samīt2
samīt [samît] 1. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samiju | samijam | samiju | samijām | samīšu | samīsim |
| 2. pers. | samij | samijat | samiji | samijāt | samīsi | samīsiet, samīsit |
| 3. pers. | samij | samija | samīs | |||
Pavēles izteiksme: samij (vsk. 2. pers.), samijiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samijot (tag.), samīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samītu
Vajadzības izteiksme: jāsamij
Samainīt (savstarpēji, pret ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neviena auto braucēja riepa tās nebija aizskārusi, neviena kāja saminusi.
- Galva sažņaugta kā skrūvspīlēs, tūlīt pārsprāgs kā samīts pūpēdis.
- Galvaskauss pārsprāgs kā samīts pūpēdis, un tās būs beigas.
- Kā arī paikas atliekas, kas samītas pa baru,
- Un atkal un atkal ar kājām samin saules un mākoņus