aizbildnis
- Bērtulis Sv. Bērtulis — Sv. Bartolomejs (Bartholomew of Apostle) – Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā
- ursulietes Sv. Ursulas vārda nosauktā katoļu mūķeņu ordeņa locekles; šo ordeni nodibināja 16. gs. Itālijā; ursuliešu ordenis pastāv Francijā un dažās citās valstīs
- Liongo Fumo svahili (Tanzānija, Zaira, Kenija) mitoloģijā un eposā - varonis, kuram piemīt pārdabisks spēks, pareģa spējas un izcilas karotāja īpašības, viņš ir neievainojams
- svīrkoks svaru šķērsstienis, kura galos karājas svaru šķīvji
- pičpains Sveķaina Amerikas priede ar stipru, smagu, iesarkani dzeltenu, viegli pulējamu koksni ar labi saskatāmiem gadu riņķiem, kas sveķainības dēļ ir grūti apstrādājama
- sveķeļi Sveķaina, parasti priedes malka, no kuras agrāk tecināja darvu
- Sventaja Sventāja - Latvijas un Lietuvas robežupe
- Šventa Sventāja, Latvijas un Lietuvas robežupe
- Robežupe Sventāja, Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā
- Šventoja Sventāja, tās nosaukums Lietuvā
- Sventoja Sventāja, upe Dunikas un Rucavas pagastā
- Lukne Sventājas labā krasta pieteka Dunikas pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 13 km, kritums - 6,8 m; Lūkne, Lukna
- hospicijs Svešinieku māja klosteros, it kā viesnīca
- Vormsas edikts Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V rīkojums, kuru pasludināja Vācijas reihstāgā 1521. g.; tas bija vērsts pret reformācijas vadoni M. Luteru; viņu pasludināja par ķeceri, aizliedza lasīt un izplatīt viņa darbus
- Palmarum Svētdiena pirms lieldienām, kad Jēzus iejāja Jeruzalemē (resp., Pūpolu svētdiena)
- robigāliji Svētki Senajā Romā, kas bija veltīti labības sargātājam dievam un tika svinēti 23. aprīlī, upurējot rudu suni
- ebreju Vasarsvētki svētki, ko svin 50. dienā pēc Lieldienām, atceroties, kā Sīnāja kalnā ražas novākšanas laikā Mozus saņēma Desmit baušļus
- saliji Svētnieku kolēģija senā Romā, kas godināja Martu un rīkoja procesija marta mēnesī
- sacer Svēts, godājams, dieviem novēlēts
- septiņžuburu svečturis svētums (ebr. "menora"), kas glabājas Jeruzalemes templī; attēlots Izraēlas ģerbonī
- paniņas Sviesta ražošanas blakusprodukts, kas satur 0,4-0,7% tauku, olbaltumu kompleksu, A, D, E, F, B~1~, B~12~, PP vitamīnus, arī neaizstājamās aminoskābes
- paiāns Svinīga lūgšanas vai pateicības dziesma, ko dziedāja kādam dievam, sevišķi Apollonam
- pataļči Svinīgas vakariņas pēc talkas, ko rīko tās mājas saimnieki, kur notika talka
- viru virām iet šā un tā (ne seveišķi labi) klājas
- marrāni šādā vārdā Spānijā vai Portugālē nievīgi dēvēti vietējie ebreji, kuri 14. un 15. gadsimtā pārgāja kristīgajā ticībā, lai izvairītos no inkvizīcijas vajāšanām un nāvessoda
- stampāt šādā veidā virzoties, skart ar kājām (ko), mīt (ceļu, dubļus u. tml.); šādā veidā virzoties, spert (soļus), likt (kājas)
- šansonete Šansonu, šansonešu^1^ dziedātāja
- ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos)
- svītrkods šaurāku un platāku svītru salikums, kas attēlo noteiktu kodētu informāciju un ko parasti izmanto dažāda veida produkcijas apzīmēšanai, to nolasa izmantojot lāzera staru vai ierīci, kas satur gaismas avotu un fotošūnu; rezultāts ir ērti apstrādājams datorā
- subglaciālā vaga šaurs taisnvirziena vai mazliet līkumots ielejveida padziļinājums, kas orientēts ledāja kustības virzienā
- šautinieki Šautnieki - jaunieši, kas Pūpolu svētdienas vai Lieldienu rītā iet no mājas mājā, rituāli pērdami (šauzdami) gulētājus ar pūpolzariem un prasīdami par samaksu olas
- Tērnera balva šī gleznotāja vārdā nosauktā balva (20000 sterliņu mārciņas), kuru kopš 1984. g. Teita galerija ik gadu piešķir māksliniekam, kura devums britu mākslā, pēc žūrijas domām, pēdējā gada laikā ir bijis visnozīmīgākais un interesantākais
- osis šī koka koksne, kas ir grūti apstrādājama, bet stiprības un izturības dēļ to lieto kuģu brangu izgatavošanai
- glezniecība šī mākslas veida darbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, kāda gleznotāja jaunradē)
- renesanse šī posma arhitektūras un tēlotājas mākslas virziens, kas balstījās uz laicīgiem estētiskiem ideāliem un ierosmi guva Senās Grieķijas un Romas mākslā; attiecīgais arhitektūras un tēlotājas mākslas stils
- grafika šī tēlotājas mākslas veida darbs
- lielais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailuropoda melanoleuca"), liels lāčveidīgs dzīvnieks ar raksturīgiem baltiem un melniem plankumiem, aizsargājams, sastopams Ķīnā, Tibetā
- bārdzīlīte šīs apakšdzimtas suga ("Panurus biarmicus"), Latvijā reti sastopams neliels dziedātājputns ar garu asti, aizsargājams
- sīksikspārnis šīs apakškārtas dzimta ("Vespertilionidae"), 7 ģintis, 15 sugas, kas visas Latvijā ir aizsargājamas
- bartrāmija šīs dzimtas ģints ("Bartramia"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- samtīte šīs dzimtas ģints ("Bryum"), sīki vai samērā lieli, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, \~1050 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas, no tām 15 ir retas un aizsargājamas
- sīkvācelīte šīs dzimtas ģints ("Catoscopium"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- divzobe šīs dzimtas ģints ("Dicranum"), divmāju, retāk vienmājas augi, stumbri līdz 20 cm augsti, bieži ar rizoīdtūbu, uz augsnes, trūdošas koksnes, bezkarbonātu iežiem; 52 sugas, Latvijā konstatēts 13 sugu
- īslaicīte šīs dzimtas ģints ("Ephemerum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- dižskābardis šīs dzimtas ģints ("Fagus"), vasarzaļi vienmājas koki ar gludu, pelēku mizu, 10 sugas
- riekstkoks šīs dzimtas ģints ("Juglans"), vienmājas koks ar spirāliskām, plūksnainām lapām un augļiem - riekstiem, 15 sugu (pēc citiem datiem - 40 sugu), Latvijā audzē gk. kā krāšņumaugus
- jungermannija šīs dzimtas ģints ("Jungermannia"), Latvijā konstatētas 6 sugas, no tām 3 aizsargājamas
- staipeknis šīs dzimtas ģints ("Lycopodium"), neliels, mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas
- vējmietiņš šīs dzimtas ģints ("Lythrum"), lakstaugs ar lancetiskām lapām un sārtiem ziediem stublāja vai zaru galos, 24 (pēc citiem datiem, 34-35) kosmopolītiskas sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- mēzija šīs dzimtas ģints ("Meesia"), 4 sugas, Latvijā visas aizsargājamas
- mirīnija šīs dzimtas ģints ("Myrinia"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- atālene šīs dzimtas ģints ("Parnassia"), daudzgadīgs lakstaugs ar 10-40 cm augstu kailu stublāju, ziedi pa 1 stublāja galā, sastopama mitrās pļavās un purvainās vietās
- ričijas šīs dzimtas ģints ("Riccia"), vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz atsegtas augsnes tīrumos, dārzos, atmatās, reti ūdenī, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- spulgsūna šīs dzimtas ģints ("Schistostega"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- zeligērija šīs dzimtas ģints ("Seligeria"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas
- ežgalvīte Šis dzimtas ģints ("Sparganium"), daudzgadīgi vienmājas līdz 150 cm augsti lakstaugi, kas aug mitrās vietās vai ūdenī; ģintī 20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- krūmīte šīs dzimtas ģints ("Thamnobryum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- vilkvālīte šīs dzimtas ģints ("Typha"), lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- krese šīs dzimtas ģints ("Tropaeolum"), no kuras Latvijā vairākas sugas audzē kā viengadīgus kāpelētājaugus ar nekārtniem oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem un ieapaļām lapām
- garastīte šīs dzimtas suga ("Aegithalas caudatus"), viens no mazākajiem Latvijas putniem (ķerm. gar. \~14 cm, masa 8—9 g) ar ļoti garu asti (~9,5 cm), mugurpuse tumša, vēderpuse iesārti balta, aste melna ar baltiem plankumiem sānos, galva pilnīgi balta, acis, knābis un kājas melni; Eirāzijas garastīte; parastā garastīte
- dzērve šīs dzimtas suga ("Grus grus"), gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu, Latvijā aizsargājama
- jūrasžagata šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus"), aizsargājams bridējputns, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 400-700 g, mugurpuse, galva un krūtis melnas, vēderpuse balta, garais knābis un kājas sarkanas, Latvijā ligzdo reti; žagattārtiņš
- lidvāvere šīs dzimtas suga ("Pteromys volans"), Latvijā sastopama reti, gk. austrumu daļā, aizsargājama
- makrele šīs dzimtas suga ("Scomber scombrus"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūras austrumu daļā ir reta ieceļotāja, vairākkārt konstatēta arī Rīgas līcī; Atlantijas makrele
- kurmis šīs dzimtas suga ("Talpa europaea"), neliels, pelēcīgi melns dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas; Eiropas kurmis
- barbe šīs ģints suga ("Barbus barbus"), Latvijā konstatēta tikai 1 reizi, 1937. gadā, Bārtas upē (pie Liepājas)
- parastā zīdaste šīs ģints suga ("Bombycilla garrulus"), strazda lieluma putns ar īsu, spēcīgu knābi un īsu asti, Latvijā caurceļotāja un ziemotāja
- apsarmotā kalīcija šīs ģints suga ("Calicium adspersum"), kas Latvijā ir aizsargājama
- zaļganā henotēka šīs ģints suga ("Chaenotheca chlorella"), Latvijā aizsargājama
- brūngalvainā henotēka šīs ģints suga ("Chaenotheca phaeocephala"), Latvijā aizsargājama
- melnodzene šīs ģints suga ("Cucubalus baccifer"), augs ar guļošu vai kāpelējošu stumbru un melnām ogām, Latvijā aizsargājama
- efa šīs ģints suga ("Echis carinatus"), līdz 75 cm gara čūska brūnganpelēkā vai smilšu krāsā, indīga, dzīvdzemdētāja, dzīvo smilšainās vietās Āfrikā, Āzijā
- paksistima šīs ģints suga ("Paxistima canbyi"), ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu vai zālāja aizstājēju, paklājveida krūms ar blīvu, 5-7 cm augstu lapotni
- melnais pipars šīs ģints suga ("Piper nigrum"), kāpelētājaugs ar sīkiem viendzimuma ziediem vārpās vai vālītēs un augļiem - kauleņiem, kam ir viena sēkla
- ugunsspārīte šīs ģints suga ("Pyrrhosoma nymphula"), spāres ķermenis 25-29 mm garš, vēders sarkans, kājas melnas, uzturas pie tekošiem un stāvošiem ūdeņiem ar kūdrainu grunti
- mūžzaļā sekvoja šīs ģints suga ("Sequoia sempervirens"), mūžzaļš liels vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā) ar izcili dekoratīvu un izturīgu koksni
- Ceratophyllus columbae šīs ģints suga, kas parazitē uz mājas baloža
- Electra crustulenta var. baltica šīs ģints suga, kuras plānās, mizveidīgās kolonijas atrastas Baltijas jūrā pie Liepājas un Rīgas līcī
- gepards šīs ģints vienīgā suga ("Acinonyx jubatus"), paliels plēsējs (ķermeņa garums 120 - 150 cm, astes garums 63 - 75 cm, masa 50 - 65 kg), galva maza, kājas garas, izplatīts Āfrikas un Āzijas tuksnešos un savannās
- sikspārnis šīs kārtas sīksikspārņu apakškārtas dzimta ("Vespertilionidae"), \~40 ģinšu, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 15 sugas, visas aizsargājamas; gluddeguņu dzimta; parasto sikspārņu dzimta
- īve šīs klases dzimta ("Taxaceae"), mūžzaļi divmāju, retāk vienmājas koki vai krūmi ar blīvu zarojumu, koksne un skujas bez sveķu ailēm, 5 ģintis, 20 sugu Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas >50 šķirnes
- kosa šīs rindas dzimta ("Equisetaceae"), daudzgadīgi vienādsporu (izospori), retāk dažādsporu (heterospori) lakstaugi, kam raksturīgs stublāja dalījums posmos un mezglos, mūsdienās sastopama tikai 1 ģints
- dižskābardis šīs rindas dzimta ("Fagaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi vienmājas koki, retāk krūmi, 9 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- najādas šīs rindas dzimta ("Najadaceae"), viengadīgi vienmājas vai divmāju ūdensaugi, kas aug iesāļos ūdeņos un saldūdeņos, 2 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips
- šķeternīca Šķeterētāja
- šķeternīce Šķeterētāja
- šķeternīte Šķeterētāja
- solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem
- osmoze Šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas
- elektroosmoze Šķīdinātāja pāreja caur membrānu elektriskā lauka ietekmē; izmanto šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai
- sinerēze šķīdinātāja patvaļīga izdalīšanās, piemēram, no recekļa
- augļa ūdens šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā
- pasārme Šķidrums, kas nostājas apakšā slikti izvārot ziepes to gatavošanas procesā
- hidropults Šķidrumu izsmidzināšanas ierīce, kas sastāv no tvertnes, sūkņa un smidzinātāja
- ietvaice Šķīduma koncentrēšana, daļu šķīdinātāja (parasti ūdeni) iztvaicējot
- ietvaicēšana Šķīduma koncentrēšana, daļu šķīdinātāja (parasti ūdeni) iztvaicējot
- molāls šķīdums šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā kilogramā šķīdinātāja
- šķielactiņa šķielētāja
- sarauties Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam
- sarukt Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam
- uztveres šķīrējpazīme šķīrējpazīme fonoloģijā, kura primāri balstās uz klausītāja doto raksturojumu, kas iegūts kā reakcija uz segmenta akustiskajām pazīmēm
- Malaspina Šļūdonis Senteliasa kalnu piekājē (angļu val. "Malaspina"), Klusā okeāna piekrastē, Aļaskā (ASV), platība - 3900 kvadrātkilometru, veido vairākas šļūdoņu plūsmas 65 km platumā, garums - 45 km, ledus biezums - līdz 610 m, ledus biezums - līdz 610 m (liela daļa ledāja atrodas 300 m zjl.)
- nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.)
- šļupste Šļupstētāja
- šņerksts Šņerga; kāds, kas šņergājas
- parastais šņibītis šņibīšu ģints suga (“Calidris alpina”), Latvijā reti sastopams aizsargājams gājputns, mazāks par mājas strazdu
- Greifera transportieris štancēšanas preses barošanas mehānisms, kas satver apstrādājamo priekšmetu un pārvieto to par noteiktu attālumu
- Rādžastāna Štats Indijas ziemeļrietumu daļā ("Rājasthān"), administratīvais centrs - Džajpura, platība - 342239 kvadrātkilometri, 64641000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi
- Geštinanna šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - auglības dieviete, dieva Dumuzi mīļotā māsa, sapņu tulkotāja un rakstu zīmju zinātāja
- Nininsina Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, Isinas pilsētas galvenā dievība, arī karotāja un dziedinātāja
- Nanše Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki meita, Lagašas pilsētas dieviete, pareģojumu dieviete un sapņu tulkotāja
- Lāma Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - labā dieviete, sargātāja un aizgādne, sargā cilvēka personību
- Nammu Šumeru dieviete, kas simbolizē pirmatnējo okeānu, pirmā dievība un visa esošā radītāja
- Ninmaha Šumeru mitoloģijā - dieve cilvēku radītāja, pirmsākuma dieves Nammu meita, zemes dzīļu dieve
- Aruru Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - pirmmāte, kas no māliem izveidoja varoni Enkidu, cilvēku radītāja un viņu likteņa lēmēja
- Damu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - veselības dievs, dievietes dziedinātājas Nininsinas dēls
- amblihromāzija Šūnas kodola vāja krāsošanās hromatīna trūkuma dēļ
- hromatofobija Šūnu vāja krāsošanās vai nespēja saistīt krāsu
- kā atspole (šaudīties) šurp, turp; bez apstājas; veikli, čakli
- kukaragā tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
- kukaragas Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
- kukaragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
- kukuragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas
- pičpaunā tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas; kukaragās
- jūsmājas Tā cilvēka mājas, kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; divu vai vairāku uzrunāto vai vienas ģimenes cilvēku mājas
- neatskaitāmais priekšnodoklis tā priekšnodokļa daļa, ko nedrīkst atskaitīt no budžetā maksājamās PVN summas taksācijas mēnesī
- atskaitāmais priekšnodoklis tā PVN daļa, ko drīkst atskaitīt no budžetā maksājamās PVN summas taksācijas mēnesī saskaņā ar likumdošanā paredzētajiem noteikumiem
- pusvokāļi Tā sauktie konsonantiskie vokāļi, t. i. līdzskaņi "j" un "v" skaņās, kur tie zaudē savas līdzskaņu pazīmes un izrunājas kā "i" un "u"
- savādošana Tā vai cita mākslinieciskā elementa pasniegšana tekstā ārus pierastā konteksta, lasītāja uzmanības pievēršanai (angļu literatūrzinātnē "defamiliarization")
- pret dejas ceļu tā, ka (dejotāji) virzās aplī pa kreisi, pulksteņa rādītāja kustības virzienā
- pa dejas ceļu tā, ka (dejotāji) virzās aplī pa labi, pretēji pulksteņa rādītāja virzienam
- taipusē tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja); tajā pusē
- šaipusē tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam); šajā pusē
- tuvu tā, ka (ko) šķir samērā īss laikposms; tā, ka ir jāpaiet samērā īsam laikposmam, līdz kas notiek, iestājas
- vērts tā, ka atmaksājas; tā, ka ir nozīmīgi, svarīgi
- tālu tā, ka jāpaiet samērā ilgam laikposmam, līdz kas notiek, iestājas
- slēpeniski tā, ka kājas velkas, arī slīd pa zemi
- sēdus tā, ka ķermeņa augšdaļa ir vertikāla un atbalstās uz gurniem, bet kājas (parasti) ir saliektas
- nokaru tā, ka nokarājas
- nokarus tā, ka nokarājas
- vēlu tā, ka notiek, noris, iestājas pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma
- vēlu tā, ka notiek, noris, iestājas pēc parastā vai pieļaujamā laika
- pārkaru tā, ka pārkarājas
- maršrutēšanas tabula tabula, kura glabājas datu pārraides tīkla mezglā un kurā katrai šai mezglā ienākošajai paketei (ziņojumam) norādīts blakusmezgls, uz ko tā jānosūta; maršrutēšanas tabulas izmanto, lai optimizētu tīklā pārraidāmo datu plūsmu
- vēlai Tad, kad (kas) parādās, iestājas pēc citiem līdzīgiem
- portretorientācija Tāda izdrukājamā dokumenta orientācija, ka tā augstums ir lielāks par platumu
- atpakaļvērstā kļūdu labošana tāda kļūdu labošana pārraides kanālā, kad uztvērējs reaģē uz katru kļūdu uztvertajā datu blokā un nosūta raidītājam pieprasījumu atkārtoti pārraidīt attiecīgo datu bloku. Atšķirībā no turpvērstās kļūdu labošanas šīs metodes realizēšanai nepieciešams kanāls kļūdu indikācijai, izmantojot vai nu pozitīvu vai negatīvu apliecinājumu
- heteromorfoze Tāda parādība, ka nenotiek zaudēta orgāna reģenerācija, bet izveidojas pavisam cits orgāns, piem., dažiem vēžveidīgajiem nogrieztas acs vietā izaug kāja vai ūsas
- sankcionētā piekļuve tāda piekļuve lietotāja datiem un programmām, kuru veic persona vai personu grupa, kam piešķirtas nepieciešamās pilnvaras
- lielvalode Tāda, kas daudz runā; daudzrunātāja
- Tadaiken Tadaiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
- šaurjoslas Tādas joslas apzīmējums, ko parasti izmanto noteiktam mērķim vai kas pieejama tikai vienam lietotājam
- klopains tāds (apģērba gabals, parasti bikses), kam ir piepogājama pakaļējā daļa
- bram- tāds (apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļa vai bura), kas piestiprināts pie stengas pirmā pagarinājuma jeb bramstengas (piem., bramrāja, brambura)
- vājdzirdīgs tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums
- vājredzīgs tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums
- vienkājis tāds (cilvēks), kam ir viena kāja
- bezmugurkaula tāds (cilvēks), kam nav stingra rakstura, noteiktas nostājas
- nesaīsināms tāds (daļskaitlis), kura skaitītājam un saucējam nav kopīga dalītāja
- agensīvs tāds (darbības vārds), kas apzīmē darbību pēc darītāja iniciatīvas
- bezatbildīgs tāds (darbs, rīcība u. tml.), kurā izpaužas darītāja atbildības trūkums
- četrkājains tāds (dzīvnieks), kam ir četras kājas, cilvēka četrkājainie draugi
- daudzkājains tāds (dzīvnieks), kam ir daudzas (parasti vairāk nekā četras) kājas
- ceļojošs tāds (karogs, vimpelis, balva), kas tiek piešķirts jaunajam uzvarētājam kādā sacensībā
- fok- tāds (par apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļām un burām), kas piestiprināts pie fokmasta (piem., fokbura, fokrāja u. c.)
- virsējais tāds (parasti apģērbs), kas valkājams virs kā cita
- mājulīgs tāds (parasti mājdzīvnieks), kas jūtas mājai piederīgs
- gods tāds (parasti vīrietis), kas ir godīgs, apzinīgs; arī godājams
- četrkājains tāds (priekšmets, piemēram, mēbele), kam ir četras kājas
- trīskājaiņš tāds (priekšmets), kam ir trīs kājas
- jātenisks tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž
- nosacījums tāds blakus noteikums, ar kuru līguma spēks darīts atkarīgs no kāda nākoša un nezināma vai vismaz par tādu domājama notikuma
- tiešā pieeja tāds pieejas veids datiem, kura realizācijas gaitā iespējama piekļūšana jebkuram atmiņā glabājamam datu elementam, neizmantojot citus datu elementus
- tiešā piekļuve tāds piekļuves veids datiem, kura realizācijas gaitā piekļūšana jebkuram atmiņā glabājamam datu elementam iespējama, neizmantojot citus datu elementus
- ģenētiskais līdzsvars tāds populācijas stāvoklis, kad vairākās cita citai sekojošās paaudzēs saglabājas nemainīga populācijas ģenētiskā struktūra, t. i. noteiktas gēna dažādo alēļu frekvences
- dika tāds vai tāda, kas dikājas, spārdās
- mazgājams tāds, ar kā palīdzību mazgā, mazgājas (par ierīci, mašīnu); tāds, ko izmanto mazgājot, mazgājoties (par ziepēm, pulveri u. tml.)
- šķīdonīgs tāds, kad bieži iestājas šķīdonis
- tumšs tāds, kad dabiskais apgaismojums ir īsu laiku, kad ir apmācies (par diennakts posmu, parasti dienu); tāds, kad diena ir īsa, kad tumsa iestājas ātri (parasti par gada posmu)
- hidrofobisks tāds, kam ar ūdeni ir vāja mijiedarbība, tāds, ko ūdens neslapina (par vielām, materiāliem)
- trejkājains tāds, kam ir 3 kājas
- atributīvs tāds, kam ir apzīmētāja jeb atribūta īpašības, funkcijas
- četrikājas tāds, kam ir četras kājas
- divkājains tāds, kam ir divas kājas (parasti par cilvēku pretstatā dzīvniekiem)
- garkājains tāds, kam ir garas kājas
- garstilbains tāds, kam ir garas kājas, gari stilbi
- sēpuris tāds, kam ir īsas kājas
- zemkājains tāds, kam ir īsas kājas
- zemkājītis tāds, kam ir īsas kājas
- strupkājains tāds, kam ir īsas, parasti paresnas, kājas
- kājains tāds, kam ir kājas (parasti par dzīvniekiem)
- brašs tāds, kam ir laba stāja, stalts; arī spēcīgs, drošs; enerģisks, mundrs
- lielkāja tāds, kam ir lielas kājas
- lielkājis tāds, kam ir lielas kājas
- līkkājains tāds, kam ir līkas kājas (1)
- līkkājains tāds, kam ir līkas kājas (2)
- ļenkarkāja tāds, kam ir līkas kājas vai deformēta kājas pēda
- greizkājains tāds, kam ir līkas, kroplas kājas
- pusakls tāds, kam ir ļoti vāja redze; tāds, kam viena acs ir neredzīga
- pusmēms tāds, kam ir ļoti vājas runas spējas
- pahipods tāds, kam ir nenormāli resnas kājas
- melnkājis tāds, kam ir netīras kājas
- letenkājis tāds, kam ir neveiklas, neattīstītas kājas
- paklājveida tāds, kam ir paklāja forma, veids
- pakurls tāds, kam ir pavāja dzirde
- paakls tāds, kam ir pavāja redze
- plakankājis tāds, kam ir pekainas kājas
- plakankājītis tāds, kam ir pekainas kājas
- platkājis tāds, kam ir plata kāja (piem., lācis, pīle u. c.)
- raibpēdains tāds, kam ir raibas kājas, pēdas (par dzīvniekiem)
- patstāvīgs tāds, kam ir raksturīga sava nostāja, lēmums, rīcības u. tml.
- sakņkājains tāds, kam ir sakņveidīgas kājas
- saldsājš tāds, kam ir saldi sāja garša; saldi sājš (par garšu)
- patāls tāds, kam ir samērā vājas saiknes (ar ko); arī pasvešs
- sarkankājains tāds, kam ir sarkanas kājas
- rudkājis tāds, kam ir sarkanīgas vai brūnas kājas
- šķeltkāja tāds, kam ir sašķelta kājas pēda (piem., daži putni)
- sešpirkstains tāds, kam ir seši pirksti rokai vai kājai
- pekainis tāds, kam ir spēcīgas kājas, kas var labi skriet
- iznesīgs tāds, kam ir stalta stāja, labas manieres
- tievkājains tāds, kam ir tievas kājas
- neuzņēmīgs tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas; gļēvs
- gļēvs tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas; mazdūšīgs, neuzņēmīgs, arī bailīgs
- mazietekmīgs tāds, kam ir vāja ietekme (uz ko)
- niecīgs tāds, kam ir vāja izpausme, maza intensitāte (piemēram, par procesu, parādību); tikko manāmi ir uztverams
- vājsirdīgs tāds, kam ir vāja sirds
- nevīcis tāds, kam ir vāja veselība, vājš augums
- negudrs tāds, kam ir vājas domāšanas spējas; tāds, kas vāji uztver, saprot
- mazapdāvināts tāds, kam ir vājas dotības, spējas
- uzņēmīgs tāds, kam ir vājas organisma aizsardzības spējas (par cilvēku, dzīvnieku, to organismu)
- ieņēmīgs tāds, kam ir vājas pretošanās spējas (slimībām, mikroorganismiem)
- mazsekmīgs tāds, kam ir vājas, nenozīmīgas sekmes
- vienkājains tāds, kam ir viena kāja (par cilvēkiem)
- puskurls tāds, kam it ļoti vāja dzirde
- klibs tāds, kam kājas ir dažāda garuma, tāds, kam kādas kājas trūkst (parasti par galdu, gultu, krēslu)
- paklibs tāds, kam kājas nav pilnīgi vienāda garuma (parasti par galdu, gultu, krēslu)
- botains tāds, kam kājās sporta apavi; tāda (kāja), kurā uzvilkta sporta kurpe
- bass tāds, kam nav apautas kājas (par cilvēku)
- kails tāds, kam nav apvalka, pārklāja, aizsega
- pliks tāds, kam nav apvalka, pārklāja, aizsega
- mēms tāds, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja (par cilvēkiem)
- rebiniecisks tāds, kam piemīt tirgotāja īpašības, spējas
- dramatisks tāds, kam raksturīgs spēcīgs skanējums, plašs diapazons (par dziedātāja balsi)
- alvacis tāds, kam vājas acis
- krebiķis tāds, kami r vārgas kājas
- varaža tāds, kas apkārt vazājas un iet pa durvīm vairākkārt no vietas iekšā un ārā
- ātrbojīgs tāds, kas ātri bojājas
- bojīgs tāds, kas ātri bojājas
- nedikts tāds, kas ātri novalkājas; neizturīgs
- vietējs tāds, kas atrodas noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā (piemēram, par iestādi)
- zemledāja tāds, kas atrodas, noris zem ledāja
- subglaciāls tāds, kas atrodas, pastāv, noris zem ledus, ledāja; zemledus, zemledāja
- pieledāja tāds, kas atrodas, radies pie ledāja
- mikroakustisks tāds, kas attiecas uz vājām skaņām; tāds, kas palīdz saklausīt ļoti vājas skaņas (par instrumentu, aparātu)
- pašaudzināts tāds, kas audzēts mājas apstākļos, savā saimniecībā
- bēdelis tāds, kas bēdājas, bēdu nomākts; bēdulis
- žāva tāds, kas bieži žāvājas
- šūpains tāds, kas brīvi nokarājas un vējā šūpojas
- čollīgs tāds, kas čollājas
- bļaurīgs tāds, kas daudz kliedz vai skaļi lamājas
- vietējs tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā, tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem)
- šļederis tāds, kas ejot velk kājas pa zemi
- izgāņa tāds, kas gānās, lamājas
- primitīvs tāds, kas garīgi ir vāji attīstīts, tāds, kam ir maz zināšanu, vāja izpratne
- gorīgs tāds, kas gorās, ir kustīgs, svaida rokas, savelk plecus, ļogās, staipās; arī tūļājas
- negribīgs tāds, kas iestājas lēnām, ar kavēšanos (par parādībām dabā)
- bezlaika tāds, kas iestājas vai notiek pirms (parastā, vajadzīgā vai noteiktā) laika
- beznosacījuma tāds, kas iestājas vai pastāv bez īpašiem nosacījumiem
- agrīns tāds, kas iestājas, parādās, notiek pirms parastā laika; agrs (2)
- viegls tāds, kas iestājas, rodas, notiek ātri, bez lielas pretestības, šķēršļiem u. tml. (piemēram, par stāvokli, norisi kādā materiālā)
- tīsteklis tāds, kas ilgi tīstās, tūļājas
- gauss tāds, kas ilgi turpinās, lēni iestājas vai paiet (par laiku, laika posmu subjektīvā uztverē)
- lēns tāds, kas ilgi turpinās, pamazām iestājas vai paiet (par laikposmu subjektīvā uztverē)
- pašadīts tāds, kas ir adīts mājas apstākļos, mājsaimniecībā
- atkarens tāds, kas ir atvirzīts vai atliecies nost (no kā) un atkarājas
- pašaudzēts tāds, kas ir audzēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā
- pašausts tāds, kas ir austs mājas apstākļos, mājsaimniecībā
- pašcepts tāds, kas ir cepts mājas apstākļos, mājsaimniecībā
- pašdarināts tāds, kas ir darināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā
- pašausts tāds, kas ir darināts no mājas apstākļos, mājsaimniecībā austa auduma
- pašgatavots tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā
- pašdarīts tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu)
- pašbrūvēts tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu); pašdarīts (1)
- drenns tāds, kas ir grūti apstrādājams
- pirkts tāds, kas ir izgatavots, audzēts nevis mājas apstākļos, bet rūpniecībā, uzņēmumā u. tml. un pērkams, piemēram, tirgotavās, tirgos
- paštaisīts tāds, kas ir izgatavots, izveidots mājas apstākļos, mājsaimniecībā; tāds, kas ir kāda paša izgatavots, izveidots
- paškrāsots tāds, kas ir krāsots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par audumu, apģērba gabalu)
- šķendīgs tāds, kas ir neapmierināts, īgns; tāds, kas baras, rājas, īgnojas
- pastāvīgs tāds, kas ir paredzēts ilgākam laikam (dzīvesvieta, uzturēšanās vieta, mājas)
- skolotājisks tāds, kas ir raksturīgs skolotājam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolotāju
- pašraudzēts tāds, kas ir raudzēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā
- neaizskarams tāds, kas ir saglabājams neskartā veidā; tāds, ko nedrīkst izmainīt, pārveidot
- mans tāds, kas ir saistīts ar runātāju, tāds, kas attiecas uz runātāju; tāds, kas izriet no runātāja
- savs tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu; tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas
- pašsālīts tāds, kas ir sālīts mājas apstākļos, mājsaimniecībā
- pašskābēts tāds, kas ir skābēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā
- portatīvs tāds, kas ir speciāli izgatavots tā, lai to varētu (parasti nesot) pārvietot (uz citu vietu) - parasti par iekārtu, ierīci; arī pārnēsājams (2)
- paštamborēts tāds, kas ir tamborēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā
- paštecināts tāds, kas ir tecināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā (par alkoholiskiem dzērieniem)
- plastisks tāds, kas ir telpisks, apjomīgs, tāds, kam ir gaismēnas radīta iluzora forma (parasti par tēlotājas mākslas darbu)
- nevīstošs tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka tā nozīme saglabājas ļoti ilgi
- pašvērpts tāds, kas ir vērpts mājas apstākļos, mājsaimniecībā
- pusdzīvs tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus fiziskos spēkus (piemēram, pārguruma, pārmērīgas piepūles dēļ); tāds, kura dzīvības norises ir ļoti vājas
- aktīvs tāds, kas izpaužas, atklājas (enerģiskā) darbībā, rīcībā, arī kustībā
- pasīvs tāds, kas izpaužas, atklājas neaktīvā, neenerģiskā darbībā, rīcībā, arī kustībā
- ņerdzīgs tāds, kas izvēlīgi ēd, rakājas ēdienā
- meņģīgs tāds, kas labprāt rotaļājas (par dzīvniekiem, parasti kaķiem)
- nedziestošs tāds, kas laika gaitā neizzūd; tāds, kas vienmēr saglabājas
- mašīnneatkarīgs tāds, kas nav atkarīgs no mašīnas (piemēram, skaitļotāja)
- kā piededzis tāds, kas neatstājas no kāda; tāds, kas nekustīgi atrodas vienā un tai pašā vietā
- nebēdulis tāds, kas nebēdājas, neskumst
- vārīgs tāds, kas nelielā (kā) iedarbībā bojājas (piemēram, lūst, drūp); arī trausls (1)
- žveiris tāds, kas nevajadžigi tūļājas
- ķenkara tāds, kas nokarājas
- ķenkars tāds, kas nokarājas
- ķenkurs tāds, kas nokarājas
- nepārtraukts tāds, kas noris bez apstājas, bez pārtraukuma, visu laiku
- nerimtīgs tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas
- nerimstošs tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas; nerimtīgs (1)
- vēls tāds, kas noris, iestājas, sāk pastāvēt pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma
- vēls tāds, kas noris, notiek, iestājas pēc parastā laika; tāds, kas noris pēc pieļaujamā laika
- vēlīns tāds, kas noris, notiek, iestājas pēc parastā laika; vēls (2)
- pretreformas tāds, kas nostājas pret reformu
- ņirdzīgs tāds, kas ņirgājas, ņirdz
- pagauss tāds, kas palēni turpinās, palēni iestājas vai paiet (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē)
- garš tāds, kas parasti sniedzas kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) garumā (par apģērbu, tā daļu)
- vienguļams tāds, kas paredzēts vienam gulētājam (par gultu, dīvānu u. tml.)
- pirmsledāja tāds, kas pastāv, noris pirms ledāja izveidošanās
- hērostratisks tāds, kas pazīstams savas godkāres dēļ; nosaukums cēlies no Hērostrata, kurš, gribēdams kļūt slavens, 356 pr. Kr. nodedzināja Artemīdas templi Efesā
- mēs tāds, kas pieder, piemīt runātājam (rakstītājam) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem)
- mans tāds, kas pieder, piemīt runātājam, ir daļa no runātāja
- savs tāds, kas pieder, piemīt runātājam, uzrunātajai vai pieminētajai personai, ir daļa no tās
- manējs tāds, kas pieder, piemīt runātājam; mans
- piļča tāds, kas piļčājas
- šņuska tāds, kas puņķus velk uz iekšu, šņaukājas
- šņuskis tāds, kas puņķus velk uz iekšu, šņaukājas
- pilsētveidojošs tāds, kas rada pilsētai raksturīgu vidi, ainavu; tāds, kam ir pilsētas veidotājas funkcijas
- glaciāls tāds, kas radies ledāja iedarbībā
- makņa tāds, kas rakājas pa kaut ko, kas izrakņā, izjauc
- paliekams tāds, kas saglabājas samērā ilgu laiku
- paliekošs tāds, kas saglabājas samērā ilgu laiku
- fluvioglaciāls tāds, kas saistīts ar ledāja kušanas tekošiem ūdeņiem; nogulas, ko ledājiem kūstot, ūdens sanesis zemāk par ledāja malu
- pusgarš tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu)
- šņaukurs tāds, kas šņaukājas
- toksts tāds, kas tūļājas
- aglomeratīvs tāds, kas vairojas, uzkrājas
- mazapzinīgs tāds, kas vāji apzinās, izprot savas rīcības jēgu, nozīmi; tāds, kam ir vāja atbildības, pienākuma sajūta
- apakšējais tāds, kas valkājams zem kā cita; pretstats: virsējais
- katarāls tāds, kas veidojas (gļotādās, locītavās, orgānos), parasti, ja izraisītāja kairinājums ir vājš (par iekaisumu)
- ukstiņš tāds, kas vieglprātīgi izrunājas
- ieskaža tāds, kas vienmēr ieskājas, kasās
- dūcka tāds, kas visu laiku lamājas un dauzās
- žāklis tāds, kas žāvājas ar atplestu muti
- iedomāts tāds, ko domās brīvi izvēlas, iedomājas
- mikroseismisks tāds, ko raksturo vājas zemes garozas svārstības
- iela tāds, ko valkā, lieto ārpus mājas (par apģērbu, apaviem u. tml.)
- patvaļīgs tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus
- ūdeņaiņš tāds, kur uzkrājas, saglabājas ūdens (par vietu, augsni)
- sīks tāds, kura intensitāte, arī iedarbība ir vāja (par parādībām dabā)
- nedzīvs tāds, kurā ir pārtrauktas dzīvības norises vai tās ir vājas (par ķermeņa daļām); tāds, kas zaudējis funkcionēšanas spēju
- bezgodīgs tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos)
- augstsirdīgs tāds, kurā izpaužas šāda nostāja, īpašība
- brīvdomīgs tāds, kurā izpaužas šādi uzskati, nostāja
- šļūcenisks tāds, kurā kājas tiek virzītas nepārtrauktā vai samērā reti pārtrauktā saskarē ar (kā) virsmu (par kustībām, gaitu u. tml.)
- tumšs tāds, kurā rodas vājš apgaismojums, vāja gaisma (par uguni, degšanu)
- uzskatāms tāds, kura saturs atklājas konkrētā, labi uztveramā formā (piemēram, par mākslas tēlu, tekstu)
- numinozs tāds, kurā svētums atklājas kā reizē pievilcīgs un biedējošs, bijību iedvesošs spēks
- sukulents tāds, kuram ir sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens (par augiem)
- Vecgulbenes muiža tagadējais apbūves komplekss veidojies 19. gs., tajā ietilpst 2 kungu mājas - Baltā pils un Sarkanā pils, pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, dārznieka māja, manēža, siernīca, Mednieku nams (Rūdolfa parkā), oranžērija un klēts (abās pēdējās atrodas Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs), kā arī vairākas citas saimniecības ēkas
- dzīt taisīt alkoholu ar desitlācijas paņēmienu mājas apstākļos
- sisenis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Acridodea"), kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem, >10000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
- zemesvēzis Taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis; racējcircenis
- plakansieta drukāšanas šablons taisnstūra rāmis, uz kura uzvilkts speciāls sietaudums, kas parasti daļēji pārklāts ar nešķīstošu laku; nepārklātās daļas veido drukājamo rakstu
- himatijs Taisnstūrveida apmetnis, kura platums atbilda valkātāja augumam, bet garums bija vienāds ar 2,5 auguma garumiem
- Rona Taiti iedzīvotāju mitoloģijā - neganta cilvēkēdāja
- mazmājnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Mazmājas" iedzīvotāji
- tampondrukas atvērtā krāsu sistēma tampondrukas paņēmiens, kurā krāsa atrodas mazā krāsas vannā, tamponam pārvietojoties uz apdrukājamo priekšmetu, noteikts krāsas daudzums no vannas ar darba raķeli tiek uzklāts uz klišejas
- tačikava Tantriska budisma skola, kas 11., 12. gs. atdalījās no japāņu sektas singona un centās atjaunot sākotnējo hindu tantrismu ar tam raksturīgajiem seksuālajiem rituāliem, oficiāli tika aizliegta, taču turpināja darboties līdz 1689. g.
- garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi
- smilšu tārtiņš tārtiņu dzimtas suga (“Charadrius hiaticula”), bridējputns, nedaudz mazāks par mājas strazdu, galvas virsa un mugura brūnganā smilškrāsā, gājputns, Latvijā aizsargājams
- dzeltenais tārtiņš tārtiņu dzimtas suga ("Pluvialis apricaria"), Latvijā aizsargājama
- ķikuts Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago media", senāk "Scolopax gallinago"), neliels rūsgandzeltens bridējputns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām, Latvijā caurceļotājs un rets ligzdotājs, aizsargājams
- vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Lymnocryptes minimus"), putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu), Latvijā bijusi parasta ligzdotāja, bet kopš 20. gs. 20. gadiem nav ziņu par ligzdošanu
- lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru
- sargs tas (piemēram, parādība dabā), kura iedarbībā (kas) saglabājas
- pirmavots tas (priekšmets, parādība u. tml.), no kā tieši iegūst (ko, parasti tālāk apstrādājamu), kas tieši apgādā, nodrošina (ar ko, parasti tālāk apstrādājamu)
- rakņa tas (tā), kas rakājas, rakņājas
- vazanka tas (tā), kas vazājas; vazaņķe
- baskājis tas (tāds), kam ir basas kājas
- garkājis tas (tāds), kam ir garas kājas
- garstilbis tas (tāds), kam ir garas kājas, gari stilbi
- strupkājis tas (tāds), kam ir īsas, parasti paresnas, kājas
- līkkājis tas (tāds), kam ir līkas kājas (1)
- staltkājis tas (tāds), kam ir taisnas, parasti garas, kājas
- tievkājis tas (tāds), kam ir tievas kājas
- tiemājieši Tās mājas (to māju) iedzīvotāji
- divkājainis tas, kam ir divas kājas (parasti cilvēks pretstatā dzīvniekiem)
- pārpalikums tas, kas (piemēram, organismā) netiek pilnībā izmantots, uzkrājas vairāk par normu
- atardējs tas, kas atradis nozaudētu lietu, parasti atdod to nozaudētājam, saņemot atraduma algu pēc vienošanās vai tiesas lēmuma, bet ne augstāku par trešo daļu no lietas vērtības
- atraugojs tas, kas atraugājas
- pagalvis tas, kas atrodas gulētājam zem galvas; arī spilvens
- dižonis tas, kas dīžājas
- pašdarinājums tas, kas ir darināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā
- acuraugs tas, kas ir ļoti mīļš, dārgs, sargājams un glabājams
- kareklis tas, kas ir piekārts, pakārts (kur) un nokarājas
- karažas tas, kas karājas
- dedzinātājs tas, kas ļaunprātīgi dedzinājis (mājas vai tml.)
- planča tas, kas plančājas
- plančka tas, kas plančājas, laistās ar ūdeni
- vazāklis tas, kas vazājas; vazaņķis
- zvangale tas, kas zvalstās, nokarājas (parasti radot troksni)
- metakomunikācija tas, ko vēsta runātāja intonācija, žesti utt. un kas nesaskan ar runātāja teikto
- Telssen Tāšu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tāšu pagastā
- klāja ausis taures veida apkalumi uz klāja, paredzēti šotu (arī pietauvošanās trošu) un citu galu vadīšanai
- pāvacis tauriņu kārtas dzimta ("Saturniidae"), drukns tauriņš ar mazu galvu un lieliem spārniem, uz kuriem ir ieapaļi plankumi, gk. tropos, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 2 aizsargājamas sugas
- skabiozu pļavraibenis tauriņu kārtas pļavraibeņu suga ("Euphydryas aurinia"), Latvijā aizsargājama
- zaigraibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints ("Apatura"), spārni tumšbrūni, uz katra spārna balta šķērsjosla un brūns acsveida plankums, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- ošu raibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas suga ("Hypodryas maturna"), Latvijā aizsargājama
- navigācijas taustiņš taustiņš rādītāja pārvietošanai pa displeja ekrānu, tādi ir četri: augšupšķiršanas taustiņš, lejupšķiršanas taustiņš, sākumvietas taustiņš un beigvietas taustiņš
- dzēšanas taustiņš taustiņš, kas apvienots ar decimāldalītāja taustiņu un izvietots firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras cipartastatūras daļā, kā arī paplašinātās tastatūras rediģēšanas taustiņu blokā starp tastatūras pamatdaļu un cipartastatūru. Dzēšanas taustiņam dažādās programmās un lietojumos var būt atšķirīgas funkcijas
- miengi tauta, dzīvo Annamas kalnu priekškalnē, Vjetnamas ziemeļu un centrālajā daļā, tuvu radniecīgi vjetnamiešiem, īpatnējas materiālās kultūras iezīmes (bambusa mājas uz pāļiem u. c.), senču kults, ticība dažādiem gariem; miongi
- mazdakisms Tautas kustība Irānā pret aristokrātiju un augstāko garīdzniecību m. ē. 5. un 6. gadsimtā (pēc kustības vadoņa - manihejiešu priestera Mazdaka vārda), kas balstījās galvenokārt uz zemniekiem un nabadzībā nokļuvušām pilsētnieku masām; ieguva reliģiskas kustības formas, sludināja mantiskās nevienlīdzības iznīcināšanu, sievietes atbrīvošanu no verdziskās atkarības utt.
- apela Tautas sapulce Senajā Spartā, kas tika sasaukta reizi mēnesī, piedalījās 30 g. vecumu sasnieguši pilsoņi, tā apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus, balsoja kliedzot
- apella Tautas sapulce Spartā, senajā Grieķijā, kas apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus; balsoja kliedzot
- apdziedāšana Tautas tradīcija, kas visvairāk iecienīta bijusi kāzās, sastopama arī krustībās, Jāņos, talku, apkūlību mielastos, parasti ar sadalīšanos divās daļās un apdziedāja pretējās puses dalībniekus; apdziedāšanās
- heti Tautas, kas 18.-12. gs. p. m. ē. dzīvoja Mazāzijas centrālajā un austrumu daļā un Ziemeļsīrijā; runāja hetu valodā
- krimčaki tautība, dzīvo galvenokārt Krimas pilsētās (Simferopolē, Sevastopolē, Kerčā u. c.), valoda pieder pie tjurku grupas, ticīgie - jūdaisti, etnoģenēze neskaidra, domājams, ka cēlušies no Krimas seniedzīvotājiem, kam vēlāk piejaukušies ebreji, tjurki, varbūt arī itāļi (dženovieši)
- tevmāja Tava māja
- tavmāja Tava māja; tevmāja
- metālgriešanas teorija tehniska zinātne, kurā pēta fizikāli mehāniskos procesus – berzes, siltuma, elastīgās un plastiskās deformācijas, skaidas veidošanās u. c. procesus, kas noris, griezējinstrumentam iedarbojoties uz apstrādājamo ķermeni; tās pamatuzdevums ir metālgriešanas režīmu optimizēšana
- pontonparks Tehnisku līdzekļu komplekss peldošo tiltu celtniecībai un pārvadājamo prāmju montāžai
- telegrāfa kanāls tehnisku līdzekļu komplekss, kas nodrošina telegrāfa signāla pārraidi no avota līdz patērētājam
- atkrāsošana Tehnoloģiska operācija, ar ko panāk apstrādājamā materiāla krāsas izzušanu, piem., dzelzs savienojumu piemaisījumu radītās nevēlamās stikla krāsainības novēršanu
- ūdens sagatavošana tehnoloģisku operāciju kopums, kurā no dabiska ūdens avota ņemtais ūdens iegūst patērētāja prasībām atbilstošu kvalitāti; ūdens sagatavošanā ietilpst ūdens dzidrināšana (mehānisko piemaisījumu un koloidālo daļiņu atdalīšana), ūdens mīkstināšana (Ca un Mg jonu atdalīšana), pilnīga vai daļēja sāļu atdalīšana (demineralizācija), ūdens deaerācija, stabilizācija, fluorēšana, hlorēšana un ozonēšana
- dārum trīs teiciens, kas domāts, lai izteiktu, ka runātājam kaut kas ir vienaldzīgs
- suflēt Teikt priekšā (tēlotājam, runātājam lomas, runas u. tml.) tekstu
- fluvioglaciālie nogulumi tekošu ledāja kušanas ūdeņu akumulatīvie veidojumi, glaciālo nogulumu tips
- lappuse Tekstapstrādē vai datorizdevniecībā - drukājamās lappuses vai grafikas attēls displeja ekrānā
- blanko indosaments teksts, ko vekseļa turētājs uzraksta vekseļa otrā pusē, nenorādīdams naudas saņēmēju; šis uzraksts dod tiesības jebkurai personai (vekseļa uzrādītājam) no vekseļa devēja piedzīt tajā minēto summu
- Latvijas ieliece tektoniska Austrumeiropas platformas struktūra Latvijas austrumu daļā, Krievijas Pleskavas apgabala dienvidrietumos un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļā, izmēri 300 x 200 km, kristāliskā pamatklintāja virsa atrodas 700-1000 m dziļumā
- Limbažu kāple tektoniska struktūra Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu malā, aizņem Vidzemes ziemeļrietumu stūri un Rīgas līci, krstāliskā pamatklintāja virsa ieguļ 600–900 m zjl.
- Gulbenes ieplaka tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja, Kaledonijas un hercīnā kompleksa iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu izcilni un Daugavpils monoklināli; Gulbenes depresija
- Valmieras-Lokno izcilnis tektoniska struktūra, kas aizņem daļu pamatklintāja Baltijas vairoga dienvidu nogāzes Latvijā, Igaunijas dienvidaustrumu daļā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - \~200 km, platums - 20-30 km, relatīvais augstums pamatklintāja virsā - \~100 m, absolūtais augstums lokālajos pacēlumos - \~300-270 m zjl.; Lokno struktūra; Pleskavas-Valmieras valnis
- Inčukalna struktūra tektonisks kristāliskā pamatklintāja un nogulumiežu segas kupolveida pacēlums, garums - 80 km, platums - 10-12 km, kembrija un ordovika iežos 1968. g. ierīkota Inčukalna pazemes gāzes krātuve
- sejas teleangiektāzija teleangiektāzija bērniem ar hipofīzes priekšējās daivas attīstības traucējumiem (autosomāli recesīva pārmantošana): punduraugums, hipogonādisms, garīgā un fiziskā atpalicība; pirmajos mūža gados uz sejas rodas teleangiaktātiskā eritema, kas atgādina sarkano vilkēdi (Saules starojuma ietekmē pastiprinās); uz lūpām bieži bulozi izsitumi; ilgstoši saglabājas infantila balss; intelekts normāls
- piekļuves skaitlis telefona numurs, ko izmato, lai saistītos ar lokālo pakalpojumu sniedzēju; lai tiktu pievienots internetam, lietotājam vispirms jāizveido konts sava apgabala pakalpojumu sniedzēja iestādē, tad tas saņem telefonu numuru sarakstu, ar kādiem iespējams iezvanīties pakalpojumā
- interaktīva balssatbilde telekomunikāciju sistēma, kurā lietotājam pa telefona līniju piedāvā balss izvēļņu kopu, ļauj tam izdarīt izvēli un ievadīt informāciju ar skārienjutīgu telefona tastatūru
- ārpusstudijas raidītājs telepārraidīšanas aparatūra, kas nogādājama un uzstādāma raidīšanai atstatu no stacionāriem raidītājiem
- kontraposts Tēlniecības paņēmiens, kad ķermeņa svars tiek balstīts tikai uz vienas kājas, bet otra paliek brīva, kas rada ilūziju, kas skulptūra it kā atdzīvojas
- tēlotājmāksla Tēlotāja māksla - mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība
- klusā daba tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus); šī žanra mākslas darbs
- karikatūra Tēlotājas mākslas (galvenokārt grafikas) žanrs, kas vēršas pret ko negatīvu un kam raksturīgs apzināti pārspīlēts, smieklīgs tā attēlojums
- jaunreālisms tēlotājas mākslas (gk. glezniecības un grafikas) virziens 20. gs. 20.-30. gados, kas radās kā pretreakcija modernisma virzienu abstrahējošajām tendencēm, tā bija kā atgriešanās pie vizuālās realitātes tēlojuma, mazinot formālo elementu nozīmi
- primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar 19. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana
- diorāma Tēlotājas mākslas darbs (parasti liela, zema puscilindra formā), kura vertikālā daļa ir apgleznota, bet horizontālo daļu (priekšplānu) veido butaforijas
- stājdarbs Tēlotājas mākslas darbs, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- glezna Tēlotājas mākslas darbs, kas veidots ar glezniecības līdzekļiem
- guaša Tēlotājas mākslas darbs, kas veidots ar šādām krāsām
- dubultportrets Tēlotājas mākslas darbs, kurā ietverti divu cilvēku portreti
- scenogrāfija Tēlotājas mākslas nozare, kas ietver skatuves telpas māksliniecisko izveidi atbilstoši uzveduma darbības apstākļiem un saturam
- mākslas foto tēlotājas mākslas nozare, kur mākslas darbu izstrādā ar fotografēšanas tehniku; fotomāksla
- fotomāksla Tēlotājas mākslas nozare, kur mākslas darbu izstrādā ar fotografēšanas tehniku; mākslas foto
- mitoloģiskais žanrs tēlotājas mākslas paveids ar mitoloģisku saturu, Latvijā pirmsākumi rodami lielāko piļu interjeru dekorā 18. gs. 2. pusē un tālāk attīstās 19. un 20. gs., arī Brīvības pieminekļa ansamblī
- stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- tēlniecība Tēlotājas mākslas veids, kas īstenību atspoguļo apjomīgos, telpiskos tēlos
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma)
- grafika Tēlotājas mākslas veids, kurš ietver zīmējumu, estampu fotomehānisko izpildījumu (parasti uz papīra) un kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības
- portrets Tēlotājas mākslas žanrs, kam raksturīga pievēršanās cilvēka individualizētam attēlojumam; šī žanra mākslas darbs
- ģīmetne Tēlotājas mākslas žanrs, kam raksturīga pievēršanās cilvēka individualizētam attēlojumam.; šī žanra mākslas darbs; portrets
- ainava Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml; šī žanra mākslas darbs; peizāža
- peizāža Tēlotājas mākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml.; šī žanra mākslas darbs; ainava (2)
- vēsturiskais žanrs tēlotājas mākslas žanrs, kas pievēršas sociāli un politiski nozīmīgu pagātnes notikumu un personību attēlošanai
- batālija Tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlo kauju un frontes dzīves epizodes; šī žanra mākslas darbs
- marīna Tēlotājas mākslas žanrs, kurā attēlota jūra, jūrmala, cilvēka darbs, kas saistīts ar jūru; šī žanra mākslas darbs
- tašisms Tēlotājas mākslas, galvenokārt glezniecības, novirziens (20. gadsimtā), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas
- zvīņainā telotrēma telotrēmu dzimtas suga ("Thelotrema lepadinum"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- buru koja telpa jahtas priekšgalā priekšlūkas tuvumā, kur glabājas maisi ar burām
- kenākuls telpa romiešu mājas 2. stāvā, kur ēda pusdienas; vēlāk 2. stāva izīrējamais dzīvoklis
- aizputne telpa starp skursteni, kura paplašinātā apakšējā daļa veido virtuves telpu, un mājas ārsienu; pieliekamais blakus virtuvei
- ahtertelpa telpa zem klāja jahtas vai kuģa pakaļgalā
- tilpne telpa zem kuģa klāja vai klājiem (parasti kravas novietošanai)
- mantnīca Telpa, celtne, kur glabājas (rotas, baterijas u. tml.) mantas
- šķīstītava Telpa, vieta, kur (cilvēki) mazgājas
- plastika Telpiskums, apjomīgums (parasti tēlotājas mākslas darbam)
- flegmatisks temperaments temperaments, kam raksturīga lēna jūtu rašanās un vāja izpausme
- devadasi Tempļa dejotāja (sanskritā "dievu kalpone")
- klaču baba tenkotāja
- valodnese Tenkotāja
- valodnīca Tenkotāja
- valodnīte Tenkotāja
- tenkkule Tenkotāja; pļāpīga sieviete
- fizikālā kinētika teorētiskās fizikas nozare, kas pētī procesus, kuru rezultātā fizikālajā sistēmā iestājas termodinamiskais līdzsvars
- liberālisms Teorija un sociālpolitiska nostāja, kas vērsta uz pārstāvniecisku valdīšanu, preses, vārda un ticības brīvību, šķiru privilēģiju atcelšanu, brīvu starptautisko tirdzniecību u. tml.
- drifta teorija teorija, kas skaidro laukakmeņu izplatīšanos ar aisbergiem pa hipotētisku jūru, kas kvartārā klāja Ziemeļeiropu
- falšborts Tērauda plākšņu josla virs kuģa augšējā klāja - kuģa borta turpinājums, kas samazina aizborta ūdens iekļūšanu uz klāja
- automātu tēraudi tēraudi ar 0,10-0,40% oglekļa, palielinātu fosfora, svina, kalcija, selēna daudzumu, kas nodrošina labu apstrādājamību ar griešanu
- mikroliegums Teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina
- rezervāts Teritorija, kurā ir pilnīgi saglabājama dabiskā augu un dzīvnieku valsts un kurā ir ar likumu noteikts stingrs dabas aizsardzības režīms
- deglaciācija Teritorijas atbrīvošanās no ledāja, tam sarūkot
- sinonīms terminoloģijā - ikviens no terminiem, kuri izsaka vienu un to pašu jēdzienu un kuri ir savstarpēji aizstājami jebkurā kontekstā
- lietotājdraudzīgs termins apzīmē datu apstrādes sistēmas, datorus,ierīces vai programmas, ko viegli apgūt un izmantot un ar ko strādājot lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.)
- dinamiskā hiperteksta marķēšanas valoda termins apzīmē globālā tīmekļa saturu, kas dažādos piekļuves brīžos var būt dažāds. Piemēram, vietrādis _URL_ atkarībā no noteiktiem parametriem var norādīt uz dažādām lappusēm. Kā parametrus var minēt, piemēram, lietotāja ģeogrāfisko novietojumu, konkrēto diennakts brīdi, lietotāja iepriekš apskatītās lappuses u. c.
- aprūpes slogs termins, ar kuru apzīmē: 1) spriedzi un stresu, ko izjūt cilvēks, ilgstoši par kādu rūpējoties; 2) fiziskās un emocionālās prasības, sociālos un finansiālos ierobežojumus, ko aprūpes pienākumi rada aprūpētājam (parasti aprūpējot kādu ģimenes locekli mājās)
- antilope Termins, ar kuru populārā literatūrā apzīmē graciozus, ragainus zālēdājus, kas mīt silto zemju stepēs un savannās; zinātniskajā klasifikācijā šie dzīvnieki tiek iedalīti dažādās dzimtās, ģintīs un sugās, kuru nosaukumā bieži saglabājas vārds vai vārda daļa "antilope"
- aut Tērpt (kājas apavos, zeķēs)
- pagalmtiesa Tiesa Maskavā un Sanktpēterburgā, kas ar pārtraukumiem darbojās 1719.-1866. g. un iztiesāja citu pilsētu pilsoņu un raznočinu (inteliģentu, kas nepiederēja pie muižniecības), kuriem nebija nekustama īpašuma Maskavas vai Sanktpēterburgas guberņās, krimināllietas un civillietas
- arkla tiesa tiesa Rīgas arhibīskapijā 15.-17. gs., kas gādāja par aizbēgušu zemnieku (arkla vīru) izdošanu viņu agrākajiem kungiem
- zvērināto tiesa tiesa, kuras sastāvā ir viens vai vairāki pastāvīgie profesionālie tiesneši un zvērinātie piesēdētāji (zvērināto kolēģija, žūrija), pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas un tiesu debatēm zvērinātie vieni paši izlemj fakta jautājumu un paziņo savu verdiktu - tiesājamais ir vainīgs vai nevainīgs, pamatojoties uz šo spriedumu, pastāvīgie tiesneši pieņem tiesas spriedumu - notiesā, nosakot konkrētu sodu vai attaisno
- attaisnošana Tiesājamā atzīšana par nevainīgu pret viņu izvirzītajā apsūdzībā
- pēdējais vārds kriminālprocesā tiesājamā tiesība uzstāties tiesas sēdē pēc pušu debašu pabeigšanas
- līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu
- verdikts Tiesas zvērināto piesēdētāju lēmums jautājumā par tiesājamā vainīgumu vai nevainīgumu
- retrotrakcija Tiesībās princips, pēc kura tiesiska darījuma radītās tiesības un pienākumi apsverami no konstitutivā (tiesību radītāja), bet ne konfirmatīvā (apstiprinātāja) fakta izcelšanās brīža
- plurālais votums tiesības vienam vēlētājam nodot divas vai vairākas balsis, piemēram, piedaloties vēlēšanās vairākās vietās
- personu apliecinošs dokuments tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu (personas apliecība vai pase)
- izgudrotāju tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka un aizsargā izgudrotāja, kā arī citu ar izgudrojumu saistītu personu mantiskās un nemantiskās tiesības (patentu tiesības); izgudrotājam, kas saņēmis patentu, piederošās personiskās un mantiskās tiesības
- miertiesa Tiesu iestāde, kur zemākajā instancē iztiesāja nelielas civillietas un krimināllietas (Latvijā 1889.-1940. g.)
- ķemerejas tiesa tiesu institūcija 17.-19. gadsimtā, kas pildīja saimnieciskās un finanšu tiesas funkcijas, Rīgā nodibināja 17. gs. beigās, un tā bija apvienota ar amatu tiesu, locekļi bija 3 rātskungi, spriedumus varēja pārsūdzēt Rīgas rātē, pastāvēja līdz tiesu reformai 1889. g.
- aprakstīšana apķīlājot tiesu izpildītāja darbība, ar ko nodibina apķīlājamās mantas sastāvu
- papildu pierādījumi tiesu pierādījumi, kuru nepieciešamība lietu pareizai izspriešanai atklājas, sagatavojot civillietu iztiesāšanai vai nododot apsūdzēto tiesai, vai arī iztiesājot šīs lietas tiesas sēdē
- sociālais nodoklis tiešais nodoklis, ar ko apliek algotā darbā gūtos ienākumus un pašnodarbinātu personu darba ienākumus; Latvijā ieviesa 1991. g. un 1998. g. to aizstāja sociālā apdrošināšana
- ierobežotas pieejamības tiešsaistes publikācija tiešsaistes publikācija, kuras piekļuvei nepieciešama lietotāja autorizācija
- slaikule Tieva, vāja sieviete
- svilpjaste tieva, vāja, neizskatīga aste
- Livonijas un Krievijas pamiers tika noslēgts 1503. g. pēc Livonijas veiksmīgas karadarbības krievu zemēs un uzvaras Smoļinas kaujā uz 6 gadiem (noslēdza Livonija ar Pleskavu un Novgorodu); pirmoreiz pagarināja 1509. g., pēdējoreiz - 1554. g.; tas paglāba Livoniju no krievu uzbrukumiem un apmēram uz pusgadsimtu paildzināja tās eksistenci
- attālās piekļuves serveris tīkla dators, pie kura attālam lietotājam tiek nodrošināta piekļuve ar modema vai integrēto pakalpojumu cipartīkla starpniecību
- tīkla piekļuves vadība tīkla vadības uzdevumu kopums, kas ietver tīkla sistēmu pārraudzību, datu integritātes nodrošināšanu, lietotāja identifikāciju, kā arī dažāda veida uzskaiti, kas saistīta ar piekļuvi tīklam vai izmaiņām tajā
- tīkla lietotāja saskarne tīklam pievienota datora lietotāja saskarne, kuras uzdevums ir nodrošināt lietotāja iespējas strādāt ar attāliem lietojumiem un datnēm tā, it kā tie būtu lokāli objekti
- aizsieties tikt aizsietam, it kā bez darītāja gribas
- apkrāmēt tikt galā ar kārtošanos (mājas darbiem)
- izkārties tikt izvirzītam tālu ārā (no kurienes) - parasti par galvu; tikt izvirzītam ārā (no kurienes) tā, ka nokarājas (parasti par roku, kāju, mēli)
- pārkārties tikt novietotam pāri (kam), pār (ko) tā, ka nokarājas (par ķermeņa daļu); nokārties pāri (kam), pār (ko)
- ķēku lēkt tikt šūpinātam uz kājas
- glabāties tikt turētam, būt novietotam, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas
- kārties tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) - parasti par galvu; tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) tā, ka karājas (parasti par roku, kāju, mēli)
- purva tilbīte tilbīšu ģints suga ("Tringa glareola"), mājas strazda lieluma bridējputns
- tumšā tilbīte tilbīšu suga ("Tringa erythropus"), Latvijā caurceļotāja
- lielā tilbīte tilbīšu suga ("Tringa nebularia"), Latvijā caurceļotāja
- smiltāju timotiņš timotiņu ģints suga (“Phleum arenarium”), Latvijā sastopams ļoti reti, gk. Baltijas jūras piekrastē, aizsargājams, viengadīgs lakstaugs, stiebri 10-30 cm gari
- kāpu tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinus dunarum), Latvijā aizsargājama
- Mus musculus musculus tipiskā mājas pele
- iekari Tipogrāfa burtu saliekamās mašīnas matricas ar reti lietojamiem burtiem un zīmēm, kas nekarājas matricu grozā, bet novietotas blakus kastītē un ko saliekot iekar kā rokas matricu
- ppa Tirdzniecībā lietots saīsinājums, kas nozīmē to, ka paraksttājsir tirgotāja prokūrists
- kupšene Tirgotāja
- zveņģis Tirgotāja kalps
- apakšaģents Tirgotāja palīgs
- kargadieris Tirgotāja vietnieks uz kuģa; persona, kas agrākos laikos gādāja par preču kraušanu, novietošanu kuģī, apsargāšanu un izkraušanu
- aplāts Tirgus, gadatirgus; tirgotāja bode
- laukas Tīrums, kas neatrodas mājas tiešā tuvumā
- mantas nolaupīšana tīša prettiesiska, bezatlīdzības svešas kustamas mantas izņemšana aiz mantkārības no uzņēmumu, iestāžu, organizāciju vai atsevišķu personu īpašuma vai valdījuma, lai rīkotos ar to kā ar savu (sev vai citai personai), kā rezultātā mantas īpašniekam vai valdītājam tiek nodarīts reāls materiāls zaudējums
- virkšķis Tīteņauga stublāja vītne
- Jēls Tlinkitu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - kultūrvaronis, triksters, kurš saules dievam nozaga uguni, ko atdeva cilvēkiem, kā arī sagādāja cilvēkiem ūdeni un medījumu
- kauslapu tofīldija tofīldiju suga ("Tofieldia calyculata"), Latvijā aizsargājama
- tritotoksīns Toksīns, kam ir vāja afinitāte pret antitoksīnu
- Tolkaju Tolkaju ezers - Tolkājas ezers Murmastienes pagastā
- emprostotonuss Toniski muskuļu krampji, kas savelk galvu un kājas uz priekšu
- radiotornis Tornis raidītāja vai uztvērēja antenu novietošanai
- haka tradicionālā maoru stājas deja ar izkliegtu pavadījumu
- dedestiņu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus cicer"), Latvijā aizsargājama, adventīva
- nokarenais tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus penduliflorus"), Latvijā aizsargājama
- trakomāja Trako māja
- refrižeratortraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas
- saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratortraleris
- konosaments transportdokuments, ko kravas pārvadātājs (kuģa kapteinis vai pilnvarots tā pārstāvis) izsniedz kravas nosūtītājam un kas apliecina, ka krava pārvadāšanai pieņemta
- konveijers Transportierīce (piemēram, lente, kausu virkne), kas, parasti nepārtrauktā kustībā, pārvieto no vienas vietas uz citu (apstrādājamos materiālus, montējamās mašīnas, elementus, viena veida kravas) ražošanas iecirknī, rūpnīcā u. tml.
- refrižerators Transportlīdzeklis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas
- drošības attālums transportlīdzekļa pieļaujamais minimālais attālums līdz citiem transportlīdzekļiem; kuģa drošības attālumu norāda kapteinis, ņemot vērā kuģa manevrēšanas spējas un kuģa vadītāja pieredzi
- Tranzschelia pruni-spinosae tranšēliju sugas, kas ir plūmju rūsas ierosinātāja
- emitera atkārtotājs tranzistora kopkolektora pastiprinātājpakāpe, kas nepastiprina spriegumu, bet pastiprina strāvu; bieži izmanto par pastiprinātāja pēdējo (izejas) pakāpi
- avis-klauzula Tratas nejauša sastāvdaļa, ar kuru trasants paziņo maksātājam, ka viņam jāizdara samaksa pēc speciāla paziņojuma saņemšanas, vai arī, ka samaksa jāizdara, nesaņemot paziņojumu
- lakrimātorijs Trauks, kurā senie romieši sakrāja miroņus apglabājot izlietās asaras
- trauķene trauku mazgājamā mašīna
- Trekken Trekņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
- trijkāju Trijkājains
- trijkāja Trijkājains zirgs
- triptihs Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti tēlotājas mākslas darbu) kopums
- mežlilija Trilliju dzimtas ģints ("Trillium"), dekoratīvi augi ar trim nelielām lapām kailā stublāja augšdaļā
- trifalangisms Trīs falangas rokas vai kājas īkšķī, attīstības anomālija
- dakhma Trīs koncentrētos apļos ierīkots, augšā vaļējs tornis, kurā parsi savus mirušos atstāja maitasputniem; klusuma tornis
- trīskājots Trīskājains
- trīskāju Trīskājains
- buči Trīskājains steķītis zvejas laivas atbalstīšanai, to novietojot krastā
- tricikls Trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura izgatavotāja noteiktais maksimālais ātrums pārsniedz 50 km stundā vai kuram ir iekšdedzes motors ar 50 kubikcentimetru vai lielāku darba tilpumu (arī jebkurš cita tipa atbilstīgas jaudas motors) un kura pašmasa nepārsniedz 550 kg
- latīņu bura trīsstūraina bura ar garāko malu piestiprināta pie rājas, kas ieslīpi pacelta peldlīdzekļa diametrālajā plaknē
- blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē
- pašcentrējoša patrona trīsžokļu patrona, kas savieto apstrādājamā ķermeņa un darbvārpstas rotācijas asis
- smurksis Trokšņojama ierīce bērnu rotaļai un medībām, parasti no kāda cūkas kājas kauliņa
- smurkšķis Trokšņojama ierīce bērnu rotaļai un medībām, parasti no kāda cūkas kājas kauliņa; smurksis
- kino tropu koka _Pterocarpus marsupium Roxb._ stublāja sabiezināta sula; lieto caurejas ārstēšanai
- topenante Trose, kas notur rājas, gafeles un kravas bomjus
- drošības trose trose, kas vētrainā laikā nostiepta visā jahtas garumā, vai pāri kuģa klājam, lai pasargātu cilvēkus no noskalošanas vai iekrišanas jūrā
- grabažas Trūcīgs, mazvērtīgs mājas inventārs; trūcīga iedzīve
- truļu Truļu kājas - izliektas, bojātas kāpostu saknes
- Anagers tuksnesis Alžīrijā (_Anagueur, Erg el_), Bejedas vilājas dienvidaustrumu daļā
- Āsfers tuksnesis Alžīrijā (_Asfer, Reg el_), Tamanrāsetas vilājas ziemeļu daļā
- Atšans tuksnesis Alžīrijā (_Atchane, Hamadet el_), Varglas vilājas dienvidrietumu daļā
- Azenezals tuksnesis Alžīrijā (_Azenezal, Erg_), Adrāras vilājas dienvidos
- Azedens tuksnesis Alžīrijā (_Azzeden, Iguidi I-n-_), Tamanrāsetas vilājas rietumu daļā
- Arveida tuksnesis Alžīrijas rietumos (_Aroueїda, Hamadet_), Tindūfas vilājas dienvidrietumu daļā
- piemale Tukšs laukums lappuses malā, kas norobežo apdrukājamo zonu, kurā izvietots teksts un grafika
- vilkājnieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāja" iedzīvotāji
- aktīvā valoda tulkošanā - valoda (mērķvaloda), kurā tulks vai tulkotājs tekstu spēj tulkot un tulko (parasti tā ir tulka vai tulkotāja dzimtā valoda)
- konsekutīvā tulkošana tulkošana, runātājam oriģinālvalodā ieturot pauzi; secīgā tulkošana
- atklātais tulkojums tulkošanas metode, kas cieši saistīta ar avotvalodas sabiedrību un kultūru, apzināti saglabājot avotvalodas kultūras elementus un neizmantojot lokalizāciju; atšķirībā no slēptā tulkojuma atklātā tulkojuma lasītājam ir skaidrs, ka tas ir tulkots teksts
- mūžeklis Tūļa, cilvēks, kurš tūļājas un veselu mūžību nenāk
- čamparkāja Tūļīga, neveikla kāja; kāds, kuram ir šādas kājas
- raupjā tumšbeka tumšbeku ģints suga ("Porphyrellus porphyrosporus" syn. "Porphyrellus pseudoscaber"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug skuju koku un jauktos mežos, skābās augsnēs
- Tunisija Tunisijas Republika - valsts Ziemeļāfrikā, Vidusjūras piekrastē (arābu valodā "Tūnis"), platība - 163610 kvadrātkilometru, 10486300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tunisa, administratīvais iedalījums - 24 vilājas, robežojas ar Lībiju un Alžīriju, apskalo Vidusjūra
- glabāt Turēt (ko kur) novietotu, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas
- konaks Turkiem un dažām citām tautām - valdības ēka, valstsiestāde; liela māja, savrupnams u. tml.
- Osmaņu impērija turku valsts, ko 1300. g. Anatolijā (Mazāzijā) nodibināja Osmans I, saira 1918. g.
- baletsvārciņi Tutu jeb kārtaine - daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi
- gredzenūbele Ūbeļu ģints suga ("Streptopelia decaocto"), slaidāka un nedaudz mazāka par mājas balodi, Latvijā nometnieks, pēc 1970. g. sastopama visā Latvijas teritorijā, ligzdo gk. pilsētās un apdzīvotās vietās; gredzena ūbele
- ņemt uz klāja ūdeni ūdenim skaloties pāri klājam, kad jūra ir tik liela, ka peldlīdzekļa priekšgals rokas vilnī
- pirtsūdens Ūdens ar ko mazgājas pirtī
- ūdenspiegāde Ūdens piegāde patērētājam
- ūdenspadeve Ūdens piegāde patērētājam; ūdenspiegāde
- bilžu ūdens ūdens, kas sakrājas zem jahtas grīdas, resp., bilžas
- sateču ūdens ūdens, kas sakrājas zem jahtas grīdas, resp., bilžās
- hidrauloss ūdensērģeles; sens mūzikas instruments, mūsdienu ērģeļu priekštecis, kuram gaisa padevi nodrošināja ūdens staba spiediens
- jūras ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium baudotii"), Latvijā aizsargājama
- Veģu ūdenskritums ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā, izveidojies Veģupītes gultnē 300-500 m augšpus ietekas Abavā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g., platība — 0,4 ha), 3 pakāpju kopējais augstums — \~1,7 m
- parastais ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus cinclus"), kam ir vairākas pasugas, Latvijā konstatēta nominālpasuga ("Cinclus cinclus cinclus"), tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību, Latvijā aizsargājams
- Dorupe ūdenstece Dienvidkurzemes novada Grobiņas un Otaņķu pagastā, ietek Liepājas ezera apvadkanālā, garums - 10 km; Poļupe
- Miltupīte Ūdenstece Madonas novada Vestienas pagastā, ietek Kāla ezerā, tek cauri Asmenītim, Ilziņam, Salājam un Sudārdiņam; Asmenīte; Saltupīte
- Orbupe Ūdenstece Otaņķu pagastā, ietek Liepājas ezera apvadkanālā
- Ziemupe ūdenstece Sakas pagastā, ietek Baltijas jūrā, garums - 8 km; Pagastmājas grāvis
- Lietuvas ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria lithuanica"), Latvijā sastopama reti un ir aizsargājama
- svītrainā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria striata"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
- Obiteļu dzirnavezers ūdesnkrātuve Narūtas upē, uz dienvidiem no Ežezera, uz Andzeļu un Dagdas pagasta robežas, platība — 2 ha, garums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3 m, kopā ar apkārtējo ainavu kopš 1977. g. ir aizsargājams dabas objekts (platība — 8,4 ha); Abiteļu dzirnavezers
- Uhdiken Udiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
- besermeņi Udmurtu etnogrāfiska grupa Krievijā, Udmurtijas Republikā, dzīvo pie Čepcas upes, domājams cēlušies no Volgas bulgāriem
- Kintu Ugandas gandu mitoloģijā - varonis un ciltstēvs, kas nodibināja valdnieku dinastiju
- ultravioletā mikroskopija ultravioletās gaismas izmantošana mikroskopā ar kvarca lēcām; attēlu aplūko uz luminiscējoša ekrāna, uz elektrooptiskā pārveidotāja vai fotografē; nav nepieciešama preparāta fiksācija un krāsošana
- daudzlapu umbilikārija umbilikāriju suga ("Umbilicaria polyphylla"), kas Latvijā ir aizsargājama
- Benī Hammāda UNESCO Pasaules mantojuma vieta Alžīrijā, Hammādīdas emirāta pirmās galvaspilsētas, ko dibināja 1007. gadā un nojauca 1152. gadā, drupas; mūsdienu Msīlas vilājas ziemeļaustrumu daļā
- Rubika kubs ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radītā loģikas rotaļlieta, kuras ikviena skaldne sastāv no 9 krāsainiem kvadrātiņiem, un spēlētāja uzdevums ir, grozot kustīgās kuba daļas, sabīdīt laukumiņus tā, lai uz katras skaldnes atrastos tikai vienas krāsas laukumiņi
- mūnisti Unifikātu baznīca - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; šīs baznīcas piekritēji
- lauka vārds unikāls vārds, kas palīdz lietotājam noteikt lauka saturu un ko datu bāzes vadības programma izmanto, lai identificētu noteiktu datu lauku
- programmējamā ierīce universāla pielietojuma integrētā shēma, kuras izpildāmās funkcijas pēc tās lietotāja vēlēšanās var tikt noteiktas, izdarot izmaiņas tās struktūrā izgatavošanas vai ekspluatācijas procesā
- Otaņķe upe Grobiņas un Nīcas novadā, ietek Liepājas ezerā, garums - 32 km, kritums - 40 m; Otanka; Otaņķupe; Tiltupe; Purvupe; Purvu upe
- Alanda upe Irānā (_Aland_), Rietumazerbaidžānas ostānā, Āgčājas kreisā krasta pieteka
- Blanda upe Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, iztek no Hofsjegidla ledāja, ietek Hūnabloui līcī
- Ķeldiau upe Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla ledāja
- Vestarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas kreisā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja
- Eistarijēgilsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Hēradsvehtnas labā satekupe, iztek no Hofsjegidla ledāja
- Hēradsvehtna upe Islandes Ziemeļu Zemē, ietek Skāgafjordā, izveidojas satekot Eistarijēgilsau un Vestarijēgilsau, kas abas iztek no Hofsjegidla ledāja
- Sģaulfandabljouta upe Islandes Ziemeļu Zemē, iztek no Vahdnajegidla ledāja, ietek Grenlandes jūras Sģaulfandi līcī
- Hofsau upe Islandes Ziemeļu Zemē, Vestarijēgilsau labā krasta pieteka, iztek no Hofsjegidla ledāja
- Irghiza upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Turgajas labā krasta pieteka, garums - 593 km, sākas Mugodžaru austrumu nogāzē, vasarā ūdens saglabājas atsevišķās iedzelmēs
- Giļuja upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka, garums 545 km, sākas Stanovoja grēdāja dienvidu nogāzē
- Ullukama upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja
- Sartanga upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā satekupe, garums 620 km, sākas Verhojanskas grēdāja ziemeļu nogāzē, lejtece Janas-Oimjakonas kalnienē, gk. sniegūdeņu pieplūde
- Ilovļa upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Pievolgas augstienē, vasarā ūdens saglabājas tikai iedzelmēs
- Aksauta upe Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas pietekas Malijzeļenčukas labā satekupe, iztek no ledāja pie Ercaho virsotnes Lielajā Kaukāzā
- Bārta upe Kurzemes dienvidrietumos un Lietuvā ("Bartuva"), garums - 98 km (Latvijā 43 km), kritums - 155 m (Latvijā 11 m), sākas Lietuvā Žemaitijas augstienē, ietek Liepājas ezera dienvidu daļā
- Rītupe upe Latvijā (Ludzas un Rēzeknes novadā) un Krievijā (Ostrovas un Pitalovas rajonā), Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 176 km (Latvijā 56 km), kritums Latvijā - 49 m, iztek no Meirānu ezera; Ūdrāja; Krievijā Utroja
- Ālande upe Latvijā, Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, sākas Ploča purvā Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, augštecē ir Vērgales un Medzes pagasta robežupe, iztek caur Tāšu ezeru, Grobiņā uz tās uzpludināts Grobiņas dzirnavu dīķis, ietek Liepājas ezera ziemeļu galā, garums - 24 km; Alanda; Alande
- Jana upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, garums - 872 km (kopā ar Sartangu 1492 km), satekupes Dulgalaha un Sartanga sākas Verhojanskas grēdāja dienvidos, ietek Laptevu jūrā
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
- ziemeļu upespērlene upespērļgliemeņu suga ("Margaritifera margaritifera"), Latvijā aizsargājama; upju pērļgliemene
- urbšana Urbumu (caurumu un dobumu) izveidošana vienlaidu materiālā un apstrāde ar rotācijas griezējinstrumentu - urbi; griešanas kustība ir urbja rotācija, padeve - urbja un apstrādājamā ķermeņa savstarpējā virzes kustība
- Batšeba Ūrija sieva, ko ķēniņš Dāvids ieraudzīja mazgājamies un apņēma par sievu, kad bija Ūriju licis nogalināt, Zālamana māte
- Usseken Usaiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā
- dāsnā usneja usneju suga ("Usnea florida"), Latvijā aizsargājama
- furjerisms Utopiskā sociālisma lielākā pārstāvja - franču domātāja Šarla Furjē (1772-1837) un viņa sekotāju mācība par ražošanas organizēšanu sevišķās kopdzīves sabiedrībās - falangās
- līdzņēmējs uz apstrādājamā ķermeņa nostiprināma ierīce griezes momenta pārnešanai no virpas darbvārpstas uz apstrādājamo ķermeni
- izlaidums uz ārpusi izbūvēts paplašinājums (mājas jumtā)
- patrona uz darbvārpstas uzstādāma ierīce instrumenta vai apstrādājamā ķermeņa iestiprināšanai
- drošības reliņš uz klāja gar peldlīdzekļa malām izveidots iežogs no nerūsoša materiāla, lai pasargātu cilvēkus no iekrišanas ūdenī
- šķietamais vējš uz klāja uztveramais vējš, kura virziens (un stiprums) ir peldlīdzekļa pārvietošanās ātruma un īsā vēja vektora summa
- vimpeļvējš uz klāja uztveramais vējš, kura virziens (un stiprums) ir peldlīdzekļa pārvietošanās ātruma un īstā vēja vektora summa
- ahoi uz klāja!, uz kuģa! (jūrnieku sauciens, ko lieto arī sveicienam vai uzmanības pievēršanai)
- virsbūve uz kuģa klāja izbūvēta telpa
- klāja krava uz kuģa klāja novietoti konteineri, kokmateriāli, kā arī liela izmēra priekšmeti, kuras nevar ievietot kuģa tilpnēs
- mugursoma uz muguras nēsājama soma ar siksnām, kas ir novietojamas pāri pleciem
- iziet uz neilgu laiku atstāt uzturēšanās vietu (piemēram, mājas, dzīvokli) un aiziet
- palīgsaimniecība uz piemājas zemes izveidota personiska saimniecība (kolhozniekiem, padomju saimniecību darbiniekiem)
- rokaspulkstenis uz rokas nēsājams pulkstenis
- rokas pulkstenis uz rokas nēsājams pulkstenis (kas piestiprināts pie siksnas, sprādzes u. tml, kura ir aplikta ap roku)
- apmērīšanas marka uz sporta peldlīdzekļa, burām un cita inventāra uzlikta apmērītāja atzīme
- ceļamgrozs uz transportlīdzekļa uzmontēta ietaise, kas sastāv no pacēlāja ar darba vietu (grozu) un kas paredzēta strādājošā pacelšanai līdz darba vietai un noturēšanai vajadzīgā augstumā
- uzčurināt uz vājas uguns uzcept
- avista uz vekseļa uzrakstīta norāde, ka par to maksājams pēc uzrādījuma (uzrādītājam)
- plānripa uz virpas vai citas darbmašīnas uzstādāma ierīce lielu izmēru apstrādājamā ķermeņa iespīlēšanai
- uzkauliņi Uzaugumi uz kājas priekšpuses, visbiežāk zirgiem
- pavele uzbērums ap mājas pamatiem siltuma izolācijai, sākotnēji pievelts baļķis pie pamatiem
- paveļs uzbērums ap mājas pamatiem siltuma izolācijai, sākotnēji pievelts baļķis pie pamatiem; pavele
- mežģis uzdevums, kas no izpildītāja prasa piepūli, lai nonāktu līdz nevainojami pareizam izpildījumam vai atrisinājumam
- bakhante Uzdzīvotāja, dzīrotāja
- bāža Uzdzīvotāja, sieviete, kas vienmēr meklē izklaides un klaiņo apkārt
- labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne
- uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- uzlikt (skaņu) plati uzlikt skaņu plati uz atskaņotāja atskaņošanai
- debarkadera Uzmetums, paaugstinājums, pie kura apstājas dzelzceļa braucieni
- pārmīt Uzminot (kādam uz kājas), ievainot (to)
- kinokameras stāvoklis uzņemšanas tehnika, kas nosaka uzņemamā notikuma redzējumu no skatītāja viedokļa: objektīvs kinokameras stāvoklis, skatpunkta kinokameras stāvoklis vai subjektīvs kinokameras stāvoklis
- finanšu iestāde uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodibināts, lai sniegtu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus, izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, kā arī lai veiktu apdrošināšanas operācijas vai lai iegūtu līdzdalību citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā
- komercpilnvarotais Uzņēmums, kas iegādājas tiesības ražot vai pārdot preces vai pakalpojumus, izmantojot komercpilnvarotāja izstrādātās darba metodes un koncepciju, kā arī zīmolu, kas parasti ir labi pazīstams tirgū
- darbuzņēmums uzņēmums, kas uz līguma pamata veic pasūtījumus gan no saviem, gan no pasūtītāja piedāvātajiem materiāliem; visbiežāk jēdzienu lieto, runājot par būvniecības organizācijām, kas uz līguma pamata veic dažādu objektu būvniecību
- lielziedu uzpirkstīte uzpirkstīšu suga ("Digitalis grandiflora"), Latvijā aizsargājama
- Krotes dzirnavezers uzpludināts uz Vārtājas upes Bunkas pagastā, platība — 23,2 ha
- Bunkas dzirnavezers uzpludināts uz Vārtājas upes Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā, platība — 10,5 ha
- klopis Uzpogājama bikšu pakaļējā daļa
- rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (piemēram, iestādes, uzņēmuma vadītāja vai kādas citas amatpersonas) lēmums, norādījums par kādu rīcību
- ā pas uzsauciens braucējam vai arājam, kura zirgs nogriezies no ceļa vai vagas
- pārsaukt Uzsaukt baznīcā (laulājamo pāri) otro vai trešo reizi
- interneta konts uzskaite, ko veic interneta pakalpojumu sniedzējs, ar kura starpniecību lietotājam tiek atļauta piekļuve interneta resursiem
- turēt zem sava goda uzskatīt par neatbilstošu saviem morālajiem uzskatiem, savai morālajai stājai
- nostate Uzspridzinātāja pārslēdzēja stāvoklis
- seladons uzticīga un ilgās tvīkstoša mīlētāja tips; pielūdzējs
- subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni; viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piemēram, kājas, galvas)
- skatīt uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu, arī kādu darbību, notikumu)
- pazīstēt Uztvert pierasto (piemēram, mājas, apkārtnes iedzīvotājus) - par dzīvniekiem
- plecu uzvara uzvaras veids cīņas sportā - pretinieka lāpstiņu piespiešana pie paklāja
- V-zīme Uzvaras zīme: ar rādītāja un vidējo pirkstu izveidota "V" zīme
- Singhs Uzvārds, ko lieto sikhi; tas nozīmē "lauva" un izsaka kareivīgumu, ko guru Govinds Singhs attiecināja uz visu sikhu kopienu
- uzziņu literatūra uzziņu izdevumu kopums, kas sniedz īsu zinātniska vai lietišķa rakstura informāciju, kas sakārtota lasītājam viegli pārskatāmā secībā
- lapgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Chrysomelidae"), sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas, \~35000 sugu, Latvijā konstatēts \~340 sugu
- kollēgs Vācijā augstskolas skolotāja priekšlasījums
- Hannoveres zirgi Vācijā izveidota zirgu šķirne, vietējos zirgus uzlabojot ar angļu tīrasiņu jājamzirgiem, skausta augstums - 160-170 cm
- referendars Vācijā tiesību zinātņu studijas nobeigusi un valsts pārbaudījumu izturējusi persona, kas iestājas valsts dienestā
- Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts
- dīle Vācu ģimenes mājas 2 stāvus augsta priekštelpa ar trepēm un, parasti, ar kamīnu, līdzīgi angļu halles iekārtai
- SS Vācu nacistiska organizācija (vācu "Schutz-Staffel"), kas atbildēja par iekšējo drošību, vadīja teroru pret opozīciju un ebrejiem, apsargāja koncentrācijas nometnes; Nirnbergas procesā tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju
- grāmatnesis Vācu ordeņa laikā brīvzemnieks, kas jāšus nogādāja pastu no vienas pils uz otru; vēlāk pagasta ziņneša nosaukums
- Frauenburga Vācu ordeņa mūra pils tagadējās Saldus pilsētas vietā, ko uzcēla 15. gs. sākumā un 1505. g. vēstures avotos minēts arī tās pilsētas iecirknis, pils iznīcināta Ziemeļu kara laikā un lielā mēra laikā 1710.-1711. g. lielākā daļa apkārtnes iedzīvotāju aizgāja bojā
- kobolds vācu tautas ticējumos zemes un mājas gars, sākumā pavarda uguns dievība
- Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām
- vācene Vācu valodas skolotāja
- nosacītā pāreja vadības maiņas komanda, ar kuru skaitļotāja programmā nosaka (izveido) nākamās izpildāmās komandas adresi atkarībā no kāda nosacījuma izpildīšanās
- vedene Vadītāja
- kabīne Vadītājam vai pasažieriem iekārtota telpa (parasti transportlīdzeklī)
- refrižeratorvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas
- saldētājvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorvagons
- ezis Vagotājarkls (nezāļu izecēšanai no vagām)
- Wainoden Vaiņodes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
- bankivas vista vairāk pazīstamā vistu suga ("Gallus gallus"), no kuras cēlusies mājas vista
- savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā ir savstarpēji savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī
- mentēt vairākkārt ātri kustināt (piemēram, rokas, kājas)
- mīdīties vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru
- mīņāties vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru; mīdīties
- iecilāt vairākkārt cilājot, padarīt lokanākas (kājas)
- kuļāt vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas)
- kūļāt vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas)
- kuļāties vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas)
- kūļāties vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas)
- kulcinēt vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas)
- kulinēt vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas)
- kuļņāt vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas), kūļāt
- paklapēt vairākkārt mazliet piesist (piemēram, kājas vienu pret otru)
- Artemīdas templis Efesā vairākkārt pārbūvēts templis Mazāzijas pilsētā Efesā, kuru 356. g. p. m. ē. nodedzināja Herostats, kas šādi vēlējās kļūt slavens; templi drīz atjaunoja un pieskaitīja saptiņiem pasaules brīnumiem
- nodauzīt vairākkārt sist (piemēram, kājas, arī kādu priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu (no kā)
- spīrināt vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa dalās, parasti kājas)
- spirināt vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa daļas, parasti kājas)
- spārdīt vairākkārt strauji, spēcīgi likt kāju vai kājas (pret ko), parasti kliedējot (to)
- lodāt vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) - par dzīvniekiem, kam ir kājas
- ložņāt vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) - par dzīvniekiem, kam ir kājas
- kulstīt vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt, šūpot (ķermeņa daļas, parasti kājas, spārnus, asti); arī kūļāt (1)
- blokmāja Vairākstāvu dzīvojamā māja ar atkārtoti sarindotām dzīvokļu sekcijām
- polilogs Vairāku personu saruna - runas forma, kurā visi sarunas dalībnieki ir vienādi aktīvi, periodiski nonākot adresanta, adresāta vai vērotāja lomā
- poliptihs Vairāku saturā saistītu tēlotājas mākslas darbu (piemēram, gleznu) kopums uz vienas pamatnes vai vairākām pamatnēm
- aizbetņu apmetne un senkapi vairāku senvietu komplekss Jumurdas pagastā pie Aizbetņu mājām, ietver Zviedru kapus Mājas kalnā un t. s. Krievu kapus 300 m uz austrumiem, starp abiem senkapu kalniem konstatēts apmetnes kultūrslānis, netālu esošā ezera salā tuvāk nenoskaidrotu laiku senkapi
- parastā vairoglape vairoglapju suga ("Hydrocotyle vulgaris"), Latvijā aizsargājama
- spietot Vairošanās gaitā saimei daloties, grupēties ap māti un pārcelties uz citu mitekli (parasti par mājas bitēm)
- anagnozastēnija Vāja atmiņa; neirastēnijas forma, kurā lasīšana ātri nogurdina
- mikrofonija Vāja balss
- noblāzma Vāja blāzma
- ķirma Vāja cūka
- vājas ausis vāja dzirde
- švakas ausis vāja dzirde
- švaka dzirde vāja dzirde
- orālais galvanisms vāja elektriskā strāva, kas rodas mutes dobumā, kad zoba plomba, kurā ir amalgams, nonāk saskarē ar siekalām
- krezele Vāja gājēja, nespējniece
- nātna ķēve vāja ķēve
- ķirla Vāja ķēve
- ķirlis Vāja ķēve
- kambartmencis Vāja menca
- kamrāts Vāja menca; kambartmencis
- knapsieriņš Vāja rakstura cilvēks
- žākle Vāja rakstura sieviete
- klinklāviņš Vāja rakstura un nedaudz vientiesīgs cilvēks
- švakas acis vāja redze
- tumšas acis vāja redze
- giltine vāja sieviete
- krimpa Vāja sieviete (kā lamuvārds)
- sērūdeņražskābe Vāja skābe - sērūdeņraža šķīdums ūdenī
- slāpekļpaskābe Vāja skābe, kas parasti pastāv ūdensšķīduma veidā
- bikšūdens Vāja tēja vai kafija
- hiposistolija Vāja un nepilnīga sistole
- ļenkurs Vāja un neveikla dzīva radība
- atēna Vāja, arī neskaidra (pārdzīvojuma) izpausme (parasti sejā, skatienā)
- ciānūdeņražskābe Vāja, bet ļoti indīga neorganiska skābe ar rūgto mandeļu smaržu, zilskābe
- pusgaisma Vāja, blāva gaisma
- šķiemena Vāja, izdēdējusi sieviete
- šķiemene Vāja, izdēdējusi sieviete
- dzādze Vāja, izdilusi, novārgusi dzīva būtne
- dzēdze Vāja, izdilusi, novārgusi dzīva būtne
- pakrēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta
- cuža Vāja, liesa cūka
- kambrainis Vāja, liesa menca
- šlubrikans Vāja, negaršīga tēja vai kafija
- nevarģelis Vāja, panīkusi radība, vārgulis, sprāgoņa
- krēsla Vāja, patumša gaisma
- mijkrēslis Vāja, patumša gaisma; krēsla (2)
- nokrēsla Vāja, patumša gaisma; krēsla (2)
- mēnesskrēsla Vāja, patumša mēnesnīca
- svilpene vāja, slikti barota cūka
- zeija Vāja, šķidra zupa ar niecīgu taukvielu piedevu
- ģindenis Vāja, tieva persona
- silīcijskābe Vāja, ūdenī nešķīstoša neorganiska polimēra skābe
- fokšatagas izliekums vājam iedarbojoties uz buru, fokštaga izliecas un neatrodas jahtas diametrālajā plaknē
- novājēties Vājam, liesam kļūt
- mikrošoks Vājas elektriskās strāvas impulss, kas tiek pievadīts tieši miokarda audiem; jau 0,1 mA izraisa kambaru fibrilāciju
- hlorprotiksēns Vājas farmakoloģiskās aktivitātes antipsihotisks līdzeklis
- grūta galva vājas spējas atcerēties vai saprast
- mazizglītība Vājas zināšanas, izglītības trūkums
- stiriks Vājš, garkājains dzīvnieks (arī cilvēks)
- vakarenis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
- vakarienis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
- vakarinis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
- vakartēvs Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
- vakarošana Vakarēšana - visas saimes sapulcēšanās vienkopus ziemas vai rudens vakaros un kādu istabas, mājas darbu darīšana (piemēram, vērpšana, adīšana), ko pavadīja pasaku, nostāstu stāstīšana, mīklu minēšana
- bluķīšvakars Vakars pirms Ziemsvētkiem, kad pēc gadskārtu ieražām no mājas uz māju vēla bluķi
- bluķvakars Vakars pirms Ziemsvētkiem, kad pēc gadskārtu ieražām no mājas uz māju vēla bluķi
- brīvvakars Vakars, kad skolēni nav aizņemti mācībās, izklaidējas, rotaļājas
- linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā
- kontrasignatūra Valdības vadītāja vai atsevišķa ministra paraksts blakus valsts galvas parakstam uz viņa izdotā akta
- kroņa muiža valdniekam vai monarhistiskai valstij piederoša muiža viduslaikos, ko varēja pārdot, ieķīlāt, iznomāt vai dāvināt; Latvijā pastāvāja no 16. gs. līdz 1920. g. (1914. g. Vidzemē tādas bija 21, Latgalē - 13, Kurzemē - 191)
- jaunmājēnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmāja" iedzīvotāji
- Šanas biedrība Valmierā 1920. g. radusies neformāla biedrība, kas veicināja visus darbības veidus ar "-šana", pastāvēja līdz 1940. gadam
- Kuldīgas struktūra valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu — austrumu virzienā
- senkrievu valoda valoda, kurā runāja austrumslāvi 8.-14. gs., saglabājušies rakstu pieminekļi kirilicā no 10.-11. gs.
- kognitīva valoda valodas funkcionālais paveids, kura uzdevums ir sniegt informāciju, kas klausītājam ir jauna, līdz šim nezināma; šāda valoda ir denotatīva, t. i. lieto vārdus, kuriem ir tikai jēdzieniska nozīme
- servera aktīvā lappuse valodas HTML lappuse, kas ietver vienu vai vairākas mazas iegultas programmas (skriptus) un kas tiek apstrādāta globālā tīmekļa serverī, pirms attiecīgo lappusi nosūta lietotājam; tā ir līdzīga saskarnes CGI lietojumprogrammai, kurā visas iekļautās programmas, kas tiek izpildītas serverī, parasti veido lietotājam piemērotas plappuses
- uztveres metode valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir uztveres eksperiments, nosakot klausītāja reakciju uz akustiskajām pazīmēm
- variants valodas vienības kā vispārinātas abstrakcijas (invarianta, ēmas) konkrētais īstenojums; variantos mainās skaniskais sastāvs, forma, bet nemainās būtiskais, invariantais, saglabājas attiecīgās valodas vienības funkcionālās īpašības un vienības
- lielvalstis Valstis, kam ir vadoša loma pasaules politikā un starptautiskajās attiecībās; pēc 2. pasaules kara saskaņā ar ANO Statūtiem šāds juridiskais statuss ir ASV, Francijai, Ķīnai, Lielbritānijai un PSRS, bet no 1992. g. pēdējās vietā tās tiesību pārmantotāja Krievija
- Apvienotās Nācijas valstis, kas 2. pasaules kara laikā ietilpa antihitleriskajā koalīcijā un 1945 nodibināja Apvienoto Nāciju Organizāciju
- vārtīt Valstīt (kādā vielā), lai pārklātu (ar to), tā ka pārklājas (ar to)
- apvalstīt Valstot ko (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu); apvārtīt, apviļāt
- atsavināšana Valsts (pašvaldību) mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam
- fiskāls Valsts amats Krievijā, ko Pēteris I nodibināja, lai varētu slepeni vērot, kā izpilda valsts rīkojumus, galvenokārt finansu un tieslietu jomā, un ziņot par pamanītām nepareizībām
- augusta pučs valsts apvērsuma mēģinājums PSRS, kas notika 1991. g. 18.-21. augustā un bija iecerēts, lai pārtrauktu reformas, bet rezultātā veicināja PSRS izjukšanu
- komercreģistrs Valsts iestāde, kurā glabājas likumā paredzētās ziņas par komersantiem un komercdarbību
- Lībiešu krasts valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija 1991.-2004. g. ("Līvõd rānda"), izveidota, lai aizsargātu lībiešu kultūras mantojumu un tradicionālo dzīvesveidu, kā arī radītu apstākļus lībiešu kā etnosa saglabāšanai un attīstībai
- VLT Valsts Liepājas teātris
- Kurzemes bīskapija valsts Livonijas konfederācijā, ko nodibināja 1234. g. un pastāvēja līdz 1560. g., kad tās vietā izveidojās Piltenes apgabals
- valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados
- darba ņēmējs valsts sociālās apdrošināšanas kontekstā - persona, kas bez darba līguma veic noteiktas ar samaksu atlīdzināmas darbības pasūtītāja labā, piemēram, persona, kas veic darbu saskaņā ar darbuzņēmuma, graudniecības līgumu pārvadājuma līgumu, īpašnieks, kas vada uzņēmumu, valdes vai padomes loceklis
- kriminālspriedums Valsts varas akts, kuru tiesa kā jurisdikcijas realizēšanas institūcija taisa krimināllietā un pasludina valsts vārdā; jurisdikcijas akts, ar kuru tiesas sēdē tiesa izlemj celto apsūdzību, nosakot sodu, ja tiesājamā vainu atzīst par pieradītu
- tranzītvalsts valsts, caur kuras teritoriju, prece tiek nogādāta pie patērētāja citā valstī
- Israēla Valsts, kas izveidojās 922. gadā p. m. ē., sašķeļoties Zālamana valstij, un ko 722. gadā p. m. ē. iznīcināja asīrieši
- Latīņu impērija valsts, ko nodibināja ceturtā krusta kara dalībnieki 1204. g. iekarotajā Bizantijas teritorijā un pastāvēja līdz 1264. gadam
- veranda Vaļēja vai stiklota mājas piebūve ar jumtu
- oss Vaļņveida paugurs (parasti šaurs, garens) vai pauguru virkne, kas sastāv galvenokārt no ledāja kušanas ūdeņu straumju veidotiem smilts, grants un oļu nogulumiem; eskers
- Saldus pacēlums vaļņveidīgs pacēlums kristāliskā pamatklintāja virsā un nogulumiežu segas apakšdaļā, atrodas starp Kalveni un Blīdeni, garums — \~90 km, platums — 10-15 km
- Rietumkursas izcilnis vaļņveidīgs pacēlums kristāliskā pamatklintāja virsā un nogulumiežu segas apakšdaļā, atrodas starp Liepāju, Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu, garums — \~100 km, platums — 10-30 km
- Tadaiķu paugurvalnis vaļņveidīgs reljefa paaugstinājums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, garums — \~26 km, platums — 4-8 km, absolūtais augstums — līdz 62 m vjl., relatīvais augstums — 20-30 m
- Lamija Vampīri, kas skaistuļu veidā pievilināja jaunavas un jaunekļus un tiem izsūca asinis
- klija Vanagu dzimtas ģints ("Milvus"), vidēji liels putns ar platiem spārniem un garu, galā šķeltu asti, 2 sugas, abas sastopamas arī Latvijā un ir aizsargājamas
- topvantis Vantis, kas no masta topa pāri zāliņa nokam nāk no bortiem pie klāja
- pēcdzemdību eklampsija var būt govīm un kucēm, dzemdētāja nemierīga, krampjaini raustās muguras un kakla muskulatūra, iestājas nesamaņa, bet pēc 5-30 min. pieceļas
- konotatīvais komponents vārda leksiskās nozīmes daļa - nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru
- nozīmes papildkomponents vārda leksiskās nozīmes daļa - nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru
- obscēniji Vārdi, kas sabiedrībā pieņemti par nepieklājīgiem, publiski neizrunājamiem un nelietojamiem
- vārdinīca Vārdotāja
- vārdātāja Vārdotāja, dziedniece
- lietotājvārds Vārds, ar kuru lietotājs piesakās interneta tīklā; tas veido interneta tīklā lietotāja elektroniskā pasta adreses sākuma daļu (līdz simbolam @)
- pieteikumvārds Vārds, ko lietotājam piešķir datoru tīkla administrators un ko izmanto, lai identificētu lietotāju
- mēles mežģis vārds, vārdu savienojums vai garāks sakāmais, kura izrunāšana prasa no runātāja īpašu runas orgānu piepūli, lai izrunātu pareizi
- vārs Vārīgs, viegli ievainojams, iebojājams, arī tāds, kam nepieciešama rūpīga kopšana (par augiem, to daļām); arī glezns (1)
- randauciete Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Randauka" iedzīvotāja
- Warken Varķes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
- vārnkājas Vārnkāja ("Comarum")
- comarum Vārnkājas
- hēroīne Varone; varones lomas tēlotāja
- doņu vārpata vārpatu suga ("Elytrigia junceiformis"), Latvijā aizsargājama
- tapnis Vārpstveida ierīce uzmaucama instrumenta vai apstrādājama ķermeņa uzstādīšanai darbmašīnā
- Vartāja Vārtāja, Bārtas pieteka
- Vārtaja Vārtāja, Bārtas pieteka
- Vārtava Vārtāja, Bārtas pieteka
- Ādģēre Vārtājas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā, augštecē arī Bunkas un Priekules pagasta robežupe, garums - 8 km, iztek no Reiņu ezera; Adgere; Agere; Āģēre; Gikša
- Birztala Vārtājas kreisā krasta pieteka Rietumkursas augstienes nolaidenumā, Priekules novadā, garums - 25 km, kritums - 78 m, sākas Embūtes paugurainē; Bērstele; Birkstala; Birstala; Birstele
- Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka
- Krūzēnu grāvis Vārtājas labā krasta pieteka
- Krūtes strauts Vārtājas labā krasta pieteka Bārtas pagastā, garums - 5 km
- Padones strauts Vārtājas labā krasta pieteka Bunkas pagastā, augštece Durbes pagastā, garums — 10 km; Dubļu upe
- Wartagen Vārtājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
- apvārtīt Vārtot, viļājot (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu)
- Warwen Vārves muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
- purva varde varžu dzimtas suga ("Rana arvalis syn. Rana terrestris"), Latvijā aizsargājama
- Vasarāju ezers Vasarāja ezers Viesītes pagastā
- baltālabība Vasarāja labība
- vasarāta Vasarāja labība
- vasarēja Vasarāja labība
- vasarāja Vasarāja labība - vasarāji
- dača Vasarnīca; dārza māja
- dāča Vasarnīca; dārza māja
- īsvasa Vasas daļa (parasti zars vai lapains stublāja dzinums lapas žāklē) ar īsiem posmiem, kur lapa pie lapas ir ļoti cieši
- sīpols Vasas pārveidne - īsvasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas
- saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves - vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves
- vazaklis Vazaņķis, tas, kas vazājas
- vazāknis Vazaņķis, tas, kas vazājas
- sarkanfigūru stils vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā, kas izveidojās ap 530. g. p. m. ē. un pastāvēja līdz 4. gs. p. m. ē., figūras saglabāja oranžsarkano māla toni, bet fons tika noklāts ar melnu laku
- skulbis Veca māja
- stokūzis Veca māja, būda
- vecsēta Veca mājas vieta
- stulbis Veca pusnoplēsta māja
- kabadze Veca, kalsna sieviete; vāja slikta govs vai aita
- gruvesis Veca, pussabrukusi māja
- gruvezis Veca, pussabrukusi māja
- bauga Veca, sakritusi, neapdzīvota māja
- krencele Veca, vāja govs
- krencelis Veca, vāja govs
- kabele Veca, vāja ķēve
- klacka Veca, vāja ķēve
- Pjasti Vecākā poļu valdnieku dinastija, kas nodibināja Polijas valsti un valdīja tur līdz 1370. gadam
- drošā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no konsekventi mīlošas, atbalstošas un gādīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības
- izvairīgā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no konsekventi vēsas un noraidošas aprūpētāju attieksmes, uzvedības
- ambivalentā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no nekonsekventas, neparedzamas vai pretrunīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības
- dezorganizētā piesaiste vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, kas veidojas no vecāku attieksmes, uzvedības, kuriem pašiem ir izteiktas traumatiskas pieredzes sekas, neatrisināti zaudējumi, psihiskie traucējumi, atkarības vai kuri ir vardarbīgi pret bērnu
- piesaistes stils vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, ko piesaistes teorijā iedala četros stilos: 1) drošā piesaiste; 2) izvairīgā piesaiste; 3) ambivalentā piesaiste; 4) dezorganizētā piesaiste
- Codex Vaticanus vecākais zināmais pergamenta Bībeles teksta manuskripts, kas uzrakstīts ap 350. gadu, kopš 1475. g. glabājas Vatikāna bibliotēkā
- ieroču istaba vecās baznīcās piebūvēta priekštelpa, kurā vīrieši pirms ieiešanas baznīcā atstāja ieročus
- exfestucatio Vecās vācu tiesībās ārēji attēlota atsavinātāja atteikšanās no pārdodamā nekustamā īpašuma, pasniedzot pircējam nūjiņu, vēlāk salmu
- Alt-Bahten Vecbātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
- Bebben Vecbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā
- vecūkšņa Vecenīte, kas rakņājas pa vecām lietām, meklē vecas pļāpas
- ķērājīša Vecmāte, bērnu ķērāja
- tēviška Vecsaimnieka daļa - uzturlīdzekļi, ar ko saimniecības mantotājs nodrošināja savu vecāku vecumdienas
- tēvišķe Vecsaimnieka daļa - uzturlīdzekļi, ar ko saimniecības mantotājs nodrošināja savu vecāku vecumdienas
- pārnadžu mērķa vecums vecums, kādā izveidojušās vislabākās medību trofejas, dzīves pirmajos gados dzīvniekam strauji veidojas skelets un augšanas procesā uzkrājas ķermeņa masa; staltbriežiem skelets veidojas līdz 7 g. vecumam un tikai pēc tam minerālvielu un organisko vielu pārpalikumi var tikt novirzīti ragu augšanai
- gastropodi Vēderkāji, gliemeži - čaulgliemju klases dzīvnieki (ap 20 tūkst, sugu), kas pārvietojas ar lielas, muskuļotas kājas palīdzību
- apsaras vēdiskajā un hindu mitoloģijā - sievišķīgas būtnes, sākumā ūdens nimfām līdzīgas; mākoņu un ūdens dievības hinduismā un budismā; debess iemītnieku aplaimotājas, pielīdzinātas islāma ticīgo hurijām
- Vasištha vēdiskajā un hindu mitoloģijā - viens no septiņiem gudrajiem jeb riši, kas personificē Lielā Lāča zvaigznāja zvaigznes, Brahmas dēls
- adhideva vēdiskajai mitoloģskajai domāšanai raksturīgs dievību raksturojošs princips, ko lieto augstākās dievības - esamības un visu lietu radītāja idejas izteikšanai
- cirst veidot ar asu priekšmetu (cietā materiālā, parasti tēlotājas mākslas darbu)
- drukas krāsainības apzīmējumi veids, kādā saīsināti apzīmē drukājamo krāsu skaitu uz iespiedloksnes katrā tās pusē (piemēram, 1 + 1, 4 + 4, 2 + 0 utt.)
- kopt mājas soli veikt nepieciešamos mājas darbus
- īsvācelītes veisija veisiju suga ("Weissia brachycarpa"), Latvijā aizsargājama
- strupzobu veisija veisiju suga ("Weissia controversa"), Latvijā aizsargājama
- dzērvjzābaki Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas
- dzērvzābaki Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas
- atbrasēt Vējam pieaugot ar brasu palīdzību pavilkt rājas vairāk šķērsām
- oferents Vekseļu tiesībās izpircējs, kas piedāvā vekseļa turētājam protestēta vekseļa samaksu
- Welden Veldes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
- manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši)
- ādibuda vēlīnās mahājānas un vadžrajānas budisma mitoloģijā - visu budu un bodhisatvu avots, tiem visiem kopīgās īstenās būtības personificējums, kas simbolizē mūžīgās esamības garīgo vienotību (un nav nekādā sakarā ar monoteistisko reliģiju dieva, pasaules radītāja izpratni)
- āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis
- noblorcāt Velkot kājas gar zemi, nošķiebt, nobružāt (apavus)
- piktulis Velna vai kaitētāja gara pavārds
- velotriāls Velosacensības, kuru laikā sportistiem jāizbrauc šķēršļota trase, nepieliekot kājas pie zemes
- rudens vēlziede vēlziežu ģints suga (“Colchicum autumnale”), indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā savvaļā sastopama reti, aizsargājama; audzē kā krāšņumaugus
- veļasmašīna veļas mazgājamā mašīna
- vešeriene Veļas mazgātāja
- vešerene Veļas mazgātāja muižā
- veļiniece Veļas tirgotāja
- kangročnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Kangrotkājas" (senāk - "Kangročciems") iedzīvotāji
- kangrotkājnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Kangrotkājas" iedzīvotāji
- runas uzvedība verbālo un neverbālo pazīmju komplekss, kas ietver runātāja izturēšanos runas laikā, mīmiku, žestus, kinētiskos signālus un lingvistiskā varianta izvēli
- darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu)
- Wirginahlen Vērgaļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā
- klāja balsts verikāls balsts, lai novērstu klāja siju ieliekšanos
- martīni vermuta veids, nosaukums pēc ražotājsabiedrības dibinātāja vārda; populārs kokteilis, kura sastāvā ir vermuts; martini
- kalnu veronika veroniku suga ("Veronica montana"), Latvijā aizsargājama
- krūtiņa Vērpjamā ratiņa daļa, kurā iestiprinātas kājas un skrūve
- beņķītis Vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kur iestiprinātas ratiņa kājas
- ratiņa krūtis vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kurā iestiprinātas pārējās ratiņa detaļas - kājas, stabiņi, skrūve u. c.
- kreslis Vērpjamā ratiņa trijkāja slīpais sols
- ilkss Vērpjamam ratiņam kājas, kurās karājas ritenis
- gurns Vērpjamam ratiņam žuburs, kurā karājas ritenis
- putas Vēršapiens - sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas
- putiņas Vēršapiens - sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas
- šurp Vēršoties pie runātāja (piemēram, runāt, skatīties)
- vērši Vēršu apakšdzimtas ģints; ķermeņa masa - 300-1200 kg. Āzijā, Malajas arhipelāgā, Ziemeļāfrikā, senāk arī Eiropā; 5 sugas: bantengs, gaurs, jaks, kuprejs, taurs (mājas govs priekštecis, izmiris)
- krāstabula vērtību tabula, kurā katrai krāsai, kas glabājas datora atmiņā un var tikt attēlota displeja ekrānā, piekārtots noteikts skaitlisks lielums; videopārlūktabula; krāsu karte
- menhīrs Vertikāli zemē ierakts vai nostatīts akmens stabs (pa vienam vai paralēlās rindās), viens no megalītu veidiem; izplatīti neolīta beigās, eneolītā un bronzas laikmetā (visvairāk ZR Eiropā); domājams, ka tiem bijusi arī sakrāla nozīme
- vietas leņķis vertikāls leņķis starp novērotāja atrašanās vietas horizontālo plakni un gaisakuģa virzienu
- klājbalsts Vertikāls statnis kuģa klāja balstīšanai
- vestāliene Vestas (mājas pavarda dievietes) kulta priesteriene (senajā Romā)
- rastafarisms Vestindijas salās cēlusies reliģija, kas aicināja melnos atgriezties Āfrikā, sakramentā ietilpst gandžas (marihuānas) lietošana, baznīcu nav, regulāri pulcējas uz lūgšanām, un ik pa laikam notiek ļoti liela sapulce
- teika Vēstītājas folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kuram piemīt izziņas raksturs; attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs
- pasaka Vēstītājas folkloras vai daiļliteratūras žanrs, parasti ar fantastikas elementiem; šī žanra darbs
- akreditācijas raksts vēstnieka vai cita pilnvarota diplomātiskā pārstāvja pilnvaras apliecinošs dokuments, ko viņam izsniedz pilnvarojošās valsts galva un ko viņš akreditācijas ceremonijā pasniedz tās valsts vadītājam, kurp viņš ir nosūtīts
- Ablinga Vēsturiska apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī, ko 1941. g. 23. jūnijā vācu karaspēks nodedzināja vienlaicīgi nogalinot 42 cilvēkus, 1972. g. atklāts memoriāls
- ātrspiede vēsturisks apzīmējums iespiedmašīnām, kas 19. gadsimta vidū aizstāja rokas iespiedpreses
- mērrīkste vēsturisks garuma mērs, ko lietoja ģeodēzijā, minēta 1232. g. Rīgas patrimoniālā apgabala zemju uzmērīšanas rīkojumā, bet nav precīzu ziņu par reālo garumu, domājams, ka lietota flāmu mērrīkste, 16.-17. gs. Vidzemē lietoja 7, 7,5 un 10 Rīgas olektis garu mērrīksti (~376, 403 un 537,5 cm)
- Morāvija Vēsturisks novads Čehijas austrumos, Morāvas baseinā, kur I gt. vidū apmetās morāvu ciltis, IX gs. 1. pusē - X gs. sākumam pastāvēja Lielmorāvijas valsts, kas apvienojās ar Čehiju un līdz 1628. g. saglabāja pašpārvaldi, 1526.-1918. g. bija Hābsburgu monarhijas varā, līdz 1992. g. Čehoslovākijas sastāvā
- Karnatika Vēsturisks novads Indijas dienvidaustrumos, starp Austrumgatiem un Koromandelas krastu, iedzīvotāji - tamili, XVIII gs. 1. pusē nodibināja atsevišķu valsti (galvaspilsēta - Arkota), no 1754. g. Ostindijas kompānijas pakļautībā, no 1801. g. - Madrasas provincē, mūsdienās - Tamilnadas štatā
- Mēklenburga Vēsturisks novads Vācijas ziemeļaustrumos, kur XII gs. ģermāņi nodibināja firsta valsti, no 1348. g. - hercogiste, 1934.-1952. g. un no 1990. g. ietilpst Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
- maigle Vēža kāja
- lapkājvēzis Vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Phyllopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas), 700 sugu, Latvijā konstatētas 87 sugas
- ostrakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase, sīki vēžveidīgie, kuru neposmoto ķermeniapņem divvāku čaula, krūškājas reducētas vai izzudušas, dzīvo jūrās un saldūdeņos uz grunts, \~12000 sugu
- Wibingen Vībiņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
- nelinearitātes korekcija videopastiprinātāja amplitūdas raksturojuma linearitātes modificēšana nolūkā koriģēt trūkumus saistītās attēldemonstrējošās ierīces krāsu gammā
- Dabas aizsardzības pārvalde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas visā Latvijas teritorijā sekmē vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu, veic efektīvu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī realizē uzraudzību par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām
- pārredzamība Vides īpašība, kas raksturo no vadītāja vietas redzamo telpu ārpus transportlīdzekļa
- Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Krotes pagastā
- čačvans Vidusāzijas sievietēm - tīkliņš no zirgu astriem, ar kuru aizsedza seju; čačvanu valkāja kopā ar parandžu
- purniņš Viduslaikos krievu ādas naudas vienība ar dažādu skaidrojumu, kas sastopama tikai Novgorodas un Pleskavas kņazistēs; iespējams tā apzīmētas caunu vai vāveru ādas, vai monētas ar šo dzīvnieku galvas attēlu; pēc citas interpretācijas tā sauca sudraba stieņa naudu, ko katru glabāja ietītu ādas gabaliņā vai galviņā
- šefeni Viduslaikos tiesas kunga iecelti pastāvīgi tiesas kolēģijas locekļi, kam pēc tiesas priekšsēdētāja aicinājuma vajadzēja atrast sprieduma projektu
- laudanum Viduslaiku ārstu apzīmējums katram sāpju remdētājam vai iemidzinātājam līdzeklim
- bruņinieks bez bailēm un bez vainas viduslaiku bruņinieku goda tituls, sākotnēji tā godāja drošsirdīgo fr. karavadoni Teraiju de Baijāru (Terrail de Bayard; 1476.-1524. g.)
- marāni Viduslaiku Spānijā - ebreji un mauri, kas formāli bija pieņēmuši kristīgo ticību, bet slepeni turējās pie savas vecās reliģijas; tos nežēlīgi vajāja inkvizīcija
- meiers Viduslaiku Vācijā gājēju saimes priekšnieks, muižas kalpu un darbinieku uzraugs, kas piedzina no zemniekiem kunga tiesu, izrīkoja klaušu darbus, tiesāja ļaudis utt.
- cenzinieks Viduslaiku zemnieks, kas deva graudā vai maksāja naudā gruntsnomu (cenzs 2, činšs), činšinieks
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils
- Lielais zviedru kadastrs Vidzemes 1688. g. arklu revīzijas materiālu apkopojums 14 sējumos (8 sējumi par Vidzemes daļu, 6 sējumi par igauņu daļu), kas glabājas arhīvos Rīgā, Tartu un Stokholmā
- Maneseina revīzija Vidzemes un Kurzemes vietējo pārvaldes institūciju darbības pārbaude no 1882. g. maija līdz 1883. g. augustam (vadīja senators N. Maneseins). Revīzija atklāja vietējo varas institūciju darbības nelikumības; tas tika izmantots, lai likvidētu vācu muižnieku tiesības un ciešāk piesaistītu Baltijas guberņas Krievijai
- pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu)
- skatpunkts viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts
- šalupe Viegla airējama laiviņa bez klāja
- bungalo Viegla ārpilsētas dzīvojamā māja ar verandām; vienstāva lauku māja tropu zemēs
- rokas kinokamera viegla pārnēsājama kinokamera, ko darbina baterijas vai uzvelkama atspere
- elektromegafons Viegla, pārnēsājama balss pastiprināšanas iekārta, kas sastāv no mikrofona, pastiprinātāja, skaļruņa un barošanas avota
- zaķis Vieglatlētikā - skrējējs, kas pēc norunas iesāk (vidējās vai garās distances) skrējienu īpaši ātrā tempā un vēlāk izstājas
- kaleša Viegli četrriteņu rati ar nolaižamu jumtu un atsevišķu sēdekli pajūga vadītājam
- pēcdeja Viegli lēkājama trīsdaļīgā taktsmērā deja, kas parasti sekoja aiz smagi soļojamas divdaļīga taktsmēra dejas, bieži otrā darināta pēc pirmās melodijas; šie deju pāri pēc tam pārgāja svītē
- labrītiņi Viegli mājas apavi; čības
- rokas bagāža viegli pārnēsājamas lietas, ko pasažieris brauciena laikā patur savā pārziņā
- rēdenis viegli vīriešu svārki, ko valkāja vasarā
- pidžama Viegls guļamtērps vai mājas tērps, kas sastāv no garām biksēm un vaļīgas jakas
- negližē Viegls mājas (parasti rīta) tērps
- čadra Viegls plīvurs, kurā musulmaņu sievietes, izejot no mājas, ietinas, atstājot šauru spraugu acīm
- rītakleita Viegls, ērts sieviešu rītatērps (parasti viscaur pogājams vai apņemams ar jostu)
- klēpjdators viegls, pārnēsājams personālais dators ar atvāžamu plakanu displeju, parasti ar autonomu barošanas avotu; piezīmjdators; laptops
- adaptogēns viela, kas darbojas nomierinoši, kā stresa mazinātāja, palīdz iejusties situācijā
- sekrēts viela, kas rodas organisma vielmaiņas procesos un uzkrājas tajā vai izdalās uz tā virsmas
- uzlabotājs viela, kas tiek pievienota pārtikas produktam ražošanas procesā, lai uzlabotu (tā) garšu, izskatu, struktūru, uzglabājamību u. tml
- eliksīrs viela, kurai piedēvē brīnumdarītājas īpašības
- nosēdumi viela, vielu kopums, kas izdalās no gaisa un sakrājas, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.)
- liofobitāte Vielas un šķidruma vājas molekulārās mijiedarbības raksturojums
- hidrofobitāte Vielas vāja mijiedarbība ar ūdeni (piliens neizplūst pa cieta ķermeņa virsmu)
- elektriskā kapacitāte vielas, ķermeņa vai ķermeņu sistēmas spēja uzkrāt elektrisko lādiņu; mēra ar vadītājam piešķirtā lādiņa attiecību pret vadītāja potenciālu; apzīmējums C; mērvienība farads (F), praksē arī mikrofarads (μF); 1F=10^6^μF
- tezaurismoze Vielmaiņas traucējums, kad dažas vielas uzkrājas organisma audos neparasti lielā daudzumā
- solo Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā); skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā)
- intentio viena no 4 parastām prētora formulas daļām, proti, tā, kurā izteikta sūdzētāja prasība
- firma "Novell" viena no ASV vadošajām firmām datoru tīklu programmatūras izstrādāšanas jomā, kas 1986. g. izstrādāja programmatūru protokolu _TCP/IP_ uzturēšanai personālajos datoros
- šambala viena no bantu valodām, ko runā Kilimandžaro kalnāja dienvidaustrumos
- lizīns viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm
- valīns viena no cilvēku un dzīvnieku organismā neaizstājamajām aminoskābēm
- vājā mijiedarbība viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām fizikā; daudz vājāka par stipro un elektromagnētisko mijiedarbību; darbības rādiuss ļoti mazs (aptuveni 2·10^-18^ m); vājajā mijiedarbībā piedalās visas elementārdaļiņas, izņemot fotonus
- vizuālā lappuse viena no ekrānbuferī glabājamām lappusēm ar krāsu videoadapteri aprīkotajos personālajos datoros
- tērzētava viena no interneta mājaslapas sadaļām, kur interesenti var diskutēt tiešā laika režīmā
- Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā
- galatiešu vēstule viena no Pāvila vēstulēm Jaunajā Derībā, nolasīta draudzēm Galatijā; domājams, rakstīta ap 55. g. Efesā
- dzimumcikla līdzsvara stadija viena no policiklisko dzīvnieku dzimumcikla stadijām; iestājas, ja nav notikusi apaugļošanās; šai laikā mātītēm nav dzimumaktivitātes
- atbildētājs viena no pusēm (civilprocesā), pret kuru vērsta otras puses - prasītāja - prasība
- ielu sociālais darbs viena no sociālā darba jomām – darbs ar grūti sasniedzamiem indivīdiem un grupām: 1) kuras neuztur kontaktus ar formālām atbalsta sistēmām; 2) kurām bieži nav noteiktas dzīvesvietas; 3) kuru vienīgā atbalsta sistēma nereti ir tikai ielas vide; 4) kur pastāv augsti apdraudējuma riski (vardarbība, nosalšana, pārtikas trūkums); 5) kur pastāv augsti sociālās funkcionēšanas traucējumu riski (vājas saites ar izglītības, veselības un nodarbinātības jomām, atkarības, sociālā atstumtība)
- Proksima viena no zvaigznēm Centaura zvaigznāja trīskāršās zvaigznes Centaura Alfa jeb Tolimana sistēmā, kas ir Saulei vistuvākā zvaigzne, attālums 4,3 ly
- sānkājas Viena sāna kājas
- hettriks Viena spēlētāja veikts trīs vārtu guvums vienā hokeja vai futbola spēlē
- ditogrāfija Viena un tā paša burta vai vārdkopas vārda atkārtojums, kas radies pārrakstītāja neuzmanības dēļ
- tuvuma efekts viena vadītāja strāvas blīvuma sadalījuma atkarība no tuvumā esoša otra vadītāja ar strāvu
- dvīņmāja vienādas, tipveida mājas, viena no tām
- līdzsvara vienādojumi vienādojumi, ar kuriem var aprēķināt balstu (saišu) reakcijas; mainot aktīvos spēkus, proporcionāli mainās balstu reakcijas, bet līdzsvars saglabājas
- neitralitāte Vienaldzīga, pasīva nostāja (kādā jautājumā); atturēšanās ņemt līdzdalību (kur)
- epiēcija Vienas mājas epidēmija
- monoplēgija Vienas rokas, vai kājas, vai ģīmja puses pamirums, trieka; monoplēģija
- šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums; vienfāzes sistēma, kurā izšķīdušas vielas ir atdalāmas no šķīdinātāja
- grīslis Viendīgļlapju klases dzimta ("Cyperaseae"), daudzgadīgi vienmājas (retāk divmāju) lakstaugi
- orhideja Viendīgļlapju klases dzimta ("Orhidaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros, 700-800 ģintis, 20-40 tūkstoši sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 19 ģinšu, 32 sugas, 25 no tām Latvijā aizsargājamas
- diedzene Viendīgļlapju klases dzimta ("Zannichelliaceae"), iegrimuši vai peldoši vienmājas, retāk divmāju ūdensaugi iesāļūdeņos un saldūdeņos, 3 ģintis, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu
- ūdeņu biezlapīte vienīgā Latvijā konstatētā biezlapju dzimtas biezlapīšu ģints suga ("Tillaea aquatica syn. Crassula aquatica"), kas sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
- ziemas svertija vienīgā Latvijā sastopamā svertiju ģints suga ("Swertia perennis"), aizsargājama
- vienkājīgs Vienkājains
- vienkājas Vienkājains (par priekšmetiem)
- purvāja vienlape vienlapju suga ("Malaxis monophyllos"), Latvijā aizsargājama
- vienmājnieki vienmājas augi
- pellijas Vienmājas vai divmāju augi, sūnas, parasti aug lielās audzēs, laponis zarots, daudzkārtains, tā malas plānas, viļņainas vai lēverainas, vidusdaļa biezāka; Latvijā konstatētas 3 sugas
- slīdošs vienmērīgs, bez ievērojamām svārstībām (par kustībām); tāds, kurā kājas netiek atvirzītas vai tiek maz atvirzītas no zemes
- bērna piedzimšanas pabalsts vienreiz izmaksājams valsts pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā
- laidiens vienreizēja apdrukājamā materiāla kustība cauri iespiedmašīnai neatkarīgi no tās uzbūves shēmas un krāsu sekciju daudzuma
- austrumu punkts viens no 4 galvenajiem horizonta punktiem, atrodas pa labi no novērotāja, kas nostājies ar seju pret ziemeļiem
- elektromagnētiskais spēks viens no četriem dabas fundamentālajiem spēkiem (pārējie trīs - gravitācijas spēks, stiprais kodolspēks un vājais kodolspēks), ko pārnes fotoni
- toksons viens no difterijas toksīniem, kuram piemīt vāja spēja saistīties ar antitoksīnu; izraisa difterijas paralīzes
- lielakauls viens no diviem kājas apakšstilba skeletu veidojošajiem kauliem
- līdziedzīvotājs viens no diviem vai vairākiem (parasti mājas, dzīvokļa) vienlaicīgiem iedzīvotājiem
- līdziemītnieks viens no diviem vai vairākiem (parasti mājas, dzīvokļa) vienlaicīgiem iemītniekiem
- reliģiskais ideālisms viens no doktrīnu veidiem, kas tiesību jomā mēģināja nopamatot tiesības un to autoritāti, balstoties uz ideāliem priekšstatiem par justīciju, kas savukārt kļuva par pamatu ideālām tiesībām
- analītiskā psiholoģija viens no dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzieniem, kuru 20. gs. sākumā, atdaloties no Zigmunda Freida psihoanalīzes pieejas, izstrādāja un attīstīja Šveices ārsts psihiatrs Karls Gustavs Jungs; to sauc arī par Junga analīzi vai Junga psiholoģiju
- garais stāsts viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē
- A11 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava)
- A9 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Skulte - Liepāja
- skeletzars viens no galvenajiem zariem, kas veido (augļu koka, ogulāja) vainagu
- Matejs viens no Jēzus mācekļiem, apustulis; domājams, bijis muitnieks un Mateja evaņģēlija autors
- balotāde viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs ieņem pakaļkājas zem sevis ar pakaviem uz āru un atpakaļ
- vecainis viens no mājas gara pavārdiem, kuru mieloja, noliekot ēdienus istabas aizkrāsnē
- Asiņainais Svens viens no pēdējiem Zviedrijas pagānu karaļiem, ievēlēts, domājams, ap 1070. g., pēc 3 gadu valdīšanas gāzts
- ripsna viens no pirmajiem vāja vēja radītiem maziem viļņiem
- vērags viens no pirmajiem vāja vēja radītiem maziem viļņiem; ripsna (1)
- cvingliānisms viens no reformācijas virzieniem, nosaukts tā dibinātāja Cvinglija vārdā; radās 16. gs. Šveices pilsētu buržuāzijas vidū
- mesli viens no veidiem, kā pārstrādātājs iegūst izejvielas, neizdodot līdzekļus, pēc tam gala produktu atdodot piegādātājam un saņemot no tā samaksu par pārstrādi
- sarkanais viens no Velna vai kaitētāja gara (Vadātāja, Lietuvēna) pavārdiem, nosaukts pēc krāsas spīduma, kādā tas rādījies cilvēkiem
- nostāsts viens no vēstītājas folkloras žanriem: reālistisks stāstījums par konkrētiem notikumiem un personām, nozīmīgām parādībām dabā, sadzīvē, darba procesā
- viensēžu Viensēžu māja - viensēta
- ranča Vienstāva vai vairāklīmeņu savrupmāja (ASV)
- grīslis Vienvārpas grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Monastachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam stublāja galotnē 1 ziedu vārpiņa, Latvijā konstatētas 4 sugas
- miscela Vienveidīgs augu eļļas un šķīdinātāja (benzīna, dihloretāna u. c.) maisījums, starpprodukts augu eļļas ieguvē ar ekstrakcijas paņēmienu
- maikata Viesību rīkotāja nama mātes vietā
- hospitēšana Viesošanās mācību stundās, ar nolūku mācīties no skolotāja stundu pasniegšanu, vai spriest par tā spējām, arī piedalīšanās skolotāju sapulcēs novērotāja lomā
- Aičas viesu māja Valmieras novada Rencēnu pagastā pie Aičas dzirnavu ezera, darbība pārtraukta 2019. g. janvārī
- liels vieta (apaviem, biksēm, zeķēm) ap šo kājas daļu
- mājpakaļa vieta aiz mājas
- mājapuža vieta lejpus mājas piekalnē
- kājgals vieta pie kājas potītes, kur beidzas stilba kauls
- piemāja vieta pie mājas
- siermalis vieta pie mājas dienvidu sienas, kur parasti bērni spēlējas
- palases vieta pie mājas, kur pil ūdens no jumta
- pagalvis vieta zem gulētāja galvas
- tribīne vieta, arī pasākums, kurā (kāds) uzstājas, pauž savus uzskatus
- turiene vieta, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja
- rezervuārs vieta, kur (kas) sakrājas, koncentrējas lielā daudzumā
- kase vieta, kur glabājas nauda (piemēram, skapis, atvilktne)
- čakauzis vieta, kur krājas atkritumi, atkritumu bedre
- izdegas vieta, kur mežs izdedzis, bet jo īpaši sūnājs, tā ka vēlāk tur sakrājas neliels ūdens daudzums
- pakārtne vieta, kur pakārt mājas atslēgas
- glema vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur dibenā nostājas dūņas
- gluma vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur dibenā nostājas dūņas
- gleme vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur nostājas dūņas
- gļema vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur sakrājas dūņas
- kloāka vieta, kur sakrājas daudz atkritumu, netīrumu
- krāsnsmata vieta, kur senāk uzturējās mājas ļaudis (kalpotāji)
- depo vieta, orgāns (organismā), kurā uzkrājas, piemēram, kādas vielas
- goda vieta vieta, pie viesību galda blakus jubilāram, mājas saimniekam u. tml.
- zeķes vieta, priekšmets u. tml., kur krāj naudu mājas apstākļos, nelaižot to apgrozībā
- krātuve vieta, telpa, iekārta, kur (ko) novieto, lai uzkrātu; vieta, telpa, iekārta, kur glabājas (kas) uzkrāts
- mājaspakaļa vieta, tuvākā apkārtne aiz mājas
- istabasgals vieta, vai telpa mājas galā
- impērijas štathalteri vietvalži fašistiskajā Vācijā, kas valsts vadītāja vārdā pārvaldīja apgabalus, provinces utt.
- staipikņi Vijīgi augi vai to salmi (zirnāji, kaņepāji, pakulas), kas nokarājas
- trauslā vijzobīte vijobīšu suga ("Tortella fragilis"), Latvijā aizsargājama
- nokarenā vijzobīte vijobīšu suga ("Tortella inclinata"), Latvijā aizsargājama
- sprogainā vijzobīte vijobīšu suga ("Tortella tortuosa"), Latvijā aizsargājama
- augstā vijolīte vijolīšu suga ("Viola elatior"), Latvijā aizsargājama
- dumbrāju vijolīte vijolīšu suga ("Viola stagnina syn. Viola persicifolia"), Latvijā aizsargājama
- dūkstu vijolīte vijolīšu suga ("Viola uliginosa"), Latvijā aizsargājama
- trauslā vijzobe vijzobu suga ("Tortula fragilis"), Latvijā aizsargājama
- platlapu vijzobe vijzobu suga ("Tortula latifolia"), Latvijā aizsargājama
- mēlītes vijzobe vijzobu suga ("Tortula lingulata"), Latvijā aizsargājama
- Jomsborga Vikingu cietoksnis Baltijas jūras dienvidu piekrastē ("Jomsborg"), identificēts ar cietoksni pie Odras grīvas, netālu no Polijas pilsētas Voļinas, dibināts, domājams, ap 900. g., par to vēstīts islandiešu teiksmā "Jomsvikingasagan"
- vilaija Vilāja - administratīvi teritoriāla vienība Alžīrijā kopš 1976. g.
- Ain Tīmūšenta vilāja Alžīrijas ziemeļrietumu daļā (_Aïn Témouchent_), Vidusjūras piekratē
- Augšnīla vilāja Dienvidsudānā (_A‘ālī an Nīl_), atrodas valsts ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Malakāla
- Austrumu Ekvatorija vilāja Dienvidsudānas dienvidos (_Eastern Equatorial_), robežojas ar Centrālās Ekvatorijas un Džūnkalī vilāju, kā arī ar Etiopiju, Keniju un Ugandu, administratīvais centrs - Kapoeta
- Adrāra vilāja Mauritānijā (_Adrar_)
- Asāba vilāja Mauritānijā (_Assaba_), valsts dienvidu daļā, robežijas ar Gidimakas, Gorgolas, Braknas, Tagantas un Rietumhodas vilāju, kā arī ar Mali Republiku
- Austrumhoda vilāja Mauritānijas dienvidaustrumos (_Hodh ech Charghui_), robežojas ar Rietumhodas, Tagantas un Adrāras vilāju, kā arī ar Mali Republiku
- Baltā Nīla vilāja Sudānā, robežojas ar Dienvidkordofānas, Ziemeļkordofānas, Hartūmas, Džazīras un Senmāras vilāju, kā arī ar Dienvidsudānu
- Bahr el Ahmara vilāja Sudānas ziemeļaustrumos, Sarkanās jūras piekrastē
- Arjāna vilāja Tunisijā (_Aryānah_, أريانة), uz ziemeļim no Tunisas pilsētas
- Bādža vilāja Tunisijā (_Bājah_), valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Binzertas, Menūbas, Zegvānas, Siljānas un Džundūbas vilāju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
- Ben Arūsa vilāja Tunisijā, robežojas ar Nābulas, Zagvānas, Bādžas un Menūbas vilāju, kā arī ar galvaspilsētu Tunisu, ziemeļaustrumos apskalo Tunisas līcis
- Lindmaņa vilkābele vilkābeļu ģints suga ("Crataegus lindmanii syn. Crataegus calycina"), Latvijā sastopama ļoti reti, tikai Kurzemē, aizsargājama
- divirbuļu vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus laevigata syn. Crataegus oxyacantha"), Latvijā aizsargājama
- šķībkausa vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus plagiosepala"), Latvijā aizsargājama
- Wilkajen Vilkājas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā
- slūtēt Vilkt (ejot, kājas pa zemi)
- šļūtēt Vilkt (kājas) pa zemi
- šļaukt Vilkt kājas
- sukātnes vilnas apstrādes darbnīca; vilnas sukājamā mašīna
- panūrgs Viltīgs blēdis, viens no Rablē romāna varoņiem, kas atriebās uz kuģa kādam tirgotājam, kurš viņu bija aizkaitinājis, iesviezdams tā aunu jūrā, un šim aunam pakaļ tad viss aitu bars iemetās jūrā
- apviļāt Viļājot (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu)
- filarets Viļņas universitātes poļu studentu slepenas organizācijas loceklis (1820.-1823. g.), kas simpatizēja poļu nacionālās atbrīvošanās kustībai; mērķis bija pašizglītošanās un savstarpēja palīdzība; 1823. g. biedrus apcietināja un izsūtīja trimdā
- ņemt uz klāja jūru viļņiem gāzties pāri klājam, kad peldlīdzeklis iet pret vilni
- volāns Viļņveidīgs drānas krokojums, ko, parasti kā dekoratīvu apmali, izmanto tērpa, arī pārklāja u. tml. rotāšanai
- oinomanija Vīna trakums, vīna dzērāja ārprāts
- lēcveida vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Helicigona lapicida"), Latvijā aizsargājams
- liellūpas vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Isognomostoma isognomostoma"), Latvijā aizsargājama
- diktāts Vingrinājums pareizrakstībā - skolotāja diktēta teksta rakstīšana; arī uzrakstītais teksts
- Markelova pārlidojums vingrošanā - pārlidojums pār stieni, izvēršot kājas, un ar pagriezienu par 180° pāreja kārienā
- efejvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Cissus"), kāpelētājaugs, \~350 sugu, vairākas sugas ar skaistām lapām tiek audzētas kā košumaugi; Latvijā 2 sugas
- gamba Violas paveids, ko atskaņotājs turēja starp kājām vai uz ceļiem, skaņa maiga, vāja
- vira Vīra nauda - naudas sods par cilvēka nogalināšanu, ko vainīgais maksāja cietušā radiniekiem
- durvis Virās iekārta vai bīdāma plāksne caurstaigājamas ailas aizdarīšanai
- Lēzela vīrcele vīrceļu suga ("Linaria loeselii"), Latvijā aizsargājama
- Niedrupe Virga, Vārtājas pieteka
- Priekule Virga, Vārtājas pieteka
- Elka Virga, Vārtājas pietekas paralēls nosaukums tās augštecē
- Wirgen Virgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā
- omulis vīriešu bikšu priekšas aizpogājamā daļa
- namatēvs Vīrietis, kas uzņem viesus (parasti savā mājā); mājastēvs
- Kumrānas raksti virkne jūdu sektas (domājams, esenu) rokrakstu, kas 1947.-1965. g. tika atrasti alās netālu no Kumrānas
- universālā virpa virpa ar plašiem griešanas ātruma, padeves un apstrādājamo ķermeņu izmēru diapazoniem; vītņgriešanas virpa
- Fuko strāvas virpuļveidīgas elektriskās strāvas, kas vadītājā rodas elektromagnētiskās indukcijas rezultātā, ja mainās vadītāja magnētiskais lauks
- maikats Vīrs (vai sieva), kas viesībās mājas tēva (mātes) vietā rūpējas par viesu mielošanu
- mājkats Vīrs (vai sieva), kas viesībās mājas tēva (mātes) vietā rūpējas par viesu mielošanu
- krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai; arī virskrekls
- segborts Virs klāja izveidota kokpita apmale, kas kokpitā sēdošos pasargā no klāja ūdens
- ūdensbungalo virs ūdens, uz pāļiem būvēta viegla ārpilsētas dzīvojamā māja ar verandām
- uzkrekls Virs vīriešu krekla valkājama atsevišķa krūšu daļa ar apkakli
- Cetraria ericetorum virsāja cetrārija
- Aster amellus virsāja miķelīte
- oberburggrāfs Virsburggrāfs - hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf")
- spārdeks Virsbūves klājs - kuģa augšējais klājs virs galvenā klāja; pasargā kravu no viļņiem
- latīņu takelējums virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar latīņu buru, kas piestiprināta pie garas rājas, kas īsajā mastā ieslīpi pacelta diametrālajā plaknē
- tendertakelējums Virsklāja aprīkojuma paveids nelielam vienmasta buru peldlīdzeklim ar slīpajām burām; tam ir gāfeltakelēta grotbura (grots), topbura (var būt lugertākelēta) un divas vai trīs priekšburas (štagbura un viens vai divi klīveri)
- rangouts Virsklāja konstrukcijas un kuģa iekārtas detaļas signāluguņu, zīmju un antenu izvietošanai, kravu iekārtu nostiprināšanai, uz burukuģiem - visu buru uzstādīšanai un nostiprināšanai
- skinefekts Virsmas efekts, kas izpaužas elektromagnētisko svārstību, viļņu dzišanā, tiem iespiežoties elektrovadošā vidē; piem., augstfrekvences maiņstrāva nevienmērīgi sadalās pa vadītāja šķērsgriezumu, galvenokārt lokalizējoties tikai vadītāja virsmas slānī (skinslāņa biezumā), jo lielāka ir elektromagnētisko svārstību frekvence un vadītāja īpatnējā elektrovadītspēja, jo mazāks ir šā slāņa biezums
- adjutants Virsnieks, kas veic štāba dienesta pienākumus (karaspēka daļā vai vienībā) vai arī ir (valsts vadītāja, karaspēka vienības komandiera, štāba) rīcībā īpašu dienesta uzdevumu veikšanai
- Alberta Mārkama kalns virsotne Antarktīdā (_Albert Markham, Mountain_), austrumos no Rosa šelfa ledāja, Transantarktīdas kalnu Čērčila kalnos, augstums - 3207 m
- virtuālā mašīna virtuāla datu apstrādes sistēma, kas šķietami nodota katra atsevišķa lietotāja rīcībā, bet kuras darbība tiek nodrošināta, virtuālo mašīnu lietotājiem kopīgi izmantojot reālās datu apstrādes sistēmas resursus
- fuetē Virtuozs baleta elements, primbalerīnas (parasti 32) apgriezieni uz vienas kājas par 360 grādiem, otru ieliecot un vēzējot
- ķēķine Virtuves strādniece, vārītāja
- brase Virve, ar kuras palīdzību groza burukuģa rājas
- falle Virve, tauva, ar kuru uz kuģa paceļ buras, rājas (arī karogus, signālus u. tml.)
- driepniecība Virvju vīšana; ražošanas nozare, kas nodrošināja virvju izgatavošanu
- turp Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot)
- turpu Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot)
- panbabilonisms Virziens historiogrāfijā, kas par pasaules kultūras pamatu uzskatīja Babiloniju; 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā to iedibināja vācu orientālisti
- rumbs Virziens no novērotāja uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debess pusēm; leņķis starp diviem šādiem virzieniem
- skriešana virzīšanās, pārvietošanās, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm); pārvietošanās [skrienot]{s:642}
- kāpt Virzīt kāju vai kājas (piemēram, apavos, biksēs)
- skriet virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm)
- šļūkt Virzīties, parasti iet, tā, ka kājas pārmaiņus slīd samērā ilgi pa (kā) virsmu
- līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas); virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas)
- slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piemēram, pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas)
- šļūkāt Virzoties pa (kā) virsmu, vilkt (kājas) pa to
- biezlapu virza virzu suga ("Stellaria crassifolia"), Latvijā aizsargājama
- uztākelēšana Visa nepieciešamā virsklāja aprīkojuma (mastu, vanšu, štagu, faļļu utt.) uzstādīšana
- dēmotiskais raksts visai tautai saprotamais Ēģiptiešu burtu raksts (no 8. gs. p. m. ē. līdz m. ē. 5. gs.), kas izveidojās no hieroglifiem un hierātiskā raksta, ko pārzināja tikai priesteri
- arkla tiesa visas naturālās nodevas, ko dzimtbūšanas laikā maksāja katrs saimnieks atkarībā no viņa zemes lieluma arklos
- izkrautņu spaidi visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem; šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos; Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu
- Lugs Visgodājamākais no ķeltu dieviem, kara dievs, tirdzniecības un naudas kalšanas aizbildnis, kā arī cilvēku prototips
- ģenealoģiskā līnija visi pēcteči, kas cēlušies no līnijas dibinātāja
- hronaksija Visīsākais laika sprīdis, kas nepieciešams, lai līdzstrāva, kuras spriegums ir divas reizes lielāks par sliekšņa spriegumu, iedarbotos uz dzīvnieka organisma audiem un izraisītu fizioloģisku reakciju; hronaksija raksturo dzīvās matērijas kairināmību un tās atkarību no kairinātāja iedarbības ilguma
- skrajciems Vismaz triju izklaidus esošu viensētu kopa ar apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums)
- nokusums Vispārēja nespēka un psihiskas nospiestības sajūta, kas saistīta ar darba netīksmi un lielā mērā atkarīga no strādātāja psihiskās ievirzes pret doto darbu
- jaunie laiki vispārīgās vēstures periods, kas sākās ap 15. un 16. gs. miju (1492. gadā - K. Kolumbs atklāja Ameriku) un turpinājās līdz 20. gs. sākumam, kad sākās Pirmais pasaules karš
- neaizstājamība vispārināta īpašība --> neaizstājams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- tīkla etiķete vispārpieņemtas normas, kas nosaka lietotāja uzvedību, izmantojot interneta tīkla pakalpojumus
- geiša Vispusīgi izglītota, profesionāli sagatavota japāņu dziedātāja un dejotāja, kas kavē laiku viesiem, piemēram, tējnīcās, viesībās
- ķelna Vistas kāja; locekļi (kājas un rokas); bikses
- ķimbulis Vistas kājas stilbiņš
- tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja
- paipala vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Coturnix coturnix", senāk "Tetrao coturnix", arī "Ortygion coturnix"), neliels dzeltenīgi brūns vai raibs vistveidīgo kārtas putns, Latvijā aizsargājams; audzē olu un gaļas ieguvei; puspelēda; putpelava
- laukirbe Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Perdix perdix"), putns ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu un rūsgani sarkanu asti, Latvijā aizsargājams, sastopams samērā reti
- lietotāja saskarne visu programmā vai datorā paredzēto līdzekļu kopums, kas nosaka, kā lietotājs var sadarboties ar datoru; lietotāja saskarni veido, piemēram, izvēļņu kombinācijas, ekrāna plānojums, tastatūras komandas, komandvaloda, kā arī dažādas ievadizvades ierīces
- mellenāju kārkls vītolu suga ("Salix myrilloides"), Latvijā aizsargājama
- divkrāsu kārkls vītolu suga ("Salix phylcifolia syn. Salix bicolor"), Latvijā aizsargājama
- civeta Viveru dzimtas suga ("Civettictis civetta"), vidēji liels plēsējs, Āfrikas dienvidu daļā, atgādina milzīgu raibu mājas kaķi
- meža vizbulis vizbuļu suga ("Anemone sylvestris"), Latvijā aizsargājama, audzē arī kā krāšņumaugu
- Vatnajēkidls Vulkānisks plato Islandē, 1500-2000 m augstumā tajā atrodas lielākais šīs salas ledājs (platība - 8100 kvadrātkilometru), ledāja vidējais biezums - 400 m, maksimālais - >1000 m, zem ledāja atrodas vairāki vulkāni, kuru izvirdumi rada intensīvu ledus kušanu un katastrofālus plūdus
- Laki Vulkānu virkne Islandes dienvidos ("Laki"), uz dienvidrietumiem no Vatnajēlkuda ledāja, augstums - līdz 818 m, gar 25 km garo tektonisko plaisu atrodas 115 krāteru
- X X kājas - kāju deformācija: ceļa locītavas savirzītas uz iekšu, bet apakšstilbi uz āru
- panjē XVIII gs. aristrokrātu modes piederumi, lokveida stiepļu režģi, ko sievietes nēsāja uz katra gurna zem kleitas, lai to padarītu pēc iespējas platāku
- zābaka purns zābaka daļa, kas aptver kājas pirkstus
- mājzaglis Zaglis, kas apzog mājas
- benekena zaķauza zaķauzu suga ("Bromopsis benekenii syn. Bromopsis ramosa subsp. benekenii"), Latvijā aizsargājama
- trusis Zaķveidīgo kārtas zaķu dzimtas zālēdājs mājas vai savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, īsu asti, biezu, mīkstu apmatojumu
- grīnkīpers Zāliena dārznieks (angļu "green-keeper" - "zāliena kopējs"); golfa laukuma zālāja kopšanas speciālists
- gludenā čūska zalkšu dzimtas suga ("Coronella austriaca"), neindīga brūngana čūska ar gludām zvīņām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama; oldzīvdzemdētāja — mazuļi izšķiļas olu dēšanas brīdī; tie (parasti 4—8) piedzimst augusta 2. pusē
- parastā zalktene zalkteņu suga ("Daphne mezereum"), Latvijā sastopama brīvā dabā, aizsargājama
- samtīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bryaceae"), daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas veido blīvas vai irdenas velēnas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 39 sugas
- skrajlapīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Mniaceae"), līdz 17 cm augsti, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas bieži veido lielas audzes, 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu
- vijzobe Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortula"), divmāju vai vienmājas augi, kas veido irdenas vai blīvas, līdz 8 cm augstas, nereti sirmas velēnas, \~280 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- mazā zaļvālīte zaļvālīšu suga ("Poterium sanguisorba"), Latvijā aizsargājama
- Friedrichshof Zaņas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā
- sānzars Zars, kas atzarojas no skeletzara, stumbra vai stublāja
- klāsts Zaru (parasti lapotu) vai salmu paliktnis, paklājs (zem siena vai labības kaudzēm, žāvēšanai izklātiem liniem); pārklājamais vai paklājamais
- izgatavošanas zaudējumi zaudējumi, kas rodas eksportētājam, izgatavojot trešās valsts pircēja pasūtīto produktu
- noasiņot Zaudēt ļoti daudz asiņu; arī zaudēt ļoti daudz asiņu, tā ka iestājas nāve
- ūza Zeķes daļa, kas aptver kājas stilbu
- ūze Zeķes daļa, kas aptver kājas stilbu
- stulpe Zeķes daļa, kas nosedz šo kāja daļu
- Sibīrijas zeltauzīte zeltauzīšu suga ("Trisetum sibiricum"), Latvijā aizsargājama
- zelteniete Zeltiņu iedzīvotāja
- krāsu zeltlape zeltlapju suga ("Serratula tinctoria"), Latvijā aizsargājama
- iesārtā zeltstarīte zeltstarīšu ģints suga (“Gagea erubescens”), līdz 15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar olveida sīpolu brūnā apvalkā; Latvijā aizsargājama
- zeltvilnas Zeltvilnas aunāda - grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis
- bakkaste Zem kokpita sola vai tā pakaļējā daļā zem klāja izbūvēta lāde, kurā uzglabā visnepieciešamākos piederumus
- tēcs Zema un mitra vieta uz lauka vai mežā, kur ūdens uzkrājas
- stregzna Zema vieta pļavā, kur uzkrājas ūdens
- atgula Zema vieta trumā, kur ūdens uzkrājas
- tecis Zema vieta, ieleja, liekņa, kur pieplūst un uzkrājas ūdens
- rūcis Zema, mitra vieta, kur krājas ūdens
- apakšvadonis Zemāka ranga vadītājs, kas pakļauts kādam citam vadītājam
- diakons Zemākais kristiešu kulta kalpotājs; katoļu un pareizticīgo mācītāja palīgs
- tallofīti Zemākie augi, kam nav stublāja, sakņu un lapu (piem., aļģes, ķērpji)
- katodaizsardzība Zemē izvietotu metālkonstrukciju aizsardzība pret klaidstrāvu izraisītu koroziju, izmantojot aizsargājamo konstrukciju par katodu neatkarīgā kontūrā
- atstrādāšana Zemes apstrādāšanas sistēma Krievijā pēc 1861. gada zemnieku reformas; par iznomāto zemes gabalu, labības vai naudas aizdevumu u. c. zemnieki ar savu inventāru apstrādāja muižnieku zemi
- ķīlāšanas tiesība zemes gabala īpašnieka vai viņa vietnieka (lietotāja, nomnieka, pārvaldnieka) darbība pašaizsardzības nolūkos pret nodarījumu vai iespējamiem zaudējumiem
- mūžīgais sasalums Zemes garozas iežu slāņi, kuros ilgu laiku saglabājas neatkusuši ieži, pat vairākus simtus un tūkstošus gadu
- nife Zemes kodols, nosaukums radies 20. gs. sākumā, kad daudzi zinātnieki domāja, ka Zemes kodols sastāv no niķeļa un dzelzs un to oksīdiem
- Griničas meridiāns Zemes meridiāns, kas iet caur Griniču; pēc 1884. g. starptautiskas vienošanās, meridiāns, kas toreiz gāja caur Griničas observatorijas pasāžinstrumentu, tika pieņemts par nulles jeb sākuma meridiānu; sākummeridiāns
- prekārijs zemes nomas veids agrajos viduslaikos Rietumeiropā; arī zemes gabals, ko zemes īpašnieks iznomāja zemniekam pēc viņa rakstiska lūguma
- būvpienākums Zemes valdītāja vai nomnieka pienākums pa daļai vai pilnīgi gādāt par zināmu celtņu vai celtnes uzturēšanu vai jauncelšanu
- Konsuāliji Zemes, zemkopības un auglības dievam Konsam veltīti svētki Senajā Romā, kuros tika nesti upuri, dzīvniekus rotāja ziediem, rīkotas skriešanas sacensības
- smaržīgā zemessomenīte zemessomenīšu suga ("Geocalyx graveolens"), kas ir reta un aizsargājama
- Karēlijas zemesšaurums zemesšaurums starp Baltijas jūras Somu līci un Lādogas ezeru, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, gk. granīti un gneisi, dienvidos — osi, kēmi, morēnu plato (augstums — līdz 173 m), daudz ledāja veidotu ezeru
- Hadriāna zemestauki zemestauku suga ("Phallus hadriani"), Latvijā aizsargājama
- racējcircenis Zemesvēzis - taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis
- milzu skropstzvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas skropstzvaigžņu ģints sēņu suga ("Trichaster melanocephalus"), Latvijā sastopama ļoti reti lapkoku mežos, aizsargājama
- sīkā zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum minimum"), Latvijā sastopama reti skujkoku un jauktos mežos, augļķermenis līdz 3,5 cm diametrā, saprofīts, aizsargājama
- nullvads Zemēta neitrāle, vads, kas savieno trīsfāzu elektroenerģijas avota un patērētāja nulles punktus
- Spārnene Zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs - 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene"), kas domājams, atradās tagadējā Īles pagasta Spārnukalnā, bet novads Zemgales rietumu daļā, un aizņēma tagadējo Bikstu, Īles, Zebrenes pagasta un daļu Annenieku pagasta teritorijas, precīzas robežas nav zināmas, izteiktas domas, ka ietilpa arī Bēne vai Jaunpils
- Nogailene Zemgaļu apdzīvots novads 14. gs. sākumā, vēstures avotos minēta 1416. g. ar nosaukumu "Nogaylen" kā Livonijas ordenim piederoša teritorija, centrs, domājams atradies Aužeļu pilskalnā, ietilpa tag. Brunavas un Ceraukstes pagasts, kā arī Biržu rajona ziemeļrietumu daļa un Pasvales rajona ziemeļaustrumu daļa Lietuvā
- Sidrabene zemgaļu centrs 13. gadsimtā, pirmoreiz minēta atskaņu hronikā 1289. g., 1290. g. zemgaļi pili pameta un devās uz Lietuvu, bet pili Livonijas ordenis nodedzināja; atrašanās vieta nav precīzi zināma; Sidrabe; Sidabrene
- Nemunas zemiene zemiene Nemunas augšteces un vidusteces baseinā, gk. Baltkrievijas Grodņas apgabalā, augstums 90-150 m, ledāja kušanas ūdeņu un upju nogulumi
- laukmāja Zemnieka māja
- sābris Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes
- sābrs Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes
- pušelnieks Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latvijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes; pusgraudnieks
- gruntnieks Zemnieks, kas bija iepircis savas mājas (Latvijā līdz pirmajam pasaules karam)
- kontračnieks Zemnieks, kas rentēja no muižnieka zemi un renti maksāja naudā, kā arī apstrādāja muižas laukus
- kronenieks Zemnieks, kas strādāja valsts (kroņa) muižā
- Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju
- pēlmelderis Zemnieku pārstāvis, kas veic mācītāja palīga pienākumus baznīcas draudzes pārvaldē; pērminderis
- Kauguru nemieri zemnieku sacelšanās Vidzemē 1802. g., ko izraisīja Krievijas cara pavēle, ka naturālā nodeva staciņš, kas bija daļa galvasnaudas, turpmāk maksājama naudā
- māju iepirkšana zemnieku saimniecību iepirkšana dzimtīpašumā, kas Vidzemē formāli radās pēc 1849. g. pēc Vidzemes zemnieku likuma pieņemšanas, bet noritēja gausi 1860. gadiem, kad Krievijas valdība pieņēma vairākus likumus, kas veicināja zemes pārdošanu zemniekiem
- bīte Zemnieku vezumos ievests neliels preču (linu, kaņepāju u. c.) daudzums, ko Rīgā bītnieki drīkstēja nesvētu novietot tirgotāja noliktavā; tā sauca arī atlīdzību, ko bītnieks saņēma par nesvērto preču transportēšanu u. c. pakalpojumiem
- gobas zeme zemnieku zeme, par kuru maksāja gobu
- nogultne Zemums, kur sakrājas ūdens
- gremiāls Zīda sega, ar ko apklāj mesas lasītāja bīskapa ceļgalus
- galaktoterapija Zīdaiņa ārstēšana, zāles dodot mātei vai zīdītājai, lai bērns tās saņemtu ar pienu
- dīliniece Zīdītāja
- pupaine Zīdītāja cūka
- sikspārnis zīdītāju klases kārta ("Chiroptera"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli lidojoši dzīvnieki, kam priekškājas ir pārveidotas par spārniem un kam raksturīgs biezs, zīdains apmatojums, 2 apakškārtas, \~950 sugu
- bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga
- kaza zīdītāju klases pārnadžu kārtas atgremotāju apakškārtas dobradžu dzimtas kazu un aitu apakšdzimtas kazu ģints ("Capra") (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi
- skudrlāčsomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Myrmecobiidae"), pārtiek no skudrām un termītiem, somas nav - mazuļi karājas pie zīdekļiem, apslēpti mātītes apmatojumā
- pienkoki Zīdkoku dzimtas ģints, lieli mūžzaļi koki, tropos Amerikā, 50 sugu; zaru un stumbra lūksnē balta vai dzeltenīga piensula, ko izmanto uzturā, arī par izejvielu košļājamās gumijas ražošanā
- pakariņš Ziedkopa, kas nokarājas, arī atsevišķs zieds tajā
- pakars Ziedkopa, kas nokarājas, arī atsevišķs zieds tajā; pakariņš (2)
- gradzes Ziemassvētku budēļi, parasti sievietes vien, kas 25. un 26. decembra vakaros maskojušās apstaigāja ciema mājas
- gredzes Ziemassvētku budēļi, parasti sievietes vien, kas 25. un 26. decembra vakaros maskojušās apstaigāja ciema mājas
- vidējā ziemciete ziemciešu suga ("Pyrola media"), Latvijā aizsargājama
- hopi Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, kas pazīstama kā tradicionālās indiāņu reliģijas galvenā sargātāja un sludinātāja, dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi
- Maka Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā - "zeme", pasaules radītāja, viena no Vakantankas izpausmēm
- Freirs Ziemeļu tautu mitoloģijā - auglības dievs, viens no vāniem, to īpaši godāja zviedri, par ko liecina tas, ka daudzos vietvārdos ietverts vārds Frē (Fro(s))
- Seemuppen Ziemupes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā
- slapinātāji Ziepju atvietotājas vielas jeb sintētiskās ziepes
- magone Zilā magone - šīs dzimtas ģints ("Meconopsis"), dekoratīvi augi, ar neparasti ziedu toni, kas pārziemošanai Latvijā parasti glabājami telpās
- brūnvālīšu zilenītis zilenīšu suga ("Maculinea teleius"), Latvijā aizsargājama
- esparsešu zilenītis zilenīšu suga ("Polyommatus damon syn. Agrodiaetus damon"), Latvijā aizsargājama, sastopama ļoti reti
- jūrmalas zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium maritimum"), Latvijā aizsargājama
- smiltājsisenis Zilspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Sphingonotus coerulans"), Latvijā aizsargājama
- kauna zīme zīme, ko iededzināja, parasti pierē, sodītajam
- signatarvalstis Zināma starptautiska līguma parakstītājas valstis
- mācīšanās zināšanu apguve, skolotāja vadītas vai patstāvīgas mācības
- pārtikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī patērētājam nekaitīgu, augstvērtīgu un pilnvērtīgu pārtikas produktu iegūšanu un ražošanu
- autentificēšana Ziņojuma, datu avota un datu saņēmēja autentiskuma apstiprināšana, kā arī lietotāja identitātes pārbaudes procedūra
- informatīvais ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju, ka tam vajadzīgā darbība ir negaidīti pārtraukta un nevar tikt turpināta; lietotājam jāapstiprina, ka šī darbība jāaptur, vai arī jāvēršas pēc palīdzības
- purva zirdzene zirdzeņu suga ("Angelica palustris"), kas Latvijā ir freta un aizsargājama; purva mātsakne
- aida Zirga gaita, kad, pārejot no soļiem uz paātrinātu gaitu, zirgs vienlaikus ceļ vienas puses kājas un tāpat vienlaikus arī noliek
- aizcirtums Zirga kājas kronīša ievainojums virs naga
- vēzītis Zirga kājas posms starp kronīša locītavu un pēdvidu
- cegums Zirga krēpju šķipsna, kas starp ausīm nokarājas uz leju pār pieri
- cekuls Zirga krēpju šķipsna, kas starp ausīm nokarājas uz leju pār pieri
- lāčkāja Zirga pakaļkāja ar vēzīša locītavas izliekumu uz priekšu
- aidinieks Zirgs, kas iet, reizē liekot abas vienas puses kājas
- stakņa Zirgs, kas velkot vezumu bieži apstājas
- tarpans Zirgu ģints suga ("Equus gmelini"), Eirāzijas stepju un mežu savvaļas zirgs, no kura cēlies mājas zirgs
- garkājzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Pholcidae"), 2,5-3,5 mm garš, kompakts ķermenis un it kā nesamērīgi garas (20-30 mm) tievas kājas, atgādina māņzirnekļus, Latvijā konstatēta 1 suga
- tanis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), galvkrūtis saaugušas kopā ar vēderu, ķermeņa garums - 1-22 mm, 8 kājas, kas 3-5 reizes, dažreiz pat 40 reižu garākas par ķermeni, \~3000 sugu; māņzirnekļi
- elasmobranchii Zivis ar iekšēju skrimšļu skeletu, galvas kausu bez ārējās ādainās pārklāja plātnes
- asaris Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Percidae"), saldūdens un puscaurceļotājas zivis, kas mīt ziemeļu puslodes ūdeņos, 12 ģintis, >160 sugu, Latvijā 3 ģintis, 3 sugas
- sīga Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Coregonidae"), aukstummīloša saldūdens vai caurceļotāja zivs, 3 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 vietējās sugas, 1950.-1980. gados vairākos Latvijas ezeros ielaistas vēl \~5 sugas, bet iedzīvošanās nav zināma
- īkaste Zivju pārvadājamā kaste; kaste, kurā glabā svaigas zivis
- fricassee Zobgalīgs nosaukums 16. gs. daudzbalsīgām dziesmām, kurās katra balss dziedāja savu tekstu
- alkšņu zobiņbeka zobiņbeku ģints suga ("Gyrodon lividus"), aizsargājama sēne ar salmdzeltenu vai pelēku cepurīti, līdz 10 cm diametrā, Latvijā reti sastopama, aizsargājama
- vaķis Zobs, uz kura liek košļājamo tabaku
- novelšanas metode zobu gludās apstrādes metode zobratu zoba profila veidošanai ar speciālas formas griezējinstrumenta un apstrādājamā ķermeņa novelšanu, kas imitē divu zobratu vai zobrata un zobstieņa sazobes kustību
- starpzole Zole, ko novieto, iestrādā starp apava detaļām vai zem kājas pēdas
- barašnoms Zoroastriešu attīrīšanās rituāls, kurā jāapmazgājas ar govs urīnu, smiltīm un ūdeni
- melngalvas tumšzoss zosu suga ("Branta bernicla"), Latvijā ir regulāra caurceļotāja
- baltvaigu tumšzoss zosu suga ("Branta leucopsis"), Latvijā ir regulāra caurceļotāja
- alfa Zvaigznāja spožākā zvaigzne
- lielā zvaigznīte zvaigznīšu suga ("Astrantia major"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- knūģe Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis
- knūģis Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis
- knulle Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis; knūģe
- čorka Zvejnieku māja
- Pestītāja dālderi Zviedrijas 16. un 17. gs. sudraba monētas ar Pestītāja attēlu un uzrakstu "Salvator mundi adiuva (arī "salva") nos" (Pasaules pestītāj, palīdzi mums (glāb mūs))
- Salvatora dālderi Zviedrijas 16. un 17. gs. sudraba monētas ar Pestītāja attēlu un uzrakstu "Salvator mundi adiuva (arī "salva") nos" (Pasaules pestītāj, palīdzi mums (glāb mūs))
- Spilves kauja Zviedrijas un Saksijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1701. g. 19. jūlijā Spilves pļavās pie Rīgas, kurā zviedri sakāva sakšus, kas nodrošināja Zviedrijai pārsvaru Ziemeļu kara sākumposmā; atkāpjoties sakši uzspridzināja Kobronskansti
- melnā zvīņbeka zvīņbeku dzimtas suga ("Strobilomyces strobilaceus" syn. "Strobilomyces floccopus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug lapu koku un jauktos mežos, auglīgās augsnēs
- rupjā tumšbeka zvīņbeku dzimtas suga, Latvijā sastopama ļoti reti, veido mikorizu ar priedēm vai eglēm, aizsargājama
- stražņiks Žāvēts sieriņš (īpaši tāds, kas žāvējas mājas ārpusē)
- sīkziedu žibulītis žibulīšu ģints suga (“Euphrasia micrantha”, arī “Euphrasia gracilis”), Latvijā sastopams ļoti reti rietumu daļā, aizsargājams, 4-15 cm augsts, pusparazītisks, viengadīgs lakstaugs
- zemā žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium supinum"), Latvijā aizsargājama, autohtona
- medicīnas dēle žokļdēļu dzimtas suga ("Hirudo medicinalis"), liela, 8-12 cm gara dēle, ko izmanto asiņu atsūkšanai, Latvijā aizsargājama
Citās vārdnīcās nav šķirkļa āja.