piesakne
piesakne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; joma: botānikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piesakne | piesaknes |
| Ģen. | piesaknes | piesakņu |
| Dat. | piesaknei | piesaknēm |
| Akuz. | piesakni | piesaknes |
| Lok. | piesaknē | piesaknēs |
1.Sakne, kas veidojas, attīstās no auga stumbra.
2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kas augam ir izveidojies pie saknes, saknes tuvumā.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sīpolam raksturīgas gan sausas, gan sulīgas zvīņlapas, pumpuri un piesaknes.
- Saknenis garumā aug ar galotnes pumpuru, bet no sānpumpuriem attīstās virszemes vasas, bet mezglu tuvumā veidojas piesaknes.
- Stoloni ir gari, ar gariem, tieviem posmiem, un to mezglu vietās attīstās vasas un piesaknes, piemēram, zemenēm, kaulenēm un maura retējiem.
- Kā izņēmumi jāmin kokaugu sugas, kurām labi attīstās piesaknes uz zaru pamatiem vai apbērtā stumbra daļā ( kārkli, grimoņi, jāņogas, mežvīni, mežvīteņi u.
- Viņš skaidri sajuta savu nosvīdušo pieri un šķībos priekšzobus, kaut gan domāja vienīgi par Kamitu: viņas sejā pie labākās gribas nevarēja atrast ne mazāko trūkumu, miklās, sārtās lūpas atgādināja svaigas, tikko atlobītas kalmju piesaknes, zobi bija balti un spoži, āda gluda un dzidri caurspīdīga kā ābola miza, ap lielajām, dzeltenīgajām acīm kā biezi, melni stari mirdzēja skropstas.