sapūžņot
sapūžņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Sākt pūžņot, arī strutot; kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, arī strutas lielākā daudzumā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!
Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!