izprecēt
izprecēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izprecu | izprecam | izprecēju | izprecējām | izprecēšu | izprecēsim |
2. pers. | izpreci | izprecat | izprecēji | izprecējāt | izprecēsi | izprecēsiet, izprecēsit |
3. pers. | izprec | izprecēja | izprecēs |
Pavēles izteiksme: izpreci (vsk. 2. pers.), izpreciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izprecot (tag.), izprecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izprecētu
Vajadzības izteiksme: jāizprec
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kuras kurpes purns trāpa durvīs, tā tiks izprecēta.
- Kura strādnieka izkapts tālāk aizskrēja, to izprecēja.
- Kura strādnieka izkapts tālāk aizskrēja, to izprecēja, ja bija sieviete, un ja bija vīrietis, tad tas nomira.
- Tev, meit, ir zilas asinis,” viņš apgalvoja, jo viņa tēvs esot bijis ne jau tas Dobeles kurpnieks, pie kura māte izprecēta, bet vācu barons.
- Izprecēji savas meitas bajāriem.