spirināt1
spirināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spirinu | spirinām | spirināju | spirinājām | spirināšu | spirināsim |
| 2. pers. | spirini | spirināt | spirināji | spirinājāt | spirināsi | spirināsiet, spirināsit |
| 3. pers. | spirina | spirināja | spirinās | |||
Pavēles izteiksme: spirini (vsk. 2. pers.), spiriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spirinot (tag.), spirināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spirinātu
Vajadzības izteiksme: jāspirina
spirinēt apvidvārds
Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa daļas, parasti kājas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- izdarījām un, kad mēs tās spirinājām nost, ķiķināšana atsākās.
- Viņš spirināja pa gaisu kājas un lūdzās, lai tik ļoti nekutina.
- Nelaimīgais palika karājamies, bezcerīgi spirinādams rokas un kājas.
- Uldis spirinās man rokās.
- Garkājis ienāca līdzi, turēdams sveci paceltajā rokā un iztašķīdams mūsu spirinošās ēnas uz sienām, grīdas un griestiem.