apprašņāt
apprašņāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apprašņāju | apprašņājam | apprašņāju | apprašņājām | apprašņāšu | apprašņāsim |
| 2. pers. | apprašņā | apprašņājat | apprašņāji | apprašņājāt | apprašņāsi | apprašņāsiet, apprašņāsit |
| 3. pers. | apprašņā | apprašņāja | apprašņās | |||
Pavēles izteiksme: apprašņā (vsk. 2. pers.), apprašņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apprašņājot (tag.), apprašņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apprašņātu
Vajadzības izteiksme: jāapprašņā
Iztaujāt (daudzus vai visus).
Avoti: LLVV