ģindenis
ģindenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ģindenis | ģindeņi |
| Ģen. | ģindeņa | ģindeņu |
| Dat. | ģindenim | ģindeņiem |
| Akuz. | ģindeni | ģindeņus |
| Lok. | ģindenī | ģindeņos |
1.Skelets.
2.sarunvaloda Vāja, tieva persona.
Avoti: LLVV, Žrg
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram, ka ģindeņa ledusaukstā roka mani tūlīt sagrābs aiz kakla.
- Kauliem grabot, izstiepis rokas, ģindenis paspēra nākošo soli.
- Kuplo dīvains pamežs, pilns melniem, satrunējušiem laivu ģindeņiem.
- Caur nātrām, stiklu un ķieģeļu atlūzām viņi tiek verandas ģindenī.
- - Melnā nāve savos ģindeņa pirkstos pazibināja mobilo telefonu, – …