saglumt
saglumt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saglumstu | saglumstam | saglumu | saglumām | saglumšu | saglumsim |
| 2. pers. | saglumsti | saglumstat | saglumi | saglumāt | saglumsi | saglumsiet, saglumsit |
| 3. pers. | saglumst | sagluma | saglums | |||
Pavēles izteiksme: saglumsti (vsk. 2. pers.), saglumstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saglumstot (tag.), saglumšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saglumtu
Vajadzības izteiksme: jāsaglumst
1.Saglumēt1.
2.Saglumēt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā nu gan ir viena dīvaina tikšanās vieta, es prātoju, augstpapēžu zābaciņos cenšoties izlavierēt starp saglumušajām lapām, kas no vienas vietas klāj parka celiņus.
- Drusku tālāk - tās, kas zem ūdens stāvējušas un kļuvušas saglumušas un slidenas.