sirdsprāts
sirdsprāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sirdsprāts | sirdsprāti |
| Ģen. | sirdsprāta | sirdsprātu |
| Dat. | sirdsprātam | sirdsprātiem |
| Akuz. | sirdsprātu | sirdsprātus |
| Lok. | sirdsprātā | sirdsprātos |
Sajūta, maņa; sirdsapziņa; garīgā tieksme, apņemšanās.
Avoti: TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mendzi ir teicis “ Čen ir debesu dao – kas ar sirdsprātu uztver čen, tam ir cilvēka dao)”.
- Vispirms ir jāgādā par dēļiem, par brusēm, no kā mūsu garā, gribā un sirdsprātā var uzcelt garīgu namu Dievam par godu.
- Viņš arī nedrīkst apņemt daudzas sievas , lai viņa sirdsprāts nenogriežas no
- arī visi pārējie Israēlā bija vienoti sirdsprātā celt Dāvidu par ķēniņu
- Tu patiešām esi sakāvis Edomu , un tāpēc tavs sirdsprāts lepojas