zavēt
zavēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zavēju | zavējam | zavēju | zavējām | zavēšu | zavēsim |
| 2. pers. | zavē | zavējat | zavēji | zavējāt | zavēsi | zavēsiet, zavēsit |
| 3. pers. | zavē | zavēja | zavēs | |||
Pavēles izteiksme: zavē (vsk. 2. pers.), zavējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zavējot (tag.), zavēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zavētu
Vajadzības izteiksme: jāzavē
1.Burt, vārdot.
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — To vien šie māk — riebt, zavēt, raganot un zintēt, un arī pesteļot un apvārdot!
- Nevis tāda, kura māk lādēt un zavēt, bet gan tāda, kurai ar varu noņemta buršanās māka.
- Nau jau tie vārdi, ar kuriem var zavēt:
- Inspektore atgādināja par to kāda informācija jāsniedz , kad zavam uz 112. Galvenais, kas jāatceras zvanītājam:
- Ej pagrabā un pielūdz vienu saiminieci, kam es esmu lopus ķērnājis ( zavējis, apbūris), tad es tevi palaidīšu vaļā.