zavētāja
zavētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zavētāja | zavētājas |
| Ģen. | zavētājas | zavētāju |
| Dat. | zavētājai | zavētājām |
| Akuz. | zavētāju | zavētājas |
| Lok. | zavētājā | zavētājās |
Ragana, burve, vārdotāja.
Avoti: LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zvēresta lauzēju un ļaunuma sējēju, zavētāju.
- Tur minēti metēji ( kas ar kāršu palīdzību nosaka kaites izcelsmi vai labāko dziedināšanas veidu), burvji, burvenes, zavētāji, zavētājas, zīlnieki, zīlnieces ( kas atbilst vācu burvju apzīmējumam un pārvalda pārdabiskas lietas, arī buramvārdus) un pareģoņi ( kas var pareģot nākotni).
- Uzklausīju gan pierādījumus, gan brīvprātīgas atzīšanās, redzēju nezinātāja acij nemanāmas zavētājas pazīmes, kas raksturoja šo nožēlojamo veču, no sirds patikas papļāpāju ar viņu divatā, cenzdamies būt tik saprotošs un uzmanīgs, cik vien iespējams, – kā cilvēks, kas neļauj sevi maldināt nekādiem aizspriedumainiem pastāstiem.