namatēvs
namatēvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | namatēvs | namatēvi |
| Ģen. | namatēva | namatēvu |
| Dat. | namatēvam | namatēviem |
| Akuz. | namatēvu | namatēvus |
| Lok. | namatēvā | namatēvos |
Vīrietis, kas uzņem viesus (parasti savā mājā); mājastēvs.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc namatēva vārdiem, viņš taču arī ir dabūjis strāvas triecienu.
- Citādi miklums sagrauzīs unikālo kolekciju, ko namatēvs krāj visu mūžu.
- Kurš namatēvs gan izsūta ielūgumus, bet pats šļūc pa diegu?
- Tikko ieradušies viesi novērsa namatēva uzmanību, un mani pameta vienu.
- Viņš jautā namatēvam, kas gan ir šī neparastā smarža. “