apprecēt
apprecēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apprecu | apprecam | apprecēju | apprecējām | apprecēšu | apprecēsim |
| 2. pers. | appreci | apprecat | apprecēji | apprecējāt | apprecēsi | apprecēsiet, apprecēsit |
| 3. pers. | apprec | apprecēja | apprecēs | |||
Pavēles izteiksme: appreci (vsk. 2. pers.), appreciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apprecot (tag.), apprecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apprecētu
Vajadzības izteiksme: jāapprec
Ņemt (kādu) par sievu, par vīru.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai 50 pakistānieši ir apprecējuši Polijas un 47 – Igaunijas pilsoņus.
- Kāds korejiešu zēns iemīlējies un apprecējis lielu spilvenu ar meitenes attēlu.
- Ar nosacījumu, ka vīrietis spēs savaldzināt Džidži un apprecēt viņu.
- Pirms vairāk nekā desmit gadiem viņa apprecēja turīgu vīru Rendelu Breitenbaču.
- Abas dievina garākas pastaigas un gatavošanu saviem jau sen apprecētajiem vīriem.