sapūžņot
sapūžņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapūžņoju | sapūžņojam | sapūžņoju | sapūžņojām | sapūžņošu | sapūžņosim |
| 2. pers. | sapūžņo | sapūžņojat | sapūžņoji | sapūžņojāt | sapūžņosi | sapūžņosiet, sapūžņosit |
| 3. pers. | sapūžņo | sapūžņoja | sapūžņos | |||
Pavēles izteiksme: sapūžņo (vsk. 2. pers.), sapūžņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapūžņojot (tag.), sapūžņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapūžņotu
Vajadzības izteiksme: jāsapūžņo
Sākt pūžņot, arī strutot; kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, arī strutas lielākā daudzumā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es rādu viņam savas asiņainās, sapūžņojušās rokas, pilnas ar rožu dzeloņiem.
- Jānis Pāvils II bija harismātisks pāvests, brauca apkārt pa pasauli, pulcējot miljoniem ticīgo dievkalpojumos, bet baznīcā, kā zināms, tikmēr daudz kas bija krietni sapūžņojis.
- Pēc vetārsta apmeklējuma konstatējām, ka tas ir apmēram 2-3 mēnešu vecs kaķu puika, actiņas mazliet sapūžņojušas, bet kopumā veselīgs un žiperīgs.