namamāte
namamāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | namamāte | namamātes |
| Ģen. | namamātes | namamāšu |
| Dat. | namamātei | namamātēm |
| Akuz. | namamāti | namamātes |
| Lok. | namamātē | namamātēs |
1.Sieviete, kas uzņem viesus (parasti savā mājā); mājasmāte.
2.Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Čikāgas namamāte mani aizveda uz brīnišķīgu stāstu vakaru nelielā pilsētas krodziņā.
- Tirzā namamātes adventes laikā katru sestdienu pulcēsies kopīgām nodarbībām kultūras namā.
- Par viņu pašreiz var teikt — bijusī grāmatvede, tagadējā namamāte.
- Ja viņa to nebūtu izdarījusi, droši vien daudzas namamātes gribētu,
- Uzkodās namamāte, respektēdama jūras tuvumu, galdā liek izcilu lasi. “