Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
fluvioglaciāls
fluvioglaciāls īpašības vārds; joma: ģeoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.fluvioglaciālsfluvioglaciāli
Ģen.fluvioglaciālafluvioglaciālu
Dat.fluvioglaciālamfluvioglaciāliem
Akuz.fluvioglaciālufluvioglaciālus
Lok.fluvioglaciālāfluvioglaciālos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
fluvioglaciālafluvioglaciālas
fluvioglaciālasfluvioglaciālu
fluvioglaciālaifluvioglaciālām
fluvioglaciālufluvioglaciālas
fluvioglaciālāfluvioglaciālās
Noteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.fluvioglaciālaisfluvioglaciālie
Ģen.fluvioglaciālāfluvioglaciālo
Dat.fluvioglaciālajamfluvioglaciālajiem
Akuz.fluvioglaciālofluvioglaciālos
Lok.fluvioglaciālajāfluvioglaciālajos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
fluvioglaciālāfluvioglaciālās
fluvioglaciālāsfluvioglaciālo
fluvioglaciālajaifluvioglaciālajām
fluvioglaciālofluvioglaciālās
fluvioglaciālajāfluvioglaciālajās
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Tāds, kas saistīts ar ledāja kušanas tekošiem ūdeņiem; nogulas, ko ledājiem kūstot, ūdens sanesis zemāk par ledāja malu.
Stabili vārdu savienojumiĀrpusledāja fluvioglaciālie nogulumi.
  • Ārpusledāja fluvioglaciālie nogulumi vārdkoptermins fluvioglaciālie nogulumi, kas uzkrājās no ledus brīvajās platībās - kontaktjoslās ar kūstošo ledu vai tiešā tā tuvumā
  • Fluvioglaciālais reljefs vārdkoptermins reljefa formas vai to kompleksi, ko veidojuši tekoši ledāja kušanas ūdeņi
  • Fluvioglaciālā delta vārdkoptermins reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņu straumēm akumulējot smiltis un granti iekšledāja vai pieledāja baseinā
  • Fluvioglaciālie nogulumi vārdkoptermins tekošu ledāja kušanas ūdeņu akumulatīvie veidojumi, glaciālo nogulumu tips
  • Iekšledāja fluvioglaciālie nogulumi vārdkoptermins fluvioglaciālie nogulumi, kas uzkrājās gan pašā ledājā, tā plaisās, caurkusumos un virsas iedobēs
Avoti: SV99, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Apakšrajona pašos dienvidrietumos uz karbonātiska fluvioglaciāla cilmieža sastopamas platlapju koku tīraudzes.
  • Lejpus Piedrujas Daugavas kreisajā krastā ir viļņots fluvioglaciāls līdzenums.
  • Prāvas platības rajonā aizņem fluvioglaciālie un limnoglaciālie smiltāji.
  • Bieži vien morēnas smilšmālu klāj limnoglaciāla smilts, mālsmilts un vietām rupjgraudaina fluvioglaciāla smilts.
  • Valni veido fluvioglaciāla grants, rupja smilts un oļi, ko pārklāj, galvenokārt dienviddaļā, putekļaini nogulumi un smilšmāls.