zavētāja
Lietojuma biežums :
zavētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | zavētāja | zavētājas |
Ģen. | zavētājas | zavētāju |
Dat. | zavētājai | zavētājām |
Akuz. | zavētāju | zavētājas |
Lok. | zavētājā | zavētājās |
Ragana, burve, vārdotāja.
Saistītās nozīmesragana, vellene.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
ragana1 — Mitoloģijā, arī reliģijā — sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
vellene1 — Ragana.
viegle1 — Mitoloģiska būtne latviešu folklorā, ragana, burve.
Hiponīmi
lauma1 joma: mitoloģija — Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību; spīgana, burve.
paragana1 — Pareģe, zīlniece.
spīgana1 joma: mitoloģija — Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus; arī ragana.
vellata1 — Ragana; velna apsēsta sieviete, tāda, kas spēj pārvērsties, mainīt savu veidolu.
Aptuvenie sinonīmi
burve1 — Zintniece, kam piemīt spēja ar skatienu vai ar vārdiem darīt labu vai ļaunu; pareģe; ragana; spīgana; viegle.
zavatniece1 — Burve.
Avoti: LE
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zvēresta lauzēju un ļaunuma sējēju, zavētāju.
- Tur minēti metēji ( kas ar kāršu palīdzību nosaka kaites izcelsmi vai labāko dziedināšanas veidu), burvji, burvenes, zavētāji, zavētājas, zīlnieki, zīlnieces ( kas atbilst vācu burvju apzīmējumam un pārvalda pārdabiskas lietas, arī buramvārdus) un pareģoņi ( kas var pareģot nākotni).
- Uzklausīju gan pierādījumus, gan brīvprātīgas atzīšanās, redzēju nezinātāja acij nemanāmas zavētājas pazīmes, kas raksturoja šo nožēlojamo veču, no sirds patikas papļāpāju ar viņu divatā, cenzdamies būt tik saprotošs un uzmanīgs, cik vien iespējams, – kā cilvēks, kas neļauj sevi maldināt nekādiem aizspriedumainiem pastāstiem.