Paplašinātā meklēšana
Meklējam Sa.
Atrasts vārdos (447):
- Sa:1
- Sa'j:1
- Sace:1
- Sada:1
- Saga:1
- Saha:1
- Sahs:1
- Saka:2
- Saka:1
- Saki:1
- Saku:1
- Sala:1
- Salē:1
- Salo:1
- Salo:2
- Sama:1
- Same:1
- Sana:1
- Sabre:1
- Sabro:1
- Sacke:1
- Sadko:1
- Saida:1
- Sakai:1
- Salas:1
- Salbi:1
- Salča:1
- Salda:1
- Saldi:1
- Salis:1
- Salla:1
- Salme:1
- Salme:2
- Salou:1
- Salta:1
- Salto:1
- Salve:1
- Saļņi:1
- Samoa:1
- Samsē:1
- Sanca:1
- Sanči:1
- Sanga:1
- Saatli:1
- Sabaha:1
- Sabali:1
- Sabaļi:1
- Sabara:1
- Sabile:1
- Sabuna:1
- Sačāni:1
- Sačile:1
- Sadala:1
- Sadors:1
- Sadova:1
- Sadska:1
- Saeima:1
- Safaga:1
- Sagaja:1
- Sagara:1
- Sagina:1
- Sagino:1
- Sagiza:1
- Sahama:1
- Sahāra:1
- Saides:1
- Saikof:1
- Sajāni:1
- Sakaba:1
- Sakaji:1
- Sakala:1
- Sakara:1
- Saketi:1
- Sakova:1
- Saksbi:1
- Sakums:1
- Salaca:1
- Salace:1
- Salado:1
- Salājs:1
- Salaka:1
- Salaki:1
- Salāla:1
- Salapi:1
- Salate:1
- Salāte:1
- Saldes:1
- Saldus:1
- Salema:1
- Salemi:1
- Salima:1
- Saliņa:1
- Salīši:1
- Saloči:1
- Salome:1
- Saluco:1
- Salupe:1
- Salūte:1
- Salūts:1
- Saļiks:1
- Saļska:1
- Samara:1
- Samavs:1
- Sambra:1
- Sameņi:1
- Samiņi:1
- Samnia:1
- Samnīe:1
- Samora:1
- Samory:1
- Samoša:1
- Samuha:1
- Samura:1
- Sanaga:1
- Sandau:1
- Sanema:1
- Sanihe:1
- Sabdaga:1
- Sabende:1
- Sabrata:1
- Sabrāta:1
- Sačhere:1
- Sadberi:1
- Sadņiki:1
- Sadouna:1
- Sadovka:1
- Safolka:1
- Saghiza:1
- Sagitta:1
- Sagunta:1
- Sagunto:1
- Sahdsen:1
- Sahrzen:1
- Saidupe:1
- Saigona:1
- Saikava:1
- Sailona:1
- Saipana:1
- Saipīte:1
- Saitama:1
- Sakaini:1
- Sakaiņi:1
- Sakarja:1
- Sakārņu:1
- Sakmara:1
- Saksija:1
- Saksona:1
- Saksoni:1
- Salaida:1
- Salaina:1
- Salaira:1
- Salanša:1
- Salanti:1
- Salcāno:1
- Salerna:1
- Salerno:1
- Salfura:1
- Salgale:1
- Salgira:1
- Saliena:1
- Saliene:1
- Salieši:1
- Salihli:1
- Saljana:1
- Sallira:1
- Salmani:1
- Salmaņi:1
- Salmejs:1
- Salmeņi:1
- Salmiša:1
- Salnava:1
- Salonta:1
- Saltāra:1
- Saltiļa:1
- Saltors:1
- Saltupe:1
- Saltupi:1
- Salvina:1
- Salvīte:1
- Saļanka:1
- Saļiena:1
- Saļņova:1
- Samaēls:1
- Samarra:1
- Sambēka:1
- Sambern:1
- Sambira:1
- Sambora:1
- Samčoka:1
- Samiēls:1
- Samiten:1
- Samoēna:1
- Sampana:1
- Sampāni:1
- Samsata:1
- Samsons:1
- Samsuna:1
- Samtera:1
- Samvara:1
- Sanaude:1
- Sanauža:1
- Sandane:1
- Sandeja:1
- Sandoja:1
- Sangihe:1
- Sanhosē:1
- Sankaļi:1
- Sankara:1
- Sabadeļa:1
- Sabdagas:1
- Sabonova:1
- Sabtanga:1
- Sabugala:1
- Sadnieki:1
- Sadovoje:1
- Safonova:1
- Sageneja:1
- Sahadeva:1
- Sahalīna:1
- Sahimoči:1
- Sahivala:1
- Saidpura:1
- Saipeite:1
- Sajanska:1
- Sakārnis:1
- Sakavena:1
- Saksmale:1
- Salainis:1
- Salamata:1
- Salamina:1
- Salanāja:1
- Salandra:1
- Salatiga:1
- Salavata:1
- Salinasa:1
- Salinīki:1
- Salivens:1
- Sallgaln:1
- Sallinga:1
- Sallonay:1
- Salonāja:1
- Saloniki:1
- Saltelva:1
- Saltiljo:1
- Saltupes:1
- Saltupis:1
- Samaņkas:1
- Samarate:1
- Sambaris:1
- Samedana:1
- Samobora:1
- Samokova:1
- Samosira:1
- Samtenes:1
- Samulomi:1
- Sanarika:1
- Sanasars:1
- Sanbeise:1
- Sandaski:1
- Sandikli:1
- Sandjego:1
- Sandnesa:1
- Sandrigo:1
- Sandvika:1
- Sanforda:1
- Sangaste:1
- Sangiļka:1
- Sangrūda:1
- Sanhuana:1
- Sanikola:1
- Sabaudija:1
- Sablajana:1
- Sagaredža:1
- Sagaredžo:1
- Sahāsrūda:1
- Saikstona:1
- Saiļugems:1
- Saimbejli:1
- Sainšanda:1
- Sakasleja:1
- Saketygal:1
- Saksoneja:1
- Saksonīši:1
- Salamanka:1
- Salamaška:1
- Salaskaja:1
- Salaspils:1
- Salenieki:1
- Salisburg:1
- Salleenen:1
- Sallgalen:1
- Salmakīda:1
- Salmonejs:1
- Saltavots:1
- Saltupīte:1
- Saltvalks:1
- Salvadora:1
- Saļeharda:1
- Samandāga:1
- Samaneits:1
- Samarinda:1
- Samarsets:1
- Sambrvila:1
- Samerseta:1
- Samervila:1
- Samotrake:1
- Sandakana:1
- Sandanska:1
- Sandgerdi:1
- Sandomeža:1
- Sandomira:1
- Sanfelipe:1
- Sanfilipe:1
- Sangiļens:1
- Sangonera:1
- Sangutane:1
- Sanisaida:1
- Saniveila:1
- Sankapura:1
- Alt-Sales:1
- Alt-Salis:1
- Arga-Sala:1
- Neu-Salis:1
- Sabirabada:1
- Safranbolu:1
- Sagamihara:1
- Sagaminada:1
- Sahilkenta:1
- Saionfārma:1
- Saipetnīki:1
- Sakārnītis:1
- Sakatekasa:1
- Sakramenta:1
- Sakramento:1
- Sakstagals:1
- Sakstagols:1
- Saksuonīši:1
- Salacgrīva:1
- Salamandra:1
- Salandzeja:1
- Saldenieki:1
- Saldutišķi:1
- Saliņkalns:1
- Saliņupīte:1
- Salipazari:1
- Salisburga:1
- Salmanovka:1
- Saļihorska:1
- Samaniškas:1
- Samaniškys:1
- Samarkanda:1
- Sambalpura:1
- Samrekovka:1
- Samsonovka:1
- Samtredija:1
- Samuldriva:1
- Samuldryva:1
- Samuldruva:1
- Sanandadža:1
- Sanandžela:1
- Sanandželo:1
- Sanantonio:1
- Sančezareo:1
- Sandariški:1
- Sandarišķi:1
- Sandvīkena:1
- Sanfeliksa:1
- Sangonsala:1
- Sanhavjera:1
- Sanignasio:1
- Sankarlosa:1
- Sankarlusa:1
- Sankasiāno:1
- Sankataldo:1
- Alt-Sahten:1
- Alt-Sauken:1
- Lī-Saņjana:1
- Neu-Sahten:1
- Neu-Sauken:1
- Sadalmeliks:1
- Saedinenije:1
- Sagittarius:1
- Saharanpūra:1
- Sahāranpura:1
- Saipetnieki:1
- Sakskēbinga:1
- Salēnlebēna:1
- Salpauselke:1
- Saltangaroa:1
- Salvatjerra:1
- Samboroheds:1
- Sanantonija:1
- Sanbernardo:1
- Sandariškas:1
- Sandariškys:1
- Sanderlenda:1
- Sanfernanda:1
- Sanfernando:1
- Sangregande:1
- Sabadsāllāša:1
- Sabdagsciems:1
- Sackenhausen:1
- Sadraudzības:1
- Sajanogorska:1
- Samutprākāna:1
- Sanambrosija:1
- Sanbenedikto:1
- Sančipirello:1
- Sanfranciska:1
- Sanfrancisko:1
- Sanfransiska:1
- Sanfransisko:1
- Sanfransisku:1
- Alt-Saticken:1
- Gross-Salwen:1
- Gross-Santen:1
- Klein-Salwen:1
- Sabdagasciems:1
- Salaspiļskaja:1
- Sallonaiskaja:1
- Samantabhadra:1
- Sanbernardīna:1
- Sanbernardīno:1
- Sandhammarens:1
- Sandžiminjāno:1
- Sankristobala:1
- Alt-Sackenhof:1
- Alt-Sallensee:1
- Neu-Sackenhof:1
- Sailomspringsa:1
- Sajosentpētera:1
- Sakstigoļskaja:1
- Salfursprungsa:1
- Sankarlospārka:1
- Gross-Saticken:1
- Klein-Sarnaten:1
- Saksija-Anhalte:1
- Salinasgrandess:1
- Salondeprovansa:1
- Allinge-Sanvīga:1
- Gross-Sahlingen:1
- Klein-Sahlingen:1
- Samktgoarshauzene:1
- Hogezanda-Sapemēra:1
- Neimarkte-Sanktveite:1
- Amundsenskota-Sautpola:1
- Aleksandrovska-Sahaļinska:1
Atrasts vārdu savienojumos (47):
- (sa)bāzt maisā
- (sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu
- (sa)derēt kopā
- (sa)dot pa galvu, arī (sa)dot (arī salikt) pa rīkli arī (sa)dot pa sprandu (arī pa zobiem)
- (sa)gatavot stundu
- (sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu)
- (sa)griezt (arī (sa)vīt, (sa)ritināt) gredzenā
- (sa)griezties (arī (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā
- (sa)iet grīstē
- (sa)iet kopā (ar kādu)
- (sa)jaukt galvu
- (sa)jaukt kārtis
- (sa)kāpt galvā
- (sa)krist veldrē
- (sa)laist grīstē
- (sa)laist šreijā
- (sa)likt galvas (arī prātus) kopā
- (sa)likt prātus (arī galvas) kopā
- (sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē
- (sa)mesties kūkumā, retāk (sa)mest kūkumu
- (sa)metas kauns
- (sa)mīt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos
- (sa)nāk (arī uznāk) dusmas
- (sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā)
- (sa)raukt (arī (sa)raut, (sa)vilkt) pieri (grumbās, krunkās)
- (sa)raukt degunu
- (sa)saukt kopā
- (sa)taisīt lielas acis
- (sa)turēt naudu pirkstos
- (sa)vilkt seju
- (sa)vīstīt dūres
- (sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi
- (uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri
- asinis (sa)stingst (dzīslās)
- dārgi (sa)maksāt
- griezt (arī sagriezt, (sa)vīt, (sa)ritināt) gredzenā
- griezties (arī sagriezties, (sa)vīties, (sa)ritināties) gredzenā
- kļūt (arī palikt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu
- palikt (arī kļūt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu
- rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.)
- sadzīt (retāk (sa)dabūt) galus kopa (arī rokā)
- sadzīt (retāk (sa)dabūt) galus rokā (arī kopā)
- sirds (sa)silst (arī iesilst)
- sirds (sa)stingst
- uz (vienas rokas) pirkstiem (sa)skaitīt
- Vilks (viņu, arī to), (sa)zin(a)!
- vīties (arī savīties, (sa)griezties, (sa)ritināties) gredzenā
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: Saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
- Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
- ESA "Euroatom" Sagādes aģentūra ("Euratom Supply Agency").
- maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
- kankarāties "Saieties" (stāties dzimumattiecībās).
- direkcijs "Saīsināta" un vienkāršota partitūra, kurā visu (arī transponējošo) instrumentu partijas tiek ierakstītas 3 vai 4 līnijkopās reālajā skanējumā.
- Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
- eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
- (aiz)iet postā (Sa)bojāties
- aizdrupt (Sa)drūpot nokļūt aiz kaut kā
- pāvals (Salmu) jumta kore, čokurs
- luģe (Salmu) kaudze
- luģis (Salmu) kaudze
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
- Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
- Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
- Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
- Abavas rumba 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums Abavā 3 km lejpus Sabiles, platums — 35 m
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
- Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā
- gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji
- tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti
- Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā
- Ači Ači Santantonio - pilsēta Itālijā
- saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes
- vēršmēlene adateņu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodon")
- sarkodoncija adateņu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodontia")
- sautinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Sautiņi" iedzīvotāji
- Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
- Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju
- Centrālā Lusona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Sanfernado, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas, Galvaspilsētas un Calabarzonas reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
- Ilokosa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Sanfernando, robežojas ar Kordiljeras administratīvo reģionu, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos un ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra
- mintaka administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Omānas Sultanātā un Saūda Arābijas Karalistē
- Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts
- Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
- Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa
- Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
- Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam
- Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
- Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
- Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta
- makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē
- dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums)
- fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda
- ĀS Āfrikas Savienība (aizstāja Āfrikas Vienības organizāciju)
- salenieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji
- salinieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji
- Salinīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
- samarsetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Samarsets" iedzīvotāji
- Austrijas agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha austriaca")
- košā agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha coccinea")
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
- Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā
- Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena
- Kausiņš aizaudzis ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā
- Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
- Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
- Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
- Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m
- Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
- Fortīna akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia var. fortunei")
- ādlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia")
- ķīļlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cuneifolia")
- pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
- dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama
- stīgu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga stolonifera")
- trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama
- trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- pilsētas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x urbium")
- cūkpipars Akmeņlauzīte ("Saxifraga")
- iežgrauzis Akmeņlauzīte ("Saxifraga")
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
- aktinogramma Aktinometra pierakstījuma līkne, kas attēlo Saules radiācijas gaitu
- Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots
- Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
- Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
- Alī Sadra alas alu komplekss Irānā (_Ali Sadr Caves_), Hamadānas ostāna ziemeļos
- saidenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji
- saidieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji
- Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes
- saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga
- Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera
- TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite")
- Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli
- Amerikāņu Samoa Teritorija Amerikāņu Samoa, nepievienota teritorija (angļu val. "Territory of American Samoa")
- AS Amerikāņu Samoa, teritorijas divburtu kods
- ASM Amerikāņu Samoa, teritorijas trīsburtu kods
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs
- prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji
- Amerika Amerikas Savienotās Valstis
- ASV Amerikas Savienotās Valstis
- štati Amerikas Savienotās Valstis
- USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija
- Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.)
- kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis
- Pārstāvju palāta Amerikas Savienoto Valstu parlamenta zemākā palāta
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu
- Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu
- Amma Amga - upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisā krasta pieteka
- Amundsena-Skota Amundsenskota-Sautpola - ASV zinātniskā stacija Dienvidpolā
- Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
- lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā
- Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.)
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
- Apaļais ezers Apaļās Salas ezers Lazdonas pagastā
- saules granulas apaļi veidojumi, kas vielas kustības rezultātā veidojas Saules konvektīvajā zonā un kļūst redzami fotosfēras virskārtā
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
- piranometrs aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai
- piranogrāfs aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai
- pirheliometrs aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes
- aktinometrs Aparāts, ar kuru mērī Saules staru enerģiju
- pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību
- Arilaha apdzīvota vieka Krievijā (_Arylah_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā
- Andrača apdzīvota vieta (_Andratx_), Baleāru Salu Maļorkas salas rietumos
- Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē
- Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
- Liepupe apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs
- Biksēre apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs
- Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas
- Svētciems apdzīvota vieta (lielciems) Salacgrīvas pagastā
- Acone apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2
- Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas
- Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs
- Lutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs
- Kursīši apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs
- Šķēde apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Blīdene apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 23 km no Saldus, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1272. g., pagasta centrs
- Jaunlutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs
- Pampāļi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs
- Druva apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri
- Ezere apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs
- Nīgrande apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs
- Draudzība apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
- Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs
- Zvejniekciems apdzīvota vieta (lielciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā 5 km no Saulkrastiem
- Allaži apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā
- Līkumciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Mārupes novada Salas pagastā
- Kalēji apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Saldus novada Pampāļu pagastā
- Ādmināni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Dorškāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Gargrode apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Gravāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Gustiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Kaļķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Mālkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Meldernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Pūteļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Radiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Roži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Salaspils apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Stuburi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā
- Auči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Salgales pagastā
- Avotkalni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Salacgrīvas pagastā
- Bāguņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Bērzmilni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Caurvēderi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Dravnieks apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Jaunpatkule apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Klaucēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Krieviņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Poļvarka apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Sprīzdāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Kaukuri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sausnējas pagastā
- Ezerlīči apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Kaģi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Remesi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Plāņi apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Salgales pagastā
- Giži apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Locinieki apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Mortišķi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Saļiena apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā
- Ulmale apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā
- Ciukori apdzīvota vieta (mazciems) Sakstagala pagastā
- Kotlopi apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
- Lauvas apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
- Šķīsterciems apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
- Uņģeni apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
- Vitrupe apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
- Plītes apdzīvota vieta (mazciems) Salas novada Sēlpils pagastā
- Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Bunči apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Piķurgas apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Mežstūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils pagastā
- Blīdenes mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Blīdenes pagastā
- Amberģis apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā
- Garozas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā
- Grīvaiši apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā
- Mauri apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā
- Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā
- Ezerkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā
- Kalnjāņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā
- Ozolmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā
- Ropmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā
- Brūzilas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
- Kūdras apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
- Pekšņas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
- Pļuras apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
- Rīteļi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
- Lašupe apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Lutriņu pagastā
- Atvari apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā
- Dziras apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā
- Meldzere apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā
- Piķeļmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā
- Kurši apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
- Puķukalni apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
- Sātiņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
- Sesile apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
- Strazdi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
- Auniņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
- Lukas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
- Pakalni apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
- Pūteļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
- Kaulaci apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Remtes pagastā
- Rubas skola apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā
- Rozes apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā
- Lagzdiņas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā
- Saldus stacija apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā
- Tiruļi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā
- Ķinguti apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
- Velliņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
- Vidzeri apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
- Benkava apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Vadakstes pagastā
- Franči apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā
- Lībji apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā
- Silaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā
- Zaņasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā
- Zaņa apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā 34 km no Saldus
- Bukupe apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
- Būtnāri apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
- Cāļlauks apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
- Grebūtnieki apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
- Ķiviļi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
- Stālmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
- Viduskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
- Višķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
- Ābari apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā (padomju laikā saucās "Centība")
- Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zvārdes pagastā
- Jaunborne apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā
- Lielborne apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā
- Stašališki apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā
- Zaļesje apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā
- Korecki apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā
- Sola apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā
- Zaciški apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā
- Jaunkrimulda apdzīvota vieta (mazciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā
- Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Jaunsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā
- Biķernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Bogmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Siliņu stacija apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Zaķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Čāvi apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Salnavas pagastā
- Dzierkaļova apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Salnavas pagastā
- Elstes apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Salnavas pagastā
- Aizsili apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Barkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Bieleņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Bļaši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Diuksts apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Kaupuži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Keiseļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Nūmierņa apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Orinski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Pliešova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Sutri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
- Aizeļkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā 2 km no Kārsavas
- Aizelkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" literarizēts nosaukuma variants
- Patkule apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Siļķava apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Silnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Stiprie apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Aizkuja apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā
- Ramļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sausnējas pagastā
- Pavasari apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Pērnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Silmalas apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Sīpolciems apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Varkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā; Vārkaļi
- Aizupieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Albertovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Altopole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Anetpole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Augustova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Balde apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Bandžuri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Betišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Bindari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Borisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Dēļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Dubovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Dzalzava apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Elizavetpole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Gačevski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Gribināni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Jakuši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Jansēta apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Jašore apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Jezufinova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Kalnasēta apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Karulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Klindžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Lakauski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Lūza apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Lielie Anspoki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Stikāni 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Jaunie Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Vecie Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Zelta Dibens apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Obrezi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Ozoliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Pauniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Punduriene apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Razrivka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Rudzdobes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Skuteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Slastinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Smelteri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Stikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Viktorovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
- Aļhovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Apari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Bolbiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Bondarevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Boriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Cerkovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Deičmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Garanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Gurilišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Kauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Keidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Komulteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Kraupeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Kudļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Kukuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Kurtiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Laizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Lakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Lukna apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Mežalovnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Mežasorgi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Mihejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Azara Bodži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Lejas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Kolna Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Jaunā Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Lielā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Mazā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Odotas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Pedeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Pertnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Pilveļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Pivteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Rjabki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Silinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Skangaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Skromelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Spočinoki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Stirāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Studeni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Subinaite apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Uļjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Vorkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Žabrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Sauna apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā, pie Saunas pagasta robežas
- Ķoniņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā
- Mežaine apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā
- Ostbaha apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā
- Strante apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā
- Upsēde apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā
- Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Sakstagala pagastā
- Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Sakstagala pagastā
- Retsepi apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas novada Ainažu pagastā
- Kuiķule apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas pagastā
- Lāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas pagastā
- Zonepe apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas pagastā
- Bisenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Salas novada Sēlpils pagastā
- Annuška apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Ķeizarsils apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Lebenieši apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Pikalne apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Rumbenieši apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Silabrieži apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā
- Stopiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā 1 km no Stopiņu pagasta robežas pie Sauriešiem
- Šarlote apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Ezeres pagastā
- Sātiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Ezeres pagastā
- Bāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
- Grietēni apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
- Jāņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Rubas pagastā
- Sārcene apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
- Bileiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Vadakstes pagastā; līdz 1920. g. bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
- Sātiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Zaņas pagastā
- Jaunsētas apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Zvārdes pagastā
- Gaveitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā
- Karļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā
- Meteliški apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā
- Ritāni apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā
- Šlapaki apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā
- Voksova apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā
- Zabolotņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā
- Cisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Kaļviņa apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Kozukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Krutova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Kūkova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Ledinski apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Leidumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Līnuži apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Līpusola apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Lozdova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Lūbemka apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Mežarejas apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Mičuri apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Pirmā Bozova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Otrā Bozova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Oponosi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Rogi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Sausinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Silaraši apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Stendži apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Svikļi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Uguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Vareiki apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Verpeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Vilgi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Žeikari apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Zobļova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Žurlova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā
- Lilaste apdzīvota vieta (skrajciems) Saulkrastu pagastā
- Gribusti apdzīvota vieta (skrajciems) Saunas pagastā
- Tiltagols apdzīvota vieta (skrajciems) Saunas pagastā
- Utināni apdzīvota vieta (skrajciems) Saunas pagastā
- Īvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sausnējas pagastā
- Ķurzēni apdzīvota vieta (skrajciems) Sausnējas pagastā
- Labrags apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
- Dolomīts apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Indrāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Putnukalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Kūdra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sakas pagastā
- Dole apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Jaksti apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Mežezeri apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Rūķi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Tēraudi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Lakstīgalas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, mazciema "Bajāri" daļa
- Avoti apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, saplūst ar vasarnīcu ciematu "Tēraudi"
- Getliņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa
- Rūķīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa
- Mežmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā
- Cekule apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, mazciema "Bunči" daļa
- Upeslīči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, skrajciema "Pikalne" daļa
- Salenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Jaksti" daļa
- Aronija apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saldus novada Saldus pagastā
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saldus pagastā
- Āres apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Astra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Banga apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Vefa Biķernieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Vefa Pabaži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Pabaži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Priedes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Ainava apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā (dažkārt neprecīzi - Ainavas)
- Jubileja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Līči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Liepaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Saulainā ieleja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Ķīšupe 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Ķīšupe 2 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Roze apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Saulīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Selga apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Silmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Veselība apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Vēsma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Zeme apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Gaisma apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Pēterupe apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja
- Faļtopi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Salienas pagastā
- Kalnsētas apdzīvota vieta (vidējciems) Cieceres pagastā, tagad Saldus pilsētas daļa
- Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs
- Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos
- Ošāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Sēlija apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs
- Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs
- Skulte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte
- Bīriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 30 km no Limbažiem un 16 km no Saulkrastiem
- Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems
- Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova
- Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs
- Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža
- Gātciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Straupciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Novadnieku pagastā 3 km no Saldus, izveidojusies pēc 1945. g. kā Saldus mežrūpniecības saimniecības centrs, Novadnieku pagasta administratīvais centrs
- Prīkuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 11 km no Preiļiem, Saunas pagasta administratīvais centrs
- Ciskādi apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Rīva apdzīvota vieta (vidējciems) Sakas pagastā
- Korģene apdzīvota vieta (vidējciems) Salacgrīvas pagastā
- Vecsalaca apdzīvota vieta (vidējciems) Salacgrīvas pagastā 3 km no Salacgrīvas pilsētas
- Saurieši apdzīvota vieta (vidējciems) Salaspils pagastā
- Tilderi apdzīvota vieta (vidējciems) Salaspils pagastā
- Gaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Saldus rajonā) 13 km no Saldus
- Zirņi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 17 km no Saldus, pagasta centrs
- Kareļi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs
- Jaunauce apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs
- Ruba apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Ringen" teritorijā, pagasta centrs
- Vadakste apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 61 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Waddax" teritorijā, pagasta centrs
- Pilsblīdene apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Blīdenes pagastā
- Oškalni apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Cieceres pagastā
- Grieze apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Ezeres pagastā
- Ošenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Jaunlutriņu pagastā
- Bruzilas apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
- Namiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Lutriņu pagastā
- Alši apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā 35 km no Saldus; kaļķakmens ieguves vieta no 16. gs. līdz 20. gs. 90. gadiem un darbojās kaļķu ceplis
- Ēvarži apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
- Līkupēni apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā
- Reņģe apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā, blakus Rubai, un dažkārt uzskatīta par tās daļu, izveidojusies bijušās muižas "Ringen" teritorijā
- Priedula apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Vadakstes pagastā
- Baltaiskrogs apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Zaņas pagastā
- Striķi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Zvārdes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
- Garoza apdzīvota vieta (vidējciems) Salgales pagastā
- Sēja apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā (2009.-2021. g. Sējas novadā, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā) 50 km no Rīgas un 17 km no Saulkrastiem
- Loja apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs
- Pabaži apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā
- Liepkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Sausnējas pagastā
- Matkule apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 44 km no Tukuma un 8 km no Sabiles, pagasta centrs
- Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs
- Satiķi apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi
- Mizaiņi apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Saldus novada Lutriņu pagastā
- Sudrabi apdzīvota vieta (viensēta) Pāvilostas novada Sakas pagastā
- Kolnasāta apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis
- Kraujas apdzīvota vieta (viensēta) Salacgrīvas pagastā
- Zaļēni apdzīvota vieta (viensēta) Saldus novada Ezeres pagastā
- Skosas apdzīvota vieta (viensēta) Saukas pagastā
- Oltūži apdzīvota vieta (viensētu grupa) Limbažu novada Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā
- Asijābāda apdzīvota vieta Afganistānā (_Asīābād_), Samangānas vilajeta ziemeļos
- Balhāba apdzīvota vieta Afganistānā, Sarepolas vilajetā
- Ail el Hadžera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn El Hadjar_), Saīdas vilājā
- Ain Shūna apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Skhouna_), Saīdas vilājas austrumos
- Edžele apdzīvota vieta Alžīrijā ("Edjele"), naftas ieguves rajona centrs Sahāras ziemeļaustrumos, netālu no Lībijas robežas
- Pagopago apdzīvota vieta Amerikāņu Samoa Teritorijā, 4280 iedzīvotāju (2000. g.)
- Nuuuli apdzīvota vieta Amerikāņu Samoa Teritorijā, 5150 iedzīvotāju (2000. g.)
- Soko apdzīvota vieta ASV ("Saco"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sentčārlza apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Merilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sentčārlza apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sentluisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Louis"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sentmērisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sentmērisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sentmērisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Seilema apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Seilema apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Seilema apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Seilema apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Salaina apdzīvota vieta ASV ("Salina"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Solsberi apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ņujorkas štatā, 12100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Solsberi apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ziemeļkarolīnas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sankarlospārka apdzīvota vieta ASV ("San Carlos Park"), Floridas štatā, 16800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sandaski apdzīvota vieta ASV ("Sandusky"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Savana apdzīvota vieta ASV ("Savannah"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Savana apdzīvota vieta ASV ("Savannah"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Andersonrivera apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Anderson River Bird Sanctuary_), putnu rezervāts Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālās daļas ziemeļos
- Adamantina apdzīvota vieta Brazīlijā (_Adamantina_), Sanpaulu štata rietumu daļā
- Agudusa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Agudos_), Sanpaulu štatā
- Abū Deia apdzīvota vieta Čadā (_Aboudéïa_), Salamatas reģiona rietumu daļā
- Tranebjerga apdzīvota vieta Dānijā, Vidusjitlandes reģionā, Samsē salā
- Dealura apdzīvota vieta Fēru salās, Sandojas salas austrumu daļā
- Hiusavika apdzīvota vieta Fēru salās, Sandojas salas austrumu daļā
- Ljorente apdzīvota vieta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas austrumu piekrastē
- Lavaana apdzīvota vieta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas dienvidos, Leites līča piekrastē
- Albērvila apdzīvota vieta Francijā (_Albertville_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Albēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Bofora apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Būrsenmorisa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Egbela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Ēma apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Etona apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Flimē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Frontenē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Jenna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Labatjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Lalešēra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Lamota-Servolē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Laravuāra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Leburžēdilaka apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Lepondebovuazēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Lešatelāra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Grezī pie Izēras apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Seeza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Šendrjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Senpjēra-Dalbiņī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā
- Afareaitu apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Afareaitu_), Biedrības salu Vējpuses Salu (Niamatai) Moorea salā
- Sarka apdzīvota vieta Gērsnijā, Sarkas salā
- Aspindza apdzīvota vieta Gruzijā (_Aspindza_), Samche-Džavahetijas mharē
- Ackuri apdzīvota vieta Gruzijā (_Atskuri_, აწყური), Samche-Džavahetijas reģionā, Kūras krastos
- Adigeni apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavahetijas reģiona (mhares) rietumu daļā
- Abastumani apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavanhetijas reģiona rietumu daļā
- Nasva apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Samasalas dienvidu daļā
- Rasana apdzīvota vieta Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Sapudi salas ziemeļu daļā
- Batuličina apdzīvota vieta Indonēzijā, Riau Salu provinces Riau arhipelāga Galanas salas dienvidu daļā
- Batu Lepu apdzīvota vieta Indonēzijā, Riu Salu provincē, Natūnas jūras Tambelanas salās
- Ārdfinana apdzīvota vieta Īrijā, Sautiperēri grāfistē
- Fetarda apdzīvota vieta Īrijā, Sautiperēri grāfistē
- Kēra apdzīvota vieta Īrijā, Sautiperēri grāfistē; Kahera
- Asiniboija apdzīvota vieta Kanādā (_Assiniboia_), Saskačevanas provinces dienvidu daļā
- Bengū apdzīvota vieta Kanādā, Saskačevanas provinces dienvidu daļā
- Vestailenda apdzīvota vieta Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, tās administratīvais centrs, 160 iedzīvotāju (2006. g.)
- Aļkina apdzīvota vieta Krievijā (_Al’kino_), Samaras apgabala austrumos
- Aļekokjujola apdzīvota vieta Krievijā (_Aleko-Kjuël’_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas zemienes rietumu daļā
- Aleksandrovgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrov Gaj_), Saratovas apgabala dienvidos
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Saratovas apgabala rietumu daļā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Saratovas apgabla ziemeļu daļā, Saratovas ūdenskrātuves rietumu krastā
- Aleksejevska apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskoe_), Saratovas apgabala rietumu daļā
- Allahjuņa apdzīvota vieta Krievijā (_Allah-Jun'_), Sahas Republikā (Jakutijā)
- Almaznija apdzīvota vieta Krievijā (_Almaznyj_), Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā
- Altata apdzīvota vieta Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumu daļā
- Amga apdzīvota vieta Krievijā (_Amga_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā; Amma
- Andrjuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjuškino_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumu daļā
- Argahtaha apdzīvota vieta Krievijā (_Argahtah_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumos, Kolimas zemienē
- Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
- Artika apdzīvota vieta Krievijā (_Art’ik_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļā
- Bahanaja apdzīvota vieta Krievijā (_Bahanai_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisajā krastā
- Rudaka apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu
- Čehova apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju
- Krasnogorska apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā
- Abaga apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā)
- Abija apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka
- Bala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas pietekas Sartangas krastā
- Barilasa apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnē, Sartangas krastos
- Batagaja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnes ziemeļos, Sartangas labajā krastā
- Balagači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta zemienē
- Muhtuja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku
- Batagajalita apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Verhojanskas grēdāja ziemeļu dalas austrumu nogāzē
- Beļkači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Pieļenas plato dienvidaustrumu malā, Aldanas kreisajā krastā
- Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē
- Balašeika apdzīvota vieta Krievijā, Samaras apgabala rietumos
- Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bakuri apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļrietumu daļā
- Baltaja apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļu daļā
- Bazarnijkarabulaka apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļu daļā
- Belogornoje apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļu daļā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Zeļenogorska apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā
- Arutana apdzīvota vieta Kuka Salās (_Arutanga_), Dienvidu Kuka salu Aitutaki salā
- Sankara apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Sanquhar_), Skotijā, Nitas kreisajā krastā
- Solforda apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā
- Berisentedmundsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistē, Lārkas upes krastos
- Ņūmārkita apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes rietumos
- Beklsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes ziemeļaustrumu daļā
- Sari apdzīvota vieta Lietuvā ("Sariai"), Viļņas apriņķa, Švenčoņu rajonā
- Lambuaka apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Bangi salas dienvidrietumos
- Sikuati apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
- Tuarana apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļrietumu daļā
- Kampontelupida apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Kotamarudu apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Kuamuta apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Lankona apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Melalapa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Pitasa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Avatavata apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Brunejas līča piekrastē
- Lamaja apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Kinabatananas upes labajā krastā
- Tunku apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Lahaddatu līča ziemeļu krastā
- Aželtake apdzīvota vieta Māršala Salās (_Ajeltake_), to dienvidu atzarā
- Araka apdzīvota vieta Māršala Salās (_Arrak_), Madžuro/Mežro salu grupā
- Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena
- Kingstona apdzīvota vieta Norfolkas salā ("Kingston"), Norfolkas Salas Teritorijas administratīvais centrs, 20 iedzīvotāju (2006. g.)
- Aitape apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Aitape_), Sandaunas provincē, Bismarka jūras piekrastē
- Ķerkliņi apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu
- Matavai apdzīvota vieta Samoa Neatkarīgajā Valstī, Samoa salu Savaii salas ziemeļu piekrastē
- Aopo apdzīvota vieta Samoa Salās (_Aopo_), Savaii salas ziemeļu daļā
- Akvaviva apdzīvota vieta Sanmarīno (_Acquaviva_), atrodas valsts ziemeļrietumos
- Abū Rubeika apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Abū Rubayq_, _Abu Rubaiq_), Medīnas mintakā
- Amelīra apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Amalīr_), Hāilas mintakas rietumu daļā
- Asāfīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Assāfīyah_), Džaufas mintakas dienvidos
- Adžfera apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Ajfar_), Hāilas mintakā
- Artāvīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Arțāwīyah_), Rijādas mintakas ziemeļu daļā
- Aisa apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ʻAys_), Medīnas mintakā
- Abā ed Dūda apdzīvota vieta Saūda Arābijā ("Abā ad Dūd", arī "Aba Alwarood"), Kasīmas mintakas ziemeļu daļā, \~4600 iedzīvotāju
- Bedī apdzīvota vieta Saūda Arābijā, Rijādas mintakas dienvidaustrumu daļā
- Eura apdzīvota vieta Somijā (_Eura_), Satakuntas reģionā
- Eurajoki apdzīvota vieta Somijā (_Eurajoki_), Satakuntas reģionā
- Honkajoki apdzīvota vieta Somijā (_Honkajoki_), Satakuntas reģionā
- Lautakile apdzīvota vieta Somijā (_Huittinen_), Satakuntas reģionā
- Karvia apdzīvota vieta Somijā (_Karvia_), Satakuntas reģionā
- Lapi apdzīvota vieta Somijā (_Lappi_, _Lapzeme_), Satakuntas reģionā
- Luvia apdzīvota vieta Somijā (_Luvia_), Satakuntas reģionā
- Merikarvia apdzīvota vieta Somijā (_Merikarvia_), Satakuntas reģionā
- Nakila apdzīvota vieta Somijā (_Nakkila_), Satakuntas reģionā
- Normarku apdzīvota vieta Somijā (_Noormarkku_), Satakuntas reģionā
- Pomarku apdzīvota vieta Somijā (_Pomarkku_), Satakuntas reģionā
- Punkalaiduna apdzīvota vieta Somijā (_Punkalaidun_), Satakuntas reģionā
- Sāriselke apdzīvota vieta Somijā (_Saariselkä_), Lapzemē
- Sekile apdzīvota vieta Somijā (_Säkylä_), Satakuntas reģionā
- Salla apdzīvota vieta Somijā (_Salla_), Lapzemes austrumu daļā
- Savukoski apdzīvota vieta Somijā (_Savukoski_), Lapzemes austrumu daļā
- Alagona apdzīvota vieta Spānijā (_Alagón_), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē
- Abū Ramāda apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ramād_), strīdus teritorijā ar Ēģipti, Sarkanās jūras krastā
- Hāga apdzīvota vieta Šveicē (_Haag_), Sanktgallenes kantona austrumos
- Bičvile apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
- Ebnata-Kapele apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
- Flāvile apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
- Frimzene apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
- Grabsa apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
- Neslava apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
- Vatvīle apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
- Zargansa apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
- Gamsa apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantona austrumos
- Tribaha apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantona austrumos
- Zevelene apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantona austrumos
- Bādragaca apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantona dienvidaustrumos
- Flumsa apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantona dienvidu daļā
- Melsa apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantona dienvidu daļā
- Arangveza apdzīvota vieta Trinidādā un Tobāgo, Trinidādas salas ziemeļrietumu dalā, Savānas/Laventilas pašvaldībā
- Bakuriani apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
- Aola apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Aola_), Gvadalkanalas provincē, Gvadalkanalas saās ziemeļaustrumu piekrastē
- Apio apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Apio_), Malaitas provincē, Malaitas salas dienvidos
- Araiki apdzīvota vieta Zālamana Salu Šuazelas provincē (_Araiki_), Vaginas salā
- Sjana apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu
- Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
- Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu
- Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- helioapkure Apkures sistēma, kurā Saules starojuma enerģija tiek pārvērsta siltuma enerģijā, ko izmanto telpu apsildīšanai
- rata krusts aplī ievilkts krusts; Saules simbols daudzām tautām
- Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā
- Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m
- Batama apriņķis Indonēzijā, Riau Salu provincē, ietver Batamas, Rempanas, Galanas, Bulanas, Kapaladžernihas, Galanbaru, Abanbesaras un vairākas mazākas salas to apkārtnē
- lielais apšgrauzis apsgraužu suga ("Saperda carcharias")
- Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte
- eklipse Aptumsums (Saules vai Mēness)
- okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums
- granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā
- Saldus pagasta teritorija aptver nedaudz vairāk nekā pusi no pirmskara Saldus pagasta teritorijas, pārējā teritorija iekļauta tagadējos Zirņu un Lutriņu pagastos un Saldus pilsētā
- Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km
- Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri
- breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības
- Regnorum Apzīmējums Samuēla un Ķēniņu grāmatām
- iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju
- Saules meita ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā
- spektroheliogramma ar spektroheliogrāfa palīdzību iegūts fotoattēls, kurā redzama Saule monohromatiskajos staros
- midiānieši Aramiešu un arābu radu tauta, attālā radniecībā ar izraēliešiem, bet arī cīnījās ar tiem, dzīvoja austrumos un dienvidos no Sarkanās jūras, minēti Vecajā derībā
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības
- vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā
- Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanhuanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Sanhuana" / "Provincia de Sanhuana"), platība — 89651 kvadrātkilometrs, 715100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santafē Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Fe" / "Provincia de Santa Fe"), platība - 133007 kvadrātkilometru, 3285200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanluisa Argentīnas Republikas province ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība - 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santjago del Estero Argentīnas Republikas province ("Santiago del Estero" / "Provincia de Santiago del Estero"), platība — 1363511 kvadrātkilometrs, 883600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santafē province Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Santa Fe")
- Janomole arheoloģiskais piemineklis (10.-11. gs.) Salienas pagasta teritorijā; apmetne un 3 kapu uzkalniņu grupas; apbedījumi liecina par saistību ar kriviču kultūru
- Barumīni nuragi arheoloģiskais piemineklis Itālijā, Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē
- Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. _Bahama Islands_), ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā, izņemot Tērksas un Kaikosas salas
- Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru
- klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus
- Admiralitāte arhitektūras piemineklis Krievijā, Sanktpēterburgā ar 407 m garu fasādi un torni tās centrā virs vārtu arkas ar 72 m augstu smaili
- valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs)
- Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
- Aslimeliks armēņu mitoloģijā - eposā Sanasars un Bagdasars, viens no Bagdasara vārdiem
- Bagdasars armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars
- Sanasars armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars
- Abameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem
- Adnameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem)
- dašnaki Armēņu nacionālās partijas "Dašnakcutjun" (Savienība) partijas biedri 1890-1921, cīnījās par neatkarību no Krievijas; partija turpināja darbību emigrācijā
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas
- pupumētra Aromātisks panātru (lūpziežu) dzimtas augs ("Satureja"), ko izmanto par garšaugu; kalnumētras
- Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā
- eksoplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; citplanēta
- citplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; eksoplanēta
- aizkartne Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis")
- asinszāle Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis")
- sarkangalvis Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis")
- vālītes Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis")
- salfejas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- salvijs Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- sievumētra Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalbeja Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalbejas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalbējs Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalpetes Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalpija Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalpijas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalpiņas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalpiņi Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalveja Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- zalvija Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis")
- bojārnīcas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- cekule Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- cekulītes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- dancka Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- danska Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- floksis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- kristinis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- krustneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- krustpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- miķelpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- neļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- plekšas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- pudelpuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- rudenspuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- rudensžīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- rudiņpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- sētložanas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- studentneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- vēršpautiņi Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- vīrpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- žīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziemcieši Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziepene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziepenīte Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziepine Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziepines Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- zieppuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziepsakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- ziepusakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām
- sarkoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcoscypha")
- sarkosoma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcosoma")
- saharomicēte Asku sēņu nodalījuma dzimta ("Saccharomycetaceae"), spirtrūgšanas izraisītājas, Latvijā maz pētīta, konstatētas 8 ģintis, \~10 sugu
- agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga
- salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi
- heliofizika astrofizikas nozare, kurā pēta Saules izcelšanos, uzbūvi un tajā norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver Saules elektromagnētiskā starojuma un Saules vēja, Saules svārstību, kā arī magnētiskā lauka novērojumus, izmantojot Saules teleskopu, daļiņu teleskopu u. c. instrumentus
- astronomiskā vienība astronomijā lietota ārpussistēmas garuma mērvienība, vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149 597 870 km; apzīmējums - ua
- fotoheliogrāfs Astronomijā lietots instruments Saules fotografēšanai
- radiolokācijas astronomija astronomijas nozare, kas pētī Saules sistēmas ķermeņus, izmantojot radioviļņus, ko uz tiem noraida radiolokatora raidītājs un pēc atstarošanās no šiem ķermeņiem uztver un analizē radiolokatora uztvērējs
- au astronomiskā vienība (_astronomical unit_); garuma mērvienība, kas vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149597870 km
- ua Astronomiskā vienība (franču "unite astronomique"); garuma mērvienība, kas vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149597870 km
- baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā
- heliocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Saules centrā; praksē tās izmanto galvenokārt debess mehānikā
- ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību
- Asūne Asūnīca - Sarjankas labā krasta pieteka
- Salivens ASV Amatieru sporta savienības pirmais prezidents Džeimss E. Salivens ("Sullivan", 1860.-1914. g.)
- SMM ASV bezpilota kosmiskais lidojums Saules pētīšanai tās kārtējā aktivitātes maksimuma periodā (ap 1980); arī šim mērķim radīts ZMP (orbitālā laboratorija "Solar Maximum Mission")
- USD ASV dolārs; Amerikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - cents
- Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums
- UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods
- Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu
- ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu
- samoieši ASV samoieši - ASV Samoa Teritorijas iedzīvotāji
- Kalifornija ASV štats ("California"), administratīvais centrs - Sakramento, platība - 423971 kvadrātkilometrs, 36961600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Oregonas, Nevadas un Arizonas štatu, kā arī ar Meksiku, rietumos - Klusais okeāns
- ISEE ASV un R-Eiropas valstu kosmisko aparātu sistēma Saules uzliesmojumu, Saules vēja, Zemes magnetosfēras un to mijiedarbības kompleksai izpētei (angļu "International Sun-Earth Explorer")
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija
- Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti
- Karpatas šaurums atdala Rodas salu no Karpatas un Sarjas salas (“Stenón Kárpathou”), savieno Krētas jūru ar Vidusjūru, platums — \~50 km
- Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula)
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi
- atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam
- Aratika atols Klusajā okeānā (_Aratika_), Tuamotu arhipelāga Palisera salās, Franču Polinēzijas (Tuamotu Gambjē Salās / Tuamotu un Maarevas) sastāvā
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā
- Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi
- Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi
- Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji
- Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas
- Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās
- Raušu depozīts atrasts 1970. g. Salaspils pagastā, Doles Raušu apmetnes vietā 60 cm dziļumā, datējams ar 11. gs. 2. pusi, tajā ir >40 dzelzs priekšmetu - tālaika kalēja darbarīki un izstrādājumi
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers
- Remtes ezers atrodas Austrumkurzemes augstienē, Saldus novada Remtes pagastā, 110,1 m vjl., platība — 74 ha, garums — 1,0 km, ieapaļš, lielākais dziļums — 1,2 m, iztek Viesata
- Aldanas kalniene atrodas Austrumsibīrijā starp Oļokmas un Učuras upi, Sahas Republikas dienvidos, vidējais augstums - 800-1000 m, lielākais 2264 m virs jūras līmeņa
- Viļicka sala atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā)
- Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m
- Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^
- Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten"
- Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers
- Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas
- Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu
- Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu
- Kinabalu nacionālais parks atrodas Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas salas ziemeļu daļā, izveidots 1964. g., platība - 754 km^2^
- Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri
- Milkas pilskalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Salāja ezera ziemeļrietumu krastā, savrups, \~20 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 25 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts
- Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m
- bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima
- Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām
- Austrumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas austrumu piekrastē, garums - 280 km, augstums - līdz 1609 m
- Toņinoaņivska pussala atrodas Sahalīnas salas dienvidaustrumos, Ohotskas jūras piekrastē, garums - 90 km, platums - 3-19 km, augstums - līdz 670 m, pussala ziemeļos beidzas ar Svobodnija (Toņinas), dienvidos - ar Aņivas ragu
- Rietumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas salas dienvidrietumu daļā, Krievijā, garums - 650 km, augstums - līdz 1330 m, sastāv no vairākām paralēlēm grēdām
- Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
- Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā
- Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens
- Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi
- Pilsblīdenes parka dīķis atrodas Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 2,9 ha
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām
- Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks
- Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms
- Remtes muiža atrodas Saldus novada Remtes pagastā, no apbūves kompleksa saglabājusies vecā pils (tagad tajā atrodas pagasta administrācija un pasta nodaļa), jaunā pils (tagad pamatskola), vairākas saimniecības ēkas un parks
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu
- Suklades Baltais ezers atrodas Salienas pagastā, \~0,5 km no Baltkrievijas robežas, platība - 5,1 ha
- Suklades Melnais ezers atrodas Salienas pagastā, nedaudz uz dienvidrietumiem no Suklades Baltā ezera, platība - 1,4 ha; Sūnu ezers
- Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m)
- Teides nacionālais parks atrodas Spānijā, Kanāriju Salās, izveidots 1954. g., platība - 190 km^2^
- Tatāru šaurums atrodas starp Āzijas krastu un Sahalīnu, savieno Japāņu jūru un Ohotskas jūras Sahalīnas līci, garums - 633 km, platums dienvidos - līdz 342 km, ziemeļos - 40 km, šaurākajā vietā - 7,3 km, pusdiennakts un jauktas plūdmaiņas - līdz 2,7 m
- Sentdžordža šaurums atrodas starp Lielbritāniju un Īriju (_Saint George's Channel_), savieno Īrijas jūru ar Ķeltu jūru, garums — 185 km, mazākais platums — 92 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 55 m
- Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
- Sildu ezers atrodas Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, platība — 7,7 ha, dziļums — līdz 2,7 m, garums — \~0,5 km, lielākais platums — \~0,2 km; Saldes ezers; Saldus ezers
- Saksijas Šveices nacionālais parks atrodas Vācijā, Saksijas brīvvalstī, izveidots 1990. g., platība 93,5 km^2^
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža
- Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m
- Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers
- Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams)
- Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene
- Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns
- Brīdāgu upe atrodas Viesītes novadā, ietek Saukas ezerā
- Volgogradas ūdenskrātuve atrodas Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, platība - 3117 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 10,1 m
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu
- heliocentriskā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā atskaites ķermenis ir Saule
- rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu
- bezzudumu saspiešana attēlu saspiešanas metode, ar kuru samazina bitu skaitu, ko izmanto attēla katra pikseļa veidošanai. Saspiešanas rezultātā netiek zaudēta ne informācija, ne attēla asums
- Zemes albedo attiecība starp Zemes atstaroto enerģijas daudzumu un visu no Saules uz Zemi krītošās staru enerģijas daudzumu
- Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs
- Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos
- aktīvais slānis augsnes vai ūdens slānis, kura siltuma stāvokli nosaka Saules radiācijas procesi un siltuma apmaiņa un atmosfēru
- Stūru purvs augstais purvs Saldus novada Zvārdes un Blīdenes pagastā, platība — 1015 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, vairāki ezeriņi
- gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos
- Elberta kalns augstākā virsotne ("Mount Elbert") Klinšu kalnos, Savača grādā, ASV (Kolorādo), augstums - 4399 m
- Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra
- Asborna kalns augstākā virsotne Foklenda Salās (_Usbourne, Mount_), Austrumfolklendā, augstums - 705 m
- Brokens Augstākā virsotne Harca kalnos ("Brocken"), Vācijā, Saksijas-Anhaltes zemē, augstums - 1142 m
- Kurnetesaudas kalns augstākā virsotne Libāna grēdā ("Qurnet es Sauda"), Libānas ziemeļos, augstums - 3083 m, kaļķakmeņi, rietumos - terasveida nogāzes
- Lopatina kalns augstākā virsotne Sahalīnā, Austrumsahalīnas kalnos, augstums - 1609 m
- Marmora augstākā virsotne Sardīnijas salā, augstums - 1834 m
- Taftāns Augstākā virsotne Sarhada plakankalnē ("Kūh-e Taftān"), Irānā, Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, augstums - 4042 m
- Burkitauls Augstākā virsotne Sarimsaki kalnu grēdā Altajā, Kazahstānā, augstums – 3373 m
- Dupgara kalns augstākā virsotne Satpūras kalnos, Indijā, Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā, augstums - 1393 m
- Hašm Māvāns augstākā virsotne Tuvaika kuestu grēdās Sauda Arābijas vidienē ("Khashm Māwān"), augstums - 1025 m
- Fito kalns augstākā virsotne Upolu salā, Samoa salās Klusajā okeānā, vulkānisks masīvs, augstums - 1113 m
- Grankass Augstākā virsotne Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, Francijas Dienvidaustrumos, augstums - 3681 m
- Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi
- korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags
- Salonāja Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Saliena" bijušais nosaukums
- Salanāja Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Saliena" nosaukuma variants
- Faļtofa Augšdaugavas novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Faļtopi" nosaukuma variants
- Borovka Augšdaugavas novada Salienas un Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" bijušais nosaukums
- Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota
- Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
- heliobionts augu valsts un dzīvnieku valsts sugas, kuru attīstībai nepieciešams Saules apgaismojums
- Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu
- AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija
- Džērvisa līča teritorija Austrālijas Savienības teritorija ("Jervis Bay Territory"), atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, platība - 67 kvadrātkilometri, 610 iedzīvotāju (2001. g.)
- Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni
- Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas
- XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents
- Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
- Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
- fantomass Automašīna "Luaz" (senāk ražota Padomju Savienībā)
- starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus
- Mvali Autonoma sala Komoru Savienībā ("Mwali"), administratīvais centrs - Fomboni, platība - 290 kvadrātkilometru, 43600 iedzīvotāju (2009. g.)
- Nzvani Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ndzwani"), administratīvais centrs - Mucamudu, platība - 424 kvadrātkilometri, 283500 iedzīvotāju (2009. g.)
- Nazidža Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ngazidja"), administratīvais centrs - Moroni, platība - 1148 kvadrātkilometri, 342200 iedzīvotāju (2009. g.)
- fototrofs Autotrofs organisms, kas organisko vielu sintēzei izmanto Saules enerģiju
- bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti
- Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm
- Līkais krodzinieks avots Sabiles centrā
- Oļu avots avots Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, pie Dzelveskalna alām
- Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups
- Bodži Azara Bodži - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Azoru Salas Azoru Salu autonomais reģions Portugālē (_Região Autónoma dos Açores_), atrodas Atlantijas okeānā ~2000 km uz rietumiem no valsts kontinentālās daļas, platība - 2333 kvadrātkilometri, 245800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes
- Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā
- salenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji
- Pērņciems Babītes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pērnciems" nosaukuma variants
- Holmhof Babītes novada Salas pagasta bijušais nosaukums
- salenieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji
- salienieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji
- BSD Bahamu dolārs; Bahamu Salu Sadraudzības valūtas kods, sīknauda - cents
- Manāma Bahreinas galvaspilsēta ("Al Manamah"), atrodas Bahreinas salas ziemeļaustrumos, osta Salvas līča krastā, 149000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Brazīlijas Baija Baijas štata galvaspilsētas Salvadoras dažkārt lietots otrs nosaukums
- Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
- sudrabvītols Baltais vītols ("Salix alba")
- Beļaukas ezers Baltais, ezers Salienas pagastā
- baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu
- Aurora Baltijas flotes kreiseris, kas deva signālu Ziemas pils ieņemšanai 1917. g. 25. oktobrī Petrogradā (tagadējā Sanktpēterburgā)
- Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X)
- Pulicera prēmija balva, ko katru gadu (kopš 1917. g.) maijā Amerikas Savienotajās Valstīs pasniedz par sasniegumiem žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un citās - kopskaitā 30 - jomās
- salmanieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" iedzīvotāji
- Salmani Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukums latgaliski
- saksmalieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Saksmale" iedzīvotāji
- sasa Bambusu dzimtas ģints ("Sasa"), dekoratīvs augs, kura vecajām lapām ir nokaltušas krēmkrāsas malas
- sasaela Bambusu ģints ("Sasaella")
- sarkanpanemūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanpanemūne" iedzīvotāji
- Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums
- Jaunsaules muiža Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Saule" bijušais nosaukums
- Becezers Bedres ezers Sarkaņu pagastā
- Bedrezers Bedres ezers Sarkaņu pagastā
- tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- BMD Bermudu Salu dolārs; Bermudu Salu valūtas kods, sīknauda - cents
- Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km
- Samaniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Samaniškas" nosaukums latgaliski
- sapieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Sapa" iedzīvotāji
- Šergī beznoteces ieplaka Alžīrijā (_Chott ech Chergui_), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā
- Mīhala Bībelē, Vecajā Derībā, ķēniņa Saula meita un Dāvida sieva, kuru Dievs sodīja ar neauglību
- lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. gs. 20. un 30. gados)
- maki Biezi krūmāji, kur slēpās Sardīnijas un Korsikas laupītāji
- Mārtiņsala Bijusī sala Daugavā iepretī Salaspilij, kas applūdināta pēc Rīgas HES uzcelšanas, platība - \~20 ha
- Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals
- Kumbern Bijušās Kumbru muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Saldus pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Druva
- Reņģes muiža bijušās muižas “Ringen” latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Rubes pagastā izveidojušās apdzīvotās vietas “Ruba” un “Reņģe”
- Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja"
- Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža
- Karlshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Zaņas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kareļi
- Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers
- bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas
- Dzirnavu dīķis Biržu dzirnavezers Jēkabpils novada Salas pagastā
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi
- Blankenfeld Blankas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
- bukakārkls Blīgzna ("Salix caprea")
- bukkārkls Blīgzna ("Salix caprea")
- smilšu blusa blusu suga ("Sarcopsylla penetrans"), izplatīta Dienvidamerikā (Brazīlijā), bet ievazāta arī Āfrikā
- smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
- Bļodas ezers Bļodonis, ezers Sausnējas pagastā
- Bļodona ezers Bļodonis, ezers Sausnējas pagastā
- Bļodoniešu ezers Bļodonis, ezers Sausnējas pagastā
- Bļodonīša ezers Bļodonis, ezers Sausnējas pagastā
- Revumreva Boļšaja Čukočja, upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos
- Sarajeva Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ("Sarajevo"), 369500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Riodežaneiro Brazīlijas štats ("Rio de Janeiro"), platība - 43696 kvadrātkilometri, 16010400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Sanpaulu, Minasžeraisa un Espiritu Santu štatu, apskalo Atlantijas okeāns
- Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
- maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru
- paisuma apstāšanās brīdis, kad uz Zemes novēro Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisīto paisuma augšējo līmeni jeb paisuma pilnlīmeni
- purslas briedenes ("Sarcodon imbricatus", senāk "Hydnum imbricatum")
- Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele
- Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta
- sargasi Brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases ģints ("Sargassum"), kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas; šīs ģints aļģes
- strupā brūnvālīte brūnvālīšu suga ("Sanguisorba obtusa")
- smalklapu brūnvālīte brūnvālīšu suga ("Sanguisorba tenuifolia")
- Lielais grāvis Brūziles labā krasta pieteka Saldus novadā, garums — 5 km
- Buhara Buharas Haniste - valsts Vidusāzijā 16. gs. - 1920. g., galvaspilsēta - Samarkanda
- sarkokoka Bukšu dzimtas ģints ("Sarcococca"), pundurkrūmi, kam agri pavasarī parādās mazi, balti ziediar rozā putekšņlapām
- sabines Bultene ("Sagittaria")
- zobenājs Bultene ("Sagittaria")
- zobenes Bultene ("Sagittaria")
- zobines Bultene ("Sagittaria")
- zobini Bultene ("Sagittaria")
- zobiņi Bultene ("Sagittaria")
- šaurlapu bultene bulteņu suga ("Sagittaria graminea")
- platlapu bultene bulteņu suga ("Sagittaria latifolia")
- parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs
- Burbuļstrauts Burbulis - Vadakstes pieteka Saldus novadā
- saulieši Burtnieku novada Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sauļi" iedzīvotāji
- Buusaahs Bustahs - ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā)
- BV Buvē Sala, teritorijas divburtu kods
- BVT Buvē Sala, teritorijas trīsburtu kods
- salsolīns C11H15NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds
- salsolidīns C12H17NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds
- sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa
- puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_
- cēbra ceberiņš jeb dārza pupumētra (_Saturea hortensis_)
- Labklājības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus sociālās drošības jomā
- Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā
- Ceplīšu ezers Ceplītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā
- XPF CFP (Klusā okeāna) franks; Francijas Polinēzijas, Jaunkaledonijas un Volisas un Futunas Salu valūtas kods, sīknauda - santīms
- Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte
- Cieceris Cieceres ezers Saldus paugurainē
- Spaļu strauts Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā
- Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts
- Paksīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 26 km, kritums - 48 m; Pakse
- Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte
- Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā
- Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe
- Gubu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā, garums - 3 km
- Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe
- Kumeļpurva grāvis Cieceres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km
- Dīcmaņu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pagastā un pilsētā, garums - 11 km
- Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti
- Slimnīcas strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Saldus novada Saldus pagastā, garums - 6 km
- Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.)
- Kuiviži ciems Salacgrīvas pagastā
- eirofils cilvēks, kam ir izteikti pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību un savas valsts dalību tajā
- eiroskeptiķis cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un savas valsts vietu tajā
- linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs)
- bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- Cīšu Cīšu ezers - Salmejs, ezers Rušonas pagastā
- kārpcūka Cūku dzimtas suga ("Phacochoerus aetihiopicus"), uz purna lieli ādas izaugumi ("kārpas"), ļoti lieli ilkņi, fitofāgi, dzīvo baros, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras
- pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā
- lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
- melnā čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola caprata")
- kalnu čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola insignis")
- tumšā čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola torquata"), Latvijā rets ieceļotājs
- dziedenīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Sanicula"), daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs, \~40 sugas, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
- Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m
- Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
- Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
- Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
- Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
- Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji)
- Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas
- Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas
- Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
- Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju
- Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha
- Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas
- Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas
- Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
- Dulbju acs purvs dabas liegums, atrodas Saldus novada Remtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), zemais purvs, kas izveidojies aizaugot ezeram, platība - 6,5 ha (visa purva platība - 16 ha)
- Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
- Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
- Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā
- saldieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Saldi" iedzīvotāji
- struktūrfondi daļa no Kopienas strukturālās politikas, kuras mērķis ir attīstības atšķirību mazināšana starp Eiropas Savienības reģioniem un dalībvalstīm, tādējādi sekmējot sociālo kohēziju
- Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas
- Jaunvāles pagasts daļa no tagadējā Brenguļu pagasta teritorijas, kas pastāvēja kā atsevišķs pagasts līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Sackenhof, krieviski — Novovalenskaja
- neitrīno detektors daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo neitrīno plūsmu, kura rodas Saules kodolreakciju zonā un pārnovu uzliesmojumos
- DKK Dānijas krona; Dānijas Karalistes (un Fēru Salu, Gibraltāra) valūtas kods, sīknauda - ēra
- Vidusjitlande Dānijas reģions Jitlandes pussalā, starp Ziemeļjitlandes un Dienviddānijas reģionu, ietver arī salas Samsē Belta rietumdaļā
- DJS Darba Jaunatnes Savienība
- Avu darbīgs vulkāns Indonēzijā (_Awu_), Sanihes salās, augstums - 1320 m
- Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs
- Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava
- Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m
- Isalko Darbīgs vulkāns Salvadorā, Kordiljeru Sjerramadres grēdā, augstums - 1885 m, radies 1770. g., pēdējais izvirdums 1956. g., virs konusa regulāri parādās sprādziena dūmu mākonis
- Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m
- ceberiņš Dārza pupumētra ("Satureja hortensis")
- cēberiņš Dārza pupumētra ("Satureja hortensis")
- cebers Dārza pupumētra ("Satureja hortensis")
- eglīte Dārza pupumētra ("Satureja hortensis")
- piparzāle Dārza pupumētra ("Satureja hortensis")
- satureja Dārza pupumētra ("Satureja hortensis")
- cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību
- maralsakne Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug Sibīrijā, Sajānos, Altajā u. c., tā ekstraktam piemīt stimulējošas un afrodīzija īpašības
- ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli
- Lebjava Daugavas atteka Doles salā, Salaspils novada Salaspils pagastā; Lebge; Lebje; Ļeblova
- sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji
- Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne
- Poguļanka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 24 km, kritums - 40 m; Jaunborne; Olšanka; Saliena; Saliene
- Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja
- Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene
- Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe
- Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens
- Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja
- Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
- Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram
- Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite
- Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m
- Sallonay Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums
- Sallonaiskaja Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- salinieki Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji
- samukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Samukakts" iedzīvotāji
- samagalieši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Samagals" iedzīvotāji
- faltonieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Faltona" iedzīvotāji
- lielbornieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielborne" iedzīvotāji
- padunajieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Padunaja" iedzīvotāji
- padunajišķi Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Padunaja" iedzīvotāji
- sīķelieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Sīķele" iedzīvotāji
- savišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Savišķi" iedzīvotāji
- sarkanieši Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji
- Salienas dzirnavezers Dauguļu dzirnavezers Salienas pagastā
- Rietumsamoa Dažkārt lietots Samoa Neatkarīgās Valsts nosaukums, lai atšķirtu no Amerikāņu Samoa, kas atrodas austrumu pusē
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku
- plutoīds Debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli un kura orbītas lielā pusass ir lielāka nekā Neptūnam
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne
- perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saules centram
- antiapekss Debess punkts, kas pretējs Saules kustības apeksam
- ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā
- rudens punkts debess sfēras punkts (viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem), kurā Saules diska centrs atrodas rudens ekvinokcijā
- vasaras saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas vasaras saulgriežos
- ziemas saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas ziemas saulgriežos; tas iestājas ap 21. decembri, un tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena
- apekss Debess sfēras punkts, uz ko vērsta Saules relatīvā kustība attiecībā pret citām zvaigznēm
- pavasara punkts debess sfēras punkts, viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem; punkts, kurā Saules diska centrs atrodas pavasara ekvinokcijā
- Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā
- Sūrja Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem, dažkārt arī Saules dievs
- ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas
- Denica Deņica, Sarjankas pieteka
- Dēnīca Deņica, Sarjankas pieteka
- Guseļņica Deņica, Sarjankas pieteka
- Gusiļņica Deņica, Sarjankas pieteka
- Beni departaments Bolīvijā, valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Trinidada, robežojas ar Santakrusas, Kočabambas, Lapasas un Pando departamentu, kā arī ar Brazīliju
- Augšsavoja departaments Francijā (_Haute-Savoie_), Overņas-Ronas-Alpu reģionā, administratīvais centrs - Ansī
- Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku
- Amazonasa departaments Peru (_Amazonasa_), valsts ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Loreto, Sanmartinas un Kahamarkas departamentu, kā arī ar Ekvadoru
- Avačapana departaments Salvadorā (_Apuachapán_), atrodas valsts rietumu daļā pie Gvatemalas robežas
- Artigasa departaments Urugvajā (_Artigas_), valsts ziemeļos, robežojas ar Salto departamentu, kā arī ar Argentīnu un Brazīliju
- Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ
- Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"
- Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena
- SGS Dienviddžordžija un Dienvidsedviču Salas, teritorijas trīsburtu kods
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām
- Ostbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants
- Ozbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants
- ostbacnieki Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaka" iedzīvotāji
- Pievikas Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Rīva" daļa
- Orgsaļiena Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Baechhof Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta bijušais nosaukums
- Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu
- Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka
- Mežāža trops dienvidu tropu loks - dienvidu puslodes paralēle 23°27', uz kuras ziemas saulgriežos Saule atrodas zenītā
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu
- zauriegurņa dinozauri dinozauru apakšklases kārta ("Saurischia"), kurā ir 3 apakškārtas
- EU-27 Divdesmit septiņu valstu Eiropas Savienība
- lorantācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Santalales" rindā, kādas 500 sugas, gk. tropos, pusparazītiski sīkkrūmi, retāk lakstaugi, aug uz koku virszemes daļām
- minusops Divdīgļlapju augu ģints "Sapotaceae" dzimtā, kokaugi, \~160 sugas tropos
- kārklaugi Divdīgļlapju augu rinda ("Salicales"), koki un krūmi ar veselām pamīšām lapām, bezapziedņa ziediem ar 2 vai daudz putekšlapām
- plūškoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Sambucaceae"), nodalīta no kaprifoliju dzimtas, tikai 1 ģints
- santali Divdīgļlapju klases dzimta ("Santalaceae"), parazītiski vai pusparazītiski koki, krūmi un lakstaugi, \~30 ģinšu, >400 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - linlape, kas ir pusparazītisks lakstaugs
- sapoti Divdīgļlapju klases dzimta ("Sapotaceae"), koki, retāk krūmi, satur piensulu, tropos un subtropos \~60 ģintis, 800 sugas
- vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija
- santolīna Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Santolina"), puskrūmi ar spēcīgu smaržu un sīkām adatu vai zvīņu veida lapām, kas balti spilvotas un nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem
- sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem
- salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas
- salpiglose Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas ģints ("Salpiglossis"), kuras 1 sugu Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
- taurespuķe Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas suga ("Salpiglosis sinuata"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu; jomoto salpiglose
- sapindi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sapindales"), kokaugi un lakstaugi ar saliktām lapām, 10 dzimšu, \~160 ģinšu., >2000 sugu
- saracēnija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sarraceniales"), kukaiņēdāji augi, 4 dzimtas
- akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu
- ziepjukoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Sapindus"), koks ar viendzimuma ziediem, augļos ir vielas, kas veido labi putojošus šķīdumus, ko izmato par mazgāšanas līdzekli
- Salix bicolor divkrāsu kārkla "Salix phylicifolia" nosaukuma sinonīms
- Komulteņu akmens dižakmens Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, apkārtmērs — 15 m, garums — 5 m, platums — 3 m, augstums — 1,8 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- STD Dobra; Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
- vēršantilopes Dobradžu dzimtas lieli un vidēji lieli pārnadži (ķermeņa garums - 1,4-2,45 m, masa - 85-270 kg), fitofāgi, dzīvo nelielās grupās klajās vietās Āfrikā uz D no Sahāras; 3 ģintis, 6 sugas
- saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā
- Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti
- Santodomingo Dominikānas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Santo Domingo"), osta Karību jūras krastā, 2300000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
- Melnupīte Druve, Ezeres pieteka Saldus novadā
- Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa
- sausternieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Saustere" iedzīvotāji
- Kārļu ciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas “Sabdagas” daļa
- sabdadznieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" iedzīvotāji
- Sabdaga Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" nosaukuma variants
- Sabdagasciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" nosaukuma variants
- Sabdagsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" nosaukuma variants
- Mežsaustere Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Saustere" daļa
- Sausterciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Saustere" nosaukuma variants
- Skosupīte Dūņupes kreisā krasta pieteka Saukas pagastā
- Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde
- Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe
- Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km
- Sūriku valks Durbes labā krasta pieteka Sakas pagastā
- Ilmāja Dzelzcela stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Saldus-Liepāja, atrodas Vecpils pagastā
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos
- Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām
- Dole Dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 16 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Inčupe Dzelzceļa pieturpunkts Saulkrastu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 43 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
- Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks
- Eiropas dziedenīte dziedenīšu suga ("Sanicula europaea"), ko tautas medicīnā lieto brūču dziedēšanai
- fotosfēra Dziļākais un blīvākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis, kas emitē lielāko daļu tās izstarotās enerģijas, galvenokārt redzamās gaismas veidā
- Zunda dziļvaga dziļvaga Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Zunda salu loka dienvidu nogāzes piekājē, stiepjas no Nikobaru līdz Savu salām, garums — \~5370 km, platums pa 6000 m izobatu — \~28 km, lielākais dziļums — 7130 m
- Vitjaza dziļvaga dziļvaga Klusajā okeānā, gar Santakrusas salas, Anudas, Tikopijas u. c. salu ziemeļu zemūdens nogāzi, garums - \~800 km, lielākais dziļums - 6150 m, kopā ar Rietummelanēzijas dziļvagu veido dziļvagu sistēmu gar Melanēzijas salām
- Dalila Ebreju mitoloģijā - filistiešu skaistule, kas ar viltu uzzināja Samsona spēka noslēpumu (tas bija viņa matos) un nodeva viņu, slepus apgriežot tam matus
- Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti
- Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra
- Hatora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu un pazemes dieviete; bieži govs veidolā ar Saules disku starp ragiem
- eira Eiro - vienota Eiropas Savienības naudas vienība
- Eurocontrol Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija ("European Organisation for the Safety of Air Navigation")
- Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union")
- EASA Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ("European Aviation Safety Agency")
- EU-OSHA Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra ("European Agency for Safety and Health at Work")
- EEA Eiropas ekonomiskā asociācija, sastāv no Eiropas Savienības un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalstīm, izņemot Šveici
- Koptirgus Eiropas Ekonomiskās kopienas neoficiāls nosaukums, tika lietots arī Eiropas Kopienas apzīmēšanai un reizēm apzīmē arī Eiropas Savienību
- EMSA Eiropas Jūras drošības aģentūra ("European Maritime Safety Agency")
- EKT Eiropas Kopienu Tiesa (kopš 1.12.2009.: Eiropas Savienības Tiesa)
- EFSA Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ("European Food Safety Authority")
- CERP Eiropas Sabiedrisko attiecību centrs (franču "Centre europeen des relations publiques")
- ES Eiropas Savienība
- EU-15 Eiropas Savienības "vecās" dalībvalstis, kuras kļuva par dalībvalstīm pirms 2004. g. 1. maija
- regula Eiropas Savienības (ES) regulas ir juridiski saistoši tiesību akti, kas jāpiemēro pilnībā un visās ES dalībvalstīs
- iepirkuma nomenklatūra Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro publisko iepirkumu procedūrās
- Eiroparlaments Eiropas Savienības augstākā pārstāvniecības iestāde
- Eiropas Parlaments Eiropas Savienības augstākā pārstāvniecības iestāde
- eirobudžets Eiropas Savienības budžets, kas ietver visus plānotos ienākumus un izdevumus dažādiem pasākumiem, kurus Eiropas Savienība īsteno viena gada laikā
- Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētāji Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijas, kas veic eksporta kredītu garantēšanas funkcijas
- apakšuzņēmējs Eiropas Savienības dalībvalstu juridiskā persona, ar kuru eksportētājs noslēdzis vienošanos par noteiktas eksporta līguma daļas izpildi
- Eiropas Savienības teritorija Eiropas Savienības dalībvalstu teritorija, kas noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
- EUISS Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts ("European Union Institute for Security Studies")
- EMU Eiropas Savienības ekonomiskā un monetārā ūnija (angļu "Economic and Monetary Union"), darbību uzsāka 1999. gadā, kopējo valūtu (eiro) ieviesa 2002. gadā
- Briseles kāposts Eiropas Savienības finansējums
- ESIC Eiropas Savienības Informācijas centrs
- eirostruktūras Eiropas Savienības institūcijas
- Taric Eiropas Savienības integrētais tarifs ("integrated tariff of the European Union")
- subsidiaritāte Eiropas Savienības īstenots kompetences sadales princips, kura mērķis ir nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa saikni ar iedzīvotājiem tuvāku varas institūciju
- OV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis (pirms 2003. g. 1. februāra: Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis)
- FRA Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ("European Union Agency for Fundamental Rights")
- SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development")
- Interprise Eiropas Savienības programma uzņēmējdarbības vides un uzņēmumu attīstības veicināšanai, īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem
- EUSC Eiropas Savienības Satelītcentrs ("European Union Satellite Centre")
- CARE Eiropas Savienības satiksmes negadījumu datubāze
- Eurostat Eiropas Savienības statistikas birojs
- Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām
- ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession")
- Eiropas Savienības politiku instrumenti Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai
- dalībvalsts Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
- komisārs Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersona, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā
- eirozona Eiropas valstu kopa, kur ieviesta vienotā Eiropas Savienības valūta eiro
- Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru
- satsuma Eksotiska mandarīnu šķirne, kas nāk no Satsumas novada Japānā
- Forburga Ēku komplekss Rīgā starp Eksporta, Sakaru, Ausekļa ielu un Vašingtona laukumu, uzbūvēts 1913.-1914. g.
- spīdekļa rektascensija ekvatora loks no pavasara punkta līdz spīdekļa meridiānam Saules redzamās kustības virzienā
- Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā
- Malabo Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta (sp. val. "Malabo"), atrodas Bioko salā, osta pie Biafras līča (Gvinejas līča daļa), 167000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1973. g. saucās Santaisabela
- santaleļļa Eļļa, ko iegūst pārtvaicējot auga "Santalum album" sakni ar ūdens garaiņiem
- Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā
- eirošoks emocionāls satricinājums, kas radies saistībā ar grūtībām, iestājoties Eiropas Savienībā
- Enkelads Encelads - Saturna pavadonis
- helioenerģētika enerģētikas nozare, kas izstrādā metodes, ar kurām iespējams izmantot Saules starojuma enerģiju rūpnieciskām un sadzīves vajadzībām
- Pokrovska Engelsa, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1931. g.
- salenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Salas" iedzīvotāji
- kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas
- lanstupieši Ērgļu novada Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Lanstupe" iedzīvotāji
- ozolieši Ērgļu novada Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji
- Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas
- Matafao Erodēts vulkānisks masīvs Tutuilas salā, Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, augstums - 635 m
- PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis
- Espiritusanta Espiritu Santo, lielākā no Jaunhebridu salām
- Espiritusanta Espiritu Santu, štats Brazīlijā
- sanihi Etniska grupa Sanihes salās, Indonēzijā, tuvu radniecīgi talaudiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas
- Tuļģu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Salaspils pagastā, Doles salā, sausās Daugavas krastā, ir \~3 m augsts uzkalns (35 x 25 m), kas tagad apaudzis ar kokiem; senāk ļaudis no plašas apkārtnes šeit svinējuši Jāņus
- Pūtēļu grāvis Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunauces pagastā, garums - 11 km; Pūteļu grāvis
- Jūdupe Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Rubas pagastā, garums - 9 km; Jūdupīte
- Klagātupīte Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, iztek no Zvārdes ezera, garums - \~3 km, dažos avotos uzskatīta par Ezeres augšteci
- Šarlote Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā
- Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe
- Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe
- Ungurpils dzirnavezers ezers Alojas pagastā, uzstādināts Salacas pietekā Joglā, tā platība — 22,4 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,2 m, virsūdens aizaugums — \~40%
- Sakārnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis
- Zabolotņiku ezers ezers Augšzemes augstienē, Salienas pagastā, 147,1 m vjl., platība - 21,0 ha, garums - 0,9 ha, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 15,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis
- Dūnakļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Silenes mežos, Augšdaugavas novada Salienas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 18,7 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,5 m, sala 1,2 ha, mīt zivis un ūdensputni
- Baltezers ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Cieceres pagastā, 121,5 m vjl., platība - 35 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,7 m, lielākais dziļums - 17,8 m, eitrofs ezers, aizaugums - 10-15%; Baltais ezers
- Veiķenieku ezers ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu pagastā, 66,4 m vjl., platība - 28,0 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels
- Saldus ezers ezers Austrumkursas augstienes centrālajā daļā, Saldus pilsētā, platība — 11,9 ha, garums — 0,85 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,6 m, cauri tek Vēršāda
- Ķerkliņu ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 101 m vjl., platība — 50 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 5 m, lielākais dziļums — 32 m, eitrofs, aizaugums — 10%
- Nūmierņas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, 103,9 m vjl., platība — 73,8 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, lielākais dziļums — 4 m, ezerdobe ovāla, eitrofs, vidēji aizaudzis, iztek Kūkova; Numernes ezers
- Mazais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, \~94 m vjl., platība - 19,9 ha, garums - \~1,1 km, platums - 0,2 km; Klauces ezers; Klauces II ezers
- Lielais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, 92,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 1,5 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 22,6 m; Klauces I ezers; Klauces ezers
- Samaneits ezers Ezernieku pagastā, platība - 5,3 ha, dziļums - līdz 8,1 m; Samaņu ezers
- Saviļu ezers ezers Grāveru pagastā, 156,3 m vjl., platība - 55,3 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 20 m, ezerdobe līčaina, krasta līnija - 4,7 km; Savaļu ezers; Saveļu ezers; Saveļezers; Saviņu ezers; Šauļu ezers; Šavels; Šaveļu ezers
- Paravani ezers ezers Gruzijā starp Samsari grēdā un Džavahetijas grēdu 2074 m vjl., platība - 37 kvadrātkilometri, dziļums - \~3m, izveidojies izvirdumiežu aizsprostotā ieplakā, notece uz Kūru
- Sārumezers ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums
- Bukūzis ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, platība - 3,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~120 m; Buka ezers; Bukānes ezers; Bukauzes ezers; Bukūža ezers
- Lēlītis ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Lēliņš
- Purva ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Purvezers
- Kugres ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība 4,6 ha; Kugrītes ezers
- Aklais ezers ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā, platība - 1,5 ha; Indrānu ezers
- Reindīra ezers ezers Kanādā (angļu val. "Reindeer Lake"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Lorensa augstienē 350 m vjl., platība - 6650 kvadrātkilometru, garums - 245 km, platums - 56 km, dziļums - līdz 60 m
- Saučenku ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 5 ha; Saučinkas ezers; Savčenko ezers
- Solkas ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 2,1 ha; Salnas ezers; Saules ezers
- Bustahs ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas-Indigirkas zemienē 7 m vjl., platība – 249 kvadrātkilometri; Buusaahs
- Mogotojevo ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers
- Sasika ezers ezers Krimā; Sasiks
- Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers
- Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers
- Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m
- Salmejs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers
- Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers
- Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers
- Šina ezers ezers Lielbritānijas salas ziemeļos (_Loch Shin_), Skotijā, Saterlendā, ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā \~28 km garš un vidēji 0,5 km plats
- Lielā dzelve ezers Limbažu novada Limbažu un Umurgas pagastā, Saules purvā, platība — 3,5 ha; Lielais Purva ezers
- Mazais Purva ezers ezers Limbažu pagastā, Saules purvā, platība — 1,3 ha
- Sasēris ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 9 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Sasera ezers; Sasēres ezers; Saseru ezers; Sazoru ezers
- Bedres ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagasta ziemeļu daļā, Skuķu purvā, platība - 10,7 ha; Becezers; Bedrezers
- Rēvijas ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha
- Ārmaņu ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 1,5 ha
- Slapes ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2 ha; Slopes ezers
- Ižezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2,4 ha; Išezers; Ežezers
- Rēķu ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 3 ha
- Patkules ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība — 2,8 ha
- Lielais Rāvijs ezers Madonas novada Sarkaņu un Aronas pagastā, platība — 3 ha; Lielais Rāvas ezers; Lielais Rāves ezers; Lielais Ravijas ezers
- Bļodonis ezers Madonas novada Sausnējas pagasta ziemeļaustrumu daļā, platība - 5,1 ha; Bļodas ezers; Bļodona ezers; Bļodoniešu ezers; Bļodonīša ezers
- Priednieku ezers ezers Madonas novada Sausnējas pagastā, platība — \~1 ha
- Salas ezers ezers Madonas pilsētas austrumu malā, 122,2 m vjl., platība — 31,8 ha, dziļums — līdz 9 m; Baznīcas ezers; Baznīcezers; Bērzaunes ezers; Deķēnu ezers; Dēķenu ezers; Salu ezers
- Melnezers ezers Mārupes novada Salas pagastā, platība - 10,3 ha
- Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers
- Pabažu ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Saulkrastu novada Sējas pagastā, 38,3 m vjl., platība — 38,2 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,55 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 12 m, aizaugums — 10%
- Sarezas ezers ezers Pamirā ("kūli Sarez"), Tadžikistānā, starp Ziemeļaličuras un Muzokla grēdu 3239 m vjl., platība - 86,5 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, platums - līdz 3,4 km, vidējais dziļums - 190 m, lielākais - 505 m, izveidojies 1911. g. pēc zemestrīces izraisītā nogruvuma, ledāja ūdeņu pieplūde
- Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
- Babītes ezers ezers Piejūras zemienē, Mārupes novada Babītes un Salas pagastā, 0,2 m virs jūras līmeņa, platība — 2556 ha, garums — 13,5 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,7 m, ūdensputnu koncentrēšanās vieta; Babja ezers
- Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs
- Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers
- Širinu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,6 ha; Sariņu ezers; Širina ezers; Šīrina ezers
- Pilveļu ezers ezers Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, platība — 8,5 ha
- Lielais Solkas ezers ezers Rušonas pagastā, platība — 48,5 ha; Lielais Salkas ezers; Lielais Sovkas ezers
- Grīņezers ezers Sakas pagastā, platība - 2 ha; Dumbracs; Grīņu ezers
- Duģis ezers Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 1,9 ha; Dugu ezers; Duģa ezers; Duģu ezers; Dīču ezers
- Dāvainis ezers Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 12 ha
- Danču ezers ezers Saldus novada Cieceres pagastā, platība — 1 ha
- Mazais Plaisu ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 1,5 ha
- Lielais Plaisu ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 1,9 ha
- Zvejnieku ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 4,2 ha
- Zvārdes ezers ezers Saldus novada Zvārdes pagastā, platība — 20 ha, iztek Ezeres pieteka Klagātupīte; Odzēnu ezers; Odzeņu ezers; Odziņu ezers
- Cieceres ezers ezers Saldus paugurainē, Cieceres pagasta teritorijā, 99,7 m vjl., platība — 276,8 ha, garums — 9,5 km dienvidu — ziemeļu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 7,2 m, lielākais dziļums — 22 m, ezera ziemeļu daļas austrumu krastā izvietojusies Brocēnu pilsēta; Cieceris
- Ildzis ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers
- Šiķana ezers ezers Salienas pagastā, pie Baltkrievijas robežas, platība - 2,3 ha; Sikjana ezers; Sikjanka ezers; Šikjana ezers; Šikjanka ezers
- Melnais ezers ezers Salienas pagastā, platība - 4,9 ha; Melnes ezers
- Vidējais ezers ezers Salnavas pagastā, Numernes valnī, platība - 4,7 ha; Lielais Kugrenes ezers
- Kāršu ezers ezers Salnavas pagastā, platība - \~1 ha
- Voitupļavas ezers ezers Salnavas pagastā, platība - 1,4 ha
- Saukas ezers ezers Saukas pagastā, dabas parka "Sauka" teritorijā, 78,7 m vjl., platība — 771 ha, garums — 6,2 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais — 9,5 m
- Ķirezers ezers Saulkrastu pagastā, platība - 2,2 ha; Kirezers; Linezers; Līnezers; Līņezers
- Ilzins ezers Sausnējas pagastā, platība - 21,6 ha; Ilzenes ezers; Ilzēnu ezers
- Kirjaņiška ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers
- Pihejervi ezers Somijā, Satakuntas reģionā, uz dienvidiem no Kokemēnjoki, platība - 120 kvadrātkilometru, notece pa Eurajoki
- Sasaļu ezers ezers Sventes pagastā, 96 m vjl., platība — 27,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 4,5 m; Sazātu ezers
- Melnezers ezers Sventes pagastā, platība - 3 ha, lielākais dziļums - 21,9 m, ietilpst dabas liegumā "Sasaļu mežs"
- Vālenezers ezers Šveicē, Sanktgallenes kantonā, atrodas augstu kalnu ielenkumā, ūdens temperatūra vasarā nepārsniedz 20 °C
- Sapņezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 110 m vjl., platība - 2 ha, dziļums - līdz 7,2 m; Sapņu ezers
- Sārnates ezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā (agrāk Užavas pagastā), nolaists 1970. gados veicot meliorāciju, platība — 1930. gados bijusi 143 ha, tagad Sārnates purvā redzama 3 km gara un līdz 1,3 km plata ezerdobe; Dižezers; Sarnates ezers; Sarnātes ezers; Sembas ezers; Sembu ezers
- Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
- Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers
- Salājs ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers
- Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers
- Zosins ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers
- Ilzēnu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 181,4 m vjl., platība — 21,6 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 370 m, vidējais dziļums — 1,3 m; Ilzenes ezers
- Sovānu ezers ezers Zaļesjes pagastā, platība - 6,2 ha; Savanu ezers; Sovanu ezers; Sovonu ezers
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
- Saimā ezeri ezeru sistēma Somijas dienvidaustrumu daļā (somu val. "Saimaa"), platība - \~4400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 82 m
- klinšumedņi Fazānu apakšdzimtas ģints, spārna garums - 25-34 cm, masa - 1,6-3 kg, fitofāgi, ligzdo uz zemes, kalnos klinšainās vietās, no Kaukāza līdz Sajāniem un Himalajiem
- Foibe Fēbe - Saturna pavadonis
- Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts
- vidējā Saule fiktīvs debess sfēras punkts, kas vienmērīgi pārvietojas pa debess ekvatoru, visu laiku atrazdamies Saules tuvumā
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi
- kritiskais reālisms Filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu
- ārvalstu finanšu palīdzība finanšu palīdzība, kuru saņem no Eiropas Savienības, ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai citiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem
- dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks
- Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu
- apsardzes darbinieks fiziskā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību
- Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.)
- FK Folklenda Salas, teritorijas divburtu kods
- FLK Folklenda Salas, teritorujas trīsburtu kods
- FKP Folklenda Salu mārciņa; Folklenda (Malvinu) Salu valūtas kods, sīknauda - jaunais penss
- Senmartēna Francijas aizjūras kopiena Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Saint-Martin"), platība - 54 kvadrātkilometri, 30230 iedzīvotāju (2010. g.); Senmartēnas Kopiena
- Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena Francijas aizjūras kopienas "Senpjēra un Mikelona" pilnais nosaukums ("Collectivité territoriale de Saint-Pierre-et-Miquelon")
- Freiberg Freiberģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
- gadalaiks gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laika apstākļi
- Vecsatiķi Gaiķu pagasta aapdzīvotās vietas "Satiķi" bijušais nosaukums
- vecsatiķnieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Satiķi" (agrāk - "Vecsatiķi") iedzīvotāji
- satiķnieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Satiķi" iedzīvotāji
- glavļits Galvenā literatūras pārvalde (no abreviatūras krievu valodā) Padomju Savienībā, iestāde, kas veica cenzūras funkcijas
- GULAG Galvenā nometņu pārvalde (krievu "Glavnoje Upravļeņije LAGerej"), Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma
- oglekļa–slāpekļa cikls galvenais kodoltermisko reakciju tips, kurā notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā un enerģijas izdalīšanās par Sauli karstākās galvenās secības zvaigznēs
- protonu-protonu cikls galvenais kodoltermisko reakciju tips, kurā notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā un enerģijas izdalīšanās Saules tipa un par to aukstākās galvenās secības zvaigznēs
- dzeltenais punduris galvenās secības G spektra klases zvaigzne (piemēram, Saule)
- kāpostgalviņa Galviņkāpostu vai Savojas kāpostu galviņa
- vandžinas Garīgas būtnes austrāliešu Sapņu laikā, kuras ir atstājušas savas ēnas klints un alas sienu zīmējumos un grebumos
- Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte
- Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa
- Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte
- mezglainā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina nodosa"), 5-15 cm augsta, lapas šauri lineāras, ar īsu dzeloņsmailu galu, ziedi pa 1-3 dzinumu galā
- guļošā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina procumbens"), 2-10 cm gara, veido velēniņu, lapas lineāri īlenveidīgas, galā īss akots, ziedi pa 1 dzinumu galā
- īlenlapu gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina subulata"), ko Latvijā dažkārt audzē dārzos
- atmosfēras spīdēšana gāzu spīdēšana augšējā a-ā līdz 50-400 km augstumam, ko galvenokārt izraisa Saules starojums, kas atmosfērā disociē un jonizē gaisa molekulas un atomus
- sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija
- santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija
- Dzirnupe Glāžupe, Salacas pieteka
- Dzirnupīte Glāžupe, Salacas pieteka
- Līvupe Glāžupe, Salacas pieteka
- GMDSS Globālā jūras negadījumu un kuģošanas drošības sistēma (angļu "Global Marine Distress Safety System")
- GNSS Globālā navigācijas satelītsistēma - satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā (angļu "Global Navigation Satellite System")
- Nepazīstamais Dievs gnostiķi izmantoja šo nosaukumu, lai apzīmētu Absolūto Dievību, kas radījusi Pasaules Saprātu un Pasaules Dvēseli
- Naihora Gornozavodska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- mūļa Govu mūļa - sēne - vēršmēlene, medene ("Sacrodon imbricatus")
- Grabažānu Grabažānu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka
- Grabažūnu Grabažūnu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka
- Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis
- Nortiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Nīna, robežojas ar Ofali, Līšas, Kilkeni, Sautiperēri, Limerikas, Klēras un Golvejas grāfisti
- Limerika grāfiste Īrijā, robežojas ar Klēras, Nortiperēri, Sautiperēri, Korkas un Kerri grāfisti
- Kilkeni grāfiste Īrijā, robežojas ar Līšas, Kārlovas, Veksfordas, Voterfordas un Sautiperēri grāfisti
- Korka grāfiste Īrijas dienvidrietumos, robežojas ar Kerri, Limerikas, Sautiperēri un Voterfordas grāfisti
- Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā)
- cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura
- sakavieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji
- sakovieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji
- Sentdžordžesa Grenādas galvaspilsēta (angļu val. "Saint George's"), osta Karību jūras krastā, 4300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lāodameja grieķu mitoloģijā - Bellerofonta meita, kas Zevam dzemdēja Sarpēdonu
- Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons
- Kinirs Grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, Apollona (variants: Sandaka) dēls, kurš Pafas pilsētā iedibināja šās dievietes kultu
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni
- Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt
- Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu
- Hiperīons Grieķu mitoloģijā - titāns, Saules dieva Hēlija tēvs
- Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas
- Ajants Telamonīds grieķu mitoloģijā - varonis, Salamīnas valdnieka argonauta Telamona dēls, saukts par lielo Ajantu, Trojas karā bija otrs izcilākais grieķu karotājs pēc Ahileja
- Dumbracs Grīņezers Sakas pagastā
- Grīņu ezers Grīņezers, ezers Sakas pagastā
- Hromas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 105 km, platums vidusdaļā -20 km, dziļums — <1 m
- sapīķnieki Grobiņas novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Sapīķe" iedzīvotāji
- saulainieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Saulaiņi" iedzīvotāji
- saulaiņnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Saulaiņi" iedzīvotāji
- Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.)
- Saltupe Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Saltupes" nosaukuma variants
- Solaki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salaki" nosaukuma variants
- Salmeņi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukuma variants
- saminieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Samiņi" iedzīvotāji
- Denebs Gulbja zvaigznāja spožākā zvaigzne (Gulbja α), zvaigžņlielums 1,2, gandrīz 100000 reižu spožāka par Sauli, atrodas 2000 gaismas gadu attālumā, tās virsas temperatūra ir gandrīz 11000 °C
- Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns
- aktinometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī Saules staru enerģiju Zemes atmosfērā
- Raiskuma iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā
- Raiskuma Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā
- Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos
- Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
- Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
- Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m
- Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele
- Muižuļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacgrīvas pagastā, mežā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā, augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
- Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
- eksogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (Saules radiācija, gravitācijas spēki un dzīvo organismu darbība)
- Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens
- tibu Hamitu un nēģeru mistru tauta Sahāras vidienē, islāmticīgie
- Helene Helēna - Saturna pavadonis
- heliostacija Helioelektriskā stacija, ar Saules staru enerģiju darbināma elektrostacija
- heliogrāfiskās Heliogrāfiskās koordinātes - Saules virsmas sfērisko koordināšu sistēma dažādu uz Saules novērojamu parādību (plankumu, lāpu, protuberanču) vietas noteikšanai
- HM Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas divburtu kods
- HMD Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas trīsburtu kods
- sabellianisms Herētisks kristietības novirziens 3. un 4. gs., tā saukts pēc tā galvenā priekšstāvja Sabellija vārda
- Lelvani hetu un hatu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievība, kas dievu hierarhijā ierindota pēc Negaisa un Saules dieva, bet pirms Telepina
- pundurkamolene himēnijsēņu klases, pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Sarcomyxa", syn. "Panellus"), Latvijā konstatētas 5 sugas
- Bhāratī Hindu mitoloģijā - recitācijas un svētsvinīgas dziedāšanas dieviete, kas kopā ar dievietēm Sarasvati un Ilu veido triādi
- Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu
- Hiperions Hiperīons - Saturna pavadonis
- hipernova Hipotētisks jaudīga kosmiskā gamma starojuma uzliesmojuma avots, no kura dažu sekunžu laikā atbrīvojas enerģija, kas salīdzināma ar to enerģijas daudzumu, ko Saule izstaro visa sava mūža laikā
- Orta komētu mākonis hipotētisks veidojums Saules sistēmas ārējā daļā, kurā ir ļoti daudz komētu
- Maoka Holmska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- lesbisks Homoseksuāls (par sievieti), nosaukums pēc Lesbas salas, kurā dzīvoja grieķu dzejniece Sapfo
- Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis
- putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā)
- Zagreba Horvātijas Republikas galvaspilsēta ("Zagreb"), atrodas Savas krastos, 790000 iedzīvotāju (2011. g.)
- hrizoderma Hriziāzes izpausme, kam raksturīga pelēcīgi violeta Saules starojumam pakļauto ķermeņa daļu nokrāsa
- Salas-Ruskulovas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Salnavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 6 m
- itāliešu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Itālijā, Sanmarīno, Šveicē (viena no ofic. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus
- Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte
- Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums
- pilsoniskā līdzdalība iedzīvotāju iesaistīšanās sabiedrībai nozīmīgu jautājumu apspriešanā, lēmumu pieņemšanā un īstenošanā; viens no demokrātiskas valsts un arī Eiropas Savienības pamatelementiem
- Ķirmeskalns Iegarens paugurs Austrumkursas augstienē, Saldus-Lutriņu paugurgrēdas vidusdaļā, Saldus novadā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lutriņiem, absolūtais augstums - 138 m vjl., relatīvais augstums - 10 m
- ārvalstu sabiedrība ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts ārvalstī, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un kas likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā
- transponēt Iekļaut nacionālajā tiesību sistēmā kādu Eiropas Savienības tiesību normu neizmainītā veidā ("viens pret vienu"), vai nu ES tiesību normas tiešā veidā pārrakstot nacionālajā tiesību sistēmā, vai arī nacionālajā tiesību aktā ietverot atsauci uz attiecīgo ES tiesību aktu
- NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām
- Belemas ieleja ieleja Antarktīdā, Prinča Alberta kalnu Sausajās ielejās
- Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas
- Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji
- Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m
- Sarikamišas ieplaka ieplaka Vidusāzijā, uz dienvidrietumiem no Arāla jūras, Turkmenistānā un Uzbekistānā, garums — 125 km, platums — 90 km, augstums 24-38 m zjl., aptver Sarikamiša ezeru
- eirokrāts Ierēdnis Eiropas Savienības struktūrās
- elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs)
- difuzometrs ierīce Saules izkliedētās radiācijas mērīšanai
- solarimetrs ierīce Saules radiācijas plūsmas mērīšanai
- heliokoncentrators ierīce Saules starojuma enerģijas koncentrēšanai
- helioskops ierīce Saules virsmas novērošanai vienas spektra līnijas gaismā
- spektrohelioskops ierīce Saules virsmas vizuālai novērošanai monohromatiskā gaismā
- planetārijs ierīce, ar ko demonstrē planētu sistēmas uzbūvi un planētu kustību ap Sauli
- heliometrs ierīce, ar ko mērī mazus leņķiskos atstatumus (līdz 1 grādam) starp spīdekļiem, kā arī Saules, Mēness un planētu leņķisko diametru
- telūrijs ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi, Zemes griešanos ap Sauli, Mēness griešanos ap Zemi
- Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam
- Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
- Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
- Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
- Valsts Ermitāža ievērojams mākslas muzejs Sanktpēterburgā
- Atbalss klints iezis Salacas kreisā krasta ielokā, garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu; Skaņaiskalns
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
- sausureja Igaunijas rūgtlape ("Saussurea esthonica")
- Saussurea alpina Igaunijas rūgtlapes "Saussurea esthonica" nosaukuma sinonīms
- Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus
- Īģe Iģe, Salacas pieteka
- Amasja ils Turcijas ziemeļu daļā (_Amasya_), robežojas ar Ordu, Sivasas, Jozgatas, Čorumas un Samsunas ilu
- Ilzenes ezers Ilzins, ezers Sausnējas pagastā
- Ilzēnu ezers Ilzins, ezers Sausnējas pagastā
- Imirs Īmirs - Saturna pavadonis
- Buļļupe Imulas kreisā krasta pieteka Saldus, Tukuma novadā, garums - 30 km, kritums - 40,7 m
- Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m)
- Portblēra Indijas Republikas teritorijas "Andamanu un Nikobaru Salas" administratīvais centrs, 100200 iedzīvotāju (2001. g.)
- Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem
- Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks
- Kuiču Inku varavīksnes dievs, viens no Saules dieva Inti un mēness dievietes Mamakiljas pavadoņiem
- heliogrāfs instruments Saules fotografēšanai
- koronogrāfs instruments Saules vainaga (koronas) fotografēšanai
- heliogrāfs Instruments, kas automātiski reģistrē Saules spīdēšanas ilgumu
- kazaks Īpašas kavalērijas daļas karavīrs Padomju Savienībā (1936.-1959. g.), kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem
- statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs)
- Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju
- Tālūts Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles ķēniņam Zaulam (Saulam)
- vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms
- Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas
- vahābīts Islāmiska reliģiski politiskā virziena piekritējs; šis virziens radās 18. gs., iestājās par islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija Sauda Arābijā
- Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura
- Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri
- Karbonijas-Iglēziasas province Itālijas province ("Provincia di Carbonia-Iglesias"), Sardīnijas reģionā, divi administratīvie centri - Karbonija un Iglēziasa, platība 1495 kvadrātkilometri, 129800 iedzīvotāju, iedalās 23 komūnās
- Nuoro Itālijas province ("Provincia di Nuoro"), Sardīnijas reģionā, platība - 3934 kvadrātkilometri, 158000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru
- Ariosto Itāļu dzejnieks ("Ariosto Ludoviko", 1474.-1533. g), ievērojamākais darbs - poēma "Saniknotais Orlando"
- superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs)
- plesiosaurus Izmirusi rāpuļu ģints no "Sauropterygia" rindas, ar garu ieapaļu ķermeni, četrām airu veida ekstremitātēm, īsu asti un garu kaklu; pleziozaurs
- Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā
- stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs
- Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas
- Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā
- Kantinieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Sakstagala pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Viļēnu pagasta
- Salgales pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara, tajā iekļauti divi pirmskara pagasti - Garozes pagasts un gandrīz viss pirmskara Salgales pagasts, izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Iecavas pagastam
- Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju izveidota 1956. gadā Ainažu pilsētai pievienojot Mērnieku ciemu, 2009. gadā Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju iekļauta Salacgrīvas novadā, Ainažu lauku teritoriju izdalot atsevišķā administratīvā teritorijā; 2010. gadā Ainažu lauku teritorija pārdēvēta par Ainažu pagastu
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
- Brocēnu novads izveidots 2001. g. Saldus rajona sastāvā, apvienojot Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju un Blīdenes un Remtes pagastu, kopš 2009. g. neatkarīgs novads, kas sastāvēja no Brocēnu pilsētas un Blīdenes, Cieceres, Gaiķu un Remtes pagasta, 2021. g. teritorija iekļauta Saldus novadā
- Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu
- Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
- Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
- Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
- Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem
- Arisaro izžuvis sālsezers Argentīnā (_Arfzaro, Salar de_), Saltas provinces rietumos
- Ežezers Ižezers Sarkaņu pagastā
- Išezers Ižezers, ezers Sarkaņu pagastā
- Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam
- jumeiho Japāņu manuālā terapija - masāžas terapija, kuru 1978. gadā ieviesa japāņu esperantists Masajuki Saiondži (Masayuki Saionji), terapijā liela uzmanība pievērsta pareizam mugurkaula stāvoklim
- Hori Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija mednieks, bet viņa vecākais brālis Hoderi - zvejnieks
- Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks
- Inanda Hima japāņu mitoloģijā - Saules dieviete
- Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus
- Ame Kojane japāņu mitoloģijā — dievība, kas attēlota mītā par Saules dievietes Amaterasu atgriešanos no grotas
- Īapets Japets - Saturna pavadonis
- Jašāres strauts Jašores strauts, Saunas pieteka
- tamarīns Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtas kalitriksu dzimtas ģints ("Saguinus")
- saulrietnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Saulrieti" iedzīvotāji
- Neu-Sauken Jaunsaukas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā
- Neu-Selburg Jaunsēlpils muiža, kuras teritorijā tagadējā Salas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sēlija
- NZD Jaunzēlandes dolārs; Jaunzēlandes valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kuka Salās, Niue, Pitkērnas Salās un Tokelau
- padomjtauta Jebkura no Padomju Savienībā dzīvojošajām tautām
- maksātnespējas procedūra jebkurš pasākums, ko paredz Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts likumi attiecīgā dalībnieka likvidēšanai, kā arī darbības ierobežošanai vai sanācijai, ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu
- Ausekļi Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" bijušais nosaukums
- saldānieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" iedzīvotāji
- saldieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" iedzīvotāji
- Goļmgofskaja Jēkabpils novada Ābeļu pagasta bijušais nosaukums krieviski līdz 1920. g., kad tagadējā Salas pagasta un Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijas bija apvienotas vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā
- bērzgalieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" iedzīvotāji
- Miķelāni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bogmaļi" bijušais nosaukums
- gravānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Gravāni" iedzīvotāji
- jodēlieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Jodēļi" iedzīvotāji
- kalnastauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji
- kalnstauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji
- mālkalnieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" iedzīvotāji
- mežinieki Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" iedzīvotāji
- miķelānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Miķelāni" iedzīvotāji
- ošānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Ošāni" iedzīvotāji
- pumpieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpji" iedzīvotāji
- Putnu kalni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas “Putnukalni” nosaukuma variants
- stablitenieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Stablitene" iedzīvotāji
- vārenbracieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbraka", tagad "Vārnava" iedzīvotāji
- vārenbrocieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbroka" tagad "Vārnava" iedzīvotāji
- Holmhof Jēkabpils novada tagadējā Ābeļu un Salas pagasta bijušais nosaukums vāciski, līdz 1920. g., kad abi šie pagasti bija apvienoti vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā
- Blūdži Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarmas" otrs nosaukums
- saulīšnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji
- saulītnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji
- Sana Jemenas galvaspilsēta (arābu val. "San'ā"), atrodas starpkalnu ieplakā 2400 m vjl., 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs
- Runga Jogla, Salacas pieteka
- Ruzga Jogla, Salacas pieteka
- augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā
- Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes
- norums Jūras forele ("Salmo trutta")
- Baijagrandes līcis jūras līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Argentīnas Santakrusas provinces dienvidu daļas austrumu piekrastē
- Sentlorensa līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Gulf of Saint Lawrence"), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, no okeāna to atdala Ņūfaundlenda un Keipbretona, platība — 249000 kvadrātkilkometru, dziļums — līdz 538 m
- Orhūsas līcis jūras līcis Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumu piekrastē, Samsē Belta rietumos
- Uluganas līcis jūras līcis Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē, dienvidrietumos no Sanpaula līča
- Leites līcis jūras līcis Filipīnu arhipelāga austrumos, starp Samaras, Leites un Dinahatas salu
- Salvas līcis jūras līcis Indijas okeāna Persijas līča dienvidrietumu daļā ("Golf of Salva"), Bahreinas līča dienvidu daļa, austrumos apskalo Kataras pussalu, dziļums - līdz 25 m
- Asināras līcis jūras līcis Itālijā (_Asinara, Golfo dell’_), Sardīnijas salas ziemeļrietumos, rietumos norobežo arī Asināras sala
- Fonsekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Fonseca"), Salvadoras, Hondurasas un Nikaragvas piekrastē, garums - 74 km, platums - līdz 90 km, pie ieejas - 35 km, dziļums - līdz 27 m
- Sanfrancisko līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("San Francisko Bay"), ASV rietumu piekrastē, ar okeānu to savieno Zelta Vārtu šaurums, garums — 88 km, platums — līdz 20 km, lielākais dziļums — 19 m
- Sagami līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā ("Sagaminada"), Honsju salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Idzu un Boso pussalu, platums pie ieejas - \~100 km, dziļums - līdz 1550 m, Uragas šaurums to savieno ar Tokijas līci
- Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā (_Golfe de Saint-Malo_), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m
- Terpeņija līcis jūras līcis Ohotskas jūras dienvidu daļā, Sahalīnas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 65 km, platums - \~130 km, dziļums - līdz 50 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,5 m
- Aņivas līcis jūras līcis Sahalīnas dienvidu daļā (_Aniva, zaliv_), starp Toņinoaņivska un Kriļona pussalu, iesniedzas sauszemē 90 km, platums — 104 km, dziļums — līdz 93 m, plūdmaiņas — līdz 1,6 m
- Suecas līcis jūras līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Gulf of Suez", arābu val. "Khalyj as Suways"), starp Sinaja pussalu un Āfriku, garums — \~325 km, platums — 15-46 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
- Labukas līcis jūras līcis Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
- Zelta vārti jūras šaurums ("Golden Gate"), kas savieno Sanfrancisko līci (ASV rietumu piekrastē) ar Kluso okeānu, garums — 8 km, platums — 1,5-3 km, pār to uzbūvēts tilts (garums — 1620 m, iekārtā daļa — 1281 m)
- Skiuvojarfjords jūras šaurums Fēru salās starp Sandojas salu austrumos un Skiuvojas rietumos un Stoura Duimuna salu dienvidos
- Hestsfjords jūras šaurums Fēru salās starp Sandojas salu dienvidos un Hesturas un Streimojas salu ziemeļos
- Tapiantanas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, savieno Sulu jūras dienvidaustrumus ar Mindanao jūru, ziemeļaustrumos norobežo Basilanana un Tapiantanas salas, bet dienvidrietumos Samalesas salas
- Tikao šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Lusonas salas dienvidaustrumu atzaru un Tikao salu dienvidrietumos, savieno Samars jūru ar Buriasas šaurumu
- Sanbernardino šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Lusonas salas dienvidaustrumu un Samaras salas ziemeļrietumu piekrasti
- Masbates šaurums jūras šaurums Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru
- Barova šaurums jūras šaurums Kanādas ziemeļos, Nunavutā, Ziemeļu Ledus okeānā, starp Kornvolisa un Samerseta salu, savieno Vikonta Melvila un Lenkasteras šaurumu
- Amūras limāns jūras šaurums Krievijā (_Amurskij liman_), savieno Sahalīnas līci ar Tatāru šaurumu, atdala Sahalīnas ziemeļu daļu no kontinenta, garums — 185 km, platums — līdz 40 km, dziļums — 3-5 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas \~2 m
- Aloras šaurums jūras šaurums Mazajās Zunda salās (_Alor, Selat_), atdala Aloras salas no Soloras salām un savieno Savu jūru ar Bandas jūru
- Bigrusels jūras šaurums Normandijas salās, starp Džetū un Herma salām rietumos un Sarka un Breku salām austrumos
- Apolimas šaurums jūras šaurums Samoa salās (_Apolima Strait_), starp Savaii un Upolu salu
- Laperūza šaurums jūras šaurums starp Sahalīnas (Krievija) un Hokaido salu (Japāna), savieno Japāņu un Ohotskas jūru, garums - 94 km, mazākais platums - 43 km, dziļums - 27-118 m
- Bonifačo šaurums jūras šaurums Vidusjūrā ("Bouches de Bonifacio"), starp Korsiku un Sardīniju, garums - \~19 km, platums - 12-16 km, dziļums - līdz 69 m
- Bābelmandebs jūras šaurums, kas savieno Sarkano jūru ar Indijas okeānu, atrodas starp Arābijas pussalu un Āfriku, mazākais platums - 26,5 km
- Asari Jūrmalas pilsētas daļa, izveidojusies bijušā Saušu zvejniekciema teritorijā, apbūve sākusies 19. gs. 2. pusē
- plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā
- Tojohara Južnosahaļinska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums 1905.-1946. g.
- Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju
- apsīda kāda debess ķermeņa orbītas vistuvākais un vistālākais punkts attiecībā pret centrālo debess ķermeni, piem., Mēness apsīdas attiecībā pret Zemi ir perigejs un apogejs, Zemes apsīdas attiecībā pret Sauli ir perihēlijs un afēlijs
- KY Kaimanu Salas, teritorijas divburtu kods
- CYM Kaimanu Salas, teritorijas trīsburtu kods
- KYD Kaimanu Salu dolārs; Kaimanu Salu valūtas kods, sīknauda - cents
- Baldones sērūdeņi kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta ūdeņi, satur sērūdeņradi (H~2~S), veidojas Salaspils svītas ģipšainajos iežos zem purviem, tiek izmantoti kopš 15. gs.
- Hoga rags Kalimantānas (Borneo) salas galējais austrumu punkts, Sulu jūras dienvidos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
- Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu
- Kalna Kalna Spridzēnu dzirnavezers - atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha
- Bāburs kalna virsotne Alžīrijā (_Babor, Djebel_), Satīfas vilājā, augstums - 1833 m
- Antero kalns kalna virsotne ASV (_Antero Mountain_), Kolorādo štatā, Savačas grēdas dienvidos, augstums - 4351 m
- Asuls kalna virsotne Galapagu Salās (_Azul Cerro_), Isabelas salas dienvidrietumos, augstums - 1689 m
- Arga-Emņeke kalna virsotne Krievijā (_Arga-Ѐmneke, gora_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļos, augstums - 1139 m
- Aldanas-Učuras grēda kalnbu grēda Krievijā (_Aldano-Učurskij hrebet_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas kalnienē, augstākā virsotne -2243 m
- Jemenas kalni kalni Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Yemen Highlands"), Saūda Arābijā un Jemenā, garums — 500 km, augstākā visrotne 3760 m
- Satpūras kalni kalni Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā ("Satpura"), starp Narbadas un Tapti upi, Indijā, garums - \~800 km, augstākā virsotne - Dupgara kalns (1393 m)
- Jura kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni
- Papuks kalni Horvātijā, starp Savu un Dravu, garums - >60 km, augstums - līdz 953 m, slānekļi, marmori, granīti, serpentinīti, ozolu un dižskābaržu meži
- Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru
- Atbājs kalniene Ēģiptē un Sudānā (_ʻAtbāy_), kas stiepjas gar Sarkanās jūras rietumu piekrasti
- Barbadža kalniene Itālijā, Sardīnijas salas vidienē un austrumu daļā, augstākā virsotne - 1834 m
- Janas-Oimjakonas kalniene kalniene Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), starp Verhojanskas grēdāju un Suntarhajatu dienvidrietumos un Čerska grēdāju ziemeļaustrumos, garums - \~1000 km, platums - 250 km, augstums - līdz 2000 m
- Naudaskalns kalns Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidaustrumu daļā, Rēzeknes novada Salnavas pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - 61 m
- Ajumkans kalns Krievijā (_Ajumkan, gora_), uz Habarovskas novada un Amūras apgabala robežas, netālu no robežas ar Sahas Republiku (Jakutiju), augstums 2255 m
- Gorka kalns kalns Latgales augstienes rietumu malā, Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, trīsstūrveida paugurs, garums - \~1 km, augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 40 m
- Spirukalns kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns
- Balbi kalns Papua Jaungvinejā, Ziemeļu Zālamana Salās, Bugenvilas salas ziemeļrietumos, augstums - 2715 m
- Palteskalns kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, Valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m
- Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.)
- Akadēmiķa Obručeva grēda kalnu grēda (_Akademika Obručeva, hrebet_), Sajānos, Krievijas Tivas Republikā, vairāk nekā 250 km garumā austrumu-rietumu virzienā, augstākā virsotne 2895 m
- Savača grēda kalnu grēda ASV ("Sawatch Range"), Kolorādo štatā, garums - 160 km, augstākā virsotne - Elberta kalns (4399 m), skujkoku meži, pļavas
- Pātkai grēda kalnu grēda Birmas ziemeļrietumos un Indijas ziemeļaustrumos ("Pātkai Range"), garums - \~400 km, platums - 100 km, augstums - līdz 3826 m (Saramati kalns)
- Saridžazs Kalnu grēda CentrālajāTjanšanā, starp Inilčekas un Saridžazas upi Kirgizstānā, garums - 100 km, augstums - līdz 4799 m, vairāki šļūdoņi
- Tashajahtahs Kalnu grēda Čerska grēdājā Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Janas un Indigirkas ūdensšķirtne, garums - \~100 km, augstums - līdz 2356 m
- Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru
- Momas grēda kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 470 km, augstums - līdz 2533 m
- Irendiks Kalnu grēda Dienvidurālos, Sakmaras un Boļšojkizilas ūdensšķirtne Krievijā, Baškortostānas Republikā, garums - 120 km, augstums - līdz 987 m
- Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām
- Polousnija skrausts kalnu grēda Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - \~175 km, augstums - līdz 968 m, plakanvirsas kalni ar nolīdzinātām reljefa formām
- Samuras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza austrumu daļā, Sānu grēdā, starp Samuras un Gjuļgeričajas upi, Krievijas Dagestānas Republikā, garums — 115 km, augstums — līdz 3844 m
- Amūrs kalnu grēda Sahāras Atlasā (_Amour, Djebel_), Alžīrijas Bejedas un Agvātas muhāfazā
- Asīra kalni kalnu grēda Saūda Arābijā (_‘Asīr, Jabal al_), Asīras mintakā
- Udokans Kalnu grēda Stanovaja kalnienes austrumu daļā, Krievijas Aizbaikāla apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~255 km, augstums - līdz 2515 m
- Setedabans Kalnu grēda Verhojanskas grēdājā, Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas paralēli Aldanai, garums - 650 km, augstums - līdz 2403 m
- Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra
- Afafi kalni kalnu grupa Sahārā (_Afafi, Massif d’_), Čadas ziemeļrietumos un Nigēras ziemeļaustrumos
- Aksajas ieleja kalnu ieleja Kirgizstānā (_Ak Say öröönū_), Tjanšanā, dienvidos no Abaī grēdas
- Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins)
- Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti
- Akšijraks Kalnu masīvs Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, Narinas un Saridžazas baseina ūdensšķirtne, garums - \~50 km, augstums - līdz 5126 m vjl., sastāv no 3 kalnu grēdām, apledojums - 439 km^2^, 59 šļūdoņi
- Gransaso Kalnu masīvs Centrālajos Apenīnos ("Gran Sasso d'Italia"), Itālijā, Abruco augstākā (ziemeļaustrumu) daļa, augstums - līdz 2914 m, ziemeļu daļā neliels firna šļūdonis - Kalderone (~390 m garš, vienīgais Apenīnos)
- Beldonas masīvs kalnu masīvs Francijā, Overņas-Ronas-Alpu reģiona Dromas un Savojas reģionā
- Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile)
- Mazā Senbernāra pāreja kalnu pāreja (fr. "Petit-Saint-Bernard", it. "Piccolo San Bernardo") Grajas Alpos, uz dienvidiem no Senbernāra pārejas, uz Francijas un Itālijas robežas
- Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici
- Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā
- Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija
- Akbaitala pāreja kalnu pārkāpe Tadžikistānā (_Aq-Baital, aghbai_), Pamira austrumu daļā starp Sarikolla un Muzkola grēdām, augstums - 4655 m, Ošas-Horegas autoceļa augstākais posms
- Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m
- Austrumsajāni kalnu sistēma Dienvidsibīrijā (_Vostočnyj Sajan_), Krievijā, garums no Jeņisejas līdz Baikāla ezeram - >1000 km, augstākā virsotne - Munkusardiks - 3491 m vjl., mūžīgais sasalums, \~100 nelielu ledāju
- Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m
- Batu kalnu virsotne Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Sarvakas štatā, augstums - 2012 m
- Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka
- Etbajs Kalnzeme Āfrikas ziemeļaustrumos, Sarkanās jūras piekrastē, Ēģiptē un Sudānā, augstums - līdz 2259 m
- Kalnziednieku Kalnziednieku dižozols - aug Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 25 x 25 m, augstums - 25 m, biezs zarojums, stumbrā dobums ar atveri uz 2 pusēm
- Salīši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salieši" nosaukuma variants
- Kalvines Kalvines ezers - Kalviņas ezers Salnavas pagastā
- Kalviņas Kalviņas ezers - atrodas Salnavas pagastā, platība - <1 ha
- Kamenka Kamenkas ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, 153,4 m vjl., platība - 13 ha, lielākais dziļums - 1,3 m, distrofs, stipri aizaudzis; Kaimjonsku ezers; Kamjonoka ezers; Kamjonoks; Komjonoks
- Kamjonoks Kamenkas ezers Salienas pagastā
- Komjonoks Kamenkas ezers Salienas pagastā
- Kaimjonsku ezers Kamenkas ezers Salienas pagastā
- Kamjonoka Kamjonoka ezers - Kamenkas ezers Salienas pagastā
- Kampi Kampi Salentīna - pilsēta Itālijā ("Campi Salentina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alberta Kanādas province ("Alberta"), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Edmontona, platība - 661848 km^2^, 3650000 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Britu Kolumbiju, Ziemeļrietumu Teritorijām un Saskačevanu, kā arī ar ASV
- Saskačevana Kanādas province ("Saskatchewan"), administratīvais centrs - Ridžaina, platība - 651036 kvadrātkilometri, 1041700 iedzīvotāju, robežojas ar Albertas provinci, Ziemeļrietumu teritorijām, Manitobas provinci un ASV
- Grandkanāls kanāls Īrijā, savieno Sakas un Šenonas upes ar Īrijas jūru
- Jaunupe Kanāls, kas Salacgrīvas pagastā savieno Svētupi un Salacu, garums - 4 km, ietek Salacā lejpus Vecsalacas
- nebulārā hipotēze Kanta-Laplasa hipotēze, ka Zeme un Saules sistēma cēlusies no gāzes un putekļu mākoņa (galaktiskā miglāja)
- Kantalupo Kantalupo Sabīnā - pilsēta Itālijā ("Cantalupo in Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 1730 iedzīvotāju (2014. g.)
- kanembi Kanuri tautai radniecīga cilts, dzīvo Čada ezera apkārtnē, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
- Kaņepēnu Kaņepēnu ezers - atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 60,4 ha, iztek Savīte; Kaņepēns; Savītes ezers
- Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā
- Neu-Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā
- Kotuleja Karena, pavalsts Mjanmas Savienībā
- eirokarjera karjera Eiropas Savienībā
- Mazā Kārpa Kārpas labā krasta pieteka Sakas pagastā
- Saļņova Kārsavas novada apdzīvotās vietas "Salnava" nosaukuma variants
- bāzavieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bāzava" (tagad - "Bozova") iedzīvotāji
- bļašānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bļaši" iedzīvotāji
- donikovieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Donikova" iedzīvotāji
- Dzerkaļova Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļova" kļūdains nosaukuma variants
- elstānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elste" iedzīvotāji
- Eļstes Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elstes" nosaukuma variants
- Eļstis Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elstes" nosaukums latgaliski
- kazukalnieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalni" iedzīvotāji
- rejnieki Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" iedzīvotāji
- rijieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji
- rijnieki Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji
- salānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji
- sausnieki Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Sausnieki" iedzīvotāji
- Sala Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Sola" literarizēts nosaukuma variants
- vildzānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" iedzīvotāji
- vildzieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" iedzīvotāji
- Kašoeiru Kašoeiru di Itapemirima - pilsēta Brazīlijā ("Cachoeiro de Itapemirim"), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.)
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju
- Pirmais Keplera likums katra planēta riņķo ap Sauli pa elipsi, kuras vienā fokusā atrodas Saule
- lašveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Salmoniformes"), nelielas un vidēji lielas zivis (garums - no 2,5 cm līdz 1,5 m), spuras bez asiem stariem, muguras vidū 1 īsa spura, aiz tās netālu no astes spuras maza, t. s. tauku spura; pēc senākas klasifikācijas ietilpa siļķveidīgo kārtā
- amerikānisms kaut kas Amerikas Savienotajām Valstīm raksturīgs
- Kava Kava de Tirrēni - pilsēta Itālijā ("Cava de' Tirreni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 53600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks
- Kazarmu Kazarmu upe - Malduguņu orga, Sakas pieteka
- Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte
- Kenkeme Kengkeme - Upe Krievijā, Sahas Republikā
- Kentuki Kentuki Sadraudzība - štats ASV ("Kentucky" / "Commonwealth of Kentucky"), administratīvais centrs - Frankforta, platība - 104659 kvadrātkilometri, 4413500 iedzīvotāju (2014. g.)
- kinofabrika Kinostudija (Padomju Savienībā 20. un 30. gados)
- Kirjanišku Kirjanišku ezers - Kirjaniška, ezers Salienas pagastā
- Kirjanišķu Kirjanišķu ezers - Kirjaņiška, ezers Salienas pagastā
- Luknas ezers Kirjanišķu ezers Salienas pagastā
- Kurjanišķu ezers Kirjaņiška, ezers Salienas pagastā
- Ķirlānišķu ezers Kirjaņiška, ezers Salienas pagastā
- Kišu Kišu ezers - Salmejs Rušonas pagastā
- Klapiņa Klapiņa ezers - Klepinu ezers Salienas pagastā
- Klapiņu Klapiņu ezers - Klepinu ezers Salienas pagastā
- Klauce Klauces ezeri - ezeru pāris Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, uz austrumiem no Saukas
- Klepinu Klepinu ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, mežā uz austrumiem no Silenes, 177,5 m vjl., platība - 34 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 5,5 m, distrofs, aizaugums - niecīgs
- Zaklepiņu ezers Klepinu ezers Salienas pagastā
- Zaķlīpiņu ezers Klepinu ezers Salienas pagastā
- Kliku Kliku ezers - atrodas Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, platība - 7,1 ha; Kliķu ezers
- Kliķu Kliķu ezers - Kliku ezers Salacgrīvas pagastā
- Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis
- vītals Klūdziņu kārkls ("Salix viminalis")
- vītolis Klūdziņu kārkls ("Salix viminalis")
- vītols Klūdziņu kārkls ("Salix viminalis")
- vītuls Klūdziņu kārkls ("Salix viminalis")
- Gaidupe Klūgas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 5 km
- ivasi Klusā okeāna sardīne ("Sardinops sagax")
- Moluku jūra Klusā okeāna starpsalu jūra (angļu val. "Molucca Sea") starp Sulavesi, Sanihes, Mindanao, Talaudu, Halmaheras un Sulas salu, platība - 274000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4970 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m
- Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m
- Samaras jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā, starp Samaru, Leiti, Masbati un Lusonu, dziļums — līdz 245 m, krasti līčaini, daudz salu
- sadilt kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā dala, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli)
- Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.)
- atomreaktors Kodolreaktors - iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; Latvijā 1961.-1998. g. darbojās Salaspils kodolreaktors
- kohēzija Kohēzijas politika - izlīdzināšanas, atšķirību samazināšanas, labākas saistības politika; Eiropas Savienības realizēts nostādņu un pasākumu kopums, lai izlīdzinātu valstu attīstības līmeni, tādējādi panākot lielāku vienotību un saistību veselumā
- CC Kokosu (Kīlinga) Salas, teritorijas divburtu kods
- CCK Kokosu (Kīlinga) Salas, teritorijas trīsburtu kods
- apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu
- kolhozs kolektīvā saimniecība - lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kādus piespiedu kārtā izveidoja Padomju Savienība, likvidējot zemnieku saimniecības un privāto zvejniecību
- Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km
- saunadznieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" iedzīvotāji
- Saunagciems Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" nosaukuma variants
- Sānag Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" nosaukums lībiski
- KMF Komoru Salu franks; Komoru Salu Savienības valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota
- Komoras Komoru Savienība - salu valsts Āfrikas austrumu piekrastē, Mozambikas šauruma ziemeļos, platība - 1862 kvadrātkilometri, 669300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Moroni, administratīvais iedalījums - 3 autonomas salas
- Moroni Komoru Savienības galvaspilsēta (arābu val. "Moroni"), atrodas Kartalas vulkāna piekājē, Grandkomoras (Nžazidžas) salā, šīs salas administratīvais centrs, 44500 iedzīvotāju
- Vidzemes akmeņainā jūrmala kompleksais dabas liegums Salacgrīvas novadā uz ziemeļiem no Tūjas, dibināts 1977. g., platība - 1322 ha, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā
- sarkans Komunisti, revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri
- komjaunietis Komunistiskās Jaunatnes Savienības (komjaunatnes) biedrs
- politdarbinieks Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.; politiskais vadītājs
- kongregacionālists kongregacionālisma reliģiskā virziena piekritējs (Anglijā, 16. gadsimtā arī Amerikas Savienotajās Valstīs)
- apakšējā konjunkcija konjunkcija, kurā planēta atrodas starp Zemi un Sauli
- augšējā konjunkcija konjunkcija, kurā planēta, raugoties no Zemes, atrodas otrpus Saulei
- solārkonstante konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas; Saules konstante
- Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus
- satversmība Konstitucionalitāte, atbilstība Satversmei
- KLP Kopējā lauksaimniecības politika (lauksaimniecības subsīdiju sistēma Eiropas Savienībā)
- Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai
- mandātapgabali Kopīgs apzīmējums bijušām vācu kolonijām un turku zemēm, kuras pēc 1. pasaules kara Tautu Savienība nodevusi citu valstu pārvaldībā
- Ermitāža kopš 18. gs. – dažas Ziemas pils zāles ar mākslas kolekcijām Sanktpēterburgā
- Aura koraļļu sala Māršala Salās (_Aur_), Klusajā okeānā
- Bavaha koraļļu sala Natunas jūrā, Indonēzijas Riau Salu provinces teritorija
- Kerbe Korģe, Salacas pieteka
- Korba Korģe, Salacas pieteka
- Korga Korģe, Salacas pieteka
- Korģene Korģe, Salacas pieteka
- Korģupīte Korģe, Salacas pieteka
- Korģītes strauts Korģes labā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Staiceles pagastā
- korrespektīvs Korrespektīvs testaments - Savstarpējs testaments, kurā vienas personas iecēlums par mantinieku noticis ar nosacījumu, ka jāpastāv un jābūt spēkā otras personas iecēlumam, tā ka viens iecēlums var būt vai nebūt spēkā tikai kopā ar otru
- Otomari Korsakova, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni
- orientācijas un stabilizācijas sistēma kosmiskā lidaparāta (KLA) sistēma, kas pavērš vajadzīgajā virzienā un saglabā KLA konstrukcijas elementu (radiatoru, Saules bateriju, optisko instrumentu, koriģējošā raķešdzinēja sprauslas u. c.) orientāciju
- Saules bura kosmiskā lidaparāta dzinējiekārta, kuras vilci rada Saules gaismas spiediens; pat no sevišķi viegla materiāla izgatavotai Saules burai vilce ir ļoti maza salīdzinājumā ar tās masu, tāpēc pagaidām kosmonautikā Saules buru praktiski neizmanto
- starpplanētu lidojums kosmiskais lidojums ar nolūku sasniegt citas planētas apkārtni un veikt tās pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, ievadīt starpplanētu zondi planētas mākslīgā pavadoņa orbītā vai nolaisties uz šīs planētas; vismazāko enerģijas patēriņu prasa lidojums pa Homana elipsi, kura veido pieskari ar starta un mērķa planētas orbītām un kuras vienā fokusā atrodas Saule
- Saules sistēma kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā
- brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu
- Sanhosē Kostarikas galvaspilsēta ("San Jose"), provinces administratīvais centrs, atrodas Centrālajā plato 1165 m vjl., 344000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
- Kinabalu Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, Sabahas štata administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2000. g.)
- saveicieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Saveiki" iedzīvotāji
- Pirmā Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Otrā Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Trešā Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" nosaukuma variants
- saveņcieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Saveņci" iedzīvotāji
- Ksaverina Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Saulkrasti" bijušais nosaukums
- Sorkonais Rogs Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas “Sarkanais Rags” nosaukums latgaliski
- sauleskalnieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" iedzīvotāji
- saksonieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Saksoni" iedzīvotāji
- Baļcera Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1926.-1942. g.
- Golijkaramiša Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1926. g.
- Činnaja Krasnogorska - apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu
- Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju
- Jamalas Ņencu autonomais apvidus Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Saļeharda, platība — 769300 kvadrātkilometru, 543700 iedzīvotāju (2009.)
- Ļeņingradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Sanktpēterburga (ārpus apgabala), platība — 84000 kvadrātkilometru, 1631900 iedzīvotāju (2009. g.)
- Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku
- Sahalīnas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, ietver Sahalīnu un Kuriļu salas, platība — 87100 kvadrātkilometru, 514520 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Južnosahaļinska
- Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
- Samaras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 53600 kvadrātkilometru, 3171400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tatarstānas Republiku, Orenburgas, Saratovas un Uļjanovskas abgabalu
- Salsola ruthenica Krievijas sālszāles "Salsola australis" nosaukuma sinonīms
- Krieķupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Lutriņu pagastā, garums - 7 km; Krieķu strauts
- Lašupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Saldus un Lutriņu pagastā, garums - 8 km
- Limenis Krimeldes labā krasta pieteka Saldus novadā
- bergenīns Kristāliska rūgtviela dažādās akmeņlauzīšu ģints ("Saxifraga") sugās
- šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas; šīs sektas locekļi
- independenti Kristiešu sekta, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs; kongregacionālisti
- Sīmanis Burvis kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās, burvis no Samārijas, apustuļa Pētera antagonists
- Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis
- Krišupīte Krišupe, ūdenstece Salacgrīvas pagastā
- Krišu strauts Krišupe, ūdenstece Salacgrīvas pagastā
- Lidlauks Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" otrs nosaukums
- sankalieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" iedzīvotāji
- Tuvaiks Kuestu grēdas Sauda Arābijas vidienē, garums - \~1000 km, dominējošais augstums - 300-500 m (Hašim Māvāns - 1025 m), karsta veidojumi, saposmotas šaurām sausgultņu (vadi) aizām
- Kugrītes ezers Kugres ezers Jēkabpils novada Salas pagastā
- Kugres ezers Kugru ezers Salnavas pagastā
- Mazais Kugrenes ezers Kugru ezers Salnavas pagastā
- spoguļsekstants Kuģniecībā leņķmērs Saules augstuma, resp., vietas un laika noteikšanai, - 60 grādu apļa sektors ar iedaļām, 2 spoguļi un tālskatis
- Korintas kanāls kuģojams kanāls Korintas zemesšaurumā (angļu val. “Corinth Canal”), Grieķijas dienvidos, savieno Jonijas jūras Korintas līci ar Mirtejas jūras Saronika līci, garums — 6,3 km, platums — 25 m, dziļums — \~8 m
- Poļvarkas grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Sarkaņu pagastā
- CK Kuka Salas, teritorijas divburtu kods
- gaļasmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sarcophagidae"), 6-19 mm gari, gk. pelēkmelni raibi mušveidīgie, \~2300 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
- māņlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
- Sausgāļciems Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Sausgaļciems" nosaukuma variants
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens
- Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies
- Meldzeres dobumakmens kulta vieta Saldus novada Nīgrandes pagastā, Lētižas labā krasta sāngravā, akmenim ir cilindriska forma, diametrs - 1,25 m, augstums - 0,5 m, tā virsā iekalts \~12 cm dziļš dobums (diametrs - 55 cm), kura dibenā vēl izkalts aplis (diametrs - \~30 cm), domājams, ka izmantots kā kulta vieta 15.-18. gs.
- Vanagkalns Kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, ir \~8 m augsts paugurs, uz dienvidiem no tā atrodas t. s. Dāvida kalniņš, kas saistīts ar senām kulta tradīcijām, netālu bijus Sapņu birzs, kurā zīlnieki senatnē skaidrojuši sapņus
- Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta
- kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji
- Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m
- Oltūža Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
- Oltužupīte Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
- Slenčevbrjaga Kūrorts Bulgārijā, pie Melnās jūras, Burgasas līča ziemeļos; Saulainais Krasts
- rūgtlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Saussurea"), daudzgadīgi lakstaugi, 350-400 sugu, Latvijā - 2 sugas
- pret Sauli kustība virzienā, kas ir pretējs Saules šķietamajai kustībai pie debesīm, t. i. Z puslodē uz kreiso pusi (jeb pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam)
- Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku
- salēnieši Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji
- Oisins Ķeltu mitoloģijā - karotājs un dzejnieks, varoņa Finna un Citpasaules sievietes Sadbas dēls
- skordiski Ķeltu tauta ar iliriešu piejaukumu starp Donavu, Savu un Moravu, dzīvoja naidīgās attiecībās ar romiešiem, pakļauti Romai 1. gs. p. m. ē.
- Kensingshof Ķenziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā
- Kirela Ķirele, Salacas pieteka
- Kirele Ķirele, Salacas pieteka
- Kirera Ķirele, Salacas pieteka
- Laukupīte Ķirele, Salacas pieteka
- Kirezers Ķirezers, ezers Saulkrastu pagastā
- Linezers Ķirezers, ezers Saulkrastu pagastā
- Līnezers Ķirezers, ezers Saulkrastu pagastā
- Līņezers Ķirezers, ezers Saulkrastu pagastā
- Ķīnas ķirzakaste ķirzakastu suga ("Saururus chinensis")
- Nabiņurga Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka Ropažu novada Stopiņu pagastā, augštece Salaspils novada Salaspils pagastā, garums - 7 km
- Kulaurga Ķulaurga, Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā
- Amadalena La Madalēna - pilsēta Sardīnijas salas ziemeļos, tās nosaukums vietējā valodā
- Ņevas ezers lagūnas ezers Sahalīnā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, platība — 178 kvadrātkilometri, dziļums — >30 m, savienots ar Ohotskas jūras Terpeņijes līci, līmeņa svārstības gk. plūdmaiņu ietekmē
- astronomiskā krēsla laika intervāls no brīža, kad Saules centrs atrodas 12° zem horizonta, līdz brīdim, kad Saules centrs atrodas 18° zem horizonta (no rīta – otrādi)
- nautiskā krēsla laika intervāls no brīža, kad Saules centrs atrodas 6° zem horizonta, līdz brīdim, kad Saules centrs atrodas 12° zem horizonta (no rīta – otrādi)
- civilā krēsla laika intervāls no Saules rieta līdz brīdim, kad Saules centrs atrodas 6° zem horizonta (no rīta – otrādi)
- drakoniskais gads laika intervāls starp divām sekojošām Saules iziešanām caur vienu un to pašu Mēness orbītas mezglu; drakoniskā gada garums ir 346,6201 diennaktis
- patiesā Saules diennakts laika intervāls starp divām sekojošām vienādām Saules kulminācijām; patiesās Saules diennakts garums nav konstants
- vidējā Saules diennakts laika intervāls starp divām sekojošām vienādām vidējās Saules kulminācijām
- planētas diennakts laika intervāls, kurā planēta vai cits Saules sistēmas debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret Sauli
- sideriskais gads laika intervāls, kurā Saule savā redzamājā kustībā pa ekliptiku izdara pilnu apriņķojumu attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; sideriskā gada garums ir 365,2564 diennaktis (precesijas dēļ tas ir 20 minūšu garāks nekā tropiskais g.); zvaigžņu gads
- zvaigžņu diennakts laika intervāls, kurā Zeme izdara vienu pilnu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm, precīzāk – pret pavasara punktu; Zvaigžņu diennakts garums ir 23 h 56 min un 4 s pēc vidējā Saules laika
- patiesais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz redzamo Saules diennakts kustība pie debess sfēras un ir vienāds ar Saules centra stundu leņķi; patieso laiku rāda Saules pulksteņi, un tas nav vienmērīgs, jo Saules diennakts kustības ātrums gada laikā mazliet mainās
- vidējais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz Zemes rotāciju un ko realizē, ieviešot fiktīvu punktu – vidējo Sauli – un apskatot tās diennakts kustību; tad laiks ir vienāds ar vidējās Saules centra stundu leņķi; gandrīz vienmērīgs laiks, tomēr Zemes rotācijas nevienmērības dēļ tajā pastāv nelielas neregularitātes
- pavasara ekvinokcija laika moments pavasarī, kad Saule šķērso debess ekvatoru un dienas un nakts garums ir vienāds
- saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1)
- saulgrieži laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulstāvji
- vasaras saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vislielāko deklināciju un atrodas ekliptikas galējā ziemeļu punktā (ap 21. jūniju), tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visgarākā diena
- ziemas saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vismazāko deklināciju (ap 22. decembri), kad tā atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā un zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena
- ekvinokcija Laika moments, kurā Saules diska centrs savā redzamajā gada kustībā šķērso debess ekvatoru
- rudens ekvinokcija laika moments, kurā Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi
- sinodiskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret citu planētu vai Sauli
- saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku (piemēram, Jūlija kalendārs un Gregora kalendārs); solārais kalendārs
- tropiskais gads laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis)
- zvaigžņu gads laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads
- sideralgads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads; zvaigžņu gads
- patiesais laiks laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis
- pundurplūškoks Lakstaugu plūškoks ("Sambucus ebulus")
- pusirbene Lakstaugu plūškoks ("Sambucus ebulus")
- Lahnhof Lānes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
- Lapampa Lapampas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Pampa" / "Provincia de La Pampa"), administratīvais centrs - Santarosa, platība - 143440 kvadrātkilometru, 341500 iedzīvotāju (2010. g.)
- zaļais egļu hermess laputu suga ("Sacchiphantes viridis")
- Laspalmasa Laspalmasa de Grankanārija, pilsēta Spānijā, Kanāriju Salās
- taimiņš Lašu dzimtas suga ("Salmo trutta"), zivs ar pelēku punktainu muguru un gaišiem punktainiem sāniem
- Kaņava Lašupītes augšteces labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā; Kanava
- Ābelene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās tagadējā Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, domājams, ka tā centrs bija Obeļovas pilskalnā pie Obeļovas ezera; 1224. g. novads nonāca bīskapa varā, vēstures dokumentos minēts vēl 1416. g.
- Rūsiņš latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, minēts Indriķa hronikā, 1212. g. bija viens no Autīnes sacelšanās vadoņiem, uzņēmās Satezeles pils aizstāvēšanu un tur krita (sarunu laikā ar krustnešiem tīšām vai netīšām tika nošauts ar stopu)
- Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns"
- Mores kaujas Latviešu leģiona 19. divīzijas un Sarkanās armijas vienību kaujas Mores apkaimē 1944. g. 26.-30. septembrī
- Bārbala Latviešu mitoloģijā - (1) aitu un kazu aizgādne; (2) Saules meita
- dieva dēli latviešu mitoloģijā - tēva dēlu līdzinieki, kas pacelti debesu dievību kārtā, tiek apdziedāti un daudzināti gk. kā Saules meitu precinieki
- Saules māte latviešu mitoloģijā Debesu dievība Saule bieži tiek saukta par Saules māti, biežāk deminutīva formā
- Māras māte latviešu mitoloģijā viens no dievietes Māras apzīmējumiem, nereti kā Saulei pretējo - zemes līmeni pārstāvošā puse
- 17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē
- nacionāldemokrāti Latviešu polititiska partija 1917.-1920. g., kas 24.06.1917. Maskavas konferencē pieņēma programmu, kura paredzēja, ka Latvijai jābūt demokrātiskai republikai Krievijas federācijā ar vienpalātas Saeimu, tomēr 1918. g. decembrī atzina neatkarīgu valsti, bet 1920. g. saplūda ar citām centriskām partijām
- LDJS Latvijas Darba Jaunatnes Savienība
- LJPS Latvijas Jaunatnes Progresa Savienība
- LJSK Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts
- LKJS Latvijas Komunistiskā Jaunatnes Savienība
- Dauderi Latvijas kultūras muzejs - atrodas Rīgā, Sarkandaugavas ielā 30, dibināts 1990. g., izveidots savrupmājā, kas celta 1897.-1898. g., tā ir eklektisma stila mūra ēka arskatu torni; muzeja ekspozīcija atspoguļo kultūras dzīvi Latvijā 20. gs. 20.-30. gados, kā arī iepazīstina ar latviešu kultūras norisēm ārpus Latvijas
- Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu
- Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums
- LĻKJS Latvijas Ļeņina Komunistiskā Jaunatnes Savienība
- pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi
- Augstākā padome, Latvijas Republikas Latvijas Republikas augstākā varas institūcija 1990.-1993. g., ko izveidoja no 1990. g. 18. martā ievēlētās LPSR Augstākās padomes pēc tam, kad 1990. g. 4. maijā bija pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, darbojās līdz 1993. g. 6. jūlijam, kad darbu uzsāka 5. Saeima
- parlamentārais sekretārs Latvijas Republikas ministriju politiskās vadības dalībnieks, kurš pieņemts darbā uz valdības pilnvaru laiku, ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumu un citu tiesību aktu turpmāko virzību Saeimā un tās komisijās
- aizsardzības ministrija Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno Satversmē, likumos un citos tiesību aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus valsts aizsardzības jomā
- LSAKA Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija
- ELK Latvijas Saeimas Eiropas lietu komisija
- LSK Latvijas Sarkanais Krusts
- Pagaidu Satversme Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. 27. maijā un 1. jūnijā pieņemti normatīvie akti (Deklarācija par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi), kuros noteikti Latvijas valsts politiskās iekārtas un administratīvās pārvaldes galvenie principi
- LSDJS Latvijas Sociāldemokrātijas Jaunatnes Savienība
- Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu
- Pagaidu Satversme Latvijas Tautas padomes 1918. g. 17.-18. novembrī pieņemts normatīvais akts, kurā noteikti Latvijas valsts veidošanas un politiskās iekārtas galvenie principi, kas līdz Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Deklarācijai par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem - tika uzskatīta par Latvijas Republikas pamatlikumu (konstitūciju)
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
- Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas
- Baltijas Antante Latvijas, Lietuvas un Igaunijas savienība, kas tika izveidota 1934. g. 12. IX Ženēvā, Baltijas valstīm noslēdzot Saprašanās un sadarbības līgumu; likvidēta 1940. g. jūnijā pēc Baltijas valstu okupēšanas
- rančo Lauku mājas (Latīņamerikā); lopkopības ferma (gk. Amerikas Savienoto Valstu rietumos)
- Saipetnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Saipetnieki" nosaukuma variants
- Lelī Uorīši Lelī Uorīši - Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Orīši" nosaukums latgaliski
- Lēliņš Lēlītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā
- Sarkani Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants latgaliski
- elongācija leņķis, ko veido Saules sistēmas debess ķermenis, Zeme un Saule; to mēra no 0° līdz 180° uz austrumiem vai rietumiem no Saules
- gada paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes centra vai no Saules centra – un ja spīdeklis atrodas uz taisnes, kas ir perpendikulāra Zemes orbītas plaknei un iet caur Saules centru
- diennakts paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes virsmas vai no Zemes centra; novērojama tikai Saules sistēmas objektiem
- Baltupe Lētīžas labā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā un Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 7 km
- Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā)
- Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī
- Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam
- Akabas līcis līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā, starp Arābijas un Sinaja pussalu, garums - 180 km, platums - 28 km
- sansevjēra Līdakaste - liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Sanseviera"), istabas augi
- A. S. Sandino lidosta lidosta Nikaragvā (_Augusto C. Sandino_), Managvas departamentā, austrumos no Managvas pilsētas un dienvidos no Managvas ezera
- plūsis Līdz 6 m augsts "Caprifoliaceae" dzimtas krūms "Sambucus nigra L.", bagātīgu lapojumu un lielu daudzumu vairogveidīgu baltu ziedu
- protuberance līdz simtiem tūkstošu kilometru garš veidojums Saules vainaga apakšējā daļā, kurā ir augstāka vielas koncentrācija un zemāka temperatūra nekā apkārtējā Saules vielā
- regs Līdzens akmeņu tuksnesis Z-Āfrikā, īpaši Alžīrijas Sahārā, hamādu paveids
- Ziemeļsahalīnas līdzenums līdzenums Sahalīnas salas ziemeļu daļā, garums — \~300 km, platums — \~100 km, vidējais augstums — līdz 150 m, vietām salveida skrausti (augstums — līdz 592 m), austrumu piekrastē lagūnu virknes, ko no jūras atdala garas strēles
- Salas stepe līdzenums uz dienvidiem no no Salas lejteces un Maničas upes, Krievijas Rostovas apgabalā
- Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala
- Sakas sala liela Daugavas akumulatīva sala lejpus Jēkabpils, starp Daugavu un tās sānupi Saku, Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 km, platums — līdz 2,7 km, augstums — 4-7 m virs Daugavas līmeņa
- Ain Sālaha liela oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā (“In Salah”), atrodas Centrālajā Sahārā, pie Transsahāras autoceļa (Agvāta-Zindera), <10000 iedzīvotāju
- Kiuriņš Lielais Kiuriņš - ezers Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Salas purvā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 65,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņa ezers; Lielais Kūriņa ezers; Lielkiuriņu ezers
- Lielais Ravijas ezers Lielais Rāvijs, ezers Sarkaņu un Aronas pagastā
- Lielais Rāves ezers Lielais Rāvijs, ezers Sarkaņu un Aronas pagastā
- Lielais Rāvas ezers Lielais Rāvijs, ezers Sarkaņu un Aronas pagastā
- Espiritu Santo lielākā no Jaunhebridu salām ("Espiritu Santo"), platība - 3677 kvadrātkilometri, lielākā pilsēta - Liganvila, rietumu daļā kalni - augstums līdz1810 m
- Savaii Lielākā no Samoa salām ("Savai'i"), platība - 1890 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1858 m, apdzīvota
- Tāfuna Lielākā pilsēta Amerikāņu Samoa Teritorijā, 9750 iedzīvotāju (2012. g.)
- Arābijas pussala lielākā pussala pasaulē (_Arabian Peninsula_), atrodas Āzijas dienvidrietumos, ierobežo Sarkanā jūra rietumos, dienvidos - Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos - Omānas un Persijas līcis, par ziemeļu robežu uzskata \~30 grādu ziemeļu platuma paralēli
- Alora lielākā sala Aloras salu grupā (_Alor_), Mazajās Zunda salās starp Savu jūru un Bandas jūru
- Enksāre Lielākā sala Burtnieka ezerā, atrodas tā ziemeļu galā, iepretī Salacas iztekai, garums - \~100 m, platums - \~40 m, putnu ligzdošanas vieta
- Ndeni Lielākā vulkāniskā sala Santakrusas salās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 560 kvadrātkilometru, augstums - līdz 920 m vjl.
- Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu
- Fjordlenda Lielākais nacionālais parks Jaunzēlandē ("Fiordland National Park"), Sautlendas provincē, platība 12243,5 kvadrātkilometri, dibināts 1952. g., aizņem fjordiem saposmoto Dienvidsalas dienvidrietumu daļu ar Dienvidalpu turpinājumu
- Puru ezers lielākais no Pilskalnes ezeriem Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, platība - 16,9 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 25 m; Kokenu ezers; Kokinu ezers; Sabalsku ezers; Sabaļsku ezers; Sabaļu ezers
- Saimā ezers lielākais no Saimā ezeriem Somijas dienvidaustrumos, platība - 1800 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 58 m
- Sahāra Lielākais tuksnesis pasaulē (angļu val. "Sahara"), Āfrikas ziemeļu daļā, platība - \~9000000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - \~5700 km, platums - \~2000 km, gk. līdzenumi 200-500 m vjl., augstākā virsotne - 3415 m vjl., zemākā ieplaka 133 m zjl.
- Zvejnieku ala lielākās Vīksnu alas senāks nosaukums, Salacas labajā krastā, Staiceles pagastā
- girondieši Lielās franču 1789. g. revolūcijas laika mēreno republikāņu partija, kuras pārstāvji Satversmes sapulcē vairumā nāca no Girondes apgabala; pēc jakobīniešu sacelšanās lielākā daļa mira uz ešafota,; saukti arī par brissotiešiem
- Gross-Born Lielbornes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā
- Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains
- Jāņupīte Lielupes kreisā krasta pieteka Mārupes novada Salas pagastā
- Meža zars Lielupes labā krasta atzars Mārupes novada Salas pagastā, starp Zirgu salu un Mežzara salu
- Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis
- Gāte Lielupes savienojums ar Babītes ezera rietumu daļu Mārupes novada Salas pagastā, garums - 1,5 km, platums - 120-140 m, dziļums - \~5 m
- Lielupe Lielurga Limbažu un Salacgrīvas novadā
- saulesmuižnieki Liepājas pilsētas daļas "Saulesmuiža" iedzīvotāji
- Saidupe Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Saida
- Baltijas asambleja Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" Seima, Igaunijas Tautas frontes Pilnvaroto padomes un Latvijas Tautas frontes Domes locekļu tikšanās; pirmā notika Tallinā 1989. g. 13.-14. maijā, otrā - Jūrmalā 1990. g. 16. jūnijā
- Māstrihtas līgums līgums starp 12 Eiropas Kopienas valstīm par Eiropas Savienības izveidi, parakstīts 1991. gada 10. decembrī šajā pilsētā, ratificēts un stājās spēkā 1993. g. novembrī
- Sarkaņsola Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants
- Sarkani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukums latgaliski
- pierakstīties Likumā (piem. Padomju Savienībā) paredzētajā kārtībā reģistrēties noteiktā dzīvesvietā, iegūstot likumā noteiktās tiesības
- operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem
- likuma izsludināšana likumdošanas procesa pēdējā, noslēdzošā stadija, tiesības uz kuru saskaņā ar Satversmes 69. pantu pieder Valsts prezidentam, un viņš to apliecina ar savu parakstu
- Mazā Līkupe Līkupes labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, lejtecē arī Zvārdes un Jaunauces pagasta robežupe, garums — 6 km
- Vērteža Līkupes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 11 km; Verteža
- samsieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Samši" iedzīvotāji
- Ainažu pagasts Limbažu novada pagasts, kas atrodas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Ainažu pilsētu un Salacgrīvas un Alojas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Ainažu pilsētas lauku teritorija, vāciski - Hainasch, krieviski - Hainažskaja
- Katlapi Limbažu novada Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kotlopi" nosaukuma variants
- ziemeļu linneja linneju suga ("Linnaea borealis"), mazs, mūžzaļš puskrūms ar tievu, ložņājošu stumbru un bāli sārtiem nokareniem ziediem, aug sūnainos skujkoku mežos, līdz 1992. g. bija iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā
- Samuldriva Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Samuldruva" nosaukuma variants
- Samuldryva Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Samuldruva" nosaukums latgaliski
- Sanauža Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Sanaude" nosaukuma variants
- saliešāni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Salieši" iedzīvotāji
- Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
- Oranienbauma Lomonosova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.; tagad Sanktpēterburgas sastāvā
- Lonen Loņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā
- Zvērupe Loša kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā
- Spinnis Loša kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums 14 km
- Soltupeite Ludzas kreisā krasta pieteka Ciblas pagastā, izteka Zvirgzdenes pagastā; Saltupīte
- Sapožniki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Sapožņiki" neprecīzs nosaukuma variants
- aizelksnieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizelkšņi" iedzīvotāji
- Aizeļkšni Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" nosaukums latgaliski
- Aizsyli Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizsili" nosaukums latgaliski
- Barkani Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkāni" nosaukuma variants
- Bēliņi Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bieleņi" nosaukuma variants
- Bieleni Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bieleņi" nosaukums latgaliski
- Dūksts Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Diuksts" literarizēts nosaukuma variants
- Dyuksts Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Diuksts" nosaukums latgaliski
- kaupuzieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaupuži" iedzīvotāji
- numernieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Numerne" iedzīvotāji
- Nūmērne Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nūmierņa" nosaukuma variants
- Nūmierne Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nūmierņa" nosaukuma variants
- orinskieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Orinski" iedzīvotāji
- Ūtruo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Bozova" nosaukums latgaliski
- Pyrmuo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Bozova" nosaukums latgaliski
- plēšavieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Plēšava" iedzīvotāji
- Plēšava Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Pliešova" literarizēts nosaukuma variants
- kalnumētras Lūpziežu dzimtas ģints ("Satureja"), ārstniecības augs un garšaugs; pupumētra
- Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots
- Linde Ļinde, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
- šņācējodze ļoti indīga odze, 1,5 m gara, spēcīgs ķermenis, briesmu gadījumā uzpūšas un skaļi šņāc; izplatīta uz D no Sahāras
- Dipteronia dyeriana ļoti reta dipteroniju suga, kas iekļauta Sarkanajā grāmatā, aug Ķīnā
- heliocentrisms mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli
- heliocentriskā pasaules sistēma mācība, ka pasaules centrs ir Saule, bet pārējās planētas, arī Zeme, riņķo ap to; pasaules robežu šādā sistēmā veido nekustīgā zvaigžņu sfēra
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestādes bezpajumtniekiem, bāreņiem u. c. 20. gs. 20. un 30. gados Padomju Savienībā
- Sarkanmuiža Madonas novada apdzīvotās vietas "Sarkaņi" bijušais nosaukums
- sauleskalnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" iedzīvotāji
- saikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Saikava" iedzīvotāji
- aizkujieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizkuja" iedzīvotāji
- biksērieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Biksēre" iedzīvotāji
- birzēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Birži" iedzīvotāji
- Dravnieki Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieks" nosaukuma variants
- Klaucāni Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Klaucēni" bijušais nosaukums
- kujēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kujasmuiža" iedzīvotāji
- paķilieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Paķilis" iedzīvotāji
- Paķilis Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" bijušais nosaukums
- patkulieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" iedzīvotāji
- sarkanieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji
- sprīzdānieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Sprīzdāni" iedzīvotāji
- sudrabainie mākoņi mākoņu veids 75-90 km augstumā, redzami tikai vasarā krēslas laikā, kad tos apgaismo Saule, atrazdamās 5-15 grādu augstumā zem horizonta; spīdošie nakts mākoņi
- kosmiskā stacija mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem
- Santaisabela Malabo pilsētas nosaukums līdz 1973. g. (sp. val. "Santa Isabel")
- Malciņa Malcenka, Sarjankas pieteka
- Malciņas strauts Malcenka, Sarjankas pieteka
- Orga Malduguņu orga, Sakas pieteka
- Urga Malduguņu orga, Sakas pieteka
- Uzeņa Malijuzeņa - upe Krievijā, Saratovas apgabalā
- saldenieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Saldeņi" iedzīvotāji
- Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra
- Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
- Marksštate Marksa, pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1928.-1942. g.
- MH Māršala Salas, valsts divburtu kods
- MHL Māršala Salas, valsts trīsburtu kods
- Madžuro Māršala Salu Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Majuro"), atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Māršala salu atolā, veido 3 apdzīvotas salas - Delapa, Uliga un Darrita (Rita), 25000 iedzīvotāju (2005. g.)
- gātciemieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Gātciems" iedzīvotāji
- pavasarieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasari" iedzīvotāji
- pērņciemieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pērnciems" (senāk arī "Pērņciems") iedzīvotāji
- Silamalas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Silmalas" nosaukuma variants
- Kļavas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums
- Spuņņciems Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums
- Salaskaja Mārupes novada Salas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Masačūsetsa Masačūsetsas Sadraudzība - štats ASV ("Massachusets" / "Commonwealth of Massachusetts"), atrodas valsts austrumos, Jaunanglijā, administratīvais centrs - Bostona, platība - 27237 kvadrātkilometri, 6745400 iedzīvotāju (2014. g.)
- milzu planēta masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsas (Saules sistēmā - Jupiters, Saturns, urāns un Neptūns)
- Serbedaru sacelšanās masu sacelšanās pret mongoļu un tjurku feodāļiem 14. gs. Irānā un V-Āzijā; 1337. g. Horasānā, 1365. -66. g. Samarkandā, 1383. g. Sabzevārā
- relatīva kustība materiāla objekta kustība pret kustīgu atskaites sistēmu, piemēram, Zemes kustība pret Sauli, kas kustas pret Galaktiku
- Alkatraza Maza klinšaina saliņa ("Alcatraz") Klusā okeāna austrumu piekrastē, Zelta vārtu līcī pie Sanfrancisko, kur līdz 1963. g. bija izvietots cietums
- Apollo Mazā planēta, attālums no Saules perihēlijā ir 0,65 ua, afēlijā - 2,29 ua; visas mazās planētas, kuru perihēlijā attālums < l ua, sauc par Apollo grupas planētām
- Kiuriņš Mazais Kiuriņš - ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība - 16,8 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers
- Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte
- asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītām
- Bulta mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sagitta", saīsinājums "Sge") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja; spožu zvaigžņu nav, vislabāk novērojams vasarā
- salacieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Salaca" iedzīvotāji
- Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā
- Ciecere Mazupe, ūdenstece Saldus novadā
- Mazupīte Mazurga Salacgrīvas pagastā
- vanadzene Medene ("Sarcodon imbricatum")
- Hydnum imbricatum medenes "Sarcodon imbricatum" nosaukuma sinonīms
- Medina Medīna, pilsēta Saūda Arābijā
- Honighof Medus muiža, kuras teritorijā, tagadējā Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies apdzīvotā vieta "Spuņciems"
- Lāču salas Medvežju salas Austrumsibīrijs jūrā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
- Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sanluisa Potosi Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts ("San Luis Potosi" / "Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi"), platība — 61165 kvadrātkilometri, 2410400 iedzīvotāju (2005. g.)
- MXN Meksikas peso; Meksikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - sentavo
- Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns
- quartillo Meksikas, Santdomingo un Kolumbijas 19. gs. vara monēta
- Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots
- melleņkārkls Mellenāju kārkls ("Salix myrtilloides")
- Melnes ezers Melnais ezers Salienas pagastā
- kliederis Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
- pliedere Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
- pliederes Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
- pliederis Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
- pliederkoks Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
- plieders Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
- plukšene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
- plūksne Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
- plūši Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
- plūšķene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
- plušķene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
- pusirbene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
- pušķene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra")
- Mālupe Melnupe, Salacas pieteka
- IM Menas Sala, teritorijas divburtu kods
- IMP Menas Salas mārciņa; Menas Salas valūtas kods, sīknauda - penss
- jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli
- jaunmēness Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa nav redzama
- Mēness pēdējais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz kreiso pusi (Zemes ziemeļu puslodē)
- Mēness pirmais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz labo pusi (Zemes ziemeļu puslodē)
- paisums Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos)
- lunāri-solārais kalendārs Mēness-Saules kalendārs
- vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli
- Viļumupe Mergupes kreisā krasta pieteka Zaubes pagastā; Saliņupīte; Viluma
- Merkurijs Merkurs, Saulei tuvākā planēta
- mesidothea Mesidothea entomon - grēvju dzimtas sugas "Saduria entomon" nosaukuma sinonīms
- uruļi Mezglainā gaurenīte ("Sagina nodosa")
- MR Mežrūpniecība (piem., Saldus MR)
- eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu
- Gorbijs Mihaila Gorbačova (dz. 1931), Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra (1985.-1991. g.) un Padomju Savienības prezidenta (1990.-1991. g.), iesauka Rietumos
- obehess Milicijas struktūrvienība cīņai ar saimnieciskajiem noziegumiem (Padomju Savienībā, no krievu "Otģel borbi s hiščeņijami sociaļisķičeskoj sobstvennosķi")
- kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu
- Mimants Mimass - Saturna pavadonis
- Muende Mindes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
- magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g
- trešais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas, 16,7 km/s
- kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds dabiskam vai mākslīgam materiālam objektam jāiegūst pie Saules sistēmas debess ķermeņa virsmas, lai turpmākās kustības gaitā tas vairs neatgrieztos uz šīs virsmas
- Bāha mintaka Saūda Arābijā (_Al Bāḩah_), robežojas ar Mekas un Asīras mintaku
- Asīra mintaka Saūda Arābijas Karalistē (_‘Asīr_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Abha
- vieči Miršlapu kārkls ("Salix myrsinites")
- dausa Mistiska ceremonija, ko viduslaikos praktizēja sūfistu brālība Saadija - brālības vadonis jāja zirgā pāri cilvēkiem, kuri ekstāzē metās zem zirga kājām
- lāsumainā mizložņa mizložņu suga ("Salpornis spilonotus")
- Magotojeva ezers Mogotojevo, ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
- Moloda Molodo, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
- Molnīca Moļneica, Sarjankas pieteka
- Mālnīca Moļneica, Sarjankas pieteka Šķaunes pagastā
- Sāmsala Monzunda arhipelāga lielākā sala Baltijas jūrā (ig. val. _Saaremaa_), Igaunijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 50 m vjl.; Sāremā
- Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezera un ar to savienotā Mežezera (Kāņu ezera) kopējs nosaukums, atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst ziemeļu grupā, 36,7 m vjl., kopējā platība - 78 ha, lielākais dziļums - 8,7 m; Sausmežu ezers
- Mordvija Mordvijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Saranska, platība - 26100 kvadrātkilometru, 833000 iedzīvotāju (2009.)
- Asjūta muhāfaza Ēģiptē (_Asyūț_), robežojas ar Minjas, Bahr el Ahmaras, Sauhāgas un Vādī el Džedīdas muhāfazu
- Bahr el Ahmara muhāfaza Ēģiptes dienvidaustrumos, Sarkanās jūras un Suecas līča piekrastē
- Amena el Asma muhāfaza Jemenā (_Amanah al ‘Așmah_), aptver valsts galvaspilsētu Sanu
- Ammāna muhāfaza Jordānijā (_‘Ammān_), robežojas ar Balkas, Zarkas, Maānas, Kerakas un Mādebas muhāfazu, kā arī ar Saūda Arābiju
- Balka muhāfaza Jordānijā, ŗobežojas ar Adžūnas, Džerašas, Zarkas un Ammānas muhāfazu, kā arī ar Palestīnu, administratīvais centrs - Salta
- Cvikavas Mulde Muldes kreisā satekupe, Saksijā, garums - 128 km, sākas Rūdu kalnos
- Freibergas Mulde Muldes labā satekupe, Saksijā, garums 102 km, sākas Rūdu kalnos
- Murzūka Murzūkas idhāns - smilšu tuksnesis Sahārā (arābu val. "Idenhan Murzuq"), Lībijas dienvidrietumos, platība - \~200000 kvadrātkilometru
- Kalnciema pagasta teritorija mūsdienās sastāda 2106,8 ha, bet 1935. g. bija 18220 ha, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalnciema pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta tagadējā Valgundes un Babītes pagastā, neliela daļa Salas un Slampes pagastā
- govju muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis blanchardi")
- cūku muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis miescheriana")
- aitu muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis tenella")
- Kaaba Musulmaņu svētais templis Mekā (Saūda Arābijā), galvenā musulmaņu svētceļnieku pulcēšanās vieta
- Albertīna Muzejs Vīnē ("Albertina; Graphische Sammlung Albertina") ar vienu no pasaulē lielākajiem zīmējumu, akvareļu un grafikas krājumiem, dibināts 1768. g.
- santalkoks Mūžzaļš santalu dzimtas pusparazītisks koks ("Santalum album") ar ļoti smaržīgu koksni; baltais santals
- amerikāņi Nācija, Amerikas Savienoto Valstu pamatiedzīvotāji; izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem
- NPIES Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā
- Amerikāņu Samoa nacionālais parks nacionālais parks Amerikāņu Samoa Teritorijā, ASV, izveidots 1988. g., platība - 55 km^2^
- Baritu nacionālais parks nacionālais parks Argentīnā, Saltas provinces ziemeļrietumu daļā
- Amboro nacionālais parks nacionālais parks Bolīvijā (_Amboró, Parque Nacional_), Santakrusas departamenta rietumos
- Aparadusa da Seras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Aparados da Serra, Parque Nacional de_), Santakatarinas un Riugrandi du Sulas štatā
- A. Bermudesa nacionālais parks nacionālais parks Dominikānā, Santjago provincē (_Armando Bermúdez, Parque Nacional_)
- Vanuāza nacionālais parks nacionālais parks Francijas Dienvidaustrumu daļā ("Vanoise"), Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, starp Izēras un Arkas ieleju, platība - 565,6 kvadrātkilometri, dibināts 1963. g., augstums - līdz 3681 m
- Abiseo upes nacionālais parks nacionālais parks Peru, Sanmartina reģionā, izveidots lai aizsargātu šim Andu reģionam raksturīgo faunu un floru; 2500-4000 metru augstumā atklātas vairāk nekā 30 pirmsinku sabiedrības dzīvesvietas, kur tiek veikti arheoloģiskie pētījumi
- Asīra nacionālais parks nacionālais parks Saūda Arābijā (_‘Asīr MP_), Asīras mintakas dienvidos
- Aigvestortesas un Santmaurisi ezera nacionālais parks nacionālais parks Spānijā (_Aigūestortes i Estany de Sant Maurici, Parc Nacional d’_), Katalonijas ziemeļrietumu daļā
- Kačinu valsts nacionāls autonoms apgabals Birmas Savienībā
- Ērkava Nātrene, Salacas pieteka
- Nātra Nātrene, Salacas pieteka
- Nātre Nātrene, Salacas pieteka
- ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
- dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs); attiecīgā naudas zīme, monēta
- riāls naudas vienība dažās arābu valstīs (Irānā, Jemenas Arābu Republikā, Katarā, Omānā, Saūda Arābijā); attiecīgā naudas zīme, monēta
- kolons Naudas vienība Kostarikā un Salvadorā
- tala Naudas vienība Samoa Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - sene
- dobra Naudas vienība Santomes un Prinsipi Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - santīms
- Sandariški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandariškas" nosaukuma variants
- Sandariškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandariškas" nosaukums latgaliski
- sandarišķi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandarišķi" (tagad "Sandariški") iedzīvotāji
- Sargeliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sargeliški" nosaukuma variants
- Sargeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sargeliški" nosaukums latgaliski
- Desventuradasu salas neapdzīvota klinšu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas Desventuradas"), pieder Čīlei, \~900 km uz rietumiem no Dienvidamerikas krasta, lielākā sala pēc platības - Sanfeliksa - 1,6 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 479 m vjl. atrodas Sanambrosijas salā, tās platība 1,5 kvadrātkilometri
- valsts kontrole neatkarīga koleģiāla institūcija, kas revidē valsts mantas stāvokli un rīcību ar valsts mantu; tās darbība nav attiecināma uz Saeimu
- NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība
- tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām
- parhēliji Neīstas saules - gaiši plankumi abpus Saulei 22⁰, 46⁰ vai 90⁰ atstatumā; tie rodas, saules stariem lūstot atmosfērā suspendētos ledus kristālos
- samizdats Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā
- samizdat Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā un citās Austrumeiropas valstīs
- Batimalva neliela sala Andamanu jūras Nikobaru salu ziemeļu daļā, Indijas savienotajā teritorijā Andamanu un Nikobaru Salas
- Bataga neliela sala Filipīnās, Filipīnu jūrā, Samaras salas ziemeļu piekrastē, Ziemeļsamaras provincē
- Kāfofmena neliela sala Īrijas jūrā, Menas salas dienvidrietumos, no kuras šķir Kāfa šaurums, Lielbritānijas kroņa zemes _Menas Sala_ teritorija
- Apolima neliela sala Samoa Salās (_Apolima_), Apolimas šaurumā
- Belakanpadana neliela sala Singapūras šauruma dienvidu daļā, Riau arhipelāga ziemeļos, Indonēzijas Riau Salu provinces teritorija
- Tambisana neliela sala Sulu jūras dienvidos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
- Malavali neliela sala Sulu jūras dienvidrietumos, Bangi Dienvidu šauruma dienvidaustrumos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
- lvo neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- ačoli neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- aluri neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- kumani neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- lango neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- Aukupeite neliela upīte Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, ietek Nūmierņas ezerā, garums - \~3 km
- Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts
- nutācija nelielas periodiskas Zemes rotācijas ass svārstības, kas rodas tāpēc, ka mainās Mēness un Saules novietojums attiecībā pret Zemes ekvatoriālo paresninājumu, to periods ir 18,6 gadi un amplitūda 9,2 loka sekundes
- mazās planētas nelieli debess ķermeņi (diametrs \~0,5-1000 km), kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu
- Velna kancele neliels izcilnis Neļķu klinšu austrumu daļā, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas
- meteoroīds Nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā; vielas, kas Saules sistēmas veidošanās laikā netika akumulētas planētās un citos debess ķermeņos
- Badasu salas nelielu salu grupa Natunas jūrā (_Badas, Kepulauan_), Indonēzijas Riau Salu provinces teritorija
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
- gaurenīte Neļķu dzimtas ģints ("Sagina"), lakstaugi, kas reizēm veido nelielu velēniņu, stublāji stāvi, pacili vai guļoši, lapas gandrīz pavedienveidīgas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- ziepjusakne Neļķu dzimtas ģints ("Saponaria"), lakstaugi, 32 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- Unifikācijas baznīca neortodoksāla sekta, ko 1954. gadā Korejā nodibināja Sans Mjang Mūns; tās mācības ir ezoteriskas
- Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika Nepāla, valsts pilnais nosaukums ("Sanghiya Loktāntrik Ganatantra Nepāl")
- Sao Neptūna pavadonis ("Sao"), vidējais attālums no planētas - 22422000 km, izmēri - 40 km
- Honto Neveļska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Ņeveļska Neveļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā
- Livonijas spogulis nezināma autora feodālo tiesību krājums, kas, iespējams, sastādīts 1322.-1337. g., pārstrādājot Sakšu spoguli un piemērojot to Livonijas vajadzībām
- sarkanmuižnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanmuiža" iedzīvotāji
- Saksonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums
- Saksuonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums latgaliski
- Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna
- Alschof Nīgrandas muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Nīgrandes pagasta teritorijā
- Nikuča Nikuce, Salacas pieteka
- Nikucupīte Nikuce, Salacas pieteka
- songaju valoda Nīlas-Sahāras valodu saimes valoda, kas veido atsevišķu bantu saimes grupu, rakstības pamatā latīņu alfabēts
- giļaki Nivhi - tauta Krievijā, ap Amuras lejgalu un Z-Sahalīnā, tiek pieskaitīti paleoaziātiem jeb Āzijas pirmiedzīvotājiem
- Tairnands nivhu (Sahalīna) mitoloģijā - jūras dievība, kas dzīvo zemūdens mītnē, bet netālu no viņa un viņa sievas atrodas ciems, kurā mīt visi noslīkušie cilvēki
- Kurns Nivhu (Sahalīnas ziemeļi) mitoloģijā - Visuma saimnieks, kurš radījis zemi, upes un mežus, apbraukājot Visumu briežu pajūgā
- nurags no akmens būvēta, nocietināta torņveida celtne Sardīnijā bronzas un agrajā dzelzs laikmetā (15.-3. gs. p. m. ē.)
- Raņķu pagasta teritorija no pirmskara teritorijas pagastā palikusi tikai Ventas kreisā krasta teritorija, kurai pievienota neliela platība no bijušā Skrundas pagasta, bet labā krasta teritorija iekļauta tagadējā Skrundas pagastā, kā arī Vārmes pagastā un Saldus novada Zirņu pagastā
- sangastieši no Sangastes ievesta kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi
- silikātieži no silikātiem (silīcijskābju sāļiem) sastāvoši ieži, kas veido 80% Zemes garozas masas; izplatīti arī uz citiem Saules sistēmas ķermeņiem
- vīna raugs no vīnogām, augļiem un ogām iegūti "Saccharomyces" ģints raugi, ko ilgstošā selekcijas darbā izveido individāli katrai šķirnei
- Salaspils novads nodibināts 2004. g. Rīgas rajona sastāvā apvienojoties Salaspils pilsētai un tās lauku teritorijai, no 2009. g. kā patstāvīgs novads ietver Salaspils pilsētu un Salaspils pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu, Ropažu, Ogres un Ķekavas novadu
- Kārsavas novads nodibināts 2009. g. bijušā Ludzas rajona ziemeļu daļā, ietvēra Kārsavas pilsētu, Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, 2021. g. iekļauts Ludzas novadā
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
- Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
- Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
- Otrais Keplera likums nogrieznis, kas savieno Sauli un planētu, tai kustoties pa orbītu, vienādos laikos noklāj vienādus laukumus
- NF Norfolkas Sala, teritorijas divburtu kods
- NFK Norfolkas Sala, teritorijas trīsburtu kods
- Norene Noriņa, Salacas pieteka
- Norenupīte Noriņa, Salacas pieteka
- Norēnupīte Noriņa, Salacas pieteka
- Norupe Noriņa, Salacas pieteka
- Trešais krusta karš norisa 1189.-1192. g., izcēlās kā atbilde uz Jeruzalemes ieņemšanu, ko īstenoja musulmaņu apvienotājs Saladīns, lai gan krustnešiem neizdevās atgūt Jeruzalemi, tomēr tika panākta vienošanās par piekļuvi pilsētai kristiešu svētceļojumu ietvaros
- Estfolla Norvēģijas filke (_Østfold_), administratīvais centrs - Sarpsborga
- Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju
- Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju
- fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa)
- konfigurācija noteikts planētas stāvoklis uz debess sfēras attiecībā pret Sauli; pēc planētas un Saules ekliptisko garumu starpības izšķir konjunkciju, maksimālo elongāciju un opozīciju
- Ādažu novads novads ar administratīvo centru Ādažos, ietver Ādažu un Carnikavas pagastus, teritorija no Baltezera līdz Lilastes ezeram, robežojas ar Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2009.-2021. g. novads bija pašreizējā pagasta robežās
- Ķekavas novads novads Daugavas kreisajā krastā, 2009.-2021. g. ietvēra Baložu pilsētu, Daugmales un Ķekavas pagastus, 2021. g pievienots Baldones novads un Baldones pilsēta, robežojas ar Rīgas pilsētu, Salaspils, Ogres, Bauskas un Olaines novadu
- Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
- Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
- Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu
- Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Saulkrastu novads novads Vidzemes rietumu daļā, pie Rīgas jūras līča, ietver Saulkrastu un Sējas (pievienots 2021. g. novadu reformā) pagastu un Saukrastu pilsētu, robežojas ar Limbažu, Siguldas un Ādažu novadu
- Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
- Novisada Novi Sada, pilsēta Serbijā
- ilgstošā glabāšana novietotu spēkratu turēšana ilgstošam darba pārtraukumam, parasti ilgāk par diviem mēnešiem. Pirms ilgstošās glabāšanas spēkrati speciāli jāsagatavo. Sagatavošanas/konservācijas darbu apjoms atkarīgs no izvēlētā glabāšanas veida un konstruktīvām spēkratu īpatnībām
- Nūbija Nūbijas tuksnesis - atrodas Āfrikā starp Nīlu un Sarkano jūru (angļu val. "Nubian Desert"), gk. Sudānas ziemeļaustrumos
- Nueva Nueva Rosita - pilsēta Meksikā ("Nueva Rosita"), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.)
- O'Higinsa O'Higinsa ezers - atrodas Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 285 m vjl., Čīlē un Argentīnā (kur saucas - Sanmartina ezers), platība - 1010 km^2^, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
- Gulīja Oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā ("El Golea"), Sahāras ziemeļos, pie Transsahāras autoceļa (Laguata-Zindera), 40200 iedzīvotāju (2008. g.)
- Gāta Oāze un pilsēta Sahārā ("Ghat"), Tasili plato piekājē, Lībijas dienvidrietumos, šebījas administratīvais centrs, 22000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tuata Oāžu grupa (~20) Alžīrijas Sahārā, uz austrumiem no Šeša erga, administratīvais centrs - Adrara, sens oāžu zemkopības rajons, audzē dateļpalmas, graudaugus, tabaku, aitkopība
- Gurara Oāžu grupa Alžīrijas Sahārā ("Gourara"), lielākā apdzīvotā vieta - Tīmīmūna, Transsahāras karavānu ceļu mezgls
- Tidikelta Oāžu grupa Sahāras vidienē ("Tidikelt"), pazeminājumā uz ziemeļrietumiem no Ahagara kalnu masīva, Alžīrijā, šķērso Transsahāras autoceļš
- Sumulda Ogres kreisā krasta pieteka Sausnējas un Meņģeles pagastā, garums - 12 km
- saulgozieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Saulgoži" iedzīvotāji
- Omānas Sultanāts Omāna, valsts pilnais nosaukums ("Salṭanat ʻUmān")
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas (Bātinas, Zāhiras, Dāhilijas, Šerkijas un Vustas) un 4 muhāfazas (Musendema, Buraimī, Maskatas un Zufāras), robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis
- eirooptimisms Optimistiska, pozitīvi orientēta attieksme pret Eiropas Savienību, tajā notiekošajiem procesiem, nākotnes perspektīvām un Latvijas (vai kādas citas valsts) dalību un progresīvu attīstību šajā organizācijā
- Saules detektors optiski elektroniska ierīce, kas reģistrē ierīces optiskās ass novirzi no virziena uz Sauli; Saules detektoru izmanto arī kosmiskā lidaparāta navigācijas sistēmā
- Saules teleskops optisks teleskops Saules novērošanai, kas parasti ir nekustīga optiskā sistēma, bet Saules gaismu tā objektīvā novirza ar plakanu spoguli (celostatu), kas griežas saskaņā ar Saules diennakts kustību
- Zaksenhauzene Oranienburgas pilsētas ziemeļu priekšpilsēta ("Sachsenhausen"), Vācijas Brandenburgas federālajā zemē, Hāfeles labajā krastā, kur 1936.-1945. g. bija koncentrācijas nometne, izveidots memoriāls
- linoksantīns Oranždzeltens pigments, ko producē "Sarcina aurantiaca"
- OSO Orbitālā Saules observatorija
- OK Orbitālais komplekss (kopā ar nosaukumu, piem., OK "Saļut-6 - Sojuz-35")
- O. S. A. Ordinis Sancti Augustini - augustīniešu ordeņa loceklis
- O. S. B. Ordinis Sancti Benedicti - benediktiešu ordeņa loceklis
- gangsterisms Organizēta noziedzība, it sevišķi Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Konstitūcijas 18. labojuma pieņemšanas (1919), kas iedibināja prohibīciju jeb "sauso likumu" - aizliegumu ražot un tirgot alkoholiskos dzērienus
- Bellatrikse Oriona (γ); balta milzu zvaigzne Oriona labajā plecā; vizuālais zvaigžņlielums 1,6; 1800 reižu spožāka par Sauli, attālums 125 ly
- Araistanisa Oristāno - pilsēta Itālijā, Sardīnijas salas rietumos
- Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās
- Ostbach Ostbakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
- Sauna Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, augštece Preiļu novadā, garums - 41 km, kritums - 44 m; Saune; Savanka; Savna; Sovanka
- Soltupe Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Saltupe
- Īvaisis Ošas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Saunas pagastā, garums - 10 km; Izvaisis; Ivaiša strauts
- Upolu Otrā lielākā no Samoa salām, 143400 iedzīvotāju (2010. g.), platība - 1125 kvadrātkilometri, garums - 75 km, augstums - līdz 1113 m (Fito kalns), krāteros ezeri, izvirdumiežos alas
- pionieris Padomju Savienībā - bērnu komunistiskās organizācijas biedrs
- sovhoznieks Padomju Savienībā - valsts lauku lielsaimniecības darbinieks
- varoņcietoksnis Padomju Savienībā Brestas cietoksnim piešķirtais goda nosaukums par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā
- kinodirekcija Padomju Savienībā iestāde, kas organizēja un pārzināja kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā)
- stahanovietis Padomju Savienībā strādnieks, kas pārsniedza izvirzītos ražošanas uzdevumus
- padomija Padomju Savienība, padomju valsts
- sovetizācija Padomju Savienībai raksturīgo sabiedriskās dzīves iezīmju un darbības metožu izplatīšana, ieviešana
- sovoks Padomju Savienības atbalstītājs negatīvā nozīmē
- padomjcilvēks Padomju Savienības cilvēks
- padomjtauta Padomju Savienības iedzīvotāju kopums
- gulags Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (it īpaši Sibīrijā un ziemeļu apgabalos); nosaukums cēlies no krievu saīsinājuma GULAG (Glavnoje Upravļeņije LAGerej - Galvenā nometņu pārvalde)
- PSKP Padomju Savienības Komunistiskā partija - vadošā politiskā organizācija Padomju Savienībā
- komjaunatne Padomju Savienības komunistiskās partijas jaunatnes organizācija
- kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (otrā pasaules kara laikā)
- padomjļaudis Padomju Savienības ļaudis
- padomjpilsonis Padomju Savienības pilsonis
- TASS Padomju Savienības Telegrāfa aģentūra (krievu "Telegrafnoje Agenstvo Sovetskogo Sojuza")
- Aeroflote Padomju Savienības vienīgā civilās aviācijas kompānija, kas bija lielākā pasaulē, dibināta 1923. g., turpina darbību Krievijā
- PSRS Padomju Sociālistisko Republiku Savienība
- Zalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Neretas, Pilskalnes, Mazzalves un Daudzeses pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Lielzalves pagasts, vāciski — Gross-Salwen, krieviski — Groszaļvenskaja
- Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja
- Demenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada dienvidu daļā, tajā atrodas Latvijas galējais dienvidu punkts ar zīmi "Saules puķe", robežojas ar Medumu, Laucesas un Skrudalienas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Demmen, krieviski — Demenskaja
- Vecsalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Naujenes, Salienas, Skrudalienas un Tabores pagastu, nodibināts 1990. g., tā teritorija aizņem pirmskara Salienas pagasta rietumu daļu
- Salienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Skrudalienas, Vecsalienas un Naujenes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Sallonay, krieviski — Sallonaiskaja
- Skrudalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Tabores, Vecsalienas, Salienas, Demenes un Laucesas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Skrundalina, krieviski — Skrundaļinskaja
- Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja
- Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja
- Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja
- Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja
- Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja
- Vērgales pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski — Wirginahlen, krieviski — Virgenskaja
- Cīravas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zierausch, krieviski — Ciravskaja
- Bikstu pagasts pagasts Dobeles novada rietumu daļā, robežojas ar Annenieku un Zebrenes pagastu, kā arī ar Saldus un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bixten, krieviski — Bikstenskaja
- Vītiņu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Lielauces, Vecauces un Bēnes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu
- Lielauces pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Zebrenes, Īles, Vecauces un Vītiņu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Autzsche, krieviski — Gros-Aucskaja
- Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja
- Ābeļu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Brodos; līdz 1925. g. saucās Salas pagasts un ietvēra arī tagadējā Salas pagasta teritoriju, vāciski - Holmhof, krieviski - Goļmgofskaja
- Saukas pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Lonē, robežojas ar Viesītes, Elkšņu un Rites pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sauken, krieviski — Saukenskaja
- Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja
- Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja
- Viesītes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, aptver Viesītes pilsētu, robežojas ar Sēlpils, Salas, Kalna, Elkšņu un Saukas pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Viesītes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Ekengraf, krieviski — Ekengrafskaja
- Cenu pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Ozolnieku un Salgales pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu un Olaines novadu
- Nīkrāces pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Dzeldā, robežojas ar Rudbāržu un Skrundas pagastu, kā arī ar Saldus un Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: Briņķu pagasts, vāciski — Brinkenhof, krieviski — Brinkenskaja
- Kabiles pagasts pagasts Kuldīgas novada austrumu daļā, robežojas ar Vārmes, Rumbas un Rendas pagastu, kā arī ar Talsu un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kabillen, krieviski — Kjabiļevskaja
- Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja
- Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja
- Daugmales pagasts pagasts Ķekavas novadā, robežojas ar Ķekavas un Baldones pagastu, kā arī ar Salaspils un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Līves-Bramberģes pagasts, vāciski — Dunhob-Brambedrgshof, krieviski — Djungob-Brambergskaja
- Vidrižu pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Gravās, robežojas ar Skultes un Limbažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Widrisch, krieviski — Vidrižskaja
- Skultes pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Mandegās, robežojas ar Liepupes, Limbažu un Vidrižu pagastu, kā arī ar Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Adiamunde, krieviski — Skuļtskaja
- Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja
- Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
- Liepupes pagasts pagasts Limbažu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, robežojas ar Salacgrīvas, Viļķenes, Limbažu un Skultes pagastu; bijušie nosaukumi: Pernigeles pagasts, vāciski — Pernigel, krieviski — Pernigeļskaja
- Pāles pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Alojas, Brīvzemnieku, Katvaru, Viļķenes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sepkull, krieviski — Sepkuļskaja
- Umurgas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Limbažu pilsētu, Katvaru un Limbažu pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ubbenorm-Saarum, krieviski — Ubbenorm-Sarumskaja
- Viļķenes pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Pāles, Katvaru, Limbažu, Liepupes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilkenhof, krieviski — Viļkenskaja
- Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja
- Malnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Goliševas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Kārsavas pagasta teritorijas lielāko daļu
- Mežvidu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Salnavas, Malnavas, Mērdzenes, Pušmucovas un Zvirgzdene pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu
- Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu
- Aronas pagasts pagasts Madonas novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) ar administratīvo centru Kusā, robežojas ar Madonas pilsētu, Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes un Vestienas pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara gk. bijušā Grostonas, Kusas, Lubejas, Oļu un Viesienas pagasta teritorijas daļā
- Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja
- Sausnējas pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Sidrabiņos, robežojas ar Ērgļu un Vestienas pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Saussen, krieviski — Sausenskaja
- Dzelzavas pagasts pagasts Madonas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Sarkaņu pagastu, kā arī ar Cesvaines, Gulbenes un Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selsau, krieviski — Zeļzavskaja
- Cesvaines pagasts pagasts Madonas novada ziemeļu daļā, aptver Cesvaines pilsētu, robežojas ar Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas un Liezēres pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: Cesvaines pilsētas lauku teritorija, vāciski — Sesswegen, krieviski — Cesvanskaja
- Ērgļu pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Jumurdas, Vestienas un Sausnējas pagastu, kā arī ar Cēsu un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Erlaa, krieviski — Ergeļskaja
- Praulienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas un Lazdonas pagastu, kā arī ar Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Praulen, krieviski — Prauļenskaja
- Vestienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Sausnējas, Ērgļu, Jumurdas, Liezēres, Aronas un Bērzaunes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Festen, krieviski — Festenskaja
- Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja
- Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja
- Tīnūžu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ikšķiles pilsētu, Salaspils, Ropažu un Ogres novadu, kā arī ar Ķekavas novadu Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) pretējā krastā; 2009.-2021. g. bija vienīgais pagasts Ikšķiles novadā, 1997.-2009. g. saucās Ikšķiles pilsētas lauku teritorija Ogres rajonā, 1990.-1997. g. bija pagasts Ogres rajonā, līdz 1949. g. teritorija ietilpa Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
- Stabulnieku pagasts pagasts Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Sīļukalna, Galēnu, Riebiņu, Saunas un Rudzātu pagastu
- Sīļukalna pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Galēnu, Stabulnieku un Saunas pagastu, kā arī ar Līvānu, Jēkabpils un Varakļānu novadu; 1990.-1992. g. saucās Upenieku pagasts
- Preiļu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu pilsētu un Saunas, Riebiņu, Rušonas, Aizkalnes un Vārkavas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Preiļu novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), krieviski — Preiļskaja
- Riebiņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Stabulnieku, Galēnu, Silajāņu, Rušonas, Preiļu un Saunas pagastu, kā arī ar Preiļu pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Silajāņu pagasta rietumu daļu un bijušā Preiļu pagasta ziemeļaustrumu daļu
- Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja
- Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu
- Kantinieku pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Liužā, robežojas ar Dricānu, Audriņu, Sakstagala un Rikavas pagastu
- Viļānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, aptver gandrīz pilnībā Viļānu pilsētu, robežojas ar Rikavas, Sakastagala, Sokolku, Galēnu, Sīļukalna un Dekšāres pagastu; bijušie nosaukumi: Viļēnu pagasts, krieviski — Veļionskaja
- Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā
- Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā
- Rikavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Nagļu, Gaigalavas, Dricānu, Kantinieku, Sakstagala, Viļānu un Dekšāru pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Viļānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Varakļānu pagasta
- Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja
- Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.)
- Ikšķiles pagasts pagasts Rīgas apriņķī no 19. gs. līdz 1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Ogres novada Tīnūžu pagastā, bet daļa arī Daugmales, Ogresgala, Ķeguma un Salaspils pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Uexkullsche, krieviski — Ikskjuļskaja
- Ropažu pagasts pagasts Ropažu novadā (2004.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2004. g. Rīgas rajonā, 1819.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Stopiņu un Garkalnes pagastu, kā arī ar Siguldas, Ogres un Salaspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rodenpois, krieviski — Rodenpoiskaja
- Stopiņu pagasts pagasts Ropažu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2004.-2009. g. novads Rīgas rajonā) ar administratīvo centru Ulbrokā, robežojas ar Garkalnes un Ropažu pagastu, kā arī ar Salaspils novadu un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurtenhof, krieviski — Stopinskaja
- Cieceres pagasts pagasts Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā), aptver Cieceres ezeru un Brocēnu pilsētu, administratīvais centrs Brocēnos, robežojas ar Gaiķu, Remtes, Blīdenes, Zvārdes, Novadnieku un Saldus pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu
- Zaņas pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Kareļos, robežojas ar Kursīšu, Ezeres, Nīgrandes un Pampāļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Ezeres pagasta rietumu daļa un bijušā Pampāļu pagasta dienvidu daļa
- Novadnieku pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Mežvidos, robežojas ar Saldus, Cieceres, Zvārdes, Kursīšu, Pampāļu un Zirņu pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Sātiņu pagasta austrumu daļu, Cieceres pagasta rietumu daļu un Kursīšu pagasta nelielu daļu
- Gaiķu pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Satiķos, robežojas ar Šķēdes, Jaunlutriņu, Lutriņu, Brocēnu un Remtes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gaiken, krieviski — Gaikenskaja
- Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja
- Jaunauces pagasts pagasts Saldus novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Vadakstes, Rubas un Zvārdes pagastiem, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Autzsche, krieviski — Nei-Autckaja
- Ezeres pagasts pagasts Saldus novada dienvidu daļā, robežojas ar Nīgrandes, Zaņas, Kursīšu un Rubas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lielezeres pagasts, vāciski — Gross-Essern, krieviski — Gros-Ezernskaja
- Jaunlutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, nodibināts 1820. g., pastāvēja līdz 1890. g., kad to pievienoja Lutriņu pagastam, atjaunots 1990. g., robežojas ar Šķēdes, Lutriņu un Zirņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Brocēnu novadu
- Remtes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Blīdenes, Brocēnu un Gaiķu pagastu, kā arī ar Tukuma un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Remten, krieviski — Remtenskaja
- Rubas pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Ezeres, Kursīšu, Zvārdes, Jaunauces un Vadakstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski — Ringen, krieviski — Ringenskaja
- Šķēdes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Gaiķu un Jaunlutriņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Tukuma novadu
- Lutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Jaunlutriņu, Saldus, un Zirņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Luttringen, krieviski — Lutringenskaja
- Kursīšu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Novadnieku, Zvārdes, Rubas, Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kursiten, krieviski — Kursitenskaja
- Nīgrandes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Pampāļu, Zaņas un Ezeres pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Lietuvu; bijušais nosaukums — Nīgrandas pagasts
- Vadakstes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Rubas un Jaunauces pagastu, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waddax, krieviski — Vadakskaja
- Zirņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Saldus pilsētu, Jaunlutriņu, Lutriņu, Saldus, Novadnieku un Pampāļu pagastu, kā arī ar Skrundas un Kuldīgas novadu, pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Saldus pagasta un daļu bijušā Skrundas pagasta teritorijas
- Pampāļu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zirņu, Novadnieku, Kursīšu, Zaņas un Nīgrandes pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušais nosaukums — Pampāļu-Ezeres pagasts
- Blīdenes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zvārdes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; iepriekšējie nosaukumi: Blīdenes-Stūru pagasts, Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts
- Sējas pagasts pagasts Saulkrastu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā); daudz mazākā teritorijā pastāvēja līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Zogenhof, krieviski — Cegenskaja
- Inčukalna pagasts pagasts Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, līdz 2009. g. Rīgas rajonā), no trim pusēm aptver Vangažu pilsētu un robežojas ar Krimuldas, Siguldas, un Ādažu pagastuu, kā arī ar Ropažu un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Hincenberg, krieviski — Hincenbergskaja
- Krimuldas pagasts pagasts Siguldas novadā ar administratīvo centru Raganā, robežojas ar Lēdurgas, Siguldas un Inčukalna pagastu, kā arī ar Saulkrastu, Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kremon, krieviski — Kremonskaja
- Saldus pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Druvā, robežojas ar Saldus pilsētu, Zirņu un Lutriņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Frauenburg, krieviski — Frauenburgskaja
- Salaspils pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Salaspils pilsētu Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsētas lauku teritorija (1993.-2004. g.), Salaspils novads (Rīgas rajonā 2004.-2009. g.), vāciski — Kirchholm, krieviski — Salaspiļskaja
- Saulkrastu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Saulkrastu pilsētu, robežojas ar Sējas pagastu un Ādažu novadu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem nelielu daļu bijušā Pabažu un Bīriņu pagasta teritorijas
- Ķekavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, robežojas ar Baložu pilsētu un Daugmales un Baldones pagastu, kā arī ar Salspils un Olaines novadu; bijušie nosaukumi: Doles pagasts, vāciski — Dahlen, krieviski — Daļenskaja
- Sidrabenes pagasts pagasts tagadējā Jelgavas novadā līdz 2011. g. (2009.-2011. g. Ozolaines novadā, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā), kad pārdēvēts par Salgales pagastu
- Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu
- Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja
- Zantes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Vānes, Zemītes un Viesatu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Santen, krieviski — Zantenskaja
- Jaunpils pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Viesatu, Irlavas, Lestenes un Džūkstes pagastu, kā arī ar Dobeles un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuenburg, krieviski — Neienburgskaja
- Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta
- Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja
- Tārgales pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Kolkas, Ances, Popes, Ugāles, Piltenes un Vārves pagastu, kā arī ar Ventspils pilsētu un Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Sarkanmuižas pagasts, Ventas pagasts, vāciski — Rothof, krieviski — Rotgofskaja
- Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve
- Saipeite Palaceņas kreisā krasta pieteka Lazdukalnu pagastā; Saipīte; Staipīte
- Avarau Palmerstona - sala Kuka Salās (_Avarau_)
- Pampeln Pampāļu muiža, kuras teritorijā tagadējā Saldus novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pampāļi
- salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī
- asignāti Papīrnauda, ko Francijā Satversmes sapulce, izlaida revolūcijas laikā 18. gs. beigās un kas bija apgrozībā 1789.-1796, g.
- Jūdeja par Jūdeju un Samariju tagad Izraēlā sauc Rietumkrastu
- Saules aktivitāte parādību kopums, kas saistīts ar Saules plankumu, fotosfēras lāpu, protuberanču skaita, Saules uzliesmojumu biežuma un Saules radiācijas palielināšanos; Saules aktivitātei raksturīgs apmēram 11 gadu aktivitātes cikls, kam klājas pāri garāki cikli
- Amambaja Paragvajas departaments (_Amambay_), atrodas valsts austrumu daļā, robežojas ar Kanindeģu, Sanpedro un Konsepsjonas departamentu, kā arī ar Brazīliju
- perestroika Pārbūve - ekonomiskās un politiskās sistēmas reformēšanas politika un prakse Padomju Savienībā 20. gs. 80. gadu 2. pusē; pārkārtošanās
- vietējā pretgaisa aizsardzība pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam)
- heliocentriskā sistēma pasaules sistēma, kuras centrā ir Saule; šādu uzskatu par pasaules uzbūvi 16. gs. izstrādāja N. Koperniks, un tas nomainīja seno laiku un viduslaiku mācību, ka Visuma centrs ir Zeme
- Sapotņi Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Sapatņi" bijušais nosaukums
- Sapatni Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Sapatņi" nosaukums latgaliski
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu
- Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
- Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
- Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
- Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
- Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
- Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
- Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
- Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
- Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
- Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
- Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu
- Babītes novads pastāvēja 2009.-2021. g., administratīvais centrs Piņķos, ietvēra Babītes un Salas pagastus
- Salacgrīvas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Ainažu un Salacgrīvas pilsētas un Ainažu, Liepupes un Slacgrīvas pagastus, robežojās ar Alojas un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju un Rīgas jūras līci; līdz 2009. g. minētie pagasti bija Limbažu rajonā, 2021. g. tie iekļauti Limbažu novadā
- Ulmales–Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
- Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
- Ogres pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Mazozolu pagastā un Ērgļu novada Sausnējas pagastā
- Silenes pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g saucās Borovkas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Skrudalienas, Demenes un Salienas pagastā
- Salanājas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Augšdaugavas novada Salienas un Vecsalienas pagastā
- Borovkas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Silenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugavpils novada Demenes, Salienas un Skrudalienas pagastā
- Vārnavas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vārenbrokas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā
- Vārenbrokas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vārnavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā
- Biržu pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salas, Kalna un Leimaņu pagastā, neliela daļa — Ābeļu un Viesītes pagastā
- Lones pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Saukas pagastu
- Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
- Reņģu pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rubas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Rubas pagastā
- Emburgas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salgales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salgales un Iecavas pagastā
- Tetelmindes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Teteles pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
- Garozas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Salgales pagastā, neliela daļa Iecavas pagastā
- Sātiņu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Novadnieku un Zirņu pagastā
- Liepkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās “Liepkalnes-Ozolu pagasts”, teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā
- Liepkalnes-Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Liepkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā
- Patkules pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Sarkaņu pagastā, bet neliela daļa Praulienas pagastā
- Ružinas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa — Feimaņu un Sakstagala pagastā
- Slokas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1945. gadam, kad pievienots Salas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Engures novada Lapmežciema pagastā, Babītes novada Salas pagastā un Jūrmalas pilsētā
- Pabažu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saulkrastu pilsētā, Saulkrastu un Sējas pagastā, kā arī Limbažu novada Vidrižu pagastā
- Bīriņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vidrižu, Krimuldas, Sējas un Saulkrastu pagastā
- Vitrupes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925. g. - Ķirbižu pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
- Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā
- Svejciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Svētciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā
- Ķirbižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vitrupes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā
- Salacas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunots Limbažu rajona sastāvā, bet 1999. g. pievienots Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijai; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā
- Duntes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Liepupes pagastā un Limbažu novada Skultes pagastā
- Sakas novads pastāvēja Liepājas rajonā 2004.-2009. g. apvienojot Pāvilostas pilsētu un Sakas pagastu
- Kārsavas pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Malnavas, Salnavas, neliela daļa — Mežvidu pagastā
- Doles pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Ķekavas, Salaspils un Baldones pagastā
- Sabiles novads pastāvēja Talsu rajonā 2000.-2009. g., ietvēra Sabiles pilsētu un tagadējā Abavas pagasta teritoriju
- Sējas novads pastāvēja Vidzemes rietumu daļā ar administratīvo centru Lojā, nodibināts bijušā Sējas pagasta teritorijā 2006. g. Rīgas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, no 2021. g. pagasts Saulkratsu novadā
- Saules vējš pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas (galvenokārt protonu, elektronu, hēlija atomu kodolu) plūsma virzienā no Saules (ar ātrumu 200-900 km/s), kas rodas izplešoties karstajam Saules vainagam
- aktinogrāfs Pašrakstītājs aparāts Saules radiācijas nepārtrauktai reģistrēšanai
- laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes
- valsts cilvēktiesību birojs patstāvīga valsts iestāde, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši Satversmei un Latvijas saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajam likumam "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"
- Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija
- Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
- Rakhaina pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) (_Rakhine_; _Arakana_), administratīvais centrs - Sitve, platība - 36780 kvadrātkilometru, 2915000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Čina Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Chin"), mežains augstkalnu apvidus, administratīvais centrs - Hakha, platība - 36019 kvadrātkilometru, 495000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Karena Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Kayin"), administratīvais centrs - Phaana, platība - 30383 kvadrātkilometru, 1575000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Mona Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Moni"), administratīvais centrs - Molamjaina, platība - 12155 km^2^, 2672000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Šana pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Shan"), administratīvais centrs - Tončī, platība - 155801 km^2^, 5061000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kaja Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā), Šanas kalnienes dienvidaustrumos ("Kayah"), administratīvais centrs - Loiko, platība - 11670 kvadrātkilometru, 293000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kačina Pavalsts Mjanmas Savienības (Birmas) ziemeļos ("Kachin"), Iravadi augšteces rajonā, administratīvais centrs - Mjičina, platība - 89041 kvadrātkilometrs, 1364000 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Mjičina
- Cieceres atsegumi Pavāru atsegumi Saldus novada Zirņu pagastā
- labradznieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Labrags" iedzīvotāji
- ordzenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Orgsaliena" iedzīvotāji
- orgsalenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Orgsaliena" iedzīvotāji
- ozbacnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ozbaka" iedzīvotāji
- pievicnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Pievika" iedzīvotāji
- sacenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saka" iedzīvotāji
- saļenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" iedzīvotāji
- smikšenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Smikši" iedzīvotāji
- stembrenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Stembre" iedzīvotāji
- upsēžnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Upsēde" iedzīvotāji
- saļenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Urga Saļiene" iedzīvotāji
- sastāvnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Sastāvs" iedzīvotāji
- Babītes pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas pievienota Mārupes un Salas pagastam, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa bijušā Kalnciema un Salas pagasta; salīdzinot ar 1935. g. teritorija ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes
- tendaisms pēc ķīniskās tjeņtaisma skolas parauga izveidojies japānisks budisma virziens, ko 9. gs. iedibināja Saičjo
- paisuma straume pēc virziena un ātruma periodiski mainīga straume, ko rada Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisītās plūdmaiņas
- Cieceres pagasta teritorija pēckara administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cieceres pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Remtes, Blīdenes, Saldus un Novadnieku pagastā, kā arī Saldus pilsētā
- Felicianovas starpleduslaikmets pēdējais starpleduslaikmets Latvijā, neopleistocēnā pirms 105000-75000 gadiem, kad klimats bija nedaudz siltāks nekā pēcleduslaikmetā, nogulumi konstatēti Felicianovas, Satiķu, Subates un Rogaļu griezumā
- zaļais stars pēdējais vai pirmais Saules stars smaragdzaļā krāsā pie horizonta, Saulei norietot vai uzlecot; izskaidrojams ar Saules gaismas refrakciju un dispersiju
- Pensilvānija Pensilvānijas Sadraudzība - štats ASV ("Pennsylvania" / "Commonwealth of Pennsylvania"), administratīvais centrs - Harisbērga, platība - 119282 kvadrātkilometri, 12787200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Azūma periodiski izsīkstoša ūdenstece Čadā (_Azoum, Bahr_), Vadaji un Salamatas reģionā
- Arrojoverde periodiski izsīkstoša upe Argentīnā (_Arroyo Verde_), Rionegro provinces dienvidaustrumos, lietus periodā ietek Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcī
- Bado periodiski izsīkstoša upe Pakistānā (_Baddo Dhora_), Beludžistānā, izceļas Sarlata kalnu grēdā, izsīkst Harāndi tuksnesī
- Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs, to temperatūra ir ievērojami zemāka nekā fotosfērai
- saross Periods, ar kādu aptuveni vienā un tai pašā secībā atkārtojas Saules un Mēness aptumsumi - 18 gadi un 11,3 diennaktis, šajā laikā notiek 42 vai 43 Saules aptumsumi un 28 Mēness aptumsumi
- Kursīšu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Kursīšu un Novadnieku pagastā, novērtētie krājumi 382 mlj m^3^, derīgā slāņa vidējais biezums \~20 m, kaļķakmens derīgs cementa rūpniecībā, kaļķu ražošanai un citur
- Kūmu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Novadnieku un Kursīšu pagastā, \~18 km no Brocēniem, platība 272,2 ha, derīgās slāņkopas dziļums 7,5-21,1 m, segkārta 5-12 m, kaļķakmens ieguve sākta 1988. g., izmanto gk. cementa ražošanas uzņēmumā "Brocēni"
- Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve
- Iršupīte Pērses labā krasta pieteka Iršu pagastā, augštece Ērgļu un Sausnējas pagastā, iztek no Pīlātu ezera, garums - 9 km
- eirooptimists persona, kam ir optimistiska attieksme pret Eiropas Savienību
- eiroreālists persona, kam ir reālistiska attieksme pret Eiropas Savienību
- trešās valsts pilsonis persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis
- citas dalībvalsts neapliekamā persona persona, kura nav reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un kuras juridiska adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī
- filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata
- Peterhof Pētera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
- Petrodvoreca Pēterhofas pilsētas nosaukums no 1944. g. līdz 1999. g., kad to iekļāva Sanktpēterburgas sastāvā
- Pēterpils Petrograda (mūsdienu Sanktpēterburga), pilsēta Krievijā
- Tihama Piejūras zemiene Arābijas pussalas rietumu un dienvidrietumu daļā (arābu val. "Tihāmah"), Sarkanās jūras un Adenas līča piekrastē, Saūda Arābijā un Jemenā, garums - \~1500 km, platums - līdz 80 km
- Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte
- Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts
- Amalfi piekraste piekrastes josla Itālijā (_Costiera Amalfitana_), dienvidos no Neapoles, no kuras paveras skats uz Tirēnu jūru un Salerno līci
- Melnupīte Piestiņas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 8 km
- Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m
- Ķerza Pigele, Salacas pieteka
- Pigele Piģele, Salacas pieteka
- Santusa Pilsāta Brazīlijas dienvidaustrumos (port. val. "Santos"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā (tilti savieno ar kontinentu), Sanpaulu priekšosta Atlantijas okeāna Santusas līča krastā, 409000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Akīka pilsāta Saūda Arābijā (_Al ʻAqīq_), Bāhas mintakā
- Aibaka pilsēta Afganistānā (_Aybak_), Samangānas vilajeta administratīvais centrs
- Džabalosarādža pilsēta Afganistānas austrumos ("Jabal os Sarāj"), Parvānas vilajetā
- Holma pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Kholm"), Balhas vilajetā, oāzē, ko apūdeņo Samanganas lejtece
- Ain Azla pilsēta Alžirijā (_Aïn Azel_), Salīfas vilājas dienvidos
- Ain Ūlmāna pilsēta Alžīrijā (_Aïn Oulmene_), Satīfas vilājā
- Gardāja pilsēta Alžīrijā ("Ghardaia"), Sahāras ziemeļos, karavānu un autoceļu mezgls pie Transsahāras autoceļa (Laguata-Zindera), 128000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Agvāta pilsēta Alžīrijā (fr. _Laghouat_, angļu _Laghwat_), Sahāras Atlasu dienvidu nogāzē, pie Sahāras tuksneša ziemeļu malas, 135000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Zarzaitina pilsēta Alžīrijā, kalnrūpniecības centrs Sahāras austrumos, pie Lībijas robežas, lielas naftas atradnes, naftas vads uz Sehiru (Tunisijā)
- Tugūrta pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Touggourt"), tāda paša nosaukuma oāzē, Sahārā, autoceļu mezgls, 143300 iedzīvotāju (2009. g.)
- Agvaraja pilsēta Argentīnā (_Aguaray_), Saltas provinces ziemeļos
- Anjatuja pilsēta Argentīnā (_Añatuya_), Santjago del Estero provincē
- Apolinario Saravija pilsēta Argentīnā (_Apolinario Saravia_), Saltas provincē
- Atamiski pilsēta Argentīnā (_Atamisqui_), Santjago del Estero provincē
- Sanhuana pilsēta Argentīnā ("San Juan"), provinces administratīvais centrs, 116000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sanluisa pilsēta Argentīnā ("San Luis"), provinces administratīvais centrs, 171000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sannikolasa pilsēta Argentīnā ("San Nicolas"), Buenosairesas provincē, jūras osta Paranas labajā krastā, 138000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Santafē pilsēta Argentīnā ("Santa Fe"), provinces administratīvais centrs, 381000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Santarosa pilsēta Argentīnā ("Santa Rosa"), Lapampas provinces administratīvais centrs, 103200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santjago del Estero pilsēta Argentīnā ("Santiago del Estero"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 364300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Komodora Rivadavija pilsēta Argentīnā, Atlantijas okeāna Sanhorhes līča krastā, 177000 iedzīvotāju (2010. g.), universitāte (dib. 1961. g.)
- Barreala pilsēta Argentīnā, Sanhuanas provinces rietumu daļā
- Bandera pilsēta Argentīnā, Santjago del Estero provincē
- Riogaljegosa pilsēta Argentīnas dienvidos ("Rio Gallegos"), osta pie Gaļegosas ietekas Atlantijas okeānā, Santakrusas provinces administratīvais centrs, 97700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanrafaela pilsēta Argentīnas rietumos ("San Rafael"), Andu piekājē 688 m vjl., Mendosas provincē, 119000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Salta pilsēta Argentīnas ziemeļu daļā ("Salta"), Andos 1187 m vjl., provinces administratīvais centrs, 462000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sentolbansa pilsēta ASV (_Saint Albans_), Rietumvirdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentendrūsa pilsēta ASV (_Saint Andrews_), Dienvidkarolīnas štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Senthelensa pilsēta ASV (_Saint Helens_), Oregonas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanantonio pilsēta ASV (_San Antonio_), Teksasas štatā, 1437000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alameda pilsēta ASV ("Alameda"), Sanfrancisko piepilsēta, 77700 iedzīvotāju (2014. g.), osta un jūras kara bāze Sanfrancisko līča austrumu krastā
- Bērkli pilsēta ASV ("Berkeley"), Kalifornijas štatā, Sanfrancisko piepilsēta, Sanfrancisko līča austrumu krastā, 118800 iedzīvotāju (2014. g.), Kalifornijas universitāte, dibināta 1873. g. un ir viena no lielākajām ASV
- Bingemtona pilsēta ASV ("Binghamton"), Ņujorkas štatā, Saskvehanas krastos, 46300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolumbusa pilsēta ASV ("Columbus"), pie Saito upes, Ohaio štata administratīvais centrs, 836000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Denvera pilsēta ASV ("Denver"), Kolorādo štata administratīvais centrs, atrodas Sautplatas krastos, Klinšu kalnu Frontālās grēdas piekājē, 1630 m vjl., 663800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Portartura pilsēta ASV ("Port Arthur"), Teksasas štatā, jūras osta Sabinas ezera krastā, 24 km no Meksikas līča, 54500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soko pilsēta ASV ("Saco"), Meinas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sakramento pilsēta ASV ("Sacramento"), Kalifornijas ielejas ziemeļu daļā, Kalifornijas štata administratīvais centrs, osta pie Sakramento upes, 485200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sagino pilsēta ASV ("Saginaw"), Mičiganas štatā, 49800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sagino pilsēta ASV ("Saginaw"), Teksasas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentogastina pilsēta ASV ("Saint Augustine"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentčārlza pilsēta ASV ("Saint Charles"), Ilinoisas štatā, 33400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentčārlza pilsēta ASV ("Saint Charles"), Misūri štatā, 68100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentklauda pilsēta ASV ("Saint Cloud"), Floridas štatā, 43000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentklauda pilsēta ASV ("Saint Cloud"), Minesotas štatā, 66400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentdžordža pilsēta ASV ("Saint George"), Jūtas štatā, 78500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentdžona pilsēta ASV ("Saint John"), Indiānas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentdžozefa pilsēta ASV ("Saint Joseph"), Misūri štatā, 77000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentluisa pilsēta ASV ("Saint Louis"), Misūri štatā, upes osta Misisipi krastā, 317400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentmērisa pilsēta ASV ("Saint Marys"), Džordžijas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentmērisa pilsēta ASV ("Saint Marys"), Pensilvānijas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentmetjū pilsēta ASV ("Saint Mathew"), Kentuki štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentmaikla pilsēta ASV ("Saint Michael"), Minesotas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentpola pilsēta ASV ("Saint Paul"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sentpola pilsēta ASV ("Saint Paul"), Minesotas štata administratīvais centrs, 297600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentpola pilsēta ASV ("Saint Paul"), Nebraska štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sentpītera pilsēta ASV ("Saint Peter"), Minesotas štatā, 11570 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentpītersa pilsēta ASV ("Saint Peters"), Misūri štatā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentpītersbērga pilsēta ASV ("Saint Petersburg"), Floridas štatā, 253700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Seilema pilsēta ASV ("Salem"), Ņūhempšīras štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Seilema pilsēta ASV ("Salem"), Ohaio štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Seilema pilsēta ASV ("Salem"), Oregonas štata administratīvais centrs, 161600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Seilema pilsēta ASV ("Salem"), Virdžīnijas štatā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salaida pilsēta ASV ("Salida"), Kalifornijas štatā, 13700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Salaina pilsēta ASV ("Salina"), Kanzasas štatā, 47900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salinasa pilsēta ASV ("Salinas"), Kalifornijas štatā, 156600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Solsberi pilsēta ASV ("Salisbury"), Mērilendas štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soltleiksitija pilsēta ASV ("Salt Lake City"), Jūtas štata administratīvais centrs, 190900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanandželo pilsēta ASV ("San Angelo"), Teksasas štatā, 99000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanbernardīno pilsēta ASV ("San Bernandino"), Kalifornijas štatā, 215000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandjego pilsēta ASV ("San Diego"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 24 km no Meksikas robežas, 1380000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfrancisko pilsēta ASV ("San Francisco"), Kalifornijas štatā, pussalā starp Kluso okeānu, Zelta vārtu šaurumu un Sanfrancisko līci, 716000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sanhosē pilsēta ASV ("San Jose"), Kalifornijas štatā, 1015000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sanlūisobispo pilsēta ASV ("San Luis Obispo"), Kalifornijas štatā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanlūisa pilsēta ASV ("San Luis"), Arizonas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmarkosa pilsēta ASV ("San Marcos"), Kalifornijas štatā, 92900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmarkosa pilsēta ASV ("San Marcos"), Teksasas štatā, 58900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmateo pilsēta ASV ("San Mateo"), Kalifornijas štatā, 102900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sendispringsa pilsēta ASV ("Sandy Springs"), Džordžijas štatā, 101900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sendi pilsēta ASV ("Sandy"), Jūtas štatā, 91100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sendi pilsēta ASV ("Sandy"), Oregonas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandaski pilsēta ASV ("Sandusky"), Ohaio štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanforda pilsēta ASV ("Sanford"), Floridas štatā, 57500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanforda pilsēta ASV ("Sanford"), Meinas štatā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanforda pilsēta ASV ("Sanford"), Ziemeļkarolīnas štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sengera pilsēta ASV ("Sanger"), Kalifornijas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaana pilsēta ASV ("Santa Ana"), Kalifornijas štatā, 334900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santabarbara pilsēta ASV ("Santa Barbara"), Kalifornijas štatā, 91200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaklēra pilsēta ASV ("Santa Clara"), Kalifornijas štatā, 122200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaklarita pilsēta ASV ("Santa Clarita"), Kalifornijas štatā, 181500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakrūza pilsēta ASV ("Santa Cruz"), Kalifornijas štatā, 63300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakrusa pilsēta ASV ("Santa Cruz"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 63400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santafē pilsēta ASV ("Santa Fe"), Ņūmeksikas štata administratīvais centrs, 70300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santafē pilsēta ASV ("Santa Fe"), Teksasas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamarija pilsēta ASV ("Santa Maria"), Kalifornijas štatā, 103400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamonika pilsēta ASV ("Santa Monica"), Kalifornijas štatā, 93000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaroza pilsēta ASV ("Santa Rosa"), Kalifornijas štatā, 174000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saratogspringsa pilsēta ASV ("Saratoga Springs"), Jūtas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saratogspringsa pilsēta ASV ("Saratoga Springs"), Ņujorkas štatā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saratoga pilsēta ASV ("Saratoga"), Kalifornijas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sūseintmarī pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sautrivera pilsēta ASV ("Sauth River"), Ņūdžersijas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sevidža pilsēta ASV ("Savage"), Minesotas štatā, 29200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Savana pilsēta ASV ("Savannah"), Džordžijas štatā, 144300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Springveli pilsēta ASV ("Spring Valley"), Kalifornijas štatā, Sandjego piepilsēta, 28200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vinstona-Seleima pilsēta ASV ("Winston-Salem"), Ziemeļkarolīnas štatā, 239300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kanbera pilsēta Austrālijā ("Canberra"), Austrālijas Savienības galvaspilsēta, atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Austrālijas Alpos 600 m vjl., 324000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Zālfeldene pilsēta Austrijā (_Saalfelden am Steinernen Meer_), Zalcburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zalcburga pilsēta Austrijā (_Salzburg_), tāda paša nosaukuma federālās zemes administratīvais centrs, 150300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanktjohanna pilsēta Austrijā (_Sankt Johann im Pongau_), Zalcburgas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktlēonharde pilsēta Austrijā ("Bad Sankt Leonhard im Lavanthal"), Karintijas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oberndorfa pilsēta Austrijā ("Oberndorf bei Salzburg"), Zalcburgas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktandrē pilsēta Austrijā ("Sankt Andrae"), Karintijas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktpeltene pilsēta Austrijā ("Sankt Poelten"), Lejasaustrijas federālās zemes administratīvais cetrs, 51900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktvalentīna pilsēta Austrijā ("Sankt Valentin"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktfeite pilsēta Austrijā ("Sankt Veit an der Glan"), Karintijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Saatli pilsēta Azerbaidžānā ("Saatli"), rajona administratīvais centrs, 17500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Sabirabada pilsēta Azerbaidžānā ("Sabirabad"), rajona administratīvais centrs, 28400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Saljana pilsēta Azerbaidžānā ("Salyan"), piestātne Kūras labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 36200 iedzīvotāju (2008. g.)
- Samuha pilsēta Azerbaidžānā ("Samux"), rajona administratīvais centrs, 5800 iedzīvotāju (2008. g.)
- Šabrana pilsēta Azerbaidžānā, Samuras-Apšeronas kanāla krastā, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Frīporta pilsēta Bahamu Sadraudzībā ("Freeport"), 35300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Saidpura pilsēta Bangladešas ziemeļrietumos ("Saidpur"), 204000 iedzīvotāji (2016. g.)
- Sanpedro pilsēta Belizā ("San Pedro"), Ambergrisas pussalas dienvidos, 11800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Benkevjeho del Karmena pilsēta Belizā, Sanignasio distrikta rietumu pierobežā
- Sintgilēna pilsēta Beļģijā ("Saint-Ghislain"), Valonijas reģiona Eno provincē, 23000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sinthuberta pilsēta Beļģijā ("Saint-Hubert"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sintniklāsa pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Nicolas_, nl., vācu _Sint-Niklaas_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 72900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sinttreidena pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Trond_, nl., vācu _Sint-Truiden_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 39700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sintvita pilsēta Beļģijā (fr. "Saint Vith", nl., vācu "Sankt Vith"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 9450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Abapo pilsēta Bolīvijā (_Abapó_), Santakrusas departamentā 450 m vjl., 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asensjona de Gvarajosa pilsēta Bolīvijā (_Ascención de Guarayos_), Santakrusas departamenta ziemeļu daļā
- Asensjona pilsēta Bolīvijā (_Ascención_), Santakrusas departamenta austrumu daļā, pie Brazīlijas robežas
- Sakaba pilsēta Bolīvijā ("Sacaba"), Kočabambas departamentā, 141500 iedzīvotāju (2008. g.)
- Santakrusa pilsēta Bolīvijā ("Santa Cruz"), Andu piekājē 440 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Bosanska Krupa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Krupa"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 29700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cazina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cazin"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 69400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ilidža pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilidža"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 71900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ilijaša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilijaš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 20500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kļuča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ključ"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Olova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Olovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pale pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Pale"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rogatica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rogatica"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanski Mosta pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sanski Most"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 47400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sapna pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sapna"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sokolaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sokolac"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Trnova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trnovo"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Velika Kladuša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Velika Kladuša"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 44800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hadžiči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bihača pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas Federācijā, Unas-Sanas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bosanski Petrovaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Alkantara pilsēta Brazīlijā (_Alcântara_), Maraņaunas štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna Sanmarkusa līča ziemeļu piekrastē
- Alegri pilsēta Brazīlijā (_Alegre_), Espiritu Santu štata dienvidu daļā
- Amerikana pilsēta Brazīlijā (_Americana_), Sanpaulu štata dienvidu daļā
- Andradina pilsēta Brazīlijā (_Andradina_), Sanpaulu štata rietumu daļā
- Apiai pilsēta Brazīlijā (_Apiai_), Sanpaulu štata dienvidaustrumu daļā
- Arakruša pilsēta Brazīlijā (_Aracruz_), Espiritu Santu štatā
- Ararangva pilsēta Brazīlijā (_Araranguá_), Santakatarinas štata dienvidos
- Ararakvara pilsēta Brazīlijā (_Araraquara_), Sanpaulu štatā, 208700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Araraša pilsēta Brazīlijā (_Araras_), Sanpaulu štatā
- Asiša pilsēta Brazīlijā (_Assis_), Sanpaulu štata dienvidrietumu daļā
- Atibaja pilsēta Brazīlijā (_Atibaia_), Sanpaulu štatā
- Avare pilsēta Brazīlijā (_Avaré_), Sanpaulu štatā
- Blumenava pilsēta Brazīlijā ("Blumenau"), Santakatarinas štatā, Itažaji labajā krastā, 309200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kašoeiru di Itapemirima pilsēta Brazīlijā (“Cachoeiro de Itapemirim”), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.)
- Feira di Santana pilsēta Brazīlijā ("Feira de Santana"), Baijas štatā, 495500 iedzīvptāju (2012. g.)
- Florianopolisa pilsēta Brazīlijā ("Florianopolis"), Santakatarinas štata administratīvais centrs, 385000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Gvaruļuša pilsēta Brazīlijā ("Guarulhos"), Sanpaulu štatā, Tjetes labajā krastā, 785000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Žoinvili pilsēta Brazīlijā ("Joinvile"), Santakatarinas štatā, 470000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Žuazeiru pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro"), Baijas štata ziemeļos, Sanfransisku upes labajā krastā, 151300 iedzīvotāju (2010. g.), pretējā krastā - Petrolina, Pernambuku štatā
- Žundiai pilsēta Brazīlijā ("Jundiai"), Sanpaulu štatā, Brazīlijas plakankalnē 760 m vjl., 318000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lažisa pilsēta Brazīlijā ("Lages"), Santakatarinas štatā 916 m vjl., 158800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Limeira pilsēta Brazīlijā ("Limeira"), Sanpaulu štatā, 296400 iedzīvotāju (2015. g.)
- Marilija pilsēta Brazīlijā ("Marilia"), Sanpaulu štatā, 232000 iezdīvotāju (2015. g.)
- Moži das Kruzisa pilsēta Brazīlijā ("Mogi das Cruzes"), Sanpaulu štatā, 163300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pirasikaba pilsēta Brazīlijā ("Piracicaba"), Sanpaulu štatā, 297800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Prezidenti Epitasju pilsēta Brazīlijā ("Presidente Epitacio"), Sanpaulu štatā, 43700 iedzīvotāju (2016. g.)
- Prezidenti Prudenti pilsēta Brazīlijā ("Presidente Prudente"), Sanpaulu štatā, 200000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Prezidenti Venseslau pilsēta Brazīlijā ("Presidente Venceslau"), Sanpaulu štatā, 39300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Riuklaru pilsēta Brazīlijā ("Rio Claro"), Sanpaulu štatā, 201500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Santamarija pilsēta Brazīlijā ("Santa Maria"), Riugrandi du Sulas štatā, 246500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santarena pilsēta Brazīlijā ("Santarem"), Paras štatā, osta Tapažosas labajā krastā, pie ietekas Amazonē, 205700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sanluisa pilsēta Brazīlijā ("Sao Luis"), Maranjaunas štata administratīvais centrs, 1012000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanluisa pilsēta Brazīlijā ("Sao Luiz"), Roraimas štatā, 922000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vitorija pilsēta Brazīlijā ("Vitoria"), osta Atlantijas okeāna krastā, Espiritu Santu štata administratīvais centrs, 320000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bara pilsēta Brazīlijā, Baijas štatā, pie Riugrandi ietekas Sanfransisku
- Bara di Sanfransisku pilsēta Brazīlijā, Espiritu Santu štatā
- Belena di Sanfransisku pilsēta Brazīlijā, Pernambuku štatā, Sanfransisku upes kreisajā krastā
- Barabonita pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā
- Bariri pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā
- Bebedoru pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā
- Bauru pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štata vidienē, 367000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Batataisa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štata ziemeļaustrumu daļā
- Baretusa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štata ziemeļu daļā
- Sankarlusa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 222000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Taubate pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 232000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanžozē du Riupretu pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 372500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanžozē dus Kampusa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 533500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ribeiraunpretu pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 545000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sorokaba pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 551000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Santuandrē pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 668000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ozašku pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 701000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kubatana pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Sanpaulu piepilsēta, 127000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Tubarauna pilsēta Brazīlijā, Santakatarinas štata dienvidaustrumu daļā, 102900 iedzīvotāju (2015. g.)
- Arasatuba pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos (_Araçatuba_), Sanpaulu štatā, 190500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kampinasa pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Campinas"), Sanpaulu štatā, 1022000 iedzīvotāju
- Sanpaulu pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Sao Paulo"), Tietes upes ielejā, Brazīlijas plakankalnē 750 m vjl., štata administratīvais centrs, 10,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Sanvisenti pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumu daļā ("São Vicenti"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā, Atlantijas okeāna krastā, 331800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Salvadora pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Salvador"), osta Atlantijas okeāna krastā, Baijas štata administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Sankaetana du Sula pilsēta Brazīljā, Sanpaulu štatā, Sanpaulu piepilsēta, 149300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Samokova pilsēta Bulgārijā ("Samokov"), Sofijas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandanska pilsēta Bulgārijā ("Sandanski"), Blagojevgradas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bajanga pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Sanga-Mbaere prefektūras dienvidu daļā
- Barka pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Sanga-Nabaere prefektūras ziemeļu pierobežā
- Amtimana pilsēta Čadā (_Am Timan_), Salamatas reģiona administratīvais centrs
- Sarha pilsēta Čadas dienvidos ("Sarh"), Šari upes kreisajā krastā, 103300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Puentealto pilsēta Čīlē ("Puente Alto"), Santjago dienvidaustrumu priekšpilsēta, Kordiljeru provinces administratīvais centrs, 516300 iedzīvotāju (2066. g.)
- Sanbernardo pilsēta Čīlē ("San Bernardo"), Santjago dienvidrietumu piepilsēta, 286200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Allinge-Sanvīga pilsēta Dānijā (_Allinge-Sandvig_), Galvaspilsētas reģionā, Bornholmas salā, 1630 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hvidesande pilsēta Dānijā ("Hvide Sande"), Vidusjitlandes reģionā, 3050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirke Sobī pilsēta Dānijā ("Kirke Saaby"), Zēlandes reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Losalkarrisosa pilsēta Dominikānas Republikā ("Los Alcarrizos"), Santodomingo piepilsēta, 263900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sanfransisko de Makorisa pilsēta Dominikānas Republikā ("San Francisco de Macoris"), 188100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Portsmuta pilsēta Dominikas Sadraudzībā ("Portsmouth"), Dominikas salas ziemeļu daļā, 2980 iedzīvotāju (2001. g.)
- Keinfīlda pilsēta Dominikas Sadraudzībā, Dominikas salas rietumu piekrastē, 2800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Santjago pilsēta Dominkānas Republikā ("Santiago"), 1887600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Ali Sabīha pilsēta Džibutijā (_Ali Sabīh_), valsts dienvidos, Etiopijas pierobežā
- Ahmīma pilsēta Ēģiptē (_Akhmīm_), Sauhāgas muhāfazā, Nīlas labajā krastā
- Kusaira pilsēta Ēģiptē ("Al Qusayr"), osta Sarkanās jūras krastā, \~50000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Suvaisa pilsēta Ēģiptē (arābu val. "as-Suways", fr. val. "Suez"), osta Sarkanās jūras Suecas līča krastā, Suecas kanāla dienvidu galā, \~497000 iedzīvotāju; Sueca
- Beranīsa pilsēta Ēģiptē, Bahr el Ahmara muhāfazā, Sarkanās jūras rietumu krastā,
- Safaga pilsēta Ēģiptes austrumos, osta Sarkanās jūras krastā, kūrorts, <10000 iedzīvotāju
- Santodomingo de los Koloradosa pilsēta Ekvadorā ("Santo Domingo de los Colorados"), 212000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Miciva pilsēta Eritrejā ("Mits'iwa"), osta Sarkanās jūras krastā, 53000 iedzīvotāju (2012. g.); Masava
- Alabela pilsēta Filipīnās (_Alabel_), Mindanao salas dienvidos, Sarangani līča krastā
- Sankarlosa pilsēta Filipīnās ("San Carlos"), Negrosas salas ziemeļaustrumu krastā, 130000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Baseja pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģiona, Samaras provincē, Samaras salas dienvidrietumos
- Laoanga pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas austrumu daļas ziemeļu piekrastē
- Borongana pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas austrumu piekrastē
- Gamaja pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas austrumu piekrastē
- Orasa pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas austrumu piekrastē
- Tāfta pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas austrumu piekrastē
- Givana pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas dienvidrietumos
- Gandara pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas rietumu daļā
- Katbalogana pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas rietumu piekrastē
- Allena pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas ziemeļrietumos
- Katarmana pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas ziemeļu piekrastē
- Matnoga pilsēta Filipīnās, Bikolas reģionā, Lusonas salas dienvidrietumos, Sanbernardino šauruma ziemeļu krastā
- Daeta pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu daļā, Bikolas reģiona Ziemeļkamarinesas provincē, Sanmigela līča rietumu piekrastē
- Ēkslebēna pilsēta Francijā (_Aix-les-Bains_), Ronas-Alpu reģiona Savojas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šamberī pilsēta Francijā (_Chambéry_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā, 57300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senkloda pilsēta Francijā (_Saint-Cloud_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vogēzu Sendjē pilsēta Francijā (_Saint-Dié-des-Vosges_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzi departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senmalo pilsēta Francijā (_Saint-Malo_), Bretaņas reģiona Ilas un Vilēnas departamentā, 46300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senkantēna pilsēta Francijā (_Saint-Quentin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā, 56000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senta pilsēta Francijā (_Saintes_), Jaunakvitānijas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sargemina pilsēta Francijā (_Sarreguemines_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Busī Senžorža pilsēta Francijā ("Bussy-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Sēnas un Manras departamentā, Parīzes austrumu piepilsēta, 23300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šalona pie Sonas pilsēta Francijā ("Chalon-sur-Saône"), Burgundijas reģiona Sonas un Luāras departamentā, 45000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Konflāna Sentonorīne pilsēta Francijā ("Conflans-Sainte-Honorine"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 35400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ērūvila Senklēra pilsēta Francijā ("Herouville-Saint-Clair"), Lejasnormandijas reģiona Kalvadosas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lasela Senklū pilsēta Francijā ("La Celle-Saint-Cloud"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lemāna pilsēta Francijā ("Les Mans"), Luāras reģiona Sartas departamenta administratīvais centrs, 142600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senšamona pilsēta Francijā ("Saint-Chamond"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sendenī pilsēta Francijā ("Saint-Denis"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 106800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sendizjē pilsēta Francijā ("Saint-Dizier"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Augšmarnas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sentetjēna pie Rūvjē pilsēta Francijā ("Saint-Étienne-du-Rouvray"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sentetjēna pilsēta Francijā ("Saint-Étienne"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 171300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senžēnī Lavāla pilsēta Francijā ("Saint-Genis-Laval"), Ronas-Alpu reģiona Rona departamentā, 20400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senžermēnanlē pilsēta Francijā ("Saint-Germain-en-Laye"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 40500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sengratjēna pilsēta Francijā ("Saint-Gratien"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senerblēna pilsēta Francijā ("Saint-Herblain"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 43200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senmandē pilsēta Francijā ("Saint-Mandé"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senmartēna d'Ēra pilsēta Francijā ("Saint-Martin-d'Hères"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 36200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senmora pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Foses"), Marnas labajā krastā, Parīzes dienvidaustrumu piepilsēta, 75700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Senmordefosē pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Fossés"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 74800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sentmēdaranžēla pilsēta Francijā ("Saint-Médard-en-Jalles"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senmišela pie Oržas pilsēta Francijā ("Saint-Michel-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sennazēra pilsēta Francijā ("Saint-Nazaire"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 67000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senuāna l’Omona pilsēta Francijā ("Saint-Ouen-l'Aumône"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 23600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sentuāna pilsēta Francijā ("Saint-Ouen"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 47200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senpriē pilsēta Francijā ("Saint-Priest"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 42000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senrafaela pilsēta Francijā ("Saint-Raphael"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sensebastjēna pie Luāras pilsēta Francijā ("Saint-Sébastien-sur-Loire"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senfuā pie Lionas pilsēta Francijā ("Sainte-Foy-lès-Lyon"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 21700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senženevjēna pie Buā pilsēta Francijā ("Sainte-Genevieve-des-Bois"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 34200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Salondeprovansa pilsēta Francijā ("Salon-de-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sanuā pilsēta Francijā ("Sannois"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sarsele pilsēta Francijā ("Sarcelles"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 58600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Satruvila pilsēta Francijā ("Sartrouville"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 51100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Somīra pilsēta Francijā ("Saumur"), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Saviņī Letampla pilsēta Francijā ("Savigny-le-Temple"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 28600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Saviņīsīrorža pilsēta Francijā ("Savigny-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 36800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vilfranša pie Sonas pilsēta Francijā ("Villefranche-sur-Saone"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 35300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vilnēva Senžorža pilsēta Francijā ("Villeneuve-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senluī pilsēta Francijā (fr. _Saint-Louis_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senbrijē pilsēta Francijā (franču: _Saint-Brieuc_; bretoņu: _Sant-Brieg_), Bretaņas reģiona Kotdarmoras departamentā, 46200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ansī pilsēta Francijas austrumos (_Annecy_), Savojas Alpu rietumu daļā, Overņas-Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Aleksandrija pilsēta Grieķijā ("Αλεξάνδρεια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, \~50 km uz rietumiem no Salonikiem, 14800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Verija pilsēta Grieķijā ("Βέροια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, \~60 km uz rietumiem no Salonikiem, nomes administratīvais centrs, 66600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Menemeni pilsēta Grieķijā ("Μενεμένη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, Saloniku piepilsēta, 14900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pireja pilsēta Grieķijā ("Πειραιάς"), Atikas perifērijā, Atēnu piepilsēta, osta Egejas jūras Saronas līča krastā, 449000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ahalkalaki pilsēta Gruzijā (_Akhalk’alak’i_), Samche-Džavahetijas mharē, \~20000 iedzīvotāju
- Sagaredžo pilsēta Gruzijā ("Sagarejo"), Kahetijas mhares rietumos, 11700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vale pilsēta Gruzijā, Samche-Dzavahetijas mharē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ahalcihe pilsēta Gruzijā, Samche-Džavahetija mhares administratīvais centrs, \~50000 iedzīvotāju
- Ahaldaba pilsēta Gruzijā, Samches-Džavahetijas mhares ziemeļos
- Sentroza pilsēta Gvadelupā ("Saint-Rose"), Francijas aizjūras departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sentana pilsēta Gvadelupā ("Sainte-Anne"), Francijas aizjūras departamentā, Mazajās Antiļu salās, 24200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Antigva Gvatemala pilsēta Gvatemalā ("Antigua Guatemala"), Sakatepekesas departamenta administratīvais centrs, 1500 m vjl., 35000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Kesaltenango pilsēta Gvatemalā ("Quezaltenango"), vulkāna Santamarijas piekājē 2350 m vjl., tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 120500 iedzīvotāju (2002. g.)
- Sanmarkosa pilsēta Gvatemalā ("San Marcos"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Barberena pilsēta Gvatemalā, Santarosas departamentā
- Senlorāndimaroni pilsēta Gviānā ("Saint-Laurent-du-Maroni"), Francijas aizjūras departamentā, atrodas pie Maroni upes grīvas, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Samobora pilsēta Horvātijā ("Samobor"), Zagrebas županijā, 37600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sisaka pilsēta Horvātijā ("Sisak"), Sisakas-Moslavinas županijā, osta pie Kupas ietekas Savā, 47800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ambāla Sadara pilsēta Indijā (_Ambāla Sadar_), Harjānas štata ziemeļos
- Čelama pilsēta Indijā ("Salem"), Tamlinādas štatā, 829300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bengali pilsēta Indijā, Andamanu un Nikobaru Salās, Bengālijas līča un Andamanu jūras Nikobaru salu Tarāsāsas salā
- Sahāranpura pilsēta Indijas ziemeļos ("Saharanpur"), Utarpradēšas štatā, 705500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ajerpuluha pilsēta Indonēzijā (_Ayerpuluh_), Riau Salu provinces Bulanas salas ziemeļu daļā
- Tandžunpinana pilsēta Indonēzijā ("Tanjungpinang"), Bintanas salas piekrastē, Riau Salu provinces administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Batama pilsēta Indonēzijā, Riau Salu provincē, 1035000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Alema pilsēta Irākā (_Al ʻAlam_), Salāh ed Dīna muhāfazā, Tigras kreisajā krastā
- Amurlī pilsēta Irākā (_Amurlī_), Salāh ed Dīna muhāfazas austrumu daļā
- Beleda pilsēta Irākā, Salāh ed Dīna muhāfazā
- Beidžī pilsēta Irākā, Salāh ed Dīna muhāfazā, Tigras (Didžlas) labajā krastā
- Karika pie Šīras pilsēta Īrijā (_Carrick-on-Suir_), Sautiperēri grāfistē, 5900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kašela pilsēta Īrijā (_Cashel_), Sautiperēri grāfistē, 2300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Klonmela pilsēta Īrijā (_Clonmel_), Sautiperēri grāfistes administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tiperēri pilsēta Īrijā (_Tipperary_), Sautiperēri grāfistē, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Agropoli pilsēta Itālijā (_Agrópoli_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, Tirēnu jūras Salerno līča krastā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arcakēna pilsēta Itālijā (_Arzachena_), Sardīnijas salas ziemeļos, Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Askea pilsēta Itālijā (_Ascea_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asemini pilsēta Itālijā (_Assémini_), Sardīnijas autonomā reģiona Kaljāri provincē
- Kaljāri pilsēta Itālijā (_Cagliari_), Sardīnijas autonomā reģiona un provinces administratīvais centrs, 149500 iedzīvotāju (2014. g.)
- La Madalēna pilsēta Itālijā (_La Maddalena_), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Olevāno sul Tušāno pilsēta Itālijā (_Olevano sul Tusciano_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saronno pilsēta Itālijā (_Saronno_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ačerno pilsēta Itālijā ("Acerno"), Kampnijas reģiona Salerno provincē, 2830 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ači Santantonio pilsēta Itālijā ("Aci Sant'Antonio"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alasio pilsēta Itālijā ("Alassio"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Altavilla Silentīna pilsēta Itālijā ("Alatavilla Silentina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Albanella pilsēta Itālijā ("Albanella"), Kampānijas reģiona Salemo provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Albenga pilsēta Itālijā ("Albenga"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Albisola Suoeriore pilsēta Itālijā ("Albisola Superiore"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Algēro pilsēta Itālijā ("Alghero"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.); Lalgera
- Amalfi pilsēta Itālijā ("Amalfi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Angri pilsēta Itālijā ("Angri"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Angvillāra Sabazia pilsēta Itālijā ("Anguillara Sabazia"), Lacio reģiona Romas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Askoli Santriāno pilsēta Itālijā ("Ascoli Satriano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Auleta pilsēta Itālijā ("Auletta"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Banjolo del Salento pilsēta Itālijā ("Bagnolo del Salento"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1870 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baronisi pilsēta Itālijā ("Baronissi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beliči pilsēta Itālijā ("Bellizzi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borgo Sanlorenco pilsēta Itālijā ("Borgo San Lorenzo"), Toskānas reģiona Florences provincē, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boza pilsēta Itālijā ("Bosa"), Sardīnijas reģiona Oristāno provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bračiljāno pilsēta Itālijā ("Bracigliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bučīno pilsēta Itālijā ("Buccino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Buonabitakolo pilsēta Itālijā ("Buonabitacolo"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2570 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kabrasa pilsēta Itālijā ("Cabras"), Sardīnijas reģiona Oristāno provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kadžāno pilsēta Itālijā ("Caggiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kairo Montenote pilsēta Itālijā ("Cairo Montenotte"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamerota pilsēta Itālijā ("Camerota"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kampanja pilsēta Itālijā ("Campagna"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kapačo pilsēta Itālijā ("Capaccio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kapoterra pilsēta Itālijā ("Capoterra"), Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kapriate Sandžervāzio pilsēta Itālijā ("Capriate San Gervasio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karbonija pilsēta Itālijā ("Carbonia"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karloforte pilsēta Itālijā ("Carloforte"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karpinjāno Salentīno pilsēta Itālijā ("Carpignano Salentino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3840 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasala Velīno pilsēta Itālijā (“Casal Velino”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastela di Sangro pilsēta Itālijā ("Castel di Sangro"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastela Sandžirdžo pilsēta Itālijā (“Castel San Giorgio”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastela Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Castel San Giovanni”), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastela Sanlorenco pilsēta Itālijā (“Castel San Lorenzo”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2570 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastela Sanpjetro Terme pilsēta Itālijā (“Castel San Pietro Terme”), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastellabate pilsēta Itālijā ("Castellabate"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastelsardo pilsēta Itālijā ("Castelsardo"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 5750 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čentola pilsēta Itālijā ("Centola"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čerāzo pilsēta Itālijā ("Ceraso"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čita Santandželo pilsēta Itālijā ("Citta Sant'Angelo"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolliāno pilsēta Itālijā ("Colliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Konkordija Sadžitārija pilsēta Itālijā (“Concordia Sagittaria”), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kontursi Terme pilsēta Itālijā ("Contursi Terme"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3340 iedzīvotāju (2014. g.)
- Korbara pilsēta Itālijā ("Corbara"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Doljanova pilsēta Itālijā ("Dolianova"), Sardīnijas reģiona Kajāri provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dorgāli pilsēta Itālijā ("Dorgali"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eboli pilsēta Itālijā ("Eboli"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fināle Ligure pilsēta Itālijā ("Finale Ligure"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fišāno pilsēta Itālijā ("Fisciano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džifoni Sei Kazali pilsēta Itālijā ("Giffoni Sei Casali"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džifoni Valle Pjana pilsēta Itālijā ("Giffoni Valle Piana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gonosfandidža pilsēta Itālijā ("Gonnosfanadiga"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Guardija Sandramondi pilsēta Itālijā ("Guardia Sanframondi"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Guspīni pilsēta Itālijā ("Guspini"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Iglēziasa pilsēta Itālijā ("Iglesias"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Izola del Grāna Saso d’Itāljia pilsēta Itālijā ("Isola del Gran Sasso d'Italia"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Itiri pilsēta Itālijā ("Ittiri"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lanuzei pilsēta Itālijā ("Lanusei"), Sardīnijas reģiona Oljastras provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Linjāno Sabbjadoro pilsēta Itālijā ("Lignano Sabbiadoro"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Undīnes provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loano pilsēta Itālijā ("Loano"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Makomēra pilsēta Itālijā ("Macomer"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maljāno Sabina pilsēta Itālijā ("Magliano Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maiori pilsēta Itālijā ("Maiori"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Margerita di Savoja pilsēta Itālijā ("Margherita di Savoia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Melito di Porto Salvo pilsēta Itālijā ("Melito di Porto Salvo"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Merkato Sanseverīno pilsēta Itālijā ("Mercato San Severino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monte Sanbadžo pilsēta Itālijā ("Monte San Biagio"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monte Sansvīno pilsēta Itālijā (“Monte San Savino”), Toskānas reģiona Areco provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monte Sant’Andželo pilsēta Itālijā (“Monte Sant’Ángelo”), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montekoriče pilsēta Itālijā ("Montecorice"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montekorvīno Puljāno pilsēta Itālijā ("Montecorvino Pugliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montekorvīno Rovella pilsēta Itālijā (“Montecorvino Rovella”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montezāno Salentīno pilsēta Itālijā (“Montesano Salentino”), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montezāno sulla Marčellāna pilsēta Itālijā ("Montesano sulla Marcellana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mošāno Santandželo pilsēta Itālijā ("Mosciano Sant'Angelo"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mota Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Motta San Giovanni”), Kalabrijas reģiona Režo di Kalabrijas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mota Sant’Anastasija pilsēta Itālijā (“Motta Sant’Anastasia”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nočera Inferjore pilsēta Itālijā ("Nocera Inferiore"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 46200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nočera Superjore pilsēta Itālijā (“Nocera Superiore”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nuoro pilsēta Itālijā ("Nuoro"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 36400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Olbija pilsēta Itālijā ("Olbia"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 55200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oliveto Čitra pilsēta Itālijā ("Oliveto Citra"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oristāno pilsēta Itālijā ("Oristano"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 31000 iedzīvotāju (2014. g.); Araistanisa
- Ocjēri pilsēta Itālijā ("Ozieri"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Padula pilsēta Itālijā ("Padula"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pagāni pilsēta Itālijā ("Pagani"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palaco Sandžervāzio pilsēta Itālijā ("Palazzo San Gervasio"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palombara Sabīna pilsēta Itālijā ("Palombara Sabina"), Lacio reģiona Romas provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palomonte pilsēta Itālijā ("Palomonte"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pellečāno pilsēta Itālijā ("Pellezzano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjedimonte Sandžermāno pilsēta Itālijā (“Piedimonte San Germano”), Lacio reģiona Frozinones provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjetra Ligure pilsēta Itālijā ("Pietra Ligure"), Ligūrijas reģiona Savonnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjove di Sako pilsēta Itālijā ("Piove di Sacco"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pišota pilsēta Itālijā ("Pisciotta"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polla pilsēta Itālijā ("Polla"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pollika pilsēta Itālijā ("Pollica"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pontekanjāno Fajāno pilsēta Itālijā ("Pontecagnano Faiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Porto Sandžordžo pilsēta Itālijā (“Porto San Giorgio”), Markes reģiona Fermo provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Portosantelpidio pilsēta Itālijā ("Porto Sant'Elpidio"), Markes reģiona Fermo provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Portotorresa pilsēta Itālijā ("Porto Torres"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kvartu Santelena pilsēta Itālijā ("Quartu Sant'Elena"), Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rokadaspide pilsēta Itālijā ("Roccadaspide"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rokapjemonte pilsēta Itālijā ("Roccapiemonte"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sabaudija pilsēta Itālijā ("Sabaudia"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sačile pilsēta Itālijā ("Sacile"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentivinsenta pilsēta Itālijā ("Saint-Vincent"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sala Konsilīna pilsēta Itālijā ("Sala Consilina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salandra pilsēta Itālijā ("Salandra"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salemi pilsēta Itālijā ("Salemi"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salerno pilsēta Itālijā ("Salerno"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 131800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saliče Salentīno pilsēta Itālijā ("Salice Salentino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salsomadžore Terme pilsēta Itālijā ("Salsomaggiore Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saltāra pilsēta Itālijā ("Saltara"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saluco pilsēta Itālijā ("Saluzzo"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salve pilsēta Itālijā ("Salve"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salcāno pilsēta Itālijā ("Salzano"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Samarate pilsēta Itālijā ("Samarate"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sambuka di Sicīlja pilsēta Itālijā ("Sambuca di Sicilia"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sammikele di Bari pilsēta Itālijā ("Sammichele di Bari"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanbenedeto dei Marsi pilsēta Itālijā ("San Benedetto dei Marsi"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanbadžo di Kallalta pilsēta Itālijā ("San Biagio di Callalta"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sankasiāno pilsēta Itālijā ("San Cassiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sankataldo pilsēta Itālijā ("San Cataldo"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sančezareo pilsēta Itālijā ("San Cesareo"), Lacio reģiona Romas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sančezario di Leče pilsēta Itālijā ("San Cesario di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sančipirello pilsēta Itālijā ("San Cipirello"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sančipriāno Pičentīno pilsēta Itālijā ("San Cipriano Picentino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandamjāno d'Asti pilsēta Itālijā ("San Damiano d'Asti"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandaniele del Friuli pilsēta Itālijā ("San Daniele del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandona di Pjave pilsēta Itālijā ("San Dona di Piave"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandonato di Leče pilsēta Itālijā ("San Donato di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandonato Milanēze pilsēta Itālijā ("San Donato Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfeliče Čirčeo pilsēta Itālijā ("San Felice Circeo"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanferdinando di Pulja pilsēta Itālijā ("San Ferdinando di Pulja"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfilipo del Mela pilsēta Itālijā ("San Filippo del Mela"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sangavīno Monreāle pilsēta Itālijā ("San Gavino Monreale"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžiminjāno pilsēta Itālijā ("San Gimignano"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžordžo a Kremano pilsēta Itālijā ("San Giorgio a Cremano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 45000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžordžo del Sannio pilsēta Itālijā ("San Giorgio del Sannio"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžordžo di Pjāno pilsēta Itālijā ("San Giorgio di Piano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžordžo Joniko pilsēta Itālijā ("San Giorgio Ionico"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni a Piro pilsēta Itālijā ("San Giovanni a Piro"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Džemini pilsēta Itālijā ("San Giovanni Gemini"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni in Fjorē pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Fiore"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 17700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Persiketo pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Persiceto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni la Punta pilsēta Itālijā ("San Giovanni la Punta"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Lupatoto pilsēta Itālijā ("San Giovanni Lupatoto"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Rotondo pilsēta Itālijā ("San Giovanni Rotondo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Teatīno pilsēta Itālijā ("San Giovanni Teatino"), Abrico reģiona Kjeti provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Valdarno pilsēta Itālijā ("San Giovanni Valdarno"), Toskānas reģiona Areco provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžuliāno Milanēze pilsēta Itālijā ("San Giuliano Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sengregorio di Katānija pilsēta Itālijā ("San Gregorio di Catania"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sangregorio Magno pilsēta Itālijā ("San Gregorio Magno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanlačaro di Savena pilsēta Itālijā ("San Lazzaro di Savena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanlučido pilsēta Itālijā ("San Lucido"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmarčello Pistoiēze pilsēta Itālijā ("San Marcello Pistoiese"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmarko Ardžentāno pilsēta Itālijā ("San Marco Argentano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmarko Lamisā pilsēta Itālijā ("San Marco in Lamis"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmartīno Sikomerio pilsēta Itālijā ("San Martino Siccomario"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmarcāno di Sandžuzepe pilsēta Itālijā ("San Marzano di San Giuseppe"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmarcāno sul Sarno pilsēta Itālijā ("San Marzano sul Sarno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmauro Torinēze pilsēta Itālijā ("San Mauro Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanmišele al Taljamento pilsēta Itālijā ("San Michele al Tagliamento"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanminjato pilsēta Itālijā ("San Miniato"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sannikandro Garganiko pilsēta Itālijā ("San Nicandro Garganico"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sannikola la Strada pilsēta Itālijā ("San Nicola la Strada"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanpaolo di Čivitāte pilsēta Itālijā ("San Paolo di Civitate"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanpjetro Klarenca pilsēta Itālijā ("San Pietro Clarenza"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanpjetro Lamā pilsēta Itālijā ("San Pietro in Lama"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanpjetro Vernotīko pilsēta Itālijā ("San Pietro Vernotico"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanremo pilsēta Itālijā ("San Remo"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 53900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sansalvatore Monferata pilsēta Itālijā ("San Salvatore Monferato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sansalvo pilsēta Itālijā ("San Salvo"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanseverīno Marke pilsēta Itālijā ("San Severino Marche"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sansevero pilsēta Itālijā ("San Severo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanstīno di Livenca pilsēta Itālijā ("San Stino di Livenza"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanvalentīno Torio pilsēta Itālijā ("San Valentino Torio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanvito Kjetīno pilsēta Itālijā ("San Vito Chietino"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanvito dei Normani pilsēta Itālijā ("San Vito dei Normani"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanarika pilsēta Itālijā ("Sanarica"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanačaro de Burgoni pilsēta Itālijā ("Sanazzario de' Burgondi"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandrigo pilsēta Itālijā ("Sandrigo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanluri pilsēta Itālijā ("Sanluri"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sannikandro di Bari pilsēta Itālijā ("Sannicandro di Bari"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanikola pilsēta Itālijā ("Sannicola"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sansepolkro pilsēta Itālijā ("Sansepolcro"), Toskānas reģiona Areco provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santagata de Džoti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata de' Goti"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santagata di Militello pilsēta Itālijā ("Sant'Ágata di Militello"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sant'Agata li Batiāti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata li Battiati"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sant'Antimo pilsēta Itālijā ("Sant'Antimo"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sant'Arkandželo pilsēta Itālijā ("Sant'Arcangelo"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sant'Arsēnio pilsēta Itālijā ("Sant'Arsenio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2750 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santedžidio alla Vibrata pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio alla Vibrata"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sant'Endžidio del Monte Albīno pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio del Monte Albino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santelija Fjumerapīdo pilsēta Itālijā ("Sant'Elia Fiumerapido"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santelpidio a Mare pilsēta Itālijā ("Sant'Elpidio a Mare"), Markes reģiona Fermo provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sant'Olčēze pilsēta Itālijā ("Sant'Olcese"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santomero pilsēta Itālijā ("Sant'Omero"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakaterina Villarmosa pilsēta Itālijā ("Santa Caterina Villarmosa"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santačezarea Terme pilsēta Itālijā ("Santa Cesarea Terme"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakroče Kamerīna pilsēta Itālijā ("Santa Croce Camerina"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakroče sull'Arno pilsēta Itālijā ("Santa Croce sull'Arno"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaflāvija pilsēta Itālijā ("Santa Flavia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamargerita di Beliče pilsēta Itālijā ("Santa Margherita di Belice"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamargerita Ligūre pilsēta Itālijā ("Santa Margherita Ligure"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamarija Kapuja Vetere pilsēta Itālijā ("Santa Maria Capua Vetere"), Kampānijas reģiona Kazetras provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamarija di Likodija pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Licodia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamarija di Sala pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Sala"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamarina pilsēta Itālijā ("Santa Marina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamarinella pilsēta Itālijā ("Santa Marinella"), Lacio reģiona Romas provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaninfa pilsēta Itālijā ("Santa Ninfa"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaterēza di Riva pilsēta Itālijā ("Santa Teresa di Riva"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaterēza Galura pilsēta Itālijā ("Santa Teresa Gallura"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santavenerīna pilsēta Itālijā ("Santa Venerina"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santarkandželo di Romagna pilsēta Itālijā ("Santarcangelo di Romagna"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santena pilsēta Itālijā ("Santena"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santeramo Kollē pilsēta Itālijā ("Santeramo in Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santija pilsēta Itālijā ("Santhia"), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santi Kosma e Damiano pilsēta Itālijā ("Santi Cosma e Damiano"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santastefana Kviskīna pilsēta Itālijā ("Santo Stefano Quisquina"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanca pilsēta Itālijā ("Sanza"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sapri pilsēta Itālijā ("Sapri"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sarno pilsēta Itālijā ("Sarno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 31000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sāre pilsēta Itālijā ("Sarre"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sarre pilsēta Itālijā ("Sarre"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sarsīna pilsēta Itālijā ("Sarsina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sarzāna pilsēta Itālijā ("Sarzana"), Ligūrijas reģiona Spēcijas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sasāno pilsēta Itālijā ("Sassano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sasāri pilsēta Itālijā ("Sassari"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 126000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saso Markoni pilsēta Itālijā ("Sasso Marconi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sasoferrato pilsēta Itālijā ("Sassoferrato"), Markes reģiona Ankonas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sasuolo pilsēta Itālijā ("Sassuolo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sava pilsēta Itālijā ("Sava"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Savjāno pilsēta Itālijā ("Saviano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saviljāno pilsēta Itālijā ("Savigliano"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Savona pilsēta Itālijā ("Savona"), Ligūrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skafāti pilsēta Itālijā ("Scafati"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 50200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serra Sanbruno pilsēta Itālijā ("Serra San Bruno"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serre pilsēta Itālijā ("Serre"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sesto Sandžovanni pilsēta Itālijā ("Sesto San Giovanni"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 76400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Siāno pilsēta Itālijā ("Siano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sičinjāno deli Alburi pilsēta Itālijā ("Sicignano degli Alburni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Siniskola pilsēta Itālijā ("Siniscola"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sorso pilsēta Itālijā ("Sorso"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tedžāno pilsēta Itālijā ("Teggiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tempo Pauzānija pilsēta Itālijā ("Tempio Pausania"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Terranova Sapo Minulio pilsēta Itālijā ("Terranova Sappo Minulio"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tortoli pilsēta Itālijā ("Tortoli"), Sardīnijas reģiona Oljastras provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tramonti pilsēta Itālijā ("Tramonti"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vallo della Lukānija pilsēta Itālijā ("Vallo della Lucania"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Varace pilsēta Itālijā ("Varazze"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vibonati pilsēta Itālijā ("Vibonati"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vietri sul Mare pilsēta Itālijā ("Vietri sul Mare"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Villa Sandžovanni pilsēta Itālijā ("Villa San Giovanni"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Villačidro pilsēta Itālijā ("Villacidro"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Villamasardža pilsēta Itālijā ("Villamassargia"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 3650 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanbenedeto del Tronto pilsēta Itālijā (San Benedetto del Tronto"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Batipalja pilsēta Itālijā, Kampānijas reģiona Salerno provincē, 50500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saporo pilsēta Japānā (札幌市, Sapporo-shi), Hokaido salas rietumos, Hokaido prefektūras administratīvais centrs, 1,96 mlj iedzīvotāju (2020. g.), piektā lielākā Japānas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, kā arī lielākā Hokaido salā
- Amami pilsēta Japānā (_Amami_), Kagošimas prefektūrā, Sacunamas salu Amamiošimas salā
- Atami pilsēta Japānā (_Atami_), Šidzuokas prefektūras austrumos, Sagami līča krastā
- Fudzisava pilsēta Japānā ("Fujisawa"), Honsju salas dienvidaustrumos, kūrorts Sagami līča krastā, 409700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kamakura pilsēta Japānā ("Kamakura"), Honsju salas austrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 174300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kavagoe pilsēta Japānā ("Kawagoe"), Honsju salā, uz ziemeļrietumiem no Tokijas, Saitamas prefektūrā, 350400 iedzīvotāju (2016. g.)
- Kavaguči pilsēta Japānā ("Kawaguchi"), Tokijas ziemeļrietumu piepilsēta, Saitamas prefektūrā, upes osta Arakavas krastā, 500100 iedzīvotāju (2008. g.)
- Odavara pilsēta Japānā ("Odawara"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 194100 iedzīvotāju (2015. g.)
- Otaru pilsēta Japānā ("Otaru"), Hokaido salas rietumos, Saporo priekšosta Isikari līča krastā, 121900 iedzīvotāju (2015. g.)
- Saga pilsēta Japānā ("Saga"), prefektūras administratīvais centrs, 236400 iedzīvotāju (2015. g.)
- Urava pilsēta Japānā ("Urawa"), Honsju salā, Saitamas prefektūrā, Tokijas pavadoņpilsēta, 484800 iedzīvotāju (2000. g.), 2001. g. 1. maijā iekļauta Saitamas pilsētā
- Sasebo pilsēta Japānā (佐世保 , angļu "Sasebo"), Nagasaki prefektūrā, osta Kjusju salas ziemeļrietumu krastā, 255400 iedzīvotāju (2015. g.)
- Vē pilsēta Jaunkaledonijas Lifū salā, Klusā okeāna rietumu daļā, Salu Provinces administratīvais centrs, 8700 iedzīvotāju (1989. g.)
- Inverkārgila pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Sautlendas reģiona administratīvais centrs, 46800 iedzīvotāju (2006. g.)
- Hudeida pilsēta Jemenā ("Al Hudaydah"), muhāfazas administratīvais centrs, osta Sarkanās jūras krastā, 447900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Muha pilsēta Jemenas dienvidrietumos ("Al Mukhā"), osta Sarkanās jūras krastā, 16800 iedzīvotāju (2005. g.)
- Akaba pilsēta Jordānijas dienvidos (_Al ʻAqabah_), Sarkanās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, osta, 80000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Asomada pilsēta Kaboverdes Republikā (_Assomada_), Sotaventu salu Santjagu salā, 11900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Pedra Badehu pilsēta Kaboverdes Republikā ("Pedra Badejo"), Santjagu salas vidienē, 10700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Santamarija pilsēta Kaboverdes Republikā ("Santa Maria"), Salas salas dienvidu piekrastē, 17200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ešparguša pilsēta Kaboverdes Republikā, Sala salā, 5880 iedzīvotāju (2000. g.)
- Tarrafala pilsēta Kaboverdes Republikā, Santuantuana salā, 7100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Portunovu pilsēta Kaboverdes Republikā, Santuantuana salā, 8500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mindelu pilsēta Kaboverdes Republikā, Sanvisenti salas ziemeļrietumu krastā, 70000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Belabo pilsēta Kamerūnā, Austrumu provincē, Sanagas upes kreisajā krastā
- Bafalonarousa pilsēta Kanādā (_Buffalo Narrows_), Saskačevanas provincē
- Avresenpjēra pilsēta Kanādā (_Havre-Saint-Pierre_), Kvebekas provincē, Sentlorensa līča Žaka Kartjē šauruma ziemeļu krastā
- Autluka pilsēta Kanādā (_Outlook_), Saskačevanas provincē
- Šarlotauna pilsēta Kanādā ("Charlottetown"), provinces "Prinča Edvarda Sala" administratīvais centrs, 106170 iedzīvotāju (2011. g.)
- Medisinheta pilsēta Kanādā ("Medicine Hat"), Albertas provinces dienvidaustrumos, Sautsaskačevanas krastos, 63300 iedzīvotāju (2015. g.)
- Ridžaina pilsēta Kanādā ("Regina"), Saskačevanas provinces administratīvais centrs, 179200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sageneja pilsēta Kanādā ("Saguenay"), Kvebekas provincē, 146800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentkatarinsa pilsēta Kanādā ("Saint Catharines"), Ontārio provinces dienvidos, Ontārio ezera dienvidu piekratē, netālu no Niagāras ūdenskrituma, 132000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sentdžona pilsēta Kanādā ("Saint John"), Ņūbransvikas provincē, 67600 iedzīvotāju (2016. g.)
- Senketēna pilsēta Kanādā ("Saint-Quentin"), Ņūbransvikas provincē, 2100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sarnija pilsēta Kanādā ("Sarnia"), Ontārio provincē, Hūrona ezera dienvidu piekrastē, 71600 iedzīvotāju (2016. g.)
- Saskatūna pilsēta Kanādā ("Saskatoon"), Saskačevanas provincē, 202400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sūseintmarī pilsēta Kanādā ("Sault Sainte Marie"), Ontārio provincē, pie ASV robežas, 75100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Arvida pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, Sagenejas labajā krastā, 12000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Balkārsa pilsēta Kanādā, Saskačevanas provinces dienvidu daļā
- Kali pilsēta Kolumbijas rietumos (sp. val. "Santiago de Cali"), Andu Rietumkordiljeras austrumu piekājē 1014 m vjl., Kaukas ielejā, 2,5 mlj iedzīvotāju
- Bukaramanga pilsēta Kolumbijas ziemeļos (sp. val. "Bucaramanga"), Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 1018 m vjl., Santanderas departamenta administratīvais centrs, 591000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Fomboni pilsēta Komoru Savienībā ("Fomboni"), Mvali salas administratīvais centrs, 18300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mucamudu pilsēta Komoru Savienībā ("Mutsamudu"), Nzvani salas administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Domoni pilsēta Komoru Savienībā, Nzvani salā, 13300 iedzīvotāju (1990. g.)
- Benadibele pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas Sankuru provincē, Sankuru upes labajā krastā
- Veso pilsēta Kongo Republikā, Sangas departamenta administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Samčoka pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Samchok"), osta Japāņu jūras krastā, 72400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Desamparadosa pilsēta Kostarikā ("Desamparados"), Sanhosē piepilsēta, 31700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sanisidro de Elherenala pilsēta Kostarikā ("San Isidro de El General"), Sanhosē provincē, 45300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Korhogo pilsēta Kotdivuārā, Savannas reģiona administratīvais centrs, 142000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Aleksandrovska-Sahaļinska pilsēta Krievijā (_Aleksandrovsk-Sahalinskij_), Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas rietumu piekrastē, 10600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1869. g.
- Aņiva pilsēta Krievijā (_Aniva_), Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka
- Argasa pilsēta Krievijā (_Argas_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas pietekas Lunghas piekrastē
- Arkadaka pilsēta Krievijā (_Arkadak_), Saratovas apgabala rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Atkarska pilsēta Krievijā (_Atkarsk_), Saratovas apgabala rietumu daļā, 92 km uz ziemeļrietumiem no Saratovas, pie Atkaras upes ietekas Medvedicā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
- Kolpina pilsēta Krievijā ("Kolpino"), Sanktpēterburgas piepilsēta (tās dienvidaustrumos), Ižoras krastos, 139000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālajā pilsētā
- Krasnijkuta pilsēta Krievijā ("Krasny Kut"), Saratovas apgabala dienvidos, Jeruslanas labajā krastā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sestrorecka pilsēta Krievijā Somu līča krastā pie Razļiva ezera, kopš 1999. g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā, balneoloģisks un klimatoloģisks kūrorts
- Puškina pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra, mūsdienās administratīvi ir Sanktpēterburgas pilsētas daļa, no 1710. gada bijusi Krievijas caru vasaras rezidence, pilsētā esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- Labitnagi pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26300 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Obas kreisajā krastā (iepretī Saļihardai)
- Kronštate pilsēta Krievijā, kas administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, atrodas Somu līča austrumos (Kotļinas salā), 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Soročinska pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisajā krastā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Samara pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa
- Doļinska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Južnosahaļinska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 192700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Holmska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Korsakova pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Makarova pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aniba pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuriļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Iturupas salā (Kuriļu salas), 1800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. - Sjana (Japānas sastāvā)
- Poronaiska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, osta Poronajas grīvā, Ohotskas jūras Terpeņijes līča krastā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Sikuka
- Severokuriļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Paramuširas salā (Kuriļu salās), zvejas osta (Otrā Kuriļu šauruma krastā), 2500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kasivobara
- Neveļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas dienvidrietumu krastā, osta pie Japāņu jūras Tatāru šauruma krastā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ugļegorska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Esutoru
- Tomari pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Tomarioru
- Šahtjorska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 7350 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Toro
- Gornozavodska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas dienvidos, Tatāru šauruma piekrastē
- Oha pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļaustrumos, Ohotskas jūras krastā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņurba pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Udačnija pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mirnija pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 34600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aldana pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 530 km uz dienvidiem no Jakutskas, 21300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Ņerjungri pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 58800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pokrovska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oimjakona pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisajā krastā, \~500 iedzīvotāju, Zemes ziemeļu puslodes aukstuma pols, dažos avotos tiek dēvēta par pasaulē visaukstāko apdzīvoto vietu
- Sredņekolimska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Kolimas kreisajā krastā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oļokminska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Ļenas kreisajā krastā, iepretī Oļokmas ietekai, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tommota pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, piestātne Aldanas kreisajā krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jakutska pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) galvaspilsēta, Ļenas kreisajā krastā, 294000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhojanska pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļu daļā, Janas upes labajā krastā, 1170 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pohvistņeva pilsēta Krievijā, Samaras apgabala ziemeļaustrumos, Boļšojkineļas kreisajā krastā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņeftegorska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kineļa pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Otradnija pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 47500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novokuibiševska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 6 km no Volgas kreisā krasta, 106000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čapajevska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 72400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1927. g.
- Toljati pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, osta Kuibiševas ūdenskrātuves krastā, 718100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1964. g. saucās Stavropole
- Sizraņa pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oktjabrska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žiguļovska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas labajā krastā, Samaras Loka ziemeļos, 55600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novouzenska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidaustrumos, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoarmeiska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidos, 23700 iedzīvotāju (2014. g.), 1926.-1942. g. saucās Baļcera, līdz 1926. g. - Golijkaramiša
- Pugačova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Boļšojirgizas labajā krastā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hvalinska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnikuta pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jeršova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Engelsa pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 217800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rtiščevo pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šihani pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Voļska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 64500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
- Kaļiņinska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Balandas labajā krastā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balašova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Hopjoras krastos, 79700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Petrovska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas krastos, 30100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marksa pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, piestātne Volgas krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balakova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 194500 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Volgas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Lomonosova pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā
- Pēterhofa pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, tagad ietilpst Sanktpēterburgas sastāvā, celta kā cara Pētera I vasaras rezidence, 1944. g. pārdēvēta par Petrodvorecu
- Ņižņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņižņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ahti pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā (_Ahty_), Lielā Kaukāza Samuras grēdas dienvidos
- Ļenska pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), liela upes osta, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viļuiska pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Viļujas labajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saki pilsēta Krimā, 23650 iedzīvotāju (2013. g.); Saka
- Palmasorjano pilsēta Kubā (“Palma Soriano”), Santjago de Kubas provincē, 124600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Sagva la Grande pilsēta Kubā ("Sagua la Grande"), Viljaklaras provincē, 56100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Santaklara pilsēta Kubā ("Santa Clara"), Viljaklaras provinces administratīvais centrs, 208500 iedzīvotāju (2006. g.)
- Santjgo de Kuba pilsēta Kubā ("Santiago de Cuba"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 426200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Trinidada pilsēta Kubā ("Trinidad"), Sanktispiritusas provincē, 73500 iedzīvotāju (2004. g.)
- Lusui pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces rietumos, Nudzjanas (Salvinas) krastos
- Saņmeņsja pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Sanmenxia"), Henaņas provinces ziemeļos, pie aizas Huanhes labajā krastā, 583900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Atsaphana pilsēta Laosā (_Atsaphan_), Savannakhētas provinces ziemeļu daļā
- Savannakhēta pilsēta Laosā ("Savannakhet"), provinces administratīvais centrs, osta Mekongas kreisajā krastā, 124000 iedzīvotāju (1996. g.)
- Brocēni pilsēta Latvijā, Saldus novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Saldus rajonā, 1819.-1949. g. Kuldīgas apriņķī) 113 km no Rīgas un 8 km no Saldus, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1950. g., vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1528. gadā
- Valdemārpils pilsēta Latvijā, Talsu novada ziemeļu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī, līdz 1926. g. saucās Sasmaka) 130 km no Rīgas un 15 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., miesta tiesības no 1834. g., pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā
- Sigulda pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele"
- Salaspils pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 18 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1993. g., vēstures avotos minēta no 1185. g.; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsēta ar Salaspils novadu (2004.-2009. G.), Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju (1993.-2004. g.)
- Ainaži pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems
- Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā
- Gilforda pilsēta Lielbritānijā (_Guildford_), Anglijas dienvidu daļā, Sari grāfistē, 137200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Heiverila pilsēta Lielbritānijā (_Haverhill_), Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidrietumos pie Eseksas robežas; Heiverhila
- Ipsviča pilsēta Lielbritānijā (_Ipswich_), Anglijas austrumos, osta Orvelas grīvlīča krastā, Safolkas grāfistes administratīvais centrs, 133400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Loustofta pilsēta Lielbritānijā (_Lowestoft_), Anglijā, Saffolkas grāfistes ziemeļaustrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 71000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Raigita pilsēta Lielbritānijā (_Reigate_), Anglijā, Sari grāfistē
- Senthelensa pilsēta Lielbritānijā (_Saint Helens_), Anglijas rietumos, Liverpūles piepilsēta, 102600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Solsberija pilsēta Lielbritānijā (_Salisbury_), Anglijas dienvidu daļā, Eivonas upes krastos, 39900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tontona pilsēta Lielbritānijā (_Taunton_), Anglijas dienvidrietumu daļā, Samersetas grāfistes administratīvais centrs, 60500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bārnsli pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, \~30 km uz dienvidiem no Līdsas, Sautjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 71500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Stoumārkita pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistē
- Fīlikstova pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē
- Sadberi pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidrietumos
- Salanti pilsēta Lietuvā ("Salantai"), Klaipēdas apriņķī, Kretingas rajonā, 1530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Kučina pilsēta Malaizijā ("Kuching"), Kalimantānas salā, Saravakas štata administratīvais centrs, 134300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kota Kinabalu pilsēta Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, Sabahas štata administratīvais centrs, 452000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tavau pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, 145000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Belurana pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Labukas līča krastā
- Keninau pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Kotabeluda pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Ranau pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
- Sandakana pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, 220000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Papara pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē
- Lahaddatu pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Lahaddatu līča ziemeļu piekrastē
- Bareo pilsēta Malaizijā, Saravakas štata austrumos, Kalimantānas (Borneo) salā
- Belaga pilsēta Malaizijā, Saravakas štatā, Kalimantās (Borneo) salā
- Ain el Audā pilsēta Marokā (_Ain EL Aouda_), Rabāta-Salē-Zemmūra-Zajera reģionā
- Aulād Saīda pilsēta Marokā (_Oulad Said_), Šāvījas-Vardīgas reģionā
- Aulmāsa pilsēta Marokā (_Oulmes_), Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģiona dienvidaustrumu daļā
- Sāfī pilsēta Marokā (_Safi_), Dukālas-Abdas reģiona administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 284800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Temāra pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 225500 iedzīvotāju (2004. g.)
- Salē pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 760200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Akunja pilsēta Meksikā (_Acuña_), Koavila de Saragosa pavalsts ziemeļaustrumos pie ASV robežas, Riobravo krastā
- Aljende pilsēta Meksikā (_Allende_), Koavila de Saragosas pavalstī
- Astla de Terrasasa pilsēta Meksikā (_Axtla de Terrazas_), Sanluisa Potosi pavalsts dienvidu daļā
- Fresniljo pilsēta Meksikā ("Fresnillo"), Sakatekasas pavalstī, Meksikas kalnienē 2200 m vjl., 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lasarokardenasa pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Lejaskalifornijas pavalstī, Sankintinas municipalitātē, 15000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Matamorosa pilsēta Meksikā ("Matamoros"), Koavilas de Saragosas pavalstī, 48500 iedzīvotāju
- Monklova pilsēta Meksikā ("Monclova"), Koavilas de Saragosas pavalstī, 231100 iedzīvotāju (2015. g.)
- Nueva Rosita pilsēta Meksikā (“Nueva Rosita”), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Salamanka pilsēta Meksikā ("Salamanca"), Gvanahvato štatā, Lermas krastos, 143800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Saltiljo pilsēta Meksikā ("Saltillo"), Koavila de Saragosas pavalsts administratīvais centrs, 633700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sanluisa Potosi pilsēta Meksikā ("San Luis Potosi"), pavalsts administratīvais centrs, 722800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Torreona pilsēta Meksikā ("Torreon"), Koavila de Saragosa pavalstī, Meksikas kalnienē 1130 m vjl., 548700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Benemerito de las Amerikasa pilsēta Meksikā, Čjapasas štata austrumos pie Lakantunas un Salinasas satekas, kur izveidojas Usumasinta
- Daglasa pilsēta Menas Salā, šīs Lielbritānijas kroņa zemes administratīvais centrs, 26200 iedzīvotāju (2006. g.)
- Phaana pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Hpa-an"), Karenas pavalsts administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Molamjaina pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Mawlamyine"), Monas pavalsts administratīvais centrs, osta Adamanu jūras Motamas līča krastā, 405800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Tončī pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Tawngkyi"), Šanas (Tai) pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hakha pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Činas pavalsts administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mjičina pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Kačinas pavalsts administratīvais centrs, osta Iravadi labajā krastā, 146500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Loiko pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Kajas pavalsts administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sitve pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Rakhainas pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Čoibalsana pilsēta Mongolijā ("Čojbalsan"), Austrumu aimaka administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2000. g.); Sanbeise - līdz 1921. g.; Bajantumena - 1921.-1941. g.
- Sainšanda pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā ("Sajnšand"), Austrumgobi aimaka administratīvais centrs, 28700 iedzīvotaju (2012. g.)
- Sambēka pilsēta Nīderlandē ("Sambeek"), Ziemeļbrabantes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santporta-Norda pilsēta Nīderlandē ("Santpoort-Noord"), Ziemeļholandes provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanvangente pilsēta Nīderlandē ("Sas van Gente"), Zēlandes provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sasenheima pilsēta Nīderlandē ("Sassenheim"), Dienvidholandes provincē, 14900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sapele pilsēta Nigērijas dienvidos ("Sapele"), osta Nigēras deltā, 142700 iedzīvotāju (2006. g.)
- Bērntpaina pilsēta Norfolkas Salu Teritorijā ("Burnt Pine"), 1700 iedzīvotāju (2006. g.)
- Arorani pilsēta Okeānijā (_Arorangi_), Kuka Salās, 2380 iedzīvotāju (2001. g.)
- Avarua pilsēta Okeānijā (_Avarua_), Kuka Salās, ar Jaunzēlandi brīvi asociētās valsts administratīvais centrs, 4590 iedzīvotāju (2001. g.), osta Rarotongas ziemeļu krastā
- Titikaveka pilsēta Okeānijā, Kuka Salās, 1050 iedzīvotāju (2001. g.)
- Sāhīvāla pilsēta Pakistānā ("Sahiwal"), Pendžābas provincē, 207400 iedzīvotāju (1998. g.)
- Sargodha pilsēta Pakistānā ("Sargodha"), Pendžābas provincē, 484000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bahāvalpura pilsēta Pakistānas austrumos (_Bahawalpur_), Pendžabas provincē, netālu no Satledžas upes, 408400 iedzīvotāju (1998. g.), dibināta 1802. g.
- Santjago pilsēta Panamas Republikā ("Santiago"), Veragvasas provinces administratīvais centrs, 21800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Sanlorenso pilsēta Paragvajā ("San Lorenzo"), Asunjonas piepilsēta, 252600 iedzīvotāju (2016. g.)
- Beljavista pilsēta Peru, Sanmartinas reģionā
- Tarapoto pilsēta Peru, Sanmartinas reģionā, 117200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Rudņika pie Sanas pilsēta Polijā ("Rudnik nad Sanem"), Priekškarpatu vojevodistē, 6900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Alkasera du Sala pilsēta Portugālē (_Alcácer do Sal_), Setubalas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Almeirima pilsēta Portugālē (_Almeirim_), Santareimas apgabalā, 23400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tomara pilsēta Portugālē (_Tomar_), Santareimas apgabalā, 40700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Abrantiša pilsēta Portugālē ("Abrantes"), Santareimas apgabalā, 39300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kartašu pilsēta Portugālē ("Cartaxo"), Santareimas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Entronkamentu pilsēta Portugālē ("Entroncamento"), Santareimas apgabalā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Fatima pilsēta Portugālē ("Fatima"), Santareimas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ourena pilsēta Portugālē ("Ourem"), Santareimas apgabalā, 45900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pontadelgada pilsēta Portugālē ("Ponta Delgada"), Azoru autonomā reģiona administratīvais centrs, Sanmigelas salas dienvidu piekrastē, 68800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Povoa di Santa Irija pilsēta Portugālē ("Povoa de Santa Iria"), Lisabonas apgabalā, 40400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ribeiragrandi pilsēta Portugālē ("Ribeira Grande"), Azoru autonomajā reģionā, Sanmigelas salas ziemeļu piekrastē, 32100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Riumaiora pilsēta Portugālē ("Rio Maior"), Santareimas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sabugala pilsēta Portugālē ("Sabugal"), Gvardas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sakavena pilsēta Portugālē ("Sacave'm"), Lisabonas apgabalā, 17700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Samora Korreija pilsēta Portugālē ("Samora Correia"), Santareimas apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santakomba Dana pilsēta Portugālē ("Santa Comba Da~o"), Viseu apgabalā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santakruša pilsēta Portugālē ("Santa Cruz"), Madeiras apgabalā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santamarija da Feira pilsēta Portugālē ("Santa Maria da Feira"), Aveiru apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santana pilsēta Portugālē ("Santana"), Madeiras apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santareima pilsēta Portugālē ("Santare'm"), apgabala administratīvais centrs, 62200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santutirsa pilsēta Portugālē ("Santo Tirso"), Portu apgabalā, 71500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Torišnovaša pilsēta Portugālē ("Torres Novas"), Santareimas apgabalā, 36700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vilanova di Santuandrē pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Santo Andre'"), Setubalas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vilareala di Santuantonju pilsēta Portugālē ("Vila Real de Santo Anto'nio"), Faru apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sanhuana pilsēta Puertoriko salas ziemeļos, Puertoriko Sadraudzības administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 416000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Senžozefa pilsēta Reinjoas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Joseph"), Francijas aizjūras departamenta Senpjēras apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sensizanna pilsēta Reinjonā ("Saint-Suzanne"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senlo pilsēta Reinjonas salā (_Saint-Leu_), Francijas aizjūras departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sentandrē pilsēta Reinjonas salā ("Saint-André"), Francijas aizjūras departamentā, Senbenuā apriņķī, 54000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senmarī pilsēta Reinjonas salā ("Saint-Marie"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senbenuā pilsēta Reinjonas salas austrumu piekrastē ("Saint-Benoit"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras teritorijas tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senluī pilsēta Reinjonas salas dienvidrietumu piekrastē (fr. "Saint-Louis"), Francijas aizjūras departamentā, Senpjēras apriņķī, 52000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senpjēra pilsēta Reinjonas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Pierre"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 79200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senpola pilsēta Reinjonas salas ziemeļrietumu piekrastē ("Saint-Paul"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 103300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sendenī pilsēta Reinjonas salas ziemeļu piekrastē ("Saint-Denis"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta administratīvais centrs, kā arī tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Negrešti-Oaša pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kareja pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 21100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Arduda pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.); Erdēda
- Livada pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.); Šārkeza
- Tešnada pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.); Tasnāda
- Avačapana pilsēta Salvadorā (_Ahuachapán_), departamenta administratīvais centrs
- Nueva Sansalvadora pilsēta Salvadorā ("Nueva San Salvador"), Sansalvadoras piepilsēta, 161500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sanmigela pilsēta Salvadorā ("San Miguel"), departamenta administratīvais centrs, 250000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaana pilsēta Salvadorā ("Santa Ana"), 178600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ijopango pilsēta Salvadorā, 133100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Apopa pilsēta Salvadorā, 167200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mehikanosa pilsēta Salvadorā, 188700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sojapango pilsēta Salvadorā, 294600 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sanmarkosa pilsēta Salvadorā, 54100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Antigvokuskatlana pilsēta Salvadorā, 55300 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sonsonate pilsēta Salvadorā, 65100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Kuskatansingo pilsēta Salvadorā, 67900 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sanmartina pilsēta Salvadorā, 74000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Delgado pilsēta Salvadorā, 87700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Falesiu pilsēta Samoā Neatkarīgajā valstī, Okeānijā, 3200 iedzīvotāju (2001. g.)
- Vaitele pilsēta Samoā Neatkarīgajā valstī, Okeānijā, 5200 iedzīvotāju (2001. g.)
- Neviša pilsēta Santome un Prinsipi Demokrātiskajā Republikā, 6650 iedzīvotāju (2001. g.)
- Arara pilsēta Saūda Arābijā (_‘Ar‘ar_), Hudūd eš Šemālījas mintakas administratīvais centrs, 145200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Abha pilsēta Saūda Arābijā (_Abhā_), Asīras mintakas administratīvais centrs, 201900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Abkaika pilsēta Saūda Arābijā (_Abqaiq_, بقيق), Šerkījas mintakā, \~29500 iedzīvotāju (2023. g.)
- Abū Arīša pilsēta Saūda Arābijā (_Abū ‘Arīsh_, أبو عريش), Džizānas mintakā
- Abū Hadrīja pilsēta Saūda Arābijā (_Abū Ḩadrīyah_), Šarkījas (Austrumu provinces) mintakā
- Ahadrafīda pilsēta Saūda Arābijā (_Aḥad Rafīdah_), Asīras mintakas dienvidu daļā
- Bāha pilsēta Saūda Arābijā (_Al Bāḩah_), mintakas administrtīvais centrs
- Afīfa pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAfīf_, عفيف), Rijādas mintakas rietumu daļā
- Ain Ibn Fuheida pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAyn Ibn Fuhayd_), Kasīmas mintakas austrumos
- Hufūfa pilsēta Saūda Arābijā ("Al Hufūf"), Šerkījas mintakā, 287800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Džubeila pilsēta Saūda Arābijā ("Al Jubayl"), Šerkījas mintakā, 222500 iedzīvotāju (2004. g.)
- Katīfa pilsēta Saūda Arābijā ("Al Qatif"), osta Persijas līča krastā, 404200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Hāila pilsēta Saūda Arābijā ("Ha'il"), Hāilas mintakas administratīvais centrs, 267000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Rāstannūra pilsēta Sauda Arābijā ("Ra's Tannūrah"), naftas un naftas produktu izvedosta Persijas līča krastā, 73900 iedzīvotāju (2009. g.)
- Džida pilsēta Saūda Arābijā (arābu val "Jeddah"), osta Sarkanās jūras krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Dammāma pilsēta Saūda Arābijā (الدمام, Dammam), Šerkījas mintakas administratīvais centrs, osta Persijas līča krastā, 766000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Hamīs Mušaita pilsēta Saūda Arābijā, Asīras mintakā, 372700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Beldžuršī pilsēta Saūda Arābijā, Bāhas mintakas dienvidaustrumu daļā
- Džīzāna pilsēta Saūda Arābijā, Džīzānas mintakas administratīvais centrs, 100700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bekā el Luveimī pilsēta Saūda Arābijā, Hāilas mintakas ziemeļaustrumu daļā
- Uneiza pilsēta Saūda Arābijā, Kasīmas mintakā, Uneizas oāzē, pie sena karavānu ceļa, 128900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Bureida pilsēta Saūda Arābijā, Kasīmas mintakas administratīvais centrs, 614000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bedr Huneina pilsēta Saūda Arābijā, Medīnas mintakas rietumu daļā
- Havija pilsēta Saūda Arābijā, Mekas mintakā, 132100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Behra pilsēta Saūda Arābijā, Mekas mintakā, 188400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Tāifa pilsēta Saūda Arābijā, Mekas mintakā, 521300 iedzīvotāju (2004. g.)
- Nedžrāna pilsēta Saūda Arābijā, Nedžrānas mintakas administratīvais centrs, 246900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hardža pilsēta Saūda Arābijā, Rijādas mintakā, 201000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hafar el Bātīna pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, 232000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Muberraza pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, 285100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hubera pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, Dammāmas piepilsēta, 165800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Tukba pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, Dammāmas piepilsēta, 191800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Tebūka pilsēta Saūda Arābijā, Tebūkas mintakas administratīvais centrs, 441400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Beda pilsēta Saūda Arābijā, Tebūkas mintakas ziemeļrietumu daļā
- Medīna pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: المدينة, Madinah, arī "Al Madīnah al Munawwarah") 169 km attālumā no Mekas, Muhameda politiskais centrs laikā no 622. gada līdz Mekas iekarošanai; ap 1319000 iedzīvotāju (2005. g.); sākotnējais nosaukums Jatriba
- Meka pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: مكة المكرمة, Makkah al-Mukarramah), Rietumu provinces centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), vieta, kur saskaņā ar leģendu dzimis Muhameds, islāma garīgais centrs
- Senluī pilsēta Senegālā (fr. "Saint-Louis"), reģiona administratīvais centrs, 171300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kaulaka pilsēta Senegālas rietumos ("Kaolack"), reģiona administratīvais centrs, osta Salumas krastā, 186000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Novi Sada pilsēta Serbijā ("Novi Sad"), Vojvodinas autonomā novada administratīvais centrs, 250400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ceļe pilsēta Slovēnijā ("Celje"), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, Podravskas reģionā, Saviņas ielejā, 37600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Laško pilsēta Slovēnijā ("Laško"), Saviņas reģionā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rogaška Slatina pilsēta Slovēnijā ("Rogaška Slatina"), Saviņas reģionā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Slovenske Koņice pilsēta Slovēnijā ("Slovenske Konjice"), Saviņas reģionā, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šentjura pilsēta Slovēnijā ("Šentjur"), Saviņas reģionā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šoštaņa pilsēta Slovēnijā ("Šoštanj"), Saviņas reģionā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veleņe pilsēta Slovēnijā ("Velenje"), Saviņas reģionā, 25300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zagorje pilsēta Slovēnijā ("Zagorje pie Savas"), Centrālsavas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žaleca pilsēta Slovēnijā ("Žalec"), Saviņas reģionā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jesenice pilsēta Slovēnijas ziemeļos ("Jesenice"), Goreņskas reģionā, Savas augšteces ielejā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kraņa pilsēta Slovēnijas ziemeļos ("Kranj"), Goreņskas reģionā, Savas krastos, 37200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Harjavalta pilsēta Somijā (_Harjavalta_), Satakuntas reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kankānpē pilsēta Somijā (_Kankānpē_), Satakuntas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kokemeki pilsēta Somijā (_Kokemäki_), Satakuntas reģionā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sārijervi pilsēta Somijā (_Saarijärvi_), Vidussomijas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ulvila pilsēta Somijā (_Ulvila_), Satakuntas reģionā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lapēnranta pilsēta Somijā (somu val. _Lappeenranta_, zviedru val. _Villmanstrand_), Dienvidkarēlijas reģiona administratīvais centrs, osta Saimā ezera dienvidu krastā, 72700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rauma pilsēta Somijā (somu val. _Rauma_, zviedru val. _Raumo_), Satakuntas reģionā, osta Botnijas līča krastā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Savonlinna pilsēta Somijā (somu val. _Savonlinna_, zviedru val. _Nyslott_), Dienvidsavo reģionā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Huitinene pilsēta Somijā, Satakuntas reģionā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mikeli pilsēta Somijas dienvidaustrumos (somu val. "Mikkeli", zviedru val. "Sankt Michel"), Dienvidsavo reģionā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pori pilsēta Somijas dienvidrietumos (somu val. _Pori_), Satakuntas reģiona administratīvais centrs, osta Botnijas līča krastā, 83500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alba de Tormesa pilsēta Spānijā (_Alba de Tormes_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē
- Alkasara de Sanhuana pilsēta Spānijā (_Alcázar de San Juan_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aldeadavila de la Rivera pilsēta Spānijā (_Aldeadávila de la Ribera_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provinces ziemeļrietumos, netālu no Portugāles robežas
- Arenasa de Sanpedro pilsēta Spānijā (_Arenas de San Pedro_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Avilas provinces dienvidos
- Arona pilsēta Spānijā (_Arona_), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 79900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salvatjerra pilsēta Spānijā (_Salvatierra_), Basku Zemē; spānu valodā - Aguraina (_Agurain_)
- Adehe pilsēta Spānijā ("Adeje"), Kanāriju salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidrietumu daļā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalatajuda pilsēta Spānijā ("Calatayud"), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalvija pilsēta Spānijā ("Calvia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kandelarija pilsēta Spānijā ("Candelaria"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjutadeļa de Menorka pilsēta Spānijā ("Ciutadella de Menorca"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, Menorkas salas rietumu piekrastē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Granadilja de Avona pilsēta Spānijā ("Granadilla de Abona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gija de Isora pilsēta Spānijā ("Guija de Isora"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 42500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ibica pilsēta Spānijā ("Ibiza"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 49700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ikoda de los Vinosa pilsēta Spānijā ("Icod de los Vinos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Inka pilsēta Spānijā ("Inca"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Inhenio pilsēta Spānijā ("Ingenio"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas austrumu daļā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Laoliva pilsēta Spānijā ("La Oliva"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas ziemeļu daļā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Laorotava pilsēta Spānijā ("La Orotava"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 41700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Laspalmasa de Grankanārija pilsēta Spānijā (“Las Palmas de Gran Canaria”), Kanāriju salu Grankanārijas salā, Kanāriju Salu autonomā apgabala administratīvais centrs, 382300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļukmažora pilsēta Spānijā ("Lluchmayor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Losljanosa de Aridane pilsēta Spānijā ("Los Llanos de Aridane"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Palmas salas rietumu daļā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Losrealohosa pilsēta Spānijā ("Los Realejos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mao pilsēta Spānijā ("Mahon"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Manakora pilsēta Spānijā ("Manacor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marači pilsēta Spānijā ("Marrachi"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mogana pilsēta Spānijā ("Mogan"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pahara pilsēta Spānijā ("Pajara"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puerto de la Krusa pilsēta Spānijā ("Puerto de la Cruz"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļrietumu piekrastē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sabadeļa pilsēta Spānijā ("Sabadell"), Katalonijā, Barselonas provincē, 207400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sagunta pilsēta Spānijā ("Sagunt"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 65000 iedzīvotāju (2014. g.); Sagunto
- Salamanka pilsēta Spānijā ("Salamanca"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salou pilsēta Spānijā ("Salou"), Katalonijā, Taragonas provincē, 26200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salta pilsēta Spānijā ("Salt"), Katalonijā, Žironas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanadriana de Besosa pilsēta Spānijā ("San Adrian de Besos"), Katalonijā, Barselonas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanandresa de la Barka pilsēta Spānijā ("San Andres de la Barca"), Katalonijā, Barselonas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanandresa del Rabanedo pilsēta Spānijā ("San Andres del Rabanedo"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanantonio Abada pilsēta Spānijā ("San Antonio Abad"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanbarolomē de Tirahana pilsēta Spānijā ("San Bartolome de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas vidienē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanboi de Ļebregara pilsēta Spānijā ("San Baudilio de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 83100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sankristovala de la Laguna pilsēta Spānijā ("San Cristobal de la Laguna"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 153000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sankugara del Valjesa pilsēta Spānijā ("San Cugat del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 87100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfeliū de Gišolsa pilsēta Spānijā ("San Feliu de Guixols"), Katalonijā, Žironas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfeliū de Ļobregata pilsēta Spānijā ("San Feliu de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 43700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfernando de Enaresa pilsēta Spānijā ("San Fernando de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanhavjera pilsēta Spānijā ("San Javier"), Mursijas reģionā, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanhosē pilsēta Spānijā ("San Jose"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanhuana de Alikante pilsēta Spānijā ("San Juan de Alicante"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanhuana de Asnalfarače pilsēta Spānijā ("San Juan de Aznalfarache"), Anadlūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanhuana Despi pilsēta Spānijā ("San Juan Despi"), Katalonijā, Barselonas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanpedro de Ribasa pilsēta Spānijā ("San Pedro de Ribas"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanpedro del Pinatara pilsēta Spānijā ("San Pedro del Pinatar"), Mursijas reģionā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanroke pilsēta Spānijā ("San Roque"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sansebastjāna de los Rejesa pilsēta Spānijā ("San Sebastian de los Reyes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 83300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sansevastjana pilsēta Spānijā ("San Sebastian"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, Biskajas līča piekrastē, 186100 iedzīvotāju (2014. g.); Donostija
- Sanvisente dels Ortsa pilsēta Spānijā ("San Vicente dels Horts"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanvisente del Respeča pilsēta Spānijā ("San Vincente del Raspeig"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 55900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanlukara de Barrameda pilsēta Spānijā ("Sanlucar de Barrameda"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakoloma de Gramaneta pilsēta Spānijā ("Santa Coloma de Gramanet"), Katalonijā, Barselonas provincē, 118700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakrusa de Tenerife pilsēta Spānijā ("Santa Cruz de Tenerife"), Kanāriju Salu autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 205300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaeulalja pilsēta Spānijā ("Santa Eulalia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, Eivisas (Ivisas) salas austrumu piekrastē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santalūsija de Tirahana pilsēta Spānijā ("Santa Lucia de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaperpetua de Mogoda pilsēta Spānijā ("Santa Perpetua de Moguda"), Katalonijā, Barselonas provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santapola pilsēta Spānijā ("Santa Pola"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 33400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santjago de Kompostela pilsēta Spānijā ("Santiago de Compostela"), Spānijas Karalistes Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 95100 iedzīvotāju (2009. g.)
- Santurse pilsēta Spānijā ("Santurce"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 46700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sardaņola del Vaļesa pilsēta Spānijā ("Sardañola del Vallés"), Katalonijā, Barselonas provincē, 57400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Takoronte pilsēta Spānijā ("Tacoronte"), Basku Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tegise pilsēta Spānijā ("Teguise"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Telde pilsēta Spānijā ("Telde"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankārijas salas austrumu daļā, 102100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tiasa pilsēta Spānijā ("Tias"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Donostija pilsēta Spānijā, Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas līča piekrastē, 183100 iedzīvotāju (2007. g.); Sansevastjana
- Behara pilsēta Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provinces dienvidos
- Benavente pilsēta Spānijā, Katīlijas un Leonas autonomā apgabala Samoras provinces ziemeļrietumu daļā
- Būrsūdāna pilsēta Sudānā, Sarkanās jūras piekrastē, Bahr el Ahmaras vilājas administratīvais centrs, 437300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Džeimstauna pilsēta Svētās Helēnas Salā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1300 iedzīvotāju (1995. g.)
- Balangoda pilsēta Šrilankas dienvidu daļā, Sabaragamuvas provincē
- Altštetene pilsēta Šveicē (_Altstätten_), Sanktgallenes kantonā
- Buhsa pilsēta Šveicē (_Buchs_), Sanktgallenes kantona austrumos, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šatela-Sendenī pilsēta Šveicē (_Chatel-Saint-Denis_), Fribūras kantonā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gosava pilsēta Šveicē (_Gossau_), Sanktgallenes kantonā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rapersvīle pilsēta Šveicē (_Rapperswil-Jona_), Sanktgallenes kantonā, 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Senmorisa pilsēta Šveicē (_Saint-Maurice_), Valē kantonā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zarnene pilsēta Šveicē (_Sarnen_), Obvaldenes kantona administratīvais centrs, 10100 iedzīvotāju (2013.)
- Ucvīle pilsēta Šveicē (_Uzwil_), Sanktagallenes kantonā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vālenštate pilsēta Šveicē (_Walenstadt_), Sanktgallenes kantonā, Vālenezera austrumu galā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vīle pilsēta Šveicē (_Wil_), Sanktgallenes kantonā, 23300 iedzīvotāju (2013. g.); Vila
- Altštātene pilsēta Šveicē ("Altstaetten"), Sanktgallenes kantonā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Burga-Senpjēre pilsēta Šveicē ("Bourg-Saint-Pierre"), Valē kantonā, 200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lasaraza pilsēta Šveicē ("La Sarraz"), Vo kantonā, 2450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lihtenšteiga pilsēta Šveicē ("Lichtensteig"), Sanktgallenes kantonā, 1950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Reineka pilsēta Šveicē ("Rheineck"), Sanktgallenes kantonā, 3250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Riva Sanvitale pilsēta Šveicē (“Riva San Vitale”), Tičīno kantonā, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Roršhaha pilsēta Šveicē ("Rorschach"), Sanktgallenes kantonā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sailona pilsēta Šveicē ("Saillon"), Valē kantonā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Senprē pilsēta Šveicē ("Saint-Prex"), Vo kantonā, 5450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Senurzanē pilsēta Šveicē ("Saint-Ursanne"), Juras kantonā, 730 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zarganza pilsēta Šveicē ("Sargans"), Sanktgallenes kantonā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ucnaha pilsēta Šveicē ("Uznach"), Sanktgallenes kantonā, 6150 iedzīvotāju (2013. g.)
- Verdenberga pilsēta Šveicē ("Werdenberg"), Sanktgallenes kantonā, 37100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktmorica pilsēta Šveicē (fr. _Saint-Moritz_, vācu _Sankt Moritz_, it. _San Maurizio_, retoromāņu _San Murezzan_), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpos 1838 m vjl., 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktgallene pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Gall", vācu "St. Gallen", it. "San Gallo", retoromāņu "Son Gagl"), Sanktgallenes kantona administratīvais centrs, 74600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oberīta pilsēta Šveicē, Sanktgallenes kantona austrumu daļā
- Ākātamnuei pilsēta Taizemē (_Akat Amnuai_), Sakonnakhonas province ziemeļaustrumu daļā
- Aranjaprathēta pilsēta Taizemē (_Aranyaprathet_), Sakēu provincē
- Nakhonsavana pilsēta Taizemē ("Nakhon Sawan"), provinces administratīvais centrs, 114500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dāresalāma pilsēta Tanzānijā (arābu val. "Dar as-Salām"), valdības mītne, apgabala centrs, osta Indijas okeāna krastā, 2,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Dauntauna pilsēta Tērksu un Kaikosas Salās, 13000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Kokbērntauna pilsēta Tērksu un Kaikosas Salās, šīs Lielbritānijas aizjūras teriorijas administratīvais centrs, 13000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Ajvadžika pilsēta Turcijā (_Ayvacik_), Samsunas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bafra pilsēta Turcijā (_Bafra_), Samsunas ilā, 87900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Adapazari pilsēta Turcijā ("Adapazari"), Sakarjas ila administratīvais centrs, 244700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Akjazi pilsēta Turcijā ("Akyazi"), Sakarjas ilā, 42600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ferizli pilsēta Turcijā ("Ferizli"), Sakarjas ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gejve pilsēta Turcijā ("Geyve"), Sakarjas ilā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Havza pilsēta Turcijā ("Havza"), Samsunas ilā, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hendeka pilsēta Turcijā ("Hendek"), Sakarjas ilā, 46300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jakakenta pilsēta Turcijā ("Yakakent"), Samsunas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kajnardža pilsēta Turcijā ("Kaynarca"), Sakarjas ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kavaka pilsēta Turcijā ("Kavak"), Samsunas ilā, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kodžali pilsēta Turcijā ("Kocaali"), Sakarjas ilā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ladika pilsēta Turcijā ("Ladik"), Samsunas ilā, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pamukova pilsēta Turcijā ("Pamukova"), Sakarjas ilā, 17300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Safranbolu pilsēta Turcijā ("Safranbolu"), Karabikas ilā, 43100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sahilkenta pilsēta Turcijā ("Sahilkent"), Antaljas ilā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Saimbejli pilsēta Turcijā ("Saimbeyli"), Adanas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Salihli pilsēta Turcijā ("Salihli"), Manisas ilā, 98600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Salipazari pilsēta Turcijā ("Salipazari"), Samsunas ilā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Samsata pilsēta Turcijā ("Samsat"), Adijamanas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sandikli pilsēta Turcijā ("Sandikli"), Afjonkarahisaras ilā, 32200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sapandža pilsēta Turcijā ("Sapanca"), Sakarjas ilā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Saraja pilsēta Turcijā ("Saray"), Tekirdagas ilā, 23900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Saraja pilsēta Turcijā ("Saray"), Vanas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sarajkenta pilsēta Turcijā ("Saraykent"), Jozgatas ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Saridžakaja pilsēta Turcijā ("Saricakaya"), Eskišehiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sarikaja pilsēta Turcijā ("Sarikaya"), Jozgatas ilā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sarivelilera pilsēta Turcijā ("Sariveliler"), Karamanas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sariza pilsēta Turcijā ("Sariz"), Kajseri ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Saruhanli pilsēta Turcijā ("Saruhanli"), Manisas ilā, 15800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sasona pilsēta Turcijā ("Sason"), Batmanas ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Savura pilsēta Turcijā ("Savur"), Mardinas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tarakli pilsēta Turcijā ("Tarakli"), Sakarjas ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Terme pilsēta Turcijā ("Terme"), Samsunas ilā, 31200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Karapirčeka pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Segilti pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, 8300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Karasu pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, Melnās jūras piekrastē, 30700 iedzīvotāju (2012.g.)
- Alačama pilsēta Turcijā, Samsunas ilā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vezirkepri pilsēta Turcijā, Samsunas ilā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čaršamba pilsēta Turcijā, Samsunas ilā, 65400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Samsuna pilsēta Turcijas Republikā ("Samsun"), ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 605300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krivijriha pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala rietumu daļā, pie Saksagaņas ietekas Inguļecā, 656000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kalbajoga pilsēta un osta Filipīnās ("Calbayog"), Samaras salas rietumu krastā, 172800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vaja pilsēta Ungārijā (_Vaja_), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ajaka pilsēta Ungārijā ("Ajak"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čengera pilsēta Ungārijā ("Csenger"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Demečera pilsēta Ungārijā ("Demecser"), Saboličas-Satmāras-Beregas meģē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kemeče pilsēta Ungārijā ("Kemecse"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Naģečeda pilsēta Ungārijā ("Nagyecsed"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rakamaza pilsēta Ungārijā ("Rakamaz"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šarkada pilsēta Ungārijā ("Sarkad"), Bēkēšas meģē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņībātora pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ūjfehērto pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tisavašvāri pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kišvārda pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mātēsalka pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Māriapoča pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņīrlugosa pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baklatorānthāza pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dombrāda pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zāhoņa pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Māndoka pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņīrmada pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tisaleke pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Naģhalāsa pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņīrteleka pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ibrāņa pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fenēģarmata pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vāšārošnamēņa pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Naģkāllo pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņīreģhāza pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģes administratīvais centrs, 118200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balkāņa pilsēta Ungārijā, Šabolas-Satmāras-Beregas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salto pilsēta Urugvajā ("Salto"), departamenta administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Katakerghona pilsēta Uzbekistānā ("Kattaqo'rg'on", "Kattakurgan"), Samarkandas vilajetā, 76600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Urguta pilsēta Uzbekistānā ("Urgut"), Samarkandas vilajeta dienvidaustrumos, Zeravšanas grēdas priekškalnē, 51500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Džuma pilsēta Uzbekistānā, Samarkandas vilajetā
- Oktoša pilsēta Uzbekistānā, Samarkandas vilajetā, \~12000 iedzīvotāju; Oktoša
- Bulunghura pilsēta Uzbekistānā, Samarkandas vilajetā, 25000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Annaberga-Būholca pilsēta Vācijā (_Annaberg-Buchholz_), Saksijas federālajā zemē, 20500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ašerslēbene pilsēta Vācijā (_Aschersleben_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 28000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aue pilsēta Vācijā (_Aue_), Saksijas federālās zemas dienvidos, 16600 iedzīvotāju (2013. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1420. g.
- Auerbaha pilsēta Vācijā (_Auerbach im Vogtland_), Saksijas federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.); Auerbaha Fogtlandē
- Bādneištate pilsēta Vācijā (_Bad Neustadt an der Saale_), Bavārijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādzalcuflene pilsēta Vācijā (_Bad Salzuflen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 52100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādzaulgava pilsēta Vācijā (_Bad Saulgau_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dona pilsēta Vācijā (_Dohna_), Saksijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Freiburga pilsēta Vācijā (_Freiburg (Unstrut)_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013.g.)
- Glauhava pilsēta Vācijā (_Glauchau_), Saksijas federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lauta pilsēta Vācijā (_Lauta_), Saksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lihtenšteina pilsēta Vācijā (_Lichtenstein_), Saksijas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nīnburga pilsēta Vācijā (_Nienburg_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zēlande pilsēta Vācijā (_Seeland_), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Adorfa pilsēta Vācijā ("Adorf"), Saksijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Akene pilsēta Vācijā ("Aken"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Allštate pilsēta Vācijā ("Allstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Alslebene pilsēta Vācijā ("Alsleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Altenberga pilsēta Vācijā ("Altenberg"), Saksijas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Annaburga pilsēta Vācijā ("Annaburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arendzē pilsēta Vācijā ("Arendsee"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arneburga pilsēta Vācijā ("Arneburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1560 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arnšteina pilsēta Vācijā ("Arnstein"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Augustusburga pilsēta Vācijā ("Augustusburg"), Saksijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādbibra pilsēta Vācijā ("Bad Bibra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2830 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādībene pilsēta Vācijā ("Bad Düben"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bāddirenberga pilsēta Vācijā ("Bad Dürrenberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādelstere pilsēta Vācijā ("Bad Elster"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādgotleiba-Bergīshībele pilsēta Vācijā ("Bad Gottleuba-Bergießhübel"), Saksijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādlauzika pilsēta Vācijā ("Bad Lausick"), Saksijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādmuskava pilsēta Vācijā ("Bad Muskau"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādzahza pilsēta Vācijā ("Bad Sachsa"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādzalcderfurte pilsēta Vācijā ("Bad Salzdetfurth"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādzalcungene pilsēta Vācijā ("Bad Salzungen"), Tīringenes federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādšandava pilsēta Vācijā ("Bad Schandau"), Saksijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādšmīdeberga pilsēta Vācijā ("Bad Schmiedeberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādzodene-Zalminstere pilsēta Vācijā ("Bad Soden-Salmünster"), Hesenes federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādlauhštate pilsēta Vācijā ("Bad-Lauchstädt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ballenštete pilsēta Vācijā ("Ballenstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Barbi pilsēta Vācijā ("Barby"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Belgeme-Šildava pilsēta Vācijā ("Belgem-Schildau"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bernburga pilsēta Vācijā ("Bernburg"), Saksijā-Anhaltē, Zāles krastos, 33800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bernsdorfa pilsēta Vācijā ("Bernsdorf"), Saksijas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bernštate pilsēta Vācijā ("Bernstadt a. d. Eigen"), Saksijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bišofsverda pilsēta Vācijā ("Bischofswerda"), Saksijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bismarka pilsēta Vācijā ("Bismark"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Biterfelde-Volfene pilsēta Vācijā ("Bitterfeld Wolfen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 41200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Blankenburga pilsēta Vācijā ("Blankenburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013.g.)
- Gerbštete pilsēta Vācijā ("Blankenburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013.g.)
- Bēlene pilsēta Vācijā ("Böhlen"), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borna pilsēta Vācijā ("Borna"), Saksijas federālajā zemē, 19300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Branda-Erbisdorfa pilsēta Vācijā ("Brand-Erbisdorf"), Saksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brandisa pilsēta Vācijā ("Brandis"), Saksijas federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Braunsbedra pilsēta Vācijā ("Braunsbedra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013.g.)
- Burga pilsēta Vācijā ("Burg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 22800 iedzīvotāju (2013.g.)
- Burgštete pilsēta Vācijā ("Burgstädt"), Saksijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kalbe pilsēta Vācijā ("Calbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9350 iedzīvotāju (2013.g.)
- Kemnica pilsēta Vācijā ("Chemnitz"), Saksijas federālajā zemē, 242000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Koldica pilsēta Vācijā ("Colditz"), Saksijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kosviga pilsēta Vācijā ("Coswig (Anhalt)"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013.g.)
- Kosviga pilsēta Vācijā ("Coswig"), Saksijas federālajā zemē, 20600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krimmičava pilsēta Vācijā ("Crimmitschau"), Saksijas federālajā zemē, 19400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dālene pilsēta Vācijā ("Dahlen"), Saksijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dēliča pilsēta Vācijā ("Delitzsch"), Saksijas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Desava pilsēta Vācijā ("Dessau"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, pie Muldes ietekas Elbā, 83600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dipoldisvalde pilsēta Vācijā ("Dippoldiswalde"), Saksijas federālajā zemē, 14500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dēbelna pilsēta Vācijā ("Doebeln"), Saksijas federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dommiča pilsēta Vācijā ("Dommitzsch"), Saksijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ēbersbaha pilsēta Vācijā ("Ebersbach"), Saksijas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ekartsberga pilsēta Vācijā ("Eckartsberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013.g.)
- Egelne pilsēta Vācijā ("Egeln"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013.g.)
- Ērenfrīdersdorfa pilsēta Vācijā ("Ehrenfriedersdorf"), Saksijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Eibenštoka pilsēta Vācijā ("Eibenstock"), Saksijas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Eilenburga pilsēta Vācijā ("Eilenburg"), Saksijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Elstra pilsēta Vācijā ("Elstra"), Saksijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Elterleine pilsēta Vācijā ("Elterlein"), Saksijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Falkenšteina pilsēta Vācijā ("Falkenstein"), Saksijas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Falkenšteina pilsēta Vācijā ("Falkenstein/Harz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013.g.)
- Flēa pilsēta Vācijā ("Floeha"), Saksijas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Frankenberga pilsēta Vācijā ("Frankenberg"), Saksijas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Frauenšteina pilsēta Vācijā ("Frauenstein"), Saksijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Freiberga pilsēta Vācijā ("Freiberg"), Saksijas federālajā zemē, 40300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Freitāle pilsēta Vācijā ("Freital"), Saksijas federālajā zemē, 39300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Froburga pilsēta Vācijā ("Frohburg"), Saksijas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gardelēgene pilsēta Vācijā ("Gardelegen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013.g.)
- Geiere pilsēta Vācijā ("Geyer"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Geithaina pilsēta Vācijā ("Geithain"), Saksijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gentīne pilsēta Vācijā ("Genthin"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013.g.)
- Gēringsvalde pilsēta Vācijā ("Geringswalde"), Saksijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Glashite pilsēta Vācijā ("Glashuette"), Saksijas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gerlica pilsēta Vācijā ("Goerlitz"), Saksijas federālajā zemē, 54000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gommerne pilsēta Vācijā ("Gommern"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013.g.)
- Grāfenhainihene pilsēta Vācijā ("Graefenhainichen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013.g.)
- Grimma pilsēta Vācijā ("Grimma"), Saksijas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grēdica pilsēta Vācijā ("Groeditz"), Saksijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Greningene pilsēta Vācijā ("Groeningen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013.g.)
- Groiča pilsēta Vācijā ("Groitzsch"), Saksijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grosenhaina pilsēta Vācijā ("Grossenhain"), Saksijas federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grosrērsdorfa pilsēta Vācijā ("Grossroehrsdorf"), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grosširma pilsēta Vācijā ("Grossschirma"), Saksijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grinhaina-Beierfelde pilsēta Vācijā ("Gruenhain-Beierfeld"), Saksijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gistene pilsēta Vācijā ("Guesten"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 4350 iedzīvotāju (2013.g.)
- Hainihene pilsēta Vācijā ("Hainichen"), Saksijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Halberštate pilsēta Vācijā ("Halberstadt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 40300 iedzīvotāju (2013.g.)
- Haldenslēbene pilsēta Vācijā ("Haldensleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 19200 iedzīvotāju (2013.g.)
- Halle pilsēta Vācijā ("Halle"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 231600 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls, upes osta, universitāte (no 1694. g.)
- Hartenšteina pilsēta Vācijā ("Hartenstein"), Saksijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Harta pilsēta Vācijā ("Hartha"), Saksijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Harcgerode pilsēta Vācijā ("Harzgerode"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013.g.)
- Hāfelberga pilsēta Vācijā ("Havelberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013.g.)
- Heklingene pilsēta Vācijā ("Hecklingen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013.g.)
- Heidenava pilsēta Vācijā ("Heidenau"), Saksijas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hernhūte pilsēta Vācijā ("Herrnhut"), Saksijas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hetštete pilsēta Vācijā ("Hettstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013.g.)
- Hohenmelzene pilsēta Vācijā ("Hohenmoelsen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013.g.)
- Hoenšteina-Ernstāle pilsēta Vācijā ("Hohenstein-Ernstthal"), Saksijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Honšteina pilsēta Vācijā ("Hohnstein"), Saksijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hoiersverda pilsēta Vācijā ("Hoyerswerda"), Saksijas federālajā zemē, 34300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ilzenburga pilsēta Vācijā ("Ilsenburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013.g.)
- Jerihova pilsēta Vācijā ("Jerichow"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013.g.)
- Jēzene pilsēta Vācijā ("Jessen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013.g.)
- Jēštate pilsēta Vācijā ("Joehstadt"), Saksijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Johanngeorgenštate pilsēta Vācijā ("Johanngeorgenstadt"), Saksijas federālajā zemē, 4250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kalbe pilsēta Vācijā ("Kalbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013.g.)
- Kāmenca pilsēta Vācijā ("Kamenz"), Saksijas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kelbra pilsēta Vācijā ("Kelbra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013.g.)
- Kemberga pilsēta Vācijā ("Kemberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013.g.)
- Kirhberga pilsēta Vācijā ("Kirchberg"), Saksijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kičere pilsēta Vācijā ("Kitzscher"), Saksijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Klingentāle pilsēta Vācijā ("Klingenthal"), Saksijas federālajā zemē, Čehijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Čehijas pilsēta Kraslice), 9100 iedzīvotāju (2013. g.), slavens mūzikas instrumentu ražošanas un ziemas sporta centrs
- Klēce pilsēta Vācijā ("Kloetze"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013.g.)
- Kēnigsbrika pilsēta Vācijā ("Koenigsbrueck"), Saksijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēnigšteina pilsēta Vācijā ("Koenigstein (Saechsische Schweiz)"), Saksijas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kēnnerne pilsēta Vācijā ("Koennern"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013.g.)
- Kētene pilsēta Vācijā ("Koethen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 26900 iedzīvotāju (2013.g.)
- Korenzālisa pilsēta Vācijā ("Kohren-Sahlis"), Saksijas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kroppenštete pilsēta Vācijā ("Kroppenstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1450 iedzīvotāju (2013.g.)
- Landsberga pilsēta Vācijā ("Landsberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013.g.)
- Lauha pilsēta Vācijā ("Laucha an der Unstrut"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013.g.)
- Lautere-Bernsbaha pilsēta Vācijā ("Lauter-Bernsbach"), Saksijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Leisniga pilsēta Vācijā ("Leisnig"), Saksijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Leina pilsēta Vācijā ("Leuna"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013.g.)
- Lībštate pilsēta Vācijā ("Liebstadt"), Saksijas federālajā zemē, 1360 iedzīvotāju (2013. g.)
- Limbaha-Oberfrona pilsēta Vācijā ("Limbach-Oberfroma"), Saksijas federālajā zemē, 24100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Limbaha pilsēta Vācijā ("Limbach"), Saksijas federālajā zemē, dibināta 1346. g., 1950. g. apvienota ar Oberfronu izveidojot Limbahu-Oberfronu
- Lēbava pilsēta Vācijā ("Loebau"), Saksijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lesnica pilsēta Vācijā ("Loessnitz"), Saksijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lommača pilsēta Vācijā ("Lommatzsch"), Saksijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Licene pilsēta Vācijā ("Luetzen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lūgava pilsēta Vācijā ("Lugau"), Saksijas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Luncenava pilsēta Vācijā ("Lunzenau"), Saksijas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vitenberga pilsēta Vācijā ("Lutherstadt Wittenberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 46900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Eislēbene pilsēta Vācijā ("Lutherstdt Eisleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Magdeburga pilsēta Vācijā ("Magdeburg"), Saksijas-Anhaltes federālās zemes administratīvais centrs, 229900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mansfelde pilsēta Vācijā ("Mansfeld"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Marienberga pilsēta Vācijā ("Marienberg"), Saksijas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Marklēberga pilsēta Vācijā ("Markkleeberg"), Saksijas federālajā zemē, 23900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Markneikirhene pilsēta Vācijā ("Markneukirchen"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Markranšete pilsēta Vācijā ("Markranstaedt"), Saksijas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mērane pilsēta Vācijā ("Meerane"), Saksijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Meisene pilsēta Vācijā ("Meissen"), Saksijas federālajā zemē, Elbas krastos, 27100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Merzeburga pilsēta Vācijā ("Merseburg am Saale"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mīlava pilsēta Vācijā ("Mylau"), Saksijas federālajā zemē, 2650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mitveida pilsēta Vācijā ("Mittweida"), Saksijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mēkerne pilsēta Vācijā ("Moeckern"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mihelne pilsēta Vācijā ("Muecheln"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mīgelne pilsēta Vācijā ("Muegeln"), Saksijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Naumburga pilsēta Vācijā ("Naumburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 32800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Naunhofa pilsēta Vācijā ("Naunhof"), Saksijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nebra pilsēta Vācijā ("Nebra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3350 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nečkava pilsēta Vācijā ("Netzschkau"), Saksijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neimarkte-Sanktveite pilsēta Vācijā ("Neumarkt-Sankt Veit"), Bavārijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neizalca-Špremberga pilsēta Vācijā ("Neusalza-Spremberg"), Saksijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt in Sachsen"), Saksijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nīski pilsēta Vācijā ("Niesky"), Saksijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nosene pilsēta Vācijā ("Nossen"), Saksijas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oberharca pilsēta Vācijā ("Oberharz am Brocken"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oberlungvica pilsēta Vācijā ("Oberlungwitz"), Saksijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Obervīzentāle pilsēta Vācijā ("Oberwiesenthal"), Saksijas federālās zemes dienvidos, pie Čehijas robežas, 2230 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ēbisfelde-Veferlingene pilsēta Vācijā ("Oebisfelde-Weferlingen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013.g.)
- Ēderana pilsēta Vācijā ("Oederan"), Saksijas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Elsnica pilsēta Vācijā ("Oelsnitz/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Elsnica pilsēta Vācijā ("Oelsnitz/Vogtl."), Saksijas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Olbernhava pilsēta Vācijā ("Olbernhau"), Saksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oranīnbauma-Verlica pilsēta Vācijā ("Oranienbaum-Woertliz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ošaca pilsēta Vācijā ("Oschatz"), Saksijas federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ošerslēbene pilsēta Vācijā ("Oschersleben am Bode"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Osterburga pilsēta Vācijā ("Osterburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Osterfelde pilsēta Vācijā ("Osterfeld"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2540 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ostervīka pilsēta Vācijā ("Osterwieck"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ostrica pilsēta Vācijā ("Ostritz"), Saksijas federālajā zemē, 2450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pauza-Miltrofa pilsēta Vācijā ("Pausa-Muehltroff"), Saksijas federālajā zemē, 5230 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pēgava pilsēta Vācijā ("Pegau"), Saksijas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pēniga pilsēta Vācijā ("Penig"), Saksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pirna pilsēta Vācijā ("Pirna"), Saksijas federālajā zemē, 37600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Plauene pilsēta Vācijā ("Plauen"), Saksijas federālajā zemē, 64000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pokava-Lengefelde pilsēta Vācijā ("Pockau-Lengefeld"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pulsnica pilsēta Vācijā ("Pulsnitz"), Saksijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kvēdlinburga pilsēta Vācijā ("Quedlinburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 25100 iedzīvotāju (2013.g.)
- Kverfurte pilsēta Vācijā ("Querfurt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013.g.)
- Rābenava pilsēta Vācijā ("Rabenau"), Saksijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rādeberga pilsēta Vācijā ("Radeberg"), Saksijas federālajā zemē, 18200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rādebeile pilsēta Vācijā ("Radebeul"), Saksijas federālajā zemē, Elbas labajā krastā, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rādeburga pilsēta Vācijā ("Radeburg"), Saksijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ragūna-Jesnica pilsēta Vācijā ("Raguhn-Jessnitz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rēgisa-Breitingene pilsēta Vācijā ("Regis-Breitingen"), Saksijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Reihenbaha pilsēta Vācijā ("Reichenbach im Vogtland"), Saksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Reihenbaha pilsēta Vācijā ("Reichenbach/Oberlausitz"), Saksijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rīza pilsēta Vācijā ("Riesa"), Saksijas federālajā zemē, 31400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rohlica pilsēta Vācijā ("Rochlitz"), Saksijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rodeviša pilsēta Vācijā ("Rodewisch"), Saksijas federālajā zemē, 6650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rēta pilsēta Vācijā ("Roetha"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rosveina pilsēta Vācijā ("Rosswein"), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rotenburga pilsēta Vācijā ("Rothenburg/Oberlausitz"), Saksijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zālburga-Eberdorfa pilsēta Vācijā ("Saalburg-Ebersdorf"), Tīringenes federālajā zemē, 3550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zālfelde pilsēta Vācijā ("Saalfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zārbrikene pilsēta Vācijā ("Saarbruecken"), Zāras federālās zemes administratīvais centrs, 177200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zārburga pilsēta Vācijā ("Saarburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zārluī pilsēta Vācijā ("Saarlouis"), Zāras federālajā zemē, 34400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zaksenhāgene pilsēta Vācijā ("Sachsenhagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 1950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zahzenheima pilsēta Vācijā ("Sachsenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zaida pilsēta Vācijā ("Sayda"), Saksijas federālajā zemē, 1950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zalcgitere pilsēta Vācijā ("Salzgitter"), Lejassaksijas federālajā zemē, 98200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zalckotene pilsēta Vācijā ("Salzkotten"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zalcvēdele pilsēta Vācijā ("Salzwedel"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zandava pilsēta Vācijā ("Sandau"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 890 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zanderdorfa-Brehna pilsēta Vācijā ("Sandersdorf-Brehna"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zangerhauzene pilsēta Vācijā ("Sangerhausen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 27800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktaugustīne pilsēta Vācijā ("Sankt Augustin"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanktgoara pilsēta Vācijā ("Sankt Goar"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Samktgoarshauzene pilsēta Vācijā ("Sankt Goarshausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zarštete pilsēta Vācijā ("Sarstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zāsenberga pilsēta Vācijā ("Sassenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zasnica pilsēta Vācijā ("Sassnitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šeibenberga pilsēta Vācijā ("Scheibenberg"), Saksijas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Širgisvalde-Kiršava pilsēta Vācijā ("Schirgiswalde-Kirschau"), Saksijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Škeidica pilsēta Vācijā ("Schkeuditz"), Saksijas federālajā zemē, 17000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šletava pilsēta Vācijā ("Schlettau"), Saksijas federālajā zemē, 2450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šnēberga pilsēta Vācijā ("Schneeberg"), Saksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šēnebeka pilsēta Vācijā ("Schoenebeck am Elbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šēneka pilsēta Vācijā ("Schoeneck/Vogtland"), Saksijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šraplava pilsēta Vācijā ("Schraplau"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1170 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švānebeka pilsēta Vācijā ("Schwanebeck"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2570 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švarcenbaha pilsēta Vācijā ("Schwarzenbach an der Saale"), Bavārijas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Švarcenberga pilsēta Vācijā ("Schwarzenberg/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zebnica pilsēta Vācijā ("Sebnitz"), Saksijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zēhauzene pilsēta Vācijā ("Seehausen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 5150 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zeifhennersdorfa pilsēta Vācijā ("Seifhennersdorf"), Saksijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štatvēlene pilsēta Vācijā ("Stadt Wehlen"), Saksijas federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štasfurte pilsēta Vācijā ("Stassfurt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 27100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štendāle pilsēta Vācijā ("Stendal"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 40000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štēzene pilsēta Vācijā ("Stoessen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 920 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štollberga pilsēta Vācijā ("Stollberg/ Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štolpene pilsēta Vācijā ("Stolpen"), Saksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štrēla pilsēta Vācijā ("Strehla"), Saksijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zīdliheze pilsēta Vācijā ("Suedliches Anhalt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zulbacha pilsēta Vācijā ("Sulzbach/Saar"), Zāras federālajā zemē, 16300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tangerhite pilsēta Vācijā ("Tangerhuette"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tangerminde pilsēta Vācijā ("Tangermuende"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tauha pilsēta Vācijā ("Taucha"), Saksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Teiherne pilsēta Vācijā ("Teuchern"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tāle pilsēta Vācijā ("Thale"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Talheima pilsēta Vācijā ("Thalheim/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tāranta pilsēta Vācijā ("Tharandt"), Saksijas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tuma pilsēta Vācijā ("Thum"), Saksijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Torgava pilsēta Vācijā ("Torgau"), Saksijas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Trebzene pilsēta Vācijā ("Trebsen/Mulde"), Saksijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Treiene pilsēta Vācijā ("Treuen"), Saksijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Valdenburga pilsēta Vācijā ("Waldenburg"), Saksijas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Valdheima pilsēta Vācijā ("Waldheim"), Saksijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vanclēbene-Berde pilsēta Vācijā ("Wanzleben-Boerde"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vēgelēbene pilsēta Vācijā ("Wegeleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Veisenberga pilsēta Vācijā ("Weissenberg"), Saksijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Veisvasere pilsēta Vācijā ("Weisswasser"), Saksijas federālajā zemē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vērbene pilsēta Vācijā ("Werben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1150 iedzīvotāju (2013. g.)
- Verdava pilsēta Vācijā ("Werdau"), Saksijas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vernigerode pilsēta Vācijā ("Wernigerode"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 33500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vetīna-Lēbejūna pilsēta Vācijā ("Wettin-Loebejuen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vildenfelsa pilsēta Vācijā ("Wildenfels"), Saksijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vilkava-Haslava pilsēta Vācijā ("Wilkau-Hasslau"), Saksijas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vilsdrufa pilsēta Vācijā ("Wilsdruff"), Saksijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Viltene pilsēta Vācijā ("Wilthen"), Saksijas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Veisenfelsa pilsēta Vācijā ("Wissenfels"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 39900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vitihenava pilsēta Vācijā ("Wittichenau"), Saksijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volkenšteina pilsēta Vācijā ("Wolkenstein"), Saksijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volmirštete pilsēta Vācijā ("Wolmirstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vurcene pilsēta Vācijā ("Wurzen"), Saksijas federālajā zemē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cāna-Elstere pilsēta Vācijā ("Zahna-Elster"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013.g.)
- Ceica pilsēta Vācijā ("Zeitz"), Saksijas-Anhaltes federālās zemes dienvidaustrumos, Veises Elsteres krastos, 29600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cerbste pilsēta Vācijā ("Zerbst"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013.g.)
- Citava pilsēta Vācijā ("Zittau"), Saksijas federālās zemes dienvidaustrumos, 26000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cērbiga pilsēta Vācijā ("Zoerbig"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013.g.)
- Čopava pilsēta Vācijā ("Zschopau"), Saksijas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cvenkava pilsēta Vācijā ("Zwenkau"), Saksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cvikava pilsēta Vācijā ("Zwickau"), Saksijas federālās zemes rietumos, Cvikavas Muldes ielejā, 91600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cvēnica pilsēta Vācijā ("Zwoenitz"), Saksijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Elsterberga pilsēta Vācijā, Saksijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baucene pilsēta Vācijā, Saksijas federālajā zemē, Šprē augšteces rajonā, 39600 iedzīvotāju (2013. g.); Budišina
- Leipciga pilsēta Vācijas austrumos (_Leipzig_), Saksijas federālajā zemē, augšpus Veise Elsteres ietekas Zālē, 531600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Drēzdene pilsēta Vācijas austrumu daļā ("Dresden"), Saksijas federālās zemes administratīvais centrs, Elbas krastos, 530800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Liganvila pilsēta Vanuatu, Sanmas provinces administratīvais centrs, 10700 iedzīvotāju (1999. g.)
- Sankarlosa pilsēta Venecuēlā ("San Carlos"), Kohedesas štata administratīvais centrs, 89000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Sanfelipe pilsēta Venecuēlā ("San Felipe"), Jarakujas štata administratīvais centrs, 118600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sanfernando de Apure pilsēta Venecuēlā ("San Fernando de Apure"), Apures štata administratīvais centrs, 202700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sanhuana de los Morrosa pilsēta Venecuēlā ("San Juan de los Morros"), Gvariko štata administratīvais centrs, 120100 iedzīvotāju (2009. g.)
- Hošimina pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā ("Ho Chi Minh"), Saigonas upes krastos, 80 km no Dienvidķīnas jūras, 3500000 iedzīvotāju; Saigona - līdz 1976. g.
- Auki pilsēta Zālamana Salās (_Auki_), Malaitas provincē, Malaitas salas rietumu piekrastē
- Gizo pilsēta Zālamana Salās, 2960 iedzīvotāju (1999. g.)
- Noro pilsēta Zālamana Salās, 3480 iedzīvotāju (1999. g.)
- Čalankanoa pilsēta Ziemeļu Marianas Salās, 3110 iedzīvotāju (2000. g.)
- Sanantonio pilsēta Ziemeļu Marianas Salās, 4740 iedzīvotāju (2000. g.)
- Pilsāts pilsētas tipa apdzīvota vieta Rietumlatvijā viduslaikos, vēstures avotos tā dēvēti Talsi (1421. g.), Sabile (1422. g.) un Dobele (1444. g.)
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta
- Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Durbes labajā krastā, savrups 4-8 m augsts paugurs ar līdzenu, zemu un purvainu apkārtni, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakuma garums - 80 m, platums - 10-22 m
- Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš
- Rogu kara kapi pilskalns Ludzas novada Salnavas pagastā, Rītupes labajā krastā, ir stāva , 10 m augsta paugura austrumu daļa, plakums 50 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-5. gs.
- Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
- Karātavu kalns pilskalns Saldus novada Rubas pagastā, Vadakstes labajā krastā pie Latvijas un Lietuvas robežas savrups, garens (30 x 100 m) paugurs ar stāvām nogāzēm
- Skudru pilskalns pilskalns Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, nogāze pret upi ir stāva, \~25 m augsta, pārējās lēzenākas, rietumu nogāzē 3 terases, plakums — apaļš \~40 m diametrā, izlīdzināts, domājams, ka izmantots kā kulta vieta
- Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen")
- Lībiešu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums starp Salacas krastu un tās pietekas gravu, plakums — \~70 x 30-60 m, postīts ierīkojot mazdārziņus, estrādi un ceļu, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Skaņkalnes pilskalns; Lībju kalns; Kolbergas pilskalns
- Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils
- Čāpuļu pilskalns pilskalns Tukuma novada Kandavas pagastā pie Čāpuļu mājām Kandavas-Sabiles ceļa labajā pusē, starp Abavas senleju un kāda strauta gravu, augstums 20 m, nogāzes dabiski stāvas, it īpaši pret strautu vērstajā ziemeļu pusē, austrumu pusē valnis (garums 30 m, augstums 4 m), plakums ovāls (90 x 20 m)
- Saldu piliņgore pilskalns un senkapi Krāslavas novada Konstantinovas pagastā starp Ignatovas un Saldu ciemu; pilskalns ir 13 m augsts, tagad kokiem apaudzis paugurs, plakums 40 x 20 m, datējums nav zināms
- Dupurkalns Pilskalns Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils-Vandzenes ceļa labajā pusē, \~250 m uz rietumiem no Sasmakas ezera, savrups 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, plakums - \~30 x 50 m, kultūrslānis nav konstatēts, varbūt būtu atzīstams par pileni (patvēruma vietu) vai kulta vietu
- Airītes Pirmā latviešu nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka O. Kalpaka un viņa cīņu biedru piemiņas vieta Saldus novada Zirņu pagastā
- Hermaņa Hēlevēga hronika pirmā Rīgas pilsētas hronika, aprakstīti 15. gs. 20. - 80. g. notikumi, bet galvenā tēma ir Rīgas pilsētas cīņa pret tai uzspiesto Salaspils līgumu (1452. g.), ar kuru pilsēta tika pakļauta 2 feodālo senioru - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa - kundzībai
- Autīnes sacelšanās pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri, sākās 1212. g. rudenī latgaļu novadā Autīnē, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi atņēma Autīnes latgaļiem zemnieku tīrumus un bišu kokus, nemieriem pievienojās arī lībieši, par sacelšanās centru kļuva lībiešu Satezeles pils (Siguldā)
- Salienas pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas ziemeļrietumu daļā tagad ir izveidots Vecsalienas pagasts, savukārt tagadējā Salienas pagastā ir iekļauta daļa no bijušā Silenes pagasta
- Zilairas plato plakankalne Dienvidurālos, Sakmaras baseinā, Krievijas Orenburgas apgabalā un Baškorostānas Republikā, augstums — 500-600 m
- Dekāna Plakankalne Indostānas pussalas dienvidu daļā (angļu val. "Deccan Plateau"), Indijā, augstums - 300-900 m, ierobežo Rietumgati, Austrumgati un Satpūra kalni
- Sarhads Plakankalne Irānā ("Sarhad"), Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, garums - \~400 km, platums - \~200 km, augstums vidēji - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 4042 m (vulkāns Taftāns)
- Ņeras plakankalne plakankalne Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 130 km, platums - 50-70 m, augstums - 700-1500 m
- Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums
- Oļokmas–Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m
- ārējā planēta planēta kas atrodas tālāk no Saules nekā Zeme
- iekšējā planēta planēta, kas atrodas Saulei tuvāk nekā Zeme
- pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (4)
- opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); pretstāve
- avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs)
- Fogtlande Plato Vācijā ("Vogtland"), Tīringenē un Saksijā, starp Tīringenes Mežu un Rūdu kalniem
- Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra
- kvadrātplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem, novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad tās veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri
- kvadratūrplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem; novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad plūdmaiņas veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri
- plīderis Plūškoki ("Sambucus")
- pliederi Plūškoki ("Sambucus")
- pliederkoks Plūškoki ("Sambucus")
- plūšķēne Plūškoki ("Sambucus")
- plušķene Plūškoki ("Sambucus")
- pusirbene Plūškoki ("Sambucus")
- Kanādas plūškoks plūškoku suga ("Sambucus canadensis")
- lakstaugu plūškoks plūškoku suga ("Sambucus ebulus")
- krūkle Plūškoku suga ("Sambucus ebulus")
- melnais plūškoks plūškoku suga ("Sambucus nigra")
- sarkanais plūškoks plūškoku suga ("Sambucus racemosa")
- siena mētra pļavas salvija ("Salvia pratensis")
- sievu mētra pļavas salvija ("Salvia pratensis")
- salviģes Pļavas salvija ("Salvia pratensis")
- zalviģes Pļavas salvija ("Salvia pratensis")
- sīpoliežgrauzis Pļavu akmeņlauzīte ("Saxifraga granulata")
- Tartaciņa Poguļankas kreisā krasta pieteka Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 11 km; Tartaka
- Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala
- polismenis Policists (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs)
- Polideuks Polideiks, Saturna pavadonis
- varavīksnes forele polimorfa lašu dzimtas suga ("Oncorhynchus myksis syn. Salmo gairdneri, Salmo irideus"), kas ietver vairākas morfoekoloģiskas formas un selekcionētas šķirnes
- Interfronte politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā
- politdarbs Politiskās izglītības un audzināšanas darbs, gk. Padomju Savienībā u. c. komunistiskā bloka valstīs
- Rietumpontijas kalni Pontijas kalnu rietumu daļa Turcijā, starp Sakarjas un Kizilirmakas upi, garums - 475 km, augstums - līdz 2600 m
- Sikuka Poronaiska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- trīsstūrveida darījumi preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kurā ir iesaistītas trīs personas, turklāt katra no tām ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona citā dalībvalstī
- aizupieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" iedzīvotāji
- Aizupīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants
- Aļbertovka Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Albertovka" nosaukuma variants
- Baļde Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Balde" nosaukuma variants
- betiškieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Betiški" iedzīvotāji
- Betiški Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Betišķi" nosaukuma variants
- bindarieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" iedzīvotāji
- Byndari Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski
- Dieļupe Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Dēļupe" nosaukuma variants
- dzenīšnieki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Dzenīši" iedzīvotāji
- Gribynāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Gribināni" nosaukums latgaliski
- Gribyusti Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Gribusti" nosaukums latgaliski
- Jašuore Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jašore" nosaukums latgaliski
- Jaunī Mozuli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Mozuļi” nosaukums latgaliski
- Jaunsāta Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēta" nosaukuma variants
- jezufinovieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" iedzīvotāji
- Jezupinova Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" nosaukuma variants
- Jezupynova Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" nosaukums latgaliski
- Kolnasāta Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnasēta" nosaukuma variants
- lācenieki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lācenieki" iedzīvotāji
- lakauskieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lakauski" iedzīvotāji
- Acpoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants
- Lelī Anspoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants latgaliski
- Lelī Acpoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants latgaliski
- Locinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Locinieki" nosaukuma variants
- Luocinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Locinieki" nosaukums latgaliski
- Liuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukuma variants
- Lyuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukums latgaliski
- orišāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Orīši" iedzīvotāji
- ozolinieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji
- Pauneņi Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Pauniņi" nosaukuma variants
- Pauneni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Pauniņi" nosaukums latgaliski
- prikulieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Prikuļi" iedzīvotāji
- punculieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji
- Pundurīne Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants
- Pundurīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants
- Rudzdūbes Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzdobes" nosaukuma variants
- Rudzdūbis Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzdobes" nosaukums latgaliski
- skutelieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" iedzīvotāji
- Skūteles Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants
- Skuteli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants latgaliski
- Skūtelis Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants latgaliski
- Slastinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Slastinieki" nosaukuma variants
- Lielie Orīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- smelterieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" iedzīvotāji
- Smeļteri Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" nosaukuma variants
- Pirmie Stikāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants
- Pirmie Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants
- Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants
- Pirmie Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukums latgaliski
- Prīkuļu Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants
- Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants
- Prīkuļu Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants latgaliski
- Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski
- Vacī Mozuli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas “Vecie Mozuļi” nosaukums latgaliski
- saunieši Preiļu novada Saunas pagasta iedzīvotāji
- antihtons Pretzeme; sevišķs debess ķermenis pitagoriešu mācībā, kas kustas ap Sauli atrazdamies pretējā pusē no tās attiecībā pret Zemi
- Saulaines Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" nosaukuma variants
- Zvaigznes Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" nosaukuma variants
- Prīma ezers Primmas ezers Salacas pagastā
- Primas ezers Primmas ezers Salacgrīvas pagastā
- Primmu ezers Primmas ezers Salacgrīvas pagastā
- Prīmu ezers Primmas ezers Salacgrīvas pagastā
- novirzīšana Procedūra, kas paredzēta kuģiem, kas neatrodas jūras spēku pārraudzībā, un ko izmanto, lai atbrīvotu mierlaika kuģošanas maršrutus un iespējami ātrāk pakļautu šos kuģus sistēmai, kas paredz Sabiedroto jūras spēku kontroli pār tirdzniecības floti
- Saules sistēmas veidošanās process, kurā aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu no molekulārā ūdeņraža mākoņa iekšējās daļas izveidojās Saule, bet no ārējās daļas – diskveida mākonis, no kura savukārt izveidojās planētas, to pavadoņi u. c. mazāki Saules sistēmas debess ķermeņi
- vēstuļu sapludināšana process, kurā ar speciālas programmatūras starpniecību noformē elektroniskās vēstules. Izmantojot šo sistēmu, lietotājs vispirms kādā datnē uzkrāj adrešu un adresātu sarakstu, kā arī citus bieži izmantojamus datus. Citā datnē tiek veidota pati vēstule, kurā adresi, adresāta vārdu un citu papildinformāciju aizstāj ar speciāliem kodiem. Sapludināšanas programma šos simbolus automātiski aizstāj ar pirmās datnes fragmentiem
- juridiskās adreses pārcelšana process, kurā Eiropas komercsabiedrība vai Eiropas kooperatīvā sabiedrība, nebeidzot darbību un neizveidojot jaunu juridisko personu, pārceļ savu juridisko adresi no Latvijas Republikas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Islandes Republiku, vai Norvēģijas Karalisti, vai Lihtenšteinas Firstisti
- Tacis Programma "Tacis" - Eiropas Kopienas tehniskās palīdzības programma Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, lai tajās izveidotu stabilu tirgus ekonomiku
- Tempus Programma "Tempus" - Eiropas Savienības programma augstākās izglītības iestādēm, kuras ietvaros kopš 1990. g. tika atbalstītas reformas augstākajā izglītībā Austrumeiropas valstīs
- Promultu grāvis Promulta, Salacas pieteka
- kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību, kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju; šīs sektas locekļi
- intertīkla protokols IP protokolu _TCP/IP_ sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim. Protokols _IP_ nodrošina bezsavienojuma režīmu. Saskaņā ar šo protokolu tiek radīta pakešu maršrutēšana to pārsūtīšanā starp dažādiem savstarpēji savienotiem tīkliem
- aktīvā protuberance protuberance, kura strauji mainās un kurā novērojama ātra vielas kustība; šādas protuberances pastāv no pāris desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm un ir bieži saistītas ar Saules plankumiem
- Austrumsamara province Filipīnās (_Eastern Samar_), Samaras salas austrumu daļā
- Austrumu Nusa Tengara province Indonēzijā (_Nusa Tenggara Timur_), ietver salu grupu no Mazajām Zunda salām ap Savu jūru, izņemot Timoras salas Austrumtimoras daļu
- Kaljāri province Itālijā (_Provincia di Cagliari_), Sardīnijas autonomajā reģionā, platība - 4570 kvadrātkilometru, 551000 iedzīvotāju (2012. g.), atrodas salas dienvidaustrumu daļā, iedalās 71 komūnā
- Oristāno Province Itālijā ("Provincia di Oristano"), Sardīnijas reģionā, platība - 3040 km^2^, 166300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Salerno Province Itālijā ("Provincia di Salerno"), Kampānijas reģionā, platība - 4918 kvadrātkilometru, 1092300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sasāri Province Itālijā ("Provincia di Sassari"), Sardīnijas reģionā, platība - 4282 kvadrātkilometri, 336600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Savona Province Itālijā ("Provincia di Savona"), Ligūrijas reģionā, platība - 1545 kvadrātkilometri, 286100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Austrumkasai province Kongo Denokrātiskajā Republikā (_Kasaї Oriental, Province du_), robežojas ar Sankuru, Lomami un Lulua provinci, administratīvais centrs - Mbužimaji
- Nedžda Province Saūda Arābijas centrālajā daļā
- Atabaskas kāpu provinces parks provinces nozīmes dabas piemineklis Kanādā, Saskačevanas provincē Kanādā, Atabaskas ezera dienvidu piekrastē
- SMERŠ PSRS Sarkanās armijas pretizlūkošanas pārvalde
- Puertoriko Puertoriko Sadraudzība - ar ASV brīvi asociēta valsts (sp. val. "Estado Libre Asociado de Puerto Rico", angļu val. "Commonwealth of Puerto Rico"), platība - 8959 kvadrātkilometri, 3977600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Sanhuana, administrtīvais iedalījums - 78 pašvaldības, aizņem Puertoriko salu, kā arī Vjekesu, Monu u. c. mazākas salas
- Nikolajevska Pugačova, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
- Jaunšķieru-Laugaļu griezumi Pulvernieku starpleduslaikmeta nogulumu griezumi, kas vairākkārt pētīti divos \~100 m attālos Lētīžas labā krasta attīrījumos Saldus novada Nīgrandes pagastā
- vēlā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Sarcomyxa serotina", syn. "Panellus serotinus")
- Lagranža punkts punkts Zemes orbītā ap Sauli, kurā Saules un Zemes gravitācijas ietekme ir vienāda
- pūpolica Pūpols ("Salix acutifolia")
- kārkles Pūpolvītols ("Salix caprea")
- blīgzna Pūpolvītols ("Salix caprea") - neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām
- kārkļi Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
- kārklis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
- kazavītols Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
- pūpolas Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
- pūpolica Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
- pūpolis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
- pūpoļkoks Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
- pūpulis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
- pūpuļkoks Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
- sīķetrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
- šķestrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
- šķetrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
- verba Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
- vierba Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda
- blīgzne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
- blīksna Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
- blīksne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
- blīzma Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
- blīzna Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
- blīzne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
- glīgzda Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
- kārkls Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
- pūpols Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
- šķetra Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna
- vahābītu kustība puritāniska musulmaņu kustība, ko Sauda Arābijā nodibināja Muhameds ibn Abdelvahābs (1703.-1792. g.); atzīst vienīgi Korāna un Sunnas autoritāti
- budu kārkliņi purpura kārkls ("Salix purpurea")
- judu kārkliņi purpura kārkls ("Salix purpurea")
- Dūņupe Puršēnupe, Salacas pieteka
- Rožu purvs purvs Jēkabpils novada Salas un Sēlpils pagastā, \~7 km uz dienvidrietumiem no Salas, Sēlijas paugurvalnī, platība - 1428 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, 991 ha aizņem dabas liegums (kopš 1987. g.); Pliksnes purvs; Pliksnis; Ošānu purvs
- Steporu purvs purvs Līvānu novada Rožupes un Sutru pagastā un Preiļu novada Saunas pagastā, platība — 2996 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,7 m, vidudsdaļā daudz ezeriņu, akaču un lāmu
- Vilīšu purvs purvs Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, platība - 579 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8 m, iegūst pakaišu frēzkūdru
- Zosu purvs purvs Sarkaņu un Dzelzavas pagastā, platība - 836 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, iegūst frēzkūdru
- Rampas purvs purvs Saulkrastu un Ādažu novadā, Ropažu līdzenumā starp Gauju un Pusku, platība - 680 ha, lielākais kūdras dziļums - 3,5 m, apaudzis ar mežu; Rampas-Bitnieku purvs
- Sūnāklis purvs Sēlijas paugurvalnī un Taurkalnes līdzenumā, Saukas un Viesītes pagastā, platība - 1003 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m, zem kūdras vietām sapropelis un kaļķis, 50 ha platībā iegūst frēzkūdru; Liepu-Sūnākļu purvs
- Idus purvs purvs Valmieras novadā, Salacas un Rūjas upstarpā, platība — 860 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m
- dienas vidus pusdienas laiks, kad Saule ir visaugstāk pie debesīm
- celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā
- Sīnāja pussala pussala Āzijas rietumos (angļu val. "Sinai Peninsula"), starp Sarkanās jūras Akabas un Suecas līci, Ēģiptē, platība - \~60000 kvadrātkilometru, garums - 370 km, platums - 240 km, augstākā virsotne - 2637 m
- Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.)
- Nāves sala pussala Daugavas kreisajā krastā iepretī Saulkalnei, platība — \~200 ha, garums — 1,7 km, platums — līdz 0,8 km, Latvijas vēstures piemineklis, kur norisinājās sīvas cīņas 1. pasaules kara laikā; pēc Rīgas HES izveidošanas atrodas uz salas
- Bella pussala pussala Kanādā, Sauthemptonas salas dienvidaustrumos, starp Foksa un Evansa šaurumu
- Kriļona pussala pussala Krievijā, Sahalīnas salas dienvidu daļā, starp Tatāru šaurumu rietumos un Aņivas līci austrumos, augstums - līdz 588 m
- Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži
- Gelibolu pussala pussala Turcijas Eiropas daļas dienvidos, starp Dardaneļiem un Egejas jūras Sarosa līci, platība — 900 kvadrātkilometru, garums — 90 km, platums — līdz 20 km, augstums — līdz 420 m
- fotodiode Pusvadītāju diode, kas izveidota tā, ka caur lodziņu p-n pārejai var pievadīt gaismas plūsmu; izmanto gaismas signālu pārveidošanai elektriskos signālos un elektriskās enerģijas iegūšanai (Saules baterijas)
- Saules baterija pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā
- Carskoje Selo Puškinas pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1917. g.; tagad iekļauta Sanktpēterburgas pilsētā
- lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu
- audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā
- Zantes paugurgrēda radiāla starpmēļu paugurgrēda Austrumkursas augstienes Saldus pauguraines austrumu malā, stiepjas \~20 km garumā no Zemītes līdz Blīdenei, platums — 1-3 km
- Akmenes rajons rajons Lietuvas Šauļu apriņķa ziemeļrietumos, pie Latvijas robežas, iepretim Saldus un Dobeles rajonam
- Rampas–Bitnieku purvs Rampas purvs Saulkrastu un Ādažu novadā
- Austrumu Visajas reģions reģions Filipīnās (_Eastern Visayas_), ietver Samaras, Leites, Biliranas, Dinagatas un vairākas mazāķas salas, iedalās Ziemeļsamaras, Samaras, Biliranas, Leites, Dienvidlaites un Dinagatas provincēs
- Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra
- Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra
- Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra
- Augšsasandra reģions Kotdivuāras Republikā (_Haut-Sassandra_), administratīvais centrs - Daloa
- Bandamas Ieleja reģions Kotdivuāras Republikā, robežojas ar Savannas, Zanzānas, Nzi-Komoe, Marahue un Vorodugu reģionu, administratīvais centrs - Bvake
- Zauerlande Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļa Vācijā ("Sauerland"), garums - \~80 km, augstums - līdz 843 m, dzelzs rūdas un būvakmeņu ieguve
- Kancurga Reisagrāvis, ūdenstece Salacgrīvas pagastā
- mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs) - Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca, kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi; šīs sektas locekļi
- vahābisms Reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā 18. gadsimtā, sludina islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija mūsdienu Sauda Arābijā
- Lielais Sālsezers relikts beznotekezers Lielā Baseina kalnienē 1280 m vjl. (angļu val. "Great Salt Lake"), ASV, Jūtas štatā, platība mainās no 2500 līdz 6000 kvadrātkilometriem, lielākais dziļums - 15 m, mainīgs sāļums - 137-300 promiles
- Kvēpenes pilskalns reljefa pacēlums Raiskuma pagastā, Gaujas pamatkrasta malā, ko no dienvidaustrumiem un ziemeļrietumiem norobežo gravas ar stāvām, līdz 35 m augstām nogāzēm, plakumā (~85 x 30 m) konstatētas mūra celtnes paliekas, pēc dažu vēsturnieku uzskatiem šeit bijusi Satekles novada kunga Rūsiņa pils
- Remešvalks Remšu valks, Sakas pieteka
- Remšvalks Remšu valks, Sakas pieteka
- saulēnieši Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sauļi" iedzīvotāji
- Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte
- RDF Revolucionāri demokrātiskā fronte (Salvadorā)
- Malta Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 105 km, kritums - 97 m, gultne mainīta, veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, līdz 1966. g. ietecēja Lubāna ezerā, iztek no Salāja ezera
- Sauliskolns Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" nosaukuma variants
- Sarkanes Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants
- Sarkanis Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants latgaliski
- Saukani Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Saukāni" nosaukuma variants
- Azara Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Azara Bodži" nosaukums latgaliski
- Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bodži" nosaukums latgaliski
- Balbiši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants
- Balbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski
- Bolbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski
- Bondarovka Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bondarevka" nosaukuma variants
- Boreņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Boriņi" neprecīzs nosaukuma variants
- Buorini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Boriņi" nosaukums latgaliski
- ciskadieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskadi" iedzīvotāji
- Ciskods Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskādi" nosaukuma variants
- Ciskodi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants
- Cyskodi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants latgaliski
- Cyskods Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants latgaliski
- deičmanieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Deičmaņi" iedzīvotāji
- Deičmani Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Deičmaņi" nosaukums latgaliski
- dzerkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" iedzīvotāji
- Dzierkaļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" nosaukuma variants
- Dzierkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski
- dzerkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkaļi" iedzīvotāji
- dzirkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkaļi" iedzīvotāji
- gurilišcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Guriliški" iedzīvotāji
- guriliškieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Guriliški" iedzīvotāji
- Guriliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukuma variants
- Guriliški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukuma variants
- Guriliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukums latgaliski
- Jaunuo Sloboda Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Sloboda" nosaukums latgaliski
- Kauline Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants
- Komuļteņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Komulteņi" nosaukuma variants
- Komuļteni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Komulteņi" nosaukums latgaliski
- Kraupeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kraupeļi" nosaukums latgaliski
- Kudli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kudļi" nosaukums latgaliski
- kukucieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kukuči" iedzīvotāji
- Kurteņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiņi" nosaukuma variants
- Kurteni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiņi" nosaukums latgaliski
- laizānieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" iedzīvotāji
- Laizani Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" nosaukuma variants
- Leluo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Markova" nosaukums latgaliski
- markovcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Markovka" iedzīvotāji
- Mazuo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Markova" nosaukums latgaliski
- Meža Lovnīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas “Mežalovnieki” nosaukuma variants
- Meža Lounīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas “Mežalovnieki” nosaukuma variants
- mortiškieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortiški" iedzīvotāji
- Mortiški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortišķi" nosaukuma variants
- Muortiški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortišķi" nosaukums latgaliski
- Odotys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Odotas" nosaukums latgaliski
- Pedeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pedeļi" nosaukums latgaliski
- Piertnīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pertnīki" nosaukuma variants
- Piļveļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pilveļi" nosaukuma variants
- Piļveli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pilveļi" nosaukums latgaliski
- Piuteles Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants
- Piuteļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants
- Pyuteli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants latgaliski
- Pyutelis Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants latgaliski
- sakstagalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Sakstagals" iedzīvotāji
- Sakstagols Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Sakstagals" nosaukuma variants
- silinieki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" iedzīvotāji
- Silinīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" nosaukuma variants
- Skangali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" nosaukums latgaliski
- Skromeliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants
- Skromuliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants
- Skromuliški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants
- Skromeliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants latgaliski
- Skromuliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants latgaliski
- stirānieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Stirāni" iedzīvotāji
- Styrāni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Stirāni" nosaukums latgaliski
- Studini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukuma variants
- Studyni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukums latgaliski
- subinaitieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Subinaite" iedzīvotāji
- Subynaite Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Subinaite" nosaukums latgaliski
- tiskadieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Tiskadi" iedzīvotāji
- uļjanovieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Uļjanova" iedzīvotāji
- vorkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" iedzīvotāji
- Vuorkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski
- žabrovcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Žabrovka" iedzīvotāji
- Sakstigoļskaja Rēzeknes novada Sakstagala pagasta bijušais nosaukums krieviski
- garancieši Rēzeknes novada Sakstgala pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji
- Mordvijas rezervāts rezervāts Krievijas Mordvijas Republikā, Mokšas un Satisas upstarpā, platība — 323 kvadrātkilometri, dibināts — 1936. g., priežu meži, dienvidos — jauktie meži, dzīvo brūnie lāči, vihuholi, aļņi, baltie zaķi un daudzas citas dzīvnieku un putnu sugas
- Atlantisko mežu dienvidaustrumu rezervāti rezervātu grupa Brazīlijā (_Mata Atlántica-Reservas do Sudeste_), Sanpaulu un Paranas štatā
- Sakaini Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sakaiņi" nosaukums latgaliski
- Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss
- Rietumu Uzboja Rietumu Uzboja - sengultne Karakuma ziemeļrietumos, no Sarikamišas ieplakas līdz Kaspijas jūrai, Turkmenistānā, kur senāk (pirms dažiem gs.) plūdusi daļa Amudarjas ūdeņu, garums - 550 km, platums - 200-300 m, dziļums - līdz 40-50 m
- Abingtona rifs rifs Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē (_Abington Reef_), Koraļļu Jūras Salās
- Abūelkīzāns rifs Sarkanajā jūrā (_Abū el Kīzān_), Ēģiptes piekrastē
- Astrolaba rifi rifu grupa Koraļļu jūrā (_l’ Astrolabe, Récifs de_), Jaunkaledonijā, Salu provinces ziemeļos
- Rīgas ūdenskrātuve Rīgas HES ūdenskrātuve Daugavas lejtecē starp Salaspili un Ķegumu, 18 m vjl., platība - 4220 ha, garums - 35 km, lielākais platums - 3,8 km, lielākais dziļums - 17,4 m, izveidota 1974. g.
- sarkandaugavieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Sarkandaugava" iedzīvotāji
- Dārziņi Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Rumbulas apkaimi, kā arī ar Stopiņu un Salaspils novadu
- Maskavas forštate Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu un Katlakalna apkaimēm
- Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis)
- Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža
- Brasa Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm
- Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā
- Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm
- Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm
- Kundziņsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, sala Daugavas lejtecē starp Daugavas galveno gultni, Mīlgrāvi un Sarkandaugavas atteku, platība - \~180 ha, garums - 2,7 km, platums - 1 km, augstums - līdz 5 m virs upes līmeņa, pievienota Rīgas pilsētai 1917. g.
- Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde
- Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai
- rumbulieši Rīgas pilsētas un Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Rumbula" iedzīvotāji
- Jaunmīlgrāvis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona apkaimes "Mīlgrāvis" rietumu daļa, primāri ostas teritorija, ko norobežo Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līnija un Viestura prospekta / Mīlgrāvja ielas trase
- Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta
- Errijāda Rijāda - Saūda Arābijas galvaspilsēta
- Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Rites Rites strauts - Salātes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Rites pagastā, garums - 4 km
- Rite Rites strauts, Salātes pieteka
- Mazroja Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, tek caur Sasmakas ezeru, garums - 20 km
- Lūna Romiešu Mēness dieve, ko godināja vai nu atsevišķi vai kopā ar Saules dievu
- saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos
- Salinīki Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
- brūnvālīte Rožu dzimtas ģints ("Sanguisorba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~30 sugu; Latvijā 1 suga
- pelēkzilā roze rožu dzimtas suga (“Rosa dumalis”), Latvijā atrasta šaurā joslā Saldus rajonā, aizsargājama, stāvs 1,5-2 m augsts krūms ar gaišiem, tieviem dzeloņiem, lapas pelēkzilas, ziedi iesārti
- Rudes upe Rudupe, ūdenstece Sakas pagastā
- Rudīte Rudupe, ūdenstece Sakas pagastā
- Rugaite Rudzaite, Daugavas sānupeas Sakas pieteka
- Saussurea glomerata rūgtās rūgtlapes "Saussurea amara" nosaukuma sinonīms
- rūgtā rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea amara syn. Saussurea glomerata"), Latvijā adventīva, pirmoreiz konstatēta 1930. g.
- Igaunijas rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea esthonica syn. Saussurea alpina subsp. esthonica") Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- Pestava Rūjas labā krasta pietekas Saprašas nosaukums tās augštecē Igaunijā
- saulainieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" iedzīvotāji
- saulainieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" iedzīvotāji
- Ruga Runga, Salacas pieteka
- Dzeltenā grāmata rūpniecisku standartu kopums, kas nosaka lasāmatmiņas kompaktdisku formātu un kas ir Sarkanās grāmatas pirmais paplašinājums, kurš ļauj kompaktdiskā diskrētā formā ierakstīt ne tikai skaņu, bet arī 650 megabaitus datu
- Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā
- sasavedināties Saaicināt (vairākus, daudzus)
- saraidīt Saaicināt, likt atnākt (daudziem)
- sametināt Saāķēt, sakabināt; arī sapogāt
- saalāt Saalot
- saplosīt Saārdīt (zemi)
- sadakterēt Saārstēt
- saorti Saart
- saarvaga Saarumā izveidota vaga
- parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā)
- samilzt Saasināties, kļūt grūti atrisināmam (par problēmu, konfliktu), arī kļūt grūti panesamam (par smagu, traģisku situāciju)
- nospicēties Saasināties, kļūt smailam
- parodija Saasināts, parasti komisks (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnību atdarinājums, izcēlums (parasti mākslas darbā)
- saasnāt Saasnot
- konkrēcija Saaugšana, sabiezēšana; konkrementa veidošanās process; normāli šķirtu daļu, piem., pirkstu savienošanās
- sariesties Saaugt (3)
- aprumbāties Saaugt, sadzīt, aizdzīt
- sinehija Saaugums, patoloģisks blakusesošu virsmu savienojums; īpaši varavīksnenes saaugums ar apkārtējām daļām
- iridektomezodialīze Saaugumu izgriešana gar varavīksnenes iekšējo malu
- ankilotomija Saaugumu pārdalīšana starp divām saaugušām virsmām, sevišķi mēles atbrīvošanai
- kardioshīze Saaugumu pārgriešana starp sirdi un krūškurvja sienu adhezīvā perikardīta gadījumā
- artroklāzija Saaugumu pārraušana ankilotiskā locītavā
- histerolīze Saaugumu pārtraukšana starp dzemdi un blakusorgāniem
- desmoplāzija Saaugumu veidošanās
- apakšlūpa Saaugusi zieda vainaga apakšējā daļa, visbiežāk ir daivaina, manāmi lielāka par augšlūpu, ar raksturīgu punktu vai sv;itru zīmējumu
- augšlūpa Saaugusi zieda vainaga augšējā daļa, visbiežāk kapucveidīga, dažreiz arī sīka, sarukusi
- lēss Saaugušas, savijušās augu saknes virs ūdens
- aukstumslimums Saaukstēšanās
- sasldēšanās Saaukstēšanās
- sasaldēt Saaukstēt
- aizsaldēties Saaukstēties
- ieaukstināties Saaukstēties
- sasaldēties Saaukstēties
- sastebēt Saaukstēties
- savēsties Saaukstēties
- saaurēt Saaurot
- saaurēties Saauroties
- sasaausīties Saausīties (par dzīvnieku)
- saaudināt Saaust pietiekami daudz
- saauties Saaut sev (apavus, zeķes)
- saauties Saaut sev kājas; saaut sev kājas (apavos, zeķēs)
- Savadeļa Sabadeļa, pilsēta Spānijā
- cevīns Sabadillas sēklu un veratru kristālisks alkaloīds
- sabadīties Sabadīt vienam otru, citam citu
- apbadīt Sabadīt, nobadīt (daudzus vai visus)
- sasabadīties Sabadīties
- sabakstīties Sabadīties (parasti viegli)
- sabaidēt Sabaidīt
- satrūcināt Sabaidīt
- uztrūcināt Sabaidīt, satraukt; uztraukt (no miega)
- uzbaidēt Sabaidot uzmodināt; sabaidot panākt, ka pieceļas
- uzbiedēt Sabaidot uzmodināt; sabaidot panākt, ka pieceļas
- uzbīties Sabaidoties pamosties
- noķurpis Sabaiļojies, apmulsis
- sabalis Sabalējis
- sablozīt Sabalzīt
- sabarāt Sabarot
- saoderēt Sabarot (zirgu)
- saauzot Sabarot ar auzām
- sobari Sabārstas, atkritumi
- nokristīt Sabārt
- sabraņīt Sabārt
- sadot Sabārt
- sadreberēt Sabārt
- sastrostīt Sabārt
- sabārties Sabārt vienam otru, citam cita
- sadrausmēt Sabārt, iebiedējot padzīt
- sabricēt Sabārt, salamāt
- sadrāzt Sabārt, salamāt
- salāt Sabārt, salamāt
- sadrostēt Sabārt, sapērt
- sasveicīt Sabārt, sapērt, iekaustīt
- sadergties Sabārties
- sakliegties Sabārties
- sareizties Sabārties
- sasabārties Sabārties
- sapirēties Sabārties, saķildoties
- sašķennēties Sabārties, salamāties
- sarūkties Sabārties, sastrīdēties
- habdala Sabata vai svinamās dienas beigās - pateicības lūgšana, ko ģimenes svinībās nolasa mājastēvs
- sabatariaņi Sabatisti
- sabatarieši Sabatisti
- šabas Sabats (1)
- šabes Sabats (1)
- sabalzīt Sabāzt
- sabūdzīt Sabāzt
- samūdīt Sabāzt
- sasteļķēt Sabāzt
- sasteņķēt Sabāzt
- sastiknīt Sabāzt
- sastumt Sabāzt
- sabāzties Sabāzt (ko) sev
- sastūķēt Sabāzt (parasti neveikli, nevīžīgi), parasti daudz
- satūcīt Sabāzt (saspiežot, saburzot u. tml.)
- sadūcīt Sabāzt, cieši aizbāzt, sastampāt
- sapičkāt Sabāzt, piebāzt
- sabakāt Sabāzt, sablīvēt; sadrīvēt
- samaknīt Sabāzt, sapakot (kārtīgi saspiežot)
- sabdžī Sabdži - dārzeņu sautējums indiešu gaumē
- samukt Sabēgt
- sabēgties Sabēgt, paslēpties
- samuģīt Sabēgt; saskriet
- sabendēt Sabeigt (1)
- sabendēt Sabeigt (2); sabojāt (1)
- sabendēties Sabeigties
- dasabeigties Sabeigties, pārpūlēties
- sabellisms Sabellianisms
- triturācija Saberšana piestā
- olat Sabērt oļus gar taci upes dibenā
- sabērties Sabērt sev
- sakrest Sabērt; saliet
- sabarzāt Saberzēt
- sabrucināt Saberzēt
- sabrūžļāt Saberzēt
- satrīņāt Saberzēt
- sabraucīt Saberzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu)
- sašļaucīt Saberzēt, izmasēt
- sadrellēt Saberzt
- sakramtāt Saberzt
- sasuinīt Saberzt
- saberzēt Saberzt (1)
- vikņīt Saberzt un saraust
- samurzīt Saberzt, saburzīt, sagumzīt
- sabrūžļāties Saberzties
- sasuinīties Saberzties, noberzēties
- stāviņi Sabīdāma konstrukcija ar aizkariem, parasti guļvietas norobežošanai
- savaļcavāt Sabīdelēt
- savalcēt Sabīdelēt
- aizbīdelēt Sabīdelēt noteiktam laikam
- sakruķēt Sabīdīt ar kruķi
- pacikstīt Sabīdīt kopā degošās pagales, lai veicinātu to sadegšanu
- sabiedināt Sabiedēt
- comp. Sabiedrība
- sadzīve Sabiedrība
- s-ba Sabiedrība
- placis Sabiedrībā
- LTD Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (angļu "limited") (arī Ltd, SIA)
- SARL Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (fr. "societe a responsabilite limitee")
- GmbH Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (vācu "Gesellschaft mit beschränkter Haftung")
- būvsabiedrība Sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība celtniecības darbu veikšanai
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu
- konfliktsituācija Sabiedrībā izveidojies stāvoklis, kur no subjektu gribas neatkarīgi apstākļi veicina viņu pretrunu saasināšanos, viņu interešu savstarpēju nesavienojamību (antagonismu) un vedina partnerus uz sadursmi
- patronese Sabiedrībā pazīstama dāma, kas publiski atbalsta kādus svētkus, pasākumu u. tml.
- korporācija Sabiedrība saimnieciskas darbības veikšanai; akciju sabiedrība (ASV un dažās citās valstīs)
- gremium Sabiedrība, cunfte, korporācija
- patērētājsabiedrība Sabiedrība, kas ir orientēta galvenokārt uz patērēšanu, nevis radīšanu, kas patēriņa preces uzskata ne vien par ekonomiskās darbības mērķi, bet arī par galīgo, izšķirošo mērķi
- holdingsabiedrība Sabiedrība, kas pārvalda vairākus citus uzņēmumus, formāli nepārņemot tos savā īpašumā; holdingkompānija
- tālsabiedrība Sabiedrība, kurā katrs tās loceklis var brīvi apmainīties ar informāciju ar pārējiem sabiedrības locekļiem, jo viņu izmantojamā aparatūra ir tehniski un programmiski saderīga
- telesabiedrība Sabiedrība, kurā katrs tās loceklis var brīvi apmainīties ar informāciju ar pārējiem sabiedrības locekļiem, jo viņu izmantojamā aparatūra ir tehniski un programmiski saderīga
- sīksabiedrība Sabiedrība, kuras tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības uzņēmums gada apgrozījuma ziņā līdzinās sīkuzņēmumam
- personālsabiedrība Sabiedrība, kuru dibinājušas divas vai vairākas personas (biedri), lai veiktu komercdarbību un sasniegtu kopējus mērķus, izmantojot kopīgu firmu; tai var būt divi veidi - pilnsabiedrība un komanditsabiedrība
- atklātība Sabiedrība, plašāka cilvēku grupa
- vispārība Sabiedrība, sabiedrības aprindas, parasti plašas
- societāte Sabiedrība, savienība, biedrība
- zelšafte Sabiedrība; kompānija
- izziņa Sabiedrības attīstības likumu nosacīts un ar praksi nešķirami saistīts process, kurā cilvēka domāšana atspoguļo un atveido īstenību
- civilizācija Sabiedrības attīstības trešais periods 19. gs. izplatītajā evolucionārajā shēmā "mežonība, barbarisms, civilizācija"
- starpslānis Sabiedrības daļa, kas nepārstāv noteiktu šķiru, arī šķiras daļa, sabiedrības grupa, kas atšķiras ar kādu īpatnību, darbību
- mondēne Sabiedrības dāma
- civilizācija Sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpe, ko sasniegusi attiecīgā sabiedriski ekonomiskā formācija ; sabiedrība noteiktā (parasti augstā) attīstības pakāpē
- kasta Sabiedrības grupa, kas stingri sargā savu noslēgtību, nošķirtību un savas grupas, sava sabiedriskā stāvokļa privilēģijas, intereses
- aprindas Sabiedrības grupa, slānis (ar kopīgām sabiedriskām, profesionālām u. tml. interesēm)
- SIF Sabiedrības integrācijas fonds
- putukrējums Sabiedrības krējums
- krējumsabiedrība Sabiedrības krējums - cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis
- bomonds Sabiedrības labākā, smalkākā daļa; augstmaņi
- spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt
- cilts Sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā
- patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas
- socioloģisms Sabiedrības parādību ietekmes, nozīmes vienpusīga, pārspīlēta uztvere, izpratne
- sīkburžuāzija Sabiedrības slānis, ko veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku
- ierēdniecība Sabiedrības slānis, ko veido ierēdņi; ierēdņu kopums
- strats Sabiedrības slānis, sociālā grupa, šķira
- audzināšana Sabiedrības vai indivīda garīgās attīstības, izaugsmes ietekmēšana, veicināšana
- izpildinstitūcija Sabiedrības valde vai cita ar likumu vai statūtiem noteikta institūcija, kurai ir tiesības vadīt sabiedrības darbību
- virsslānis Sabiedrības valdošā, privileģēto cilvēku grupa; augstākais slānis
- SVA Sabiedrības veselības aģentūra
- sekularizācija Sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas
- dubultfiliācija Sabiedrībās, kurās ievēro gan matrilīniju, gan patrilīniju, - princips, saskaņā ar kuru indivīds ir gan mātes, gan tēva puses radinieku grupu loceklis
- elite Sabiedrības, sociālās vai profesionālās grupas labākie pārstāvji
- deboļševizācija Sabiedrības, valsts iekārtas atbrīvošanās no komunistiskās partijas un komunistiskās ideoloģijas ietekmes, no bijušajiem kompartijas funkcionāriem
- omnibuss Sabiedriskā [transporta līdzeklis]{e:57035} – regulārai pasažieru pārvadāšanai paredzēti daudzvietīgi rati, ko vilka zirgi un kam bija slēgta virsbūve
- kinoteātris Sabiedriska celtne vai celtnes daļa kinofilmu izrādēm
- kustība Sabiedriska darbība, norise, kas virzīta uz noteiktu mērķu, centienu sasniegšanu
- sadzīve Sabiedriskā dzīve
- kopēdināšana Sabiedriskā ēdināšana
- kūrmāja Sabiedriska ēka (sanāksmēm, koncertiem u. tml.) kūrortā
- sociālisms Sabiedriska iekārta, kas veidota saskaņā ar šo teoriju
- vergturība Sabiedriska iekārta, kurā valda vergu (1) darbs
- abolicionisms Sabiedriska kustība par kāda likuma atcelšanu
- antimilitārisms Sabiedriska kustība vai uzskats, kas vērsti pret militārismu un karu
- arodkustība Sabiedriska kustība, kas saistīta ar arodbiedrību dibināšanu, darbību un attīstību
- SO Sabiedriskā organizācija
- LJZA Sabiedriska organizācija "Latvijas Jauno zemnieku apvienība"
- LPD Sabiedriskā organizācija "Latvijas Pedagogu dome"
- termas Sabiedriskā pirts (senajā Romā)
- pretplūsma Sabiedriskā transporta josla - ar kustību pretējā virzienā - vienvirziena ielā
- konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa) pavadonis; biļešu pārdevējs pilsētas sabiedriskajā transportlīdzeklī
- narodņicisms Sabiedriska un politiska kustība (Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuras ideoloģijā apvienojās agrārās demokrātijas antifeodālā programma ar utopiskā sociālisma idejām
- družiņņiks Sabiedriskais kārtības sargs
- lohovozs Sabiedriskais transports
- forums Sabiedriskajā un politiskajā dzīvē nozīmīga vieta, telpa, celtne
- SA Sabiedriskās attiecības
- PR Sabiedriskās attiecības (angļu "public relations"); informatīvā darbība, propaganda, reklāma
- politika Sabiedriskās darbības nozare, kurā ietilpst valsts iekārta, pārvalde, darbība, attiecības starp valstīm, tautām, sociālām grupām
- eisocialitāte Sabiedriskās dzīves forma, kas konstatēta tādiem kukaiņiem kā bites un termīti, kam kolonija sastāv no īpašām, bioloģiski nosacītām kastām (piem., strādnieki, trani, vaislinieki)
- kopēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas punkts (Krievijā pilsoņu kara laikā)
- restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot
- kafejnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama kafija, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie
- tējnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie
- ēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjami, parasti silti, ēdieni
- picērija Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur gatavo un pārdod picu
- SĒUA Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apvienība
- parādība Sabiedriskās esamības un attīstības izpausmes forma; šīs formas atspoguļojums cilvēka darbībā
- biarhāts Sabiedriskās iekārtas mūsdienu forma, kas nomainīja patriarhātu, raksturīga sievietes un vīrieša vienlīdzība sabiedrības un ģimenes dzīvē
- sociobioloģija Sabiedriskās izturēšanās bioloģisko pamatu pētniecība
- ekscess Sabiedriskās kārtības patvarīgs traucējums; arī vardarbība
- huligānisms Sabiedriskās kārtības vai vispārpieņemto uzvedības normu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību vai cilvēka personību
- sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums
- manifests Sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. rakstveida paziņojums par saviem uzskatiem, programmu, lēmumiem
- ietekme Sabiedriskas parādības iedarbība uz cilvēku, viņa dzīvi, personību, darbību
- SPI Sabiedriskās politikas institūts
- galaprodukts Sabiedriskās ražošanas apjoma rādītājs - materiālās ražošanas nozaru produkcijas daļa, kuru izlieto personīgā patēriņa un sabiedriskā neražojošā patēriņa vajadzībām, pamata un apgrozāmo fondu veidošanai, kā arī eksporta un importa saldo segšanai
- pornoficēšanās Sabiedriskās telpas (kino, TV, literatūras u. tml.) piesātināšanās ar pornogrāfiska un puspornogrāfiska rakstura materiāliem
- pieteikšanās Sabiedriski bīstamu darbību izdarījušas personas brīvprātīga ierašanās izziņas vai iepriekšējas izmeklēšanas iestādē, pie prokurora vai tiesā ar paziņojumu par tās izdarīto noziegumu
- literatūra Sabiedriski nozīmīgu rakstītu, parasti iespiestu, publicētu, darbu kopums
- illīrisms Sabiedriski politiska kustība 19. gs. 30. un 40. gados Horvātijā, Slavonijā un Dalmācijā ar mērķi radīt "Lielo Illīriju", kas apvienotu visus dienvidu slāvus
- abolicionisms Sabiedriski politiska kustība par verdzības atcelšanu (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē)
- hunta Sabiedriski politiska organizācija, sapulce vai apvienība (parasti Spānijā, Latīņamerikas zemēs)
- RUH Sabiedriski politiska tautas kustība Ukrainā, izveidota 1989. gadā
- tanzimats Sabiedriski politiskās reformas Osmaņu impērijā 1839.-1870. g., kas paātrināja feodālās iekārtas sairumu
- nometne Sabiedriski politisks (piemēram, valstu, šķiru) grupējums, arī sabiedriski politisks virziens
- smenovehisms Sabiedriski politisks strāvojums 20. gs 20. gados, gk. krievu emigrantu inteliģences vidū, kas gaidīja drīzu politisko apstākļu maiņu Krievijā
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš
- SKS Sabiedriskie kārtības sargi
- SPF Sabiedriskie patēriņa fondi
- piāristi Sabiedrisko attiecību (tēlu) un reklāmu veidotāji (PR, no angļu "public relations")
- SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
- SPF Sabiedrisko profesiju fakultāte
- SZZII Sabiedrisko zinātņu zinātniskās informācijas institūts
- aina Sabiedrisko, arī psihisko parādību it kā redzama izpausme; to attēlojums
- kolektivizācija Sabiedriskošana
- sabiedrīgs Sabiedrisks
- institūts Sabiedrisks iekārtojums, nodibinājums
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- ciklotīmiķis Sabiedrisks un atklāts cilvēks ar labilu jūtu dzīvi
- sabiedrināt Sabiedrot
- apbiedrināties Sabiedroties, sadraudzēties
- sapīties Sabiedroties, sadraudzēties (ar, parasti nevēlamu, cilvēku, cilvēku grupu)
- mandēji Sabiešu reliģiskas sektas atliekas; haldeju pāgānības sajaukums ar bībeles sajēgumiem; ap 20000 askētu, kas dzīvoja Mesopotamijā
- klesinis Sabiezējis, izšķīdis, izjucis (par ēdienu)
- recēt Sabiezējot kļūt par recekli
- želēt Sabiezējot kļūt par želeju; recēt
- sarecēt Sabiezējot kļūt, parasti viscaur, par recekli; recot iegūt vēlamās īpašības
- savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām); kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu
- žegata Sabiezējuma vieta uz stumbra, no kuras izaug zari
- sabieze Sabiezējums
- kreceklis Sabiezējums, galerts
- sabiezums Sabiezējums; sabieze
- bļorga Sabiezējusi dubļu un mēslu masa
- kraupa Sabiezējusi un sasprēgājusi ādas virskārta ādas slimību gadījumos
- kraupes Sabiezējusi un sasprēgājusi ādas virskārta ādas slimību gadījumos
- kunkulis Sabiezējusi, sarecējusi neliela pika (šķidrumā, masā, piemēram, ēdienā)
- inspisācija Sabiezēšana, sabiezināšana; iztvaicēšana; izžūšana
- iekrecēties Sabiezēt
- pļepēt Sabiezēt
- sabiezēties Sabiezēt
- sabiezt Sabiezēt
- saklecēt Sabiezēt
- sapļakšt Sabiezēt (par ēdienu)
- sablīst Sabiezēt (parasti par mākoņiem, miglu)
- sablīzt Sabiezēt (parasti par mākoņiem, miglu)
- saklesēt Sabiezēt un kļūt negaršīgam (par ēdienu)
- klezēt Sabiezēt un sākt veidoties kunkuļiem
- kocēt Sabiezēt, cietēt
- velvēties Sabiezēt, čupoties (par mākoņiem)
- aiztumēt Sabiezēt, kļūt biezam, satumēt
- satumēt Sabiezēt, kļūt tumīgam
- kupucēt Sabiezēt, sākt sarecēt pikās
- nokrecēt Sabiezēt, sarecēt
- sastigt Sabiezēt, sastingt
- lakteīns Sabiezēts piens
- biežņāt Sabiezināt
- sabiezot Sabiezināt
- sablozīt Sabiezināt
- kondensēt Sabiezināt, sablīvēt (vielu); koncentrēt (3)
- saburs Sabiezināta alvejas lapu sula
- pirogels Sabiezināts degmaisījums
- sabakstīt Sabikstīt
- sabikņīt Sabikstīt
- sačikstīt Sabikstīt
- sačuksnīt Sabikstīt
- sačurdīt Sabikstīt
- sadžirkstīt Sabikstīt
- sakurdīt Sabikstīt
- saurdīt Sabikstīt
- saurķēt Sabikstīt
- sačukstināt Sabikstīt (piemēram, apdegušas pagales, ogles)
- sačukstīt Sabikstīt (piemēram, ogles)
- saurbulēt Sabikstīt, sajaukt
- sačokarēt Sabikstīt, sarakņāt
- saskruķēt Sabikstīt, sarušināt ar kruķi
- sačakarēt Sabikstīt; arī sabakstīt
- Zabeln Sabile
- Zabelhof Sabiles Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
- sabinieši Sabīņi
- kvirīns Sabīņu nosaukums Martam un Romulam
- sabirināt Sabirdināt
- birziens Sabirzis siens
- birzs Sabirzis siens
- birzums Sabirzis siens
- sasadalīties Sabirzt
- sabirzas Sabirzumi
- sabaiļināties Sabīties
- sabaiļoties Sabīties
- sabijāties Sabīties
- sabīkstīties Sabīties
- sabīst Sabīties
- sabīsties Sabīties
- sabīstīties Sabīties
- sasabīties Sabīties
- satrūkāties Sabīties
- sabīdināties Sabīties, izbīties
- sadrūt Sabīties, izbīties
- sadrūties Sabīties, izbīties
- nogandināt Sabīties, iztrūkties
- satrūcināties Sabīties, satrūkties
- satrūkties Sabīties; tikt, parasti pēkšņi, iztraucētam
- sabizāt Sabizot
- sabizinēt Sabizot (kopā)
- sablenst Sablenzt
- satrembavāt Sablietēt
- pliens Sablīvējies māls
- uzblīvēt Sablīvējot uzkraut, uzbāzt
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu)
- sazlanķēt Sablīvēt
- sablāķēt Sablīvēt (ledu)
- ieštaukāt Sablīvēt, iestampāt (parasti ēvelētos kāpostus)
- savallēt Sablīvēt, novietot (ko) valnī
- pieplacināt Sablīvēt; arī pielīdzināt
- sablektēt Sablīvēties
- sablektēties Sablīvēties
- sabliesties Sablīvēties
- sagumt Sablīvēties
- sasablavīties Sablīvēties
- sasablīvēties Sablīvēties
- sasaspiesties Sablīvēties
- sablāķēties Sablīvēties (par ledu)
- sazlāģēties Sablīvēties (parasti par ledu)
- dzeldēt Sablīvēties, kļūt cietam (par sniegu, kad tas cieši sablīvējas kopā)
- nosagulēties Sablīvēties, noplakt
- nosēsties Sablīvēties, noplakt
- sasēst Sablīvēties, saplakt
- sasēsties Sablīvēties, saplakt (piemēram, par augsni)
- slāķēties Sablīvēties, saspiesties vien otram virsū
- uzglīzdēt Sablīvēties, zaudēt šūnaino struktūru
- sasmacis Sabojājies, tāds, kas izplata nepatīkamu smaku
- nogremdēt Sabojājot, radot sūci, panākt, būt par cēloni, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) nogrimst
- dabeigt Sabojāt
- izmisīt Sabojāt
- kaikarot Sabojāt
- nobietēt Sabojāt
- nonerrot Sabojāt
- nopušierēt Sabojāt
- pamaderēt Sabojāt
- sadirst Sabojāt
- sadranckāt Sabojāt
- safušierēt Sabojāt
- sagubīt Sabojāt
- saķēzt Sabojāt
- samaderēt Sabojāt
- sameisterēt Sabojāt
- samušīt Sabojāt
- sanerrāt Sabojāt
- sanerrot Sabojāt
- saporķīt Sabojāt
- sapurgāt Sabojāt
- sapušierēt Sabojāt
- saputināt Sabojāt
- saskādēt Sabojāt
- sagandēt Sabojāt (1)
- samaitāt Sabojāt (1)
- samaitāt Sabojāt (2)
- samaitāt Sabojāt (3)
- samaitāt Sabojāt (4)
- šlorgāt Sabojāt (ēdienu)
- sašļucināt Sabojāt (garastāvokli)
- nobrāzt Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (to); sabojāt (kā) virskārtu, skarot (ar to) ko
- nokaut Sabojāt (kādu mehānismu)
- maderēt Sabojāt (kaut ko)
- sadraņķot Sabojāt (līstot lietum kopā ar sniegu)
- apēst Sabojāt (mūžu, veselību); nomocīt (kādu)
- nocūkāt Sabojāt (nemākulīgi vai nevīžīgi darot ko)
- uzlaist (arī uzspert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu)
- uzspert (arī uzlaist) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu)
- (uz)laist (arī (uz)spert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu)
- nobendēt Sabojāt (piemēram, veselību)
- sabendēties Sabojāt (savu veselību)
- saputināties Sabojāt (savu veselību)
- sabuktēt Sabojāt automašīnas virsbūvi
- apsmerdēt Sabojāt gaisu ar sliktu smaku
- izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (ar kodīgām vielām)
- izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (par kodīgām vielām)
- izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot; dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū)
- nodragāt Sabojāt skrāpējot, sitot
- saporzāt Sabojāt, apsmulēt, saburzīt
- sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt
- sadielāt Sabojāt, bojāt, maitāt
- aiztērēt Sabojāt, ievainot
- izļurbāt Sabojāt, izbojāt
- nobojāt Sabojāt, izbojāt
- izspokot Sabojāt, izkropļot, izķēmot
- izčabarēt Sabojāt, iznīcināt
- iznerrot Sabojāt, izniekot
- apkaitēt Sabojāt, izpostīt viscaur
- izpist Sabojāt, negatīvi ietekmēt
- sapockāt Sabojāt, padarīt putrveidīgu, mīklveidīgu
- sliktot Sabojāt, padarīt sliktāku
- sagraut Sabojāt, parasti ļoti (parasti veselību, ķermeni, tā dalās)
- sadragāt Sabojāt, parasti ļoti (veselību)
- sapostīt Sabojāt, parasti pilnīgi (dzīvi, laikposmu)
- salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi
- saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi
- savainot Sabojāt, parasti pilnīgi (priekšmetu)
- samužot Sabojāt, sadauzīt
- porzāt Sabojāt, sagandēt
- sakļēpāt Sabojāt, salauzīt, noliekt (piemēram, zāli, labību) - par lietu
- samatot Sabojāt, salauzt
- saķengāt Sabojāt, sapostīt
- izpušerēt Sabojāt; arī iznīcināt
- sakruķīt Sabojāt; padarīt nelietojamu
- saērmot Sabojāt; samuļķot
- (aiz)iet bojā Sabojāties
- aiziet bojā Sabojāties
- nonarvoties Sabojāties
- sačakarēties Sabojāties
- sadraņķēties Sabojāties
- sagandēties Sabojāties
- saģendēties Sabojāties
- sakruķīties Sabojāties
- samužoties Sabojāties
- sapušierēties Sabojāties
- sasmeļķēt Sabojāties
- satērēties Sabojāties
- samaitāties Sabojāties (1)
- samaitāties Sabojāties (2)
- samaitāties Sabojāties (3)
- samaitāties Sabojāties (4)
- sagumēt Sabojāties (par ēdienu)
- piedunēt Sabojāties (par labību)
- noklapēt Sabojāties (par mehānismu)
- apstāvēties Sabojāties (par pārtikas produktiem)
- izčākstēt Sabojāties (par veselību)
- sačākstēt Sabojāties (par veselību); kļūt ļoti slimam (par ķermeni, tā daļām)
- sasamaitāties Sabojāties (parasti par pārtikas produktiem)
- smakstēt Sabojāties (visbiežāk par pārtikas produktiem)
- smakt Sabojāties (visbiežāk par pārtikas produktiem)
- izsūnot Sabojāties apsūnojot
- sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem)
- saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties ar traucējumiem
- izgandēt Sabojāties, iet bojā
- noukoties Sabojāties, iet bojā
- nobojāties Sabojāties, izbojāties
- sliktoties Sabojāties, kļūt sliktākam
- salūzt Sabojāties, parasti pilnīgi (par mašīnām, mehānismiem u. tml.)
- saplīst Sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, tiekot nevērīgi lietotam)
- saputēt Sabojāties, parasti pilnīgi, arī kļūt nelietojamam
- samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem); sasmakt (par gaisu)
- apsmakt Sabojāties, sākt smakot (gaļa)
- nojūgties Sabojāties, salūzt
- atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst
- ģiedēt Sabojāties, samaitāties
- sadunēt Sabojāties, sapūt
- sasmukt Sabojāties, sapūt, sasmakt, sapelēt
- dunēt Sabojāties, sasmakt (par graudu un miltu izstrādājumiem)
- sačāpstēt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu
- sačāpt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu; sačāpstēt
- noplīst Sabojāties; salūzt
- nopušierēties Sabojāties; tikt sabojātam, neizdoties (piemēram, neprasmīgas rīcības dēļ)
- duīlis Sabojāts darbarīks
- kroplis Sabojāts, daļēji iznīcināts priekšmets
- pupulellītis Sabojāts, izlutināts, trakulīgs bērns
- kaikarains Sabojāts, nepilnīgs, neprātīgs
- gražot Sabozgties, apvainoties
- kurzains Sabozies
- zebris Sabozies, nonīcis dzīvnieciņš
- piesabozties Sabozties
- sagozties Sabozties
- sasabozties Sabozties (par apmatojumu)
- izbozelēties Sabozties, kļūt izspūrušam, sakuplot
- saļekāt Sabradāt
- sašļaucīt Sabradāt
- sašļokāt Sabradāt
- sacamblāt Sabradāt (2)
- saslampāt Sabradāt (dubļos, netīrumos) kājas, zābakus
- apmīdīt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā)
- apmīņāt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā)
- saplekšināt Sabradāt (zeķes, apavus)
- saļapāt Sabradāt dubļos
- apmīt Sabradāt, nobradāt (daudzus augus)
- izbraucīt Sabradāt, nomīdīt
- bradumi Sabradāta, nobradāta vieta
- sabrazdinēt Sabrakšinēt
- adelfija Sabrāļošanās
- afiliēt Sabrāļot
- sabrālināt Sabrāļot
- sabraucināt Sabraucīt
- sabružāt Sabraucīt
- sabraukalēt Sabraukāt
- sadzīt Sabraukt (4); arī sajāt (3)
- zauķužiķ Sabraukt ar mašīnu
- saskrabināt Sabraukt kopā vairākiem pa sasalušu ceļu
- sabrāzt Sabrāzties
- apvēkšķināt Sabrēcināt, likt brēkt (skaļi raudāt)
- sabriedēt Sabriedināt
- samiekšēt Sabriedināt (koka traukus)
- satvinkt Sabriedināt (mitrumā)
- sabrīdis Sabriedis
- sasastiprināties Sabriest (par graudiem)
- sabringt Sabriest mitrumā
- sabrīnēties Sabrīnīties
- sabriet Sabrist
- savīžot Sabrist
- noplundurēt Sabrist (drēbes)
- sabristies Sabrist sev, parasti apavus, kājas
- saļapāties Sabristies dubļos
- kadūks Sabrucis, nepastāvīgs, iznīcīgs
- noklipt Sabrukšana
- korozija Sabrukšana (audiem) dažādu procesu vai kodīgu vielu iedarbības rezultātā
- pašsabrukšana Sabrukšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- korozija Sabrukšana, sadēdēšana (iežiem) ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā
- korozija Sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē
- dupt Sabrukt
- grohņīties Sabrukt
- sadrukt Sabrukt
- saspraisloties Sabrukt
- korodēt Sabrukt dažādu procesu vai kodīgu vielu iedarbības rezultātā (par audiem)
- izdēzties Sabrukt, aizplūst
- bankrotēt Sabrukt, nokļūt smagā stāvoklī (par valsts finansēm, ekonomiku)
- korodēt Sabrukt, sadēdēt ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā (par iežiem)
- sadrimt Sabrukt, sadrupt
- korodēt Sabrukt, sairt apkārtējās vides, ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē
- sadupt Sabrukt, sakumpt, sakrupt
- atslāņošanās Sabrukuma paveids slāņaino (kārtaino) plastu konstrukcijās
- sagruvums Sabrukums
- kaps Sabrukums, iznīcība; beigas, gals
- lamsenis Sabrukums, krahs
- depresija Sabrukums, regress (sabiedriskajā dzīvē)
- gruviens Sabrukums, sagāšanās
- sagrūsme Sabrukums, sagruvums
- sabokņīt Sabuknīt
- sabukšķināt Sabuknīt
- sabuksnīt Sabuknīt
- sabūkšināt Sabūkšķināt
- cābele Sabulis
- cābelis Sabulis
- cobelis Sabulis
- sabalis Sabulis
- sobolis Sabulis
- sabuļāda Sabuļa āda (parasti kažokāda)
- sabulis Sabuļāda
- sačurkstēt Saburbēt
- saburbt Saburbēt (1)
- saburbt Saburbēt (2)
- saboksterēt Saburtot
- saburtāt Saburtot
- atšifrēt Saburtot, izlasīt (grūti salasāmu tekstu)
- brošāt Saburzīt
- izmirzīt Saburzīt
- izņurcīt Saburzīt
- noburzīt Saburzīt
- saburņāt Saburzīt
- saburnīt Saburzīt
- saburņīt Saburzīt
- saburznīt Saburzīt
- saburzulēt Saburzīt
- sačurmāt Saburzīt
- sagomīt Saburzīt
- sagrumbāt Saburzīt
- sagūņāt Saburzīt
- saklenderēt Saburzīt
- sakņaipīt Saburzīt
- saķurzāt Saburzīt
- saņagāt Saburzīt
- saņakāt Saburzīt
- saņūcīt Saburzīt
- saņūdzīt Saburzīt
- saņupāt Saburzīt
- sašļaukāt Saburzīt
- sabodzināt Saburzīt (drēbi)
- sačumurēt Saburzīt (drēbi)
- samuļāt Saburzīt, aptraipīt
- saņurcīt Saburzīt, arī burzot saspaidīt
- šifonēt Saburzīt, izmētāt, radīt nekārtību
- saņukāt Saburzīt, nekārtīgi nolikt
- sačamarēt Saburzīt, nekārtīgi savīstīt, savilkt čumurā
- murzāt Saburzīt, ņurcīt
- pavīkšķīt Saburzīt, paburzīt, uzrotīt
- sabrošāt Saburzīt, sagumzīt
- sakrunkot Saburzīt, sagumzīt (ko), tā ka (tajā) izveidojas krunkas
- sapikāt Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā
- sapikot Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā
- saknillēt Saburzīt, sakrunkot
- saļumdīt Saburzīt, salauzīt
- saņurdzīt Saburzīt, samīcīt
- samikot Saburzīt, saņurcīt
- piegumzīt Saburzīt, sapakot pietiekami daudz
- saņurgāt Saburzīt, sarakņāt, sajaukt
- samurīt Saburzīt, saspiest, novārdzināt
- saknūčāt Saburzīt, satūcīt
- satuncīt Saburzīt; saņurcīt
- noburzīties Saburzīties
- nosaburzīties Saburzīties
- saburznīties Saburzīties
- sadrellēties Saburzīties
- sagomīties Saburzīties
- saņakāties Saburzīties
- saņorcīties Saburzīties
- saņurcīties Saburzīties
- saņurdzīties Saburzīties
- sasaburzīties Saburzīties
- sačumpāties Saburzīties, sakrokoties
- sačunčurāties Saburzīties, sakrokoties
- sačunčurēties Saburzīties, sakrokoties
- saknillēties Saburzīties, sakrunkoties
- apburnīties Saburzīties; apģērbam viscaur būt mazliet saburzītam
- saķurzāties Saburzīties; arī sakrokoties
- sasagrumbāties Saburzīties; sakrokoties (par apģērbu)
- sagrepstelēties Saburzīties; sakrunkoties; samudžināties
- grepstelains Saburzīts
- pužeklis Saburzīts papīrs
- krumpains Saburzīts, negludināts
- krumpaiņš Saburzīts, negludināts
- ķurzains Saburzīts, saburzījies
- ķurzaiņš Saburzīts, saburzījies
- sakumbāts Saburzīts, saņurcīts
- pikot Saburzot, sagumzot, arī nekārtīgi, nevērīgi ievietot, ielikt (kur iekšā)
- sailgt Sabūt kopā vai sabūt kur ilgāku laiku
- sabūvēties Sabūvēt (2) sev; arī uzbūvēt sev (piemēram, celtni)
- sapužināt Sabužināt
- čupināt Sabužināt (matus), raustīt aiz matiem, nerrot, pazobot
- sabūzēties Sabužināties
- ieķirmināt Sacaurumot (par tārpu saēstu koku)
- uzalot Sacaurumot, izveidot alas un rakumus no tām
- tārpīgs Sacaurumots, tārpains
- majotēni Sacelšanās dalībnieki Parīzē 1382. g., kas vērsās pret nodokļu paaugstināšanu un iekasēšanu
- insurģents Sacelšanās dalībnieks, nemiernieks, dumpinieks
- kontrrevolūcija Sacelšanās pret valdību, kas nodibinājusies revolūcionārā ceļā, nolūkā atjaunot valsts iekārtu, kāda pastāvējusi pirms revolūcijas
- dumpis Sacelšanās, nemieri
- dumpnis Sacelšanās, nemieri
- nemiers Sacelšanās; aktīvs masu protests (parasti neievērojot sabiedrisko kārtību)
- sasliet Sacelt (parasti apkakli)
- grēkavāt Sacelt aizdomas
- sasmailēt Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem)
- saspicēt Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem); sasmailēt
- skandalizēt Sacelt skandālu
- saspurt Sacelt stāvus (matus, spalvas) - par dzīvniekiem; sabozt
- sabozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem)
- uzbozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), sacelt stāvus matus, spalvas (ķermeņa daļai), piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai (par dzīvniekiem)
- uzbozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, aizsardzībai (par dzīvniekiem)
- sabozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem)
- izbozt Sacelt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai)
- izbozīt Sacelt stāvus spalvu, sarus, izbozt (1)
- sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā)
- sasliet Sacelt, parasti stāvus (ķermeņa daļas)
- sariezt Sacelt, sabozt (apmatojumu)
- sabuntoties Sacelties (6)
- izčūroties Sacelties (par mīklu)
- pacelties Sacelties (parasti par vēju)
- sabozties Sacelties stāvus (par matiem, spalvām)
- šausties Sacelties stāvus (par matiem)
- uzdumpēties Sacelties, izrādīt neapmierinātību, runāt pretī
- dumpjoties Sacelties, pretoties
- atputinēt Saceļot putekļus, atbraukt, atskriet
- aleirolīts Sacementējies nogulumiezis, blīvs aleirīts
- psammitolīti Sacementējušies psammīti
- psammolīti Sacementējušies psammīti
- kompetīcija Sacensība
- sacentība Sacensība
- veiksma Sacensība
- konkurence Sacensība (par pārākumu, priekšrocībām kādā jomā); sacensība (par labākiem rezultātiem)
- konkurence Sacensība (starp dzīvniekiem, augiem, to daļām) dzīvības un uztura dēļ
- aizgūtne Sacensība darbā vai cīņā
- izcīņa Sacensība, cenšanās iegūt (sportā balvu, uzvaru u. tml.)
- mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē)
- handikaps Sacensība, kurā piedalās dažādas kvalifikācijas sportisti; jāšanas (rikšošanas) sacensība, kurā piedalās dažāda vecuma un spēju zirgi
- aizgūtnība Sacensība, sacensības gars
- sacenes Sacensības
- cīņa Sacensības (parasti sportā)
- dubultspēle Sacensības (piemēram, tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji
- rikšošana Sacensības ar rikšotājiem; zirgs velk vieglus divričus ar braucēju
- motosacīkstes Sacensības braukšanā ar motocikliem, motorolleriem
- rodeļsacensības Sacensības braukšanā ar rodeļkamaniņām
- priekšsacensības Sacensības dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām)
- divcīņa Sacensības divās disciplīnās vai divos sporta veidos
- čempionāts Sacensības labākā sportista vai labākās komandas noskaidrošanai
- maratons Sacensības ļoti garā distancē
- ātrumsacensības Sacensības maksimālā ātruma sasniegšanā (autosportā, motosportā u. tml.)
- supermaratons Sacensības sevišķi garā distancē
- duelis Sacensības starp diviem cilvēkiem vai divām cilvēku grupām
- divcīņa Sacensības starp diviem sportistiem vienā un tai pašā sporta disciplīnā
- dragreiss Sacensības starp diviem vai vairākiem braucamrīkiem (automašīnām, ūdensmotocikliem u. c.) izrāvienā no vietas
- kartings Sacensības šajā sporta veidā
- trīscīņa Sacensības trijās disciplīnās
- ātrspēle Sacensības veids (piemēram, šaha, dambretes spēlē) ar samazinātu apdomas laiku
- viencīņa Sacensības vienā disciplīnā vai vienā sporta veidā
- frīstails Sacensības, kad ikviens dalībnieks var brīvi izvēlēties stilu, kādā viņš startē
- maratons Sacensības, kas ilgāku laiku seko cita citai
- izcīnīt Sacensībās, konkursā u.tml. iegūt, sasniegt (ko)
- pusfināls Sacensības, konkurss u.tml., kurā izcīna tiesības piedalīties finālā
- adžiliti Sacensības, kurās suņi rāda savu prasmi un izveicību dažādu šķēršļu pārvarēšanā
- treniņsacensības Sacensības, kuru mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana
- geims Sacensību daļa tenisā, kad tiek iegūts punkts; vairāki geimi (ne mazāk par 6) veido vienu setu
- džekpots Sacensību galvenā balva: "banka" kāršu spēlē; lielais laimests dažādās spēlēs
- pamatlaiks Sacensību norisei paredzētais laiks
- priekšfināls Sacensību posms pirms to fināla
- neizšķirts Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru
- tabulas lejasdaļa (arī lejasgals) Sacensību rezultātu saraksta beigu daļa, kurā atzīmēti vājākie rezultāti; pēdējās vietas (sacensībās)
- sacensis Sacensonis, konkurents
- kapāties Sacensties
- mācoties Sacensties
- sacīkstīties Sacensties
- sacīnīties Sacensties
- sacīsties Sacensties
- samačoties Sacensties
- sasacensties Sacensties
- izskriet līdzi Sacensties (ar kādu)
- kosties Sacensties (ātrumā)
- mēroties Sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā)
- adīties Sacensties adīšanā
- pakosties Sacensties ātrumā
- braukties Sacensties braukšanā
- bristies Sacensties brišanā; slēgt derības, kurš dziļāk iebridīs
- mēroties spēkiem Sacensties fiziskajā spēkā
- gulēties Sacensties gulēšanā
- kliegties Sacensties kliegšanā
- mēroties spēkiem Sacensties prasmē, arī atjautībā
- skrieties Sacensties skriešanā
- rambāt Sacensties sporta spēlēs
- izastiepties Sacensties stiepšanā
- švilpties Sacensties svilpšanā
- sacīkstēties Sacensties; sacīkstīties
- sacepties Sacept (2) sev
- sasacepties Sacept (daudz)
- olinieks Saceptas olas ar gaļu
- pīrags Sacepts jaunpiens
- pīrāgs Sacepts jaunpiens
- šarlote Sacepumam līdzīgs saldais ēdiens, ko pagatavo no kausētā sviestā izmērcētas baltas vai saberztas rupjas maizes, āboliem, cukura un dažām garšvielām
- uzcepums Sacepums
- musaka Sacepums no maltās gaļas, baklažāniem un citiem dārzeņiem
- publikācija Sacerējuma iespiešana; publicēšana
- paragramma Sacerējuma papildinājums, piezīme
- abstrakts Sacerējuma satura īss atstāstījums
- sacere Sacerējums (1)
- bufs Sacerējums (mūzikā vai dramaturģijā) ar komisku, grotesku saturu; attiecīgais žanrs
- domraksts Sacerējums (skolā)
- vārsmojums Sacerējums saistītā valodā
- apokrifs Sacerējums, ko nepamatoti piedēvē kādam citam autoram vai laikmetam
- anonīms Sacerējums, kura autors nav norādīts
- oeuvre Sacerējums, opuss
- dzejot Sacerēt (daiļdarbu) saistītā valodā
- sadzejot Sacerēt (dzejas darbu)
- sarīmēt Sacerēt (dzejoli), ievērojot atskaņas
- rīmēt Sacerēt (dzejoļus, pantus), parasti diletantiski, nemākulīgi
- komponēt Sacerēt (skaņdarbu)
- taisīt Sacerēt (tekstu, piemēram, dzejoli), veidot (piemēram, attēlu), parasti nemākulīgi
- dzejot Sacerēt dzejas darbus
- komponēt Sacerēt skaņdarbu (ar kādiem paņēmieniem, kādām metodēm, kādā stilā u. tml.)
- rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot tekstu (par kādu tematu)
- sarakstīt Sacerēt un fiksēt, piemēram, ar raksta zīmēm (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu)
- rakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus)
- uzrakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus)
- vārsmot Sacerēt vārsmas; dzejot
- komponēt Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (izmantojot kāda daiļdarba tekstu)
- uzdzejot Sacerēt, parasti neilgā laikā (dzejas darbu)
- rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.)
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam)
- saceroties Sacerot
- alaunakmens Sacietējis alauna minerāls
- grubucis Sacietējis cinis, kas radies braucot
- kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals
- virulis Sacietējis izkausēta metāla gabals (piemēram, laimes lejot)
- kurmulis Sacietējis ķermeņa izaugums
- kankalis Sacietējis zemes vai izkārnījumu gabals
- koskans Sacietējis, izžuvis, no sviedriem un netīrumiem kļuvis stīvs
- vimbas Sacietējumi lopiem pie kakla
- plaukas Sacietējumi šķiedrā (sliktas kvalitātes liniem, kaņepēm)
- miroņkauls Sacietējums, izaugums uz kaula
- garoza Sacietējusi (masas, irdenas vielas) virsējā, ārējā kārta
- kukužņa Sacietējusi dubļu pika
- skatoma Sacietējusi izkārnījumu masa lokzarnā; palpējot atgādina audzēju
- pupārijs Sacietējusi pēdējās kāpura stadijas kutikula (daļai divspārņu), kas funkcionē kā kūniņas apvalks
- sklerocijs Sacietējusi sēņotne dažām parazītiskām sēnēm, piem., vilka zobiem, dažām sklerotīniju sugām u. c.
- repums Sacietējusi, sabiezējusi āda; tulzna
- nocietas Sacietējušas atliekas
- ķaķis Sacietējušas strutas vai sarecējis asins receklis uz čūlas vai brūces
- virulis Sacietējušu sveķu gabals uz koka
- konsolidācija Sacietēšana, sadzīšana
- sagaldēt Sacietēt
- aizcietēt Sacietēt (par govs tesmeni)
- pierepēt Sacietēt (par lipīgu masu)
- sakrest Sacietēt netīrumos
- sašekšķēt Sacietēt no netīrumiem
- sašekstēt Sacietēt no netīrumiem
- gletēt Sacietēt pēc lietus (par augsni)
- glezēt Sacietēt pēc lietus (par augsni)
- sakokoties Sacietēt, kļūt kokveidīgam, cietam
- retēt Sacietēt, repēt, recēt
- saplienēt Sacietēt, sagulēties
- galdēt Sacietēt, sažūt
- sastērķelēt Sacietināt (3)
- sakrapmalēt Sacietināt (apģērba gabalu, tā daļu)
- sastērķulēt Sacietināt ar cietes šķīdumu
- sastērķelēties Sacietināt ar cietes šķīdumu savu apģērbu
- sazekšēt Sacietot netīrumiem kļūt melnam un smirdošam
- sazekšķēt Sacietot netīrumiem kļūt melnam un smirdošam
- sacīņa Sacīkste, cīņa
- kreiserjahta Sacīkstēm un pārbraucieniem (ceļojumiem) paredzēta jahta
- tūrjahta Sacīkstēm un pārbraucieniem (ceļojumiem) paredzēta jahta
- spījas Sacīkstes
- priekšsacīkstes Sacīkstes dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacīkstēm)
- rekordautomobilis Sacīkšu automobilis ātruma rekordu sasniegšanai īsā distancē (piem., 400 m, 1 km, 1 jūdze)
- pitstops Sacīkšu automobiļu apstāšanās speciāli ierīkotā vietā trases malā, lai iepildītu degvielu, nomainītu riteņus u. tml.
- renners Sacīkšu divritenis
- topmarka Sacīkšu jahtas masta augšdaļā uzkrāsota melna līnija (marka), kas norāda, līdz kurai vietai drīkst pacelt buras fallstūri
- ceturtdaļtonners Sacīkšu jahtu klase ar sacīkšu balli līdz 5,64 m (18,5 pēdas)
- beguškas Sacīkšu kamanas
- kartelis Sacīkšu kārtība viduslaiku bruņinieku turnīros
- līdzbraucējs Sacīkšu motobraucējs, kura vieta ir motocikla blakusvāģi
- sacelāt Sacilāt
- uzčakstināt Sacirst
- sacirsties Sacirst (2) sev
- uzskruzelēt Sacirtāt (matus)
- sadrellēties Sacirtāties
- sasprogt Sacirtāties
- sakrulēties Sacirtāties, cirtāties
- sakrullēties Sacirtāties, cirtāties
- sačerkstelēties Sacirtāties, samudžināties
- ņupa Sacirtojums, samezglojums, sajukums
- sacirkstināt Sacirtot
- sacirtāt Sacirtot
- sakupēt Sacirtot
- salokāt Sacirtot
- sakuperēt Sacirtot (matus ar īpašām šķērēm)
- sakruzelēt Sacirtot (sīkās cirtās)
- uzcirtāt Sacirtot, salokāt
- uzcirtināt Sacirtot, salokāt
- nokrūzāties Sacirtoties
- sačirkāties Sacirtoties
- sacirkstoties Sacirtoties
- sadzenksterēties Sacirtoties
- sakrendzelēties Sacirtoties
- uzcirtināties Sacirtoties, salokāt sev matus
- skrudzēt Sacirtoties, samesties, sagriezties
- čokarāties Sacirtoties, samudžināties, veidot mudžekli
- ringuļoties Sacirtoties, saritināties
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam)
- glaimot Sacīt glaimus
- aizsacīt Sacīt priekšā (kādam, kas pats nezina, klasē)
- apmētāt Sacīt vairākkārt (ko apvainojošu, nepatīkamu, asu, nievīgu)
- pārsacīt Sacīt vēlreiz, no jauna
- atbildēt Sacīt, reaģēt, atsaucoties uz klauvējienu, zvanu u. tml.
- ķodīt Sacīt, teikt
- sacējs Sacītājs
- saciķis Sacītājs
- kambartēvs Sacītājs, brāļu draudzes (hernhūtiešu) mācītājs
- sacivi Sacivi mērce - kaukāziešu virtuves ēdiens
- sacukurēties Sacukuroties
- sagraudot Sacukuroties
- sasacukurāties Sacukuroties
- sukāde Sacukurots auglis, sacukurotas augļa mizas
- greste Sačākstējusi, neizskatīga sieviete
- grezele Sačākstējusi, neizskatīga sieviete
- sakurtēt Sačākstēt (parasti par sniegu, ledu)
- sačampot Sačalkāt
- sačemurot Sačemuroties
- čarmulis Sačervelējums, sačokurojums
- sačervelēt Sačervelēties
- sasačervelēties Sačervelēties
- dupuris Sačokurējies vīriņš
- dupurs Sačokurojies vīriņš
- sačokarāt Sačokurot
- saverkšīt Sačokurot, sačervelēt
- saverkšķīt Sačokurot, sačervelēt
- sasaņaukšties Sačokuroties
- uzčokurēt Sačokuroties (no karstuma)
- sakrepelēt Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu)
- sakrepelēties Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu)
- sakrepēt Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu)
- saverkšīties Sačokuroties, sačervelēties
- saverkšķīties Sačokuroties, sačervelēties
- sačumurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties
- sačunčurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties
- sačunčurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties
- sačungurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties
- sačunkurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties
- sačužināt Sačubināt
- sačūkstēt Sačukstēt
- sasašvikstēties Sačukstēties
- sažužināties Sačukstēties
- čukstināt Sačukstēties, ilgstoši čukstēt
- sačūlāt Sačūlot (1)
- sačūlāt Sačūlot (2)
- sačunčurēt Sačunčurot
- sačupāt Sačupot
- sačūrināties Sačurināties
- sadabuit Sadabūt
- sagrābāt Sadabūt (1)
- sagrābstīt Sadabūt (1)
- sagramstīt Sadabūt (1)
- sakasīt Sadabūt (parasti naudu)
- sagrabināt Sadabūt, ar pūlēm, grūtībām savākt
- sagaut Sadabūt, iegūt (ko) lielākā daudzumā; sadabūt, iegūt (kā lielāku daudzumu)
- saskrapstīt Sadabūt, sakasīt
- sagreibt Sadabūt, saķert
- blokpostenis Sadales punkts bez sānceļiem dzelzceļa iecirknī, kas apgādāts ar automātiskas un pusautomātiskas bloķēšanas ierīcēm
- izplāksnēt Sadaliīties plēksnēs
- ķeskains Sadalījies
- restrukturalizācija Sadalījuma laikā vai telpā pārveidošana; tāda vai citāda procesa norises shēmas izmaiņa, saglabājot nemainīgu tā pamatmērķi (piem., parāda atlīdzināšanu)
- stāvojums Sadalījums stāvos (augu audzei)
- stāvojums Sadalījums stāvos (parasti celtnei)
- izkārtojums Sadalījums, organizācija pēc noteikta principa
- trūds Sadalījušās organisko vielu atliekas (trūdvielas) saturoša aramzeme (irdne, augsne)
- metakinēze Sadalījušos hromosomu pāru novietošanās šūnas ekvatoriālajā plaknē ar izliekto pusi pret tās centru
- disolūcija Sadalīšana, sadalīšanās
- distribūcija Sadalīšana; izvietošana
- diferenciācija Sadalīšanās (piemēram, dažādos veidos, atšķirīgās sastāvdaļās)
- dezintegrācija Sadalīšanās (sadalīšana) sastāvdaļās
- fragmentācija Sadalīšanās sīkās daļās
- pašsadalīšanās Sadalīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- bifurkācija Sadalīšanās, sazarošanās divās daļās, novirzienos
- saranstīt Sadalīt
- sašķirt Sadalīt
- saskaldīt Sadalīt (4)
- sašķelt Sadalīt (4)
- logot Sadalīt (attēlu, tekstu)
- snīderēt Sadalīt (augļus) plānās šķēlēs
- izkārtot Sadalīt (cilvēkus) pa noteiktiem darbiem; izrīkot (darbā, parasti noteiktā kārtībā)
- sadrumstalot Sadalīt (kādu kopumu) vairākās samērā nelielās daļās
- rajonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteikta kritērija savstarpēji atšķirīgās, bet iekšēji viendabīgās (administratīvās, ekonomiskās, klimatiskas u. tml.) daļās
- zonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteiktiem kritērijiem ģeogrāfiskās, klimatiskās, hidroloģiskās u. tml. zonās, joslās
- sagrafēt Sadalīt (ko) ailēs
- sagarumot Sadalīt (ko) noteikta garuma daļās
- dekoncentrēt Sadalīt (ko) pa vairākām vietām
- izadalīties Sadalīt (ko) savā starpā un turpmāk dzīvot šķirti, atsevišķi
- decentralizēt Sadalīt (ko) sīkākās daļās, grupās un novietot tās katru atsevišķi
- sašķelt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem
- saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
- saārdīt Sadalīt (ko), izjaucot (tā) kopumu
- pārziepjot Sadalīt (organisku savienojumu) ar ūdeni vai sārmu
- pārziepot Sadalīt (organisku savienojumu) ar ūdeni vai sārmu
- pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes
- pārdalīt Sadalīt (piemēram, teritoriju, ekonomiskus resursus) vēlreiz, no jauna
- rubricēt Sadalīt (tekstu) rubrikās (1); ierakstīt (ko) rubrikās (1)
- pārdalīt Sadalīt (telpu, platību, virsmu u. tml.) divās daļās (ar šķērssienu, aizkaru u. tml.)
- sašķelt Sadalīt (teritoriju) vairākās daļās
- saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākas daļas; sašķelt (3)
- hidrolizēt Sadalīt (vielu), izmantojot hidrolīzi (1)
- parcelēt Sadalīt (zemi) parcelēs
- aiļot Sadalīt ailēs; rubricēt
- saspraišļoties Sadalīt ar spraišļiem 1(1)
- gabalot Sadalīt daļās
- pārlest Sadalīt divās daļās (istabu ar starpsienu)
- sagabalot Sadalīt gabalos
- sajemt Sadalīt grupās (dzīvniekus)
- graduēt Sadalīt iedaļās (piemēram, skalu, instrumentu, trauku)
- tranžēt Sadalīt izceptu gaļu vai putnus tā, ka paliek tā pati iepriekšējā forma
- sakamsāt Sadalīt kumosos un aprīt, noēst
- sakamsīt Sadalīt kumosos un aprīt, noēst
- pārlauzt Sadalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu) vēlreiz, no jauna
- razderbaņiķ Sadalīt laupījumu
- izformēt Sadalīt mazākās vienībās, sadalīt pa citām vietām, vienībām vai likvidēt (kādu organizētu veselumu)
- parcellēt Sadalīt mazos gabalos, īpaši zemi
- izkārtāt Sadalīt noteiktā kārtībā (laiku)
- izkārtot Sadalīt noteiktā kārtībā (piemēram, laiku)
- gradēt Sadalīt noteikta lieluma iedaļās
- izārdīt Sadalīt pa sastāvdaļām
- ķīpslot Sadalīt pa šķiedrām
- rītīt Sadalīt pa vagām
- sarītīt Sadalīt pa vagām
- izvērst Sadalīt platumā un dziļumā (veidojot kaujas iekārtu)
- nopulcēt Sadalīt pulciņos
- frakcionēt Sadalīt sastāvdaļās (maisījumu)
- izjaukt Sadalīt sastāvdaļās (piemēram, ierīci, mehānismu, lai izlabotu, uzglabātu u. tml.)
- iedalīt Sadalīt sīkāk (mazākās mērvienībās)
- sasmalcināt Sadalīt sīkās daļās
- šķēnēt Sadalīt skaidās, ēvelēt, šķērēt 2(2)
- saskaidināt Sadalīt skaidās, pārvērst skaidās
- sabiržāt Sadalīt slejās (tīrumu)
- uzstundēt Sadalīt stundās
- šķieznot Sadalīt šķiedrās un veidot pavedienu
- reitīt Sadalīt tīrumu birzēs
- rūtēt Sadalīt tīrumu rūtēs
- izdalīt Sadalīt un izsniegt (katram daļu no kopuma)
- izrūtēt Sadalīt viscaur (lauku, platību) rūtīs, izveidojot tās ar arklu
- saplosīt Sadalīt, arī izkliedēt, parasti pilnīgi (mākoņus, miglu)
- izdaļāt Sadalīt, izdalīt
- saskaldīt Sadalīt, parasti nevēlami (piemēram, tautu, kolektīvu) atsevišķās, atšķirīgās vienībās, grupās
- sakramsīt Sadalīt, sadrupināt (ar zobiem)
- sarantīt Sadalīt, sagriezt, sakapāt
- sapinkuļot Sadalīt, savelt pinkuļos
- šķironis Sadalītājs
- reģistrs Sadalītājs, arī regulators (iekārtās, ierīcēs u. tml.)
- darva Sadalītas siekstas vidusdaļa
- sagabaloties Sadalīties
- sasadalīties Sadalīties
- sašķirties Sadalīties
- saskaldīties Sadalīties (4)
- sašķelties Sadalīties (4)
- saskaldīties Sadalīties (gabalos, dalās u. tml.)
- sajukt Sadalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); izzust, parasti pilnīgi, parastajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā)
- izšķirties Sadalīties (par priekšmetu)
- sabrukt Sadalīties (par vielu, tās elementārdaļiņām, to saistījumu)
- diferencēties Sadalīties (piemēram, dažādos veidos, atšķirīgās sastāvdaļās)
- pasašķirties Sadalīties (piemēram, par velkiem audeklā)
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā
- pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu)
- pajukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, parasti daļēji (par priekšmetiem)
- pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā); izjukt (1)
- sašķīst Sadalīties daļās, vairākos gabalos, parasti pēc 1trieciena, sitiena (par priekšmetiem, to kopumu)
- šķilināties Sadalīties gabalos
- skrandot Sadalīties gabalos
- izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piemēram, atsitoties pret ko)
- pieduzt Sadalīties lielā daudzumā sastāvdaļu
- izklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm)
- paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm); izklīst (1)
- sasadalīties Sadalīties sastāvdaļās
- disociēt Sadalīties sastāvdaļās (par molekulām)
- izjukt Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām
- macerēties Sadalīties sastāvdaļās ķīmisku vielu iedarbībā (par organisma, tā daļas audiem)
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties)
- izirt Sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu)
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, parasti daļēji (par priekšmetu kopumu), izzust kārtībai, parasti daļēji, starp (priekšmetu kopas) daļām
- plauksnot Sadalīties sīkās šķiedrās; atdalīties sīkām plēksnītēm
- šķembelēt Sadalīties šķembās; atdalīt šķembas
- nopeisēt Sadalīties šķiedrās
- noškiedroties Sadalīties šķiedrās
- noplūksnāt Sadalīties šķiedrās, nobirt, sasmalcināties
- plukšņāt Sadalīties šķiedrās, spurot
- plukšņēt Sadalīties šķiedrās, spurot
- pārdalīties Sadalīties tā, ka rodas divi gabali, divas daļas
- pušoties Sadalīties uz pusēm
- izdalīties Sadalīties vairākās vai daudzās daļās (pa vienam vai nelielās grupās, parasti, virzoties uz dažādām pusēm); izklīst (1)
- saslāņoties Sadalīties, arī izveidoties slāņveidīgi
- pašķirties Sadalīties, kļūt mazāk blīvam, parasti radot spraugas (par mākoņiem, miglu)
- sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu
- dairīties Sadalīties, plaisāt, skaldīties
- pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni)
- mi-parti Sadalīts divās vienāda lieluma daļās
- ļupsnains Sadalīts plānās sloksnēs, šķēlēs
- artikulēts Sadalīts sastāvdaļās (par cilvēka runu)
- pantots Sadalīts, sašķelts
- divisīvs Sadalošs
- diferencējošs Sadalošs, atšķirošs
- izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko)
- izkomplektēt Sadalot izbeigt (kāda kopuma) pastāvēšanu
- izlīt Sadaloties izplūst
- pasašķirties Sadaloties izzust (par mākoņiem, miglu)
- paklīst Sadaloties izzust (par miglu, mākoņiem u. tml.); izklīst (4)
- izklīst Sadaloties izzust (parasti par mākoņiem, miglu)
- nodalīties Sadaloties zaudēt saistību (ar ko); atdalīties (1)
- satunga Sadambējums, sastrēgums (upē)
- sadankāt Sadangāt
- sodara Sadara, sadura, krustošanās vieta
- kolaboracionisms Sadarbība ar okupantiem, okupācijas režīmu
- pretspēle Sadarbība ar partneri vai partneriem (skatuves mākslā)
- nodevība Sadarbība ar pretinieku (parasti ziņu sniegšana), kura apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses
- Cosine Sadarbība atvērtu sistēmu starpsavienojumu tīklu izveidei Eiropā ("Eureka" programmas projekts; "cooperation for open systems interconnection networking in Europe")
- koalīcija Sadarbība kopīgu kultūras mērķu sasniegšanai
- Caddia Sadarbība lauksaimniecības un importa/eksporta datu un dokumentu automatizācijā ("cooperation in automation of data and documentation for imports/exports and agriculture")
- ACE Sadarbības rīcība ekonomikas jomā (angļu val. "action for cooperation in the field of economics")
- nodot Sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses
- kolaborācija Sadarbošanās (parasti lieto, runājot par sadarbošanos ar režīmu, ko iedibinājuši uzurpatori vai okupanti)
- kolaborēt Sadarboties
- sučitsja Sadarboties ar policiju
- turēties kopā Sadarboties, atbalstīt citam citu
- saštimmēt Sadarboties; saskaņot, saprasties
- sareitīt Sadarīt
- sabliezt Sadauzīt
- sabuhņīt Sadauzīt
- sadaudzīt Sadauzīt
- sadauzt Sadauzīt
- sadrauvēt Sadauzīt
- sadrostēt Sadauzīt
- saklaņķēt Sadauzīt
- šķendēt Sadauzīt
- saplekšķināt Sadauzīt (ar roku)
- sablieķēt Sadauzīt, izmērcēt (lietū)
- satrupināt Sadauzīt, lai padarītu mīkstu
- sasmeltnēt Sadauzīt, piekaut
- sabuhīt Sadauzīt, sabojāt
- sasmalstīt Sadauzīt, sagriezt, saskaldīt sīkos gabalos
- saplekšināt Sadauzīt, saplacināt (ar roku)
- saķaulēt Sadauzīt, sasist
- sakaustīt Sadauzīt, sasmalcināt
- saķīlēties Sadauzīties
- sadāravāt Sadāvināt
- sadāstīt Sadāvināt
- sadāvāt Sadāvināt
- sašķiņķot Sadāvināt
- plaisīt Sadēdēt, nodrupt, sadrupt
- siltumspēja Sadedzes siltums
- sasveilēt Sadedzināt
- sasvilināt Sadedzināt
- sašvilīt Sadedzināt
- pārpelnot Sadedzinot (parasti kremējot), pārvērst (mirušo) pelnos
- pašsadegšana Sadegšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- izoglīties Sadegt
- sadedzēt Sadegt
- uzkūpēt Sadegt
- sasvilt Sadegt 1
- sadedzināt Sadegt 2
- atdegt Sadegt līdz kādai vietai un atdalīties nost
- izdegt Sadegt no iekšpuses līdz ar visu, kas tajā atrodas (piemēram, par telpu)
- izkvēpēt Sadegt, izkūpēt
- apdegums Sadegusi, pārogļojusies (priekšmeta virsas) kārta
- degums Sadegušu, arī degošu priekšmetu atliekas
- sadancot Sadejot (1)
- sadiet Sadejot (1)
- sadancot Sadejot (2)
- sadiet Sadejot (2)
- sadancoties Sadejoties (1)
- sadieties Sadejoties (1)
- sadancoties Sadejoties (2)
- sadieties Sadejoties (2)
- sateikties Saderēt (aiz lielības)
- saderēties Saderēt 1
- saderēties Saderēt^2^ (2)
- saderēties Saderēt^2^ (3)
- saderīgums Saderība
- sobarība Saderība, kopība
- mieranai Saderīgi, saskanīgi
- sapasīgi Saderīgi, saskanīgi
- sadarīgs Saderīgs
- sadienīgs Saderīgs
- sakritīgs Saderīgs
- saveicīgs Saderīgs
- sapasīgs Saderīgs, saskanīgs
- pasīgs Saderīgs; piemērots
- kross Saderīgu līniju kombinācija produktīvu pēcnācēju ieguvei
- sponsija Saderināšana, apsolīšana
- aizdzērība Saderināšanās
- aizdziras Saderināšanās
- ūzderības Saderināšanās
- derinātājs Saderināšanās ceremonijas vadītājs
- derenieks Saderināšanās dzīru viesis
- derībnieks Saderināšanās dzīru viesis
- derinieks Saderināšanās dzīru viesis
- dernieks Saderināšanās dzīru viesis
- sponsālijas Saderināšanas svētki, derības
- aizdzerības Saderināšanās svinības
- derestība Saderināšanās svinības
- aizdzērienes Saderināšanās; aizdziras
- aizdzirības Saderināšanās; aizdziras
- apdzirības Saderināšanās; aizdziras
- sarunāt Saderināt
- uzderināt Saderināt (piespiedu kārtā, pret personas gribu)
- izderināt Saderināt meitu
- gaidāms Saderinātā, līgava
- derenieks Saderinātais
- derībnieks Saderinātais
- derinieks Saderinātais
- dernieks Saderinātais
- izderības Saderinātas līgavas izvadīšana no vecāku mājas
- derēties Saderināties
- saderēties Saderināties
- sasadzerties Saderināties
- nodēt Sadēt noteiktu daudzumu (olu)
- sedd Sadi peldošas augu masas tropu upēs un ezeros
- ielinot Sadiedelēt
- ienabagoties Sadiedelēt
- sadakarēt Sadiedelēt, samangot
- sačigānēt Sadiedelēt, samangot; sadabūt
- sakankarēt Sadiedelēt, sameklēt
- trākldiegs Sadiedzamais diegs
- aizmatnis Sadiedzamais diegs; trākldiegs
- sadīdzēt Sadiedzēt
- saknidināt Sadiedzēt
- saknitināt Sadiedzēt
- aptveicēt Sadiedzēt (gatavojot iesalu)
- daidzīt Sadiegt
- naidzīt Sadiegt
- sadaidzīt Sadiegt
- sadiegalēt Sadiegt
- sadrākelēt Sadiegt
- sadrāklēt Sadiegt
- sametināt Sadiegt
- sašūdīt Sadiegt
- sašūstīt Sadiegt
- apkamsīt Sadiegt apkārt
- satrākelēt Sadiegt divus auduma gabalus kopā
- apdiega Sadiegts drēbes gabals
- nodīgt Sadīgt
- noknist Sadīgt
- pieasnot Sadīgt
- pieknist Sadīgt
- saknist Sadīgt
- saknitēt Sadīgt
- aptvīkt Sadīgt (iesala gatavošanas laikā)
- sanākt Sadīgt (parasti par jauniem augiem, to daļām)
- apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu); būt pārklātam ar asniem (par zemes platību)
- izkūlāt Sadīgt, izstīgot, savelties
- izkūlot Sadīgt, izstīgot, savelties
- izdilt Sadilstot kam (piemēram, audumam), izveidoties (par caurumu)
- sadrellēties Sadilt
- sadenēt Sadilt (par audumu, apģērbu)
- sadriskt Sadilt, izdilt
- sadēnēt Sadilt, satrūdēt, sapūt
- saliromānija Sadisma paveids, kas izpaužas centienos seksuālo partneri notraipīt ar dubļiem, izkārnījumiem, apliet ar urīnu, asinīm u. c.
- sadisks Sadistisks
- sadists Sadistisks cilvēks
- Mogera tokudae Sado mogera
- sadomāties Sadomāt (piemēram, ko darīt), iecerēt, arī izfantazēt (ko)
- uzdomāt Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt)
- saprātoties Sadomāties (1)
- pēršana Sadomazohistiskā dzimumakta neatņemama sastāvdaļa, gan gūstot baudu sagādājot partnerim sāpes, gan veicinot partnerim apasiņošanu un pastiprinot uzbudinājumu
- SM Sadomazohists
- sazālīt Sadot (slimniekam) zāles (medikamentus)
- apdukņāt Sadot ar dūru sitieniem vai ar grūdieniem sānos
- sprungulot Sadot ar nūju
- saglaustīt Sadot pa ausīm
- saplaunīt Sadot pa ausīm, sapērt
- saņemties Sadoties (rokās)
- izspradzināt Sadragājot izšļakstīt
- sašķaidīt Sadragāt (1); arī sagraut (1)
- sasmaldzināt Sadragāt, sadauzīt
- saskārdīt Sadragāt, saskaldīt, saplosīt
- satampīt Sadragāt, satriekt
- litocenoze Sadragāto akmeņu atlieku izvākšana no pūšļa
- sadraiskoties Sadraiskuļoties
- sadraudzināt Sadraudzēt
- draudzināt Sadraudzēt, iedraudzēties
- sabrāļot Sadraudzēt, satuvināt
- sačomoties Sadraudzēties
- sadraugoties Sadraudzēties
- sasadraudzēties Sadraudzēties
- apdraudzēties Sadraudzēties, iedraudzēties
- sabrāļoties Sadraudzēties, satuvināties; arī sabiedroties
- sadabt Sadraudzēties, vienam pie otra pierast
- sadraudze Sadraudzība
- Sodružestvas jūra Sadraudzības jūra Indijas okeānā
- pavadšķielēšana Sadraudzības šķielēšana - biežākais šķielēšanas veids, kuras gadījumā acs kustības nav ierobežotas, rodas 3-4 gadu vecumā, sevišķi, ja ir intensīva redzes piepūle
- sadrebēties Sadrebēt
- sadrebt Sadrebēt
- sadrūzēt Sadrebēt, sadrebināties
- sadrēbt Sadrebināt, sakratīt, sabārt
- sašķārdīt Sadriskāt
- apskuris Sadriskāts
- sadrosināt Sadrošināt
- sadrosmināt Sadrošināt
- sadrūvis Sadrūmis
- aizbirzt Sadrumstalojoties aizkrist, aizbirt
- fragmentarizācija Sadrumstalošanās, viendabības un kopības zudums; sadalīšanās grupās; fragmentizācija
- sadrumstalāt Sadrumstalot
- sasīkumot Sadrumstalot (1)
- sadrūmēties Sadrūmt
- sadrūvēties Sadrūmt
- druskāt Sadrupināt
- druskot Sadrupināt
- izkņēgāt Sadrupināt
- saburzīt Sadrupināt
- sadramzīt Sadrupināt
- sakuldurēt Sadrupināt
- satrupināt Sadrupināt
- salupināt Sadrupināt (maizi)
- izdrumslināt Sadrupināt un izbārstīt
- izdrumslāt Sadrupināt, sasmalcināt
- sadripināt Sadrupināt, sasmalcināt
- zvirgzdakmens Sadrupināts akmens
- pamatmorēna Sadrupinātu iežu kārta, kas izveidojusies zem ledus, ārdoši iedarbojoties ledājam
- lažāji Sadrupis siens vai salmi, kas lažās paliek neapēsts
- delderis Sadrupis, drebulīgs, sakritis cilvēks
- sabirzt Sadrūpot pārvērsties par ko
- uzdrupt Sadrūpot uzkrist
- sadript Sadrupt
- sakuldurēties Sadrupt
- sabirzt Sadrupt (par ko birzīgu)
- izdobēt Sadrupt, izdēdēt
- izdrunēt Sadrupt, izdēdēt
- sadēdēt Sadrupt, sadalīties, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē (parasti par iežiem)
- izdrubēt Sadrupt, sadrumstaloties
- nosmeltēt Sadrupt, sairt, sadrupināt
- izdrebt Sadrupt, sairt; sapūt
- sadrunēt Sadrupt, satrūdēt, sapūt
- safārēties Sadrūvēties, satraukties; sajukt
- sadrauvēties Sadrūzmēties, berzties, berzēties (piemēram, par ledu upē)
- apsēst Sadrūzmēties, sablīvēties (pie kā, kam apkārt)
- sadūcināt Saducināt
- sadulpt Sadulbt, apmulst
- dumēt Saduļķēties (par ilgi stāvējušu alu)
- piedugot Saduļķot
- sabultēt Saduļķot
- saduļķāt Saduļķot
- saduļķēt Saduļķot
- samudīt Saduļķot
- sazlanķēt Saduļķot
- sadangāt Saduļķot (1)
- aizduļķēties Saduļķoties
- piedumēties Saduļķoties
- saduļķēties Saduļķoties
- nodugoties Saduļķoties; nomākties, apmigloties
- sadūlēt Sadūmot
- sasvēpēt Sadūmot
- sadumpjot Sadumpot
- uzkarsināt Sadumpot, uzkūdīt, uzkurināt (uz kaut ko)
- sadumpēties Sadumpoties
- sadumpjoties Sadumpoties
- šķetīties Sadumpoties, radīt nekārtības, trakot
- sabunkāt Sadunkāt
- saduņķēt Sadunkāt
- sapuknīt Sadunkāt
- sadara Sadura (1)
- saders Sadura (1)
- sadurvieta Sadura (1)
- stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta šādas saduras tuvumā
- sadura Sadursme (2)
- sadure Sadursme (2)
- cīniņš Sadursme (ar naidīgu spēku), vēršanās (pret to), cenšanās uzvarēt (to); cīņa (6)
- cīņa Sadursme (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.)
- cīņa Sadursme (starp pretējiem spēkiem, piemēram, starp šķirām, partijām), lai gūtu pārsvaru, uzvaru
- atsist Sadursmē atvairīt (pretinieka uzbrukumu); panākt, ka (pretinieks) atkāpjas
- atkāpšanās Sadursmē iekļuvuša kadra atkārtotas pārraides novilcināšana lokālajā tīklā
- divkauja Sadursme, arī sacensība (starp diviem pretiniekiem), kurā nelieto fizisku spēku
- divkauja Sadursme, cīņa (starp diviem pretiniekiem)
- sagrūdiens Sadursme, saduršanās
- karambolāža Sadursme, sasišanās; 2 vai vairāku bumbu sasišanās ar spēlējamo bumbu biljardā
- nočakarēt Sadurstīt
- sabadīt Sadurstīt
- sadakstīt Sadurstīt (2)
- izdurstīt Sadurstīt (vairākās vietās)
- sačukstīt Sadurstīt, sabakstīt
- razkaķiķ Sadurt
- razmiķ Sadurt
- rzamandoriķ Sadurt
- vaļnuķ Sadurt
- posoļiķ Sadurt, sagriezt
- sadurteni Sadurteniski, kopā saskaroties
- kollidēt Sadurties
- sasadurties Sadurties ar ko asu
- sabliezties Sadurties ar skaļu troksni
- sadust Sadusēt
- sasirdis Sadusmojies
- epsis Sadusmojies bērns
- aizdusmot Sadusmot
- aiztirdīt Sadusmot
- apdusmot Sadusmot
- apdusmoties Sadusmot
- iesirdīt Sadusmot
- piedusmot Sadusmot
- sabargot Sadusmot
- sadusmināt Sadusmot
- saerrot Sadusmot
- sapīcināt Sadusmot
- sapukot Sadusmot
- aizdusmināt Sadusmot (atkārtoti)
- nosirdīt Sadusmot (kādu)
- apgrēcināt Sadusmot, radīt sašutumu, vest grēkā
- sabodzināt Sadusmot, sakaitināt
- aizkairināt Sadusmot, saniknot
- aizsirdīt Sadusmot; saniknot
- izbesīt Sadusmot; saniknot
- aizadusmāties Sadusmoties
- aizasirdīties Sadusmoties
- aizkaist Sadusmoties
- apskaisties Sadusmoties
- iesirdīties Sadusmoties
- piešust Sadusmoties
- sabargoties Sadusmoties
- sacemmēties Sadusmoties
- saērcēties Sadusmoties
- saļaunoties Sadusmoties
- sapūcēties Sadusmoties
- sapukoties Sadusmoties
- sasadusmāties Sadusmoties
- satimmēties Sadusmoties
- iekaisties Sadusmoties, kļūt dusmīgam
- piesapūsties Sadusmoties, kļūt īgnam
- sarūkties Sadusmoties, saīgnoties; dusmojoties, īgnojoties paust neapmierinātību
- apšķermīties Sadusmoties, saīgt
- sapuktēties Sadusmoties, saīgt
- sasabozties Sadusmoties, saīgt (par cilvēku)
- sabozties Sadusmoties, saīgt, arī aizvainoties
- nošust Sadusmoties, skaisties
- saērcināties Sadusmoties; kļūt, parasti ļoti, īgnam, ķildīgam
- sanarrāties Sadusmoties; sanervozēties; satracināties
- sanerroties Sadusmoties; sanervozēties; satracināties; sanarrāties
- izbesīties Sadusmoties; saniknoties
- būksna Sadusmots, sakaitināts un slinks cilvēks
- sadūšināt Sadūšot
- drosīties Sadūšoties
- sadrosmināties Sadūšoties
- sadūšināties Sadūšoties
- vīrināties Sadūšoties
- modrīties Sadūšoties, pamosties, atmosties, piecelties
- drošoties Sadūšoties, sajust drosmi
- iešvunkāties Sadūšoties, sasparoties; sagatavoties uz enerģisku darbību
- iešvunkoties Sadūšoties; sagatavoties uz enerģisku darbību
- sadžaldīt Sadzaldīt
- sasadžaldīties Sadzeldēties
- nodzaldīt Sadzeldināt
- sadzeldināt Sadzeldīt
- atdzeldināt Sadzelt
- sazelināt Sadzelt
- sadzeldēt Sadzelt (1)
- sadzeldīt Sadzelt (1)
- sadzeldēt Sadzelt (2)
- sadzeldīt Sadzelt (2)
- sadzeldēt Sadzelt (3)
- sadzeldīt Sadzelt (3)
- sadzaldīt Sadzelt (ar nātrēm)
- sakodīt Sadzelt (par dažiem kukaiņiem)
- noknazerēt Sadzelt (par kukaiņiem, piemēram, blusām)
- sakost Sadzelt (par kukaiņiem)
- sazelt Sadzelt (par nātrām)
- apdzelt Sadzelt (visapkārt vai vairākās vietās, parasti par nātrēm)
- saģilināt Sadzelt, apsvilināt (ar nātrēm)
- sazeldināt Sadzelt, sakost (par nātrām)
- iezelties Sadzelt, sazelt 2
- piedzeltāt Sadzeltēt
- sadzeltāt Sadzeltēt
- sadzeltot Sadzeltēt
- sazilināties Sadzelties ar nātrēm
- zilināties Sadzelties ar nātrēm
- sadzanāt Sadzenāt (dzīvniekus)
- sažimbot Sadzert
- sapļummēties Sadzerties
- satempties Sadzerties (1)
- sašņaboties Sadzerties (alkoholiskus dzērienus)
- savicoties Sadzerties (alkoholiskus dzērienus)
- saplempt Sadzerties (ūdeni)
- saplempties Sadzerties (ūdeni)
- saplemst Sadzerties (ūdeni)
- saplemsties Sadzerties (ūdeni)
- samest Sadzerties alkoholisku dzērienu
- saziņgāt Sadziedāt
- aizretināt Sadziedēt
- sadzīdēt Sadziedēt
- sadziedināt Sadziedēt
- dadzirdēt Sadzirdēt
- sadzirēt Sadzirdēt
- sadzirst Sadzirdēt
- sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus, arī balsi
- padzirdēt Sadzirdēt, izdzirdēt (ko), parasti pavirši, arī nepilnīgi
- aizdzirst Sadzirdēt, saklausīt
- sadzērdināt Sadzirdīt
- henoze Sadzīšanas process
- aizraukties Sadzīt
- aizrukt Sadzīt
- lezēt Sadzīt
- satapāt Sadzīt (ecēšās) tapas
- sagaņģēt Sadzīt (kur iekšā)
- savantēt Sadzīt (kur iekšā)
- savārīt Sadzīt (kur iekšā)
- saaugt Sadzīt (par brūci, ievainotu ķermeņa dalu)
- dadzīt Sadzīt (par brūci)
- sarumbēties Sadzīt (par lauztu kaulu)
- uzčamdīt Sadzīt kaut kur augšā
- saraicīt Sadzīt kopā
- savaļāt Sadzīt kopā
- apstāvināt Sadzīt kopā (ganāmpulku) un vairs neļaut izklīst (līdz ganāmpulks apgulstas)
- dadzīt Sadzīt pa pēdām
- nolipēt Sadzīt pēdas
- izjodināt Sadzīt pēdas (zaglim)
- saseķēt Sadzīt pēdas, sadabūt
- sasekt Sadzīt pēdas; izzināt
- aizrepēt Sadzīt tā, ka paliek grubuļaina, aprepējusi rēta
- nosatirīties Sadzīt un nolobīties (par ādas virskārtu)
- aizrecēt Sadzīt, aizdzīt izveidojoties asins sarecējumam
- savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- sarumbēt Sadzīt, saaugt; sarumbēties
- samiet Sadzīt, sasist (parasti zemē)
- savajāt Sadzīt, saslaucīt
- saganīt Sadzīt, savākt kopā
- SAPR Sadzīves atkritumu pārstrādes rūpnīca (raj.)
- mājdrēbes Sadzīves ģērbi, kas paredzēti valkāšanai mājās (piem., priekšauts, peldmētelis); mājģērbi
- pašapkalpošanās Sadzīves materiālo vajadzību apmierināšana pašam ar savām darbībām
- frizētava Sadzīves pakalpojumu darbnīca, kur frizē
- salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piemēram, darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu
- SPK Sadzīves pakalpojumu kombināts
- sadzīvniecisks Sadzīvisks
- sadzievāt Sadzīvot
- safederēt Saecēt ar atsperu ecēšām
- sapederēt Saecēt ar atsperu ecēšām
- sabarot Saēdināt (cilvēku)
- seima Saeima
- Latvijas Republikas komerclikums Saeimas pieņemts likums, kas stājās spēkā 2002. g. 1. janvārī, aizstājot likumu "Par uzņēmējdarbību"
- atdzerties Saelpoties (kādas smaržas)
- sakrimst Saēst (cietu barību); sagrauzt (1)
- saņammāt Saēst; sakost
- iekampties Saēsties
- sadzīties Saēsties
- samizoties Saēsties
- sasaēsties Saēsties
- sasukāties Saēsties
- satesties Saēsties
- satrausties Saēsties
- saturēties Saēsties
- savantēties Saēsties (ar lielu apetīti, ko lielākā daudzumā)
- sasiksnāties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā)
- sazēvelēties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā)
- sazloķēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā
- sazolēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā
- sazvektēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā
- saslopēties Saēsties (negausīgi, lielākā daudzumā)
- saveķēties Saēsties (parasti ko biezu)
- aizēsties Saēsties (vairāk nekā vajadzīgs, vēlams)
- saķepēties Saēsties lielākā daudzumā (parasti ko biezu)
- sazlanķēties Saēsties šķidru ēdienu
- samizāties Saēsties; samizoties
- diabroze Saēšana, sagraušana; perforējoša čūla
- saabļavāt Saēvelēt (daudz)
- sadzejot Safantazēt; arī samelot
- safians Safjāns
- marokens Safjāns grāmatu vāku izgatavošanai
- carthamnus Saflori
- sabildēt Safotografēt
- safočēt Safotografēt
- krokoss Safrāna krokuss ("Crocus sativus")
- saprāns Safrāns
- zaprāns Safrāns
- zafrans Safrāns - smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
- šaprāns Safrāns (garšviela)
- Ķaķa Saga - apdzīvota vieta Ķīnā, Tibetas autonomajā reģionā
- apgādāt Sagādāt
- iepīrēt Sagādāt
- izpūlēt Sagādāt
- piegādāt Sagādāt
- samādīt Sagādāt
- sastaravēt Sagādāt
- uzgādāt Sagādāt
- sagādāties Sagādāt (1) sev
- saraudzīt Sagādāt (1); arī paņemt (no kurienes); arī salūkot
- sagādāties Sagādāt (2) sev
- apbēdināt Sagādāt (kādam) bēdas; sarūgtināt, skumdināt
- izmācīt Sagādāt (kādam) iespēju izmācīties, iegūt izglītību
- izvuicīt Sagādāt (kādam) iespēju izmācīties, iegūt izglītību
- žņaugt Sagādāt (kādam) lielas grūtības, arī apdraudēt (kā) pastāvēšanu
- aizķibelēt Sagādāt (kādam) nepatikšanas
- grauzt Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas
- zāģēt Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas, kaitēt (kādam)
- rūpināt Sagādāt (kādam) rūpes
- atmest Sagādāt (peļņu, ienākumus u. tml.)
- atnest Sagādāt (peļņu) - par naudu, vērtspapīriem u. tml.
- nodrošināt Sagādāt (piemēram, cilvēkiem, uzņēmumiem) pietiekamā daudzumā (ko)
- iegādāt Sagādāt (piemēram, darbu)
- piestaravēt Sagādāt (vajadzīgo, nepieciešamo) pietiekami, daudz
- piešķirt Sagādāt apstākļus (kādai darbībai, stāvoklim); būt par cēloni tam, ka rodas (kāds stāvoklis)
- izskolot Sagādāt apstākļus, lai (kāds) varētu pilnīgi izglītoties
- iekundināt Sagādāt darbu
- samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem)
- nodot Sagādāt iespēju izmantot, lietot (piemēram, celtni, inventāru, teritoriju)
- izpērdināt Sagādāt iespēju, likt izpērties, mazgāties pirtī, arī izpērt, nomazgāt (pirtī)
- ķīpāt Sagādāt kaut ko pārlieku daudz
- ķīpāties Sagādāt kaut ko pārlieku daudz
- sakākarēt Sagādāt ko (parasti ar grūtībām)
- apgrūtināt Sagādāt neērtības, grūtības (cilvēkam)
- iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī
- kašerēt Sagādāt pārtiku
- pierotīt Sagādāt pietiekamā daudzumā
- piebarot Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus)
- lomināt Sagādāt pūru
- rūpēt Sagādāt rūpes (1)
- noēst matus no galvas Sagādāt rūpes, raizes
- (no)ēst matus no galvas Sagādāt rūpes, raizes
- piedzīties Sagādāt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- pieraust Sagādāt sev (piemēram, naudu, mantu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pārsabarāties Sagādāt sev pārtiku, barību
- situēt Sagādāt, arī nodrošināt (noteiktu, piemēram, labu, viduvēju) materiālo stāvokli
- sarūpēt Sagādāt, arī sagatavot (ko)
- piepļokāt Sagādāt, pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sagādāt, pagatavot (kā lielāku daudzumu)
- sadabūt Sagādāt, parasti ar pūlēm
- piezorģēt Sagādāt, piegādāt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt, piegādāt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- piegaut Sagādāt, piekrāt (ko lielākā daudzumā)
- pierukņāt Sagādāt, pienēsāt
- ķibelēties Sagādāt, radīt sev nepatikšanas
- sarūpināt Sagādāt, sakrāt
- pielūkāt Sagādāt, sameklēt (ko papildus); piemeklēt
- pielūkāt Sagādāt, sameklēt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt, sameklēt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- izfīrēt Sagādāt; sadabūt
- gāds Sagādātais, krājums
- gādājums Sagādātais, krājums; gāds 1
- satrāpīties Sagadīties
- dakrist Sagadīties (darīt ko) ar kādu kopā
- iekrist Sagadīties, gadīties
- sagāda Sagāds, krājums, manta, pārtika
- dagaidīt Sagaidīt
- sagaust Sagaidīt
- sajemt Sagaidīt (1)
- sagaidīties Sagaidīt (1) vienam otru, citam citu
- sasagaidīties Sagaidīt vienam otru, citam citu
- saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (atnācēju, ciemiņu)
- dostukatsja Sagaidīt, nodzīvot līdz kaut kam sliktam (arestam, pieķeršanai u. tml.)
- Sagaminada Sagami līcis
- sagandāt Sagandēt
- apžultīt Sagandēt, samaitāt, sarūgtināt
- Sagaredža Sagaredžo, pilsēta Gruzijā
- sagarināt Sagarumot
- apgatavenis Sagatave
- sagatavenis Sagatave
- bāzēšana Sagataves, detaļas vai izstrādājuma novietošana attiecībā pret izraudzīto koordinātu sistēmu
- sagat. Sagatavojis; sagatavotājs (kopā ar uzvārdu)
- aizvadīt Sagatavojot, sapošot ceļam, arī izvadot, aizlaist (uz kurieni), pašam nedoties līdzi
- kalve Sagatavošanas iestāde (speciālistiem)
- pirmskolnieks Sagatavošanas klases audzēknis
- propedeitika Sagatavošanas nodarbību kopums, ievads (kādā zinātnes nozarē)
- ābecnieks Sagatavošanas vai pirmās klases skolēns
- ābečnieks Sagatavošanas vai pirmās klases skolēns
- dataisīt Sagatavot
- pariedīt Sagatavot
- podsmotreķ Sagatavot
- sagatavēt Sagatavot
- sagatavināt Sagatavot
- sataisināt Sagatavot
- taisināt Sagatavot
- izbāzt Sagatavot (beigtu dzīvnieku) uzglabāšanai (novelkot ādu, piepildot to ar attiecīgiem materiāliem, un izveidojot šim dzīvniekam raksturīgu ķermeņa formu)
- uzposīt Sagatavot (ceļojumam)
- uzpošīt Sagatavot (ceļojumam)
- ieplucināt Sagatavot (dzērienu lopiem)
- sastaravēt Sagatavot (ēdienu)
- piestrapēt Sagatavot (ēdienu) pietiekami, daudz
- pasarušēties Sagatavot (ko darīt)
- sastrādāt Sagatavot (ko) turpmākajam darbam, darbībai; arī izstrādāt (2)
- sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piemēram, apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko
- izmācīties Sagatavot (mācību priekšmetu), izpildīt (mācību priekšmetā uzdoto)
- iejaut Sagatavot (mīklu), iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā
- savīkšt Sagatavot (norisi, darbību u. tml.); arī sagādāt (ko)
- ietaisīt Sagatavot (parasti kādu daudzumu, krājumu)
- sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot; šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko
- sapost Sagatavot (piemēram, ceļam, braucienam), sakravājot nepieciešamos priekšmetus
- inscenēt Sagatavot (piemēram, lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu)
- jarovizēt Sagatavot (sēklu) pirms sējas īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību
- regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai; panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības
- pārstādīt Sagatavot (tehnisku iekārtu) citas operācijas veikšanai
- iestādīt Sagatavot (tehnisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai
- uzpūdēt Sagatavot (tīrumu) sēšanai
- iemērkt Sagatavot (veļu) mazgāšanai, ievietojot šķidrumā; sagatavojot mazgāšanai, ievietot (veļu šķidrumā)
- aizpuišot Sagatavot aiziešanai (aizceļošanai)
- aploksnēt Sagatavot aploksni ar sūtītāja un saņēmēja adresēm, ievietot dokumentu vai vēstuli un aizlīmēt to; arī sagatavot bandroles iepakojumu
- nītēt Sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus)
- nītīt Sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus)
- piekroķēt Sagatavot daudz kroku; sakrokot
- iemaisīt Sagatavot dzērienu
- iedarināt Sagatavot iedaru (alus pagatavošanai)
- piemargot Sagatavot lielākā (pietiekamā) daudzumā kaut ko raibu (piemēram, izšuvumus, adījumus)
- iejaukt Sagatavot lietošanai (piemēram, krāsu), samaisot (to ar kādu šķidru vielu)
- sataisīt Sagatavot lietošanai, patērēšanai (piemēram, ēdienu)
- apstrādāt Sagatavot lietošanai, uzglabāšanai, tālākai apstrādei (lauksaimniecības produktus)
- ieperināt Sagatavot ligzdu, apmesties
- zostēt Sagatavot mērci
- piegatavēt Sagatavot pietiekami, daudz
- piegatavīt Sagatavot pietiekami, daudz
- piegatavot Sagatavot pietiekami, daudz
- ieskaidīt Sagatavot skābumu muciņā, ielejot siltu ūdeni, pievienojot miltus un saskalojot
- piebrūzēt Sagatavot tik daudz ēdienu, ka nevar visu apēst
- iepost Sagatavot tīrumu sējai
- iegatavēt Sagatavot un ievietot (kur iekšā)
- ielikt Sagatavot un ievietot (kur uzglabāšanai, apstrādei)
- ieskābēt Sagatavot un ievietot (parasti traukā, tvertnē) skābēšanai
- dublēt Sagatavot un izmantot (rezerves ierīci) kāda uzdevuma veikšanai vienā un tai pašā sistēmā
- sašķērēt Sagatavot un uzvilkt velkus uz velku kokiem
- iesālīt Sagatavot uzglabāšanai, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmās sāls šķīdumā
- sataisīt Sagatavot, ierīkot izmantošanai, sakārtot lietošanai
- tutuļāt Sagatavot, izrīkot
- iestudēt Sagatavot, izveidot (lugas, muzikāli dramatiska darba) izrādi, sagatavot, izveidot (daiļdarba, skaņdarba, dejas) priekšnesumu
- sarīkāt Sagatavot, noorganizēt
- sarīkot Sagatavot, sakārtot, arī izveidot (ko kādam nolūkam)
- apladēt Sagatavot, uztaisīt
- iesvaidīt Sagatavot; izraudzīt un sagatavot
- vīstulīši Sagatavoti vienādu izmēru salmu saišķi jumta nosegšanai
- kvalifikācija Sagatavotības pakāpe (kāda darba) veikšanai
- izčabināties Sagatavoties
- izkužņāties Sagatavoties
- pariedīties Sagatavoties
- satrausīties Sagatavoties
- temēties Sagatavoties
- temmēties Sagatavoties
- sapodāties Sagatavoties (ceļojumam), saģērbjoties un sakravājot lietas
- vīrināties Sagatavoties (darbam vai ceļojumam)
- sarīkoties Sagatavoties (kāda darba, darbības, pasākuma u. tml.) veikšanai
- savīstīties Sagatavoties (kādai darbībai, pasākumam)
- sakārtoties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei)
- sataisīties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei)
- notaisīties Sagatavoties (ko darīt)
- savīkšties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.); savīkšķīties
- savīkšīties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.); savīkšties
- savīkšķīties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.); savīkšties
- taisināties Sagatavoties (pirms doties ceļā)
- izrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties projām (no kurienes, kur u. tml.)
- aizrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties prom
- aizčudāties Sagatavoties aiziešanai, aizbraukšanai
- aizčūdīties Sagatavoties aiziešanai, aizbraukšanai
- izataisīties Sagatavoties un doties ceļā
- iztaisīties Sagatavoties un doties ceļā
- iešūpoties Sagatavoties un iesākt (piemēram, darbu, kādu pasākumu)
- čegāt Sagatavoties, lai apmierinātu savu seksuālo dziņu (par gaili un zostēviņu)
- sataisīties Sagatavoties, lai dotos ceļā
- saposties Sagatavoties, parasti pilnīgi (kādas darbības veikšanai)
- pasacilāties Sagatavoties, piemēram, iešanai, braukšanai
- sapravīties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.)
- sariktēties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu)
- aiztaisīties Sagatavoties, sakārtoties (lai kur dotos)
- izvikstīties Sagatavoties, saposties
- apladēties Sagatavoties, sataisīties
- atriedīties Sagatavoties, sataisīties
- izknierēties Sagatavoties, sataisīties
- izvaikstīties Sagatavoties, sataisīties
- pavīkšties Sagatavoties, sataisīties
- saknosīties Sagatavoties, sataisīties
- saspirināties Sagatavoties, sataisīties
- satūjāties Sagatavoties, sataisīties
- uzkūlināties Sagatavoties, sataisīties
- iztuzināties Sagatavoties, sataisīties, izpūlēties
- mādīties Sagatavoties, uzsākt
- žeirāt Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu
- žeirēt Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu
- žeirēties Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu
- sapudīties Sagatvoties ceļojumam vai braucienam
- iztenterēties Sagatvoties iet
- sagaudāties Sagaudoties
- sagāzalēt Sagāzelēt
- sagāzīties Sagāzelēties
- samūdēt Sagāzt
- pārkļaut Sagāzt, sasvērt
- sagaupties Sagāzties
- sazvīrt Sagāzties
- sasagāzties Sagāzties (par celtni, tās daļu)
- sagrūt Sagāzties un pārvērsties drupās (parasti par celtnēm); sabrukt (1); arī grūstot nonākt avārijas stāvoklī
- sabrukt Sagāzties un pārvērsties drupās; sagrūt (1); arī brūkot nonākt avārijas stāvoklī
- sagozties Sagāzties, sabrukt
- baukņa Sagāzusies celtne
- Šikutimi Sageneja - pilsēta Kanādā ("Chicoutimi"), tās nosaukums Kvebekas pamatiedzīvotāju valodā
- Sagiza Saghiza, upe Kazahstānā
- Sagina Sagino, pilsēta ASV Mičiganas štatā
- atkopšana Saglabājamās informācijas atjaunošana pēc datora kļūmes novēršanas; šaurākā nozīmē - datu bāzes rekonstrukcija, izmantojot, piem., dublētājkopijas vai modificētu ierakstu bloku kopijas
- piemineklis Saglabājams objekts, kam ir liela nozīme kādā kultūras jomā
- sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml.
- saudze Saglabāšana, aizsardzība, kopšana
- paglabāt Saglabāt
- iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti)
- iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest (3)
- paturēt Saglabāt (kādas attiecības ar cilvēkiem, stāvokli sabiedrībā)
- paturēt Saglabāt (ko atmiņā) tā, ka iespējams viegli atcerēties
- iedzemdēt Saglabāt (pēcnācējos) savas īpašības
- iznest Saglabāt (piemēram, jūtas, uzskatus, attieksmes)
- paturēt Saglabāt (sava psihiskā stāvokļa izpausmi), parasti uz kādu laiku
- atcerēties Saglabāt atmiņā, ievērot
- dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā)
- pārziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām)
- ziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām)
- atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam)
- nodrosēt Saglabāt, atstāt (ko) noteiktai personai, vajadzībai; nodrošināt, rezervēt
- ietaupīt Saglabāt, lieki neiztērēt (enerģiju, darbu u. tml)
- saturēt Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts
- aizturēt Saglabāt, paturēt (kādā vietā); sekmēt (kā) saglabāšanos (kur)
- patverties Saglabāties
- uzglabāties Saglabāties (1)
- nonākt Saglabāties (līdz kādam laikposmam)
- sastingt Saglabāties (parasti sejā, acīs) pēc nāves (par pirmsnāves pārdzīvojuma izpausmi)
- izdzīvot Saglabāties, neizzust (piemēram, par tradīciju)
- stāvēt Saglabāties, nepārvērsties, neizzust (par parādībām dabā)
- pastāvēt Saglabāties, nesabojāties noteiktu laiku
- turēties Saglabāties, palikt (kur iekšā) - piemēram, par vielām, siltumu
- izstāvēt Saglabāties, pārziemot
- turēties Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku (par parādībām dabā)
- saglēbt Saglābt
- saglāstīt Saglaudīt
- saglaustīt Saglaudīt
- sakļaustīt Saglaust
- saglaudīt Saglaust (1)
- sagludināt Saglaust (1)
- uzglaudīt Saglaust uz augšu
- uzglaust Saglaust uz augšu
- uzglausties Saglaust uz augšu (savus matus)
- saķemmēt Saglaust, sakārtot ar ķemmi (matus); sasukāt
- sasukāt Saglaust, sakārtot ar ķemmi, suku (matus, bārdu, ūsas)
- saģaugties Saglausties, apkampties
- glezains Saglīzdējis
- glīmains Saglīzdējis
- sabliezējis Saglīzdējis
- saglecējis Saglīzdējis
- saglezējis Saglīzdējis
- saglīdējis Saglīzdējis
- saglīvējis Saglīzdējis
- ļeckains Saglīzdējis (par maizi)
- ļeckaiņš Saglīzdējis (par maizi)
- glets Saglīzdējis, glums; ūdeņains
- pļekains Saglīzdējis, saplacis (piemēram, par maizi, mīklu)
- pļekaiņš Saglīzdējis, saplacis (piemēram, par maizi, mīklu)
- pļekans Saglīzdējis, saplacis (piemēram, par maizi, mīklu)
- sabliezt Saglīzdēt
- saglečkāt Saglīzdēt
- sagļeckāties Saglīzdēt
- sagletēt Saglīzdēt
- saglezēt Saglīzdēt
- saglecēt Saglīzdēt; sagletēt
- saglicēt Saglīzdēt; sagletēt
- saprasavāt Sagludināt (ar gludekli)
- sasaprasavāties Sagludināt sev (vairākus, daudzus priekšmetus)
- uzpletēt Sagludināt, izgludināt
- saglemēt Saglumēt
- saglemt Saglumēt
- sagliedēt Saglumēt
- saglietēt Saglumēt
- sagļototies Saglumēt
- saglust Saglumēt
- saglumt Saglumēt (1)
- saglumt Saglumēt (2)
- nogļiemēt Sagļotēt
- sagrābšķi Sagrābas
- sagrābšļi Sagrābas
- sagrābumi Sagrābas
- sakašņas Sagrābas
- grābas Sagrābas, sagrābstītas paliekas
- sagramšķi Sagrābas, sagrābstītas paliekas
- pārgrābāt Sagrābāt
- grabasts Sagrabējis, vājš cilvēks
- gramši Sagrābstas
- sagramstīt Sagrābstīt (2), sagrābāt (2)
- sagrābas Sagrābstītas paliekas
- sagrābslas Sagrābstītas paliekas; sagrābas
- sagrābstas Sagrābstītas paliekas; sagrābas
- aizkrampt Sagrābt
- sakramst Sagrābt
- saraušņāt Sagrābt
- sagrābties Sagrābt (1) sev
- sagrābties Sagrābt (5) sev
- kaperēt Sagrābt (citas valsts kuģus) saskaņā ar valsts likumiem vai starptautisku paražu normām
- sakasīt Sagrābt (parasti sienu)
- sadzanāt Sagrābt (piemēram, sienu, labību)
- piekast Sagrābt (sienu) pietiekami, daudz
- apgubot Sagrābt (sienu) visapkārt
- saliešķerēt Sagrābt ar liekšķeri
- sarinkt Sagrābt klēpjos
- dakast Sagrābt līdz kādai vietai (sienu, labību)
- hapņīt Sagrābt, iegūt
- apmākt Sagrābt, pārņemt savā varā, pārspēt, pieveikt, uzbrukt
- ķept Sagrābt, sakampt ar nagiem
- sakast Sagrābt, sakasīt (parasti sienu)
- apkašņāt Sagrābt, sakast
- sakampstīt Sagrābt, satvert
- grābšķi Sagrābtas siena, salmu u. tml. paliekas
- grābšļi Sagrābtas siena, salmu u. tml. paliekas
- pieklēpt Sagrābties
- sapudžīties Sagrābties, saņemties
- sagūbīties Sagrābties, saraust sev
- sagraizelēt Sagraizīt
- saskrubīt Sagraizīt
- sasagraizīties Sagraizīties
- sagraulāt Sagraulēt
- crash Sagraut
- ruinēt Sagraut
- sagraudāt Sagraut
- sabumbot Sagraut, arī sabojāt, parasti ar aviobumbām
- kurķēt Sagraut, sadauzīt ar kurķi (4)
- pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) - par ūdeņiem, straumi
- noslaucīt Sagraut; arī iznīcināt
- grauzdains Sagrauzdējis, sagrauzdējies
- saskaurēt Sagrauzdēt
- iegrauzdēt Sagrauzdēt (ierobežotu daudzumu konkrētam mērķim)
- cīcari Sagrauzdēti tauku, gaļas gabaliņu krikumi
- cīceri Sagrauzdēti tauku, gaļas gabaliņu krikumi
- piegrauzt Sagrauzt
- sakramst Sagrauzt
- sakrimšķināt Sagrauzt
- sakrubināt Sagrauzt
- saskrubīt Sagrauzt
- saķirmēt Sagrauzt (par tārpiem)
- uzgrauzt Sagrauzt, izgrauzt
- sagrauzīt Sagrauzt, izpostīt, iznīcināt
- sakramstīt Sagrauzt, saberzt
- sagrubināt Sagrauzt, sadrupināt
- sažanglēt Sagrauzt, sakost
- sapuņķoties Sagražoties
- sagrēkāt Sagrēkot
- sagrimdināt Sagremdēt
- konkokcija Sagremošanas process
- izgremāt Sagremot
- sagremāt Sagremot
- sagrebināt Sagremzdot
- sagrebt Sagremzdot
- sagribēties Sagribēt, parasti ļoti
- aizgribēties Sagribēties
- uzgribēties Sagribēties
- ķiņķele Sagriešanās, sapīšanās
- uzrikāt Sagriezt (maizes šķēles)
- uzrikot Sagriezt (maizes šķēles)
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, parasti desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur)
- saņurīt Sagriezt ar neasu griežamo
- saņurkāt Sagriezt ar neasu griežamo; saņurīt
- sašķērēt Sagriezt ar šķērēm
- popiskaķ Sagriezt ar žileti
- tranšēt Sagriezt atsevišķos gabalos (īpaši par putna cepeti runājot)
- saskust Sagriezt plānās sloksnēs
- sloksnēt Sagriezt sloksnēs
- sašķēlēt Sagriezt šķēlēs
- sašķērēt Sagriezt, parasti garenās strēmelēs
- sašķērst Sagriezt, sacirst, sašķelt
- sašķēpēt Sagriezt, sagraizīt
- sprūdzins Sagriezta aukliņa pie koka lociņa
- vindals Sagriezta grīste, gurste
- vedziekste Sagriezta klūga
- vedzieksts Sagriezta klūga
- vērpata Sagriezta rudzu sauja, ar ko sasien rudzu kūli
- virpata Sagriezta rudzu sauja, ar ko sasien rudzu kūli
- virpats Sagriezta rudzu sauja, ar ko sasien rudzu kūli
- padrazas Sagrieztas (atkritumos) biešu un kāpostu saknes un lapas
- atdrāzt Sagriezties
- sasagriezties Sagriezties
- sastubt Sagriezties
- savirināties Sagriezties
- pārsagriezties Sagriezties (uz vienu vai otru pusi)
- sagrezelēties Sagriezties kā veca grezele
- ģerpstelēties Sagriezties mezglā
- pārkļauties Sagriezties, saliekties greizs
- sasukties Sagriezties, savērpties
- vērpele Sagriezusies dzija
- skrudze Sagriezusies, sametusies dzija, diegs; cirta
- sprudze Sagriezusies, sametusies dzija, diegs; skrudze
- deinis Sagriežamais sprungulis, sprūds
- dzeinis Sagriežamais sprungulis, sprūds
- sazvāļoties Sagrīļoties
- saļumdīties Sagrīļoties, saļodzīties
- sazvāļāties Sagrīļoties, sašūpoties
- saļumstīties Sagrīļoties, zaudēt līdzsvaru
- vārpstiņa Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās
- vārpsta Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās; vārpstiņa (2)
- sagrozalēt Sagrozīt
- pārgriezt Sagrozīt (vārdus)
- greizais spogulis Sagrozītā, izkropļotā veidā
- interpolators Sagrozītājs, viltotājs
- patrīņāties Sagrozīties
- patrušāties Sagrozīties, pagrozīties
- ačgārns Sagrozīts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam
- sagroz. Sagrozīts vārds
- sakrunkuļot Sagrumbot
- saverksēt Sagrumbot
- saverkstēt Sagrumbot
- savagot Sagrumbot (parasti seju, tās daļas); izvagot (3)
- izvagot Sagrumbot, izrievot (parasti seju, tās daļas)
- sakrunčot Sagrumbot, sakrunkot
- uzgrumbāties Sagrumboties, kļūt nelīdzenam
- uzgrumboties Sagrumboties, kļūt nelīdzenam
- sapārot Sagrupēt pa pāriem
- pārgrupēt Sagrupēt, izvietot (ko) citādi
- sadalīt Sagrupēt, norīkot (cilvēkus), piemēram, darba, pasākuma veikšanai
- sadalīt Sagrupēt, parasti domās (pēc kādām pazīmēm)
- izstiepties Sagrupēties (garā rindā, kolonnā u. tml.)
- satucināt Sagrūst (grauzdētas kaņepes, lai iegūtu eļļu)
- sakamot Sagrūst biezputrā (zirņus)
- apgrūst Sagrūst daļēji, pavirši
- stapāt Sagrūst, stampāt
- grūdesis Sagrūsta, sakapāta cūku barība
- grūdums Sagrūstas saknes lopiem
- tempe Sagrūstas, klučos vai klimpās saveidotas kaņepes, kartupeļi vai pupas
- temps Sagrūstas, klučos vai klimpās saveidotas kaņepes, kartupeļi vai pupas
- misiņtralla Sagrūsti jeb sastampāti cūku tauki
- sastuknīties Sagrūsties
- kremmēties Sagrūsties ar ragiem
- saeņģēt Sagrūstīt
- grūsla Sagrūsts kartupeļu, kaņepju, pupu, zirņu ēdiens
- izgrūdas Sagrūstu kaņepju paliekas
- pīte Sagrūstu novārītu zirņu pika ar sīpoliem, sāli un citām piedevām
- sakrist Sagrūt (1)
- izgrūt Sagrūt daļai, sagrūt vietumis un kļūt robainam, caurumainam u. tml.
- drupot Sagrūt, sabrukt, sairt
- posti Sagruvusi ēka
- sagrust Sagruzdēt
- zvirgžņi Sagruzduši krāsns akmeņi
- sakša Sagša
- vīkale Sagša ar diviem pušķiem stūros
- austene Sagša, liels lakats
- apaudas Sagšām piešūtie izaudumi lejas malās
- sagudrēt Sagudrot
- sagūdrēt Sagudrot
- saprātot Sagudrot
- sapunkterēt Sagudrot
- sapunkturēt Sagudrot
- saštuderēt Sagudrot; sacerēt
- saguldināt Saguldīt (1)
- saguldināt Saguldīt (2)
- sagult Sagulēties (2)
- sagulties Sagulēties (2)
- sasastāties Sagulsnēties (par ko biezu)
- sagulēties Sagulties
- sasagulties Sagulties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- salikties Sagulties (par vairākiem, daudziem)
- apzvilt Sagulties, sakrist veldrē (par labību)
- iegumt Sagumstot ierauties dziļāk (kur iekšā) - par cilvēku
- sagumēt Sagumt
- sačupt Sagumt (1)
- saplakt Sagumt (piemēram, sēžot, stāvot)
- izmurzāt Sagumzīt
- appoinīt Sagumzīt, saburzīt
- appuinīt Sagumzīt, saburzīt
- sagunēt Sagunīt
- Sagunto Sagunta, pilsēta Spānijā ("Sagunto")
- saguibt Sagurt, saslimt
- saguzums Sagurums, slimība
- 7. Hērakla varoņdarbs Sagūstīja un pieradināja mežonīgo Krētas vērsi
- sadreļļot Sagūstīt
- saķeipt Sagūstīt
- vangot Sagūstīt
- savaņģot Sagūstīt (1)
- savaņģot Sagūstīt (2)
- noķert Sagūstīt (kādu); notvert, lai atņemtu brīvību, apcietinātu
- savangot Sagūstīt, apcietināt
- pieķert Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- noķert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot
- notvert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot
- izķert Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus)
- apgūstīt Sagūstīt, saņemt gūstā (virkni objektu)
- kaptivēt Sagūstīt, valdzināt
- vaņģēt Sagūstīt; ar varu iesaistīt
- uzpanckāt Saģērbt (īpaši bērnu)
- izģērbt Saģērbt (kā); arī izģērbties (2)
- pārģērbt Saģērbt (kādu) tā, ka (tas) izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties)
- piemaukt Saģērbt (vairākus, daudzus apģērba gabalus)
- sapodāt Saģērbt biezā apģērbā
- sasamaukties Saģērbt sev (vairākus apģērba gabalus)
- noģērbt Saģērbt, apģērbt (kā, parasti labi, skaisti)
- sasaģērbties Saģērbties
- savilkties Saģērbties
- izģērbties Saģērbties (kā)
- sasprandzēties Saģērbties ciešā, šaurā, parasti ar sprādzēm, āķiem aizdarāmā apģērbā; sajozties (ar jostu, siksnu)
- pārģērbties Saģērbties tā, ka izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties)
- sapamparoties Saģērbties vecā, nekārtīgā un saplēstā apģerbā
- iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam)
- uztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam)
- izataisīties Saģērbties, arī izturēties līdzīgi kam
- ievomzēties Saģērbties, ietīties (biezā apģērbā, drēbēs)
- sasatīties Saģērbties, ietīties (lakatos, segās)
- nosatīties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās)
- nosatuntulāties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās)
- sapopināties Saģērbties, ievīstīties
- tutuļoties Saģērbties, satīstīties (daudzos apģērbos)
- sačunčināties Saģērbties, satīties
- satauņāties Saģērbties, satīties
- sakamāties Saģērbties, satuntuļoties
- Reinoutria sachalinensis Sahalīnas dižsūrene
- Karafuto Sahalīnas salas dienvidu (japāņu) daļas nosaukums 1905.-1945. g.
- Austrumsahalīna Sahalīnas salas Krievijā, Ohotskas jūrā, austrumu daļa
- Ziemeļsahalīna Sahalīnas salas ziemeļu daļa, Krievijas Sahalīnas apgabalā
- Euonymus sachalinensis Sahalīnas segliņš
- Saharanpūra Sahāranpura, pilsēta Indijā
- Rietumsahāra Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (faktiski Marokas anektēta teritorija ar nenoregulētu statusu), atrodas Āfrikas ziemeļrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 252120 kvadrātkilometru, 491500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ajuna, robežojas ar Maroku, Alžīriju un Mauritāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Arābijas tuksnesis Sahāras tuksneša ziemeļaustrumu daļa Ēģiptē (_Sharqīyah, Aş Şaḩrā' ash_), starp Nīlu un Sarkano jūru, no kuras to atdala Etbajs (augstums — līdz 2184 m), uz dienvidiem no 22 grādu ziemeļu platuma, pāriet Nūbijas tusksnesī, akmeņains plato, vidējais augstums — 500 m vjl.
- Lībijas tuksnesis Sahāras ziemeļaustrumu daļa, uz rietumiem no Nīlas, Lībijā, Ēģiptē un Sudānā, platība — \~2 mlj kvadrātkilometru
- invertins Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē
- invertāze Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē; pārtikas piedeva E1103, ražošanas palīglīdzeklis, iespējamā iedarbība - var būt ģenētiski modificēts un ģenētiski modificētie fermenti var izraisīt smagas saslimšanas
- maltoze Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas alus, spirta gatavošanas procesā; iesalcukurs
- iesalcukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze
- saharometrija Saharimetrija
- cakariņš Saharīns
- cākars Saharīns
- sakarina Saharīns
- sakariņš Saharīns
- sacharīns Saharīns - mākslīga saldviela, cukura aizstājējs
- saccharomycetaceae Saharomicēšu dzimta
- debaryomyces Saharomicēšu dzimtas ģints
- hanseniaspora Saharomicēšu dzimtas ģints
- hansenula Saharomicēšu dzimtas ģints
- lipomyces Saharomicēšu dzimtas ģints
- pichia Saharomicēšu dzimtas ģints
- saccharomyces Saharomicēšu dzimtas ģints
- williopsis Saharomicēšu dzimtas ģints
- zygosaccharomyces Saharomicēšu dzimtas ģints
- raugs Saharomicēšu dzimtas vienšūnas sēnes, kas vairojas pumpurojoties un ar sporām un kas cukuru saturošās vielās izraisa rūgšanu
- maizes jeb alus raugs saharomicēšu suga ("Saccharomyces cerevisiae")
- niedru cukurs Saharoze
- saharozūrija Saharoze urīnā
- Saha Sahas Republika (Jakutija) - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijā, administratīvais centrs - Jakutska, platība - 3083500 kvadrātkilometru, 949800 iedzīvotāju (2009.)
- Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu
- Sahivala Sahīvāla, pilsēta Pakistānā
- Sidona Saida, pilsēta Libānā, tās nosaukums līdz XVI gs.
- Saida Saidupe, Liepnas pieteka
- grīzns Saīdzis
- kurnīgs Saīdzis
- satepis Saīdzis
- grimža Saīdzis cilvēks
- tuktūzis Saīdzis cilvēks
- vieba Saīdzis cilvēks
- dūcmanis Saīdzis cilvēks, īgņa
- dūgmanis Saīdzis cilvēks, īgņa
- ķesaklis Saīdzis cilvēks, ķildnieks
- ķeseklis Saīdzis cilvēks, ķildnieks
- grogneur Saīdzis cilvēks, rūcenis
- rūgumpods Saīdzis cilvēks; īgņa
- dumāksnis Saīdzis, dusmīgs cilvēks
- rūgņa Saīdzis, īgns cilvēks
- glemža Saīdzis, neapmierināts cilvēks
- duksīgs Saīdzis, noslēdzies
- ņarglīgs Saīdzis, raudulīgs
- īga Saīdzis, sapīcis cilvēks
- treskačs Saiešana
- conventus Saiešana, sapulce
- saieties Saiet (3)
- saklezēt Saiet kunkuļos
- sakupucēt Saiet kunkuļos
- glecēt Saiet pikā, sakristies, sarecēt
- satrausties Saiet, ietilpt
- salīsties Saiet, salīst
- sasavilkties Saiet, sanākt (par vairākiem, daudziem)
- sasnāt Saiet, sanākt kopā
- jaukties Saieties (ar kādu), nonākt saskarē (ar ko)
- maisīties Saieties (ar kādu), nonākt saskarē (ar ko)
- sasasieties Saieties, sadraudzēties (ar kādu)
- sasasisties Saieties, sadraudzēties (ar sliktiem cilvēkiem)
- riņķāt Saieties, satikties
- ansamblis Saiets
- teidiņš Saiets, sanāksme, landtāgs
- saigaks Saiga
- saīgnēties Saīgnoties
- noīgt Saīgt
- saīgnoties Saīgt
- saīgņoties Saīgt
- sapilkt Saīgt
- grezot Saīgt, sapīkt
- sažurbt Saīgt, sapīkt
- ņurdība Saīgums
- budzis Saīgusi persona
- viebaļa Saīgusi sieviete
- rūcoņa Saīgusi, ņurdīga persona
- izpukstēties Saīgušam kādu laiku klusi sarunāties pašam ar sevi par kaut ko nepatīkamu
- Friedrichswald Saikava
- Friedrichswald Saikavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā
- Saikof Saikavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā
- konjunkcija Saiklis
- saisteklis Saiklis
- saisteknis Saiklis
- saistīklis Saiklis
- subjunkcija Saikne "ja - tad"
- pavediens Saikne (parasti starp cilvēkiem, parādībām, darbībām)
- sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība
- sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība
- pašreferenciāls Saiknē ar sevi esošs
- asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
- Leader Saiknes starp darbībām lauku ekonomikas attīstībai ("links between actions for the development of the rural economy")
- kontingence Saikņu biežums
- uzlipis Sailgojies (pēc kāda), iekārojis (kaut ko)
- pats Saime, arī ģimene
- saimeste Saime, dzimta
- liecenieks Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis
- liecinieks Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis
- saimistaba Saimes istaba
- spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli
- palīgsaime Saimju kopums, ko izveido no saimes pavasarī, vasarā; sezonas saime
- saimenieca Saimniece
- saimniekmadāma Saimniece (1), parasti turīga
- saiminīca Saimniece (zemnieku saimniecībā); saimnieka sieva
- madāma Saimniece, darba devēja
- kundze Saimniece, darba devēja (attiecībā pret padoto); saimniecības, uzņēmuma u. tml. īpašniece
- ņaņa Saimniece, pie kuras var pārnakšņot
- ķēķene Saimnieces palīdze (muižā)
- ļoba Saimniecība
- saimeste Saimniecība
- virtšafte Saimniecība
- pussaimniecība Saimniecība ar pusasmīti zemes (~10-14 ha)
- atkrava Saimniecībā lieki, darba nespējīgi cilvēki
- dabas resursi saimniecībā un kultūrā izmantojamie dabas objekti un procesi: zeme, tās dzīles, ūdeņi, meži, flora un fauna, atmosfēra, gaiss, Saules un vēja enerģija, Zemes iekšējais siltums, paisums un bēgums
- kokaudzētava Saimniecība vai ražošanas nodaļa, kurā audzē augļu koku, ogulāju, dekoratīvo koku un krūmu stādus
- zvēraudzētava Saimniecība vai tās atsevišķa ražošanas vienība, kurā audzē kažokzvērus
- zirgaudzētava Saimniecība vai tās atsevišķa ražošanas vienība, kurā audzē šķirnes zirgus
- saimestība Saimniecība, iedzīve
- reproduktorsaimniecība Saimniecība, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei
- paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus; arī priekšzīmīga saimniecība
- rekordsaimniecība Saimniecība, kurā iegūst rekordražas
- zīdsaimniecība Saimniecība, kurā kopj un audzē zīdtauriņus un iegūst zīda šķiedru, gk. Ķīnā un Japānā, arī Itālijā Francijā u. c.
- ceturksnis Saimniecība, kurā zemi apstrādā ar 4 zirgiem
- dīķsaimniecība Saimniecība, saimniecības daļa, kurā nodarbojas ar šo papildnozari
- sēklaudzētava Saimniecība, saimniecības vienība, kurā sagatavo vērtīgu šķirnes augu sēklas materiālu
- miljonārs Saimniecība, uzņēmums, kura ienākumi sasniedz miljonu un vairāk rubļu
- saimniekzeme Saimniecībai piederoša zeme
- rija Saimniecības celtne (ar apsildīšanas ierīci, māla klona grīdu) labības žāvēšanai, labības kulšanai; šādas celtnes telpa labības žāvēšanai
- klēts Saimniecības celtne lauksaimniecības produktu, tekstīliju uzglabāšanai
- šķūnis Saimniecības celtne, arī telpa, parasti labības, lopbarības, malkas, darbarīku glabāšanai
- mājkopība Saimniecības darbu kopums (galvenokārt mājas, dzīvokļa apkopšanai, ēdiena sagādei un gatavošanai)
- mājsaimniecība Saimniecības darbu kopums (galvenokārt mājas, dzīvokļa apkopšanai, ēdiena sagādei un gatavošanai)
- ratnīca Saimniecības ēka vai telpa saimniecības ēkā ratu, ragavu, aizjūga piederumu, darba rīku un mašīnu novietošanai
- brūze Saimniecības pagalms, arī mazgāšanas māja
- plānsaimniecība Saimniecības sistēma, kam pamatā ir plāns
- graudsaimniecība Saimniecības sistēma, kurā lielāka zemes platība aizņemta graudaugiem un kura ražotos graudus neapstrādātus laiž tirgū
- mamzele Saimniecības vadītāja (muižā)
- spīzmane Saimniecības vadītāja muižā
- spīdzmane Saimniecības vadītāja muižā, pilī
- ekonoms Saimniecības vadītājs
- dustačs Saimniecības ziepes
- ezersaimniecība Saimnieciskā darbība ezeros, gk. zveja
- komercdarbība Saimnieciska darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants
- dzīvošana Saimnieciskā dzīve, ekonomika, dzīves veids, morālā dzīve
- arbitrāža Saimnieciska strīda izšķiršana, konflikta likvidēšana
- kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas
- branša Saimnieciskās darbības nozare vai specialitāte
- krodzniecība Saimnieciskās darbības nozare, kas saistīta ar viesu apkalpošanu krogos, traktieros u. tml.
- grāmatvedība Saimnieciskās darbības vienlaidu nepārtraukta uzskaite un kontrole naudas izteiksmē
- integrācija Saimnieciskās dzīves internacionalizācijas forma: brīva tirdzniecība starp dalībvalstīm, muitu savienība u. tml.
- agrārģeogrāfija Saimnieciskās ģeogrāfijas nozare, kas apskata dažādu zemes izmantošanas veidu ģeogrāfisko novietojumu un pētī šī novietojuma cēloņus
- dotums Saimnieciskās joslas ārsaimnieciskais faktors jeb ārsaimniecisks priekšnosacījums
- apmītņošana Saimnieciskās politikas virziens jaunu teritoriju apgūšanā, kas galveno uzmanību pievērš apmetņu radīšanai un veidošanai
- kalkulācija Saimnieciskās uzskaites nozare - uzņēmuma ražošanas, pārvaldes un apgrozības izmaksu noteikšana
- balasts Saimnieciski neizmantojama krava, smagums, ko novieto transportlīdzeklī (piemēram, kuģī, lidaparātā) dažādu spēku līdzsvarošanai
- kefale Saimnieciski nozīmīga zivs, izplatīta tropu un mērenajās joslās
- iznīkala Saimnieciski panīcis cilvēks
- kartelis Saimnieciski patstāvīgu uzņēmumu apvienība, kas izveidota, lai novērstu savstarpēju konkurenci un vienotos par pārdošanas noteikumiem, cenām utt.
- nīkulīgs Saimnieciski vāji attīstīts, nestabils
- kontējums Saimniecisko darījumu atspoguļošana grāmatvedības kontos
- bilancvērtība Saimniecisko līdzekļu novērtējums naudas izteiksmē grāmatvedības bilancē
- saimniecīgs Saimniecisks
- virčaptīgs Saimniecisks
- komercsabiedrība Saimniecisks uzņēmums komercdarbības veikšanai; uzņēmējsabiedrība
- saimiekmātiņš Saimnieka māte
- saimniekmātiņš Saimnieka māte
- saimiektēviņš Saimnieka tēvs
- saimniektēviņš Saimnieka tēvs
- vecsaimnieks Saimnieka tēvs, vai ļoti vecs saimnieks
- kundzēns Saimnieka, darba devēja bērni
- kundziņš Saimnieka, darba devēja bērni
- kundziņš Saimnieka, darba devēja nepieaudzis dēls
- kundzēns Saimnieka, darba devēja nepieaudzis dēls; kundziņš (2)
- kundzīte Saimnieka, darba devēja nepieaugusi meita
- kambarnieki Saimnieki, kas nomāja pilsētas zemi gruntsnomā un maksāja nodevas vai gruntsnaudu pilsētas ķemerejā ("naudas kambarī")
- saimniekmamma Saimniekmāte, parasti paveca, turīga
- sasaimniekot Saimniekojot sagādāt, iegūt (ko) lielākā daudzumā; saimniekojot sagādāt, iegūt (kā lielāku daudzumu)
- piesaimniekot Saimniekojot sasniegt
- valdīt Saimniekojot vadīt (lauku saimniecību)
- virčapte Saimniekošana; saimniecība
- parāds Saimniekošanas paņēmiens
- elpēt Saimniekot
- saiminiekot Saimniekot
- saimniekāt Saimniekot
- saimot Saimniekot
- nosaimniekot Saimniekot (visu laikposmu) un pabeigt saimniekot
- spīzmanēt Saimniekot, vadīt mājsaimniecību
- bančaklis Saimnieks
- saimenieks Saimnieks
- sainiks Saimnieks
- seimnieks Saimnieks
- sēmiks Saimnieks
- semnieks Saimnieks
- saiminieks Saimnieks (zemnieku saimniecībā)
- kungs Saimnieks, darba devējs (attiecībā pret padoto); saimniecības, uzņēmuma u. tml. īpašnieks
- dzērājtēvs Saimnieks, ģimenes galva, kas daudz lieto alkoholiskus dzērienus
- trecinieks Saimnieks, kam bija aptuveni 8 hektāri liela zemes platība
- graudotājs Saimnieks, kas saimnieko ar graudniekiem
- dzimtnieks Saimnieks, kas savu saimniecību iepircis no muižas par dzimtu
- gobzemis Saimnieks, kas viens pats apstrādāja vesela arkla zemi vai pārzināja saimniecību apvienību (gobu 2(2))
- pāns Saimnieks, kungs
- zaldārtnieks Saimnieks, kurš saņēmis zemi par dienēšanu armijā
- pats Saimnieks, saimniece
- oikonoms Saimnieks, zemkopis; bufetes turētājs biedrībās
- māsters Saimnieks; kungs
- saimniekpaps Saimniektēvs
- saimniekpapus Saimniektēvs
- saimiekgājums Saimnieku šķira, kārta; saimnieki
- saimniekgājums Saimnieku šķira, kārta; saimnieki
- saimēt Saimot
- saģiftēšana Saindēšana
- venenācija Saindēšanās
- abrisms Saindēšanās ar abrinu
- amilisms Saindēšanās ar amilalkoholu
- anilīnisms Saindēšanās ar anilīnu, asinīs rodoties methemoglobīnam
- atropīnisms Saindēšanās ar atropīnu vai beladonnu
- sitotoksisms Saindēšanās ar augu uzturu, kas inficēts ar pelējumsēnēm vai baktērijām
- barbitūrisms Saindēšanās ar barbitūrskābes atvasinājumiem
- benzolisms Saindēšanās ar benzolu, ieelpojot vai iedzerot to
- apizinācija Saindēšanās ar bišu indi
- ostreotoksisms Saindēšanās ar bojātām austerēm
- kreatotoksisms Saindēšanās ar bojātu gaļu
- maidisms Saindēšanās ar bojātu kukurūzu
- borisms Saindēšanās ar bora savienojumiem
- bromoformija Saindēšanās ar bromoformu
- bromoformisms Saindēšanās ar bromoformu
- cinhonisms Saindēšanās ar cinhonas mizu vai tās alkaloīdiem
- ofidisms Saindēšanās ar čūsku indi
- polialkoholisms Saindēšanās ar dažādu spirtu maisījumu
- eiforbisms Saindēšanās ar dievkrēsliņiem; pazīmes: gremošanas orgānu akūts iekaisums un asfiksija
- zootrofotoksisms Saindēšanās ar dzīvnieku valsts uzturlīdzekļiem
- merkuriālisms Saindēšanās ar dzīvsudrabu; var būt akūta un hroniska
- emētisms Saindēšanās ar emetīnu vai ipekakuānu
- endotoksikoze Saindēšanās ar endotoksīnu
- karbolisms Saindēšanās ar fenolu
- fagopīrisms Saindēšanās ar griķiem; alerģisks stāvoklis, kas izpaužas kā šķebināšana, vemšana, nātrene un deguna un acu gļotādas kairinājums
- heterointoksikācija Saindēšanās ar indi, kas nav radusies organismā
- scillisms Saindēšanas ar jūras sīpoliem; pazīmes: vemšana, palēnināts pulss, sirds kambaru fibrilācija
- kamforisms Saindēšanās ar kamparu; pazīmes: krampji, koma
- kantaridisms Saindēšanās ar kantaridīnu
- metīlisms Saindēšanās ar koka spirtu (metīlalkoholu)
- gitagisms Saindēšanās ar kokaļu ("Agrostemma githago L.") sēklām
- kolocintidisms Saindēšanās ar kolokvinta augļiem, izpaužas kā asiņaina caureja
- krotonisms Saindēšanās ar krotoneļļu; izpaužas kā hemorāģisks gastroenterīts
- kubebisms Saindēšanās ar kubebu (akūta gastroenterīta aina)
- lobēlisms Saindēšanās ar lobēliju vai tās alkaloīdiem; pazīmes: vemšana, toniski un kloniski krampji, elpošanas paralīze
- mangānisms Saindēšanās ar mangānu: intencijas trīce, retropulsija, runas traucējumi
- ergotisms Saindēšanās ar melnajiem graudiem
- ustilagīnisms Saindēšanās ar melnplaukas sēnēm "Ustilago maydis" (kukurūzas rūsa), kas rada dedzināšanu, niezi, hiperēmiju, akrocianozi un kāju pietūkumu; līdzīgs ergotismam
- mitilotoksisms Saindēšanas ar mitilotoksīnu, kas izpaužas kā centrālas un perifēriskās nervu sistēmas paralīze
- muskarīnisms Saindēšanās ar muskarīnu; pazīmes: uzbudinājums līdz trakošanai, siekalošanās
- narkotisms Saindēšanās ar narkotiskiem līdzekļiem
- glonoisms Saindēšanās ar nitroglicerīnu: vemšana, kolikas, kloniski krampji, elpošanas centra paralīze
- mekonisms Saindēšanās ar opiju; atkarība no opija
- paraldehīdisms Saindēšanās ar paraldehīdu
- galaktotoksisms Saindēšanās ar pienu
- piperisms Saindēšanās ar pipariem
- rīcinisms Saindēšanās ar rīcinu vai rīcinauga sēklām: hemorāģisks gastroenterīts un dzeltē
- salicilisms Saindēšanās ar salicilskābi vai tās savienojumiem; pazīmes: trokšņi ausīs, dzirdes vājināšanās, slikta dūša, vemšana
- santonisms Saindēšanās ar santonīnu; pazīmes: vemšana, caureja, ksantopsija, krampji
- selenoze Saindēšanās ar selēna savienojumiem
- micētisms Saindēšanās ar sēnēm
- mikotoksikoze Saindēšanās ar sēņu toksīniem, piem., ergotisms
- acidisms Saindēšanās ar skābēm, kas ievadītas organismā no ārienes
- oksālisms Saindēšanās ar skābeņskābi; pazīmes: gastroenterīts un nefrīts, kolapss, cianoze, midriāze, elpas trūkums
- solānisms Saindēšanās ar solanīnu; pazīmes: vemšana, sausa rīkle, reibonis, galvassāpes, vājš pulss, trīce un krampji
- strihnīnisms Saindēšanās ar strihnīnu; pazīmes: tetāniski krampji
- helidonisms Saindēšanās ar strutenēm: šķebināšana, vemšana, caureja, elpošanas centra paralīze
- argīrija Saindēšanās ar sudrabu
- koniisms Saindēšanās ar suņstobriem: kāju, roku un elpošanas muskuļu paralīze
- terebintīnisms Saindēšanās ar terpentīnu; simptomi: vēdersāpes, caureja, hematūrija
- digitālisms Saindēšanās ar uzpirkstītēm vai to preparātiem: vemšana, caureja, pulsa palēnināšanās
- bromatotoksisms Saindēšanās ar uzturu
- daturisms Saindēšanās ar velnābolu: kuņģa un zarnu darbības traucējumi, krampji, murgi, redzes pavājināšanās, elpošanas paralīze
- cikutisms Saindēšanās ar velnarutkiem; pazīmes: paplašināti redzokļi, cianoze, konvulsijas, koma
- veratrisms Saindēšanās ar veratrīnu: sirds paralīze sistolē
- absintisms Saindēšanās ar vērmelēm, parasti lietojot vērmeles saturošus alkoholiskos dzērienus
- dafnisms Saindēšanas ar zalktenēm: hemorāģisks gastroenterīts, delīrijs un kolapss
- citizisms Saindēšanās ar zeltliju vai citizīnu
- helleborisms Saindēšanās ar ziemziežu ("Helleborus") glikozīdiem
- hidrocianisms Saindēšanās ar zilskābi
- ihtiotoksisms Saindēšanās ar zivīm
- pieselība Saindēšanās, infekcija
- asinssaindēšanās Saindēšanās, ko izraisa asinīs iekļuvušie mikrobi
- autointoksikācija Saindēšanās, ko izraisa pašā organismā radušās kaitīgās vielas
- apzālēt Saindēt
- saģiftēt Saindēt
- sanodīt Saindēt
- sazāļot Saindēt (piemēram, ēdienu, dzērienu, arī priekšmetu) ar kādu vielu vai kādām vielām
- nozālenēt Saindēt; nozāļot
- saģiftēties Saindēties
- sasaindēties Saindēties
- apsačadīties Saindēties ar tvanu
- nosačadīties Saindēties ar tvanu
- notručēties Saindēties, noindēties
- nozālenēties Saindēties; nozāļoties
- toksiko- Saindēts; toksisks; ar indi saistīts (piem., toksikomānija)
- aizsiens Sainis
- sasēja Sainis
- tīņa Sainis
- tīsteklis Sainis
- tīstēklis Sainis
- tīstoklis Sainis
- tīsts Sainis
- truksnis Sainis
- vendzelis Sainis
- vendzelka Sainis
- vīstīkls Sainis
- vīsts Sainis
- pauga Sainis (ar dažādām lietām)
- konverts Sainis ar mantām
- vērpele Sainis nešanai uz pleciem
- vīkstulis Sainis, aizsainis
- tineklis Sainis, kaut kas ietīts
- tundulis Sainis, kaut kas satīstīts
- ķīpa Sainis, ko veido cieši sapresēta masa vai blīvi cits pie cita salikti nelieli priekšmeti
- grīzte Sainis, kušķis, bize
- mārksna Sainis, lakatā vai palagā iesietas mantas; mārksns
- mārksns Sainis, lakatā vai palagā iesietas mantas; mārsns
- mārsna Sainis, nasta
- panars Sainis, nasta
- panārs Sainis, nastiņa
- vīstiņš Sainis, neliels salmu kūlis
- panara Sainis, nesamais; tarba, kurā zirgam ieber auzas; grabažas
- knaupis Sainis, pauna
- pindele Sainis, pauna
- pindelis Sainis, pauna
- vīksnis Sainis, pauna
- vīkstēklis Sainis, pauna
- žūpsna Sainis, pauna
- kūņa Sainis, pauna, klēpis
- panurs Sainis, pauna, kuru nes rokā vai padusē
- duža Sainis, salmu kūlis
- pekele Sainis; arī iesaiņots priekšmets
- pendele Sainis; pindele
- veiškis Sainis; uz godībām nesamie produkti
- knupsis Sainītis
- noza Sainītis
- kalīte Sainītis, paciņa
- māksna Sainītis, pauniņa
- māksniņa Sainītis, pauniņa
- pasieniņš Sainītis, pauniņa
- pasienītis Sainītis, pauniņa
- piepakot Saiņojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu)
- sasaiņot Saiņojot (vairākus, daudzus priekšmetus), piepildīt (ko ar tiem)
- ķuģelēt Saiņot
- pakāt Saiņot
- pendelēt Saiņot
- pakot Saiņot (ko), parasti pakā; veidot paku
- aizsaiņot Saiņot ciet
- atsaiņot Saiņot vaļā
- pārsaiņot Saiņot vēlreiz, no jauna
- pindelēties Saiņot, kārtot (mantas); kravāties
- pekelēt Saiņot, kravāt
- paunāt Saiņot, kravāt (mantas, parasti gatavojoties ceļam)
- paunot Saiņot, kravāt (mantas, parasti gatavojoties ceļam)
- paunāties Saiņot, kravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam)
- paunoties Saiņot, kravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam)
- saiņoties Saiņot, parasti daudzus, priekšmetus, piemēram, pirms došanās ceļā
- pakāties Saiņoties
- pakavāties Saiņoties
- pakoties Saiņoties
- Saipīte Saipeite, Palaceņas pieteka
- Staipīte Saipeite, Palaceņas pieteka
- sairdīt Sairdināt
- klazmatoze Sairšana fragmentos, piem., šūnas
- dezagregācija Sairšana, sabrukšana atsevišķās sastāvdaļās
- pitoģenēze Sairšanas vai pūšanas procesa veidošanās
- disimilēties Sairt (par vielām disimilācijas procesā)
- nogalēties Sairt, sadrupt līdz galam
- drunēt Sairt, trūdēt, pūt
- destrukcija Sairums, sabrukums; normālas struktūras izjaukšana
- saīsinājumzīme Saīsinājuma zīme
- kub. Saīsinājumos - kubik-
- abbreviatura Saīsinājums (nošu raksta)
- abreviācija Saīsinājums (vārda, locekļa)
- kuzi Saīsinājums no "kuzin", ko zina, varbūt
- līk Saīsinājums no "līks"
- SARS-CoV-2 Saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2", 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais koronavīruss
- specfonds Saīsinājums no "speciālais fonds", padomju laikos bibliotēkās ierīkots slepens grāmatu fonds, kurā lasītāji varēja iekļūt tikai ar īpašām atļaujām
- va Saīsinājums no "vaid", ar nozīmi "ir 3"
- žē Saīsinājums no "žēlīgais"
- burgeri Saīsinājums no saliktajiem nosaukumiem, kam vārda otrajā daļā ir -burgers (hamburgers, čīzburgers, kingburgers u. c.)
- Mc Saīsinājums no skotu Mac "dēls" (lieto pie uzvārda)
- kupīra Saīsinājums, izlaidums (tekstā, skaņdarbā)
- abreviatūra Saīsinājums, ko veido no saīsinātām vārdu savienojuma sastāvdaļām
- dekurtācija Saīsināšana
- abbreviācija Saīsināšana, paīsinājums
- abbrevēt Saīsināt
- apstrupināt Saīsināt
- sastrupināt Saīsināt
- sarabāt Saīsināt (buru nelielā zvejas laivā)
- apraut Saīsināt (piemēram, vārdus)
- giljotinēt Saīsināt vai izbeigt debates Anglijas parlamentā
- nostrupēt Saīsināt, arī apraut
- nostrupināt Saīsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus)
- kupirēt Saīsināt, izlaist (ko tekstā, skaņdarbā)
- adonijs Saīsināta daktiliskā diametra vārsma sengrieķu dzejā, metriskā shēma: - v v - v.
- prohirons Saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem, sastādīta Bizantijā 870.-879. g. grieķu valodā, pārstrādājot Justiniāna kodifikāciju
- īsums Saīsinātā veidā, konspektīvi, neiedziļinoties sīkumos; īsi
- sonetīns Saīsinātais sonets - latviešu dzejai specifiska stingrā strofiskā forma, ko izveidojis Rainis; Raiņa strofa
- confer Saīsināti
- īsināties Saīsināties
- sastrupināties Saīsināties
- sastrupt Saīsināties
- formula Saīsināts apzīmējums vielas ķīmiskajam sastāvam
- priekštituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievieto lapā galvenā titula priekšā, lai aizsargātu to no bojāšanās; aizsargtituls
- abrežē Saīsināts raidījums, fragments no darba
- entimēma Saīsināts siloģisms tradicionālajā formālajā loģikā, kurā netiek skaidri izteikta kāda premisa vai secinājums
- koncīzs Saīsināts, īss, savilkts; nenoteikts
- fascija Saistaudains apvalks, kas klāj atsevišķus muskuļus vai to grupas, kā arī asinsvadus, nervus un iekšējos orgānus
- sindesmoze Saistaudains kaulu savienojums
- starpaudi Saistaudi
- endoneirijs Saistaudi, kas aptin un satur kopā
- dentīns Saistaudi, kas veido zoba galveno masu
- taukaudi Saistaudi, kuros ir daudz tauku šūnu
- fibro- Saistaudu
- inkapsulācija Saistaudu apvalka (kapsulas) izveidošanās ap organismam svešām vielām (svešķermeņiem, svešām šūnām u. tml.)
- epimīzijs Saistaudu apvalks ap muskuli
- endomīzijs Saistaudu apvalks ap muskuļšķiedru
- fascijas Saistaudu apvalks, kas sedz atsevišķus muskuļus vai to grupas un dažus iekšējos orgānus, asinsvadus un nervus
- intersticioma Saistaudu audzējs
- angiofibroma Saistaudu audzējs, kurā daudz asinsvadu
- mezocitoma Saistaudu audzējs; sarkoma
- hiperdesmoze Saistaudu hipertrofija
- paroftalmija Saistaudu iekaisums ap aci
- parasinovīts Saistaudu iekaisums ap locītavas sinoviālo apvalku
- perimiozīts Saistaudu iekaisums ap muskuli
- papiloma Saistaudu kārpveida izaugums
- inohimenīts Saistaudu membrānas, aponeirozes iekaisums
- fibroplāzija Saistaudu proliferācija, piem., brūču sadzīšanas otrajā fāzē
- endosts Saistaudu slānis, kas izklāj kaulu smadzeņu dobumu
- inocīts Saistaudu šūna
- labrocīts Saistaudu šūna ar bazofilām granulām citoplazmā, kuras satur heparlnu, hondroitīnsulfātu, hialuronskābi, histamlnu, serotonīnu un tripāzi
- fibroblasts Saistaudu šūna, zvaigžņveida vai vārpstveida šūna ar lielu kodolu un plānu citoplazmas slāni, kas piedalās saistaudu šķiedru veidošanā
- taukšūnas Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; lipocīti
- lipocīti Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; taukšūnas
- menocīts Saistaudu tuklā šūna, kas atrodama menstruālajās asinīs mēnešreizes pirmajā vai otrajā dienā
- cīpsla Saistaudu veidojums, kas (mugurkaulniekiem) savieno muskuļus ar skeleta daļām
- fibroģenēze Saistaudu veidošanās
- desmoplāzija Saistaudu veidošanās un prolife- rācija, visbiežāk audzējos
- dysodonta Saistčauļi
- saiste Saistība (parasti starp cilvēkiem, parādībām)
- pēctecība Saistība ar iepriekšējo laikposmu, laikmetu parādībām
- partijiskums Saistība ar kādu politisku partiju; atbilstība kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem
- partejiskums Saistība ar kādu politisku partiju; atbilstība kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem; partijiskums
- meteorotropisms Saistība ar laikapstākļu maiņu, atkarība no tās
- kopparāds Saistība ar vairākiem subjektiem kreditora vai parādnieka pusē
- galvojums Saistība, apliecinājums, solījums, ar ko persona pēc likuma uzņemas izpildīt šajā saistībā, apliecinājumā, solījumā noteiktās prasības
- baists Saistība, cerības
- pieruna Saistība, kas jāveic papildus (galvenajiem līguma noteikumiem)
- novācija Saistības izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un tās aizstāšana ar jaunu saistību
- subrogācija Saistības izpildīšana citas personas (parādnieka) vietā, iegūstot prasījumu pret parādnieku šā izpildījuma pilnā apmērā
- līgumsaistības Saistības starp līgumslēdzējiem
- komercķīla Saistību izpildes nodrošinājums ar vērtīgu mantu
- defolts Saistību nepildīšana - aizņēmēja jeb emitenta nespēja izpildīt kredīta vai parāda vērtspapīra noteikumos paredzētās saistības
- atkrišana Saistību pārtraukšana ar baznīcu, korporāciju, partiju
- pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns
- sakritums Saistību tiesību izbeigšanās, kad kreditors un parādnieks apvienojas vienā personā
- saistīgi Saistīgs
- līnija Saistījumā, sakarā (ar ko)
- priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu; stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā
- sasaite Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem
- cementēšana Saistīšana vai noklāšana ar cementu
- nexus Saistīšana, savienošana, sakopošana
- verņīt Saistīt
- attiecināt Saistīt (ar ko); piemērot (kam)
- slēgt Saistīt (cilvēku, tā ķermeņa daļas ar važām, ķēdēm)
- piekārtot Saistīt (divas valodas vienības, parasti salikta teikuma daļas) bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem
- ņemt Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties
- sintezēt Saistīt (neviendabīgus elementus) noteiktā sistēmā, vienotā veselumā
- turēt Saistīt (piemēram, cilvēkus, parādības, citu ar citu)
- pīt Saistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā)
- kalt Saistīt (piemēram, važās)
- saskaņot Saistīt (valodas vienības) saskaņojumā (4)
- pakārtot Saistīt (valodas vienību, piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā
- ķēdēt Saistīt ar ķēdi (1)
- lokalizēt Saistīt ar noteiktu teritoriju, vietu (piemēram, procesu, parādību)
- nostīgot Saistīt ar stīgām, savilkt stīgas
- tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piemēram, pie piestātnes
- važot Saistīt ar važu
- siet Saistīt ar virvi, saiti u. tml. (pie kā); saistīt (pie virves, saites, ķēdes u. tml.)
- aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot
- biedrot Saistīt biedriskās attiecībās
- ņemt Saistīt darbā (parasti pastāvīgā, sistemātiskā)
- algot Saistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu
- asociēt Saistīt īstenības atspoguļojumus uz asociācijas pamata
- korelēt Saistīt kādā sakarībā (piemēram, priekšmetus, parādības, jēdzienus)
- ķepēt Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu)
- pielaulāt Saistīt laulībā
- laulāt Saistīt laulības attiecībās ar reliģisku ceremoniju
- laulāt Saistīt laulības attiecībās, reģistrējot laulību, parasti svinīgos apstākļos
- kuplēt Saistīt pa divi
- pīties Saistīt sevi (parasti ar ko nevēlamu, nosodāmu)
- jūgties Saistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku)
- kaitināt Saistīt uzmanību, patīkami satraucot; kairināt
- kombinēt Saistīt, apvienot (ko)
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes)
- aizzabināt Saistīt, sasaistīt
- ķinīt Saistīt, sastiprināt (ar naglām)
- capot Saistīt, sastiprināt ar capām (koka detaļas)
- mazģināt Saistīt, siet
- megzt Saistīt, siet
- saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām
- aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām)
- interesēt Saistīt; nodarbināt domas; pievilkt, valdzināt
- kūlītis Saistīta (piemēram, audu, šūnu) kopa
- pozitronijs Saistīta sistēma, kas sastāv no elektrona un pozitrona; pastāv ļoti īsu laiku, jo anihilācijas ceļā pārvēršas fotonos
- tekstveide Saistīta teksta veidošana atbilstoši autora komunikatīvajam nolūkam un funkcionālā stila un runas žanra prasībām
- dzeja Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums
- poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā); arī dzeja (3)
- kopums Saistīta, vienota (kā) grupa
- pārvara Saistītais pārstaips
- pārvars Saistītais pārstaips
- adstringents Saistītājs, savilcējs līdzeklis, piem., miecvielas
- pusnīts Saistītās nīts viena daļa
- accopiato Saistīti
- kribas Saistīti stieņi, kas veido zemnieka ragavu pamatni
- legato Saistīti, plūstoši, bez pārtraukuma (starp toņiem)
- savienoties Saistīties (4)
- piņķerēties Saistīties (ar kādu)
- lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem)
- stāties Saistīties (noteiktās attiecībās)
- jūgties Saistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika
- asociēties Saistīties asociācijā (3)
- biedroties Saistīties biedriskās attiecībās
- mīlēties Saistīties dzimumattiecībās
- lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības)
- vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu)
- laisties Saistīties, ļaut sevi iesaistīt (darbībā, pasākumā)
- vīties Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties
- saņemt Saistīties, uzņemties (ko) ar līgumu
- adsorbēties Saistīties, uzsūkties cietā vielā (par šķidrumiem un gāzēm)
- akcentoloģisks Saistīts akcentoloģiju, tai raksturīgs
- akaroloģisks Saistīts akoroloģiju, tai raksturīgs
- sinodisks saistīts ar debess ķermeņu redzamo kustību pie debess attiecībā pret Sauli
- eiroatlantisks saistīts ar Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, to attiecībām, sadarbību u. tml.
- padome saistīts ar Padomju Savienību, tai raksturīgs
- heliofizikāls saistīts ar Saules fizikālajām parādībām, tām raksturīgs
- solārs saistīts ar Sauli, tai raksturīgs
- oficiāls Saistīts ar, parasti augstu, dienesta, amata stāvokli, tam raksturīgs
- mantīgs Saistīts ar, parasti lielu, īpašumu, tam raksturīgs
- steigpilns Saistīts ar, parasti lielu, steigu (1), tai raksturīgs
- steigpilns Saistīts ar, parasti lielu, steigu (2), tai raksturīgs
- silts Saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu
- rusistisks Saistīts arrusistiku, tai raksturīgs
- lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju; tāds, kam ir tikai viena dimensija - garums
- filantropisks Saistīts, ar filantropiju, tai raksturīgs
- vārsmot Saistīts, ritmisks (parasti par dzejas valodu)
- ieraksts Saistītu datu elementu kopums, ko datorā apstrādā kā vienotu veselumu
- diskurss Saistītu izteikumu virkne; teksts; konkrēts valodas lietojums; runa
- asfalts Saistmateriāls - 25-40% eļļvielu saturošs bitumens, ceļa seguma materiāls
- atrakcija Saistoša nodarbība (piemēram, sabiedriskās atpūtas vietās)
- neapnīkstams Saistošs, tāds par ko nezūd interese, patika
- ierobežot Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties
- vērpt Saistot atsevišķus elementus, veidot (piemēram, tekstu, norisi, domu)
- bet Saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu
- piesaistīt Saistot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- saistāmviela Saistviela
- saistītājviela Saistviela
- būvjava Saistvielu, smalkgraudainu minerālo pildvielu un ūdens maisījums, kas pēc iestrādāšanas sacietē, java
- bindzole Saistzole
- binzole Saistzole
- sceļka Saistzole
- uscilka Saistzole
- bendele Saišķa koks spāru savstarpējai nostiprināšanai
- buņģis Saišķis
- bunte Saišķis
- panars Saišķis
- saikšķis Saišķis
- žunte Saišķis
- nošķis Saišķis linu, dziju vai matu, ko nošķir vīšanai vai pīšanai
- kūlis Saišķis, (priekšmetu) kopa
- bunkšķis Saišķis, kopā sasietās lietas
- čukurs Saišķis, kūlis, krūms
- saitne Saišķis, piemēram, savienojumā "atslēgu saitne"
- saiknis Saišķis, sienamais, saite
- saiksnis Saišķis, sienamais, saite
- ķimpa Saišķis; nasta; (labības, siena) klēpis
- ķimpelis Saišķis; nasta; (labības, siena) klēpis
- ķimpīns Saišķis; nasta; (labības, siena) klēpis
- buntiņš Saišķītis
- buntīte Saišķītis
- būšķis Saišķītis drēbju, vilnas vai cita materiāla caurumu aizbāšanai
- sindesmogrāfija Saišu apraksts
- desmektāzija Saišu izstiepšanās
- desmotomija Saišu pārgriešana
- desmorekse Saišu pārtrūkšana
- desmalģija Saišu sāpes
- sindesmorāfija Saišu sašūšana
- desmopātija Saišu slimība
- bociki Saišu zābaki
- šņoraiņi Saišu zābaki
- šņorzābaki Saišu zābaki
- šņorenes Saišu zābaki; šņorzābaki
- saiklis Saite
- sienamais Saite
- saišķis Saite (1)
- saists Saite (1)
- pavada Saite (dzīvnieka) vešanai, piesiešanai
- links Saite (internetā)
- pavads Saite (kā) piestiprināšanai; pavada
- josta Saite (priekšmeta) pakāršanai plecā
- zābaksaite Saite ar ko aizsien zābaku
- kājsaite Saite garo zeķu nostiprināšanai
- kājsienams Saite garo zeķu nostiprināšanai
- zeķbante Saite garo zeķu nostiprināšanai
- kājsienamais Saite garo zeķu nostiprināšanai; kājsienams
- gurste Saite no savīta siena
- suspensorijs Saite sēklinieka maisiņam
- uzdegunis Saite vai siksna zirga aizjūgā apaušu un iemauktu priekšdaļā
- atsāne Saite vai stieple, kas savieno ratu priekšējās ass galu ar ilksi; atsaite
- atsāns Saite vai stieple, kas savieno ratu priekšējās ass galu ar ilksi; atsaite
- saisteklis Saite, apsējs
- pārsaite Saite, ar ko sasien dzijas šķeteri, tās atseviškus posmus
- liesaišķis Saite, ar kuru nostiprina sieviešu garās zeķes; lielsaišķis
- žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu, parasti, lai apturētu asiņošanu
- ligaments Saite, kas savieno skeleta daļas un orgānus un veidota no izturīgiem fibroziem saistaudiem; serozo apvalku duplikatūra
- griezene Saite, kurā ieliek kamanu ilksi
- atsaite Saite, kuru izlieto, lai ko piestiprinātu, nostiprinātu (piemēram, koku, zaru)
- štripe Saite, lencīte
- bikšaukla Saite, lenta ar ko bikses sēja (jostas vietā)
- copula Saite, siksna, cilpa, valgs
- josta Saite, šaura sloksne, ko apliek ap koku stumbriem kaitēkļu apkarošanai
- josta Saite, šaura sloksne, ko apņem ap vidukli
- nosaitēt Saitējot (ko) apkārt, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
- aizsaitēt Saitējot aizsiet; saitējot sastiprināt
- piesaitēt Saitējot piesaistīt (ķermeni, tā daļu), piemēram, lai ierobežotu kustības
- piesaitēt Saitējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
- sprūgāt Saitējot stiprināt ar sprūdu
- saiknējums Saites
- funikulīts Saites (sevišķi sēklsaites) iekaisums
- sindesmektopija Saites atrašanās neparastā vietā
- desmīts Saites iekaisums
- sindesmīts Saites iekaisums
- sindesmopeksija Saites nostiprināšana
- sindesmotomija Saites pārgriešana
- peridesmijs Saites vai cīpslas apvalks
- sindesmektomija Saites vai tās daļas izgriešana
- stiegra Saites veida, stiepļveida u. tml. (iekārtas, ierīces u. tml.) elements, ko saspriedzot rada (tajā) nepieciešamo enerģiju
- paņķauklas Saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
- našķi Saites, kas no liniem atkrīt
- peņķes Saites, kas satur arkla lemesi pie ilksīm
- bintēt Saitēt, parasti ar marles saiti
- šņorēt Saitēt, siet, parasti ar auklu, saiti (parasti apavus, arī apģērbu)
- kopula Saitiņa
- pazirkle Saitiņa pie apaušiem, iemauktiem, arī cepures
- sīva Saiva
- saimiņa Saiva, saiviņa
- saijiņa Saiviņa
- Označennoje Sajanogorska, pilsēta Krievijas Hakasijas Republikā, tās nosaukums līdz 1975. g.
- peņķe Sajaucies, samežģījies diegs
- piņķe Sajaucies, samežģījies diegs
- kopā Sajaucot, sajaukumā
- aizjaukt Sajaukt
- peisāt Sajaukt
- sagramdīt Sajaukt
- sajakarēt Sajaukt
- sajaucīt Sajaukt
- sakūdināt Sajaukt
- saņerkšīt Sajaukt
- saperināt Sajaukt
- terešāt Sajaukt
- saputrot Sajaukt (5)
- sabeiselēt Sajaukt (parasti uzdevumu, papīrus)
- piebuzīt Sajaukt (piemēram, ūdeni ar dūņām)
- sakristīt Sajaukt (pienu) ar ūdeni
- dūņot Sajaukt ar dūņām
- kaļķot Sajaukt ar kaļķiem; mēslot ar kaļķiem
- medot Sajaukt ar medu, bagātināt ar medu
- sasiekalot Sajaukt ar siekalām
- iesiekalot Sajaukt ar siekalām (barību mutē)
- piemoļļāt Sajaukt kārtību
- samisīt Sajaukt kārtību
- samiksēt Sajaukt kopā, apvienot
- samurskuļot Sajaukt murskulī
- saļoļļāt Sajaukt putrā dažādus ēdienus
- duļļāt Sajaukt seklu ūdeni
- kupēt Sajaukt vairākas (piemēram, vīna, tējas) šķirnes, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām
- saputrāt Sajaukt, izdarīt nepareizi
- izjakarēt Sajaukt, kaut ko meklējot
- samisēt Sajaukt, kļūdīties
- nižģēties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties
- nižģināties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties
- nižģīt Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties
- šmulkāt Sajaukt, labi samaisīt (šķidrumu)
- jundēt Sajaukt, nekārtību radīt
- haotizācija Sajaukt, padarīt nepārskatāmu
- samužīt Sajaukt, sabojāt; samudžināt
- samodāt Sajaukt, saburzīt
- samudāt Sajaukt, saburzīt
- deranžēt Sajaukt, sacelt jukas, traucēt
- dugot Sajaukt, saduļķot
- piepļurkšināt Sajaukt, saduļķot
- samūdīt Sajaukt, saduļķot
- samuļāt Sajaukt, saduļķot
- sakārnīt Sajaukt, sagāzt (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties)
- saviņķelēt Sajaukt, samaisīt
- uzjaut Sajaukt, samaisīt
- samačkāt Sajaukt, samaisīt, saburzīt
- narstīt Sajaukt, samezglot
- čunčurēt Sajaukt, samudžināt
- varčakāt Sajaukt, samudžināt
- jucināt Sajaukt, samudžināt, vandīties
- samuldināt Sajaukt, samulsināt
- samarūdīt Sajaukt, samulsināt, apmānīt, "sagrozīt galvu"
- naršķīt Sajaukt, sarežģīt
- sarisināt Sajaukt, sarežģīt
- saļūrēt Sajaukt, saskalot kopā
- sajucināt Sajaukt, savandīt
- saņorgāt Sajaukt, savandīt
- saņudzēt Sajaukt, savandīt
- savaržgāt Sajaukt, savandīt
- sapinkot Sajaukt, savelt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu)
- jukurēt Sajaukt, taisīt raibu rindu
- jakarēt Sajaukt; jaukt (kaut ko meklējot), rušināt
- salumdīt Sajaukt; samudžināt
- sačommāt Sajaukt; sasviest; sačammāt
- kudla Sajaukta kaudze
- ķinka Sajaukti mati, matu lēkšķere
- kolčāties Sajaukties
- mišēties Sajaukties
- saņerkšīties Sajaukties
- saņudzēties Sajaukties
- sasajaukties Sajaukties
- piebirt Sajaukties (ar ko sīku) lielākā daudzumā (piemēram, par matiem, zāli)
- nogružot Sajaukties ar gružiem atkritumiem
- samudāties Sajaukties, saburzīties
- sakulināties Sajaukties, samaisīties
- mudžoties Sajaukties, samudžināties
- mudžīties Sajaukties, samudžināties; mudžoties
- murkšis Sajaukts (kā) kopums
- murkšķis Sajaukts (kā) kopums
- muršķis Sajaukts (kā) kopums
- ņega Sajaukts ēdiens, izvēloties labākos kumosus
- izpuris Sajaukts, sacēlies stāvus, savēlies
- izpūris Sajaukts, sacēlies stāvus, savēlies
- žļoga Sajaukts, slikts ēdiens
- jauceklis Sajaukums
- putrojums Sajaukums
- jucikņi Sajaukums, maisījums
- mikslis Sajaukums, maisījums
- mistrus Sajaukums, mistrojums
- purza Sajaukums, mudžeklis
- sajēgsme Sajēga
- sajoma Sajēga
- čoha Sajēga, izpratne
- čohnīt Sajēgt, izprast
- čoknīt Sajēgt, izprast
- sajozties Sajozt sev, piemēram, jostu, siksnu
- sasajozties Sajozties
- sasiksnāties Sajozties, apjozties ar siksnu
- ķemburains Sajucis
- saņudzis Sajucis (piemēram, adīklis)
- šķeterains Sajucis, izspūris, sapiņķēts (par dziju)
- jugāls Sajūdzējs, savienotājs
- reverssajūgs Sajūgs, ar kuru var mainīt (transportlīdzekļa) gaitu pretējā virzienā
- sakuplēt Sajūgt
- piekabināt Sajūgt (transportlīdzekli, darbarīku) īpašā ierīcē ar vilcēju
- sajūgot Sajūgt; savienot; sasiet plostu
- nomalšēt Sajukt
- sarust Sajukt
- saputroties Sajukt (2)
- sapļunkāties Sajukt (par prātu)
- samist Sajukt, sajaukt
- Bābeles juceklis Sajukums kādā grupā, kurā tiek runāts dažādās valodās
- trādarīda Sajukums, apjukums
- ņazgus Sajukums, drūzma
- duzma Sajukums, drūzma, birga
- murzus Sajukums, grūstīšanās, troksnis
- šurumburums Sajukums, haoss
- bedlems Sajukums, haoss, "trako nams"
- šuri-muri Sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi
- šurimuri Sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi
- juka Sajukums, maisījums
- mudžguls Sajukums, maisījums
- pinčekļi Sajukums, mezgls
- murģelis Sajukums, nekārtība
- zapte Sajukums, neskaidrība
- mužurs Sajukums, samezglojums
- ķenceklis Sajukums, sarežģīts darbs
- kaudervelšs Sajukusi, nesaprotama valoda
- pentere Sajukusi, samežģījusies dzija
- ceimurs Sajukusi, samudžinajusies dzija
- cērums Sajukuši mati
- jucekņi Sajukušie īsie salmi, kas paliek pāri, savācot garos
- aizgrābsma Sajūsma
- sajūsmība Sajūsma
- aizrāvīgums Sajūsma, dedzīgums
- entuziastisks Sajūsmīgs
- pārlaime Sajūsmīgs stāvoklis, augstākā svētlaime
- pārlaimība Sajūsmīgs stāvoklis, augstākā svētlaime
- entūsiasms Sajūsminājums, stiprs gara pacildinājums
- ieliesmināt Sajūsmināt
- sajūsmot Sajūsmināt
- aizraut Sajūsmināt un iesaistīt (par sabiedrisku kustību)
- jausmināt Sajūsmināt, aizraut
- sacildināt Sajūsmināt, aizraut, arī ierosināt
- ieliesmot Sajūsmināt, iejūsmot
- aizraut Sajūsmināt, valdzināt (parasti par literatūru, mākslu)
- sacildināties Sajūsmināties
- sajūsmoties Sajūsmināties
- sumināties Sajūsmināties
- apreibt Sajūsmināties, aizmirsties
- apskurbt Sajūsmināties, aizmirsties; apreibt
- noreibt Sajūsmināties, aizmirsties; apreibt (2)
- iedegties Sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi no doties (kam)
- aizgrābties Sajūsmināties, jūsmot
- aizrauts Sajūsmināts
- jausmots Sajūsmināts, apgarots, jūsmīgs
- apjust Sajust
- atjaust Sajust
- atmanīt Sajust
- izjust Sajust
- pajust Sajust
- uzjust Sajust
- manīt Sajust (par dzīvniekiem)
- nomanīt Sajust (par dzīvniekiem)
- atpūsties Sajust atvieglojumu, mieru (pēc atbrīvošanās no kā traucējoša)
- šalkt Sajust drebuļus
- aizkust Sajust elpas trūkumu (pēc fiziskas piepūles); nogurt
- dust Sajust elpas trūkumu, cīnīties ar aizdusu
- apkaunēt Sajust kaunu, kaunēties
- iekalēties Sajust lielu vēlēšanos, tieksmi
- izkudēties Sajust ļoti spēcīgu vēlēšanos, alkas
- noslāpt Sajust ļoti stipras slāpes; izslāpt
- gurt Sajust nespēku; kļūt nespēcīgam
- apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu
- savildīties Sajust paļāvību, paļauties
- liešķēt Sajust riebumu
- liekšēties Sajust riebumu, būt pretim
- pagurt Sajust samērā lielu nespēku; kļūt nespēcīgākam
- aizslāpt Sajust stipras slāpes (parasti ilgāku laiku); izslāpt
- izslāpt Sajust stipru gaisa trūkumu
- sasmeķēt Sajust, izprast garšu
- dūšoties Sajust, saņemt drosmi
- samatīt Sajust, uztvert
- sajaust Sajust; arī nojaust
- noredzēt Sajust; vērīgi skatoties, saredzēt
- fīls Sajūta
- izjūta Sajūta
- juška Sajūta
- sajuta Sajūta
- aistēzija Sajūta, apjauda; jutekļu vienība
- derealizācija Sajūta, it kā citi cilvēki vai apkārtne nebūtu reāli
- estēzija Sajūta, jušana, maņa
- jūts Sajūta, jūtas
- karstums Sajūta, ka kļūst karsti, sajūta, ka kļūst karsts (ķermenis, tā daļa)
- siltums Sajūta, ka kļūst silti; sajūta, ka kļūst silts (ķermenis, tā daļa)
- autosomatognozija Sajūta, ka vēl joprojām ir klāt vairs neesoša ķermeņa daļa, piem., amputēts loceklis
- izsalkums Sajūta, kas izraisās, ja kādu laiku nav uzņemta barība
- izslāpums Sajūta, kas izraisās, ja kādu laiku nav uzņemts ūdens
- sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto fizioloģisko norišu kopums
- saltums Sajūta, ko rada zema temperatūra; aukstums (2)
- aukstums Sajūta, ko rada zema temperatūra; drebuļi
- sirdsprāts Sajūta, maņa; sirdsapziņa; garīgā tieksme, apņemšanās
- čujs Sajūta, nojauta
- čutjo Sajūta, nojauta
- staipekļi Sajūta, vēlēšanās izstaipīt locekļus
- jūtams Sajūtams, uztverams ar maņu orgāniem
- taustāms Sajūtams, uztverams ar taustes orgāniem
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu)
- noģida Sajūtas, nojautas, priekšnojautas; priekšstati
- noģiedība Sajūtas, nojautas, priekšnojautas; priekšstati; noģida
- sajutīgums Sajutība
- sajūtīgums Sajūtība
- konceptīvs Sajūtīgs, uzņēmīgs; saprātīgs, apķērīgs
- mokas Sajūtu, izjūtu kopums, ko izraisa stipras sāpes, arī ļoti nepatīkami fizioloģiski traucējumi
- nojautums Sajutums, nojauta
- Sacke Saka
- lemburiski Saka (parasti savienojumā ar "lembur"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju
- lemburiskis Saka (parasti savienojumā ar "lembur"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju
- lembur Saka (parasti savienojumā ar "lemburiski" vai "lemburiskis"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju
- raibas acis Saka par acīm dzēruma reibumā
- pielīp kā dadzis Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku
- līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku
- raikains Saka par audumu ar daudzām aušanas kļūdām
- uzsust Saka par augoni, kas sāk pūžņot, atvērties
- vēkšīt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām
- vēkt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām
- pūst Saka par baloža (dūjas) balss skaņām
- dūgot Saka par baloža, bet arī kukaiņu rūcošām balss skaņām
- tujāt Saka par baloža, gulbja balss skaņām
- tūtot Saka par baloža, gulbja balss skaņām
- karsta sirds Saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām
- dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu
- taukvēders Saka par cilvēku ar resnu vēderu
- skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem
- vārās kā katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā
- iet kā uzvilkts pulkstenis Saka par cilvēku, kas ko dara vienmērīgā ritmā
- biezas ausis Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam
- izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, kas ļoti strauji iziet, iznāk, izskrien
- kā mietu norijis Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni
- biezas ausis Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto
- izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, ko atlaiž no darba, izslēdz no kāda kolektīva
- (kā) balta lapa Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas
- kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kura rīcība, uzvedība ir nedroša, nepārliecinoša
- kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita
- skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties
- krutais Saka par cilvēku, kurš kaut kādā ziņā ir pārāks par citiem
- kā pielipis Saka par cilvēku, retāk dzīvnieku, kas uzmācīgi kādam seko
- vitrināt Saka par cīruļa, bet arī par lakstīgalas, dziedātājputna balss skaņām vispār
- kvinkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst
- kvīkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst; kvinkstēt
- kūrlāt Saka par dzērves balss skaņām
- kurkšķēt Saka par dzērvju balss skaņām
- kurkstināt Saka par gaiļa un citu putnu balss skaņām miegā vai pusmiegā
- dzīvs mironis Saka par galīgi inertu cilvēku
- kails pakausis Saka par galvu ar noskūtiem matiem
- totot Saka par gulbja, baloža un dažu citu putnu, bet arī cilvēka dūdojošām balss skaņām
- acis svilst Saka par iekaisušām acīm
- kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā
- vuvināt Saka par izmēdošām, nepareizām balss skaņām
- glūzdināt Saka par jebkuru skaļu, dārdinošu skaņu
- tā lieta iet Saka par kā norises iespējamību
- copa Saka par kādas dzīvnieku sugas lielu (arī resnu) indivīdu
- copāns Saka par kādas dzīvnieku sugas lielu (arī resnu) indivīdu; copa
- ruļez Saka par kaut ko lielisku, stilīgu
- doglis Saka par ko cietu, iespējams, pielīdzinot vārdam "krams", arī viegli uzliesmojošs materiāls
- pasaules klase Saka par ko izcilu
- fui Saka par ko netīru; netīrs!
- aiz muguras Saka par ko pagājušu, notikušu
- gulēt kaulos Saka par ko smagi sajūtamu, izjūtamu
- tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu
- ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas
- ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas
- kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas
- kremšķināt Saka par kraukļa balss skaņām
- iet kā pulkstenis Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku
- iet kā uzvilkts pulkstenis Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku
- spurgulīgs Saka par kustīgu, žirgtu bērnu
- smalks deguns Saka par labu ožas spēju
- saule jau (augstu) gabalā saka par laiku, kad Saule jau ir augstu virs apvāršņa
- trīcināt Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām
- trikot Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām
- acis kā pūcei Saka par lielām acīm
- capans Saka par lielu, dūšīgu dzīvnieku, putnu u. tml.
- iezelīties Saka par liniem, kad mizas sloksne ir piekļāvusies pie kātiņa tā, ka to nevar atdalīt
- acis kā pūcei Saka par ļaunu, niknu skatienu
- kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni
- elles katls Saka par ļoti spraigas un bīstamas karadarbības vietu
- dzīvs mironis Saka par ļoti vāju, slimu cilvēku
- burināt Saka par medņa balss skaņām
- dzeltens kā vasks Saka par mirušu cilvēku
- bieza galva (kādam) Saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku
- smags gaiss Saka par nepatīkamu, bīstamu stāvokli
- gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu
- pulāt Saka par paipalas balss skaņām
- puļāt Saka par paipalas balss skaņām; pulāt
- tujot Saka par paipalas, baloža, gulbja balss skaņām
- (vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā
- vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā
- terkšināt Saka par pelēkā strazda, arī par tetera, strazda u. c. putnu, arī par zemes vēzīša balss skaņām
- parkšķēt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām
- parkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām
- pārkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām
- pimbers Saka par pilnīgi veselu
- mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā
- cizēt Saka par sienāža vai kāda cita kukaiņa radītām skaņām; arī par vēja vai augu vējā radītām skaņām
- (vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par sīvām kaujām
- vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par sīvām kaujām
- acis svilst Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu
- bada dzeguze Saka par skopu cilvēku, arī par cilvēku, kas pastāvīgi žēlojas par trūkumu, ir īgns un neapmierināts
- zlaņķēties Saka par slapjdraņķi
- smalks deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt
- (vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā)
- vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā)
- kā ērglis Saka par staltu, drošu vīrieti
- trakšķināt Saka par strazda u. c. dziedātājputnu balss skaņām
- izkļāvēties Saka par tādām rudzu vārpām, kurām nav izveidojušies visi graudi
- biezs pauris Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas
- bieza galva (kādam) Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas
- bieza galva Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas
- kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies
- kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas negaidīti ieradies
- kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādā situācijā
- kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos
- kā no gaisa nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos
- purpināt Saka par tetera balsi
- tukša skaņa Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību
- ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas ir lielā daudzumā
- ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā
- likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekmē
- pielīp kā dadzis Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu)
- līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu)
- ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas noris, pastāv ļoti ilgi; apnicīgi ilgstoši
- likteņa pirksts Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām; saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu
- iet pār galvu Saka par to, ko viegli pārdzīvo, neievēro
- glūzdināt Saka par tukšu dzirnavu malšanas skaņu
- bļegaža Saka par ūdeņainu, lipīgu maizi
- kā ērglis Saka par valdonīgu, sadusmotu cilvēku
- vīvaļot Saka par vālodzes balsi
- turkšķēt Saka par vardes, zemes vēža radītām balss skaņām
- turšķēt Saka par vardes, zemes vēža radītām balss skaņām
- vārās kā katls Saka par vietu, kur noris ļoti aktīva, dzīva darbība
- uķināt Saka par vistiķa balss skaņām
- tardzēt Saka par zemes vēzīša balss skaņām; arī par lapu koku (īpaši apses) šalkoņu
- pļērpt Saka par zemesvēža radītu skaņu
- ķirkšināt Saka par zoss balss skaņām
- pīpstēt Saka parasti par pīlēnu vai citu mazu putniņu balss skaņām
- tprru Saka uz zirgu, kad grib to apstādināt, apturēt
- tprrū Saka uz zirgu, kad grib to apstādināt, apturēt
- bieza galva saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
- dīsele Sakabes iekārta piekabes savienošanai ar vilcējautomobiļa jūgkāsi
- āķēt Sakabināt, sastiprināt, piestiprināt (ko) ar āķi
- sakabinātāja Sakabinātājs
- sakabīties Sakabināties (1), saķerties, samesties
- āķēties Sakabināties, sastiprināties, piestiprināties (kur) ar āķi
- Sakaji Sakai, pilsēta Japānā
- sašūmēt Sakairināt
- autoritārisms Sakairināta tieksme pēc varas
- zenēt Sakaist
- sazenēt Sakaist, sasūpēt
- iritācija Sakaitināšana, sadusmošana
- sadražnīt Sakaitināt
- sakuldurēt Sakaitināt
- uzerrināt Sakaitināt
- saērsināt Sakaitināt (suni)
- iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku)
- apniknot Sakaitināt, sadusmot
- iedusmāt Sakaitināt, sadusmot
- iedusmināt Sakaitināt, sadusmot
- iedusmot Sakaitināt, sadusmot
- sašutināt Sakaitināt, sadusmot
- iekaitīt Sakaitināt, saniknot
- saērcināt Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu
- šakalis Sakalis - skalu malkas pagale, sveķains skals
- sačurēt Sakalst
- sakramt Sakalst
- iekalst Sakalst (kā iekšpusē); iesūkties (kur iekšā) un sakalst
- uzkalst Sakalst (no virspuses)
- apkalst Sakalst (visapkārt, no virspuses)
- drinēt Sakalst, panīkt, satrunēt
- kript Sakalst, sačokurot
- sakaldināt Sakalt (1)
- sakaldīt Sakalt (1)
- sakaldināt Sakalt (2)
- sakaldīt Sakalt (2)
- sakalināt Sakalt (2)
- švailēt Sakalt dzelzi
- stukāt Sakalt īsāku
- sakaltināt Sakaltēt
- apkaltēt Sakaltēt (visapkārt, no virspuses)
- iekaltēt Sakaltēt un iekrāt
- knauķis Sakaltis maizes gabals
- grimza Sakaltis maizes klaipa galiņš
- kakalsnis Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt
- kakalza Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt
- kakalze Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt
- kņeta Sakaltis zars
- graulis Sakaltusi maizes doniņa
- grammača Sakaltusi rudzu maize pārlieta ar vārošu ūdeni un pārkaisīta ar cukuru
- cenceris Sakaltusi zemes pika
- cencers Sakaltusi zemes pika
- skraba Sakaltusi, sasalusi vai citādi sacietējusi zemes virskārta
- kauls Sakaltuši augu (piemēram, āboliņa, aveņu) stublāji
- kraveši Sakaltuši vai sasaluši dubļi
- kruvesi Sakaltuši vai sasaluši dubļi
- gruvesis Sakaltuši, sasaluši dubļi
- gruvezis Sakaltuši, sasaluši dubļi
- kruva Sakaltušu mēslu čupa
- krepes Sakaltušu mēslu pikas
- dzeņaukste Sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi
- dzeņauksts Sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi
- teicamais Sakāmais
- kāmēt Sakāmēt, sapelēt un sacietēt
- izkampt Sakampt zobos un strauji izraut (ko kādam) - par dzīvnieku
- sakāmsvārds Sakāmvārds
- iekapāt Sakapāt noteiktu (kā) daudzumu konkrētā nolūkā
- uzkapāt Sakapāt zināmu daudzumu
- sacērtāt Sakapāt, saplosīt
- kapājmi Sakapāta zāle vai biešu lapas cūku barībai
- kapājumi Sakapāta zāle vai biešu lapas cūku barībai
- islāmfobija Sakāpinātas bailes no islāmticīgajiem un visa islāmiskā
- islāmofobija Sakāpinātas bailes no islāmticīgajiem un visa islāmiskā
- dzimumuzbudinājums Sakāpinātas dzimumtieksmes stāvoklis
- hektika Sakāpināts darbīgums, drudžaina steiga
- sasatrausties Sakāpt
- ievietoties Sakāpt (parasti satiksmes līdzeklī); iesēsties (kur, piemēram, sēdeklī, krēslā)
- atšķeltība Sakara, saistījuma trūkums; atrautība, savrupība
- dispečersakari Sakari starp operatīvo vadītāju (dispečeru, operatoru, maiņas inženieri) un iestādes, rūpnīcas, ceha personālu, kas apkalpo atsevišķus agregātus vai ražošanas posmus
- sēisnā Sakari, sakarība
- saistība Sakari, satiksme (starp teritorijām, telpām u. tml.)
- diferenciālnolīdzinājums Sakarība starp neatkarīgiem mainīgiem, to nezināmām funkcijām un šo funkciju atvasinātām funkcijām; diferenciālvienādojums
- noziņa Sakarība, attiecība
- cēloņsakarība Sakarība, ko noteic cēloņu iedarbība, objektīvi pastāvošā cēlonība
- korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem)
- robežnosacījumi Sakarības, kas nepieciešamas parasto un parciālo diferenciālvienādojumu risināšanai noteiktos robežas intervālos vai apgabalos; robežnoteikumi
- apgabals Sakarīga vaļēja plaknes vai telpas punktu kopa
- seisns Sakarīgs
- tīkls Sakarīgs orientēts grafs bez kontūriem, kam ir sākuma virsotne (ieeja) un beigu virsotne (izeja)
- koks Sakarīgs vienkāršs grafs, kas nesatur ciklus; izmanto datu šķirošanas un meklēšanas procedūrās
- jēdzīgs Sakarīgs, saprotams
- sakabināt Sakarināt
- telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas
- čākars Sakārnis
- pasakarns Sakārnis
- sakānis Sakārnis
- sakārznis Sakārnis
- sakarnis Sakārnis - koka stumbra daļa ar zariem un saknēm
- čakārne Sakārnis 1
- čakarnis Sakārnis 1
- čakārnis Sakārnis 1
- čakārns Sakārnis 1
- čakārznis Sakārnis 1
- cakārnis Sakārnis, čakārnis
- Dziļūksnis Sakārnis, ezers Ļaudonas pagastā
- Sakārnītis Sakārnis, ezers Praulienas pagastā
- Sakārņu Sakārņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 7,6 ha; Sokomu ezers; Sokorņu ezers
- Sokomu ezers Sakārņu ezers Ozolaines pagastā
- Sokorņu ezers Sakārņu ezers Ozolaines pagastā
- sakarpīt Sakārpīt
- rūdīt Sakarsējot (materiālus) virs kritiskās temperatūras un strauji atdzesējot, palielināt (to) izturību, triecienstingrumu
- iekaitēt Sakarsēt
- izrūdīt Sakarsēt
- karstināt Sakarsēt
- notvīcēt Sakarsēt
- savarsmot Sakarsēt
- saversmēt Sakarsēt
- aizzietēt Sakarsēt (lai padarītu lokanu)
- satvīcināt Sakarsēt (mitru saglabājot)
- piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- apāderēt Sakarsēt līdz kvēlošanai
- nokvellināt Sakarsēt tā, ka kvēlo
- sakarstināt Sakarsēt, padarīt karstu
- sakaisēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu
- sakveldinēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu
- liesma Sakarsētas, spīdošas gāzes veidojums, kas paceļas augšup no kā degoša
- kvēlvīns Sakarsēts sarkanvīns, kam pielikts, cukurs, kanēlis, neļķu un citronu mizu ekstrakts, dažreiz arī ievārījums, rums un araks
- siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis)
- notvīcējis Sakarsis
- sakaisis Sakarsis
- pietvīcis Sakarsis, sasarcis
- aizkarst Sakarst
- degt Sakarst (mitrumā) - par sienu, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
- piekārst Sakarst (vilnu, kokvilnu u. tml.) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (ko)
- satvīkt Sakarst karstumā, tveicē
- savilnot Sakārst plučus
- sagunīt Sakarst, sabojāties (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē)
- duzēt Sakarst, saiet kunkuļos
- iesust Sakarst; piedzerties
- aiztvīkt Sakarstot kļūt sarkanam
- gunīt Sakarstot sabojāties
- gunīt Sakarstot sadalīties
- pašsakaršana Sakaršana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
- baltkvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls kļūst spoži balts
- sakarināt Sakārt
- apkārt Sakārt (ko visapkārt); piekarot (ko), apklāt
- sakārstīt Sakārt (ko, parasti vairākās vietās)
- piekārt Sakārt (ko) tāda daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu)
- sakārties Sakārt sev (ko)
- sakarināties Sakārties
- sakārt. Sakārtojis; sakārtotājs (kopā ar uzvārdu)
- adjustēšana Sakārtošana, piem., pārkalšanai nododamās naudas svēršana
- saridot Sakārtot
- uzriktēt Sakārtot
- sašķirstīt Sakārtot (bārdu)
- ieziemot Sakārtot (bišu saimes) ziemas guļai
- uztaisīt Sakārtot (guļasvietu)
- apolīt Sakārtot (savest kārtībā) māju, dzīvokli
- sakravāt Sakārtot (somu, portfeli u. tml.), liekot iekšā (vairākus, daudzus priekšmetus)
- drapēt Sakārtot dekoratīvās krokās (audumu)
- dresēt Sakārtot ēdienus uz šķīvja vai cita trauka acīm tīkamā formā
- saklāt gultu (arī guļasvietu, retāk vietu) Sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai
- saklāt gultu (arī guļasvietu, retāk vietu) Sakārtot gultu (guļasvietu) pēc gulēšanas
- apmārtot Sakārtot jaunlaulātās sievas matus pēc sievu modes un uzlikt cepuri (mici)
- nokopties Sakārtot ko vajadzīgā, vēlamā veidā
- alfabētizēt Sakārtot pēc alfabēta
- tarot Sakārtot sajukušus tīklus
- sakārtoties Sakārtot savu apģērbu, ārieni u. tml.
- apkopt Sakārtot un uzturēt tīru un kārtīgu (saimniecību, telpas)
- apridāt Sakārtot, katru priekšmetu noliekot tā vietā
- apridāties Sakārtot, katru priekšmetu noliekot tā vietā
- pastādīt Sakārtot, nolikt
- sarindot Sakārtot, novietot rindā (parasti priekšmetus)
- savirknēt Sakārtot, novietot virknē
- rist Sakārtot, piekopt
- sarēdīt Sakārtot, sagādāt
- savest kārtībā Sakārtot, sagatavot lietošanai; arī izremontēt
- sagrupēt Sakārtot, sakopot (piemēram, priekšmetus, cilvēkus) noteiktā veidā, kādā kopumā, grupās u. tml.
- sariktēt Sakārtot, salikt (tā, kā vajadzīgs)
- sareizēt Sakārtot, sarindot
- sareizot Sakārtot, sarindot
- sakavāt Sakārtot, sašķirot
- salikt Sakārtot, savirknēt (piemēram, vārdus teikumā); arī sacerēt
- sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.); pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam
- uzkravāt Sakārtot, uzkopt, uzpost
- uzvīkšt Sakārtot, uzpost
- kortežs Sakārtota kopa, kurā ir galīgs skaits (n) elementu un kurā elementi var atkārtoties
- repers Sakārtota no viena telpas punkta izejošu patstāvīgu vektoru sistēma
- kvartile Sakārtotas variācijas rindas pētāmās pazīmes vērtības, kas dala rindu četrās vienādās daļās tā, ka katrā no tām nonāk 25% kopas vienību
- izpekelēties Sakārtoties (ko saiņojot, kravājot u. tml.)
- sarindoties Sakārtoties, novietoties rindā (parasti par cilvēkiem)
- sariedīties Sakārtoties, sagatavoties
- sasataisīties Sakārtoties, sagatavoties
- izpravīties Sakārtoties, sagatavoties (ko darīt, kur doties u. tml.)
- sasagatavēties Sakārtoties, saposties
- saprāvīties Sakārtoties, uzposties
- uzridāties Sakārtoties, uzposties
- buķete Sakārtots (ziedu) pušķis
- masīvs Sakārtots vienāda tipa (loģiski viendabīgs) elementu kopums
- bukate Sakārtots ziedu pušķis; buķete
- kārtīgs Sakārtots, tīrs (piemēram, par priekšmetu, telpu)
- laikrinda Sakārtotu novērojumu virkne, kuras elementi iegūti vienādos laika intervālos
- telegrāfists Sakaru darbinieks, kas pieņem un noraida telegrammas
- teletaipists Sakaru darbinieks, kas strādā ar teletaipu
- garvilce Sakaru ierīce, kas nodrošina signāla pārraidi pa sakaru līnijām lielos attālumos
- īsvilce Sakaru ierīce, kas nodrošina signāla pārraidi pa sakaru līnijām, kas nepārsniedz 30 km
- telegrāfs Sakaru iestāde, kas raida, uztver un piegādā telegrammas
- radiokanāls Sakaru kanāls, kas sastāv no radioraidītāja, radiosakaru līnijas un radiouztvērēja
- lejupsaite Sakaru kanāls, kas savieno pavadoni ar zemes staciju
- augšupsaite Sakaru kanāls, kas savieno zemes staciju ar pavadoni
- īpaškanāls Sakaru kanāls, kuru monopolrežīmā izmanto privāta persona vai organizācija
- analogkanāls Sakaru kanāls, piem., telefona līnija, pa kuru tiek pārraidīti signāli, kas nepārtraukti mainās un var pieņemt noteiktā diapazonā jebkuru vērtību
- ciparlīnija Sakaru līnija ciparsignālu pārraidei
- krustošanās Sakaru līnijas pāreja no elektrolīnijas vienas puses uz otru pusi
- frekvenčdale Sakaru līniju caurlaidspējas palielināšanas metode, pārraidot telegrāfa signālus šaurās frekvenču joslās
- telesatelīts Sakaru pavadonis
- nesējsistēma Sakaru sistēma, kas nodrošina vairāku divpunktu kanālu eksistenci, izmantojot dažādus multipleksēšanas tipus
- satelītsaite Sakaru sistēma, kas nodrošina, ka signāls no zemes tiek raidīts sakaru satelītam un no satelīta atgriežas uz zemi
- aizturefekts Sakaru sistēmas bloķēšnās intensīva trafika apstākļos
- pseidodupleksēšana Sakaru tehnika, kas imitē pilnu duplekso pārraidi pusdupleksa līnijā, ļoti ātri mainot pārraides līniju
- tālpieeja Sakaru uzturēšana starp skaitļotāju un attāliem termināļiem, kuri kopumā veido datu tālapstrādes sistēmu
- internunciāls Sakaru uzturētājs, tāds, kas kalpo par savienotājs līdzeklis, piem., nervu šķiedras, kas savieno nervu šūnas
- telegrāfs Sakaru veids tekstu vai nekustīgu attēlu pārraidei, parasti, izmantojot kodu; telegrāfa sakari
- sakarnieks Sakaru, iestādes darbinieks
- komots Sakas
- sekoki Sakas
- Pelīte Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Ābeļu pagastā, garums - 7 km
- Remšu valks Sakas kreisā krasta pieteka Pāvilostā, augštece Sakas pagastā; Remešvalks; Remšvalks
- Durbe Sakas kreisā satekupe Durbes, Aizputes un Pāvilostas novadā, garums - 47 km, kritums - 22 m, iztek no Durbes ezera
- Malduguņu urga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā un Pāvilostas pilsētā; Malduguņu upe; Orga; Urga; Kazarmu upe
- Mindes orga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā; Mindes strauts
- Tebra Sakas labā satekupe Dienvidkurzemes novadā, garums - 69 km, kritums - 92 m, iztek no Podnieku ezera pie Kalvenes
- Sackenhausen Sakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
- Ķonenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums
- Ķoninieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums
- Turaidas Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoniņciems" bijušais nosaukums
- mindenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Minde" iedzīvotāji
- urdzenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Orgsaliena" iedzīvotāji
- rivenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Rīva" iedzīvotāji
- Upesmuiža Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saka" bijušais nosaukums
- Sakasleja Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saka" daļa
- Saļienas muiža Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" bijušais nosaukums
- strantenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Stranta" iedzīvotāji
- šarlotnieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" iedzīvotāji
- ulmalnieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ulmale" iedzīvotāji
- upenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Upes muiža" iedzīvotāji
- urdzenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Urga Saļiene" iedzīvotāji
- Upesmuižas pagasts Sakas pagasta bijušais nosaukums
- paugas Sakas; zirglietas (sakas, rēdes, sedulka kopā)
- kašas Sakasījumi
- grumstīt Sakasīt
- sagrandīt Sakasīt
- saskrabināt Sakasīt
- saskrambināt Sakasīt
- sakašāt Sakasīt (1)
- sakasīties Sakasīt (1) sevi
- sagremzdāt Sakasīt, izkasīt, savīlēt
- sagremzdot Sakasīt, izkasīt, savīlēt
- sagramdīt Sakasīt, sagrābstīt
- sakaust Sakasīt, sarakt; daudz savākt
- sadirnīt Sakasīt, saskrāpēt
- saskrabēt Sakasīt, saslaucīt kopā
- saskrabīt Sakasīt, saslaucīt kopā
- sagramzdāt Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, augļus, saknes, koksni)
- sagrebzdināt Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, burkānus, kāļus), lai iegūtu gremzdus
- sagrebzdot Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, burkānus, kāļus), lai iegūtu gremzdus
- saskabināt Sakasīt, savākt kopā
- ārds Sakasītais un kaltēšanai ārdāmais siens
- kašņa Sakasītais, kopā savāktais
- grābšķis Sakasīti rudzi
- sakašāties Sakasīties (1)
- kasenis Sakasīts (nevis nogriezts) sviests
- kasinis Sakasīts sviests
- jāveklis Sakasnis
- sakārnis Sakasnis
- sakasa Sakasnis
- sakašņa Sakasnis
- sakašķoties Sakašķēties
- plads Sakašņa
- sakašāt Sakašņāt
- sakārnīt Sakašņāt, sakārpīt
- Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts Sakatekasa, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Zacatecas")
- sasakaunēties Sakaunēties
- sakaunēt Sakaunināt
- kausējums Sakausējums
- magnoliametalls Sakausējums ar šādu sastāvu: 78-80% svina, 4-10% alvas un 10-18% antimona; lietoja kā gultņu metālu
- delta-metāls Sakausējums no 56% vara, 41% cinka, 1% mangana, 1% dzelzs un 1% svina, ko pielieto kā speciālu misiņa šķirni mašīnu daļām, bet jo sevišķi kuģu apkaļamām plātnēm un skrūvēm
- illijs Sakausējums no 60,5% niķeļa, 21% hroma, 6,4% vara, 4,7% molibdēna, 2,1% volframa un niecīgiem mangāna, silīcija, alumīnija, dzelzs, bora titāna un oglekļa daudzumiem
- proplatīns Sakausējums no niķeļa (72%), sudraba (24%) un bismuta (4%), kas ļoti izturīgs pret ķīmisku reaģentu iedarbību
- silikols Sakausējums, kas sastāv no silīcija ar nelielu dzelzs, alumīnija u. c. metālu piemaisījumu; lietoja silīciju saturošu krāsainu metālu sakausējumu ražošanā
- misiņbronza Sakausējums, kurā ir misiņa un bronzas komponenti
- likvācija Sakausējumu ķīmiska sastāva nevienmērība, kas veidojas kristalizācijā un ko var samazināt, paātrinot kristalizācijas procesu vai veicot difūzijas atkvēlināšanu
- presefekts Sakausējumu stiprības palielināšanās karstajā presēšanā
- sakausināt Sakausēt
- saliedēt Sakausēt (parasti metālus); cieši savienot ar saistvielu
- fritēt Sakausēt un strauji (ūdenī) atdzesēt
- lodēties Sakausēties
- frite Sakausēts sastāvdaļu maisījums keramikas glazūrai
- sakaustelēt Sakaustīt, nopērt
- sapoinīt Sakaustīt, sadunkāt
- samiezerēt Sakaustīt, sadunkāt; sapērt
- saleskāt Sakaustīt, sapērt
- saloskāt Sakaustīt, sapērt
- saļockāt Sakaustīt; sadunkāt
- saļeckāt Sakaustīt; sadunkāt; saļockāt
- saļokāt Sakaustīt; sadunkāt; saļockāt
- sasist Sakaut (pretinieku)
- sabolēt Sakaut, pievārēt
- sabelzties Sakauties
- sapesties Sakauties
- saplūkties Sakauties
- sapokāties Sakauties
- sasakauties Sakauties
- virubitsja Sakauties ar kādu
- sašļaukāties Sakauties, saplēsties
- savilloties Sakauties, vienam otru iekaustīt
- satrieksme Sakāve
- saki Sakē
- Saka Saki, pilsēta Krimā
- keškys Sakkoki
- sakaskauls Sakkoks
- sakoks Sakkoks
- sabļaustīties Saklaigāties
- iepakāt Saklāt, sasegt ko no visām pusēm, lai nepiekļūtu aukstums
- dzirdīties Saklausīt
- dzirdoties Saklausīt
- uzausīt Saklausīt (kaut ko tālumā)
- saaušāt Saklausīt (tenkas)
- aizdzirdēt Saklausīt, sadzirdēt
- sagramstīties Saklausīties
- saklaustīt Saklaušināt
- sakāsēt Saklepot
- sakrest Saklepot
- saklekšķēt Saklešķēt - kļūt (būt) jēlam, glīzdainam, sakristies (parasti attiecībā uz maizi)
- dakliegt Sakliegt
- sabļaut Sakliegt (1)
- sabrēkt Sakliegt (1)
- sabļaut Sakliegt (2)
- sabrēkt Sakliegt (2)
- sabļaut Sakliegt (3)
- sabrēkt Sakliegt (3)
- sasakliegties Sakliegties
- sabļauties Sakliegties (1)
- sabrēkties Sakliegties (1)
- sabļauties Sakliegties (2)
- sabrēkties Sakliegties (2)
- sabļauties Sakliegties (3)
- kaukāties Sakliegties, sasaukties
- sablandīties Saklīst kopā
- saklūgāt Saklūgot
- saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piemēram, apģērbs, tā daļas) atrodas vēlamajā stāvoklī
- saglaust Sakļaut (ausis) - par dzīvniekiem
- saglaust Sakļaut (spārnus) - parasti par putniem, kukaiņiem
- Hakmara Sakmara, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā
- saknāpāt Saknābāt
- piekņapāt Saknābāt (kā) lielāku daudzumu
- sakņapāt Saknābāt, arī sabojāt
- saknāpt Saknābt
- sakņāpt Saknābt
- sakņaipīt Saknaibīt
- saknaidīt Saknaibīt, sadrupināt (ar pirkstiem)
- stateklis Saknājs
- tvērējsakne Sakne, ar ko augs pieķeras, piesaistās pie cita auga vai balsta
- krenis Sakne, celms, cieti saaudzis koks
- radix Sakne, farmācijā lietots latīņu apzīmējums sakņu drogu nosaukumu veidošanai (piem., Rad. Valerianae - baldriāna sakne)
- sānsakne Sakne, kas atzarojas no galvenās, lielākās saknes; sānu sakne
- piesakne Sakne, kas veidojas, attīstās no auga stumbra
- specija Sakne, ko lieto kā garšvielu; garšviela
- alrauns Sakne, kurai ir cilvēka ķermeņa forma
- stigmaria Saknei līdzīgi veidojumi (rizofori) izmirušām sigilarijām un lepidodendriem karbona slāņos
- rhizina Saknenes
- zemesstumbrs Saknenis
- rhizinaceae Sakneņu dzimta (ko dažkārt izdala no rumpuču dzimtas)
- endoderma Saknes (primārās) mizas iekšējā kārta
- dīgļsakne Saknes aizmetnis sēklas dīglī
- pericikls Saknes centrālā cilindra dzīvā šūnu kārta, no kuras veidojas sānsaknes, piesaknes
- sūcējsakne Saknes daļa, ar ko augs sūc barībai nepieciešamās vielas
- čavans Saknes gals
- ietvarsējeņi Saknes ietverošos 50-500 cm2 substrāta veidojumos no iesētām sēklām izaudzēti sējeņi, ko izmanto apmežošanā; var stādīt jebkurā laikā, kamēr zeme nav sasalusi
- kaliptra Saknes uzmava augošā saknes galā
- kroda Saknes, koka gabali
- pulksts Saknes, nezāles vai zemes pika, kas ecējot rodas uz lauka
- saknīpāt Sakniebt
- sakniept Sakniebt (lūpas)
- saņiebt Sakniebt, aizspiest (muti)
- čūkstele Sakniebtas, izstieptas lūpas
- saknīdēt Sakniedēt
- saniedēt Sakniedēt
- sanitavāt Sakniedēt
- dakniedēt Sakniedēt; pabeigt kniedēt
- sērksnis Sakņaina pār ūdeni pārkarīga krastmala
- pacere Sakņaina, iedobumaina pakraste
- saknains Sakņains
- saknots Sakņains
- sakņots Sakņains
- sakņāji Sakņaugi
- sakņkopība Sakņaugu audzēšana iedzīvotāju patēriņam; attiecīgā lauksaimniecības nozare
- sakņāji Sakņaugu saknes
- hylastes Sakņgrauži
- rizopodi Sakņkāji; vienšūņi, kas pārvietojas ar māņkājiņu palīdzību
- rhizopoda Sakņkāju apakšklase
- čaulamēba Sakņkāju klases kārta ("Testacea"), vienšūņi, kuru ķermeni apņem čaula ar hitīnam līdzīgu organisku vielu, kurā var būt ieslēgti smilšu graudi, \~200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts >15 sugu
- dascillidae Sakņmīļu dzimta
- dascillus Sakņmīļu dzimtas ģints
- sakņāt Sakņot
- saknot Sakņot
- sakņot Sakņoties (par augiem)
- sakņudārzs Sakņu (2) dārzs
- pangnematode Sakņu pangnematode - veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Meloidogyne"), kuru kāpuri iespiežas saknēs, un tur veidojas dažāda lieluma izaugumi - pangas, ģintī >30 sugu
- meloidogyne Sakņu pangnematodes
- cūksaknes Sakņu pelūde ("Hypochoeris radicata")
- nivernaise Sakņu piedevas no lodīšu veidā sagrieztiem burkāniem un kāļu gabaliem, ko liek ap lielu cepeti, pārlietas ar stipru baltu mērci, arī patstāvīgs ēdiens
- jardiniere Sakņu zupa
- sakņubu Sakņubis, salīcis
- nonuris Sakņupis
- gūba Sakņupis, neveikls cilvēks
- sakņucis Sakņupis; arī salīcis
- ieknupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā)
- iekņupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā)
- saknubt Sakņupt
- sakņubt Sakņupt
- sakņūpt Sakņupt
- saklupt Sakņupt, strauji saliekties; strauji saļimt
- knūbāties Sakņupušam (un tūļīgi) strādāt; tūļāties
- luksēt Sakņupušam iet
- sakņveidīgs Sakņveida
- rizoīds Sakņveida-
- distoklūzija Sakodiena anomālija, kurā apakšējie zobi attiecībā pret augšējiem vērsti atpakaļ
- retrūzija Sakodiena anomālija, viena vai vairāku zobu noliekšanās atpakaļ
- gnatogrāfija Sakodiena stipruma grafiska reģistrēšana
- piekodīt Sakodīt
- sakožļāt Sakodīt
- dakodīt Sakodīt (ko) un pievienot (to) pie zīdaiņa barības
- sakompromitēties Sakompromitēt sevi
- sakoncentrēties Sakoncentrēt savu uzmanību
- sakop. Sakopojis; sakopotājs (kopā ar uzvārdu)
- piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko)
- turēties Sakopojot spēkus, pārvarēt grūtības; nepadoties grūtībām, šķēršļiem
- grupējums Sakopojums grupās vai noteiktā grupā, izvietojums grupās, pa grupām
- kubucis Sakopojums, sablīvējums (par mākoņiem)
- sakopināt Sakopot
- saspēkoties Sakopot spēkus
- sadūšāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties
- sasparāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties
- sastarāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties
- saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu
- centralizēt Sakopot, koncentrēt (piemēram, vienā vietā, punktā, sistēmā)
- sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā)
- saņemt Sakopot, sakoncentrēt (parasti spēkus, drosmi, domas)
- koncentrēt Sakopot, uzkrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā)
- nokopt Sakopt (apģērbu)
- rūsāties Sakopt gružus
- piegodēt Sakopt pēc darba pabeigšanas
- sakopties Sakopt sevi, savu apģērbu
- uzkopties Sakopt sevi, savu apģērbu, parasti mazliet
- sakopties Sakopt, parasti pilnīgi, piemēram, telpas, celtni, dzīvokli, apkārtni
- saridāt Sakopt, sakārtot
- appucēt Sakopt; notīrīt
- glītoties Sakopties, izdaiļoties
- saridāties Sakopties, sakārtoties
- noriet Sakost
- sariet Sakost (1); sadzelt (1)
- sadzelt Sakost (par čūskām)
- savillāt Sakost (par suni)
- izoderēt Sakost (vairākās vietās)
- sakraukstīt Sakost kaut ko cietu
- nokodaļāt Sakost līdz nāvei
- nosapļauties Sakost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem)
- sakosties Sakost vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem)
- sakampstīt Sakost, ievainot
- saknellēt Sakost, sadzelt (par kukaiņiem)
- sagremzt Sakost, sagrauzt
- saekselēt Sakost; sagrauzt
- apgremot Sakošļāt
- saēdaļāt Sakošļāt
- sagremāt Sakošļāt
- sakodaļāt Sakošļāt
- samuršķīt Sakošļāt
- sazengalāt Sakošļāt
- sagremot Sakošļāt (1); arī saēst (1)
- apkošļāt Sakošļāt (visapkārt vai vietumis)
- sašļambāt Sakošļāt, (pa muti) savalstīt
- brīdināt Sakot biedēt, ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība; draudēt
- pārteikties Sakot ko, kļūdīties, nepasacīt vajadzīgo; pārsacīties
- pārsacīties Sakot ko, kļūdīties, nepasacīt vajadzīgo; pārteikties
- uzrunāt Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), izsakot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai
- Eižvertiņš Sakovas ezers Grāveru pagastā
- Eižvertiņu ezers Sakovas ezers Grāveru pagastā
- Cakovas ezers Sakovas ezers Grāveru pagastā
- izžulnīt Sakožļāt
- uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu)
- templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem; arī baznīca, mošeja, pagoda, sinagoga u. tml.
- pastoforijs Sakrālajā arhitektūrā - niša ar kāda svētā tēlu
- bazilika Sakrālajā arhitektūrā - vairākjomu baznīca, kuras vidusjoms paaugstināts attiecībā pret sānjomiem, un tā augšdaļā ir logi telpas izgaismošanai
- avemarija Sakrālās mūzikas žanrs, himna Jaunavai Marijai - no vienbalsīga gregoriskā pirmvarianta līdz daudzveidīgiem vokāliem, vokālinstrumentāliem un instrumentāliem pārtvērumiem ar pilnīgi patstāvīgu mūziku
- impanācija Sakramentāla Kristus miesas un Sv. Vakarēdiena maizes savienošanās
- Sakramenta Sakramento, pilsēta ASV
- konfirmācija Sakramentu teoloģijā - rituāls, ar ko Svētā Gara žēlastība jaunā veidā tiek nodota tiem, kas to jau saņēmuši kristībā
- sasakrāsāties Sakrāsoties
- saplukt Sakrāsoties (par dažādas krāsas audumiem, dzijām, kas kopā mazgāti)
- nosakrāsāties Sakrāšoties ar ko plūkošu
- aģerēt Sakrāt
- savāķīt Sakrāt
- savāsmot Sakrāt
- piekrāt Sakrāt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piekrāt Sakrāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko)
- sapūtināt Sakrāt (ūdeni pie aizdambējuma)
- noklesēt Sakrāt, pietaupīt
- sagaust Sakrāt, saraust, savākt
- sagauzt Sakrāt, saraust, savākt
- kollektānejas Sakrāti izvilkumi no citu darbiem, kas domāti kā materiāls paša darbam
- kubiška Sakrātie materiālie līdzekļi
- aizdambrēties Sakrāties
- sakaudzēties Sakrāties
- sastāties Sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par šķidrumu
- aizpūsties Sakrāties (sacīts par ūdeni)
- piesakrāties Sakrāties pietiekami, daudz
- nosēsties Sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) - par vielu
- sastiknīties Sakrāties, uzkrāties
- uzgubāties Sakrāties, vairoties
- aģitācija Sakratīšana, saskalināšana (receptūrā)
- konkusija Sakratīšana, satricinājums; grūdiens; kontūzija; slimīgs stāvoklis pēc satricinājuma
- sukusija Sakratīšana, satricināšana
- piegrandīt Sakratīt
- sadūcīt Sakratīt
- salecināt Sakratīt
- salēcināt Sakratīt
- sapurnīt Sakratīt
- sapurņīt Sakratīt
- satīdīt Sakratīt
- sažvadzināt Sakratīt
- sazvecināt Sakratīt
- sakratināt Sakratīt (atkārtoti)
- sašļanderēt Sakratīt (šķidrumu traukā); saskalināt
- izdūcīt Sakratīt, sapurināt
- sadricināt Sakratīt, sapurināt
- sabudzīt Sakratīt, saspiežot purināt
- sažvanckāt Sakratīt, sašūpot (ko šķidrumā iemērktu); saskalināt
- sagrandīt Sakratīt, satricināt, krietni sabārt
- sadricināties Sakratīties
- sasakratīties Sakratīties
- sapļuncināties Sakratīties (par šķidrumu), izšļakstināties
- sašaltīties Sakratīties, sašļakstīties
- sagruzīt Sakraut
- sakraustīt Sakraut
- uzkrāmēt Sakraut
- uzčačot Sakraut āboliņu kaltēšanai zarainās kārtīs
- sadakšot Sakraut ar dakšām
- noblāķēt Sakraut ciešās kārtās
- saštabelēt Sakraut kārtās (parasti dēļus)
- satāpelēt Sakraut kārtās (parasti dēļus)
- izzeģināt Sakraut kārtās vai izlikt žāvēties
- saķērpāt Sakraut kaudzē, zārdā
- uzčupot Sakraut kaudzēs, čupās
- sakaudzēt Sakraut kaudzēs, zārdos
- apsnāt Sakraut nekārtīgi, nelīdzeni
- pantēt Sakraut pantā 2 (piemēram, sienu šķūnī)
- iekrauties Sakraut sev visapkārt
- slānīt Sakraut slāņos
- saslejot Sakraut slāņos, kārtās
- uzzārdot Sakraut zārdā
- sažeperēt Sakraut žeperī
- nogruzīt Sakraut, piekraut (kravu)
- sagrēdot Sakraut, salikt grēdā
- sagubot Sakraut, salikt gubā
- sačupot Sakraut, salikt kaudzē
- sastirpot Sakraut, salikt stirpā
- sazārdot Sakraut, salikt zārdā
- samaktēt Sakraut, salikt, samest u. tml. (kur ko lielākā daudzumā)
- aile Sakrauta (siena, salmu) sleja (šķūnī)
- sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
- sakrāmēt Sakravāt, sakraut; arī sakārtot
- sakrāmēties Sakravāties
- sakrēšļot Sakrēslot
- sakrēsloties Sakrēslot
- sakremst Sakrimst
- izkrītaļāties Sakrist
- izklēpāt Sakrist veldrē
- izklēpēt Sakrist veldrē
- lažinēt Sakrist veldrē
- noplāvāt Sakrist veldrē
- noplāvot Sakrist veldrē
- piekrētot Sakrist veldrē
- uzklāpāt Sakrist veldrē
- izveldrēt Sakrist veldrē (par labību)
- krētot Sakrist veldrē (par labību)
- noplēmēt Sakrist veldrē (par labību)
- salukt Sakrist veldrē (par labību)
- pieklāpāt Sakrist veldrē (stiebriem salūstot; no graudu svara)
- noklēpēt Sakrist veldrē, noliekties pie zemes
- sanīkt Sakrist virsū
- drugt Sakrist, sagāzties, sabrukt
- brukšķēt Sakrist, sagrūt, sagāzties
- drēskambaris Sakristeja
- sakrarijs Sakristeja
- zakrisceja Sakristeja
- zakristija Sakristeja - katoļu un luterāņu baznīcas telpa, kur tiek glabāti liturģiskie trauki u. c. kulta piederumi un kur garīdznieks gatavojas dievkalpojumam
- receptorija Sakristeja vai telpa, kurā var uzturēties
- nogubties Sakristies
- sašļābt Sakristies (par augoni)
- sašlāpt Sakristies (par augoni)
- sašļāpt Sakristies (par augoni)
- atcilt Sakristies (par mīklu sliktas kvalitātes rauga dēļ)
- izšļābt Sakristies (par uzpampumu)
- sapickāt Sakristies, kļūt glīzdainam
- sapickāties Sakristies, kļūt glīzdainam
- sapļekāt Sakristies, kļūt glīzdainam
- piešļukt Sakristies, nokrist
- pielimt Sakristies, saļimt
- pieslābt Sakristies, samazināties (par augoni)
- pieslāpt Sakristies, samazināties (par augoni)
- saslāķēties Sakristies, sasēsties
- saglentēties Sakristies; sablīvēties
- koincidence Sakrišana
- izohronija Sakrišana laikā; muskuļa un nerva hronaksijas vienādība, kas noteic nerva impulsa pārraidi uz muskuli
- pasers Sakritenis - krāsu saskaņošanas kvalitātes vērtējums iespiedumā
- saģidis Sakrities
- sakritens Sakrities
- glīdens Sakrities (par maizi)
- glīds Sakrities (par maizi)
- mekuškiņa Sakrities plācinis
- zleģains Sakrities, glīzdains
- liens Sakritis, pliekans
- confusio Sakritums, saistību izbeigšanās veids, kreditora un parādnieka apvienošanās vienā personā
- lepens Sakritusi baltmaize
- čora Sakritusi būda, slikta pajumte
- bauka Sakritusi būda; neliela, neglīta celtne
- saplaka Sakritusies siena kaudze
- glente Sakritusies, blīva (smilšu, maizes u. tml.) kārta
- gleča Sakritusies, neizrūgusi maize; mālaina zeme, glūda
- čeverains Sakrokojies
- sagrumbis Sakrokojies, sagrumbojies
- čeveris Sakrokojušās burkāmnu lapas
- nokrokāt Sakrokot
- sagrumbāt Sakrokot
- sakrokāt Sakrokot
- sakroķēt Sakrokot
- sakrumpāt Sakrokot
- sakrumpēt Sakrokot
- sakrumpināt Sakrokot
- saķurzāt Sakrokot
- saraukšt Sakrokot
- savilkt Sakrokot, arī sakrunkot (piemēram, audumu, apģērbu)
- pievilkt Sakrokot, savilkt (piemēram, apģērbu, tā daļu)
- gumbīt Sakrokot, savilkt grumbās
- sačumerēt Sakrokoties
- sakrokāties Sakrokoties
- sakroķēties Sakrokoties
- apkrūzēties Sakrokoties, červelēties (par siera nogatavošanās pakāpi)
- apkrūzot Sakrokoties, červelēties (par siera nogatavošanās pakāpi)
- plikatīvs Sakrokots, salocīts
- akroteriāze Sakropļojums ar locekļa zaudēšanu
- deformācija Sakropļojums, bojājums (organismā vai tā daļā)
- krupināt Sakropļot
- sakropļāt Sakropļot
- sakroplināt Sakropļot
- sakropļināt Sakropļot
- sakropuļot Sakropļot
- knost Sakropļot kādu
- apkropļot Sakropļot, izkropļot
- deformēt Sakropļot, sabojāt (organismu vai tā daļu)
- čemauris Sakropļots koks
- apkverpis Sakropļots, niecīgs, neattīstījies
- sačeverēt Sakrunkāties
- saveršķīties Sakrunkāties, sagrumbāties
- krunkuļoties Sakrunkāties, sagrumbāties, salocīties
- sakrunkāt Sakrunkot
- uzkrokāt Sakrunkot
- uzkrumpēt Sakrunkot
- uzkrunkāt Sakrunkot
- sačuprināt Sakrunkot, savilkt (lūpas)
- sakruņķēt Sakrunkot; arī saburzīt
- sačuņčurāties Sakrunkoties
- sačuņčurēties Sakrunkoties
- sakrūzulēties Sakrunkoties
- uzkrokāties Sakrunkoties
- sasagrumbāties Sakrunkoties (par seju)
- sakrumpāties Sakrunkoties; arī saburzīties
- sakruņķēties Sakrunkoties; arī saburzīties
- sakrustīt Sakrustot
- sapārot Sakrustot
- savīt Sakrustot, arī saņemt (rokas)
- uzragi Sakrustotas kārtis, pārsegumi, kas satur kopā jumta augšdaļu
- lācīši Sakrustoti koki jumta čukurā
- pamudžēties Sakrustoties, saskarties
- haloxylon Saksauli
- saksinis Saksenis
- zaksiete Saksiete
- Saksijas-Anhaltes zeme Saksija-Anhalte, Vācijas federālā zeme, tās pilnais nosaukums ("Land Sachsen-Anhalt")
- Saksija Saksijas brīvvalsts - Vācijas federālā zeme ("Sachsen"), platība - 18416 kvadrātkilometri, 4296000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Drēzdene
- sakši Saksijas iedzīvotāji
- Saksija-Anhalte Saksijas-Anhaltes zeme - Vācijas federālā zeme ("Sachsen-Anhalt"), platība - 20445 kvadrātkilometri, 2494000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Magdeburga
- sakši Saksis
- saksis Saksofons
- Cyukuori Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciukori" nosaukums latgaliski
- Saketygal Sakstagals
- kausene Sakta
- sagta Sakta
- sagte Sakta
- sagts Sakta
- sakte Sakta
- sakts Sakta
- krūšadata Sakta apģērba sastiprināšanai uz krūtīm
- stabene Sakta ar acīm uz stabiņiem
- pūcessakta Sakta pūces galvas formā, ko baltu cilšu vīrieši lietojuši virsdrēbju, parasti apmetņa aizdarei
- beņķkājkņope Saktiņa vīriešu krekla saturēšanai
- acaines Saktis ar "acīm", t. i., ar dārgakmeņiem vai krāsainiem stikliem
- klešs Saku 1 koks
- vilkne Saku iekšpusē ieliktais spilvens
- sakkauli Saku koki, sakkoki
- sakkauļi Saku koki, sakkoki
- znauja Saku koku augšējo galu sasienamais, parasti no striķa vai ādas
- znaujis Saku koku augšējo galu sasienamais, parasti no striķa vai ādas
- pauga Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem
- silksts Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem; silksnis; pauga
- naujums Saku koku polsterējums
- kapturis Saku polsterējuma, parasti ādas, brezenta, kirzas, pārvalks
- krolis Saku polsterējuma, parasti ādas, brezenta, kirzas, pārvalks
- papons Saku polsterējums
- papope Saku polsterējums
- zēne Saku polsterējums
- pulksts Saku popējums
- nausis Saku sasējums augšā
- dzeņauskas Saku sastāvdaļa - ādas siksnas, ar kurām, jūdzot zirgu, sasaista loku ar ilksīm; dzeņaukstes
- ķisins Saku sastāvdaļa - polsterējums saku iekšpusē
- silksis Saku sastāvdaļa - polsterējums saku iekšpusē
- vilknis Saku sastāvdaļa - polsterējums saku iekšpusē; silksnis
- savilcienis Saku savelkamā aukla
- žmauga Saku savelkamā aukla
- žņauga Saku savelkamā aukla
- somastivs Saku savelkamā aukla (aizjūga piederums)
- saspranga Saku savelkamā aukla, samestaukla, somakstavas
- klekšķi Saku savelkamie gali
- klešķi Saku savelkamie gali
- dzenaukla Saku sienamā aukla
- krancis Saku silksnis
- sakacis Sakucis
- sakucies Sakucis
- dašumdīt Sakūdīt
- sabudināt Sakūdīt
- sabuhņīt Sakūdīt
- sacetināt Sakūdīt
- sakūdināt Sakūdīt
- sakūrdināt Sakūdīt
- sakurstīt Sakūdīt
- saurdīt Sakūdīt
- saurkņāt Sakūdīt
- savužģināt Sakūdīt
- samādīt Sakūdīt vienu pret otru
- sapujāt Sakūdīt, paskubināt
- apkūdenāt Sakūdīt, samusināt
- apkūdīt Sakūdīt, samusināt (lielāku skaitu objektu)
- sakučerēt Sakūdīt; pierunāt
- sakulkstīt Sakulstīt
- sanīt Sakult (sviestu)
- saķērnāt Sakult krējumu sviestā
- uzkult Sakult nelielu daļu
- izķērnēt Sakult sviestā (krējumu)
- saklopēt Sakult, saputot
- sakuldināt Sakult, saputot
- sakuļāt Sakult, saskalināt
- sakuļināt Sakult, saskalināt
- sakulderēties Sakulties (1)
- sanīties Sakulties sviestā (par krējumu)
- izreizes Sakumā
- svacumi Sakumi
- sacumi Sakumi, dakšas
- sparkas Sakumi, dakšas
- kumps Sakumpis, salīcis (parasti par cilvēku). AO Tāds, kam ir izliekums uz āru, arī līks (par priekšmetiem)
- ķumpis Sakumpis, salīcis cilvēks
- kamptokormija Sakumpis, uz priekšu saliekts stāvs
- sakrupt Sakumpt
- sakumt Sakumpt
- gūbu Sakupis
- sakupēt Sakupt
- krenēt Sakupt, sēdēt bez darba
- čurknēt Sakupušam, salīkušam sēdēt, tupēt
- satopīt Sakurināt
- sakurēt Sakurt
- sakurstīt Sakurt
- sakņosīties Sakustēties
- sasakustēties Sakustēties
- sašļaukāties Sakustēties
- sagreiļoties Sakustēties, sašūpoties greizi (parasti par šūpolēm)
- saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums
- sadīvelēt Sakustināt, sašūpot
- sadricelēt Sakustināt, sašūpot
- sagreiļot Sakustināt, sašūpot (parasti šūpoles) tā, ka virzās greizi
- sintekse Sakušana; izdilšana
- samikāt Sakutināt, saņurcīt
- sasvēpt Sakvēpt
- sakvērnēt Sakvernēt
- saķērdēt Saķēdēt
- karpēt Saķeksēt (kuģi)
- saķemmēties Saķemmēt sev matus; sasukāties
- sakleķēt Saķēpāt, saķēzīt
- sapeķēt Saķepēt
- ķezēt Saķepēt, salipt
- sapeķināt Saķepināt; salipināt
- blieķis Saķepusi, neizdevusies maize
- sarkankvēle Saķeršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu
- aizkampstīt Saķert (diezgan daudz vai vairākkārt)
- pieķarstīt Saķert pietiekami daudz, lai piepildītu
- sautīt Saķert, iznīcināt utis
- salavīt Saķert, notvert
- gūbīt Saķert, sagūstīt
- savalgt Saķert, sagūstīt
- piegūstīt Saķert, salasīt pietiekami daudz
- aizkampt Saķert, satvert
- atķert Saķert, satvert (ko krītošu)
- pārķert Saķert, satvert vēlreiz, no jauna (parasti citā vietā); pārtvert (2)
- saķibelēties Saķerties
- sasagrābties Saķerties (kopā)
- sasaķerties Saķerties (rokās)
- apķerties Saķerties (visapkārt), aplipt
- kaulēties Saķerties ar ragiem; viegli badīties
- saķērdēties Saķerties elkoņos
- sasastatīties Saķerties ragos
- saķibināties Saķerties, aizķerties vienam aiz otra
- kampties Saķerties, grābt, apkampties
- sapurāties Saķerties, satīties
- sakacēties Saķerties, satverties
- noķaulēt Saķēzīt, padarīt neglītu
- izmāžot Saķēzīt, sabojāt
- nevienprātīgs Saķildojies; tāds, kas ir nemierā pats ar sevi
- sadarīties Saķildoties
- saķesties Saķildoties
- sapudžīties Saķildoties
- sasabušavāties Saķildoties
- sasprūst Saķildoties
- saķīvēties Saķildoties (parasti mazliet)
- apstrīdēties Saķildoties sastrīdēties savā starpā
- sasaēsties Saķildoties, sanaidoties
- sasašpetnīties Saķildoties, sanaidoties
- sakašķēties Saķildoties, sastrīdēties
- sadrauvēties Saķildoties, vienam otru lamāt
- novadžot Saķīlēt, noķīlēt
- satirdīt Saķircināt
- isola Sala
- sāris Sala
- zāris Sala
- Sanihe sala ("Sanighe") tāda paša nosaukuma salu grupā, Indonēzijā, platība - 777 kvadrātkilometri
- salavāt Salā (parasti tam vairākkārt atkārtojoties), aiziet bojā, iznīkt (par augiem)
- nočaukstēt Salā aiziet bojā (par augiem)
- izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem)
- izsalēt Salā aiziet bojā, iznīkt; izsalt
- Henrietas sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
- Žanetes sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
- Žohova sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
- Benneta sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupas ziemeļu daļā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā)
- Bangi sala Balabakas šauruma dienvidos un Sulu jūras rietumos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
- Sentlorensa sala sala Beringa jūras ziemeļos (angļu val. "Saint Lawrence Island"), ASV, platība — 4900 kvadrātkilometru, augstums — līdz 673 m
- Vidsala sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums - 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Daugavsala; Stimbāna sala; Sala
- Daugavsala sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Vidsala; Stimbāna sala; Sala
- Balambanana sala Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos, Balabakas šauruma dienvidos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
- Skiuvoja sala Fēru salu arhipelāga dienvidu daļā, uz rietumiem no Sandojas salas dienvidu gala
- Stoura Duimuna sala Fēru salu arhipelāgā uz dienvidiem no Sandoja salas
- Masbate sala Filipīnās, arhipelāga centrālajā daļā, Bikolas reģiona dienvidu daļā, rietumos apskalo Sibujanas jūra, rietumos - Samaras jūra, dienvidos - Visaju jūra, ziemeļaustrumos - Masbates šaurums, platība 3270 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 697 m, tropu musonu klimats, tropu meži
- Tikao sala Filipīnās, Bikolas reģionā, Samaras jūras ziemeļos, starp Tikao un Masbates šaurumu, ziemeļos - Buriasas šaurums
- Samara sala Filipīnu arhipelāga vidienē (sp. val. "Samar"), platība - 13400 kvadrātkilometru, virsma kalnaina, augstākā virsotne - 896 m, ar Leites salu savieno tilts, ar Lusonu - prāmis
- Prinsipi sala Gvinejas līcī ("Principe"), pie Āfrikas rietumu krastiem, ietilpst Santomes un Prinsipi valstī
- apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt
- Ampana sala Indijas okeānā (_Ampag, Pulo_), Kokosu salās (Austrālijas ārējā teritorija), Sautkīlinga salu austrumu atzarā
- Kartjē sala sala Indijas okeāna austrumos, netālu no Austrālijas ziemeļrietumu piekrastes, ietilpst Austrālijas ārējās teritorijas “Ašmora un Kartjē Salas” sastāvā
- Batubelobana sala Indonēzijā, Riau arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Riau Salu provinces Batamas apriņķī
- izsalt Salā iznīkt, aiziet bojā (piemēram, par dārzu)
- Hokaido sala Japānā ("Hokkaido"), platība - 78800 kvadrātkilometru, 5,6 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Saporo, pasaulē garākais zemūdens tunelis "Seikan", atklāts 1985, savieno Hokaido ar lielāko salu Honsju, tuneļa garums - 54,2 km, no tiem 23,2 km zem ūdens
- Akuseki sala Japānas dienvidos (_Akuseki-shima_), Austrumķīnas jūras austrumos, Sacunanas salu grupas Tokaras salās
- Bagao sala Jaunkaledonijas Salu provincē (_Bagao_), Klusā okeāna Koraļļu jūras Luajotē salās
- Jaunsibīrija sala Jaunsibīrijas arhipelāga Anžū salu grupā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija, platība \~6200 km^2^, garums - \~140 km, lielākais platums - \~60 km, augstums - līdz 76 m
- Tenerife sala Kanāriju Salās, Atlantijas okeānā, Spānijas Karalistes sastāvā
- Grankanārija sala Kanāriju Salu grupā, Atlantijas okeānā, Spānijas Karalistes sastāvā, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1949 m
- Tutuila sala Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, platība - 135 kvadrātkilometri, garums - 30 km, platums - līdz 11 km, erodēts vulkānisks masīvs, krauji krasti, piekrastē koraļļu rifi
- Aore sala Klusā okeāna Jaunhebridu salās, Vanuatu Republikas Sanmas provinces dienvidu daļā
- Santaizabela sala Klusā okeāna rietumos ("Santa Isabel"), Zālamana Salu teritorija, platība - 4662 kvadrātkilometri, visā grumā (>200 km) vulkāniska grēda, augstākā virsotne - Mareska kalns, augstums - 2545 m, tropu meži, zemajā piekrastē - kokospalmu plantācijas
- Agrihana sala Klusajā okeānā (_Agrihan_), Ziemeļu Marianas Salās (ASV teritorija)
- Agihana sala Klusajā okeānā (_Aguijan_), Marianas salu dienvidu daļā, ASV teritorijā _Ziemeļu Marianas Salas_
- Alamagana sala Klusajā okeānā (_Alamagan_), Marianas salās, Ziemeļu Marianas Salās (ASV)
- Anuta sala Klusajā okeānā (_Anuta_), Zālamana Salu Temotu provinces austrumu daļā
- Ātiu sala Klusajā okeānā (_Ātiu_), Kuka Salās, Dienvidu Kuka salu grupas Nāpūtoru salās
- izsalot Salā kļūt irdenam (parasti par sniegu)
- Sautailenda sala Kokosu Salās (_South Island_; _Atas, Pulo_), Sautkīlinga salu dienvidaustrumos
- Iturupa sala Kuriļu salu grupā, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, platība - 6725 kvarātkilometri, veido vulkāniski masīvi un skrausti, augstums - līdz 1634 m, 48 vulkāni (8 no tiem - darbīgi), krasti augsti, krauji
- Simušira sala Kuriļu salu vidējā daļā Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 58 km, platums - 6-10 km, to veido saplūdušu vulkānu virkne
- Paramušira sala Kuriļu salu ziemeļos, Krievijā (Sahalīnas apgabalā), platība - 2000 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - \~20 km, vairāki darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 1816 m, salā 37 vulkāni (6 darbīgi), pundura ciedrupriežu un alkšņu audzes
- Argamuorasises sala sala Laptevu jūrā un Ļenas upes grīvā (_Arga-Muora-Sise, ostrov_), Krievijas Sahas Republkas (Jakutijas) ziemeļos
- Ejina sala Mitrejas jūras Saronikas līcī ("Aigina"), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā, apdzīvota, platība - 87,4 km^2^, garums - 18,5 km; Aigīna
- Salamina sala Mitrejas jūras Saronikas līcī ("Nisos Salamina"), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā, apdzīvota, platība - 96,04 kvadrātkilometri, maksimālais garums - 15 km, augstums - līdz 375 m vjl.
- Airabu sala Natunas jūrā (_Airabu, Pulau_), Anambasas salu grupā, Indonēzijas provinces _Riau Salas_ teritorija
- Breku sala Normandijas salās, Gērnsijā, Bigrusela šauruma austrumos, blakus Sarkas salai
- Kvāleja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkē, norvēģu - Sallira
- Tjuļeņija sala Ohotskas jūrā, uz dienvidiem no Sahalīnas Terpeņijes pussalas, Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 636 m, platums - 40-90 m, augstums - līdz 18 m, kotiku apmetnes, piekrastē putnu ligzdošanas vietas, nav saldūdens un koku veģetācijas
- Atlasova sala sala Ohotskas jūras austrumos (_Atlasova, ostrov_), Krievijas Sahalīnas apgabalā
- piesalt Salā pārklāties (ar ledus gabaliņiem) lielākā daudzumā - piemetām, par bārdu, ūsām
- aizsalt Salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdeni)
- Arabija sala Persijas līcī (_al ‘Arabiyah, Jazīrat_), Saūda Arābijas Šarkījas (Austrumu provinces) teritorija
- Abū Alī sala sala Persijas līča rietumu piekrastē (_Abū ‘Alī, Jazīrat_), Sauda Arābijā, Šerkījas mintakā
- aizsalt Salā piepildīties, aizsprostoties ar ledu (piemēram, par caurulēm)
- Sanbenedikto sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla San Benedicto"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes)
- slimiķis Salā sabojāts kartupelis
- Aunuu sala Samoa salās (_'Aunu’u_), Amerikāņu Samoa teritorijā
- Samsē sala Samsē Beltā, Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumos
- Sejerē sala Samsē Beltā, Dānijas Zēlandes reģiona teritorija
- Antūfīša sala Sarkanajā jūrā (_Antūfīsh, Jazīrat_), Jemenas teritorija
- Sauthemptona sala starp Hudzona līci un Foksa baseinu, Kanādā (angļu val. "Sauthampton Island"), platība - 44000 kvadrātkilometru, 834 iedzīvotāji, pauguraina virsma, augstums - līdz 533 m
- Džambonana sala Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
- apsalt Salā tikt mazliet bojātam
- Samosira sala Tobas ezerā ("Pulau Samosir"), Indonēzijā, Sumatras salā, platība - 640 kvadrātkilometru
- Asunsjona sala un apdzīvota vieta Ziemeļu Marianas Salās (_Asunction Island_), Klusā okeāna Marianas salās
- Asināra sala Vidusjūrā (_Asinara, Isola_), ziemeļrietumos no Sardīnijas, Itālijas teritorija
- Sardīnija sala Vidusjūrā (it. val. "Sardegna", sardīniešu val. "Sardigna"), atrodas uz rietumiem no Apenīnu pussalas, otrpus Tirēnu jūras, platība - 23800 kvadrātkilometru
- Belona sala Zālamana Salu dienvidu daļā, Renelas un Belonas provincē
- Beļkova sala sala Ziemeļu Ledus okeāna Laptevu jūrā, Jaunsibīrijas salu rietumos, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija
- Anatahana sala Ziemeļu Marianas Salās (_Anatahan_), darbīgs vulkāns, augstums - 787 m
- sačinīt Salabot
- sačiņīt Salabot
- salabāt Salabot
- sataisīt Salabot
- atbuktēt Salabot (iztaisnot iedauzīto)
- sameisterēt Salabot (rīku, ierīci)
- aizčokurēt Salabot jumta kori, čukuru
- aplabot Salabot pavirši, virspusēji
- sagodēt Salabot, arī sakārtot
- sapoperēt Salabot, salāpīt (pastalas)
- sakļaustīt Salabot, sanaglot (parasti koka priekšmetus)
- sastērstēt Salabot, savienot; nostiprināt
- sapravīt Salabot, uzpost
- safiksēt Salabot; sataisīt
- Jomkipurs Salabšanas svētki (ebr. val. "jōm hakkipūrīm"), "Salīdzināšanas diena", gavēņa diena - ebreju lielākie svētki, tiek svinēti septembrī vai oktobrī
- labt Salabt
- salabēties Salabt
- salabīties Salabt
- salaboties Salabt
- salabties Salabt
- sasamierīties Salabt
- izlabt Salabt, izlīgt
- samieroties Salabt, izlīgt; samierināties
- Salis Salaca
- Salace Salaca, upe Vidzemē
- Noriņa Salacas kreisā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 11 km; Norene; Norenupīte; Norēnupīte; Norupe
- Spaļupe Salacas kreisā krasta pieteka Alojas pagastā; Spalupe; Spaļupīte
- Puršēnupe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, garums - 9 km; Dūņupe; Puršena; Puršenupe
- Iģe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā (lejtecē 15 km abu novadu robežupe), vidustece Limbažu novadā, augštece (nepilnu kilometru) Dikļu pagastā, garums - 49 km, kritums - 47 m; Īģe
- Korģe Salacas kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Alojas pagastā, šķērso arī Pāles pagasta teritoriju tā ziemeļu daļā. garums - 33 km; Kerbe; Korba; Korga; Korģene; Korģupīte
- Laņģupīte Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā
- Nātrene Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 13 km; Ērkava; Nātra; Nātre
- Ķirele Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 14 km, iztek no Rebeles ezera Vecates pagastā, tek cauri Ķiruma ezeram; Kirela; Kirele; Kirera; Laukupīte
- Karogupīte Salacas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā
- Dambjupīte Salacas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, garums - 6 km
- Vecupīte Salacas kreisā krasta pieteka Vecates pagastā, augštece Skaņkalnes pagastā, vidustecē Vecates un Skaņkalnes pagasta robežupe; Vecates grāvis
- Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle
- Melnupe Salacas labā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 14 km; Mālupe
- Pužupe Salacas labā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, augštece Igaunijā, garums - 10 km
- Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča
- Piģele Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, iztek no Mazezera, garums - 9 km; Pigele; Ķerza
- Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca
- Aurupīte Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā, garums - 8 km
- Ramata Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, šķērso Ipiķu pagastu, sākas Igaunijā, garums - 30 km, kritums - 27 m
- Munca Salacas pietekas Glāžupes augšteces paralēls nosaukums
- Promulta Salacass labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā
- kanīsieši Salacgrīvas novada Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Kanīši" iedzīvotāji
- kanīšnieki Salacgrīvas novada Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Kanīši" iedzīvotāji
- mērnieki Salacgrīvas novada Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" iedzīvotāji
- Svejciems Salacgrīvas novada apdzīvotās vietas "Svētciems" bijušais nosaukums
- tūjieši Salacgrīvas novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji
- Pernigel Salacgrīvas novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums
- līdumnieki Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- sveiciemieši Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Sveiciems" iedzīvotāji
- Kotlops Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kotlopi" nosaukuma variants
- Kuiķulis Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kuiķule" nosaukuma variants
- kuivižnieki Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kuiviži" iedzīvotāji
- Lānmuiža Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Lāņi" nosaukuma variants
- lauvieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Lauva" iedzīvotāji
- Lauva Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Lauvas" nosaukuma variants
- salacieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Salaca" iedzīvotāji
- salacgrīvieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Salacgrīva" iedzīvotāji
- svētciemieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Svētciems" iedzīvotāji
- Sveiciems Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Svētciems" nosaukuma variants
- vecsalacieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsalaca" iedzīvotāji
- zonepieši Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Zonepe" iedzīvotāji
- Lielsalacas pagasts Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums
- Vecsalacas pagasts Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums
- Starosalackaja Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Alt-Sales Salacgrīvas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Kuiviži Salacgrīvas pilsētas daļa
- Riosalada Salado, Kolorado pieteka Argentīnā
- Riosalada Salado, Paranas pieteka Argentīnā
- Riosalado Salado, Paranas pieteka Argentīnā
- Riosalada Salado, upe Meksikā
- interfeiss Salāgošanas ierīce vai sistēma
- laiki Salaicīgi
- lašiņa Salaida jahtas (laivas) apšuves dēļu savienojuma vietā; salaida kuģa plātņu vai veidtērauda savienošanai
- karvelbūve Salaidbūve, salaidbūves apšuve
- salaida Salaidums
- fūgas Salaidums (galdniecībā, būvniecībā)
- pinne Salaidums, ieloks
- Sabaiņu ezers Salainis, ezers Launkalnes pagastā
- Salaiņa ezers Salainis, ezers Zvārtavas pagastā
- Salaiņu ezers Salainis, ezers Zvārtavas pagastā
- sadiktēt Salaist kopā (baļķus, sijas)
- pūgot Salaist, savietot, savienot
- satakas Salaistas no vairākiem traukiem
- sašļacīt Salaistīt
- salaistīties Salaistīt (1) sevi (ar ko) lielākā daudzumā
- sakuldurēties Salaistīties, sajaukties, sajukt
- salizgāt Salaizīt
- Soloja ezers Salājs, ezers Mākoņkalna pagastā
- Solovejas ezers Salājs, ezers Mākoņkalna pagastā
- Solovja ezers Salājs, ezers Mākoņkalna pagastā
- Solovju ezers Salājs, ezers Mākoņkalna pagastā
- Solojs Salājs, ezers Mākoņkalna pagastā
- Salaines ezers Salājs, ezers Vestienas pagastā
- Salais ezers Salājs, ezers Vestienas pagastā
- Salāja ezers Salājs, ezers Vestienas pagastā
- Salu ezers Salājs, ezers Vestienas pagastā
- Salas ezers Salājs, ezers Vestienas pagastā
- esliņš Salaka
- salata Salaka
- stints Salaka
- osmerus Salakas
- saloksīties Salakties
- osmeridae Salaku dzimta
- Ecclesiastes Salamana Mācītāja grāmata grieķu un latīņu Bībelē
- branhiozaurs Salamandrai līdzīgs, sīks, 15-120 mm garš izmiris abinieks, skeleti atrodami karbona un perma pelēkā kaļķakmenī dažādās attīstības stadijās
- salamandridae Salamandru dzimta
- salamandreņi Salamandru dzimta ("Salamandridae")
- salamandra Salamandru dzimtas ģints
- tritons Salamandru dzimtas ģints ("Triturus"), astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti
- lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām
- plankumainā salamandra salamandru suga ("Salamandra salamandra")
- salangāt Salamāt
- sasaukāt Salamāt
- sasunīt Salamāt
- salamāties Salamāt vienam otru, citam citu
- sasalamāties Salamāties
- sasaukāties Salamāties
- sašķendēties Salamāties
- savārdoties Salamāties; arī sastrīdēties
- collocalia Salangsvīres
- salanganas Salangsvīres
- dalāpīt Salāpīt
- aplāpīt Salāpīt (daudz vai visu)
- nolāpīt Salāpīt (kāda) apģērbu daudzās vietās
- nolāpīt Salāpīt (ko) daudzās vietās
- podmoloģitsja Salāpīt paģiras
- aizlāpīties Salāpīt savas lietas
- salāpīties Salāpīt sev, piemēram, apģērba gabalu
- aplāpīt Salāpīt un sakārtot, uzturēt kārtībā (kāda drēbes, veļu)
- savārkšķot Salāpīt, sadiegt
- savārpt Salāpīt, sadiegt
- ielāpainis Salāpīts (ar daudziem ielāpiem) cimds
- uzmitināt Salapnāt (līstot)
- buļbājs Salapojis kartupeļu cers
- salapāt Salapot
- uzlapāt Salapot
- sašķipelēt Salāpstot
- sašķipēt Salāpstot
- s-s Salas
- sporades Salas arhipelagā (izkaisītās), gar Mazāzijas piekrasti
- Visegales ezers Salas ezers Indrānu pagastā
- Visagala ezers Salas ezers Indrānu pagastā
- Sāls ezers Salas ezers Līgatnes pagastā
- Bērzaunes ezers Salas ezers Madonā
- Baznīcezers Salas ezers Madonas pilsētā
- Baznīcas ezers Salas ezers Madonas pilsētā
- Deķēnu ezers Salas ezers Madonas pilsētā
- salinieks Salas iedzīvotājs
- salenieks Salas iedzīvotājs, salinieks
- salenietis Salas iedzīvotājs, salinieks; salenieks
- Santakrusas salas salas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā ("Santa Cruz"), uz ziemeļiem no Jaunhebridu salām, Zālamana Salu valstī, kopējā platība — 938 kvadrātkilometri, augstums — līdz 920 m vjl.
- Sanihes salas salas Lielo Zunda salu grupā ("Sanighe"), uz ziemeļaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, Sulavesi jūras austrumos, kopējā platība — 800 kvadrātkilometru, kalnainas, augstākā virsotne — 1784 m, darbīgi vulkāni, tropu meži
- Holmhof Salas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
- Holmhof Salas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Slokas pagastā
- birzieši Salas novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Birži" iedzīvotāji
- pūtēlieši Salas novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pūtēļi" iedzīvotāji
- salānieši Salas novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji
- vārnavieši Salas novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārnava" iedzīvotāji
- viķānieši Salas novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Viķumuiža" iedzīvotāji
- Goļmgofskaja Salas novada Salas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- augustieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Augustmuiža" iedzīvotāji
- līkumieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkummuiža" iedzīvotāji
- remberģieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Remberģe" iedzīvotāji
- saulieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Saulesmuiža" iedzīvotāji
- Selburg Salas novada Sēlpils pagasta bijušais nosaukums
- Okeānija salas un salu grupas Klusā okeāna vidusdaļā un dienvidrietumos, no Kempbela salas (Jaunzēlande) dienvidos līdz Kures atolam (Havaju salas) ziemeļos un no Misolas salas (Jaungvinejas rietumu piekrastē) līdz Sala i Gomesa salai (Čīle) austrumos, aptver >10000 salu ar kopējo platību 1,26 mlj km^2^, 10,8 mlj iedzīvotāju
- arhipelāgs Salas vai salu grupas (jūrās, okeānos), kas tiek uzskatītas par vienu veselu
- insulārs Salas-, salai raksturīgs
- Uguļauka Salas-Ruskulovas strauta labā krasta pieteka Salnavas pagastā, senāk uzskatīta par Ičas pieteku; Uguļanka; Uguļavka; Uguļeva strauts
- salašas Salasas
- salašņi Salasas, salasītas atliekas, paliekas
- saluksīt Salasīt
- sabokšterēt Salasīt (parasti pa burtiem)
- sabekot Salasīt bekas
- sazīļot Salasīt daudz zīles
- pieogoties Salasīt sev (ogas) pietiekamā vai lielākā daudzumā; salasīt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu ogu)
- saburtot Salasīt, izlasīt par zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu
- aplasīt Salasīt, nolasīt (daudz vai visu)
- apkramstīt Salasīt, satvarstīt ar zobiem visapkārt
- dalasīt Salasīt, savākt (kā) daļu
- ievākt Salasīt, savākt (savvaļas augus, to daļas) un sagatavot uzglabāšanai
- saknībāt Salasīt, savākt ko mazu, sīku (parasti ogas)
- salašņāties Salasīt, savākt sev (ko, parasti meklējot); meklējot (barību, parasti zāli) paēst (par dzīvniekiem)
- sašķibīt Salasīt, savākt, apšķīt, nobraucīt
- salasas Salasītas paliekas
- salašņa Salasītas paliekas
- Kirchholm Salaspils
- Saļiks Salaspils
- Kirchholm Salaspils muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Salaspils pagastā
- bunčenieki Salaspils novada Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Bunči" iedzīvotāji
- buncieši Salaspils novada Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Bunči" iedzīvotāji
- gatvieši Salaspils novada Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Gatves" iedzīvotāji
- Lakstīgala Salaspils novada Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Lakstīgalas" nosaukuma variants
- pakalnieši Salaspils novada Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Pakalni" iedzīvotāji
- piķurdzieši Salaspils novada Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Piķurgas" iedzīvotāji
- birztalieši Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Birztalas" iedzīvotāji
- guntinietis Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Guntiņas" iedzīvotājs
- saulkalnieši Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Saulkalne" iedzīvotāji
- silabriedieši Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Silabrieži" iedzīvotāji
- silabriežnieki Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Silabrieži" iedzīvotāji
- zeltinieši Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji
- Kirchholm Salaspils pagasta bijušais nosaukums
- Salaspiļskaja Salaspils pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Līgatnes minerālūdens Salaspils pazemes ūdeņu horizonta maz mineralizēts kalcija hidrogēnkarbonāta tipa ūdens, lieto kā ārstniecisko dzeramo ūdeni
- salaspilieši Salaspils pilsētas iedzīvotāji
- salasnis Salašņa
- gnīdausis Salašņas
- gribugrabas Salašņas
- salaši Salašņas
- sašņakas Salašņas
- salasnis Salašņi
- sapāls Salate ("Aspius rapax")
- Salate Salāte, Dienvidsusējas pieteka
- lapsana Salātenes
- Rites strauts Salātes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Rites pagastā, garums - 4 km
- ģetmarozs Salatētis
- lactuca Salāti
- salāts Salāti
- salates Salāti, kurvjziežu dzimtas lakstaugi ar skraju lapojumu
- latuki Salāti, salātu lapas
- dressing Salātu mērce, parasti ar eļļu, etiķi un garšvielām
- romēne Salātu šķirne
- sašeicēt Salaulāt
- sašveicēt Salaulāt
- sareģistrēt Salaulāt (kādus) - par valsts iestādes darbinieku
- sasalaulāties Salaulāties
- patraikšīt Salauzīt (linu stiebrus)
- ielauzīt Salauzt mazos gabaliņos un ievietot
- salauzties Salauzt sev (savām vajadzībām)
- šķērlēt Salauzt, radīt plaisu
- sapeizāt Salauzt, sadrupināt
- izvāverot Salauzt, saplēst
- sajāt Salauzt; nepareizi vai neuzmanīgi lietojot sabojāt
- berzis Salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā
- pakrišņi Salauzti, zemē nokrituši žagari, sausi koku zari
- pataisīt mīkstu Salaužot (kāda) pretestību, pakļaut (to)
- sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1)
- glicirizīnskābe Salda kristāliska viela, atrodama lakricas saknē nātrija un kālija sāļu veidā
- glazūra Salda masa, ar kuru pārklāj konditorejas izstrādājumus
- pudis Saldā pienā (vai tējā) ieberzta maize
- birzums Saldā pienā iedrupināta maize
- ķēpa Saldā pienā iedrupināta maize
- klunkucis Saldā pienā iedrupināti biezpiena gabali
- bakšteins Salda piena sieru šķirne
- berzumi Saldā pienā vai skābā putrā ieberzta maize
- dzeltenmaize Salda smalko kviešu miltu maize, kas cepta ar safrāna un olu piedevām, parasti arī ar rozīnēm
- linctus Salda un bieza mikstūra, ko senāk lietoja gk. bērnu dziedniecībā
- nektārs Salda, caurspīdīga sula, ko izdala nektāriji
- čunčurītis Saldā, karstā tējā iedrupināta maize
- iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
- pamatgaršas Salda, skāba, rūgta un sāļa garša; tās var sajaukties dažādos veidos
- saldais Saldais ēdiens
- ķēniņāboli Saldais ēdiens no āboliem ar augļu marmelādi, kas sacepti kopā ar sagatavoto krēmu
- parfē Saldais ēdiens no franču virtuves: saldējuma, augļu, putukrējuma, saldās mērces (sīrupa), cepumu u. c. kārtojums, ko pasniedz iegarenā vāzē; parfait
- flamerijs Saldais ēdiens no miltiem, piena un olām
- flammeri Saldais ēdiens no miltiem, piena un olām
- aizēds Saldais ēdiens, deserts
- pēcēdiens Saldais ēdiens, deserts
- ķiselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti
- ķīselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti
- buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no piena, mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām
- putu krējums Saldais krējums, ko var izmantot saputošanai
- ķezbere Saldais ķirsis
- klunkas Saldas mīklas bumbiņas, ceptas pelnos
- marmorkrēms Saldēdiens no olu dzeltenumiem, sīrupa, putukrējuma u. c.
- čurčhela Saldēdiens no riekstiem un vīnogu sīrupa
- želeja Saldēdiens, ko gatavo, piemēram, no augļiem, to sulas, piena produktiem un želatīna
- sasaldēt Saldējot panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas vēlamās īpašības
- izsaldināt Saldējot panākt, ka kļūst salds
- frīzēšana Saldējuma masas vienlaicīga putošana un saldēšana
- frīzers Saldējuma ražošanas iekārta saldējuma masas sasaldēšanai un piesātināšanai ar sīki disperģētiem gaisa pūslīšiem
- glace Saldējums
- marožēnijs Saldējums
- marozka Saldējums
- marožka Saldējums
- morožeņiks Saldējums
- salcis Saldējums
- salčuks Saldējums
- saldiķis Saldējums
- glasieje Saldējums (franču "a la Glace")
- plombīrs Saldējums, ko gatavo no putu krējuma (parasti pievienojot piedevas)
- glikogeizija Saldenas garšas ilūzija (dažreiz tabesā)
- saldaīns Saldens
- saldanējs Saldens
- saldīgs Saldens
- saldīgsnējs Saldens
- saldnējs Saldens
- salgans Saldens
- saldenīgs Saldens (1)
- saldenīgs Saldens (2)
- saldenīgs Saldens (3)
- saldgans Saldens; salgans
- refrižerators Saldēšanas iekārtas daļa, kurā, šķidrumam iztvaikojot, rodas zema temperatūra; saldēšanas iekārta (parasti pārvietojama)
- salināt Saldēt
- kost Saldēt (parasti par salnu), arī karsēt (parasti par sauli) tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas
- aizsaldēt Saldēt ciet; būt par iemeslu aizsalšanai
- aukstēt Saldēt, dzesēt
- saldētava Saldētājkamera
- saldētājflote Saldētājkuģu flote; refrižeratorflote
- vēsinātava Saldētava
- saldelēties Saldēties
- aukstēties Saldēties, dzesēties
- defrostācija Saldētu produktu atlaidināšana
- saldtumīgs Saldi piesātināts (par pavasara vai vasaras gaisu)
- kampari Saldi rūgts liķieris, ko parasti lieto kokteiļa (aperitīva) veidā
- saldsūrs Saldi sūrs
- dulcifikācija Saldināšana
- saldīt Saldināt
- pamedot Saldināt (ar medu)
- salināt Saldināt, saldu darīt
- šeļķens Saldināts degvīns
- saldkārība Saldkāre
- saldkārīgs Saldkārs
- hedelfingeras Saldo ķiršu šķirne
- gliko- Salds
- saldans Salds
- salduns Salds
- solds Salds
- saldābols Salds ābols
- uzlējums Salds alkoholiskais dzēriens, kura gatavošanai izmanto tikai augļu un ogu sulas izvilkumu spirtā
- šeļķins Salds alkoholisks dzēriens
- saldalutiņš Salds alus
- saldauglis Salds auglis
- šerijs Salds gaišais vīns; attiecīgā vīna šķirne; heress
- medusrasa Salds lipīgs izsvīdums uz augu lapām
- žūžulis Salds miegs
- pahlava Salds rombveida cepums ar biezu riekstu un medus pildījumu
- saldkarsts Salds un karsts
- saldsāpīgs Salds un sāpīgs vienlaicīgi
- klementīns Salds un sulīgs auglis, mandarīna un sarkanā apelsīna krustojums
- sekts Salds vīns, ko gatavo no vītinātām vīnogām; arī putojošais vīns
- desertvīns Salds vīns, kurā rūgšanas procesā saglabājas neizrūdzis cukurs
- nektārs Salds, aromātisks dzēriens
- medus Salds, aromātisks vielu maisījums, ko no ziedu nektāra pārstrādā bišu un lapseņu dzimtas kukaiņi
- sinalko Salds, bezalkoholisks dzēriens
- anisets Salds, biezs anīsa liķieris
- pumperniķelis Salds, ciets cepums ar rozīnēm un riekstiem
- kliņģeris Salds, trekns rauga mīklas cepums, parasti divu savienotu apļu formā
- saldējums Salds, uzputots un sasaldēts pārtikas produkts, ko gatavo no piena, krējuma vai no augļu sulām vai biezeņiem (ar piedevām)
- polypodiaceae Saldsaknīšu dzimta
- polypodium Saldsaknītes un polipodijas
- saldsērīgums Saldsērība
- vīnīši Saldskābi sarkanie vasaras āboli
- kukuļmaize Saldskābmaize
- sitnīca Saldskābmaize
- sitnieks Saldskābmaize
- skābmaize Saldskābmaize
- saldanskābs Saldskābs
- kvass Saldskābs bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo parasti no rupjmaizes vai rudzu miltiem un iesala
- drumstalkūka Saldu drumstalu un augļu sacepums
- palmelīns Saldūdens aļģu "Palmella cruenta" sarkans pigments, kas atgādina hemoglobīnu
- limnofiti Saldūdens augi
- ezerkaļķi Saldūdens kaļķieži, kas veidojušies ezeos; uzkrājas ezeru litorālajā zonā līdz \~7 m dziļumam, visintensīvāk veidojās holocēna pirmajā pusē, it īpaši boreālajā laikā
- hipolimnijs Saldūdens stāvošu ūdenstilpju (ezeru, dīķu, ūdenskrātuvju) pelagiāles slānis dziļāk par 14-20 metriem
- ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi
- saldene Saldūksne
- saldūka Saldūksne
- gruzdzjuks Saldūksne ("Lactarius resimus")
- saldāksnis Saldūksne ("Lactarius resimus")
- saldoksnis Saldūksne ("Lactarius resimus")
- prikoli Saldumi
- ķiņķēļi Saldumi, kārumi
- ķiņķēziņi Saldumi, kārumi
- saldanums Saldums
- salde Saldums
- saldme Saldums
- soldonums Saldums
- boribonjēra Saldumu kastīte
- saldmutis Saldumu mīļotājs
- Frauenburg Saldus
- Frauenburg Saldus muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Saldus pagastā
- Novadnieki Saldus novada apdzīvotās vietas "Draudzība" bijušais nosaukums, Novadnieku pagasta administratīvais centrs
- Lielezere Saldus novada apdzīvotās vietas "Ezere" bijušais nosaukums
- Nīgranda Saldus novada apdzīvotās vietas "Nīgrande" bijušais nosaukums
- saldenieki Saldus novada apdzīvotās vietas "Saldus" iedzīvotāji
- Blīdiene Saldus novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Blīdene" bijušais nosaukums
- blīdenieki Saldus novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Blīdene" iedzīvotāji
- Pilsblīdiene Saldus novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Pilsblīdene" bijušais nosaukums
- pilsblīdenieki Saldus novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Pilsblīdene" iedzīvotāji
- lagzdiņnieki Saldus novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lagzdiņas" iedzīvotāji
- oškalnieki Saldus novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Oškalni" iedzīvotāji
- Bērzi Saldus novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" bijušais nosaukums padomju laikā
- Annaskalni Saldus novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" otrs nosaukums
- Cerenskaja Saldus novada Cieceres pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Amberģe Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Amberģis" bijušais nosaukums
- Liepājas iela Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas “Ezere” daļa
- ezernieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji
- garoznieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Garozas" iedzīvotāji
- Marijas skola Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas “Grieze” bijušais nosaukums
- griezenieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Grieze" iedzīvotāji
- grīvaišnieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Grīvaiši" iedzīvotāji
- lielezernieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Lielezere" (tagad - "Ezere") iedzīvotāji
- Marijas Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Marijas muiža" bijušais nosaukums
- marijnieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Marijas" iedzīvotāji
- Pionieru iela Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Mauri" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- Saulgriezes Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Mauri" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems, saukta arī "Pionieru iela"
- maurenieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Mauri" iedzīvotāji
- stēdiņnieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Stēdiņi" iedzīvotāji
- Šarlotes Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" bijušais nosaukums
- zariņnieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Zariņi" iedzīvotāji
- Gross-Essern Saldus novada Ezeres pagasta bijušais nosaukums
- Gros-Ezerskaja Saldus novada Ezeres pagasta bijušais nosaukums krieviski
- gaiķenieki Saldus novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Gaiķi" iedzīvotāji
- ozoliņnieki Saldus novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji
- purviņnieki Saldus novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" iedzīvotāji
- Gaiken Saldus novada Gaiķu pagasta bijušais nosaukums
- Gaikenskaja Saldus novada Gaiķu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Jaunmuiža Saldus novada Jaunalutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlutriņi" bijušais nosaukums
- jaunaucenieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Jaunauce" iedzīvotāji
- jumpraviešnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Jumpravaiši" (arī "Jumpravieši") iedzīvotāji
- jumpravaišnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Jumpravaiši" iedzīvotāji
- jumpravnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Jumpravaiši" iedzīvotāji
- kalnjāņenieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnjāņi" iedzīvotāji
- ropenieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Ropiņas" iedzīvotāji
- ropiņnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Ropiņas" iedzīvotāji
- Gāle Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Ropmuiža" bijušais nosaukums
- saulīšnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Saulītes" iedzīvotāji
- saulītnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Saulītes" iedzīvotāji
- Nei-Autckaja Saldus novada Jaunauces pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Neu-Autzsche Saldus novada Jaunauces pagasta bijušais nosaukums vāciski
- incenieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Inci" iedzīvotāji
- jaunmuižnieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlutriņi" (senāk "Jaunmuiža") iedzīvotāji
- jaunlutrenieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlutriņi" iedzīvotāji
- jaunlutriņnieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlutriņi" iedzīvotāji
- ķiveļnieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivēļi" iedzīvotāji
- ošenieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji
- akmeņdzirnieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņdziras" (arī "Akmeņdzīras") iedzīvotāji
- bruzilnieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bruzilas" iedzīvotāji
- cīruļnieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" iedzīvotāji
- kalnenieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnenieki" iedzīvotāji
- kūdrenieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kūdras" iedzīvotāji
- kursīšnieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kursīši" iedzīvotāji
- Pļurumuiža Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pļuras" bijušais nosaukums
- rīteļnieki Saldus novada Kursīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rīteļi" iedzīvotāji
- Kursiten Saldus novada Kursīšu pagasta bijušais nosaukums
- Kursitenskaja Saldus novada Kursīšu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- bērziņnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji
- dzirnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji
- Līči Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lašupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- lašupnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lašupe" iedzīvotāji
- Lašupes mežniecība Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas “Līči” bijušais nosaukums
- līčenieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
- lutrenieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lutriņi" iedzīvotāji
- lutriņnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lutriņi" iedzīvotāji
- mežmalnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmaļi" iedzīvotāji
- mežmaļnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmaļi" iedzīvotāji
- namiķnieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Namiķi" iedzīvotāji
- sluķenieki Saldus novada Lutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Sluķi" iedzīvotāji
- Lutringenskaja Saldus novada Lutriņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Luttringen Saldus novada Lutriņu pagasta un muižas bijušais nosaukums
- alšenieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Alši" (senāk - "Alšumuiža") iedzīvotāji
- Ratnieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Atvari" bijušais nosaukums
- grieženieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Grieze" iedzīvotāji
- kalnenieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Kalni" iedzīvotāji
- meldzernieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Meldzere" iedzīvotāji
- nīgrandnieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Nīgrande" iedzīvotāji
- piķeļnieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Piķeļi" iedzīvotāji
- ratnieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji
- Nīgrandas pagasts Saldus novada Nīgrandes pagasta bijušais nosaukums
- bāliņnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bāliņi" iedzīvotāji
- ēvaržnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēvarži" iedzīvotāji
- Sāmeļi Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēvarži" otrs nosaukums
- ēzeļmuižnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēzeļmuiža" iedzīvotāji
- jurģenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji
- klenčenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Klenči" iedzīvotāji
- kuršenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" iedzīvotāji
- Korši Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" nosaukuma variants
- lapsenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lapsas" iedzīvotāji
- mežgalnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mežgaļi" iedzīvotāji
- mežgaļnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mežgaļi" iedzīvotāji
- mežvidnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji
- novadnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" iedzīvotāji
- ozoliņnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji
- paurenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paures" iedzīvotāji
- pēternieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieku" iedzīvotāji
- puķkalnenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji
- puķukalnenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji
- puķukalnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji
- Puķkalni Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" nosaukuma variants
- Priežkalni Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sātiņi" bijušais nosaukums
- sātenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sātiņi" iedzīvotāji
- sātiņnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sātiņi" iedzīvotāji
- selkšenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Selkši" iedzīvotāji
- sesīlnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sesīle" iedzīvotāji
- Sesīle Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sesile" nosaukuma variants
- vecnovadnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vecnovadnieki" iedzīvotāji
- zvārdenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvārde" iedzīvotāji
- žvārdenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Žvārde" iedzīvotāji
- akmentiņnieki Saldus novada Pampāļu pagasta apdzīvotās vietas "Akmentiņi" iedzīvotāji
- auniņnieki Saldus novada Pampāļu pagasta apdzīvotās vietas "Auniņi" iedzīvotāji
- luķenieki Saldus novada Pampāļu pagasta apdzīvotās vietas "Lukas" iedzīvotāji
- pampāļnieki Saldus novada Pampāļu pagasta apdzīvotās vietas "Pampāļi" iedzīvotāji
- Kaulacas Saldus novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kaulaci" bijušais nosaukums
- kaulacnieki Saldus novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kaulaci" iedzīvotāji
- Kaulači Saldus novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kaulaci" nosaukuma variants
- ciņenieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Ciņi" iedzīvotāji
- jaunlīkupēnieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlīkupēni" iedzīvotāji
- Veclīkupēni Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Līkupēni" daļa
- matjāšnieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Matjāši" iedzīvotāji
- reņģenieks Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Reņģe" iedzīvotājs
- Rozes skmola Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" nosaukuma variants
- Rozas Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" nosaukuma variants
- Brūzis Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Ruba" daļa
- rubenieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Ruba" iedzīvotāji
- Reņģes muiža Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas “Rubas skola” bijušais nosaukums
- Rubas internātskola Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Rubas skola" nosaukuma variants
- veclīkupēni Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Veclīkupēni" iedzīvotāji
- veclīkupnieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Veclīkupēni" iedzīvotāji
- Ringen Saldus novada Rubas pagasta bijušais nosaukums
- Ringenskaja Saldus novada Rubas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- druvenieki Saldus novada Saldus pagasta apdzīvotās vietas "Druva" iedzīvotāji
- kumbrenieki Saldus novada Saldus pagasta apdzīvotās vietas "Kumbri" iedzīvotāji
- mežvidnieki Saldus novada Saldus pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji
- straumēnieki Saldus novada Saldus pagasta apdzīvotās vietas "Straumēni" iedzīvotāji
- tiruļnieki Saldus novada Saldus pagasta apdzīvotās vietas "Tiruļi" iedzīvotāji
- ķingutnieki Saldus novada Šķēdes pagasta apdzīvotās vietas "Ķinguti" iedzīvotāji
- Jaunais ciemats Saldus novada Šķēdes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" daļa
- šķēdenieki Saldus novada Šķēdes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji
- viesturnieki Saldus novada Šķēdes pagasta bijušās apdzīvotās vietas "Viestura ciems" iedzīvotāji
- Bileiķu sādža Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Bileiķi" bijušais nosaukums
- ģiltenieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Ģiltenes" iedzīvotāji
- ģiltinieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Ģiltenes" iedzīvotāji
- kalnamuižnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamuiža" iedzīvotāji
- kalniņnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalniņi" iedzīvotāji
- mazdaģnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdaģi" iedzīvotāji
- priedulnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Priedula" iedzīvotāji
- sacenieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Sakas" iedzīvotāji
- vadakstnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Vadakste" iedzīvotāji
- Waddax Saldus novada Vadakstes pagasta bijušais nosaukums
- Vadakskaja Saldus novada Vadakstes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- frančenieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Franči" iedzīvotāji
- kareļnieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Kareļi" iedzīvotāji
- Zaņa Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Kareļi" otrs nosaukums
- līgotņnieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Līgotņi" iedzīvotāji
- ošenieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji
- prančenieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Pranči" iedzīvotāji
- rūpnieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji
- silaiņnieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Silaiņi" iedzīvotāji
- zaņenieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Zaņa" iedzīvotāji
- Zaņas muiža Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Zaņasmuiža" nosaukuma variants
- Centība Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Ābari" bijušais nosaukums padomju laikā
- bērzenieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji
- bucenieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Buki" iedzīvotāji
- Nākotne Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Bukupe" bijušais nosaukums padomju laikā
- Bērzi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" bijušais nosaukums padomju laikā
- Kurzeme Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" bijušais nosaukums padomju laikā
- būtnārnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" iedzīvotāji
- centībnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Centība" iedzīvotāji
- grāveļnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Grāveļi" (senāk - "Grāveļu muiža") iedzīvotāji
- Ķivīļi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķiviļi" nosaukuma variants
- nākotnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Nākotne" iedzīvotāji
- stalmaņnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Stalmaņi" iedzīvotāji
- Stalmaņi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Stālmaņi" nosaukuma variants
- Zierņu muiža Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Zirņi" bijušais nosaukums
- zirņenieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Zirņi" iedzīvotāji
- Schwarden Saldus novada Zvārdes pagasta bijušais nosaukums
- Švardenskaja Saldus novada Zvārdes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Kumbri Saldus pagasta apdzīvotās vietas "Druva" bijušais nosaukums
- invertcukurs Saldviela, kas sastāv no glikozes un fruktozes; iegūst, šķeļot biešu vai niedru cukuru - saharozi
- saļēkšķēt Salēkšķēt
- sašēpt Salēkt (par daudziem)
- Salenieki Salenieku ezers - Lielais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
- Salenieki Salenieku upe - Tartaks, Dubnas pieteka
- Salerna Salerno, pilsēta Itālijā
- saleziaņi Salezieši
- Sallgaln Salgale
- salgalieši Salgales (1990.-2011. g. Sidrabenes) pagasta apdzīvotās vietas "Salgale" iedzīvotāji
- Sallgalen Salgales muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
- saligenins Salicilalkohols vai ortooksibenzilalkohols C6H4OHCH2OH, ko iegūst iedarbojoties ar emulsīnu uz salicīnu
- oktilsalicilāts Salicilāta atvasinājums, kas absorbē B ultravioleto starojumu; lieto sauļošanās aizsargkrēmos
- salicilēmija Salicilāti asinīs
- zalicilskābe Salicilskābe
- salits Salicilskābes borneola un izoborneola esteris, brūns, eļļai līdzīgs šķidrums ar vāju aromātisku smaku, līdzeklis ārīgi pret reimatismu un sāpju remdināšanai
- salimentols Salicilskābes mentolesteris, biezs, gandrīz bezkrāsains šķidrums ar vāju smaku un iesaldenu garšu; lieto iekšķīgi pa 0,25 g kā pretreimatisma un zarnu dezinfekcijas līdzekli
- mesotāns Salicīlskābes metoksimetīlesteris, bezkrāsains eļļains šķidrums ar vāji aromātisku smaržu
- salicilāti Salicilskābes sāļi vai esteri, ko medicīnā lieto iekaisumu un drudža mazināšanai
- novaspirīns Salicīlskābes un metilēncitronskābes esteris, balts pulveris, ko lieto kā nekairinošu salicīlskābes atvietotāju
- zalicins Salicīns
- pagumu Salīcis
- pagumzu Salīcis
- paknubis Salīcis
- pakužu Salīcis
- sagumis Salīcis
- saknubējies Salīcis
- saknubējis Salīcis
- sakņubies Salīcis
- sakrucis Salīcis
- sakumis Salīcis
- sakumpis Salīcis
- uzgubis Salīcis
- uzkumis Salīcis
- uzlīcis Salīcis
- tūteniski Salīcis (par cilvēku)
- līkonis Salīcis cilvēks
- kroža Salīcis un lēni ejošs cilvēks
- pakucies Salīcis uz priekšu
- pakucis Salīcis uz priekšu
- ķeksains Salīcis, āķains
- noķurnis Salīcis, galvu nokāris
- kumpe Salīcis, greizs kuprītis
- uzkucu Salīcis, kūkumu uzmetis
- uzkūpris Salīcis, kūkumu uzmetis
- uzkupri Salīcis, kūkumu uzmetis (par cilvēku)
- kreils Salīcis, liekts
- pleists Salīcis, liela auguma cilvēks (nedaudz slinks un izlaidīgs)
- noknubis Salīcis, nokāris galvu
- sakupies Salīcis, sakņupis
- sakupis Salīcis, sakņupis
- sagūbis Salīcis, sakņupis; gūbu
- saknūpu Salīcis, sakrities
- kukuris Salīcis, sakumpis cilvēks
- uzkūkņus Salīcis, sakupis
- čunčuriski Salīcis, sarāvies
- sakņūpu Salīcis, saspiests kopā
- kumpacis Salīcis, sažuvis, kuprains
- paguzu Salīcis, šķībs, slīps
- pagužu Salīcis, šķībs, slīps
- sluins Salīcis, tizls
- sakucis Salīcis; arī sarāvies
- salidinēt Salidot
- saskriet Salidot (1)
- sanākt Salidot (parasti par putniem, kukaiņiem); sapeldēt, parasti nārstošanas vietās (parasti par zivīm)
- saspurkt Salidot kopā
- sašmaukt Salidot, saskriet (kur iekšā)
- priekša Salīdzinājumā (ar kādu, ar ko, parasti ļoti atšķirīgu)
- blakus Salīdzinājumā ar ko tuvu esošu
- salīdzinātājdaļa Salīdzinājuma sastāvdaļa, kurā ir nosaukts nojēgums, ar ko kas tiek salīdzināts
- comparatio Salīdzinājums, salīdzināšana
- komparatīvisms Salīdzināmā daiļdarbu, daiļliteratūras parādību pētīšana
- gnatofiziometrija Salīdzināma sejas un sakodiena mērīšana
- komparatīvistika Salīdzināmi vēsturiskā valodniecība; pētī radniecīgu valodu un dialektu rašanos un vēsturi; salīdzinot šo valodu dotumus, iespējams rekonstruēt senākās skaņas, formas, vārdu nozīmes, turklāt ne vien atsevišķām valodām, bet pat pirmvalodai
- komparatīvisms Salīdzināmi vēsturiskā valodu pētīšana
- komparācija Salīdzināšana
- komparēt Salīdzināt
- sastatīt Salīdzināt (ko, parasti krasi, atšķirīgu)
- mērīt Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību; šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.)
- nostādīt blakus (arī līdzās) Salīdzināt, lai novērtētu
- stādīt blakus (arī līdzās) Salīdzināt, lai novērtētu
- pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas liela (to) kvalitatīva atšķirība
- TC Salīdzināta telegramma (fr. "telegramme collationue"), kas nozīmē ka telegramma pēc saņemšanas ir pārsūtīta atpakaļ un pārbaudīta teksta pareizība
- Cf Salīdzini (latīņu "confer")
- kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem)
- sociālantropoloģija Salīdzinoša kultūru un radniecības sistēmu pētniecība
- paškritika Salīdzinoša sevis analīze, vērtējums (konstatējot pozitīvo un negatīvo)
- etnopsihiatrija Salīdzinoši pētījumi par garīgo slimību definīcijām, klasifikāciju un ārstēšanu atšķirīgās kultūrās
- rīcēkls Salīdzinoši rupji vērpta dzija
- konkurētspēja Salīdzinošs konkrētās preces patēriņa un cenas parametru raksturlielums attiecībā pret analoģisku preci
- kopvērtējums Salīdzinošs, apkopojošs vērtējums
- fleksors Saliecējmuskulis
- atgūbus Saliecies
- pagūbis Saliecies
- pagubu Saliecies
- pagūbu Saliecies, salīcis
- piepumpēties Saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni
- apvienot Saliedēt
- sacementēt Saliedēt (piemēram, cilvēku kopumu)
- saleidēt Saliedēt 1
- salīdēt Saliedēt 1
- salīdināt Saliedēt 1
- saliedināt Saliedēt 2
- liedējs Saliedētājs, tas, kas sasaista, saistviela
- pamatīgums Saliedētība; viengabalainība; monolītums
- sasalīdēties Saliedēties (lietū)
- saleidēties Saliedēties 1
- salīdēties Saliedēties 1
- raskladuška Saliekamā gulta
- kričiņš Saliekamā gulta ar krustveida kājām un pienaglotu stipru drēbi
- virotne Saliekamās altārgleznas (triptiha, poliptiha) atsevišķās daļas, kas ir atveramas un aizveramas
- tiparmašīna Saliekamās mašīnas veids bez burtu liešanas
- salocīt Saliekams (3)
- sastumt Saliekams (3)
- gumzdīt Salieks, saspiest, spaidīt, burzīt; lauzt, lauzīties, pūlēties, mocīt, mocīties
- pārliekt Saliekt
- sagniezt Saliekt
- saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt locekļus, arī galvu pie tā (guļot, sēžot) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; savilkt ķermeni lokos (piemēram, par čūskām, tārpiem)
- sarotināties Saliekt līkumā ķermeni (iekārtojoties uz guļu)
- salīkt Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku); saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā dalām)
- palocīt Saliekt un pavirzīt (piemēram, rokas) zem (kā), arī (kam) apakšā
- sasprēgt Saliekt, aizdarīt (saliecamo nazi)
- atšķaibīt Saliekt, atliekt
- sagumbot Saliekt, salocīt
- sakalot Saliekt, salocīt
- saņocīt Saliekt, salocīt
- sarozīt Saliekt, savērpt (piemēram, kādu materiālu, priekšmetu)
- basetrags Saliekta klarnete; alta klarnete ar maigu skaņu
- čuņčī Saliektā stāvoklī
- puslīku Saliektā stāvoklī
- puslīkumā Saliektā stāvoklī
- ķimpī Saliektā, sakumpušā stāvoklī
- ķimpiski Saliektā, sakumpušā stāvoklī
- pārsaliekties Saliekties
- salīkties Saliekties
- sasaliekties Saliekties
- sataurēties Saliekties
- uzgubties Saliekties
- salocīties Saliekties (parasti uz priekšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- salīkt Saliekties lejup (par augiem, to daļām)
- salīkt Saliekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem)
- saveldrēties Saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu kopumu)
- limt Saliekties, liekdamies sakrist, ļimt
- izlīkt Saliekties, līkam kļūt
- sakukt Saliekties, pieliekties
- saķukt Saliekties, pieliekties
- sakukties Saliekties, pieliekties
- taurēt Saliekties, rullēties kopā
- sakolāties Saliekties, sagriezties (par dēļiem, koka detaļām, kas žūstot ieliecas vai izliecas)
- sakumpt Saliekties, salīkt (par cilvēku, tā ķermeņa dalām, parasti muguru)
- sariezties Saliekties, savērpties (piemēram, par kādu materiālu, priekšmetu)
- sarozīties Saliekties, savērpties (piemēram, par kādu materiālu, priekšmetu)
- samesties Saliekties, savilkties u. tml. (parasti nespēkā, sāpēs, bēdās)
- kuprināties Saliekties, uzmest kupri
- krails Saliekts
- grūžavs Saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām
- dzintele Saliekts metāla stienītis (piemēram, atslēgas piekāršanai), kura asos galus iedzen durvīs, vārtos u. tml.
- kņūpt Saliekušam gulēt (uz vēdera), čokurā
- autotropisms Saliekušos vai noliekušos augu spēja iztaisnoties (piem., veldrē sagulušas graudzāles pacelšanās)
- sakolīt Salielīt
- Holmhof Saliena
- Lauku muiža Salienas pagasta apdzīvotās vietas “Faļtopi” bijušais nosaukums
- Gaveiniški Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Gaveitiški" nosaukuma variants
- Neiborne Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunborne" bijušais nosaukums
- jaunbornieši Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunborne" iedzīvotāji
- Grosborna Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielborne" bijušais nosaukums
- neibornieši Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Neiborna" iedzīvotāji
- Ritani Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Ritāni" nosaukuma variants
- rudzinišķieši Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzinišķi" iedzīvotāji
- rudzenišķieši Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzinšķi" iedzīvotāji
- salanājieši Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji
- salenieši Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji
- salienieši Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji
- šlapakieši Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Šlapaki" iedzīvotāji
- Salleenen Salienes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
- salieši Saliešu franki - Reinas lejgala novada franki, no kuriem cēlies Vācijas Saliešu ķeizaru nams
- sašķiest Saliet
- sažeirēt Saliet
- sabļuznēt Saliet (kāda šķidruma atliekas)
- sačalkāt Saliet kopā (samazgās)
- sagrīļoties Salīgoties, sašūpoties (parasti par priekšmetiem)
- sazvāroties Salīgoties, sašūpoties; sasvērties
- nosalīgs Salīgs
- nosaļīgs Salīgs
- saldīgs Salīgs
- nosaļa Salīgs cilvēks
- sasala Salīgs cilvēks
- sasaļa Salīgs cilvēks
- apkāliņš Salīgs lietus ziemā
- sasalīgs Salīgs, kas nepanes aukstumu un ātri salst
- aizlīgt Salīgstot (pie kāda darbā), doties prom
- atlīgt Salīgstot, vienojoties paturēt sev (daļu)
- derēšana Salīgšana kādam darbam
- bernarags Salīgšanas diena, deramdiena, mīkūna
- bērnarags Salīgšanas diena, deramdiena, mīkūna
- noderināt Salīgt
- sadarēt Salīgt
- salīkt Salīgt
- sarunāt Salīgt (kādu darbā, palīgā); salīgt (darbavietu, darbu)
- saderēt Salīgt (kādu) darbam
- nolīgt Salīgt (pie kāda) darbā
- saderēt Salīgt darbā (pie darba devēja)
- ielīkt Salīgt īrnieku
- saderēt Salīgt mieru, izbeigt strīdēties, naidoties
- aplīgties Salīgt visu nepieciešamo
- dalīgt Salīgt, nolīgt papildus; panākt papildus vienošanos
- atdot Salīgt, sarunāt, pieteikt (darbam, mācībām vai citam nolūkam) ārpus mājas; nodot
- nodot Salīgt, sarunāt, pieteikt (parasti darbam, mācībām) ārpus mājas
- aplīgt Salīgt, veikt darījumu par kaut ko (sacīts par visu subjektu kopumu vai attiecināts uz visu objektu kopumu)
- uzbars Salijusi un uzburbusi zeme
- pagubt Salīkt
- pakumt Salīkt
- sadūgt Salīkt
- sagnūzt Salīkt
- saklugt Salīkt
- uzgubt Salīkt
- sastādīt Salikt (2)
- viengaļ Salikt (dēļus) tā, lai visi biezākie gali būtu kopā
- retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta
- sakupučot Salikt (sienu) mazās kaudzītēs
- pārlikt Salikt (tekstu, tā dalu) vēlreiz, no jauna
- pagumt Salīkt (zem kaut kā)
- samērkt Salikt (ziedus vāzē)
- uzkrampēt Salikt baļķus vienu uz otra, izveidotā rievā, lai nevalstās
- ieklūgāt Salikt grozam ribas pīšanai
- ķirpāt Salikt ķirpās
- ķirpēt Salikt ķirpās
- uzlaipot Salikt laipas
- aizkāršot Salikt mietus, kārtis, nosprostot ar mietiem
- aizkārtīt Salikt mietus, kārtis, nosprostot ar mietiem
- zeģināt Salikt nogatavināšanai, žāvēšanai (par linsēklām)
- uzreizināt Salikt rindās (nelielus priekšmetus)
- sapasēt Salikt tā, ka der, kā vajadzīgs
- sačūrāties Salīkt uz priekšu
- važāt Salikt važas
- knubt Salīkt, kļūt līkam
- sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam)
- sasērt Salikt, novietot (labību, linus) uz rijas ārdiem
- sakārtot Salikt, novietot (priekšmetus) noteikta kārtībā, veidā
- sarūmēt Salikt, novietot kārtīgi, blīvi, izmantojot lietderīgi rīcībā esošo vietu, telpu
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni
- kupt Salīkt, sagumt
- novērt Salikt, sakārtot rindā
- noknūbēt Salīkt, sakņupt
- noknubt Salīkt, sakņupt
- saknubēt Salīkt, sakristies
- sagumt Salīkt, saliekties; arī pazaudēt staltu, stingru stāju
- sadugt Salīkt, saliekties; arī pazaudēt staltu, stingru stāju; sagumt (1)
- sagubt Salīkt, saliekties; arī sagumt; sakņupt
- saņemt Salikt, saspiest kopā (parasti rokas)
- sačupināt Salikt, sastatīt kaudzē
- pievantēt Salikt, saviest u. tml. (ko) lielākā daudzumā; salikt, saviest u. tml. (kā lielāku daudzumu)
- kukņāties Salīkt, savilkties čokurā
- piepunktēt Salikt, sazīmēt punktus
- kukt Salīkt, uzmest kūkumu, tupēt
- fasetacs Salikta (posmkāju) acs, kas sastāv no konusveida redzes elementiem (omatīdijiem)
- feritīns Salikta olbaltumviela (metālproteīds); sastāv no olbaltumvielas - apoferitīna, kas saistīta ar Fe; dzīvnieku un cilvēku organismā veic dzelzs uzkrāšanas funkciju
- kazeīns Salikta olbaltumviela, kas izveidojas, skaldošu fermentu vai skābju iedarbībā sarecot piena olbaltumam; biezpiena un siera galvenā sastāvdaļa
- mioglobīns Salikta olbaltumviela, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi
- fosfoproteīds Salikta olbaltumviela, kas satur esterveidīgi ar aminoskābēm - serīnu un treonīnu saistītu fosforskābi
- aizpagātne Saliktā pagātne; pluskvamperfekts
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums
- jeb Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis "vai"
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu
- palīgteikums Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski atkarīgais komponents
- virsteikums Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski neatkarīgais komponents
- fasonvirpošana Salikta profila virsmu apstrāde ar atbilstošas formas griežņa griezējasmeni
- profilvirpošana Salikta profila virsmu apstrāde ar griezni, kuru pārvieto pa virsmas profilam atbilstošu trajektoriju
- poliskaņkārta Salikta skaņkārta, kas apvieno dažādu vienas tonikas skaņkārtu elementus
- Austrumu Salikta vietvārda daļa
- čemuriņš Salikta ziedu čemura daļa čemurziežiem - vairāku ziedu sakopojums čemura (1) kātu galos
- fasete Saliktas (posmkāju) acs radzenes sektors, kas veido omatīdija ārējo slāni
- lapiņa Saliktas lapas atsevišķa plātne
- koprakstījums Saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums vienā vārdā
- šķirtrakstījums Saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, kurā katrs vārds rakstīts atsevišķi, tos nesavienojot
- mucīni Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas gļotdziedzeru sekrētā, siekalās, kuņģa sulā un gļotādu dara valganu un elastīgu
- mukoīdi Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas radzenē, skrimšļaudos, gļotādas dziedzeros
- nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa
- hromoproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur krāsainas prostētiskās (neolbaltumvielas) grupas
- metālproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur metālu jonus
- glikoproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur ogļhidrātus; atrodas gandrīz visu organismu audos un šķidrumos
- proteīdi Saliktas olbaltumvielas, kurās bez aminoskābēm ir arī neolbaltumvielu komponenti
- loceklītis Saliktas vārpas sastāvdaļa, pie kuras veidojas vārpiņas
- hidrolīze Saliktas vielas sadalīšanās divās vai vairākās citās vielās, tai reaģējot ar ūdeni
- hemoproteīdi Saliktas, dzelzs atomu saturošas olbaltumvielas, piem. hemoglobīns, mioglobīns, citohromi, daži fermenti
- atvasinājumsaliktenis Saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu
- teiciensaliktenis Saliktenis, kas radies, saplūstot vienā vārdā, resp., leksikalizējoties, kādam vairāku vārdu teicienam
- determinatīvs saliktenis Saliktenis, kuru motivē vārdkopa saskaņojumā, pārvaldījumā vai piekļāvumā
- derm- Salikteņa daļa ar nozīmi 'āda'
- neiro- Salikteņa daļa ar nozīmi 'nervu' vai 'uz nervu sistēmu un tās slimībām atticīgs'
- lakto- Salikteņa daļa ar nozīmi 'piena-'
- orto- Salikteņa daļa ar nozīmi 'taisns', 'pareizs'
- uni- Salikteņa daļa ar nozīmi 'viens', 'vien-'
- pati- Salikteņa daļa ar nozīmi 'viss'
- neir- Salikteņa daļa ar nozīmi "nervu" vai "uz nervu sistēmu un tās slimībām attiecīgs"
- morfs Salikteņa otrā sastāvdaļa, kas nozīmē, ka kaut kam ir salikteņa pirmās sastāvdaļas veids, piem., antropomorfs
- femto- Salikteņa pirmā daļa, kas norāda uz 0,000000000000001 (10^-15^) daļu no kā
- -ptoze Salikteņa pirmajā daļā norādītā orgāna noslīdējums (piem., gastroptoze - kuņģa noslīdējums)
- hygro Salikteņos: mitrs, mitruma
- stato- Salikteņos: stāvošs, nekustīgs
- omni Salikteņos: viss, visu-, vis-
- -metrs Salikteņu beigās norāda uz mēru, mērinstrumentu
- fils Salikteņu beigu daļa - mīlošs, draugs (piem., bibliofils, termofils)
- dermija Salikteņu beigu daļā norāda uz ādu, ādas bojājumu vai slimību
- -mēlija Salikteņu beigu daļā norāda uz locekļiem
- -cidus Salikteņu beigu daļā norāda uz nāvējošu īpašību
- lemma Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz apvalku
- -krīnija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz izdalīšanos, ekskrēciju vai sekrēciju
- forms Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz līdzību ar parādību, kas minēta vārda sākumā
- megālija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz neparasti lielu apjomu
- gnoze Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz pazīšanu, zināšanu
- forija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz redzes ass sliecību novirzīties no normas
- kardija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz sirdi
- -shīze Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz spraugu, plaisu, šķeltni
- krāzija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz temperamentu vai konstitūciju
- mega- Salikteņu daļa - liels, milzīgs (piem., megafons)
- hemi- Salikteņu daļa - pus., (piem., hemianestēzija)
- heksa- Salikteņu daļa - seši, seš- (piem., heksagons, heksametrs)
- -plasti Salikteņu daļa - veidojumi (piem., hloroplasti); plastmasas (piem., termoplasti)
- megalo- Salikteņu daļa ar nozīmi 'liels, milzīgs'
- endo- Salikteņu daļa ar nozīmi "iekšējs"
- mili- Salikteņu daļa, kas nozīmē (mērvienības) tūkstošreizēju samazinājumu
- -skops Salikteņu otrā daļa - ar novērošanu vai rādīšanu saistīts (instruments, ierīce), piem., mikroskops
- -fons Salikteņu otrā daļa - skaņa (piem., telefons)
- klāzija Salikteņu otrā daļa, kas norāda uz laušanu vai sadrupšanu
- -mānija Salikteņu otrā daļa, kas norāda uz nepārvaramu tieksmi pēc kaut kā
- -līts Salikteņu otrā daļa, kas nozīmē - uz akmeni attiecīgs, piem., paleolīts
- morfisms Salikteņu otrā sastāvdaļa ar nozīmi - veidojums, piem., antropomorfisms
- ento- Salikteņu pirmā daļa, kas atbilst vārdam "iekšējs", piem., entoderma
- miria- Salikteņu pirmā daļa, kas mērvienību nosaukumos apzīmē desmittūkstoškārtēju pavairojumu, piem., miriametrs - 10 km, miriagrams - 10 kg
- servo- Salikteņu pirmā daļa, kas nozīmē: palīg-, tāds, kas automātiski regulē vai atvieglo manuālo vadīšanu
- eks- Salikteņu pirmā sastāvdaļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdam "bijušais", piem., eksčempions - bijušais čempions
- teo- Salikteņu priedēklis, kas norāda pamatvārda attiecību uz Dievu vai dieviem
- seks- Salikteņu sākuma daļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdiem sekss, seksuāls
- ekso- Salikteņu sastāvdaļa ar nozīmi "ārējs, ārā, ārpus"
- -ģenēze Salikteņu sastāvdaļa, kas nozīmē - izcelšanās, dzimšana un attiecas uz izcelšanās, veidošanās procesu, piem., histoģenēze, partenoģenēze
- gnozija Salikteņu sastāvdaļa, kas nozīmē - zināšana, piem., farmakognozija
- -metrija Salikteņu sastāvdaļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdam "mērīšana", piem., ģeometrija, stereometrija
- cerebrozīdi Salikti lipīdi, kas sastopami augu un dzīvnieku audos, īpaši daudz - nervu audu membrānās
- glikolipīdi Salikti lipīdi, kas satur ogļhidrātus
- sfingolipīdi Salikti lipīdi, kuru molekulās ietilpst aminospirts sfingozīns
- serīnfosfatīdi Salikti lipīdi, kuru molekulas sastāv no glicerīna, taukskābju, fosforskābes un serīna atlikumiem
- gangliozīdi Salikti lipīdi; atrasti neironu apvalka membrānā un liesā
- diamofoss Salikti minerālmēsli, kurus, iegūst, neitralizējot fosforskābi ar amonjaku
- poliozes Saliktie cukuri; polisaharīdi
- kristalīns Salikto jaukto minerālmēslu granulas ar 4 veidu barības elementu attiecībām
- aden- Saliktos vārdos norāda uz dziedzeri
- adeno- Saliktos vārdos norāda uz dziedzeri
- abdomino- Saliktos vārdos norāda uz vēderu
- multipls Salikts
- dz Salikts balsīgs līdzskanis jeb afrikāta, kurā tiešām sastopam rakstā atzīmētos elementus "d" un "z", pirmo tikai afrikātās parastā nepilnīgi artikulētā veidā
- sincenobijs Salikts cenobijs, kurā aļģes saista gļotas vai mātšūnu apvalku atliekas
- Riekstukalns Salikts fluvioglaciāls paugurs (uz kura uzbūvēta observatorija) netālu no Baldones mežā, absolūtais augstums - 84 m vjl., relatīvais augstums - 55 m, izstiepts 2,2 km austrumu-rietumu virzienā, 1,3 km plats; Smugaušu kalns
- lipovitelīns Salikts olas dzeltenuma proteīns, kurā ir ap 18% fosfolipīdu
- glikoproteīns Salikts proteīns, kas sastāv no proteīna un ogļhidrātu komponenta
- lipoproteīns Salikts proteīns, proteīna un lipīda komplekss
- nukleoproteīns Salikts proteīns; sastāv no bāziskiem proteīniem (protamīniem un histoniem) un nukleīnskābes
- antinomija Salikts slēdziens, kas šķietami pierāda, ka divi savstarpēji pretrunīgi spriedumi izriet viens no otra vai no kāda trešā sprieduma
- kompozīts Salikts, savienots
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns)
- plašināšana Saliktu rindu un lappušu izretināšana vēlamā platumā un augstumā
- viru Salikumā "viru virām" raksturo haotiskas, nesakarīgas skaņas
- viru Salikumā "viru virumis" raksturo haotiskas, nesakarīgas skaņas
- šķērslīnija Salikuma darbos, sevišķi tabulās, pāri stateniskām iespiestas līmeniskas līnijas
- starpinājums Salikuma materiāls, ko liek starp burtu rindām, ja grib dabūt lielāku atstatumu starp burtiem
- stigmatipija Salikuma metode ar dažāda lieluma punktiem un svītrām grafiski atdarināt portretus, ainavas, puķes, rakstus u. c.
- autorkorektūra Salikuma novilkums, kas domāts autora labojumiem
- an Salikumos: "an! ane! ani! aniņ!" tā sauc kopā zosis un tā vilina arī aitas
- druka Salikums (iespieddarbā)
- logotipija Salikums ar logotipiem
- tabula Salikums, kas sastāv no vairākām (ar horizontālām un vertikālām līnijām atdalītām) ailēm, kurām ir katrai savs nosaukums
- tipofoto Salikumu un fotogrāfisku uzņēmumu montāža gk. konstruktīvos salikuma darbos
- apmalēt Salikumu vai attēlu ietilpināt līniju vai ornamentu apmalē
- kamana Salīkusi sieviete
- divlīkumā Salīkušā stāvoklī; sarāvies, salīcis (parasti aiz sāpēm, nespēka)
- ķumpīgi Salīkušā, sakumpušā stāvoklī
- gūņāties Salīkušam ar kaut ko nodarboties
- iekumpāt Salīkušam ieiet, ienākt
- iekuprēt Salīkušam ieiet, ienākt
- gubāt Salīkušam iet
- kumpāties Salīkušam iet, līkņāt
- pakņubt Salīkušam nokrist
- pielīkot Salīkušam pienākt
- pielīkāt Salīkušam pietuvoties
- kukurēt Salīkušam sēdēt, snaust
- gūbāt Salīkušam smagi iet
- gūboties Salīkušam smagi iet
- gūbrot Salīkušam smagi iet
- kumurēties Salīkušam strādāt; lēnām iet
- kuzāt Salīkušam, lēnām, balstoties uz spieķi iet
- saklēbēt Salīmēt
- saklejāt Salīmēt
- salīmāt Salīmēt
- saklīsterēt Salīmēt ar klīsteri
- konglutinēt Salīmēt kopā, arī tas pats, kas konglomerēt, saraust vienā kopā, čupā
- sapicināt Salīmēt, samūrēt
- salipināties Salīmēties
- Sellin Salīnes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā
- salinieki Salinieks
- islet Saliņa
- saķēpināt Salipināt
- salepīt Salipināt
- saļipināt Salipināt
- saplekšināt Salipināt
- salipēt Salipināt, salīmēt
- sakalbināt Salipināt, savienot
- konglutinējošs Salipinošs
- lēkšķains Salipis lēkšķes, arī nekārtīgs, netīrs (par matiem, bārdu u. tml.)
- spermaglutinācija Salipšana kaudzītēs, raksturīga spermatozoīdu īpašība
- kohēzija Salipšana, saistīšanās; salipšanas spēks; savstarpējā pievilkšanās
- saķepināties Salipt
- sapļakšt Salipt
- salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu)
- aglutinēt Salipt seruma iedarbības rezultātā
- saplēkšēt Salipt slāņos vai gabalos (par sienu)
- ballēt Salipt un savelties pikās
- lipēt Salipt, pielipt
- sasaspiesties Salipt, sasaistīties masā, gabalā
- pollinijs Salipušu putekšņu ķermenis orhidejām un dažiem citiem augiem, kas neizirst arī pārnesot to no zieda uz ziedu
- sāltiņš Salis - cūkas šķiņķa gabals; liesums
- salāpāt Salīst, sarāpot
- līdināt Salīt
- apliedēt Salīt, aizlīt
- apliedināt Salīt, aizlīt
- salgans Salkans
- salkanīgs Salkans
- ļeberīgs Salkans, negaršīgs (par ēdienu)
- sājens Salkans, sājš
- sājins Salkans, sājš
- strogulis Salma stiebrs
- pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru
- Salmu ezers Salmejs, ezers Rušonas pagastā
- Cīšu ezers Salmejs, ezers Rušonas pagastā
- Gailīšu ezers Salmejs, ezers Rušonas pagastā
- Ķīšu ezers Salmejs, ezers Rušonas pagastā
- saulziede Salmene
- helichrysum Salmenes
- papīrnīcas Salmenes, sausziedes
- staipekļi Salmi u. tml., kas izkaisās pa tīrumu nesot
- salmipeli Salmi un pelavas
- jumtāji Salmi, ko klāj uz jumta
- šapi Salmi, siens, zāles
- cisas Salmi, siens, zirnāji, izžāvētas ūdenszāles, no kurām veido guļasvietu (gultā, uz grīdas u. tml.)
- juceņi Salmi; pēc pļaušanas pārpalikušie labības stiebri
- mīņa Salmiem klāta sakņu glabājamā bedre
- mīna Salmiem segta bedre sakņu uzglabāšanai
- mīne Salmiem segta bedre sakņu uzglabāšanai; mīna 3(3)
- salmonella Salmonellas
- ebertella Salmonellu ģints baktēriju agrākais nosaukums
- šaps Salms
- šķesta Salms
- šķeste Salms
- šķests Salms
- šķiesta Salms
- spīdzens Salms; salmiņš dzeršanai
- brunči Salmu atbirumi
- apkulas Salmu atliekas, kas radušās kulšanas laikā; linu spaļi
- litena Salmu cepure vasarai
- salmenīca Salmu cepure, parasti ar platām malām; salmene 2
- salmene Salmu cepure, parasti ar platām malām; salmenīca
- ķucs Salmu cepure, salmenīca
- risakls Salmu grīste; saišķis
- risekls Salmu grīste; saišķis
- grīztēgs Salmu grīzte
- čikums Salmu jumta augšējā galotne
- pārvāls Salmu jumta čukurs, kore
- cibītes Salmu jumta paši apakšējie salmu kūļi, kas līdzeni nopļauti ar izkapti
- salmenis Salmu jumta virsa
- žākars Salmu jumtiem pirmie, no čukura skaitot, pāri pārliktie klamburi
- prāsls Salmu kārta (pants 2) šķūnī
- pārvālis Salmu kārta, pārvāls (2)
- klaviši Salmu krateklis kombainā
- limsts Salmu kūlis salmu jumta jumšanai; slānis; vāls
- limte Salmu kūlis salmu jumta jumšanai; slānis; vāls
- limts Salmu kūlis salmu jumta jumšanai; slānis; vāls
- maukli Salmu kūlīši jumta izveidei
- kvaņķis Salmu maiss
- cisinis Salmu maiss gultā
- blaķis Salmu paklājs
- dāre Salmu paklājs koka rāmī lecekšu segšanai
- derža Salmu palaga sasienamie valdziņi
- dārģis Salmu pārklājs lecekšu segšanai
- lumstes Salmu pinumi, ar ko apsegt lecektis
- lumsti Salmu pinumi, ar ko apsegt lecektis
- pletņa Salmu pinums ieklāšanai, apklāšanai
- lumsts Salmu pinums, ko apsegt lecektis
- lints Salmu pītenis lecekšu apsegšanai pret salnām
- esītis Salmu rotaslietas istabas dekorēšanai
- lāpis Salmu sega, ar ko apsegt lecektis pret salnām
- lints Salmu sega, ar ko ziemu aizsedz logus pret aukstumu
- limsts Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām
- limte Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām
- limts Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām
- lints Salmu slānis (kūlis) salmu jumta jumšanai
- trunkuli Salmu un čaumalu gabali graudos, kas palikuši pēc vētīšanas
- trunķuļi Salmu un čaumalu gabali graudos, kas palikuši pēc vētīšanas
- stāģene Salmu un pelavu gubenis
- strēķis Salmu vai niedru jumta daļa, ko jumj vienā paņēmienā
- irkojums Salmu vai niedru jumta kores nostiprinājumu virkne, leņķveida savienotas plēstas koka šķilas, kas uzsēdinātas uz kores un nostiprinātas ar kārtīm
- kramšļi Salmu vai siena atbiras
- selnieks Salmu vai siena gultas maiss
- kalacis Salmu vai siena kaudzes sasalusī virskārta
- čuba Salmu vai siena maiss gulēšanai
- nozis Salmu vai siena nasta
- grīslis Salmu vīšķis
- vistiņa Salmu vīšķis jumta klājuma apakšējā malā
- bāšķis Salmu vīšķis vai lupatas, ar kurām aizbāž logu spraugas
- gubezis Salmu, arī siena šķūnis; piebūve pie rijas vai kūts
- nozis Salmu, klūgu vai cita pinuma trauks, piemēram, maizes vai salvešu ievietošanai
- dānis Salmu, meldru vai niedru pītenis lecekšu segšanai
- dārnis Salmu, meldru vai niedru pītenis lecekšu segšanai
- panta Salmu, siena, labības kārta (slānis) vai nodaļa šķūnī; pants 2
- naktssals Salna - temperatūras krišanās zem nulles pēc Celsija skalas piezemes gaisa slānī, uz zemes virsas vai augiem to veģetācijas periodā
- salonis Salna, sarma
- bozovieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" iedzīvotāji
- Cysovka Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Cisovka" nosaukums latgaliski
- Kaļvine Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļviņa" nosaukuma variants
- Kaļvīne Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļviņa" nosaukuma variants
- koreckānieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Korecki" iedzīvotāji
- Līnūži Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Līnuži" neprecīzs nosaukuma variants
- Linuži Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Līnuži" nosaukuma variants
- Lyuzinīki Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski
- Mežarijas Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" nosaukuma variants
- Mežarejis Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" nosaukums latgaliski
- Uorinski Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Orinski" nosaukums latgaliski
- rodzānieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rogi" iedzīvotāji
- ruskulovieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulova" iedzīvotāji
- salieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji
- salnavieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Salnava" iedzīvotāji
- Sylaraši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaraši" nosaukums latgaliski
- Stjandži Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Stendži" nosaukuma variants
- svikļānieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" iedzīvotāji
- Svikli Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Svikļi" nosaukums latgaliski
- vareicieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vareiki" iedzīvotāji
- Verpeli Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Verpeļi" nosaukums latgaliski
- Vīlgi Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" nosaukuma variants
- Vylgi Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" nosaukums latgaliski
- zatiškāni Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zatiški" iedzīvotāji
- žeikarieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Žeikari" iedzīvotāji
- Žurilova Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Žurlova" bijušais nosaukums
- salnika Salne, salna govs
- Sallonay Salnijas (Salanājas) muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā
- salniķis Salnis
- salns Salnis
- salnains Salns
- salnaiņš Salns
- salni Salns
- lošņa Salns zirgs
- agriopis Salnsprīžotāji (viena no 2 salnsprīžotāju ģintīm)
- erannis Salnsprīžotāji (viena no 2 salnsprīžotāju ģintīm)
- saķolēt Salobīt, salaupīt 2
- salikt Salocīt (1)
- sarunkāt Salocīt (apģērbu)
- salenčot Salocīt (kaut ko lentveidīgu)
- salenkšot Salocīt (kaut ko lentveidīgu); salenčot
- sarotīt Salocīt (ko) pakāpeniski šaurās joslās, arī riņķveidīgi, cilindrveidīgi
- sataurēt Salocīt, saburzīt
- apgropēt Salocīt, sagropēt, sarobot visapkārt
- burtnīca Salocīta iespiedloksne vai tās daļa
- fidibuss Salocīta papīra strēmele pīpes aizdedzināšanai
- sasalocīties Salocīties
- saloc. Salocīts (bibliogrāfiskajā aprakstā)
- locis Salocīts, saliekts, kamolā satīts
- sapojīt Salodēt
- sacinnēt Salodēt (ar cinku, retāk alvu, varu)
- aplodēt Salodēt visapkārt
- krunculains Salokāms
- saliecains Salokāms
- saliektnis Salokāms nazis, kabatas nazis
- kabatnazis Salokāms nazis, ko nēsā kabatā; kabatas nazis
- aizlocīt Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt
- sakļaut Salokot, sabīdot u. tml., satuvināt (priekšmeta) kustīgās daļas tā, ka (tas) iegūst mazāku apjomu, nav vairs izplests
- zalols Salols
- fenilsalicilāts Salols - antiseptisks līdzeklis, ko lieto gremošanas trakta, urīnceļu un nieru iekaisumu ārstēšanā
- krakovjaks Salona deja (augstmaņu galmos) īpašā izpildījuma manierē; sarīkojumu deja ar vienkāršotu horeogrāfiju
- Saloniki Saloniku līcis - Egejas jūras Termes līcis, Grieķijā
- zalons Salons
- Naģsalonta Salonta, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā
- akvaforts Salpetra skābe
- salitris Salpetris
- salpeters Salpetris
- salpēters Salpetris
- salpetrs Salpetris
- zalpēteris Salpetris
- zalpēters Salpetris
- salpiglossis Salpingloses
- saldiens Sals
- saltme Sals
- atsals Sals pēc atkušņa
- glimdenis Sals pēc atkušņa
- gļimdenis Sals pēc atkušņa
- glimdoņa Sals pēc atkušņa
- gļimdoņa Sals pēc atkušņa
- saltonis Sals, aukstums
- saloņa Sals, salna; atkala
- Aridals sālsezers Rietumsahārā (_Aridal, Sebjet_), Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra reģionā
- salošs Salstošs (par laika apstākļiem)
- zilināties Salstot kļūt zilganam
- stingt Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- Krievijas sālszāle sālszāļu suga ("Salsola australis syn. Salsola ruthenica")
- pakalnu sālszāle sālszāļu suga ("Salsola collina")
- kālija sālszāle sālszāļu suga ("Salsola kali")
- ingt Salt
- salēt Salt
- ķingt Salt (par cilvēku)
- aizsalt Salt ciet
- drūgt Salt un drebēt
- ringt Salt, stingt
- rinkt Salt, stingt
- diedelēt Salt, trīcēt, drebēt
- Saltas province Salta, Argentīnas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Salta")
- Salta Saltas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Salta" / "Provincia de Salta"), platība - 155488 kvadrātkilometri, 1267300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Saltiļa Saltiljo, pilsēta Meksikā
- Saltupis Saltupe, Azandas pieteka
- Soltupe Saltupe, Azandas pieteka
- Soltups Saltupe, Azandas pieteka
- salājs Salu grupa
- Japa Salu grupa ("Yap") Mikronēzijā, Karolīnu salu rietumos, kompaktā grupā, rifu ieslēgtas 3 lielākas un 10 sīkas salas (135 kvadrātkilometri), zemas koraļļu salas, augstāko - Japu veido seni izvirdumieži (Buras kalns - 330 m)
- Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas
- Alkatraziša salu grupa Atlantijas okeāna rietumu piekrastē (_Alcatrazes, Ilha do_), Brazīlijas Sanpaulu štata teritorija
- Bermuda Salu grupa Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā, sastāv no \~150 koraļļu salām (20 apdzīvotas) un rifiem, augstums – līdz 76 m vjl.; Bermudas
- Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums
- Dienvidsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (Grieķijā), platība 3500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1436 m, lielākās salas - Sama, Ikarija, Roda, Kosa, Karpata
- Sokotra Salu grupa Indijas okeāna ziemeļrietumos, Āfrikas piekrastē (angļu val. "Socotra"), uz austrumiem no Gvardafui raga, Jemenā, platība - 3600 kvadrātkilometru, kalnainas
- Aloras salas salu grupa Indonēzijā (_Alor, Kepulauan_), daļa no Mazajām Zunda salām, atdala Savu jūru no Bandas jūras
- Čenela salas salu grupa Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Channel Islands"), Ziemeļamerikas piekrastē, pretī Losandželosai (ASV), kalnainas, augstums līdz 753 m, lielākās: Santakrusa -254 kvadrātkilometri, Santarosa - 218 kvadrātkilometri, Santakatalina - 192 kvadrātkilometri
- Anambasas salas salu grupa Natunas jūras ziemeļrietumu daļā (_Anambas, Kepulauan_), Indonēzijas teritorija, Riau Salu provincē
- Māršala Salas salu valsts Klusajā okeānā (angļu val. “Marshall Islands”), Māršala Salu Republika, platība — 181,3 kvadrātkilometri, 65859 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta — Madžuro, administratīvais iedalījums — 24 pašvaldības
- Jamaika Salu valsts Vidusamerikā ("Jamaica"), ietver Jamaikas salu un vairākas sīkas salas Antiļu salu grupā, platība - 10991 kvadrātkilometrs, 2847200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kingstona, administratīvais iedalījums - 14 pagastu
- dzirenieki Saluds novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Dziras" (senāk - "Dzirumuiža") iedzīvotāji
- saprasīt Salūgt
- tukšpatrona Salūtpatrona
- tukššāviens Salūtšāviens
- nobirt Salūzt, saplīst
- SV Salvadora, valsts divburtu kods
- Salvadoras Republika Salvadora, valsts pilnais nosaukums ("República de El Salvador")
- SLV Salvadora, valsts trīsburtu kods
- Sansalvadora Salvadoras galvaspilsēta (sp. val. "San Salvador"), departamenta administratīvais centrs, atrodas vulkāna piekājē 682 m vjl., 543000 iedzīvotāju (2007. g.)
- SVC Salvadoras kolons; Salvadoras Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
- Salvadora Salvadoras Republika - valsts Centrālamerikā ( sp. val. "El Salvador"), platība - 21041 kvadrātkilometrs, 6052000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sansalvadora, administratīvais iedalījums - 14 departamentu, robežojas ar Gvatemalu un Hondurasu, apskalo Klusais okeāns
- Aguraina Salvatjerra, pilsēta Sānijā, Basku zemē, tās nosaukums spāņu valodā (_Agurain_)
- salvatoriāņi Salvatoerieši
- salvatorianes Salvatorietes
- bruņreljefs Salveida augstieņu reljefs, ko veido galdkalnu palikšņi, kurus klāj cietie ieži, kas pasargā zemākos slāņus no noārdīšanas
- mundags Salvete
- salvjete Salvete
- servjete Salvete
- šķīvjauts Salvete
- zalpete Salvete
- zalpītis Salvete
- zalvete Salvete
- zalvjete Salvete
- zaulete Salvete
- zalfija Salvija
- zalpuķe Salvija
- salbeja Salvija ("Salvia")
- salvia Salvijas
- šarlaksarkanā salvija salviju suga ("Salvia coccinea")
- dažādkrāsu salvija salviju suga ("Salvia discolor")
- miltainā salvija salviju suga ("Salvia farinacea")
- Guarani salvija salviju suga ("Salvia guaranitica")
- Spānijas salvija salviju suga ("Salvia hispanica")
- seglapu salvija salviju suga ("Salvia involucrata")
- birztalu salvija salviju suga ("Salvia nemorosa", arī "Salvia silvestris")
- nokarenā salvija salviju suga ("Salvia nutans")
- ārstniecības salvija salviju suga ("Salvia officinalis"), ko Latvijā dažkārt audzē dārzos
- pļavas salvija salviju suga ("Salvia pratensis")
- atliektā salvija salviju suga ("Salvia reflexa")
- skarbā salvija salviju suga ("Salvia scabra")
- spilgtā salvija salviju suga ("Salvia splendens"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu dārzos un parkos
- mieturu salvija salviju suga ("Salvia verticillata")
- zaļā salvija salviju suga ("Salvia viridis")
- Ģamonulčhu Salvina - upes augšteces posma nosaukums ("Gyamo Nguqu") Tibetas autonomajā reģionā
- Naga Salvina - upes nosaukums tās augšteces posmā Tibetas kalnienē (_Nag Qu_), Ķīnā
- Nudzjana Salvina - upes posma nosaukums Ķīnas dienvidrietumos ("Nu Jiang"), Juņnaņas provincē
- Nagču Salvina - upes posma nosaukums tās augštecē, Ķīnā
- salvinia Salvīnijas
- azolla Salvīniju dzimtas tropu ūdens paparžu ģints ("Azolla"), sīks, peldošs šūnveidīgs augs; ūdenspaparde
- salviniales Salvīniju rinda
- peldošā salvīnija salvīniju suga ("Salvinia natans")
- Obdorska Saļeharda, pilsēta Krievijas Tjumeņas apgabalā, tās nosaukums līdz 1933. g.
- Sasiks Sāļezers Krimas pussalā 0,6 m zjl. ("ozero Sasyk"), platība -75,3 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1,2 m, lagūnas ezers, smilšu sēre to atdala no Melnās jūras
- Soļigorska Saļihorska - pilsēta Baltkrievijā
- paļimt Saļimt
- saļumt Saļimt
- salimt Saļimt - sagumt, nespēkā sabrukt
- pārlīgt Saļimt, sabrukt
- saļumpurēties Saļodzīties; sašūpoties
- Sasiks Sāļūdens limāns Melnās jūras ziemeļrietumos ("ozero Sasyk"), Ukrainā, Odesas apgabalā, platība - 210 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2,7 m, platums - 3-12 km
- saļubt Saļukt
- izļukt Saļupt (1)
- sadūcis Samācies, dūmakains, tumšs, drūms
- savuicīt Samācīt
- piemācīt Samācīt, pamācīt
- nomācīt Samācīt; nobrīdināt
- samākt Samācīties
- sasamācīties Samācīties
- nožulināt Samaidzīt
- pačīčāt Samainīt
- saķēst Samainīt
- samietot Samainīt
- samīt Samainīt (savstarpēji, pret ko)
- mahņīties Samainīt, apmainīt
- samīstīt Samainīt, apmainīties
- sasamainīties Samainīties
- samīties Samainīties (vienam ar otru, citam ar citu)
- sakulcinēt Samaisīt
- samentēt Samaisīt
- saļammāt Samaisīt (bez noteikta samēra); arī atšķaidīt, saspiest
- saļemmāt Samaisīt (bez noteikta samēra); arī atšķaidīt, saspiest
- pieķelzīt Samaisīt ēdienu netīru, piejaukt ko klāt
- sakončāt Samaisīt kunkuļus katlā
- sažaldarēt Samaisīt šķidrumu (piemēram, pienu) kratot trauku
- izķerlāt Samaisīt, izķērpāties, izrakņāt
- samaknīt Samaisīt, saburzīt, savandīt
- izragāt Samaisīt, sajaukt
- sameņģēt Samaisīt, sajaukt
- sakoļļāt Samaisīt, sajaukt (bez noteikta samēra)
- samoļļāt Samaisīt, sajaukt (bez noteikta samēra); arī sašķaidīt, saspiest
- samistrot Samaisīt, sajaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu)
- sakulcenēt Samaisīt, saskalināt
- sakulcināt Samaisīt, saskalināt
- sakulčināt Samaisīt, saskalināt
- sakuldžināt Samaisīt, saskalināt
- sasnažģināt Samaisīt, savandīt
- sasamaisīties Samaisīties
- sapļunkāties Samaisīties (par ūdeni)
- saļammāties Samaisīties, saspaidīties; tikt saspaidītam, saspiestam (piemēram, par ogām)
- saļemmāties Samaisīties, saspaidīties; tikt saspaidītam, saspiestam (piemēram, par ogām)
- pajukām Samaisīts, ar atstarpēm, juku jukām
- notumulēt Samaitāt ar sliktu mācīšanas metodiku
- apjokot Samaitāt, izniekot
- apspogot Samaitāt, sagandēt, izķēmot
- ganda Samaitātība, izvirtība
- izpleikāties Samaitāties, sevi izpostīt
- perverts Samaitāts cilvēks, izvirtulis
- papildsamaksa Samaksa papildus iepriekš paredzētajai samaksai
- atklausības Samaksa par atbrīvojumu no klaušām
- andareja Samaksa par darbu
- dipitāls Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai arī atļaujot izmantot zemi; deputāts 2
- deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi
- priekšsamaksa Samaksa par precēm pirms to saņemšanas un par pakalpojumiem pirms to izmantošanas
- kopmaksājums Samaksa par visu kuģa kravu neatkarīgi no saņemtās kravas daudzuma
- izpeļņa Samaksa, atlīdzība (par darbu); alga
- gabalalga Samaksa, atlīdzība par padarīto
- gabalsamaksa Samaksa, atlīdzība par padarīto
- peļņa Samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu
- atpirkt Samaksājot izpirkšanas vai soda naudu, atgūt; izpirkt
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma)
- aizmaksāt Samaksāt
- sableķēt Samaksāt
- sableķot Samaksāt
- sapiķot Samaksāt
- damaksāt Samaksāt (kā) daļu
- atlīdzināt Samaksāt (par darbu, pakalpojumu u. tml.)
- nodzēst Samaksāt (parādu)
- piemaksāt Samaksāt papildus
- piemaksāt Samaksāt pietiekami
- pārmaksāt Samaksāt vairāk par preces vērtību; samaksāt vairāk, nekā likumā paredzēts
- uzmaksāt Samaksāt vairāk, nekā ir vērts, nolīgts u. tml.; samaksāt papildus
- izrēdīt Samaksāt, izpirkt grēkus
- aizpiķot Samaksāt; iemaksāt
- pušķojums Samākslojums, pārspīlējums, arī izskaistinājums (piemēram, daiļdarbā)
- mākslot Samākslot
- izpušķot Samākslot, izskaistināt (parasti daiļdarbu)
- poza Samākslota, neīsta, arī maldinoša izturēšanās
- pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties
- sakonstruētība Samākslotība (mākslas darbā, tā elementos), pilnīga vai daļēja neatbilstība īstenībai
- kokains Samākslots, arī neizteiksmīgs (par vaibstiem, runu)
- stīvs Samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu)
- puķains Samākslots, izskaistināts (par tekstu, izteikumu)
- deklamācija Samākslotu valodisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti daiļdarbā); teksts, kurā izmantoti šādi izteiksmes līdzekļi
- sacopēt Samakšķerēt
- samakšerēt Samakšķerēt
- miltīt Samalt
- sadrapāt Samalt
- samaldināt Samalt
- samalināt Samalt (daudz)
- sasamalties Samalt sev
- faršs Samalta zivju, medījumu vai mājlopu, mājputnu gaļa, ko izmantoja pildījumam pīrādziņos, pastētēs u. c.
- Samaņu ezers Samaneits, ezers Ezernieku pagastā
- omīgs Samanīgs, sajēdzīgs
- apmaņa Samaņa
- atģida Samaņa
- atmaņa Samaņa
- samanība Samaņa - prāts, saprašana, saprāts, jēga, apjēga
- insensibilitāte Samaņas zaudēšana
- encefalonarkoze Samaņas zudums galvas smadzeņu bojājumu dēļ
- Samaņkas Samaņkas ezers - atrodas Medumu pagasta dienvidos, pie Lietuvas robežas, 142,7 m vjl., garums - \~800 m, lielākais platums - \~400 m; Samankas ezers; Samaņku ezers
- Samaņkas Samaņkas kalns - atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums - 1,1 km, platums - līdz 0,6 km, absolūtais augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja; Samaņku kalns
- Kuibiševa Samaras pilsētas nosaukums 1935.-1991. g.
- zamarietis Samarietis
- Sm Samārijs (ķīm. elements)
- salaitīt Samasēt
- samaut Samāt
- samaut Samaukt
- čalka Samazgas
- izskalas Samazgas
- medzakas Samazgas
- noskalas Samazgas
- pļunka Samazgas
- sačalka Samazgas
- šlāga Samazgas
- slorka Samazgas
- šlorka Samazgas
- somuzgas Samazgas
- sumazgas Samazgas
- želva Samazgas
- želve Samazgas
- žļaga Samazgas
- žļāga Samazgas
- žūra Samazgas
- draņķes Samazgas, netīrs šķidrums
- zolkams Samazgas, netīrs ūdens
- saskala Samazgas, salaistas
- blūzgas Samazgas, saskalas
- solkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens
- zolkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens
- šusla Samazgas; ēdiena atliekas
- salaka Samazgas; slikta putra
- salaks Samazgas; slikta putra
- staļģins Samazgu trauks
- mazinājums Samazinājums
- nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā
- redukcija Samazināšana, arī samazinājums (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai)
- saraucamība Samazināšanās (apjomā) spēja, arī sašaurināšanās, saīsināšanās spēja
- lejupslīde Samazināšanās (skaitā, apjomā u. tml.)
- redukcija Samazināšanās, arī samazinājums attīstības gaitā (orgānam) pēc apjoma; uzbūves vienkāršošanās, arī vienkāršojums attīstības gaitā
- apšņāpt Samazināt
- apcirpt Samazināt (apjomā)
- saraukt Samazināt (apjomā); arī sašaurināt, saīsināt
- relaksēt Samazināt (centrālās nervu sistēmas, muskulatūras) sasprindzinājumu; samazināt (psihes) stresu (izmantojot autogēno treniņu, hipnozi u. tml.)
- paplucināt Samazināt (kā, parasti cilvēku grupas) skaitu, apjomu
- saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piemēram, atdalot kāda (tā) daļu, detaļu
- sašaurināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) šķērsgriezuma laukumu, arī attālumu starp kādiem šī laukuma punktiem; samazināt (kā, parasti priekšmeta) platumu
- tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem
- pierauties Samazināt (kā, piemēram, savas darbības, izdevumu) apjomu, vērienu
- sašaurināt Samazināt (kā) apjomu; samazināt (kā) nozīmīgumu, ietekmīgumu
- sašaurināt Samazināt (kā) daudzumu, lielumu u. tml.
- aizēnot Samazināt (kā) nozīmi (par faktu, notikumu, pārdzīvojumu)
- reducēt Samazināt (kā) oksidēšanas pakāpi
- izretināt Samazināt (kādu cilvēku grupu), nogalinot, ievainojot, saņemot gūstā (parasti karā)
- atņemt Samazināt (kādu lielumu par noteiktu daļu)
- zaudēt Samazināt (ķermeņa masu)
- saīsināt Samazināt (laikposma, darbības, norises) ilgumu
- minimizēt Samazināt (logu) līdz tas kļūst par ikonu
- reducēt Samazināt (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai)
- sēdināt Samazināt (piemēram, sagataves) augstumu un vienlaikus palielināt (tās) šķērsgriezuma laukumu
- novājināt Samazināt (piemēram, uzticību, ietekmi)
- izdzēsināt Samazināt (sāpes)
- nojemt Samazināt (sāpes)
- saīsināt Samazināt apjomu (piemēram, tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
- skosķiķ Samazināt atdodamo parādu vai sodu
- saīsināt Samazināt attālumu starp sākuma un beigu punktu (parasti kustībai)
- revēt Samazināt buras
- rīvēt Samazināt buras
- sarivēt Samazināt buras
- ierēvēt Samazināt buras platību (piemēram, buru satinot)
- nolaist Samazināt cenu, maksājumu u. tml. (par kādu daļu)
- atcukurot Samazināt cukura daudzumu (kā) sastāvā
- atslābināt Samazināt intensitāti, ātrumu
- izretināt Samazināt koncentrāciju (parasti gāzei)
- noslaukties Samazināt piena daudzumu (par govi)
- atsālināt Samazināt sāļumu
- nosārmot Samazināt sārma saturu
- ierobežoties Samazināt savus izdevumus
- saīsināt Samazināt skaņu (burtu) skaitu (vārdā, vārdu savienojumā)
- atsāļot Samazināt vai pilnīgi likvidēt sāls daudzumu (piemēram, ūdenī, augsnē)
- nonivelēt Samazināt, arī likvidēt (kā) atšķirības, daudzveidību
- saplicināt Samazināt, ierobežot
- apcirpt Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu
- sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami, arī likvidēt (piemēram, starpību)
- atslogot Samazināt, sašaurināt (uzdevumus), atvieglināt (darbu)
- ierobežoties Samazināt, sašaurināt savas tieksmes, darbība u. tml.
- sarucināt Samazināt, sašaurināt, savilkt
- minimizēt Samazināt; minimalizēt
- oligosteatoze Samazināta ādas tauku dziedzeru sekrēcija
- hipoaktivitāte Samazināta aktivitāte
- oligodakrija Samazināta asaru izdalīšanās
- hiporeksija Samazināta ēstgriba
- hipoergāzija Samazināta funkcionālā aktivitāte
- osteopēnija Samazināta kaulu masa nepietiekamas osteoīdu veidošanās dēļ
- hipohromatisms Samazināta pigmentācija
- hipohidroze Samazināta svīšana
- olighidrija Samazināta svīšana
- oligidrija Samazināta svīšana
- hipotermestēzija Samazināta temperatūras maņa
- afotestēzija Samazināta tīklenes jutība pret gaismu
- nomazināties Samazināties
- noslāpt Samazināties (par augoni, uztūkumu)
- apsikt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.); zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku)
- apsīkt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.); zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku)
- noslīdēt Samazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu)
- sarauties Samazināties (par kādu kopumu)
- atvilgt Samazināties (par salu), atlaisties (par ko sasalušu)
- attūkt Samazināties (par uztūkumu)
- sašļukt Samazināties (piemēram, par īpašumu, nauda līdzekļiem)
- pierauties Samazināties apjomā, intensitātē u. tml.
- sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanas, arī noārdīšanās dēļ)
- sarukt Samazināties apjomā, vērienīgumā (par darbību, procesu)
- kristies Samazināties augstumā (par ko sakrautu, sabērtu)
- sarukt Samazināties garumā, platībā, arī ilgumā
- saplakt Samazināties intensitātē (par parādībām dabā)
- pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību)
- pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā); kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku
- nomierināties Samazināties intensitātē, arī izbeigties (par parādībām dabā)
- kristies Samazināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu)
- atsalaisties Samazināties satūkumam
- sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); samazināties (par kā skaitu, daudzumu, skaitlisko vērtību)
- sarukt Samazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem
- noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots
- apsikt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi)
- apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi)
- aizplūst Samazināties, izzust (parasti par sajūtām, jūtām)
- noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām)
- sadilt Samazināties, parasti ievērojami, apjomā, skaitliskajā vērtībā
- sarauties Samazināties, parasti ievērojami, tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām, materiāliem)
- sarucināties Samazināties, sarauties, satīties
- hipadrenalinēmija Samazināts adrenalīna daudzums asinīs
- hipoalbuminēmija Samazināts albumīnu daudzums asinīs
- hipoaminoacidēmija Samazināts aminoskābju daudzums asinīs
- hipobilirubinēmija Samazināts bilirubīna daudzums asinīs
- hipoferēmija Samazināts dzelzs daudzums asinīs
- oligosiderēmija Samazināts dzelzs daudzums asinīs
- hiposiderēmija Samazināts dzelzs daudzums asins plazmā
- oligopnoja Samazināts elpošanas dziļums vai biežums
- eritropēnija Samazināts eritrocītu daudzums asinīs
- hipocitēmija Samazināts eritrocītu skaits asinīs
- hipoglobulija Samazināts eritrocītu skaits asinīs
- fibrinogenopēnija Samazināts fibrinogēna daudzums asins plazmā
- hipofosfatēmija Samazināts fosfātu daudzums asinīs
- oligofosfatūrija Samazināts fosfātu daudzums urīnā
- hipoglobulinēmija Samazināts globulīnu daudzums asinīs
- hipoglikorāhija Samazināts glukozes daudzums smadzeņu šķidrumā
- granulocitopēnija Samazināts granulocītu daudzums asinīs
- oligohromēmija Samazināts hemoglobīna daudzums asinīs
- hipohromatisms Samazināts hemoglobīna daudzums eritrocītos
- hipohlorēmija Samazināts hlorīdu daudzums asinīs
- hipohlorūrija Samazināts hlorīdu daudzums urīnā
- hipoholesterinēmija Samazināts holesterīna daudzums asinīs
- hipokalcēmija Samazināts kalcija daudzums asinīs
- hipokaliēmija Samazināts kālija daudzums asinīs
- citokalipēnija Samazināts kālija jonu daudzums organismā vai asins šūnās
- hipolimfēmija Samazināts limfocitu skaits asinīs
- hipolipidēmija Samazināts lipīdu daudzums asinīs
- hipomagnēmija Samazināts magnija daudzums asinīs
- monocitopēnija Samazināts monocītu skaits perifēriskajās asinīs
- hiponatrēmija Samazināts nātrija daudzums asinīs
- oligoplazmija Samazināts plazmas daudzums asinīs
- hipoproteinēmija Samazināts proteīnu daudzums asinīs
- hipoproteīnija Samazināts proteīnu daudzums organismā
- hiposalēmija Samazināts sāļu daudzums asinīs
- hiponitrēmija Samazināts slāpekļa daudzums asinīs
- hipazotūrija Samazināts slāpekļa daudzums urīnā
- hipoazotūrija Samazināts slāpekļa savienojumu daudzums urīnā
- hipopotence Samazināts spēks, sevišķi pavājināta smadzeņu garozas elektriskā aktivitāte
- astenozoospermija Samazināts spermatozoīdu daudzums un kustību ātrums ejakulātā, azoospermijas īpaša forma
- hipolipēmija Samazināts tauku daudzums asinīs
- hipohidratācija Samazināts ūdens daudzums organismā, kura cēlonis ir nepietiekama šķidruma uzņemšana vai pastiprināta tā izvade
- duktopēnija Samazināts vadu, īpaši žultsvadu skaits; var būt vietēja vai vispārēja
- oligodontia Samazināts zobu skaits
- oligodontija Samazināts zobu skaits
- sminuendo Samazinot
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sa.