sapūžņot

Lietojuma biežums :

sapūžņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

Sākt pūžņot, arī strutot; kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, arī strutas lielākā daudzumā.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri