saprātot
saprātot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saprātoju | saprātojam | saprātoju | saprātojām | saprātošu | saprātosim |
| 2. pers. | saprāto | saprātojat | saprātoji | saprātojāt | saprātosi | saprātosiet, saprātosit |
| 3. pers. | saprāto | saprātoja | saprātos | |||
Pavēles izteiksme: saprāto (vsk. 2. pers.), saprātojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saprātojot (tag.), saprātošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saprātotu
Vajadzības izteiksme: jāsaprāto
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tais laikos, kad vēl mēdzu daudz un dziļi prātot ( vismaz man pašai likās, ka tas ir daudz un dziļi), es saprātoju, ka vislikumsakarīgākā sakarība, visneatvairāmākā nepieciešamība ir Gadījums.
- Tad nu saprātoju, ka galvenokārt blondīņu un mazu bērnu dēļ.
- Sadomāju, saprātoju:
- nezinu, ko viņi tur saprātojuši.
- Kā mēs tā vienā ritmā šoreiz saprātojām