izprecināt
izprecināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izprecinu | izprecinām | izprecināju | izprecinājām | izprecināšu | izprecināsim |
| 2. pers. | izprecini | izprecināt | izprecināji | izprecinājāt | izprecināsi | izprecināsiet, izprecināsit |
| 3. pers. | izprecina | izprecināja | izprecinās | |||
Pavēles izteiksme: izprecini (vsk. 2. pers.), izpreciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izprecinot (tag.), izprecināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izprecinātu
Vajadzības izteiksme: jāizprecina
Panākt, ka apprecas, kļūst (kādam) par sievu (retāk kādai par vīru).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par šaušalīgo notikumu - meitene piespiedu kārtā izprecināta vecam ietekmīgam čečenam!
- Tā centrā ir jauna līgava, kas izprecināta neglītam vecākam vīram.
- Gādīga māmiņa meitu vēlas izprecināt turīgam kungam, taču meita viņu nemīl.
- Katram muižniekam ir meita, kura ir precību gados, ir jāizprecina.
- Pāvests, arī izprecinot savu meitu, vadījās pēc izdevīguma principa.