izpriecināt
izpriecināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izpriecinu | izpriecinām | izpriecināju | izpriecinājām | izpriecināšu | izpriecināsim |
| 2. pers. | izpriecini | izpriecināt | izpriecināji | izpriecinājāt | izpriecināsi | izpriecināsiet, izpriecināsit |
| 3. pers. | izpriecina | izpriecināja | izpriecinās | |||
Pavēles izteiksme: izpriecini (vsk. 2. pers.), izprieciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpriecinot (tag.), izpriecināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpriecinātu
Vajadzības izteiksme: jāizpriecina
Panākt, ka izpriecājas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa paziņo, ka attiecības varētu būt citādākas, ja Vilhelms aizvestu viņu uz Rīgu izpriecināt pa teātriem un restorāniem.