sabraukalēt
sabraukalēt 2. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabraukalēju | sabraukalējam | sabraukalēju | sabraukalējām | sabraukalēšu | sabraukalēsim |
| 2. pers. | sabraukalē | sabraukalējat | sabraukalēji | sabraukalējāt | sabraukalēsi | sabraukalēsiet, sabraukalēsit |
| 3. pers. | sabraukalē | sabraukalēja | sabraukalēs | |||
Pavēles izteiksme: sabraukalē (vsk. 2. pers.), sabraukalējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabraukalējot (tag.), sabraukalēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabraukalētu
Vajadzības izteiksme: jāsabraukalē
Avoti: LLVV