Paplašinātā meklēšana

Meklējam Sa.

Atrasts vārdos (523):

Atrasts vārdu savienojumos (50):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
ESA "Euroatom" Sagādes aģentūra ("Euratom Supply Agency").
maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
kankarāties "Saieties" (stāties dzimumattiecībās).
direkcijs "Saīsināta" un vienkāršota partitūra, kurā visu (arī transponējošo) instrumentu partijas tiek ierakstītas 3 vai 4 līnijkopās reālajā skanējumā.
Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
(aiz)iet postā (Sa)bojāties.
aizdrupt (Sa)drūpot nokļūt aiz kaut kā.
pāvals (Salmu) jumta kore, čokurs.
luģe (Salmu) kaudze.
luģis (Salmu) kaudze.
Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
Abavas rumba 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums Abavā 3 km lejpus Sabiles, platums — 35 m.
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe.
Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m.
Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm.
bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji.
Abrupīte Abrupe - upe Saldus novadā.
tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti.
Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā.
Ači Ači Santantonio - pilsēta Itālijā.
saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes.
vēršmēlene adate;nu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodon").
sarkodoncija adateņu dzimtas sēņu ģints ("Sarcodontia").
sautinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Sautiņi" iedzīvotāji.
Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju.
mintaka administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Omānas Sultanātā un Saūda Arābijas Karalistē.
Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus.
štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts.
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas.
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa.
Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam.
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam.
Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam.
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu.
Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā.
Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta.
makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē.
dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums).
fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda.
ĀS Āfrikas Savienība (aizstāja Āfrikas Vienības organizāciju).
salenieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji.
salinieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji.
Salinīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants.
samarsetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Samarsets" iedzīvotāji.
Austrijas agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha austriaca").
košā agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha coccinea").
dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem.
Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā.
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena.
Kausiņš aizaudzis ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā.
Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā.
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta.
Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums.
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona.
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā.
Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē.
Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts.
Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m; Ķāvju dižakmens.
Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
Fortīna akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia var. fortunei").
ādlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia").
ķīļlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cuneifolia").
pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti.
dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama.
stīgu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga stolonifera").
trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama.
trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs.
pilsētas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x urbium").
cūkpipars Akmeņlauzīte ("Saxifraga").
iežgrauzis Akmeņlauzīte ("Saxifraga").
Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
aktinogramma Aktinometra pierakstījuma līkne, kas attēlo Saules radiācijas gaitu.
Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots.
Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi.
Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta.
Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē.
Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
saidenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji.
saidieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji.
Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes.
saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga.
Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera.
TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite").
Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli.
Amerikāņu Samoa Teritorija Amerikāņu Samoa, nepievienota teritorija (angļu val. "Territory of American Samoa").
AS Amerikāņu Samoa, teritorijas divburtu kods.
ASM Amerikāņu Samoa, teritorijas trīsburtu kods.
SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji.
USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods.
Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
ASV Amerikas Savienotās Valstis.
štati Amerikas Savienotās Valstis.
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis.
Pārstāvju palāta Amerikas Savienoto Valstu parlamenta zemākā palāta.
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Flioridas un Misisipi štatu.
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
Amundsena-Skota Amundsenskota-Sautpola - ASV zinātniskā stacija Dienvidpolā.
Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums.
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā.
Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.).
orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2.
Apaļais ezers Apaļās Salas ezers Lazdonas pagastā.
saules granulas apaļi veidojumi, kas vielas kustības rezultātā veidojas Saules konvektīvajā zonā un kļūst redzami fotosfēras virskārtā.
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
pirheliometrs Aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes.
aktinometrs Aparāts, ar kuru mērī Saules staru enerģiju.
pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību.
Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
Liepupe Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs.
Biksēre Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs.
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas.
Svētciems apdzīvota vieta (lielciems) Salacgrīvas pagastā.
Acone Apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2.
Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas.
Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs.
Lutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs.
Kursīši Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs.
Šķēde Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Blīdene Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 23 km no Saldus, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1272. g., pagasta centrs.
Jaunlutriņi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs.
Pampāļi Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs.
Druva Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri.
Ezere Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs.
Nīgrande Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs.
Draudzība Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs.
Zvejniekciems apdzīvota vieta (lielciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā 5 km no Saulkrastiem.
Allaži Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā.
Līkumciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Mārupes novada Salas pagastā.
Kalēji Apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Dorškāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Gargrode apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Gravāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Gustiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Kaļķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Mālkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Meldernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Pūteļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Radiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Roži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Stuburi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Ādmināni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Salaspils Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā.
Auči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Salgales pagastā.
Avotkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Salacgrīvas pagastā.
Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Bāguņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Bērzmilni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Caurvēderi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Dravnieks Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Jaunpatkule Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Klaucēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Krieviņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Poļvarka Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Sprīzdāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Kaukuri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sausnējas pagastā.
Remesi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Ezerlīči Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Kaģi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Plāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Salgales pagastā.
Giži Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Locinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Mortišķi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Saļiena apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā.
Ulmale apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā.
Ciukori apdzīvota vieta (mazciems) Sakstagala pagastā.
Kotlopi apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
Lauvas apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
Šķīsterciems apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
Uņģeni apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
Vitrupe apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā.
Plītes Apdzīvota vieta (mazciems) Salas novada Sēlpils pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Bunči Apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Piķurgas Apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Mežstūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils pagastā.
Blīdenes mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Blīdenes pagastā.
Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Amberģis Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Garozas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Grīvaiši Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Mauri Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Ezerkrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā.
Kalnjāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā.
Ozolmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā.
Ropmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā.
Brūzilas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Kūdras Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Pekšņas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Pļuras Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Rīteļi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Lašupe Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Lutriņu pagastā.
Atvari Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
Dziras Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
Meldzere Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
Piķeļmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā.
Kurši Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Puķukalni Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Sātiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Sesile Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Strazdi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Auniņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Lukas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Pakalni Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Pūteļkalns Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā.
Kaulaci apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Remtes pagastā.
Rubas skola apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā
Rozes Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā.
Saldus stacija apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā.
Lagzdiņas Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā.
Tiruļi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā.
Velliņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
Ķinguti Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
Vidzeri Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
Benkava Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Vadakstes pagastā.
Zaņa Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā 34 km no Saldus.
Franči Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Lībji Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Silaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Zaņasmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Ābari Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā (padomju laikā saucās "Centība").
Bukupe Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Būtnāri Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Cāļlauks Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Grebūtnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Ķiviļi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Stālmaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Viduskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Višķernieki Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā.
Zvejnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zvārdes pagastā.
Jaunborne apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
Lielborne apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
Stašališki apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
Zaļesje apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā.
Korecki apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā.
Sola apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā.
Zaciški apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā.
Jaunkrimulda apdzīvota vieta (mazciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā.
Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Jaunsāti Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā.
Biķernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Siliņu stacija apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Zaķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Bogmaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Čāvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Salnavas pagastā.
Dzierkaļova Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Salnavas pagastā.
Elstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Salnavas pagastā.
Aizeļkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā 2 km no Kārsavas.
Aizelkšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" literarizēts nosaukuma variants.
Barkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Bieleņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Bļaši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Diuksts apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Kaupuži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Keiseļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Orinski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Pliešova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Sutri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Aizsili Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Nūmierņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā.
Aizkuja Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā.
Patkule Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Siļķava Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Silnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Stiprie Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Ramļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sausnējas pagastā.
Pavasari apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Pērnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Silmalas apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Sīpolciems apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Varkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Jaunie Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Vecie Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Elizavetpole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Lielie Anspoki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Stikāni 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Obrezi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Ozoliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Aizupieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Albertovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Altopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Anetpole Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Augustova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Balde Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Bandžuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Betišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Bindari Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Dēļupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Dubovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Dzalzava Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Gačevski Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Gribināni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Jakuši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Jansēta Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Jašore Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Jezufinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Kalnasēta Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Karulāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Klindžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Lakauski Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Lūza Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Pauniņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Punduriene Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Razrivka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Rudzdobes Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Skuteļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Slastinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Smelteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Stikāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Viktorovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
Azara Bodži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Lejas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kolna Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Jaunā Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Lielā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Mazā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Aļhovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Apari Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Bolbiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Bondarevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Boriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Cerkovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Deičmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Dzerkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Garanči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Gurilišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kauliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Keidāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Komulteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kraupeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kudļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kukuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Kurtiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Laizāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Lakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Lukna Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Mežalovnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Mežasorgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Mihejevka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Odotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Pedeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Pertnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Pilveļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Pivteļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Rjabki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Silinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Skangaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Skromelišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Spočinoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Stirāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Studeni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Subinaite Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Uļjanova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Žabrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Sauna apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā, pie Saunas pagasta robežas.
Ķoniņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
Mežaine apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
Ostbaha apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
Strante apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
Upsēde apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Sakstagala pagastā.
Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Sakstagala pagastā.
Retsepi Apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas novada Ainažu pagastā.
Kuiķule apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas pagastā.
Lāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas pagastā.
Zonepe apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas pagastā.
Bisenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Salas novada Sēlpils pagastā.
Annuška Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Ķeizarsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Lebenieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Pikalne Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Rumbenieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Stopiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā 1 km no Stopiņu pagasta robežas pie Sauriešiem.
Silabrieži apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā.
Šarlote Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Sātiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Bāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Grietēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Jāņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Rubas pagastā.
Sārcene Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Šķēdes pagastā.
Bileiķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Vadakstes pagastā; līdz 1920. g. bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
Sātiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Jaunsētas Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Zvārdes pagastā.
Gaveitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
Karļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
Meteliški apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
Ritāni apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
Šlapaki apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
Voksova apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
Zabolotņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Salienas pagastā.
Cisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Kaļviņa apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Kozukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Krutova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Kūkova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Ledinski apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Leidumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Līnuži apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Līpusola apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Lozdova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Lūbemka apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Mežarejas apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Mičuri apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Pirmā Bozova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Otrā Bozova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Oponosi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Rogi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Sausinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Silaraši apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Stendži apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Svikļi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Uguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Vareiki apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Verpeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Vilgi apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Žeikari apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Zobļova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Žurlova apdzīvota vieta (skrajciems) Salnavas pagastā.
Lilaste apdzīvota vieta (skrajciems) Saulkrastu pagastā.
Gribusti apdzīvota vieta (skrajciems) Saunas pagastā.
Tiltagols apdzīvota vieta (skrajciems) Saunas pagastā.
Utināni apdzīvota vieta (skrajciems) Saunas pagastā.
Īvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sausnējas pagastā.
Ķurzēni apdzīvota vieta (skrajciems) Sausnējas pagastā.
Labrags Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
Dolomīts apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Indrāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Putnukalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Kūdra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sakas pagastā.
Lakstīgalas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, mazciema "Bajāri" daļa.
Avoti Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, saplūst ar vasarnīcu ciematu "Tēraudi".
Getliņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa.
Rūķīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa.
Dole apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Jaksti Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Mežezeri Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Rūķi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Tēraudi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Cekule Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, mazciema "Bunči" daļa.
Upeslīči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, skrajciema "Pikalne" daļa.
Salenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Jaksti" daļa.
Mežmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā.
Aronija Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saldus novada Saldus pagastā.
Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saldus pagastā.
Ainava Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā (dažkārt neprecīzi - Ainavas).
Astra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
Vefa Biķernieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
Vefa Pabaži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
Pabaži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
Āres Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
Banga Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
Priedes Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
Jubileja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
Līči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
Liepaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
Saulainā ieleja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
Ķīšupe 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
Ķīšupe 2 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
Roze apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
Selga apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
Silmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
Veselība apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
Vēsma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
Zeme apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā.
Gaisma Apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
Pēterupe Apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
Saulīte apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Saulkrastu pagastā.
Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja.
Faļtopi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Salienas pagastā.
Kalnsētas apdzīvota vieta (vidējciems) Cieceres pagastā, tagad Saldus pilsētas daļa.
Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs.
Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos.
Ošāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Sēlija Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs.
Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs.
Skulte Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte.
Bīriņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 30 km no Limbažiem un 16 km no Saulkrastiem.
Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems.
Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova.
Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs.
Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža.
Gātciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Straupciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Novadnieku pagastā 3 km no Saldus, izveidojusies pēc 1945. g. kā Saldus mežrūpniecības saimniecības centrs, Novadnieku pagasta administratīvais centrs.
Prīkuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 11 km no Preiļiem, Saunas pagasta administratīvais centrs.
Ciskādi Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Rīva apdzīvota vieta (vidējciems) Sakas pagastā.
Vecsalaca apdzīvota vieta (vidējciems) Salacgrīvas pagastā 3 km no Salacgrīvas pilsētas.
Korģene apdzīvota vieta (vidējciems) Salacgrīvas pagastā.
Saurieši apdzīvota vieta (vidējciems) Salaspils pagastā.
Tilderi apdzīvota vieta (vidējciems) Salaspils pagastā.
Gaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Saldus rajonā) 13 km no Saldus.
Zirņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 17 km no Saldus, pagasta centrs.
Kareļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs.
Jaunauce Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs.
Ruba Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Ringen" teritorijā, pagasta centrs.
Vadakste Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 61 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Waddax" teritorijā, pagasta centrs.
Pilsblīdene apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Blīdenes pagastā.
Oškalni apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Cieceres pagastā.
Grieze Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Ezeres pagastā.
Ošenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Jaunalutriņu pagastā.
Bruzilas Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Kursīšu pagastā.
Namiķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Lutriņu pagastā.
Alši Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā 35 km no Saldus; kaļķakmens ieguves vieta no 16. gs. līdz 20. gs. 90. gadiem un darbojās kaļķu ceplis.
Ēvarži Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Reņģe Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā, blakus Rubai, un dažkārt uzskatīta par tās daļu, izveidojusies bijušās muižas "Ringen" teritorijā.
Līkupēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā.
Priedula Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Vadakstes pagastā.
Baltaiskrogs Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Zaņas pagastā.
Striķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Zvārdes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Garoza apdzīvota vieta (vidējciems) Salgales pagastā.
Sēja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā (2009.-2021. g. Sējas novadā, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā) 50 km no Rīgas un 17 km no Saulkrastiem.
Loja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs.
Pabaži apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā.
Liepkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Sausnējas pagastā.
Matkule apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 44 km no Tukuma un 8 km no Sabiles, pagasta centrs.
Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs.
Satiķi Apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi.
Mizaiņi Apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Saldus novada Lutriņu pagastā.
Sudrabi Apdzīvota vieta (viensēta) Pāvilostas novada Sakas pagastā.
Kolnasāta Apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Kraujas apdzīvota vieta (viensēta) Salacgrīvas pagastā.
Zaļēni Apdzīvota vieta (viensēta) Saldus novada Ezeres pagastā.
Skosas apdzīvota vieta (viensēta) Saukas pagastā.
Oltūži apdzīvota vieta (viensētu grupa) Limbažu novada Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā.
Ail el Hadžera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn El Hadjar_), Saīdas vilājā.
Ain Shūna apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Skhouna_), Saīdas vilājas austrumos.
Edžele Apdzīvota vieta Alžīrijā ("Edjele"), naftas ieguves rajona centrs Sahāras ziemeļaustrumos, netālu no Lībijas robežas.
Pagopago Apdzīvota vieta Amerikāņu Samoa Teritorijā, 4280 iedzīvotāju (2000. g.).
Nuuuli Apdzīvota vieta Amerikāņu Samoa Teritorijā, 5150 iedzīvotāju (2000. g.).
Soko Apdzīvota vieta ASV ("Saco"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentčārlza Apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Merilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentčārlza Apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentluisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Louis"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Salaina Apdzīvota vieta ASV ("Salina"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Solsberi Apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ņujorkas štatā, 12100 iedzīvotāju (2010. g.).
Solsberi Apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ziemeļkarolīnas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sankarlospārka Apdzīvota vieta ASV ("San Carlos Park"), Floridas štatā, 16800 iedzīvotāju (2010. g.).
Sandaski Apdzīvota vieta ASV ("Sandusky"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Savana Apdzīvota vieta ASV ("Savannah"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Savana Apdzīvota vieta ASV ("Savannah"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Adamantina apdzīvota vieta Brazīlijā (_Adamantina_), Sanpaulu štata rietumu daļā.
Agudusa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Agudos_), Sanpaulu štatā.
Abū Deia apdzīvota vieta Čadā (_Aboudéïa_), Salamatas reģiona rietumu daļā.
Afareaitu apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Afareaitu_), Biedrības salu Vējpuses Salu (Niamatai) Moorea salā.
Ackuri apdzīvota vieta Gruzijā (_Atskuri_, აწყური), Samche-Džavahetijas reģionā, Kūras krastos.
Adigeni apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavahetijas reģiona (mhares) rietumu daļā.
Abastumani apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavanhetijas reģiona rietumu daļā.
Vestailenda Apdzīvota vieta Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, tās administratīvais centrs, 160 iedzīvotāju (2006. g.).
Rudaka Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu.
Čehova Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju.
Krasnogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā.
Abija apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka.
Muhtuja Apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku.
Abaga apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā).
Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē.
Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos.
Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.).
Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala rietumu daļā.
Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabla ziemeļu daļā, Saratovas ūdenskrātuves rietumu krastā.
Zeļenogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā.
Solforda Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā.
Sari Apdzīvota vieta Lietuvā ("Sariai"), Viļņas apriņķa, Švenčoņu rajonā.
Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena.
Kingstona Apdzīvota vieta Norfolkas salā ("Kingston"), Norfolkas Salas Teritorijas administratīvais centrs, 20 iedzīvotāju (2006. g.).
Aitape apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Aitape_), Sandaunas provincē, Bismarka jūras piekrastē.
Ķerkliņi Apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu.
Abū Rubeika apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Abū Rubayq_, _Abu Rubaiq_), Medīnas mintakā.
Adžfera apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Ajfar_), Hāilas mintakā.
Aisa apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ʻAys_), Medīnas mintakā.
Abā ed Dūda apdzīvota vieta Saūda Arābijā ("Abā ad Dūd", arī "Aba Alwarood"), Kasīmas mintakas ziemeļu daļā, \~4600 iedzīvotāju.
Abū Ramāda apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ramād_), strīdus teritorijā ar Ēģipti, Sarkanās jūras krastā.
Bakuriani Apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
Sjana Apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu.
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu.
Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
helioapkure Apkures sistēma, kurā Saules starojuma enerģija tiek pārvērsta siltuma enerģijā, ko izmanto telpu apsildīšanai.
rata krusts aplī ievilkts krusts; Saules simbols daudzām tautām.
Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m.
Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā.
lielais apšgrauzis apsgraužu suga ("Saperda carcharias").
Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte.
eklipse Aptumsums (Saules vai Mēness).
okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums.
granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā.
Saldus pagasta teritorija aptver nedaudz vairāk nekā pusi no pirmskara Saldus pagasta teritorijas, pārējā teritorija iekļauta tagadējos Zirņu un Lutriņu pagastos un Saldus pilsētā.
Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km.
Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri.
breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
Regnorum Apzīmējums Samuēla un Ķēniņu grāmatām.
iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju.
Saules meita ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
spektroheliogramma Ar spektroheliogrāfa palīdzību iegūts fotoattēls, kurā redzama Saule monohromatiskajos staros.
midiānieši Aramiešu un arābu radu tauta, attālā radniecībā ar izraēliešiem, bet arī cīnījās ar tiem, dzīvoja austrumos un dienvidos no Sarkanās jūras, minēti Vecajā derībā.
salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā.
Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanhuanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Sanhuana" / "Provincia de Sanhuana"), platība — 89651 kvadrātkilometrs, 715100 iedzīvotāju (2010. g.).
Santakrusas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Cruz" / "Provincia de Santa Cruz"), administratīvais centrs — Riogaljegosa, platība — 243943 kvadrātkilometri, 234100 iedzīvotāju (2010. g.).
Santafē Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Fe" / "Provincia de Santa Fe"), platība - 133007 kvadrātkilometru, 3285200 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanluisa Argentīnas Republikas province ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība - 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.).
Santjago del Estero Argentīnas Republikas province ("Santiago del Estero" / "Provincia de Santiago del Estero"), platība — 1363511 kvadrātkilometrs, 883600 iedzīvotāju (2010. g.).
Santafē province Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Santa Fe").
Janomole arheoloģiskais piemineklis (10.-11. gs.) Salienas pagasta teritorijā; apmetne un 3 kapu uzkalniņu grupas; apbedījumi liecina par saistību ar kriviču kultūru.
Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. "Bahama Islands"), izņemot Tērksas un Kaikosas salas ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā.
Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru.
klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
Admiralitāte arhitektūras piemineklis Krievijā, Sanktpēterburgā ar 407 m garu fasādi un torni tās centrā virs vārtu arkas ar 72 m augstu smaili.
valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas.
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti.
Aslimeliks armēņu mitoloģijā - eposā Sanasars un Bagdasars, viens no Bagdasara vārdiem.
Abameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem.
Adnameliks armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars (viens no Bagdasara vārdiem).
Bagdasars armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars.
Sanasars armēņu mitoloģijā - Sanasars un Bagdasars.
dašnaki Armēņu nacionālās partijas "Dašnakcutjun" (Savienība) partijas biedri 1890-1921, cīnījās par neatkarību no Krievijas; partija turpināja darbību emigrācijā.
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
pupumētra Aromātisks panātru (lūpziežu) dzimtas augs ("Satureja"), ko izmanto par garšaugu; kalnumētras.
Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā.
eksoplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; citplanēta.
citplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; eksoplanēta.
aizkartne Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
asinszāle Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
sarkangalvis Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
vālītes Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
salfejas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
salvijs Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
sievumētra Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
zalbeja Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
zalbejas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
zalbējs Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
zalpetes Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
zalpija Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
zalpijas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
zalpiņas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
zalpiņi Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
zalveja Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
zalvija Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
bojārnīcas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
cekule Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
cekulītes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
dancka Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
danska Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
floksis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
kristinis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
krustneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
krustpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
miķelpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
neļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
plekšas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
pudelpuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
rudenspuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
rudensžīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
rudiņpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
sētložanas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
studentneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
vēršpautiņi Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
vīrpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
žīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziemcieši Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziepene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziepenīte Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziepine Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziepines Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
zieppuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziepsakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
ziepusakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
sarkoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcoscypha").
sarkosoma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcosoma").
saharomicēte Asku sēņu nodalījuma dzimta ("Saccharomycetaceae"), spirtrūgšanas izraisītājas, Latvijā maz pētīta, konstatētas 8 ģintis, \~10 sugu.
agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga.
salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi.
heliofizika astrofizikas nozare, kurā pēta Saules izcelšanos, uzbūvi un tajā norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver Saules elektromagnētiskā starojuma un Saules vēja, Saules svārstību, kā arī magnētiskā lauka novērojumus, izmantojot Saules teleskopu, daļiņu teleskopu u. c. instrumentus.
astronomiskā vienība astronomijā lietota ārpussistēmas garuma mērvienība, vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149 597 870 km; apzīmējums - ua.
fotoheliogrāfs Astronomijā lietots instruments Saules fotografēšanai.
radiolokācijas astronomija astronomijas nozare, kas pētī Saules sistēmas ķermeņus, izmantojot radioviļņus, ko uz tiem noraida radiolokatora raidītājs un pēc atstarošanās no šiem ķermeņiem uztver un analizē radiolokatora uztvērējs.
au astronomiskā vienība (_astronomical unit_); garuma mērvienība, kas vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149597870 km.
ua Astronomiskā vienība (franču "unite astronomique"); garuma mērvienība, kas vienāda ar vidējo attālumu no Zemes līdz Saulei - 149597870 km.
baricentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts debess ķermeņu sistēmas, piemēram, Saules sistēmas, masas centrā.
heliocentriskās koordinātas astronomiskās koordinātas, kam sākumpunkts izraudzīts Saules centrā; praksē tās izmanto galvenokārt debess mehānikā.
ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību.
Asūne Asūnīca - Sarjankas labā krasta pieteka.
Salivens ASV Amatieru sporta savienības pirmais prezidents Džeimss E. Salivens ("Sullivan", 1860.-1914. g.).
SMM ASV bezpilota kosmiskais lidojums Saules pētīšanai tās kārtējā aktivitātes maksimuma periodā (ap 1980); arī šim mērķim radīts ZMP (orbitālā laboratorija "Solar Maximum Mission").
USD ASV dolārs; Amerikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - cents.
Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums.
UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods.
Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
samoieši ASV samoieši - ASV Samoa Teritorijas iedzīvotāji.
Kalifornija ASV štats ("California"), administratīvais centrs - Sakramento, platība - 423971 kvadrātkilometrs, 36961600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Oregonas, Nevadas un Arizonas štatu, kā arī ar Meksiku, rietumos - Klusais okeāns.
ISEE ASV un R-Eiropas valstu kosmisko aparātu sistēma Saules uzliesmojumu, Saules vēja, Zemes magnetosfēras un to mijiedarbības kompleksai izpētei (angļu "International Sun-Earth Explorer").
ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu "Virgin Islands" / "Virgin Iislands of the United States") ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti.
Karpatas šaurums atdala Rodas salu no Karpatas un Sarjas salas (“Stenón Kárpathou”), savieno Krētas jūru ar Vidusjūru, platums — \~50 km.
Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula).
halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi.
atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam.
Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi.
Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi.
Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji.
Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis.
Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss.
Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās.
Raušu depozīts atrasts 1970. g. Salaspils pagastā, Doles Raušu apmetnes vietā 60 cm dziļumā, datējams ar 11. gs. 2. pusi, tajā ir >40 dzelzs priekšmetu - tālaika kalēja darbarīki un izstrādājumi.
Amerikāņu Samoa nacionālais parks atrodas Amerikāņu Samoa Teritorijā, ASV, izveidots 1988. g., platība - 55 km^2^.
Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers.
Remtes ezers atrodas Austrumkurzemes augstienē, Saldus novada Remtes pagastā, 110,1 m vjl., platība — 74 ha, garums — 1,0 km, ieapaļš, lielākais dziļums — 1,2 m, iztek Viesata.
Aldanas kalniene atrodas Austrumsibīrijā starp Oļokmas un Učuras upi, Sahas Republikas dienvidos, vidējais augstums - 800-1000 m, lielākais 2264 m virs jūras līmeņa.
Viļicka sala atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā).
Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m.
Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^.
Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten".
Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers.
Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas.
Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu.
Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
Kinabalu nacionālais parks atrodas Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas salas ziemeļu daļā, izveidots 1964. g., platība - 754 km^2^.
Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri.
Milkas pilskalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Salāja ezera ziemeļrietumu krastā, savrups, \~20 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 25 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti.
Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts.
Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m.
bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima.
Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām.
Austrumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas austrumu piekrastē, garums - 280 km, augstums - līdz 1609 m.
Toņinoaņivska pussala atrodas Sahalīnas salas dienvidaustrumos, Ohotskas jūras piekrastē, garums - 90 km, platums - 3-19 km, augstums - līdz 670 m, pussala ziemeļos beidzas ar Svobodnija (Toņinas), dienvidos - ar Aņivas ragu.
Rietumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas salas dienvidrietumu daļā, Krievijā, garums - 650 km, augstums - līdz 1330 m, sastāv no vairākām paralēlēm grēdām.
Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m.
Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m.
Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns.
Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā.
Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens.
Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi.
Pilsblīdenes parka dīķis atrodas Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 2,9 ha.
Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku.
Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks.
Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms.
Remtes muiža atrodas Saldus novada Remtes pagastā, no apbūves kompleksa saglabājusies vecā pils (tagad tajā atrodas pagasta administrācija un pasta nodaļa), jaunā pils (tagad pamatskola), vairākas saimniecības ēkas un parks.
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
Suklades Baltais ezers atrodas Salienas pagastā, \~0,5 km no Baltkrievijas robežas, platība - 5,1 ha.
Suklades Melnais ezers atrodas Salienas pagastā, nedaudz uz dienvidrietumiem no Suklades Baltā ezera, platība - 1,4 ha; Sūnu ezers.
Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m).
Teides nacionālais parks atrodas Spānijā, Kanāriju Salās, izveidots 1954. g., platība - 190 km^2^.
Tatāru šaurums atrodas starp Āzijas krastu un Sahalīnu, savieno Japāņu jūru un Ohotskas jūras Sahalīnas līci, garums - 633 km, platums dienvidos - līdz 342 km, ziemeļos - 40 km, šaurākajā vietā - 7,3 km, pusdiennakts un jauktas plūdmaiņas - līdz 2,7 m.
Sentdžordža šaurums atrodas starp Lielbritāniju un Īriju ("Saint George's Channel"), savieno Īrijas jūru ar Atlantijas okeānu, garums — 185 km, mazākais platums — 92 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 55 m.
Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē.
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja.
Sildu ezers atrodas Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, platība — 7,7 ha, dziļums — līdz 2,7 m, garums — \~0,5 km, lielākais platums — \~0,2 km; Saldes ezers; Saldus ezers.
Saksijas Šveices nacionālais parks atrodas Vācijā, Saksijas brīvvalstī, izveidots 1990. g., platība 93,5 km^2^.
Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m.
Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers.
Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams).
Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene.
Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns.
Brīdāgu upe atrodas Viesītes novadā, ietek Saukas ezerā.
Volgogradas ūdenskrātuve atrodas Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, platība - 3117 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 10,1 m.
Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m.
Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu.
heliocentriskā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā atskaites ķermenis ir Saule.
rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
bezzudumu saspiešana attēlu saspiešanas metode, ar kuru samazina bitu skaitu, ko izmanto attēla katra pikseļa veidošanai. Saspiešanas rezultātā netiek zaudēta ne informācija, ne attēla asums.
Zemes albedo attiecība starp Zemes atstaroto enerģijas daudzumu un visu no Saules uz Zemi krītošās staru enerģijas daudzumu.
Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs.
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos.
aktīvais slānis augsnes vai ūdens slānis, kura siltuma stāvokli nosaka Saules radiācijas procesi un siltuma apmaiņa un atmosfēru.
Stūru purvs augstais purvs Saldus novada Zvārdes un Blīdenes pagastā, platība — 1015 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, vairāki ezeriņi.
gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos.
Elberta kalns augstākā virsotne ("Mount Elbert") Klinšu kalnos, Savača grādā, ASV (Kolorādo), augstums - 4399 m.
Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra.
Brokens Augstākā virsotne Harca kalnos ("Brocken"), Vācijā, Saksijas-Anhaltes zemē, augstums - 1142 m.
Kurnetesaudas kalns augstākā virsotne Libāna grēdā ("Qurnet es Sauda"), Libānas ziemeļos, augstums - 3083 m, kaļķakmeņi, rietumos - terasveida nogāzes.
Lopatina kalns augstākā virsotne Sahalīnā, Austrumsahalīnas kalnos, augstums - 1609 m.
Taftāns Augstākā virsotne Sarhada plakankalnē ("Kūh-e Taftān"), Irānā, Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, augstums - 4042 m.
Burkitauls Augstākā virsotne Sarimsaki kalnu grēdā Altajā, Kazahstānā, augstums – 3373 m.
Dupgara kalns augstākā virsotne Satpūras kalnos, Indijā, Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā, augstums - 1393 m.
Hašm Māvāns augstākā virsotne Tuvaika kuestu grēdās Sauda Arābijas vidienē ("Khashm Māwān"), augstums - 1025 m.
Fito kalns augstākā virsotne Upolu salā, Samoa salās Klusajā okeānā, vulkānisks masīvs, augstums - 1113 m.
Grankass Augstākā virsotne Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, Francijas Dienvidaustrumos, augstums - 3681 m.
Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi.
korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags.
Salonāja Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Saliena" bijušais nosaukums.
Salanāja Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Saliena" nosaukuma variants.
Faļtofa Augšdaugavas novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Faļtopi" nosaukuma variants.
Borovka Augšdaugavas novada Salienas un Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" bijušais nosaukums.
Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā.
Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota.
Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
heliobionts augu valsts un dzīvnieku valsts sugas, kuru attīstībai nepieciešams Saules apgaismojums.
Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu.
AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija.
Džērvisa līča teritorija Austrālijas Savienības teritorija ("Jervis Bay Territory"), atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, platība - 67 kvadrātkilometri, 610 iedzīvotāju (2001. g.).
Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni.
Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas.
XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents.
Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
fantomass Automašīna "Luaz" (senāk ražota Padomju Savienībā).
starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus.
Mvali Autonoma sala Komoru Savienībā ("Mwali"), administratīvais centrs - Fomboni, platība - 290 kvadrātkilometru, 43600 iedzīvotāju (2009. g.).
Nzvani Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ndzwani"), administratīvais centrs - Mucamudu, platība - 424 kvadrātkilometri, 283500 iedzīvotāju (2009. g.).
Nazidža Autonoma sala Komoru Savienībā ("Ngazidja"), administratīvais centrs - Moroni, platība - 1148 kvadrātkilometri, 342200 iedzīvotāju (2009. g.).
fototrofs Autotrofs organisms, kas organisko vielu sintēzei izmanto Saules enerģiju.
bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti.
Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm.
Līkais krodzinieks avots Sabiles centrā.
Oļu avots avots Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, pie Dzelveskalna alām.
Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups.
Bodži Azara Bodži - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā.
Azoru salas Azoru Salu autonomais reģions Portugālē ("Região Autónoma dos Açores"), atrodas Atlantijas okeānā \~2000 km uz rietumiem no valsts kontinentālās daļas, platība - 2333 kvadrātkilometri, 245800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes.
Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā.
salenieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji.
Pērņciems Babītes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pērnciems" nosaukuma variants.
Holmhof Babītes novada Salas pagasta bijušais nosaukums.
salenieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji.
salienieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Saliena" iedzīvotāji.
BSD Bahamu dolārs; Bahamu Salu Sadraudzības valūtas kods, sīknauda - cents.
Bahamas Bahamu Salu Sadraudzība - valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. "Bahamas"), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.).
Manāma Bahreinas galvaspilsēta ("Al Manamah"), atrodas Bahreinas salas ziemeļaustrumos, osta Salvas līča krastā, 149000 iedzīvotāju (2007. g.).
Brazīlijas Baija Baijas štata galvaspilsētas Salvadoras dažkārt lietots otrs nosaukums.
Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
sudrabvītols Baltais vītols ("Salix alba").
Beļaukas ezers Baltais, ezers Salienas pagastā.
baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu.
Aurora Baltijas flotes kreiseris, kas deva signālu Ziemas pils ieņemšanai 1917. g. 25. oktobrī Petrogradā (tagadējā Sanktpēterburgā).
Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags.
Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
Pulicera prēmija balva, ko katru gadu (kopš 1917. g.) maijā Amerikas Savienotajās Valstīs pasniedz par sasniegumiem žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un citās - kopskaitā 30 - jomās.
salmanieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" iedzīvotāji.
Salmani Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukums latgaliski.
saksmalieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Saksmale" iedzīvotāji.
sasa Bambusu dzimtas ģints ("Sasa"), dekoratīvs augs, kura vecajām lapām ir nokaltušas krēmkrāsas malas.
sasaela Bambusu ģints ("Sasaella").
sarkanpanemūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanpanemūne" iedzīvotāji.
Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums.
Jaunsaules muiža Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Saule" bijušais nosaukums.
Becezers Bedres ezers Sarkaņu pagastā.
Bedrezers Bedres ezers Sarkaņu pagastā.
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
BMD Bermudu Salu dolārs; Bermudu Salu valūtas kods, sīknauda - cents.
Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km.
Samaniškys Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Samaniškas" nosaukums latgaliski.
sapieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Sapa" iedzīvotāji.
Šergi Beznoteces ieplaka Alžīrijā ("Chott ech Chergui"), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā.
Mīhala Bībelē, Vecajā Derībā, ķēniņa Saula meita un Dāvida sieva, kuru Dievs sodīja ar neauglību.
lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. gs. 20. un 30. gados).
maki Biezi krūmāji, kur slēpās Sardīnijas un Korsikas laupītāji.
Mārtiņsala Bijusī sala Daugavā iepretī Salaspilij, kas applūdināta pēc Rīgas HES uzcelšanas, platība - \~20 ha.
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
Kumbern Bijušās Kumbru muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Saldus pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Druva.
Reņģes muiža bijušās muižas “Ringen” latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Rubes pagastā izveidojušās apdzīvotās vietas “Ruba” un “Reņģe”.
Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja".
Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža.
Karlshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Zaņas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kareļi.
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers.
bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
Dzirnavu dīķis Biržu dzirnavezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
Blankenfeld Blankas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
bukakārkls Blīgzna ("Salix caprea").
bukkārkls Blīgzna ("Salix caprea").
smilšu blusa blusu suga ("Sarcopsylla penetrans"), izplatīta Dienvidamerikā (Brazīlijā), bet ievazāta arī Āfrikā.
smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
Bļodas ezers Bļodonis, ezers Sausnējas pagastā.
Bļodona ezers Bļodonis, ezers Sausnējas pagastā.
Bļodoniešu ezers Bļodonis, ezers Sausnējas pagastā.
Bļodonīša ezers Bļodonis, ezers Sausnējas pagastā.
Revumreva Boļšaja Čukočja, upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos.
Sarajeva Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ("Sarajevo"), 369500 iedzīvotāju (2013. g.).
Riodežaneiro Brazīlijas štats ("Rio de Janeiro"), platība - 43696 kvadrātkilometri, 16010400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Sanpaulu, Minasžeraisa un Espiritu Santu štatu, apskalo Atlantijas okeāns.
Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru.
paisuma apstāšanās brīdis, kad uz Zemes novēro Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisīto paisuma augšējo līmeni jeb paisuma pilnlīmeni.
purslas briedenes ("Sarcodon imbricatus", senāk "Hydnum imbricatum").
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele.
sargasi Brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases ģints ("Sargassum"), kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas; šīs ģints aļģes.
strupā brūnvālīte brūnvālīšu suga ("Sanguisorba obtusa").
smalklapu brūnvālīte brūnvālīšu suga ("Sanguisorba tenuifolia").
Lielais grāvis Brūziles labā krasta pieteka Saldus novadā, garums — 5 km.
Buhara Buharas Haniste - valsts Vidusāzijā 16. gs. - 1920. g., galvaspilsēta - Samarkanda.
sarkokoka Bukšu dzimtas ģints ("Sarcococca"), pundurkrūmi, kam agri pavasarī parādās mazi, balti ziediar rozā putekšņlapām.
sabines Bultene ("Sagittaria").
zobenājs Bultene ("Sagittaria").
zobenes Bultene ("Sagittaria").
zobines Bultene ("Sagittaria").
zobini Bultene ("Sagittaria").
zobiņi Bultene ("Sagittaria").
šaurlapu bultene bulteņu suga ("Sagittaria graminea").
platlapu bultene bulteņu suga ("Sagittaria latifolia").
parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs.
Burbuļstrauts Burbulis - Vadakstes pieteka Saldus novadā.
saulieši Burtnieku novada Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sauļi" iedzīvotāji.
Buusaahs Bustahs - ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā).
BV Buvē Sala, teritorijas divburtu kods.
BVT Buvē Sala, teritorijas trīsburtu kods.
salsolīns C11H15NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds.
salsolidīns C12H17NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds.
sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa.
puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_.
Labklājības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus sociālās drošības jomā.
Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā.
Ceplīšu ezers Ceplītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
XPF CFP (Klusā okeāna) franks; Francijas Polinēzijas, Jaunkaledonijas un Volisas un Futunas Salu valūtas kods, sīknauda - santīms.
Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte.
Cieceris Cieceres ezers Saldus paugurainē.
Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts.
Spaļu strauts Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā.
Paksīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 26 km, kritums - 48 m; Pakse.
Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte.
Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe.
Gubu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā, garums - 3 km.
Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe.
Kumeļpurva grāvis Cieceres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km.
Dīcmaņu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pagastā un pilsētā, garums - 11 km.
Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti.
Slimnīcas strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Saldus novada Saldus pagastā, garums - 6 km.
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.).
Kuiviži ciems Salacgrīvas pagastā
eirofils Cilvēks, kam ir izteikti pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību un savas valsts dalību tajā.
eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un savas valsts vietu tajā.
linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs).
bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Cīšu Cīšu ezers - Salmejs, ezers Rušonas pagastā.
kārpcūka Cūku dzimtas suga ("Phacochoerus aetihiopicus"), uz purna lieli ādas izaugumi ("kārpas"), ļoti lieli ilkņi, fitofāgi, dzīvo baros, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.
pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā.
lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
melnā čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola caprata").
kalnu čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola insignis").
tumšā čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola torquata"), Latvijā rets ieceļotājs.
dziedenīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Sanicula"), daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs, \~40 sugas, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m.
Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma.
Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini.
Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini.
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu.
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu.
Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes.
Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji).
Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas.
Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas.
Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus.
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni.
Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas.
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju.
Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha.
Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas.
Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas.
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas.
Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas.
Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
Dulbju acs purvs dabas liegums, atrodas Saldus novada Remtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), zemais purvs, kas izveidojies aizaugot ezeram, platība - 6,5 ha (visa purva platība - 16 ha).
Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas.
Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi.
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu.
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā.
saldieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Saldi" iedzīvotāji.
struktūrfondi daļa no Kopienas strukturālās politikas, kuras mērķis ir attīstības atšķirību mazināšana starp Eiropas Savienības reģioniem un dalībvalstīm, tādējādi sekmējot sociālo kohēziju.
Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas.
Jaunvāles pagasts daļa no tagadējā Brenguļu pagasta teritorijas, kas pastāvēja kā atsevišķs pagasts līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Sackenhof, krieviski — Novovalenskaja.
neitrīno detektors daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo neitrīno plūsmu, kura rodas Saules kodolreakciju zonā un pārnovu uzliesmojumos.
DKK Dānijas krona; Dānijas Karalistes (un Fēru Salu, Gibraltāra) valūtas kods, sīknauda - ēra.
DJS Darba Jaunatnes Savienība.
Avu Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Sanihes salās, augstums - 1320 m.
Alaids Darbīgs vulkāns Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi.
Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes.
Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs.
Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava.
Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m.
Isalko Darbīgs vulkāns Salvadorā, Kordiljeru Sjerramadres grēdā, augstums - 1885 m, radies 1770. g., pēdējais izvirdums 1956. g., virs konusa regulāri parādās sprādziena dūmu mākonis.
Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m.
ceberiņš Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
cēberiņš Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
cebers Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
eglīte Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
piparzāle Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
satureja Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību.
maralsakne Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug Sibīrijā, Sajānos, Altajā u. c., tā ekstraktam piemīt stimulējošas un afrodīzija īpašības.
ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli.
Lebjava Daugavas atteka Doles salā, Salaspils novada Salaspils pagastā; Lebge; Lebje; Ļeblova.
sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji.
Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne.
Poguļanka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 24 km, kritums - 40 m; Jaunborne; Olšanka; Saliena; Saliene.
Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja.
Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe.
Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja.
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka.
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite.
Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m.
Sallonaiskaja Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sallonay Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums.
salinieki Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji.
samukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Samukakts" iedzīvotāji.
samagalieši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Samagals" iedzīvotāji.
faltonieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Faltona" iedzīvotāji.
lielbornieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielborne" iedzīvotāji.
padunajieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Padunaja" iedzīvotāji.
padunajišķi Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Padunaja" iedzīvotāji.
sīķelieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Sīķele" iedzīvotāji.
savišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Savišķi" iedzīvotāji.
sarkanieši Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji.
Salienas dzirnavezers Dauguļu dzirnavezers Salienas pagastā.
Rietumsamoa Dažkārt lietots Samoa Neatkarīgās Valsts nosaukums, lai atšķirtu no Amerikāņu Samoa, kas atrodas austrumu pusē.
centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku.
plutoīds Debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli un kura orbītas lielā pusass ir lielāka nekā Neptūnam.
komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne.
perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saules centram.
antiapekss Debess punkts, kas pretējs Saules kustības apeksam.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā.
rudens punkts debess sfēras punkts (viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem), kurā Saules diska centrs atrodas rudens ekvinokcijā.
vasaras saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas vasaras saulgriežos.
ziemas saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas ziemas saulgriežos; tas iestājas ap 21. decembri, un tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena.
apekss Debess sfēras punkts, uz ko vērsta Saules relatīvā kustība attiecībā pret citām zvaigznēm.
pavasara punkts debess sfēras punkts, viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem; punkts, kurā Saules diska centrs atrodas pavasara ekvinokcijā.
Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
Sūrja Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem, dažkārt arī Saules dievs.
ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas.
Denica Deņica, Sarjankas pieteka.
Dēnīca Deņica, Sarjankas pieteka.
Guseļņica Deņica, Sarjankas pieteka.
Gusiļņica Deņica, Sarjankas pieteka.
Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš".
Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena.
SGS Dienviddžordzīja un Dienvidsedviču Salas, teritorijas trīsburtu kods.
Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
Ostbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants.
Ozbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants.
ostbacnieki Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaka" iedzīvotāji.
Pievikas Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Rīva" daļa.
Orgsaļiena Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Baechhof Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta bijušais nosaukums.
Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka.
Mežāža trops dienvidu tropu loks - dienvidu puslodes paralēle 23°27', uz kuras ziemas saulgriežos Saule atrodas zenītā.
Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
zauriegurņa dinozauri dinozauru apakšklases kārta ("Saurischia"), kurā ir 3 apakškārtas.
EU-27 Divdesmit septiņu valstu Eiropas Savienība.
lorantācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Santalales" rindā, kādas 500 sugas, gk. tropos, pusparazītiski sīkkrūmi, retāk lakstaugi, aug uz koku virszemes daļām.
minusops Divdīgļlapju augu ģints "Sapotaceae" dzimtā, kokaugi, \~160 sugas tropos.
kārklaugi Divdīgļlapju augu rinda ("Salicales"), koki un krūmi ar veselām pamīšām lapām, bezapziedņa ziediem ar 2 vai daudz putekšlapām.
plūškoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Sambucaceae"), nodalīta no kaprifoliju dzimtas, tikai 1 ģints.
santali Divdīgļlapju klases dzimta ("Santalaceae"), parazītiski vai pusparazītiski koki, krūmi un lakstaugi, \~30 ģinšu, >400 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - linlape, kas ir pusparazītisks lakstaugs.
sapoti Divdīgļlapju klases dzimta ("Sapotaceae"), koki, retāk krūmi, satur piensulu, tropos un subtropos \~60 ģintis, 800 sugas.
vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija.
santolīna Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Santolina"), puskrūmi ar spēcīgu smaržu un sīkām adatu vai zvīņu veida lapām, kas balti spilvotas un nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem.
sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem.
salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas.
salpiglose Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas ģints ("Salpiglossis"), kuras 1 sugu Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
taurespuķe Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas suga ("Salpiglosis sinuata"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu; jomoto salpiglose.
sapindi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sapindales"), kokaugi un lakstaugi ar saliktām lapām, 10 dzimšu, \~160 ģinšu., >2000 sugu.
saracēnija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sarraceniales"), kukaiņēdāji augi, 4 dzimtas.
akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu.
ziepjukoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Sapindus"), koks ar viendzimuma ziediem, augļos ir vielas, kas veido labi putojošus šķīdumus, ko izmato par mazgāšanas līdzekli.
Salix bicolor divkrāsu kārkla "Salix phylicifolia" nosaukuma sinonīms.
Komulteņu akmens dižakmens Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, apkārtmērs — 15 m, garums — 5 m, platums — 3 m, augstums — 1,8 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
STD Dobra; Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
vēršantilopes Dobradžu dzimtas lieli un vidēji lieli pārnadži (ķermeņa garums - 1,4-2,45 m, masa - 85-270 kg), fitofāgi, dzīvo nelielās grupās klajās vietās Āfrikā uz D no Sahāras; 3 ģintis, 6 sugas.
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti.
Santodomingo Dominikānas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Santo Domingo"), osta Karību jūras krastā, 2300000 iedzīvotāju (2007. g.).
Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu.
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
Melnupīte Druve, Ezeres pieteka Saldus novadā.
Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa.
sausternieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Saustere" iedzīvotāji.
sabdadznieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" iedzīvotāji.
Sabdaga Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" nosaukuma variants.
Sabdagasciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" nosaukuma variants.
Sabdagsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Sabdagas" nosaukuma variants.
Mežsaustere Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Saustere" daļa.
Sausterciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Saustere" nosaukuma variants.
Kārļu ciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas “Sabdagas” daļa.
Skosupīte Dūņupes kreisā krasta pieteka Saukas pagastā.
Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde.
Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe.
Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km.
Sūriku valks Durbes labā krasta pieteka Sakas pagastā.
Ilmāja Dzelzcela stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Saldus-Liepāja, atrodas Vecpils pagastā.
Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos.
Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām.
Dole Dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 16 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Inčupe Dzelzceļa pieturpunkts Saulkrastu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 43 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
Eiropas dziedenīte dziedenīšu suga ("Sanicula europaea"), ko tautas medicīnā lieto brūču dziedēšanai.
fotosfēra Dziļākais un blīvākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis, kas emitē lielāko daļu tās izstarotās enerģijas, galvenokārt redzamās gaismas veidā.
Zunda dziļvaga dziļvaga Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Zunda salu loka dienvidu nogāzes piekājē, stiepjas no Nikobaru līdz Savu salām, garums — \~5370 km, platums pa 6000 m izobatu — \~28 km, lielākais dziļums — 7130 m.
Vitjaza dziļvaga dziļvaga Klusajā okeānā, gar Santakrusas salas, Anudas, Tikopijas u. c. salu ziemeļu zemūdens nogāzi, garums - \~800 km, lielākais dziļums - 6150 m, kopā ar Rietummelanēzijas dziļvagu veido dziļvagu sistēmu gar Melanēzijas salām.
Dalila Ebreju mitoloģijā - filistiešu skaistule, kas ar viltu uzzināja Samsona spēka noslēpumu (tas bija viņa matos) un nodeva viņu, slepus apgriežot tam matus.
Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti.
Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra.
Hatora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu un pazemes dieviete; bieži govs veidolā ar Saules disku starp ragiem.
eira Eiro - vienota Eiropas Savienības naudas vienība.
EUR Eiro; Eiropas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents.
Eurocontrol Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija ("European Organisation for the Safety of Air Navigation").
Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union").
EASA Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ("European Aviation Safety Agency").
EU-OSHA Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra ("European Agency for Safety and Health at Work").
EEA Eiropas ekonomiskā asociācija, sastāv no Eiropas Savienības un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalstīm, izņemot Šveici.
Koptirgus Eiropas Ekonomiskās kopienas neoficiāls nosaukums, tika lietots arī Eiropas Kopienas apzīmēšanai un reizēm apzīmē arī Eiropas Savienību.
EMSA Eiropas Jūras drošības aģentūra ("European Maritime Safety Agency").
EKT Eiropas Kopienu Tiesa (kopš 1.12.2009.: Eiropas Savienības Tiesa).
EFSA Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ("European Food Safety Authority").
CERP Eiropas Sabiedrisko attiecību centrs (franču "Centre europeen des relations publiques").
ES Eiropas Savienība.
EU-15 Eiropas Savienības "vecās" dalībvalstis, kuras kļuva par dalībvalstīm pirms 2004. g. 1. maija.
regula Eiropas Savienības (ES) regulas ir juridiski saistoši tiesību akti, kas jāpiemēro pilnībā un visās ES dalībvalstīs.
iepirkuma nomenklatūra Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro publisko iepirkumu procedūrās.
Eiroparlaments Eiropas Savienības augstākā pārstāvniecības iestāde.
Eiropas Parlaments Eiropas Savienības augstākā pārstāvniecības iestāde.
eirobudžets Eiropas Savienības budžets, kas ietver visus plānotos ienākumus un izdevumus dažādiem pasākumiem, kurus Eiropas Savienība īsteno viena gada laikā.
Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētāji Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijas, kas veic eksporta kredītu garantēšanas funkcijas.
apakšuzņēmējs Eiropas Savienības dalībvalstu juridiskā persona, ar kuru eksportētājs noslēdzis vienošanos par noteiktas eksporta līguma daļas izpildi.
Eiropas Savienības teritorija Eiropas Savienības dalībvalstu teritorija, kas noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā.
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
EUISS Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts ("European Union Institute for Security Studies").
EMU Eiropas Savienības ekonomiskā un monetārā ūnija (angļu "Economic and Monetary Union"), darbību uzsāka 1999, kopējo valūtu (eiro) ieviesa 2002.
Briseles kāposts Eiropas Savienības finansējums.
ESIC Eiropas Savienības Informācijas centrs.
eirostruktūras Eiropas Savienības institūcijas.
Taric Eiropas Savienības integrētais tarifs ("integrated tariff of the European Union").
subsidiaritāte Eiropas Savienības īstenots kompetences sadales princips, kura mērķis ir nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa saikni ar iedzīvotājiem tuvāku varas institūciju.
OV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis (pirms 2003. g. 1. februāra: Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis).
FRA Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ("European Union Agency for Fundamental Rights").
SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development").
Interprise Eiropas Savienības programma uzņēmējdarbības vides un uzņēmumu attīstības veicināšanai, īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.
EUSC Eiropas Savienības Satelītcentrs ("European Union Satellite Centre").
CARE Eiropas Savienības satiksmes negadījumu datubāze.
Eurostat Eiropas Savienības statistikas birojs.
Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām.
ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession").
Eiropas Savienības politiku instrumenti Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai.
dalībvalsts Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts.
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
komisārs Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersona, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
eirozona Eiropas valstu kopa, kur ieviesta vienotā Eiropas Savienības valūta eiro.
Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru.
satsuma Eksotiska mandarīnu šķirne, kas nāk no Satsumas novada Japānā.
Forburga Ēku komplekss Rīgā starp Eksporta, Sakaru, Ausekļa ielu un Vašingtona laukumu, uzbūvēts 1913.-1914. g.
spīdekļa rektascensija ekvatora loks no pavasara punkta līdz spīdekļa meridiānam Saules redzamās kustības virzienā.
Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā.
Malabo Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta (sp. val. "Malabo"), atrodas Bioko salā, osta pie Biafras līča (Gvinejas līča daļa), 167000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1973. g. saucās Santaisabela.
santaleļļa Eļļa, ko iegūst pārtvaicējot auga "Santalum album" sakni ar ūdens garaiņiem.
Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā.
eirošoks emocionāls satricinājums, kas radies saistībā ar grūtībām, iestājoties Eiropas Savienībā.
Enkelads Encelads - Saturna pavadonis.
helioenerģētika enerģētikas nozare, kas izstrādā metodes, ar kurām iespējams izmantot Saules starojuma enerģiju rūpnieciskām un sadzīves vajadzībām.
Pokrovska Engelsa, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1931. g.
salenieki Engures novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Salas" iedzīvotāji.
kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas.
lanstupieši Ērgļu novada Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Lanstupe" iedzīvotāji.
ozolieši Ērgļu novada Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas.
Matafao Erodēts vulkānisks masīvs Tutuilas salā, Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, augstums - 635 m.
PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis.
Espiritusanta Espiritu Santo, lielākā no Jaunhebridu salām.
Espiritusanta Espiritu Santu, štats Brazīlijā.
sanihi Etniska grupa Sanihes salās, Indonēzijā, tuvu radniecīgi talaudiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas.
Tuļģu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Salaspils pagastā, Doles salā, sausās Daugavas krastā, ir \~3 m augsts uzkalns (35 x 25 m), kas tagad apaudzis ar kokiem; senāk ļaudis no plašas apkārtnes šeit svinējuši Jāņus.
Pūtēļu grāvis Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunauces pagastā, garums - 11 km; Pūteļu grāvis.
Jūdupe Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Rubas pagastā, garums - 9 km; Jūdupīte.
Klagātupīte Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, iztek no Zvārdes ezera, garums - \~3 km, dažos avotos uzskatīta par Ezeres augšteci.
Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe.
Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe.
Šarlote Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā.
Ungurpils dzirnavezers ezers Alojas pagastā, uzstādināts Salacas pietekā Joglā, tā platība — 22,4 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,2 m, virsūdens aizaugums — \~40%.
Sakārnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis.
Zabolotņiku ezers ezers Augšzemes augstienē, Salienas pagastā, 147,1 m vjl., platība - 21,0 ha, garums - 0,9 ha, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 15,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis
Dūnakļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Silenes mežos, Augšdaugavas novada Salienas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 18,7 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,5 m, sala 1,2 ha, mīt zivis un ūdensputni.
Baltezers Ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Cieceres pagastā, 121,5 m vjl., platība - 35 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,7 m, lielākais dziļums - 17,8 m, eitrofs ezers, aizaugums - 10-15%; Baltais ezers.
Veiķenieku ezers ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu pagastā, 66,4 m vjl., platība - 28,0 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels.
Saldus ezers ezers Austrumkursas augstienes centrālajā daļā, Saldus pilsētā, platība — 11,9 ha, garums — 0,85 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,6 m, cauri tek Vēršāda.
Ķerkliņu ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 101 m vjl., platība — 50 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 5 m, lielākais dziļums — 32 m, eitrofs, aizaugums — 10%.
Nūmierņas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, 103,9 m vjl., platība — 73,8 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, lielākais dziļums — 4 m, ezerdobe ovāla, eitrofs, vidēji aizaudzis, iztek Kūkova; Numernes ezers.
Mazais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, \~94 m vjl., platība - 19,9 ha, garums - \~1,1 km, platums - 0,2 km; Klauces ezers; Klauces II ezers.
Lielais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, 92,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 1,5 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 22,6 m; Klauces I ezers; Klauces ezers.
Samaneits ezers Ezernieku pagastā, platība - 5,3 ha, dziļums - līdz 8,1 m; Samaņu ezers.
Saviļu ezers ezers Grāveru pagastā, 156,3 m vjl., platība - 55,3 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 20 m, ezerdobe līčaina, krasta līnija - 4,7 km; Savaļu ezers; Saveļu ezers; Saveļezers; Saviņu ezers; Šauļu ezers; Šavels; Šaveļu ezers.
Paravani ezers ezers Gruzijā starp Samsari grēdā un Džavahetijas grēdu 2074 m vjl., platība - 37 kvadrātkilometri, dziļums - \~3m, izveidojies izvirdumiežu aizsprostotā ieplakā, notece uz Kūru.
Sārumezers Ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums.
Bukūzis ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, platība - 3,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~120 m; Buka ezers; Bukānes ezers; Bukauzes ezers; Bukūža ezers.
Lēlītis ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Lēliņš.
Purva ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Purvezers.
Kugres ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība 4,6 ha; Kugrītes ezers.
Aklais ezers ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā, platība - 1,5 ha; Indrānu ezers
Reindīra ezers ezers Kanādā (angļu val. "Reindeer Lake"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Lorensa augstienē 350 m vjl., platība - 6650 kvadrātkilometru, garums - 245 km, platums - 56 km, dziļums - līdz 60 m.
Saučenku ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 5 ha; Saučinkas ezers; Savčenko ezers.
Solkas ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 2,1 ha; Salnas ezers; Saules ezers.
Bustahs Ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas-Indigirkas zemienē 7 m vjl., platība – 249 kvadrātkilometri; Buusaahs.
Mogotojevo Ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers.
Sasika ezers ezers Krimā; Sasiks
Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers.
Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers.
Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers.
Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m.
Salmejs Ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers.
Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers.
Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers.
Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers.
Lielā dzelve ezers Limbažu novada Limbažu un Umurgas pagastā, Saules purvā, platība — 3,5 ha; Lielais Purva ezers.
Mazais Purva ezers ezers Limbažu pagastā, Saules purvā, platība — 1,3 ha.
Sasēris Ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 9 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Sasera ezers; Sasēres ezers; Saseru ezers; Sazoru ezers.
Bedres ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagasta ziemeļu daļā, Skuķu purvā, platība - 10,7 ha; Becezers; Bedrezers.
Rēvijas ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha.
Ārmaņu ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 1,5 ha.
Slapes ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2 ha; Slopes ezers.
Ižezers Ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2,4 ha; Išezers; Ežezers.
Rēķu ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 3 ha; Reķu ezers.
Patkules ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība — 2,8 ha.
Lielais Rāvijs ezers Madonas novada Sarkaņu un Aronas pagastā, platība — 3 ha; Lielais Rāvas ezers; Lielais Rāves ezers; Lielais Ravijas ezers.
Bļodonis Ezers Madonas novada Sausnējas pagasta ziemeļaustrumu daļā, platība - 5,1 ha; Bļodas ezers; Bļodona ezers; Bļodoniešu ezers; Bļodonīša ezers.
Priednieku ezers ezers Madonas novada Sausnējas pagastā, platība — \~1 ha.
Salas ezers ezers Madonas pilsētas austrumu malā, 122,2 m vjl., platība — 31,8 ha, dziļums — līdz 9 m; Baznīcas ezers; Baznīcezers; Bērzaunes ezers; Deķēnu ezers; Dēķenu ezers; Salu ezers.
Melnezers ezers Mārupes novada Salas pagastā, platība - 10,3 ha.
Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers.
Pabažu ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Saulkrastu novada Sējas pagastā, 38,3 m vjl., platība — 38,2 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,55 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 12 m, aizaugums — 10%.
Sarezas ezers ezers Pamirā ("kūli Sarez"), Tadžikistānā, starp Ziemeļaličuras un Muzokla grēdu 3239 m vjl., platība - 86,5 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, platums - līdz 3,4 km, vidējais dziļums - 190 m, lielākais - 505 m, izveidojies 1911. g. pēc zemestrīces izraisītā nogruvuma, ledāja ūdeņu pieplūde.
Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
Babītes ezers ezers Piejūras zemienē, Mārupes novada Babītes un Salas pagastā, 0,2 m virs jūras līmeņa, platība — 2556 ha, garums — 13,5 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,7 m, ūdensputnu koncentrēšanās vieta; Babja ezers.
Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs.
Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers.
Širinu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,6 ha; Sariņu ezers; Širina ezers; Šīrina ezers.
Pilveļu ezers ezers Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, platība — 8,5 ha.
Lielais Solkas ezers ezers Rušonas pagastā, platība — 48,5 ha; Lielais Salkas ezers; Lielais Sovkas ezers.
Grīņezers ezers Sakas pagastā, platība - 2 ha; Dumbracs; Grīņu ezers.
Duģis ezers Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 1,9 ha; Dugu ezers; Duģa ezers; Duģu ezers; Dīču ezers.
Dāvainis ezers Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 12 ha.
Danču ezers ezers Saldus novada Cieceres pagastā, platība — 1 ha.
Mazais Plaisu ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 1,5 ha.
Lielais Plaisu ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 1,9 ha.
Zvejnieku ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 4,2 ha.
Zvārdes ezers ezers Saldus novada Zvārdes pagastā, platība — 20 ha, iztek Ezeres pieteka Klagātupīte; Odzēnu ezers; Odzeņu ezers; Odziņu ezers.
Cieceres ezers ezers Saldus paugurainē, Cieceres pagasta teritorijā, 99,7 m vjl., platība — 276,8 ha, garums — 9,5 km dienvidu — ziemeļu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 7,2 m, lielākais dziļums — 22 m, ezera ziemeļu daļas austrumu krastā izvietojusies Brocēnu pilsēta; Cieceris.
Ildzis Ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers.
Šiķana ezers ezers Salienas pagastā, pie Baltkrievijas robežas, platība - 2,3 ha; Sikjana ezers; Sikjanka ezers; Šikjana ezers; Šikjanka ezers.
Melnais ezers ezers Salienas pagastā, platība - 4,9 ha; Melnes ezers.
Vidējais ezers ezers Salnavas pagastā, Numernes valnī, platība - 4,7 ha; Lielais Kugrenes ezers.
Kāršu ezers ezers Salnavas pagastā, platība - \~1 ha.
Voitupļavas ezers ezers Salnavas pagastā, platība - 1,4 ha.
Saukas ezers ezers Saukas pagastā, dabas parka "Sauka" teritorijā, 78,7 m vjl., platība — 771 ha, garums — 6,2 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais — 9,5 m.
Ķirezers ezers Saulkrastu pagastā, platība - 2,2 ha; Kirezers; Linezers; Līnezers; Līņezers.
Ilzins ezers Sausnējas pagastā, platība - 21,6 ha; Ilzenes ezers; Ilzēnu ezers.
Kirjaņiška Ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers.
Sasaļu ezers ezers Sventes pagastā, 96 m vjl., platība — 27,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 4,5 m; Sazātu ezers.
Melnezers ezers Sventes pagastā, platība - 3 ha, lielākais dziļums - 21,9 m, ietilpst dabas liegumā "Sasaļu mežs".
Sapņezers Ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 110 m vjl., platība - 2 ha, dziļums - līdz 7,2 m; Sapņu ezers.
Sārnates ezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā (agrāk Užavas pagastā), nolaists 1970. gados veicot meliorāciju, platība — 1930. gados bijusi 143 ha, tagad Sārnates purvā redzama 3 km gara un līdz 1,3 km plata ezerdobe; Dižezers; Sarnates ezers; Sarnātes ezers; Sembas ezers; Sembu ezers.
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls.
Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers.
Salājs Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers.
Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers.
Zosins Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers.
Ilzēnu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 181,4 m vjl., platība — 21,6 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 370 m, vidējais dziļums — 1,3 m; Ilzenes ezers.
Sovānu ezers ezers Zaļesjes pagastā, platība - 6,2 ha; Savanu ezers; Sovanu ezers; Sovonu ezers.
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
Saimā ezeri ezeru sistēma Somijas dienvidaustrumu daļā (somu val. "Saimaa"), platība - \~4400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 82 m.
klinšumedņi Fazānu apakšdzimtas ģints, spārna garums - 25-34 cm, masa - 1,6-3 kg, fitofāgi, ligzdo uz zemes, kalnos klinšainās vietās, no Kaukāza līdz Sajāniem un Himalajiem.
Foibe Fēbe - Saturna pavadonis.
Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts.
vidējā Saule fiktīvs debess sfēras punkts, kas vienmērīgi pārvietojas pa debess ekvatoru, visu laiku atrazdamies Saules tuvumā.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
kritiskais reālisms Filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
ārvalstu finanšu palīdzība finanšu palīdzība, kuru saņem no Eiropas Savienības, ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai citiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem.
dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks.
Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu.
apsardzes darbinieks fiziskā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību.
Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.).
FK Folklenda Salas, teritorijas divburtu kods.
FLK Folklenda Salas, teritorujas trīsburtu kods.
FKP Folklenda Salu mārciņa; Folklenda (Malvinu) Salu valūtas kods, sīknauda - jaunais penss.
Senmartēna Francijas aizjūras kopiena Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Saint-Martin"), platība - 54 kvadrātkilometri, 30230 iedzīvotāju (2010. g.); Senmartēnas Kopiena.
Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena Francijas aizjūras kopienas "Senpjēra un Mikelona" pilnais nosaukums ("Collectivité territoriale de Saint-Pierre-et-Miquelon").
Freiberg Freiberģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
gadalaiks gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laika apstākļi
Vecsatiķi Gaiķu pagasta aapdzīvotās vietas "Satiķi" bijušais nosaukums.
vecsatiķnieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Satiķi" (agrāk - "Vecsatiķi") iedzīvotāji.
satiķnieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Satiķi" iedzīvotāji.
glavļits Galvenā literatūras pārvalde (no abreviatūras krievu valodā) Padomju Savienībā, iestāde, kas veica cenzūras funkcijas.
GULAG Galvenā nometņu pārvalde (krievu "Glavnoje Upravļeņije LAGerej"), Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma.
oglekļa-slāpekļa cikls galvenais kodoltermisko reakciju tips, kurā notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā un enerģijas izdalīšanās par Sauli karstākās galvenās secības zvaigznēs.
protonu-protonu cikls galvenais kodoltermisko reakciju tips, kurā notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā un enerģijas izdalīšanās Saules tipa un par to aukstākās galvenās secības zvaigznēs.
dzeltenais punduris galvenās secības G spektra klases zvaigzne (piemēram, Saule).
kāpostgalviņa Galviņkāpostu vai Savojas kāpostu galviņa.
vandžinas Garīgas būtnes austrāliešu Sapņu laikā, kuras ir atstājušas savas ēnas klints un alas sienu zīmējumos un grebumos.
Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte.
Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa.
Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte.
mezglainā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina nodosa"), 5-15 cm augsta, lapas šauri lineāras, ar īsu dzeloņsmailu galu, ziedi pa 1-3 dzinumu galā.
guļošā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina procumbens"), 2-10 cm gara, veido velēniņu, lapas lineāri īlenveidīgas, galā īss akots, ziedi pa 1 dzinumu galā.
īlenlapu gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina subulata"), ko Latvijā dažkārt audzē dārzos.
atmosfēras spīdēšana gāzu spīdēšana augšējā a-ā līdz 50-400 km augstumam, ko galvenokārt izraisa Saules starojums, kas atmosfērā disociē un jonizē gaisa molekulas un atomus.
sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija.
santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija.
Dzirnupe Glāžupe, Salacas pieteka.
Dzirnupīte Glāžupe, Salacas pieteka.
Līvupe Glāžupe, Salacas pieteka.
GMDSS Globālā jūras negadījumu un kuģošanas drošības sistēma (angļu "Global Marine Distress Safety System").
GNSS Globālā navigācijas satelītsistēma - satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā (angļu "Global Navigation Satellite System").
Nepazīstamais Dievs gnostiķi izmantoja šo nosaukumu, lai apzīmētu Absolūto Dievību, kas radījusi Pasaules Saprātu un Pasaules Dvēseli.
Naihora Gornozavodska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
mūļa Govu mūļa - sēne - vēršmēlene, medene ("Sacrodon imbricatus").
Grabažānu Grabažānu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka.
Grabažūnu Grabažūnu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka.
Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis.
Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā).
cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura.
sakavieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji.
sakovieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji.
Sentdžordžesa Grenādas galvaspilsēta (angļu val. "Saint George's"), osta Karību jūras krastā, 4300 iedzīvotāju (2007. g.).
Lāodameja grieķu mitoloģijā - Bellerofonta meita, kas Zevam dzemdēja Sarpēdonu.
Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons.
Kinirs Grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, Apollona (variants: Sandaka) dēls, kurš Pafas pilsētā iedibināja šās dievietes kultu.
Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt.
Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu.
Hiperīons Grieķu mitoloģijā - titāns, Saules dieva Hēlija tēvs.
Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas.
Ajants Telamonīds grieķu mitoloģijā - varonis, Salamīnas valdnieka argonauta Telamona dēls, saukts par lielo Ajantu, Trojas karā bija otrs izcilākais grieķu karotājs pēc Ahileja.
Dumbracs Grīņezers Sakas pagastā.
Grīņu ezers Grīņezers, ezers Sakas pagastā.
Hromas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 105 km, platums vidusdaļā -20 km, dziļums — <1 m.
sapīķnieki Grobiņas novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Sapīķe" iedzīvotāji.
saulainieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Saulaiņi" iedzīvotāji.
saulaiņnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Saulaiņi" iedzīvotāji.
Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.).
Saltupe Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Saltupes" nosaukuma variants.
Solaki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salaki" nosaukuma variants.
Salmeņi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukuma variants.
saminieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Samiņi" iedzīvotāji.
Denebs Gulbja zvaigznāja spožākā zvaigzne (Gulbja α), zvaigžņlielums 1,2, gandrīz 100000 reižu spožāka par Sauli, atrodas 2000 gaismas gadu attālumā, tās virsas temperatūra ir gandrīz 11000 °C.
Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūra, rietumos - Klusais okeāns.
aktinometrija Ģeofizikas nozare, kas pētī Saules staru enerģiju Zemes atmosfērā.
Raiskuma iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Raiskuma Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos.
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums.
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas.
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu.
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m.
Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās.
Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele.
Muižuļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacgrīvas pagastā, mežā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā, augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri.
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā.
Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi.
eksogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (Saules radiācija, gravitācijas spēki un dzīvo organismu darbība).
Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens.
tibu Hamitu un nēģeru mistru tauta Sahāras vidienē, islāmticīgie.
Helene Helēna - Saturna pavadonis.
heliostacija Helioelektriskā stacija, ar Saules staru enerģiju darbināma elektrostacija.
heliogrāfiskās Heliogrāfiskās koordinātes - Saules virsmas sfērisko koordināšu sistēma dažādu uz Saules novērojamu parādību (plankumu, lāpu, protuberanču) vietas noteikšanai.
HM Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas divburtu kods.
HMD Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas trīsburtu kods.
sabellianisms Herētisks kristietības novirziens 3. un 4. gs., tā saukts pēc tā galvenā priekšstāvja Sabellija vārda.
Lelvani hetu un hatu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievība, kas dievu hierarhijā ierindota pēc Negaisa un Saules dieva, bet pirms Telepina.
pundurkamolene himēnijsēņu klases, pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Sarcomyxa", syn. "Panellus"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
Bhāratī Hindu mitoloģijā - recitācijas un svētsvinīgas dziedāšanas dieviete, kas kopā ar dievietēm Sarasvati un Ilu veido triādi.
Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu.
Hiperions Hiperīons - Saturna pavadonis.
hipernova Hipotētisks jaudīga kosmiskā gamma starojuma uzliesmojuma avots, no kura dažu sekunžu laikā atbrīvojas enerģija, kas salīdzināma ar to enerģijas daudzumu, ko Saule izstaro visa sava mūža laikā.
Orta komētu mākonis hipotētisks veidojums Saules sistēmas ārējā daļā, kurā ir ļoti daudz komētu.
Maoka Holmska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
lesbisks Homoseksuāls (par sievieti), nosaukums pēc Lesbas salas, kurā dzīvoja grieķu dzejniece Sapfo.
Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis.
putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā).
Zagreba Horvātijas Republikas galvaspilsēta ("Zagreb"), atrodas Savas krastos, 790000 iedzīvotāju (2011. g.).
hrizoderma Hriziāzes izpausme, kam raksturīga pelēcīgi violeta Saules starojumam pakļauto ķermeņa daļu nokrāsa.
Salas-Ruskulovas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Salnavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 6 m.
itāliešu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Itālijā, Sanmarīno, Šveicē (viena no ofic. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte.
Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums.
pilsoniskā līdzdalība iedzīvotāju iesaistīšanās sabiedrībai nozīmīgu jautājumu apspriešanā, lēmumu pieņemšanā un īstenošanā; viens no demokrātiskas valsts un arī Eiropas Savienības pamatelementiem.
Ķirmeskalns Iegarens paugurs Austrumkursas augstienē, Saldus-Lutriņu paugurgrēdas vidusdaļā, Saldus novadā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lutriņiem, absolūtais augstums - 138 m vjl., relatīvais augstums - 10 m.
ārvalstu sabiedrība ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts ārvalstī, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un kas likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā.
transponēt Iekļaut nacionālajā tiesību sistēmā kādu Eiropas Savienības tiesību normu neizmainītā veidā ("viens pret vienu"), vai nu ES tiesību normas tiešā veidā pārrakstot nacionālajā tiesību sistēmā vai arī nacionālajā tiesību aktā ietverot atsauci uz attiecīgo ES tiesību aktu.
NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām.
Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas.
Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji.
Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m.
Sarikamišas ieplaka ieplaka Vidusāzijā, uz dienvidrietumiem no Arāla jūras, Turkmenistānā un Uzbekistānā, garums — 125 km, platums — 90 km, augstums 24-38 m zjl., aptver Sarikamiša ezeru.
eirokrāts Ierēdnis Eiropas Savienības struktūrās.
elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
difuzometrs Ierīce Saules izkliedētās radiācijas mērīšanai.
solarimetrs Ierīce Saules radiācijas plūsmas mērīšanai.
heliokoncentrators Ierīce Saules starojuma enerģijas koncentrēšanai.
helioskops ierīce Saules virsmas novērošanai vienas spektra līnijas gaismā.
spektrohelioskops Ierīce Saules virsmas vizuālai novērošanai monohromatiskā gaismā.
planetārijs ierīce, ar ko demonstrē planētu sistēmas uzbūvi un planētu kustību ap Sauli.
heliometrs Ierīce, ar ko mērī mazus leņķiskos atstatumus (līdz 1 grādam) starp spīdekļiem, kā arī Saules, Mēness un planētu leņķisko diametru.
telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi, Zemes griešanos ap Sauli, Mēness griešanos ap Zemi.
Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam.
Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām.
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
Valsts Ermitāža ievērojams mākslas muzejs Sanktpēterburgā.
Atbalss klints iezis Salacas kreisā krasta ielokā, garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu; Skaņaiskalns.
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
sausureja Igaunijas rūgtlape ("Saussurea esthonica").
Saussurea alpina Igaunijas rūgtlapes "Saussurea esthonica" nosaukuma sinonīms.
Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus.
Īģe Iģe, Salacas pieteka.
Ilzenes ezers Ilzins, ezers Sausnējas pagastā.
Ilzēnu ezers Ilzins, ezers Sausnējas pagastā.
Imirs Īmirs - Saturna pavadonis.
Buļļupe Imulas kreisā krasta pieteka Saldus, Tukuma novadā, garums - 30 km, kritums - 40,7 m.
Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m).
Portblēra Indijas Republikas teritorijas "Andamanu un Nikobaru Salas" administratīvais centrs, 100200 iedzīvotāju (2001. g.).
Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem.
Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks.
Kuiču Inku varavīksnes dievs, viens no Saules dieva Inti un mēness dievietes Mamakiljas pavadoņiem.
heliogrāfs Instruments Saules fotografēšanai.
koronogrāfs Instruments Saules vainaga (koronas) fotografēšanai.
heliogrāfs Instruments, kas automātiski reģistrē Saules spīdēšanas ilgumu.
kazaks Īpašas kavalērijas daļas karavīrs Padomju Savienībā (1936.-1959. g.), kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju.
Tālūts Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles ķēniņam Zaulam (Saulam).
vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms.
Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas.
vahābīts Islāmiska reliģiski politiskā virziena piekritējs; šis virziens radās 18. gs., iestājās par islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija Sauda Arābijā.
Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura.
Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri.
Karbonijas-Iglēziasas province Itālijas province ("Provincia di Carbonia-Iglesias"), Sardīnijas reģionā, divi administratīvie centri - Karbonija un Iglēziasa, platība 1495 kvadrātkilometri, 129800 iedzīvotāju, iedalās 23 komūnās.
Nuoro Itālijas province ("Provincia di Nuoro"), Sardīnijas reģionā, platība - 3934 kvadrātkilometri, 158000 iedzīvotāju (2012. g.).
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
Ariosto Itāļu dzejnieks ("Ariosto Ludoviko", 1474.-1533. g), ievērojamākais darbs - poēma "Saniknotais Orlando".
superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs).
plesiosaurus Izmirusi rāpuļu ģints no "Sauropterygia" rindas, ar garu ieapaļu ķermeni, četrām airu veida ekstremitātēm, īsu asti un garu kaklu; pleziozaurs.
Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā.
stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas.
Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā.
Kantinieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Sakstagala pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Viļēnu pagasta.
Salgales pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara, tajā iekļauti divi pirmskara pagasti - Garozes pagasts un gandrīz viss pirmskara Salgales pagasts, izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Iecavas pagastam.
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu.
Brocēnu novads izveidots 2001. g. Saldus rajona sastāvā, apvienojot Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju un Blīdenes un Remtes pagastu, kopš 2009. g. neatkarīgs novads, kas sastāvēja no Brocēnu pilsētas un Blīdenes, Cieceres, Gaiķu un Remtes pagasta, 2021. g. teritorija iekļauta Saldus novadā.
Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu.
Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu.
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā.
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem.
Ežezers Ižezers Sarkaņu pagastā.
Išezers Ižezers, ezers Sarkaņu pagastā.
Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam.
jumeiho Japāņu manuālā terapija - masāžas terapija, kuru 1978. gadā ieviesa japāņu esperantists Masajuki Saiondži (Masayuki Saionji), terapijā liela uzmanība pievērsta pareizam mugurkaula stāvoklim.
Hori Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija mednieks, bet viņa vecākais brālis Hoderi - zvejnieks.
Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks.
Inanda Hima japāņu mitoloģijā - Saules dieviete.
Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus.
Ame Kojane japāņu mitoloģijā — dievība, kas attēlota mītā par Saules dievietes Amaterasu atgriešanos no grotas.
Īapets Japets - Saturna pavadonis.
Jašāres strauts Jašores strauts, Saunas pieteka.
tamarīns Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtas kalitriksu dzimtas ģints ("Saguinus").
saulrietnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Saulrieti" iedzīvotāji.
Neu-Sauken Jaunsaukas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā.
Neu-Selburg Jaunsēlpils muiža, kuras teritorijā tagadējā Salas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sēlija.
NZD Jaunzēlandes dolārs; Jaunzēlandes valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kuka Salās, Niue, Pitkērnas Salās un Tokelau.
padomjtauta Jebkura no Padomju Savienībā dzīvojošajām tautām.
maksātnespējas procedūra jebkurš pasākums, ko paredz Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts likumi attiecīgā dalībnieka likvidēšanai, kā arī darbības ierobežošanai vai sanācijai, ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu.
Ausekļi Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" bijušais nosaukums.
saldānieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" iedzīvotāji.
saldieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" iedzīvotāji.
Goļmgofskaja Jēkabpils novada Ābeļu pagasta bijušais nosaukums krieviski līdz 1920. g., kad tagadējā Salas pagasta un Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijas bija apvienotas vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
bērzgalieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" iedzīvotāji.
Miķelāni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bogmaļi" bijušais nosaukums.
gravānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Gravāni" iedzīvotāji.
jodēlieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Jodēļi" iedzīvotāji.
kalnastauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji.
kalnstauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji.
mālkalnieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" iedzīvotāji.
mežinieki Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" iedzīvotāji.
miķelānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Miķelāni" iedzīvotāji.
ošānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Ošāni" iedzīvotāji.
pumpieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpji" iedzīvotāji.
stablitenieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Stablitene" iedzīvotāji.
vārenbracieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbraka", tagad "Vārnava" iedzīvotāji.
vārenbrocieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbroka" tagad "Vārnava" iedzīvotāji.
Putnu kalni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas “Putnukalni” nosaukuma variants.
Holmhof Jēkabpils novada tagadējā Ābeļu un Salas pagasta bijušais nosaukums vāciski, līdz 1920. g., kad abi šie pagasti bija apvienoti vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
Blūdži Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarmas" otrs nosaukums.
saulīšnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji.
saulītnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji.
Sana Jemenas galvaspilsēta (arābu val. "San'ā"), atrodas starpkalnu ieplakā 2400 m vjl., 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs.
Runga Jogla, Salacas pieteka.
Ruzga Jogla, Salacas pieteka.
Jordānija Jordānijas Hāšimītu Karaliste - valsts Rietumāzijā ("Al Urdunn"), platība - 89342 kvadrātkilometri, 6269300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ammāna, administratīvais iedalījums - 12 muhāfazu, robežojas ar Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju un Izraēlu.
augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā.
Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes.
norums Jūras forele ("Salmo trutta").
Sentlorensa līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Gulf of Saint Lawrence"), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, no okeāna to atdala Ņūfaundlenda un Keipbretona, platība — 249000 kvadrātkilkometru, dziļums — līdz 538 m.
Salvas līcis jūras līcis Indijas okeāna Persijas līča dienvidrietumu daļā ("Golf of Salva"), Bahreinas līča dienvidu daļa, austrumos apskalo Kataras pussalu, dziļums - līdz 25 m.
Fonsekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Fonseca"), Salvadoras, Hondurasas un Nikaragvas piekrastē, garums - 74 km, platums - līdz 90 km, pie ieejas - 35 km, dziļums - līdz 27 m.
Sanfrancisko līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("San Francisko Bay"), ASV rietumu piekrastē, ar okeānu to savieno Zelta Vārtu šaurums, garums — 88 km, platums — līdz 20 km, lielākais dziļums — 19 m.
Sagami līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā ("Sagaminada"), Honsju salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Idzu un Boso pussalu, platums pie ieejas - \~100 km, dziļums - līdz 1550 m, Uragas šaurums to savieno ar Tokijas līci.
Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā ("Golfe de Saint-Malo"), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m.
Terpeņija līcis jūras līcis Ohotskas jūras dienvidu daļā, Sahalīnas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 65 km, platums - \~130 km, dziļums - līdz 50 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,5 m.
Aņivas līcis jūras līcis Sahalīnas dienvidu daļā, starp Toņinoaņivska un Kriļona pussalu, iesniedzas sauszemē 90 km, platums — 104 km, dziļums — līdz 93 m, plūdmaiņas — līdz 1,6 m.
Suecas līcis jūras līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Gulf of Suez", arābu val. "Khalyj as Suways"), starp Sinaja pussalu un Āfriku, garums — \~325 km, platums — 15-46 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m.
Zelta vārti jūras šaurums ("Golden Gate"), kas savieno Sanfrancisko līci (ASV rietumu piekrastē) ar Kluso okeānu, garums — 8 km, platums — 1,5-3 km, pār to uzbūvēts tilts (garums — 1620 m, iekārtā daļa — 1281 m).
Masbates šaurums jūras šaurums Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru.
Laperūza šaurums jūras šaurums starp Sahalīnas (Krievija) un Hokaido salu (Japāna), savieno Japāņu un Ohotskas jūru, garums - 94 km, mazākais platums - 43 km, dziļums - 27-118 m.
Bonifačo šaurums jūras šaurums Vidusjūrā ("Bouches de Bonifacio"), starp Korsiku un Sardīniju, garums - \~19 km, platums - 12-16 km, dziļums - līdz 69 m.
Babelmandebs jūras šaurums, kas savieno Sarkano jūru ar Indijas okeānu, atrodas starp Arābijas pussalu un Āfriku, mazākais platums - 26,5 km.
Amūras limāns jūras šaurums, savieno Sahalīnas līci ar Tatāru šaurumu, atdala Sahalīnas ziemeļu daļu no kontinenta, garums — 185 km, platums — līdz 40 km, dziļums — 3-5 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas \~2 m.
Asari Jūrmalas pilsētas daļa, izveidojusies bijušā Saušu zvejniekciema teritorijā, apbūve sākusies 19. gs. 2. pusē.
plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā.
Tojohara Južnosahaļinska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums 1905.-1946. g.
Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju.
apsīda Kāda debess ķermeņa orbītas vistuvākais un vistālākais punkts attiecībā pret centrālo debess ķermeni, piem., Mēness apsīdas attiecībā pret Zemi ir perigejs un apogejs, Zemes apsīdas attiecībā pret Sauli ir perihēlijs un afēlijs.
KY Kaimanu Salas, teritorijas divburtu kods.
CYM Kaimanu Salas, teritorijas trīsburtu kods.
KYD Kaimanu Salu dolārs; Kaimanu Salu valūtas kods, sīknauda - cents.
Baldones sērūdeņi kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta ūdeņi, satur sērūdeņradi (H~2~S), veidojas Salaspils svītas ģipšainajos iežos zem purviem, tiek izmantoti kopš 15 gs.
Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu.
Kalna Kalna Spridzēnu dzirnavezers - atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha.
Jemenas kalni kalni Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Yemen Highlands"), Saūda Arābijā un Jemenā, garums — 500 km, augstākā visrotne 3760 m.
Satpūras kalni kalni Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā ("Satpura"), starp Narbadas un Tapti upi, Indijā, garums - \~800 km, augstākā virsotne - Dupgara kalns (1393 m).
Jura Kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni.
Papuks Kalni Horvātijā, starp Savu un Dravu, garums - >60 km, augstums - līdz 953 m, slānekļi, marmori, granīti, serpentinīti, ozolu un dižskābaržu meži.
Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru.
Janas-Oimjakonas kalniene kalniene Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), starp Verhojanskas grēdāju un Suntarhajatu dienvidrietumos un Čerska grēdāju ziemeļaustrumos, garums - \~1000 km, platums - 250 km, augstums - līdz 2000 m.
Naudaskalns Kalns Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidaustrumu daļā, Rēzeknes novada Salnavas pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - 61 m.
Gorka kalns kalns Latgales augstienes rietumu malā, Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, trīsstūrveida paugurs, garums - \~1 km, augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 40 m.
Spirukalns Kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns.
Palteskalns Kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, Valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m.
Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.).
Savača grēda kalnu grēda ASV ("Sawatch Range"), Kolorādo štatā, garums - 160 km, augstākā virsotne - Elberta kalns (4399 m), skujkoku meži, pļavas.
Pātkai grēda kalnu grēda Birmas ziemeļrietumos un Indijas ziemeļaustrumos ("Pātkai Range"), garums - \~400 km, platums - 100 km, augstums - līdz 3826 m (Saramati kalns).
Saridžazs Kalnu grēda CentrālajāTjanšanā, starp Inilčekas un Saridžazas upi Kirgizstānā, garums - 100 km, augstums - līdz 4799 m, vairāki šļūdoņi.
Tashajahtahs Kalnu grēda Čerska grēdājā Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Janas un Indigirkas ūdensšķirtne, garums - \~100 km, augstums - līdz 2356 m.
Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru.
Momas grēda kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 470 km, augstums - līdz 2533 m.
Irendiks Kalnu grēda Dienvidurālos, Sakmaras un Boļšojkizilas ūdensšķirtne Krievijā, Baškortostānas Republikā, garums - 120 km, augstums - līdz 987 m.
Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām.
Polousnija skrausts kalnu grēda Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - \~175 km, augstums - līdz 968 m, plakanvirsas kalni ar nolīdzinātām reljefa formām.
Samuras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza austrumu daļā, Sānu grēdā, starp Samuras un Gjuļgeričajas upi, Krievijas Dagestānas Republikā, garums — 115 km, augstums — līdz 3844 m.
Aņujas grēda kalnu grēda Sibīrijas ziemeļaustrumos starp Boļšojaņuju un Malijaņuju, Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), lielākais augstums — 1735 m.
Udokans Kalnu grēda Stanovaja kalnienes austrumu daļā, Krievijas Aizbaikāla apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~255 km, augstums - līdz 2515 m.
Setedabans Kalnu grēda Verhojanskas grēdājā, Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas paralēli Aldanai, garums - 650 km, augstums - līdz 2403 m.
Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra.
Afafi kalni kalnu grupa Sahārā (_Afafi, Massif d’_), Čadas ziemeļrietumos un Nigēras ziemeļaustrumos.
Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins).
Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti.
Akšijraks Kalnu masīvs Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, Narinas un Saridžazas baseina ūdensšķirtne, garums - \~50 km, augstums - līdz 5126 m vjl., sastāv no 3 kalnu grēdām, apledojums - 439 km^2^, 59 šļūdoņi.
Gransaso Kalnu masīvs Centrālajos Apenīnos ("Gran Sasso d'Italia"), Itālijā, Abruco augstākā (ziemeļaustrumu) daļa, augstums - līdz 2914 m, ziemeļu daļā neliels firna šļūdonis - Kalderone (~390 m garš, vienīgais Apenīnos).
Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile).
Mazā Senbernāra pāreja kalnu pāreja (fr. "Petit-Saint-Bernard", it. "Piccolo San Bernardo") Grajas Alpos, uz dienvidiem no Senbernāra pārejas, uz Francijas un Itālijas robežas.
Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici.
Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā.
Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija.
Akbaitals Kalnu pārkāpe Pamira austrumu daļā starp Sarikolla un Muzkola grēdām Tadžikistānā, augstums - 4655 m, Ošas-Horegas autoceļa augstākais posms.
Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m.
Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m.
Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka.
Etbajs Kalnzeme Āfrikas ziemeļaustrumos, Sarkanās jūras piekrastē, Ēģiptē un Sudānā, augstums - līdz 2259 m.
Kalnziednieku Kalnziednieku dižozols - aug Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 25 x 25 m, augstums - 25 m, biezs zarojums, stumbrā dobums ar atveri uz 2 pusēm.
Salīši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salieši" nosaukuma variants.
Kalvines Kalvines ezers - Kalviņas ezers Salnavas pagastā.
Kalviņas Kalviņas ezers - atrodas Salnavas pagastā, platība - <1 ha.
Kamenka Kamenkas ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, 153,4 m vjl., platība - 13 ha, lielākais dziļums - 1,3 m, distrofs, stipri aizaudzis; Kaimjonsku ezers; Kamjonoka ezers; Kamjonoks; Komjonoks.
Kamjonoks Kamenkas ezers Salienas pagastā.
Komjonoks Kamenkas ezers Salienas pagastā.
Kaimjonsku ezers Kamenkas ezers Salienas pagastā.
Kamjonoka Kamjonoka ezers - Kamenkas ezers Salienas pagastā.
Kampi Kampi Salentīna - pilsēta Itālijā ("Campi Salentina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
Alberta Kanādas province ("Alberta"), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Edmontona, platība - 661848 km^2^, 3650000 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Britu Kolumbiju, Ziemeļrietumu Teritorijām un Saskačevanu, kā arī ar ASV.
Saskačevana Kanādas province ("Saskatchewan"), administratīvais centrs - Ridžaina, platība - 651036 kvadrātkilometri, 1041700 iedzīvotāju, robežojas ar Albertas provinci, Ziemeļrietumu teritorijām, Manitobas provinci un ASV.
Jaunupe Kanāls, kas Salacgrīvas pagastā savieno Svētupi un Salacu, garums - 4 km, ietek Salacā lejpus Vecsalacas.
nebulārā hipotēze Kanta-Laplasa hipotēze, ka Zeme un Saules sistēma cēlusies no gāzes un putekļu mākoņa (galaktiskā miglāja).
Kantalupo Kantalupo Sabīnā - pilsēta Itālijā ("Cantalupo in Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 1730 iedzīvotāju (2014. g.).
kanembi Kanuri tautai radniecīga cilts, dzīvo Čada ezera apkārtnē, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi.
Kaņepēnu Kaņepēnu ezers - atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 60,4 ha, iztek Savīte; Kaņepēns; Savītes ezers.
Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
Neu-Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
Kotuleja Karena, pavalsts Mjanmas Savienībā.
eirokarjera karjera Eiropas Savienībā.
Mazā Kārpa Kārpas labā krasta pieteka Sakas pagastā.
Saļņova Kārsavas novada apdzīvotās vietas "Salnava" nosaukuma variants.
bāzavieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bāzava" (tagad - "Bozova") iedzīvotāji.
bļašānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bļaši" iedzīvotāji.
donikovieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Donikova" iedzīvotāji.
Dzerkaļova Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļova" kļūdains nosaukuma variants.
elstānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elste" iedzīvotāji.
Eļstes Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elstes" nosaukuma variants.
Eļstis Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elstes" nosaukums latgaliski.
kazukalnieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalni" iedzīvotāji.
rejnieki Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarejas" iedzīvotāji.
rijieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji.
rijnieki Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji.
salānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji.
sausnieki Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Sausnieki" iedzīvotāji.
Sala Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Sola" literarizēts nosaukuma variants.
vildzānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" iedzīvotāji.
vildzieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" iedzīvotāji.
Kašoeiru Kašoeiru di Itapemirima - pilsēta Brazīlijā ("Cachoeiro de Itapemirim"), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.).
Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju.
Pirmais Keplera likums katra planēta riņķo ap Sauli pa elipsi, kuras vienā fokusā atrodas Saule.
lašveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Salmoniformes"), nelielas un vidēji lielas zivis (garums - no 2,5 cm līdz 1,5 m), spuras bez asiem stariem, muguras vidū 1 īsa spura, aiz tās netālu no astes spuras maza, t. s. tauku spura; pēc senākas klasifikācijas ietilpa siļķveidīgo kārtā.
amerikānisms Kaut kas Amerikas Savienotajām Valstīm raksturīgs.
Kava Kava de Tirrēni - pilsēta Itālijā ("Cava de' Tirreni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 53600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks.
Kazarmu Kazarmu upe - Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte.
Kenkeme Kengkeme - Upe Krievijā, Sahas Republikā.
Kentuki Kentuki Sadraudzība - štats ASV ("Kentucky" / "Commonwealth of Kentucky"), administratīvais centrs - Frankforta, platība - 104659 kvadrātkilometri, 4413500 iedzīvotāju (2014. g.).
kinofabrika Kinostudija (Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
Kirjanišku Kirjanišku ezers - Kirjaniška, ezers Salienas pagastā.
Kirjanišķu Kirjanišķu ezers - Kirjaņiška, ezers Salienas pagastā.
Luknas ezers Kirjanišķu ezers Salienas pagastā.
Kurjanišķu ezers Kirjaņiška, ezers Salienas pagastā.
Ķirlānišķu ezers Kirjaņiška, ezers Salienas pagastā.
Kišu Kišu ezers - Salmejs Rušonas pagastā.
Klapiņa Klapiņa ezers - Klepinu ezers Salienas pagastā.
Klapiņu Klapiņu ezers - Klepinu ezers Salienas pagastā.
Klauce Klauces ezeri - ezeru pāris Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, uz austrumiem no Saukas.
Klepinu Klepinu ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, mežā uz austrumiem no Silenes, 177,5 m vjl., platība - 34 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 5,5 m, distrofs, aizaugums - niecīgs.
Zaklepiņu ezers Klepinu ezers Salienas pagastā.
Zaķlīpiņu ezers Klepinu ezers Salienas pagastā.
Kliku Kliku ezers - atrodas Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, platība - 7,1 ha; Kliķu ezers.
Kliķu Kliķu ezers - Kliku ezers Salacgrīvas pagastā.
Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis.
vītals Klūdziņu kārkls ("Salix viminalis").
vītolis Klūdziņu kārkls ("Salix viminalis").
vītols Klūdziņu kārkls ("Salix viminalis").
vītuls Klūdziņu kārkls ("Salix viminalis").
Gaidupe Klūgas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 5 km.
ivasi Klusā okeāna sardīne ("Sardinops sagax").
Samaras jūra Klusā okeāna starpsalu jūra ("Samar Sea") Filipīnu arhipelāgā, starp Samaru, Leiti, Masbati un Lusonu, dziļums — līdz 245 m, krasti līčaini, daudz salu.
Moluku jūra Klusā okeāna starpsalu jūra (angļu val. "Molucca Sea") starp Sulavesi, Sanihes, Mindanao, Talaudu, Halmaheras un Sulas salu, platība - 274000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4970 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m.
Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m.
sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā dala, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.).
atomreaktors Kodolreaktors - iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; Latvijā 1961.-1998. g. darbojās Salaspils kodolreaktors.
kohēzija Kohēzijas politika - izlīdzināšanas, atšķirību samazināšanas, labākas saistības politika; Eiropas Savienības realizēts nostādņu un pasākumu kopums, lai izlīdzinātu valstu attīstības līmeni, tādējādi panākot lielāku vienotību un saistību veselumā.
CC Kokosu (Kīlinga) Salas, teritorijas divburtu kods.
CCK Kokosu (Kīlinga) Salas, teritorijas trīsburtu kods.
apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu.
kolhozs kolektīvā saimniecība - lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kādus piespiedu kārtā izveidoja Padomju Savienība, likvidējot zemnieku saimniecības un privāto zvejniecību
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km.
saunadznieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" iedzīvotāji.
Saunagciems Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" nosaukuma variants.
Sānag Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" nosaukums lībiski.
KMF Komoru Salu franks; Komoru Salu Savienības valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota.
Komoras Komoru Savienība - salu valsts Āfrikas austrumu piekrastē, Mozambikas šauruma ziemeļos, platība - 1862 kvadrātkilometri, 669300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Moroni, administratīvais iedalījums - 3 autonomas salas.
Moroni Komoru Savienības galvaspilsēta (arābu val. "Moroni"), atrodas Kartalas vulkāna piekājē, Grandkomoras (Nžazidžas) salā, šīs salas administratīvais centrs, 44500 iedzīvotāju.
Vidzemes akmeņainā jūrmala kompleksais dabas liegums Salacgrīvas novadā uz ziemeļiem no Tūjas, dibināts 1977. g., platība - 1322 ha, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
sarkans Komunisti, revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri.
komjaunietis Komunistiskās Jaunatnes Savienības (komjaunatnes) biedrs.
politdarbinieks Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.; politiskais vadītājs.
kongregacionālists kongregacionālisma reliģiskā virziena piekritējs (Anglijā, 16. gadsimtā arī Amerikas Savienotajās Valstīs).
apakšējā konjunkcija konjunkcija, kurā planēta atrodas starp Zemi un Sauli.
augšējā konjunkcija konjunkcija, kurā planēta, raugoties no Zemes, atrodas otrpus Saulei.
solārkonstante konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas; Saules konstante.
Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus.
satversmība Konstitucionalitāte, atbilstība Satversmei.
KLP Kopējā lauksaimniecības politika (lauksaimniecības subsīdiju sistēma Eiropas Savienībā).
Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai.
mandātapgabali Kopīgs apzīmējums bijušām vācu kolonijām un turku zemēm, kuras pēc 1. pasaules kara Tautu Savienība nodevusi citu valstu pārvaldībā.
ermitāža Kopš 18. gs. - dažas Ziemas pils zāles ar mākslas kolekcijām Sanktpēterburgā.
Kerbe Korģe, Salacas pieteka.
Korba Korģe, Salacas pieteka.
Korga Korģe, Salacas pieteka.
Korģene Korģe, Salacas pieteka.
Korģupīte Korģe, Salacas pieteka.
Korģītes strauts Korģes labā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Staiceles pagastā.
korrespektīvs Korrespektīvs testaments - Savstarpējs testaments, kurā vienas personas iecēlums par mantinieku noticis ar nosacījumu, ka jāpastāv un jābūt spēkā otras personas iecēlumam, tā ka viens iecēlums var būt vai nebūt spēkā tikai kopā ar otru.
Otomari Korsakova, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
orientācijas un stabilizācijas sistēma kosmiskā lidaparāta (KLA) sistēma, kas pavērš vajadzīgajā virzienā un saglabā KLA konstrukcijas elementu (radiatoru, Saules bateriju, optisko instrumentu, koriģējošā raķešdzinēja sprauslas u. c.) orientāciju.
Saules bura kosmiskā lidaparāta dzinējiekārta, kuras vilci rada Saules gaismas spiediens; pat no sevišķi viegla materiāla izgatavotai Saules burai vilce ir ļoti maza salīdzinājumā ar tās masu, tāpēc pagaidām kosmonautikā Saules buru praktiski neizmanto.
starpplanētu lidojums kosmiskais lidojums ar nolūku sasniegt citas planētas apkārtni un veikt tās pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, ievadīt starpplanētu zondi planētas mākslīgā pavadoņa orbītā vai nolaisties uz šīs planētas; vismazāko enerģijas patēriņu prasa lidojums pa Homana elipsi, kura veido pieskari ar starta un mērķa planētas orbītām un kuras vienā fokusā atrodas Saule.
Saules sistēma kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā.
brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu.
Sanhosē Kostarikas galvaspilsēta ("San Jose"), provinces administratīvais centrs, atrodas Centrālajā plato 1165 m vjl., 344000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
Kinabalu Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, Sabahas štata administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2000. g.).
saveicieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Saveiki" iedzīvotāji.
Pirmā Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Otrā Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Trešā Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" nosaukuma variants.
saveņcieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Saveņci" iedzīvotāji.
Ksaverina Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Saulkrasti" bijušais nosaukums.
sauleskalnieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" iedzīvotāji.
Sorkonais Rogs Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas “Sarkanais Rags” nosaukums latgaliski.
saksonieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Saksoni" iedzīvotāji.
Baļcera Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1926.-1942. g.
Golijkaramiša Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1926. g.
Činnaja Krasnogorska - apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Jamalas Ņencu autonomais apvidus Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Saļeharda, platība — 769300 kvadrātkilometru, 543700 iedzīvotāju (2009.).
Ļeņingradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Sanktpēterburga (ārpus apgabala), platība — 84000 kvadrātkilometru, 1631900 iedzīvotāju (2009. g.).
Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju.
Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku.
Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu u Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu.
Sahalīnas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, ietver Sahalīnu un Kuriļu salas, platība — 87100 kvadrātkilometru, 514520 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Južnosahaļinska.
Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu.
Samaras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 53600 kvadrātkilometru, 3171400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tatarstānas Republiku, Orenburgas, Saratovas un Uļjanovskas abgabalu.
Salsola ruthenica Krievijas sālszāles "Salsola australis" nosaukuma sinonīms.
Krieķupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Lutriņu pagastā, garums - 7 km; Krieķu strauts.
Lašupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Saldus un Lutriņu pagastā, garums - 8 km.
Limenis Krimeldes labā krasta pieteka Saldus novadā.
bergenīns Kristāliska rūgtviela dažādās akmeņlauzīšu ģints ("Saxifraga") sugās.
šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas; šīs sektas locekļi.
independenti Kristiešu sekta, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs; kongregacionālisti.
Sīmanis Burvis kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās, burvis no Samārijas, apustuļa Pētera antagonists.
Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis.
Krišupīte Krišupe, ūdenstece Salacgrīvas pagastā.
Krišu strauts Krišupe, ūdenstece Salacgrīvas pagastā.
Lidlauks Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" otrs nosaukums.
sankalieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" iedzīvotāji.
Tuvaiks Kuestu grēdas Sauda Arābijas vidienē, garums - \~1000 km, dominējošais augstums - 300-500 m (Hašim Māvāns - 1025 m), karsta veidojumi, saposmotas šaurām sausgultņu (vadi) aizām.
Kugrītes ezers Kugres ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
Kugres ezers Kugru ezers Salnavas pagastā.
Mazais Kugrenes ezers Kugru ezers Salnavas pagastā.
spoguļsekstants Kuģniecībā leņķmērs Saules augstuma, resp., vietas un laika noteikšanai, - 60 grādu apļa sektors ar iedaļām, 2 spoguļi un tālskatis.
Korintas kanāls kuģojams kanāls Korintas zemesšaurumā (angļu val. “Corinth Canal”), Grieķijas dienvidos, savieno Jonijas jūras Korintas līci ar Mirtejas jūras Saronika līci, garums — 6,3 km, platums — 25 m, dziļums — \~8 m.
Poļvarkas grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Sarkaņu pagastā.
CK Kuka Salas, teritorijas divburtu kods.
gaļasmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sarcophagidae"), 6-19 mm gari, gk. pelēkmelni raibi mušveidīgie, \~2300 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
māņlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
Sausgāļciems Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Sausgaļciems" nosaukuma variants.
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens.
Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies.
Meldzeres dobumakmens kulta vieta Saldus novada Nīgrandes pagastā, Lētižas labā krasta sāngravā, akmenim ir cilindriska forma, diametrs - 1,25 m, augstums - 0,5 m, tā virsā iekalts \~12 cm dziļš dobums (diametrs - 55 cm), kura dibenā vēl izkalts aplis (diametrs - \~30 cm), domājams, ka izmantots kā kulta vieta 15.-18. gs.
Vanagkalns Kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, ir \~8 m augsts paugurs, uz dienvidiem no tā atrodas t. s. Dāvida kalniņš, kas saistīts ar senām kulta tradīcijām, netālu bijus Sapņu birzs, kurā zīlnieki senatnē skaidrojuši sapņus.
Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta.
Īvānu Velnakmens kultakmens, atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe, citā pusē pakāpieni, izmantits kā kulta vieta.
kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji.
Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m.
Oltūža Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
Oltužupīte Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
Slenčevbrjaga Kūrorts Bulgārijā, pie Melnās jūras, Burgasas līča ziemeļos; Saulainais Krasts.
rūgtlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Saussurea"), daudzgadīgi lakstaugi, 350-400 sugu, Latvijā - 2 sugas.
pret Sauli kustība virzienā, kas ir pretējs Saules šķietamajai kustībai pie debesīm, t. i. Z puslodē uz kreiso pusi (jeb pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam).
Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku.
salēnieši Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Sala" iedzīvotāji.
Oisins Ķeltu mitoloģijā - karotājs un dzejnieks, varoņa Finna un Citpasaules sievietes Sadbas dēls.
skordiski Ķeltu tauta ar iliriešu piejaukumu starp Donavu, Savu un Moravu, dzīvoja naidīgās attiecībās ar romiešiem, pakļauti Romai 1. gs. p. m. ē.
Kensingshof Ķenziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā.
Kirela Ķirele, Salacas pieteka.
Kirele Ķirele, Salacas pieteka.
Kirera Ķirele, Salacas pieteka.
Laukupīte Ķirele, Salacas pieteka.
Kirezers Ķirezers, ezers Saulkrastu pagastā.
Linezers Ķirezers, ezers Saulkrastu pagastā.
Līnezers Ķirezers, ezers Saulkrastu pagastā.
Līņezers Ķirezers, ezers Saulkrastu pagastā.
Ķīnas ķirzakaste ķirzakastu suga ("Saururus chinensis").
Nabiņurga Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka Ropažu novada Stopiņu pagastā, augštece Salaspils novada Salaspils pagastā, garums - 7 km.
Kulaurga Ķulaurga, Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā.
Ņevas ezers lagūnas ezers Sahalīnā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, platība — 178 kvadrātkilometri, dziļums — >30 m, savienots ar Ohotskas jūras Terpeņijes līci, līmeņa svārstības gk. plūdmaiņu ietekmē.
astronomiskā krēsla laika intervāls no brīža, kad Saules centrs atrodas 12° zem horizonta, līdz brīdim, kad Saules centrs atrodas 18° zem horizonta (no rīta virs horizonta).
nautiskā krēsla laika intervāls no brīža, kad Saules centrs atrodas 6° zem horizonta, līdz brīdim, kad Saules centrs atrodas 12° zem horizonta (no rīta virs horizonta).
civilā krēsla laika intervāls no Saules rieta līdz brīdim, kad Saules centrs atrodas 6° zem horizonta (no rīta – virs horizonta).
drakoniskais gads laika intervāls starp divām sekojošām Saules iziešanām caur vienu un to pašu Mēness orbītas mezglu; drakoniskā gada garums ir 346,6201 diennaktis.
patiesā Saules diennakts laika intervāls starp divām sekojošām vienādām Saules kulminācijām; patiesās Saules diennakts garums nav konstants.
vidējā Saules diennakts laika intervāls starp divām sekojošām vienādām vidējās Saules kulminācijām.
planētas diennakts laika intervāls, kurā planēta vai cits Saules sistēmas debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret Sauli.
sideriskais gads laika intervāls, kurā Saule savā redzamājā kustībā pa ekliptiku izdara pilnu apriņķojumu attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; sideriskā gada garums ir 365,2564 diennaktis (precesijas dēļ tas ir 20 minūšu garāks nekā tropiskais g.); zvaigžņu gads.
zvaigžņu diennakts laika intervāls, kurā Zeme izdara vienu pilnu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm, precīzāk – pret pavasara punktu; Zvaigžņu diennakts garums ir 23 h 56 min un 4 s pēc vidējā Saules laika.
patiesais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz redzamo Saules diennakts kustība pie debess sfēras un ir vienāds ar Saules centra stundu leņķi; patieso laiku rāda Saules pulksteņi, un tas nav vienmērīgs, jo Saules diennakts kustības ātrums gada laikā mazliet mainās.
vidējais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz Zemes rotāciju un ko realizē, ieviešot fiktīvu punktu – vidējo Sauli – un apskatot tās diennakts kustību; tad laiks ir vienāds ar vidējās Saules centra stundu leņķi; gandrīz vienmērīgs laiks, tomēr Zemes rotācijas nevienmērības dēļ tajā pastāv nelielas neregularitātes.
pavasara ekvinokcija laika moments pavasarī, kad Saule šķērso debess ekvatoru un dienas un nakts garums ir vienāds.
saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1).
saulgrieži laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulstāvji.
vasaras saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vislielāko deklināciju un atrodas ekliptikas galējā ziemeļu punktā (ap 21. jūniju), tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visgarākā diena.
ziemas saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vismazāko deklināciju (ap 22. decembri), kad tā atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā un zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena.
ekvinokcija Laika moments, kurā Saules diska centrs savā redzamajā gada kustībā šķērso debess ekvatoru.
rudens ekvinokcija laika moments, kurā Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi.
sinodiskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret citu planētu vai Sauli.
saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku (piemēram, Jūlija kalendārs un Gregora kalendārs); solārais kalendārs.
tropiskais gads laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis).
sideralgads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads; zvaigžņu gads.
zvaigžņu gads laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads.
patiesais laiks laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
pundurplūškoks Lakstaugu plūškoks ("Sambucus ebulus").
pusirbene Lakstaugu plūškoks ("Sambucus ebulus").
Lahnhof Lānes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
Lapampa Lapampas province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("La Pampa" / "Provincia de La Pampa"), administratīvais centrs - Santarosa, platība - 143440 kvadrātkilometru, 341500 iedzīvotāju (2010. g.).
zaļais egļu hermess laputu suga ("Sacchiphantes viridis").
Laspalmasa Laspalmasa de Grankanārija, pilsēta Spānijā, Kanāriju Salās.
taimiņš Lašu dzimtas suga ("Salmo trutta"), zivs ar pelēku punktainu muguru un gaišiem punktainiem sāniem.
Kaņava Lašupītes augšteces labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā; Kanava.
Ābelene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās tagadējā Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, domājams, ka tā centrs bija Obeļovas pilskalnā pie Obeļovas ezera; 1224. g. novads nonāca bīskapa varā, vēstures dokumentos minēts vēl 1416. g.
Rūsiņš latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, minēts Indriķa hronikā, 1212. g. bija viens no Autīnes sacelšanās vadoņiem, uzņēmās Satezeles pils aizstāvēšanu un tur krita (sarunu laikā ar krustnešiem tīšām vai netīšām tika nošauts ar stopu).
Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns".
Mores kaujas Latviešu leģiona 19. divīzijas un Sarkanās armijas vienību kaujas Mores apkaimē 1944. g. 26.-30. septembrī.
Bārbala Latviešu mitoloģijā - (1) aitu un kazu aizgādne; (2) Saules meita.
dieva dēli latviešu mitoloģijā - tēva dēlu līdzinieki, kas pacelti debesu dievību kārtā, tiek apdziedāti un daudzināti gk. kā Saules meitu precinieki.
Saules māte latviešu mitoloģijā Debesu dievība Saule bieži tiek saukta par Saules māti, biežāk deminutīva formā.
Māras māte latviešu mitoloģijā viens no dievietes Māras apzīmējumiem, nereti kā Saulei pretējo - zemes līmeni pārstāvošā puse.
17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē.
nacionāldemokrāti Latviešu polititiska partija 1917.-1920. g., kas 24.06.1917. Maskavas konferencē pieņēma programmu, kura paredzēja, ka Latvijai jābūt demokrātiskai republikai Krievijas federācijā ar vienpalātas Saeimu, tomēr 1918. g. decembrī atzina neatkarīgu valsti, bet 1920. g. saplūda ar citām centriskām partijām.
LDJS Latvijas Darba Jaunatnes Savienība.
LJPS Latvijas Jaunatnes Progresa Savienība.
LJSK Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts.
LKJS Latvijas Komunistiskā Jaunatnes Savienība.
Dauderi Latvijas kultūras muzejs - atrodas Rīgā, Sarkandaugavas ielā 30, dibināts 1990. g., izveidots savrupmājā, kas celta 1897.-1898. g., tā ir eklektisma stila mūra ēka arskatu torni; muzeja ekspozīcija atspoguļo kultūras dzīvi Latvijā 20. gs. 20.-30. gados, kā arī iepazīstina ar latviešu kultūras norisēm ārpus Latvijas.
Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums.
LĻKJS Latvijas Ļeņina Komunistiskā Jaunatnes Savienība.
pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi.
Augstākā Padome, Latvijas Republikas Latvijas Republikas augstākā varas institūcija 1990.-1993. g., ko izveidoja no 1990. 18. martā ievēlētās LPSR Augstākās Padomes pēc tam, kad 1990. g. 4. maijā bija pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, darbojās līdz 1993. g. 6. jūlijam, kad darbu uzsāka 5. Saeima.
parlamentārais sekretārs Latvijas Republikas ministriju politiskās vadības dalībnieks, kurš pieņemts darbā uz valdības pilnvaru laiku, ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumu un citu tiesību aktu turpmāko virzību Saeimā un tās komisijās.
aizsardzības ministrija Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno Satversmē, likumos un citos tiesību aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus valsts aizsardzības jomā.
LSAKA Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija.
ELK Latvijas Saeimas Eiropas lietu komisija.
LSK Latvijas Sarkanais Krusts.
Pagaidu Satversme Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. 27. maijā un 1. jūnijā pieņemti normatīvie akti (Deklarācija par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi), kuros noteikti Latvijas valsts politiskās iekārtas un administratīvās pārvaldes galvenie principi.
LSDJS Latvijas Sociāldemokrātijas Jaunatnes Savienība.
Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu.
Pagaidu Satversme Latvijas Tautas padomes 1918. g. 17.-18. novembrī pieņemts normatīvais akts, kurā noteikti Latvijas valsts veidošanas un politiskās iekārtas galvenie principi, kas līdz Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Deklarācijai par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem - tika uzskatīta par Latvijas Republikas pamatlikumu (konstitūciju).
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas.
Baltijas Antante Latvijas, Lietuvas un Igaunijas savienība, kas tika izveidota 1934. g. 12. IX Ženēvā, Baltijas valstīm noslēdzot Saprašanās un sadarbības līgumu; likvidēta 1940. g. jūnijā pēc Baltijas valstu okupēšanas.
rančo Lauku mājas (Latīņamerikā); lopkopības ferma (gk. Amerikas Savienoto Valstu rietumos).
Saipetnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Saipetnieki" nosaukuma variants.
Lelī Uorīši Lelī Uorīši - Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Orīši" nosaukums latgaliski.
Lēliņš Lēlītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
Sarkani Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants latgaliski.
elongācija leņķis, ko veido Saules sistēmas debess ķermenis, Zeme un Saule; to mēra no 0° līdz 180° uz austrumiem vai rietumiem no Saules.
gada paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes centra vai no Saules centra – un ja spīdeklis atrodas uz taisnes, kas ir perpendikulāra Zemes orbītas plaknei un iet caur Saules centru.
diennakts paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes virsmas vai no Zemes centra; novērojama tikai Saules sistēmas objektiem.
Baltupe Lētīžas labā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā un Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 7 km.
Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā).
Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī.
Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam.
Akabas līcis līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā, starp Arābijas un Sinaja pussalu, garums - 180 km, platums - 28 km.
sansevjēra Līdakaste - liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Sanseviera"), istabas augi.
plūsis Līdz 6 m augsts "Caprifoliaceae" dzimtas krūms "Sambucus nigra L.", bagātīgu lapojumu un lielu daudzumu vairogveidīgu baltu ziedu.
protuberance līdz simtiem tūkstošu kilometru garš veidojums Saules vainaga apakšējā daļā, kurā ir augstāka vielas koncentrācija un zemāka temperatūra nekā apkārtējā Saules vielā.
regs Līdzens akmeņu tuksnesis Z-Āfrikā, īpaši Alžīrijas Sahārā, hamādu paveids.
Ziemeļsahalīnas līdzenums līdzenums Sahalīnas salas ziemeļu daļā, garums — \~300 km, platums — \~100 km, vidējais augstums — līdz 150 m, vietām salveida skrausti (augstums — līdz 592 m), austrumu piekrastē lagūnu virknes, ko no jūras atdala garas strēles.
Salas stepe līdzenums uz dienvidiem no no Salas lejteces un Maničas upes, Krievijas Rostovas apgabalā.
Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala.
Sakas sala liela Daugavas akumulatīva sala lejpus Jēkabpils, starp Daugavu un tās sānupi Saku, Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 km, platums — līdz 2,7 km, augstums — 4-7 m virs Daugavas līmeņa.
Ain Sālaha liela oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā (“In Salah”), atrodas Centrālajā Sahārā, pie Transsahāras autoceļa (Agvāta-Zindera), <10000 iedzīvotāju.
Kiuriņš Lielais Kiuriņš - ezers Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Salas purvā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 65,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņa ezers; Lielais Kūriņa ezers; Lielkiuriņu ezers.
Lielais Ravijas ezers Lielais Rāvijs, ezers Sarkaņu un Aronas pagastā.
Lielais Rāves ezers Lielais Rāvijs, ezers Sarkaņu un Aronas pagastā.
Lielais Rāvas ezers Lielais Rāvijs, ezers Sarkaņu un Aronas pagastā.
Espiritu Santo lielākā no Jaunhebridu salām ("Espiritu Santo"), platība - 3677 kvadrātkilometri, lielākā pilsēta - Liganvila, rietumu daļā kalni - augstums līdz1810 m.
Savaii Lielākā no Samoa salām ("Savai'i"), platība - 1890 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1858 m, apdzīvota.
Tāfuna Lielākā pilsēta Amerikāņu Samoa Teritorijā, 9750 iedzīvotāju (2012. g.).
Arābija Lielākā pussala pasaulē, atrodas Āzijas dienvidrietumos, ierobežo Sarkanā jūra rietumos, dienvidos - Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos - Omānas un Persijas līcis, par ziemeļu robežu uzskata \~30 grādu ziemeļu platuma paralēli.
Enksāre Lielākā sala Burtnieka ezerā, atrodas tā ziemeļu galā, iepretī Salacas iztekai, garums - \~100 m, platums - \~40 m, putnu ligzdošanas vieta.
Ndeni Lielākā vulkāniskā sala Santakrusas salās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 560 kvadrātkilometru, augstums - līdz 920 m vjl.
Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu.
Fjordlenda Lielākais nacionālais parks Jaunzēlandē ("Fiordland National Park"), Sautlendas provincē, platība 12243,5 kvadrātkilometri, dibināts 1952. g., aizņem fjordiem saposmoto Dienvidsalas dienvidrietumu daļu ar Dienvidalpu turpinājumu.
Puru ezers lielākais no Pilskalnes ezeriem Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, platība - 16,9 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 25 m; Kokenu ezers; Kokinu ezers; Sabalsku ezers; Sabaļsku ezers; Sabaļu ezers.
Saimā ezers lielākais no Saimā ezeriem Somijas dienvidaustrumos, platība - 1800 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 58 m.
Sahāra Lielākais tuksnesis pasaulē (angļu val. "Sahara"), Āfrikas ziemeļu daļā, platība - \~9000000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - \~5700 km, platums - \~2000 km, gk. līdzenumi 200-500 m vjl., augstākā virsotne - 3415 m vjl., zemākā ieplaka 133 m zjl.
Zvejnieku ala lielākās Vīksnu alas senāks nosaukums, Salacas labajā krastā, Staiceles pagastā.
girondieši Lielās franču 1789. g. revolūcijas laika mēreno republikāņu partija, kuras pārstāvji Satversmes sapulcē vairumā nāca no Girondes apgabala; pēc jakobīniešu sacelšanās lielākā daļa mira uz ešafota,; saukti arī par brissotiešiem.
Gross-Born Lielbornes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
Gērnsija Lielbritānijas valdījums Lamanšā (angļu val. "Guernsey"), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta, augstums - līdz 114 m.
Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains.
Jāņupīte Lielupes kreisā krasta pieteka Mārupes novada Salas pagastā.
Meža zars Lielupes labā krasta atzars Mārupes novada Salas pagastā, starp Zirgu salu un Mežzara salu.
Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis.
Gāte Lielupes savienojums ar Babītes ezera rietumu daļu Mārupes novada Salas pagastā, garums - 1,5 km, platums - 120-140 m, dziļums - \~5 m.
Lielupe Lielurga Limbažu un Salacgrīvas novadā.
saulesmuižnieki Liepājas pilsētas daļas "Saulesmuiža" iedzīvotāji.
Saidupe Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Saida.
Baltijas asambleja Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" Seima, Igaunijas Tautas frontes Pilnvaroto padomes un Latvijas Tautas frontes Domes locekļu tikšanās; pirmā notika Tallinā 1989. g. 13.-14. maijā, otrā - Jūrmalā 1990. g. 16. jūnijā.
Māstrihtas līgums līgums starp 12 Eiropas Kopienas valstīm par Eiropas Savienības izveidi, parakstīts 1991. gada 10. decembrī šajā pilsētā, ratificēts un stājās spēkā 1993. g. novembrī.
Sarkaņsola Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants.
Sarkani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukums latgaliski.
pierakstīties Likumā (piem. Padomju Savienībā) paredzētajā kārtībā reģistrēties noteiktā dzīvesvietā, iegūstot likumā noteiktās tiesības.
operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
likuma izsludināšana likumdošanas procesa pēdējā, noslēdzošā stadija, tiesības uz kuru saskaņā ar Satversmes 69. pantu pieder Valsts prezidentam, un viņš to apliecina ar savu parakstu.
Mazā Līkupe Līkupes labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, lejtecē arī Zvārdes un Jaunauces pagasta robežupe, garums — 6 km.
Vērteža Līkupes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 11 km; Verteža.
samsieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Samši" iedzīvotāji.
Ainažu pagasts Limbažu novada pagasts, kas atrodas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Ainažu pilsētu un Salacgrīvas un Alojas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Ainažu pilsētas lauku teritorija, vāciski - Hainasch, krieviski - Hainažskaja.
Katlapi Limbažu novada Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Kotlopi" nosaukuma variants.
ziemeļu linneja linneju suga ("Linnaea borealis"), mazs, mūžzaļš puskrūms ar tievu, ložņājošu stumbru un bāli sārtiem nokareniem ziediem, aug sūnainos skujkoku mežos, līdz 1992. g. bija iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Samuldriva Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Samuldruva" nosaukuma variants.
Samuldryva Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Samuldruva" nosaukums latgaliski.
Sanauža Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Sanaude" nosaukuma variants.
saliešāni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Salieši" iedzīvotāji.
Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
Oranienbauma Lomonosova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.; tagad Sanktpēterburgas sastāvā.
Lonen Loņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā.
Spinnis Loša kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums 14 km.
Zvērupe Loša kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā.
Soltupeite Ludzas kreisā krasta pieteka Ciblas pagastā, izteka Zvirgzdenes pagastā; Saltupīte.
Sapožniki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Sapožņiki" neprecīzs nosaukuma variants.
aizelksnieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizelkšņi" iedzīvotāji.
Aizeļkšni Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" nosaukums latgaliski.
Aizsyli Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizsili" nosaukums latgaliski.
Barkani Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkāni" nosaukuma variants.
Bēliņi Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bieleņi" nosaukuma variants.
Bieleni Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bieleņi" nosaukums latgaliski.
Dūksts Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Diuksts" literarizēts nosaukuma variants.
Dyuksts Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Diuksts" nosaukums latgaliski.
kaupuzieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaupuži" iedzīvotāji.
numernieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Numerne" iedzīvotāji.
Nūmērne Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nūmierņa" nosaukuma variants.
Nūmierne Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nūmierņa" nosaukuma variants.
orinskieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Orinski" iedzīvotāji.
Ūtruo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Bozova" nosaukums latgaliski.
Pyrmuo Buozova Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Bozova" nosaukums latgaliski.
plēšavieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Plēšava" iedzīvotāji.
Plēšava Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Pliešova" literarizēts nosaukuma variants.
kalnumētras Lūpziežu dzimtas ģints ("Satureja"), ārstniecības augs un garšaugs; pupumētra.
Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots.
Linde Ļinde, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
šņācējodze Ļoti indīga odze, 1,5 m gara, spēcīgs ķermenis, briesmu gadījumā uzpūšas un skaļi šņāc; izplatīta uz D no Sahāras.
Dipteronia dyeriana ļoti reta dipteroniju suga, kas iekļauta Sarkanajā grāmatā, aug Ķīnā.
heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
heliocentriskā pasaules sistēma mācība, ka pasaules centrs ir Saule, bet pārējās planētas, arī Zeme, riņķo ap to; pasaules robežu šādā sistēmā veido nekustīgā zvaigžņu sfēra.
komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā.
komūnskola Mācību un audzināšanas iestādes bezpajumtniekiem, bāreņiem u. c. 20. gs. 20. un 30. gados Padomju Savienībā.
Sarkanmuiža Madonas novada apdzīvotās vietas "Sarkaņi" bijušais nosaukums.
sauleskalnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" iedzīvotāji.
saikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Saikava" iedzīvotāji.
aizkujieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizkuja" iedzīvotāji.
biksērieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Biksēre" iedzīvotāji.
birzēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Birži" iedzīvotāji.
Dravnieki Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieks" nosaukuma variants.
Klaucāni Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Klaucēni" bijušais nosaukums.
kujēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kujasmuiža" iedzīvotāji.
paķilieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Paķilis" iedzīvotāji.
Paķilis Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" bijušais nosaukums.
patkulieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" iedzīvotāji.
sarkanieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji.
sprīzdānieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Sprīzdāni" iedzīvotāji.
sudrabainie mākoņi mākoņu veids 75-90 km augstumā, redzami tikai vasarā krēslas laikā, kad tos apgaismo Saule, atrazdamās 5-15 grādu augstumā zem horizonta; spīdošie nakts mākoņi.
kosmiskā stacija mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
Santaisabela Malabo pilsētas nosaukums līdz 1973. g. (sp. val. "Santa Isabel").
Malciņa Malcenka, Sarjankas pieteka.
Malciņas strauts Malcenka, Sarjankas pieteka.
Orga Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Urga Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Uzeņa Malijuzeņa - upe Krievijā, Saratovas apgabalā.
saldenieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Saldeņi" iedzīvotāji.
Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra.
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Marksštate Marksa, pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1928.-1942. g.
MH Māršala Salas, valsts divburtu kods.
MHL Māršala Salas, valsts trīsburtu kods.
Madžuro Māršala Salu Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Majuro"), atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Māršala salu atolā, veido 3 apdzīvotas salas - Delapa, Uliga un Darrita (Rita), 25000 iedzīvotāju (2005. g.).
gātciemieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Gātciems" iedzīvotāji.
pavasarieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasari" iedzīvotāji.
pērņciemieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pērnciems" (senāk arī "Pērņciems") iedzīvotāji.
Silamalas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Silmalas" nosaukuma variants.
Kļavas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums.
Spuņņciems Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums.
Salaskaja Mārupes novada Salas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Masačūsetsa Masačūsetsas Sadraudzība - štats ASV ("Massachusets" / "Commonwealth of Massachusetts"), atrodas valsts austrumos, Jaunanglijā, administratīvais centrs - Bostona, platība - 27237 kvadrātkilometri, 6745400 iedzīvotāju (2014. g.).
Masbate Masbates šaurums - atrodas Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru.
milzu planēta masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsas (Saules sistēmā - Jupiters, Saturns, urāns un Neptūns).
Serbedaru sacelšanās masu sacelšanās pret mongoļu un tjurku feodāļiem 14. gs. Irānā un V-Āzijā; 1337. g. Horasānā, 1365. -66. g. Samarkandā, 1383. g. Sabzevārā.
relatīva kustība materiāla objekta kustība pret kustīgu atskaites sistēmu, piemēram, Zemes kustība pret Sauli, kas kustas pret Galaktiku.
Alkatraza Maza klinšaina saliņa ("Alcatraz") Klusā okeāna austrumu piekrastē, Zelta vārtu līcī pie Sanfrancisko, kur līdz 1963. g. bija izvietots cietums.
Apollo Mazā planēta, attālums no Saules perihēlijā ir 0,65 ua, afēlijā - 2,29 ua; visas mazās planētas, kuru perihēlijā attālums < l ua, sauc par Apollo grupas planētām.
Kiuriņš Mazais Kiuriņš - ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība - 16,8 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers.
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte.
asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītām.
Bulta mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sagitta", saīsinājums "Sge") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja; spožu zvaigžņu nav, vislabāk novērojams vasarā.
salacieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Salaca" iedzīvotāji.
Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
Ciecere Mazupe, ūdenstece Saldus novadā.
Mazupīte Mazurga Salacgrīvas pagastā.
vanadzene Medene ("Sarcodon imbricatum").
Hydnum imbricatum medenes "Sarcodon imbricatum" nosaukuma sinonīms.
Medina Medīna, pilsēta Saūda Arābijā.
Honighof Medus muiža, kuras teritorijā, tagadējā Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies apdzīvotā vieta "Spuņciems".
Lāču salas Medvežju salas Austrumsibīrijs jūrā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.).
Sanluisa Potosi Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts ("San Luis Potosi" / "Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi"), platība — 61165 kvadrātkilometri, 2410400 iedzīvotāju (2005. g.).
MXN Meksikas peso; Meksikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns.
quartillo Meksikas, Santdomingo un Kolumbijas 19. gs. vara monēta.
Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots.
melleņkārkls Mellenāju kārkls ("Salix myrtilloides").
Melnes ezers Melnais ezers Salienas pagastā.
kliederis Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
pliedere Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
pliederes Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
pliederis Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
pliederkoks Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
plieders Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
plukšene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
plūksne Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
plūši Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
plūšķene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
plušķene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
pusirbene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
pušķene Melnais plūškoks ("Sambucus nigra").
Mālupe Melnupe, Salacas pieteka.
IM Menas Sala, teritorijas divburtu kods.
IMP Menas Salas mārciņa; Menas Salas valūtas kods, sīknauda - penss.
jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
jaunmēness Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa nav redzama.
Mēness pēdējais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz kreiso pusi (Zemes ziemeļu puslodē).
Mēness pirmais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz labo pusi (Zemes ziemeļu puslodē).
paisums Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos).
lunāri-solārais kalendārs Mēness-Saules kalendārs.
vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
Viļumupe Mergupes kreisā krasta pieteka Zaubes pagastā; Saliņupīte; Viluma.
Merkurijs Merkurs, Saulei tuvākā planēta.
mesidothea Mesidothea entomon - grēvju dzimtas sugas "Saduria entomon" nosaukuma sinonīms.
uruļi Mezglainā gaurenīte ("Sagina nodosa").
MR Mežrūpniecība (piem., Saldus MR).
eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu.
Gorbijs Mihaila Gorbačova (dz. 1931), Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra (1985.-1991. g.) un Padomju Savienības prezidenta (1990.-1991. g.), iesauka Rietumos.
obehess Milicijas struktūrvienība cīņai ar saimnieciskajiem noziegumiem (Padomju Savienībā, no krievu "Otģel borbi s hiščeņijami sociaļisķičeskoj sobstvennosķi").
kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu.
Mimants Mimass - Saturna pavadonis.
Muende Mindes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g.
trešais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas, 16,7 km/s.
kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds dabiskam vai mākslīgam materiālam objektam jāiegūst pie Saules sistēmas debess ķermeņa virsmas, lai turpmākās kustības gaitā tas vairs neatgrieztos uz šīs virsmas.
vieči Miršlapu kārkls ("Salix myrsinites").
dausa Mistiska ceremonija, ko viduslaikos praktizēja sūfistu brālība Saadija - brālības vadonis jāja zirgā pāri cilvēkiem, kuri ekstāzē metās zem zirga kājām.
lāsumainā mizložņa mizložņu suga ("Salpornis spilonotus").
Magotojeva ezers Mogotojevo, ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
Moloda Molodo, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
Mālnīca Moļneica, Sarjankas pieteka Šķaunes pagastā.
Molnīca Moļneica, Sarjankas pieteka.
Sāmsala Monzunda arhipelāga lielākā sala Baltijas jūrā (ig. val. "Saaremaa"), Igaunijā, platība - 2700 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 50 m vjl.; Sāremā.
Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezera un ar to savienotā Mežezera (Kāņu ezera) kopējs nosaukums, atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst ziemeļu grupā, 36,7 m vjl., kopējā platība - 78 ha, lielākais dziļums - 8,7 m; Sausmežu ezers.
Mordvija Mordvijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Saranska, platība - 26100 kvadrātkilometru, 833000 iedzīvotāju (2009.).
nāss Mugurkaulnieku deguna dobuma ārējā atvere. Sauszemes mugurkaulniekiem caur nāsīm noris gaisa ieplūšana vai izplūšana; zivīm tās ir savienotas ar ožas orgāniem.
Cvikavas Mulde Muldes kreisā satekupe, Saksijā, garums - 128 km, sākas Rūdu kalnos.
Freibergas Mulde Muldes labā satekupe, Saksijā, garums 102 km, sākas Rūdu kalnos.
Murzūka Murzūkas idhāns - smilšu tuksnesis Sahārā (arābu val. "Idenhan Murzuq"), Lībijas dienvidrietumos, platība - \~200000 kvadrātkilometru.
Kalnciema pagasta teritorija mūsdienās sastāda 2106,8 ha, bet 1935. g. bija 18220 ha, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalnciema pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta tagadējā Valgundes un Babītes pagastā, neliela daļa Salas un Slampes pagastā.
govju muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis blanchardi").
cūku muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis miescheriana").
aitu muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis tenella").
Kaaba Musulmaņu svētais templis Mekā (Saūda Arābijā), galvenā musulmaņu svētceļnieku pulcēšanās vieta.
Albertīna Muzejs Vīnē ("Albertina; Graphische Sammlung Albertina") ar vienu no pasaulē lielākajiem zīmējumu, akvareļu un grafikas krājumiem, dibināts 1768. g.
santalkoks Mūžzaļš santalu dzimtas pusparazītisks koks ("Santalum album") ar ļoti smaržīgu koksni; baltais santals.
amerikāņi Nācija, Amerikas Savienoto Valstu pamatiedzīvotāji; izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
NPIES Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā.
A. Bermudesa nacionālais parks nacionālais parks Dominikānā, Santjago provincē (_Armando Bermúdez, Parque Nacional_).
Vanuāza nacionālais parks nacionālais parks Francijas Dienvidaustrumu daļā ("Vanoise"), Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, starp Izēras un Arkas ieleju, platība - 565,6 kvadrātkilometri, dibināts 1963. g., augstums - līdz 3681 m.
Abiseo upes nacionālais parks nacionālais parks Peru, Sanmartina reģionā, izveidots lai aizsargātu šim Andu reģionam raksturīgo faunu un floru; 2500-4000 metru augstumā atklātas vairāk nekā 30 pirmsinku sabiedrības dzīvesvietas, kur tiek veikti arheoloģiskie pētījumi.
Aigvestortesas un Santmaurisi ezera nacionālais parks nacionālais parks Spānijā (_Aigūestortes i Estany de Sant Maurici, Parc Nacional d’_), Katalonijas ziemeļrietumu daļā.
Kačinu valsts nacionāls autonoms apgabals Birmas Savienībā.
Ērkava Nātrene, Salacas pieteka.
Nātra Nātrene, Salacas pieteka.
Nātre Nātrene, Salacas pieteka.
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā.
dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs); attiecīgā naudas zīme, monēta.
riāls naudas vienība dažās arābu valstīs (Irānā, Jemenas Arābu Republikā, Katarā, Omānā, Saūda Arābijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
kolons Naudas vienība Kostarikā un Salvadorā.
tala Naudas vienība Samoa Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - sene.
dobra Naudas vienība Santomes un Prinsipi Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - santīms.
Sandariški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandariškas" nosaukuma variants.
Sandariškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandariškas" nosaukums latgaliski.
sandarišķi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandarišķi" (tagad "Sandariški") iedzīvotāji.
Sargeliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sargeliški" nosaukuma variants.
Sargeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sargeliški" nosaukums latgaliski.
Desventuradasu salas neapdzīvota klinšu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas Desventuradas"), pieder Čīlei, \~900 km uz rietumiem no Dienvidamerikas krasta, lielākā sala pēc platības - Sanfeliksa - 1,6 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 479 m vjl. atrodas Sanambrosijas salā, tās platība 1,5 kvadrātkilometri.
valsts kontrole neatkarīga koleģiāla institūcija, kas revidē valsts mantas stāvokli un rīcību ar valsts mantu; tās darbība nav attiecināma uz Saeimu.
NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība.
tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
parhēliji Neīstas saules - gaiši plankumi abpus Saulei 22⁰, 46⁰ vai 90⁰ atstatumā; tie rodas, saules stariem lūstot atmosfērā suspendētos ledus kristālos.
samizdat Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā un citās Austrumeiropas valstīs.
samizdats Nelegāla aizliegtas literatūras izdošana Padomju Savienībā.
lvo Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
ačoli Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
aluri Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
kumani Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
lango Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
Aukupeite Neliela upīte Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, ietek Nūmierņas ezerā, garums - \~3 km.
Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts.
nutācija nelielas periodiskas Zemes rotācijas ass svārstības, kas rodas tāpēc, ka mainās Mēness un Saules novietojums attiecībā pret Zemes ekvatoriālo paresninājumu, to periods ir 18,6 gadi un amplitūda 9,2 loka sekundes.
mazās planētas nelieli debess ķermeņi (diametrs \~0,5-1000 km), kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
Velna kancele neliels izcilnis Neļķu klinšu austrumu daļā, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas.
meteoroīds Nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā; vielas, kas Saules sistēmas veidošanās laikā netika akumulētas planētās un citos debess ķermeņos.
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis.
gaurenīte Neļķu dzimtas ģints ("Sagina"), lakstaugi, kas reizēm veido nelielu velēniņu, stublāji stāvi, pacili vai guļoši, lapas gandrīz pavedienveidīgas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ziepjusakne Neļķu dzimtas ģints ("Saponaria"), lakstaugi, 32 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Unifikācijas baznīca neortodoksāla sekta, ko 1954. gadā Korejā nodibināja Sans Mjang Mūns; tās mācības ir ezoteriskas.
Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika Nepāla, valsts pilnais nosaukums ("Sanghiya Loktāntrik Ganatantra Nepāl").
Sao Neptūna pavadonis ("Sao"), vidējais attālums no planētas - 22422000 km, izmēri - 40 km.
Honto Neveļska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Ņeveļska Neveļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā.
Livonijas spogulis nezināma autora feodālo tiesību krājums, kas, iespējams, sastādīts 1322.-1337. g., pārstrādājot Sakšu spoguli un piemērojot to Livonijas vajadzībām.
sarkanmuižnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanmuiža" iedzīvotāji.
Saksuonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums latgaliski.
Saksonīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Saksoneja" bijušais nosaukums.
Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna.
Alschof Nīgrandas muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Nīgrandes pagasta teritorijā.
Tairnands Nihvu (Sahalīna) mitoloģijā - jūras dievība, kas dzīvo zemūdens mītnē, bet netālu no viņa un viņa sievas atrodas ciems, kurā mīt visi noslīkušie cilvēki.
Nikuča Nikuce, Salacas pieteka.
Nikucupīte Nikuce, Salacas pieteka.
songaju valoda Nīlas-Sahāras valodu saimes valoda, kas veido atsevišķu bantu saimes grupu, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
giļaki Nivhi - tauta Krievijā, ap Amuras lejgalu un Z-Sahalīnā, tiek pieskaitīti paleoaziātiem jeb Āzijas pirmiedzīvotājiem.
Kurns Nivhu (Sahalīnas ziemeļi) mitoloģijā - Visuma saimnieks, kurš radījis zemi, upes un mežus, apbraukājot Visumu briežu pajūgā.
nurags No akmens būvēta, nocietināta torņveida celtne Sardīnijā bronzas un agrajā dzelzs laikmetā (15.-3. gs. p. m. ē.).
Raņķu pagasta teritorija no pirmskara teritorijas pagastā palikusi tikai Ventas kreisā krasta teritorija, kurai pievienota neliela platība no bijušā Skrundas pagasta, bet labā krasta teritorija iekļauta tagadējā Skrundas pagastā, kā arī Vārmes pagastā un Saldus novada Zirņu pagastā.
sangastieši No Sangastes ievesta kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
silikātieži No silikātiem (silīcijskābju sāļiem) sastāvoši ieži, kas veido 80% Zemes garozas masas; izplatīti arī uz citiem Saules sistēmas ķermeņiem.
vīna raugs no vīnogām, augļiem un ogām iegūti "Saccharomyces" ģints raugi, ko ilgstošā selekcijas darbā izveido individāli katrai šķirnei.
Salaspils novads nodibināts 2004. g. Rīgas rajona sastāvā apvienojoties Salaspils pilsētai un tās lauku teritorijai, no 2009. g. kā patstāvīgs novads ietver Salaspils pilsētu un Salaspils pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu, Ropažu, Ogres un Ķekavas novadu.
Kārsavas novads nodibināts 2009. g. bijušā Ludzas rajona ziemeļu daļā, ietvēra Kārsavas pilsētu, Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, 2021. g. iekļauts Ludzas novadā.
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
Otrais Keplera likums nogrieznis, kas savieno Sauli un planētu, tai kustoties pa orbītu, vienādos laikos noklāj vienādus laukumus.
NF Norfolkas Sala, teritorijas divburtu kods.
NFK Norfolkas Sala, teritorijas trīsburtu kods.
Norene Noriņa, Salacas pieteka.
Norenupīte Noriņa, Salacas pieteka.
Norēnupīte Noriņa, Salacas pieteka.
Norupe Noriņa, Salacas pieteka.
Estfolla Norvēģijas filke, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 285000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Sarpsborga.
Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju.
Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju.
fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa).
konfigurācija noteikts planētas stāvoklis uz debess sfēras attiecībā pret Sauli; pēc planētas un Saules ekliptisko garumu starpības izšķir konjunkciju, maksimālo elongāciju un opozīciju.
Ādažu novads novads ar administratīvo centru Ādažos, ietver Ādažu un Carnikavas pagastus, teritorija no Baltezera līdz Lilastes ezeram, robežojas ar Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2009.-2021. g. novads bija pašreizējā pagasta robežās.
Ķekavas novads novads Daugavas kreisajā krastā, 2009.-2021. g. ietvēra Baložu pilsētu, Daugmales un Ķekavas pagastus, 2021. g pievienots Baldones novads un Baldones pilsēta, robežojas ar Rīgas pilsētu, Salaspils, Ogres, Bauskas un Olaines novadu.
Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā.
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu.
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Saulkrastu novads novads Vidzemes rietumu daļā, pie Rīgas jūras līča, ietver Saulkrastu un Sējas (pievienots 2021. g. novadu reformā) pagastu un Saukrastu pilsētu, robežojas ar Limbažu, Siguldas un Ādažu novadu.
Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu.
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu.
Novisada Novi Sada, pilsēta Serbijā.
ilgstošā glabāšana novietotu spēkratu turēšana ilgstošam darba pārtraukumam, parasti ilgāk par diviem mēnešiem. Pirms ilgstošās glabāšanas spēkrati speciāli jāsagatavo. Sagatavošanas/konservācijas darbu apjoms atkarīgs no izvēlētā glabāšanas veida un konstruktīvām spēkratu īpatnībām.
Nūbija Nūbijas tuksnesis - atrodas Āfrikā starp Nīlu un Sarkano jūru (angļu val. "Nubian Desert"), gk. Sudānas ziemeļaustrumos.
Nueva Nueva Rosita - pilsēta Meksikā ("Nueva Rosita"), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.).
O'Higinsa O'Higinsa ezers - atrodas Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 285 m vjl., Čīlē un Argentīnā (kur saucas - Sanmartina ezers), platība - 1010 km^2^, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis.
Gulīja Oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā ("El Golea"), Sahāras ziemeļos, pie Transsahāras autoceļa (Laguata-Zindera), 40200 iedzīvotāju (2008. g.).
Gāta Oāze un pilsēta Sahārā ("Ghat"), Tasili plato piekājē, Lībijas dienvidrietumos, šebījas administratīvais centrs, 22000 iedzīvotāju (2011. g.).
Tuata Oāžu grupa (~20) Alžīrijas Sahārā, uz austrumiem no Šeša erga, administratīvais centrs - Adrara, sens oāžu zemkopības rajons, audzē dateļpalmas, graudaugus, tabaku, aitkopība.
Gurara Oāžu grupa Alžīrijas Sahārā ("Gourara"), lielākā apdzīvotā vieta - Tīmīmūna, Transsahāras karavānu ceļu mezgls.
Tidikelta Oāžu grupa Sahāras vidienē ("Tidikelt"), pazeminājumā uz ziemeļrietumiem no Ahagara kalnu masīva, Alžīrijā, šķērso Transsahāras autoceļš.
Sumulda Ogres kreisā krasta pieteka Sausnējas un Meņģeles pagastā, garums - 12 km.
saulgozieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Saulgoži" iedzīvotāji.
Omānas Sulultanāts Omāna, valsts pilnais nosaukums ("Salṭanat ʻUmān").
Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos ("ʻUmān"), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas un 4 muhāfazas, robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis.
eirooptimisms Optimistiska, pozitīvi orientēta attieksme pret Eiropas Savienību, tajā notiekošajiem procesiem, nākotnes perspektīvām un Latvijas (vai kādas citas valsts) dalību un progresīvu attīstību šajā organizācijā.
Saules detektors optiski elektroniska ierīce, kas reģistrē ierīces optiskās ass novirzi no virziena uz Sauli; Saules detektoru izmanto arī kosmiskā lidaparāta navigācijas sistēmā.
Saules teleskops optisks teleskops Saules novērošanai, kas parasti ir nekustīga optiskā sistēma, bet Saules gaismu tā objektīvā novirza ar plakanu spoguli (celostatu), kas griežas saskaņā ar Saules diennakts kustību.
Zaksenhauzene Oranienburgas pilsētas ziemeļu priekšpilsēta ("Sachsenhausen"), Vācijas Brandenburgas federālajā zemē, Hāfeles labajā krastā, kur 1936.-1945. g. bija koncentrācijas nometne, izveidots memoriāls.
linoksantīns Oranždzeltens pigments, ko producē "Sarcina aurantiaca".
OSO Orbitālā Saules observatorija.
OK Orbitālais komplekss (kopā ar nosaukumu, piem., OK "Saļut-6 - Sojuz-35").
O. S. A. Ordinis Sancti Augustini - augustīniešu ordeņa loceklis.
O. S. B. Ordinis Sancti Benedicti - benediktiešu ordeņa loceklis.
gangsterisms Organizēta noziedzība, it sevišķi Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Konstitūcijas 18. labojuma pieņemšanas (1919), kas iedibināja prohibīciju jeb "sauso likumu" - aizliegumu ražot un tirgot alkoholiskos dzērienus.
Bellatrikse Oriona (γ); balta milzu zvaigzne Oriona labajā plecā; vizuālais zvaigžņlielums 1,6; 1800 reižu spožāka par Sauli, attālums 125 ly.
Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
Ostbach Ostbakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Sauna Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, augštece Preiļu novadā, garums - 41 km, kritums - 44 m; Saune; Savanka; Savna; Sovanka.
Soltupe Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Saltupe.
Ivaisis Ošas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Saunas pagastā, garums - 10 km; Izvaisis; Ivaiša strauts.
Upolu Otrā lielākā no Samoa salām, 143400 iedzīvotāju (2010. g.), platība - 1125 kvadrātkilometri, garums - 75 km, augstums - līdz 1113 m (Fito kalns), krāteros ezeri, izvirdumiežos alas.
pionieris Padomju Savienībā - bērnu komunistiskās organizācijas biedrs.
sovhoznieks Padomju Savienībā - valsts lauku lielsaimniecības darbinieks.
varoņcietoksnis Padomju Savienībā Brestas cietoksnim piešķirtais goda nosaukums par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā.
kinodirekcija Padomju Savienībā iestāde, kas organizēja un pārzināja kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
stahanovietis Padomju Savienībā strādnieks, kas pārsniedza izvirzītos ražošanas uzdevumus.
padomija Padomju Savienība, padomju valsts.
sovetizācija Padomju Savienībai raksturīgo sabiedriskās dzīves iezīmju un darbības metožu izplatīšana, ieviešana.
sovoks Padomju Savienības atbalstītājs negatīvā nozīmē.
padomjcilvēks Padomju Savienības cilvēks.
padomjtauta Padomju Savienības iedzīvotāju kopums.
gulags Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (it īpaši Sibīrijā un ziemeļu apgabalos); nosaukums cēlies no krievu saīsinājuma GULAG (Glavnoje Upravļeņije LAGerej - Galvenā nometņu pārvalde).
PSKP Padomju Savienības Komunistiskā partija - vadošā politiskā organizācija Padomju Savienībā.
komjaunatne Padomju Savienības komunistiskās partijas jaunatnes organizācija.
kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (otrā pasaules kara laikā).
padomjļaudis Padomju Savienības ļaudis.
padomjpilsonis Padomju Savienības pilsonis.
TASS Padomju Savienības Telegrāfa aģentūra (krievu "Telegrafnoje Agenstvo Sovetskogo Sojuza").
Aeroflote Padomju Savienības vienīgā civilās aviācijas kompānija, kas bija lielākā pasaulē, dibināta 1923. g., turpina darbību Krievijā.
PSRS Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.
Zalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Neretas, Pilskalnes, Mazzalves un Daudzeses pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Lielzalves pagasts, vāciski — Gross-Salwen, krieviski — Groszaļvenskaja.
Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja.
Demenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada dienvidu daļā, tajā atrodas Latvijas galējais dienvidu punkts ar zīmi "Saules puķe", robežojas ar Medumu, Laucesas un Skrudalienas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Demmen, krieviski — Demenskaja.
Vecsalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Naujenes, Salienas, Skrudalienas un Tabores pagastu, nodibināts 1990. g., tā teritorija aizņem pirmskara Salienas pagasta rietumu daļu.
Salienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Skrudalienas, Vecsalienas un Naujenes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Sallonay, krieviski — Sallonaiskaja.
Skrudalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Tabores, Vecsalienas, Salienas, Demenes un Laucesas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Skrundalina, krieviski — Skrundaļinskaja.
Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja.
Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja.
Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja.
Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja.
Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja.
Vērgales pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski — Wirginahlen, krieviski — Virgenskaja.
Cīravas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zierausch, krieviski — Ciravskaja.
Bikstu pagasts pagasts Dobeles novada rietumu daļā, robežojas ar Annenieku un Zebrenes pagastu, kā arī ar Saldus un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bixten, krieviski — Bikstenskaja.
Vītiņu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Lielauces, Vecauces un Bēnes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu.
Lielauces pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Zebrenes, Īles, Vecauces un Vītiņu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Autzsche, krieviski — Gros-Aucskaja.
Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja.
Ābeļu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Brodos; līdz 1925. g. saucās Salas pagasts un ietvēra arī tagadējā Salas pagasta teritoriju, vāciski - Holmhof, krieviski - Goļmgofskaja.
Saukas pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Lonē, robežojas ar Viesītes, Elkšņu un Rites pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sauken, krieviski — Saukenskaja.
Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja.
Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja.
Viesītes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, aptver Viesītes pilsētu, robežojas ar Sēlpils, Salas, Kalna, Elkšņu un Saukas pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Viesītes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Ekengraf, krieviski — Ekengrafskaja.
Cenu pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Ozolnieku un Salgales pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu un Olaines novadu.
Nīkrāces pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Dzeldā, robežojas ar Rudbāržu un Skrundas pagastu, kā arī ar Saldus un Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: Briņķu pagasts, vāciski — Brinkenhof, krieviski — Brinkenskaja.
Kabiles pagasts pagasts Kuldīgas novada austrumu daļā, robežojas ar Vārmes, Rumbas un Rendas pagastu, kā arī ar Talsu un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kabillen, krieviski — Kjabiļevskaja.
Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja.
Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja.
Daugmales pagasts pagasts Ķekavas novadā, robežojas ar Ķekavas un Baldones pagastu, kā arī ar Salaspils un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Līves-Bramberģes pagasts, vāciski — Dunhob-Brambedrgshof, krieviski — Djungob-Brambergskaja.
Vidrižu pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Gravās, robežojas ar Skultes un Limbažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Widrisch, krieviski — Vidrižskaja.
Skultes pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Mandegās, robežojas ar Liepupes, Limbažu un Vidrižu pagastu, kā arī ar Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Adiamunde, krieviski — Skuļtskaja.
Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja.
Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja.
Liepupes pagasts pagasts Limbažu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, robežojas ar Salacgrīvas, Viļķenes, Limbažu un Skultes pagastu; bijušie nosaukumi: Pernigeles pagasts, vāciski — Pernigel, krieviski — Pernigeļskaja.
Pāles pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Alojas, Brīvzemnieku, Katvaru, Viļķenes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sepkull, krieviski — Sepkuļskaja.
Umurgas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Limbažu pilsētu, Katvaru un Limbažu pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ubbenorm-Saarum, krieviski — Ubbenorm-Sarumskaja.
Viļķenes pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Pāles, Katvaru, Limbažu, Liepupes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilkenhof, krieviski — Viļkenskaja.
Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja.
Malnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Goliševas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Kārsavas pagasta teritorijas lielāko daļu.
Mežvidu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Salnavas, Malnavas, Mērdzenes, Pušmucovas un Zvirgzdene pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu.
Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu.
Aronas pagasts pagasts Madonas novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) ar administratīvo centru Kusā, robežojas ar Madonas pilsētu, Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes un Vestienas pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara gk. bijušā Grostonas, Kusas, Lubejas, Oļu un Viesienas pagasta teritorijas daļā.
Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja.
Sausnējas pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Sidrabiņos, robežojas ar Ērgļu un Vestienas pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Saussen, krieviski — Sausenskaja.
Dzelzavas pagasts pagasts Madonas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Sarkaņu pagastu, kā arī ar Cesvaines, Gulbenes un Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selsau, krieviski — Zeļzavskaja.
Cesvaines pagasts pagasts Madonas novada ziemeļu daļā, aptver Cesvaines pilsētu, robežojas ar Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas un Liezēres pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: Cesvaines pilsētas lauku teritorija, vāciski — Sesswegen, krieviski — Cesvanskaja.
Ērgļu pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Jumurdas, Vestienas un Sausnējas pagastu, kā arī ar Cēsu un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Erlaa, krieviski — Ergeļskaja.
Praulienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas un Lazdonas pagastu, kā arī ar Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Praulen, krieviski — Prauļenskaja.
Vestienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Sausnējas, Ērgļu, Jumurdas, Liezēres, Aronas un Bērzaunes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Festen, krieviski — Festenskaja.
Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja.
Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja.
Tīnūžu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ikšķiles pilsētu, Salaspils, Ropažu un Ogres novadu, kā arī ar Ķekavas novadu Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) pretējā krastā; 2009.-2021. g. bija vienīgais pagasts Ikšķiles novadā, 1997.-2009. g. saucās Ikšķiles pilsētas lauku teritorija Ogres rajonā, 1990.-1997. g. bija pagasts Ogres rajonā, līdz 1949. g. teritorija ietilpa Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
Stabulnieku pagasts pagasts Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Sīļukalna, Galēnu, Riebiņu, Saunas un Rudzātu pagastu.
Sīļukalna pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Galēnu, Stabulnieku un Saunas pagastu, kā arī ar Līvānu, Jēkabpils un Varakļānu novadu; 1990.-1992. g. saucās Upenieku pagasts.
Preiļu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu pilsētu un Saunas, Riebiņu, Rušonas, Aizkalnes un Vārkavas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Preiļu novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), krieviski — Preiļskaja.
Riebiņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Stabulnieku, Galēnu, Silajāņu, Rušonas, Preiļu un Saunas pagastu, kā arī ar Preiļu pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Silajāņu pagasta rietumu daļu un bijušā Preiļu pagasta ziemeļaustrumu daļu.
Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja.
Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu.
Kantinieku pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Liužā, robežojas ar Dricānu, Audriņu, Sakstagala un Rikavas pagastu.
Viļānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, aptver gandrīz pilnībā Viļānu pilsētu, robežojas ar Rikavas, Sakastagala, Sokolku, Galēnu, Sīļukalna un Dekšāres pagastu; bijušie nosaukumi: Viļēnu pagasts, krieviski — Veļionskaja.
Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā.
Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā.
Rikavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Nagļu, Gaigalavas, Dricānu, Kantinieku, Sakstagala, Viļānu un Dekšāru pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Viļānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Varakļānu pagasta.
Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja.
Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.).
Ikšķiles pagasts pagasts Rīgas apriņķī no 19. gs. līdz 1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Ogres novada Tīnūžu pagastā, bet daļa arī Daugmales, Ogresgala, Ķeguma un Salaspils pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Uexkullsche, krieviski — Ikskjuļskaja.
Ropažu pagasts pagasts Ropažu novadā (2004.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2004. g. Rīgas rajonā, 1819.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Stopiņu un Garkalnes pagastu, kā arī ar Siguldas, Ogres un Salaspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rodenpois, krieviski — Rodenpoiskaja.
Stopiņu pagasts pagasts Ropažu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2004.-2009. g. novads Rīgas rajonā) ar administratīvo centru Ulbrokā, robežojas ar Garkalnes un Ropažu pagastu, kā arī ar Salaspils novadu un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurtenhof, krieviski — Stopinskaja.
Cieceres pagasts pagasts Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā), aptver Cieceres ezeru un Brocēnu pilsētu, administratīvais centrs Brocēnos, robežojas ar Gaiķu, Remtes, Blīdenes, Zvārdes, Novadnieku un Saldus pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu.
Zaņas pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Kareļos, robežojas ar Kursīšu, Ezeres, Nīgrandes un Pampāļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Ezeres pagasta rietumu daļa un bijušā Pampāļu pagasta dienvidu daļa.
Novadnieku pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Mežvidos, robežojas ar Saldus, Cieceres, Zvārdes, Kursīšu, Pampāļu un Zirņu pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Sātiņu pagasta austrumu daļu, Cieceres pagasta rietumu daļu un Kursīšu pagasta nelielu daļu.
Gaiķu pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Satiķos, robežojas ar Šķēdes, Jaunlutriņu, Lutriņu, Brocēnu un Remtes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gaiken, krieviski — Gaikenskaja.
Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja.
Jaunauces pagasts pagasts Saldus novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Vadakstes, Rubas un Zvārdes pagastiem, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Autzsche, krieviski — Nei-Autckaja.
Ezeres pagasts pagasts Saldus novada dienvidu daļā, robežojas ar Nīgrandes, Zaņas, Kursīšu un Rubas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lielezeres pagasts, vāciski — Gross-Essern, krieviski — Gros-Ezernskaja.
Jaunlutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, nodibināts 1820. g., pastāvēja līdz 1890. g., kad to pievienoja Lutriņu pagastam, atjaunots 1990. g., robežojas ar Šķēdes, Lutriņu un Zirņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Brocēnu novadu.
Remtes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Blīdenes, Brocēnu un Gaiķu pagastu, kā arī ar Tukuma un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Remten, krieviski — Remtenskaja.
Rubas pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Ezeres, Kursīšu, Zvārdes, Jaunauces un Vadakstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski — Ringen, krieviski — Ringenskaja.
Šķēdes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Gaiķu un Jaunlutriņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Tukuma novadu.
Lutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Jaunlutriņu, Saldus, un Zirņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Luttringen, krieviski — Lutringenskaja.
Kursīšu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Novadnieku, Zvārdes, Rubas, Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kursiten, krieviski — Kursitenskaja.
Nīgrandes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Pampāļu, Zaņas un Ezeres pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu un Lietuvu; bijušais nosaukums — Nīgrandas pagasts.
Vadakstes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Rubas un Jaunauces pagastu, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waddax, krieviski — Vadakskaja.
Zirņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Saldus pilsētu, Jaunlutriņu, Lutriņu, Saldus, Novadnieku un Pampāļu pagastu, kā arī ar Skrundas un Kuldīgas novadu, pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Saldus pagasta un daļu bijušā Skrundas pagasta teritorijas.
Pampāļu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zirņu, Novadnieku, Kursīšu, Zaņas un Nīgrandes pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušais nosaukums — Pampāļu-Ezeres pagasts.
Blīdenes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zvārdes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; iepriekšējie nosaukumi: Blīdenes-Stūru pagasts, Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts.
Sējas pagasts pagasts Saulkrastu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā); daudz mazākā teritorijā pastāvēja līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Zogenhof, krieviski — Cegenskaja.
Inčukalna pagasts pagasts Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, līdz 2009. g. Rīgas rajonā), no trim pusēm aptver Vangažu pilsētu un robežojas ar Krimuldas, Siguldas, un Ādažu pagastuu, kā arī ar Ropažu un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Hincenberg, krieviski — Hincenbergskaja.
Krimuldas pagasts pagasts Siguldas novadā ar administratīvo centru Raganā, robežojas ar Lēdurgas, Siguldas un Inčukalna pagastu, kā arī ar Saulkrastu, Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kremon, krieviski — Kremonskaja.
Saldus pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Druvā, robežojas ar Saldus pilsētu, Zirņu un Lutriņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Frauenburg, krieviski — Frauenburgskaja.
Salaspils pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Salaspils pilsētu Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsētas lauku teritorija (1993.-2004. g.), Salaspils novads (Rīgas rajonā 2004.-2009. g.), vāciski — Kirchholm, krieviski — Salaspiļskaja.
Saulkrastu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Saulkrastu pilsētu, robežojas ar Sējas pagastu un Ādažu novadu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem nelielu daļu bijušā Pabažu un Bīriņu pagasta teritorijas.
Ķekavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, robežojas ar Baložu pilsētu un Daugmales un Baldones pagastu, kā arī ar Salspils un Olaines novadu; bijušie nosaukumi: Doles pagasts, vāciski — Dahlen, krieviski — Daļenskaja.
Sidrabenes pagasts pagasts tagadējā Jelgavas novadā līdz 2011. g. (2009.-2011. g. Ozolaines novadā, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā), kad pārdēvēts par Salgales pagastu.
Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu.
Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja.
Zantes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Vānes, Zemītes un Viesatu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Santen, krieviski — Zantenskaja.
Jaunpils pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Viesatu, Irlavas, Lestenes un Džūkstes pagastu, kā arī ar Dobeles un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuenburg, krieviski — Neienburgskaja.
Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta.
Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja.
Tārgales pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Kolkas, Ances, Popes, Ugāles, Piltenes un Vārves pagastu, kā arī ar Ventspils pilsētu un Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Sarkanmuižas pagasts, Ventas pagasts, vāciski — Rothof, krieviski — Rotgofskaja.
Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve.
Saipeite Palaceņas kreisā krasta pieteka Lazdukalnu pagastā; Saipīte; Staipīte.
Pampeln Pampāļu muiža, kuras teritorijā tagadējā Saldus novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pampāļi.
salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī.
asignāti Papīrnauda, ko Francijā Satversmes sapulce, izlaida revolūcijas laikā 18. gs. beigās un kas bija apgrozībā 1789.-1796, g.
Jūdeja Par Jūdeju un Samariju tagad Izraēlā sauc Rietumkrastu.
Saules aktivitāte parādību kopums, kas saistīts ar Saules plankumu, fotosfēras lāpu, protuberanču skaita, Saules uzliesmojumu biežuma un Saules radiācijas palielināšanos; Saules aktivitātei raksturīgs apmēram 11 gadu aktivitātes cikls, kam klājas pāri garāki cikli.
perestroika Pārbūve - ekonomiskās un politiskās sistēmas reformēšanas politika un prakse Padomju Savienībā 20. gs. 80. gadu 2. pusē; pārkārtošanās.
vietējā pretgaisa aizsardzība pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
heliocentriskā sistēma pasaules sistēma, kuras centrā ir Saule; šādu uzskatu par pasaules uzbūvi 16. gs. izstrādāja N. Koperniks, un tas nomainīja seno laiku un viduslaiku mācību, ka Visuma centrs ir Zeme.
Sapotņi Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Sapatņi" bijušais nosaukums.
Sapatni Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Sapatņi" nosaukums latgaliski.
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi.
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu.
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju.
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu.
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu.
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu.
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu.
Babītes novads pastāvēja 2009.-2021. g., administratīvais centrs Piņķos, ietvēra Babītes un Salas pagastus.
Salacgrīvas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Ainažu un Salacgrīvas pilsētas un Ainažu, Liepupes un Slacgrīvas pagastus, robežojās ar Alojas un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju un Rīgas jūras līci; līdz 2009. g. minētie pagasti bija Limbažu rajonā, 2021. g. tie iekļauti Limbažu novadā.
Ulmales-Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Ogres pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Mazozolu pagastā un Ērgļu novada Sausnējas pagastā.
Silenes pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g saucās Borovkas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Skrudalienas, Demenes un Salienas pagastā.
Salanājas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Augšdaugavas novada Salienas un Vecsalienas pagastā.
Borovkas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Silenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugavpils novada Demenes, Salienas un Skrudalienas pagastā.
Vārnavas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vārenbrokas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā.
Vārenbrokas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vārnavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā.
Biržu pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salas, Kalna un Leimaņu pagastā, neliela daļa — Ābeļu un Viesītes pagastā.
Lones pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Saukas pagastu.
Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā.
Reņģu pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rubas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Rubas pagastā.
Emburgas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salgales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salgales un Iecavas pagastā.
Tetelmindes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Teteles pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā.
Garozas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Salgales pagastā, neliela daļa Iecavas pagastā.
Sātiņu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Novadnieku un Zirņu pagastā.
Liepkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās “Liepkalnes-Ozolu pagasts”, teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā.
Liepkalnes-Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Liepkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā.
Patkules pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Sarkaņu pagastā, bet neliela daļa Praulienas pagastā.
Ružinas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa — Feimaņu un Sakstagala pagastā.
Slokas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1945. gadam, kad pievienots Salas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Engures novada Lapmežciema pagastā, Babītes novada Salas pagastā un Jūrmalas pilsētā.
Pabažu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saulkrastu pilsētā, Saulkrastu un Sējas pagastā, kā arī Limbažu novada Vidrižu pagastā.
Bīriņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vidrižu, Krimuldas, Sējas un Saulkrastu pagastā.
Vitrupes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925. g. - Ķirbižu pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā.
Svejciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Svētciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā.
Ķirbižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vitrupes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
Salacas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunots Limbažu rajona sastāvā, bet 1999. g. pievienots Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijai; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā.
Duntes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Liepupes pagastā un Limbažu novada Skultes pagastā.
Sakas novads pastāvēja Liepājas rajonā 2004.-2009. g. apvienojot Pāvilostas pilsētu un Sakas pagastu.
Kārsavas pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Malnavas, Salnavas, neliela daļa — Mežvidu pagastā.
Doles pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Ķekavas, Salaspils un Baldones pagastā.
Sabiles novads pastāvēja Talsu rajonā 2000.-2009. g., ietvēra Sabiles pilsētu un tagadējā Abavas pagasta teritoriju.
Sējas novads pastāvēja Vidzemes rietumu daļā ar administratīvo centru Lojā, nodibināts bijušā Sējas pagasta teritorijā 2006. g. Rīgas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, no 2021. g. pagasts Saulkratsu novadā.
Saules vējš pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas (galvenokārt protonu, elektronu, hēlija atomu kodolu) plūsma virzienā no Saules (ar ātrumu 200-900 km/s), kas rodas izplešoties karstajam Saules vainagam.
aktinogrāfs Pašrakstītājs aparāts Saules radiācijas nepārtrauktai reģistrēšanai.
laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes.
valsts cilvēktiesību birojs patstāvīga valsts iestāde, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši Satversmei un Latvijas saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajam likumam "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi".
Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija.
Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
Čina Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Chin"), mežains augstkalnu apvidus, administratīvais centrs - Hakha, platība - 36019 kvadrātkilometru, 495000 iedzīvotāju (2002. g.).
Karena Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Kayin"), administratīvais centrs - Phaana, platība - 30383 kvadrātkilometru, 1575000 iedzīvotāju (2002. g.).
Mona Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Moni"), administratīvais centrs - Molamjaina, platība - 12155 km^2^, 2672000 iedzīvotāju (2002. g.).
Rakhaina Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Rakhine"), administratīvais centrs - Sitve, platība - 36780 kvadrātkilometru, 2915000 iedzīvotāju (2002. g.).
Šana pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Shan"), administratīvais centrs - Tončī, platība - 155801 km^2^, 5061000 iedzīvotāju (2002. g.).
Kaja Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā), Šanas kalnienes dienvidaustrumos ("Kayah"), administratīvais centrs - Loiko, platība - 11670 kvadrātkilometru, 293000 iedzīvotāju (2002. g.).
Kačina Pavalsts Mjanmas Savienības (Birmas) ziemeļos ("Kachin"), Iravadi augšteces rajonā, administratīvais centrs - Mjičina, platība - 89041 kvadrātkilometrs, 1364000 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Mjičina.
Cieceres atsegumi Pavāru atsegumi Saldus novada Zirņu pagastā.
labradznieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Labrags" iedzīvotāji.
ordzenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Orgsaliena" iedzīvotāji.
orgsalenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Orgsaliena" iedzīvotāji.
ozbacnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ozbaka" iedzīvotāji.
pievicnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Pievika" iedzīvotāji.
sacenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saka" iedzīvotāji.
saļenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" iedzīvotāji.
smikšenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Smikši" iedzīvotāji.
stembrenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Stembre" iedzīvotāji.
upsēžnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Upsēde" iedzīvotāji.
saļenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Urga Saļiene" iedzīvotāji.
sastāvnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Sastāvs" iedzīvotāji.
Babītes pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas pievienota Mārupes un Salas pagastam, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa bijušā Kalnciema un Salas pagasta; salīdzinot ar 1935. g. teritorija ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes.
tendaisms Pēc ķīniskās tjeņtaisma skolas parauga izveidojies japānisks budisma virziens, ko 9. gs. iedibināja Saičjo.
paisuma straume pēc virziena un ātruma periodiski mainīga straume, ko rada Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisītās plūdmaiņas.
Cieceres pagasta teritorija pēckara administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cieceres pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Remtes, Blīdenes, Saldus un Novadnieku pagastā, kā arī Saldus pilsētā.
Felicianovas starpleduslaikmets pēdējais starpleduslaikmets Latvijā, neopleistocēnā pirms 105000-75000 gadiem, kad klimats bija nedaudz siltāks nekā pēcleduslaikmetā, nogulumi konstatēti Felicianovas, Satiķu, Subates un Rogaļu griezumā.
zaļais stars pēdējais vai pirmais Saules stars smaragdzaļā krāsā pie horizonta, Saulei norietot vai uzlecot; izskaidrojams ar Saules gaismas refrakciju un dispersiju.
Pensilvānija Pensilvānijas Sadraudzība - štats ASV ("Pennsylvania" / "Commonwealth of Pennsylvania"), administratīvais centrs - Harisbērga, platība - 119282 kvadrātkilometri, 12787200 iedzīvotāju (2014. g.).
Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs, to temperatūra ir ievērojami zemāka nekā fotosfērai.
saross Periods, ar kādu aptuveni vienā un tai pašā secībā atkārtojas Saules un Mēness aptumsumi - 18 gadi un 11,3 diennaktis, šajā laikā notiek 42 vai 43 Saules aptumsumi un 28 Mēness aptumsumi.
Kursīšu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Kursīšu un Novadnieku pagastā, novērtētie krājumi 382 mlj m^3^, derīgā slāņa vidējais biezums \~20 m, kaļķakmens derīgs cementa rūpniecībā, kaļķu ražošanai un citur.
Kūmu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Novadnieku un Kursīšu pagastā, \~18 km no Brocēniem, platība 272,2 ha, derīgās slāņkopas dziļums 7,5-21,1 m, segkārta 5-12 m, kaļķakmens ieguve sākta 1988. g., izmanto gk. cementa ražošanas uzņēmumā "Brocēni".
Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve.
Iršupīte Pērses labā krasta pieteka Iršu pagastā, augštece Ērgļu un Sausnējas pagastā, iztek no Pīlātu ezera, garums - 9 km.
eirooptimists persona, kam ir optimistiska attieksme pret Eiropas Savienību.
eiroreālists persona, kam ir reālistiska attieksme pret Eiropas Savienību.
trešās valsts pilsonis persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis.
citas dalībvalsts neapliekamā persona persona, kura nav reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un kuras juridiska adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata.
Peterhof Pētera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Petrodvoreca Pēterhofas pilsētas nosaukums no 1944. g. līdz 1999. g., kad to iekļāva Sanktpēterburgas sastāvā.
Pēterpils Petrograda (mūsdienu Sanktpēterburga), pilsēta Krievijā.
Tihama Piejūras zemiene Arābijas pussalas rietumu un dienvidrietumu daļā (arābu val. "Tihāmah"), Sarkanās jūras un Adenas līča piekrastē, Saūda Arābijā un Jemenā, garums - \~1500 km, platums - līdz 80 km.
Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte.
Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts.
Melnupīte Piestiņas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 8 km.
Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m.
Ķerza Pigele, Salacas pieteka.
Pigele Piģele, Salacas pieteka.
Santusa Pilsāta Brazīlijas dienvidaustrumos (port. val. "Santos"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā (tilti savieno ar kontinentu), Sanpaulu priekšosta Atlantijas okeāna Santusas līča krastā, 409000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sitve Pilsēta ("Sittwe") Mjanmas Savienībā (Birmā), Rakhainas pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.).
Aibaka pilsēta Afganistānā (_Aybak_), Samangānas vilajeta administratīvais centrs.
Džabalosarādža Pilsēta Afganistānas austrumos ("Jabal os Sarāj"), Parvānas vilajetā.
Holma Pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Kholm"), Balhas vilajetā, oāzē, ko apūdeņo Samanganas lejtece.
Ain Azla pilsēta Alžirijā (_Aïn Azel_), Salīfas vilājas dienvidos.
Ain Ūlmāna pilsēta Alžīrijā (_Aïn Oulmene_), Satīfas vilājā.
Gardāja Pilsēta Alžīrijā ("Ghardaia"), Sahāras ziemeļos, karavānu un autoceļu mezgls pie Transsahāras autoceļa (Laguata-Zindera), 128000 iedzīvotāju (2000. g.).
Agvāta Pilsēta Alžīrijā (fr. "Laghouat", angļu "Laghwat"), Sahāras Atlasu dienvidu nogāzē, pie Sahāras tuksneša ziemeļu malas, 135000 iedzīvotāju (2010. g.).
Zarzaitina Pilsēta Alžīrijā, kalnrūpniecības centrs Sahāras austrumos, pie Lībijas robežas, lielas naftas atradnes, naftas vads uz Sehiru (Tunisijā).
Tugūrta Pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Touggourt"), tāda paša nosaukuma oāzē, Sahārā, autoceļu mezgls, 143300 iedzīvotāju (2009. g.).
Agvaraja pilsēta Argentīnā (_Aguaray_), Saltas provinces ziemeļos.
Sanhuana Pilsēta Argentīnā ("San Juan"), provinces administratīvais centrs, 116000 iedzīvotāju (2005. g.).
Sanluisa Pilsēta Argentīnā ("San Luis"), provinces administratīvais centrs, 171000 iedzīvotāju (2005. g.).
Sannikolasa Pilsēta Argentīnā ("San Nicolas"), Buenosairesas provincē, jūras osta Paranas labajā krastā, 138000 iedzīvotāju (2001. g.).
Santafē Pilsēta Argentīnā ("Santa Fe"), provinces administratīvais centrs, 381000 iedzīvotāju (2005. g.).
Santarosa Pilsēta Argentīnā ("Santa Rosa"), Lapampas provinces administratīvais centrs, 103200 iedzīvotāju (2010. g.).
Santjago del Estero pilsēta Argentīnā ("Santiago del Estero"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 364300 iedzīvotāju (2010. g.).
Komodora Rivadavija pilsēta Argentīnā, Atlantijas okeāna Sanhorhes līča krastā, 177000 iedzīvotāju (2010. g.), universitāte (dib. 1961. g.).
Riogaljegosa Pilsēta Argentīnas dienvidos ("Rio Gallegos"), osta pie Gaļegosas ietekas Atlantijas okeānā, Santakrusas provinces administratīvais centrs, 97700 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanrafaela Pilsēta Argentīnas rietumos ("San Rafael"), Andu piekājē 688 m vjl., Mendosas provincē, 119000 iedzīvotāju (2012. g.).
Salta Pilsēta Argentīnas ziemeļu daļā ("Salta"), Andos 1187 m vjl., provinces administratīvais centrs, 462000 iedzīvotāju (2005. g.).
Alameda Pilsēta ASV ("Alameda"), Sanfrancisko piepilsēta, 77700 iedzīvotāju (2014. g.), osta un jūras kara bāze Sanfrancisko līča austrumu krastā.
Beisentluisa Pilsēta ASV ("Bay Saint Louis"), Misisipi štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Bērkli Pilsēta ASV ("Berkeley"), Kalifornijas štatā, Sanfrancisko piepilsēta, Sanfrancisko līča austrumu krastā, 118800 iedzīvotāju (2014. g.), Kalifornijas universitāte, dibināta 1873. g. un ir viena no lielākajām ASV.
Bingemtona Pilsēta ASV ("Binghamton"), Ņujorkas štatā, Saskvehanas krastos, 46300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kolumbusa Pilsēta ASV ("Columbus"), pie Saito upes, Ohaio štata administratīvais centrs, 836000 iedzīvotāju (2015. g.).
Denvera Pilsēta ASV ("Denver"), Kolorādo štata administratīvais centrs, atrodas Sautplatas krastos, Klinšu kalnu Frontālās grēdas piekājē, 1630 m vjl., 663800 iedzīvotāju (2014. g.).
Portartura Pilsēta ASV ("Port Arthur"), Teksasas štatā, jūras osta Sabinas ezera krastā, 24 km no Meksikas līča, 54500 iedzīvotāju (2014. g.).
Soko Pilsēta ASV ("Saco"), Meinas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sakramento Pilsēta ASV ("Sacramento"), Kalifornijas ielejas ziemeļu daļā, Kalifornijas štata administratīvais centrs, osta pie Sakramento upes, 485200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sagino Pilsēta ASV ("Saginaw"), Mičiganas štatā, 49800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sagino Pilsēta ASV ("Saginaw"), Teksasas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentolbansa Pilsēta ASV ("Saint Albans"), Rietumvirdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentendrūsa Pilsēta ASV ("Saint Andrews"), Dienvidkarolīnas štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentogastina Pilsēta ASV ("Saint Augustine"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentčārlza Pilsēta ASV ("Saint Charles"), Ilinoisas štatā, 33400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentčārlza Pilsēta ASV ("Saint Charles"), Misūri štatā, 68100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentklauda Pilsēta ASV ("Saint Cloud"), Floridas štatā, 43000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentklauda Pilsēta ASV ("Saint Cloud"), Minesotas štatā, 66400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentdžordža Pilsēta ASV ("Saint George"), Jūtas štatā, 78500 iedzīvotāju (2014. g.).
Senthelensa Pilsēta ASV ("Saint Helens"), Oregonas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentdžona Pilsēta ASV ("Saint John"), Indiānas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentdžozefa Pilsēta ASV ("Saint Joseph"), Misūri štatā, 77000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentluisa Pilsēta ASV ("Saint Louis"), Misūri štatā, upes osta Misisipi krastā, 317400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentmērisa Pilsēta ASV ("Saint Marys"), Džordžijas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentmērisa Pilsēta ASV ("Saint Marys"), Pensilvānijas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentmetjū Pilsēta ASV ("Saint Mathew"), Kentuki štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentmaikla Pilsēta ASV ("Saint Michael"), Minesotas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentpola Pilsēta ASV ("Saint Paul"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentpola Pilsēta ASV ("Saint Paul"), Minesotas štata administratīvais centrs, 297600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentpola Pilsēta ASV ("Saint Paul"), Nebraska štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentpītera Pilsēta ASV ("Saint Peter"), Minesotas štatā, 11570 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentpītersa Pilsēta ASV ("Saint Peters"), Misūri štatā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentpītersbērga Pilsēta ASV ("Saint Petersburg"), Floridas štatā, 253700 iedzīvotāju (2014. g.).
Seilema Pilsēta ASV ("Salem"), Ņūhempšīras štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
Seilema Pilsēta ASV ("Salem"), Ohaio štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
Seilema Pilsēta ASV ("Salem"), Oregonas štata administratīvais centrs, 161600 iedzīvotāju (2014. g.).
Seilema Pilsēta ASV ("Salem"), Virdžīnijas štatā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
Salaida Pilsēta ASV ("Salida"), Kalifornijas štatā, 13700 iedzīvotāju (2010. g.).
Salaina Pilsēta ASV ("Salina"), Kanzasas štatā, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
Salinasa Pilsēta ASV ("Salinas"), Kalifornijas štatā, 156600 iedzīvotāju (2014. g.).
Solsberi Pilsēta ASV ("Salisbury"), Mērilendas štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
Soltleiksitija Pilsēta ASV ("Salt Lake City"), Jūtas štata administratīvais centrs, 190900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanandželo Pilsēta ASV ("San Angelo"), Teksasas štatā, 99000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanantonio Pilsēta ASV ("San Antonio"), Teksasas štatā, 1437000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanbernardīno Pilsēta ASV ("San Bernandino"), Kalifornijas štatā, 215000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandjego Pilsēta ASV ("San Diego"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 24 km no Meksikas robežas, 1380000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanfrancisko Pilsēta ASV ("San Francisco"), Kalifornijas štatā, pussalā starp Kluso okeānu, Zelta vārtu šaurumu un Sanfrancisko līci, 716000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sanhosē Pilsēta ASV ("San Jose"), Kalifornijas štatā, 1015000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sanlūisobispo Pilsēta ASV ("San Luis Obispo"), Kalifornijas štatā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanlūisa Pilsēta ASV ("San Luis"), Arizonas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmarkosa Pilsēta ASV ("San Marcos"), Kalifornijas štatā, 92900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmarkosa Pilsēta ASV ("San Marcos"), Teksasas štatā, 58900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmateo Pilsēta ASV ("San Mateo"), Kalifornijas štatā, 102900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sendispringsa Pilsēta ASV ("Sandy Springs"), Džordžijas štatā, 101900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sendi Pilsēta ASV ("Sandy"), Jūtas štatā, 91100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sendi Pilsēta ASV ("Sandy"), Oregonas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandaski Pilsēta ASV ("Sandusky"), Ohaio štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanforda Pilsēta ASV ("Sanford"), Floridas štatā, 57500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanforda Pilsēta ASV ("Sanford"), Meinas štatā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanforda Pilsēta ASV ("Sanford"), Ziemeļkarolīnas štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sengera Pilsēta ASV ("Sanger"), Kalifornijas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaana Pilsēta ASV ("Santa Ana"), Kalifornijas štatā, 334900 iedzīvotāju (2014. g.).
Santabarbara Pilsēta ASV ("Santa Barbara"), Kalifornijas štatā, 91200 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaklēra Pilsēta ASV ("Santa Clara"), Kalifornijas štatā, 122200 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaklarita Pilsēta ASV ("Santa Clarita"), Kalifornijas štatā, 181500 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakrūza Pilsēta ASV ("Santa Cruz"), Kalifornijas štatā, 63300 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakrusa Pilsēta ASV ("Santa Cruz"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 63400 iedzīvotāju (2014. g.).
Santafē Pilsēta ASV ("Santa Fe"), Ņūmeksikas štata administratīvais centrs, 70300 iedzīvotāju (2014. g.).
Santafē Pilsēta ASV ("Santa Fe"), Teksasas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
Santamarija Pilsēta ASV ("Santa Maria"), Kalifornijas štatā, 103400 iedzīvotāju (2014. g.).
Santamonika Pilsēta ASV ("Santa Monica"), Kalifornijas štatā, 93000 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaroza Pilsēta ASV ("Santa Rosa"), Kalifornijas štatā, 174000 iedzīvotāju (2014. g.).
Saratogspringsa Pilsēta ASV ("Saratoga Springs"), Jūtas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
Saratogspringsa Pilsēta ASV ("Saratoga Springs"), Ņujorkas štatā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
Saratoga Pilsēta ASV ("Saratoga"), Kalifornijas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sūseintmarī Pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sautrivera Pilsēta ASV ("Sauth River"), Ņūdžersijas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sevidža Pilsēta ASV ("Savage"), Minesotas štatā, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
Savana Pilsēta ASV ("Savannah"), Džordžijas štatā, 144300 iedzīvotāju (2014. g.).
Springveli Pilsēta ASV ("Spring Valley"), Kalifornijas štatā, Sandjego piepilsēta, 28200 iedzīvotāju (2010. g.).
Vinstona-Seleima Pilsēta ASV ("Winston-Salem"), Ziemeļkarolīnas štatā, 239300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanbera Pilsēta Austrālijā ("Canberra"), Austrālijas Savienības galvaspilsēta, atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Austrālijas Alpos 600 m vjl., 324000 iedzīvotāju (2006. g.).
Sanktlēonharde Pilsēta Austrijā ("Bad Sankt Leonhard im Lavanthal"), Karintijas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Oberndorfa Pilsēta Austrijā ("Oberndorf bei Salzburg"), Zalcburgas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zālfeldene Pilsēta Austrijā ("Saalfelden am Steinernen Meer"), Zalcburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.).
Zalcburga Pilsēta Austrijā ("Salzburg"), tāda paša nosaukuma federālās zemes administratīvais centrs, 150300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanktandrē Pilsēta Austrijā ("Sankt Andrae"), Karintijas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktjohanna Pilsēta Austrijā ("Sankt Johann im Pongau"), Zalcburgas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktpeltene Pilsēta Austrijā ("Sankt Poelten"), Lejasaustrijas federālās zemes administratīvais cetrs, 51900 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktvalentīna Pilsēta Austrijā ("Sankt Valentin"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktfeite Pilsēta Austrijā ("Sankt Veit an der Glan"), Karintijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
Saatli Pilsēta Azerbaidžānā ("Saatli"), rajona administratīvais centrs, 17500 iedzīvotāju (2008. g.).
Sabirabada Pilsēta Azerbaidžānā ("Sabirabad"), rajona administratīvais centrs, 28400 iedzīvotāju (2008. g.).
Saljana Pilsēta Azerbaidžānā ("Salyan"), piestātne Kūras labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 36200 iedzīvotāju (2008. g.).
Samuha Pilsēta Azerbaidžānā ("Samux"), rajona administratīvais centrs, 5800 iedzīvotāju (2008. g.).
Šabrana Pilsēta Azerbaidžānā, Samuras-Apšeronas kanāla krastā, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
Frīporta Pilsēta Bahamu Sadraudzībā ("Freeport"), 35300 iedzīvotāju (2000. g.).
Saidpura Pilsēta Bangladešas ziemeļrietumos ("Saidpur"), 204000 iedzīvotāji (2016. g.).
Sanpedro Pilsēta Belizā ("San Pedro"), Ambergrisas pussalas dienvidos, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
Sintgilēna Pilsēta Beļģijā ("Saint-Ghislain"), Valonijas reģiona Eno provincē, 23000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sinthuberta Pilsēta Beļģijā ("Saint-Hubert"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5650 iedzīvotāju (2013. g.).
Sintvita Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint Vith", nl., vācu "Sankt Vith"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 9450 iedzīvotāju (2013. g.).
Sintniklāsa Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint-Nicolas", nl., vācu "Sint-Niklaas"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 72900 iedzīvotāju (2013. g.).
Sinttreidena Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint-Trond", nl., vācu "Sint-Truiden"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 39700 iedzīvotāju (2013. g.).
Abapo pilsēta Bolīvijā (_Abapó_), Santakrusas departamentā 450 m vjl., 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sakaba Pilsēta Bolīvijā ("Sacaba"), Kočabambas departamentā, 141500 iedzīvotāju (2008. g.).
Santakrusa Pilsēta Bolīvijā ("Santa Cruz"), Andu piekājē 440 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Bosanska Krupa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Krupa"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 29700 iedzīvotāju (2013. g.).
Cazina Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cazin"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 69400 iedzīvotāju (2013. g.).
Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ilidža Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilidža"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 71900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ilijaša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilijaš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 20500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kļuča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ključ"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
Olova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Olovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Pale Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Pale"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
Rogatica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rogatica"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanski Mosta pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sanski Most"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 47400 iedzīvotāju (2013. g.).
Sapna Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sapna"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Sokolaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sokolac"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Trnova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trnovo"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Velika Kladuša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Velika Kladuša"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 44800 iedzīvotāju (2013. g.).
Hadžiči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bihača Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas Federācijā, Unas-Sanas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bosanski Petrovaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
Blumenava Pilsēta Brazīlijā ("Blumenau"), Santakatarinas štatā, Itažaji labajā krastā, 309200 iedzīvotāju (2010. g.).
Feira di Santana pilsēta Brazīlijā ("Feira de Santana"), Baijas štatā, 495500 iedzīvptāju (2012. g.).
Florianopolisa Pilsēta Brazīlijā ("Florianopolis"), Santakatarinas štata administratīvais centrs, 385000 iedzīvotāju (2007. g.).
Gvaruļuša Pilsēta Brazīlijā ("Guarulhos"), Sanpaulu štatā, Tjetes labajā krastā, 785000 iedzīvotāju (2010. g.).
Žoinvili Pilsēta Brazīlijā ("Joinvile"), Santakatarinas štatā, 470000 iedzīvotāju (2007. g.).
Žuazeiru Pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro"), Baijas štata ziemeļos, Sanfransisku upes labajā krastā, 151300 iedzīvotāju (2010. g.), pretējā krastā - Petrolina, Pernambuku štatā.
Žundiai Pilsēta Brazīlijā ("Jundiai"), Sanpaulu štatā, Brazīlijas plakankalnē 760 m vjl., 318000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lažisa Pilsēta Brazīlijā ("Lages"), Santakatarinas štatā 916 m vjl., 158800 iedzīvotāju (2014. g.).
Limeira Pilsēta Brazīlijā ("Limeira"), Sanpaulu štatā, 296400 iedzīvotāju (2015. g.).
Marilija Pilsēta Brazīlijā ("Marilia"), Sanpaulu štatā, 232000 iezdīvotāju (2015. g.).
Moži das Kruzisa pilsēta Brazīlijā ("Mogi das Cruzes"), Sanpaulu štatā, 163300 iedzīvotāju (2011. g.).
Pirasikaba Pilsēta Brazīlijā ("Piracicaba"), Sanpaulu štatā, 297800 iedzīvotāju (2010. g.).
Prezidenti Epitasju pilsēta Brazīlijā ("Presidente Epitacio"), Sanpaulu štatā, 43700 iedzīvotāju (2016. g.).
Prezidenti Prudenti pilsēta Brazīlijā ("Presidente Prudente"), Sanpaulu štatā, 200000 iedzīvotāju (2010. g.).
Prezidenti Venseslau pilsēta Brazīlijā ("Presidente Venceslau"), Sanpaulu štatā, 39300 iedzīvotāju (2012. g.).
Riuklaru Pilsēta Brazīlijā ("Rio Claro"), Sanpaulu štatā, 201500 iedzīvotāju (2016. g.).
Santamarija Pilsēta Brazīlijā ("Santa Maria"), Riugrandi du Sulas štatā, 246500 iedzīvotāju (2010. g.).
Santarena Pilsēta Brazīlijā ("Santarem"), Paras štatā, osta Tapažosas labajā krastā, pie ietekas Amazonē, 205700 iedzīvotāju (2011. g.).
Sanluisa Pilsēta Brazīlijā ("Sao Luis"), Maranjaunas štata administratīvais centrs, 1012000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanluisa Pilsēta Brazīlijā ("Sao Luiz"), Roraimas štatā, 922000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vitorija Pilsēta Brazīlijā ("Vitoria"), osta Atlantijas okeāna krastā, Espiritu Santu štata administratīvais centrs, 320000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kašoeiru di Itapemirima pilsēta Brazīlijā (“Cachoeiro de Itapemirim”), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.).
Bauru Pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štata vidienē, 367000 iedzīvotāju (2015. g.).
Sankarlusa Pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 222000 iedzīvotāju (2012. g.).
Taubate Pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 232000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanžozē du Riupretu pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 372500 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanžozē dus Kampusa pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 533500 iedzīvotāju (2010. g.).
Ribeiraunpretu Pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 545000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sorokaba Pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 551000 iedzīvotāju (2007. g.).
Santuandrē Pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 668000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ozašku Pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, 701000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kubatana Pilsēta Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Sanpaulu piepilsēta, 127000 iedzīvotāju (2015. g.).
Tubarauna Pilsēta Brazīlijā, Santakatarinas štata dienvidaustrumu daļā, 102900 iedzīvotāju (2015. g.).
Kampinasa Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Campinas"), Sanpaulu štatā, 1022000 iedzīvotāju.
Sanpaulu Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Sao Paulo"), Tietes upes ielejā, Brazīlijas plakankalnē 750 m vjl., štata administratīvais centrs, 10,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Arasatuba Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos, Sanpaulu štatā, 190500 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanvisenti Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumu daļā ("São Vicenti"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā, Atlantijas okeāna krastā, 331800 iedzīvotāju (2010. g.).
Ararakvara Pilsēta Brazīlijas dienvidu daļā ("Araraquara"), Sanpaulu štatā, 208700 iedzīvotāju (2010. g.).
Salvadora Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Salvador"), osta Atlantijas okeāna krastā, Baijas štata administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Sankaetana du Sula pilsēta Brazīljā, Sanpaulu štatā, Sanpaulu piepilsēta, 149300 iedzīvotāju (2010. g.).
Samokova Pilsēta Bulgārijā ("Samokov"), Sofijas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandanska Pilsēta Bulgārijā ("Sandanski"), Blagojevgradas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sarha Pilsēta Čadas dienvidos ("Sarh"), Šari upes kreisajā krastā, 103300 iedzīvotāju (2012. g.).
Puentealto Pilsēta Čīlē ("Puente Alto"), Santjago dienvidaustrumu priekšpilsēta, Kordiljeru provinces administratīvais centrs, 516300 iedzīvotāju (2066. g.).
Sanbernardo Pilsēta Čīlē ("San Bernardo"), Santjago dienvidrietumu piepilsēta, 286200 iedzīvotāju (2006. g.).
Hvidesande Pilsēta Dānijā ("Hvide Sande"), Vidusjitlandes reģionā, 3050 iedzīvotāju (2014. g.).
Kirke Sobī pilsēta Dānijā ("Kirke Saaby"), Zēlandes reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Losalkarrisosa Pilsēta Dominikānas Republikā ("Los Alcarrizos"), Santodomingo piepilsēta, 263900 iedzīvotāju (2012. g.).
Sanfransisko de Makorisa pilsēta Dominikānas Republikā ("San Francisco de Macoris"), 188100 iedzīvotāju (2010. g.).
Portsmuta Pilsēta Dominikas Sadraudzībā ("Portsmouth"), Dominikas salas ziemeļu daļā, 2980 iedzīvotāju (2001. g.).
Keinfīlda Pilsēta Dominikas Sadraudzībā, Dominikas salas rietumu piekrastē, 2800 iedzīvotāju (2001. g.).
Santjago Pilsēta Dominkānas Republikā ("Santiago"), 1887600 iedzīvotāju (2002. g.).
Ahmīma pilsēta Ēģiptē (_Akhmīm_), Sauhāgas muhāfazā, Nīlas labajā krastā.
Kusaira Pilsēta Ēģiptē ("Al Qusayr"), osta Sarkanās jūras krastā, \~50000 iedzīvotāju (2013. g.).
Suvaisa Pilsēta Ēģiptē (arābu val. "as-Suways", fr. val. "Suez"), osta Sarkanās jūras Suecas līča krastā, Suecas kanāla dienvidu galā, \~497000 iedzīvotāju; Sueca.
Safaga Pilsēta Ēģiptes austrumos, osta Sarkanās jūras krastā, kūrorts, <10000 iedzīvotāju.
Santodomingo de los Koloradosa pilsēta Ekvadorā ("Santo Domingo de los Colorados"), 212000 iedzīvotāju (2003. g.).
Miciva Pilsēta Eritrejā ("Mits'iwa"), osta Sarkanās jūras krastā, 53000 iedzīvotāju (2012. g.); Masava.
Sankarlosa Pilsēta Filipīnās ("San Carlos"), Negrosas salas ziemeļaustrumu krastā, 130000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanfernando Pilsēta Filipīnās ("San Fernando"), osta Lusonas salas rietumu piekrastē, Launionas provinces administratīvais centrs, 285900 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanpablo Pilsēta Filipīnās ("San Pablo"), Lusonas salas dienvidu daļā, Lagunas provincē, 248900 iedzīvotāju (2010. g.).
Ēkslebēna Pilsēta Francijā ("Aix-les-Bains"), Ronas-Alpu reģiona Savojas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.).
Busī Senžorža pilsēta Francijā ("Bussy-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Sēnas un Manras departamentā, Parīzes austrumu piepilsēta, 23300 iedzīvotāju (2010. g.).
Šalona pie Sonas pilsēta Francijā ("Chalon-sur-Saône"), Burgundijas reģiona Sonas un Luāras departamentā, 45000 iedzīvotāju (2010. g.).
Šamberī Pilsēta Francijā ("Chambéry"), Ronas-Alpu reģiona Savojas departamentā, 57300 iedzīvotāju (2010. g.).
Konflāna Sentonorīne pilsēta Francijā ("Conflans-Sainte-Honorine"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 35400 iedzīvotāju (2010. g.).
Ērūvila Senklēra pilsēta Francijā ("Herouville-Saint-Clair"), Lejasnormandijas reģiona Kalvadosas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.).
Lasela Senklū pilsēta Francijā ("La Celle-Saint-Cloud"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.).
Lemāna Pilsēta Francijā ("Les Mans"), Luāras reģiona Sartas departamenta administratīvais centrs, 142600 iedzīvotāju (2010. g.).
Senbrijē Pilsēta Francijā ("Saint-Brieuc"), Bretaņas reģiona Kotdarmoras departamentā, 46200 iedzīvotāju (2010. g.).
Senšamona Pilsēta Francijā ("Saint-Chamond"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.).
Senkloda Pilsēta Francijā ("Saint-Cloud"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
Sendenī Pilsēta Francijā ("Saint-Denis"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 106800 iedzīvotāju (2010. g.).
Vogēzu Sendjē pilsēta Francijā ("Saint-Dié-des-Vosges"), Lotringas reģiona Vogēzi departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.).
Sendizjē Pilsēta Francijā ("Saint-Dizier"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Augšmarnas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.).
Sentetjēna pie Rūvjē pilsēta Francijā ("Saint-Étienne-du-Rouvray"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28100 iedzīvotāju (2010. g.).
Sentetjēna Pilsēta Francijā ("Saint-Étienne"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 171300 iedzīvotāju (2010. g.).
Senžēnī Lavāla pilsēta Francijā ("Saint-Genis-Laval"), Ronas-Alpu reģiona Rona departamentā, 20400 iedzīvotāju (2010. g.).
Senžermēnanlē Pilsēta Francijā ("Saint-Germain-en-Laye"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 40500 iedzīvotāju (2010. g.).
Sengratjēna Pilsēta Francijā ("Saint-Gratien"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.).
Senerblēna Pilsēta Francijā ("Saint-Herblain"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 43200 iedzīvotāju (2010. g.).
Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
Senmalo Pilsēta Francijā ("Saint-Malo"), Bretaņas reģiona Ilas un Vilēnas departamentā, 46300 iedzīvotāju (2010. g.).
Senmandē Pilsēta Francijā ("Saint-Mandé"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.).
Senmartēna d'Ēra pilsēta Francijā ("Saint-Martin-d'Hères"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 36200 iedzīvotāju (2010. g.).
Senmora Pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Foses"), Marnas labajā krastā, Parīzes dienvidaustrumu piepilsēta, 75700 iedzīvotāju (2007. g.).
Senmordefosē Pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Fossés"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 74800 iedzīvotāju (2010. g.).
Sentmēdaranžēla Pilsēta Francijā ("Saint-Médard-en-Jalles"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.).
Senmišela pie Oržas pilsēta Francijā ("Saint-Michel-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sennazēra Pilsēta Francijā ("Saint-Nazaire"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 67000 iedzīvotāju (2010. g.).
Senuāna l’Omona pilsēta Francijā ("Saint-Ouen-l'Aumône"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 23600 iedzīvotāju (2010. g.).
Sentuāna Pilsēta Francijā ("Saint-Ouen"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 47200 iedzīvotāju (2010. g.).
Senpriē Pilsēta Francijā ("Saint-Priest"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 42000 iedzīvotāju (2010. g.).
Senkantēna Pilsēta Francijā ("Saint-Quentin"), Pikardijas reģiona Ēnas departamentā, 56000 iedzīvotāju (2010. g.).
Senrafaela Pilsēta Francijā ("Saint-Raphael"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.).
Sensebastjēna pie Luāras pilsēta Francijā ("Saint-Sébastien-sur-Loire"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.).
Senfuā pie Lionas pilsēta Francijā ("Sainte-Foy-lès-Lyon"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 21700 iedzīvotāju (2010. g.).
Senženevjēna pie Buā pilsēta Francijā ("Sainte-Genevieve-des-Bois"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 34200 iedzīvotāju (2010. g.).
Senta Pilsēta Francijā ("Saintes"), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.).
Salondeprovansa Pilsēta Francijā ("Salon-de-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanuā Pilsēta Francijā ("Sannois"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.).
Sarsele Pilsēta Francijā ("Sarcelles"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 58600 iedzīvotāju (2010. g.).
Sargemina Pilsēta Francijā ("Sarreguemines"), Lotringas reģiona Mozeles departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.).
Satruvila Pilsēta Francijā ("Sartrouville"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 51100 iedzīvotāju (2010. g.).
Somīra Pilsēta Francijā ("Saumur"), Luāras reģiona Mēnas un Luāras departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.).
Saviņī Letampla pilsēta Francijā ("Savigny-le-Temple"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 28600 iedzīvotāju (2010. g.).
Saviņīsīrorža Pilsēta Francijā ("Savigny-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 36800 iedzīvotāju (2010. g.).
Vilfranša pie Sonas pilsēta Francijā ("Villefranche-sur-Saone"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 35300 iedzīvotāju (2010. g.).
Vilnēva Senžorža pilsēta Francijā ("Villeneuve-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.).
Senluī Pilsēta Francijā (fr. "Saint-Louis"), Elzasas reģiona Augšreinas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.).
Ansī Pilsēta Francijas austrumos ("Annecy"), Savojas Alpu rietumu daļā, Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2010. g.).
Aleksandrija pilsēta Grieķijā ("Αλεξάνδρεια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, \~50 km uz rietumiem no Salonikiem, 14800 iedzīvotāju (2011. g.).
Verija Pilsēta Grieķijā ("Βέροια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, \~60 km uz rietumiem no Salonikiem, nomes administratīvais centrs, 66600 iedzīvotāju (2011. g.).
Menemeni pilsēta Grieķijā ("Μενεμένη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, Saloniku piepilsēta, 14900 iedzīvotāju (2011. g.).
Pireja pilsēta Grieķijā ("Πειραιάς"), Atikas perifērijā, Atēnu piepilsēta, osta Egejas jūras Saronas līča krastā, 449000 iedzīvotāju (2011. g.).
Sagaredžo Pilsēta Gruzijā ("Sagarejo"), Kahetijas mhares rietumos, 11700 iedzīvotāju (2012. g.).
Vale Pilsēta Gruzijā, Samche-Dzavahetijas mharē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ahalcihe Pilsēta Gruzijā, Samche-Džavahetija mhares administratīvais centrs, \~50000 iedzīvotāju.
Ahalkalaki Pilsēta Gruzijā, Samche-Džavahetijas mharē, \~20000 iedzīvotāju.
Sentroza Pilsēta Gvadelupā ("Saint-Rose"), Francijas aizjūras departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.).
Sentana Pilsēta Gvadelupā ("Sainte-Anne"), Francijas aizjūras departamentā, Mazajās Antiļu salās, 24200 iedzīvotāju (2010. g.).
Antigva Gvatemala pilsēta Gvatemalā ("Antigua Guatemala"), Sakatepekesas departamenta administratīvais centrs, 1500 m vjl., 35000 iedzīvotāju (2002. g.).
Kesaltenango Pilsēta Gvatemalā ("Quezaltenango"), vulkāna Santamarijas piekājē 2350 m vjl., tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 120500 iedzīvotāju (2002. g.).
Sanmarkosa Pilsēta Gvatemalā ("San Marcos"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2002. g.).
Senlorāndimaroni Pilsēta Gviānā ("Saint-Laurent-du-Maroni"), Francijas aizjūras departamentā, atrodas pie Maroni upes grīvas, 38400 iedzīvotāju (2010. g.).
Samobora Pilsēta Horvātijā ("Samobor"), Zagrebas županijā, 37600 iedzīvotāju (2011. g.).
Sisaka Pilsēta Horvātijā ("Sisak"), Sisakas-Moslavinas županijā, osta pie Kupas ietekas Savā, 47800 iedzīvotāju (2011. g.).
Čelama Pilsēta Indijā ("Salem"), Tamlinādas štatā, 829300 iedzīvotāju (2012. g.).
Sahāranpura Pilsēta Indijas ziemeļos ("Saharanpur"), Utarpradēšas štatā, 705500 iedzīvotāju (2011. g.).
Batama Pilsēta Indonēzijā ("Batam"), Riau Salu provincē, 1035000 iedzīvotāju (2015. g.).
Tandžunpinana Pilsēta Indonēzijā ("Tanjungpinang"), Bintanas salas piekrastē, Riau Salu provinces administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2016. g.).
Agropoli pilsēta Itālijā (_Agrópoli_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, Tirēnu jūras Salerno līča krastā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ačerno Pilsēta Itālijā ("Acerno"), Kampnijas reģiona Salerno provincē, 2830 iedzīvotāju (2014. g.).
Ači Santantonio pilsēta Itālijā ("Aci Sant'Antonio"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
Alasio Pilsēta Itālijā ("Alassio"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Altavilla Silentīna pilsēta Itālijā ("Alatavilla Silentina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
Albanella Pilsēta Itālijā ("Albanella"), Kampānijas reģiona Salemo provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Albenga Pilsēta Itālijā ("Albenga"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Albisola Suoeriore pilsēta Itālijā ("Albisola Superiore"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Algēro Pilsēta Itālijā ("Alghero"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.).
Amalfi Pilsēta Itālijā ("Amalfi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Angri Pilsēta Itālijā ("Angri"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
Angvillāra Sabazia pilsēta Itālijā ("Anguillara Sabazia"), Lacio reģiona Romas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Arcakēna Pilsēta Itālijā ("Arzachena"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
Askea Pilsēta Itālijā ("Ascea"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
Askoli Santriāno pilsēta Itālijā ("Ascoli Satriano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.).
Auleta Pilsēta Itālijā ("Auletta"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2350 iedzīvotāju (2014. g.).
Banjolo del Salento pilsēta Itālijā ("Bagnolo del Salento"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1870 iedzīvotāju (2014. g.).
Baronisi Pilsēta Itālijā ("Baronissi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
Batipalja Pilsēta Itālijā ("Battipaglia"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 50500 iedzīvotāju (2014. g.).
Beliči Pilsēta Itālijā ("Bellizzi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
Borgo Sanlorenco pilsēta Itālijā ("Borgo San Lorenzo"), Toskānas reģiona Florences provincē, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
Boza Pilsēta Itālijā ("Bosa"), Sardīnijas reģiona Oristāno provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
Bračiljāno Pilsēta Itālijā ("Bracigliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
Bučīno Pilsēta Itālijā ("Buccino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Buonabitakolo Pilsēta Itālijā ("Buonabitacolo"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2570 iedzīvotāju (2014. g.).
Kabrasa Pilsēta Itālijā ("Cabras"), Sardīnijas reģiona Oristāno provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kadžāno Pilsēta Itālijā ("Caggiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaljāri Pilsēta Itālijā ("Cagliari"), Sardīnijas autonomā reģiona un provinces administratīvais centrs, 149500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kairo Montenote pilsēta Itālijā ("Cairo Montenotte"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kamerota Pilsēta Itālijā ("Camerota"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kampanja Pilsēta Itālijā ("Campagna"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kapačo Pilsēta Itālijā ("Capaccio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kapoterra Pilsēta Itālijā ("Capoterra"), Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kapriate Sandžervāzio pilsēta Itālijā ("Capriate San Gervasio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
Karbonija Pilsēta Itālijā ("Carbonia"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
Karloforte Pilsēta Itālijā ("Carloforte"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
Karpinjāno Salentīno pilsēta Itālijā ("Carpignano Salentino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3840 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastela di Sangro pilsēta Itālijā ("Castel di Sangro"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastellabate Pilsēta Itālijā ("Castellabate"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastelsardo Pilsēta Itālijā ("Castelsardo"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 5750 iedzīvotāju (2014. g.).
Čentola Pilsēta Itālijā ("Centola"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
Čerāzo Pilsēta Itālijā ("Ceraso"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
Čita Santandželo pilsēta Itālijā ("Citta Sant'Angelo"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kolliāno Pilsēta Itālijā ("Colliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kontursi Terme pilsēta Itālijā ("Contursi Terme"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3340 iedzīvotāju (2014. g.).
Korbara Pilsēta Itālijā ("Corbara"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
Doljanova Pilsēta Itālijā ("Dolianova"), Sardīnijas reģiona Kajāri provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
Dorgāli Pilsēta Itālijā ("Dorgali"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
Eboli Pilsēta Itālijā ("Eboli"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
Fināle Ligure pilsēta Itālijā ("Finale Ligure"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
Fišāno Pilsēta Itālijā ("Fisciano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
Džifoni Sei Kazali pilsēta Itālijā ("Giffoni Sei Casali"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
Džifoni Valle Pjana pilsēta Itālijā ("Giffoni Valle Piana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Gonosfandidža Pilsēta Itālijā ("Gonnosfanadiga"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Guardija Sandramondi pilsēta Itālijā ("Guardia Sanframondi"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Guspīni Pilsēta Itālijā ("Guspini"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Iglēziasa Pilsēta Itālijā ("Iglesias"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
Izola del Grāna Saso d’Itāljia pilsēta Itālijā ("Isola del Gran Sasso d'Italia"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Itiri Pilsēta Itālijā ("Ittiri"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
La Madalēna pilsēta Itālijā ("La Maddalena"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Lanuzei Pilsēta Itālijā ("Lanusei"), Sardīnijas reģiona Oljastras provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
Linjāno Sabbjadoro pilsēta Itālijā ("Lignano Sabbiadoro"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Undīnes provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Loano Pilsēta Itālijā ("Loano"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
Makomēra Pilsēta Itālijā ("Macomer"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
Maljāno Sabina pilsēta Itālijā ("Magliano Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
Maiori Pilsēta Itālijā ("Maiori"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
Margerita di Savoja pilsēta Itālijā ("Margherita di Savoia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Melito di Porto Salvo pilsēta Itālijā ("Melito di Porto Salvo"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
Merkato Sanseverīno pilsēta Itālijā ("Mercato San Severino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
Monte Sanbadžo pilsēta Itālijā ("Monte San Biagio"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
Montekoriče Pilsēta Itālijā ("Montecorice"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
Montekorvīno Puljāno pilsēta Itālijā ("Montecorvino Pugliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Montezāno sulla Marčellāna pilsēta Itālijā ("Montesano sulla Marcellana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
Mošāno Santandželo pilsēta Itālijā ("Mosciano Sant'Angelo"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Nočera Inferjore pilsēta Itālijā ("Nocera Inferiore"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 46200 iedzīvotāju (2014. g.).
Nuoro Pilsēta Itālijā ("Nuoro"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 36400 iedzīvotāju (2014. g.).
Olbija Pilsēta Itālijā ("Olbia"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 55200 iedzīvotāju (2014. g.).
Olevāno sul Tušāno pilsēta Itālijā ("Olevano sul Tusciano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
Oliveto Čitra pilsēta Itālijā ("Oliveto Citra"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
Oristāno Pilsēta Itālijā ("Oristano"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ocjēri Pilsēta Itālijā ("Ozieri"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Padula Pilsēta Itālijā ("Padula"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Pagāni Pilsēta Itālijā ("Pagani"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
Palaco Sandžervāzio pilsēta Itālijā ("Palazzo San Gervasio"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
Palombara Sabīna pilsēta Itālijā ("Palombara Sabina"), Lacio reģiona Romas provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
Palomonte Pilsēta Itālijā ("Palomonte"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pellečāno Pilsēta Itālijā ("Pellezzano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjetra Ligure pilsēta Itālijā ("Pietra Ligure"), Ligūrijas reģiona Savonnas provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjove di Sako pilsēta Itālijā ("Piove di Sacco"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
Pišota Pilsēta Itālijā ("Pisciotta"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
Polla Pilsēta Itālijā ("Polla"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
Pollika Pilsēta Itālijā ("Pollica"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
Pontekanjāno Fajāno pilsēta Itālijā ("Pontecagnano Faiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
Portosantelpidio Pilsēta Itālijā ("Porto Sant'Elpidio"), Markes reģiona Fermo provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
Portotorresa Pilsēta Itālijā ("Porto Torres"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kvartu Santelena pilsēta Itālijā ("Quartu Sant'Elena"), Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
Rokadaspide Pilsēta Itālijā ("Roccadaspide"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
Rokapjemonte Pilsēta Itālijā ("Roccapiemonte"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sabaudija Pilsēta Itālijā ("Sabaudia"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sačile Pilsēta Itālijā ("Sacile"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentivinsenta Pilsēta Itālijā ("Saint-Vincent"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sala Konsilīna pilsēta Itālijā ("Sala Consilina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
Salandra Pilsēta Itālijā ("Salandra"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
Salemi Pilsēta Itālijā ("Salemi"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Salerno Pilsēta Itālijā ("Salerno"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 131800 iedzīvotāju (2014. g.).
Saliče Salentīno pilsēta Itālijā ("Salice Salentino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
Salo Pilsēta Itālijā ("Salo"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
Salsomadžore Terme pilsēta Itālijā ("Salsomaggiore Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
Saltāra Pilsēta Itālijā ("Saltara"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
Saluco Pilsēta Itālijā ("Saluzzo"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
Salve Pilsēta Itālijā ("Salve"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Salcāno Pilsēta Itālijā ("Salzano"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
Samarate Pilsēta Itālijā ("Samarate"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sambuka di Sicīlja pilsēta Itālijā ("Sambuca di Sicilia"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sammikele di Bari pilsēta Itālijā ("Sammichele di Bari"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanbenedeto dei Marsi pilsēta Itālijā ("San Benedetto dei Marsi"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanbadžo di Kallalta pilsēta Itālijā ("San Biagio di Callalta"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sankasiāno Pilsēta Itālijā ("San Cassiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sankataldo Pilsēta Itālijā ("San Cataldo"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sančezareo Pilsēta Itālijā ("San Cesareo"), Lacio reģiona Romas provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sančezario di Leče pilsēta Itālijā ("San Cesario di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sančipirello Pilsēta Itālijā ("San Cipirello"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sančipriāno Pičentīno pilsēta Itālijā ("San Cipriano Picentino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandamjāno d'Asti pilsēta Itālijā ("San Damiano d'Asti"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandaniele del Friuli pilsēta Itālijā ("San Daniele del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandona di Pjave pilsēta Itālijā ("San Dona di Piave"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 41200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandonato di Leče pilsēta Itālijā ("San Donato di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandonato Milanēze pilsēta Itālijā ("San Donato Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanfeliče Čirčeo pilsēta Itālijā ("San Felice Circeo"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanferdinando di Pulja pilsēta Itālijā ("San Ferdinando di Pulja"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanfilipo del Mela pilsēta Itālijā ("San Filippo del Mela"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sangavīno Monreāle pilsēta Itālijā ("San Gavino Monreale"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžiminjāno Pilsēta Itālijā ("San Gimignano"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžordžo a Kremano pilsēta Itālijā ("San Giorgio a Cremano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 45000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžordžo del Sannio pilsēta Itālijā ("San Giorgio del Sannio"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžordžo di Pjāno pilsēta Itālijā ("San Giorgio di Piano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžordžo Joniko pilsēta Itālijā ("San Giorgio Ionico"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžovanni a Piro pilsēta Itālijā ("San Giovanni a Piro"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžovanni Džemini pilsēta Itālijā ("San Giovanni Gemini"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžovanni in Fjorē pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Fiore"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 17700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžovanni Persiketo pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Persiceto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžovanni la Punta pilsēta Itālijā ("San Giovanni la Punta"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžovanni Lupatoto pilsēta Itālijā ("San Giovanni Lupatoto"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžovanni Rotondo pilsēta Itālijā ("San Giovanni Rotondo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžovanni Teatīno pilsēta Itālijā ("San Giovanni Teatino"), Abrico reģiona Kjeti provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžovanni Valdarno pilsēta Itālijā ("San Giovanni Valdarno"), Toskānas reģiona Areco provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandžuliāno Milanēze pilsēta Itālijā ("San Giuliano Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sengregorio di Katānija pilsēta Itālijā ("San Gregorio di Catania"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sangregorio Magno pilsēta Itālijā ("San Gregorio Magno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanlačaro di Savena pilsēta Itālijā ("San Lazzaro di Savena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanlučido Pilsēta Itālijā ("San Lucido"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmarčello Pistoiēze pilsēta Itālijā ("San Marcello Pistoiese"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmarko Ardžentāno pilsēta Itālijā ("San Marco Argentano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmarko Lamisā pilsēta Itālijā ("San Marco in Lamis"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmartīno Sikomerio pilsēta Itālijā ("San Martino Siccomario"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmarcāno di Sandžuzepe pilsēta Itālijā ("San Marzano di San Giuseppe"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmarcāno sul Sarno pilsēta Itālijā ("San Marzano sul Sarno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmauro Torinēze pilsēta Itālijā ("San Mauro Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmišele al Taljamento pilsēta Itālijā ("San Michele al Tagliamento"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanminjato Pilsēta Itālijā ("San Miniato"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sannikandro Garganiko pilsēta Itālijā ("San Nicandro Garganico"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sannikola la Strada pilsēta Itālijā ("San Nicola la Strada"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanpaolo di Čivitāte pilsēta Itālijā ("San Paolo di Civitate"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanpjetro Klarenca pilsēta Itālijā ("San Pietro Clarenza"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanpjetro Lamā pilsēta Itālijā ("San Pietro in Lama"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanpjetro Vernotīko pilsēta Itālijā ("San Pietro Vernotico"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanremo Pilsēta Itālijā ("San Remo"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 53900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sansalvatore Monferata pilsēta Itālijā ("San Salvatore Monferato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sansalvo Pilsēta Itālijā ("San Salvo"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanseverīno Marke pilsēta Itālijā ("San Severino Marche"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sansevero Pilsēta Itālijā ("San Severo"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanstīno di Livenca pilsēta Itālijā ("San Stino di Livenza"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanvalentīno Torio pilsēta Itālijā ("San Valentino Torio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanvito Kjetīno pilsēta Itālijā ("San Vito Chietino"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanvito dei Normani pilsēta Itālijā ("San Vito dei Normani"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanarika Pilsēta Itālijā ("Sanarica"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanačaro de Burgoni pilsēta Itālijā ("Sanazzario de' Burgondi"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandrigo Pilsēta Itālijā ("Sandrigo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanluri Pilsēta Itālijā ("Sanluri"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sannikandro di Bari pilsēta Itālijā ("Sannicandro di Bari"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanikola Pilsēta Itālijā ("Sannicola"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sansepolkro Pilsēta Itālijā ("Sansepolcro"), Toskānas reģiona Areco provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Santagata de Džoti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata de' Goti"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
Santagata di Militello pilsēta Itālijā ("Sant'Ágata di Militello"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sant'Agata li Batiāti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata li Battiati"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sant'Antimo Pilsēta Itālijā ("Sant'Antimo"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sant'Arkandželo Pilsēta Itālijā ("Sant'Arcangelo"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sant'Arsēnio pilsēta Itālijā ("Sant'Arsenio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2750 iedzīvotāju (2014. g.).
Santedžidio alla Vibrata pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio alla Vibrata"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sant'Endžidio del Monte Albīno pilsēta Itālijā ("Sant'Egidio del Monte Albino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Santelija Fjumerapīdo pilsēta Itālijā ("Sant'Elia Fiumerapido"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
Santelpidio a Mare pilsēta Itālijā ("Sant'Elpidio a Mare"), Markes reģiona Fermo provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sant'Olčēze Pilsēta Itālijā ("Sant'Olcese"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
Santomero Pilsēta Itālijā ("Sant'Omero"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakaterina Villarmosa pilsēta Itālijā ("Santa Caterina Villarmosa"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
Santačezarea Terme pilsēta Itālijā ("Santa Cesarea Terme"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakroče Kamerīna pilsēta Itālijā ("Santa Croce Camerina"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakroče sull'Arno pilsēta Itālijā ("Santa Croce sull'Arno"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaflāvija pilsēta Itālijā ("Santa Flavia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Santamargerita di Beliče pilsēta Itālijā ("Santa Margherita di Belice"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Santamargerita Ligūre pilsēta Itālijā ("Santa Margherita Ligure"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
Santamarija Kapuja Vetere pilsēta Itālijā ("Santa Maria Capua Vetere"), Kampānijas reģiona Kazetras provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
Santamarija di Likodija pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Licodia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
Santamarija di Sala pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Sala"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
Santamarina pilsēta Itālijā ("Santa Marina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
Santamarinella pilsēta Itālijā ("Santa Marinella"), Lacio reģiona Romas provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaninfa pilsēta Itālijā ("Santa Ninfa"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaterēza di Riva pilsēta Itālijā ("Santa Teresa di Riva"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaterēza Galura pilsēta Itālijā ("Santa Teresa Gallura"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
Santavenerīna pilsēta Itālijā ("Santa Venerina"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
Santarkandželo di Romagna pilsēta Itālijā ("Santarcangelo di Romagna"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
Santena Pilsēta Itālijā ("Santena"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Santeramo Kollē pilsēta Itālijā ("Santeramo in Colle"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
Santija Pilsēta Itālijā ("Santhia"), Pjemontas reģiona Verčelli provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
Santi Kosma e Damiano pilsēta Itālijā ("Santi Cosma e Damiano"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
Santastefana Kviskīna pilsēta Itālijā ("Santo Stefano Quisquina"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanca Pilsēta Itālijā ("Sanza"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sapri Pilsēta Itālijā ("Sapri"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sarno Pilsēta Itālijā ("Sarno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
Saronno Pilsēta Itālijā ("Saronno"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sāre Pilsēta Itālijā ("Sarre"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sarre Pilsēta Itālijā ("Sarre"), Valles d'Aostas reģiona Valles d'Aostas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sarsīna Pilsēta Itālijā ("Sarsina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sarzāna Pilsēta Itālijā ("Sarzana"), Ligūrijas reģiona Spēcijas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sasāno Pilsēta Itālijā ("Sassano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sasāri Pilsēta Itālijā ("Sassari"), Sardīnijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 126000 iedzīvotāju (2014. g.).
Saso Markoni pilsēta Itālijā ("Sasso Marconi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sasoferrato Pilsēta Itālijā ("Sassoferrato"), Markes reģiona Ankonas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sasuolo Pilsēta Itālijā ("Sassuolo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sava Pilsēta Itālijā ("Sava"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
Savjāno Pilsēta Itālijā ("Saviano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
Saviljāno Pilsēta Itālijā ("Savigliano"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
Savona Pilsēta Itālijā ("Savona"), Ligūrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60700 iedzīvotāju (2014. g.).
Skafāti Pilsēta Itālijā ("Scafati"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 50200 iedzīvotāju (2014. g.).
Serra Sanbruno pilsēta Itālijā ("Serra San Bruno"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
Serre Pilsēta Itālijā ("Serre"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sesto Sandžovanni pilsēta Itālijā ("Sesto San Giovanni"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 76400 iedzīvotāju (2014. g.).
Siāno Pilsēta Itālijā ("Siano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sičinjāno deli Alburi pilsēta Itālijā ("Sicignano degli Alburni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
Siniskola Pilsēta Itālijā ("Siniscola"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sorso Pilsēta Itālijā ("Sorso"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
Tedžāno Pilsēta Itālijā ("Teggiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Tempo Pauzānija pilsēta Itālijā ("Tempio Pausania"), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
Terranova Sapo Minulio pilsēta Itālijā ("Terranova Sappo Minulio"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 550 iedzīvotāju (2014. g.).
Tortoli Pilsēta Itālijā ("Tortoli"), Sardīnijas reģiona Oljastras provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Tramonti Pilsēta Itālijā ("Tramonti"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4050 iedzīvotāju (2014. g.).
Vallo della Lukānija pilsēta Itālijā ("Vallo della Lucania"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
Varace Pilsēta Itālijā ("Varazze"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
Vibonati Pilsēta Itālijā ("Vibonati"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
Vietri sul Mare pilsēta Itālijā ("Vietri sul Mare"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Villa Sandžovanni pilsēta Itālijā ("Villa San Giovanni"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Villačidro Pilsēta Itālijā ("Villacidro"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
Villamasardža Pilsēta Itālijā ("Villamassargia"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 3650 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasala Velīno pilsēta Itālijā (“Casal Velino”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastela Sandžirdžo pilsēta Itālijā (“Castel San Giorgio”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastela Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Castel San Giovanni”), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastela Sanlorenco pilsēta Itālijā (“Castel San Lorenzo”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2570 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastela Sanpjetro Terme pilsēta Itālijā (“Castel San Pietro Terme”), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
Konkordija Sadžitārija pilsēta Itālijā (“Concordia Sagittaria”), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
Monte Sansvīno pilsēta Itālijā (“Monte San Savino”), Toskānas reģiona Areco provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
Monte Sant’Andželo pilsēta Itālijā (“Monte Sant’Ángelo”), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
Montekorvīno Rovella pilsēta Itālijā (“Montecorvino Rovella”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
Montezāno Salentīno pilsēta Itālijā (“Montesano Salentino”), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
Mota Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Motta San Giovanni”), Kalabrijas reģiona Režo di Kalabrijas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
Mota Sant’Anastasija pilsēta Itālijā (“Motta Sant’Anastasia”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
Nočera Superjore pilsēta Itālijā (“Nocera Superiore”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjedimonte Sandžermāno pilsēta Itālijā (“Piedimonte San Germano”), Lacio reģiona Frozinones provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Porto Sandžordžo pilsēta Itālijā (“Porto San Giorgio”), Markes reģiona Fermo provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanbenedeto del Tronto pilsēta Itālijā (San Benedetto del Tronto"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
Saporo Pilsēta Japānā (札幌市, Sapporo-shi), Hokaido salas rietumos, Hokaido prefektūras administratīvais centrs, 1,96 mlj iedzīvotāju (2020. g.), piektā lielākā Japānas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, kā arī lielākā Hokaido salā.
Fudzisava Pilsēta Japānā ("Fujisawa"), Honsju salas dienvidaustrumos, kūrorts Sagami līča krastā, 409700 iedzīvotāju (2011. g.).
Kamakura Pilsēta Japānā ("Kamakura"), Honsju salas austrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 174300 iedzīvotāju (2010. g.).
Kavagoe Pilsēta Japānā ("Kawagoe"), Honsju salā, uz ziemeļrietumiem no Tokijas, Saitamas prefektūrā, 350400 iedzīvotāju (2016. g.).
Kavaguči Pilsēta Japānā ("Kawaguchi"), Tokijas ziemeļrietumu piepilsēta, Saitamas prefektūrā, upes osta Arakavas krastā, 500100 iedzīvotāju (2008. g.).
Odavara Pilsēta Japānā ("Odawara"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 194100 iedzīvotāju (2015. g.).
Otaru Pilsēta Japānā ("Otaru"), Hokaido salas rietumos, Saporo priekšosta Isikari līča krastā, 121900 iedzīvotāju (2015. g.).
Saga Pilsēta Japānā ("Saga"), prefektūras administratīvais centrs, 236400 iedzīvotāju (2015. g.).
Urava Pilsēta Japānā ("Urawa"), Honsju salā, Saitamas prefektūrā, Tokijas pavadoņpilsēta, 484800 iedzīvotāju (2000. g.), 2001. g. 1. maijā iekļauta Saitamas pilsētā.
Sasebo Pilsēta Japānā (佐世保 , angļu "Sasebo"), Nagasaki prefektūrā, osta Kjusju salas ziemeļrietumu krastā, 255400 iedzīvotāju (2015. g.).
Vē Pilsēta Jaunkaledonijas Lifū salā, Klusā okeāna rietumu daļā, Salu Provinces administratīvais centrs, 8700 iedzīvotāju (1989. g.).
Inverkārgila Pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Sautlendas reģiona administratīvais centrs, 46800 iedzīvotāju (2006. g.).
Hudeida Pilsēta Jemenā ("Al Hudaydah"), muhāfazas administratīvais centrs, osta Sarkanās jūras krastā, 447900 iedzīvotāju (2004. g.).
Muha Pilsēta Jemenas dienvidrietumos ("Al Mukhā"), osta Sarkanās jūras krastā, 16800 iedzīvotāju (2005. g.).
Akaba Pilsēta Jordānijas dienvidos, pie Sarkanās jūras tāda paša nosaukuma līča, osta, 80000 iedzīvotāju (2008. g.).
Pedra Badehu pilsēta Kaboverdes Republikā ("Pedra Badejo"), Santjagu salas vidienē, 10700 iedzīvotāju (2005. g.).
Santamarija Pilsēta Kaboverdes Republikā ("Santa Maria"), Salas salas dienvidu piekrastē, 17200 iedzīvotāju (2005. g.).
Ešparguša Pilsēta Kaboverdes Republikā, Sala salā, 5880 iedzīvotāju (2000. g.).
Asomada Pilsēta Kaboverdes Republikā, Santjagu salā, 11900 iedzīvotāju (2005. g.).
Tarrafala Pilsēta Kaboverdes Republikā, Santuantuana salā, 7100 iedzīvotāju (2005. g.).
Portunovu Pilsēta Kaboverdes Republikā, Santuantuana salā, 8500 iedzīvotāju (2005. g.).
Mindelu Pilsēta Kaboverdes Republikā, Sanvisenti salas ziemeļrietumu krastā, 70000 iedzīvotāju (2005. g.).
Šarlotauna Pilsēta Kanādā ("Charlottetown"), provinces "Prinča Edvarda Sala" administratīvais centrs, 106170 iedzīvotāju (2011. g.).
Medisinheta Pilsēta Kanādā ("Medicine Hat"), Albertas provinces dienvidaustrumos, Sautsaskačevanas krastos, 63300 iedzīvotāju (2015. g.).
Ridžaina Pilsēta Kanādā ("Regina"), Saskačevanas provinces administratīvais centrs, 179200 iedzīvotāju (2006. g.).
Sageneja Pilsēta Kanādā ("Saguenay"), Kvebekas provincē, 146800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sentkatarinsa Pilsēta Kanādā ("Saint Catharines"), Ontārio provinces dienvidos, Ontārio ezera dienvidu piekratē, netālu no Niagāras ūdenskrituma, 132000 iedzīvotāju (2006. g.).
Sentdžona Pilsēta Kanādā ("Saint John"), Ņūbransvikas provincē, 67600 iedzīvotāju (2016. g.).
Senketēna Pilsēta Kanādā ("Saint-Quentin"), Ņūbransvikas provincē, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
Sarnija Pilsēta Kanādā ("Sarnia"), Ontārio provincē, Hūrona ezera dienvidu piekrastē, 71600 iedzīvotāju (2016. g.).
Saskatūna Pilsēta Kanādā ("Saskatoon"), Saskačevanas provincē, 202400 iedzīvotāju (2006. g.).
Sūseintmarī Pilsēta Kanādā ("Sault Sainte Marie"), Ontārio provincē, pie ASV robežas, 75100 iedzīvotāju (2011. g.).
Arvida Pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, Sagenejas labajā krastā, 12000 iedzīvotāju (2010. g.).
Kali Pilsēta Kolumbijas rietumos (sp. val. "Santiago de Cali"), Andu Rietumkordiljeras austrumu piekājē 1014 m vjl., Kaukas ielejā, 2,5 mlj iedzīvotāju.
Bukaramanga Pilsēta Kolumbijas ziemeļos (sp. val. "Bucaramanga"), Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 1018 m vjl., Santanderas departamenta administratīvais centrs, 591000 iedzīvotāju (2007. g.).
Fomboni Pilsēta Komoru Savienībā ("Fomboni"), Mvali salas administratīvais centrs, 18300 iedzīvotāju (2012. g.).
Mucamudu Pilsēta Komoru Savienībā ("Mutsamudu"), Nzvani salas administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2010. g.).
Domoni Pilsēta Komoru Savienībā, Nzvani salā, 13300 iedzīvotāju (1990. g.).
Veso Pilsēta Kongo Republikā, Sangas departamenta administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2005. g.).
Samčoka Pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Samchok"), osta Japāņu jūras krastā, 72400 iedzīvotāju (2011. g.).
Desamparadosa Pilsēta Kostarikā ("Desamparados"), Sanhosē piepilsēta, 31700 iedzīvotāju (2012. g.).
Sanisidro de Elherenala pilsēta Kostarikā ("San Isidro de El General"), Sanhosē provincē, 45300 iedzīvotāju (2011. g.).
Korhogo Pilsēta Kotdivuārā, Savannas reģiona administratīvais centrs, 142000 iedzīvotāju (2001. g.).
Kolpina Pilsēta Krievijā ("Kolpino"), Sanktpēterburgas piepilsēta (tās dienvidaustrumos), Ižoras krastos, 139000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālajā pilsētā.
Krasnijkuta Pilsēta Krievijā ("Krasny Kut"), Saratovas apgabala dienvidos, Jeruslanas labajā krastā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.).
Sestrorecka Pilsēta Krievijā Somu līča krastā pie Razļiva ezera, kopš 1999. g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā, balneoloģisks un klimatoloģisks kūrorts.
Puškina Pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra, mūsdienās administratīvi ir Sanktpēterburgas pilsētas daļa, no 1710. gada bijusi Krievijas caru vasaras rezidence, pilsētā esošās pilis un parki ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Labitnagi Pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26300 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Obas kreisajā krastā (iepretī Saļihardai).
Kronštate Pilsēta Krievijā, kas administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, atrodas Somu līča austrumos (Kotļinas salā), 43000 iedzīvotāju (2010. g.).
Soročinska Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisajā krastā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
Samara Pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa.
Aņiva Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka.
Doļinska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Južnosahaļinska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 192700 iedzīvotāju (2014. g.).
Holmska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
Korsakova Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
Makarova Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Aniba Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kuriļska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Iturupas salā (Kuriļu salas), 1800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. - Sjana (Japānas sastāvā).
Poronaiska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, osta Poronajas grīvā, Ohotskas jūras Terpeņijes līča krastā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Sikuka.
Severokuriļska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Paramuširas salā (Kuriļu salās), zvejas osta (Otrā Kuriļu šauruma krastā), 2500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kasivobara.
Neveļska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas dienvidrietumu krastā, osta pie Japāņu jūras Tatāru šauruma krastā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ugļegorska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Esutoru.
Tomari Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Tomarioru.
Šahtjorska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 7350 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Toro.
Gornozavodska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas dienvidos, Tatāru šauruma piekrastē.
Aleksandrovska-Sahaļinska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas rietumu piekrastē, 10600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1869. g.
Oha Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļaustrumos, Ohotskas jūras krastā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņurba Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Udačnija Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Mirnija Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 34600 iedzīvotāju (2014. g.).
Aldana Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 530 km uz dienvidiem no Jakutskas, 21300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Ņerjungri Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 58800 iedzīvotāju (2014. g.).
Pokrovska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Oimjakona Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisajā krastā, \~500 iedzīvotāju, Zemes ziemeļu puslodes aukstuma pols, dažos avotos tiek dēvēta par pasaulē visaukstāko apdzīvoto vietu.
Sredņekolimska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Kolimas kreisajā krastā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
Oļokminska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Ļenas kreisajā krastā, iepretī Oļokmas ietekai, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
Tommota Pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, piestātne Aldanas kreisajā krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Jakutska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) galvaspilsēta, Ļenas kreisajā krastā, 294000 iedzīvotāju (2014. g.).
Verhojanska Pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļu daļā, Janas upes labajā krastā, 1170 iedzīvotāju (2014. g.).
Pohvistņeva Pilsēta Krievijā, Samaras apgabala ziemeļaustrumos, Boļšojkineļas kreisajā krastā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņeftegorska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kineļa Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
Otradnija Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 47500 iedzīvotāju (2014. g.).
Novokuibiševska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 6 km no Volgas kreisā krasta, 106000 iedzīvotāju (2014. g.).
Čapajevska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 72400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1927. g.
Toljati Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, osta Kuibiševas ūdenskrātuves krastā, 718100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1964. g. saucās Stavropole.
Sizraņa Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.).
Oktjabrska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
Žiguļovska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas labajā krastā, Samaras Loka ziemeļos, 55600 iedzīvotāju (2014. g.).
Novouzenska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidaustrumos, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
Krasnoarmeiska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidos, 23700 iedzīvotāju (2014. g.), 1926.-1942. g. saucās Baļcera, līdz 1926. g. - Golijkaramiša.
Atkarska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala rietumu daļā, 92 km uz ziemeļrietumiem no Saratovas, pie Atkaras upes ietekas Medvedicā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
Arkadaka Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Pugačova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Boļšojirgizas labajā krastā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
Hvalinska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
Krasnikuta Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
Jeršova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Engelsa Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 217800 iedzīvotāju (2014. g.).
Rtiščevo Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.).
Šihani Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
Voļska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 64500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
Kaļiņinska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Balandas labajā krastā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
Balašova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Hopjoras krastos, 79700 iedzīvotāju (2014. g.).
Petrovska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas krastos, 30100 iedzīvotāju (2014. g.).
Marksa Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, piestātne Volgas krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
Balakova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 194500 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Volgas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
Lomonosova Pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā.
Pēterhofa Pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, tagad ietilpst Sanktpēterburgas sastāvā, celta kā cara Pētera I vasaras rezidence, 1944. g. pārdēvēta par Petrodvorecu.
Ņižņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņižņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
Verhņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ahti pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā (_Ahty_), Lielā Kaukāza Samuras grēdas dienvidos.
Ļenska Pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), liela upes osta, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
Viļuiska Pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Viļujas labajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Saki Pilsēta Krimā, 23650 iedzīvotāju (2013. g.); Saka.
Sagva la Grande pilsēta Kubā ("Sagua la Grande"), Viljaklaras provincē, 56100 iedzīvotāju (2004. g.).
Santaklara Pilsēta Kubā ("Santa Clara"), Viljaklaras provinces administratīvais centrs, 208500 iedzīvotāju (2006. g.).
Santjgo de Kuba pilsēta Kubā ("Santiago de Cuba"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 426200 iedzīvotāju (2006. g.).
Trinidada Pilsēta Kubā ("Trinidad"), Sanktispiritusas provincē, 73500 iedzīvotāju (2004. g.).
Palmasorjano pilsēta Kubā (“Palma Soriano”), Santjago de Kubas provincē, 124600 iedzīvotāju (2006. g.).
Saņmeņsja Pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Sanmenxia"), Henaņas provinces ziemeļos, pie aizas Huanhes labajā krastā, 583900 iedzīvotāju (2010. g.).
Savannakhēta Pilsēta Laosā ("Savannakhet"), provinces administratīvais centrs, osta Mekongas kreisajā krastā, 124000 iedzīvotāju (1996. g.).
Brocēni pilsēta Latvijā, Saldus novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Saldus rajonā, 1819.-1949. g. Kuldīgas apriņķī) 113 km no Rīgas un 8 km no Saldus, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1950. g., vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1528. gadā.
Valdemārpils Pilsēta Latvijā, Talsu novada ziemeļu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī, līdz 1926. g. saucās Sasmaka) 130 km no Rīgas un 15 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., miesta tiesības no 1834. g., pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā.
Sigulda Pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele".
Salaspils pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 18 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1993. g., vēstures avotos minēta no 1185. g.; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsēta ar Salaspils novadu (2004.-2009. G.), Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju (1993.-2004. g.).
Ainaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems.
Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā.
Bārnsli Pilsēta Lielbritānijā ("Barnsley"), Anglijā, \~30 km uz dienvidiem no Līdsas, Sautjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 71500 iedzīvotāju (2005. g.).
Ipsviča Pilsēta Lielbritānijā ("Ipswich"), Anglijas austrumos, osta Orvelas grīvlīča krastā, Safolkas grāfistes administratīvais centrs, 133400 iedzīvotāju (2012. g.).
Senthelensa Pilsēta Lielbritānijā ("Saint Helens"), Anglijas rietumos, Liverpūles piepilsēta, 102600 iedzīvotāju (2007. g.).
Solsberija Pilsēta Lielbritānijā ("Salisbury"), Anglijā, 39900 iedzīvotāju (2011. g.).
Tontona Pilsēta Lielbritānijā ("Taunton"), Anglijas dienvidrietumu daļā, Samersetas grāfistes administratīvais centrs, 60500 iedzīvotāju (2011. g.).
Salanti pilsēta Lietuvā ("Salantai"), Klaipēdas apriņķī, Kretingas rajona pašvaldībā, 1530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Kota Kinabalu pilsēta Malaizijā ("Kota Kinabalu"), Kalimantānas salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, Sabahas štata administratīvais centrs, 452000 iedzīvotāju (2010. g.).
Kučina Pilsēta Malaizijā ("Kuching"), Kalimantānas salā, Saravakas štata administratīvais centrs, 134300 iedzīvotāju (2010. g.).
Tavau Pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, 145000 iedzīvotāju (2000. g.).
Sandakana Pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, 220000 iedzīvotāju (2000. g.).
Ain el Audā pilsēta Marokā (_Ain EL Aouda_), Rabāta-Salē-Zemmūra-Zajera reģionā.
Sāfī Pilsēta Marokā ("Safi"), Dukālas-Abdas reģiona administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 284800 iedzīvotāju (2004. g.).
Temāra Pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 225500 iedzīvotāju (2004. g.).
Salē Pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 760200 iedzīvotāju (2004. g.).
Fresniljo Pilsēta Meksikā ("Fresnillo"), Sakatekasas pavalstī, Meksikas kalnienē 2200 m vjl., 110900 iedzīvotāju (2010. g.).
Lasarokardenasa Pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Lejaskalifornijas pavalstī, Sankintinas municipalitātē, 15000 iedzīvotāju (2010. g.).
Matamorosa Pilsēta Meksikā ("Matamoros"), Koavilas de Saragosas pavalstī, 48500 iedzīvotāju.
Monklova Pilsēta Meksikā ("Monclova"), Koavilas de Saragosas pavalstī, 231100 iedzīvotāju (2015. g.).
Salamanka Pilsēta Meksikā ("Salamanca"), Gvanahvato štatā, Lermas krastos, 143800 iedzīvotāju (2007. g.).
Saltiljo Pilsēta Meksikā ("Saltillo"), Koavila de Saragosas pavalsts administratīvais centrs, 633700 iedzīvotāju (2005. g.).
Sanluisa Potosi pilsēta Meksikā ("San Luis Potosi"), pavalsts administratīvais centrs, 722800 iedzīvotāju (2010. g.).
Torreona Pilsēta Meksikā ("Torreon"), Koavila de Saragosa pavalstī, Meksikas kalnienē 1130 m vjl., 548700 iedzīvotāju (2005. g.).
Nueva Rosita pilsēta Meksikā (“Nueva Rosita”), Koavila de Saragosas pavalstī, 38200 iedzīvotāju (2010. g.).
Pīla Pilsēta Menas Salā, 12900 iedzīvotāju (2001. g.).
Daglasa Pilsēta Menas Salā, šīs Lielbritānijas kroņa zemes administratīvais centrs, 26200 iedzīvotāju (2006. g.).
Phaana Pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Hpa-an"), Karenas pavalsts administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.).
Molamjaina Pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Mawlamyine"), Monas pavalsts administratīvais centrs, osta Adamanu jūras Motamas līča krastā, 405800 iedzīvotāju (2004. g.).
Tončī Pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Tawngkyi"), Šanas (Tai) pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.).
Hakha Pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Činas pavalsts administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2005. g.).
Mjičina Pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Kačinas pavalsts administratīvais centrs, osta Iravadi labajā krastā, 146500 iedzīvotāju (2005. g.).
Loiko Pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Kajas pavalsts administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2005. g.).
Čoibalsana Pilsēta Mongolijā ("Čojbalsan"), Austrumu aimaka administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2000. g.); Sanbeise - līdz 1921. g.; Bajantumena - 1921.-1941. g.
Sainšanda Pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā ("Sajnšand"), Austrumgobi aimaka administratīvais centrs, 28700 iedzīvotaju (2012. g.).
Sambēka Pilsēta Nīderlandē ("Sambeek"), Ziemeļbrabantes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
Santporta-Norda Pilsēta Nīderlandē ("Santpoort-Noord"), Ziemeļholandes provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanvangente Pilsēta Nīderlandē ("Sas van Gente"), Zēlandes provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sasenheima Pilsēta Nīderlandē ("Sassenheim"), Dienvidholandes provincē, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sapele Pilsēta Nigērijas dienvidos ("Sapele"), osta Nigēras deltā, 142700 iedzīvotāju (2006. g.).
Bērntpaina Pilsēta Norfolkas Salu Teritorijā ("Burnt Pine"), 1700 iedzīvotāju (2006. g.).
Titikaveka Pilsēta Okeānijā, Kuka Salās, 1050 iedzīvotāju (2001. g.).
Arorani Pilsēta Okeānijā, Kuka Salās, 2380 iedzīvotāju (2001. g.).
Avarua Pilsēta Okeānijā, Kuka Salās, ar Jaunzēlandi brīvi asociētās valsts administratīvais centrs, 4590 iedzīvotāju (2001. g.), osta Rarotongas ziemeļu krastā.
Sāhīvāla Pilsēta Pakistānā ("Sahiwal"), Pendžābas provincē, 207400 iedzīvotāju (1998. g.).
Sargodha Pilsēta Pakistānā ("Sargodha"), Pendžābas provincē, 484000 iedzīvotāju (2000. g.).
Bahāvalpura Pilsēta Pakistānas austrumos ("Bahawalpur"), Pendžabas provincē, netālu no Satledžas upes, 408400 iedzīvotāju (1998. g.), dibināta 1802. g.
Santjago Pilsēta Panamas Republikā ("Santiago"), Veragvasas provinces administratīvais centrs, 21800 iedzīvotāju (2000. g.).
Sanlorenso Pilsēta Paragvajā ("San Lorenzo"), Asunjonas piepilsēta, 252600 iedzīvotāju (2016. g.).
Tarapoto Pilsēta Peru, Sanmartinas reģionā, 117200 iedzīvotāju (2007. g.).
Rudņika pie Sanas pilsēta Polijā ("Rudnik nad Sanem"), Priekškarpatu vojevodistē, 6900 iedzīvotāju (2012. g.).
Abrantiša Pilsēta Portugālē ("Abrantes"), Santareimas apgabalā, 39300 iedzīvotāju (2011. g.).
Alkasera du Sala pilsēta Portugālē ("Alcacer do Sal"), Setubalas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.).
Almeirima Pilsēta Portugālē ("Almeirim"), Santareimas apgabalā, 23400 iedzīvotāju (2011. g.).
Kartašu Pilsēta Portugālē ("Cartaxo"), Santareimas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2011. g.).
Entronkamentu Pilsēta Portugālē ("Entroncamento"), Santareimas apgabalā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.).
Fatima Pilsēta Portugālē ("Fatima"), Santareimas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2011. g.).
Ourena Pilsēta Portugālē ("Ourem"), Santareimas apgabalā, 45900 iedzīvotāju (2011. g.).
Pontadelgada Pilsēta Portugālē ("Ponta Delgada"), Azoru autonomā reģiona administratīvais centrs, Sanmigelas salas dienvidu piekrastē, 68800 iedzīvotāju (2011. g.).
Povoa di Santa Irija pilsēta Portugālē ("Povoa de Santa Iria"), Lisabonas apgabalā, 40400 iedzīvotāju (2011. g.).
Ribeiragrandi Pilsēta Portugālē ("Ribeira Grande"), Azoru autonomajā reģionā, Sanmigelas salas ziemeļu piekrastē, 32100 iedzīvotāju (2011. g.).
Riumaiora Pilsēta Portugālē ("Rio Maior"), Santareimas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2011. g.).
Sabugala Pilsēta Portugālē ("Sabugal"), Gvardas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
Sakavena Pilsēta Portugālē ("Sacave'm"), Lisabonas apgabalā, 17700 iedzīvotāju (2011. g.).
Samora Korreija pilsēta Portugālē ("Samora Correia"), Santareimas apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2011. g.).
Santakomba Dana pilsēta Portugālē ("Santa Comba Da~o"), Viseu apgabalā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
Santakruša Pilsēta Portugālē ("Santa Cruz"), Madeiras apgabalā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.).
Santamarija da Feira pilsēta Portugālē ("Santa Maria da Feira"), Aveiru apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
Santana Pilsēta Portugālē ("Santana"), Madeiras apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.).
Santareima Pilsēta Portugālē ("Santare'm"), apgabala administratīvais centrs, 62200 iedzīvotāju (2011. g.).
Santutirsa Pilsēta Portugālē ("Santo Tirso"), Portu apgabalā, 71500 iedzīvotāju (2011. g.).
Tomara Pilsēta Portugālē ("Tomar"), Santareimas apgabalā, 40700 iedzīvotāju (2011. g.).
Torišnovaša Pilsēta Portugālē ("Torres Novas"), Santareimas apgabalā, 36700 iedzīvotāju (2011. g.).
Vilanova di Santuandrē pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Santo Andre'"), Setubalas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.).
Vilareala di Santuantonju pilsēta Portugālē ("Vila Real de Santo Anto'nio"), Faru apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.).
Sanhuana Pilsēta Puertoriko salas ziemeļos, Puertoriko Sadraudzības administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 416000 iedzīvotāju (2007. g.).
Senžozefa Pilsēta Reinjoas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Joseph"), Francijas aizjūras departamenta Senpjēras apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sensizanna Pilsēta Reinjonā ("Saint-Suzanne"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.).
Sentandrē Pilsēta Reinjonas salā ("Saint-André"), Francijas aizjūras departamentā, Senbenuā apriņķī, 54000 iedzīvotāju (2010. g.).
Senlo Pilsēta Reinjonas salā ("Saint-Leu"), Francijas aizjūras departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.).
Senmarī Pilsēta Reinjonas salā ("Saint-Marie"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
Senbenuā Pilsēta Reinjonas salas austrumu piekrastē ("Saint-Benoit"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras teritorijas tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
Senluī Pilsēta Reinjonas salas dienvidrietumu piekrastē (fr. "Saint-Louis"), Francijas aizjūras departamentā, Senpjēras apriņķī, 52000 iedzīvotāju (2010. g.).
Senpjēra Pilsēta Reinjonas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Pierre"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 79200 iedzīvotāju (2010. g.).
Senpola Pilsēta Reinjonas salas ziemeļrietumu piekrastē ("Saint-Paul"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta apriņķa administratīvais centrs, 103300 iedzīvotāju (2010. g.).
Sendenī Pilsēta Reinjonas salas ziemeļu piekrastē ("Saint-Denis"), Indijas okeāna rietumu daļā, Francijas aizjūras departamenta administratīvais centrs, kā arī tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2010. g.).
Negrešti-Oaša Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.).
Kareja Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 21100 iedzīvotāju (2011. g.).
Arduda Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.); Erdēda.
Livada Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.); Šārkeza.
Tešnada Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.); Tasnāda.
Nueva Sansalvadora pilsēta Salvadorā ("Nueva San Salvador"), Sansalvadoras piepilsēta, 161500 iedzīvotāju (2005. g.).
Sanmigela Pilsēta Salvadorā ("San Miguel"), departamenta administratīvais centrs, 250000 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaana Pilsēta Salvadorā ("Santa Ana"), 178600 iedzīvotāju (2005. g.).
Ijopango Pilsēta Salvadorā, 133100 iedzīvotāju (2005. g.).
Apopa Pilsēta Salvadorā, 167200 iedzīvotāju (2005. g.).
Mehikanosa Pilsēta Salvadorā, 188700 iedzīvotāju (2005. g.).
Sojapango Pilsēta Salvadorā, 294600 iedzīvotāju (2005. g.).
Sanmarkosa Pilsēta Salvadorā, 54100 iedzīvotāju (2005. g.).
Antigvokuskatlana Pilsēta Salvadorā, 55300 iedzīvotāju (2005. g.).
Sonsonate Pilsēta Salvadorā, 65100 iedzīvotāju (2005. g.).
Kuskatansingo Pilsēta Salvadorā, 67900 iedzīvotāju (2005. g.).
Sanmartina Pilsēta Salvadorā, 74000 iedzīvotāju (2005. g.).
Delgado Pilsēta Salvadorā, 87700 iedzīvotāju (2005. g.).
Falesiu Pilsēta Samoā Neatkarīgajā valstī, Okeānijā, 3200 iedzīvotāju (2001. g.).
Vaitele Pilsēta Samoā Neatkarīgajā valstī, Okeānijā, 5200 iedzīvotāju (2001. g.).
Neviša Pilsēta Santome un Prinsipi Demokrātiskajā Republikā, 6650 iedzīvotāju (2001. g.).
Abha pilsēta Saūda Arābijā (_Abhā_), Asīras mintakas administratīvais centrs, 201900 iedzīvotāju (2004. g.).
Abkaika pilsēta Saūda Arābijā (_Abqaiq_, بقيق), Šerkījas mintakā, \~29500 iedzīvotāju (2023. g.).
Abū Arīša pilsēta Saūda Arābijā (_Abū ‘Arīsh_, أبو عريش), Džizānas mintakā.
Abū Hadrīja pilsēta Saūda Arābijā (_Abū Ḩadrīyah_), Šarkījas (Austrumu provinces) mintakā.
Ahadrafīda pilsēta Saūda Arābijā (_Aḥad Rafīdah_), Asīras mintakas dienvidu daļā.
Afīfa pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAfīf_, عفيف), Rijādas mintakas rietumu daļā.
Ain Ibn Fuheida pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAyn Ibn Fuhayd_), Kasīmas mintakas austrumos.
Hufūfa Pilsēta Saūda Arābijā ("Al Hufūf"), Šerkījas mintakā, 287800 iedzīvotāju (2004. g.).
Džubeila Pilsēta Saūda Arābijā ("Al Jubayl"), Šerkījas mintakā, 222500 iedzīvotāju (2004. g.).
Katīfa Pilsēta Saūda Arābijā ("Al Qatif"), osta Persijas līča krastā, 404200 iedzīvotāju (2011. g.).
Hāila Pilsēta Saūda Arābijā ("Ha'il"), Hāilas mintakas administratīvais centrs, 267000 iedzīvotāju (2004. g.).
Rāstannūra Pilsēta Sauda Arābijā ("Ra's Tannūrah"), naftas un naftas produktu izvedosta Persijas līča krastā, 73900 iedzīvotāju (2009. g.).
Džida Pilsēta Saūda Arābijā (arābu val "Jeddah"), osta Sarkanās jūras krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Dammāma Pilsēta Saūda Arābijā (الدمام, Dammam), Šerkījas mintakas administratīvais centrs, osta Persijas līča krastā, 766000 iedzīvotāju (2005. g.).
Hamīs Mušaita pilsēta Saūda Arābijā, Asīras mintakā, 372700 iedzīvotāju (2004. g.).
Džīzāna Pilsēta Saūda Arābijā, Džīzānas mintakas administratīvais centrs, 100700 iedzīvotāju (2004. g.).
Arara Pilsēta Saūda Arābijā, Hudūd eš Šemālījas mintakas administratīvais centrs, 145200 iedzīvotāju (2004. g.).
Uneiza Pilsēta Saūda Arābijā, Kasīmas mintakā, Uneizas oāzē, pie sena karavānu ceļa, 128900 iedzīvotāju (2004. g.).
Bureida Pilsēta Saūda Arābijā, Kasīmas mintakas administratīvais centrs, 614000 iedzīvotāju (2010. g.).
Havija Pilsēta Saūda Arābijā, Mekas mintakā, 132100 iedzīvotāju (2004. g.).
Behra Pilsēta Saūda Arābijā, Mekas mintakā, 188400 iedzīvotāju (2004. g.).
Tāifa Pilsēta Saūda Arābijā, Mekas mintakā, 521300 iedzīvotāju (2004. g.).
Nedžrāna Pilsēta Saūda Arābijā, Nedžrānas mintakas administratīvais centrs, 246900 iedzīvotāju (2004. g.).
Hardža Pilsēta Saūda Arābijā, Rijādas mintakā, 201000 iedzīvotāju (2004. g.).
Hafar el Bātīna pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, 232000 iedzīvotāju (2004. g.).
Muberraza Pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, 285100 iedzīvotāju (2004. g.).
Hubera Pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, Dammāmas piepilsēta, 165800 iedzīvotāju (2004. g.).
Tukba Pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, Dammāmas piepilsēta, 191800 iedzīvotāju (2004. g.).
Tebūka Pilsēta Saūda Arābijā, Tebūkas mintakas administratīvais centrs, 441400 iedzīvotāju (2004. g.).
Medīna Pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: المدينة, Madinah, arī "Al Madīnah al Munawwarah") 169 km attālumā no Mekas, Muhameda politiskais centrs laikā no 622. gada līdz Mekas iekarošanai; ap 1319000 iedzīvotāju (2005. g.); sākotnējais nosaukums Jatriba.
Meka Pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: مكة المكرمة, Makkah al-Mukarramah), Rietumu provinces centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), vieta, kur saskaņā ar leģendu dzimis Muhameds, islāma garīgais centrs.
Senluī Pilsēta Senegālā (fr. "Saint-Louis"), reģiona administratīvais centrs, 171300 iedzīvotāju (2007. g.).
Kaulaka Pilsēta Senegālas rietumos ("Kaolack"), reģiona administratīvais centrs, osta Salumas krastā, 186000 iedzīvotāju (2007. g.).
Novi Sada pilsēta Serbijā ("Novi Sad"), Vojvodinas autonomā novada administratīvais centrs, 250400 iedzīvotāju (2011. g.).
Ceļe Pilsēta Slovēnijā ("Celje"), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, Podravskas reģionā, Saviņas ielejā, 37600 iedzīvotāju (2011. g.).
Laško Pilsēta Slovēnijā ("Laško"), Saviņas reģionā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
Rogaška Slatina pilsēta Slovēnijā ("Rogaška Slatina"), Saviņas reģionā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
Slovenske Koņice pilsēta Slovēnijā ("Slovenske Konjice"), Saviņas reģionā, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
Šentjura Pilsēta Slovēnijā ("Šentjur"), Saviņas reģionā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Šoštaņa Pilsēta Slovēnijā ("Šoštanj"), Saviņas reģionā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
Veleņe Pilsēta Slovēnijā ("Velenje"), Saviņas reģionā, 25300 iedzīvotāju (2011. g.).
Zagorje Pilsēta Slovēnijā ("Zagorje pie Savas"), Centrālsavas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
Žaleca Pilsēta Slovēnijā ("Žalec"), Saviņas reģionā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Jesenice Pilsēta Slovēnijas ziemeļos ("Jesenice"), Goreņskas reģionā, Savas augšteces ielejā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kraņa Pilsēta Slovēnijas ziemeļos ("Kranj"), Goreņskas reģionā, Savas krastos, 37200 iedzīvotāju (2011. g.).
Lapēnranta Pilsēta Somijā (somu val. "Lappeenranta", zviedru val. "Villmanstrand"), Dienvidkarēlijas reģiona administratīvais centrs, osta Saimas ezera dienvidu krastā, 72700 iedzīvotāju (2014. g.).
Rauma Pilsēta Somijā (somu val. "Rauma", zviedru val. "Raumo"), Satakuntas reģionā, osta Botnijas līča krastā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
Savonlinna Pilsēta Somijā (somu val. "Savonlinna", zviedru val. "Nyslott"), Dienvidsavo reģionā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
Huitinene Pilsēta Somijā, Satakuntas reģionā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kankānpē Pilsēta Somijā, Satakuntas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ulvila Pilsēta Somijā, Satakuntas reģionā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
Harjavalta Pilsēta Somijā, Satakuntas reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kokemeki Pilsēta Somijā, Satakuntas reģionā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
Mikeli Pilsēta Somijas dienvidaustrumos (somu val. "Mikkeli", zviedru val. "Sankt Michel"), Dienvidsavo reģionā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pori Pilsēta Somijas dienvidrietumos (somu val. "Pori"), Satakuntas reģiona administratīvais centrs, osta Botnijas līča krastā, 83500 iedzīvotāju (2014. g.).
Salvatjerra pilsēta Spānijā (_Salvatierra_), Basku Zemē; spānu valodā - Aguraina (_Agurain_).
Adehe Pilsēta Spānijā ("Adeje"), Kanāriju salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidrietumu daļā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
Alkasara de Sanhuana pilsēta Spānijā ("Alcazar de San Juan"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
Arona Pilsēta Spānijā ("Arona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 79900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalatajuda Pilsēta Spānijā ("Calatayud"), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalvija Pilsēta Spānijā ("Calvia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kandelarija Pilsēta Spānijā ("Candelaria"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sjutadeļa de Menorka pilsēta Spānijā ("Ciutadella de Menorca"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, Menorkas salas rietumu piekrastē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.).
Granadilja de Avona pilsēta Spānijā ("Granadilla de Abona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
Gija de Isora pilsēta Spānijā ("Guija de Isora"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ibica Pilsēta Spānijā ("Ibiza"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 49700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ikoda de los Vinosa pilsēta Spānijā ("Icod de los Vinos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
Inka Pilsēta Spānijā ("Inca"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
Inhenio Pilsēta Spānijā ("Ingenio"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas austrumu daļā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.).
Laoliva Pilsēta Spānijā ("La Oliva"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas ziemeļu daļā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
Laorotava Pilsēta Spānijā ("La Orotava"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 41700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ļukmažora Pilsēta Spānijā ("Lluchmayor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.).
Losljanosa de Aridane pilsēta Spānijā ("Los Llanos de Aridane"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Palmas salas rietumu daļā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
Losrealohosa Pilsēta Spānijā ("Los Realejos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mao Pilsēta Spānijā ("Mahon"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
Manakora Pilsēta Spānijā ("Manacor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
Marači Pilsēta Spānijā ("Marrachi"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
Mogana Pilsēta Spānijā ("Mogan"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
Pahara Pilsēta Spānijā ("Pajara"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
Puerto de la Krusa pilsēta Spānijā ("Puerto de la Cruz"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļrietumu piekrastē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sabadeļa Pilsēta Spānijā ("Sabadell"), Katalonijā, Barselonas provincē, 207400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sagunta Pilsēta Spānijā ("Sagunt"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 65000 iedzīvotāju (2014. g.); Sagunto.
Salamanka Pilsēta Spānijā ("Salamanca"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2014. g.).
Salou Pilsēta Spānijā ("Salou"), Katalonijā, Taragonas provincē, 26200 iedzīvotāju (2014. g.).
Salta Pilsēta Spānijā ("Salt"), Katalonijā, Žironas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanadriana de Besosa pilsēta Spānijā ("San Adrian de Besos"), Katalonijā, Barselonas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanandresa de la Barka pilsēta Spānijā ("San Andres de la Barca"), Katalonijā, Barselonas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanandresa del Rabanedo pilsēta Spānijā ("San Andres del Rabanedo"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanantonio Abada pilsēta Spānijā ("San Antonio Abad"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanbarolomē de Tirahana pilsēta Spānijā ("San Bartolome de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas vidienē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanboi de Ļebregara pilsēta Spānijā ("San Baudilio de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 83100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sankristovala de la Laguna pilsēta Spānijā ("San Cristobal de la Laguna"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 153000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sankugara del Valjesa pilsēta Spānijā ("San Cugat del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 87100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanfeliū de Gišolsa pilsēta Spānijā ("San Feliu de Guixols"), Katalonijā, Žironas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanfeliū de Ļobregata pilsēta Spānijā ("San Feliu de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 43700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanfernando de Enaresa pilsēta Spānijā ("San Fernando de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanfernando Pilsēta Spānijā ("San Fernando"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 96300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanhavjera Pilsēta Spānijā ("San Javier"), Mursijas reģionā, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanhosē Pilsēta Spānijā ("San Jose"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanhuana de Alikante pilsēta Spānijā ("San Juan de Alicante"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanhuana de Asnalfarače pilsēta Spānijā ("San Juan de Aznalfarache"), Anadlūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanhuana Despi pilsēta Spānijā ("San Juan Despi"), Katalonijā, Barselonas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanpedro de Ribasa pilsēta Spānijā ("San Pedro de Ribas"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanpedro del Pinatara pilsēta Spānijā ("San Pedro del Pinatar"), Mursijas reģionā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanroke Pilsēta Spānijā ("San Roque"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sansebastjāna de los Rejesa pilsēta Spānijā ("San Sebastian de los Reyes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 83300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sansevastjana Pilsēta Spānijā ("San Sebastian"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, Biskajas līča piekrastē, 186100 iedzīvotāju (2014. g.); Donostija.
Sanvisente dels Ortsa pilsēta Spānijā ("San Vicente dels Horts"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanvisente del Respeča pilsēta Spānijā ("San Vincente del Raspeig"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 55900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanlukara de Barrameda pilsēta Spānijā ("Sanlucar de Barrameda"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakoloma de Gramaneta pilsēta Spānijā ("Santa Coloma de Gramanet"), Katalonijā, Barselonas provincē, 118700 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakrusa de Tenerife pilsēta Spānijā ("Santa Cruz de Tenerife"), Kanāriju Salu autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 205300 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaeulalja Pilsēta Spānijā ("Santa Eulalia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, Eivisas (Ivisas) salas austrumu piekrastē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
Santalūsija de Tirahana pilsēta Spānijā ("Santa Lucia de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaperpetua de Mogoda pilsēta Spānijā ("Santa Perpetua de Moguda"), Katalonijā, Barselonas provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
Santapola Pilsēta Spānijā ("Santa Pola"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 33400 iedzīvotāju (2014. g.).
Santjago de Kompostela pilsēta Spānijā ("Santiago de Compostela"), Spānijas Karalistes Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 95100 iedzīvotāju (2009. g.).
Santurse Pilsēta Spānijā ("Santurce"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sardaņola del Vaļesa pilsēta Spānijā ("Sardañola del Vallés"), Katalonijā, Barselonas provincē, 57400 iedzīvotāju (2014. g.).
Takoronte Pilsēta Spānijā ("Tacoronte"), Basku Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
Tegise Pilsēta Spānijā ("Teguise"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Telde Pilsēta Spānijā ("Telde"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankārijas salas austrumu daļā, 102100 iedzīvotāju (2014. g.).
Tiasa Pilsēta Spānijā ("Tias"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
Laspalmasa de Grankanārija pilsēta Spānijā (“Las Palmas de Gran Canaria”), Kanāriju salu Grankanārijas salā, Kanāriju Salu autonomā apgabala administratīvais centrs, 382300 iedzīvotāju (2014. g.).
Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
Donostija Pilsēta Spānijā, Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas līča piekrastē, 183100 iedzīvotāju (2007. g.); Sansevastjana.
Būrsūdāna Pilsēta Sudānā, Sarkanās jūras piekrastē, Bahr el Ahmaras vilājas administratīvais centrs, 437300 iedzīvotāju (2000. g.).
Džeimstauna Pilsēta Svētās Helēnas Salā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1300 iedzīvotāju (1995. g.).
Altštātene Pilsēta Šveicē ("Altstaetten"), Sanktgallenes kantonā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
Burga-Senpjēre Pilsēta Šveicē ("Bourg-Saint-Pierre"), Valē kantonā, 200 iedzīvotāju (2013. g.).
Buhsa Pilsēta Šveicē ("Buchs"), Sanktgallenes kantonā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Šatela-Sendenī Pilsēta Šveicē ("Chatel-Saint-Denis"), Fribūras kantonā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Gosava Pilsēta Šveicē ("Gossau"), Sanktgallenes kantonā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
Lasaraza Pilsēta Šveicē ("La Sarraz"), Vo kantonā, 2450 iedzīvotāju (2013. g.).
Lihtenšteiga Pilsēta Šveicē ("Lichtensteig"), Sanktgallenes kantonā, 1950 iedzīvotāju (2013. g.).
Rapersvīle Pilsēta Šveicē ("Rapperswil-Jona"), Sanktgallenes kantonā, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
Reineka Pilsēta Šveicē ("Rheineck"), Sanktgallenes kantonā, 3250 iedzīvotāju (2013. g.).
Roršhaha Pilsēta Šveicē ("Rorschach"), Sanktgallenes kantonā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sailona Pilsēta Šveicē ("Saillon"), Valē kantonā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
Senmorisa Pilsēta Šveicē ("Saint-Maurice"), Valē kantonā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Senprē Pilsēta Šveicē ("Saint-Prex"), Vo kantonā, 5450 iedzīvotāju (2013. g.).
Senurzanē Pilsēta Šveicē ("Saint-Ursanne"), Juras kantonā, 730 iedzīvotāju (2013. g.).
Zarganza Pilsēta Šveicē ("Sargans"), Sanktgallenes kantonā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Zarnene Pilsēta Šveicē ("Sarnen"), Obvaldenes kantona administratīvais centrs, 10100 iedzīvotāju (2013.).
Ucnaha Pilsēta Šveicē ("Uznach"), Sanktgallenes kantonā, 6150 iedzīvotāju (2013. g.).
Ucvīle Pilsēta Šveicē ("Uzwil"), Sanktagallenes kantonā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
Vālenštate Pilsēta Šveicē ("Walenstadt"), Sanktgallenes kantonā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Verdenberga Pilsēta Šveicē ("Werdenberg"), Sanktgallenes kantonā, 37100 iedzīvotāju (2013. g.).
Vila Pilsēta Šveicē ("Wil"), Sanktgallenes kantonā, 23300 iedzīvotāju (2013. g.).
Riva Sanvitale pilsēta Šveicē (“Riva San Vitale”), Tičīno kantonā, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktgallene Pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Gall", vācu "St. Gallen", it. "San Gallo", retoromāņu "Son Gagl"), Sanktgallenes kantona administratīvais centrs, 74600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktmorica Pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Moritz", vācu "Sankt Moritz", it. "San Maurizio", retoromāņu "San Murezzan"), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpos 1838 m vjl., 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Nakhonsavana Pilsēta Taizemē ("Nakhon Sawan"), provinces administratīvais centrs, 114500 iedzīvotāju (2012. g.).
Dāresalāma Pilsēta Tanzānijā (arābu val. "Dar as-Salām"), valdības mītne, apgabala centrs, osta Indijas okeāna krastā, 2,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Dauntauna Pilsēta Tērksu un Kaikosas Salās, 13000 iedzīvotāju (2001. g.).
Kokbērntauna Pilsēta Tērksu un Kaikosas Salās, šīs Lielbritānijas aizjūras teriorijas administratīvais centrs, 13000 iedzīvotāju (2001. g.).
Sanfernando Pilsēta Trinidādas un Tobāgo Republikā ("San Fernando"), Trinidādas salā, 48800 iedzīvotāju (2000. g.).
Adapazari Pilsēta Turcijā ("Adapazari"), Sakarjas ila administratīvais centrs, 244700 iedzīvotāju (2013. g.).
Ajvadžika Pilsēta Turcijā ("Ayvacik"), Samsunas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Akjazi Pilsēta Turcijā ("Akyazi"), Sakarjas ilā, 42600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bafra Pilsēta Turcijā ("Bafra"), Samsunas ilā, 87900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ferizli Pilsēta Turcijā ("Ferizli"), Sakarjas ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
Gejve Pilsēta Turcijā ("Geyve"), Sakarjas ilā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
Havza Pilsēta Turcijā ("Havza"), Samsunas ilā, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Hendeka Pilsēta Turcijā ("Hendek"), Sakarjas ilā, 46300 iedzīvotāju (2013. g.).
Jakakenta Pilsēta Turcijā ("Yakakent"), Samsunas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kajnardža Pilsēta Turcijā ("Kaynarca"), Sakarjas ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kavaka Pilsēta Turcijā ("Kavak"), Samsunas ilā, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kodžali Pilsēta Turcijā ("Kocaali"), Sakarjas ilā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ladika Pilsēta Turcijā ("Ladik"), Samsunas ilā, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
Pamukova Pilsēta Turcijā ("Pamukova"), Sakarjas ilā, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
Safranbolu Pilsēta Turcijā ("Safranbolu"), Karabikas ilā, 43100 iedzīvotāju (2013. g.).
Sahilkenta Pilsēta Turcijā ("Sahilkent"), Antaljas ilā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
Saimbejli Pilsēta Turcijā ("Saimbeyli"), Adanas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Salihli Pilsēta Turcijā ("Salihli"), Manisas ilā, 98600 iedzīvotāju (2013. g.).
Salipazari Pilsēta Turcijā ("Salipazari"), Samsunas ilā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
Samsata Pilsēta Turcijā ("Samsat"), Adijamanas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Sandikli Pilsēta Turcijā ("Sandikli"), Afjonkarahisaras ilā, 32200 iedzīvotāju (2013. g.).
Sapandža Pilsēta Turcijā ("Sapanca"), Sakarjas ilā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
Saraja Pilsēta Turcijā ("Saray"), Tekirdagas ilā, 23900 iedzīvotāju (2013. g.).
Saraja Pilsēta Turcijā ("Saray"), Vanas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sarajkenta Pilsēta Turcijā ("Saraykent"), Jozgatas ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Saridžakaja Pilsēta Turcijā ("Saricakaya"), Eskišehiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Sarikaja Pilsēta Turcijā ("Sarikaya"), Jozgatas ilā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sarivelilera Pilsēta Turcijā ("Sariveliler"), Karamanas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Sariza Pilsēta Turcijā ("Sariz"), Kajseri ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Saruhanli Pilsēta Turcijā ("Saruhanli"), Manisas ilā, 15800 iedzīvotāju (2013. g.).
Sasona Pilsēta Turcijā ("Sason"), Batmanas ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Savura Pilsēta Turcijā ("Savur"), Mardinas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Tarakli Pilsēta Turcijā ("Tarakli"), Sakarjas ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Terme Pilsēta Turcijā ("Terme"), Samsunas ilā, 31200 iedzīvotāju (2013. g.).
Karapirčeka Pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
Segilti Pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
Karasu Pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, Melnās jūras piekrastē, 30700 iedzīvotāju (2012.g.).
Alačama Pilsēta Turcijā, Samsunas ilā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Vezirkepri Pilsēta Turcijā, Samsunas ilā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.).
Čaršamba Pilsēta Turcijā, Samsunas ilā, 65400 iedzīvotāju (2013. g.).
Samsuna Pilsēta Turcijas Republikā ("Samsun"), ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 605300 iedzīvotāju (2013. g.).
Krivijriha Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala rietumu daļā, pie Saksagaņas ietekas Inguļecā, 656000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kalbajoga Pilsēta un osta Filipīnās ("Calbayog"), Samaras salas rietumu krastā, 172800 iedzīvotāju (2010. g.).
Ajaka Pilsēta Ungārijā ("Ajak"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
Čengera Pilsēta Ungārijā ("Csenger"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.).
Demečera Pilsēta Ungārijā ("Demecser"), Saboličas-Satmāras-Beregas meģē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kemeče Pilsēta Ungārijā ("Kemecse"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Naģečeda Pilsēta Ungārijā ("Nagyecsed"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
Rakamaza Pilsēta Ungārijā ("Rakamaz"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
Šarkada Pilsēta Ungārijā ("Sarkad"), Bēkēšas meģē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vaja Pilsēta Ungārijā ("Vaja"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņībātora Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ūjfehērto Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
Tisavašvāri Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kišvārda Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
Mātēsalka Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
Māriapoča Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņīrlugosa Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
Baklatorānthāza Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
Dombrāda Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
Zāhoņa Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
Māndoka Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņīrmada Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Tisaleke Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
Naģhalāsa Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņīrteleka Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ibrāņa Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
Fenēģarmata Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Vāšārošnamēņa Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
Naģkāllo Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņīreģhāza Pilsēta Ungārijā, Sabolčas-Satmāras-Beregas meģes administratīvais centrs, 118200 iedzīvotāju (2014. g.).
Balkāņa Pilsēta Ungārijā, Šabolas-Satmāras-Beregas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
Salto Pilsēta Urugvajā ("Salto"), departamenta administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2004. g.).
Katakerghona Pilsēta Uzbekistānā ("Kattaqo'rg'on", "Kattakurgan"), Samarkandas vilajetā, 76600 iedzīvotāju (2010. g.).
Urguta Pilsēta Uzbekistānā ("Urgut"), Samarkandas vilajeta dienvidaustrumos, Zeravšanas grēdas priekškalnē, 51500 iedzīvotāju (2011. g.).
Oktoša Pilsēta Uzbekistānā, Samarkandas vilajetā, \~12000 iedzīvotāju.
Bulunghura Pilsēta Uzbekistānā, Samarkandas vilajetā, 25000 iedzīvotāju (2005. g.).
Džuma Pilsēta Uzbekistānā, Samarkandas vilajetā.
Adorfa Pilsēta Vācijā ("Adorf"), Saksijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Akene Pilsēta Vācijā ("Aken"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
Allštate Pilsēta Vācijā ("Allstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
Alslebene Pilsēta Vācijā ("Alsleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Altenberga Pilsēta Vācijā ("Altenberg"), Saksijas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
Annaberga-Būholca Pilsēta Vācijā ("Annaberg-Buchholz"), Saksijas federālajā zemē, 20500 iedzīvotāju (2013. g.).
Annaburga Pilsēta Vācijā ("Annaburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Arendzē Pilsēta Vācijā ("Arendsee"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Arneburga Pilsēta Vācijā ("Arneburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1560 iedzīvotāju (2013. g.).
Arnšteina Pilsēta Vācijā ("Arnstein"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ašerslēbene Pilsēta Vācijā ("Aschersleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 28000 iedzīvotāju (2013. g.).
Aue Pilsēta Vācijā ("Aue"), Saksijas federālās zemas dienvidos, 16600 iedzīvotāju (2013. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1420. g.
Auerbaha Pilsēta Vācijā ("Auerbach im Vogtland"), Saksijas federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
Augustusburga Pilsēta Vācijā ("Augustusburg"), Saksijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādbibra Pilsēta Vācijā ("Bad Bibra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2830 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādībene Pilsēta Vācijā ("Bad Düben"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bāddirenberga Pilsēta Vācijā ("Bad Dürrenberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādelstere Pilsēta Vācijā ("Bad Elster"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādgotleiba-Bergīshībele Pilsēta Vācijā ("Bad Gottleuba-Bergießhübel"), Saksijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādlauzika Pilsēta Vācijā ("Bad Lausick"), Saksijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādmuskava Pilsēta Vācijā ("Bad Muskau"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādneištate pilsēta Vācijā ("Bad Neustadt an der Saale"), Bavārijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādzahza Pilsēta Vācijā ("Bad Sachsa"), Lejassaksijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādzalcderfurte Pilsēta Vācijā ("Bad Salzdetfurth"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādzalcuflene Pilsēta Vācijā ("Bad Salzuflen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 52100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādzalcungene Pilsēta Vācijā ("Bad Salzungen"), Tīringenes federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādzaulgava Pilsēta Vācijā ("Bad Saulgau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādšandava Pilsēta Vācijā ("Bad Schandau"), Saksijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādšmīdeberga Pilsēta Vācijā ("Bad Schmiedeberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādzodene-Zalminstere Pilsēta Vācijā ("Bad Soden-Salmünster"), Hesenes federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bādlauhštate Pilsēta Vācijā ("Bad-Lauchstädt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ballenštete Pilsēta Vācijā ("Ballenstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.).
Barbi Pilsēta Vācijā ("Barby"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
Belgeme-Šildava Pilsēta Vācijā ("Belgem-Schildau"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bernburga Pilsēta Vācijā ("Bernburg"), Saksijā-Anhaltē, Zāles krastos, 33800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bernsdorfa Pilsēta Vācijā ("Bernsdorf"), Saksijas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bernštate Pilsēta Vācijā ("Bernstadt a. d. Eigen"), Saksijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bišofsverda Pilsēta Vācijā ("Bischofswerda"), Saksijas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bismarka Pilsēta Vācijā ("Bismark"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
Biterfelde-Volfene Pilsēta Vācijā ("Bitterfeld Wolfen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 41200 iedzīvotāju (2013. g.).
Blankenburga Pilsēta Vācijā ("Blankenburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013.g.).
Gerbštete Pilsēta Vācijā ("Blankenburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013.g.).
Bēlene Pilsēta Vācijā ("Böhlen"), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
Borna Pilsēta Vācijā ("Borna"), Saksijas federālajā zemē, 19300 iedzīvotāju (2013. g.).
Branda-Erbisdorfa Pilsēta Vācijā ("Brand-Erbisdorf"), Saksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
Brandisa Pilsēta Vācijā ("Brandis"), Saksijas federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.).
Braunsbedra Pilsēta Vācijā ("Braunsbedra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013.g.).
Burga Pilsēta Vācijā ("Burg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 22800 iedzīvotāju (2013.g.).
Burgštete Pilsēta Vācijā ("Burgstädt"), Saksijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kalbe Pilsēta Vācijā ("Calbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9350 iedzīvotāju (2013.g.).
Kemnica Pilsēta Vācijā ("Chemnitz"), Saksijas federālajā zemē, 242000 iedzīvotāju (2013. g.).
Koldica Pilsēta Vācijā ("Colditz"), Saksijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kosviga Pilsēta Vācijā ("Coswig (Anhalt)"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013.g.).
Kosviga Pilsēta Vācijā ("Coswig"), Saksijas federālajā zemē, 20600 iedzīvotāju (2013. g.).
Krimmičava Pilsēta Vācijā ("Crimmitschau"), Saksijas federālajā zemē, 19400 iedzīvotāju (2013. g.).
Dālene Pilsēta Vācijā ("Dahlen"), Saksijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
Dēliča Pilsēta Vācijā ("Delitzsch"), Saksijas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
Desava Pilsēta Vācijā ("Dessau"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, pie Muldes ietekas Elbā, 83600 iedzīvotāju (2013. g.).
Dipoldisvalde Pilsēta Vācijā ("Dippoldiswalde"), Saksijas federālajā zemē, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
Dēbelna Pilsēta Vācijā ("Doebeln"), Saksijas federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
Dona Pilsēta Vācijā ("Dohna"), Saksijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
Dommiča Pilsēta Vācijā ("Dommitzsch"), Saksijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ēbersbaha Pilsēta Vācijā ("Ebersbach"), Saksijas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ekartsberga Pilsēta Vācijā ("Eckartsberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013.g.).
Egelne Pilsēta Vācijā ("Egeln"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013.g.).
Ērenfrīdersdorfa Pilsēta Vācijā ("Ehrenfriedersdorf"), Saksijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Eibenštoka Pilsēta Vācijā ("Eibenstock"), Saksijas federālajā zemē, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
Eilenburga Pilsēta Vācijā ("Eilenburg"), Saksijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
Elstenberga Pilsēta Vācijā ("Elstenberg"), Saksijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
Elstra Pilsēta Vācijā ("Elstra"), Saksijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
Elterleine Pilsēta Vācijā ("Elterlein"), Saksijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Falkenšteina Pilsēta Vācijā ("Falkenstein"), Saksijas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
Falkenšteina Pilsēta Vācijā ("Falkenstein/Harz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013.g.).
Flēa Pilsēta Vācijā ("Floeha"), Saksijas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
Frankenberga Pilsēta Vācijā ("Frankenberg"), Saksijas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
Frauenšteina Pilsēta Vācijā ("Frauenstein"), Saksijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Freiberga Pilsēta Vācijā ("Freiberg"), Saksijas federālajā zemē, 40300 iedzīvotāju (2013. g.).
Freiburga Pilsēta Vācijā ("Freiburg (Unstrut)"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013.g.).
Freitāle Pilsēta Vācijā ("Freital"), Saksijas federālajā zemē, 39300 iedzīvotāju (2013. g.).
Froburga Pilsēta Vācijā ("Frohburg"), Saksijas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
Gardelēgene Pilsēta Vācijā ("Gardelegen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013.g.).
Geiere Pilsēta Vācijā ("Geyer"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
Geithaina Pilsēta Vācijā ("Geithain"), Saksijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Gentīne Pilsēta Vācijā ("Genthin"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013.g.).
Gēringsvalde Pilsēta Vācijā ("Geringswalde"), Saksijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
Glashite Pilsēta Vācijā ("Glashuette"), Saksijas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
Glauhava Pilsēta Vācijā ("Glauchau"), Saksijas federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013. g.).
Gerlica Pilsēta Vācijā ("Goerlitz"), Saksijas federālajā zemē, 54000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gommerne Pilsēta Vācijā ("Gommern"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013.g.).
Grāfenhainihene Pilsēta Vācijā ("Graefenhainichen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013.g.).
Grimma Pilsēta Vācijā ("Grimma"), Saksijas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
Grēdica Pilsēta Vācijā ("Groeditz"), Saksijas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
Greningene Pilsēta Vācijā ("Groeningen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013.g.).
Groiča Pilsēta Vācijā ("Groitzsch"), Saksijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
Grosenhaina Pilsēta Vācijā ("Grossenhain"), Saksijas federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
Grosrērsdorfa Pilsēta Vācijā ("Grossroehrsdorf"), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
Grosširma Pilsēta Vācijā ("Grossschirma"), Saksijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Grinhaina-Beierfelde Pilsēta Vācijā ("Gruenhain-Beierfeld"), Saksijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gistene Pilsēta Vācijā ("Guesten"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 4350 iedzīvotāju (2013.g.).
Hainihene Pilsēta Vācijā ("Hainichen"), Saksijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
Halberštate Pilsēta Vācijā ("Halberstadt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 40300 iedzīvotāju (2013.g.).
Haldenslēbene Pilsēta Vācijā ("Haldensleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 19200 iedzīvotāju (2013.g.).
Halle Pilsēta Vācijā ("Halle"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 231600 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls, upes osta, universitāte (no 1694. g.).
Hartenšteina Pilsēta Vācijā ("Hartenstein"), Saksijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
Harta Pilsēta Vācijā ("Hartha"), Saksijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
Harcgerode Pilsēta Vācijā ("Harzgerode"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013.g.).
Hāfelberga Pilsēta Vācijā ("Havelberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013.g.).
Heklingene Pilsēta Vācijā ("Hecklingen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013.g.).
Heidenava Pilsēta Vācijā ("Heidenau"), Saksijas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
Hernhūte Pilsēta Vācijā ("Herrnhut"), Saksijas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Hetštete Pilsēta Vācijā ("Hettstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013.g.).
Hohenmelzene Pilsēta Vācijā ("Hohenmoelsen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013.g.).
Hoenšteina-Ernstāle Pilsēta Vācijā ("Hohenstein-Ernstthal"), Saksijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
Honšteina Pilsēta Vācijā ("Hohnstein"), Saksijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Hoiersverda Pilsēta Vācijā ("Hoyerswerda"), Saksijas federālajā zemē, 34300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ilzenburga Pilsēta Vācijā ("Ilsenburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013.g.).
Jerihova Pilsēta Vācijā ("Jerichow"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013.g.).
Jēzene Pilsēta Vācijā ("Jessen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013.g.).
Jēštate Pilsēta Vācijā ("Joehstadt"), Saksijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Johanngeorgenštate Pilsēta Vācijā ("Johanngeorgenstadt"), Saksijas federālajā zemē, 4250 iedzīvotāju (2013. g.).
Kalbe Pilsēta Vācijā ("Kalbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013.g.).
Kāmenca Pilsēta Vācijā ("Kamenz"), Saksijas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kelbra Pilsēta Vācijā ("Kelbra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013.g.).
Kemberga Pilsēta Vācijā ("Kemberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013.g.).
Kirhberga Pilsēta Vācijā ("Kirchberg"), Saksijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kičere Pilsēta Vācijā ("Kitzscher"), Saksijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Klingentāle Pilsēta Vācijā ("Klingenthal"), Saksijas federālajā zemē, Čehijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Čehijas pilsēta Kraslice), 9100 iedzīvotāju (2013. g.), slavens mūzikas instrumentu ražošanas un ziemas sporta centrs.
Klēce Pilsēta Vācijā ("Kloetze"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013.g.).
Kēnigsbrika Pilsēta Vācijā ("Koenigsbrueck"), Saksijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kēnigšteina Pilsēta Vācijā ("Koenigstein (Saechsische Schweiz)"), Saksijas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.).
Kēnnerne Pilsēta Vācijā ("Koennern"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013.g.).
Kētene Pilsēta Vācijā ("Koethen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 26900 iedzīvotāju (2013.g.).
Korenzālisa Pilsēta Vācijā ("Kohren-Sahlis"), Saksijas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kroppenštete Pilsēta Vācijā ("Kroppenstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1450 iedzīvotāju (2013.g.).
Landsberga Pilsēta Vācijā ("Landsberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013.g.).
Lauha Pilsēta Vācijā ("Laucha an der Unstrut"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013.g.).
Lauta Pilsēta Vācijā ("Lauta"), Saksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Lautere-Bernsbaha Pilsēta Vācijā ("Lauter-Bernsbach"), Saksijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
Leisniga Pilsēta Vācijā ("Leisnig"), Saksijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
Leina Pilsēta Vācijā ("Leuna"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013.g.).
Lihtenšteina Pilsēta Vācijā ("Lichtenstein"), Saksijas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Lībštate Pilsēta Vācijā ("Liebstadt"), Saksijas federālajā zemē, 1360 iedzīvotāju (2013. g.).
Limbaha-Oberfrona Pilsēta Vācijā ("Limbach-Oberfroma"), Saksijas federālajā zemē, 24100 iedzīvotāju (2013. g.).
Limbaha Pilsēta Vācijā ("Limbach"), Saksijas federālajā zemē, dibināta 1346. g., 1950. g. apvienota ar Oberfronu izveidojot Limbahu-Oberfronu.
Lēbava Pilsēta Vācijā ("Loebau"), Saksijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
Lesnica Pilsēta Vācijā ("Loessnitz"), Saksijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
Lommača Pilsēta Vācijā ("Lommatzsch"), Saksijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Licene Pilsēta Vācijā ("Luetzen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
Lūgava Pilsēta Vācijā ("Lugau"), Saksijas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
Luncenava Pilsēta Vācijā ("Lunzenau"), Saksijas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Vitenberga Pilsēta Vācijā ("Lutherstadt Wittenberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 46900 iedzīvotāju (2013. g.).
Eislēbene Pilsēta Vācijā ("Lutherstdt Eisleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
Magdeburga Pilsēta Vācijā ("Magdeburg"), Saksijas-Anhaltes federālās zemes administratīvais centrs, 229900 iedzīvotāju (2013. g.).
Mansfelde Pilsēta Vācijā ("Mansfeld"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
Marienberga Pilsēta Vācijā ("Marienberg"), Saksijas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
Marklēberga Pilsēta Vācijā ("Markkleeberg"), Saksijas federālajā zemē, 23900 iedzīvotāju (2013. g.).
Markneikirhene Pilsēta Vācijā ("Markneukirchen"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
Markranšete Pilsēta Vācijā ("Markranstaedt"), Saksijas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
Mērane Pilsēta Vācijā ("Meerane"), Saksijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
Meisene Pilsēta Vācijā ("Meissen"), Saksijas federālajā zemē, Elbas krastos, 27100 iedzīvotāju (2013. g.).
Merzeburga Pilsēta Vācijā ("Merseburg am Saale"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
Mīlava Pilsēta Vācijā ("Mylau"), Saksijas federālajā zemē, 2650 iedzīvotāju (2013. g.).
Mitveida Pilsēta Vācijā ("Mittweida"), Saksijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
Mēkerne Pilsēta Vācijā ("Moeckern"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
Mihelne Pilsēta Vācijā ("Muecheln"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
Mīgelne Pilsēta Vācijā ("Muegeln"), Saksijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
Naumburga Pilsēta Vācijā ("Naumburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 32800 iedzīvotāju (2013. g.).
Naunhofa Pilsēta Vācijā ("Naunhof"), Saksijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
Nebra Pilsēta Vācijā ("Nebra"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 3350 iedzīvotāju (2013. g.).
Nečkava Pilsēta Vācijā ("Netzschkau"), Saksijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Neimarkte-Sanktveite Pilsēta Vācijā ("Neumarkt-Sankt Veit"), Bavārijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Neizalca-Špremberga Pilsēta Vācijā ("Neusalza-Spremberg"), Saksijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Neištate Pilsēta Vācijā ("Neustadt in Sachsen"), Saksijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
Nīnburga Pilsēta Vācijā ("Nienburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
Nīski Pilsēta Vācijā ("Niesky"), Saksijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
Nosene Pilsēta Vācijā ("Nossen"), Saksijas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Oberharca Pilsēta Vācijā ("Oberharz am Brocken"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
Oberlungvica Pilsēta Vācijā ("Oberlungwitz"), Saksijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Obervīzentāle Pilsēta Vācijā ("Oberwiesenthal"), Saksijas federālās zemes dienvidos, pie Čehijas robežas, 2230 iedzīvotāju (2013. g.).
Ēbisfelde-Veferlingene Pilsēta Vācijā ("Oebisfelde-Weferlingen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013.g.).
Ēderana Pilsēta Vācijā ("Oederan"), Saksijas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
Elsnica Pilsēta Vācijā ("Oelsnitz/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Elsnica Pilsēta Vācijā ("Oelsnitz/Vogtl."), Saksijas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Olbernhava Pilsēta Vācijā ("Olbernhau"), Saksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
Oranīnbauma-Verlica Pilsēta Vācijā ("Oranienbaum-Woertliz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8650 iedzīvotāju (2013. g.).
Ošaca Pilsēta Vācijā ("Oschatz"), Saksijas federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
Ošerslēbene Pilsēta Vācijā ("Oschersleben am Bode"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 19800 iedzīvotāju (2013. g.).
Osterburga Pilsēta Vācijā ("Osterburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
Osterfelde Pilsēta Vācijā ("Osterfeld"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2540 iedzīvotāju (2013. g.).
Ostervīka Pilsēta Vācijā ("Osterwieck"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
Ostrica Pilsēta Vācijā ("Ostritz"), Saksijas federālajā zemē, 2450 iedzīvotāju (2013. g.).
Pauza-Miltrofa Pilsēta Vācijā ("Pausa-Muehltroff"), Saksijas federālajā zemē, 5230 iedzīvotāju (2013. g.).
Pēgava Pilsēta Vācijā ("Pegau"), Saksijas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Pēniga Pilsēta Vācijā ("Penig"), Saksijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
Pirna Pilsēta Vācijā ("Pirna"), Saksijas federālajā zemē, 37600 iedzīvotāju (2013. g.).
Plauene Pilsēta Vācijā ("Plauen"), Saksijas federālajā zemē, 64000 iedzīvotāju (2013. g.).
Pokava-Lengefelde Pilsēta Vācijā ("Pockau-Lengefeld"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
Pulsnica Pilsēta Vācijā ("Pulsnitz"), Saksijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kvēdlinburga Pilsēta Vācijā ("Quedlinburg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 25100 iedzīvotāju (2013.g.).
Kverfurte Pilsēta Vācijā ("Querfurt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013.g.).
Rābenava Pilsēta Vācijā ("Rabenau"), Saksijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
Rādeberga Pilsēta Vācijā ("Radeberg"), Saksijas federālajā zemē, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
Rādebeile Pilsēta Vācijā ("Radebeul"), Saksijas federālajā zemē, Elbas labajā krastā, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
Rādeburga Pilsēta Vācijā ("Radeburg"), Saksijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
Ragūna-Jesnica Pilsēta Vācijā ("Raguhn-Jessnitz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Rēgisa-Breitingene Pilsēta Vācijā ("Regis-Breitingen"), Saksijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Reihenbaha Pilsēta Vācijā ("Reichenbach im Vogtland"), Saksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.).
Reihenbaha Pilsēta Vācijā ("Reichenbach/Oberlausitz"), Saksijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Rīza Pilsēta Vācijā ("Riesa"), Saksijas federālajā zemē, 31400 iedzīvotāju (2013. g.).
Rohlica Pilsēta Vācijā ("Rochlitz"), Saksijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Rodeviša Pilsēta Vācijā ("Rodewisch"), Saksijas federālajā zemē, 6650 iedzīvotāju (2013. g.).
Rēta Pilsēta Vācijā ("Roetha"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
Rosveina Pilsēta Vācijā ("Rosswein"), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
Rotenburga Pilsēta Vācijā ("Rothenburg/Oberlausitz"), Saksijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Zālburga-Eberdorfa Pilsēta Vācijā ("Saalburg-Ebersdorf"), Tīringenes federālajā zemē, 3550 iedzīvotāju (2013. g.).
Zālfelde Pilsēta Vācijā ("Saalfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 25100 iedzīvotāju (2013. g.).
Zārbrikene Pilsēta Vācijā ("Saarbruecken"), Zāras federālās zemes administratīvais centrs, 177200 iedzīvotāju (2013. g.).
Zārburga Pilsēta Vācijā ("Saarburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Zārluī Pilsēta Vācijā ("Saarlouis"), Zāras federālajā zemē, 34400 iedzīvotāju (2013. g.).
Zaksenhāgene Pilsēta Vācijā ("Sachsenhagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 1950 iedzīvotāju (2013. g.).
Zahzenheima Pilsēta Vācijā ("Sachsenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zaida Pilsēta Vācijā ("Sayda"), Saksijas federālajā zemē, 1950 iedzīvotāju (2013. g.).
Zalcgitere Pilsēta Vācijā ("Salzgitter"), Lejassaksijas federālajā zemē, 98200 iedzīvotāju (2013. g.).
Zalckotene Pilsēta Vācijā ("Salzkotten"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.).
Zalcvēdele Pilsēta Vācijā ("Salzwedel"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
Zandava Pilsēta Vācijā ("Sandau"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 890 iedzīvotāju (2013. g.).
Zanderdorfa-Brehna Pilsēta Vācijā ("Sandersdorf-Brehna"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zangerhauzene Pilsēta Vācijā ("Sangerhausen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 27800 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktaugustīne Pilsēta Vācijā ("Sankt Augustin"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54300 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktgoara Pilsēta Vācijā ("Sankt Goar"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Samktgoarshauzene Pilsēta Vācijā ("Sankt Goarshausen"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
Zarštete Pilsēta Vācijā ("Sarstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
Zāsenberga Pilsēta Vācijā ("Sassenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
Zasnica Pilsēta Vācijā ("Sassnitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
Šeibenberga Pilsēta Vācijā ("Scheibenberg"), Saksijas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Širgisvalde-Kiršava Pilsēta Vācijā ("Schirgiswalde-Kirschau"), Saksijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Škeidica Pilsēta Vācijā ("Schkeuditz"), Saksijas federālajā zemē, 17000 iedzīvotāju (2013. g.).
Šletava Pilsēta Vācijā ("Schlettau"), Saksijas federālajā zemē, 2450 iedzīvotāju (2013. g.).
Šnēberga Pilsēta Vācijā ("Schneeberg"), Saksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
Šēnebeka Pilsēta Vācijā ("Schoenebeck am Elbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
Šēneka Pilsēta Vācijā ("Schoeneck/Vogtland"), Saksijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Šraplava Pilsēta Vācijā ("Schraplau"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1170 iedzīvotāju (2013. g.).
Švānebeka Pilsēta Vācijā ("Schwanebeck"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2570 iedzīvotāju (2013. g.).
Švarcenbaha Pilsēta Vācijā ("Schwarzenbach an der Saale"), Bavārijas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Švarcenberga Pilsēta Vācijā ("Schwarzenberg/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
Zebnica Pilsēta Vācijā ("Sebnitz"), Saksijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
Zēhauzene Pilsēta Vācijā ("Seehausen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 5150 iedzīvotāju (2013. g.).
Zēlande Pilsēta Vācijā ("Seeland"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
Zeifhennersdorfa Pilsēta Vācijā ("Seifhennersdorf"), Saksijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Štatvēlene Pilsēta Vācijā ("Stadt Wehlen"), Saksijas federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.).
Štasfurte Pilsēta Vācijā ("Stassfurt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 27100 iedzīvotāju (2013. g.).
Štendāle Pilsēta Vācijā ("Stendal"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 40000 iedzīvotāju (2013. g.).
Štēzene Pilsēta Vācijā ("Stoessen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 920 iedzīvotāju (2013. g.).
Štollberga Pilsēta Vācijā ("Stollberg/ Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
Štolpene Pilsēta Vācijā ("Stolpen"), Saksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Štrēla Pilsēta Vācijā ("Strehla"), Saksijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Zīdliheze Pilsēta Vācijā ("Suedliches Anhalt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14100 iedzīvotāju (2013. g.).
Zulbacha Pilsēta Vācijā ("Sulzbach/Saar"), Zāras federālajā zemē, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
Tangerhite Pilsēta Vācijā ("Tangerhuette"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
Tangerminde Pilsēta Vācijā ("Tangermuende"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
Tauha Pilsēta Vācijā ("Taucha"), Saksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
Teiherne Pilsēta Vācijā ("Teuchern"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
Tāle Pilsēta Vācijā ("Thale"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 18000 iedzīvotāju (2013. g.).
Talheima Pilsēta Vācijā ("Thalheim/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
Tāranta Pilsēta Vācijā ("Tharandt"), Saksijas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Tuma Pilsēta Vācijā ("Thum"), Saksijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Torgava Pilsēta Vācijā ("Torgau"), Saksijas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
Trebzene Pilsēta Vācijā ("Trebsen/Mulde"), Saksijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Treiene Pilsēta Vācijā ("Treuen"), Saksijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
Valdenburga Pilsēta Vācijā ("Waldenburg"), Saksijas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
Valdheima Pilsēta Vācijā ("Waldheim"), Saksijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vanclēbene-Berde Pilsēta Vācijā ("Wanzleben-Boerde"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
Vēgelēbene Pilsēta Vācijā ("Wegeleben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Veisenberga Pilsēta Vācijā ("Weissenberg"), Saksijas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Veisvasere Pilsēta Vācijā ("Weisswasser"), Saksijas federālajā zemē, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
Vērbene Pilsēta Vācijā ("Werben"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 1150 iedzīvotāju (2013. g.).
Verdava Pilsēta Vācijā ("Werdau"), Saksijas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
Vernigerode Pilsēta Vācijā ("Wernigerode"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 33500 iedzīvotāju (2013. g.).
Vetīna-Lēbejūna Pilsēta Vācijā ("Wettin-Loebejuen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vildenfelsa Pilsēta Vācijā ("Wildenfels"), Saksijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Vilkava-Haslava Pilsēta Vācijā ("Wilkau-Hasslau"), Saksijas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
Vilsdrufa Pilsēta Vācijā ("Wilsdruff"), Saksijas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
Viltene Pilsēta Vācijā ("Wilthen"), Saksijas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Veisenfelsa Pilsēta Vācijā ("Wissenfels"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 39900 iedzīvotāju (2013. g.).
Vitihenava Pilsēta Vācijā ("Wittichenau"), Saksijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Volkenšteina Pilsēta Vācijā ("Wolkenstein"), Saksijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Volmirštete Pilsēta Vācijā ("Wolmirstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
Vurcene Pilsēta Vācijā ("Wurzen"), Saksijas federālajā zemē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
Cāna-Elstere Pilsēta Vācijā ("Zahna-Elster"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013.g.).
Ceica Pilsēta Vācijā ("Zeitz"), Saksijas-Anhaltes federālās zemes dienvidaustrumos, Veises Elsteres krastos, 29600 iedzīvotāju (2013. g.).
Cerbste Pilsēta Vācijā ("Zerbst"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013.g.).
Citava Pilsēta Vācijā ("Zittau"), Saksijas federālās zemes dienvidaustrumos, 26000 iedzīvotāju (2013. g.).
Cērbiga Pilsēta Vācijā ("Zoerbig"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013.g.).
Čopava Pilsēta Vācijā ("Zschopau"), Saksijas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Cvenkava Pilsēta Vācijā ("Zwenkau"), Saksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Cvikava Pilsēta Vācijā ("Zwickau"), Saksijas federālās zemes rietumos, Cvikavas Muldes ielejā, 91600 iedzīvotāju (2013. g.).
Cvēnica Pilsēta Vācijā ("Zwoenitz"), Saksijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
Baucene Pilsēta Vācijā (vācu val. "Bautzen", sorbu val. "Budyšin"), Saksijas federālajā zemē, Šprē augšteces rajonā, 39600 iedzīvotāju (2013. g.); Budišina.
Leipciga Pilsēta Vācijas austrumos ("Leipzig"), Saksijas federālajā zemē, augšpus Veise Elsteres ietekas Zālē, 531600 iedzīvotāju (2013. g.).
Drēzdene Pilsēta Vācijas austrumu daļā ("Dresden"), Saksijas federālās zemes administratīvais centrs, Elbas krastos, 530800 iedzīvotāju (2013. g.).
Liganvila Pilsēta Vanuatu, Sanmas provinces administratīvais centrs, 10700 iedzīvotāju (1999. g.).
Sankarlosa Pilsēta Venecuēlā ("San Carlos"), Kohedesas štata administratīvais centrs, 89000 iedzīvotāju (2009. g.).
Sanfelipe Pilsēta Venecuēlā ("San Felipe"), Jarakujas štata administratīvais centrs, 118600 iedzīvotāju (2011. g.).
Sanfernando de Apure pilsēta Venecuēlā ("San Fernando de Apure"), Apures štata administratīvais centrs, 202700 iedzīvotāju (2011. g.).
Sanhuana de los Morrosa pilsēta Venecuēlā ("San Juan de los Morros"), Gvariko štata administratīvais centrs, 120100 iedzīvotāju (2009. g.).
Hošimina Pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā ("Ho Chi Minh"), Saigonas upes krastos, 80 km no Dienvidķīnas jūras, 3500000 iedzīvotāju; Saigona - līdz 1976. g.
Gizo Pilsēta Zālamana Salās, 2960 iedzīvotāju (1999. g.).
Noro Pilsēta Zālamana Salās, 3480 iedzīvotāju (1999. g.).
Čalankanoa Pilsēta Ziemeļu Marianas Salās, 3110 iedzīvotāju (2000. g.).
Sanantonio Pilsēta Ziemeļu Marianas Salās, 4740 iedzīvotāju (2000. g.).
Pilsāts pilsētas tipa apdzīvota vieta Rietumlatvijā viduslaikos, vēstures avotos tā dēvēti Talsi (1421. g.), Sabile (1422. g.) un Dobele (1444. g.).
Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta.
Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Durbes labajā krastā, savrups 4-8 m augsts paugurs ar līdzenu, zemu un purvainu apkārtni, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakuma garums - 80 m, platums - 10-22 m.
Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš.
Rogu kara kapi pilskalns Ludzas novada Salnavas pagastā, Rītupes labajā krastā, ir stāva , 10 m augsta paugura austrumu daļa, plakums 50 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-5. gs.
Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
Karātavu kalns pilskalns Saldus novada Rubas pagastā, Vadakstes labajā krastā pie Latvijas un Lietuvas robežas savrups, garens (30 x 100 m) paugurs ar stāvām nogāzēm.
Skudru pilskalns pilskalns Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, nogāze pret upi ir stāva, \~25 m augsta, pārējās lēzenākas, rietumu nogāzē 3 terases, plakums — apaļš \~40 m diametrā, izlīdzināts, domājams, ka izmantots kā kulta vieta.
Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen").
Lībiešu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums starp Salacas krastu un tās pietekas gravu, plakums — \~70 x 30-60 m, postīts ierīkojot mazdārziņus, estrādi un ceļu, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Skaņkalnes pilskalns; Lībju kalns; Kolbergas pilskalns.
Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils.
Čāpuļu pilskalns pilskalns Tukuma novada Kandavas pagastā pie Čāpuļu mājām Kandavas-Sabiles ceļa labajā pusē, starp Abavas senleju un kāda strauta gravu, augstums 20 m, nogāzes dabiski stāvas, it īpaši pret strautu vērstajā ziemeļu pusē, austrumu pusē valnis (garums 30 m, augstums 4 m), plakums ovāls (90 x 20 m).
Saldu piliņgore pilskalns un senkapi Krāslavas novada Konstantinovas pagastā starp Ignatovas un Saldu ciemu; pilskalns ir 13 m augsts, tagad kokiem apaudzis paugurs, plakums 40 x 20 m, datējums nav zināms.
Dupurkalns Pilskalns Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils-Vandzenes ceļa labajā pusē, \~250 m uz rietumiem no Sasmakas ezera, savrups 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, plakums - \~30 x 50 m, kultūrslānis nav konstatēts, varbūt būtu atzīstams par pileni (patvēruma vietu) vai kulta vietu.
Airītes Pirmā latviešu nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka O. Kalpaka un viņa cīņu biedru piemiņas vieta Saldus novada Zirņu pagastā.
Hermaņa Hēlevēga hronika pirmā Rīgas pilsētas hronika, aprakstīti 15. gs. 20. - 80. g. notikumi, bet galvenā tēma ir Rīgas pilsētas cīņa pret tai uzspiesto Salaspils līgumu (1452. g.), ar kuru pilsēta tika pakļauta 2 feodālo senioru - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa - kundzībai.
Autīnes sacelšanās pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri, sākās 1212. g. rudenī latgaļu novadā Autīnē, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi atņēma Autīnes latgaļiem zemnieku tīrumus un bišu kokus, nemieriem pievienojās arī lībieši, par sacelšanās centru kļuva lībiešu Satezeles pils (Siguldā).
Salienas pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas ziemeļrietumu daļā tagad ir izveidots Vecsalienas pagasts, savukārt tagadējā Salienas pagastā ir iekļauta daļa no bijušā Silenes pagasta.
Zilairas plato plakankalne Dienvidurālos, Sakmaras baseinā, Krievijas Orenburgas apgabalā un Baškorostānas Republikā, augstums — 500-600 m.
Dekāna Plakankalne Indostānas pussalas dienvidu daļā (angļu val. "Deccan Plateau"), Indijā, augstums - 300-900 m, ierobežo Rietumgati, Austrumgati un Satpūra kalni.
Sarhads Plakankalne Irānā ("Sarhad"), Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, garums - \~400 km, platums - \~200 km, augstums vidēji - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 4042 m (vulkāns Taftāns).
Ņeras plakankalne plakankalne Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 130 km, platums - 50-70 m, augstums - 700-1500 m.
Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums.
Oļokmas-Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m.
ārējā planēta planēta kas atrodas tālāk no Saules nekā Zeme.
iekšējā planēta planēta, kas atrodas Saulei tuvāk nekā Zeme.
pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (4).
opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes); pretstāve.
avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs).
Fogtlande Plato Vācijā ("Vogtland"), Tīringenē un Saksijā, starp Tīringenes Mežu un Rūdu kalniem.
Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra.
kvadrātplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem, novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad tās veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri.
kvadratūrplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem; novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad plūdmaiņas veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri.
plīderis Plūškoki ("Sambucus").
pliederi Plūškoki ("Sambucus").
pliederkoks Plūškoki ("Sambucus").
plūšķēne Plūškoki ("Sambucus").
plušķene Plūškoki ("Sambucus").
pusirbene Plūškoki ("Sambucus").
Kanādas plūškoks plūškoku suga ("Sambucus canadensis").
lakstaugu plūškoks plūškoku suga ("Sambucus ebulus").
krūkle Plūškoku suga ("Sambucus ebulus").
melnais plūškoks plūškoku suga ("Sambucus nigra").
sarkanais plūškoks plūškoku suga ("Sambucus racemosa").
siena mētra pļavas salvija ("Salvia pratensis").
sievu mētra pļavas salvija ("Salvia pratensis").
salviģes Pļavas salvija ("Salvia pratensis").
zalviģes Pļavas salvija ("Salvia pratensis").
sīpoliežgrauzis Pļavu akmeņlauzīte ("Saxifraga granulata").
Tartaciņa Poguļankas kreisā krasta pieteka Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 11 km; Tartaka.
Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala.
polismenis Policists (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
Polideuks Polideiks, Saturna pavadonis.
varavīksnes forele polimorfa lašu dzimtas suga ("Oncorhynchus myksis syn. Salmo gairdneri, Salmo irideus"), kas ietver vairākas morfoekoloģiskas formas un selekcionētas šķirnes.
Interfronte politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā.
politdarbs Politiskās izglītības un audzināšanas darbs, gk. Padomju Savienībā u. c. komunistiskā bloka valstīs.
Rietumpontijas kalni Pontijas kalnu rietumu daļa Turcijā, starp Sakarjas un Kizilirmakas upi, garums - 475 km, augstums - līdz 2600 m.
Sikuka Poronaiska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
trīsstūrveida darījumi preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kurā ir iesaistītas trīs personas, turklāt katra no tām ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona citā dalībvalstī.
aizupieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" iedzīvotāji.
Aizupīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants.
Aļbertovka Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Albertovka" nosaukuma variants.
Baļde Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Balde" nosaukuma variants.
betiškieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Betiški" iedzīvotāji.
Betiški Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Betišķi" nosaukuma variants.
bindarieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" iedzīvotāji.
Byndari Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski.
Dieļupe Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Dēļupe" nosaukuma variants.
dzenīšnieki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Dzenīši" iedzīvotāji.
Gribynāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Gribināni" nosaukums latgaliski.
Gribyusti Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Gribusti" nosaukums latgaliski.
Jašuore Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jašore" nosaukums latgaliski.
Jaunsāta Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēta" nosaukuma variants.
jezufinovieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" iedzīvotāji.
Jezupinova Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" nosaukuma variants.
Jezupynova Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" nosaukums latgaliski.
Kolnasāta Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnasēta" nosaukuma variants.
lācenieki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lācenieki" iedzīvotāji.
lakauskieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lakauski" iedzīvotāji.
Lelī Anspoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants latgaliski.
Lelī Acpoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants latgaliski.
Acpoki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Anspoki" nosaukuma variants.
Locinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Locinieki" nosaukuma variants.
Luocinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Locinieki" nosaukums latgaliski.
Liuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukuma variants.
Lyuza Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" nosaukums latgaliski.
orišāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Orīši" iedzīvotāji.
ozolinieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji.
Pauneņi Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Pauniņi" nosaukuma variants.
Pauneni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Pauniņi" nosaukums latgaliski.
prikulieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Prikuļi" iedzīvotāji.
punculieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji.
Pundurīne Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants.
Pundurīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants.
Rudzdūbes Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzdobes" nosaukuma variants.
Rudzdūbis Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Rudzdobes" nosaukums latgaliski.
skutelieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" iedzīvotāji.
Skuteli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants latgaliski.
Skūtelis Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants latgaliski.
Skūteles Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Skuteļi" nosaukuma variants.
Slastinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Slastinieki" nosaukuma variants.
Lielie Orīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
smelterieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" iedzīvotāji.
Smeļteri Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Smelteri" nosaukuma variants.
Pirmie Stikāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants.
Pirmie Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants.
Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants.
Pirmie Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukums latgaliski.
Prīkuļu Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants latgaliski.
Prīkuļu Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants.
Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants.
Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski.
Zalta Dibins Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Zelta Dibens" nosaukuma variants.
Zalta Dybyns Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Zelta Dibens" nosaukums latgaliski.
Jaunī Mozuli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Mozuļi” nosaukums latgaliski.
Vacī Mozuli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas “Vecie Mozuļi” nosaukums latgaliski.
saunieši Preiļu novada Saunas pagasta iedzīvotāji.
antihtons Pretzeme; sevišķs debess ķermenis pitagoriešu mācībā, kas kustas ap Sauli atrazdamies pretējā pusē no tās attiecībā pret Zemi.
Saulaines Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" nosaukuma variants.
Zvaigznes Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" nosaukuma variants.
Prīma ezers Primmas ezers Salacas pagastā.
Primas ezers Primmas ezers Salacgrīvas pagastā.
Primmu ezers Primmas ezers Salacgrīvas pagastā.
Prīmu ezers Primmas ezers Salacgrīvas pagastā.
novirzīšana Procedūra, kas paredzēta kuģiem, kas neatrodas jūras spēku pārraudzībā, un ko izmanto, lai atbrīvotu mierlaika kuģošanas maršrutus un iespējami ātrāk pakļautu šos kuģus sistēmai, kas paredz Sabiedroto jūras spēku kontroli pār tirdzniecības floti.
Saules sistēmas veidošanās process, kurā aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu no molekulārā ūdeņraža mākoņa iekšējās daļas izveidojās Saule, bet no ārējās daļas – diskveida mākonis, no kura savukārt izveidojās planētas, to pavadoņi u. c. mazāki Saules sistēmas debess ķermeņi.
vēstuļu sapludināšana process, kurā ar speciālas programmatūras starpniecību noformē elektroniskās vēstules. Izmantojot šo sistēmu, lietotājs vispirms kādā datnē uzkrāj adrešu un adresātu sarakstu, kā arī citus bieži izmantojamus datus. Citā datnē tiek veidota pati vēstule, kurā adresi, adresāta vārdu un citu papildinformāciju aizstāj ar speciāliem kodiem. Sapludināšanas programma šos simbolus automātiski aizstāj ar pirmās datnes fragmentiem.
juridiskās adreses pārcelšana process, kurā Eiropas komercsabiedrība vai Eiropas kooperatīvā sabiedrība, nebeidzot darbību un neizveidojot jaunu juridisko personu, pārceļ savu juridisko adresi no Latvijas Republikas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Islandes Republiku, vai Norvēģijas Karalisti, vai Lihtenšteinas Firstisti.
Tacis Programma "Tacis" - Eiropas Kopienas tehniskās palīdzības programma Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, lai tajās izveidotu stabilu tirgus ekonomiku.
Tempus Programma "Tempus" - Eiropas Savienības programma augstākās izglītības iestādēm, kuras ietvaros kopš 1990. g. tika atbalstītas reformas augstākajā izglītībā Austrumeiropas valstīs.
Promultu grāvis Promulta, Salacas pieteka.
kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību, kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju; šīs sektas locekļi.
intertīkla protokols IP protokolu _TCP/IP_ sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim. Protokols _IP_ nodrošina bezsavienojuma režīmu. Saskaņā ar šo protokolu tiek radīta pakešu maršrutēšana to pārsūtīšanā starp dažādiem savstarpēji savienotiem tīkliem.
aktīvā protuberance protuberance, kura strauji mainās un kurā novērojama ātra vielas kustība; šādas protuberances pastāv no pāris desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm un ir bieži saistītas ar Saules plankumiem.
Kaljāri Province Itālijā ("Provincia di Cagliari"), Sardīnijas autonomajā reģionā, platība - 4570 kvadrātkilometru, 551000 iedzīvotāju (2012. g.), atrodas salas dienvidaustrumu daļā, iedalās 71 komūnā.
Oristāno Province Itālijā ("Provincia di Oristano"), Sardīnijas reģionā, platība - 3040 km^2^, 166300 iedzīvotāju (2012. g.).
Salerno Province Itālijā ("Provincia di Salerno"), Kampānijas reģionā, platība - 4918 kvadrātkilometru, 1092300 iedzīvotāju (2012. g.).
Sasāri Province Itālijā ("Provincia di Sassari"), Sardīnijas reģionā, platība - 4282 kvadrātkilometri, 336600 iedzīvotāju (2012. g.).
Savona Province Itālijā ("Provincia di Savona"), Ligūrijas reģionā, platība - 1545 kvadrātkilometri, 286100 iedzīvotāju (2012. g.).
Nedžda Province Saūda Arābijas centrālajā daļā.
SMERŠ PSRS Sarkanās armijas pretizlūkošanas pārvalde.
Puertoriko Puertoriko Sadraudzība - ar ASV brīvi asociēta valsts (sp. val. "Estado Libre Asociado de Puerto Rico", angļu val. "Commonwealth of Puerto Rico"), platība - 8959 kvadrātkilometri, 3977600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Sanhuana, administrtīvais iedalījums - 78 pašvaldības, aizņem Puertoriko salu, kā arī Vjekesu, Monu u. c. mazākas salas.
Nikolajevska Pugačova, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
Jaunšķieru-Laugaļu griezumi Pulvernieku starpleduslaikmeta nogulumu griezumi, kas vairākkārt pētīti divos \~100 m attālos Lētīžas labā krasta attīrījumos Saldus novada Nīgrandes pagastā.
vēlā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Sarcomyxa serotina", syn. "Panellus serotinus").
Lagranža punkts punkts Zemes orbītā ap Sauli, kurā Saules un Zemes gravitācijas ietekme ir vienāda.
pūpolica Pūpols ("Salix acutifolia").
blīgzna Pūpolvītols ("Salix caprea") - neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām.
kārkļi Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
kārklis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
kazavītols Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
pūpolas Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
pūpolica Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
pūpolis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
pūpoļkoks Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
pūpulis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
pūpuļkoks Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
sīķetrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
šķestrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
šķetrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
verba Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
vierba Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
blīgzne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
blīksna Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
blīksne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
blīzma Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
blīzna Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
blīzne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
glīgzda Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
kārkls Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
pūpols Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
šķetra Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
kārkles Pūpolvītols ("Salix caprea").
vahābītu kustība puritāniska musulmaņu kustība, ko Sauda Arābijā nodibināja Muhameds ibn Abdelvahābs (1703.-1792. g.); atzīst vienīgi Korāna un Sunnas autoritāti.
budu kārkliņi purpura kārkls ("Salix purpurea").
judu kārkliņi purpura kārkls ("Salix purpurea").
Dūņupe Puršēnupe, Salacas pieteka.
Puršena Puršēnupe, Salacas pieteka.
Puršenupe Puršēnupe, Salacas pieteka.
Rožu purvs purvs Jēkabpils novada Salas un Sēlpils pagastā, \~7 km uz dienvidrietumiem no Salas, Sēlijas paugurvalnī, platība - 1428 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, 991 ha aizņem dabas liegums (kopš 1987. g.); Pliksnes purvs; Pliksnis; Ošānu purvs.
Steporu purvs purvs Līvānu novada Rožupes un Sutru pagastā un Preiļu novada Saunas pagastā, platība — 2996 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,7 m, vidudsdaļā daudz ezeriņu, akaču un lāmu.
Vilīšu purvs purvs Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, platība - 579 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8 m, iegūst pakaišu frēzkūdru.
Zosu purvs purvs Sarkaņu un Dzelzavas pagastā, platība - 836 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, iegūst frēzkūdru.
Rampas purvs purvs Saulkrastu un Ādažu novadā, Ropažu līdzenumā starp Gauju un Pusku, platība - 680 ha, lielākais kūdras dziļums - 3,5 m, apaudzis ar mežu; Rampas-Bitnieku purvs.
Sūnāklis purvs Sēlijas paugurvalnī un Taurkalnes līdzenumā, Saukas un Viesītes pagastā, platība - 1003 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m, zem kūdras vietām sapropelis un kaļķis, 50 ha platībā iegūst frēzkūdru; Liepu-Sūnākļu purvs.
Idus purvs purvs Valmieras novadā, Salacas un Rūjas upstarpā, platība — 860 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m.
dienas vidus pusdienas laiks, kad Saule ir visaugstāk pie debesīm.
celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā.
Sīnāja pussala pussala Āzijas rietumos (angļu val. "Sinai Peninsula"), starp Sarkanās jūras Akabas un Suecas līci, Ēģiptē, platība - \~60000 kvadrātkilometru, garums - 370 km, platums - 240 km, augstākā virsotne - 2637 m.
Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.).
Nāves sala pussala Daugavas kreisajā krastā iepretī Saulkalnei, platība — \~200 ha, garums — 1,7 km, platums — līdz 0,8 km, Latvijas vēstures piemineklis, kur norisinājās sīvas cīņas 1. pasaules kara laikā; pēc Rīgas HES izveidošanas atrodas uz salas.
Kriļona pussala pussala Krievijā, Sahalīnas salas dienvidu daļā, starp Tatāru šaurumu rietumos un Aņivas līci austrumos, augstums - līdz 588 m.
Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži.
Gelibolu pussala pussala Turcijas Eiropas daļas dienvidos, starp Dardaneļiem un Egejas jūras Sarosa līci, platība — 900 kvadrātkilometru, garums — 90 km, platums — līdz 20 km, augstums — līdz 420 m.
fotodiode Pusvadītāju diode, kas izveidota tā, ka caur lodziņu p-n pārejai var pievadīt gaismas plūsmu; izmanto gaismas signālu pārveidošanai elektriskos signālos un elektriskās enerģijas iegūšanai (Saules baterijas).
Saules baterija pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
Carskoje Selo Puškinas pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1917. g.; tagad iekļauta Sanktpēterburgas pilsētā.
lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā.
Zantes paugurgrēda radiāla starpmēļu paugurgrēda Austrumkursas augstienes Saldus pauguraines austrumu malā, stiepjas \~20 km garumā no Zemītes līdz Blīdenei, platums — 1-3 km.
Rampas-Bitnieku purvs Rampas purvs Saulkrastu un Ādažu novadā.
Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra.
Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra.
Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra.
Zauerlande Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļa Vācijā ("Sauerland"), garums - \~80 km, augstums - līdz 843 m, dzelzs rūdas un būvakmeņu ieguve.
Kancurga Reisagrāvis, ūdenstece Salacgrīvas pagastā.
Reķu ezers Rēķu ezers Sarkaņu pagastā.
mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs) - Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca, kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi; šīs sektas locekļi.
vahābisms Reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā 18. gadsimtā, sludina islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija mūsdienu Sauda Arābijā.
Lielais Sālsezers relikts beznotekezers Lielā Baseina kalnienē 1280 m vjl. (angļu val. "Great Salt Lake"), ASV, Jūtas štatā, platība mainās no 2500 līdz 6000 kvadrātkilometriem, lielākais dziļums - 15 m, mainīgs sāļums - 137-300 promiles.
Kvēpenes pilskalns reljefa pacēlums Raiskuma pagastā, Gaujas pamatkrasta malā, ko no dienvidaustrumiem un ziemeļrietumiem norobežo gravas ar stāvām, līdz 35 m augstām nogāzēm, plakumā (~85 x 30 m) konstatētas mūra celtnes paliekas, pēc dažu vēsturnieku uzskatiem šeit bijusi Satekles novada kunga Rūsiņa pils.
Remša valks Remšu valks, Sakas pieteka.
Remešvalks Remšu valks, Sakas pieteka.
Remšvalks Remšu valks, Sakas pieteka.
saulēnieši Rencēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sauļi" iedzīvotāji.
Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte.
RDF Revolucionāri demokrātiskā fronte (Salvadorā).
Malta Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 105 km, kritums - 97 m, gultne mainīta, veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, līdz 1966. g. ietecēja Lubāna ezerā, iztek no Salāja ezera.
Sauliskolns Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" nosaukuma variants.
Sarkanis Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants latgaliski.
Sarkanes Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants.
Saukani Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Saukāni" nosaukuma variants.
Azara Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Azara Bodži" nosaukums latgaliski.
Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bodži" nosaukums latgaliski.
Balbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski.
Bolbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski.
Balbiši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants.
Bondarovka Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bondarevka" nosaukuma variants.
Boreņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Boriņi" neprecīzs nosaukuma variants.
Buorini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Boriņi" nosaukums latgaliski.
ciskadieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskadi" iedzīvotāji.
Ciskods Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskādi" nosaukuma variants.
Cyskodi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants latgaliski.
Cyskods Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants latgaliski.
Ciskodi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants.
deičmanieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Deičmaņi" iedzīvotāji.
Deičmani Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Deičmaņi" nosaukums latgaliski.
dzerkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" iedzīvotāji.
Dzierkaļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" nosaukuma variants.
Dzierkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski.
dzerkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkaļi" iedzīvotāji.
dzirkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkaļi" iedzīvotāji.
gurilišcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Guriliški" iedzīvotāji.
guriliškieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Guriliški" iedzīvotāji.
Guriliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukuma variants.
Guriliški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukuma variants.
Guriliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukums latgaliski.
Jaunuo Sloboda Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Sloboda" nosaukums latgaliski.
Kauline Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants.
Komuļteņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Komulteņi" nosaukuma variants.
Komuļteni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Komulteņi" nosaukums latgaliski.
Kraupeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kraupeļi" nosaukums latgaliski.
Kudli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kudļi" nosaukums latgaliski.
kukucieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kukuči" iedzīvotāji.
Kurteņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiņi" nosaukuma variants.
Kurteni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiņi" nosaukums latgaliski.
laizānieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" iedzīvotāji.
Laizani Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" nosaukuma variants.
Leluo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Markova" nosaukums latgaliski.
markovcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Markovka" iedzīvotāji.
Mazuo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Markova" nosaukums latgaliski.
mortiškieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortiški" iedzīvotāji.
Mortiški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortišķi" nosaukuma variants.
Muortiški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortišķi" nosaukums latgaliski.
Odotys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Odotas" nosaukums latgaliski.
Pedeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pedeļi" nosaukums latgaliski.
Piertnīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pertnīki" nosaukuma variants.
Piļveļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pilveļi" nosaukuma variants.
Piļveli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pilveļi" nosaukums latgaliski.
Pyuteli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants latgaliski.
Pyutelis Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants latgaliski.
Piuteles Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants.
Piuteļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants.
sakstagalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Sakstagals" iedzīvotāji.
Sakstagols Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Sakstagals" nosaukuma variants.
silinieki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" iedzīvotāji.
Silinīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" nosaukuma variants.
Skangali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" nosaukums latgaliski.
Skromeliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants latgaliski.
Skromuliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants latgaliski.
Skromeliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants.
Skromuliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants.
Skromuliški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants.
stirānieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Stirāni" iedzīvotāji.
Styrāni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Stirāni" nosaukums latgaliski.
Studini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukuma variants.
Studyni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukums latgaliski.
subinaitieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Subinaite" iedzīvotāji.
Subynaite Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Subinaite" nosaukums latgaliski.
tiskadieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Tiskadi" iedzīvotāji.
uļjanovieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Uļjanova" iedzīvotāji.
vorkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" iedzīvotāji.
Vuorkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
žabrovcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Žabrovka" iedzīvotāji.
Meža Lovnīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas “Mežalovnieki” nosaukuma variants.
Meža Lounīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas “Mežalovnieki” nosaukuma variants.
Sakstigoļskaja Rēzeknes novada Sakstagala pagasta bijušais nosaukums krieviski.
garancieši Rēzeknes novada Sakstgala pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji.
Mordvijas rezervāts rezervāts Krievijas Mordvijas Republikā, Mokšas un Satisas upstarpā, platība — 323 kvadrātkilometri, dibināts — 1936. g., priežu meži, dienvidos — jauktie meži, dzīvo brūnie lāči, vihuholi, aļņi, baltie zaķi un daudzas citas dzīvnieku un putnu sugas.
Sakaini Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sakaiņi" nosaukums latgaliski.
Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss.
Rietumu Uzboja Rietumu Uzboja - sengultne Karakuma ziemeļrietumos, no Sarikamišas ieplakas līdz Kaspijas jūrai, Turkmenistānā, kur senāk (pirms dažiem gs.) plūdusi daļa Amudarjas ūdeņu, garums - 550 km, platums - 200-300 m, dziļums - līdz 40-50 m.
Abingtona rifs rifs Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē (_Abington Reef_), Koraļļu Jūras Salās.
Abūelkīzāns rifs Sarkanajā jūrā (_Abū el Kīzān_), Ēģiptes piekrastē.
Rīgas ūdenskrātuve Rīgas HES ūdenskrātuve Daugavas lejtecē starp Salaspili un Ķegumu, 18 m vjl., platība - 4220 ha, garums - 35 km, lielākais platums - 3,8 km, lielākais dziļums - 17,4 m, izveidota 1974. g.
sarkandaugavieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Sarkandaugava" iedzīvotāji.
Dārziņi Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Rumbulas apkaimi, kā arī ar Stopiņu un Salaspils novadu.
Maskavas forštate Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu un Katlakalna apkaimēm.
Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis).
Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža.
Brasa Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm.
Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā.
Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm.
Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm.
Kundziņsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, sala Daugavas lejtecē starp Daugavas galveno gultni, Mīlgrāvi un Sarkandaugavas atteku, platība - \~180 ha, garums - 2,7 km, platums - 1 km, augstums - līdz 5 m virs upes līmeņa, pievienota Rīgas pilsētai 1917. g.
Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde.
Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai.
rumbulieši Rīgas pilsētas un Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Rumbula" iedzīvotāji.
Jaunmīlgrāvis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona apkaimes "Mīlgrāvis" rietumu daļa, primāri ostas teritorija, ko norobežo Rīgas-Saulkrastu dzelzceļa līnija un Viestura prospekta / Mīlgrāvja ielas trase.
Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta.
Errijāda Rijāda - Saūda Arābijas galvaspilsēta.
Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.).
Rites Rites strauts - Salātes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Rites pagastā, garums - 4 km.
Rite Rites strauts, Salātes pieteka.
Mazroja Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, tek caur Sasmakas ezeru, garums - 20 km.
Lūna Romiešu Mēness dieve, ko godināja vai nu atsevišķi vai kopā ar Saules dievu.
saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos.
Salinīki Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants.
brūnvālīte Rožu dzimtas ģints ("Sanguisorba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~30 sugu; Latvijā 1 suga.
pelēkzilā roze rožu dzimtas suga (“Rosa dumalis”), Latvijā atrasta šaurā joslā Saldus rajonā, aizsargājama, stāvs 1,5-2 m augsts krūms ar gaišiem, tieviem dzeloņiem, lapas pelēkzilas, ziedi iesārti
Rudes upe Rudupe, ūdenstece Sakas pagastā.
Rudīte Rudupe, ūdenstece Sakas pagastā.
Rugaite Rudzaite, Daugavas sānupeas Sakas pieteka.
Saussurea glomerata rūgtās rūgtlapes "Saussurea amara" nosaukuma sinonīms.
rūgtā rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea amara syn. Saussurea glomerata"), Latvijā adventīva, pirmoreiz konstatēta 1930. g.
Igaunijas rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea esthonica syn. Saussurea alpina subsp. esthonica") Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
Pestava Rūjas labā krasta pietekas Saprašas nosaukums tās augštecē Igaunijā.
saulainieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" iedzīvotāji.
saulainieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" iedzīvotāji.
Ruga Runga, Salacas pieteka.
Dzeltenā grāmata rūpniecisku standartu kopums, kas nosaka lasāmatmiņas kompaktdisku formātu un kas ir Sarkanās grāmatas pirmais paplašinājums, kurš ļauj kompaktdiskā diskrētā formā ierakstīt ne tikai skaņu, bet arī 650 megabaitus datu.
Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā.
sasavedināties Saaicināt (vairākus, daudzus).
saraidīt Saaicināt, likt atnākt (daudziem).
sametināt Saāķēt, sakabināt; arī sapogāt.
saalāt Saalot.
saplosīt Saārdīt (zemi).
sadakterēt Saārstēt.
saorti Saart.
saarvaga Saarumā izveidota vaga.
parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā).
samilzt Saasināties, kļūt grūti atrisināmam (par problēmu, konfliktu), arī kļūt grūti panesamam (par smagu, traģisku situāciju).
nospicēties Saasināties, kļūt smailam.
parodija Saasināts, parasti komisks (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnību atdarinājums, izcēlums (parasti mākslas darbā).
saasnāt Saasnot.
konkrēcija Saaugšana, sabiezēšana; konkrementa veidošanās process; normāli šķirtu daļu, piem., pirkstu savienošanās.
sariesties Saaugt (3).
aprumbāties Saaugt, sadzīt, aizdzīt.
sinehija Saaugums, patoloģisks blakusesošu virsmu savienojums; īpaši varavīksnenes saaugums ar apkārtējām daļām.
iridektomezodialīze Saaugumu izgriešana gar varavīksnenes iekšējo malu.
ankilotomija Saaugumu pārdalīšana starp divām saaugušām virsmām, sevišķi mēles atbrīvošanai.
kardioshīze Saaugumu pārgriešana starp sirdi un krūškurvja sienu adhezīvā perikardīta gadījumā.
artroklāzija Saaugumu pārraušana ankilotiskā locītavā.
histerolīze Saaugumu pārtraukšana starp dzemdi un blakusorgāniem.
desmoplāzija Saaugumu veidošanās.
apakšlūpa Saaugusi zieda vainaga apakšējā daļa, visbiežāk ir daivaina, manāmi lielāka par augšlūpu, ar raksturīgu punktu vai sv;itru zīmējumu.
augšlūpa Saaugusi zieda vainaga augšējā daļa, visbiežāk kapucveidīga, dažreiz arī sīka, sarukusi.
lēss Saaugušas, savijušās augu saknes virs ūdens.
aukstumslimums Saaukstēšanās.
sasldēšanās Saaukstēšanās.
sasaldēt Saaukstēt.
aizsaldēties Saaukstēties.
ieaukstināties Saaukstēties.
sasaldēties Saaukstēties.
sastebēt Saaukstēties.
savēsties Saaukstēties.
saaurēt Saaurot.
saaurēties Saauroties.
sasaausīties Saausīties (par dzīvnieku).
saaudināt Saaust pietiekami daudz.
saauties Saaut sev (apavus, zeķes).
saauties Saaut sev kājas; saaut sev kājas (apavos, zeķēs).
Savadeļa Sabadeļa, pilsēta Spānijā.
cevīns Sabadillas sēklu un veratru kristālisks alkaloīds.
sabadīties Sabadīt vienam otru, citam citu.
apbadīt Sabadīt, nobadīt (daudzus vai visus).
sabakstīties Sabadīties (parasti viegli).
sasabadīties Sabadīties.
uztrūcināt Sabaidīt, satraukt; uztraukt (no miega).
sabaidēt Sabaidīt.
satrūcināt Sabaidīt.
uzbaidēt Sabaidot uzmodināt; sabaidot panākt, ka pieceļas.
uzbiedēt Sabaidot uzmodināt; sabaidot panākt, ka pieceļas.
uzbīties Sabaidoties pamosties.
noķurpis Sabaiļojies, apmulsis.
sabalis Sabalējis.
sablozīt Sabalzīt.
saoderēt Sabarot (zirgu).
saauzot Sabarot ar auzām.
sabarāt Sabarot.
sobari Sabārstas, atkritumi.
sabārties Sabārt vienam otru, citam cita.
sadrausmēt Sabārt, iebiedējot padzīt.
sabricēt Sabārt, salamāt.
sadrāzt Sabārt, salamāt.
salāt Sabārt, salamāt.
sasveicīt Sabārt, sapērt, iekaustīt.
sadrostēt Sabārt, sapērt.
nokristīt Sabārt.
sabraņīt Sabārt.
sadot Sabārt.
sadreberēt Sabārt.
sastrostīt Sabārt.
sapirēties Sabārties, saķildoties.
sašķennēties Sabārties, salamāties.
sarūkties Sabārties, sastrīdēties.
sadergties Sabārties.
sakliegties Sabārties.
sareizties Sabārties.
sasabārties Sabārties.
habdala Sabata vai svinamās dienas beigās - pateicības lūgšana, ko ģimenes svinībās nolasa mājastēvs.
sabatariaņi Sabatisti.
sabatarieši Sabatisti.
šabas Sabats (1).
šabes Sabats (1).
sabāzties Sabāzt (ko) sev.
sastūķēt Sabāzt (parasti neveikli, nevīžīgi), parasti daudz.
satūcīt Sabāzt (saspiežot, saburzot u. tml.).
sadūcīt Sabāzt, cieši aizbāzt, sastampāt.
sapičkāt Sabāzt, piebāzt.
sabakāt Sabāzt, sablīvēt; sadrīvēt.
samaknīt Sabāzt, sapakot (kārtīgi saspiežot).
sabalzīt Sabāzt.
sabūdzīt Sabāzt.
samūdīt Sabāzt.
sasteļķēt Sabāzt.
sasteņķēt Sabāzt.
sastiknīt Sabāzt.
sastumt Sabāzt.
sabdžī Sabdži - dārzeņu sautējums indiešu gaumē.
sabēgties Sabēgt, paslēpties.
samuģīt Sabēgt; saskriet.
samukt Sabēgt.
sabendēt Sabeigt (1).
sabendēt Sabeigt (2); sabojāt (1).
dasabeigties Sabeigties, pārpūlēties.
sabendēties Sabeigties.
sabellisms Sabellianisms.
triturācija Saberšana piestā.
olat Sabērt oļus gar taci upes dibenā.
sabērties Sabērt sev.
sakrest Sabērt; saliet.
sabraucīt Saberzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
sašļaucīt Saberzēt, izmasēt.
sabarzāt Saberzēt.
sabrucināt Saberzēt.
sabrūžļāt Saberzēt.
satrīņāt Saberzēt.
saberzēt Saberzt (1).
vikņīt Saberzt un saraust.
samurzīt Saberzt, saburzīt, sagumzīt.
sadrellēt Saberzt.
sakramtāt Saberzt.
sasuinīt Saberzt.
sasuinīties Saberzties, noberzēties.
sabrūžļāties Saberzties.
stāviņi Sabīdāma konstrukcija ar aizkariem, parasti guļvietas norobežošanai.
aizbīdelēt Sabīdelēt noteiktam laikam.
savaļcavāt Sabīdelēt.
savalcēt Sabīdelēt.
sakruķēt Sabīdīt ar kruķi.
pacikstīt Sabīdīt kopā degošās pagales, lai veicinātu to sadegšanu.
sabiedināt Sabiedēt.
LTD Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (angļu "limited") (arī Ltd, SIA).
SARL Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (fr. "societe a responsabilite limitee").
GmbH Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (vācu "Gesellschaft mit beschränkter Haftung").
būvsabiedrība Sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība celtniecības darbu veikšanai.
reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu.
konfliktsituācija Sabiedrībā izveidojies stāvoklis, kur no subjektu gribas neatkarīgi apstākļi veicina viņu pretrunu saasināšanos, viņu interešu savstarpēju nesavienojamību (antagonismu) un vedina partnerus uz sadursmi.
patronese Sabiedrībā pazīstama dāma, kas publiski atbalsta kādus svētkus, pasākumu u.tml.
korporācija Sabiedrība saimnieciskas darbības veikšanai; akciju sabiedrība (ASV un dažās citās valstīs).
vecumnormas Sabiedrībā vispārpieņemti priekšstati un ekspektācijas par to, kā kura vecuma cilvēkam būtu vai nebūtu jāizturas.
gremium Sabiedrība, cunfte, korporācija.
patērētājsabiedrība Sabiedrība, kas ir orientēta galvenokārt uz patērēšanu, nevis radīšanu, kas patēriņa preces uzskata ne vien par ekonomiskās darbības mērķi, bet arī par galīgo, izšķirošo mērķi.
holdingsabiedrība Sabiedrība, kas pārvalda vairākus citus uzņēmumus, formāli nepārņemot tos savā īpašumā; holdingkompānija.
tālsabiedrība Sabiedrība, kurā katrs tās loceklis var brīvi apmainīties ar informāciju ar pārējiem sabiedrības locekļiem, jo viņu izmantojamā aparatūra ir tehniski un programmiski saderīga.
telesabiedrība Sabiedrība, kurā katrs tās loceklis var brīvi apmainīties ar informāciju ar pārējiem sabiedrības locekļiem, jo viņu izmantojamā aparatūra ir tehniski un programmiski saderīga.
sīksabiedrība Sabiedrība, kuras tirdzniecības, rūpniecības vai amatniecības uzņēmums gada apgrozījuma ziņā līdzinās sīkuzņēmumam.
personālsabiedrība Sabiedrība, kuru dibinājušas divas vai vairākas personas (biedri), lai veiktu komercdarbību un sasniegtu kopējus mērķus, izmantojot kopīgu firmu; tai var būt divi veidi - pilnsabiedrība un komanditsabiedrība.
atklātība Sabiedrība, plašāka cilvēku grupa.
vispārība Sabiedrība, sabiedrības aprindas, parasti plašas.
societāte Sabiedrība, savienība, biedrība.
zelšafte Sabiedrība; kompānija.
comp. Sabiedrība.
sadzīve Sabiedrība.
s-ba Sabiedrība.
society Sabiedrība.
placis Sabiedrībā.
izziņa Sabiedrības attīstības likumu nosacīts un ar praksi nešķirami saistīts process, kurā cilvēka domāšana atspoguļo un atveido īstenību.
civilizācija Sabiedrības attīstības trešais periods 19. gs. izplatītajā evolucionārajā shēmā "mežonība, barbarisms, civilizācija".
starpslānis Sabiedrības daļa, kas nepārstāv noteiktu šķiru, arī šķiras daļa, sabiedrības grupa, kas atšķiras ar kādu īpatnību, darbību.
mondēne Sabiedrības dāma.
civilizācija Sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpe, ko sasniegusi attiecīgā sabiedriski ekonomiskā formācija ; sabiedrība noteiktā (parasti augstā) attīstības pakāpē.
kārta Sabiedrības grupa (verdzības un feodālisma iekārtā, daļēji arī kapitālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to sociālā stāvokļa sabiedrībā un juridiskās vietas valstī.
kasta Sabiedrības grupa, kas stingri sargā savu noslēgtību, nošķirtību un savas grupas, sava sabiedriskā stāvokļa privilēģijas, intereses.
aprindas Sabiedrības grupa, slānis (ar kopīgām sabiedriskām, profesionālām u. tml. interesēm).
SIF Sabiedrības integrācijas fonds.
krējumsabiedrība Sabiedrības krējums - cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis.
putukrējums Sabiedrības krējums.
bomonds Sabiedrības labākā, smalkākā daļa; augstmaņi.
spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
cilts Sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
socioloģisms Sabiedrības parādību ietekmes, nozīmes vienpusīga, pārspīlēta uztvere, izpratne.
sīkburžuāzija Sabiedrības slānis, ko veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
ierēdniecība Sabiedrības slānis, ko veido ierēdņi; ierēdņu kopums.
strats Sabiedrības slānis, sociālā grupa, šķira.
audzināšana Sabiedrības vai indivīda garīgās attīstības, izaugsmes ietekmēšana, veicināšana.
izpildinstitūcija Sabiedrības valde vai cita ar likumu vai statūtiem noteikta institūcija, kurai ir tiesības vadīt sabiedrības darbību.
virsslānis Sabiedrības valdošā, privileģēto cilvēku grupa; augstākais slānis.
SVA Sabiedrības veselības aģentūra.
sekularizācija Sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
dubultfiliācija Sabiedrībās, kurās ievēro gan matrilīniju, gan patrilīniju, - princips, saskaņā ar kuru indivīds ir gan mātes, gan tēva puses radinieku grupu loceklis.
elite Sabiedrības, sociālās vai profesionālās grupas labākie pārstāvji.
deboļševizācija Sabiedrības, valsts iekārtas atbrīvošanās no komunistiskās partijas un komunistiskās ideoloģijas ietekmes, no bijušajiem kompartijas funkcionāriem.
kinoteātris Sabiedriska celtne vai celtnes daļa kinofilmu izrādēm.
kustība Sabiedriska darbība, norise, kas virzīta uz noteiktu mērķu, centienu sasniegšanu.
sadzīve Sabiedriskā dzīve.
kopēdināšana Sabiedriskā ēdināšana.
kūrmāja Sabiedriska ēka (sanāksmēm, koncertiem u. tml.) kūrortā.
sociālisms Sabiedriska iekārta, kas veidota saskaņā ar šo teoriju.
vergturība Sabiedriska iekārta, kurā valda vergu (1) darbs.
abolicionisms Sabiedriska kustība par kāda likuma atcelšanu.
antimilitārisms Sabiedriska kustība vai uzskats, kas vērsti pret militārismu un karu.
arodkustība Sabiedriska kustība, kas saistīta ar arodbiedrību dibināšanu, darbību un attīstību.
LJZA Sabiedriska organizācija "Latvijas Jauno zemnieku apvienība".
LPD Sabiedriskā organizācija "Latvijas Pedagogu dome".
SO Sabiedriskā organizācija.
termas Sabiedriskā pirts (senajā Romā).
pretplūsma Sabiedriskā transporta josla - ar kustību pretējā virzienā - vienvirziena ielā.
konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa) pavadonis; biļešu pārdevējs pilsētas sabiedriskajā transportlīdzeklī.
narodņicisms Sabiedriska un politiska kustība (Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuras ideoloģijā apvienojās agrārās demokrātijas antifeodālā programma ar utopiskā sociālisma idejām.
družiņņiks Sabiedriskais kārtības sargs.
lohovozs Sabiedriskais transports.
forums Sabiedriskajā un politiskajā dzīvē nozīmīga vieta, telpa, celtne.
reliģija Sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem.
PR Sabiedriskās attiecības (angļu "public relations"); informatīvā darbība, propaganda, reklāma.
SA Sabiedriskās attiecības.
politika Sabiedriskās darbības nozare, kurā ietilpst valsts iekārta, pārvalde, darbība, attiecības starp valstīm, tautām, sociālām grupām.
eisocialitāte Sabiedriskās dzīves forma, kas konstatēta tādiem kukaiņiem kā bites un termīti, kam kolonija sastāv no īpašām, bioloģiski nosacītām kastām (piem., strādnieki, trani, vaislinieki).
kopēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas punkts (Krievijā pilsoņu kara laikā).
restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot.
kafejnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama kafija, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
tējnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
ēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjami, parasti silti, ēdieni.
picērija Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur gatavo un pārdod picu.
SĒUA Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apvienība.
parādība Sabiedriskās esamības un attīstības izpausmes forma; šīs formas atspoguļojums cilvēka darbībā.
biarhāts Sabiedriskās iekārtas mūsdienu forma, kas nomainīja patriarhātu, raksturīga sievietes un vīrieša vienlīdzība sabiedrības un ģimenes dzīvē.
sociobioloģija Sabiedriskās izturēšanās bioloģisko pamatu pētniecība.
ekscess Sabiedriskās kārtības patvarīgs traucējums; arī vardarbība.
huligānisms Sabiedriskās kārtības vai vispārpieņemto uzvedības normu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību vai cilvēka personību.
sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums.
manifests Sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. rakstveida paziņojums par saviem uzskatiem, programmu, lēmumiem.
ietekme Sabiedriskas parādības iedarbība uz cilvēku, viņa dzīvi, personību, darbību.
SPI Sabiedriskās politikas institūts.
galaprodukts Sabiedriskās ražošanas apjoma rādītājs - materiālās ražošanas nozaru produkcijas daļa, kuru izlieto personīgā patēriņa un sabiedriskā neražojošā patēriņa vajadzībām, pamata un apgrozāmo fondu veidošanai, kā arī eksporta un importa saldo segšanai.
pornoficēšanās Sabiedriskās telpas (kino, TV, literatūras u. tml.) piesātināšanās ar pornogrāfiska un puspornogrāfiska rakstura materiāliem.
pieteikšanās Sabiedriski bīstamu darbību izdarījušas personas brīvprātīga ierašanās izziņas vai iepriekšējas izmeklēšanas iestādē, pie prokurora vai tiesā ar paziņojumu par tās izdarīto noziegumu.
literatūra Sabiedriski nozīmīgu rakstītu, parasti iespiestu, publicētu, darbu kopums.
illīrisms Sabiedriski politiska kustība 19. gs. 30. un 40. gados Horvātijā, Slavonijā un Dalmācijā ar mērķi radīt "Lielo Illīriju", kas apvienotu visus dienvidu slāvus.
abolicionisms Sabiedriski politiska kustība par verdzības atcelšanu (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē).
hunta Sabiedriski politiska organizācija, sapulce vai apvienība (parasti Spānijā, Latīņamerikas zemēs).
RUH Sabiedriski politiska tautas kustība Ukrainā, izveidota 1989.
tanzimats Sabiedriski politiskās reformas Osmaņu impērijā 1839.-1870. g., kas paātrināja feodālās iekārtas sairumu.
nometne Sabiedriski politisks (piemēram, valstu, šķiru) grupējums, arī sabiedriski politisks virziens.
smenovehisms Sabiedriski politisks strāvojums 20. gs 20. gados, gk. krievu emigrantu inteliģences vidū, kas gaidīja drīzu politisko apstākļu maiņu Krievijā.
slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
SKS Sabiedriskie kārtības sargi.
SPF Sabiedriskie patēriņa fondi.
piāristi Sabiedrisko attiecību (tēlu) un reklāmu veidotāji (PR, no angļu "public relations").
SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
SPF Sabiedrisko profesiju fakultāte.
SZZII Sabiedrisko zinātņu zinātniskās informācijas institūts.
aina Sabiedrisko, arī psihisko parādību it kā redzama izpausme; to attēlojums.
kolektivizācija Sabiedriskošana.
institūts Sabiedrisks iekārtojums, nodibinājums.
sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
ciklotīmiķis Sabiedrisks un atklāts cilvēks ar labilu jūtu dzīvi.
sabiedrīgs Sabiedrisks.
sabiedrināt Sabiedrot.
sapīties Sabiedroties, sadraudzēties (ar, parasti nevēlamu, cilvēku, cilvēku grupu).
apbiedrināties Sabiedroties, sadraudzēties.
mandēji Sabiešu reliģiskas sektas atliekas; haldeju pāgānības sajaukums ar bībeles sajēgumiem; ap 20000 askētu, kas dzīvoja Mesopotamijā.
klesinis Sabiezējis, izšķīdis, izjucis (par ēdienu).
recēt Sabiezējot kļūt par recekli.
želēt Sabiezējot kļūt par želeju; recēt.
sarecēt Sabiezējot kļūt, parasti viscaur, par recekli; recot iegūt vēlamās īpašības.
savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām); kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu.
žegata Sabiezējuma vieta uz stumbra, no kuras izaug zari.
kreceklis Sabiezējums, galerts.
sabiezums Sabiezējums; sabieze.
sabieze Sabiezējums.
bļorga Sabiezējusi dubļu un mēslu masa.
kraupa Sabiezējusi un sasprēgājusi ādas virskārta ādas slimību gadījumos.
kraupes Sabiezējusi un sasprēgājusi ādas virskārta ādas slimību gadījumos.
kunkulis Sabiezējusi, sarecējusi neliela pika (šķidrumā, masā, piemēram, ēdienā).
inspisācija Sabiezēšana, sabiezināšana; iztvaicēšana; izžūšana.
sapļakšt Sabiezēt (par ēdienu).
sablīst Sabiezēt (parasti par mākoņiem, miglu).
sablīzt Sabiezēt (parasti par mākoņiem, miglu).
saklesēt Sabiezēt un kļūt negaršīgam (par ēdienu).
klezēt Sabiezēt un sākt veidoties kunkuļiem.
kocēt Sabiezēt, cietēt.
velvēties Sabiezēt, čupoties (par mākoņiem).
aiztumēt Sabiezēt, kļūt biezam, satumēt.
satumēt Sabiezēt, kļūt tumīgam.
kupucēt Sabiezēt, sākt sarecēt pikās.
nokrecēt Sabiezēt, sarecēt.
sastigt Sabiezēt, sastingt.
iekrecēties Sabiezēt.
pļepēt Sabiezēt.
sabiezēties Sabiezēt.
sabiezt Sabiezēt.
saklecēt Sabiezēt.
lakteīns Sabiezēts piens.
kondensēt Sabiezināt, sablīvēt (vielu); koncentrēt (3).
biežņāt Sabiezināt.
sabiezot Sabiezināt.
sablozīt Sabiezināt.
saburs Sabiezināta alvejas lapu sula.
pirogels Sabiezināts degmaisījums.
sačukstināt Sabikstīt (piemēram, apdegušas pagales, ogles).
sačukstīt Sabikstīt (piemēram, ogles).
saurbulēt Sabikstīt, sajaukt.
sačokarēt Sabikstīt, sarakņāt.
saskruķēt Sabikstīt, sarušināt ar kruķi.
sačakarēt Sabikstīt; arī sabakstīt.
sabakstīt Sabikstīt.
sabikņīt Sabikstīt.
sačikstīt Sabikstīt.
sačuksnīt Sabikstīt.
sačurdīt Sabikstīt.
sadžirkstīt Sabikstīt.
sakurdīt Sabikstīt.
saurdīt Sabikstīt.
saurķēt Sabikstīt.
Zabeln Sabile.
Zabelhof Sabiles Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
sabinieši Sabīņi.
kvirīns Sabīņu nosaukums Martam un Romulam.
sabirināt Sabirdināt.
birziens Sabirzis siens.
birzs Sabirzis siens.
birzums Sabirzis siens.
sasadalīties Sabirzt.
sabirzas Sabirzumi.
sabīdināties Sabīties, izbīties.
sadrūt Sabīties, izbīties.
sadrūties Sabīties, izbīties.
nogandināt Sabīties, iztrūkties.
satrūcināties Sabīties, satrūkties.
satrūkties Sabīties; tikt, parasti pēkšņi, iztraucētam.
sabaiļināties Sabīties.
sabaiļoties Sabīties.
sabijāties Sabīties.
sabīkstīties Sabīties.
sabīst Sabīties.
sabīsties Sabīties.
sabīstīties Sabīties.
sasabīties Sabīties.
satrūkāties Sabīties.
sabizinēt Sabizot (kopā).
sabizāt Sabizot.
sablenst Sablenzt.
satrembavāt Sablietēt.
pliens Sablīvējies māls.
uzblīvēt Sablīvējot uzkraut, uzbāzt.
sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
sablāķēt Sablīvēt (ledu).
ieštaukāt Sablīvēt, iestampāt (parasti ēvelētos kāpostus).
savallēt Sablīvēt, novietot (ko) valnī.
pieplacināt Sablīvēt; arī pielīdzināt.
sazlanķēt Sablīvēt.
sablāķēties Sablīvēties (par ledu).
sazlāģēties Sablīvēties (parasti par ledu).
dzeldēt Sablīvēties, kļūt cietam (par sniegu, kad tas cieši sablīvējas kopā).
nosagulēties Sablīvēties, noplakt.
nosēsties Sablīvēties, noplakt.
sasēsties Sablīvēties, saplakt (piemēram, par augsni).
sasēst Sablīvēties, saplakt.
slāķēties Sablīvēties, saspiesties vien otram virsū.
uzglīzdēt Sablīvēties, zaudēt šūnaino struktūru.
sablektēt Sablīvēties.
sablektēties Sablīvēties.
sabliesties Sablīvēties.
sagumt Sablīvēties.
sasablavīties Sablīvēties.
sasablīvēties Sablīvēties.
sasaspiesties Sablīvēties.
sasmacis Sabojājies, tāds, kas izplata nepatīkamu smaku.
nogremdēt Sabojājot, radot sūci, panākt, būt par cēloni, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) nogrimst.
sagandēt Sabojāt (1).
samaitāt Sabojāt (1).
samaitāt Sabojāt (2).
samaitāt Sabojāt (3).
samaitāt Sabojāt (4).
šlorgāt Sabojāt (ēdienu).
sašļucināt Sabojāt (garastāvokli).
nobrāzt Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (to); sabojāt (kā) virskārtu, skarot (ar to) ko.
nokaut Sabojāt (kādu mehānismu).
maderēt Sabojāt (kaut ko).
sadraņķot Sabojāt (līstot lietum kopā ar sniegu).
apēst Sabojāt (mūžu, veselību); nomocīt (kādu).
nocūkāt Sabojāt (nemākulīgi vai nevīžīgi darot ko).
uzlaist (arī uzspert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
uzspert (arī uzlaist) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
(uz)laist (arī (uz)spert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
nobendēt Sabojāt (piemēram, veselību).
sabendēties Sabojāt (savu veselību).
saputināties Sabojāt (savu veselību).
sabuktēt Sabojāt automašīnas virsbūvi.
apsmerdēt Sabojāt gaisu ar sliktu smaku.
izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (ar kodīgām vielām).
izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (par kodīgām vielām).
izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot; dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
nodragāt Sabojāt skrāpējot, sitot.
saporzāt Sabojāt, apsmulēt, saburzīt.
sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt.
sadielāt Sabojāt, bojāt, maitāt.
aiztērēt Sabojāt, ievainot.
izļurbāt Sabojāt, izbojāt.
nobojāt Sabojāt, izbojāt.
izspokot Sabojāt, izkropļot, izķēmot.
izčabarēt Sabojāt, iznīcināt.
iznerrot Sabojāt, izniekot.
apkaitēt Sabojāt, izpostīt viscaur.
izpist Sabojāt, negatīvi ietekmēt.
sapockāt Sabojāt, padarīt putrveidīgu, mīklveidīgu.
sliktot Sabojāt, padarīt sliktāku.
sagraut Sabojāt, parasti ļoti (parasti veselību, ķermeni, tā dalās).
sadragāt Sabojāt, parasti ļoti (veselību).
sapostīt Sabojāt, parasti pilnīgi (dzīvi, laikposmu).
salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
savainot Sabojāt, parasti pilnīgi (priekšmetu).
samužot Sabojāt, sadauzīt.
porzāt Sabojāt, sagandēt.
sakļēpāt Sabojāt, salauzīt, noliekt (piemēram, zāli, labību) - par lietu.
samatot Sabojāt, salauzt.
saķengāt Sabojāt, sapostīt.
izpušerēt Sabojāt; arī iznīcināt.
sakruķīt Sabojāt; padarīt nelietojamu.
saērmot Sabojāt; samuļķot.
dabeigt Sabojāt.
izmisīt Sabojāt.
kaikarot Sabojāt.
nobietēt Sabojāt.
nonerrot Sabojāt.
nopušierēt Sabojāt.
pamaderēt Sabojāt.
sadirst Sabojāt.
sadranckāt Sabojāt.
safušierēt Sabojāt.
sagubīt Sabojāt.
saķēzt Sabojāt.
samaderēt Sabojāt.
sameisterēt Sabojāt.
samušīt Sabojāt.
sanerrāt Sabojāt.
sanerrot Sabojāt.
saporķīt Sabojāt.
sapurgāt Sabojāt.
sapušierēt Sabojāt.
saputināt Sabojāt.
saskādēt Sabojāt.
samaitāties Sabojāties (1).
samaitāties Sabojāties (2).
samaitāties Sabojāties (3).
samaitāties Sabojāties (4).
sagumēt Sabojāties (par ēdienu).
piedunēt Sabojāties (par labību).
noklapēt Sabojāties (par mehānismu).
apstāvēties Sabojāties (par pārtikas produktiem).
sačākstēt Sabojāties (par veselību); kļūt ļoti slimam (par ķermeni, tā daļām).
izčākstēt Sabojāties (par veselību).
sasamaitāties Sabojāties (parasti par pārtikas produktiem).
smakstēt Sabojāties (visbiežāk par pārtikas produktiem).
smakt Sabojāties (visbiežāk par pārtikas produktiem).
izsūnot Sabojāties apsūnojot.
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties ar traucējumiem.
izgandēt Sabojāties, iet bojā.
noukoties Sabojāties, iet bojā.
nobojāties Sabojāties, izbojāties.
sliktoties Sabojāties, kļūt sliktākam.
salūzt Sabojāties, parasti pilnīgi (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
saplīst Sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, tiekot nevērīgi lietotam).
saputēt Sabojāties, parasti pilnīgi, arī kļūt nelietojamam.
samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem); sasmakt (par gaisu).
apsmakt Sabojāties, sākt smakot (gaļa).
atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst.
nojūgties Sabojāties, salūzt.
ģiedēt Sabojāties, samaitāties.
sasmukt Sabojāties, sapūt, sasmakt, sapelēt.
sadunēt Sabojāties, sapūt.
dunēt Sabojāties, sasmakt (par graudu un miltu izstrādājumiem).
sačāpt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu; sačāpstēt.
sačāpstēt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu.
noplīst Sabojāties; salūzt.
nopušierēties Sabojāties; tikt sabojātam, neizdoties (piemēram, neprasmīgas rīcības dēļ).
(aiz)iet bojā Sabojāties.
aiziet bojā Sabojāties.
nonarvoties Sabojāties.
sačakarēties Sabojāties.
sadraņķēties Sabojāties.
sagandēties Sabojāties.
saģendēties Sabojāties.
sakruķīties Sabojāties.
samužoties Sabojāties.
sapušierēties Sabojāties.
sasmeļķēt Sabojāties.
satērēties Sabojāties.
duīlis Sabojāts darbarīks.
kroplis Sabojāts, daļēji iznīcināts priekšmets.
pupulellītis Sabojāts, izlutināts, trakulīgs bērns.
kaikarains Sabojāts, nepilnīgs, neprātīgs.
gražot Sabozgties, apvainoties.
zebris Sabozies, nonīcis dzīvnieciņš.
kurzains Sabozies.
sasabozties Sabozties (par apmatojumu).
izbozelēties Sabozties, kļūt izspūrušam, sakuplot.
piesabozties Sabozties.
sagozties Sabozties.
sacamblāt Sabradāt (2).
saslampāt Sabradāt (dubļos, netīrumos) kājas, zābakus.
apmīdīt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā).
apmīņāt Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā).
saplekšināt Sabradāt (zeķes, apavus).
saļapāt Sabradāt dubļos.
apmīt Sabradāt, nobradāt (daudzus augus).
izbraucīt Sabradāt, nomīdīt.
saļekāt Sabradāt.
sašļaucīt Sabradāt.
sašļokāt Sabradāt.
bradumi Sabradāta, nobradāta vieta.
sabrazdinēt Sabrakšinēt.
adelfija Sabrāļošanās.
afiliēt Sabrāļot.
sabrālināt Sabrāļot.
sabraucināt Sabraucīt.
sabružāt Sabraucīt.
sabraukalēt Sabraukāt.
sadzīt Sabraukt (4); arī sajāt (3).
zauķužiķ Sabraukt ar mašīnu.
saskrabināt Sabraukt kopā vairākiem pa sasalušu ceļu.
sabrāzt Sabrāzties.
apvēkšķināt Sabrēcināt, likt brēkt (skaļi raudāt).
samiekšēt Sabriedināt (koka traukus).
satvinkt Sabriedināt (mitrumā).
sabriedēt Sabriedināt.
sabrīdis Sabriedis.
sasastiprināties Sabriest (par graudiem).
sabringt Sabriest mitrumā.
sabrīnēties Sabrīnīties.
noplundurēt Sabrist (drēbes).
sabristies Sabrist sev, parasti apavus, kājas.
sabriet Sabrist.
savīžot Sabrist.
saļapāties Sabristies dubļos.
kadūks Sabrucis, nepastāvīgs, iznīcīgs.
korozija Sabrukšana (audiem) dažādu procesu vai kodīgu vielu iedarbības rezultātā.
pašsabrukšana Sabrukšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
korozija Sabrukšana, sadēdēšana (iežiem) ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā.
korozija Sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
noklipt Sabrukšana.
korodēt Sabrukt dažādu procesu vai kodīgu vielu iedarbības rezultātā (par audiem).
izdēzties Sabrukt, aizplūst.
bankrotēt Sabrukt, nokļūt smagā stāvoklī (par valsts finansēm, ekonomiku).
korodēt Sabrukt, sadēdēt ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā (par iežiem).
sadrimt Sabrukt, sadrupt.
korodēt Sabrukt, sairt apkārtējās vides, ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
sadupt Sabrukt, sakumpt, sakrupt.
dupt Sabrukt.
grohņīties Sabrukt.
sadrukt Sabrukt.
saspraisloties Sabrukt.
atslāņošanās Sabrukuma paveids slāņaino (kārtaino) plastu konstrukcijās.
kaps Sabrukums, iznīcība; beigas, gals.
lamsenis Sabrukums, krahs.
depresija Sabrukums, regress (sabiedriskajā dzīvē).
gruviens Sabrukums, sagāšanās.
sagrūsme Sabrukums, sagruvums.
sagruvums Sabrukums.
sabokņīt Sabuknīt.
sabukšķināt Sabuknīt.
sabuksnīt Sabuknīt.
sabūkšināt Sabūkšķināt.
cābele Sabulis.
cābelis Sabulis.
cobelis Sabulis.
sabalis Sabulis.
sobolis Sabulis.
sabuļāda Sabuļa āda (parasti kažokāda).
sabulis Sabuļāda.
saburbt Saburbēt (1).
saburbt Saburbēt (2).
sačurkstēt Saburbēt.
atšifrēt Saburtot, izlasīt (grūti salasāmu tekstu).
saboksterēt Saburtot.
saburtāt Saburtot.
sabodzināt Saburzīt (drēbi).
sačumurēt Saburzīt (drēbi).
samuļāt Saburzīt, aptraipīt.
saņurcīt Saburzīt, arī burzot saspaidīt.
šifonēt Saburzīt, izmētāt, radīt nekārtību.
saņukāt Saburzīt, nekārtīgi nolikt.
sačamarēt Saburzīt, nekārtīgi savīstīt, savilkt čumurā.
murzāt Saburzīt, ņurcīt.
pavīkšķīt Saburzīt, paburzīt, uzrotīt.
sakrunkot Saburzīt, sagumzīt (ko), tā ka (tajā) izveidojas krunkas.
sapikāt Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā.
sapikot Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā.
sabrošāt Saburzīt, sagumzīt.
saknillēt Saburzīt, sakrunkot.
saļumdīt Saburzīt, salauzīt.
saņurdzīt Saburzīt, samīcīt.
samikot Saburzīt, saņurcīt.
piegumzīt Saburzīt, sapakot pietiekami daudz.
saņurgāt Saburzīt, sarakņāt, sajaukt.
samurīt Saburzīt, saspiest, novārdzināt.
saknūčāt Saburzīt, satūcīt.
satuncīt Saburzīt; saņurcīt.
brošāt Saburzīt.
izmirzīt Saburzīt.
izņurcīt Saburzīt.
noburzīt Saburzīt.
saburņāt Saburzīt.
saburnīt Saburzīt.
saburņīt Saburzīt.
saburznīt Saburzīt.
saburzulēt Saburzīt.
sačurmāt Saburzīt.
sagomīt Saburzīt.
sagrumbāt Saburzīt.
sagūņāt Saburzīt.
saklenderēt Saburzīt.
sakņaipīt Saburzīt.
saķurzāt Saburzīt.
saņagāt Saburzīt.
saņakāt Saburzīt.
saņūcīt Saburzīt.
saņūdzīt Saburzīt.
saņupāt Saburzīt.
sašļaukāt Saburzīt.
sačumpāties Saburzīties, sakrokoties.
sačunčurāties Saburzīties, sakrokoties.
sačunčurēties Saburzīties, sakrokoties.
saknillēties Saburzīties, sakrunkoties.
apburnīties Saburzīties; apģērbam viscaur būt mazliet saburzītam.
saķurzāties Saburzīties; arī sakrokoties.
sasagrumbāties Saburzīties; sakrokoties (par apģērbu).
sagrepstelēties Saburzīties; sakrunkoties; samudžināties.
noburzīties Saburzīties.
nosaburzīties Saburzīties.
saburznīties Saburzīties.
sadrellēties Saburzīties.
sagomīties Saburzīties.
saņakāties Saburzīties.
saņorcīties Saburzīties.
saņurcīties Saburzīties.
saņurdzīties Saburzīties.
sasaburzīties Saburzīties.
pužeklis Saburzīts papīrs.
krumpains Saburzīts, negludināts.
krumpaiņš Saburzīts, negludināts.
ķurzains Saburzīts, saburzījies.
ķurzaiņš Saburzīts, saburzījies.
sakumbāts Saburzīts, saņurcīts.
grepstelains Saburzīts.
pikot Saburzot, sagumzot, arī nekārtīgi, nevērīgi ievietot, ielikt (kur iekšā).
sailgt Sabūt kopā vai sabūt kur ilgāku laiku.
sabūvēties Sabūvēt (2) sev; arī uzbūvēt sev (piemēram, celtni).
čupināt Sabužināt (matus), raustīt aiz matiem, nerrot, pazobot.
sapužināt Sabužināt.
sabūzēties Sabužināties.
ieķirmināt Sacaurumot (par tārpu saēstu koku).
uzalot Sacaurumot, izveidot alas un rakumus no tām.
tārpīgs Sacaurumots, tārpains.
majotēni Sacelšanās dalībnieki Parīzē 1382. g., kas vērsās pret nodokļu paaugstināšanu un iekasēšanu.
insurģents Sacelšanās dalībnieks, nemiernieks, dumpinieks.
kontrrevolūcija Sacelšanās pret valdību, kas nodibinājusies revolūcionārā ceļā, nolūkā atjaunot valsts iekārtu, kāda pastāvējusi pirms revolūcijas.
dumpis Sacelšanās, nemieri.
dumpnis Sacelšanās, nemieri.
nemiers Sacelšanās; aktīvs masu protests (parasti neievērojot sabiedrisko kārtību).
sasliet Sacelt (parasti apkakli).
grēkavāt Sacelt aizdomas.
saspicēt Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem); sasmailēt.
sasmailēt Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem).
skandalizēt Sacelt skandālu.
saspurt Sacelt stāvus (matus, spalvas) - par dzīvniekiem; sabozt.
sabozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
uzbozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), sacelt stāvus matus, spalvas (ķermeņa daļai), piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai (par dzīvniekiem).
uzbozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, aizsardzībai (par dzīvniekiem).
sabozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
izbozt Sacelt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai).
izbozīt Sacelt stāvus spalvu, sarus, izbozt (1).
sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā).
sasliet Sacelt, parasti stāvus (ķermeņa daļas).
sariezt Sacelt, sabozt (apmatojumu).
sabuntoties Sacelties (6).
izčūroties Sacelties (par mīklu).
pacelties Sacelties (parasti par vēju).
sabozties Sacelties stāvus (par matiem, spalvām).
šausties Sacelties stāvus (par matiem).
uzdumpēties Sacelties, izrādīt neapmierinātību, runāt pretī.
dumpjoties Sacelties, pretoties.
atputinēt Saceļot putekļus, atbraukt, atskriet.
aleirolīts Sacementējies nogulumiezis, blīvs aleirīts.
psammitolīti Sacementējušies psammīti.
psammolīti Sacementējušies psammīti.
konkurence Sacensība (par pārākumu, priekšrocībām kādā jomā); sacensība (par labākiem rezultātiem).
konkurence Sacensība (starp dzīvniekiem, augiem, to daļām) dzīvības un uztura dēļ.
aizgūtne Sacensība darbā vai cīņā.
izcīņa Sacensība, cenšanās iegūt (sportā balvu, uzvaru u. tml.).
mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē).
handikaps Sacensība, kurā piedalās dažādas kvalifikācijas sportisti; jāšanas (rikšošanas) sacensība, kurā piedalās dažāda vecuma un spēju zirgi.
aizgūtnība Sacensība, sacensības gars.
kompetīcija Sacensība.
sacentība Sacensība.
veiksma Sacensība.
cīņa Sacensības (parasti sportā).
dubultspēle Sacensības (piemēram, tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji.
rikšošana Sacensības ar rikšotājiem; zirgs velk vieglus divričus ar braucēju.
motosacīkstes Sacensības braukšanā ar motocikliem, motorolleriem.
rodeļsacensības Sacensības braukšanā ar rodeļkamaniņām.
priekšsacensības Sacensības dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
divcīņa Sacensības divās disciplīnās vai divos sporta veidos.
čempionāts Sacensības labākā sportista vai labākās komandas noskaidrošanai.
maratons Sacensības ļoti garā distancē.
ātrumsacensības Sacensības maksimālā ātruma sasniegšanā (autosportā, motosportā u. tml.).
supermaratons Sacensības sevišķi garā distancē.
duelis Sacensības starp diviem cilvēkiem vai divām cilvēku grupām.
divcīņa Sacensības starp diviem sportistiem vienā un tai pašā sporta disciplīnā.
dragreiss Sacensības starp diviem vai vairākiem braucamrīkiem (automašīnām, ūdensmotocikliem u. c.) izrāvienā no vietas.
kartings Sacensības šajā sporta veidā.
trīscīņa Sacensības trijās disciplīnās.
ātrspēle Sacensības veids (piemēram, šaha, dambretes spēlē) ar samazinātu apdomas laiku.
viencīņa Sacensības vienā disciplīnā vai vienā sporta veidā.
frīstails Sacensības, kad ikviens dalībnieks var brīvi izvēlēties stilu, kādā viņš startē.
maratons Sacensības, kas ilgāku laiku seko cita citai.
izcīnīt Sacensībās, konkursā u.tml. iegūt, sasniegt (ko).
pusfināls Sacensības, konkurss u.tml., kurā izcīna tiesības piedalīties finālā.
adžiliti Sacensības, kurās suņi rāda savu prasmi un izveicību dažādu šķēršļu pārvarēšanā.
treniņsacensības Sacensības, kuru mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
sacenes Sacensības.
geims Sacensību daļa tenisā, kad tiek iegūts punkts; vairāki geimi (ne mazāk par 6) veido vienu setu.
džekpots Sacensību galvenā balva: "banka" kāršu spēlē; lielais laimests dažādās spēlēs.
pamatlaiks Sacensību norisei paredzētais laiks.
kārta Sacensību posms (parasti sporta spēlēs), kurā katra komanda izspēlē vienu spēli, katrs spēlētājs - vienu partiju; spēļu kopums, ko izspēlē šajā posmā.
priekšfināls Sacensību posms pirms to fināla.
neizšķirts Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru.
tabulas lejasdaļa (arī lejasgals) Sacensību rezultātu saraksta beigu daļa, kurā atzīmēti vājākie rezultāti; pēdējās vietas (sacensībās).
sacensis Sacensonis, konkurents.
izskriet līdzi Sacensties (ar kādu).
kosties Sacensties (ātrumā).
mēroties Sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
adīties Sacensties adīšanā.
pakosties Sacensties ātrumā.
braukties Sacensties braukšanā.
bristies Sacensties brišanā; slēgt derības, kurš dziļāk iebridīs.
mēroties (retāk pamēroties) spēkiem, retāk mēroties spēkos Sacensties fiziskajā spēkā.
gulēties Sacensties gulēšanā.
kliegties Sacensties kliegšanā.
mēroties (retāk pamēroties) spēkiem, retāk mēroties spēkos Sacensties prasmē, arī atjautībā.
skrieties Sacensties skriešanā.
rambāt Sacensties sporta spēlēs.
izastiepties Sacensties stiepšanā.
švilpties Sacensties svilpšanā.
sacīkstēties Sacensties; sacīkstīties.
kapāties Sacensties.
mācoties Sacensties.
sacīkstīties Sacensties.
sacīnīties Sacensties.
sacīsties Sacensties.
samačoties Sacensties.
sasacensties Sacensties.
sacepties Sacept (2) sev.
sasacepties Sacept (daudz).
olinieks Saceptas olas ar gaļu.
pīrags Sacepts jaunpiens.
pīrāgs Sacepts jaunpiens.
šarlote Sacepumam līdzīgs saldais ēdiens, ko pagatavo no kausētā sviestā izmērcētas baltas vai saberztas rupjas maizes, āboliem, cukura un dažām garšvielām.
musaka Sacepums no maltās gaļas, baklažāniem un citiem dārzeņiem.
uzcepums Sacepums.
publikācija Sacerējuma iespiešana; publicēšana.
paragramma Sacerējuma papildinājums, piezīme.
abstrakts Sacerējuma satura īss atstāstījums.
sacere Sacerējums (1).
bufs Sacerējums (mūzikā vai dramaturģijā) ar komisku, grotesku saturu; attiecīgais žanrs.
domraksts Sacerējums (skolā).
vārsmojums Sacerējums saistītā valodā.
apokrifs Sacerējums, ko nepamatoti piedēvē kādam citam autoram vai laikmetam.
anonīms Sacerējums, kura autors nav norādīts.
oeuvre Sacerējums, opuss.
dzejot Sacerēt (daiļdarbu) saistītā valodā.
sadzejot Sacerēt (dzejas darbu).
sarīmēt Sacerēt (dzejoli), ievērojot atskaņas.
rīmēt Sacerēt (dzejoļus, pantus), parasti diletantiski, nemākulīgi.
komponēt Sacerēt (skaņdarbu).
taisīt Sacerēt (tekstu, piemēram, dzejoli), veidot (piemēram, attēlu), parasti nemākulīgi.
dzejot Sacerēt dzejas darbus.
komponēt Sacerēt skaņdarbu (ar kādiem paņēmieniem, kādām metodēm, kādā stilā u. tml.).
rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot tekstu (par kādu tematu).
sarakstīt Sacerēt un fiksēt, piemēram, ar raksta zīmēm (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
rakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus).
uzrakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus).
vārsmot Sacerēt vārsmas; dzejot.
komponēt Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (izmantojot kāda daiļdarba tekstu).
uzdzejot Sacerēt, parasti neilgā laikā (dzejas darbu).
rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam).
saceroties Sacerot.
alaunakmens Sacietējis alauna minerāls.
grubucis Sacietējis cinis, kas radies braucot.
kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals.
virulis Sacietējis izkausēta metāla gabals (piemēram, laimes lejot).
kurmulis Sacietējis ķermeņa izaugums.
kankalis Sacietējis zemes vai izkārnījumu gabals.
koskans Sacietējis, izžuvis, no sviedriem un netīrumiem kļuvis stīvs.
vimbas Sacietējumi lopiem pie kakla.
plaukas Sacietējumi šķiedrā (sliktas kvalitātes liniem, kaņepēm).
miroņkauls Sacietējums, izaugums uz kaula.
garoza Sacietējusi (masas, irdenas vielas) virsējā, ārējā kārta.
kukužņa Sacietējusi dubļu pika.
skatoma Sacietējusi izkārnījumu masa lokzarnā; palpējot atgādina audzēju.
pupārijs Sacietējusi pēdējās kāpura stadijas kutikula (daļai divspārņu), kas funkcionē kā kūniņas apvalks.
sklerocijs Sacietējusi sēņotne dažām parazītiskām sēnēm, piem., vilka zobiem, dažām sklerotīniju sugām u. c.
repums Sacietējusi, sabiezējusi āda; tulzna.
nocietas Sacietējušas atliekas.
ķaķis Sacietējušas strutas vai sarecējis asins receklis uz čūlas vai brūces.
virulis Sacietējušu sveķu gabals uz koka.
konsolidācija Sacietēšana, sadzīšana.
aizcietēt Sacietēt (par govs tesmeni).
pierepēt Sacietēt (par lipīgu masu).
sakrest Sacietēt netīrumos.
sašekšķēt Sacietēt no netīrumiem.
sašekstēt Sacietēt no netīrumiem.
gletēt Sacietēt pēc lietus (par augsni).
glezēt Sacietēt pēc lietus (par augsni).
sakokoties Sacietēt, kļūt kokveidīgam, cietam.
retēt Sacietēt, repēt, recēt.
saplienēt Sacietēt, sagulēties.
galdēt Sacietēt, sažūt.
sagaldēt Sacietēt.
sastērķelēt Sacietināt (3).
sakrapmalēt Sacietināt (apģērba gabalu, tā daļu).
sastērķelēties Sacietināt ar cietes šķīdumu savu apģērbu.
sastērķulēt Sacietināt ar cietes šķīdumu.
sazekšēt Sacietot netīrumiem kļūt melnam un smirdošam.
sazekšķēt Sacietot netīrumiem kļūt melnam un smirdošam.
sacīņa Sacīkste, cīņa.
kreiserjahta Sacīkstēm un pārbraucieniem (ceļojumiem) paredzēta jahta.
tūrjahta Sacīkstēm un pārbraucieniem (ceļojumiem) paredzēta jahta.
priekšsacīkstes Sacīkstes dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacīkstēm).
spījas Sacīkstes.
rekordautomobilis Sacīkšu automobilis ātruma rekordu sasniegšanai īsā distancē (piem., 400 m, 1 km, 1 jūdze).
pitstops Sacīkšu automobiļu apstāšanās speciāli ierīkotā vietā trases malā, lai iepildītu degvielu, nomainītu riteņus u. tml.
renners Sacīkšu divritenis.
monotips Sacīkšu jahta, kura pieder pie noteiktas klases un kurai ir stingri noteikti izmēri.
topmarka Sacīkšu jahtas masta augšdaļā uzkrāsota melna līnija (marka), kas norāda, līdz kurai vietai drīkst pacelt buras fallstūri.
ceturtdaļtonners Sacīkšu jahtu klase ar sacīkšu balli līdz 5,64 m (18,5 pēdas).
beguškas Sacīkšu kamanas.
kartelis Sacīkšu kārtība viduslaiku bruņinieku turnīros.
līdzbraucējs Sacīkšu motobraucējs, kura vieta ir motocikla blakusvāģi.
sacelāt Sacilāt.
sacirsties Sacirst (2) sev.
uzčakstināt Sacirst.
uzskruzelēt Sacirtāt (matus).
sakrulēties Sacirtāties, cirtāties.
sakrullēties Sacirtāties, cirtāties.
sačerkstelēties Sacirtāties, samudžināties.
sadrellēties Sacirtāties.
sasprogt Sacirtāties.
ņupa Sacirtojums, samezglojums, sajukums.
sakuperēt Sacirtot (matus ar īpašām šķērēm).
sakruzelēt Sacirtot (sīkās cirtās).
uzcirtāt Sacirtot, salokāt.
uzcirtināt Sacirtot, salokāt.
sacirkstināt Sacirtot.
sacirtāt Sacirtot.
sakupēt Sacirtot.
salokāt Sacirtot.
skrudzēt Sacirtoties, samesties, sagriezties.
čokarāties Sacirtoties, samudžināties, veidot mudžekli.
ringuļoties Sacirtoties, saritināties.
uzcirtināties Sacirtoties, slokāt sev matus.
nokrūzāties Sacirtoties.
sačirkāties Sacirtoties.
sacirkstoties Sacirtoties.
sadzenksterēties Sacirtoties.
sakrendzelēties Sacirtoties.
tprušināt Sacīt "tpruš".
uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
glaimot Sacīt glaimus.
aizsacīt Sacīt priekšā (kādam, kas pats nezina, klasē).
apmētāt Sacīt vairākkārt (ko apvainojošu, nepatīkamu, asu, nievīgu).
pārsacīt Sacīt vēlreiz, no jauna.
atbildēt Sacīt, reaģēt, atsaucoties uz klauvējienu, zvanu u. tml.
ķodīt Sacīt, teikt.
kambartēvs Sacītājs, brāļu draudzes (hernhūtiešu) mācītājs.
sacējs Sacītājs.
saciķis Sacītājs.
sacivi Sacivi mērce - kaukāziešu virtuves ēdiens.
sacukurēties Sacukuroties.
sagraudot Sacukuroties.
sasacukurāties Sacukuroties.
sukāde Sacukurots auglis, sacukurotas augļa mizas.
greste Sačākstējusi, neizskatīga sieviete.
grezele Sačākstējusi, neizskatīga sieviete.
sakurtēt Sačākstēt (parasti par sniegu, ledu).
sačampot Sačalkāt.
sačemurot Sačemuroties.
čarmulis Sačervelējums, sačokurojums.
sačervelēt Sačervelēties.
sasačervelēties Sačervelēties.
dupuris Sačokurējies vīriņš.
dupurs Sačokurojies vīriņš.
saverkšīt Sačokurot, sačervelēt.
saverkšķīt Sačokurot, sačervelēt.
sačokarāt Sačokurot.
uzčokurēt Sačokuroties (no karstuma).
sakrepelēt Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu).
sakrepelēties Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu).
sakrepēt Sačokuroties, kļūt nelīdzenam, raupjam (piemēram, par ādu, mizu).
saverkšīties Sačokuroties, sačervelēties.
saverkšķīties Sačokuroties, sačervelēties.
sačumurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sačunčurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sačunčurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sačungurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sačunkurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sasaņaukšties Sačokuroties.
sačužināt Sačubināt.
sačūkstēt Sačukstēt.
čukstināt Sačukstēties, ilgstoši čukstēt.
sasašvikstēties Sačukstēties.
sažužināties Sačukstēties.
sačūlāt Sačūlot (1).
sačūlāt Sačūlot (2).
sačunčurēt Sačunčurot.
sačupāt Sačupot.
sačūrināties Sačurināties.
sagrābāt Sadabūt (1).
sagrābstīt Sadabūt (1).
sagramstīt Sadabūt (1).
sakasīt Sadabūt (parasti naudu).
sagrabināt Sadabūt, ar pūlēm, grūtībām savākt.
sagaut Sadabūt, iegūt (ko) lielākā daudzumā; sadabūt, iegūt (kā lielāku daudzumu).
saskrapstīt Sadabūt, sakasīt.
sagreibt Sadabūt, saķert.
sadabuit Sadabūt.
blokpostenis Sadales punkts bez sānceļiem dzelzceļa iecirknī, kas apgādāts ar automātiskas un pusautomātiskas bloķēšanas ierīcēm.
izplāksnēt Sadaliīties plēksnēs.
ķeskains Sadalījies.
restrukturalizācija Sadalījuma laikā vai telpā pārveidošana; tāda vai citāda procesa norises shēmas izmaiņa, saglabājot nemainīgu tā pamatmērķi (piem., parāda atlīdzināšanu).
stāvojums Sadalījums stāvos (augu audzei).
stāvojums Sadalījums stāvos (parasti celtnei).
izkārtojums Sadalījums, organizācija pēc noteikta principa.
trūds Sadalījušās organisko vielu atliekas (trūdvielas) saturoša aramzeme (irdne, augsne).
metakinēze Sadalījušos hromosomu pāru novietošanās šūnas ekvatoriālajā plaknē ar izliekto pusi pret tās centru.
disolūcija Sadalīšana, sadalīšanās.
distribūcija Sadalīšana; izvietošana.
diferenciācija Sadalīšanās (piemēram, dažādos veidos, atšķirīgās sastāvdaļās).
dezintegrācija Sadalīšanās (sadalīšana) sastāvdaļās.
fragmentācija Sadalīšanās sīkās daļās.
pašsadalīšanās Sadalīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
bifurkācija Sadalīšanās, sazarošanās divās daļās, novirzienos.
saskaldīt Sadalīt (4).
sašķelt Sadalīt (4).
logot Sadalīt (attēlu, tekstu).
snīderēt Sadalīt (augļus) plānās šķēlēs.
izkārtot Sadalīt (cilvēkus) pa noteiktiem darbiem; izrīkot (darbā, parasti noteiktā kārtībā).
sadrumstalot Sadalīt (kādu kopumu) vairākās samērā nelielās daļās.
rajonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteikta kritērija savstarpēji atšķirīgās, bet iekšēji viendabīgās (administratīvās, ekonomiskās, klimatiskas u. tml.) daļās.
zonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteiktiem kritērijiem ģeogrāfiskās, klimatiskās, hidroloģiskās u. tml. zonās, joslās.
sagrafēt Sadalīt (ko) ailēs.
sagarumot Sadalīt (ko) noteikta garuma daļās.
dekoncentrēt Sadalīt (ko) pa vairākām vietām.
izadalīties Sadalīt (ko) savā starpā un turpmāk dzīvot šķirti, atsevišķi.
decentralizēt Sadalīt (ko) sīkākās daļās, grupās un novietot tās katru atsevišķi.
saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
sašķelt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem.
saārdīt Sadalīt (ko), izjaucot (tā) kopumu.
pārziepjot Sadalīt (organisku savienojumu) ar ūdeni vai sārmu.
pārziepot Sadalīt (organisku savienojumu) ar ūdeni vai sārmu.
pirolizēt Sadalīt (organisku vielu), izmantojot augstas temperatūras iedarbību bez gaisa, ķīmisku, fizikālu faktoru (piemēram, gaismas) ietekmes.
pārdalīt Sadalīt (piemēram, teritoriju, ekonomiskus resursus) vēlreiz, no jauna.
rubricēt Sadalīt (tekstu) rubrikās (1); ierakstīt (ko) rubrikās (1).
pārdalīt Sadalīt (telpu, platību, virsmu u. tml.) divās daļās (ar šķērssienu, aizkaru u. tml.).
saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākas daļas; sašķelt (3).
sašķelt Sadalīt (teritoriju) vairākās daļās.
hidrolizēt Sadalīt (vielu), izmantojot hidrolīzi (1).
parcelēt Sadalīt (zemi) parcelēs.
aiļot Sadalīt ailēs; rubricēt.
saspraišļoties Sadalīt ar spraišļiem 1(1).
gabalot Sadalīt daļās.
pārlest Sadalīt divās daļās (istabu ar starpsienu).
sagabalot Sadalīt gabalos.
sajemt Sadalīt grupās (dzīvniekus).
graduēt Sadalīt iedaļās (piemēram, skalu, instrumentu, trauku).
tranžēt Sadalīt izceptu gaļu vai putnus tā, ka paliek tā pati iepriekšējā forma.
sakamsāt Sadalīt kumosos un aprīt, noēst.
sakamsīt Sadalīt kumosos un aprīt, noēst.
pārlauzt Sadalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu) vēlreiz, no jauna.
razderbaņiķ Sadalīt laupījumu.
izformēt Sadalīt mazākās vienībās, sadalīt pa citām vietām, vienībām vai likvidēt (kādu organizētu veselumu).
parcellēt Sadalīt mazos gabalos, īpaši zemi.
izkārtāt Sadalīt noteiktā kārtībā (laiku).
izkārtot Sadalīt noteiktā kārtībā (piemēram, laiku).
gradēt Sadalīt noteikta lieluma iedaļās.
izārdīt Sadalīt pa sastāvdaļām.
ķīpslot Sadalīt pa šķiedrām.
rītīt Sadalīt pa vagām.
sarītīt Sadalīt pa vagām.
izvērst Sadalīt platumā un dziļumā (veidojot kaujas iekārtu).
nopulcēt Sadalīt pulciņos.
frakcionēt Sadalīt sastāvdaļās (maisījumu).
izjaukt Sadalīt sastāvdaļās (piemēram, ierīci, mehānismu, lai izlabotu, uzglabātu u. tml.).
iedalīt Sadalīt sīkāk (mazākās mērvienībās).
sasmalcināt Sadalīt sīkās daļās.
šķēnēt Sadalīt skaidās, ēvelēt, šķērēt 2(2).
saskaidināt Sadalīt skaidās, pārvērst skaidās.
sabiržāt Sadalīt slejās (tīrumu).
uzstundēt Sadalīt stundās.
šķieznot Sadalīt šķiedrās un veidot pavedienu.
reitīt Sadalīt tīrumu birzēs.
rūtēt Sadalīt tīrumu rūtēs.
izdalīt Sadalīt un izsniegt (katram daļu no kopuma).
izrūtēt Sadalīt viscaur (lauku, platību) rūtīs, izveidojot tās ar arklu.
saplosīt Sadalīt, arī izkliedēt, parasti pilnīgi (mākoņus, miglu).
izdaļāt Sadalīt, izdalīt.
saskaldīt Sadalīt, parasti nevēlami (piemēram, tautu, kolektīvu) atsevišķās, atšķirīgās vienībās, grupās.
sakramsīt Sadalīt, sadrupināt (ar zobiem).
sarantīt Sadalīt, sagriezt, sakapāt.
sapinkuļot Sadalīt, savelt pinkuļos.
saranstīt Sadalīt.
sašķirt Sadalīt.
reģistrs Sadalītājs, arī regulators (iekārtās, ierīcēs u. tml.).
šķironis Sadalītājs.
darva Sadalītas siekstas vidusdaļa.
saskaldīties Sadalīties (4).
sašķelties Sadalīties (4).
saskaldīties Sadalīties (gabalos, dalās u. tml.).
sajukt Sadalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); izzust, parasti pilnīgi, parastajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
izšķirties Sadalīties (par priekšmetu).
sabrukt Sadalīties (par vielu, tās elementārdaļiņām, to saistījumu).
diferencēties Sadalīties (piemēram, dažādos veidos, atšķirīgās sastāvdaļās).
pasašķirties Sadalīties (piemēram, par velkiem audeklā).
izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu).
pajukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, parasti daļēji (par priekšmetiem).
pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā); izjukt (1).
sašķīst Sadalīties daļās, vairākos gabalos, parasti pēc 1trieciena, sitiena (par priekšmetiem, to kopumu).
izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piemēram, atsitoties pret ko).
šķilināties Sadalīties gabalos.
skrandot Sadalīties gabalos.
pieduzt Sadalīties lielā daudzumā sastāvdaļu.
paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm); izklīst (1).
izklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm).
disociēt Sadalīties sastāvdaļās (par molekulām).
izjukt Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām.
macerēties Sadalīties sastāvdaļās ķīmisku vielu iedarbībā (par organisma, tā daļas audiem).
pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties).
izirt Sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
pajukt Sadalīties sastāvdaļās, parasti daļēji (par priekšmetu kopumu), izzust kārtībai, parasti daļēji, starp (priekšmetu kopas) daļām.
sasadalīties Sadalīties sastāvdaļās.
plauksnot Sadalīties sīkās šķiedrās; atdalīties sīkām plēksnītēm.
šķembelēt Sadalīties šķembās; atdalīt šķembas.
noplūksnāt Sadalīties šķiedrās, nobirt, sasmalcināties.
plukšņāt Sadalīties šķiedrās, spurot.
plukšņēt Sadalīties šķiedrās, spurot.
plukšņot Sadalīties šķiedrās, spurot.
nopeisēt Sadalīties šķiedrās.
noškiedroties Sadalīties šķiedrās.
pārdalīties Sadalīties tā, ka rodas divi gabali, divas daļas.
pušoties Sadalīties uz pusēm.
izdalīties Sadalīties vairākās vai daudzās daļās (pa vienam vai nelielās grupās, parasti, virzoties uz dažādām pusēm); izklīst (1).
saslāņoties Sadalīties, arī izveidoties slāņveidīgi.
pašķirties Sadalīties, kļūt mazāk blīvam, parasti radot spraugas (par mākoņiem, miglu).
sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
dairīties Sadalīties, plaisāt, skaldīties.
pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
sagabaloties Sadalīties.
sasadalīties Sadalīties.
sašķirties Sadalīties.
mi-parti Sadalīts divās vienāda lieluma daļās.
ļupsnains Sadalīts plānās sloksnēs, šķēlēs.
artikulēts Sadalīts sastāvdaļās (par cilvēka runu).
pantots Sadalīts, sašķelts.
diferencējošs Sadalošs, atšķirošs.
divisīvs Sadalošs.
izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko).
izkomplektēt Sadalot izbeigt (kāda kopuma) pastāvēšanu.
izlīt Sadaloties izplūst.
pasašķirties Sadaloties izzust (par mākoņiem, miglu).
paklīst Sadaloties izzust (par miglu, mākoņiem u. tml.); izklīst (4).
izklīst Sadaloties izzust (parasti par mākoņiem, miglu).
nodalīties Sadaloties zaudēt saistību (ar ko); atdalīties (1).
satunga Sadambējums, sastrēgums (upē).
sadankāt Sadangāt.
sodara Sadara, sadura, krustošanās vieta.
kolaboracionisms Sadarbība ar okupantiem, okupācijas režīmu.
pretspēle Sadarbība ar partneri vai partneriem (skatuves mākslā).
nodevība Sadarbība ar pretinieku (parasti ziņu sniegšana), kura apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
Cosine Sadarbība atvērtu sistēmu starpsavienojumu tīklu izveidei Eiropā ("Eureka" programmas projekts; "cooperation for open systems interconnection networking in Europe").
koalīcija Sadarbība kopīgu kultūras mērķu sasniegšanai.
Caddia Sadarbība lauksaimniecības un importa/eksporta datu un dokumentu automatizācijā ("cooperation in automation of data and documentation for imports/exports and agriculture").
sadarbe Sadarbība.
ACE Sadarbības rīcība ekonomikas jomā (angļu val. "action for cooperation in the field of economics").
nodot Sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
kolaborācija Sadarbošanās (parasti lieto, runājot par sadarbošanos ar režīmu, ko iedibinājuši uzurpatori vai okupanti).
sučitsja Sadarboties ar policiju.
turēties kopā Sadarboties, atbalstīt citam citu.
saštimmēt Sadarboties; saskaņot, saprasties.
kolaborēt Sadarboties.
sareitīt Sadarīt.
saplekšķināt Sadauzīt (ar roku).
sablieķēt Sadauzīt, izmērcēt (lietū).
satrupināt Sadauzīt, lai padarītu mīkstu.
sasmeltnēt Sadauzīt, piekaut.
sabuhīt Sadauzīt, sabojāt.
sasmalstīt Sadauzīt, sagriezt, saskaldīt sīkos gabalos.
saplekšināt Sadauzīt, saplacināt (ar roku).
saķaulēt Sadauzīt, sasist.
sakaustīt Sadauzīt, sasmalcināt.
sabliezt Sadauzīt.
sabuhņīt Sadauzīt.
sadaudzīt Sadauzīt.
sadauzt Sadauzīt.
sadrauvēt Sadauzīt.
sadrostēt Sadauzīt.
saklaņķēt Sadauzīt.
šķendēt Sadauzīt.
saķīlēties Sadauzīties.
sadāravāt Sadāvināt.
sadāstīt Sadāvināt.
sadāvāt Sadāvināt.
sašķiņķot Sadāvināt.
plaisīt Sadēdēt, nodrupt, sadrupt.
siltumspēja Sadedzes siltums.
sasveilēt Sadedzināt.
sasvilināt Sadedzināt.
sašvilīt Sadedzināt.
pārpelnot Sadedzinot (parasti kremējot), pārvērst (mirušo) pelnos.
pašsadegšana Sadegšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
sasvilt Sadegt 1.
sadedzināt Sadegt 2.
atdegt Sadegt līdz kādai vietai un atdalīties nost.
izdegt Sadegt no iekšpuses līdz ar visu, kas tajā atrodas (piemēram, par telpu).
izkvēpēt Sadegt, izkūpēt.
izoglīties Sadegt.
sadedzēt Sadegt.
uzkūpēt Sadegt.
apdegums Sadegusi, pārogļojusies (priekšmeta virsas) kārta.
degums Sadegušu, arī degošu priekšmetu atliekas.
sadancot Sadejot (1).
sadiet Sadejot (1).
sadancot Sadejot (2).
sadiet Sadejot (2).
sadancoties Sadejoties (1).
sadieties Sadejoties (1).
sadancoties Sadejoties (2).
sadieties Sadejoties (2).
sateikties Saderēt (aiz lielības).
saderēties Saderēt 1.
saderēties Saderēt^2^ (2).
saderēties Saderēt^2^ (3).
sobarība Saderība, kopība.
saderīgums Saderība.
mieranai Saderīgi, saskanīgi.
sapasīgi Saderīgi, saskanīgi.
sapasīgs Saderīgs, saskanīgs.
pasīgs Saderīgs; piemērots.
sadarīgs Saderīgs.
sadienīgs Saderīgs.
sakritīgs Saderīgs.
saveicīgs Saderīgs.
kross Saderīgu līniju kombinācija produktīvu pēcnācēju ieguvei.
sponsija Saderināšana, apsolīšana.
derinātājs Saderināšanās ceremonijas vadītājs.
derenieks Saderināšanās dzīru viesis.
derībnieks Saderināšanās dzīru viesis.
derinieks Saderināšanās dzīru viesis.
dernieks Saderināšanās dzīru viesis.
sponsālijas Saderināšanas svētki, derības.
aizdzerības Saderināšanās svinības.
derestība Saderināšanās svinības.
aizdzērienes Saderināšanās; aizdziras.
aizdzirības Saderināšanās; aizdziras.
apdzirības Saderināšanās; aizdziras.
aizdzērība Saderināšanās.
aizdziras Saderināšanās.
ūzderības Saderināšanās.
uzderināt Saderināt (piespiedu kārtā, pret personas gribu).
izderināt Saderināt meitu.
sarunāt Saderināt.
gaidāms Saderinātā, līgava.
derenieks Saderinātais.
derībnieks Saderinātais.
derinieks Saderinātais.
dernieks Saderinātais.
izderības Saderinātas līgavas izvadīšana no vecāku mājas.
derēties Saderināties.
saderēties Saderināties.
sasadzerties Saderināties.
nodēt Sadēt noteiktu daudzumu (olu).
sedd Sadi peldošas augu masas tropu upēs un ezeros.
sačigānēt Sadiedelēt, samangot; sadabūt.
sadakarēt Sadiedelēt, samangot.
sakankarēt Sadiedelēt, sameklēt.
ielinot Sadiedelēt.
ienabagoties Sadiedelēt.
aizmatnis Sadiedzamais diegs; trākldiegs.
trākldiegs Sadiedzamais diegs.
aptveicēt Sadiedzēt (gatavojot iesalu).
sadīdzēt Sadiedzēt.
saknidināt Sadiedzēt.
saknitināt Sadiedzēt.
apkamsīt Sadiegt apkārt.
satrākelēt Sadiegt divus auduma gabalus kopā.
daidzīt Sadiegt.
naidzīt Sadiegt.
sadaidzīt Sadiegt.
sadiegalēt Sadiegt.
sadrākelēt Sadiegt.
sadrāklēt Sadiegt.
sametināt Sadiegt.
sašūdīt Sadiegt.
sašūstīt Sadiegt.
apdiega Sadiegts drēbes gabals.
aptvīkt Sadīgt (iesala gatavošanas laikā).
sanākt Sadīgt (parasti par jauniem augiem, to daļām).
apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu); būt pārklātam ar asniem (par zemes platību).
izkūlāt Sadīgt, izstīgot, savelties.
izkūlot Sadīgt, izstīgot, savelties.
nodīgt Sadīgt.
noknist Sadīgt.
pieasnot Sadīgt.
pieknist Sadīgt.
saknist Sadīgt.
saknitēt Sadīgt.
izdilt Sadilstot kam (piemēram, audumam), izveidoties (par caurumu).
sadenēt Sadilt (par audumu, apģērbu).
sadriskt Sadilt, izdilt.
sadēnēt Sadilt, satrūdēt, sapūt.
sadrellēties Sadilt.
saliromānija Sadisma paveids, kas izpaužas centienos seksuālo partneri notraipīt ar dubļiem, izkārnījumiem, apliet ar urīnu, asinīm u. c.
sadists Sadistisks cilvēks.
sadisks Sadistisks.
Mogera tokudae Sado mogera.
sadomāties Sadomāt (piemēram, ko darīt), iecerēt, arī izfantazēt (ko).
uzdomāt Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt).
saprātoties Sadomāties (1).
pēršana Sadomazohistiskā dzimumakta neatņemama sastāvdaļa, gan gūstot baudu sagādājot partnerim sāpes, gan veicinot partnerim apasiņošanu un pastiprinot uzbudinājumu.
SM Sadomazohists.
sazālīt Sadot (slimniekam) zāles (medikamentus).
apdukņāt Sadot ar dūru sitieniem vai ar grūdieniem sānos.
sprungulot Sadot ar nūju.
saplaunīt Sadot pa ausīm, sapērt.
saglaustīt Sadot pa ausīm.
saņemties Sadoties (rokās).
izspradzināt Sadragājot izšļakstīt.
sašķaidīt Sadragāt (1); arī sagraut (1).
sasmaldzināt Sadragāt, sadauzīt.
saskārdīt Sadragāt, saskaldīt, saplosīt.
satampīt Sadragāt, satriekt.
litocenoze Sadragāto akmeņu atlieku izvākšana no pūšļa.
sadraiskoties Sadraiskuļoties.
draudzināt Sadraudzēt, iedraudzēties.
sabrāļot Sadraudzēt, satuvināt.
sadraudzināt Sadraudzēt.
apdraudzēties Sadraudzēties, iedraudzēties.
sabrāļoties Sadraudzēties, satuvināties; arī sabiedroties.
sadabt Sadraudzēties, vienam pie otra pierast.
sačomoties Sadraudzēties.
sadraugoties Sadraudzēties.
sasadraudzēties Sadraudzēties.
sadraudze Sadraudzība.
Sodružestvas jūra Sadraudzības jūra Indijas okeānā.
pavadšķielēšana Sadraudzības šķielēšana - biežākais šķielēšanas veids, kuras gadījumā acs kustības nav ierobežotas, rodas 3-4 gadu vecumā, sevišķi, ja ir intensīva redzes piepūle.
sadrūzēt Sadrebēt, sadrebināties.
sadrebēties Sadrebēt.
sadrebt Sadrebēt.
sadrēbt Sadrebināt, sakratīt, sabārt.
sašķārdīt Sadriskāt.
apskuris Sadriskāts.
sadrosināt Sadrošināt.
sadrosmināt Sadrošināt.
sadrūvis Sadrūmis.
aizbirzt Sadrumstalojoties aizkrist, aizbirt.
fragmentarizācija Sadrumstalošanās, viendabības un kopības zudums; sadalīšanās grupās; fragmentizācija.
sasīkumot Sadrumstalot (1).
sadrumstalāt Sadrumstalot.
sadrūmēties Sadrūmt.
sadrūvēties Sadrūmt.
salupināt Sadrupināt (maizi).
izdrumslināt Sadrupināt un izbārstīt.
izdrumslāt Sadrupināt, sasmalcināt.
sadripināt Sadrupināt, sasmalcināt.
druskāt Sadrupināt.
druskot Sadrupināt.
izkņēgāt Sadrupināt.
saburzīt Sadrupināt.
sadramzīt Sadrupināt.
sakuldurēt Sadrupināt.
satrupināt Sadrupināt.
zvirgzdakmens Sadrupināts akmens.
pamatmorēna Sadrupinātu iežu kārta, kas izveidojusies zem ledus, ārdoši iedarbojoties ledājam.
lažāji Sadrupis siens vai salmi, kas lažās paliek neapēsts.
delderis Sadrupis, drebulīgs, sakritis cilvēks.
sabirzt Sadrūpot pārvērsties par ko.
uzdrupt Sadrūpot uzkrist.
sabirzt Sadrupt (par ko birzīgu).
izdobēt Sadrupt, izdēdēt.
izdrunēt Sadrupt, izdēdēt.
sadēdēt Sadrupt, sadalīties, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
izdrubēt Sadrupt, sadrumstaloties.
nosmeltēt Sadrupt, sairt, sadrupināt.
izdrebt Sadrupt, sairt; sapūt.
sadrunēt Sadrupt, satrūdēt, sapūt.
sadript Sadrupt.
sakuldurēties Sadrupt.
safārēties Sadrūvēties, satraukties; sajukt.
sadrauvēties Sadrūzmēties, berzties, berzēties (piemēram, par ledu upē).
apsēst Sadrūzmēties, sablīvēties (pie kā, kam apkārt).
sadūcināt Saducināt.
sadulpt Sadulbt, apmulst.
dumēt Saduļķēties (par ilgi stāvējušu alu).
sadangāt Saduļķot (1).
piedugot Saduļķot.
sabultēt Saduļķot.
saduļķāt Saduļķot.
saduļķēt Saduļķot.
samudīt Saduļķot.
sazlanķēt Saduļķot.
nodugoties Saduļķoties; nomākties, apmigloties.
aizduļķēties Saduļķoties.
piedumēties Saduļķoties.
saduļķēties Saduļķoties.
sadūlēt Sadūmot.
sasvēpēt Sadūmot.
uzkarsināt Sadumpot, uzkūdīt, uzkurināt (uz kaut ko).
sadumpjot Sadumpot.
šķetīties Sadumpoties, radīt nekārtības, trakot.
sadumpēties Sadumpoties.
sadumpjoties Sadumpoties.
sabunkāt Sadunkāt.
saduņķēt Sadunkāt.
sapuknīt Sadunkāt.
sadara Sadura (1).
saders Sadura (1).
sadurvieta Sadura (1).
stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta šādas saduras tuvumā.
sadura Sadursme (2).
sadure Sadursme (2).
cīniņš Sadursme (ar naidīgu spēku), vēršanās (pret to), cenšanās uzvarēt (to); cīņa (6).
cīņa Sadursme (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.).
cīņa Sadursme (starp pretējiem spēkiem, piemēram, starp šķirām, partijām), lai gūtu pārsvaru, uzvaru.
atsist Sadursmē atvairīt (pretinieka uzbrukumu); panākt, ka (pretinieks) atkāpjas.
atkāpšanās Sadursmē iekļuvuša kadra atkārtotas pārraides novilcināšana lokālajā tīklā.
divkauja Sadursme, arī sacensība (starp diviem pretiniekiem), kurā nelieto fizisku spēku.
divkauja Sadursme, cīņa (starp diviem pretiniekiem).
sagrūdiens Sadursme, saduršanās.
karambolāža Sadursme, sasišanās; 2 vai vairāku bumbu sasišanās ar spēlējamo bumbu biljardā.
sadakstīt Sadurstīt (2).
izdurstīt Sadurstīt (vairākās vietās).
sačukstīt Sadurstīt, sabakstīt.
nočakarēt Sadurstīt.
sabadīt Sadurstīt.
posoļiķ Sadurt, sagriezt.
razkaķiķ Sadurt.
razmiķ Sadurt.
rzamandoriķ Sadurt.
vaļnuķ Sadurt.
sadurteni Sadurteniski, kopā saskaroties.
sasadurties Sadurties ar ko asu.
sabliezties Sadurties ar skaļu troksni.
kollidēt Sadurties.
sadust Sadusēt.
epsis Sadusmojies bērns.
sasirdis Sadusmojies.
aizdusmināt Sadusmot (atkārtoti).
nosirdīt Sadusmot (kādu).
apgrēcināt Sadusmot, radīt sašutumu, vest grēkā.
sabodzināt Sadusmot, sakaitināt.
aizkairināt Sadusmot, saniknot.
aizsirdīt Sadusmot; saniknot.
izbesīt Sadusmot; saniknot.
aizdusmot Sadusmot.
aiztirdīt Sadusmot.
apdusmot Sadusmot.
apdusmoties Sadusmot.
iesirdīt Sadusmot.
piedusmot Sadusmot.
sabargot Sadusmot.
sadusmināt Sadusmot.
saerrot Sadusmot.
sapīcināt Sadusmot.
sapukot Sadusmot.
iekaisties Sadusmoties, kļūt dusmīgam.
piesapūsties Sadusmoties, kļūt īgnam.
sarūkties Sadusmoties, saīgnoties; dusmojoties, īgnojoties paust neapmierinātību.
sasabozties Sadusmoties, saīgt (par cilvēku).
sabozties Sadusmoties, saīgt, arī aizvainoties.
apšķermīties Sadusmoties, saīgt.
sapuktēties Sadusmoties, saīgt.
nošust Sadusmoties, skaisties.
saērcināties Sadusmoties; kļūt, parasti ļoti, īgnam, ķildīgam.
sanerroties Sadusmoties; sanervozēties; satracināties; sanarrāties.
sanarrāties Sadusmoties; sanervozēties; satracināties.
izbesīties Sadusmoties; saniknoties.
aizadusmāties Sadusmoties.
aizasirdīties Sadusmoties.
aizkaist Sadusmoties.
apskaisties Sadusmoties.
iesirdīties Sadusmoties.
piešust Sadusmoties.
sabargoties Sadusmoties.
sacemmēties Sadusmoties.
saērcēties Sadusmoties.
saļaunoties Sadusmoties.
sapūcēties Sadusmoties.
sapukoties Sadusmoties.
sasadusmāties Sadusmoties.
satimmēties Sadusmoties.
būksna Sadusmots, sakaitināts un slinks cilvēks.
sadūšināt Sadūšot.
modrīties Sadūšoties, pamosties, atmosties, piecelties.
drošoties Sadūšoties, sajust drosmi.
iešvunkāties Sadūšoties, sasparoties; sagatavoties uz enerģisku darbību.
iešvunkoties Sadūšoties; sagatavoties uz enerģisku darbību.
drosīties Sadūšoties.
sadrosmināties Sadūšoties.
sadūšināties Sadūšoties.
vīrināties Sadūšoties.
sadžaldīt Sadzaldīt.
sasadžaldīties Sadzeldēties.
nodzaldīt Sadzeldināt.
sadzeldināt Sadzeldīt.
sadzeldēt Sadzelt (1).
sadzeldīt Sadzelt (1).
sadzeldēt Sadzelt (2).
sadzeldīt Sadzelt (2).
sadzeldēt Sadzelt (3).
sadzeldīt Sadzelt (3).
sadzaldīt Sadzelt (ar nātrēm).
sakodīt Sadzelt (par dažiem kukaiņiem).
noknazerēt Sadzelt (par kukaiņiem, piemēram, blusām).
sakost Sadzelt (par kukaiņiem).
sazelt Sadzelt (par nātrām).
apdzelt Sadzelt (visapkārt vai vairākās vietās, parasti par nātrēm).
saģilināt Sadzelt, apsvilināt (ar nātrēm).
sazeldināt Sadzelt, sakost (par nātrām).
iezelties Sadzelt, sazelt 2.
atdzeldināt Sadzelt.
sazelināt Sadzelt.
piedzeltāt Sadzeltēt.
sadzeltāt Sadzeltēt.
sadzeltot Sadzeltēt.
sazilināties Sadzelties ar nātrēm.
zilināties Sadzelties ar nātrēm.
sadzanāt Sadzenāt (dzīvniekus).
sažimbot Sadzert.
satempties Sadzerties (1).
sašņaboties Sadzerties (alkoholiskus dzērienus).
savicoties Sadzerties (alkoholiskus dzērienus).
saplempt Sadzerties (ūdeni).
saplempties Sadzerties (ūdeni).
saplemst Sadzerties (ūdeni).
saplemsties Sadzerties (ūdeni).
samest Sadzerties alkoholisku dzērienu.
sapļummēties Sadzerties.
saziņgāt Sadziedāt.
aizretināt Sadziedēt.
sadzīdēt Sadziedēt.
sadziedināt Sadziedēt.
sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus, arī balsi.
padzirdēt Sadzirdēt, izdzirdēt (ko), parasti pavirši, arī nepilnīgi.
aizdzirst Sadzirdēt, saklausīt.
dadzirdēt Sadzirdēt.
sadzirēt Sadzirdēt.
sadzirst Sadzirdēt.
sadzērdināt Sadzirdīt.
henoze Sadzīšanas process.
satapāt Sadzīt (ecēšās) tapas.
sagaņģēt Sadzīt (kur iekšā).
savantēt Sadzīt (kur iekšā).
savārīt Sadzīt (kur iekšā).
saaugt Sadzīt (par brūci, ievainotu ķermeņa dalu).
dadzīt Sadzīt (par brūci).
sarumbēties Sadzīt (par lauztu kaulu).
uzčamdīt Sadzīt kaut kur augšā.
apstāvināt Sadzīt kopā (ganāmpulku) un vairs neļaut izklīst (līdz ganāmpulks apgulstas).
saraicīt Sadzīt kopā.
savaļāt Sadzīt kopā.
dadzīt Sadzīt pa pēdām.
izjodināt Sadzīt pēdas (zaglim).
saseķēt Sadzīt pēdas, sadabūt.
sasekt Sadzīt pēdas; izzināt.
nolipēt Sadzīt pēdas.
aizrepēt Sadzīt tā, ka paliek grubuļaina, aprepējusi rēta.
nosatirīties Sadzīt un nolobīties (par ādas virskārtu).
aizrecēt Sadzīt, aizdzīt izveidojoties asins sarecējumam.
savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sarumbēt Sadzīt, saaugt; sarumbēties.
samiet Sadzīt, sasist (parasti zemē).
savajāt Sadzīt, saslaucīt.
saganīt Sadzīt, savākt kopā.
aizraukties Sadzīt.
aizrukt Sadzīt.
lezēt Sadzīt.
SAPR Sadzīves atkritumu pārstrādes rūpnīca (raj.).
mājdrēbes Sadzīves ģērbi, kas paredzēti valkāšanai mājās (piem., priekšauts, peldmētelis); mājģērbi.
pašapkalpošanās Sadzīves materiālo vajadzību apmierināšana pašam ar savām darbībām.
frizētava Sadzīves pakalpojumu darbnīca, kur frizē.
salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piemēram, darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
SPK Sadzīves pakalpojumu kombināts.
sadzīvniecisks Sadzīvisks.
sadzievāt Sadzīvot.
safederēt Saecēt ar atsperu ecēšām.
sapederēt Saecēt ar atsperu ecēšām.
sabarot Saēdināt (cilvēku).
seima Saeima.
Latvijas Republikas komerclikums Saeimas pieņemts likums, kas stājās spēkā 2002. g. 1. janvārī, aizstājot likumu "Par uzņēmējdarbību".
atdzerties Saelpoties (kādas smaržas).
sakrimst Saēst (cietu barību); sagrauzt (1).
saņammāt Saēst; sakost.
savantēties Saēsties (ar lielu apetīti, ko lielākā daudzumā).
sasiksnāties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā).
sazēvelēties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā).
sazloķēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā.
sazolēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā.
sazvektēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā.
saslopēties Saēsties (negausīgi, lielākā daudzumā).
saveķēties Saēsties (parasti ko biezu).
aizēsties Saēsties (vairāk nekā vajadzīgs, vēlams).
saķepēties Saēsties lielākā daudzumā (parasti ko biezu).
sazlanķēties Saēsties šķidru ēdienu.
samizāties Saēsties; samizoties.
iekampties Saēsties.
sadzīties Saēsties.
samizoties Saēsties.
sasaēsties Saēsties.
sasukāties Saēsties.
satesties Saēsties.
satrausties Saēsties.
saturēties Saēsties.
diabroze Saēšana, sagraušana; perforējoša čūla.
saabļavāt Saēvelēt (daudz).
sadzejot Safantazēt; arī samelot.
marokens Safjāns grāmatu vāku izgatavošanai.
safians Safjāns.
carthamnus Saflori.
sabildēt Safotografēt.
safočēt Safotografēt.
krokoss Safrāna krokuss ("Crocus sativus").
zafrans Safrāns - smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām.
šaprāns Safrāns (garšviela).
saprāns Safrāns.
zaprāns Safrāns.
sagādāties Sagādāt (1) sev.
saraudzīt Sagādāt (1); arī paņemt (no kurienes); arī salūkot.
sagādāties Sagādāt (2) sev.
apbēdināt Sagādāt (kādam) bēdas; sarūgtināt, skumdināt.
izmācīt Sagādāt (kādam) iespēju izmācīties, iegūt izglītību.
izvuicīt Sagādāt (kādam) iespēju izmācīties, iegūt izglītību.
žņaugt Sagādāt (kādam) lielas grūtības, arī apdraudēt (kā) pastāvēšanu.
zāģēt Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas, kaitēt (kādam).
grauzt Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas.
aizķibelēt Sagādāt (kādam) nepatikšanas.
rūpināt Sagādāt (kādam) rūpes.
atmest Sagādāt (peļņu, ienākumus u. tml.).
atnest Sagādāt (peļņu) - par naudu, vērtspapīriem u. tml.
nodrošināt Sagādāt (piemēram, cilvēkiem, uzņēmumiem) pietiekamā daudzumā (ko).
iegādāt Sagādāt (piemēram, darbu).
piestaravēt Sagādāt (vajadzīgo, nepieciešamo) pietiekami, daudz.
piešķirt Sagādāt apstākļus (kādai darbībai, stāvoklim); būt par cēloni tam, ka rodas (kāds stāvoklis).
izskolot Sagādāt apstākļus, lai (kāds) varētu pilnīgi izglītoties.
kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Sagādāt ciešanas, arī zaudējumus.
iekundināt Sagādāt darbu.
samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem).
nodot Sagādāt iespēju izmantot, lietot (piemēram, celtni, inventāru, teritoriju).
izpērdināt Sagādāt iespēju, likt izpērties, mazgāties pirtī, arī izpērt, nomazgāt (pirtī).
ķīpāt Sagādāt kaut ko pārlieku daudz.
ķīpāties Sagādāt kaut ko pārlieku daudz.
sakākarēt Sagādāt ko (parasti ar grūtībām).
apgrūtināt Sagādāt neērtības, grūtības (cilvēkam).
iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī.
kašerēt Sagādāt pārtiku.
pierotīt Sagādāt pietiekamā daudzumā.
piebarot Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus).
lomināt Sagādāt pūru.
rūpēt Sagādāt rūpes (1).
noēst matus no galvas Sagādāt rūpes, raizes.
(no)ēst matus no galvas Sagādāt rūpes, raizes.
piedzīties Sagādāt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
pieraust Sagādāt sev (piemēram, naudu, mantu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pārsabarāties Sagādāt sev pārtiku, barību.
situēt Sagādāt, arī nodrošināt (noteiktu, piemēram, labu, viduvēju) materiālo stāvokli.
sarūpēt Sagādāt, arī sagatavot (ko).
piepļokāt Sagādāt, pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sagādāt, pagatavot (kā lielāku daudzumu).
sadabūt Sagādāt, parasti ar pūlēm.
piezorģēt Sagādāt, piegādāt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt, piegādāt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
piegaut Sagādāt, piekrāt (ko lielākā daudzumā).
pierukņāt Sagādāt, pienēsāt.
ķibelēties Sagādāt, radīt sev nepatikšanas.
sarūpināt Sagādāt, sakrāt.
pielūkāt Sagādāt, sameklēt (ko papildus); piemeklēt.
pielūkāt Sagādāt, sameklēt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; sagādāt, sameklēt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
izfīrēt Sagādāt; sadabūt.
apgādāt Sagādāt.
iepīrēt Sagādāt.
izpūlēt Sagādāt.
piegādāt Sagādāt.
samādīt Sagādāt.
sastaravēt Sagādāt.
uzgādāt Sagādāt.
gādājums Sagādātais, krājums; gāds 1.
gāds Sagādātais, krājums.
dakrist Sagadīties (darīt ko) ar kādu kopā.
iekrist Sagadīties, gadīties.
satrāpīties Sagadīties.
sagādnīca Sagādnieks.
sagādnīce Sagādnieks.
sagāda Sagāds, krājums, manta, pārtika.
sagaidīties Sagaidīt (1) vienam otru, citam citu.
sajemt Sagaidīt (1).
sasagaidīties Sagaidīt vienam otru, citam citu.
saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (atnācēju, ciemiņu).
dostukatsja Sagaidīt, nodzīvot līdz kaut kam sliktam (arestam, pieķeršanai u. tml.).
dagaidīt Sagaidīt.
sagaust Sagaidīt.
Sagaminada Sagami līcis.
apžultīt Sagandēt, samaitāt, sarūgtināt.
sagandāt Sagandēt.
Sagaredža Sagaredžo, pilsēta Gruzijā.
sagarināt Sagarumot.
apgatavenis Sagatave.
sagatavenis Sagatave.
bāzēšana Sagataves, detaļas vai izstrādājuma novietošana attiecībā pret izraudzīto koordinātu sistēmu.
sagat. Sagatavojis; sagatavotājs (kopā ar uzvārdu).
aizvadīt Sagatavojot, sapošot ceļam, arī izvadot, aizlaist (uz kurieni), pašam nedoties līdzi.
kalve Sagatavošanas iestāde (speciālistiem).
pirmskolnieks Sagatavošanas klases audzēknis.
propedeitika Sagatavošanas nodarbību kopums, ievads (kādā zinātnes nozarē).
ābecnieks Sagatavošanas vai pirmās klases skolēns.
ābečnieks Sagatavošanas vai pirmās klases skolēns.
izbāzt Sagatavot (beigtu dzīvnieku) uzglabāšanai (novelkot ādu, piepildot to ar attiecīgiem materiāliem, un izveidojot šim dzīvniekam raksturīgu ķermeņa formu).
uzposīt Sagatavot (ceļojumam).
uzpošīt Sagatavot (ceļojumam).
ieplucināt Sagatavot (dzērienu lopiem).
piestrapēt Sagatavot (ēdienu) pietiekami, daudz.
sastaravēt Sagatavot (ēdienu).
pasarušēties Sagatavot (ko darīt).
sastrādāt Sagatavot (ko) turpmākajam darbam, darbībai; arī izstrādāt (2).
sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piemēram, apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
izmācīties Sagatavot (mācību priekšmetu), izpildīt (mācību priekšmetā uzdoto).
iejaut Sagatavot (mīklu), iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā.
savīkšt Sagatavot (norisi, darbību u. tml.); arī sagādāt (ko).
ietaisīt Sagatavot (parasti kādu daudzumu, krājumu).
sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot; šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
sapost Sagatavot (piemēram, ceļam, braucienam), sakravājot nepieciešamos priekšmetus.
inscenēt Sagatavot (piemēram, lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu).
jarovizēt Sagatavot (sēklu) pirms sējas īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai; panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
pārstādīt Sagatavot (tehnisku iekārtu) citas operācijas veikšanai.
iestādīt Sagatavot (tehnisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
uzpūdēt Sagatavot (tīrumu) sēšanai.
iemērkt Sagatavot (veļu) mazgāšanai, ievietojot šķidrumā; sagatavojot mazgāšanai, ievietot (veļu šķidrumā).
aizpuišot Sagatavot aiziešanai (aizceļošanai).
aploksnēt Sagatavot aploksni ar sūtītāja un saņēmēja adresēm, ievietot dokumentu vai vēstuli un aizlīmēt to; arī sagatavot bandroles iepakojumu.
nītēt Sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus).
nītīt Sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus).
piekroķēt Sagatavot daudz kroku; sakrokot.
iemaisīt Sagatavot dzērienu.
iedarināt Sagatavot iedaru (alus pagatavošanai).
piemargot Sagatavot lielākā (pietiekamā) daudzumā kaut ko raibu (piemēram, izšuvumus, adījumus).
iejaukt Sagatavot lietošanai (piemēram, krāsu), samaisot (to ar kādu šķidru vielu).
sataisīt Sagatavot lietošanai, patērēšanai (piemēram, ēdienu).
apstrādāt Sagatavot lietošanai, uzglabāšanai, tālākai apstrādei (lauksaimniecības produktus).
ieperināt Sagatavot ligzdu, apmesties.
zostēt Sagatavot mērci.
piegatavēt Sagatavot pietiekami, daudz.
piegatavīt Sagatavot pietiekami, daudz.
piegatavot Sagatavot pietiekami, daudz.
ieskaidīt Sagatavot skābumu muciņā, ielejot siltu ūdeni, pievienojot miltus un saskalojot.
piebrūzēt Sagatavot tik daudz ēdienu, ka nevar visu apēst.
iepost Sagatavot tīrumu sējai.
iegatavēt Sagatavot un ievietot (kur iekšā).
ielikt Sagatavot un ievietot (kur uzglabāšanai, apstrādei).
ieskābēt Sagatavot un ievietot (parasti traukā, tvertnē) skābēšanai.
dublēt Sagatavot un izmantot (rezerves ierīci) kāda uzdevuma veikšanai vienā un tai pašā sistēmā.
sašķērēt Sagatavot un uzvilkt velkus uz velku kokiem.
iesālīt Sagatavot uzglabāšanai, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmās sāls šķīdumā.
sataisīt Sagatavot, ierīkot izmantošanai, sakārtot lietošanai.
tutuļāt Sagatavot, izrīkot.
iestudēt Sagatavot, izveidot (lugas, muzikāli dramatiska darba) izrādi, sagatavot, izveidot (daiļdarba, skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
sarīkāt Sagatavot, noorganizēt.
sarīkot Sagatavot, sakārtot, arī izveidot (ko kādam nolūkam).
apladēt Sagatavot, uztaisīt.
iesvaidīt Sagatavot; izraudzīt un sagatavot.
dataisīt Sagatavot.
pariedīt Sagatavot.
podsmotreķ Sagatavot.
sagatavēt Sagatavot.
sagatavināt Sagatavot.
sataisināt Sagatavot.
taisināt Sagatavot.
vīstulīši Sagatavoti vienādu izmēru salmu saišķi jumta nosegšanai.
kvalifikācija Sagatavotības pakāpe (kāda darba) veikšanai.
sapodāties Sagatavoties (ceļojumam), saģērbjoties un sakravājot lietas.
vīrināties Sagatavoties (darbam vai ceļojumam).
sarīkoties Sagatavoties (kāda darba, darbības, pasākuma u. tml.) veikšanai.
savīstīties Sagatavoties (kādai darbībai, pasākumam).
sakārtoties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
sataisīties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
notaisīties Sagatavoties (ko darīt).
savīkšties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.); savīkšķīties.
savīkšīties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.); savīkšties.
savīkšķīties Sagatavoties (norisei, darbībai u. tml.); savīkšties.
taisināties Sagatavoties (pirms doties ceļā).
izrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties projām (no kurienes, kur u. tml.).
aizrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties prom.
aizčudāties Sagatavoties aiziešanai, aizbraukšanai.
aizčūdīties Sagatavoties aiziešanai, aizbraukšanai.
izataisīties Sagatavoties un doties ceļā.
iztaisīties Sagatavoties un doties ceļā.
iešūpoties Sagatavoties un iesākt (piemēram, darbu, kādu pasākumu).
čegāt Sagatavoties, lai apmierinātu savu seksuālo dziņu (par gaili un zostēviņu).
sataisīties Sagatavoties, lai dotos ceļā.
saposties Sagatavoties, parasti pilnīgi (kādas darbības veikšanai).
pasacilāties Sagatavoties, piemēram, iešanai, braukšanai.
sapravīties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.).
sariktēties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu).
aiztaisīties Sagatavoties, sakārtoties (lai kur dotos).
izvikstīties Sagatavoties, saposties.
iztuzināties Sagatavoties, sataisīties, izpūlēties.
apladēties Sagatavoties, sataisīties.
atriedīties Sagatavoties, sataisīties.
izknierēties Sagatavoties, sataisīties.
izvaikstīties Sagatavoties, sataisīties.
pavīkšties Sagatavoties, sataisīties.
saknosīties Sagatavoties, sataisīties.
saspirināties Sagatavoties, sataisīties.
satūjāties Sagatavoties, sataisīties.
uzkūlināties Sagatavoties, sataisīties.
mādīties Sagatavoties, uzsākt.
izčabināties Sagatavoties.
izkužņāties Sagatavoties.
pariedīties Sagatavoties.
satrausīties Sagatavoties.
temēties Sagatavoties.
temmēties Sagatavoties.
žeirāt Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu.
žeirēt Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu.
žeirēties Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu.
sapudīties Sagatvoties ceļojumam vai braucienam.
iztenterēties Sagatvoties iet.
sagaudāties Sagaudoties.
sagāzalēt Sagāzelēt.
sagāzīties Sagāzelēties.
pārkļaut Sagāzt, sasvērt.
samūdēt Sagāzt.
sasagāzties Sagāzties (par celtni, tās daļu).
sagrūt Sagāzties un pārvērsties drupās (parasti par celtnēm); sabrukt (1); arī grūstot nonākt avārijas stāvoklī.
sabrukt Sagāzties un pārvērsties drupās; sagrūt (1); arī brūkot nonākt avārijas stāvoklī.
sagozties Sagāzties, sabrukt.
sagaupties Sagāzties.
sazvīrt Sagāzties.
baukņa Sagāzusies celtne.
Šikutimi Sageneja - pilsēta Kanādā ("Chicoutimi"), tās nosaukums Kvebekas pamatiedzīvotāju valodā.
Sagiza Saghiza, upe Kazahstānā.
Sagina Sagino, pilsēta ASV Mičiganas štatā.
atkopšana Saglabājamās informācijas atjaunošana pēc datora kļūmes novēršanas; šaurākā nozīmē - datu bāzes rekonstrukcija, izmantojot, piem., dublētājkopijas vai modificētu ierakstu bloku kopijas.
piemineklis Saglabājams objekts, kam ir liela nozīme kādā kultūras jomā.
sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml.
saudze Saglabāšana, aizsardzība, kopšana.
iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest (3).
iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti).
paturēt Saglabāt (kādas attiecības ar cilvēkiem, stāvokli sabiedrībā).
paturēt Saglabāt (ko atmiņā) tā, ka iespējams viegli atcerēties.
iedzemdēt Saglabāt (pēcnācējos) savas īpašības.
iznest Saglabāt (piemēram, jūtas, uzskatus, attieksmes).
paturēt Saglabāt (sava psihiskā stāvokļa izpausmi), parasti uz kādu laiku.
atcerēties Saglabāt atmiņā, ievērot.
dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
pārziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
ziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam).
nodrosēt Saglabāt, atstāt (ko) noteiktai personai, vajadzībai; nodrošināt, rezervēt.
ietaupīt Saglabāt, lieki neiztērēt (enerģiju, darbu u. tml).
saturēt Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts.
aizturēt Saglabāt, paturēt (kādā vietā); sekmēt (kā) saglabāšanos (kur).
paglabāt Saglabāt.
uzglabāties Saglabāties (1).
nonākt Saglabāties (līdz kādam laikposmam).
sastingt Saglabāties (parasti sejā, acīs) pēc nāves (par pirmsnāves pārdzīvojuma izpausmi).
izdzīvot Saglabāties, neizzust (piemēram, par tradīciju).
stāvēt Saglabāties, nepārvērsties, neizzust (par parādībām dabā).
pastāvēt Saglabāties, nesabojāties noteiktu laiku.
turēties Saglabāties, palikt (kur iekšā) - piemēram, par vielām, siltumu.
izstāvēt Saglabāties, pārziemot.
turēties Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku (par parādībām dabā).
patverties Saglabāties.
saglēbt Saglābt.
saglāstīt Saglaudīt.
saglaustīt Saglaudīt.
saglaudīt Saglaust (1).
sagludināt Saglaust (1).
uzglausties Saglaust uz augšu (savus matus).
uzglaudīt Saglaust uz augšu.
uzglaust Saglaust uz augšu.
saķemmēt Saglaust, sakārtot ar ķemmi (matus); sasukāt.
sasukāt Saglaust, sakārtot ar ķemmi, suku (matus, bārdu, ūsas).
sakļaustīt Saglaust.
saģaugties Saglausties, apkampties.
ļeckains Saglīzdējis (par maizi).
ļeckaiņš Saglīzdējis (par maizi).
glets Saglīzdējis, glums; ūdeņains.
pļekains Saglīzdējis, saplacis (piemēram, par maizi, mīklu).
pļekaiņš Saglīzdējis, saplacis (piemēram, par maizi, mīklu).
pļekans Saglīzdējis, saplacis (piemēram, par maizi, mīklu).
glezains Saglīzdējis.
glīmains Saglīzdējis.
sabliezējis Saglīzdējis.
saglecējis Saglīzdējis.
saglezējis Saglīzdējis.
saglīdējis Saglīzdējis.
saglīvējis Saglīzdējis.
saglecēt Saglīzdēt; sagletēt.
saglicēt Saglīzdēt; sagletēt.
sabliezt Saglīzdēt.
saglečkāt Saglīzdēt.
sagļeckāties Saglīzdēt.
sagletēt Saglīzdēt.
saglezēt Saglīzdēt.
saprasavāt Sagludināt (ar gludekli).
sasaprasavāties Sagludināt sev (vairākus, daudzus priekšmetus).
uzpletēt Sagludināt, izgludināt.
saglumt Saglumēt (1).
saglumt Saglumēt (2).
saglemēt Saglumēt.
saglemt Saglumēt.
sagliedēt Saglumēt.
saglietēt Saglumēt.
sagļototies Saglumēt.
saglust Saglumēt.
nogļiemēt Sagļotēt.
grābas Sagrābas, sagrābstītas paliekas.
sagramšķi Sagrābas, sagrābstītas paliekas.
sagrābšķi Sagrābas.
sagrābšļi Sagrābas.
sagrābumi Sagrābas.
sakašņas Sagrābas.
pārgrābāt Sagrābāt.
grabasts Sagrabējis, vājš cilvēks.
gramši Sagrābstas.
sagramstīt Sagrābstīt (2), sagrābāt (2).
sagrābslas Sagrābstītas paliekas; sagrābas.
sagrābstas Sagrābstītas paliekas; sagrābas.
sagrābas Sagrābstītas paliekas.
sagrābties Sagrābt (1) sev.
sagrābties Sagrābt (5) sev.
kaperēt Sagrābt (citas valsts kuģus) saskaņā ar valsts likumiem vai starptautisku paražu normām.
sakasīt Sagrābt (parasti sienu).
sadzanāt Sagrābt (piemēram, sienu, labību).
piekast Sagrābt (sienu) pietiekami, daudz.
apgubot Sagrābt (sienu) visapkārt.
saliešķerēt Sagrābt ar liekšķeri.
sarinkt Sagrābt klēpjos.
dakast Sagrābt līdz kādai vietai (sienu, labību).
hapņīt Sagrābt, iegūt.
apmākt Sagrābt, pārņemt savā varā, pārspēt, pieveikt, uzbrukt.
ķept Sagrābt, sakampt ar nagiem.
sakast Sagrābt, sakasīt (parasti sienu).
apkašņāt Sagrābt, sakast.
sakampstīt Sagrābt, satvert.
aizkrampt Sagrābt.
sakramst Sagrābt.
saraušņāt Sagrābt.
grābšķi Sagrābtas siena, salmu u. tml. paliekas.
grābšļi Sagrābtas siena, salmu u. tml. paliekas.
sapudžīties Sagrābties, saņemties.
sagūbīties Sagrābties, saraust sev.
pieklēpt Sagrābties.
sagraizelēt Sagraizīt.
saskrubīt Sagraizīt.
sasagraizīties Sagraizīties.
sagraulāt Sagraulēt.
sabumbot Sagraut, arī sabojāt, parasti ar aviobumbām.
kurķēt Sagraut, sadauzīt ar kurķi (4).
pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) - par ūdeņiem, straumi.
noslaucīt Sagraut; arī iznīcināt.
crash Sagraut.
ruinēt Sagraut.
sagraudāt Sagraut.
grauzdains Sagrauzdējis, sagrauzdējies.
iegrauzdēt Sagrauzdēt (ierobežotu daudzumu konkrētam mērķim).
saskaurēt Sagrauzdēt.
cīcari Sagrauzdēti tauku, gaļas gabaliņu krikumi.
cīceri Sagrauzdēti tauku, gaļas gabaliņu krikumi.
saķirmēt Sagrauzt (par tārpiem).
uzgrauzt Sagrauzt, izgrauzt.
sagrauzīt Sagrauzt, izpostīt, iznīcināt.
sakramstīt Sagrauzt, saberzt.
sagrubināt Sagrauzt, sadrupināt.
sažanglēt Sagrauzt, sakost.
piegrauzt Sagrauzt.
sakramst Sagrauzt.
sakrimšķināt Sagrauzt.
sakrubināt Sagrauzt.
saskrubīt Sagrauzt.
sapuņķoties Sagražoties.
sagrēkāt Sagrēkot.
sagrimdināt Sagremdēt.
konkokcija Sagremošanas process.
izgremāt Sagremot.
sagremāt Sagremot.
sagrebināt Sagremzdot.
sagrebt Sagremzdot.
sagribēties Sagribēt, parasti ļoti.
aizgribēties Sagribēties.
uzgribēties Sagribēties.
ķiņķele Sagriešanās, sapīšanās.
uzrikāt Sagriezt (maizes šķēles).
uzrikot Sagriezt (maizes šķēles).
uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, parasti desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
saņurkāt Sagriezt ar neasu griežamo; saņurīt.
saņurīt Sagriezt ar neasu griežamo.
sašķērēt Sagriezt ar šķērēm.
popiskaķ Sagriezt ar žileti.
tranšēt Sagriezt atsevišķos gabalos (īpaši par putna cepeti runājot).
saskust Sagriezt plānās sloksnēs.
sloksnēt Sagriezt sloksnēs.
sašķēlēt Sagriezt šķēlēs.
sašķērēt Sagriezt, parasti garenās strēmelēs.
sašķērst Sagriezt, sacirst, sašķelt.
sašķēpēt Sagriezt, sagraizīt.
sprūdzins Sagriezta aukliņa pie koka lociņa.
vindals Sagriezta grīste, gurste.
vedziekste Sagriezta klūga.
vedzieksts Sagriezta klūga.
vērpata Sagriezta rudzu sauja, ar ko sasien rudzu kūli.
virpata Sagriezta rudzu sauja, ar ko sasien rudzu kūli.
virpats Sagriezta rudzu sauja, ar ko sasien rudzu kūli.
padrazas Sagrieztas (atkritumos) biešu un kāpostu saknes un lapas.
pārsagriezties Sagriezties (uz vienu vai otru pusi).
sagrezelēties Sagriezties kā veca grezele.
ģerpstelēties Sagriezties mezglā.
pārkļauties Sagriezties, saliekties greizs.
sasukties Sagriezties, savērpties.
atdrāzt Sagriezties.
sasagriezties Sagriezties.
sastubt Sagriezties.
savirināties Sagriezties.
vērpele Sagriezusies dzija.
skrudze Sagriezusies, sametusies dzija, diegs; cirta.
sprudze Sagriezusies, sametusies dzija, diegs; skrudze.
deinis Sagriežamais sprungulis, sprūds.
dzeinis Sagriežamais sprungulis, sprūds.
saļumdīties Sagrīļoties, saļodzīties.
sazvāļāties Sagrīļoties, sašūpoties.
saļumstīties Sagrīļoties, zaudēt līdzsvaru.
sazvāļoties Sagrīļoties.
vārpsta Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās; vārpstiņa (2).
vārpstiņa Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās.
pārgriezt Sagrozīt (vārdus).
sagrozalēt Sagrozīt.
greizais spogulis Sagrozītā, izkropļotā veidā.
interpolators Sagrozītājs, viltotājs.
patrušāties Sagrozīties, pagrozīties.
patrīņāties Sagrozīties.
ačgārns Sagrozīts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
sagroz. Sagrozīts vārds.
savagot Sagrumbot (parasti seju, tās daļas); izvagot (3).
izvagot Sagrumbot, izrievot (parasti seju, tās daļas).
sakrunčot Sagrumbot, sakrunkot.
sakrunkuļot Sagrumbot.
saverksēt Sagrumbot.
saverkstēt Sagrumbot.
uzgrumbāties Sagrumboties, kļūt nelīdzenam.
uzgrumboties Sagrumboties, kļūt nelīdzenam.
sapārot Sagrupēt pa pāriem.
pārgrupēt Sagrupēt, izvietot (ko) citādi.
sadalīt Sagrupēt, norīkot (cilvēkus), piemēram, darba, pasākuma veikšanai.
sadalīt Sagrupēt, parasti domās (pēc kādām pazīmēm).
izstiepties Sagrupēties (garā rindā, kolonnā u. tml.).
satucināt Sagrūst (grauzdētas kaņepes, lai iegūtu eļļu).
sakamot Sagrūst biezputrā (zirņus).
apgrūst Sagrūst daļēji, pavirši.
stapāt Sagrūst, stampāt.
grūdesis Sagrūsta, sakapāta cūku barība.
grūdums Sagrūstas saknes lopiem.
tempe Sagrūstas, klučos vai klimpās saveidotas kaņepes, kartupeļi vai pupas.
temps Sagrūstas, klučos vai klimpās saveidotas kaņepes, kartupeļi vai pupas.
misiņtralla Sagrūsti jeb sastampāti cūku tauki.
kremmēties Sagrūsties ar ragiem.
sastuknīties Sagrūsties.
saeņģēt Sagrūstīt.
grūsla Sagrūsts kartupeļu, kaņepju, pupu, zirņu ēdiens.
izgrūdas Sagrūstu kaņepju paliekas.
pīte Sagrūstu novārītu zirņu pika ar sīpoliem, sāli un citām piedevām.
sakrist Sagrūt (1).
izgrūt Sagrūt daļai, sagrūt vietumis un kļūt robainam, caurumainam u. tml.
drupot Sagrūt, sabrukt, sairt.
posti Sagruvusi ēka.
sagrust Sagruzdēt.
zvirgžņi Sagruzduši krāsns akmeņi.
vīkale Sagša ar diviem pušķiem stūros.
austene Sagša, liels lakats.
sakša Sagša.
apaudas Sagšām piešūtie izaudumi lejas malās.
saštuderēt Sagudrot; sacerēt.
sagudrēt Sagudrot.
sagūdrēt Sagudrot.
saprātot Sagudrot.
sapunkterēt Sagudrot.
sapunkturēt Sagudrot.
saguldināt Saguldīt (1).
saguldināt Saguldīt (2).
sagult Sagulēties (2).
sagulties Sagulēties (2).
sasastāties Sagulsnēties (par ko biezu).
sasagulties Sagulties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
salikties Sagulties (par vairākiem, daudziem).
apzvilt Sagulties, sakrist veldrē (par labību).
sagulēties Sagulties.
iegumt Sagumstot ierauties dziļāk (kur iekšā) - par cilvēku.
sačupt Sagumt (1).
saplakt Sagumt (piemēram, sēžot, stāvot).
sagumēt Sagumt.
appoinīt Sagumzīt, saburzīt.
appuinīt Sagumzīt, saburzīt.
izmurzāt Sagumzīt.
sagunēt Sagunīt.
Sagunto Sagunta, pilsēta Spānijā ("Sagunto").
saguibt Sagurt, saslimt.
saguzums Sagurums, slimība.
7. Hērakla varoņdarbs Sagūstīja un pieradināja mežonīgo Krētas vērsi.
savaņģot Sagūstīt (1).
savaņģot Sagūstīt (2).
noķert Sagūstīt (kādu); notvert, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
savangot Sagūstīt, apcietināt.
pieķert Sagūstīt, nomedīt (parasti nelielus dzīvniekus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
noķert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot.
notvert Sagūstīt, nomedīt, nozvejot.
izķert Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
apgūstīt Sagūstīt, saņemt gūstā (virkni objektu).
kaptivēt Sagūstīt, valdzināt.
vaņģēt Sagūstīt; ar varu iesaistīt.
sadreļļot Sagūstīt.
saķeipt Sagūstīt.
vangot Sagūstīt.
uzpanckāt Saģērbt (īpaši bērnu).
izģērbt Saģērbt (kā); arī izģērbties (2).
pārģērbt Saģērbt (kādu) tā, ka (tas) izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties).
piemaukt Saģērbt (vairākus, daudzus apģērba gabalus).
sapodāt Saģērbt biezā apģērbā.
sasamaukties Saģērbt sev (vairākus apģērba gabalus).
noģērbt Saģērbt, apģērbt (kā, parasti labi, skaisti).
izģērbties Saģērbties (kā).
sasprandzēties Saģērbties ciešā, šaurā, parasti ar sprādzēm, āķiem aizdarāmā apģērbā; sajozties (ar jostu, siksnu).
pārģērbties Saģērbties tā, ka izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties).
sapamparoties Saģērbties vecā, nekārtīgā un saplēstā apģerbā.
iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
uztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
izataisīties Saģērbties, arī izturēties līdzīgi kam.
ievomzēties Saģērbties, ietīties (biezā apģērbā, drēbēs).
sasatīties Saģērbties, ietīties (lakatos, segās).
nosatīties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās).
nosatuntulāties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās).
sapopināties Saģērbties, ievīstīties.
tutuļoties Saģērbties, satīstīties (daudzos apģērbos).
sačunčināties Saģērbties, satīties.
satauņāties Saģērbties, satīties.
sakamāties Saģērbties, satuntuļoties.
sasaģērbties Saģērbties.
savilkties Saģērbties.
Reinoutria sachalinensis Sahalīnas dižsūrene.
Karafuto Sahalīnas salas dienvidu (japāņu) daļas nosaukums 1905.-1945. g.
Austrumsahalīna Sahalīnas salas Krievijā, Ohotskas jūrā, austrumu daļa.
Ziemeļsahalīna Sahalīnas salas ziemeļu daļa, Krievijas Sahalīnas apgabalā.
Euonymus sachalinensis Sahalīnas segliņš.
Saharanpūra Sahāranpura, pilsēta Indijā.
Rietumsahāra Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (faktiski Marokas anektēta teritorija ar nenoregulētu statusu), atrodas Āfrikas ziemeļrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 252120 kvadrātkilometru, 491500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ajuna, robežojas ar Maroku, Alžīriju un Mauritāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Arābijas tuksnesis Sahāras tuksneša ziemeļaustrumu daļa Ēģiptē, starp Nīlu un Sarkano jūru, no kuras to atdala Etbajs (augstums — līdz 2184 m), uz dienvidiem no 22 grādu ziemeļu platuma, pāriet Nūbijas tusksnesī, akmeņains plato, vidējais augstums — 500 m vjl.
Lībijas tuksnesis Sahāras ziemeļaustrumu daļa, uz rietumiem no Nīlas, Lībijā, Ēģiptē un Sudānā, platība — \~2 mlj kvadrātkilometru.
invertāze Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē; pārtikas piedeva E1103, ražošanas palīglīdzeklis, iespējamā iedarbība - var būt ģenētiski modificēts un ģenētiski modificētie fermenti var izraisīt smagas saslimšanas.
invertins Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē.
maltoze Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas alus, spirta gatavošanas procesā; iesalcukurs.
iesalcukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
saharometrija Saharimetrija.
sacharīns Saharīns - mākslīga saldviela, cukura aizstājējs.
cakariņš Saharīns.
cākars Saharīns.
sakarina Saharīns.
sakariņš Saharīns.
saccharomycetaceae Saharomicēšu dzimta.
debaryomyces Saharomicēšu dzimtas ģints.
hanseniaspora Saharomicēšu dzimtas ģints.
hansenula Saharomicēšu dzimtas ģints.
lipomyces Saharomicēšu dzimtas ģints.
pichia Saharomicēšu dzimtas ģints.
saccharomyces Saharomicēšu dzimtas ģints.
williopsis Saharomicēšu dzimtas ģints.
zygosaccharomyces Saharomicēšu dzimtas ģints.
raugs Saharomicēšu dzimtas vienšūnas sēnes, kas vairojas pumpurojoties un ar sporām un kas cukuru saturošās vielās izraisa rūgšanu.
maizes jeb alus raugs saharomicēšu suga ("Saccharomyces cerevisiae").
saharozūrija Saharoze urīnā.
niedru cukurs Saharoze.
Saha Sahas Republika (Jakutija) - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijā, administratīvais centrs - Jakutska, platība - 3083500 kvadrātkilometru, 949800 iedzīvotāju (2009.).
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu.
Sahivala Sahīvāla, pilsēta Pakistānā.
Sidona Saida, pilsēta Libānā, tās nosaukums līdz XVI gs.
Saida Saidupe, Liepnas pieteka.
dūcmanis Saīdzis cilvēks, īgņa.
dūgmanis Saīdzis cilvēks, īgņa.
ķesaklis Saīdzis cilvēks, ķildnieks.
ķeseklis Saīdzis cilvēks, ķildnieks.
grogneur Saīdzis cilvēks, rūcenis.
rūgumpods Saīdzis cilvēks; īgņa.
grimža Saīdzis cilvēks.
tuktūzis Saīdzis cilvēks.
vieba Saīdzis cilvēks.
dumāksnis Saīdzis, dusmīgs cilvēks.
rūgņa Saīdzis, īgns cilvēks.
glemža Saīdzis, neapmierināts cilvēks.
duksīgs Saīdzis, noslēdzies.
ņarglīgs Saīdzis, raudulīgs.
īdzenis Saīdzis, sapīcis cilvēks; īga.
īgonis Saīdzis, sapīcis cilvēks; īga.
īga Saīdzis, sapīcis cilvēks.
grīzns Saīdzis.
kurnīgs Saīdzis.
satepis Saīdzis.
conventus Saiešana, sapulce.
treskačs Saiešana.
saieties Saiet (3).
saklezēt Saiet kunkuļos.
sakupucēt Saiet kunkuļos.
glecēt Saiet pikā, sakristies, sarecēt.
satrausties Saiet, ietilpt.
salīsties Saiet, salīst.
sasavilkties Saiet, sanākt (par vairākiem, daudziem).
sasnāt Saiet, sanākt kopā.
jaukties Saieties (ar kādu), nonākt saskarē (ar ko).
maisīties Saieties (ar kādu), nonākt saskarē (ar ko).
sasasieties Saieties, sadraudzēties (ar kādu).
sasasisties Saieties, sadraudzēties (ar sliktiem cilvēkiem).
riņķāt Saieties, satikties.
teidiņš Saiets, sanāksme, landtāgs.
ansamblis Saiets.
saigaks Saiga.
saīgnēties Saīgnoties.
grezot Saīgt, sapīkt.
sažurbt Saīgt, sapīkt.
noīgt Saīgt.
saīgnoties Saīgt.
saīgņoties Saīgt.
sapilkt Saīgt.
ņurdība Saīgums.
budzis Saīgusi persona.
viebaļa Saīgusi sieviete.
rūcoņa Saīgusi, ņurdīga persona.
izpukstēties Saīgušam kādu laiku klusi sarunāties pašam ar sevi par kaut ko nepatīkamu.
Friedrichswald Saikava.
Friedrichswald Saikavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā.
Saikof Saikavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā.
konjunkcija Saiklis.
saisteklis Saiklis.
saisteknis Saiklis.
saistīklis Saiklis.
subjunkcija Saikne "ja - tad".
pavediens Saikne (parasti starp cilvēkiem, parādībām, darbībām).
sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība.
sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība.
pašreferenciāls Saiknē ar sevi esošs.
asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
Leader Saiknes starp darbībām lauku ekonomikas attīstībai ("links between actions for the development of the rural economy").
kontingence Saikņu biežums.
uzlipis Sailgojies (pēc kāda), iekārojis (kaut ko).
pats Saime, arī ģimene.
saimeste Saime, dzimta.
liecenieks Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis.
liecinieks Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis.
saimistaba Saimes istaba.
spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
pate Saimiece.
palīgsaime Saimju kopums, ko izveido no saimes pavasarī, vasarā; sezonas saime.
saimniekmadāma Saimniece (1), parasti turīga.
saiminīca Saimniece (zemnieku saimniecībā); saimnieka sieva.
kundze Saimniece, darba devēja (attiecībā pret padoto); saimniecības, uzņēmuma u. tml. īpašniece.
madāma Saimniece, darba devēja.
ņaņa Saimniece, pie kuras var pārnakšņot.
saimenieca Saimniece.
ķēķene Saimnieces palīdze (muižā).
pussaimniecība Saimniecība ar pusasmīti zemes (~10-14 ha).
atkrava Saimniecībā lieki, darba nespējīgi cilvēki.
dabas resursi saimniecībā un kultūrā izmantojamie dabas objekti un procesi: zeme, tās dzīles, ūdeņi, meži, flora un fauna, atmosfēra, gaiss, Saules un vēja enerģija, Zemes iekšējais siltums, paisums un bēgums.
kokaudzētava Saimniecība vai ražošanas nodaļa, kurā audzē augļu koku, ogulāju, dekoratīvo koku un krūmu stādus.
zvēraudzētava Saimniecība vai tās atsevišķa ražošanas vienība, kurā audzē kažokzvērus.
zirgaudzētava Saimniecība vai tās atsevišķa ražošanas vienība, kurā audzē šķirnes zirgus.
saimestība Saimniecība, iedzīve.
reproduktorsaimniecība Saimniecība, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus; arī priekšzīmīga saimniecība.
rekordsaimniecība Saimniecība, kurā iegūst rekordražas.
zīdsaimniecība Saimniecība, kurā kopj un audzē zīdtauriņus un iegūst zīda šķiedru, gk. Ķīnā un Japānā, arī Itālijā Francijā u. c.
ceturksnis Saimniecība, kurā zemi apstrādā ar 4 zirgiem.
dīķsaimniecība Saimniecība, saimniecības daļa, kurā nodarbojas ar šo papildnozari.
sēklaudzētava Saimniecība, saimniecības vienība, kurā sagatavo vērtīgu šķirnes augu sēklas materiālu.
miljonārs Saimniecība, uzņēmums, kura ienākumi sasniedz miljonu un vairāk rubļu.
ļoba Saimniecība.
saimeste Saimniecība.
virtšafte Saimniecība.
saimniekzeme Saimniecībai piederoša zeme.
rija Saimniecības celtne (ar apsildīšanas ierīci, māla klona grīdu) labības žāvēšanai, labības kulšanai; šādas celtnes telpa labības žāvēšanai.
klēts Saimniecības celtne lauksaimniecības produktu, tekstīliju uzglabāšanai.
šķūnis Saimniecības celtne, arī telpa, parasti labības, lopbarības, malkas, darbarīku glabāšanai.
mājkopība Saimniecības darbu kopums (galvenokārt mājas, dzīvokļa apkopšanai, ēdiena sagādei un gatavošanai).
mājsaimniecība Saimniecības darbu kopums (galvenokārt mājas, dzīvokļa apkopšanai, ēdiena sagādei un gatavošanai).
ratnīca Saimniecības ēka vai telpa saimniecības ēkā ratu, ragavu, aizjūga piederumu, darba rīku un mašīnu novietošanai.
brūze Saimniecības pagalms, arī mazgāšanas māja.
plānsaimniecība Saimniecības sistēma, kam pamatā ir plāns.
graudsaimniecība Saimniecības sistēma, kurā lielāka zemes platība aizņemta graudaugiem un kura ražotos graudus neapstrādātus laiž tirgū.
mamzele Saimniecības vadītāja (muižā).
spīdzmane Saimniecības vadītāja muižā, pilī.
spīzmane Saimniecības vadītāja muižā.
ekonoms Saimniecības vadītājs.
dustačs Saimniecības ziepes.
ezersaimniecība Saimnieciskā darbība ezeros, gk. zveja.
komercdarbība Saimnieciska darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.
dzīvošana Saimnieciskā dzīve, ekonomika, dzīves veids, morālā dzīve.
arbitrāža Saimnieciska strīda izšķiršana, konflikta likvidēšana.
kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas.
branša Saimnieciskās darbības nozare vai specialitāte.
krodzniecība Saimnieciskās darbības nozare, kas saistīta ar viesu apkalpošanu krogos, traktieros u. tml.
grāmatvedība Saimnieciskās darbības vienlaidu nepārtraukta uzskaite un kontrole naudas izteiksmē.
integrācija Saimnieciskās dzīves internacionalizācijas forma: brīva tirdzniecība starp dalībvalstīm, muitu savienība u. tml.
agrārģeogrāfija Saimnieciskās ģeogrāfijas nozare, kas apskata dažādu zemes izmantošanas veidu ģeogrāfisko novietojumu un pētī šī novietojuma cēloņus.
dotums Saimnieciskās joslas ārsaimnieciskais faktors jeb ārsaimniecisks priekšnosacījums.
apmītņošana Saimnieciskās politikas virziens jaunu teritoriju apgūšanā, kas galveno uzmanību pievērš apmetņu radīšanai un veidošanai.
kalkulācija Saimnieciskās uzskaites nozare - uzņēmuma ražošanas, pārvaldes un apgrozības izmaksu noteikšana.
balasts Saimnieciski neizmantojama krava, smagums, ko novieto transportlīdzeklī (piemēram, kuģī, lidaparātā) dažādu spēku līdzsvarošanai.
kefale Saimnieciski nozīmīga zivs, izplatīta tropu un mērenajās joslās.
iznīkala Saimnieciski panīcis cilvēks.
kartelis Saimnieciski patstāvīgu uzņēmumu apvienība, kas izveidota, lai novērstu savstarpēju konkurenci un vienotos par pārdošanas noteikumiem, cenām utt.
nīkulīgs Saimnieciski vāji attīstīts, nestabils.
kontējums Saimniecisko darījumu atspoguļošana grāmatvedības kontos.
bilancvērtība Saimniecisko līdzekļu novērtējums naudas izteiksmē grāmatvedības bilancē.
komercsabiedrība Saimniecisks uzņēmums komercdarbības veikšanai; uzņēmējsabiedrība.
saimniecīgs Saimniecisks.
virčaptīgs Saimniecisks.
saimiekmātiņš Saimnieka māte.
saimniekmātiņš Saimnieka māte.
vecsaimnieks Saimnieka tēvs, vai ļoti vecs saimnieks.
saimiektēviņš Saimnieka tēvs.
saimniektēviņš Saimnieka tēvs.
kundzēns Saimnieka, darba devēja bērni.
kundziņš Saimnieka, darba devēja bērni.
kundzēns Saimnieka, darba devēja nepieaudzis dēls; kundziņš (2).
kundziņš Saimnieka, darba devēja nepieaudzis dēls.
kundzīte Saimnieka, darba devēja nepieaugusi meita.
kambarnieki Saimnieki, kas nomāja pilsētas zemi gruntsnomā un maksāja nodevas vai gruntsnaudu pilsētas ķemerejā ("naudas kambarī").
saimniekmamma Saimniekmāte, parasti paveca, turīga.
sasaimniekot Saimniekojot sagādāt, iegūt (ko) lielākā daudzumā; saimniekojot sagādāt, iegūt (kā lielāku daudzumu).
piesaimniekot Saimniekojot sasniegt.
valdīt Saimniekojot vadīt (lauku saimniecību).
virčapte Saimniekošana; saimniecība.
parāds Saimniekošanas paņēmiens.
ražotājsaimniecība Saimniekošanas veids, kad uzturlīdzekļus ieguva, nevis pārtiku vācot, bet to ražojot, zemkopība un lopkopība kļūst par galveno iztikas avotu. Dažādās zemēs tās rašanās laiki ir dažādi - ap 7000-5000. g. p. m. ē.
nosaimniekot Saimniekot (visu laikposmu) un pabeigt saimniekot.
spīzmanēt Saimniekot, vadīt mājsaimniecību.
elpēt Saimniekot.
saiminiekot Saimniekot.
saimniekāt Saimniekot.
saimot Saimniekot.
saiminieks Saimnieks (zemnieku saimniecībā).
kungs Saimnieks, darba devējs (attiecībā pret padoto); saimniecības, uzņēmuma u. tml. īpašnieks.
dzērājtēvs Saimnieks, ģimenes galva, kas daudz lieto alkoholiskus dzērienus.
trecinieks Saimnieks, kam bija aptuveni 8 hektāri liela zemes platība.
graudotājs Saimnieks, kas saimnieko ar graudniekiem.
dzimtnieks Saimnieks, kas savu saimniecību iepircis no muižas par dzimtu.
gobzemis Saimnieks, kas viens pats apstrādāja vesela arkla zemi vai pārzināja saimniecību apvienību (gobu 2(2)).
pāns Saimnieks, kungs.
zaldārtnieks Saimnieks, kurš saņēmis zemi par dienēšanu armijā.
pats Saimnieks, saimniece.
oikonoms Saimnieks, zemkopis; bufetes turētājs biedrībās.
māsters Saimnieks; kungs.
bančaklis Saimnieks.
saimenieks Saimnieks.
sainiks Saimnieks.
seimnieks Saimnieks.
sēmiks Saimnieks.
semnieks Saimnieks.
saimniekpaps Saimniektēvs.
saimniekpapus Saimniektēvs.
saimiekgājums Saimnieku šķira, kārta; saimnieki.
saimniekgājums Saimnieku šķira, kārta; saimnieki.
saimēt Saimot.
saģiftēšana Saindēšana.
abrisms Saindēšanās ar abrinu.
amilisms Saindēšanās ar amilalkoholu.
anilīnisms Saindēšanās ar anilīnu, asinīs rodoties methemoglobīnam.
atropīnisms Saindēšanās ar atropīnu vai beladonnu.
sitotoksisms Saindēšanās ar augu uzturu, kas inficēts ar pelējumsēnēm vai baktērijām.
barbitūrisms Saindēšanās ar barbitūrskābes atvasinājumiem.
benzolisms Saindēšanās ar benzolu, ieelpojot vai iedzerot to.
apizinācija Saindēšanās ar bišu indi.
ostreotoksisms Saindēšanās ar bojātām austerēm.
kreatotoksisms Saindēšanās ar bojātu gaļu.
maidisms Saindēšanās ar bojātu kukurūzu.
borisms Saindēšanās ar bora savienojumiem.
bromoformija Saindēšanās ar bromoformu.
bromoformisms Saindēšanās ar bromoformu.
cinhonisms Saindēšanās ar cinhonas mizu vai tās alkaloīdiem.
ofidisms Saindēšanās ar čūsku indi.
polialkoholisms Saindēšanās ar dažādu spirtu maisījumu.
eiforbisms Saindēšanās ar dievkrēsliņiem; pazīmes: gremošanas orgānu akūts iekaisums un asfiksija.
zootrofotoksisms Saindēšanās ar dzīvnieku valsts uzturlīdzekļiem.
merkuriālisms Saindēšanās ar dzīvsudrabu; var būt akūta un hroniska.
emētisms Saindēšanās ar emetīnu vai ipekakuānu.
endotoksikoze Saindēšanās ar endotoksīnu.
karbolisms Saindēšanās ar fenolu.
fagopīrisms Saindēšanās ar griķiem; alerģisks stāvoklis, kas izpaužas kā šķebināšana, vemšana, nātrene un deguna un acu gļotādas kairinājums.
heterointoksikācija Saindēšanās ar indi, kas nav radusies organismā.
scillisms Saindēšanas ar jūras sīpoliem; pazīmes: vemšana, palēnināts pulss, sirds kambaru fibrilācija.
kamforisms Saindēšanās ar kamparu; pazīmes: krampji, koma.
kantaridisms Saindēšanās ar kantaridīnu.
metīlisms Saindēšanās ar koka spirtu (metīlalkoholu).
gitagisms Saindēšanās ar kokaļu ("Agrostemma githago L.") sēklām.
kolocintidisms Saindēšanās ar kolokvinta augļiem, izpaužas kā asiņaina caureja.
krotonisms Saindēšanās ar krotoneļļu; izpaužas kā hemorāģisks gastroenterīts.
kubebisms Saindēšanās ar kubebu (akūta gastroenterīta aina).
lobēlisms Saindēšanās ar lobēliju vai tās alkaloīdiem; pazīmes: vemšana, toniski un kloniski krampji, elpošanas paralīze.
mangānisms Saindēšanās ar mangānu: intencijas trīce, retropulsija, runas traucējumi.
ergotisms Saindēšanās ar melnajiem graudiem.
ustilagīnisms Saindēšanās ar melnplaukas sēnēm "Ustilago maydis" (kukurūzas rūsa), kas rada dedzināšanu, niezi, hiperēmiju, akrocianozi un kāju pietūkumu; līdzīgs ergotismam.
mitilotoksisms Saindēšanas ar mitilotoksīnu, kas izpaužas kā centrālas un perifēriskās nervu sistēmas paralīze.
muskarīnisms Saindēšanās ar muskarīnu; pazīmes: uzbudinājums līdz trakošanai, siekalošanās.
narkotisms Saindēšanās ar narkotiskiem līdzekļiem.
glonoisms Saindēšanās ar nitroglicerīnu: vemšana, kolikas, kloniski krampji, elpošanas centra paralīze.
mekonisms Saindēšanās ar opiju; atkarība no opija.
paraldehīdisms Saindēšanās ar paraldehīdu.
galaktotoksisms Saindēšanās ar pienu.
piperisms Saindēšanās ar pipariem.
rīcinisms Saindēšanās ar rīcinu vai rīcinauga sēklām: hemorāģisks gastroenterīts un dzeltē.
salicilisms Saindēšanās ar salicilskābi vai tās savienojumiem; pazīmes: trokšņi ausīs, dzirdes vājināšanās, slikta dūša, vemšana.
santonisms Saindēšanās ar santonīnu; pazīmes: vemšana, caureja, ksantopsija, krampji.
selenoze Saindēšanās ar selēna savienojumiem.
micētisms Saindēšanās ar sēnēm.
mikotoksikoze Saindēšanās ar sēņu toksīniem, piem., ergotisms.
acidisms Saindēšanās ar skābēm, kas ievadītas organismā no ārienes.
oksālisms Saindēšanās ar skābeņskābi; pazīmes: gastroenterīts un nefrīts, kolapss, cianoze, midriāze, elpas trūkums.
solānisms Saindēšanās ar solanīnu; pazīmes: vemšana, sausa rīkle, reibonis, galvassāpes, vājš pulss, trīce un krampji.
strihnīnisms Saindēšanās ar strihnīnu; pazīmes: tetāniski krampji.
helidonisms Saindēšanās ar strutenēm: šķebināšana, vemšana, caureja, elpošanas centra paralīze.
argīrija Saindēšanās ar sudrabu.
koniisms Saindēšanās ar suņstobriem: kāju, roku un elpošanas muskuļu paralīze.
terebintīnisms Saindēšanās ar terpentīnu; simptomi: vēdersāpes, caureja, hematūrija.
digitālisms Saindēšanās ar uzpirkstītēm vai to preparātiem: vemšana, caureja, pulsa palēnināšanās.
bromatotoksisms Saindēšanās ar uzturu.
daturisms Saindēšanās ar velnābolu: kuņģa un zarnu darbības traucējumi, krampji, murgi, redzes pavājināšanās, elpošanas paralīze.
cikutisms Saindēšanās ar velnarutkiem; pazīmes: paplašināti redzokļi, cianoze, konvulsijas, koma.
veratrisms Saindēšanās ar veratrīnu: sirds paralīze sistolē.
absintisms Saindēšanās ar vērmelēm, parasti lietojot vērmeles saturošus alkoholiskos dzērienus.
dafnisms Saindēšanas ar zalktenēm: hemorāģisks gastroenterīts, delīrijs un kolapss.
citizisms Saindēšanās ar zeltliju vai citizīnu.
helleborisms Saindēšanās ar ziemziežu ("Helleborus") glikozīdiem.
hidrocianisms Saindēšanās ar zilskābi.
ihtiotoksisms Saindēšanās ar zivīm.
pieselība Saindēšanās, infekcija.
asinssaindēšanās Saindēšanās, ko izraisa asinīs iekļuvušie mikrobi.
autointoksikācija Saindēšanās, ko izraisa pašā organismā radušās kaitīgās vielas.
venenācija Saindēšanās.
sazāļot Saindēt (piemēram, ēdienu, dzērienu, arī priekšmetu) ar kādu vielu vai kādām vielām.
nozālenēt Saindēt; nozāļot.
apzālēt Saindēt.
saģiftēt Saindēt.
sanodīt Saindēt.
apsačadīties Saindēties ar tvanu.
nosačadīties Saindēties ar tvanu.
notručēties Saindēties, noindēties.
nozālenēties Saindēties; nozāļoties.
saģiftēties Saindēties.
sasaindēties Saindēties.
toksiko- Saindēts; toksisks; ar indi saistīts (piem., toksikomānija).
pauga Sainis (ar dažādām lietām).
konverts Sainis ar mantām.
vērpele Sainis nešanai uz pleciem.
vīkstulis Sainis, aizsainis.
tineklis Sainis, kaut kas ietīts.
tundulis Sainis, kaut kas satīstīts.
ķīpa Sainis, ko veido cieši sapresēta masa vai blīvi cits pie cita salikti nelieli priekšmeti.
grīzte Sainis, kušķis, bize.
mārksna Sainis, lakatā vai palagā iesietas mantas; mārksns.
mārksns Sainis, lakatā vai palagā iesietas mantas; mārsns.
mārsna Sainis, nasta.
panars Sainis, nasta.
panārs Sainis, nastiņa.
vīstiņš Sainis, neliels salmu kūlis.
panara Sainis, nesamais; tarba, kurā zirgam ieber auzas; grabažas.
kūņa Sainis, pauna, klēpis.
panurs Sainis, pauna, kuru nes rokā vai padusē.
knaupis Sainis, pauna.
pindele Sainis, pauna.
pindelis Sainis, pauna.
vīksnis Sainis, pauna.
vīkstēklis Sainis, pauna.
žūpsna Sainis, pauna.
duža Sainis, salmu kūlis.
pekele Sainis; arī iesaiņots priekšmets.
pendele Sainis; pindele.
veiškis Sainis; uz godībām nesamie produkti.
aizsiens Sainis.
sasēja Sainis.
tīņa Sainis.
tīsteklis Sainis.
tīstēklis Sainis.
tīstoklis Sainis.
tīsts Sainis.
truksnis Sainis.
vendzelis Sainis.
vendzelka Sainis.
vīstīkls Sainis.
vīsts Sainis.
kalīte Sainītis, paciņa.
māksna Sainītis, pauniņa.
māksniņa Sainītis, pauniņa.
pasieniņš Sainītis, pauniņa.
pasienītis Sainītis, pauniņa.
knupsis Sainītis.
noza Sainītis.
piepakot Saiņojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
sasaiņot Saiņojot (vairākus, daudzus priekšmetus), piepildīt (ko ar tiem).
pakot Saiņot (ko), parasti pakā; veidot paku.
aizsaiņot Saiņot ciet.
atsaiņot Saiņot vaļā.
pārsaiņot Saiņot vēlreiz, no jauna.
pindelēties Saiņot, kārtot (mantas); kravāties.
paunāt Saiņot, kravāt (mantas, parasti gatavojoties ceļam).
paunot Saiņot, kravāt (mantas, parasti gatavojoties ceļam).
paunāties Saiņot, kravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
paunoties Saiņot, kravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
pekelēt Saiņot, kravāt.
saiņoties Saiņot, parasti daudzus, priekšmetus, piemēram, pirms došanās ceļā.
ķuģelēt Saiņot.
pakāt Saiņot.
pendelēt Saiņot.
pakāties Saiņoties.
pakavāties Saiņoties.
pakoties Saiņoties.
Saipīte Saipeite, Palaceņas pieteka.
Staipīte Saipeite, Palaceņas pieteka.
sairdīt Sairdināt.
klazmatoze Sairšana fragmentos, piem., šūnas.
dezagregācija Sairšana, sabrukšana atsevišķās sastāvdaļās.
pitoģenēze Sairšanas vai pūšanas procesa veidošanās.
disimilēties Sairt (par vielām disimilācijas procesā).
nogalēties Sairt, sadrupt līdz galam.
drunēt Sairt, trūdēt, pūt.
destrukcija Sairums, sabrukums; normālas struktūras izjaukšana.
saīsinājumzīme Saīsinājuma zīme.
kub. Saīsinājumos - kubik-.
abbreviatura Saīsinājums (nošu raksta).
abreviācija Saīsinājums (vārda, locekļa).
kuzi Saīsinājums no "kuzin", ko zina, varbūt.
līk Saīsinājums no "līks".
SARS-CoV-2 Saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2", 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais koronavīruss.
specfonds Saīsinājums no "speciālais fonds", padomju laikos bibliotēkās ierīkots slepens grāmatu fonds, kurā lasītāji varēja iekļūt tikai ar īpašām atļaujām.
va Saīsinājums no "vaid", ar nozīmi "ir 3".
žē Saīsinājums no "žēlīgais".
burgeri Saīsinājums no saliktajiem nosaukumiem, kam vārda otrajā daļā ir -burgers (hamburgers, čīzburgers, kingburgers u. c.).
Mc Saīsinājums no skotu Mac "dēls" (lieto pie uzvārda).
kupīra Saīsinājums, izlaidums (tekstā, skaņdarbā).
abreviatūra Saīsinājums, ko veido no saīsinātām vārdu savienojuma sastāvdaļām.
abbreviācija Saīsināšana, paīsinājums.
dekurtācija Saīsināšana.
sarabāt Saīsināt (buru nelielā zvejas laivā).
apraut Saīsināt (piemēram, vārdus).
giljotinēt Saīsināt vai izbeigt debates Anglijas parlamentā.
nostrupināt Saīsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
nostrupēt Saīsināt, arī apraut.
kupirēt Saīsināt, izlaist (ko tekstā, skaņdarbā).
abbrevēt Saīsināt.
apstrupināt Saīsināt.
sastrupināt Saīsināt.
adonijs Saīsināta daktiliskā diametra vārsma sengrieķu dzejā, metriskā shēma: - v v - v.
prohirons Saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem, sastādīta Bizantijā 870.-879. g. grieķu valodā, pārstrādājot Justiniāna kodifikāciju.
īsums Saīsinātā veidā, konspektīvi, neiedziļinoties sīkumos; īsi.
sonetīns Saīsinātais sonets - latviešu dzejai specifiska stingrā strofiskā forma, ko izveidojis Rainis; Raiņa strofa.
confer Saīsināti.
īsināties Saīsināties.
sastrupināties Saīsināties.
sastrupt Saīsināties.
formula Saīsināts apzīmējums vielas ķīmiskajam sastāvam.
priekštituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievieto lapā galvenā titula priekšā, lai aizsargātu to no bojāšanās; aizsargtituls.
aizsargtituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievietoja labākās grāmatās galvenā virsraksta aizsargāšanai pret netīrumiem un bojājumiem.
abrežē Saīsināts raidījums, fragments no darba.
entimēma Saīsināts siloģisms tradicionālajā formālajā loģikā, kurā netiek skaidri izteikta kāda premisa vai secinājums.
koncīzs Saīsināts, īss, savilkts; nenoteikts.
vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
ta Saista atkārtotus vārdus un norāda uz to nozīmes pastiprinājumu.
kurpretī Saista divus relatīvi patstāvīgus salikta teikuma komponentus; turpretī, turpretim.
kamēr Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; bet; turpretī.
kādēļ Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; tādēļ.
kālab Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; tālab.
kāpēc Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; tāpēc.
kas Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; tas.
kur Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; tur.
tik Saista divus vai vairākus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, norādot uz to līdzīgumu.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē; nevis.
nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
tikvien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību; ne tikai - bet arī.
tikai Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
jeb Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, kas izteikti ar vienādas nozīmes vārdiem vai vārdu savienojumiem.
taču Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (3).
turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
tātad Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
tomēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma pretnostatījuma sintaktisko attieksmi pret kontekstu.
vien Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, neatbilstību.
tik Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
tikai Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
ja Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
jeb Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
jo Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
kas Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
kaut Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
vai Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
vai Saista salikta pakārtojuma teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis "vai".
tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
vien Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu; tik 4(3), tikai (3).
tik Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu; tikai (3).
tikai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu.
turpretī Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
vai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (2).
bet Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
tādēļ Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem; tāpēc (3).
tālab Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem; tāpēc (3).
tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem.
tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz nolūka un seku attieksmi starp tiem.
tātad Saista salikta sakārtota teikuma komponentus, norādot uz secinājuma attieksmēm starp tiem.
nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumiem (starp kuriem ir šķīruma attieksme), norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tā"), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tādēļ", "tāpēc"), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tāpēc", "tādēļ"), un vienlaikus norāda uz cēloņa attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik" kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik"), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu "tāds", un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponenta minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļu vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas paskaidro, precizē šajā teikuma komponentā minēto vārdu ar laika nozīmi, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem; kamēr.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem; līdz 3.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
tā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem; tikko.
līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības vai pēc tās).
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
tas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
kolīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); līdzko.
tiklīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tikko (3), kolīdz.
tikko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz, kolīdz.
līdzko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības).
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz mēra attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem; lai.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem, kā arī uz laika jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem; ja.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pamatojuma attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pilnīga vai daļēja vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
nekā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
tā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
vien Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem.
tādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem; tāpēc ka.
tālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem; tāpēc ka.
tāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
kopš Saista salikta teikuma komponentu, kurā nosaukts laika moments, kad sākusies un turpinās palīgteikumā minētā darbība, ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponētu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem; ja.
tāds Saista salikta teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
te Saista salikta teikuma patstāvīgas daļas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
toties Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu.
un Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ne Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
nu Saista saliktā teikumā patstāvīgus komponentus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
vai Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz šķīruma sintaktisko attieksmi starp tiem.
ne Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem un vienlaikus uz noliegumu.
un Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem.
kāds Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kur Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
tā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
nekā Saista teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
da Saista viena un tā paša vārda atkārtojumu.
toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu; turpretī, turpretim.
vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus šķīruma sintaktiskajā attieksmē ar saikli "vai" ievadītā palīgteikumā.
tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz satura norobežojumu.
vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
un Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, norādot uz to nozīmju pretstatu, neatbilsmi.
tāpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; kā - tā.
tik Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; tiklab - kā; kā - tā.
tikpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; tiklab - kā; kā - tā.
kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
tiklab Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām.
tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; kā - tā.
ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojama sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
nedz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu; ne - ne.
ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
nedz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
te Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
da Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, īpaši pastiprinot pirmā locekļa izteikto nojēgumu.
bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (1).
nu Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
drīz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
gan Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
gan Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem; lai gan, kaut gan.
ciki Saista virsteikumu ar papildinātāja palīgteikumu.
fascija Saistaudains apvalks, kas klāj atsevišķus muskuļus vai to grupas, kā arī asinsvadus, nervus un iekšējos orgānus.
sindesmoze Saistaudains kaulu savienojums.
endoneirijs Saistaudi, kas aptin un satur kopā.
dentīns Saistaudi, kas veido zoba galveno masu.
taukaudi Saistaudi, kuros ir daudz tauku šūnu.
starpaudi Saistaudi.
inkapsulācija Saistaudu apvalka (kapsulas) izveidošanās ap organismam svešām vielām (svešķermeņiem, svešām šūnām u. tml.).
epimīzijs Saistaudu apvalks ap muskuli.
endomīzijs Saistaudu apvalks ap muskuļšķiedru.
fascijas Saistaudu apvalks, kas sedz atsevišķus muskuļus vai to grupas un dažus iekšējos orgānus, asinsvadus un nervus.
angiofibroma Saistaudu audzējs, kurā daudz asinsvadu.
mezocitoma Saistaudu audzējs; sarkoma.
intersticioma Saistaudu audzējs.
hiperdesmoze Saistaudu hipertrofija.
paroftalmija Saistaudu iekaisums ap aci.
parasinovīts Saistaudu iekaisums ap locītavas sinoviālo apvalku.
perimiozīts Saistaudu iekaisums ap muskuli.
papiloma Saistaudu kārpveida izaugums.
inohimenīts Saistaudu membrānas, aponeirozes iekaisums.
fibroplāzija Saistaudu proliferācija, piem., brūču sadzīšanas otrajā fāzē.
endosts Saistaudu slānis, kas izklāj kaulu smadzeņu dobumu.
labrocīts Saistaudu šūna ar bazofilām granulām citoplazmā, kuras satur heparlnu, hondroitīnsulfātu, hialuronskābi, histamlnu, serotonīnu un tripāzi.
fibroblasts Saistaudu šūna, zvaigžņveida vai vārpstveida šūna ar lielu kodolu un plānu citoplazmas slāni, kas piedalās saistaudu šķiedru veidošanā.
inocīts Saistaudu šūna.
taukšūnas Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; lipocīti.
lipocīti Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; taukšūnas.
menocīts Saistaudu tuklā šūna, kas atrodama menstruālajās asinīs mēnešreizes pirmajā vai otrajā dienā.
cīpsla Saistaudu veidojums, kas (mugurkaulniekiem) savieno muskuļus ar skeleta daļām.
desmoplāzija Saistaudu veidošanās un prolife- rācija, visbiežāk audzējos.
fibroģenēze Saistaudu veidošanās.
fibro- Saistaudu.
dysodonta Saistčauļi.
saiste Saistība (parasti starp cilvēkiem, parādībām).
pēctecība Saistība ar iepriekšējo laikposmu, laikmetu parādībām.
partejiskums Saistība ar kādu politisku partiju; atbilstība kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem; partijiskums.
partijiskums Saistība ar kādu politisku partiju; atbilstība kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem.
meteorotropisms Saistība ar laikapstākļu maiņu, atkarība no tās.
kopparāds Saistība ar vairākiem subjektiem kreditora vai parādnieka pusē.
galvojums Saistība, apliecinājums, solījums, ar ko persona pēc likuma uzņemas izpildīt šajā saistībā, apliecinājumā, solījumā noteiktās prasības.
baists Saistība, cerības.
pieruna Saistība, kas jāveic papildus (galvenajiem līguma noteikumiem).
novācija Saistības izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un tās aizstāšana ar jaunu saistību.
subrogācija Saistības izpildīšana citas personas (parādnieka) vietā, iegūstot prasījumu pret parādnieku šā izpildījuma pilnā apmērā.
līgumsaistības Saistības starp līgumslēdzējiem.
komercķīla Saistību izpildes nodrošinājums ar vērtīgu mantu.
defolts Saistību nepildīšana - aizņēmēja jeb emitenta nespēja izpildīt kredīta vai parāda vērtspapīra noteikumos paredzētās saistības.
atkrišana Saistību pārtraukšana ar baznīcu, korporāciju, partiju.
pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns.
sakritums Saistību tiesību izbeigšanās, kad kreditors un parādnieks apvienojas vienā personā.
saistīgi Saistīgs.
līnija Saistījumā, sakarā (ar ko).
priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu; stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā.
sasaite Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem.
cementēšana Saistīšana vai noklāšana ar cementu.
nexus Saistīšana, savienošana, sakopošana.
attiecināt Saistīt (ar ko); piemērot (kam).
slēgt Saistīt (cilvēku, tā ķermeņa daļas ar važām, ķēdēm).
piekārtot Saistīt (divas valodas vienības, parasti salikta teikuma daļas) bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
ņemt Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.
pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
sintezēt Saistīt (neviendabīgus elementus) noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
turēt Saistīt (piemēram, cilvēkus, parādības, citu ar citu).
pīt Saistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
kalt Saistīt (piemēram, važās).
saskaņot Saistīt (valodas vienības) saskaņojumā (4).
pakārtot Saistīt (valodas vienību, piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
ķēdēt Saistīt ar ķēdi (1).
lokalizēt Saistīt ar noteiktu teritoriju, vietu (piemēram, procesu, parādību).
nostīgot Saistīt ar stīgām, savilkt stīgas.
tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piemēram, pie piestātnes.
važot Saistīt ar važu.
siet Saistīt ar virvi, saiti u. tml. (pie kā); saistīt (pie virves, saites, ķēdes u. tml.).
aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
biedrot Saistīt biedriskās attiecībās.
ņemt Saistīt darbā (parasti pastāvīgā, sistemātiskā).
algot Saistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
asociēt Saistīt īstenības atspoguļojumus uz asociācijas pamata.
korelēt Saistīt kādā sakarībā (piemēram, priekšmetus, parādības, jēdzienus).
ķepēt Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu).
pielaulāt Saistīt laulībā.
laulāt Saistīt laulības attiecībās ar reliģisku ceremoniju.
laulāt Saistīt laulības attiecībās, reģistrējot laulību, parasti svinīgos apstākļos.
kuplēt Saistīt pa divi.
pīties Saistīt sevi (parasti ar ko nevēlamu, nosodāmu).
jūgties Saistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
kaitināt Saistīt uzmanību, patīkami satraucot; kairināt.
kombinēt Saistīt, apvienot (ko).
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
aizzabināt Saistīt, sasaistīt.
ķinīt Saistīt, sastiprināt (ar naglām).
capot Saistīt, sastiprināt ar capām (koka detaļas).
mazģināt Saistīt, siet.
megzt Saistīt, siet.
saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām.
aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām).
interesēt Saistīt; nodarbināt domas; pievilkt, valdzināt.
verņīt Saistīt.
kūlītis Saistīta (piemēram, audu, šūnu) kopa.
pozitronijs Saistīta sistēma, kas sastāv no elektrona un pozitrona; pastāv ļoti īsu laiku, jo anihilācijas ceļā pārvēršas fotonos.
tekstveide Saistīta teksta veidošana atbilstoši autora komunikatīvajam nolūkam un funkcionālā stila un runas žanra prasībām.
poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā); arī dzeja (3).
dzeja Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums.
kopums Saistīta, vienota (kā) grupa.
pārvara Saistītais pārstaips.
pārvars Saistītais pārstaips.
adstringents Saistītājs, savilcējs līdzeklis, piem., miecvielas.
pusnīts Saistītās nīts viena daļa.
kribas Saistīti stieņi, kas veido zemnieka ragavu pamatni.
legato Saistīti, plūstoši, bez pārtraukuma (starp toņiem).
accopiato Saistīti.
savienoties Saistīties (4).
piņķerēties Saistīties (ar kādu).
lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
stāties Saistīties (noteiktās attiecībās).
jūgties Saistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
asociēties Saistīties asociācijā (3).
biedroties Saistīties biedriskās attiecībās.
mīlēties Saistīties dzimumattiecībās.
lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu).
laisties Saistīties, ļaut sevi iesaistīt (darbībā, pasākumā).
vīties Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties.
saņemt Saistīties, uzņemties (ko) ar līgumu.
adsorbēties Saistīties, uzsūkties cietā vielā (par šķidrumiem un gāzēm).
akcentoloģisks Saistīts akcentoloģiju, tai raksturīgs.
akaroloģisks Saistīts akoroloģiju, tai raksturīgs.
blok- Saistīts ar (a) dzelzceļa bloķēšanas sistēmu; (b) vienādu vai līdzīgu elementu apvienojumu vienā veselumā (piem., blokmāja).
lineārs Saistīts ar (attēla) līnijām, tām raksturīgs; tāds, ko veido līnijas.
garīgs Saistīts ar (cilvēka) psihi, intelektu, raksturīgs psihei, intelektam; arī psihisks.
organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, iestādes, cilvēku kolektīva) dibināšanu, radīšanu, šādai dibināšanai, radīšanai raksturīgs.
organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, pasākuma, kādas darbības) gatavošanu, rīkošanu, šādai gatavošanai, rīkošanai raksturīgs.
organizatorisks Saistīts ar (kā) apvienošanu, saliedēšanu noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai), šādai apvienošanai, saliedēšanai raksturīgs.
partikulārs Saistīts ar (kā) daļu, sastāvdaļu; arī atsevišķs, nošķirts.
potenciāls Saistīts ar (kā) mijiedarbību telpā, šādai mijiedarbībai raksturīgs.
organizatorisks Saistīts ar (kā) plānveidīgu, saskaņotu kārtošanu, veidošanu, šādai kārtošanai, veidošanai raksturīgs.
termināls Saistīts ar (kā) robežu, arī ar (piemēram, norises, stāvokļa) galējo pakāpi, beigām, tām raksturīgs.
margināls Saistīts ar (kā) robežu, perifēriju; tāds, kas atšķiras no kā galvenā, centrālā.
reduktīvs Saistīts ar (kā) samazināšanu, vienkāršošanu, tām raksturīgs.
pozicionāls Saistīts ar (kā) stāvokli, novietojumu (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu), šādam stāvoklim, novietojumam raksturīgs.
saimniecisks Saistīts ar (piemēram, iestādes, uzņēmuma) materiālo bāzi, materiālajām vajadzībām; saistīts ar (uzņēmuma, rūpnīcas u. tml.) ražošanas procesiem.
portāls Saistīts ar [portālu]{s:1154}, tam raksturīgs.
portāls Saistīts ar [portālu]{s:1155}, tam raksturīgs.
terciārs Saistīts ar [terciāru]{s:1480}, tam raksturīgs.
abdomināls Saistīts ar abdomenu, vēderu, vēderiņu (piemēram, abdominālā elpošana).
acidimetrisks Saistīts ar acidimetriju, tai raksturīgs.
acidomehanogrāfisks Saistīts ar acidomehanogrāfiju, tai raksturīgs.
oftalmo- Saistīts ar acīm.
oftalmo- Saistīts ar acu slimībām (piem., oftalmoloģija).
administratīvs Saistīts ar administrāciju, pārvaldi; administrācijai, pārvaldei raksturīgs.
agrobioloģisks Saistīts ar aerobioloģiju, tai raksturīgs.
aerodinamisks Saistīts ar aerodinamiku, tai raksturīgs.
aerofāgisks Saistīts ar aerofāgiju, tai raksturīgs.
aerofāgs Saistīts ar aerofāgiju, tai raksturīgs.
aerofotogrāfisks Saistīts ar aerofotogrāfiju, tai raksturīgs.
aerofototopogrāfisks Saistīts ar aerofototopogrāfiju, tai raksturīgs.
aerogrāfisks Saistīts ar aerogrāfiju, tai raksturīgs.
aeroģeodēzisks Saistīts ar aeroģeodēziju, tai raksturīgs.
aerojonterapeitisks Saistīts ar aerojonterapiju, tai raksturīgs.
aeroklimatoloģisks Saistīts ar aeroklimatoloģiju, tai raksturīgs.
aeroloģisks Saistīts ar aeroloģiju, tai raksturīgs.
aeronautisks Saistīts ar aeronautiku, tai raksturīgs.
aeronomisks Saistīts ar aeronomiju, tai raksturīgs.
aeroponisks Saistīts ar aeroponiku, tai raksturīgs.
aerosolterapeitisks Saistīts ar aerosolterapiju, tai raksturīgs.
aerostatisks Saistīts ar aerostatiku, tai raksturīgs.
aeroterapeitisks Saistīts ar aerotrapiju, tai raksturīgs.
afēristisks Saistīts ar afērām; raksturīgs afēristam.
afrikānistisks Saistīts ar afrikānistiku, tai raksturīgs.
afrikānisks Saistīts ar afrikāņiem, tiem raksturīgs.
agnosticisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
agnostisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
agrofizikāls Saistīts ar agrofiziku, tai raksturīgs.
agroklimatoloģisks Saistīts ar agroklimatoloģiju, tai raksturīgs.
agroķīmisks Saistīts ar agroķīmiju, tai raksturīgs.
agrometeoroloģisks Saistīts ar agrometeoroloģiju, tai raksturīgs.
agronomisks Saistīts ar agronomiju, tai raksturīgs.
agrotehnisks Saistīts ar agrotehniku, tai raksturīgs.
ainavisks Saistīts ar ainavu (1), tai raksturīgs.
ainavisks Saistīts ar ainavu (2), tai raksturīgs.
ainavzinātnisks Saistīts ar ainavzinātni, tai raksturīgs.
aktinoterapeitisks Saistīts ar aktinoterapiju, tai raksturīgs.
akustisks Saistīts ar akustiku, tai raksturīgs.
akustoelektronisks Saistīts ar akustoelektroniku, tai raksturīgs.
akvametrisks Saistīts ar akvametriju, tai raksturīgs.
akvanautisks Saistīts ar akvanautiku, tai raksturīgs.
ālavs Saistīts ar ālavību, tai raksturīgs.
aleirītisks Saistīts ar aleirītu, tam raksturīgs.
alēlopātisks Saistīts ar alelopātiju, tai raksturīgs.
alergoloģisks Saistīts ar alergoloģiju, tai raksturīgs.
alerģisks Saistīts ar alerģiju, tai raksturīgs.
aleatorisks Saistīts ar aletoriku, tai raksturīgs.
algebrisks Saistīts ar algebru, tai raksturīgs.
algoloģisks Saistīts ar algoloģiju, tai raksturīgs.
algoritmisks Saistīts ar algoritmu, tam raksturīgs.
algrāfisks Saistīts ar algrāfiju, tai raksturīgs.
alkalimetrisks Saistīts ar alkalimetriju, tai raksturīgs.
alķīmisks Saistīts ar alķīmiju, tai raksturīgs.
alogāmisks Saistīts ar alogāmiju, tai raksturīgs.
aloģenētisks Saistīts ar aloģenēzi, tai raksturīgs.
alohtonisks Saistīts ar alohtoniem, tiem raksturīgs.
alotropisks Saistīts ar alotropiju, tai raksturīgs.
altimetrisks Saistīts ar altimetriju, tai raksturīgs.
altruistisks Saistīts ar altruismu, tāds, kas izriet no altruisma; tāds, kas pauž altruismu; nesavtīgs, pašaizliedzīgs.
alumotermisks Saistīts ar alumotermiju, tai raksturīgs.
alveolārs Saistīts ar alveolām (1), tām raksturīgs.
alveolārs Saistīts ar alveolām (2), tām raksturīgs.
ampelogrāfisks Saistīts ar ampelogrāfiju, tai raksturīgs.
ampeloterapeitisks Saistīts ar ampeloterapiju, tai raksturīgs.
amperometrisks Saistīts ar amperometriju, tai raksturīgs.
amplipulsterapeitisks Saistīts ar amplipulsterapiju, tai raksturīgs.
anafilaktisks Saistīts ar anafilaksi, tai raksturīgs.
anaglifisks Saistīts ar anaglifiju, tai raksturīgs.
analītisks Saistīts ar analīzi (1); tāds, kas pamatojas uz analīzi (1).
analītisks Saistīts ar analīzi (2).
anatomisks Saistīts ar anatomiju (2), tai raksturīgs.
aneksionistisks Saistīts ar aneksiju, tai raksturīgs.
anēmisks Saistīts ar anēmiju, tai raksturīgs.
anemometrisks Saistīts ar anemometriju, tai raksturīgs.
anestezioloģisks Saistīts ar anestezioloģiju, tai raksturīgs.
angiokardiogrāfisks Saistīts ar angiokardiogrāfiju, tai raksturīgs.
angioloģisks Saistīts ar angioloģiju, tai raksturīgs.
anglo- Saistīts ar Angliju, angļiem vai angļu valodu (piem. anglofobija).
anglikānisks Saistīts ar anglikānismu, tam raksturīgs.
animistisks Saistīts ar animismu, tam raksturīgs.
anizofils Saistīts ar anizofiliju, tai raksturīgs.
anizometrisks Saistīts ar anizometriju, tai raksturīgs.
anoplocefalīds Saistīts ar anoplocefalidozi, tai raksturīgs.
antiferomagnētisks Saistīts ar antiferomagnētismu, tam raksturīgs.
antikoloniālistisks Saistīts ar antikoloniālismu.
antimilitāristisks Saistīts ar antimilitārismu.
antinacionāls Saistīts ar antinacionālismu.
antisemītisks Saistīts ar antisemītismu, tam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas antisemītisms.
antisovetisks Saistīts ar antisovetismu.
antropoģenētisks Saistīts ar antropoģenētiku, tai raksturīgs.
antropoģeogrāfisks Saistīts ar antropoģeogrāfiju, tai raksturīgs.
antropoloģisks Saistīts ar antropoloģiju, tai raksturīgs.
antropoloģistisks Saistīts ar antropoloģismu, tam raksturīgs.
antropometrisks Saistīts ar antropometriju, tai raksturīgs.
antropomorfisks Saistīts ar antropomorfismu, tam raksturīgs.
antroposocioloģisks Saistīts ar antroposocioloģiju, tai raksturīgs.
antropozofisks Saistīts ar antropozofiju, tai raksturīgs.
apgaismniecisks Saistīts ar apgaismniecību.
apokaliptisks Saistīts ar apokalipsi, tai raksturīgs.
apoloģētisks Saistīts ar apoloģētiku (1), tai raksturīgs.
apoloģētisks Saistīts ar apoloģētiku (2), tai raksturīgs.
arābistisks Saistīts ar arābistiku, tai raksturīgs.
arahnoloģisks Saistīts ar arahnoloģiju, tai raksturīgs.
araneoloģisks Saistīts ar araneoloģiju, tai raksturīgs.
arbovirusāls Saistīts ar arbovīrusiem, tiem raksturīgs.
areāllingvistisks Saistīts ar areāllingvistiku, tai raksturīgs.
areometrisks Saistīts ar areometriju, tai raksturīgs.
arhaistisks Saistīts ar arhaistiku, tai raksturīgs.
arheoastronomisks Saistīts ar arheoastronomiju, tai raksturīgs.
arheogrāfisks Saistīts ar arheogrāfiju, tai raksturīgs.
arheoloģisks Saistīts ar arheoloģiju, tai raksturīgs.
arhivāls Saistīts ar arhīvu, uz to attiecīgs.
ariānistisks Saistīts ar ariānismu, tam raksturīgs.
aristokrātisks Saistīts ar aristokrātiju (1), aristokrātu, raksturīgs aristokrātijai (1), aristokrātam.
aritmētisks Saistīts ar aritmētiku, tai raksturīgs.
transarktisks Saistīts ar arktisko apgabalu šķērsošanu, tai raksturīgs.
arodpsiholoģisks Saistīts ar arodpsiholoģiju, tai raksturīgs.
arodniecisks Saistīts ar arodu (1), tam raksturīgs.
ārpolitisks Saistīts ar ārpolitiku.
farmakoloģisks Saistīts ar ārstniecības vielu iedarbību uz organismu.
dziedniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu; lietojams ārstniecībā, ārstēšanā; ārstniecisks.
ārstniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu; lietojams ārstniecībā, ārstēšanā; dziedniecisks.
psihofarmakoloģisks Saistīts ar ārstniecisko vielu ietekmi uz psihi, šai ietekmei raksturīgs.
arteriāls Saistīts ar artērijām, tām raksturīgs.
dakri- Saistīts ar asarām vai asaru maisu.
dakrio- Saistīts ar asarām vai asaru maisu.
asiņains Saistīts ar asinsizliešanu, nogalināšanu u. tml.; nežēlīgs.
hemorāģisks Saistīts ar asinsizplūdumu.
angio- Saistīts ar asinsvadiem vai limfvadiem (piem., angioloģija).
hemostatisks Saistīts ar asiņošanas apturēšanu.
asirioloģisks Saistīts ar asirioloģiju, tai raksturīgs.
asociatīvs Saistīts ar asociāciju (2), tai raksturīgs.
asociatīvs Saistīts ar asociāciju (3), tai raksturīgs.
astēnisks Saistīts ar astēniju, tai raksturīgs; vājš, kalsnējs.
astigmatisks Saistīts ar astigmatismu, tam raksturīgs.
astmatisks Saistīts ar astmu, tai raksturīgs.
astrobioloģisks Saistīts ar astrobioloģiju, tai raksturīgs.
astrobotānisks Saistīts ar astrobotāniku, tai raksturīgs.
astrodinamisks Saistīts ar astrodinamiku, tai raksturīgs.
astrofisks Saistīts ar astrofiju, tai raksturīgs.
astrofizikāls Saistīts ar astrofiziku, tai raksturīgs.
astrofotogrāfisks Saistīts ar astrofotogrāfiju, tai raksturīgs.
astrogrāfisks Saistīts ar astrofotogrāfiju, tai raksturīgs.
astrofotometrisks Saistīts ar astrofotometriju, tai raksturīgs.
astroģeoloģisks Saistīts ar astroģeoloģiju, tai raksturīgs.
astroloģisks Saistīts ar astroloģiju, tai raksturīgs.
astrometrisks Saistīts ar astrometriju, tai raksturīgs.
astronautisks Saistīts ar astronautiku, tai raksturīgs.
astronomisks Saistīts ar astronomiju, tai raksturīgs.
astropolarimetrisks Saistīts ar astropolarimetriju, tai raksturīgs.
astrospektroskopisks Saistīts ar astrospektroskopiju, tai raksturīgs.
transatlantisks Saistīts ar Atlantijas okeāna šķērsošanu, tai raksturīgs.
atlētisks Saistīts ar atlētiku, tai raksturīgs.
meteoroloģisks Saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem.
atomfizikāls Saistīts ar atomfiziku, tai raksturīgs.
atomistisks Saistīts ar atomistiku, tai raksturīgs.
atomspektroskopisks Saistīts ar atomspektroskopiju, tai raksturīgs.
atrofisks Saistīts ar atrofiju, tai raksturīgs.
humāns Saistīts ar atsaucību, sirsnību, cieņu pret cilvēkiem.
audioloģisks Saistīts ar audioloģiju, tai raksturīgs.
audiometrisks Saistīts ar audiometriju, tai raksturīgs.
-fīts Saistīts ar augiem (piem., ģeofīts).
krio- Saistīts ar aukstumu, aukstuma-, ledus- (piem., krioloģija, krioterapija).
aurikulārs Saistīts ar ausīm, tām raksturīgs.
klimtisks Saistīts ar austriešu mākslinieku Gustavu aaklimtu (1862.-1918. g.), tam raksturīgs.
orientāls Saistīts ar Austrumu zemēm, tautām, valodām, kultūru, tām raksturīgs.
autekoloģisks Saistīts ar autekoloģiju, tai raksturīgs.
autigēnisks Saistīts ar autigēnajiem minerāliem, tiem raksturīgs.
automoto Saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
autobiogrāfisks Saistīts ar autora dzīvi, arī autobiogrāfiju.
avantūristisks Saistīts ar avantūru vai avantūristu, raksturīgs avantūrai vai avantūristam.
gaiss Saistīts ar aviāciju.
azartisks Saistīts ar azartu, raksturīgs azartam.
aziātisks Saistīts ar aziātiem, raksturīgs aziātiem.
bakteriāls Saistīts ar baktērijām, to iedarbību.
balādisks Saistīts ar balādi (1), tai raksturīgs.
balādisks Saistīts ar balādi (2), tai raksturīgs.
ballistisks Saistīts ar ballistiku, tai raksturīgs.
balneoloģisks Saistīts ar balneoloģiju, tai raksturīgs.
laringāls Saistīts ar balseni, tai raksturīgs.
laringeāls Saistīts ar balseni, tai raksturīgs.
laringo- Saistīts ar balseni; balsenes.
barokāls Saistīts ar baroku, tam raksturīgs.
beletristisks Saistīts ar beletristiku, tai raksturīgs.
bengālisks Saistīts ar bengāļiem, tiem raksturīgs.
bībelisks Saistīts ar Bībeli, tai raksturīgs.
bibliogrāfisks Saistīts ar bibliogrāfiju, tai raksturīgs.
bibliotekārs Saistīts ar bibliotēku (1), tai raksturīgs.
binomāls Saistīts ar binomu, tam raksturīgs.
binomiāls Saistīts ar binomu, tam raksturīgs.
biogrāfisks Saistīts ar biogrāfiju, tai raksturīgs.
bioķīmisks Saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs.
bioloģisks Saistīts ar bioloģiju, tai raksturīgs.
bioelektrisks Saistīts ar biostrāvu, tai raksturīgs.
biotehnisks Saistīts ar biotehniku, tai raksturīgs.
birokrātisks Saistīts ar birokrātiju (1), tai raksturīgs.
bizantisks Saistīts ar Bizantiju vai bizantiešiem, Bizantijai vai bizantiešiem raksturīgs.
bohēmisks Saistīts ar bohēmu, tai raksturīgs.
boļševistisks Saistīts ar boļševismu, tam raksturīgs.
botānisks Saistīts ar botāniku, tai raksturīgs.
bronhiāls Saistīts ar bronhiem, tiem raksturīgs.
karš Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs; saistīts ar dienestu bruņotajos spēkos, tam raksturīgs.
militārs Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs; saistīts ar karadarbību, tai raksturīgs.
bukolisks Saistīts ar bukoliku, tai raksturīgs.
buržuāzisks Saistīts ar buržuāziju, tai raksturīgs.
carisks Saistīts ar carismu, tam raksturīgs.
cēlonisks Saistīts ar cēlonību, tai raksturīgs.
celtniecisks Saistīts ar celtniecību (1), tai raksturīgs.
centrifugāls Saistīts ar centrbēdzi, tai raksturīgs.
centripetāls Saistīts ar centrtieci, tai raksturīgs.
materiāls Saistīts ar cilvēka eksistenci; saistīts ar mantu, naudu, īpašumu.
spirituāls Saistīts ar cilvēka psihisko, garīgo darbību, tai raksturīgs.
antropoloģisks Saistīts ar cilvēka un cilvēka rasu fizisko uzbūvi.
cinkogrāfisks Saistīts ar cinkogrāfiju (1), tai raksturīgs.
cionistisks Saistīts ar cionismu, tam raksturīgs.
citoloģisks Saistīts ar citoloģiju, tai raksturīgs.
dabaszinātnisks Saistīts ar dabaszinātnēm, tām raksturīgs; tāds, kas pamatojas uz dabaszinātnēm.
daiļamata Saistīts ar daiļamatniecību.
literārs Saistīts ar daiļliteratūru, tai raksturīgs.
daktiloskopisks Saistīts ar daktiloskopiju, tai raksturīgs.
verbāls Saistīts ar darbības vārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar darbības vārdu.
dator- Saistīts ar datoriem, datu elektronisku apstrādi (piem., datorzinātne, datorgrafika).
politehnisks Saistīts ar dažādām tehnikas, ražošanas nozarēm, tām raksturīgs (parasti izglītībā).
sinodisks Saistīts ar debess ķermeņu redzamo kustību pie debess attiecībā pret Sauli.
defektoloģisks Saistīts ar defektoloģiju, tai raksturīgs.
rinoloģisks Saistīts ar deguna un deguna dobuma slimībām.
deistisks Saistīts ar deismu, tam raksturīgs.
dejisks Saistīts ar deju (2), tai raksturīgs.
dekadentisks Saistīts ar dekadenci vai dekadentu, raksturīgs dekadencei vai dekadentam.
deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju (1), tai raksturīgs.
deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju (2), tai raksturīgs.
deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (1), tai raksturīgs.
deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (2), tai raksturīgs.
deklaratīvs Saistīts ar deklarāciju (3), tai raksturīgs.
dekoratīvs Saistīts ar dekorāciju (1), tai raksturīgs.
dekoratīvs Saistīts ar dekorāciju (2), tai raksturīgs.
dekoratīvistisks Saistīts ar dekoratīvismu, tam raksturīgs.
demagoģisks Saistīts ar demagoģiju, tai raksturīgs.
demogrāfisks Saistīts ar demogrāfiju, tai raksturīgs.
demoskopisks Saistīts ar demoskopiju; sistemātisā viedokļu aptaujā iegūts.
dendrohronoloģisks Saistīts ar dendrohronoloģiju, tai raksturīgs.
dendroloģisks Saistīts ar dendroloģiju, tai raksturīgs.
depresīvs Saistīts ar depresiju (1), tai raksturīgs.
despotisks Saistīts ar despotiju (1), tai raksturīgs.
detalisks Saistīts ar detaļu, tai raksturīgs.
deterministisks Saistīts ar determinismu, tam raksturīgs.
dezorganizatorisks Saistīts ar dezorganizāciju, tai raksturīgs.
diabētisks Saistīts ar diabētu, tam raksturīgs.
diagnostisks Saistīts ar diagnostiku (1).
diagnostisks Saistīts ar diagnostiku (2).
diagonāls Saistīts ar diagonāli (1), tai raksturīgs.
diahronisks Saistīts ar diahroniju.
diakonisks Saistīts ar diakoniju, raksturīgs tai.
dialektisks Saistīts ar dialektiku, tai raksturīgs.
dialektoloģisks Saistīts ar dialektoloģiju, tai raksturīgs.
dialektāls Saistīts ar dialektu, izloksni, raksturīgs dialektam, izloksnei.
diastolisks Saistīts ar diastoli.
didaktisks Saistīts ar didaktiku (1), tai raksturīgs.
dielektrisks Saistīts ar dielektriķi, tam raksturīgs; tāds, kas praktiski nevada elektrību.
dietētisks Saistīts ar dietētiku, tai raksturīgs.
dietoloģisks Saistīts ar dietoloģiju, tai raksturīgs.
diētisks Saistīts ar diētu.
dievišķs Saistīts ar dievu; arī pārdabisks.
diftongisks Saistīts ar diftongu, tam raksturīgs.
diktatorisks Saistīts ar diktatoru (1); saistīts ar neierobežotu varu.
diluviāls Saistīts ar dilūviju, tam raksturīgs.
diplomātisks Saistīts ar diplomātiju (1).
disharmonisks Saistīts ar disharmoniju (1), tai raksturīgs.
distrofisks Saistīts ar distrofiju, tai raksturīgs.
dodekafonisks Saistīts ar dodekafoniju, tai raksturīgs.
dogmatisks Saistīts ar dogmatismu, tam raksturīgs; tāds, kas pamatojas uz dogmu (1).
dokumentāls Saistīts ar dokumentu (2), tam raksturīgs.
dorisks Saistīts ar doriešiem.
dozimetrisks Saistīts ar dozimetriju, tai raksturīgs.
dramaturģisks Saistīts ar dramaturģiju (1), tai raksturīgs.
dramatisks Saistīts ar drāmu (1), tai raksturīgs.
dramatisks Saistīts ar drāmu (2), tai raksturīgs.
dramatisks Saistīts ar drāmu (3), tai raksturīgs.
tumšs Saistīts ar drūmu, nomācošu psihisku stāvokli (piemēram, par domām).
duālistisks Saistīts ar duālismu (1), tam raksturīgs.
dvēselisks Saistīts ar dvēseli (1).
poētisks Saistīts ar dzeju, tai raksturīgs.
perinatāls Saistīts ar dzemdībām un desmit dienu periodu pēc dzemdībām.
melo- Saistīts ar dziedāšanu, mūziku.
dziļūdens Saistīts ar dziļiem ūdens slāņiem.
dzimtbūtniecisks Saistīts ar dzimtbūšanu, tai raksturīgs.
seksuāls Saistīts ar dzimumdzīvi, tai raksturīgs.
šķirtdzimuma Saistīts ar dzimumpazīmju piemīlību šādā veidā, tai raksturīgs.
šķirtdzimumu Saistīts ar dzimumpazīmju piemīlību šādā veidā, tai raksturīgs.
seksuāls Saistīts ar dzimumu, tam raksturīgs.
bioķīmisks Saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām, tām raksturīgs.
veģetatīvs Saistīts ar dzīvības procesiem, augšanu, šādiem procesiem, augšanai raksturīgs.
bioloģisks Saistīts ar dzīvību, dzīvības procesiem, tiem raksturīgs.
lopisks Saistīts ar dzīvniekiem, tiem raksturīgs.
bioģenētisks Saistīts ar dzīvu būtņu attīstības vēsturi, tai raksturīgs.
ebrejisks Saistīts ar ebrejiem vai jūdaismu.
žīdisks Saistīts ar ebrejiem, tiem raksturīgs.
eigēnisks Saistīts ar eigēniku, tai raksturīgs.
eiharistisks Saistīts ar eiharistiju.
eiropeīds Saistīts ar eiropeīdiem, tiem raksturīgs.
eiroatlantisks Saistīts ar Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, to attiecībām, sadarbību u. tml.
eiropeisks Saistīts ar Eiropu vai eiropiešiem, raksturīgs Eiropai vai eiropiešiem.
ekoloģisks Saistīts ar ekoloģiju (2), tai raksturīgs.
ekscesīvs Saistīts ar ekscesu (1), tam raksturīgs.
ekscesīvs Saistīts ar ekscesu (2), tam raksturīgs.
eksistenciālistisks Saistīts ar eksistenciālismu, tam raksturīgs.
eksotisks Saistīts ar eksotiku.
ekspansionistisks Saistīts ar ekspansiju, tai raksturīgs.
eksperimentāls Saistīts ar eksperimentiem, pamatots ar eksperimentiem; tāds, kas iegūts, izdarot eksperimentus.
ekspluatatorisks Saistīts ar ekspluatāciju (1), tai raksturīgs.
ekspresionistisks Saistīts ar ekspresionismu, tam raksturīgs.
eksteritoriāls Saistīts ar eksteritorialitāti, tai raksturīgs.
ekstrēmistisks Saistīts ar ekstrēmismu, tam raksturīgs.
elēģisks Saistīts ar elēģiju, tai raksturīgs; tāds, kas pēc noskaņas ir līdzīgs elēģijai.
elektorāls Saistīts ar elektoru kolēģiju.
elektrisks Saistīts ar elektrību (2), tai raksturīgs.
negatīvs Saistīts ar elektriskajiem lādiņiem, ko apzīmē ar mīnusa zīmi, tiem raksturīgs.
pozitīvs Saistīts ar elektriskajiem lādiņiem, ko apzīmē ar plusa zīmi, tiem raksturīgs.
elektroakustisks Saistīts ar elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi; šādai pārvēršanai raksturīgs.
elektroenerģētisks Saistīts ar elektriskās enerģijas ražošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
akustoelektrisks Saistīts ar elektriskās strāvas izmaiņām vadošā vidē akustisko svārstību iedarbībā.
galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
omisks Saistīts ar elektrisko pretestību, tai raksturīgs.
galvano- Saistīts ar elektrisko strāvu, gk. līdzstrāvu (piem., galvanometrs).
elektroķīmisks Saistīts ar elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru, tam raksturīgs.
induktīvs Saistīts ar elektrisko vai magnētisko indukciju.
elektroakustisks Saistīts ar elektroakustiku, tai raksturīgs.
elektroenerģētisks Saistīts ar elektroenerģētiku, tai raksturīgs.
elektroķīmisks Saistīts ar elektroķīmiju, tai raksturīgs.
elektrolītisks Saistīts ar elektrolītu vai elektrolīzi, raksturīgs elektrolītam vai elektrolīzei.
multispektrāls Saistīts ar elektromagnētiskā starojuma spektra sadalīšanu vairākās vai daudzās sastāvdaļās.
elektromagnētisks Saistīts ar elektromagnētismu, tam raksturīgs.
elektromehānisks Saistīts ar elektromehāniku, tai raksturīgs.
elektrostatisks Saistīts ar elektrostatiku, tai raksturīgs.
elektrotehnisks Saistīts ar elektrotehniku, tai raksturīgs.
infernāls Saistīts ar elli, elles, ellišķīgs.
respiratorisks Saistīts ar elpošanu, elpošanas orgāniem.
embrionāls Saistīts ar embriju.
emocionāls Saistīts ar emocijām, tām raksturīgs.
empīrisks Saistīts ar empīrismu (1), tam raksturīgs.
empīristisks Saistīts ar empīrismu, tam raksturīgs.
enciklopēdisks Saistīts ar enciklopēdiju, tai raksturīgs.
endoskopisks Saistīts ar endoskopiju; tāds, ko veic ar endoskopu.
enerģētisks Saistīts ar enerģētiku, tai raksturīgs.
entomoloģisks Saistīts ar entomoloģiju, tai raksturīgs.
epidēmisks Saistīts ar epidēmiju, tai raksturīgs.
epidemioloģisks Saistīts ar epidemioloģiju, tai raksturīgs.
epiforisks Saistīts ar epiforu, tai raksturīgs.
epigonisks Saistīts ar epigoni vai epigonismu, epigonim vai epigonismam raksturīgs.
episks Saistīts ar epiku, tai raksturīgs; tāds (daiļdarbs, skaņdarbs), kam ir vēstījuma raksturs.
epileptisks Saistīts ar epilepsiju, tai raksturīgs.
epizodisks Saistīts ar epizodi (2), tai raksturīgs.
epizootoloģisks Saistīts ar epizootoloģiju, tai raksturīgs.
epopejisks Saistīts ar epopeju (1), tai raksturīgs.
erektils Saistīts ar erekciju (vīrieša dzimumlocekļa piebriešanu dzimumuzbudinājuma laikā).
erotisks Saistīts ar erotiku.
eruptīvs Saistīts ar erupciju, raksturīgs erupcijai.
estētisks Saistīts ar estētiku, tai raksturīgs.
estrādisks Saistīts ar estrādi (2), tai raksturīgs.
etimoloģisks Saistīts ar etimoloģiju (1), tai raksturīgs.
etimoloģisks Saistīts ar etimoloģiju (2), tai raksturīgs.
etioloģisks Saistīts ar etioloģiju (1), tai raksturīgs.
etioloģisks Saistīts ar etioloģiju (2), tai raksturīgs.
etnogrāfisks Saistīts ar etnogrāfiju, tai raksturīgs.
faktogrāfisks Saistīts ar faktogrāfiju, tai raksturīgs.
fanātisks Saistīts ar fanātismu (1), tam raksturīgs.
fanātisks Saistīts ar fanātismu (2), tam raksturīgs.
fantastisks Saistīts ar fantastiku, tai raksturīgs.
farmaceitisks Saistīts ar farmāciju, tai raksturīgs.
farmakoloģisks Saistīts ar farmakoloģiju, tai raksturīgs.
fašistisks Saistīts ar fašismu, tam raksturīgs.
fatālistisks Saistīts ar fatālismu, tam raksturīgs.
feministisks Saistīts ar feminismu, feminismam raksturīgs.
fenoloģisks Saistīts ar fenoloģiju, tai raksturīgs.
feodāls Saistīts ar feodālismu, tam raksturīgs.
feromagnētisks Saistīts ar feromagnētismu, tam raksturīgs.
filmisks Saistīts ar filmu (2) vai filmēšanu, raksturīgs filmai (2) vai filmēšanai; kinematogrāfisks.
filoģenētisks Saistīts ar filoģenēzi, tai raksturīgs.
filoloģisks Saistīts ar filoloģiju, tai raksturīgs.
filozofisks Saistīts ar filozofiju (1), tai raksturīgs.
filozofisks Saistīts ar filozofiju (4), tai raksturīgs.
finansiāls Saistīts ar finansēm, tām raksturīgs.
fizioterapeitisks Saistīts ar fizikālo terapiju, tai raksturīgs.
fizikāls Saistīts ar fiziku, tai raksturīgs.
fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju (1), tai raksturīgs.
fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju (2), tai raksturīgs.
fleksīvs Saistīts ar fleksiju, tai raksturīgs.
fokāls Saistīts ar fokusu.
folkloristisks Saistīts ar folkloru vai folkloristiku, raksturīgs folklorai vai folkloristikai.
folklorisks Saistīts ar folkloru, tai raksturīgs; folkloristisks.
fonemātisks Saistīts ar fonēmu, tai raksturīgs.
fonētisks Saistīts ar fonētiku (1), tai raksturīgs.
fonētisks Saistīts ar fonētiku (2), tai raksturīgs.
fonoloģisks Saistīts ar fonoloģiju, tai raksturīgs.
formālistisks Saistīts ar formālismu (2), tam raksturīgs.
oficiāls Saistīts ar formalitāti, tai raksturīgs; formāls (2).
formāls Saistīts ar formalitāti, tai raksturīgs.
formāls Saistīts ar formu (3), tai raksturīgs.
fotogrāfisks Saistīts ar fotogrāfiju (1), tai raksturīgs.
fotogrāfisks Saistīts ar fotogrāfiju (2), tai raksturīgs.
fotoķīmisks Saistīts ar fotoķīmiju, tai raksturīgs.
frakcionārs Saistīts ar frakciju (1), tai raksturīgs.
frazeoloģisks Saistīts ar frazeoloģiju (1), tai raksturīgs.
frazeoloģisks Saistīts ar frazeoloģiju (2), tai raksturīgs.
funkcionāls Saistīts ar funkciju (1), tai raksturīgs; tāds, kas atbilst savam uzdevumam.
funkcionāls Saistīts ar funkciju (2), tai raksturīgs.
funkcionāls Saistīts ar funkciju (3), tai raksturīgs.
futūristisks Saistīts ar futūrismu, tam raksturīgs.
futuroloģisks Saistīts ar futuroloģiju, tai raksturīgs.
psihrometrisks Saistīts ar gaisa mitruma mērīšanu, izmantojot psihrometru, tai raksturīgs.
optisks Saistīts ar gaismas parādībām, tām raksturīgs; tāds, kurā izmanto gaismas parādības.
gāju Saistīts ar gājputnu ceļošanu.
galaktisks Saistīts ar galaktiku, tai raksturīgs.
galvanometrisks Saistīts ar galvanometru, tam raksturīgs.
kortikāls Saistīts ar galvas smadzeņu garozu, tai raksturīgs.
gangrenozs Saistīts ar gangrēnu, tai raksturīgs.
gastronomisks Saistīts ar gastronomiju.
aerodinamisks Saistīts ar gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību, tai raksturīgs.
gerontoloģisks Saistīts ar gerontoloģiju, tai raksturīgs.
ginekoloģisks Saistīts ar ginekoloģiju, tai raksturīgs.
glacioloģisks Saistīts ar glacioloģiju, tai raksturīgs.
glezniecisks Saistīts ar glezniecību (1), tai raksturīgs.
gnozeoloģisks Saistīts ar gnozeoloģiju, tai raksturīgs.
gotisks Saistīts ar gotiku, tai raksturīgs.
grafoloģisks Saistīts ar grafoloģiju, tai raksturīgs.
gramatisks Saistīts ar gramatiku (1), tai raksturīgs.
gramatisks Saistīts ar gramatiku (2), tai raksturīgs.
grāmatniecisks Saistīts ar grāmatniecību, tai raksturīgs.
gravimetrisks Saistīts ar gravimetriju, tai raksturīgs.
gravitatīvs Saistīts ar gravitāciju, tai raksturīgs.
voluntatīvs Saistīts ar gribas izpausmi, tai raksturīgs.
gripozs Saistīts ar gripu, tai raksturīgs; gripas izraisīts.
ķēpīgs Saistīts ar grūtībām, lielām pūlēm (parasti par nepatīkamu darbu, uzdevumu).
nebalts Saistīts ar grūtiem, smagiem apstākļiem (par laikposmu).
ģenealoģisks Saistīts ar ģenealoģiju (1), tai raksturīgs.
ģenealoģisks Saistīts ar ģenealoģiju (2), tai raksturīgs.
ģenētisks Saistīts ar ģenētiku, tai raksturīgs.
ģenētisks Saistīts ar ģenēzi, tai raksturīgs.
ģeobotānisks Saistīts ar ģeobotāniku, tai raksturīgs.
ģeocentrisks Saistīts ar ģeocentrismu, tam raksturīgs.
ģeodēzisks Saistīts ar ģeodēziju, tai raksturīgs.
ģeofizikāls Saistīts ar ģeofiziku, tai raksturīgs.
ģeogrāfisks Saistīts ar ģeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
ģeohronoloģisks Saistīts ar ģeohronoloģiju, tai raksturīgs.
ģeoķīmisks Saistīts ar ģeoķīmiju, tai raksturīgs.
ģeoloģisks Saistīts ar ģeoloģiju (1), tai raksturīgs.
ģeoloģisks Saistīts ar ģeoloģiju (2), tai raksturīgs.
ģeomagnētisks Saistīts ar ģeomagnētismu, tam raksturīgs.
ģeometrisks Saistīts ar ģeometriju, tai raksturīgs.
ģeomorfoloģisks Saistīts ar ģeomorfoloģiju, tai raksturīgs.
ģeopolitisks Saistīts ar ģeopolitiku, tai raksturīgs.
heraldisks Saistīts ar ģerboņiem, arī ar dažām citām simboliskām zīmēm, raksturīgs ģerboņiem, arī dažam citam simboliskām zīmēm.
harmonisks Saistīts ar harmoniju (2), tai raksturīgs.
apolloniskais Saistīts ar harmonisko, skaisto, simetrisko, racionālo un gaišo (F. Nīčes ieviests jēdziens).
hēdonisks Saistīts ar hēdonismu, hēdonistiem, raksturīgs hēdonismam, hēdonistiem.
hēdonistisks Saistīts ar hēdonismu, hēdonistiem, raksturīgs hēdonismam, hēdonistiem.
hegemonistisks Saistīts ar hegemoniju, tai raksturīgs.
heiristisks Saistīts ar heiristiku, tai raksturīgs.
heliobioloģisks Saistīts ar heliobioloģiju, tai raksturīgs.
heliocentrisks Saistīts ar heliocentrismu, tam raksturīgs.
heliofizikāls Saistīts ar heliofiziku, tai raksturīgs.
helmintoloģisks Saistīts ar helmintoloģiju, tai raksturīgs.
hematoloģisks Saistīts ar hematoloģiju, tai raksturīgs.
hernhūtisks Saistīts ar hernhūtismu, tam raksturīgs.
herpētisks Saistīts ar herpesvīrusiem.
heterozs Saistīts ar heterozi, tai raksturīgs.
hidraulisks Saistīts ar hidrauliku, tai raksturīgs.
hidroakustisks Saistīts ar hidroakustiku, tai raksturīgs.
hidroarheoloģisks Saistīts ar hidroarheoloģiju, tai raksturīgs.
hidrobioloģisks Saistīts ar hidrobioloģiju, tai raksturīgs.
hidrodinamisks Saistīts ar hidrodinamiku (1), tai raksturīgs.
hidrodinamisks Saistīts ar hidrodinamiku (2), tai raksturīgs.
hidroenerģētisks Saistīts ar hidroenerģētiku, tai raksturīgs.
hidrofizikāls Saistīts ar hidrofiziku, tai raksturīgs.
hidrogrāfisks Saistīts ar hidrogrāfiju, tai raksturīgs.
hidroģeoloģisks Saistīts ar hidroģeoloģiju, tai raksturīgs.
hidroķīmisks Saistīts ar hidroķīmiju, tai raksturīgs.
hidroloģisks Saistīts ar hidroloģiju, tai raksturīgs.
hidromehānisks Saistīts ar hidromehāniku, tai raksturīgs.
hidrometeoroloģisks Saistīts ar hidrometeoroloģiju, tai raksturīgs.
hidrotehnisks Saistīts ar hidrotehniku, tai raksturīgs; saistīts ar ūdeņu resursu izmantošanu.
hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (1), tai raksturīgs.
hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (2), tai raksturīgs.
hieroglifisks Saistīts ar hieroglifiem, līdzīgs hieroglifiem.
hipertonisks Saistīts ar hipertoniju (1), tai raksturīgs.
hipertonisks Saistīts ar hipertoniju (2), tai raksturīgs.
hipnopēdisks Saistīts ar hipnopēdiju, tai raksturīgs.
hipnotisks Saistīts ar hipnozi, tai raksturīgs.
hipofizeoprīvs Saistīts ar hipofīzes pazeminātu vai iztrūkstošu funkciju.
hipohondrisks Saistīts ar hipohondriju, tai raksturīgs.
hipotonisks Saistīts ar hipotoniju, tai raksturīgs.
hipsometrisks Saistīts ar hipsometriju, absolūtā augstuma noteikšanu.
histērisks Saistīts ar histēriju, tai raksturīgs.
histoloģisks Saistīts ar histoloģiju, tai raksturīgs.
historiogrāfisks Saistīts ar historiogrāfiju (1), tai raksturīgs.
hitlerisks Saistīts ar hitlerismu, hitleriešiem, raksturīgs hitlerismam, hitleriešiem.
hologrāfisks Saistīts ar hologrāfiju, tai raksturīgs.
homeopātisks Saistīts ar homeopātiju, tai raksturīgs.
homērisks Saistīts ar Homēra daiļdarbiem, tiem raksturīgs.
homofonisks Saistīts ar homofoniju, tai raksturīgs.
homofons Saistīts ar homofoniju, tai raksturīgs.
horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju (2), tai raksturīgs.
horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju (3), tai raksturīgs.
hormonāls Saistīts ar hormoniem, tiem raksturīgs.
hromatisks Saistīts ar hromatismu, tam raksturīgs.
hronoloģisks Saistīts ar hronoloģiju (2), tai raksturīgs.
humānistisks Saistīts ar humānismu, tam raksturīgs.
mičurinisks Saistīts ar I. Mičurina metodēm, tām raksturīgs.
ideālistisks Saistīts ar ideālismu (1), tam raksturīgs.
ideogrāfisks Saistīts ar ideogrāfiju, tai raksturīgs.
idillisks Saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs; laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem.
idiomātisks Saistīts ar idiomu, tai raksturīgs; tāds, kas satur idiomu.
ģenētisks Saistīts ar iedzimtību, tai raksturīgs.
iekaisīgs Saistīts ar iekaisumu.
iekšpolitisks Saistīts ar iekšpolitiku.
praktisks Saistīts ar iemaņu, prasmju iegūšanu darba procesā, kādās darbībās; tāds, kas ir iegūts šādā veidā.
praktisks Saistīts ar iemaņu, prasmju iegūšanu mācību procesā, veicot attiecīgo darbu, darbības.
narko- Saistīts ar iemigšanu, narkozi, narkotikām (piem., narkolepsija, narkohipnoze, narkobizness).
vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
ierēdniecisks Saistīts ar ierēdņiem, tiem raksturīgs.
draudīgs Saistīts ar iespējamām briesmām, nelaimi.
draudošs Saistīts ar iespējamām briesmām, nelaimi.
ihtioloģisks Saistīts ar ihtioloģiju, tai raksturīgs.
ikonogrāfisks Saistīts ar ikonogrāfiju, tai raksturīgs.
ikonisks Saistīts ar ikonu, tai raksturīgs.
imperatorisks Saistīts ar imperatoru, tā varu.
imperiālistisks Saistīts ar imperiālismu, tam raksturīgs.
impresionistisks Saistīts ar impresionismu, tam raksturīgs.
individuālistisks Saistīts ar individuālismu (1), tam raksturīgs.
inerciāls Saistīts ar inerci, tai raksturīgs.
infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (1), tai raksturīgs.
infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (2), tai raksturīgs.
instruktīvs Saistīts ar instrukciju, tai raksturīgs.
instrumentāls Saistīts ar instrumentu.
intelektuāls Saistīts ar intelektu, tam raksturīgs.
internacionālistisks Saistīts ar internacionālismu (1), tam raksturīgs.
intonatīvs Saistīts ar intonāciju, tai raksturīgs.
introspektīvs Saistīts ar introspekciju, tai raksturīgs.
literārs Saistīts ar īpaši koptu un normētu valodas formu, tai raksturīgs.
iracionālistisks Saistīts ar iracionālismu (1), tam raksturīgs.
dionīsiskais Saistīts ar irracionālo, disharmonisko, asimetrisko, tumšo (F. Nīčes ieviests jēdziens).
islāmisks Saistīts ar islāmu, raksturīgs tam.
išēmisks Saistīts ar išēmiju.
izogrāfisks Saistīts ar izogrāfiju, tai raksturīgs.
izotopisks Saistīts ar izotopiem, tiem raksturīgs.
kontraceptīvs Saistīts ar izsargāšanos no grūtniecības.
netikumisks Saistīts ar izturēšanos, rīcību, kas ir pretēja morāles normām.
gnozeoloģisks Saistīts ar izziņas procesu, tam raksturīgs.
epistemoloģisks Saistīts ar izziņas teoriju; izzinošs.
jaunstrāvniecisks Saistīts ar Jauno strāvu, jaunstrāvniekiem, Jaunajai strāvai, jaunstrāvniekiem raksturīgs.
jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu u. tml., tiem raksturīgs.
jezuītisks Saistīts ar jezuītismu (1), jezuītiem (1), tiem raksturīgs.
jonisks Saistīts ar joniešiem.
marīns Saistīts ar jūru, tai raksturīgs.
juvelierisks Saistīts ar juveliermākslu, juvelierizstrādājumiem, tiem raksturīgs.
kvantitatīvs Saistīts ar kā daudzumu, skaitu, apjomu u. tml.
kabalistisks Saistīts ar kabalu, kabalistiku, kabalai, kabalistikai raksturīgs.
rajonāls Saistīts ar kādas teritorijas iedalījumu rajonos, tam raksturīgs.
reģionārs Saistīts ar kādu apvidu (organismā, tā daļā), tam raksturīgs.
laikmetīgs Saistīts ar kādu laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs.
veclaiku Saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs.
torītējs Saistīts ar kādu no pagājušo dienu rītiem, tam raksturīgs.
vecmodīgs Saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs; nemoderns; arī veclaicīgs.
praktisks Saistīts ar kādu noteiktu (dzīves, sadzīves u. tml.) reālo vajadzību, prasību apmierināšanu.
speciāls Saistīts ar kādu noteiktu darbības nozari, šādai nozarei raksturīgs.
tolaiku Saistīts ar kādu vai kādiem pagājušajiem laikposmiem, tiem raksturīgs.
ģeogrāfisks Saistīts ar kādu zemeslodes vietu, tai raksturīgs.
praktisks Saistīts ar kādu, parasti ikdienišķu, darbību veikšanu.
kainozoisks Saistīts ar kainozoju, tam raksturīgs.
kaitniecisks Saistīts ar kaitniecību, tai raksturīgs.
kakofonisks Saistīts ar kakofoniju, tai raksturīgs.
kalambūrisks Saistīts ar kalambūru, tam raksturīgs.
kalnrūpniecisks Saistīts ar kalnrūpniecību, tai raksturīgs.
kalorimetrisks Saistīts ar kalorimetriju, tai raksturīgs.
kamerāls Saistīts ar kamerālistiku, tai raksturīgs.
kamerāls Saistīts ar kamerstilu, tam raksturīgs.
kancelejisks Saistīts ar kanceleju, tai raksturīgs; arī formāls, birokrātisks.
kanibālisks Saistīts ar kanibālismu (1), tam raksturīgs.
kanibālisks Saistīts ar kanibālismu (2), tam raksturīgs.
kantilēns Saistīts ar kantilēnu (1), tai raksturīgs.
kantonāls Saistīts ar kantonu (1).
kantonāls Saistīts ar kantonu (2).
kapilārs Saistīts ar kapilaritāti, tai raksturīgs.
kapilārs Saistīts ar kapilāru (1), tam raksturīgs.
kapilārs Saistīts ar kapilāru (2), tam raksturīgs.
kapilārs Saistīts ar kapilāru (3), tam raksturīgs.
riskobizness Saistīts ar kapitāla (riskokapitāls) ieguldīšanu novatoriskā ražošanā vai citā ekonomiskā pasākumā.
kapitālistisks Saistīts ar kapitālismu, tam raksturīgs.
kapitulantisks Saistīts ar kapitulāciju (1), tai raksturīgs.
karalisks Saistīts ar karali, tam raksturīgs; saistīts ar karaļa varu, tai raksturīgs.
kardioķirurģisks Saistīts ar kardioķirurģiju, tai raksturīgs.
kardioloģisks Saistīts ar kardioloģiju, tai raksturīgs.
kariozs Saistīts ar kariesu, tam raksturīgs.
karioloģisks Saistīts ar karioloģiju, tai raksturīgs.
karjeristisks Saistīts ar karjerismu vai karjerista, karjerismam vai karjeristam raksturīgs; tāds (cilvēks), kam ir raksturīgs karjerisms.
kārklinis Saistīts ar kārklu, tam raksturīgs.
karmisks Saistīts ar karmu, tai raksturīgs.
karnevālisks Saistīts ar karnevālu, tam raksturīgs.
karpoloģisks Saistīts ar karpoloģiju, tai raksturīgs.
kartogrāfisks Saistīts ar kartogrāfiju, tai raksturīgs.
kartometrisks Saistīts ar kartometriju, tai raksturīgs.
katatonisks Saistīts ar katatoniju, tai raksturīgs.
katolisks Saistīts ar katolicismu, tam raksturīgs.
katrreizējs Saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu; ikreizējs.
atgaitīgs Saistīts ar kavēkli, šķērsli; kavējošs, traucējošs, aizkavēts, traucēts.
kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (1), tai raksturīgs.
kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (2), tai raksturīgs.
kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (3), tai raksturīgs.
keramisks Saistīts ar keramiku (1), tai raksturīgs.
kibernētisks Saistīts ar kibernētiku, tai raksturīgs.
kinemātisks Saistīts ar kinemātiku (1), tai raksturīgs.
kinemātisks Saistīts ar kinemātiku (2), tai raksturīgs.
kinofoto Saistīts ar kinematogrāfiju (1) un fotogrāfiju (3).
kinematogrāfisks Saistīts ar kinematogrāfiju (1), tai raksturīgs.
kinofoto Saistīts ar kinematogrāfiju (3) un fotogrāfiju (1).
kinofotofono Saistīts ar kinematogrāfiju (3), fotogrāfiju (1) un skaņu ierakstīšanu.
kinētisks Saistīts ar kinētiku (1), tai raksturīgs.
kinētisks Saistīts ar kinētiku (2), tai raksturīgs.
kinoloģisks Saistīts ar kinoloģiju, tai raksturīgs.
kinotehnisks Saistīts ar kinotehniku, tai raksturīgs.
kirilisks Saistīts ar kirilicu, tai raksturīgs; tāds, kas rakstīts kirilicā.
klasicistisks Saistīts ar klasicismu, tam raksturīgs.
klaunisks Saistīts ar klaunu mākslu, klauniem, klaunu mākslai, klauniem raksturīgs.
klerikāls Saistīts ar klerikālismu, tam raksturīgs.
klimaktērisks Saistīts ar klimaksu, tam raksturīgs.
agroklimatisks Saistīts ar klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimnieciskās ražošanas iespējām un rezultātiem.
klimatogrāfisks Saistīts ar klimatogrāfiju, tai raksturīgs.
klimatoloģisks Saistīts ar klimatoloģiju, tai raksturīgs.
klīnisks Saistīts ar klīniku, tai raksturīgs.
balts Saistīts ar ko labu (par laikposmu).
nebalts Saistīts ar ko nevēlamu (par laikposmu).
jauks Saistīts ar ko skaistu, priecīgu; patīkams.
kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģētiku, tai raksturīgs.
kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģiju, tai raksturīgs.
kodolfizikāls Saistīts ar kodolfiziku, tai raksturīgs.
kodolķīmisks Saistīts ar kodolķīmiju, tai raksturīgs.
kolaboracionistisks Saistīts ar kolaboracionismu, tam raksturīgs.
kolektīvistisks Saistīts ar kolektīvismu, tam raksturīgs.
kolektīvs Saistīts ar kolektīvu, tam raksturīgs; arī kopīgs, kopējs.
koloidāls Saistīts ar koloīdiem, tiem raksturīgs; tāds, kam ir koloīdu īpašības.
koloīdķīmisks Saistīts ar koloīdķīmiju, tai raksturīgs.
koloīdķīmisks Saistīts ar koloīdu ķīmiskajām īpašībām, tām raksturīgs.
koloniāls Saistīts ar kolonijām (1) vai koloniālismu, raksturīgs kolonijām (1) vai koloniālismam.
koloniāls Saistīts ar koloniju (4), tai raksturīgs.
kolonizatorisks Saistīts ar kolonizāciju (1), tai raksturīgs.
kolorimetrisks Saistīts ar kolorimetriju, tai raksturīgs.
koloristisks Saistīts ar koloristiku (1), tai raksturīgs.
koloristisks Saistīts ar koloristiku (2), tai raksturīgs.
kolorītisks Saistīts ar kolorītu 1 (1), tam raksturīgs.
kolorītisks Saistīts ar kolorītu 1 (2), tam raksturīgs.
kolorītisks Saistīts ar kolorītu 1 (3), tam raksturīgs.
kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa; kombinatīvs.
kombinatīvs Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (2), tai raksturīgs.
kombinatorisks Saistīts ar kombinatoriku, tai raksturīgs.
komēdijisks Saistīts ar komēdiju (1), tai raksturīgs.
komerciāls Saistīts ar komerciju (1), tai raksturīgs; tirdzniecisks.
komparatīvistisks Saistīts ar komparatīvismu (1), tam raksturīgs.
komparatīvistisks Saistīts ar komparatīvismu (2), tam raksturīgs.
kompensators Saistīts ar kompensatoru 1 (1), tam raksturīgs; kompensatorisks (1).
kompensators Saistīts ar kompensatoru 1 (2), tam raksturīgs; kompensatorisks (2).
kompensatorisks Saistīts ar kompensatoru 1(1), tam raksturīgs; kompensators 2(1).
kompensatorisks Saistīts ar kompensatoru 1(2), tam raksturīgs; kompensators 2(2).
kompilatīvs Saistīts ar kompilāciju (1), tai raksturīgs; tāds, kas ir radies kompilējot.
komplekss Saistīts ar kompleksu 1(1), tam raksturīgs.
komplekss Saistīts ar kompleksu 1(2), tam raksturīgs.
komplekss Saistīts ar kompleksu 1(3), tam raksturīgs.
kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (2), tai raksturīgs.
kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (3), tai raksturīgs.
kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (4), tai raksturīgs.
kompozicionāls Saistīts ar kompozīciju (5), tai raksturīgs.
komunikatīvs Saistīts ar komunikāciju (1), tai raksturīgs.
komunistisks Saistīts ar komunismu, tam raksturīgs.
komunāls Saistīts ar komūnu (3), tai raksturīgs.
komunāls Saistīts ar komūnu (4), tai raksturīgs.
koncentrisks Saistīts ar koncentru (2), tam raksturīgs.
konceptuāls Saistīts ar konceptu (1), tam raksturīgs; jēdzienisks.
kondicionāls Saistīts ar kondīciju, tai raksturīgs.
konduktīvs Saistīts ar kondukciju, tai raksturīgs.
konfederatīvs Saistīts ar konfederāciju (1), tai raksturīgs.
konfederatīvs Saistīts ar konfederāciju (2), tai raksturīgs.
konfederatīvs Saistīts ar konfederāciju (3), tai raksturīgs.
konfesionāls Saistīts ar konfesiju, tai raksturīgs.
konglomerātisks Saistīts ar konglomerātu (1), tam raksturīgs.
konglomerātisks Saistīts ar konglomerātu (2), tam raksturīgs.
kongruents Saistīts ar kongruenci (1), tai raksturīgs.
kongruents Saistīts ar kongruenci (2), tai raksturīgs.
konsistoriāls Saistīts ar konsistoriju (1), tai raksturīgs.
konsistoriāls Saistīts ar konsistoriju (2), tai raksturīgs.
konsistoriāls Saistīts ar konsistoriju (3), tai raksturīgs.
konspiratīvs Saistīts ar konspirāciju, tai raksturīgs; pakļauts konspirācijas noteikumiem.
konstitucionāls Saistīts ar konstitūciju^2^, tai raksturīgs.
konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (1), tai raksturīgs.
konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (3), tai raksturīgs.
konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (4), tai raksturīgs.
konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (5), tai raksturīgs.
konsulārs Saistīts ar konsulu, konsulātu tiesībām un darbību, konsulu, konsulātu tiesībām un darbībai raksturīgs.
kontekstuāls Saistīts ar kontekstu, tam raksturīgs.
kontemplatīvs Saistīts ar kontemplāciju (1), tai raksturīgs.
kontemplatīvs Saistīts ar kontemplāciju (2), tai raksturīgs.
transkontinentāls Saistīts ar kontinenta šķērsošanu, tai raksturīgs.
kontinentāls Saistīts ar kontinentu, tam raksturīgs.
kontrapunktisks Saistīts ar kontrapunktu, tam raksturīgs.
kontrrevolucionārs Saistīts ar kontrrevolūciju, tai raksturīgs.
konturāls Saistīts ar kontūru, tai raksturīgs.
konisks Saistīts ar konusu (1), tam raksturīgs.
konvektīvs Saistīts ar konvekciju (1), tai raksturīgs.
konvektīvs Saistīts ar konvekciju (2), tai raksturīgs.
konvektīvs Saistīts ar konvekciju (3), tai raksturīgs.
konvencionāls Saistīts ar konvenciju (1), tai raksturīgs.
konvencionāls Saistīts ar konvenciju (2), tai raksturīgs.
konvencionālistisks Saistīts ar konvencionālismu (1), tam raksturīgs.
konverģents Saistīts ar konverģenci (1), tai raksturīgs.
konverģents Saistīts ar konverģenci (2), tai raksturīgs.
konverģents Saistīts ar konverģenci (3), tai raksturīgs.
konvulsīvs Saistīts ar konvulsijām, tām raksturīgs; krampjains (1).
kooperatīvs Saistīts ar kooperāciju (2), tai raksturīgs.
sazvērniecisks Saistīts ar kopēju, parasti negatīvu, attieksmi (pret kādu, pret ko), tai raksturīgs.
korelatīvs Saistīts ar korelāciju (1), tai raksturīgs.
korelatīvs Saistīts ar korelāciju (2), tai raksturīgs; tāds, ko saista korelācija (2).
korisks Saistīts ar kori (2), tam raksturīgs.
korozīvs Saistīts ar koroziju, tai raksturīgs; tāds, kas izraisa koroziju.
korporatīvs Saistīts ar korporāciju (1), tai raksturīgs.
korporatīvs Saistīts ar korporāciju (2), tai raksturīgs.
korporatīvs Saistīts ar korporāciju (3), tai raksturīgs.
korpuskulārs Saistīts ar korpuskulu, tai raksturīgs; tāds, kas sastāv no korpuskulām.
koruptīvs Saistīts ar korupciju, tai raksturīgs.
korupts Saistīts ar korupciju, tai raksturīgs.
kosmētisks Saistīts ar kosmētiku (1), tai raksturīgs.
kosmetoloģisks Saistīts ar kosmetoloģiju, tai raksturīgs.
kosmobioloģisks Saistīts ar kosmobioloģiju, tai raksturīgs.
kosmofizikāls Saistīts ar kosmofiziku, tai raksturīgs.
kosmogonisks Saistīts ar kosmogoniju, tai raksturīgs.
kosmoloģisks Saistīts ar kosmoloģiju (1), tai raksturīgs.
kosmoloģisks Saistīts ar kosmoloģiju (2), tai raksturīgs.
kosmopolītisks Saistīts ar kosmopolītismu, tam raksturīgs.
kosmisks Saistīts ar kosmosu, tam raksturīgs; tāds, kas norisinās ārpus Zemes atmosfēras.
krampjains Saistīts ar krampjiem, tiem raksturīgs.
kranioloģisks Saistīts ar kranioloģiju, tai raksturīgs.
kreolisks Saistīts ar kreoliem, tiem raksturīgs.
kretīnisks Saistīts ar kretīnismu (1), tam raksturīgs.
kriminālistisks Saistīts ar kriminālistiku, tai raksturīgs.
krimināltiesisks Saistīts ar krimināltiesībām, tām raksturīgs.
kriminoloģisks Saistīts ar kriminoloģiju, tai raksturīgs.
krioloģisks Saistīts ar krioloģiju, tai raksturīgs.
kriptogrāfisks Saistīts ar kriptogrāfiju, tai raksturīgs.
kristālfizikāls Saistīts ar kristāliiziku, tai raksturīgs.
kristālķīmisks Saistīts ar kristālķīmiju, tai raksturīgs.
kristalogrāfisks Saistīts ar kristalogrāfiju, tai raksturīgs.
kristāloptisks Saistīts ar kristāloptiku, tai raksturīgs.
kristietisks Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
kristīgs Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
kritisks Saistīts ar kritiku (2), tai raksturīgs.
pektorāls Saistīts ar krūtīm, tām raksturīgs.
kserogrāfisks Saistīts ar kserogrāfiju, tai raksturīgs.
ksilogrāfisks Saistīts ar ksilogrāfiju (1), tai raksturīgs.
kubistisks Saistīts ar kubismu, tam raksturīgs.
kulinārs Saistīts ar kulināriju (1), tai raksturīgs.
kulinārisks Saistīts ar kulināriju, tai raksturīgs.
kultūrpolitisks Saistīts ar kultūras politiku, tai raksturīgs.
kultūrvēsturisks Saistīts ar kultūras vēsturi, tai raksturīgs.
kultūrtehnisks Saistīts ar kultūrtehniku, tai raksturīgs.
kultūrtrēģerisks Saistīts ar kultūrtrēģerismu, tam raksturīgs.
kulturāls Saistīts ar kultūru (1), tai raksturīgs.
kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (1), tai raksturīgs.
kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (2), tai raksturīgs.
kurortoloģisks Saistīts ar kurortoloģiju, tai raksturīgs.
kursīvs Saistīts ar kursīvu 1, tam raksturīgs.
dinamisks Saistīts ar kustību, attīstību; tāds, kas kustas, attīstās.
kvadro- Saistīts ar kvadrofoniju, kvadrofonisks (piem., kvadroatskaņotājs).
kvadro Saistīts ar kvadrofoniju, tāds, kam raksturīga elektroakustiskā signāla četrkanālu realizācija.
kvadrofonisks Saistīts ar kvadrofoniju, tai raksturīgs.
kvalitatīvs Saistīts ar kvalitāti (1), tai raksturīgs.
kvalitatīvs Saistīts ar kvalitāti (2), tai raksturīgs.
kvantisks Saistīts ar kvantiem.
kvantitatīvs Saistīts ar kvantitāti (1), tai raksturīgs.
kvartārs Saistīts ar kvartāru 1, tam raksturīgs.
ķecerīgs Saistīts ar ķecerību (1), tai raksturīgs.
ķecerīgs Saistīts ar ķecerību (2), tai raksturīgs.
ķeizarisks Saistīts ar ķeizaru, tam raksturīgs; saistīts ar ķeizara varu, tai raksturīgs.
ķermenisks Saistīts ar ķermeni (2), tam raksturīgs.
mehānisks Saistīts ar ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
ķīmijterapeitisks Saistīts ar ķīmijterapiju, tai raksturīgs.
ķīmisks Saistīts ar ķīmiju (1), tai raksturīgs.
mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
fotoķīmisks Saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
organisks Saistīts ar ķīmiskiem savienojumiem, kuros galvenais elements ir ogleklis, šādiem savienojumiem raksturīgs.
ķirurģisks Saistīts ar ķirurģiju, tai raksturīgs.
labdarīgs Saistīts ar labdarību (1), tai raksturīgs; filantropisks.
momentāns Saistīts ar laika momentu, ļoti īsu laika sprīdi.
meteorotrops Saistīts ar laikapstākļu maiņu; meteorotropisks.
meteorotropisks Saistīts ar laikapstākļu maiņu; meteorotrops.
temporāls Saistīts ar laiku 1, tam raksturīgs.
laringoloģisks Saistīts ar laringoloģiju, tai raksturīgs.
laringoskopisks Saistīts ar laringoskopiju, tai raksturīgs.
zooveterinārs Saistīts ar lauksaimniecības dzīvnieku pareizu audzēšanu, barošanu, turēšanu, izmantošanu un ārstēšanu.
lauksaimniecisks Saistīts ar lauksaimniecību, tai raksturīgs.
agronomisks Saistīts ar lauksaimniecību, zemkopību.
lāzer- Saistīts ar lāzeriem, tāds, kam pamatā ir lāzers (piem., lāzerķirurģija, lāzerieroči).
glaciomorfoloģisks Saistīts ar ledāju iedarbībā veidotām Zemes virsas reljefa formām.
legatārs Saistīts ar legātu 2, tam raksturīgs.
leģendārs Saistīts ar leģendu (1), tai raksturīgs.
leģislatīvs Saistīts ar leģislāciju (1), tai raksturīgs.
leģitīmistisks Saistīts ar leģitīmismu, tam raksturīgs.
leiboristisks Saistīts ar leiboristu partiju, tai raksturīgs.
leikocitārs Saistīts ar leikocītiem, tiem raksturīgs.
leikozs Saistīts ar leikozi, tai raksturīgs; tāds, kas slimo ar leikozi.
baltisks Saistīts ar lejzemnieku izloksnēm, literāro valodu, tām raksturīgs.
leksikogrāfisks Saistīts ar leksikogrāfiju (1), tai raksturīgs.
leksikogrāfisks Saistīts ar leksikogrāfiju (2), tai raksturīgs.
leksikoloģisks Saistīts ar leksikoloģiju, tai raksturīgs.
leksikosemantisks Saistīts ar leksikosemantiku (1), tai raksturīgs.
leksikosemantisks Saistīts ar leksikosemantiku (2), tai raksturīgs.
leksikostilistisks Saistīts ar leksikostilistiku (1), tai raksturīgs.
leksikostilistisks Saistīts ar leksikostilistiku (2), tai raksturīgs.
leksisks Saistīts ar leksiku, tai raksturīgs.
lellisks Saistīts ar lelli (2), tai raksturīgs.
leņķisks Saistīts ar leņķi (1), tam raksturīgs; tāds, kura mērīšanai, raksturošanai izmanto leņķi (1).
leprozs Saistīts ar lepru, tai raksturīgs.
letarģisks Saistīts ar letarģiju (1), tai raksturīgs.
letarģisks Saistīts ar letarģiju (2), tai raksturīgs.
libidināls Saistīts ar libido, ar dzimumdziņu.
vestibulārs Saistīts ar līdzsvara orgānu, tam raksturīgs.
lielvalstisks Saistīts ar lielvalsti, raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
substantīvisks Saistīts ar lietvārdu, tam raksturīgs.
likumisks Saistīts ar likumu (2), tam raksturīgs; atbilstošs likumam (2).
limfātisks Saistīts ar limfu, tai raksturīgs.
limnoloģisks Saistīts ar limnoloģiju, tai raksturīgs.
lingvistisks Saistīts ar lingvistiku, tai raksturīgs; valodniecisks.
lingvoģeogrāfisks Saistīts ar lingvistisko ģeogrāfiju, tai raksturīgs.
lingvostilistisks Saistīts ar lingvistisko stilistiku, tai raksturīgs.
liroepisks Saistīts ar liroepiku, tai raksturīgs.
literatūrteorētisks Saistīts ar literatūras teoriju, tai raksturīgs.
literatūrkritisks Saistīts ar literatūrkritiku, tai raksturīgs.
literatūrvēsturisks Saistīts ar literatūrvēsturi, tai raksturīgs.
literatūrzinātnisks Saistīts ar literatūrzinātni, tai raksturīgs.
litogrāfisks Saistīts ar litogrāfiju (1), tai raksturīgs.
liturģisks Saistīts ar liturģiju, tai raksturīgs.
lizogēnisks Saistīts ar lizogēniju, tai raksturīgs.
logaritmisks Saistīts ar logaritmu, tam raksturīgs.
logopēdisks Saistīts ar logopēdiju, tai raksturīgs.
loģisks Saistīts ar loģiku (1), tai raksturīgs; loģikas (1) likumiem atbilstošs.
loģistisks Saistīts ar loģistiku, tai raksturīgs.
lokālpatriotisks Saistīts ar lokālpatriotismu, tam raksturīgs.
kolorektāls Saistīts ar lokzarnu un taisno zarnu.
labiodentāls Saistīts ar lūpām un zobiem.
labiāls Saistīts ar lūpām, to darbību.
luterisks Saistīts ar luterānismu, tam raksturīgs; luterānisks.
luterānisks Saistīts ar luterānismu, tam raksturīgs; luterisks.
ļeņinisks Saistīts ar ļeņinismu, tam raksturīgs.
milzīgs Saistīts ar ļoti izvērstu, ļoti nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
milzu Saistīts ar ļoti izvērstu, ļoti nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
spožs Saistīts ar ļoti labiem apstākļiem, arī ar bagātību, greznību.
kriogēnisks Saistīts ar ļoti zemu temperatūru, tai raksturīgs.
kriogēns Saistīts ar ļoti zemu temperatūru, tai raksturīgs.
pedagoģisks Saistīts ar mācīšanu, audzināšanu, izglītību, tām raksturīgs.
mācītājisks Saistīts ar mācītāju, tam raksturīgs.
mafiozs Saistīts ar mafiju (2), tai raksturīgs.
mafiozs Saistīts ar mafiju (l), tai raksturīgs.
magmatisks Saistīts ar magmu, tai raksturīgs.
galvanomagnētisks Saistīts ar magnētiskā lauka iedarbību uz metālu un pusvadītāju elektriskajām īpašībām.
magnētisks Saistīts ar magnētismu, tam raksturīgs.
magnetobioloģisks Saistīts ar magnetobioloģiju, tai raksturīgs.
magnetohidrodinamisks Saistīts ar magnetohidrodinamiku, tai raksturīgs.
magnetoķīmisks Saistīts ar magnetoķīmiju, tai raksturīgs.
magnetometrisks Saistīts ar magnetometru, tam raksturīgs.
magnetooptisks Saistīts ar magnetooptiku, tai raksturīgs.
magnetorezistīvs Saistīts ar magnetopretestību.
magnetostatisks Saistīts ar magnetostatiku (1), tai raksturīgs.
magnetostatisks Saistīts ar magnetostatiku (2), tai raksturīgs.
magnetostriktīvs Saistīts ar magnetostrikciju, tai raksturīgs.
maģisks Saistīts ar maģiju, tai raksturīgs.
magisks Saistīts ar maģiju.
mājamatniecisks Saistīts ar mājamatniecību (1), tai raksturīgs.
mājamatniecisks Saistīts ar mājamatniecību (2), tai raksturīgs.
pašmāju Saistīts ar mājas apstākļiem, mājsaimniecību, tiem raksturīgs.
mājrūpniecisks Saistīts ar mājrūpniecību, tai raksturīgs.
mājturība Saistīts ar mājsaimniecību, tai raksturīgs.
piemājas Saistīts ar mājvietu, personisko māju, saimniecību.
makaronisks Saistīts ar makaronismu, tam raksturīgs.
makiavellisks Saistīts ar makiavellismu, tam raksturīgs.
makjavellistisks Saistīts ar makjavellismu, tam raksturīgs.
makromolekulārs Saistīts ar makromolekulu, tai raksturīgs.
maksātspējīgs Saistīts ar maksātspēju, tai raksturīgs.
maksimālistisks Saistīts ar maksimālismu (1), tam raksturīgs.
maksimālistisks Saistīts ar maksimālismu (2), tam raksturīgs.
saturisks Saistīts ar mākslas darba saturu, tam raksturīgs.
skatuve Saistīts ar mākslas veidiem, kuru darbus izrāda šādā vietā, arī telpā, telpas vai celtnes daļā, tiem raksturīgs.
māksliniecisks Saistīts ar mākslu, tai raksturīgs.
maniakāls Saistīts ar māniju (1), tai raksturīgs.
maniakāls Saistīts ar māniju (2), tai raksturīgs.
manometrisks Saistīts ar manometru, tam raksturīgs; tāds, ko mērī ar manometru.
mantisks Saistīts ar mantu (1), tai raksturīgs; saistīts ar mantas (1) valdījumu, tam raksturīgs.
mantisks Saistīts ar mantu (2), tai raksturīgs.
māņticīgs Saistīts ar māņticību, tai raksturīgs.
maoistisks Saistīts ar maoismu, tam raksturīgs.
marasmatisks Saistīts ar marasmu, tam raksturīgs.
maratonisks Saistīts ar maratonu, tam raksturīgs.
marksistisks Saistīts ar marksismu, tam raksturīgs.
masspektrometrisks Saistīts ar masspektrometriju, tai raksturīgs.
masisks Saistīts ar masu (1), tai raksturīgs; tāds, ko raksturo ar masu (1).
svarisks Saistīts ar masu (1), tās noteikšanu, masai (1), tās noteikšanai raksturīgs.
mašinizēt Saistīts ar mašīnu izmantošanu, ieviešanu.
matemātisks Saistīts ar matemātiku, tai raksturīgs; tāds, kurā izmanto matemātikas metodes, tāds, kurš ir izveidots ar matemātikas metodēm.
materiālistisks Saistīts ar materiālismu (1), tam raksturīgs.
materiālistisks Saistīts ar materiālismu (2), tam raksturīgs.
patērniecisks Saistīts ar materiālo labumu izmantošanu, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā, tai raksturīgs.
materiāls Saistīts ar materiālu 1(1), tam raksturīgs.
fizikāls Saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, kustību, tām raksturīgs.
materiāls Saistīts ar matēriju (1), tai raksturīgs.
matrilokāls Saistīts ar mātes (sievas) cilti, dzīvesvietu.
mazohistisks Saistīts ar mazohismu, tam raksturīgs.
mažors Saistīts ar mažoru (1), tam raksturīgs.
medicīnisks Saistīts ar medicīnu, tai raksturīgs; lietojams medicīnā, ārstniecībā, ārstēšanā; arī ārstniecisks.
meditatīvs Saistīts ar meditāciju, tai raksturīgs.
megalītisks Saistīts ar megalītu, tam raksturīgs.
mehānistisks Saistīts ar mehānicismu, tam raksturīgs.
disipatīvs Saistīts ar mehāniskās enerģijas zudumu, tās pārvēršanos citos enerģijas veidos.
melioratīvs Saistīts ar meliorāciju, tai raksturīgs.
melismātisks Saistīts ar melismu, tam raksturīgs.
melnsimtniecisks Saistīts ar melnsimtniekiem, tiem raksturīgs; galēji reakcionārs, šovinistisks.
melodisks Saistīts ar melodiju (1), tai raksturīgs; labskanīgs, dzirdei tīkams, viegli uztverams.
melodramatisks Saistīts ar melodrāmu (1), tai raksturīgs.
melodramatisks Saistīts ar melodrāmu (2), tai raksturīgs.
menstruāls Saistīts ar menstruāciju, tai raksturīgs.
menzurāls Saistīts ar menzūru, tai raksturīgs.
meņševistisks Saistīts ar meņševismu, tam raksturīgs.
vēss Saistīts ar mēreni zemas ķermeņa temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu mēreni zemas ķermeņa temperatūras sajūtu.
meridionāls Saistīts ar meridiānu (1), tam raksturīgs.
meridionāls Saistīts ar meridiānu (2), tam raksturīgs.
merkantilistisks Saistīts ar merkantilismu (1), tam raksturīgs.
metabolisks Saistīts ar metaboliju, tai raksturīgs.
metabolisks Saistīts ar metabolismu, tam raksturīgs.
metafizisks Saistīts ar metafiziku (1), tai raksturīgs.
metafizisks Saistīts ar metafiziku (2), tai raksturīgs.
metaforisks Saistīts ar metaforu, tai raksturīgs.
metagalaktisks Saistīts ar metagalaktiku, tai raksturīgs.
metālfizikāls Saistīts ar metālfiziku, tai raksturīgs.
metālkeramisks Saistīts ar metālkeramiku (1), tai raksturīgs.
metālkeramisks Saistīts ar metālkeramiku (2), tai raksturīgs.
metalogēnisks Saistīts ar metalogēniju, tai raksturīgs.
metalogrāfisks Saistīts ar metalogrāfiju (1), tai raksturīgs.
metalogrāfisks Saistīts ar metalogrāfiju (2), tai raksturīgs.
metāloptisks Saistīts ar metāloptiku, tai raksturīgs.
metalurģisks Saistīts ar metalurģiju (1), tai raksturīgs.
metalurģisks Saistīts ar metalurģiju (2), tai raksturīgs.
metasomatisks Saistīts ar metasomatismu, tam raksturīgs.
metastātisks Saistīts ar metastāzi, tai raksturīgs.
metavalodisks Saistīts ar metavalodu, tai raksturīgs.
meteoroloģisks Saistīts ar meteoroloģiju, tai raksturīgs.
meteoropatoloģisks Saistīts ar meteoropatoloģiju (1), tai raksturīgs.
meteoropatoloģisks Saistīts ar meteoropatoloģiju (2), tai raksturīgs.
metodisks Saistīts ar metodiku (2), tai raksturīgs.
metodoloģisks Saistīts ar metodoloģiju, tai raksturīgs.
metonīmisks Saistīts ar metonīmiju, tai raksturīgs.
metrisks Saistīts ar metriku^1^(2), tai raksturīgs.
metroloģisks Saistīts ar metroloģiju, tai raksturīgs.
metronomisks Saistīts ar metronoma rādītajiem laika intervāliem, tiem raksturīgs.
metroritmisks Saistīts ar metroritmiku, tai raksturīgs.
metrisks Saistīts ar metru (1), tam raksturīgs.
mezolītisks Saistīts ar mezolītu, tam raksturīgs.
mezozoisks Saistīts ar mezozoju, tam raksturīgs.
mežķīmisks Saistīts ar mežķīmiju, tai raksturīgs.
mežsaimniecisks Saistīts ar mežsaimniecību (1), tai raksturīgs.
mežsaimniecisks Saistīts ar mežsaimniecību (2), tai raksturīgs.
statisks Saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli, tam raksturīgs; tāds, kas atrodas miera vai līdzsvara stāvoklī.
stoicisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
miezinis Saistīts ar miežiem; gatavots no miežu graudiem.
nebulārs Saistīts ar miglu, miglāju; tāds, kas attiecas uz miglāju.
mikoloģisks Saistīts ar mikoloģiju, tai raksturīgs.
mikroanalītisks Saistīts ar mikroanalīzi, tai raksturīgs.
mikrobiāls Saistīts ar mikrobiem, tiem raksturīgs.
mikrobioloģisks Saistīts ar mikrobioloģiju, tai raksturīgs.
mikroelektronisks Saistīts ar mikroelektroniku, tai raksturīgs.
mikroklimatisks Saistīts ar mikroklimatu (1), tam raksturīgs.
mikroķirurģisks Saistīts ar mikroķirurģiju, tai raksturīgs.
mikrometrisks Saistīts ar mikrometriju, tai raksturīgs.
bakterioloģisks Saistīts ar mikroorganismiem, tiem raksturīgs.
mikrobioloģisks Saistīts ar mikroorganismiem, tiem raksturīgs.
mikrosocioloģisks Saistīts ar mikrosocioloģiju, tai raksturīgs.
militāristisks Saistīts ar militārismu, tam raksturīgs.
mīmisks Saistīts ar mīmiku, tai raksturīgs.
minerālisks Saistīts ar minerāliem, tiem raksturīgs; minerāls (2).
minerāls Saistīts ar minerāliem, tiem raksturīgs.
mineraloģisks Saistīts ar mineraloģiju (1), tai raksturīgs.
mineraloģisks Saistīts ar mineraloģiju (2), tai raksturīgs.
miniatūrs Saistīts ar miniatūru (1), tai raksturīgs.
minors Saistīts ar minoru (1), tam raksturīgs.
minorisks Saistīts ar minoru, šai skaņkārtai raksturīgs.
mistisks Saistīts ar misticismu, mistiku (1), tai raksturīgs.
mitoloģisks Saistīts ar mitoloģiju (1), tai raksturīgs.
mitoloģisks Saistīts ar mitoloģiju (2), tai raksturīgs.
mitotisks Saistīts ar mitozi, tai raksturīgs.
mītisks Saistīts ar mītu (1), tam raksturīgs.
mnemonisks Saistīts ar mnemoniku, tai raksturīgs; mnemotehnisks.
mnemotehnisks Saistīts ar mnemotehniku, tai raksturīgs; mnemonisks.
modāls Saistīts ar modalitāti (1), tai raksturīgs.
modāls Saistīts ar modalitāti (2), tai raksturīgs.
modernistisks Saistīts ar modernismu (1), tam raksturīgs.
modernistisks Saistīts ar modernismu (2), tam raksturīgs.
modernistisks Saistīts ar modernismu (3), tam raksturīgs.
modulārs Saistīts ar moduli; tāds, kurā izmanto moduļus.
mokpilns Saistīts ar mokām (1).
mokupilns Saistīts ar mokām (1).
mokpilns Saistīts ar mokām (2).
mokupilns Saistīts ar mokām (2).
mokpilns Saistīts ar mokām (3).
mokupilns Saistīts ar mokām (3).
molekulārs Saistīts ar molekulu vai molekulām, molekulai vai molekulām raksturīgs.
monarhisks Saistīts ar monarhiju, monarhu, monarhijai, monarham raksturīgs.
monarhistisks Saistīts ar monarhismu, tam raksturīgs.
monistisks Saistīts ar monismu, tam raksturīgs.
monoftongisks Saistīts ar monoftongu, tam raksturīgs.
monogāms Saistīts ar monogāmiju (1), tai raksturīgs.
monogāms Saistīts ar monogāmiju (2), tai raksturīgs.
monogāmisks Saistīts ar monogāmiju, tai raksturīgs.
monokristālisks Saistīts ar monokristālu, tam raksturīgs.
monopolistisks Saistīts ar monopolu (2), tam raksturīgs.
monoteistisks Saistīts ar monoteismu, tam raksturīgs.
monumentāls Saistīts ar monumentu, tam raksturīgs; plašs, ļoti nozīmīgs (par mākslas darbu).
morāls Saistīts ar morāli (1), tai raksturīgs.
morālisks Saistīts ar morāli, tai raksturīgs; tikumisks.
morfēmisks Saistīts ar morfēmiku, tai raksturīgs.
morfoģenētisks Saistīts ar morfoģenēzi, tai raksturīgs.
morfoloģisks Saistīts ar morfoloģiju (1), tai raksturīgs.
morfoloģisks Saistīts ar morfoloģiju (2), tai raksturīgs.
morfoloģisks Saistīts ar morfoloģiju (3), tai raksturīgs.
motīvisks Saistīts ar motīvu (3), tam raksturīgs.
motīvisks Saistīts ar motīvu (4), tam raksturīgs.
mozaisks Saistīts ar mozaīku (1), tai raksturīgs.
spināls Saistīts ar mugurkaulu, tā smadzenēm, mugurkaulam, tā smadzenēm raksturīgs.
muižniecisks Saistīts ar muižniecību, tai raksturīgs.
mūmijisks Saistīts ar mūmiju, tai raksturīgs.
murgains Saistīts ar murgiem (1) - par miegu.
murgains Saistīts ar murgiem (4), tiem raksturīgs.
mūsdienīgs Saistīts ar mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām, normām; mūsdienu.
tonisks Saistīts ar muskuļaudu sasprindzinājumu, tam raksturīgs.
musonāls Saistīts ar musonu, tam raksturīgs.
mutatīvs Saistīts ar mutāciju (1), tai raksturīgs.
orāls Saistīts ar mutes dobumu, tam raksturīgs.
muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs; tāds, kam ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtība.
muzikoloģisks Saistīts ar muzikoloģiju, tai raksturīgs.
muzikāls Saistīts ar mūziku, tai raksturīgs.
nacionāls Saistīts ar nāciju, tautu, tām raksturīgs.
nacionālistisks Saistīts ar nacionālismu, tam raksturīgs.
nacionālpatriotisks Saistīts ar nacionālpatriotismu, tam raksturīgs; tāds, kam raksturīgs nacionālpatriotisms.
nacionālsociālistisks Saistīts ar nacionālsociālismu, tam raksturīgs.
nacionālšovinistisks Saistīts ar nacionālšovinismu, tam raksturīgs.
nacistisks Saistīts ar nacismu, tam raksturīgs.
naivistisks Saistīts ar naivismu, tam raksturīgs.
naksnīgs Saistīts ar nakti, tai raksturīgs.
narcistisks Saistīts ar narcismu, tam raksturīgs.
narkoleptisks Saistīts ar narkolepsiju, tai raksturīgs.
narkoloģisks Saistīts ar narkoloģiju, tai raksturīgs.
narkomānisks Saistīts ar narkomāniju, tai raksturīgs.
narodņicisks Saistīts ar narodņicismu, tam raksturīgs.
naturālistisks Saistīts ar naturālismu (1), tam raksturīgs.
naturālistisks Saistīts ar naturālismu (2), tam raksturīgs.
naturālistisks Saistīts ar naturālismu (3), tam raksturīgs.
natūrfilozofisks Saistīts ar natūrfilozofiju, tai raksturīgs.
pekuniārs Saistīts ar naudu, tai raksturīgs.
monetārs Saistīts ar naudu, valūtu, naudas sistēmu.
neliels Saistīts ar ne sevišķi izvērstu, nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu, tam raksturīgs.
negatīvs Saistīts ar negatīvu 1; tāds, ko izmanto negatīva 1 iegūšanai.
neiralģisks Saistīts ar neiralģiju, tai raksturīgs.
neirastēnisks Saistīts ar neirastēniju, tai raksturīgs.
neirofizioloģisks Saistīts ar neirofizioloģiju, tai raksturīgs.
neiroķirurģisks Saistīts ar neiroķirurģiju, tai raksturīgs.
nefroloģisks Saistīts ar neiroloģiju, tai raksturīgs.
neiroloģisks Saistīts ar neiroloģiju, tai raksturīgs.
neiropātisks Saistīts ar neiropātiju, tai raksturīgs.
neiropsiholoģisks Saistīts ar neiropsiholoģiju, tai raksturīgs.
neirotisks Saistīts ar neirozi, tai raksturīgs.
neitrālistisks Saistīts ar neitralitāti (1), tai raksturīgs.
neitrālistisks Saistīts ar neitralitāti (2), tai raksturīgs.
nekrotisks Saistīts ar nekrozi, tai raksturīgs.
elektrostatisks Saistīts ar nekustīgiem elektriskajiem lādiņiem, to mijiedarbību, līdzsvaru.
sekls Saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu).
para- Saistīts ar nelielu pārmaiņu (piem., parafrāze).
nemierniecisks Saistīts ar nemieriem, nemierniekiem, tiem raksturīgs.
neofašistisks Saistīts ar neofašismu, tam raksturīgs.
neogotisks Saistīts ar neogotiku, tai raksturīgs.
neoimpresionistisks Saistīts ar neoimpresionismu, tam raksturīgs.
neokapitālistisks Saistīts ar neokapitālismu, tam raksturīgs.
neokoloniālistisks Saistīts ar neokoloniālismu, tam raksturīgs.
neokoloniāls Saistīts ar neokoloniju, tai raksturīgs.
neolītisks Saistīts ar neolītu 1, tam raksturīgs.
neonacistisks Saistīts ar neonacismu, tam raksturīgs.
neopozitīvistisks Saistīts ar neopozitīvismu, tam raksturīgs.
neoreālistisks Saistīts ar neoreālismu (1), tam raksturīgs.
neoreālistisks Saistīts ar neoreālismu (2), tam raksturīgs.
neoromantisks Saistīts ar neoromantismu, tam raksturīgs.
neotomistisks Saistīts ar neotomismu, tam raksturīgs.
neiroloģisks Saistīts ar nervu sistēmu, nervu sistēmas slimībām, tām raksturīgs.
hipnagoģisks Saistīts ar neskaidrām vīzijām īsi pirms aizmigšanas.
nīčistisks Saistīts ar nīčismu, tam raksturīgs.
nefrotisks Saistīts ar nierēm, tām raksturīgs.
nihilistisks Saistīts ar nihilismu (1), tam raksturīgs.
nihilistisks Saistīts ar nihilismu (2), tam raksturīgs.
nomināls Saistīts ar nomenu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar nomenu.
nominālistisks Saistīts ar nominālismu, tam raksturīgs.
nominatīvs Saistīts ar nominatīva locījumu, tam raksturīgs.
nomogrāfisks Saistīts ar nomogrāfiju, tai raksturīgs.
pelnīts Saistīts ar nopelniem; pilnīgi pamatots (piemēram, par attiecībām, situāciju).
mijnorādīgs Saistīts ar norādēm.
nukleārs Saistīts ar norisēm atoma kodolā, tām raksturīgs; saistīts ar kodolenerģijas izmantošanu, tai raksturīgs.
tonāls Saistīts ar noskaņu (1), tai raksturīgs.
nostalģisks Saistīts ar nostalģiju, tai raksturīgs.
sillabisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā neatkarīgi no uzsvaru izvietojuma tajā.
sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
tālaika Saistīts ar noteiktu laikposmu pagātnē.
metodisks Saistīts ar noteiktu metodi, ar metodes ievērošanu; saistīts ar iepriekš izstrādātu plānu, programmu.
sezonveida Saistīts ar noteiktu sezonu, tai raksturīgs.
tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
novadpētniecisks Saistīts ar novadpētniecību, tai raksturīgs.
novadniecisks Saistīts ar novadu 1(1), tam raksturīgs.
novelisks Saistīts ar noveli, tai raksturīgs.
patofizioloģisks Saistīts ar novirzēm orgānu un sistēmu darbībā, šīm novirzēm raksturīgs.
noziedzīgs Saistīts ar noziegumu (1), tam raksturīgs; tāds, kas izraisa noziegumu.
noziedzīgs Saistīts ar noziegumu (2), tam raksturīgs; tāds, kas izraisa noziegumu.
numismātisks Saistīts ar numismātiku, tai raksturīgs.
ņudzeklīgs Saistīts ar ņudzekli, tam raksturīgs.
objektīvistisks Saistīts ar objektīvismu, tam raksturīgs.
odoroloģisks Saistīts ar odoroloģiju (1), tai raksturīgs.
odoroloģisks Saistīts ar odoroloģiju (2), tai raksturīgs.
odisks Saistīts ar odu (1), tai raksturīgs.
odisks Saistīts ar odu (2), tai raksturīgs.
oftalmoloģisks Saistīts ar oftalmoloģiju, tai raksturīgs.
oftalmoskopisks Saistīts ar oftalmoskopiju, tai raksturīgs.
karbo- Saistīts ar oglekļa savienojumiem, saistīts ar ogli (piem., karbolits).
karbon- Saistīts ar oglekļa savienojumiem, saistīts ar ogli (piem., karbonāti).
ogļskābs Saistīts ar ogļskābi, tai raksturīgs.
okazionālistisks Saistīts ar okazionālismu (2), tam raksturīgs.
transokeāna Saistīts ar okeāna šķērsošanu, tai raksturīgs.
okeanogrāfisks Saistīts ar okeanogrāfiju, tai raksturīgs.
okeanoloģisks Saistīts ar okeanoloģiju, tai raksturīgs.
okeānisks Saistīts ar okeānu, tam raksturīgs.
okultistisks Saistīts ar okultismu, tam raksturīgs.
ovo- Saistīts ar olām; olšūnām (piem., ovoskops).
ov- Saistīts ar olām; olšūnām (piem., ovulācija).
oleogrāfisks Saistīts ar oleogrāfiju (1), tai raksturīgs.
oligarhisks Saistīts ar oligarhiju, tai raksturīgs.
oligofrēns Saistīts ar oligofrēniju, tai raksturīgs.
oligofrenopedagoģisks Saistīts ar oligofrenopedagoģiju, tai raksturīgs.
olimpisks Saistīts ar olimpiskajām spēlēm, tām raksturīgs.
olimpisks Saistīts ar olimpisko kustību.
onkoloģisks Saistīts ar onkoloģiju, tai raksturīgs.
onkovirusoloģisks Saistīts ar onkovirusoloģiju, tai raksturīgs.
onomastisks Saistīts ar onomastiku, tai raksturīgs.
onomatopoētisks Saistīts ar onomatopoēzi, tai raksturīgs.
ontoģenētisks Saistīts ar ontoģenēzi, tai raksturīgs.
ontoloģisks Saistīts ar ontoloģiju, tai raksturīgs.
oolītisks Saistīts ar oolītiem, tiem raksturīgs.
ooloģisks Saistīts ar ooloģiju, tai raksturīgs.
operacionāls Saistīts ar operācijām, tām raksturīgs.
operatīvs Saistīts ar operāciju (1), tai raksturīgs.
operatīvs Saistīts ar operāciju (2), tai raksturīgs.
operetisks Saistīts ar opereti (1), tai raksturīgs.
operisks Saistīts ar operu (1), tai raksturīgs.
oportūnistisks Saistīts ar oportūnismu, tam raksturīgs.
opozicionārs Saistīts ar opozīciju (2), tai raksturīgs.
opozicionārs Saistīts ar opozīciju (3), tai raksturīgs.
optisks Saistīts ar optiku (1), tai raksturīgs.
optoelektronisks Saistīts ar optoelektroniku, tai raksturīgs.
oratorisks Saistīts ar oratora runu, darbību, tām raksturīgs; retorisks (2).
retorisks Saistīts ar oratora runu, darbību, tām raksturīgs.
oratoriāls Saistīts ar oratoriju, tai raksturīgs.
orbitāls Saistīts ar orbītu (1), tai raksturīgs.
orbitāls Saistīts ar orbītu (2), tai raksturīgs.
reparatīvs Saistīts ar organisma bojāto šūnu atjaunošanu, atjaunošanos, arī ar ķermeņa daļu ķirurģisku labošanu.
stēnisks Saistīts ar organisma spēka pieaugumu, enerģijas kāpinājumu (emocionāla stāvokļa rezultātā).
ekoloģisks Saistīts ar organisma un vides mijattiecībām, tām raksturīgs.
organisks Saistīts ar organismu (1), tam raksturīgs; saistīts ar cilvēka vai dzīvnieka smadzenēm, iekšējiem orgāniem, tiem raksturīgs.
somatisks Saistīts ar organismu (somu 2), tam raksturīgs.
organoleptisks Saistīts ar organoleptiku, tai raksturīgs.
orientatīvs Saistīts ar orientāciju (1), tai raksturīgs.
orientālistisks Saistīts ar orientālistiku, tai raksturīgs; orientoloģisks.
orientoloģisks Saistīts ar orientoloģiju, tai raksturīgs; orientālistisks.
orķestrāls Saistīts ar orķestri, tam raksturīgs.
ornamentāls Saistīts ar ornamentu (1), tam raksturīgs.
ornamentāls Saistīts ar ornamentu (2), tam raksturīgs.
ornitofenoloģisks Saistīts ar ornitofenoloģiju, tai raksturīgs.
ornitoloģisks Saistīts ar ornitoloģiju, tai raksturīgs.
orogrāfisks Saistīts ar orogrāfiju (1), tai raksturīgs.
orogrāfisks Saistīts ar orogrāfiju (2), tai raksturīgs.
ortodontisks Saistīts ar ortodontiju, tai raksturīgs.
ortoepisks Saistīts ar ortoepiju, tai raksturīgs.
ortogrāfisks Saistīts ar ortogrāfiju, tai raksturīgs.
ortopēdisks Saistīts ar ortopēdiju, tai raksturīgs.
oscilogrāfisks Saistīts ar oscilogrāfiju, tai raksturīgs.
osmotisks Saistīts ar osmozi, tai raksturīgs.
otorinolaringoloģisks Saistīts ar otorinolaringoloģiju, tai raksturīgs.
karsts Saistīts ar paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
pacifistisks Saistīts ar pacifismu, tam raksturīgs.
padome Saistīts ar Padomju Savienību, tai raksturīgs.
pagānisks Saistīts ar pagānismu vai pagānu (1), raksturīgs pagānismam vai pagānam (1).
paleoantropoloģisks Saistīts ar paleoantropoloģiju, tai raksturīgs.
paleobotānisks Saistīts ar paleobotāniku, tai raksturīgs.
paleogrāfisks Saistīts ar paleogrāfiju, tai raksturīgs.
paleoģeogrāfisks Saistīts ar paleoģeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
paleoģeogrāfisks Saistīts ar paleoģeogrāiiju (2), tai raksturīgs.
paleoklimatoloģisks Saistīts ar paleoklimatoloģiju, tai raksturīgs.
paleoklimatisks Saistīts ar paleoklimatu, tam raksturīgs.
paleolītisks Saistīts ar paleolītu, tam raksturīgs.
paleontoloģisks Saistīts ar paleontoloģiju, tai raksturīgs.
paleozoisks Saistīts ar paleozoju, tam raksturīgs.
paleozooloģisks Saistīts ar paleozooloģiju, tai raksturīgs.
palinģenētisks Saistīts ar palinģenēzi, tai raksturīgs.
palinoloģisks Saistīts ar palinoloģiju, tai raksturīgs.
palpatorisks Saistīts ar palpāciju, tai raksturīgs.
pamfletisks Saistīts ar pamfletu, tam raksturīgs.
panamerikānistisks Saistīts ar panamerikānismu, tam raksturīgs.
panarābistisks Saistīts ar panarābismu, tam raksturīgs.
pandēmisks Saistīts ar pandēmiju, tai raksturīgs.
panegirisks Saistīts ar panegiriku (1), tam raksturīgs.
panegirisks Saistīts ar panegiriku (2), tam raksturīgs.
panegirisks Saistīts ar panegiriku (3), tam raksturīgs.
panģermānistisks Saistīts ar panģermānismu, tam raksturīgs.
panisks Saistīts ar paniku, tai raksturīgs.
panorāmisks Saistīts ar panorāmu (1), tai raksturīgs.
panslāvistisks Saistīts ar panslāvismu, tam raksturīgs.
panteistisks Saistīts ar panteismu, tam raksturīgs.
metrisks Saistīts ar pantmēru, dzejas ritmu, tiem raksturīgs.
pantomīmisks Saistīts ar pantomīmiku, tai raksturīgs.
pantomīmisks Saistīts ar pantomīmu, tai raksturīgs.
panzootisks Saistīts ar panzootiju, tai raksturīgs.
papagailisks Saistīts ar papagaili, tam raksturīgs.
paraboloidāls Saistīts ar paraboloīdu, tam raksturīgs; tāds, kam ir paraboloīda forma.
parabolisks Saistīts ar parabolu (1); tai raksturīgs; tāds, kam ir parabolas forma.
parabolisks Saistīts ar parabolu (2), tai raksturīgs.
paradigmatisks Saistīts ar paradigmu vai paradigmatiku, tai raksturīgs.
paradīzisks Saistīts ar paradīzi (1), tai raksturīgs.
paradoksāls Saistīts ar paradoksu, tam raksturīgs.
parafrastisks Saistīts ar parafrāzi (2), tāds, kas sevī ietver parafrāzi; aprakstošs.
paragripozs Saistīts ar paragripu, tai raksturīgs.
paralaktisks Saistīts ar paralaksi (1), tai raksturīgs.
paralaktisks Saistīts ar paralaksi (2), tai raksturīgs.
paralingvistisks Saistīts ar paralingvistiku, tai raksturīgs.
paralītisks Saistīts ar paralīzi, tai raksturīgs.
paraloģisks Saistīts ar paraloģismu, tam raksturīgs.
parametrisks Saistīts ar parametru (1), tam raksturīgs.
parametrisks Saistīts ar parametru (2), tam raksturīgs.
paranoidāls Saistīts ar paranoju, paranojai raksturīgs.
paranojāls Saistīts ar paranoju, tai raksturīgs.
parapsiholoģisks Saistīts ar parapsiholoģiju, tai raksturīgs.
paratifozs Saistīts ar paratīfu, tam raksturīgs.
paralingvistisks Saistīts ar paravalodu, tai raksturīgs; paravalodisks.
paravalodisks Saistīts ar paravalodu, tai raksturīgs.
parazitoloģisks Saistīts ar parazitoloģiju, tai raksturīgs.
uzuāls Saistīts ar paražām, paradumiem.
parcelārs Saistīts ar parcelāciju (1), tai raksturīgs.
parcelārs Saistīts ar parcelāciju (2), tai raksturīgs.
okults Saistīts ar pārdabiskiem spēkiem un parādībām.
parlamentārs Saistīts ar parlamentārismu, parlamentu, parlamentārismam, parlamentam raksturīgs.
parodisks Saistīts ar parodiju (1), lai raksturīgs.
anapeiratisks Saistīts ar pārpūli, piem., rakstīšanas spazma.
pārstāvniecisks Saistīts ar pārstāvniecību (1), tai raksturīgs.
pārstāvniecisks Saistīts ar pārstāvniecību (2), tai raksturīgs.
partenoģenētisks Saistīts ar partenoģenēzi, tai raksturīgs.
participiāls Saistīts ar participu, tam raksturīgs; tāds, ko lieto kopā ar participu.
konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs.
partikulāristisks Saistīts ar partikulārismu (1), tam raksturīgs.
partizānisks Saistīts ar partizāniem, to militāro darbību, partizāniem, to militārajai darbībai raksturīgs.
pasigrāfisks Saistīts ar pasigrāfiju, tai raksturīgs.
pastelīgs Saistīts ar pasteļkrāsu, tai raksturīgs.
spastisks Saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām.
pastorāls Saistīts ar pastorāli (1), tai raksturīgs.
pastorāls Saistīts ar pastorāli (2), tai raksturīgs.
pastorāls Saistīts ar pastorāli (3), tai raksturīgs.
paškaitniecisks Saistīts ar paškaitniecību, tai raksturīgs.
pašnāvniecisks Saistīts ar pašnāvību, tai raksturīgs.
laikmetīgs Saistīts ar pašreizējo (mūsdienu) laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs; mūsdienīgs.
šīsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā; šāsdienas (1).
šāsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā.
šīgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā; šāgada.
šāgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā.
šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī ar tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, arī tagadnes, mūsdienu prasībām, normām.
šodienējs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; arī šodienīgs.
šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
šāsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā; mūsdienu.
šīsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā; šāsdienas (2); mūsdienu.
šīmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī; šāmēneša.
šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
šīsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī; šāsnakts.
šāsnakts Saistīts ar pašreizējo nakti, pašreizējās dienas nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
šīpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī; šāpavasara.
šāpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
šorītējs Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; šārīta.
šīrīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā; šārīta.
šārīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas ritu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
šīrudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī; šārudens.
šārudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
šīvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara.
šāvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
šīsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā; šāsvasaras.
šāsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
šīsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā; šāsziemas.
šāsziemas Saistīts ar pašreizējo ziemu, pašreizējā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
paternālistisks Saistīts ar paternālismu, tam raksturīgs.
patofizioloģisks Saistīts ar patofizioloģiju, tai raksturīgs.
patoģenētisks Saistīts ar patoģenēzi (1), tai raksturīgs.
patoģenētisks Saistīts ar patoģenēzi (2), tai raksturīgs.
patoģeogrāfisks Saistīts ar patoģeogrāfiju (1), tai raksturīgs.
patoģeogrāfisks Saistīts ar patoģeogrāfiju (2), tai raksturīgs.
patoloģisks Saistīts ar patoloģiju (1), tai raksturīgs.
patoloģisks Saistīts ar patoloģiju (2), tai raksturīgs.
patopsiholoģisks Saistīts ar patopsiholoģiju, tai raksturīgs.
patosēts Saistīts ar patosu, tam raksturīgs.
patriarhāls Saistīts ar patriarhātu (1), tam raksturīgs.
patristisks Saistīts ar patristiku (1), tai raksturīgs.
patristisks Saistīts ar patristiku (2), tai raksturīgs; patroloģisks.
patroloģisks Saistīts ar patroloģiju, tai raksturīgs; patristisks (2).
patronīmisks Saistīts ar patronīmiju, tai raksturīgs.
patvaldniecisks Saistīts ar patvaldību, tai raksturīgs.
pavasarīgs Saistīts ar pavasari, tam raksturīgs.
hidroģeoloģisks Saistīts ar pazemes ūdeņiem, tiem raksturīgs.
salts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts (2).
auksts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām.
pēcimpresionistisks Saistīts ar pēcimpresionismu, tam raksturīgs; postimpresionistisks.
pēcmodernistisks Saistīts ar pēcmodernismu, tam raksturīgs; postmodernistisks.
pēctecīgs Saistīts ar pēctecību (1), tai raksturīgs.
pēctecīgs Saistīts ar pēctecību (2), tai raksturīgs.
pedagoģisks Saistīts ar pedagoģiju (1), tai raksturīgs.
vēlākais Saistīts ar pēdējo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
pediatrisks Saistīts ar pediatriju, tai raksturīgs.
pedoloģisks Saistīts ar pedoloģiju, tai raksturīgs.
pelaģisks Saistīts ar pelaģiālu, tam raksturīgs.
peldu Saistīts ar peldēšanos, peldēm.
pentatonisks Saistīts ar pentatoniku, tai raksturīgs.
perceptīvs Saistīts ar percepciju, tai raksturīgs.
perifrastisks Saistīts ar perifrāzi, tai raksturīgs.
periskopisks Saistīts ar periskopu, tam raksturīgs.
peristaltisks Saistīts ar peristaltiku, tai raksturīgs.
peritoneāls Saistīts ar peritonu, tam raksturīgs.
antroponīmisks Saistīts ar personvārdiem vai to pētniecību.
perspektīvs Saistīts ar perspektīvu (1), tai raksturīgs.
perspektīvs Saistīts ar perspektīvu (2), tai raksturīgs.
pētniecisks Saistīts ar pētniecību, tai raksturīgs.
petrogrāfisks Saistīts ar petrogrāfiju, tai raksturīgs.
pianistisks Saistīts ar pianismu, tam raksturīgs.
inkrementāls Saistīts ar pieaugumu vai papildinājumu, papildu izmaiņas pašreizējā sistēmā.
sufiksāls Saistīts ar piedēkli, tam raksturīgs.
etnisks Saistīts ar piederību pie kādas tautas; saistīts ar kādu tautu.
adaptīvs Saistīts ar pielāgošanos, piemērošanos (videi, apstākļiem).
piktogrāfisks Saistīts ar piktogrāfiju (1), tai raksturīgs.
pilsētbūvniecisks Saistīts ar pilsētbūvniecību, tai raksturīgs.
pilsētceltniecisks Saistīts ar pilsētceltniecību, tai raksturīgs.
komunāls Saistīts ar pilsētu (vai tai līdzīgu apdzīvotu vietu), tai raksturīgs; saistīts ar pilsētas (vai tai līdzīgas apdzīvotas vietas) iedzīvotāju apgādi, nodrošināšanu.
urbānistisks Saistīts ar pilsētu, arī urbanizāciju, tām raksturīgs.
urbānisks Saistīts ar pilsētu; pilsētniecisks.
pilsonisks Saistīts ar pilsoni, tā tiesisko stāvokli, pilsonim, tā tiesiskajam stāvoklim raksturīgs.
pilsonisks Saistīts ar pilsonību (2), tai raksturīgs.
piramidāls Saistīts ar piramīdu (1), tai raksturīgs; tāds, kam ir piramīdas forma.
pirātisks Saistīts ar pirātismu, tam raksturīgs.
daktilo- Saistīts ar pirkstiem (piem., daktiloloģija, daktiloskopija).
pirmbaltu Saistīts ar pirmatnējām baltu ciltīm, tām raksturīgs.
pirmģermāņu Saistīts ar pirmatnējām ģermāņu ciltīm, tām raksturīgs.
pirmklasniecisks Saistīts ar pirmklasnieku, tam raksturīgs.
agrākais Saistīts ar pirmo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
lineārs Saistīts ar pirmo pakāpi.
pirmsvēsturisks Saistīts ar pirmsvēsturi (1), tai raksturīgs; arī ļoti sens.
pirmziemniecisks Saistīts ar pirmziemnieku, tam raksturīgs.
piroelektrisks Saistīts ar piroelektrību, tai raksturīgs.
piroķīmisks Saistīts ar piroķīmiju, tai raksturīgs.
pirolītisks Saistīts ar pirolīzi, tai raksturīgs.
pirometalurģisks Saistīts ar pirometalurģiju, tai raksturīgs.
pirometrisks Saistīts ar pirometriju, lai raksturīgs.
pirotehnisks Saistīts ar pirotehniku, tai raksturīgs.
piroterapeitisks Saistīts ar piroterapiju, tai raksturīgs.
pjezoelektrisks Saistīts ar pjezoelektrību, tai raksturīgs.
pjezokeramisks Saistīts ar pjezokeramiku, tai raksturīgs.
placentārs Saistīts ar placentu (1), tai raksturīgs.
placentārs Saistīts ar placentu (2), tai raksturīgs.
plakātisks Saistīts ar plakātu, tam raksturīgs.
planetārs Saistīts ar planētām, tām raksturīgs.
planetoloģisks Saistīts ar planetoloģiju, tai raksturīgs.
planimetrisks Saistīts ar planimetriju, tai raksturīgs.
liels Saistīts ar plašām rīcības, izvēles iespējām.
politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu.
platonisks Saistīts ar platonismu, tam raksturīgs; platonistisks.
platonistisks Saistīts ar platonismu, tam raksturīgs.
pulmonāls Saistīts ar plaušām, tām raksturīgs.
plazmoķīmisks Saistīts ar plazmoķīmiju, tai raksturīgs.
plazmatisks Saistīts ar plazmu (1), tai raksturīgs.
plazmatisks Saistīts ar plazmu (2), tai raksturīgs.
plebejisks Saistīts ar plebeju (1), tam raksturīgs.
plebejisks Saistīts ar plebeju (2), tam raksturīgs.
pleirāls Saistīts ar pleiru, tai raksturīgs.
pleonastisks Saistīts ar pleonasmu, tam raksturīgs.
plurālistisks Saistīts ar plurālismu (1), tam raksturīgs.
plurālistisks Saistīts ar plurālismu (2), tam raksturīgs.
plutokrātisks Saistīts ar plutokrātiju (1), tai raksturīgs.
plutokrātisks Saistīts ar plutokrātiju (2), tai raksturīgs.
podagrisks Saistīts ar podagru, tai raksturīgs.
poēmisks Saistīts ar poēmu (1), tai raksturīgs.
poētisks Saistīts ar poētiku (1), tai raksturīgs.
polarimetrisks Saistīts ar polarimetriju, tai raksturīgs.
polarogrāfisks Saistīts ar polarogrāfiju, tai raksturīgs.
polemisks Saistīts ar polemiku, tai raksturīgs.
potenciometrisks Saistīts ar polenciometriju, tai raksturīgs.
poliandrs Saistīts ar poliandriju (1), tai raksturīgs.
poliandrs Saistīts ar poliandriju (2), tai raksturīgs.
policejisks Saistīts ar policiju, tai raksturīgs; tāds, kas raksturīgs policistiem.
polifons Saistīts ar polifoniju (1), tai raksturīgs.
poligāms Saistīts ar poligāmiju (1), tai raksturīgs.
poligāms Saistīts ar poligāmiju (2), tai raksturīgs.
poligāms Saistīts ar poligāmiju (3), tai raksturīgs.
poligāmisks Saistīts ar poligāmiju; tāds, kam raksturīga daudzvīrība, daudzsievība; tāds, kam ir tieksme uz daudzvīrību, daudzsievību; tāds, kas pārojas ar vairākiem pretējā dzimuma indivīdiem.
poligonometrisks Saistīts ar poligonometriju, tai raksturīgs.
poligrāfisks Saistīts ar poligrāfiju, tai raksturīgs.
poliklīnisks Saistīts ar poliklīniku, tai raksturīgs; tāds, ko veic poliklīnikā.
polimērs Saistīts ar polimēru 1, tam raksturīgs.
polimetrisks Saistīts ar polimetriju (1), tai raksturīgs.
polimetrisks Saistīts ar polimetriju (2), tai raksturīgs.
polimorfs Saistīts ar polimorfismu (1), tam raksturīgs.
polimorfs Saistīts ar polimorfismu (2), tam raksturīgs.
poliritmisks Saistīts ar poliritmiju (1), tai raksturīgs.
poliritmisks Saistīts ar poliritmiju (2), tai raksturīgs.
politeistisks Saistīts ar politeismu, tam raksturīgs.
politekonomisks Saistīts ar politisko ekonomiju, tai raksturīgs.
politoloģisks Saistīts ar politoloģiju, tai raksturīgs.
politonāls Saistīts ar politonalitāti, tai raksturīgs.
polārs Saistīts ar polu vai poliem, tiem raksturīgs; tāds, kas ir attiecināts uz polu vai poliem.
pomoloģisks Saistīts ar pomoloģiju, tai raksturīgs.
pop- Saistīts ar popārtu, popkultūru, popmūziku.
popārtisks Saistīts ar popārtu, tam raksturīgs.
populatīvs Saistīts ar populāciju, tai raksturīgs.
populistisks Saistīts ar populismu, tam raksturīgs.
porfīrisks Saistīts ar porfīru, tam raksturīgs.
pornogrāfisks Saistīts ar pornogrāfiju, tai raksturīgs.
portretisks Saistīts ar portretu (1), tam raksturīgs.
postimpresionistisks Saistīts ar postimpresionismu, tam raksturīgs; pēcimpresionistisks.
postmodernistisks Saistīts ar postmodernismu, tam raksturīgs; pēcmodernistisks.
postmoderns Saistīts ar postmodernismu, tam raksturīgs.
postpozitīvs Saistīts ar postpozīciju (1), tai raksturīgs.
pozitīvistisks Saistīts ar pozitīvismu, tam raksturīgs.
pozitīvs Saistīts ar pozitīvu 1 (1); tāds, ko izmanto pozitīva 1 (1) iegūšanai.
pragmatisks Saistīts ar pragmatiku, tai raksturīgs.
pragmatisks Saistīts ar pragmatismu (1), tam raksturīgs.
pragmatisks Saistīts ar pragmatismu (2), tam raksturīgs.
praktisks Saistīts ar praksi (1), tai raksturīgs.
praktisks Saistīts ar praksi (2), tai raksturīgs; saistīts ar kādas zinātnes nozares teorētisko atzinumu un secinājumu izmantošanu praksē.
saimniecisks Saistīts ar praktisko dzīvi, tai raksturīgs.
racionāls Saistīts ar prātu, intelektu, tiem raksturīgs.
pravietisks Saistīts ar pravieša (1) darbību, tai raksturīgs.
pravietisks Saistīts ar pravieša (2) darbību, tai raksturīgs.
predikatīvs Saistīts ar predikātu (2), tam raksturīgs.
preferenciāls Saistīts ar preferenci, tai raksturīgs.
prekluzīvs Saistīts ar preklūziju.
premiāls Saistīts ar prēmiju (1), tai raksturīgs.
prepozicionāls Saistīts ar prepozīciju (2), tai raksturīgs.
pretdarbīgs Saistīts ar pretdarbību (2), tai raksturīgs.
prefiksāls Saistīts ar priedēkli, tam raksturīgs; tāds, kas ir atvasināts ar priedēkli.
priekškalnu Saistīts ar priekškalni, tai raksturīgs.
naturāls Saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā.
priekšmetisks Saistīts ar priekšmetu (1), tam raksturīgs.
priekšmetisks Saistīts ar priekšmetu (2), tam raksturīgs.
krava Saistīts ar priekšmetu, masas transportēšanu.
priekšrocīgs Saistīts ar priekšrocībām (2), tām raksturīgs.
priekšvēsturisks Saistīts ar priekšvēsturi (1), tai raksturīgs; arī ļoti sens; pirmsvēsturisks.
priecīgs Saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu).
prepozicionāls Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prievārdisks.
primatoloģisks Saistīts ar primatoloģiju, tai raksturīgs.
īpašniecisks Saistīts ar privātīpašnieku, tam raksturīgs, īpašnieciska attieksme.
privātīpašniecisks Saistīts ar privātīpašumu, tam raksturīgs.
privātkapitālistisks Saistīts ar privāto kapitālu, tam raksturīgs.
privāttiesisks Saistīts ar privāttiesībām, tām raksturīgs.
problēmisks Saistīts ar problēmu, tai raksturīgs.
limnoglaciāls Saistīts ar procesiem ledāju kušanas ūdeņu baseinos, šiem procesiem raksturīgs.
procesuāls Saistīts ar procesu (3), tam raksturīgs.
prodromāls Saistīts ar prodromu, tam raksturīgs.
profesionāls Saistīts ar profesiju, tai raksturīgs.
profesioloģisks Saistīts ar profesioloģiju, tai raksturīgs.
profesorisks Saistīts ar profesoru, tam raksturīgs (parasti par izklaidību).
profilaktisks Saistīts ar profilaksi (1), tai raksturīgs.
profilaktisks Saistīts ar profilaksi (2), tai raksturīgs.
profilaktisks Saistīts ar profilaksi (3), tai raksturīgs.
prognostisks Saistīts ar prognostiku, tai raksturīgs.
programmatisks Saistīts ar programmu (1), tai raksturīgs.
programmatisks Saistīts ar programmu (2), tai raksturīgs.
programmisks Saistīts ar programmu (6), tai raksturīgs.
projektīvs Saistīts ar projekciju (1), tai raksturīgs.
proleptisks Saistīts ar prolepsi, tai raksturīgs.
proletārisks Saistīts ar proletariātu, tam raksturīgs.
propagandisks Saistīts ar propagandu, tai raksturīgs.
propedeitisks Saistīts ar propedeitiku, tai raksturīgs.
proporcionāls Saistīts ar proporciju (2), tai raksturīgs.
prosodisks Saistīts ar prosodiju (1), tai raksturīgs.
prosodisks Saistīts ar prosodiju (2), tai raksturīgs.
proterozoisks Saistīts ar proterozoju, tam raksturīgs.
protestantisks Saistīts ar protestantismu, tam raksturīgs.
protokolisks Saistīts ar protokolu (1), tam raksturīgs; arī ļoti precīzs, pilnīgi secīgs.
protoplanetārs Saistīts ar protoplanētu, tai raksturīgs.
provinciāls Saistīts ar provinci (1), tai raksturīgs.
provokatorisks Saistīts ar provokāciju (1), tai raksturīgs.
provokatīvs Saistīts ar provokāciju; tāds, kurā slēpjas provokācija; provokatorisks; provocējošs.
prozisks Saistīts ar prozu (1), tai raksturīgs; prozaisks (1).
prozaisks Saistīts ar prozu (1), tai raksturīgs; prozisks (1).
prudonistisks Saistīts ar prudonismu, tam raksturīgs.
pseidogotisks Saistīts ar pseidogotiku, tai raksturīgs.
psihastēnisks Saistīts ar psihastēniju, tai raksturīgs.
psihisks Saistīts ar psihi, tai raksturīgs.
psihiatrisks Saistīts ar psihiatriju, tai raksturīgs.
psihopatoloģisks Saistīts ar psihiskām slimībām, tām raksturīgs.
psihodiagnostisks Saistīts ar psihodiagnostiku, tai raksturīgs.
psihofarmakoloģisks Saistīts ar psihofarmakoloģiju, tai raksturīgs.
psihofizisks Saistīts ar psihofiziku, tai raksturīgs.
psihofizioloģisks Saistīts ar psihofizioloģiju, tai raksturīgs.
psihoģenētisks Saistīts ar psihoģenēzi, tai raksturīgs.
psihohigiēnisks Saistīts ar psihohigiēnu (1), tai raksturīgs.
psihohigiēnisks Saistīts ar psihohigiēnu (2), tai raksturīgs.
psiholingvistisks Saistīts ar psiholingvistiku, tai raksturīgs.
psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (1), tai raksturīgs.
psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (2), tai raksturīgs; psihisks.
psiholoģistisks Saistīts ar psiholoģismu (2), tam raksturīgs.
psihometrisks Saistīts ar psihometriju, tai raksturīgs.
psihomotorisks Saistīts ar psihomotoriku, tai raksturīgs.
psihopātisks Saistīts ar psihopātiju, tai raksturīgs.
psihopatoloģisks Saistīts ar psihopatoloģiju, tai raksturīgs.
psihoprofilaktisks Saistīts ar psihoprofilaksi, tai raksturīgs.
psihotehnisks Saistīts ar psihotehniku, tai raksturīgs.
psihoterapeitisks Saistīts ar psihoterapiju, tai raksturīgs.
publicistisks Saistīts ar publicistiku, tai raksturīgs.
polējamais Saistīts ar pulēšanu.
pulmonoloģisks Saistīts ar pulmonoloģiju, tai raksturīgs.
pūristisks Saistīts ar pūrismu (1), tam raksturīgs.
pūristisks Saistīts ar pūrismu (2), tam raksturīgs.
pūristisks Saistīts ar pūrismu (3), tam raksturīgs.
puritānisks Saistīts ar puritānismu (1), tam raksturīgs.
purvains Saistīts ar purvu, tam raksturīgs; tāds, kur ir purvs vai daudz purvu.
purvzinātnisks Saistīts ar purvzinātni, tai raksturīgs.
puskoloniāls Saistīts ar puskolonijām, tām raksturīgs.
pusproletārisks Saistīts ar pusproletāriešiem, tiem raksturīgs.
pustuksnešains Saistīts ar pustuksnesi, tam raksturīgs.
pustulozs Saistīts ar pustulu (1), tai raksturīgs.
pustulozs Saistīts ar pustulu (2), tai raksturīgs.
racēmisks Saistīts ar racemātu, tam raksturīgs.
racionālistisks Saistīts ar racionālismu (1), tam raksturīgs.
racionālistisks Saistīts ar racionālismu (2), tam raksturīgs.
racionālistisks Saistīts ar racionālismu (3), tam raksturīgs.
racionālistisks Saistīts ar racionālismu (4), tam raksturīgs.
radioaktīvs Saistīts ar radioaktivitāti, tai raksturīgs; tāds, ko izraisa radioaktivitāte.
radioloģisks Saistīts ar radioaktīvo starojumu un jonizējošo starojumu, tiem raksturīgs.
radioastrofizikāls Saistīts ar radioastrofiziku, tai raksturīgs.
radioastronomisks Saistīts ar radioastronomiju, tai raksturīgs.
radiobioloģisks Saistīts ar radiobioloģiju, tai raksturīgs.
radioekoloģisks Saistīts ar radioekoloģiju, tai raksturīgs.
radioelektronisks Saistīts ar radioelektroniku, tai raksturīgs.
radiofonisks Saistīts ar radiofoniju, tai raksturīgs.
radiogrāfisks Saistīts ar radiogrāfiju (1), tai raksturīgs.
radioģenētisks Saistīts ar radioģenētiku, tai raksturīgs.
radioģeoloģisks Saistīts ar radioģeoloģiju, tai raksturīgs.
radiofizikāls Saistīts ar radioiiziku, tai raksturīgs.
radiointerferometrisks Saistīts ar radiointerferometriju, tai raksturīgs.
radioķīmisks Saistīts ar radioķīmiju, tai raksturīgs.
radioloģisks Saistīts ar radioloģiju (1), tai raksturīgs.
radioloģisks Saistīts ar radioloģiju (2), tai raksturīgs.
radioimunoloģisks Saistīts ar radioloģiskās tehnikas lietošanu imunoloģijā.
radiometeoroloģisks Saistīts ar radiometeoroloģiju, tai raksturīgs.
radiometrisks Saistīts ar radiometriju (1), tai raksturīgs.
radiometrisks Saistīts ar radiometriju (2), tai raksturīgs.
radiospektroskopisks Saistīts ar radiospektroskopiju, tai raksturīgs.
radiotehnisks Saistīts ar radiotehniku (1), tai raksturīgs.
radiotehnisks Saistīts ar radiotehniku (2), tai raksturīgs; tāds, ar ko rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
radiotelefonisks Saistīts ar radiotelefoniju, tai raksturīgs.
radiotelegrāfisks Saistīts ar radiotelegrāfiju, tai raksturīgs.
radiotelemehānisks Saistīts ar radiotelemehāniku, tai raksturīgs.
radiotelemetrisks Saistīts ar radiotelemetriju, tai raksturīgs.
radioterapeitisks Saistīts ar radioterapiju, tai raksturīgs.
radniecīgs Saistīts ar radniecību (1), tai raksturīgs; radniecisks (1).
radniecisks Saistīts ar radniecību (1), tai raksturīgs.
raganīgs Saistīts ar raganām, to darbību, tām raksturīgs; raganisks.
raganisks Saistīts ar raganām, to darbību, tām raksturīgs.
rahītisks Saistīts ar rahītu, tam raksturīgs.
rainisks Saistīts ar Raini 1, tam raksturīgs.
rainistisks Saistīts ar rainistiku, tai raksturīgs; rainoloģisks.
rainoloģisks Saistīts ar rainoloģiju, tai raksturīgs; rainistisks.
rakstisks Saistīts ar rakstību, tai raksturīgs.
rasisks Saistīts ar rasi, tai raksturīgs.
rasistisks Saistīts ar rasismu, tam raksturīgs.
saimniecisks Saistīts ar ražošanas attiecību, līdzekļu un metožu kopumu (piemēram, valstī, tās daļā), tam raksturīgs.
reaktīvs Saistīts ar reakciju 1(2), tai raksturīgs; tāds, kas rodas reakcijas 1(2) rezultātā.
reaktīvs Saistīts ar reakciju 1(4), tai raksturīgs.
reakcionārs Saistīts ar reakciju 2, tai raksturīgs.
reālistisks Saistīts ar reālismu (1), tam raksturīgs.
reālistisks Saistīts ar reālismu (2), tam raksturīgs.
reālistisks Saistīts ar reālismu (3), tam raksturīgs.
reālistisks Saistīts ar reālismu (4), tam raksturīgs.
reālpolitisks Saistīts ar reālpolitiku, tai raksturīgs.
reālpsiholoģisks Saistīts ar reālpsiholoģiju, tai raksturīgs.
reanimatīvs Saistīts ar reanimāciju, tai raksturīgs.
reanimatoloģisks Saistīts ar reanimatoloģiju, tai raksturīgs.
receptors Saistīts ar receptoru 1, tam raksturīgs.
rečitatīvs Saistīts ar rečitatīvu 1, tam raksturīgs.
redakcionāls Saistīts ar rediģēšanu, tai raksturīgs; tāds, ko veic rediģējot.
redundants Saistīts ar redundanci, tai raksturīgs.
refleksoloģisks Saistīts ar refleksoloģiju, tai raksturīgs.
refleksterapeitisks Saistīts ar refleksterapiju, tai raksturīgs.
reflektors Saistīts ar refleksu (1), tam raksturīgs; reflektorisks; arī refleksīvs (1).
reflektorisks Saistīts ar refleksu (1), tam raksturīgs; reflektors 2 ; arī refleksīvs (1).
reformistisks Saistīts ar reformismu, tam raksturīgs.
refraktometrisks Saistīts ar refraktometriju, tai raksturīgs.
refrēnisks Saistīts ar refrēnu (1), tam raksturīgs.
refrēnisks Saistīts ar refrēnu (2), tam raksturīgs.
regulatorisks Saistīts ar regulāciju (3), tai raksturīgs.
reģeneratīvs Saistīts ar reģenerāciju (1), tai raksturīgs.
reģeneratīvs Saistīts ar reģenerāciju (3), tai raksturīgs.
reģeneratīvs Saistīts ar reģenerāciju (Z), tai raksturīgs.
reģionpētniecisks Saistīts ar reģionpētniecību, tai raksturīgs.
reģionalitāte Saistīts ar reģionu, tam raksturīgs.
rehabilitārs Saistīts ar rehabilitāciju (2), tai raksturīgs.
rehabilitārs Saistīts ar rehabilitāciju (l), tai raksturīgs.
reimatisks Saistīts ar reimatismu, tam raksturīgs.
reimatoloģisks Saistīts ar reimatoloģiju, tai raksturīgs.
reimokardioloģisks Saistīts ar reimokardioloģiju, tai raksturīgs.
reklāmisks Saistīts ar reklāmu, tai raksturīgs; arī ārišķīgs.
rekonstruktīvs Saistīts ar rekonstrukciju (1), tai raksturīgs.
rekonstruktīvs Saistīts ar rekonstrukciju (2), tai rakstu rīgs.
rekonstruktīvs Saistīts ar rekonstrukciju (3), tai raksturīgs.
rekreatīvs Saistīts ar rekreāciju (1), tai raksturīgs; tāds, kas ir paredzēts rekreācijai (1).
rekrūtisks Saistīts ar rekrūšiem, tiem raksturīgs.
rektoskopisks Saistīts ar rektoskopiju, tai raksturīgs.
rekuperatīvs Saistīts ar rekuperāciju, tai raksturīgs.
rekviēmisks Saistīts ar rekviēmu, tam raksturīgs.
relatīvistisks Saistīts ar relatīvismu, tam raksturīgs.
relatīvistisks Saistīts ar relativitātes teoriju, tai raksturīgs.
garīgs Saistīts ar reliģiju, tai raksturīgs.
reliģisks Saistīts ar reliģiju, tai raksturīgs.
sakrāls Saistīts ar reliģisko kultu, tam raksturīgs.
relikts Saistīts ar reliktu 1, tam raksturīgs.
renegātisks Saistīts ar renegātismu, tam raksturīgs.
rentgenastronomisks Saistīts ar rentgenastronomiju, tai raksturīgs.
rentgenmikroskopisks Saistīts ar rentgenmikroskopiju, tai raksturīgs.
rentgenogrāfisks Saistīts ar rentgenogrāfiju, tai raksturīgs.
rentgenoloģisks Saistīts ar rentgenoloģiju, tai raksturīgs.
rentgenoskopisks Saistīts ar rentgenoskopiju, tai raksturīgs.
rentgen- Saistīts ar rentgenstarojumu, tā izmantošanu.
rentgens Saistīts ar rentgenstarojumu, tam raksturīgs.
replantatīvs Saistīts ar replantāciju, tai raksturīgs.
replantoloģisks Saistīts ar replantoloģiju, tai raksturīgs.
reportierisks Saistīts ar reportiera darbu, arī reportāžu, reportiera darbam, arī reportāžai raksturīgs.
represīvs Saistīts ar represijām, tām raksturīgs.
reproduktīvs Saistīts ar reprodukciju (1), tai raksturīgs.
reproduktīvs Saistīts ar reprodukciju (2), tai raksturīgs.
reproduktīvs Saistīts ar reprodukciju (3), tai raksturīgs.
reprogrāfisks Saistīts ar reprogrāfiju, tai raksturīgs.
resorbtīvs Saistīts ar resorbciju, uzsūkšanos.
resorisks Saistīts ar resoru, tā kompetenci, resoram, tā kompetencei raksturīgs.
retorisks Saistīts ar retoriku (1), tai raksturīgs.
retorisks Saistīts ar retoriku (2), tai raksturīgs; tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, tāds, kas ir māksloti emocionāls, pacilāts.
revanšistisks Saistīts ar revanšismu, tam raksturīgs.
revizionistisks Saistīts ar revizionismu, tam raksturīgs.
revolucionārs Saistīts ar revolūciju (1), tai raksturīgs.
revolucionārs Saistīts ar revolūciju (2), tai raksturīgs.
revolucionārs Saistīts ar revolūciju (3), tai raksturīgs.
rezonatīvs Saistīts ar rezonansi, tai raksturīgs.
režisorisks Saistīts ar režiju, režisora darbu, režijai, režisora darbam raksturīgs.
ritmoplastisks Saistīts ar ritmoplastiku, tai raksturīgs.
rituāls Saistīts ar rituālu 1(1), tam raksturīgs.
rituāls Saistīts ar rituālu 1(2), tam raksturīgs.
robotoloģisks Saistīts ar robotoloģiju, tai raksturīgs.
robottehnisks Saistīts ar robottehniku (1), tai raksturīgs.
robottehnisks Saistīts ar robottehniku (2), tai raksturīgs.
robottehnoloģisks Saistīts ar robottehnoloģiju, tai raksturīgs.
romānisks Saistīts ar romāniku, tai raksturīgs.
romantisks Saistīts ar romantiku, tai raksturīgs.
romantisks Saistīts ar romantismu (1), tam raksturīgs.
rotaļīgs Saistīts ar rotaļu (1), tai raksturīgs.
rotaļīgs Saistīts ar rotaļu (2), tai raksturīgs.
rudenīgs Saistīts ar rudeni, tam raksturīgs.
rūpalisks Saistīts ar rūpalu (1), tam raksturīgs.
rūpalisks Saistīts ar rūpalu (2), tam raksturīgs.
rūpalisks Saistīts ar rūpalu (3), tam raksturīgs.
rūpestīgs Saistīts ar rūpēm (1), tām raksturīgs.
industriāls Saistīts ar rūpniecību, tai raksturīgs; rūpniecisks.
rūpniecisks Saistīts ar rūpniecību, tai raksturīgs.
rustikāls Saistīts ar rustiku, tai raksturīgs.
sociālpolitisks Saistīts ar sabiedrības politisko dzīvi, tai raksturīgs.
sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
sabiedrisks Saistīts ar sabiedrību (1), tai raksturīgs.
sabiedrisks Saistīts ar sabiedrību (2), tai raksturīgs; tāds, kurā piedalās, kuru organizē vai izmanto samērā daudzi sabiedrības locekļi.
sabotierisks Saistīts ar sabotāžu, tai raksturīgs.
sadistisks Saistīts ar sadismu, tam raksturīgs.
sadomazohistisks Saistīts ar sadomazohismu, tam raksturīgs.
sadzīvisks Saistīts ar sadzīvi (1), tai raksturīgs.
sensors Saistīts ar sajūtām, maņu orgāniem, sajūtām, maņu orgāniem raksturīgs.
psihofizisks Saistīts ar sakaru starp kairinājumiem un sajūtām, tam raksturīgs.
psihofizioloģisks Saistīts ar sakaru starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem, tam raksturīgs.
sakāvniecisks Saistīts ar sakāvi (parasti politiskā cīņā), tai raksturīgs.
sakramentāls Saistīts ar sakramentu, tam raksturīgs.
saldkārs Saistīts ar saldkāri, tai raksturīgs.
salonisks Saistīts ar salonu (1), tam raksturīgs.
dziļš Saistīts ar samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
garš Saistīts ar samērā liela, gaisa daudzuma lēnu ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
senils Saistīts ar samērā lielu (cilvēka) vecumu, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt nevēlamas samērā liela vecuma pazīmes.
neliels Saistīts ar samērā šaurām rīcības, izvēles iespējām.
sanitārtehnisks Saistīts ar sanitāro tehniku, tai raksturīgs.
sapratnisks Saistīts ar sapratni, tai raksturīgs.
saprofītisks Saistīts ar saprofītiem, tiem raksturīgs.
sātanoloģisks Saistīts ar sātanoloģiju, tai raksturīgs.
sātanisks Saistīts ar sātanu, tam raksturīgs; arī ļoti ļauns, ļoti viltīgs.
satīrisks Saistīts ar satīru (1), tai raksturīgs; izsmejošs, zobgalīgs, dzēlīgi ironisks.
heliofizikāls Saistīts ar Saules fizikālajām parādībām, tām raksturīgs.
solārs Saistīts ar Sauli, tai raksturīgs.
hidrogrāfisks Saistīts ar sauszemes ūdeņiem, tiem raksturīgs.
patētisks Saistīts ar saviļņojošu, aizraujoši emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (mākslas darbā), tam raksturīgs; tāds, kurā attēloti saviļņojoši, aizraujoši emocionāli pārdzīvojumi (par mākslas darbu, tā elementiem).
salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošanu starp parādībām.
saruna Saistīts ar sazināšanos mutvārdos, tai raksturīgs; saistīts ar sarunvalodas stilu, tam raksturīgs.
sazvērniecisks Saistīts ar sazvērestību, tai raksturīgs.
scenogrāfisks Saistīts ar scenogrāfiju, tai raksturīgs.
scientioloģisks Saistīts ar scientioloģiju, tai raksturīgs; zinātniecisks.
segmentāls Saistīts ar segmentu (1), tam raksturīgs; tāds, kam ir segmenti.
segmentāls Saistīts ar segmentu (2), tam raksturīgs; tāds, kam ir segmenti.
segmentāls Saistīts ar segmentu (3), tam raksturīgs; tāds, kam ir segmenti.
segnetoelektrisks Saistīts ar segnetoelektnbu, tai raksturīgs.
seismoloģisks Saistīts ar seismoloģiju, tai raksturīgs.
seismometrisks Saistīts ar seismometriju, tai raksturīgs.
seismotektonisks Saistīts ar seismotektoniku (1), tai raksturīgs.
seismotektonisks Saistīts ar seismotektoniku (2), tai raksturīgs.
kosmētisks Saistīts ar sejas, ķermeņa izskatu, arī skaistumu.
sekretors Saistīts ar sekrēciju (1), tai raksturīgs.
seksoloģisks Saistīts ar seksoloģiju, tai raksturīgs.
seksopatoloģisks Saistīts ar seksopatoloģiju, tai raksturīgs.
sektantisks Saistīts ar sektantismu (1), tam raksturīgs.
sektantisks Saistīts ar sektantismu (2), tam raksturīgs.
selenodēzisks Saistīts ar selenodēziju, tai raksturīgs.
selenogrāfisks Saistīts ar selenogrāfiju, tai raksturīgs.
selenoloģisks Saistīts ar selenoloģiju, tai raksturīgs.
semantisks Saistīts ar semantiku (1), tai raksturīgs.
semantisks Saistīts ar semantiku (2), tai raksturīgs.
semantisks Saistīts ar semantiku (3), tai raksturīgs.
semasioloģisks Saistīts ar semasioloģiju, tai raksturīgs; arī semantisks (2).
semiotisks Saistīts ar semiotiku (1), tai raksturīgs.
semiotisks Saistīts ar semiotiku (2), tai raksturīgs.
semitoloģisks Saistīts ar semitoloģiju, tai raksturīgs.
klasisks Saistīts ar senajā Grieķijā un senajā Romā iedibinātām tradīcijām, uzskatiem, tiem raksturīgs; arī antīks.
senatnīgs Saistīts ar senatni, tai raksturīgs.
korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
klasisks Saistīts ar sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras pētīšanu, studēšanu.
senlaiku Saistīts ar seniem laikiem, arī senatni, senatnei raksturīgs.
patriarhāls Saistīts ar seniem laikiem, senām, novecojušām tradīcijām, šādiem laikiem, šādām tradīcijām raksturīgs.
vēdisks Saistīts ar senindiešu vēdām, tām raksturīgs.
sensuālistisks Saistīts ar sensuālismu, tam raksturīgs.
sentenciozs Saistīts ar sentenci, tai raksturīgs.
sentimentāls Saistīts ar sentimentālismu (1), tam raksturīgs.
separātistisks Saistīts ar separātismu, tam raksturīgs.
septisks Saistīts ar sepsi, tai raksturīgs.
serigrāfisks Saistīts ar serigiāfiju, tai raksturīgs.
seroloģisks Saistīts ar seroloģiju, tai raksturīgs.
seroterapeitisks Saistīts ar seroterapiju, tai raksturīgs.
serozs Saistīts ar serozu, tai raksturīgs; tāds, ko klāj seroza.
sērskābs Saistīts ar sērskābi, tai raksturīgs.
serozs Saistīts ar serumu, tam raksturīgs; ūdeņains.
seroloģisks Saistīts ar serumu, tam raksturīgs.
sezonāls Saistīts ar sezonu, tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv noteiktā sezonā.
sferoidāls Saistīts ar sferoīdu (1), tam raksturīgs; tāds, kam ir sferoīda (1) forma.
sfērisks Saistīts ar sfēru (1), tai raksturīgs; tāds, kam ir sfēras forma, veids.
sfigmogrāfisks Saistīts ar sfigmogrāfiju, tai raksturīgs.
sfragistisks Saistīts ar sfragistiku, tai raksturīgs.
sibīrisks Saistīts ar Sibīriju, sibīriešiem, Sibīrijai, sibīriešiem raksturīgs.
siderāls Saistīts ar siderāciju, tai raksturīgs.
bābisks Saistīts ar sievietēm, tām raksturīgs.
sievietisks Saistīts ar sievieti, tai raksturīgs; sievišķīgs (1).
sievišķīgs Saistīts ar sievieti, tai raksturīgs.
sifilidoloģisks Saistīts ar sifilidoloģiju, tai raksturīgs.
sīkburžuāzisks Saistīts ar sīkburžuāziju, tai raksturīgs.
sīkgruntniecisks Saistīts ar sīkgruntniecību, tai raksturīgs.
sīkīpašniecisks Saistīts ar sīkīpašniekiem, tiem raksturīgs.
sīkpilsonisks Saistīts ar sīkpilsonību, tai raksturīgs.
sīkrūpniecisks Saistīts ar sīkrūpniecību, tai raksturīgs.
merkantilistisks Saistīts ar sīkumainu aprēķinu, arī savtīgi veikalniecisks; merkantils (2).
merkantils Saistīts ar sīkumainu aprēķinu, arī savtīgi veikalniecisks.
siloģisks Saistīts ar siloģismu, tam raksturīgs.
kaloristisks Saistīts ar siltuma enerģijas patēriņu organismā.
siltumenerģētisks Saistīts ar siltumenerģētiku, tai raksturīgs.
siltumfizikāls Saistīts ar siltumfiziku, tai raksturīgs.
siltumtehnisks Saistīts ar siltumtehniku, tai raksturīgs.
simbiotisks Saistīts ar simbiozi, tai raksturīgs; ļoti ciešas, nesaraujamas attiecības, integrāla iedaba.
simbolistisks Saistīts ar simbolismu, tam raksturīgs.
simbolisks Saistīts ar simbolu, tam raksturīgs.
simfonisks Saistīts ar simfonismu, tam raksturīgs.
simptomātisks Saistīts ar simptomu (1), tam raksturīgs; tāds, ko izmanto simptoma (bet ne slimības cēloņu) novēršanai.
simptomātisks Saistīts ar simptomu (2), tam raksturīgs.
sinaptisks Saistīts ar sinapsi, tai raksturīgs.
sindesmoloģisks Saistīts ar sindesmoloģiju, tai raksturīgs.
sindikālistisks Saistīts ar sindikālismu, tam raksturīgs.
sinekoloģisks Saistīts ar sinekoloģiju, tai raksturīgs.
sinharmonisks Saistīts ar sinharmoniju, tai raksturīgs.
sinkopisks Saistīts ar sinkopi (1), tai raksturīgs.
sinkopisks Saistīts ar sinkopi (2), tai raksturīgs.
sinodāls Saistīts ar sinodi (1), tai raksturīgs.
sinodāls Saistīts ar sinodi (2), tai raksturīgs.
sinodāls Saistīts ar sinodi (3), tai raksturīgs.
sinoviāls Saistīts ar sinoviju, tam raksturīgs.
sintagmatisks Saistīts ar sintagmatiku, tai raksturīgs.
sintagmatisks Saistīts ar sintagmu (1), tai raksturīgs.
sintagmatisks Saistīts ar sintagmu (2), tai raksturīgs.
sintaktisks Saistīts ar sintaksi, tai raksturīgs.
sintoistisks Saistīts ar sintoismu, tam raksturīgs.
sinusoidāls Saistīts ar sinusoīdu, tai raksturīgs.
siru Saistīts ar sirojumiem (1), tiem raksturīgs.
sirreālistisks Saistīts ar sirreālismu, tam raksturīgs.
sirreāls Saistīts ar sirreālismu, tam raksturīgs.
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā), tam raksturīgs; tāds, kurā attēloti sirsnīgi, maigi emocionāli pārdzīvojumi (par daiļdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā), tam raksturīgs; tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par skaņdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā), tam raksturīgs; tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par tēlotājas mākslas darbu).
termodinamisks Saistīts ar sistēmu stāvokli un īpašībām dažādos siltuma procesos, šādiem sistēmu stāvokļiem un īpašībām raksturīgs.
sistēmisks Saistīts ar sistēmu, tai raksturīgs; tāds, kura pamatā ir sistēma.
sistolisks Saistīts ar sistoli.
situatīvs Saistīts ar situāciju, tai raksturīgs.
sižetisks Saistīts ar sižetu, tam raksturīgs; tāds, kam ir sižets.
estētisks Saistīts ar skaistumu, cildenumu, mākslu.
skaitlisks Saistīts ar skaitli (1), tam raksturīgs; tāds, ko izsaka, kas izpaužas skaitļos.
kubisks Saistīts ar skaitļa trešo pakāpi.
numerāls Saistīts ar skaitļiem, cipariem, tiem raksturīgs.
skandalozs Saistīts ar skandālu (2), tam raksturīgs.
skandināvistisks Saistīts ar skandināvismu, tam raksturīgs.
skaņkārtisks Saistīts ar skaņkārtu, tai raksturīgs.
fonoloģisks Saistīts ar skaņu funkcijām valodā, tām raksturīgs.
fonoskopisks Saistīts ar skaņu ierakstu izpēti, salīdzināšanu.
hidroakustisks Saistīts ar skaņu rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos, tām raksturīgs.
dinamisks Saistīts ar skaņu spēku, tā dažādām pakāpēm.
skarlatinozs Saistīts ar skarlatīnu, tai raksturīgs; tāds, kas ir līdzīgs skarlatīnai.
skeptisks Saistīts ar skepticismu (1), tam raksturīgs.
sklerociāls Saistīts ar sklerociju, tam raksturīgs.
sklerotisks Saistīts ar sklerozi, tai raksturīgs.
skulpturāls Saistīts ar skulptūru (1), tai raksturīgs; tāds, kam piemīt telpisks, plastisks izteiksmīgums.
slānekļains Saistīts ar slānekli, tam raksturīgs.
slānisks Saistīts ar slāni (1), tam raksturīgs; tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem.
slānisks Saistīts ar slāni (2), tam raksturīgs; tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem.
slānisks Saistīts ar slāni (3), tam raksturīgs; tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem.
slāvistisks Saistīts ar slāvistiku, tai raksturīgs.
slavofilisks Saistīts ar slavofilismu, tam raksturīgs.
slepkavīgs Saistīts ar slepkavību, slepkavu, tiem raksturīgs; tāds, kas izraisa slepkavību.
smalks Saistīts ar slēptu viltību, slēptu aprēķinu.
klīnisks Saistīts ar slima cilvēka stāvokli, ārstēšanu, kopšanu.
subklīnisks Saistīts ar slimību, kurai ir vāja, grūti konstatējama izpausme, šādai slimībai raksturīgs.
smagatlētisks Saistīts ar smagatlētiku, tai raksturīgs.
traģisks Saistīts ar smagiem, postošiem notikumiem, apstākļiem, arī lielām nelaimēm, tiem raksturīgs.
gravimetrisks Saistīts ar smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā, tam raksturīgs.
smalkmehānisks Saistīts ar smalkmehāniku, tai raksturīgs.
nivāls Saistīts ar sniegu, tam raksturīgs.
sociālekonomisks Saistīts ar sociālajiem apstākļiem un ražošanas attiecībām, tautas saimniecību.
sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālās vides nosacītajām psihiskajām parādībām, tām raksturīgs.
sociāldarvinistisks Saistīts ar sociāldarvinismu, tam raksturīgs.
sociāldemokrātisks Saistīts ar sociāldemokrātiju, tai raksturīgs.
kultūrsaimniecisks Saistīts ar sociālekonomisko attīstību un kultūru.
sociālistisks Saistīts ar sociālismu, tam raksturīgs; uz sociālisma principiem balstīts.
sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālpsiholoģiju, tai raksturīgs.
sociālreformistisks Saistīts ar sociālreformismu, tam raksturīgs.
sociālšovinistisks Saistīts ar sociālšovinismu, tam raksturīgs.
sociolingvistisks Saistīts ar sociolingvistiku, tai raksturīgs.
socioloģisks Saistīts ar socioloģiju, tai raksturīgs.
sociometrisks Saistīts ar sociometriju, tai raksturīgs.
socionisks Saistīts ar socioniku, tai raksturīgs.
penitenciārs Saistīts ar sodu, tam raksturīgs.
sofistisks Saistīts ar sofismu, tam raksturīgs.
sofistisks Saistīts ar sofistiku (1), tai raksturīgs.
solidāristisks Saistīts ar solidārismu, tam raksturīgs.
solidārs Saistīts ar solidaritāti (1), tai raksturīgs.
solipsistisks Saistīts ar solipsismu, tam raksturīgs.
sonoristisks Saistīts ar sonoriku, sonoristiku, tai raksturīgs.
sorediozs Saistīts ar sorēdijām.
sortimentāls Saistīts ar sortimentu, tam raksturīgs.
sovetoloģisks Saistīts ar sovetoloģiju, tai raksturīgs.
spartisks Saistīts ar spartiešiem, tiem raksturīgs.
spazmatisks Saistīts ar spazmu, tai raksturīgs.
elastisks Saistīts ar spēju atjaunot sākotnējo tilpumu, formu pēc deformācijas, tai raksturīgs.
spektrogrāfisks Saistīts ar spektrogrāfiļu, tai raksturīgs.
spektrometrisks Saistīts ar spektrometriju (1), tai raksturīgs.
spektrometrisks Saistīts ar spektrometriju (2), tai raksturīgs.
spektroskopisks Saistīts ar spektroskopiju, tai raksturīgs.
spektrāls Saistīts ar spektru, tam raksturīgs.
potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (1), tai raksturīgs.
spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (2), tai raksturīgs.
spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (3), tai raksturīgs.
speleoloģisks Saistīts ar speleoloģiju, tai raksturīgs.
spirālisks Saistīts ar spirāli (1), tai raksturīgs.
spiritisks Saistīts ar spiritismu, tam raksturīgs.
spirituālistisks Saistīts ar spirituālismu, tam raksturīgs.
spirometrisks Saistīts ar spirometriju, tai raksturīgs.
sportisks Saistīts ar sportu vai sportistu, tiem raksturīgs.
sprinterisks Saistīts ar sprinteri, tam raksturīgs.
stadiāls Saistīts ar stadijām, tām raksturīgs.
stagnatīvs Saistīts ar stagnāciju (1), tai raksturīgs.
stagnatīvs Saistīts ar stagnāciju (2), tai raksturīgs.
stahanovisks Saistīts ar stahanoviešu kustību, tai raksturīgs.
staļinisks Saistīts ar staļinismu, tam raksturīgs.
statistisks Saistīts ar statistiku (1), tai raksturīgs; tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas (1) paņēmieniem.
statistisks Saistīts ar statistiku (2), tai raksturīgs; tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas (2) paņēmieniem.
stelārs Saistīts ar stēli, tai raksturīgs.
stenogrāfisks Saistīts ar stenogrāfiju, tai raksturīgs.
stenotipisks Saistīts ar stenotipiju, tai raksturīgs.
sterofotogrammetrisks Saistīts ar sterefotogrammetriju, tai raksturīgs.
stereo Saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs; stereofonisks.
stereofonisks Saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs; tāds, kas rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
stereofotogrāfisks Saistīts ar stereofotogrāfiju (1), tai raksturīgs.
stereofotogrāfisks Saistīts ar stereofotogrāfiju (2), tai raksturīgs.
stereogrāfisks Saistīts ar stereogrāfiju, tai raksturīgs.
stereoķīmisks Saistīts ar stereoķīmiju, tai raksturīgs.
stereometrisks Saistīts ar stereometriju, tai raksturīgs.
stereotaksisks Saistīts ar stereotaksiju, tai raksturīgs.
stereotips Saistīts ar stereotipiju (1), stereotipu 1(1), tiem raksturīgs.
stereotips Saistīts ar stereotipu 1(2), stereotipiju (2), tai raksturīgs.
stereotips Saistīts ar stereotipu 1(3), tam raksturīgs.
stereotips Saistīts ar stereotipu 1(4), tam raksturīgs.
steroīds Saistīts ar steroīdiem, tiem raksturīgs.
stiklogrāfisks Saistīts ar stiklogrāfiju, tai raksturīgs.
stilistisks Saistīts ar stilistiku (1), tai raksturīgs.
stilistisks Saistīts ar stilu (1), tam raksturīgs.
stilistisks Saistīts ar stilu (2), tam raksturīgs.
stoicisks Saistīts ar stoicisma (1) filozofiju.
stoisks Saistīts ar stoicismu (1), tam raksturīgs.
stomatoloģisks Saistīts ar stomatoloģiju, tai raksturīgs.
strādniecisks Saistīts ar strādniecību, tai raksturīgs.
stratēģisks Saistīts ar stratēģiju (1), tai raksturīgs.
stratēģisks Saistīts ar stratēģiju (2), tai raksturīgs.
stratēģisks Saistīts ar stratēģiju (3), tai raksturīgs.
stratigrāfisks Saistīts ar stratigrāfiju (1), tai raksturīgs.
stratigrāfisks Saistīts ar stratigrāfiju (2), tai raksturīgs.
stratigrāfisks Saistīts ar stratigrāfiju (3), tai raksturīgs.
stroboskopisks Saistīts ar stroboskopiju, tai raksturīgs.
strofisks Saistīts ar strofiku (1), tai raksturīgs.
strofisks Saistīts ar strofu (1), strofiku (2), tām raksturīgs.
strukturāls Saistīts ar strukturālismu, tam raksturīgs.
strukturēts Saistīts ar strukturālismu, tam raksturīgs.
strukturāls Saistīts ar struktūru, tai raksturīgs; tāds, kam ir struktūra.
studentisks Saistīts ar studentiem, tiem raksturīgs.
studijveida Saistīts ar studiju (4), tai raksturīgs.
pragmatisks Saistīts ar subjektīvām interesēm, tām raksturīgs.
subjektīvistisks Saistīts ar subjektīvismu (1), tam raksturīgs.
subjektīvs Saistīts ar subjektu (1), tam raksturīgs; saistīts ar indivīda psihi, personību, tā uzskatiem, pasaules uztveri.
subkontinentāls Saistīts ar subkontinentu (1), tam raksturīgs.
subkontinentāls Saistīts ar subkontinentu (2), tam raksturīgs.
substanciāls Saistīts ar substanci (1), tai raksturīgs; būtisks.
substanciāls Saistīts ar substanci (2), tai raksturīgs.
substantiate Saistīts ar substanci, tai raksturīgs.
sūfistisks Saistīts ar sūfismu, tam raksturīgs.
sufozs Saistīts ar sufoziju, tai raksturīgs.
suģestīvs Saistīts ar suģestiju, tai raksturīgs.
sulainisks Saistīts ar sulaini, tam raksturīgs.
sumpurnisks Saistīts ar sumpurņiem, to darbību, tiem raksturīgs.
sunisks Saistīts ar suni, tam raksturīgs.
sunnistisks Saistīts ar sunnismu, tam raksturīgs.
superreālistisks Saistīts ar superreālismu, tam raksturīgs.
supremātisks Saistīts ar supremātismu, tam raksturīgs.
surdologopēdisks Saistīts ar surdologopēdiju, tai raksturīgs.
surdoloģisks Saistīts ar surdoloģiju, tai raksturīgs.
surdopedagoģisks Saistīts ar surdopedagoģiju, tai raksturīgs.
svētdienīgs Saistīts ar svētdienu, tai raksturīgs; arī svinīgs, pacilāts.
svinīgs Saistīts ar svinībām, svētkiem u. tml., tiem raksturīgs (par pasākumu, darbību, norisi u. tml); tāds, kurā ir svinību, svētku u. tml. elementi.
sakars Saistīts ar šādas sazināšanās organizēšanu, vadīšanu, nodrošināšanu, tām raksturīgs.
karš Saistīts ar šādu bruņotu cīņu, tai raksturīgs.
mūsdienas Saistīts ar šādu laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv šajā laikposmā.
pāreja Saistīts ar šādu procesu, rezultātu, arī stāvokli.
šausmas Saistīts ar šādu stāvokli, apstākļiem, tiem raksturīgs.
briesmas Saistīts ar šādu stāvokli, apstākļiem; briesmīgs.
šahistisks Saistīts ar šahistu vai šahu 1, tiem raksturīgs.
šarlatānisks Saistīts ar šarlatānismu, tam raksturīgs.
mazs Saistīts ar šaurām rīcības, izvēles iespējām.
šaušalīgs Saistīts ar šausmām (2), tām raksturīgs; šausmīgs (2).
šausmīgs Saistīts ar šausmām (2), tām raksturīgs.
ballistisks Saistīts ar šāviņa kustību.
šejienisks Saistīts ar šejieni, tai raksturīgs.
šekspiroloģisks Saistīts ar šekspiroloģiju, tai raksturīgs.
šiistisks Saistīts ar šiismu, tam raksturīgs.
šizofrēnisks Saistīts ar šizofrēniju, tai raksturīgs.
hidraulisks Saistīts ar šķidruma spiedienu, kustību.
šķirisks Saistīts ar šķiru (3), tai raksturīgs.
šlāgerisks Saistīts ar šlāgeri, tam raksturīgs.
negroīds Saistīts ar šo rases zaru, arī ar šo rasi, tai raksturīgs.
šodienējs Saistīts ar šodienu (1), tai raksturīgs.
šovinistisks Saistīts ar šovinismu, tam raksturīgs.
tagadnīgs Saistīts ar tagadni (1), tai raksturīgs.
tahimetrisks Saistīts ar tahimetriju, tai raksturīgs.
tahometrisks Saistīts ar tahometriju, tai raksturīgs.
rektāls Saistīts ar taisno zarnu, tai raksturīgs.
ortogonāls Saistīts ar taisnu leņķi, tam raksturīgs; tāds, kam ir taisna leņķa forma.
lineārs Saistīts ar taisnu līniju, tai raksturīgs; līdzīgs taisnai līnijai.
taksonomisks Saistīts ar taksonomiju, tai raksturīgs.
taktisks Saistīts ar taktiku (1), tai raksturīgs.
taktisks Saistīts ar taktiku (2), tai raksturīgs.
taktisks Saistīts ar taktiku (3), tai raksturīgs.
talmudisks Saistīts ar talmuda priekšrakstiem, mācībām, tām raksturīgs.
talmudistisks Saistīts ar talmudismu (1), tam raksturīgs.
talmudistisks Saistīts ar talmudismu (2), tam raksturīgs.
tanatoloģisks Saistīts ar tanatoloģiju, tai raksturīgs.
tašistisks Saistīts ar tašismu, tam raksturīgs.
taukains Saistīts ar taukiem, tiem raksturīgs.
taktils Saistīts ar tausti, tai raksturīgs.
tautfrontisks Saistīts ar tautas fronti, tai raksturīgs.
etnogrāfisks Saistīts ar tautas materiālo un garīgo kultūru.
tautoloģisks Saistīts ar tautoloģiju, tai raksturīgs.
tautsaimniecisks Saistīts ar tautsaimniecību, tai raksturīgs.
teatrāls Saistīts ar teātra mākslu, tai raksturīgs.
tehnokrātisks Saistīts ar tehnokrātiju, tai raksturīgs.
tehnoloģisks Saistīts ar tehnoloģiju, tai raksturīgs.
teistisks Saistīts ar teismu, tam raksturīgs.
tekstoloģisks Saistīts ar tekstoloģiju, tai raksturīgs.
tekstuāls Saistīts ar tekstu (1), tam raksturīgs; tāds, kas ir pausts tekstā.
tektonisks Saistīts ar tektoniku (1), tai raksturīgs.
tektonisks Saistīts ar tektoniku (2), tai raksturīgs.
tektonisks Saistīts ar tektoniku (3), tai raksturīgs.
telefonisks Saistīts ar telefoniju, tai raksturīgs.
telegrāfisks Saistīts ar telegrāfiju, tai raksturīgs.
telekinematogrāfisks Saistīts ar telekinematogrāfiju, tai raksturīgs.
telemehānisks Saistīts ar telemehāniku, tai raksturīgs.
telemetrisks Saistīts ar telemetriju, tai raksturīgs.
teleoloģisks Saistīts ar teleoloģiju, tai raksturīgs.
telepātisks Saistīts ar telepātiju, tai raksturīgs.
teleskopisks Saistīts ar teleskopu, tam raksturīgs; tāds, kura attēls ir iegūts ar teleskopu; tāds, kas ir konstatējams tikai ar teleskopu.
televizionisks Saistīts ar televīziju (1), tai raksturīgs.
tēlniecisks Saistīts ar tēlniecību, tai raksturīgs.
grafisks Saistīts ar tēlotājas mākslas veidu - grafiku, tai raksturīgs.
telpisks Saistīts ar telpu (1), tai raksturīgs.
telpisks Saistīts ar telpu (2), tai raksturīgs.
telpisks Saistīts ar telpu (4), tai raksturīgs.
telpisks Saistīts ar telpu (5), tai raksturīgs.
tematisks Saistīts ar tematu (1), tam raksturīgs; tāds, kam ir noteikts temats.
tembrāls Saistīts ar tembru, tam raksturīgs.
temporitmisks Saistīts ar temporitmu, tam raksturīgs.
tenzometrisks Saistīts ar tenzometriju, tai raksturīgs.
teokrātisks Saistīts ar teokrātiju, tai raksturīgs.
teoloģisks Saistīts ar teoloģiju, tai raksturīgs.
teorētisks Saistīts ar teoriju (1), tai raksturīgs.
teozofisks Saistīts ar teozofiju, tai raksturīgs.
terapeitisks Saistīts ar terapiju (1), tai raksturīgs.
terapeitisks Saistīts ar terapiju (2), tai raksturīgs.
teratoloģisks Saistīts ar teratoloģiju, tai raksturīgs.
terioloģisks Saistīts ar terioloģiju, tai raksturīgs.
terminoloģisks Saistīts ar terminoloģiju (1), tai raksturīgs.
terminoloģisks Saistīts ar terminoloģiju (2), tai raksturīgs.
termodinamisks Saistīts ar termodinamiku, tai raksturīgs.
termoenerģētisks Saistīts ar termoenerģētiku, tai raksturīgs; siltumenerģētisks.
termoķīmisks Saistīts ar termoķīmiju, tai raksturīgs.
termometrisks Saistīts ar termometriju, tai raksturīgs.
termoterapeitisks Saistīts ar termoterapiju, tai raksturīgs.
teroristisks Saistīts ar teroru, terorismu, tiem raksturīgs.
testamentārs Saistīts ar testamentu, tam raksturīgs.
patrilokāls Saistīts ar tēva (vīra) cilti, dzīvesvietu.
tiesībsargājošs Saistīts ar tiesībaizsardzību.
tiesisks Saistīts ar tiesībām (2), tām raksturīgs.
juridisks Saistīts ar tiesību normām un likumdošanu; tiesisks.
tiesībzinātnisks Saistīts ar tiesību zinātni, tai raksturīgs.
tiesmedicīnisks Saistīts ar tiesu medicīnu, tai raksturīgs.
tiflopedagoģisks Saistīts ar tiflopedagoģiju, tai raksturīgs.
tiflotehnisks Saistīts ar tiflotehniku, tai raksturīgs.
tifozs Saistīts ar tīfu, tam raksturīgs; tīfa izraisīts.
tīģerisks Saistīts ar tīģeri, tam raksturīgs; tīģerīgs.
tīģerīgs Saistīts ar tīģeri, tam raksturīgs; tīģerisks.
tīksmīgs Saistīts ar tīksmi, tai raksturīgs.
tīksms Saistīts ar tīksmi, tai raksturīgs.
stoisks Saistīts ar tikumību, pašsavaldību, tām raksturīgs.
tikumisks Saistīts ar tikumību, tai raksturīgs.
tilpumisks Saistīts ar tilpumu, tam raksturīgs.
tipogrāfisks Saistīts ar tipogrāfiju (1), tai raksturīgs.
tipolitogrāfisks Saistīts ar tipolitogrāfiju (1), tai raksturīgs.
tipoloģisks Saistīts ar tipoloģiju (1), tai raksturīgs.
tipoloģisks Saistīts ar tipoloģiju (2), tai raksturīgs.
tipometrisks Saistīts ar tipometriju (1), tai raksturīgs.
tirānisks Saistīts ar tirāniju (1), tai raksturīgs.
tirānisks Saistīts ar tirāniju (2), tai raksturīgs.
tirānisks Saistīts ar tirāniju (3), tai raksturīgs; arī despotisks (1).
tirdzniecisks Saistīts ar tirdzniecību (1), tai raksturīgs.
tirdzniecisks Saistīts ar tirdzniecību (2), tai raksturīgs.
tirpains Saistīts ar tirpšanu, tirpām, tām raksturīgs.
tītarisks Saistīts ar tītaru, tam raksturīgs.
titulārs Saistīts ar titulu (1), tam raksturīgs.
tjurkoloģisks Saistīts ar tjurkoloģiju, tai raksturīgs.
vazomotorisks Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazdmotors.
vazomotors Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazomotorisks.
tokātisks Saistīts ar tokātu (2), tai raksturīgs.
toksikoloģisks Saistīts ar toksikoloģiju, tai raksturīgs.
toksikomānisks Saistīts ar toksikomāniju, tai raksturīgs.
tomistisks Saistīts ar tomismu, tam raksturīgs.
tomogrāfisks Saistīts ar tomogrāfiju, tai raksturīgs.
tonāls Saistīts ar tonalitāti (1), tai raksturīgs.
tonāls Saistīts ar tonalitāti (2), tai raksturīgs.
tonometrisks Saistīts ar tonometriju, tai raksturīgs.
topogrāfisks Saistīts ar topogrāfiju (1), tai raksturīgs.
topogrāfisks Saistīts ar topogrāfiju (2), tai raksturīgs.
topogrāfisks Saistīts ar topogrāfiju (3), tai raksturīgs.
topoloģisks Saistīts ar topoloģiju, tai raksturīgs.
toponīmisks Saistīts ar toponīmiju (1), toponīmiku (1), tai raksturīgs.
toponīmisks Saistīts ar toponīmiju (2), toponīmiku (2), tai raksturīgs.
torakoplastisks Saistīts ar torakoplastiku, tai raksturīgs.
torakoskopisks Saistīts ar torakoskopiju, tai raksturīgs.
torakotomisks Saistīts ar torakotomiju, tai raksturīgs.
totalitārs Saistīts ar totalitārismu, tam raksturīgs.
totēmisks Saistīts ar totēmu, totēmismu, tiem raksturīgs.
traģisks Saistīts ar traģēdiju (1), tai raksturīgs; tāds, kas attēlo ļoti asus konfliktus, smagus pārdzīvojumus, arī bojāeju.
traģēdijisks Saistīts ar traģēdiju (1), tai raksturīgs.
traģikomēdijisks Saistīts ar traģikomēdiju, tai raksturīgs; traģikomisks (1).
traģikomisks Saistīts ar traģikomēdiju, tai raksturīgs.
traheotomisks Saistīts ar traheotomiju, tai raksturīgs.
trajektorisks Saistīts ar trajektoriju, tai raksturīgs.
transformatīvs Saistīts ar transformāciju, tai raksturīgs.
transformistisks Saistīts ar transformismu, tam raksturīgs.
transplantatīvs Saistīts ar transplantāciju, tai raksturīgs.
transplantoloģisks Saistīts ar transplantoloģiju, tai raksturīgs.
transportģeogrāfisks Saistīts ar transporta ģeogrāfiju, tai raksturīgs.
trasoloģisks Saistīts ar trasoloģiju, tai raksturīgs.
traumatoloģisks Saistīts ar traumatoloģiju, tai raksturīgs.
traumatisks Saistīts ar traumu, tai raksturīgs.
tribālistisks Saistīts ar tribālismu, tam raksturīgs.
triboelektrisks Saistīts ar triboelektrību, tai raksturīgs.
tribometrisks Saistīts ar tribometriju, tai raksturīgs.
trigonometrisks Saistīts ar trigonometriju, tai raksturīgs.
trīsvienīgs Saistīts ar Trīsvienību (1), tai raksturīgs.
triumfāls Saistīts ar triumfu (2), tam raksturīgs.
trockistisks Saistīts ar trockismu, tam raksturīgs.
trofisks Saistīts ar trofiku, tai raksturīgs.
tuberkulozs Saistīts ar tuberkulozi, tai raksturīgs.
tuksnesīgs Saistīts ar tuksnesi, tam raksturīgs.
turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs; tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
turienisks Saistīts ar turieni, tai raksturīgs.
tūristisks Saistīts ar tūrismu, tam raksturīgs.
hidrofizikāls Saistīts ar ūdens fizikālajām īpašībām un procesiem, kas noris hidrosfērā, tiem raksturīgs.
hidroenerģētisks Saistīts ar ūdens kustības enerģijas izmantošanu, tai raksturīgs.
ūdenssaimniecisks Saistīts ar ūdenssaimniecību, tai raksturīgs.
litorāls Saistīts ar ūdenstilpes (parasti jūras, ezera) piekrasti, tai raksturīgs.
pažarniecisks Saistīts ar ugunsdzēsējiem.
ultimatīvs Saistīts ar ultimātu (1), tam raksturīgs.
ultraakustisks Saistīts ar ultraakustiku, tai raksturīgs.
ultramodernistisks Saistīts ar ultramodernismu, tam raksturīgs.
ultramontānistisks Saistīts ar ultramontānismu, tam raksturīgs.
ultrasonogrāfisks Saistīts ar ultrasonogrāfiju, tai raksturīgs.
unitāristisks Saistīts ar unitārismu (1), tam raksturīgs.
unitāristisks Saistīts ar unitārismu (2), tam raksturīgs.
urāpatriotisks Saistīts ar urāpatriotismu, tam raksturīgs; urrāpatriotisks.
urbānistisks Saistīts ar urbānismu (1), tam raksturīgs.
urbānistisks Saistīts ar urbānismu (2), tam raksturīgs.
urbānistisks Saistīts ar urbānistiku, tai raksturīgs.
urēmisks Saistīts ar urēmiju, tai raksturīgs.
uretroskopisks Saistīts ar uretroskopiju, tai raksturīgs.
uroloģisks Saistīts ar urīnizvadorgāniem un vīriešu dzimumorgāniem, tiem raksturīgs.
urogrāfisks Saistīts ar urogrāfiju, tai raksturīgs.
uroloģisks Saistīts ar uroloģiju, tai raksturīgs.
urrāpatriotisks Saistīts ar urrāpatriotismu, tam raksturīgs; urāpatriotisks.
utilitāristisks Saistīts ar utilitārismu (1), tam raksturīgs.
utopisks Saistīts ar utopiju (1), tai raksturīgs.
utopisks Saistīts ar utopiju (2), tai raksturīgs.
uvoloģisks Saistīts ar uvoloģiju, tai raksturīgs.
uvulārs Saistīts ar ūvulu, tai raksturīgs.
biznes- Saistīts ar uzņēmējdarbību, komercdarbību (piem., biznesplāns, biznespartneris).
uzurpatorisks Saistīts ar uzurpāciju, tai raksturīgs.
vāci Saistīts ar vāciešiem, tiem raksturīgs.
vagarisks Saistīts ar vagaru, tam raksturīgs.
vakarējs Saistīts ar vakardienu (1), tai raksturīgs.
vakarīgs Saistīts ar vakaru (1), tam raksturīgs.
vakuolārs Saistīts ar vakuolu vai vakuolām, vakuolai vai vakuolām raksturīgs.
vakuumtehnisks Saistīts ar vakuumtehniku, tai raksturīgs.
valdniecisks Saistīts ar valdnieku, arī valdošajām aprindām, tiem raksturīgs.
valents Saistīts ar valenci (1), tai raksturīgs.
valents Saistīts ar valenci (2), tai raksturīgs.
pozicionāls Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piemēram, vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
valodniecisks Saistīts ar valodniecību, tai raksturīgs.
lingvistisks Saistīts ar valodu, tai raksturīgs; valodisks.
valodisks Saistīts ar valodu, tai raksturīgs.
nacionāls Saistīts ar valsti tai raksturīgs, piederīgs.
valstisks Saistīts ar valsti; raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
republikānisks Saistīts ar valsts iekārtas un varas institūciju formu, kur augstākās valsts varas institūcijas ievēlē uz noteiktu laiku, šādai valsts iekārtas un varas institūciju formai raksturīgs.
vandalisks Saistīts ar vandaļi (2), tam raksturīgs.
tonisks Saistīts ar vārda akcentu, tam raksturīgs.
vasarīgs Saistīts ar vasaru, tai raksturīgs.
vecmeitīgs Saistīts ar vecmeitu, tai raksturīgs.
vecpuisisks Saistīts ar vecpuisi, tam raksturīgs.
vecišķs Saistīts ar vecu cilvēku, tam raksturīgs; vecīgs (1).
vecīgs Saistīts ar vecu cilvēku, tam raksturīgs.
vegānisks Saistīts ar vegānismu, tam raksturīgs.
veģetārs Saistīts ar veģetārismu, tam raksturīgs; tāds, kura sastāvā ir tikai augu produkti.
simpātisks Saistīts ar veģetatīvo nervu sistēmu, tai raksturīgs.
vehistisks Saistīts ar vehismu, tam raksturīgs.
veikalniecisks Saistīts ar veikalu (1), tam raksturīgs.
veikalniecisks Saistīts ar veikalu (2), tam raksturīgs.
anemo- Saistīts ar vēju (piem., anemometrs).
vējains Saistīts ar vēju, tam raksturīgs.
vektoriāls Saistīts ar vektoru, tam raksturīgs.
elektorāls Saistīts ar vēlēšanām.
nešķīsts Saistīts ar velnu, ļaunām mitoloģiskām būtnēm.
velnišķs Saistīts ar velnu, tam raksturīgs; velnišķīgs.
velnišķīgs Saistīts ar velnu, tam raksturīgs; velnišķs.
veloergometrisks Saistīts ar veloergometriju, tai raksturīgs.
venozs Saistīts ar vēnām, tām raksturīgs.
veneroloģisks Saistīts ar veneroloģiju, tai raksturīgs.
varikozs Saistīts ar vēnu paplašinājumiem, paplašināšanos, tiem raksturīgs.
verdzisks Saistīts ar verdzību (1), tai raksturīgs.
veristisks Saistīts ar verismu, tam raksturīgs.
sanitārs Saistīts ar veselības aizsardzību, higiēnu, tām raksturīgs; tāds, ko izmanto, kas ir paredzēts veselības aizsardzībai, higiēnai.
vēsturisks Saistīts ar vēsturi (1), tai raksturīgs.
vēsturisks Saistīts ar vēsturi (2), tai raksturīgs.
vēsturisks Saistīts ar vēsturi (3), tai raksturīgs.
vētrains Saistīts ar vētru, tai raksturīgs.
videotehnisks Saistīts ar videotehniku, tai raksturīgs.
videotelefonisks Saistīts ar videotelefoniju, tai raksturīgs.
viduslaicīgs Saistīts ar viduslaikiem, tiem raksturīgs.
ķīmisks Saistīts ar vielām un to savstarpējām pārvērtībām, tām raksturīgs.
pjezometrisks Saistīts ar vielas tilpuma maiņu, tai raksturīgs.
sillabometrisks Saistīts ar vienāda uzsvaru skaita ievērošanu dzejas vārsmā.
enerģētisks Saistīts ar vienu vai vairākām enerģijas (1) formām, tām raksturīgs.
pronomināls Saistīts ar vietniekvārdu, tam raksturīgs.
pašmāju Saistīts ar vietu, teritoriju u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai vietai, teritorijai raksturīgs.
šīspuses Saistīts ar vietu, teritoriju, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs.
šekspīrisks Saistīts ar Viljama Šekspīra daiļradi, tai raksturīgs.
vilcisks Saistīts ar vilku, tam raksturīgs.
viltniecisks Saistīts ar viltību, tai raksturīgs: arī viltīgs.
viņpasaulīgs Saistīts ar viņpasauli, tai raksturīgs; tāds, kas atšķiras no laicīgajā dzīvē parastā.
vīrišķīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes.
vīrietisks Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; vīrišķīgs (1).
virusāls Saistīts ar vīrusiem, tiem raksturīgs.
virusoloģisks Saistīts ar virusoloģiju, tai raksturīgs.
transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml., šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
prātniecisks Saistīts ar vispārēja rakstura pārdomām, tām raksturīgs.
vivipārs Saistīts ar vivipāriju (1), tai raksturīgs; dzīvdzemdētājs.
vivipārs Saistīts ar vivipāriju (2), tai raksturīgs.
eidētisks Saistīts ar vizuālo atmiņu, iegaumēšanu, atcerēšanos.
vodevilisks Saistīts ar vodeviļu (1), tai raksturīgs.
voluntāristisks Saistīts ar voluntārismu (1), tam raksturīgs.
voluntārs Saistīts ar voluntārismu (2), tam raksturīgs; arī voluntatīvs.
volutārs Saistīts ar volūtu, tai raksturīgs.
vulkanoloģisks Saistīts ar vulkanoloģiju, tai raksturīgs.
vulkānisks Saistīts ar vulkānu, vulkāniem, tiem raksturīgs.
zaķisks Saistīts ar zaķi, tam raksturīgs.
ģeotermisks Saistīts ar Zemes dzīļu siltumu; ģeotermāls.
ģeoķīmisks Saistīts ar Zemes ķīmisko sastāvu, tam raksturīgs.
ģeomorfoloģisks Saistīts ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu, šīm parādībām raksturīgs.
glaciomorfoģenētisks Saistīts ar Zemes virsas reljefa veidojumu izcelšanos un attīstību ledāju iedarbībā.
ģeodēzisks Saistīts ar Zemes virsas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs, šādai mērīšanai, attēlošanai raksturīgs.
arktisks Saistīts ar zemeslodes ziemeļu polāro apgabalu, tam raksturīgs.
seismisks Saistīts ar zemestrīcēm, tām raksturīgs.
pašzemes Saistīts ar zemi, kas kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai zemei raksturīgs.
telūrisks Saistīts ar Zemi, tai raksturīgs.
zemkopisks Saistīts ar zemkopību, tai raksturīgs.
zētētisks Saistīts ar zētētiku, tai raksturīgs.
ziemīgs Saistīts ar ziemu, tai raksturīgs.
zīlniecisks Saistīts ar zīlēšanu, tai raksturīgs.
zinātnisks Saistīts ar zinātni, tai raksturīgs.
zinātniecisks Saistīts ar zinātniecību, tai raksturīgs; scientioloģisks.
ziņģisks Saistīts ar ziņģi, tai raksturīgs.
zirdzisks Saistīts ar zirgu (1), tam raksturīgs.
zivsaimniecisks Saistīts ar zivsaimniecību, tai raksturīgs.
dentāls Saistīts ar zobiem.
zonāls Saistīts ar zonu (1), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
zonāls Saistīts ar zonu (2), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
zonāls Saistīts ar zonu (3), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
zonāls Saistīts ar zonu (4), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
zooģeogrāfisks Saistīts ar zooģeogrāfiju, tai raksturīgs.
zooloģisks Saistīts ar zooloģiju, tai raksturīgs.
zootehnisks Saistīts ar zootehniku, tai raksturīgs.
siderisks Saistīts ar zvaigznēm, tām raksturīgs.
zvejniecisks Saistīts ar zvejniecību, tai raksturīgs.
žanrisks Saistīts ar žanru, tam raksturīgs.
žargonisks Saistīts ar žargonu, tam raksturīgs.
žiroskopisks Saistīts ar žiroskopu, tam raksturīgs.
žurnālistisks Saistīts ar žurnālistiku (1), tai raksturīgs.
žurnālistisks Saistīts ar žurnālistiku (2), tai raksturīgs.
oficiāls Saistīts ar, parasti augstu, dienesta, amata stāvokli, tam raksturīgs.
mantīgs Saistīts ar, parasti lielu, īpašumu, tam raksturīgs.
steigpilns Saistīts ar, parasti lielu, steigu (1), tai raksturīgs.
steigpilns Saistīts ar, parasti lielu, steigu (2), tai raksturīgs.
silts Saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
rusistisks Saistīts arrusistiku, tai raksturīgs.
lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju; tāds, kam ir tikai viena dimensija - garums.
filantropisks Saistīts, ar filantropiju, tai raksturīgs.
vārsmot Saistīts, ritmisks (parasti par dzejas valodu).
ieraksts Saistītu datu elementu kopums, ko datorā apstrādā kā vienotu veselumu.
diskurss Saistītu izteikumu virkne; teksts; konkrēts valodas lietojums; runa.
asfalts Saistmateriāls - 25-40% eļļvielu saturošs bitumens, ceļa seguma materiāls.
atrakcija Saistoša nodarbība (piemēram, sabiedriskās atpūtas vietās).
neapnīkstams Saistošs, tāds par ko nezūd interese, patika.
ierobežot Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties.
vērpt Saistot atsevišķus elementus, veidot (piemēram, tekstu, norisi, domu).
bet Saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
piesaistīt Saistot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
saistāmviela Saistviela.
saistītājviela Saistviela.
būvjava Saistvielu, smalkgraudainu minerālo pildvielu un ūdens maisījums, kas pēc iestrādāšanas sacietē, java.
bindzole Saistzole.
binzole Saistzole.
sceļka Saistzole.
uscilka Saistzole.
bendele Saišķa koks spāru savstarpējai nostiprināšanai.
nošķis Saišķis linu, dziju vai matu, ko nošķir vīšanai vai pīšanai.
kūlis Saišķis, (priekšmetu) kopa.
bunkšķis Saišķis, kopā sasietās lietas.
čukurs Saišķis, kūlis, krūms.
saitne Saišķis, piemēram, savienojumā "atslēgu saitne".
saiknis Saišķis, sienamais, saite.
saiksnis Saišķis, sienamais, saite.
ķimpa Saišķis; nasta; (labības, siena) klēpis.
ķimpelis Saišķis; nasta; (labības, siena) klēpis.
ķimpīns Saišķis; nasta; (labības, siena) klēpis.
buņģis Saišķis.
bunte Saišķis.
panars Saišķis.
saikšķis Saišķis.
žunte Saišķis.
būšķis Saišķītis drēbju, vilnas vai cita materiāla caurumu aizbāšanai.
buntiņš Saišķītis.
buntīte Saišķītis.
sindesmogrāfija Saišu apraksts.
desmektāzija Saišu izstiepšanās.
desmotomija Saišu pārgriešana.
desmorekse Saišu pārtrūkšana.
desmalģija Saišu sāpes.
sindesmorāfija Saišu sašūšana.
desmopātija Saišu slimība.
šņorenes Saišu zābaki; šņorzābaki.
bociki Saišu zābaki.
šņoraiņi Saišu zābaki.
šņorzābaki Saišu zābaki.
saišķis Saite (1).
saists Saite (1).
pavada Saite (dzīvnieka) vešanai, piesiešanai.
links Saite (internetā).
pavads Saite (kā) piestiprināšanai; pavada.
josta Saite (priekšmeta) pakāršanai plecā.
zābaksaite Saite ar ko aizsien zābaku.
kājsienamais Saite garo zeķu nostiprināšanai; kājsienams.
kājsaite Saite garo zeķu nostiprināšanai.
kājsienams Saite garo zeķu nostiprināšanai.
zeķbante Saite garo zeķu nostiprināšanai.
gurste Saite no savīta siena.
suspensorijs Saite sēklinieka maisiņam.
uzdegunis Saite vai siksna zirga aizjūgā apaušu un iemauktu priekšdaļā.
atsāne Saite vai stieple, kas savieno ratu priekšējās ass galu ar ilksi; atsaite.
atsāns Saite vai stieple, kas savieno ratu priekšējās ass galu ar ilksi; atsaite.
saisteklis Saite, apsējs.
pārsaite Saite, ar ko sasien dzijas šķeteri, tās atseviškus posmus.
liesaišķis Saite, ar kuru nostiprina sieviešu garās zeķes; lielsaišķis.
žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu, parasti, lai apturētu asiņošanu.
ligaments Saite, kas savieno skeleta daļas un orgānus un veidota no izturīgiem fibroziem saistaudiem; serozo apvalku duplikatūra.
griezene Saite, kurā ieliek kamanu ilksi.
atsaite Saite, kuru izlieto, lai ko piestiprinātu, nostiprinātu (piemēram, koku, zaru).
štripe Saite, lencīte.
bikšaukla Saite, lenta ar ko bikses sēja (jostas vietā).
copula Saite, siksna, cilpa, valgs.
josta Saite, šaura sloksne, ko apliek ap koku stumbriem kaitēkļu apkarošanai.
josta Saite, šaura sloksne, ko apņem ap vidukli.
saiklis Saite.
sienamais Saite.
nosaitēt Saitējot (ko) apkārt, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
aizsaitēt Saitējot aizsiet; saitējot sastiprināt.
piesaitēt Saitējot piesaistīt (ķermeni, tā daļu), piemēram, lai ierobežotu kustības.
piesaitēt Saitējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
sprūgāt Saitējot stiprināt ar sprūdu.
funikulīts Saites (sevišķi sēklsaites) iekaisums.
sindesmektopija Saites atrašanās neparastā vietā.
desmīts Saites iekaisums.
sindesmīts Saites iekaisums.
sindesmopeksija Saites nostiprināšana.
sindesmotomija Saites pārgriešana.
peridesmijs Saites vai cīpslas apvalks.
sindesmektomija Saites vai tās daļas izgriešana.
stiegra Saites veida, stiepļveida u. tml. (iekārtas, ierīces u. tml.) elements, ko saspriedzot rada (tajā) nepieciešamo enerģiju.
paņķauklas Saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
našķi Saites, kas no liniem atkrīt.
peņķes Saites, kas satur arkla lemesi pie ilksīm.
saiknējums Saites.
bintēt Saitēt, parasti ar marles saiti.
šņorēt Saitēt, siet, parasti ar auklu, saiti (parasti apavus, arī apģērbu).
pazirkle Saitiņa pie apaušiem, iemauktiem, arī cepures.
kopula Saitiņa.
saimiņa Saiva, saiviņa.
sīva Saiva.
saijiņa Saiviņa.
Označennoje Sajanogorska, pilsēta Krievijas Hakasijas Republikā, tās nosaukums līdz 1975. g.
peņķe Sajaucies, samežģījies diegs.
piņķe Sajaucies, samežģījies diegs.
kopā Sajaucot, sajaukumā.
saputrot Sajaukt (5).
sabeiselēt Sajaukt (parasti uzdevumu, papīrus).
piebuzīt Sajaukt (piemēram, ūdeni ar dūņām).
sakristīt Sajaukt (pienu) ar ūdeni.
dūņot Sajaukt ar dūņām.
kaļķot Sajaukt ar kaļķiem; mēslot ar kaļķiem.
medot Sajaukt ar medu, bagātināt ar medu.
iesiekalot Sajaukt ar siekalām (barību mutē).
sasiekalot Sajaukt ar siekalām.
piemoļļāt Sajaukt kārtību.
samisīt Sajaukt kārtību.
samiksēt Sajaukt kopā, apvienot.
samurskuļot Sajaukt murskulī.
saļoļļāt Sajaukt putrā dažādus ēdienus.
duļļāt Sajaukt seklu ūdeni.
kupēt Sajaukt vairākas (piemēram, vīna, tējas) šķirnes, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām.
saputrāt Sajaukt, izdarīt nepareizi.
izjakarēt Sajaukt, kaut ko meklējot.
samisēt Sajaukt, kļūdīties.
nižģēties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
nižģināties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
nižģīt Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties.
šmulkāt Sajaukt, labi samaisīt (šķidrumu).
jundēt Sajaukt, nekārtību radīt.
haotizācija Sajaukt, padarīt nepārskatāmu.
samužīt Sajaukt, sabojāt; samudžināt.
samodāt Sajaukt, saburzīt.
samudāt Sajaukt, saburzīt.
deranžēt Sajaukt, sacelt jukas, traucēt.
dugot Sajaukt, saduļķot.
piepļurkšināt Sajaukt, saduļķot.
samūdīt Sajaukt, saduļķot.
samuļāt Sajaukt, saduļķot.
sakārnīt Sajaukt, sagāzt (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties).
samačkāt Sajaukt, samaisīt, saburzīt.
saviņķelēt Sajaukt, samaisīt.
uzjaut Sajaukt, samaisīt.
narstīt Sajaukt, samezglot.
jucināt Sajaukt, samudžināt, vandīties.
čunčurēt Sajaukt, samudžināt.
varčakāt Sajaukt, samudžināt.
samarūdīt Sajaukt, samulsināt, apmānīt, "sagrozīt galvu".
samuldināt Sajaukt, samulsināt.
naršķīt Sajaukt, sarežģīt.
sarisināt Sajaukt, sarežģīt.
saļūrēt Sajaukt, saskalot kopā.
sajucināt Sajaukt, savandīt.
saņorgāt Sajaukt, savandīt.
saņudzēt Sajaukt, savandīt.
savaržgāt Sajaukt, savandīt.
sapinkot Sajaukt, savelt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
jukurēt Sajaukt, taisīt raibu rindu.
jakarēt Sajaukt; jaukt (kaut ko meklējot), rušināt.
salumdīt Sajaukt; samudžināt.
sačommāt Sajaukt; sasviest; sačammāt.
aizjaukt Sajaukt.
peisāt Sajaukt.
sagramdīt Sajaukt.
sajakarēt Sajaukt.
sajaucīt Sajaukt.
sakūdināt Sajaukt.
saņerkšīt Sajaukt.
saperināt Sajaukt.
terešāt Sajaukt.
kudla Sajaukta kaudze.
ķinka Sajaukti mati, matu lēkšķere.
piebirt Sajaukties (ar ko sīku) lielākā daudzumā (piemēram, par matiem, zāli).
nogružot Sajaukties ar gružiem atkritumiem.
samudāties Sajaukties, saburzīties.
sakulināties Sajaukties, samaisīties.
mudžīties Sajaukties, samudžināties; mudžoties.
mudžoties Sajaukties, samudžināties.
kolčāties Sajaukties.
mišēties Sajaukties.
saņerkšīties Sajaukties.
saņudzēties Sajaukties.
sasajaukties Sajaukties.
murkšis Sajaukts (kā) kopums.
murkšķis Sajaukts (kā) kopums.
muršķis Sajaukts (kā) kopums.
ņega Sajaukts ēdiens, izvēloties labākos kumosus.
izpuris Sajaukts, sacēlies stāvus, savēlies.
izpūris Sajaukts, sacēlies stāvus, savēlies.
žļoga Sajaukts, slikts ēdiens.
jucikņi Sajaukums, maisījums.
mikslis Sajaukums, maisījums.
mistrus Sajaukums, mistrojums.
purza Sajaukums, mudžeklis.
jauceklis Sajaukums.
putrojums Sajaukums.
čoha Sajēga, izpratne.
sajēgsme Sajēga.
sajoma Sajēga.
čohnīt Sajēgt, izprast.
čoknīt Sajēgt, izprast.
sajozties Sajozt sev, piemēram, jostu, siksnu.
sasiksnāties Sajozties, apjozties ar siksnu.
sasajozties Sajozties.
saņudzis Sajucis (piemēram, adīklis).
šķeterains Sajucis, izspūris, sapiņķēts (par dziju).
ķemburains Sajucis.
jugāls Sajūdzējs, savienotājs.
reverssajūgs Sajūgs, ar kuru var mainīt (transportlīdzekļa) gaitu pretējā virzienā.
piekabināt Sajūgt (transportlīdzekli, darbarīku) īpašā ierīcē ar vilcēju.
sajūgot Sajūgt; savienot; sasiet plostu.
sakuplēt Sajūgt.
saputroties Sajukt (2).
sapļunkāties Sajukt (par prātu).
samist Sajukt, sajaukt.
nomalšēt Sajukt.
sarust Sajukt.
Bābeles juceklis Sajukums kādā grupā, kurā tiek runāts dažādās valodās.
trādarīda Sajukums, apjukums.
duzma Sajukums, drūzma, birga.
ņazgus Sajukums, drūzma.
murzus Sajukums, grūstīšanās, troksnis.
bedlems Sajukums, haoss, "trako nams".
šuri-muri Sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi.
šurimuri Sajukums, haoss; slepeni, blēdīgi darījumi.
šurumburums Sajukums, haoss.
juka Sajukums, maisījums.
mudžguls Sajukums, maisījums.
pinčekļi Sajukums, mezgls.
murģelis Sajukums, nekārtība.
zapte Sajukums, neskaidrība.
mužurs Sajukums, samezglojums.
ķenceklis Sajukums, sarežģīts darbs.
kaudervelšs Sajukusi, nesaprotama valoda.
pentere Sajukusi, samežģījusies dzija.
ceimurs Sajukusi, samudžinajusies dzija.
cērums Sajukuši mati.
jucekņi Sajukušie īsie salmi, kas paliek pāri, savācot garos.
aizrāvīgums Sajūsma, dedzīgums.
aizgrābsma Sajūsma.
sajūsmība Sajūsma.
pārlaime Sajūsmīgs stāvoklis, augstākā svētlaime.
pārlaimība Sajūsmīgs stāvoklis, augstākā svētlaime.
entuziastisks Sajūsmīgs.
entūsiasms Sajūsminājums, stiprs gara pacildinājums.
aizraut Sajūsmināt un iesaistīt (par sabiedrisku kustību).
sacildināt Sajūsmināt, aizraut, arī ierosināt.
jausmināt Sajūsmināt, aizraut.
ieliesmot Sajūsmināt, iejūsmot.
aizraut Sajūsmināt, valdzināt (parasti par literatūru, mākslu).
ieliesmināt Sajūsmināt.
sajūsmot Sajūsmināt.
noreibt Sajūsmināties, aizmirsties; apreibt (2).
apskurbt Sajūsmināties, aizmirsties; apreibt.
apreibt Sajūsmināties, aizmirsties.
iedegties Sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi no doties (kam).
aizgrābties Sajūsmināties, jūsmot.
sacildināties Sajūsmināties.
sajūsmoties Sajūsmināties.
sumināties Sajūsmināties.
jausmots Sajūsmināts, apgarots, jūsmīgs.
aizrauts Sajūsmināts.
manīt Sajust (par dzīvniekiem).
nomanīt Sajust (par dzīvniekiem).
atpūsties Sajust atvieglojumu, mieru (pēc atbrīvošanās no kā traucējoša).
šalkt Sajust drebuļus.
aizkust Sajust elpas trūkumu (pēc fiziskas piepūles); nogurt.
dust Sajust elpas trūkumu, cīnīties ar aizdusu.
apkaunēt Sajust kaunu, kaunēties.
iekalēties Sajust lielu vēlēšanos, tieksmi.
izkudēties Sajust ļoti spēcīgu vēlēšanos, alkas.
noslāpt Sajust ļoti stipras slāpes; izslāpt.
gurt Sajust nespēku; kļūt nespēcīgam.
apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu.
savildīties Sajust paļāvību, paļauties.
liekšēties Sajust riebumu, būt pretim.
liešķēt Sajust riebumu.
pagurt Sajust samērā lielu nespēku; kļūt nespēcīgākam.
aizslāpt Sajust stipras slāpes (parasti ilgāku laiku); izslāpt.
izslāpt Sajust stipru gaisa trūkumu.
sasmeķēt Sajust, izprast garšu.
dūšoties Sajust, saņemt drosmi.
samatīt Sajust, uztvert.
sajaust Sajust; arī nojaust.
noredzēt Sajust; vērīgi skatoties, saredzēt.
apjust Sajust.
atjaust Sajust.
atmanīt Sajust.
izjust Sajust.
pajust Sajust.
uzjust Sajust.
aistēzija Sajūta, apjauda; jutekļu vienība.
derealizācija Sajūta, it kā citi cilvēki vai apkārtne nebūtu reāli.
estēzija Sajūta, jušana, maņa.
jūts Sajūta, jūtas.
karstums Sajūta, ka kļūst karsti, sajūta, ka kļūst karsts (ķermenis, tā daļa).
siltums Sajūta, ka kļūst silti; sajūta, ka kļūst silts (ķermenis, tā daļa).
autosomatognozija Sajūta, ka vēl joprojām ir klāt vairs neesoša ķermeņa daļa, piem., amputēts loceklis.
izsalkums Sajūta, kas izraisās, ja kādu laiku nav uzņemta barība.
izslāpums Sajūta, kas izraisās, ja kādu laiku nav uzņemts ūdens.
sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto fizioloģisko norišu kopums.
saltums Sajūta, ko rada zema temperatūra; aukstums (2).
aukstums Sajūta, ko rada zema temperatūra; drebuļi.
sirdsprāts Sajūta, maņa; sirdsapziņa; garīgā tieksme, apņemšanās.
čujs Sajūta, nojauta.
čutjo Sajūta, nojauta.
staipekļi Sajūta, vēlēšanās izstaipīt locekļus.
fīls Sajūta.
izjūta Sajūta.
juška Sajūta.
sajuta Sajūta.
jūtams Sajūtams, uztverams ar maņu orgāniem.
taustāms Sajūtams, uztverams ar taustes orgāniem.
sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
noģiedība Sajūtas, nojautas, priekšnojautas; priekšstati; noģida.
noģida Sajūtas, nojautas, priekšnojautas; priekšstati.
sajutīgums Sajutība.
sajūtīgums Sajūtība.
konceptīvs Sajūtīgs, uzņēmīgs; saprātīgs, apķērīgs.
mokas Sajūtu, izjūtu kopums, ko izraisa stipras sāpes, arī ļoti nepatīkami fizioloģiski traucējumi.
nojautums Sajutums, nojauta.
lemburiski Saka (parasti savienojumā ar "lembur"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju.
lemburiskis Saka (parasti savienojumā ar "lembur"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju.
lembur Saka (parasti savienojumā ar "lemburiski" vai "lemburiskis"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju.
kā olekti (arī mietu) norijis Saka cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
raibas acis Saka par acīm dzēruma reibumā.
pielīp kā dadzis Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
raikains Saka par audumu ar daudzām aušanas kļūdām.
uzsust Saka par augoni, kas sāk pūžņot, atvērties.
vēkšīt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām.
vēkt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām.
pūst Saka par baloža (dūjas) balss skaņām.
dūgot Saka par baloža, bet arī kukaiņu rūcošām balss skaņām.
tujāt Saka par baloža, gulbja balss skaņām.
tūtot Saka par baloža, gulbja balss skaņām.
kā olekti (arī mietu) norijis Saka par bezdarbīgu cilvēku.
karsta sirds Saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu.
taukvēders Saka par cilvēku ar resnu vēderu.
(kā) balta lapa Saka par cilvēku, kam trūkst zināšanu (kādā jomā) vai to ir maz.
skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
skraida, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
vārās kā katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā.
skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
iet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis Saka par cilvēku, kas ko dara vienmērīgā ritmā.
biezas ausis Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam.
izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, kas ļoti strauji iziet, iznāk, izskrien.
kā mietu norijis Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
biezas ausis Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto.
izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, ko atlaiž no darba, izslēdz no kāda kolektīva.
raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu.
(kā) balta lapa Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas.
kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kura rīcība, uzvedība ir nedroša, nepārliecinoša.
kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita.
skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
skraida, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
krutais Saka par cilvēku, kurš kaut kādā ziņā ir pārāks par citiem.
skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
kā pielipis Saka par cilvēku, retāk dzīvnieku, kas uzmācīgi kādam seko.
vitrināt Saka par cīruļa, bet arī par lakstīgalas, dziedātājputna balss skaņām vispār.
kvīkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst; kvinkstēt.
kvinkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst.
kūrlāt Saka par dzērves balss skaņām.
kurkšķēt Saka par dzērvju balss skaņām.
kurkstināt Saka par gaiļa un citu putnu balss skaņām miegā vai pusmiegā.
dzīvs mironis Saka par galīgi inertu cilvēku.
kails (arī pliks) pakausis Saka par galvu ar noskūtiem matiem.
totot Saka par gulbja, baloža un dažu citu putnu, bet arī cilvēka dūdojošām balss skaņām.
acis svilst (arī deg) Saka par iekaisušām acīm.
acis deg (arī svilst) Saka par iekaisušām acīm.
kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
vuvināt Saka par izmēdošām, nepareizām balss skaņām.
glūzdināt Saka par jebkuru skaļu, dārdinošu skaņu.
tā lieta iet Saka par kā norises iespējamību.
copāns Saka par kādas dzīvnieku sugas lielu (arī resnu) indivīdu; copa.
copa Saka par kādas dzīvnieku sugas lielu (arī resnu) indivīdu.
ruļez Saka par kaut ko lielisku, stilīgu.
doglis Saka par ko cietu, iespējams, pielīdzinot vārdam "krams", arī viegli uzliesmojošs materiāls.
pasaules klase Saka par ko izcilu.
fui Saka par ko netīru; netīrs!
aiz muguras Saka par ko pagājušu, notikušu.
gulēt kaulos Saka par ko smagi sajūtamu, izjūtamu.
tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu.
ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.
kremšķināt Saka par kraukļa balss skaņām.
iet kā pulkstenis Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
iet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
spurgulīgs Saka par kustīgu, žirgtu bērnu.
smalks (arī labs) deguns Saka par labu ožas spēju.
labs (arī smalks) deguns Saka par labu ožas spēju.
saule jau (augstu) gabalā saka par laiku, kad Saule jau ir augstu virs apvāršņa.
trīcināt Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
trikot Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
acis kā pūcei Saka par lielām acīm.
capans Saka par lielu, dūšīgu dzīvnieku, putnu u. tml.
iezelīties Saka par liniem, kad mizas sloksne ir piekļāvusies pie kātiņa tā, ka to nevar atdalīt.
acis kā pūcei Saka par ļaunu, niknu skatienu.
kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
elles katls Saka par ļoti spraigas un bīstamas karadarbības vietu.
dzīvs mironis Saka par ļoti vāju, slimu cilvēku.
burināt Saka par medņa balss skaņām.
dzeltens kā vasks Saka par mirušu cilvēku.
bieza galva (kādam) Saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku.
smags gaiss Saka par nepatīkamu, bīstamu stāvokli.
raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.
puļāt Saka par paipalas balss skaņām; pulāt.
pulāt Saka par paipalas balss skaņām.
tujot Saka par paipalas, baloža, gulbja balss skaņām.
(vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
terkšināt Saka par pelēkā strazda, arī par tetera, strazda u. c. putnu, arī par zemes vēzīša balss skaņām.
parkšķēt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
parkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
pārkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
pimbers Saka par pilnīgi veselu.
mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
cizēt Saka par sienāža vai kāda cita kukaiņa radītām skaņām; arī par vēja vai augu vējā radītām skaņām.
(vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par sīvām kaujām.
vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par sīvām kaujām.
acis svilst (arī deg) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
acis deg (arī svilst) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
bada dzeguze Saka par skopu cilvēku, arī par cilvēku, kas pastāvīgi žēlojas par trūkumu, ir īgns un neapmierināts.
zlaņķēties Saka par slapjdraņķi.
smalks (arī labs) deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
labs (arī smalks) deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
(vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
kā ērglis Saka par staltu, drošu vīrieti.
trakšķināt Saka par strazda u. c. dziedātājputnu balss skaņām.
izkļāvēties Saka par tādām rudzu vārpām, kurām nav izveidojušies visi graudi.
biezs pauris Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
bieza galva (kādam) Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
bieza galva Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies.
kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas negaidīti ieradies.
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādā situācijā.
kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos.
kā no gaisa nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos.
purpināt Saka par tetera balsi.
tukša skaņa Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekmē.
pielīp kā dadzis Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu).
līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu).
ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas noris, pastāv ļoti ilgi; apnicīgi ilgstoši.
likteņa pirksts Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām; saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
iet pār galvu Saka par to, ko viegli pārdzīvo, neievēro.
glūzdināt Saka par tukšu dzirnavu malšanas skaņu.
bļegaža Saka par ūdeņainu, lipīgu maizi.
kā ērglis Saka par valdonīgu, sadusmotu cilvēku.
vīvaļot Saka par vālodzes balsi.
turkšķēt Saka par vardes, zemes vēža radītām balss skaņām.
turšķēt Saka par vardes, zemes vēža radītām balss skaņām.
vārās kā katls Saka par vietu, kur noris ļoti aktīva, dzīva darbība.
uķināt Saka par vistiķa balss skaņām.
tardzēt Saka par zemes vēzīša balss skaņām; arī par lapu koku (īpaši apses) šalkoņu.
pļērpt Saka par zemesvēža radītu skaņu.
ķirkšināt Saka par zoss balss skaņām.
pīpstēt Saka parasti par pīlēnu vai citu mazu putniņu balss skaņām.
tprru Saka uz zirgu, kad grib to apstādināt, apturēt.
tprrū Saka uz zirgu, kad grib to apstādināt, apturēt.
Saldu dusu! arī Dusi saldi! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
Dusi saldi! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
tram-taram Saka, aizpildot runas pauzi.
Dots pret dotu! Saka, atlīdzinot par pakalpojumu ar pakalpojumu.
Dots pret dotu! Saka, atriebjot nodarīto.
Baechhof Saka, bijusī Upesmuiža.
si Saka, dzenot govis.
gods godam Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.
bez vainas Saka, ja (kādam, kam) nav trūkumu, nepilnību, ja (kas) atbilst kādām prasībām, normām.
bez vainas Saka, ja (kāds) ir nevainīgs.
neliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis Saka, ja (kāds) neievēro (kādu, ko), neinteresējas (par kādu, par ko).
neliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis Saka, ja (kāds) neinteresējas un nerūpējas (par kādu, par ko).
kā piekalts Saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī.
(nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (kas vēlams) neiestājas.
otrā jaunība Saka, ja (kas, piemēram, sporta, tehnikas nozare) otrreiz pārdzīvo savu uzplaukumu, tiek atjaunots.
galva kūp Saka, ja (ko darot) kļūst karsti.
(nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (no kā) vairs nekas nav palicis pāri.
(nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (par dzīvu būtni vai priekšmetu) nekas vairs nav zināms.
balss pazūd Saka, ja (parasti dziedātāja) balsij zūd nepieciešamās īpašības.
iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
raibas acis Saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
kā piekalts Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja aiz pārdzīvojuma zūd spēja sakarīgi domāt.
galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) Saka, ja cilvēkam reibst.
ceļi šķiras Saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņi pazaudē cits citu.
ceļi šķiras Saka, ja cilvēkiem ir dažādi uzskati, dažāds dzīvesveids.
otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
bieza galva Saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
biezs pauris Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
sirds atsilst Saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, sirsnību, atsaucību.
reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
sirds (arī sirdī) iesilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
sirds atsilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
ausis svilst Saka, ja dzird ko nepieklājīgu, rupju.
satek (arī sanāk) (visi) gali (kopā) Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
sanāk (arī satek) (visi) gali (kopā) Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
smags gaiss Saka, ja gaidāms pērkona negaiss.
trūkst gaisa Saka, ja gaisā ir maz skābekļa.
smags gaiss Saka, ja gaiss ir netīrs, smacīgs.
smaga galva Saka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes.
kails (arī pliks) pakausis Saka, ja galvas vidus ir kails, bez apmatojuma.
goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu; patiesi.
iet labumā Saka, ja gūst kādu labumu.
trūkst gaisa Saka, ja ir grūti elpot.
prāts nesas Saka, ja ir interese (par ko).
prāts (arī sirds) silst (ari nesas, velk) Saka, ja ir interese (par ko).
sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) Saka, ja ir interese (par ko).
prāts stāv (biežāk nesas) Saka, ja ir interese (par ko).
prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) Saka, ja ir interese par ko.
ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
sirds izlec no krūtīm Saka, ja ir liels uztraukums.
zeme deg zem kājām Saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
ir (art kļūst, metas) plāna dūša Saka, ja ir nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
vajag Saka, ja ir nepieciešamība iet uz tualeti.
galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja ir pārāk daudz pienākumu, uzdevumu, rūpju.
stunda ir situsi (retāk sit) Saka, ja ir pienācis (kā) gals, beigu posms.
stunda ir situsi (retāk sit) Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
smaga galva Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
prāts (arī sirds) silst (ari nesas, velk) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
prāts stāv (biežāk nesas) Saka, ja ir vēlēšanās; griba (piemēram, ko darīt).
drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
elle vaļā Saka, ja izraisās asi strīdi, nesaskaņas.
sirds (arī sirdī) iesilst Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
iet pār galvu Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
ne redz, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.
ne dzird, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.
ar diegiem nav aršana Saka, ja kāda pasākuma dalībnieki, apstākļi, līdzekļi nenodrošina pasākuma veiksmi.
maskas krīt Saka, ja kāds atmasko sevi vai tiek atmaskots.
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
nāk kā saukts Saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.
uz brīvām kājām Saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā.
jebal Saka, ja kāds ir nokaitinājis vai sadusmojis.
kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
sirds sastingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
sirds (sa)stingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
sirds stingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
izausteits Saka, ja kāds kur neprātīgi steidzas.
kā (pats) nelabais Saka, ja kāds ļoti intensīvi, arī skaļi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz.
kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību.
ausis svilst Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo.
mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši; saka, ja kāds ir runīgs.
(kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.
sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
(kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
taisīties, ka tiek Saka, ja kādu raida projām.
satek (arī sanāk) (visi) gali (kopā) Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
sanāk (arī satek) (visi) gali (kopā) Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
(ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras Saka, ja kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
sāpe(s) kā iesms (ie)duras, arī (ie)dur kā ar iesmu Saka, ja kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
iet kā smērēts Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
kā (pats) nelabais Saka, ja kas notiek, noris ļoti spēcīgi, arī skaļi, trokšņaini.
tā lieta iet Saka, ja kas veicas.
aizčūkstēt Saka, ja kaut kas nav dabūts.
blendža Saka, ja kaut kas neizdodas.
skatiens (arī skats, acis) satumst Saka, ja kļūst skumji, bēdīgi.
galva kūp Saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
(nav) ne (mazākās) jausmas Saka, ja ko nezina, nenojauš.
(un) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
līst galvā Saka, ja ko var viegli, ātri iemācīties.
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
nav kur (arī kurp) steigt (arī steigties) Saka, ja laika ir diezgan.
nekur nav jāsteidzas, arī nav kur (arī kurp) steigties (arī steigt), arī kur jāsteidzas? Saka, ja laika ir diezgan.
pulkstenis skrien Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
pulkstenis steidzas (biežāk skrien) Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
mironiski Saka, ja lej kādu šķidrumu nevis virzienā pret sevi, bet otrādi, pāri pār roku.
ir (art kļūst, metas) plāna dūša Saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu.
ne domas Saka, ja nav nekādas iespējas (ko darīt).
ne domas Saka, ja nav nodoma, vēlēšanās (ko darīt).
nav kur (arī kurp) steigt (arī steigties) Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
nekur nav jāsteidzas, arī nav kur (arī kurp) steigties (arī steigt), arī kur jāsteidzas? Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
neiet nekādā lāgā Saka, ja neklājas, neveicās tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
apetīte aug (arī nāk) ar ēšanu Saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
mācas virsū kā nāve Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
balss pazūd Saka, ja nespēj parunāt, padziedāt (parasti psihiska stāvokļa vai slimības dēļ).
neiet nekādā lāgā Saka, ja neveicas, neizdodas (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
(nav) ne miņas Saka, ja no kā nekas nav palicis pāri.
(nav) ne zīmes Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
nāk kā saukts Saka, ja notiek kas ļoti vajadzīgs, vēlams.
Lai dzīvo! Saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.).
(nav) ne zīmes Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas nav zināms.
(nav) ne miņas Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas vairs nav zināms.
ne redz, ne jūt Saka, ja par kādu nav ziņu.
ne dzird, ne jūt Saka, ja par kādu nav ziņu.
sirds (sa)stingst Saka, ja pārņem (ļoti lielas) bailes.
sirds stingst Saka, ja pārņem bailes.
sirds sastingst Saka, ja pārņem ļoti lielas bailes.
elle vaļā Saka, ja pēkšņi notiek kas negaidīts.
zeme pazūd zem kājām Saka, ja pēkšņi zūd stabils, drošs stāvoklis.
iet labumā Saka, ja pieņemas svarā.
pulkstenis skrien Saka, ja pulkstenis ir ātrs.
pulkstenis steidzas (biežāk skrien) Saka, ja pulkstenis ir ātrs.
zeme deg zem kājām Saka, ja radies nedrošs, bīstams stāvoklis
skatiens (arī skats, acis) satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
(ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras Saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes.
sāpe(s) kā iesms (ie)duras, arī (ie)dur kā ar iesmu Saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes.
drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi, ja ir drudzis, aukstuma sajūta.
sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) Saka, ja stipri salst.
zeme deg zem kājām Saka, ja tūlīt jādodas prom.
dzerkstelēties Saka, ja vērpjot dzijā rodas samezglojumi.
maskas krīt Saka, ja visi noņem maskas (parasti karnevālā).
zeme pazūd zem kājām Saka, ja zūd realitātes izjūta.
šīberis ciet Saka, kad (kāds) ir aizmidzis.
ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad dzirdētais pārsteidz, izbrīna (kādu).
trulums Saka, kad nekā nevar izdomāt.
ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad runātājs pēkšņi ko atceras.
šķiemenēt Saka, kad velku diegi krustojas.
pucī Saka, kādam uzrīdot (parasti suni).
ej taču tu galīgi! Saka, kādu aizraidot.
Lai dzīvo! Saka, kādu apsveicot, novēlot laimes. saka atvadoties.
ej taču tu galīgi! Saka, kategoriski noliedzot (kāda teikto).
hlopš Saka, ko sākot.
atiet Saka, lai pamudinātu sākt kādu darbību.
nikolajs Saka, lai pateiktu, ka kaut kas ir pilnīgi vienaldzīgs.
abalģeķ Saka, lai paustu sakāpināti pozitīvu vai negatīvu attieksmi pret ko (parasti pret ko negaidītu).
afigeķ Saka, lai paustu sakāpināti pozitīvu vai negatīvu attieksmi pret ko (parasti pret ko negaidītu).
čīz Saka, mudinot smaidīt (parasti fotografēšanas laikā).
griezties Saka, norādot uz kāda muļķību, stulbumu; (parasti) papildinot teikto ar attiecīgu žestu - grozot rādītājpirkstu pie deniņiem.
soli pa solim Saka, norādot uz nepārtrauktu virzību.
Kas vainas, arī kas par vainu? Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
kas tur Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas Saka, norādot, ka neinteresējas par ko, ka nepiedalās kur.
kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas Saka, noraidot kāda nevēlamu interesi, iejaukšanos.
Saldu dusu! arī Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Saldu dusu! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
haidi-raidi Saka, pamudinot ko darīt.
jochaidī Saka, paužot dažādas emocijas.
joferīt Saka, paužot dažādas emocijas.
johai Saka, paužot dažādas emocijas.
johaidī Saka, paužot dažādas emocijas.
johambī Saka, paužot dažādas emocijas.
jopcig Saka, paužot dažādas emocijas.
jopcik Saka, paužot dažādas emocijas.
jopcikarārā Saka, paužot dažādas emocijas.
jopcikmicik Saka, paužot dažādas emocijas.
jopciks Saka, paužot dažādas emocijas.
jopstudei Saka, paužot dažādas emocijas.
joptvoiraz Saka, paužot dažādas emocijas.
jedritvaikociņ Saka, paužot negatīvas emocijas vai pārsteigumu.
jomajo Saka, paužot parasti negatīvas emocijas.
jēziņ Saka, paužot pārsteigumu.
lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā.
lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai kas saglabātos (piemēram, kādam cilvēkam, kādam nolūkam).
johanštraus Saka, piem., paužot pārsteigumu.
atšūties Saka, pieprasot iet prom, likt mierā, netraucēt, izsakot noraidījumu kādam.
(nav) ne (mazākās) jausmas Saka, uzsverot, ka kas nepastāv, nav sastopams.
verbu Saka, verbājot (kādu).
Sacke Saka.
dīsele Sakabes iekārta piekabes savienošanai ar vilcējautomobiļa jūgkāsi.
āķēt Sakabināt, sastiprināt, piestiprināt (ko) ar āķi.
sakabinātāja Sakabinātājs.
sakabīties Sakabināties (1), saķerties, samesties.
āķēties Sakabināties, sastiprināties, piestiprināties (kur) ar āķi.
Sakaji Sakai, pilsēta Japānā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sa.