apprecināt
apprecināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apprecinu | apprecinām | apprecināju | apprecinājām | apprecināšu | apprecināsim |
| 2. pers. | apprecini | apprecināt | apprecināji | apprecinājāt | apprecināsi | apprecināsiet, apprecināsit |
| 3. pers. | apprecina | apprecināja | apprecinās | |||
Pavēles izteiksme: apprecini (vsk. 2. pers.), appreciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apprecinot (tag.), apprecināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apprecinātu
Vajadzības izteiksme: jāapprecina
Panākt, ka apprecas (ar kādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es nemaz nezinu, ar kuru cilvēku starpniecību mūs apprecināja.
- Rakēna kundze slimīgo dēlu Kamilu agrā jaunībā apprecina ar vitālo radinieci Terēzu.
- Lai apprecinātu savu mīluli īstā laulību ceremonijā, vīrietis iztērēja 270 tūkstošus dolāru.
- 1042. vai 1043. gadā Jaroslavs apprecināja Izjaslavu ar Polijas karaļa Kazimira I māsu.
- Mūkus ar varu apprecināja, dzina medībās un citādi piespieda pārkāpt savu budista zvērestu.