saputroties
saputroties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saputrojos | saputrojamies | saputrojos | saputrojāmies | saputrošos | saputrosimies |
| 2. pers. | saputrojies | saputrojaties | saputrojies | saputrojāties | saputrosies | saputrosieties, saputrosities |
| 3. pers. | saputrojas | saputrojās | saputrosies | |||
Pavēles izteiksme: saputrojies (vsk. 2. pers.), saputrojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saputrojoties (tag.), saputrošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saputrotos
Vajadzības izteiksme: jāsaputrojas
saputrāties apvidvārds
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Nē, es nesaputrojos, Anatēma tur bija un Ceplis!
- Augšējā poga vienkārši piedāvā tikt atpakaļ, saputroties ar pogām nav iespējams.
- Saputrojos uztraukumā, taču, šķiet, par ļaunu nenāca.
- – Nē nu, nē, nē, nē, tagad tu bišķi saputrojies!
- Pirmajā reizē bija ļoti sarežģīti, mēs nedaudz saputrojāmies, un tas paņēma ļoti daudz enerģijas.